Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas septītā sēde
2013.gada 21.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 21.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Cilinskis, Bērziņš, Zaķis, Dombrovskis un Upenieks lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt deputāti Judins, Čigāne, Loskutovs, Kārkliņa, Čaklais, Lībiņa-Egnere un Cilinskis lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 31, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Deputāti Judins, Čigāne, Loskutovs, Kārkliņa, Čaklais, Lībiņa-Egnere un Cilinskis ir lūguši izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 36, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vekseļu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cvetkovas, Agešina, Elksniņa, Rubika un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Kolēģi! Šis likumprojekts ir mūsu iniciatīvas turpinājums. Šonedēļ premjers Valdis Dombrovskis intervijā paudis viedokli, ka PVN likmes samazināšana nebūtu labākais un precīzākais risinājums lielo apkures rēķinu mazināšanai, jo tā vairāk nāktu par labu mājām un dzīvokļiem ar lielu platību. Tādējādi lielu daļu atvieglojumu saņemtu cilvēki, kuri it nemaz nav trūcīgi, un līdz ar to valsts budžetā neienāktu līdzekļi, kurus varētu izmantot, piemēram, ēku siltināšanai.

Premjers uzskata, ka trūcīgākajiem ir jāsniedz sociālā palīdzība pabalstu veidā, bet jau patlaban valsts sniedz sociālo palīdzību par mājokļu apkuri vairāk nekā 10 miljonu latu apmērā, un šī summa ir līdzīga PVN summas apmēram par apkuri iedzīvotājiem.

Premjers arī uzskata, ka labāk būtu jāpiestrādā pie ēku siltināšanas, bet, ziniet, labs saimnieks ragavas taisa vasarā un ratus - ziemā. Nevis otrādi! Koalīcija neatlaidīgi kritizē mūsu piedāvājumus, bet pati neko racionālu sabiedrībai nepiedāvā.

Lai risinātu jautājumu par iedzīvotāju lielajiem apkures rēķiniem un parādiem par apkuri, šonedēļ koalīcija tā arī nevienojās par darba grupas izveidi. Nav izvirzīts ne īstermiņa, ne ilgtermiņa risinājums. Valdības retorika ir tāda, it kā PVN likme komunālajiem pakalpojumiem vienmēr būtu bijusi 12 procentu apmērā, bet tā taču nav.

Līdz krīzes iestāšanās laikam PVN likme visiem komunālajiem pakalpojumiem mūsu valstī tika noteikta samazināta - 5 procentu apmērā, un, tikai iestājoties krīzei, 2009.gadā valdošie neizdomāja neko labāku kā vien pacelt PVN likmi līdz 10 procentiem, bet vēlāk - līdz 12 procentiem. Taču šīs netālredzīgās rīcības rezultātā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pieņemsim, iedzīvotāju izdevumi siltumapgādes apmaksai ir pieauguši par 60-70 procentiem, un līdz ar to ir pieaudzis, protams, arī iedzīvotāju nenokārtoto saistību apmērs, kas jau pašlaik sastāda aptuveni 40 miljonus latu, jo mūsu iedzīvotājiem joprojām ir zemi ienākumi un viņi nespēj un nespēs samaksāt jau piestādītos rēķinus.

Tik tiešām! Mūsu valstī auksts ir ne tikai dabas, bet arī politiskais klimats.

Kolēģi! Mums ir jāvelta visas pūles, lai ar mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem veicinātu komunālo izdevumu samazināšanos, tāpēc piedāvājums samazināt PVN likmi līdz 5 procentiem komunālajiem pakalpojumiem (kaut vai līdz 2015.gadam) ir mūsu morālais pienākums un palīdzība mūsu iedzīvotājiem.

Un nobeigumā. Šajās dienās premjera Dombrovska kaimiņiene, kāda seniore Helēnas kundze, intervijā televīzijā tā atbildēja uz jautājumu par PVN likmes samazināšanas lietderīgumu: „PVN ir jāsamazina, lai paēstu.” Tad varbūt dosim šādu iespēju mūsu iedzīvotājiem un atbalstīsim šo likumprojektu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Par iesniegto likumprojektu. Šim likumprojektam, neapšaubāmi, ir ietekme uz budžetu, un šī ietekme ir tuvu pie 10 miljoniem latu. Diemžēl šā priekšlikuma iesniedzēji nav norādījuši, kam šos miljonus mēs ņemsim nost, no kuru algām tas būs - no policistu, no skolotāju... kur dabūt šos līdzekļus. Bet, ja paskatās vairāk šo priekšlikumu, tad, protams, tam arī ir ietekme uz iedzīvotāju rēķiniem. Un vidēji Latvijā šī ietekme būtu no 3 līdz 5 latiem, kas, neapšaubāmi, nav maz, bet vai tas vispār risina kaut kādā veidā šo problēmu saistībā ar šiem augstajiem rēķiniem? Tāpēc būtu vietā paskatīties uz visu šo situāciju kopumā.

Un šodien mēs esam nonākuši situācijā, kad vienlaicīgi ir notikušas divas lietas ar visām PSRS laikā būvētajām daudzdzīvokļu mājām.

Pirmā lieta - ievērojami pieaugušas energoizmaksas, un te nu īstajā vietā ir šis priekšlikums, kas kaut kādā veidā samazina šīs izmaksas, vistiešāk - par siltuma patēriņu, bet, kā jau es teicu, nav norādīts, no kurienes mēs šo naudu ņemsim.

Otrā lieta, kas patiesībā varbūt ir pat svarīgāka. Šīm mājām ir ļoti... šīs mājas ir vienkārši nolietojušās, un tas ir vēl daudz trakāk. Šīs mājas jau tuvojas nolietošanās robežai, un ir arī pašsaprotami tas, ka tajā laikā būvētajām mājām jau tā ir zemi energostandarti, kas tika pieļauti celtniecības laikā. Nu šie energostandarti ir vēl vairāk pasliktinājušies, un šīm mājām energorādītāji ir ļoti vāji, tāpēc arī rodas lielais energopatēriņš.

Runājot par to, vai mēs, samazinot PVN likmi, kaut kādā veidā samazinām energopatēriņu... Mēs pilnīgi nekādi to nesamazinām, drīzāk pat veicinām patēriņa pieaugumu.

Ir, protams, vēl citi piedāvājumi, kuri izskan arī no premjera un citām amatpersonām, par to, kas būtu jādara. Tie ir ilgtermiņa risinājumi, un šie ilgtermiņa risinājumi ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana. Protams, ir daudz vietu, kur var aizbraukt un paskatīties reāli dabā, kā tas izskatās, un šie piemēri uzrāda daudz lielāku ekonomiju un arī dzīves kvalitātes uzlabošanos. Un tur šī ekonomija ir lielāka par 5 latiem, pretstatā tam, ko piedāvā šis priekšlikums.

Protams, lielākā problēma šajā gadījumā ir šīs programmas pieejamība. Un te nu vietā ir jautājums par sakārtotiem un pamatotiem maksājumiem. Paskatoties vienu uzņēmumu, kas valstī ir lielākais apsaimniekošanas uzņēmums, tur vidēji uz vienu dzīvokli parādu summa sastāda 130 latus un vairāk. Uz vienu dzīvokli vienā uzņēmumā! Rēķinot absolūtajos skaitļos, šis cipars tuvojas 30 miljoniem, kas ir parādu summa par komunālajiem pakalpojumiem. Respektīvi, šādam uzņēmumam, kas ir lielākais Latvijā, kas veic šos pakalpojumus, šīs siltināšanas programmas nemaz nav pieejamas tikai tāpēc, ka tas netiek klāt šim finansējumam no bankām, jo, ja tev nav sakārtota naudas plūsma, tad tu nekad nedabūsi finansējumu renovācijai. Un te nu ir tā problēma, ka ir jācīnās ar šiem parādniekiem, ļaunprātīgiem nemaksātājiem un hipotekārajiem kredītiem, kur šī summa ir praktiski nepiedzenama. Tur jau šis darbs notiek arī no iesniedzēju puses. Jūs paši noteikti labi zināt, ka darbs notiek, jo ir jāatrod risinājums. Un tā summa, ko ik mēnesi mēs pārmaksājam par tiem, kuri nemaksā, ir stipri vien virs 5 latiem. (No zāles dep. I.Zariņš: „20 latiem!”) Vienā uzņēmumā, kā redzējām, ir 130 lati uz vienu dzīvokli. Tas ir vidējais parāds, tāpēc ir jāatrod risinājums šai lietai, lai nebūtu jāmaksā ļaunprātīgo nemaksātāju vietā.

Par tūlītējiem risinājumiem. Protams, ir arī tūlītēji risinājumi, un viens varētu būt šāds: mājām, kurām patēriņš ir virs 200 kilovatstundām uz kvadrātmetru, ir jāievieš individuālie siltummaksas sadalītāji jeb alokatori, kas dotu iespēju maksāt par reāli patērēto siltumenerģiju un dotu iespēju regulēt siltumu, nevis izlaist to caur atvērtu logu un beigās maksāt dubultīgi. Tā ir reāla lieta, kas ir iestrādāta zināmā mērā Vācijas likumdošanā kā obligāta prasība. Tādas...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Valainis. Es bišķīt, bišķīt... (No zāles dep. A.Klementjevs: „Bišķīt - tas ir cik?”)

Sēdes vadītāja. Vai drīkst vēl minūti? (No zāles: „Bišķīt! Bišķīt!”) Lūdzu, runājiet vēl minūti!

V.Valainis. Šie alokatori Vācijā likumos jau ir iestrādāti. Latvijā ir pilsētas, kurās tie jau ir ļoti plaši izplatīti, pieņemsim, Jelgavā jau vairāk nekā 4 tūkstoši alokatoru ir uzstādīti. Tūlītējais ieguvums no šo ierīču uzstādīšanas ir mīnus 20 procenti elektroenerģijas rēķinā, siltumrēķinā. Mīnus 20 procenti jau nākošajā mēnesī! To pierāda prakse, un tas ir trīs reizes vairāk, nekā piedāvā šis priekšlikums. Ja gribam tūlītējus risinājumus, tad te tie ir! Ir vienkārši visiem jāstrādā pie tiem un kopīgiem spēkiem jāievieš. (No zāles SC deputātu I.Zariņa, A.Elksniņa, J.Urbanoviča u.c. starpsaucieni: „Nu tad izdariet!”; „Ko runā?! Nokaunies!”; „Nu tad izdariet - vismaz bišķīt!”)

Un tāpēc es aicinu cīnīties ar šīs augstās maksas cēloņiem, nevis ar sekām, kas būtībā vēlamo rezultātu nemaz nedos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cvetkovas, Agešina, Elksniņa, Rubika un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 45, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Pašvaldību mēru vēlēšanu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.

V.Reskājs (SC).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Deputāti! Jūsu vērtēšanai tiek nodoti grozījumi, kuri paredz: pirmkārt, to, ka tiek izveidota mēra institūcija, jo līdz šim bija tikai domes priekšsēdētājs; otrkārt, paredz to, ka mēru ievēlē tiešās vēlēšanās; treškārt, būtiski tiek pārdalītas tiesības un pienākumi starp mēru, domi un domes priekšsēdētāju, striktāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, kā arī likvidē izpilddirektora amatu.

Likumprojekta galvenie mērķi ir palielināt pašvaldību darba efektivitāti, atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos politiķiem un saviem spēkiem, kā arī panākt to, lai vietējās varas darbs būtu vairāk orientēts uz pašvaldību iedzīvotāju prasībām un vajadzībām.

Pašu likumprojektu var sadalīt... likumprojektu paketi var sadalīt trīs daļās.

Pirmā daļa - tie ir grozījumi likumā „Par pašvaldībām”, kur pirmo reizi parādās pašvaldības mērs un tiek noteiktas viņa tiesības un pienākumi, turpmāk paredzot, ka pašvaldības mērs ir atbildīgs par pilsētas ekonomisko un sociālo attīstību, pārvalda pilsētas saimniecību, bet gadījumos, kad pilsētas iedzīvotājiem un viņu veselībai draud briesmas, ir tiesīgs pieņemt lēmumus ekstremālu situāciju novēršanai. Savukārt dome nodrošina kontroli pār mēra darbu.

Otrā daļa - tas ir jauns likums - „Pašvaldību mēru vēlēšanu likums”, kurš paredz to, ka mērus ievēlē tiešās vēlēšanās, un to, ka mēru kandidātus varēs pieteikt ne tikai partijas, bet arī paši iedzīvotāji. Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad partijām neuzticas gandrīz 70 procenti iedzīvotāju. Un par mēru tiks ievēlēts tas kandidāts, par kuru nobalsos virs 50 procentiem vēlētāju.

Un trešā daļa - tie ir grozījumi ar to visu saistītajos likumos.

Grozījumus, kurus mēs nesen pieņēmām un kuri paredz to, ka turpmāk pašvaldību domes deputāti nevarēs ieņemt vairākus amatus pašvaldības izpildstruktūrās, pamatoja ar interešu konfliktu, kurā bieži nonāk domes deputāti, un ar to, ka tādā veidā tiks izbeigta tirgošanās ar amatiem. Toties tika aizmirsts, ka galvenā „prece” šajā tirgū ir tieši domes priekšsēdētājs, kurš sevī apvieno vairākas lēmējvarai un izpildvarai raksturīgas pilnvaras. Savukārt tirgošanās ar amatiem un politiskā šantāža tiks izbeigta tikai tad, kad domes priekšsēdētāju vēlēs iedzīvotāji.

Arī uz kopējā totālās bezatbildības fona, kas ir raksturīga pastāvošajai sistēmai, jaunā kārtība uzliek pavisam konkrētu atbildību un konkrētus pienākumus konkrētam cilvēkam, kurš turpmāk būs atbildīgs par dotajiem solījumiem un to realizāciju. Un gadījumā, ja viņš melos, iedzīvotājiem būs tiesības viņu atsaukt.

Pasaulē eksistē ļoti daudz dažādu politisko sistēmu, un nav viena vienota viedokļa, kura no šīm sistēmām ir labāka. Vienai valstij labāk der prezidentālas republikas forma, otrai - parlamentāras. Viena valsts sevi labāk parāda pašvaldību mēra tiešās vēlēšanās, otra - tieši otrādi. Un atšķirību, kāpēc vienai valstij der tas, kas citai neder, nosaka konkrēta sabiedrība un šīs sabiedrības politiskās kultūras attīstības līmenis.

Un, ņemot vērā to, ka gan mūsu politiskā kultūra, gan politiskā sistēma ir salīdzinoši jaunas, ka tās vēl tikai turpina attīstīties, mēs nedrīkstam pieļaut to, lai savā attīstībā tās iedzīvotājos stiprina neuzticēšanos politiķiem, cilvēku neticību saviem spēkiem un demokrātijai kā tādai.

Līdz ar to mēru vēlēšanu sistēmas maiņa un pašvaldību pārvaldības sistēmas maiņa ir nepieciešamā revolūcija Latvijas politiskajā sistēmā. Kāds varētu teikt, ka līdz dienai, kad šie grozījumi varētu stāties spēkā, vēl ir tālu un ka nav jēgas lēmumu sasteigt, toties es varu atbildēt, ka es vēlos laikus uzsākt diskusiju parlamentā, lai turpmāk neatkārtotos situācija, ka pašvaldībai svarīgus lēmumus pieņem īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, kā arī vēlos, lai jūs abstrahētos no skatīšanās uz pašvaldībām caur Rīgas prizmu, jo Latvijā ir vēl 118 pašvaldības, no kuru efektīva vai neefektīva darba ir atkarīga Latvijas kopējā sekmīga (vai attiecīgi - nesekmīga) attīstība. Jaunā kārtība palīdzēs attīstīt Latvijas politisko kultūru un ieviesīs jaunus, līdz šim vēl neredzētus standartus, kas pozitīvi ietekmēs ne tikai pašvaldību darbu, bet arī Latvijas attīstību kopumā.

Līdz ar to es aicinu konceptuāli atbalstīt šos likumprojektus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Padomju okupācijas laikā bija tā, ka arī padomes bija it kā vēlētas. Mēs zinām, kā tās vēlēja, bet visa teikšana bija izpildkomitejas priekšsēdētājam. Tad, kad pēc neatkarības atjaunošanas padomes kļuva reāli vēlētas, bet izpildkomitejas darbojās pēc līdzīga principa, faktiski radās konflikts starp šo izpildkomitejas priekšsēdētāju un vēlēto padomi. Un tad pirmā reforma, kas notika, faktiski bija šo amatu apvienošana. Tad arī vienās no sākotnējām... faktiski pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās tika izdarīts eksperiments, ka Jūrmalā tiešās vēlēšanās vēlēja padomes priekšsēdētāju jeb mēru. Tas, protams, beidzās kā parasti - radās nesamierināms konflikts, un tamdēļ toreiz Augstākajai padomei nācās šo mēru atcelt. Un es baidos, ka, sasteigtā veidā pieņemot šādu koncepciju (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas tiek sasteigts?”), mēs atkal nonāksim situācijā, ka Saeimai nāksies vai nu atcelt šo tieši vēlēto mēru, vai atlaist padomi.

Un, kā jau Reskāja kungs norādīja, šis piedāvājums nav saistīts ar tuvākajām pašvaldību vēlēšanām, līdz ar to mums ir vairāk nekā četri gadi laika. Un tamdēļ šo jautājumu vajadzētu risināt tomēr mazliet citā kārtībā, un es pateikšu, kāds ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājums.

Tātad šobrīd tiek gatavots informatīvais ziņojums par pašvaldību darbu kopumā, kas ietver jautājumus gan par pašvaldību lomu, gan par pašvaldību pārraudzības sistēmu, tajā skaitā par pašvaldību institucionālo sistēmu. Un šajā sakarā vispirms būtu noskaidrojams, cik tiesiska un efektīva ir esošā pašvaldību institucionālā sistēma, cik veiksmīgs ir izveidotais institucionālais modelis vienai pašvaldībai salīdzinājumā ar citām pašvaldībām un vai ir pietiekami nošķirta pašvaldībās lēmējvara no izpildvaras. Tad, ņemot vērā šo analīzi, būtu nepieciešams precizēt domes kompetenci, precizēt domes priekšsēdētāja un izpilddirektora kompetenci un noteikt, kurš ir pašvaldības politiskais vai administratīvais vadītājs, kā arī izveidot vienveidīgu pašvaldību institucionālo sistēmu.

Informatīvais ziņojums tiek gatavots un tiks izskatīts valdībā 2013.gada aprīlī, pēc tam sekos izvirzīto jautājumu bloka apspriešana ar speciālistiem un ar ekspertiem diskusijās, kas notiks no 2013.gada aprīļa līdz augustam, bet diskusijas par pašvaldību institucionālo sistēmu notiks 2013.gada oktobrī un novembrī.

Koncepcijas saskaņošana un pieņemšana valdībā notiks 2014.gada pirmajā pusgadā, likumprojekta izstrāde - otrajā pusgadā, un tad 2015.gada sākumā šis jautājums jau saskaņotā un apspriestā veidā varētu virzīties uz Saeimu.

Tātad es nenoliedzu, ka šāds modelis varētu būt. Tāpat ir apspriežami arī citi modeļi. Taču šobrīd šis jautājums, pirmkārt, nav izdiskutēts, un, otrkārt, piedāvātais projekts ir diezgan nesabalansēts un satur arī virkni kļūdu. Tāpēc es domāju, ka diskusija par šo jautājumu Saeimā šobrīd ir pāragra un nav atbalstāma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Pašvaldību mēru vēlēšanu likums” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 45, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsojam!”)

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 47, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 47, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 47, atturas - 10. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par ostām” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par ostām” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 10. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 46, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 45, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldību budžetiem”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 46, atturas - 8. Likumprojekts komisijām nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 47, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisko aģentūru likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisko aģentūru likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 8. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā” nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Čigānes, Loskutova, Kārkliņas, Čaklā, Lībiņas-Egneres un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pirms astoņiem gadiem Latvijas normatīvajos aktos tika izdarīti grozījumi, paredzot iespēju piemērot juridiskajām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, tika grozīts Krimināllikums un arī Kriminālprocesa likums. Astoņu gadu laikā diemžēl attiecīgais tiesību institūts efektīvi nevar tikt piemērots. Mums bija 13 attiecīgie procesi, bet nevienai juridiskajai personai ietekmēšanas līdzekļi netika piemēroti.

Tā ir liela problēma, jo tiešām ir vairāki gadījumi, kad mēs varam saukt pie atbildības cilvēkus, kuri pastrādājuši noziedzīgus nodarījumus, bet nevaram sodīt juridiskās personas, kuru labā attiecīgās kaitīgās darbības tika izdarītas.

Ņemot vērā attiecīgo problēmu, tika izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā. Attiecīgie grozījumi palīdzēs atrisināt problēmas, kas konstatētas mūsu likumā. Grozījumu izstrādē tika iesaistīti Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un aizsardzības institūciju speciālisti.

Es lūdzu atbalstīt grozījumus gan Kriminālprocesa likumā, gan arī Krimināllikumā un nodot tos izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav iebildumu!”; „Labs likums!”) Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Čigānes, Loskutova, Kārkliņas, Čaklā, Lībiņas-Egneres un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Bērziņš, Dzintars, Cilinskis, Zaķis un Dombrovskis lūdz izdarīt grozījumu 21.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt desmit deputāti - Dombrovskis, Ozoliņš, Bilsēns, Igaunis, Vanaga un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā desmit deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 7. Tātad darba kārtība grozīta netiek. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts netiek. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Zatlera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.februārī. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.februārī. Arī šis atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ingas Vāravas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ingas Vāravas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ingu Vāravu par Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingas Vāravas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, informēju jūs, ka vēl ir saņemti priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā pirms darba kārtības 34.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Tātad nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Atbildīgā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

Tātad 1. ir pašas atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, kas paredz... Patiesībā visā likumprojekta tekstā ir vairāki līdzīgi priekšlikumi, kas paredz nomainīt vārdiņu „iedzīvotāji” pret vārdkopu „fiziskās personas”, jo acīmredzot plūdi apdraud ne tikai iedzīvotājus upes krastos, bet arī jebkuru fizisku personu, kura patrāpās šīs potenciālās straumes ceļā. Tātad 1.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums par pašvaldības pilnvarām HES drošuma klases noteikšanā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums par HES valdītāju atbildību. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, ko sagatavojusi atbildīgā komisija.

Tātad lūdzu attiecīgi atbalstīt 3. un 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 3. un 4.priekšlikumu.

I.Līdaka. 5. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts, jo viņa minētie noteikumi - HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas noteikumi - nav minēti nevienā likumā, un tātad var teikt, ka to vispār nav. Kā gan var atsaukties uz to, kā patiesībā nav? Tā ka šis priekšlikums zināmā mērā ir varbūt pārpratums, tāpēc komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5. - deputāta Tutina priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 39, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 6. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums par hidrotehnisko būvju valdītāju pienākumu izstrādāt drošuma programmu. Loģiski, lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9. - deputāta Naudiņa priekšlikums... Jā, tajā tiek piedāvāti dažādi drošuma programmas iesniegšanas termiņi dažādu klašu hidroelektrostacijām. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 10. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un arī 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma stāšanos spēkā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 2. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 3. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 5. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. Un arī 7. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.525/Lp11. Šā likumprojekta mērķis ir paredzēt to ziņu apjomu, ko Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iekļaus Iedzīvotāju reģistrā par personām ar rīcībspējas ierobežojumu atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.

Likumprojektā tiek precizēts ziņu apjoms, kas tiks iekļauts par Latvijā izsniegtu personu apliecinošo dokumentu, tajā skaitā personas apliecību, kā arī par ārzemnieka uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību. Tāpat likumprojekts paredz, ka Iedzīvotāju reģistrā tiks iekļautas ziņas gan par personvārda citas valodas oriģinālformu latīņu alfabētiskajā transliterācijā, gan par dzimtas uzvārda vēsturisko formu, ja persona to vēlas un var šo formu apliecināt dokumentāri.

Bez tam likumprojekts paredz saskaņot normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Vietējo pašvaldību referendumu likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, dāmas un kungi! Tātad par šo likumprojektu. Pašreiz konstitutīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Pašvaldībai jārīko būves publiska apspriešana... Ja būve būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, samazina nekustamā īpašuma vērtību, ietekmē vidi, sabiedrisko apspriešanu var rīkot arī par detālplānojumu. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti diemžēl neparedz iespēju rīkot vietējās pašvaldības referendumu par vietējas nozīmes būtiskiem jautājumiem, kas skar pašvaldības iedzīvotāju intereses, tādēļ šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt vietējās pašvaldības iedzīvotājiem iespēju piedalīties vietējas nozīmes jautājumu lemšanā, veicināt iespējas ietekmēt pašvaldības domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, kā arī piešķirt iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi. Likumprojekts nosaka jautājumus, par ko var ierosināt un rīkot pašvaldības referendumu, finanšu avotus, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums, un to, ka rezultāti paziņojami klātienē un elektroniski. Likumprojekts paredz, ka parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai un balsošana notiek vienlaicīgi klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski internetā.

Likumprojekts noteic, ka referendums pašvaldībā var notikt, pirmkārt, par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, otrkārt, par publiskajai apspriešanai nodotu būvniecības ieceri, ja publiskajā apspriešanā dalībnieku vairākuma viedoklis netiek ņemts vērā, un, treškārt, kā jau teicu, par domes atlaišanu.

Minētie jautājumi, par kuriem paredzēts atļaut rīkot pašvaldības referendumu, uzskatāmi par svarīgiem. Un atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un likumam „Par pašvaldībām”, kā arī citiem likumiem, ja vēlētājam, pašvaldības iedzīvotājam, ir iespēja un tiesības ievēlēt pašvaldības domi, tad viņam, protams, ir jābūt arī tiesībām atlaist domi, ja tam ir atbilstošs iemesls.

Pašvaldības referendumu var ierosināt gan pati dome ar divu trešdaļu domes deputātu balsīm, gan arī iedzīvotāji, savācot 15 procentus no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Bet gadījumā, kad referendums tiek rosināts par domes atlaišanu, šī barjera ir 30 procenti.

Pašvaldības referendums par domes atlaišanu uzskatāms par notikušu un atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet attiecīgi pārējos gadījumos pietiek ar absolūto vairākumu šajā pašvaldības referendumā.

Vēl šis likumprojekts ir interesants ar to, ka tā tapšanas procesā tika izpētīta arī citu Eiropas valstu un ne tikai Eiropas valstu pieredze. Par to es nedaudz vēlāk parunāšu, bet šeit gribu mazliet ieskicēt, lai jums visiem būtu skaidrāks, cik lieli šie skaitļi ir vajadzīgi, lai pašvaldības referendums tiešām varētu notikt.

Atzīmēšu to, ka, pēc pašreizējiem datiem, pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā iedzīvotāju aktivitāte nekur nebija lielāka par 65 procentiem (vidēji tie bija 53 procenti). Un, ja mēs ņemam par pamatu šos rezultātus, tad Rīgā, ja vēlēsies ierosināt referendumu, 15 procenti būs nedaudz vairāk par 61 tūkstoti parakstu. Attiecīgi referendums būs leģitīms, ja tajā piedalīsies 204 tūkstoši iedzīvotāju, un pozitīvu rezultātu referendumā var panākt, mazākais, ar 102 tūkstošiem. Tas ir Rīgas pašvaldībā.

Salīdzinājumam. Ogres novada pašvaldībā referendumu varēs ierosināt nedaudz vairāk par 4 tūkstošiem iedzīvotāju. Leģitīms tas būs, ja nobalsos 14 tūkstoši, un attiecīgi ar 7 tūkstošiem balsu referendumā var panākt pozitīvu rezultātu.

Aglonas novada pašvaldībā tas ir pavisam maziņš skaitlis, jāsavāc 500 parakstu, lai referendumu ierosinātu, 1600 balsu vajag, lai referendums būtu atzīstams par notikušu, un 800 balsu vajag, lai panāktu attiecīgu lēmumu pieņemšanu.

Kā jau iepriekš minēju, citās Eiropas valstīs šī prakse ir dažāda. Piemēram, Lielbritānijā ir vajadzīgi tikai 5 procenti vēlētāju, lai ierosinātu pašvaldības referendumu; Horvātijā tie ir 20 procenti. Tātad Latvijas gadījumā tiek piedāvāts iet vidusceļu, un, kā jau teicu, tie ir 15 procenti.

Un jāatzīmē, ka šis likumprojekts paredz, ka parakstus varēs vākt un pēc tam balsot arī elektroniski gan portālā www.latvija.lv, gan citos portālos, ja tie atbildīs Ministru kabineta prasībām.

Likumprojekts paredz, ka tas spēkā stātos ar šā gada 1.jūliju. Tomēr jāparedz, ka tam, kas attiecas uz elektronisko parakstu vākšanu un elektronisko balsošanu, jāstājas spēkā kopā ar Saeimas jau pieņemto likumu par grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Es jau iepriekš ļoti plaši izstāstīju un, ja nepieciešams, varu stāstīt vēl daudz plašāk (No zāles: „Jā! Jā!”; „Nē! Nē!”), jo tas ir ļoti svarīgs jautājums. Ņemot vērā, ka jūs jau esat noguruši no šīs informācijas (No zāles: „Tu esi noguris?!”), es pateikšu tikai vienu lietu. Tikai vienu lietu, kas, manuprāt, ir svarīga. Latvijas valsts Satversmē ir pateikts - un tas jums visiem ir labi zināms -, ka vara pieder tautai, nevis tauta pieder varai. (No zāles: „Tautai, tautai! Jā!”) Nevis politiskajām partijām, nevis politiķiem un ne deputātiem pieder vara. Un es pat teikšu tā, ka es savu darbību politikā virzu uz to, varbūt naivi, bet ar cerību, ka kādreiz mums Latvijā sabiedrība būs tik politiski atbildīga, politiski izglītota un sabiedriski aktīva, ka nebūs vajadzīgas ne partijas, ne deputāti, ne politiķi un sabiedrība pati varēs lemt par svarīgiem jautājumiem ikdienā. Un šis likumprojekts, kas nosaka pašvaldību referendumu ierosināšanas un veikšanas kārtību un arī atbildes saņemšanu no iedzīvotājiem, varētu būt pirmais solis uz to.

Paldies.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Novērojot reakciju zālē, apspriežot šo likumprojektu, es redzu, ka lielai daļai šis likumprojekts neliekas sevišķi būtisks. Cienījamie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi nopietns likumprojekts (No zāles: „Par daudz!”), kuram, pieņemot to vienā vai otrā redakcijā, var būt ļoti, ļoti tālejošas sekas.

Kāds ir politikas virsuzdevums? Par ko mums, deputātiem, pēc ievēlēšanas Saeimā ir jādomā? (No zāles: „Par daudz ko!”) Protams, mums ir jādomā, kā saka Bērziņa kungs, par tautu, lai celtos tautas labklājība, lai valstī būtu droši dzīvot, lai mēs īstenotu vajadzīgās reformas, kas ļautu mūsu dzīvi uzlabot. Bet, ticiet man, ja valstī nebūs stabilitātes, ja valsts varai nebūs pietiekamas stabilitātes rīkojoties, pieņemot lēmumus, tad diemžēl šie labie lēmumi var arī izpalikt.

Es jums paskaidrošu ar kādu konkrētu piemēru, lai jūs saprastu, cik viegli var izjaukt stabilitāti pašvaldībā. Mēs zinām, ka vēlēšanu rezultātā ļoti daudzās pašvaldībās pie varas nonāk kāda koalīcija vai kāda partija, vai kāda vēlētāju apvienība, kurai ir ļoti neliels pārsvars, kura vēlēšanās ir guvusi, teiksim, 51-52 procentus balsu. Un tagad kādā nelielā pašvaldībā, kurā ir divas mācību iestādes, viena ir jāslēdz. Mēs zinām, cik smaga situācija šobrīd ir laukos, cik strauji sarūk iedzīvotāju skaits. Pirmām kārtām tāpēc, ka ražošana ir kļuvusi efektīvāka un nevajag tik daudz darbaspēka kā kolhozā, kur uz katru laukā strādājošo bija vismaz viens, kas sēdēja kantorī. Mēs zinām, kādā stāvoklī ir ceļi, ka cilvēki laukos nespēj būt mobili un aizbraukt uz tuvāko pilsētu strādāt. Mēs zinām, ka ļoti daudzi grib labāk atalgotu darbu un tāpēc aizbrauc strādāt uz ārvalstīm. Skolēnu skaits ļoti strauji sarūk, un skola ir jāslēdz vai arī skolas ir jāapvieno un kāda no divām skolām ir jāslēdz. Vai jūs domājat, ka tas ir populārs lēmums? Vai šis lēmums gūs lielu atbalstu pašvaldībā? Es domāju, ka savākt pašvaldībā pietiekamu skaitu balsu, lai varētu ierosināt referendumu un nobalsot tajā „pret” pašvaldību, kura ir pieņēmusi šo vajadzīgo, bet ļoti nepopulāro lēmumu, ir ļoti vienkārši.

Lai pašvaldība justos stabilāk, tai ir jādod laiks, un bieži vien šie četri gadi no vienām vēlēšanām līdz otrām ir tas nepieciešamais laiks, lai varētu ilgākā termiņā pamatot viena vai otra lēmuma nepieciešamību, un cilvēki varbūt tikai pēc diviem gadiem redzēs, ka pašvaldība ir pieņēmusi pareizu lēmumu - nepopulāru, bet pareizu lēmumu, bet mēs šo situāciju gribam destabilizēt.

Mēs esam redzējuši Latvijā, kāda bieži vien ir iedzīvotāju reakcija, ja gribam būvēt kaut ko vajadzīgu.

Atcerēsimies! Ikšķilē - Ikšķiles novadā neuzbūvēja rūpniecības uzņēmumu, kas nebūt nebija tāds, kas perspektīvā varētu piesārņot apkārtējo vidi, bet šī iespējamā uzņēmuma konkurenti ļoti viegli saorganizēja piketus, saorganizēja ļoti lielu cilvēku skaitu, kuri protestēja, turklāt cilvēkus, kas vispār nedzīvoja šajā pašvaldībā, un tādā veidā izraisīja rezonansi arī vietējā sabiedrībā, un šis objekts netika uzcelts.

Vai domājat, ka nelielā pašvaldībā būs ļoti populāri uzbūvēt attīrīšanas iekārtas, nepakļaujot sevi lielam riskam, jo ilgu laiku varbūt būs izjaukti vietējie ceļi, ka varbūt būs jāziedo šim attīrīšanas iekārtu uzcelšanas mērķim kāda vietējo iedzīvotāju sabiedrībā ļoti populāra, skaista vieta? Jūs domājat, ka tas ir vienkārši?

Mēs zinām, kāda šobrīd Latvijā ir sociālekonomiskā situācija (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Viss attīstās! Iet uz augšu!”), mēs ļoti labi arī redzam to, ka bieži vien cilvēki neiedziļinās lietas būtībā, bet meklē vaininiekus varas pārstāvjos. Gan valsts varas, gan vietējās varas pārstāvjos. Viņi varbūt nepadomā, ka gāzes cenas ceļas visā pasaulē un tāpēc pieaug apkures izmaksas. Viņi domā, ka pie tā ir vainīga vietējā vara, un meklē vaininiekus tur.

Mēs ļoti labi redzējām, ar cik lielu sajūsmu tauta nobalsoja par Saeimas atlaišanu. Protams, tam bija arī savs pozitīvais efekts, bet ne viss, kas notika pēc tam, ir vērtējams tik pozitīvi. Mēs redzam, cik vienkārši nonāca pie varas partija, kura sašķēlās jau pirms nonākšanas Saeimā, tas ir vēl nebijis gadījums.

Mēs redzam, ka mums valstī ir ministrs, kurš, manuprāt, ir vienīgais cilvēks, kurš visā valstī domā, ka viņš ir atlaidis no darba kādu vietējās pašvaldības vadītāju. Man liekas, viņš ir vienīgais, kurš tā domā, jo joprojām šis pašvaldības vadītājs pieņem lēmumus, paraksta dokumentus, un līdz ar to tiek tikai vairots tiesiskais nihilisms.

Tieši tā, cienījamie kolēģi! Šis cilvēks... Jūs gan te kratāt galvu... Bet viņš parakstīja sadarbības līgumu starp vietējo pašvaldību un Olimpisko komiteju par to, ka attiecīgajā pašvaldībā būs Latvijas sporta spēles, un cilvēki man par to zvana, un viņi nesaprot, kā tas var būt. Tas tikai norāda uz to, ka mums ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem.

Mēs zinām, cik šobrīd Latvijas sabiedrība ir sašķelta. Mēs redzam, cik ļoti tālejošas sekas bija valodas referendumam, ka vēl tagad sabiedrība nav nomierinājusies, un mēs zinām, ka Latvijā ir pašvaldības, kur pamatiedzīvotāju ir tikai aptuveni 20 procenti, turklāt šīs pašvaldības atrodas mums ne sevišķi draudzīgu valstu pierobežā. Protams, šis likumprojekts it kā neparedz referendumu par valodas lietām, bet, ja šāds referendums tiks organizēts, tas būs noticis. 5.panta 1.punktā palasiet, ka referendums var notikt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai par noteiktiem jautājumiem, kas attiecas uz pašvaldības autonomajām funkcijām. Šis formulējums pieļauj ļoti dažādas interpretācijas. Es ilgus gadus esmu vadījis valodas komisiju un diskutējis ar Eiropas ekspertiem par valodas lietām, un, ticiet man, ļoti bieži izpratne par reālo situāciju Latvijā bija apmēram tāda: kāpēc jūs 1940.gadā, kad čeka... 1941.gadā izsūtīja uz Sibīriju, kāpēc jūs nesūdzējāties policijā? Un bieži vien par daudzām lietām izpratne nav mainījusies, un es domāju, ka Eiropā vēl daudzi nešķiro to, ka Latvijā mūsu lielākā mazākumtautība pamatā ir imigranti, nevis mazākumtautība klasiskā izpratnē, atšķirībā, piemēram, no poļiem Viļņas apgabalā - Lietuvā, kur tā ir autohtonā minoritāte, kas tur dzīvo jau tūkstošiem gadu.

Tā ka, cienījamie kolēģi, šim likumprojektam var būt ļoti, ļoti tālejošas sekas, tā pieņemšana vai izjaukt stabilitāti valstī, tāpēc, ja Saeima par šo likumprojektu nobalsos, atbildīgajai komisijai pie tā ļoti daudz un rūpīgi jāstrādā, un visiem mums kopā ir jāpadomā, vai vispār šāds likums šobrīd šodienas Latvijas apstākļos ir nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs diskutējām par priekšlikumu, kuru bija iesnieguši mūsu kolēģi no „Saskaņas Centra” un kurā izteikta doma, ka, iespējams, vajadzētu dot iespēju pašvaldību iedzīvotājiem vēlēt savu pilsētas priekšsēdētāju jeb mēru tiešās vēlēšanās. Arguments, ko minēja „Saskaņas Centrs”, ir tāds, ka tas nodrošinātu lielāku iesaisti - iedzīvotāju iesaisti pašvaldības dzīvē un lielāku, ciešāku saikni ar pašvaldības pārvaldību.

Tomēr viena lieta, ko Reskāja kungs, aizstāvot šos grozījumus, neminēja un ko savukārt savā runā ļoti precīzi iezīmēja Cilinska kungs, ir tā, ka mums ir kopumā jāskatās uz pašvaldību pārvaldības reformām, no kurām mēs jau vairākas esam veikuši, par vairākām šobrīd diskutējam Saeimā un par vairākām no tām, īpaši par administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu un iespējamo turpinājumu, mēs diskutēsim šogad līdz gada beigām attiecībā uz to, cik efektīvas un rīcībspējīgas ir mūsu pašvaldības. Tā ka šis likumprojekts ir jāskata šajā kontekstā.

Šobrīd mēs esam jau iestrādājuši likumā „Par pašvaldībām” grozījumus, lai pašvaldība nošķirtu izpildvaru un lēmējvaru, lai lēmējvarai - pašvaldību deputātiem - dotu iespēju ciešāk sadarboties ar iedzīvotājiem un vairāk viņiem skaidrotu reizēm ļoti sarežģītos domes lēmumus, kas tai ir jāpieņem.

Mēs šobrīd diskutējam arī par izmaiņām deputātu statusa likumā, turklāt ļoti interesantā veidā. Vairāk nekā divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas mēs runājam par to, kādi ir pašvaldības deputātu pienākumi. Kas pašvaldības deputātam jādara?

Vai tas ir brīvā laika pavadīšanas veids - pildīt pašvaldības deputāta pienākumus vai arī pašvaldības deputātam varētu uzticēt lielāku pienākumu nastu, tieši skaidrojot iedzīvotājiem lēmumus, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, uzklausot viņu idejas, piesaistot investīcijas un darot daudzas citas lietas.

Tā ka, cienījamie kolēģi, šis likumprojekts „Vietējo pašvaldību referendumu likums” ir daļa no šī lielākā procesa, kas paredz plašāku iedzīvotāju iesaisti domes darbā.

Tās valstis, kurās ir pašvaldību vai vietējie referendumi, ir apliecinājušas, ka tikai šīs sistēmas esamība vien nodrošina to, ka domes ir spiestas daudz vairāk, daudz ciešāk strādāt ar saviem iedzīvotājiem un jau savlaicīgi viņiem skaidrot savus lēmumus. Tas padara attiecīgo novadu domes gan atvērtākas iedzīvotājiem, gan arī ir vairāk orientētas uz komunikāciju un skaidrošanu.

Mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā daudz runājām par šo likumprojektu, tajā skaitā iezīmējām dažas problēmas, ko šeit jau minēja mans kolēģis Ābiķa kungs. Mēs ļoti labi apzināmies, ka daži formulējumi par tēmām, par ko varēs sarīkot referendumu, nav pilnīgi un pie tiem ir jāstrādā, jo ir ļoti svarīgi, lai šis nebūtu likums, kas izraisa iedzīvotāju dusmas brīžos, kad viņiem nav skaidrs, par ko viņi varētu ierosināt referendumu, bet galu galā dome lemj, ka par konkrētu jautājumu referendumu sarīkot nevarēs. Tā ka pie formulējumiem būs jāpiestrādā.

Šobrīd, kā jau Viļuma kungs noraksturoja, šajā likumā ir paredzēti pietiekami augsti sliekšņi dažādām iedzīvotāju iniciatīvām, tai skaitā domes atlaišanai, lai kaut kāda neliela grupa, kurai ir kaut kādas savtīgas intereses, nevarētu samusināt nelielu iedzīvotāju daļiņu savākt parakstus un iniciēt šo referendumu.

Visbeidzot. Ļoti daudzi cilvēki saka: „Kāpēc mums ir nepieciešami vietējie pašvaldību referendumi? Mums taču ir sabiedriskā apspriešana par lielām būvniecības iecerēm.”

Kolēģi! Es gribētu minēt tikai vienu piemēru. Sabiedriskajā apspriešanā par liela apjoma minerālmēslu termināļa būvniecību Kundziņsalā piedalījās 22 cilvēki. Es izskatīju šīs sabiedriskās apspriešanas protokolus. Tur ne ar vienu vārdu netika pieminēts tas, ka tie materiāli, kas tiks glabāti Kundziņsalā, potenciāli ir ļoti sprādzienbīstami.

Ko nozīmē šīs sabiedriskās apspriešanas? Mēs esam redzējuši, ka to jēga un pienesums, informējot iedzīvotājus un patiesi izdiskutējot jautājumus, ir minimāls, tā ka pašvaldību referendums šajā kontekstā saistībā ar liela mēroga būvniecības iecerēm varētu būt patiešām ļoti noderīgs.

Visbeidzot - atsaucoties uz bailēm un nestabilitāti.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visiem ir pilnīgi skaidrs, ka pagājušā gada valodas referendums ir izdarījis milzīgu lāča pakalpojumu pilsoniskai iesaistei, jo, redzot, ka šādā destruktīvā veidā var šķelt un tracināt sabiedrību, cilvēkiem ir bail no referendumiem.

Bet nu skatīsimies patiesībai acīs! Šobrīd mēs nerunājam par to, ka varētu būt kaut kādas kustības mainīt konkrētas pašvaldības valodu, izvietot ielu plāksnītes dažādās valodās vai tamlīdzīgi. Tās tomēr ir ļoti šauras, saimnieciskas tēmas, par ko varētu ierosināt vietējos referendumus.

Tā ka es aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Viļuma kungs ir teicis: „Varu - tautai!” Tas ļoti divkosīgi izklausījās pēc tā, ka tautai neļāva vēlēt mērus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (RP).

Es gribēju tikai atbildēt Ābiķa kungam un izskaidrot, ka šis likumprojekts paredz to, ka balsotājs... cilvēks, kurš ir uzņēmies organizēt parakstu vākšanu, pašvaldībai iesniedz konkrētu jautājumu, uz kuru var atbildēt „par” vai „pret”. Un pēc tam dome pieņem lēmumu, vai par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu. Un tikai tad - faktiski tikai tad! - tiek uzsākta parakstu vākšana, un attiecīgais process sākas.

Līdz ar to dažādas spekulācijas par to, ka tur varētu būt atsevišķi jautājumi par vienas vai otras skolas slēgšanu vai vēl kaut kādi jutīgi jautājumi, es domāju, neatbilst patiesībai.

Un, atbildot vairākiem politiķiem, es tomēr teikšu, ka mums tiešām nav jābaidās no tautas, un tas vārds „referendums”, kas pēdējo gadu laikā ir ieguvis ļoti negatīvu pieskaņu... Es domāju, ka mums pakāpeniski tomēr jāiet uz priekšu un nav jābaidās no tā, ka iedzīvotāji, sabiedrība, tauta pasaka savu viedokli (No zāles: „Ko tad jūs baidāties?”), jo mēs tiešām šeit pārstāvam sabiedrības intereses. Un sabiedrība nešķeļ pati sevi. Sabiedrību diemžēl šķeļ politiķi. Paldies.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Vai jums pietiks ar 12 minūtēm?

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Konceptuāli esmu „par” pašvaldību referendumiem, bet šajā redakcijā ir vairāki būtiski trūkumi, kuri būtu jānovērš otrajā lasījumā. Gan Ābiķa kunga minētie argumenti, gan arī vēl vairāki citi. Kā vienu piemēru minēšu pašvaldību, kurā ir 2 tūkstoši vēlētāju. Pēc pašreizējās redakcijas... Tātad šajā pašvaldībā ar 2 tūkstošiem vēlētāju pēdējās vēlēšanās aktivitāte ir bijusi 45 procenti, kas ir visai vidējs rādītājs pašvaldību vēlēšanās, tātad ir piedalījušies 900 vēlētāji.

Saskaņā ar likuma 5.panta 1. un 2.punktā minēto referendumu var ierosināt 15 procenti no visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tātad šajā gadījumā tie būtu 300 cilvēki, 300 vēlētāji, kas deklarējušies konkrētajā novadā. Vēlēšanu aktivitātei ir jābūt pusei no pēdējo domes vēlēšanu aktivitātes, tātad 450 cilvēkiem ir jāpiedalās. Savukārt priekšlikums ir jāatbalsta vismaz pusei plus vienam no tiem, kas ir piedalījušies šajā referendumā. Tātad minimums ir 226 cilvēki. Tātad, par 5.panta 1. un 2.punkta spēkā stāšanos nobalsojot 226 cilvēkiem, kas ir krietni mazāks skaits nekā tie, kuri ir ierosinājuši šo referendumu, un kas sastāda tikai mazliet vairāk nekā 10 procentus no kopējā vēlētāju skaita novadā, referendums ir atzīts par notikušu, un lēmums ir pieņemts.

Līdzīgs variants ir ar domes atlaišanu. Tātad ierosināt var 30 procenti no kopējā balsstiesīgo skaita, kas šajā gadījumā būtu 600 cilvēki, un „par” referendumā ir jānobalso vismaz 66 procentiem no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos skaita, šajā gadījumā tie būtu 594-595 vēlētāji. Tātad arī šajā gadījumā domi var atlaist mazākums. Mazāk nekā tie, kas ierosina domes atlaišanu, un apmēram viena ceturtā daļa no kopējā vēlētāju skaita.

Papildus vēl arī es saskatu risku saistībā ar šo elektronisko referendumu ierosināšanu tā iemesla dēļ, ka pastāv ļoti viegla iespēja deklarēties, pārdeklarēties un ka arī to var izmantot kā politisku instrumentu atsevišķi politiskie spēki, lai ietekmētu konkrēta novada darbību un destabilizētu to. Ļoti viegli var noorganizēt, piemēram, 200 cilvēkus, kas deklarējas kādā īpašumā īslaicīgi - uz mēnesi. Viņi ierosina referendumu, nobalso referendumā pozitīvi, lēmums ir pieņemts, un pēc tam atdeklarējas atpakaļ uz tām pašvaldībām, kur pirms tam ir dzīvojuši.

Šādas nianses tiešām būtu nepieciešams otrajā lasījumā novērst, lai ar pašvaldību referendumu palīdzību mēs sasniegtu to mērķi, ko vēlējāmies, nevis destabilizētu novada darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Viļuma kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Vietējo pašvaldību referendumu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Viļums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Būtībā šeit tiek risinātas divas problēmas. Viena - visā likumā tiks aizstāti vārdi „ķīmiskie produkti” attiecīgā locījumā ar vārdu „maisījums” attiecīgā locījumā. Tas ir viens.

Un otra - tiek paredzēts, ka vides monitoringa pamatnostādnes turpmāk Ministru kabinets apstiprinās nevis reizi četros, bet gan reizi sešos gados, un tas ir loģiski, jo monitoringa būtība ir sniegt priekšstatu par iespējami garāku laika periodu. Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris. Paldies.

Mēs turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību pēc pārtraukuma, bet, pirms reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Mūsu visu vārdā vēlos sveikt mūsu kolēģi Andreju Judinu, kuram tieši šodien paliek 43 gadi. (Aplausi.)

Bet galvenais šodien bija...

Sēdes vadītāja. Paldies Andrejam, jā.

A.Klementjevs. Bet galvenais - bišķiņ cita jubileja ir šodien - apaļa, liela. Par skaitļiem tagad nerunāsim. Visu Saeimas deputātu vārdā svinīgi sveicam Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Jā, paldies, bet vēl mums ir citi paziņojumi. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka lielajā pārtraukumā - pulksten 12.30 - Juridiskās komisijas locekļi tiek aicināti uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.40.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde komisijas telpās. Tagad!

Sēdes vadītāja. Un es atgādinu, ka tūlīt pēc reģistrēšanās būs Frakciju padomes sēde, lai lemtu par ziemas sesijas slēgšanu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Igors Pimenovs... nav, Vineta Poriņa... nav, Raimonds Vējonis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām likumprojektu skatīšanu.

Šobrīd nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ziņojums var būt diezgan ilgs. Acīmredzot būs tāda nepieciešamība. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programma, izņemot retranslēto programmu ierakstus, jāuzglabā ne mazāk kā vienu mēnesi.

Saistībā ar izdarītajiem grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā tika konstatēts, ka šis termiņš pilnīgi objektīvi ir par īsu, lai efektīvi, pēc būtības un detalizēti īstenotu priekšvēlēšanu aģitācijas norisi un priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli.

Šo jautājumu risināja un savās sēdēs izskatīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Mēs saņēmām no šīs komisijas priekšlikumu, kas paredz, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas, kas tiek izplatītas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, ir jāuzglabā ne mazāk kā divus kalendāros mēnešus pēc vēlēšanu perioda beigām.

Tajā pašā laikā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lēma, ka šī norma, protams, konceptuāli ir jāatbalsta, tomēr Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs mēs diskusijās konstatējām, ka līdzīgi priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu kontroles principi ir arī likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Līdz ar to diskutējām arī par šo normu saistībā ar šo likumu un konstatējām, ka grozījums ir jāpaplašina. Proti, programmu ierakstu uzglabāšana attiecināma ne tikai uz priekšvēlēšanu aģitāciju, bet arī uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likumu ierosināšanu un aģitāciju par Saeimas atsaukšanu.

Ņemot vērā, ka 2013.gada 2.februārī ir jau sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 2013.gada pašvaldību vēlēšanām, šos grozījumus ir nepieciešams pieņemt nekavējoties. Šis viedoklis vienbalsīgi tika atbalstīts komisijā, un komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu!

I.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

I.Mūrniece. Komisijas vārdā, atsaucoties uz Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu, aicinu šo par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūlīt pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, jo... (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nav iebildumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Tad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka mums jāizskata piecu deputātu - Kalniņas-Lukaševicas, Dombrovska, Vanagas, Kazākas un Bilsēna - iesniegums ar lūgumu 21.februāra sēdes darba kārtības 57.punktu - likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” - pārcelt pirms darba kārtības 35.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Minētā likumprojekta otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus, no kuriem pirmais ir no Juridiskā biroja. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Arī otrais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija gaidīs priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 26.februārim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz jūs pievērst uzmanību iespējamiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas saistās ar pārejas noteikumu 32.punkta grozīšanu.

Tā kā šis ir bezprecedenta gadījums izglītības jomā, paskaidrošu to detalizēti.

Latvijai ir saistoša Konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību (plašāk pazīstama kā Lisabonas diplomu atzīšanas konvencija). Likumprojekts, kurā mēs esam lēmuši pagarināt noteiktas grupas programmu akreditācijas termiņu, ir nepieciešams, lai nodrošinātu sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību zinātņu, humanitāro zinātņu un mākslu, kā arī izglītības programmu tematisko grupu akreditētu diplomu izsniegšanu studentiem.

Atgādināšu, ka 2011.gada jūlijā līdz ar citiem apjomīgiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas kardināli un radikāli mainīja mūsu augstākās izglītības sistēmu, tika arī lemts pāriet no programmu akreditācijas uz virzienu akreditāciju, un likuma pārejas noteikumu 32.punkts paredzēja, ka sešu mēnešu laikā pēc šo pārejas noteikumu 31.punktā noteiktajiem termiņiem Ministru kabineta noteikta institūcija pieņem lēmumu par studiju virzienu akreditāciju vai lēmumu par atteikumu akreditēt noteiktu studiju virzienu. Tātad attiecībā uz iepriekš minētajām programmām akreditācijas gala termiņš ir 2013.gada 28.februāris.

Izglītības un zinātnes ministrija diemžēl nenodrošināja Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu likumā noteiktajā termiņā. 2012.gada 25.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.668 „Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi” 3.punkts paredzēja nodot valsts funkcijas, tātad akreditācijas funkcijas un pirmsakreditācijas novērtēšanu, privātpersonai ar deleģēšanas līgumu. Tikai 2013.gada 5.februārī Izglītības un zinātnes ministrija izvēlējās ārvalsts privātpersonu, kurai pēc publiski pieejamas informācijas tiks uzdots izraudzīties Latvijas Republikas privātpersonu, ar kuru slēgs deleģēšanas līgumu par pirmsakreditācijas novērtēšanu. Šis līgums pēc publiski pieejamās informācijas vēl joprojām nav noslēgts.

Savukārt saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 24. un 25.punktu studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu no Latvijas Republikas institūciju darbinieku vidus apstiprina izglītības un zinātnes ministrs. Atbilstoši minētajiem noteikumiem pilnvarotajai personai, ar kuru slēdz līgumu, jāveic darbības pirms akreditācijas lēmuma pieņemšanas.

Līdz likumā noteiktajam akreditācijas termiņam ir atlikušas sešas darba dienas, tāpēc akreditācija likumā noteiktajā kārtībā praktiski nav iespējama. Līdz ar to saprātīgi un lietderīgi ir dot divus mēnešus laika, lai izraudzītā vai jaundibinātā privātpersona apgūtu nepieciešamo, kas saistīts ar sociālo un humanitāro zinātņu novērtēšanu, un lai mēs varētu izvairīties no eventuāliem finansiāliem un morāliem zaudējumiem, kurus varētu radīt akreditācijas procesa pretruna ar likumu.

Kāpēc komisija vienbalsīgi lēma par to, ka noteiktais sešu mēnešu termiņš pagarināms tieši par astoņiem mēnešiem? Tādēļ, ka augstskolās jau jūlijā sākas jauno studentu uzņemšana, bet diplomi tiek izsniegti lielākoties jūnija beigās vai jūlija sākumā. Un tiem studentiem, kuri jau tagad studē programmās, kam akreditācijas termiņš beidzas pēc sešām dienām, pastāv risks nesaņemt valsts atzītu diplomu, ja mēs šos grozījumus neveicam. Savukārt garāks grozījumu veikšanas termiņš ir bīstams tieši tā iemesla dēļ, ka tad jaunajiem studentiem, stājoties attiecīgajās programmās, nebūs pieejama pilna informācija par izraudzītās programmas statusu.

Atgādināšu, ka Augstskolu likuma grozījumi tika pieņemti 2011.gada jūlijā, izsludināti - 2011.gada augustā. Pašreizējais personālsastāvs Izglītības un zinātnes ministrijā sāka strādāt 2011.gada novembrī, līdz ar to, mūsuprāt, gads un trīs mēneši bija pilnīgi pietiekams laiks, lai sakārtotu šo akreditācijas procesu. Bet situācija ir tāda, kāda tā ir. Lai neapdraudētu studentu intereses un lai mūsu pieņemtie likuma grozījumi varētu tikt izpildīti, es aicinu Saeimu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotos likuma grozījumus un noteikt tiem steidzamības statusu.

Sēdes vadītāja. Vai Vanagas kundze diskutēs par steidzamību? Vispirms ir jābalso par steidzamību, pēc tam - par pirmo lasījumu, un tad ir debates starp šiem balsojumiem.

Tātad vispirms jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tagad uzsākam debates par pirmo lasījumu.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij, kolēģi un visi, kuri seko sēdei! Savā runā es noteikti minēšu arī dažas lietas, kas ir izdarītas 10.Saeimas pilnvaru laikā, un, protams, runāšu arī par to, kas mums ir jādara, lai mēs situāciju vērstu uz labu un viennozīmīgi paveiktu visu iespējamo, lai no šīs situācijas augstākās izglītības jomā - tieši saistībā ar studiju virzienu akreditāciju - nekādā gadījumā neciestu studējošie. Neviens studējošais!

Un te es gribētu sacīt: nevajag teikt, ka atbildība par visiem nepadarītajiem darbiem un par to, ka darbi ir aizkavējušies vai nav notikuši tā, kā ir paredzēts normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, jāuzņemas tikai un vienīgi Izglītības un zinātnes ministrijai. Atbildība ir jāuzņemas arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kura savu darbu pildīja 10.Saeimas pilnvaru laikā. Un es paskaidrošu - kāpēc.

Atbildība ir jāuzņemas Augstākās izglītības padomei, kas īstenoja šo vērienīgo projektu, kuram jau normatīvajos aktos bija iestrādātas tādas sekas, ka šī projekta rezultāti tiek ņemti vērā, pārejot uz jauno studiju virzienu akreditācijas sistēmu, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.668. Un, protams, daļa atbildības ir jāuzņemas arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Tā ka atbildība ir kopēja mums visiem. Un es vēršos pie pilnīgi visām frakcijām - gan pie „Saskaņas Centra”, gan pie Zaļo un Zemnieku savienības, gan pie VIENOTĪBAS, gan pie Nacionālās apvienības, gan pie neatkarīgajiem deputātiem ar aicinājumu nolikt malā daļu emociju un saprast situācijas nopietnību, dot šo termiņu ilgāku, lai varētu kvalitatīvi veikt šo studiju virzienu akreditāciju tā institūcija, kurai šīs tiesības turpmāk būs deleģētas.

Ko es gribētu teikt? Projekta īstenošana, ko realizē Augstākās izglītības padome, beidzas šī gada aprīļa vidū. Bet jau 10.Saeimas pilnvaru laikā tika iesniegti priekšlikumi Augstskolu likumam, kā Druvietes kundze teica, diezgan lielā, pietiekami lielā skaitā, un jau pārejas noteikumos bija noteikts, ka studiju virzienu akreditācija... proti, Ministru kabineta noteikumiem ir jāstājas spēkā līdz 2012.gada 1.septembrim un jau ir jāsākas studiju virzienu akreditācijai pēc jaunās kārtības. Tad, kolēģi, ja projekts - es saprotu, ka ir projekta īstenošanas daļas -, bet, ja projekts noslēdzās šī gada aprīlī, vai nebija tomēr loģiskāk virzīties uz to, ka, ja mēs ņemam vērā projekta rezultātus attiecībā uz studiju virzienu akreditāciju, tas sāk darboties no 2013.gada 1.septembra?

Tā tas diemžēl ir ierakstīts pārejas noteikumos, un mēs pārņēmām situāciju, kāda tā bija. Turklāt tad, kad tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr.668, tā pati projekta īstenošanas organizācija - Augstākā izglītības padome - uzstāja, lai Ministru kabineta noteikumos obligāti tiek iekļauts punkts, ka studiju virzienu akreditācijā tiek ņemti vērā projekta rezultāti. Tad ir jautājums projekta īstenotājiem: ar kādām tiesībām viņi braukāja pa visām augstskolām un solīja to, ko nemaz nebija tiesīgi solīt? Es pati esmu braukājusi pa augstskolām un droši vien arī tie, kas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Un viņi teica: vai tad tā būs, vai tad tā nebūs? Un vai mēs varējām atļauties pateikt: ziniet, draugi mīļie, - nē! Bet projekts vēl turpinājās, un studiju virzienu izvērtēšana arī vēl turpinājās. Tad kā, ar kādām tiesībām viņi varēja atļauties to solīt?

Un vēl arī tas, ka Ministru kabineta noteikumos, ja pareizi atceros, 14.5.punktā ir ierakstīts skaidri un gaiši, ka obligāti jāņem vērā ekspertu individuālo ankešu rezultāti. Un ko mēs uzzinājām pēc veiktā audita? To, ka daļai nemaz nav šo ekspertu individuālo ankešu, un tas nozīmē, ka arī Ministru kabineta noteikumi ir jāgroza.

Situācija ir ļoti nopietna. Nu tad ko lai dara tā jaunā institūcija, kurai ir jāakreditē? Un jāsaka tā, ka aizkavēšanās... protams, arī šo studiju virzienu akreditācijas uzsākšanu ietekmēja tas, ka ministrijas rīcībā nonāca pietiekami nopietna informācija par to, ka projekta realizācijā bija virkne pārkāpumu gan saistībā ar ekspertu atlasi, gan saistībā ar metodoloģijas izvēli un īstenošanu. Un bija arī jau nopietni signāli par to, ka būs tiesvedības darbi, ja tiks ņemti vērā šādi projekta rezultāti un netiks izvērtētas augstskolu iesniegtās apelācijas. Tas ir vairāk nekā skaidrs! Un tāpēc bija būtiski, lai tagad nebūtu tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija ar saviem argumentiem vēršas pret Augstākās izglītības padomi. Tāpēc arī tika nodrošināts šis audits, šī pārbaude, ko veica Deloitte Latvia. Tas ir pamats, uz kā tapa informatīvais ziņojums, ko izvērtēs arī Ministru kabinets. Tas ir materiāls, ar kuru ministrija vērsīsies arī Ģenerālprokuratūrā, lai tā izvērtē visus audita laikā konstatētos faktus, vai tur ir pārkāpumi, vai tur būs nopietnākas sekas un vai būs tiesvedības darbi. Bet tas, ka ar šī projekta īstenošanu bija problēmas, ir vairāk nekā skaidrs.

Tāpēc es gribētu aicināt gan komisiju, gan visus deputātus izvērtēt to, ka šie divi termiņi... es atvainojos, divi mēneši ir stipri par maz. Tiešām stipri par maz, lai varētu kvalitatīvi izvērtēt pirmajā tematiskajā grupā iekļautās programmas, proti, izglītība, humanitārās zinātnes un mākslas, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, un to, ka šis termiņš ir nepieciešams ilgāks. Pretējā gadījumā mēs būsim spiesti pēc šiem diviem mēnešiem atkal pagarināt termiņu, bet tas, es domāju, ja mēs tagad pietiekami pagarinātu šo termiņu, dotu iespēju studentiem, arī mācībspēkiem, visiem, kas nāk no akadēmiskās vides, saprast, ka ar viņu atzītiem... ka ar diplomiem viss būs kārtībā, un noņemtu bažas. Satraukums valda pietiekami lielā sektorā.

Un es gribētu vēl pateikt arī to, ka Augstskolu likuma pārejas noteikumu 33.punkts nosaka: studiju programmām, kuras bija akreditētas līdz 2011.gada augustam, ar akreditāciju viss ir kārtībā līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt šo studiju virzienu, ja šis termiņš ir notecējis. Un mēs arī esam apzinājuši, cik daudzus skar akreditācijas termiņa izbeigšanās visā 2013.gada periodā: tās ir 92 studiju programmas, bet martā tās ir 5 programmas, kuras skar šī termiņa izbeigšanās. Un ministrija nekādā ziņā negrasās vilcināt laiku. Jau 28.februārī būs sanāksme par studiju virzienu akreditāciju - un darbs turpināsies. Un te jāteic, ka ministrija ir iecerējusi vērtēt sadarbībā ar institūciju, kura turpmāk koordinēs šo studiju virzienu akreditāciju, iespēju robežās maksimāli izmantot projekta īstenošanas rezultātā iegūto informāciju, jo mēs ļoti labi apzināmies, cik vērienīgs darbs tas bija augstskolām, un tām nav jācieš tikai tādēļ, ka projekta realizētāji nebija noteikuši pietiekamu laika grafiku, ka bija cilvēku resursu problēma un virkne citu problēmu, ar ko nācās saskarties projekta īstenošanas gaitā.

Un tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir ļoti rūpīgi jāvērtē Augstākās izglītības padomes kapacitāte, tās deleģēto pārstāvju atbilstība, tas, vai viņi tiešām spēj izpildīt likumā definētās funkcijas, jo tās ir ļoti nozīmīgas funkcijas. Un šī projekta īstenošana tikai apstiprina to, ka ar šo kapacitāti padome tiešām tā būtu arī vērtējama. Un es atļaušos no tribīnes aicināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju arī savā ziņā uzņemties atbildību par to, ka Augstskolu likuma pārejas noteikumos ir iestrādātas šādas normas, un arī par to, ka mums komisijā ir nepieciešams uzklausīt Augstākās izglītības padomes pārstāvju atskaiti par to, kā viņi pildījuši likumā noteiktās funkcijas, jo budžeta līdzekļi arī šai institūcijai tiek atvēlēti. Protams, par apjomu mēs atkal varam diskutēt. Un arī beigsim vainot tikai un vienīgi ministriju un paskatīsimies, kas projekta realizācijas gaitā ir godprātīgi, labi izdarīts, bet kur tomēr ir bijušas kļūdas, jo ne velti augstskolas ir rakstījušas apelācijas.

Tāpēc, ja mēs kādu lamājam un sitam, un kritizējam, tad - labi! - lai ministrijai tiek sava deva! Bet lai sava deva tiek arī projekta īstenotājiem, kuri parūpējās par to - un neatlaidīgi arī Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanas gaitā -, ka projekta rezultāti tiek ņemti vērā.

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienītie kolēģi! Kā jūs redzat, it kā nelielam grozījumam viena likuma pārejas noteikumos ir plašs fons, kura iztirzāšanai vajadzētu daudz vairāk nekā debatēm atvēlētās 15 minūtes.

Es nešaubos, ka varētu izteikties līdzīgā tonalitātē kā Vanagas kundze. Tas man nesagādātu ne mazākās grūtības, bet, manuprāt, pašreizējā situācijā, kad runa ir par to, vai mēs varēsim nodrošināt studentiem valsts atzītus diplomus, mums ir jārunā par lietas būtību, nevis jānodarbojas ar demagoģiju un vainīgo meklēšanu. Runāsim par to, ko mēs šādā situācijā varam darīt.

Iezīmējot problēmu, kas ir skārusi visu augstākās izglītības sistēmu un visu valsti, es runāju par šo Augstākās izglītības padomes īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu. Pirmām kārtām jāteic, ka izteikties par to mēs varēsim tikai tad, kad būs atslepenots šis audita ziņojums vai, pareizāk sakot, konsultatīvais ziņojums, kad mēs varēsim iepazīties arī ar Augstākās izglītības padomes argumentiem par noteiktiem šajā ziņojumā iekļautajiem punktiem. Atgādināšu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pagājušās otrdienas sēdē uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai izdarīt visu nepieciešamo, lai šim dokumentam tiktu noņemts ierobežotas pieejamības statuss. Sēdē piedalījās arī ministrs un apsolīja, ka ministrija konsultēsies ar Valsts kanceleju, kā šāds solis būtu sperams.

Līdz ar to pašreiz mums nav pamata ne apgalvot, ka Augstākās izglītības padome projektu īstenojusi nekvalitatīvi, ne arī apgalvot, ka viss ir kārtībā. Ir nepieciešama daudz nopietnāka analīze, un tad, protams, mēs redzēsim, kurai pusei būs lielāks pamats vērsties Valsts kontrolē vai Ģenerālprokuratūrā. Pašlaik, kamēr plašai sabiedrībai, tostarp juristiem, nav pieejams šī ziņojuma teksts un arī argumentēta atbilde uz to, šo problēmu noliksim malā. Domāsim par to, kā šādā situācijā risināt šo steidzamo jautājumu par diplomu atzīšanu.

Mums var būt dažādi uzskati par akreditācijas procesu. Jā, es uzskatu, ka šī akreditācija nebūt nebija jāuztic ārvalstu institūcijai. Bet, ja nu Ministru kabinets ir atbalstījis šādu rīcību, - strādāsim ar esošo situāciju! Bet, protams, arī šai institūcijai būs jāveido šī Latvijas privātā persona, kas nodarbosies ar šo akreditācijas procesu. Un nevienā gadījumā nebūs iespējams izvairīties no jautājuma, ciktāl ir izmantojams šis lielais, apjomīgais Eiropas Sociālā fonda projekts par apmēram miljonu latu ar iesaistītiem ārvalstu ekspertiem, ar neskaitāmām vēstulēm par šo ekspertu darbu, kurās apliecināts, ka nekādu pārkāpumu nav bijis. Un varētu piebilst, ka arī projekta uzraudzītājs - Valsts izglītības attīstības aģentūra, tās pārstāvji otrdien komisijas sēdē apliecināja, ka uzraudzība bijusi stingra un pārkāpumi nav konstatēti.

Tātad mūsu rīcībā ir dažādi viedokļi, bet pašlaik par šo jautājumu nerunāsim.

Tālāk. Kā mēs risinām situāciju? 10.Saeima tik tiešām apzināti pieņēma šos termiņus. Tas jau bija situācijā, kad mēs zinājām, ka 10.Saeimas pilnvaru laiks drīzumā beigsies, un līdz ar to mēs pabeidzām šo lielo darbu - grozījumus Augstskolu likumā, kas tik tiešām iezīmē šo jauno ceļu. Tātad, lūk, tās bija tās īstās reformas, nevis tās, par kurām runā pusotru gadu un no kurām dokumenta formā pašlaik ir manifestējies tikai viens grozījums saistībā ar augstskolu valodām, no kura puse ir nevajadzīga un puse - bīstama. Piedodiet par šo atkāpi, bet es jau acīmredzot nevaru neievērot Vanagas kundzes aizsākto runas stilu.

Bet tagad atkal pie lietas. Šādā situācijā ir jāsēžas pie galda visām ieinteresētajām pusēm, kā tas Saeimas komisijā vienmēr ir bijis. Un tikai tā mēs to varam risināt. Augstākās izglītības padome, Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārstāvji, kas darbojas augstākajā izglītībā, pašlaik apgūst pieredzi Parīzē. Tieši tagad, kad mums ir nepieciešama viņu klātbūtne likuma grozījumu pieņemšanai. Un juriskonsulti tieši tagad nevis strādā pie šī likuma, bet gatavo grozījumus saistībā ar Augstākās izglītības padomes locekļa atsaukšanu. Ar to var nodarboties tad, ja nav steidzamāku darbu.

Mans vienīgais piedāvājums ir tāds - saglabāt to, par ko mēs vienojāmies komisijas sēdē, balsojot visiem, arī Ingai Vanagai. To apstiprināja arī ministrs otrdienas sēdē, kad es uzdevu jautājumu: „Tātad virzām grozījumus?” Ministrs teica: „Jā!” Es neatkārtošu, ko teicu ievada runā. Ir nepieciešams savlaicīgi nodrošināt šo studiju programmu akreditāciju, jo mēs nevaram spēlēties ar studentu likteņiem. Jā, varbūt nekas arī nenotiks, bet varbūt kāds bakalaurs vēlēsies studijas turpināt kaut vai, piemēram, Vācijā, un, pedantiski velkot līdzi likuma pantiem un viņam izdotajam diplomam, var atklāties, ka, izrādās, šis cilvēks nav tiesīgs turpināt studijas. Tātad mans aicinājums - pieņemt šo likumprojektu tādu, kāds tas ir. Es pat būtu to virzījusi uzreiz pieņemt otrajā lasījumā, ja nebūtu bijis iebildumu, un beidzot sēsties pie galda un runāt par lietas būtību, nevis meklēt vainīgos, nevis nodarboties ar tukšu gaisa tricināšanu, bet beidzot strādāt ar to, ar ko jāstrādā ministrijai, - tātad ar grozījumu gatavošanu normatīvajos aktos, sadarbojoties gan ar Saeimas komisiju, gan arī ar profesionālajām organizācijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītā Druvietes kundze! Lūkošu īsi atbildēt uz Druvietes kundzes debatēm saistībā ar šo likumprojektu.

Likumprojekts, neapšaubāmi, ir nepieciešams. Bet mēs dzirdējām virkni apgalvojumu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai nav bijusi iespēja iepazīties ar audita novērtējumu un ka tas nav sabiedrībai pieejams.

Trīs punkti par šo tēmu.

Pirmkārt. Audita ziņojums. Cik man zināms, un kā Druvietes kundze arī to apliecināja otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, tas ir bijis pieejams visiem komisijas deputātiem, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju, kopš šis nedēļas pirmdienas. Jāuzsver, ka tajā ierobežota pieejamība attiecas uz atsevišķiem datiem, ko sniegusi Augstākās izglītības padome, datiem, kas ir specifiski un saistīti ar augstskolu finansēm un projekta finansējumu. Bet audita ziņojuma secinājumi nav ierobežotas pieejamības informācija, un to arī jau komisijas sēdē paskaidroja gan ministrs, gan ministra juridiskā padomniece.

Jāatzīmē, ka diemžēl komisijas priekšsēdētāja neļāva šo ziņojumu pēc būtības izskatīt komisijas sēdē.

Otrkārt. Ministrs bija sagatavojis detalizētu prezentāciju par audita rezultātā konstatētajām problēmām un vēlējās ar to iepazīstināt komisiju. Diemžēl ministram netika ļauts veikt šo prezentāciju (Starpsaucieni no SC frakcijas un ZZS frakcijas: „Kā?!”; „Ai!”) un tika norādīts, ka ziņojums pēc būtības netiks izskatīts.

Treškārt. Mēs dzirdējām aicinājumu publiskot šo ziņojumu. Kā mēs jau novērtējām un uzzinājām, ka trūkst kādas spējas vadīt komisijas sēdi gadījumā, kad ir ierobežotas pieejamības informācija, bet jāteic, ka nezinājām, ka nevar pamanīt publiski pieejamu informāciju, jo kopš otrdienas rīta, kad Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza Ministru kabinetā izskatīšanai informatīvo ziņojumu par audita rezultātiem, šis informatīvais ziņojums ir visiem publiski pieejams ministrijas mājaslapā, ikviens to var izdrukāt „Ziņojumi par nozīmīgākajiem secinājumiem” un „Risku analīze” pielikumā. Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapas www.izm.gov.lv jaunumu sadaļā pirmajā lappusē vēl šodien no rīta trešais jaunums bija par šo informatīvo ziņojumu, kur tas kopā ar pielikumiem ir pieejams.

Līdz ar to es uzskatu, ka tiešām mums ir jārunā par to, kā atrisināt situāciju, bet jebkurā demokrātiskā valstī vienmēr tiek runāts arī par politisko atbildību, par politiskās atbildības esamību un atbildības uzņemšanos par situācijas radīšanu. Un šeit, vismaz manā ieskatā, ļoti lielā mērā par šo situāciju procedurāli, no projekta izpildes viedokļa, atbildīga ir Augstākās izglītības padome ar tās vadītāju Vētras kungu, bet politiskā atbildība gan par situācijas risināšanas veidu, gan par ziņojuma savlaicīgu neizskatīšanu un nonākšanu šādā situācijā tomēr ir Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadītājai Druvietes kundzei. Un es tiešām arī aicinu uzņemties politisko atbildību par šo situāciju.

Bet likumprojekts mums šodien ir jāpieņem, un es aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā, un varbūt pat cienītā komisija atradīs par iespējamu šodien pārtraukumā sanākt uz sēdi, lai jau šodien pēc pārtraukuma piedāvātu to skatīt otrajā lasījumā, kas, es domāju, būtu saprātīgs risinājums, ņemot vērā šo situāciju.

Liels paldies par jūsu uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai, otro reizi.

I.Vanaga (RP).

Es atbildēšu uz komisijas vadītājas dažām tēzēm, kas tika paustas viņas runā. Druvietes kundze, es tiešām personīgi... ir lietas, par ko es jūs ļoti cienu, un es novērtēju, ko jūs darāt kā komisijas vadītāja, un tiešām ir virkne sēžu, kuras jūs vadāt tā, ka ir ko pamācīties. Bet ir arī sēdes, kas ir bijušas kā mazie šovi diemžēl. Nu, tā tas ir bijis.

Un tā tas bija arī šajā otrdienā. Un to, ka jūs pārmetat, ka ministrijas ierēdņiem tika lūgts sagatavot informāciju par grozījumiem Augstskolu likumā, es tiešām uzskatīju... Pēc 18.decembra, tad, kad mēs apstiprinājām Augstākās izglītības padomi un kad te nāca tribīnē diskutēt Saeimas deputāti par to, kas ir jāpilnveido Augstskolu likuma attiecīgajos pantos, lai mēs uzlabotu šīs institūcijas darbību, es tiešām cerēju, ka jūs, jo jūs esat pieredzējusi, jūs esat strādājusi arī ministrijā... Es citreiz brīnos, kāpēc jūs nevarat nākt klajā ar priekšlikumiem Augstskolu likumā kaut vai, piemēram, par to, ka Augstākās izglītības padomei ir jāatskaitās par savu darbu tai institūcijai, kura to apstiprina. Es ceru, ka neviens no zālē klātesošajiem kolēģiem neapšaubīs to, ka tad, ja mēs apstiprinām Augstākās izglītības padomi Saeimā un šī institūcija saņem valsts budžeta līdzekļus savai darbībai, tai ir jāatskaitās par tām 10 funkcijām, kuras likumā tai ir uzticētas. Bet tas nenotiek! Viņi ne reizi nav atskaitījušies par to, kā viņi ir izpildījuši... Vai tas ir priekšlikums, ko kāds šeit varētu arī neatbalstīt?

Par atsaukšanu. Pašreiz spēkā esošās likuma normas nosaka to, ka Augstākās izglītības padomes pārstāvi var atsaukt tikai tā institūcija, kas viņu ir deleģējusi. Bet vai tiešām tas priekšlikums... Piemēram, varēja būt arī cits priekšlikums, ka 15 vai 20 Saeimas deputāti, ja redz, ka šī institūcija nepietiekami pilda likumā tai uzticētās funkcijas, var nākt klajā ar priekšlikumu. Izvērtēt, protams, vajag ar pierādāmiem faktiem, vai tam cilvēkam ir jāpaliek tur strādāt vai ne. Bet es saprotu, ka lielākā daļa no viņiem pienākumus pilda sabiedriskā kārtā, jo atalgojums ir tikai Augstākās izglītības padomes vadītājam, bet ir arī jāsaprot, ka šīs funkcijas ir ļoti nopietnas. Ja cilvēks, es neminēšu vārdu un uzvārdu, ir aptuveni 30 dažādās organizācijās (kāds - sešās, kāds - padsmit) un nevar pildīt šos pienākumus, tad lai deleģē citu. Un kāpēc tikpat labi nevarētu būt Saeimas deputāti, piemēram? Bet varbūt nozares ministrs var vērsties pie Saeimas deputātiem: „Lūdzu, balstoties uz šādiem un šādiem argumentiem, izvērtējiet, vai viņam palikt tur vai nepalikt!” Kas šajos priekšlikumos ir tik ārkārtīgs? Kāpēc tos vajag pārpolitizēt tik ļoti?

Un tas, ka jūs sakāt, ka debates par šo audita ziņojumu, par projekta īstenošanu... ka tā ir tukšu salmu kulšana... Bet ko darīt, ja nāk augstskolas un saka: „Ziniet, manu programmu vērtē septiņi eksperti, bet es zinu, ka to pašu programmu citā augstskolā eksperti vispār nevērtē.” Ja atnāk un stāsta, ka kādu programmu vērtē četri eksperti, lai gan normatīvie akti noteic, ka ir jābūt vismaz pieciem. Bet kaut kur bija septiņi. Un rezultāti atšķiras. Tas viss ietekmē to, kāds būs vērtējums, kāds turpmāk būs finansējums, un arī studenti skatās uz šo vērtējumu. Tam taču ir sekas visur!

Ekspertu atlase. Nu tad, lūdzu, paskatīsimies, kas ir rakstīts Ministru kabineta noteikumos Nr.1058, kas paredzēja šī projekta īstenošanu! Tur ir ļoti skaisti 50... 51.1.punktā atrunāts, kādiem kritērijiem ir jāatbilst ekspertam. Bet viņi neatbilst šiem kritērijiem, turklāt pietiekami daudzi, un arī vērtēšanas sistēma atšķiras - latviešu ekspertiem - pēc 1-3 punktu sistēmas, ārvalstu ekspertiem - 1-5. Kā tad to visu var sajūgt kopā?

Studenti nāk, programmu direktori nāk, ir apelācijas... Ko tad ministrijai vajadzēja darīt? Gaidīt, kad sāksies jaunā kārtība studiju virzienu akreditācijā un ka tad būs tie tiesvedības darbi?

Par anketām arī saka, ka tās nebija obligātas. Paskatieties AIP mājaslapā! Visur ir norādīts, ka anketa ir obligāts instruments ekspertam - gan individuālais, gan kopējais, gala. Tagad pēkšņi - vairs nav!

Nu, cik tālu mēs iesim?

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ja mēs turpināsim skaldīt matus, tad man rodas tāda sajūta, ka vispār Latvijā augstskolas būs jālikvidē. Nekāda akreditācija nenotiks. Būs nepārtraukta matu skaldīšana.

Izglītības un zinātnes ministrija AIP realizētajam projektam pārmet steigu. Taisnība! Tas augstskolām prasīja nervus, jo darbs bija jāveic ļoti drudžaini, bet darbs tika veikts, un augstskolas patiešām, sadarbojoties ar ārvalstu un mūsu pašu izraudzītajiem ekspertiem, veica ļoti apjomīgu izvērtēšanas darbu, bet šeit, kad Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā bija vairāk nekā gads, darbs pie akreditācijas, pie virzienu akreditācijas, tikai sāksies. Ja izglītības un zinātnes ministrs būtu tik ļoti norūpējies par studiju virzienu akreditāciju, tad viņš šodien būtu te, nevis Parīzē (No zāles dep. A.Bērziņš: „O, Parīzē!”), pētot Francijas izglītības pieredzi.

Deloitte Latvia pārmetumi ir galvenokārt par akreditācijas veikšanas procedūru, par metodiku un par iespējamiem interešu konfliktiem. Par metodiku vienmēr var strīdēties - tā vai cita metodika. Par interešu konfliktu izlasot, mēs Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā pat neanalizējām to līdz galam, bet par interešu konfliktu vietām ir pilnīgas aplamības.

Ineta Kurzemniece... Norādīts, ka nedrīkst... ka viņai ir interešu konflikts, jo, redz, tajā laikā viņa esot strādājusi Latvijas Universitātē akadēmiskajā departamentā. Viņa nestrādāja tur! Savukārt par ekspertu, kas vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes psiholoģijas programmu... Redz, viņš nevarot vērtēt, jo savā dzīvē vienreiz šajā augstskolā nolasījis vienu lekciju. Protams, tad jau Latvijā neviens neko nevar vērtēt, jo, nedod Dievs, tu kaut kur esi nolasījis lekciju.

Mēs komisijā nevarējām vērtēt Deloitte Latvia ziņojumu, jo AIP locekļiem audita ziņojums tika iedots 10 minūtes pirms sēdes. Par kādu saturu mēs varam runāt, ja kādam saka: „Tu esi vainīgs!”, bet tu nezini, par ko tajā brīdī... par kādu ziņojumu!?

Manuprāt, ir jāstrādā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā to arī komisijas vadītāja teica. Visi vienbalsīgi pieņēma šo pagarinājumu tagad... tā jau mēs varam par gadu, par diviem pagarināt... Ko darīs studenti... augstskolas? Ir jāstrādā, nevis jāpārliek politiskā atbildība uz citiem, nevis jāmeklē vainīgie nepadarītam darbam.

Aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju, ka izvērtēt Augstākās izglītības padomes īstenoto projektu mēs varēsim tad, kad visiem būs bijusi iespēja iepazīties ar šo atslepenoto ziņojumu. Kad mēs būsim uzklausījuši argumentus, atbildes, iebildes, tad mūsu rīcībā būs pilna informācija tieši par to, kā vērtējams šis ziņojums.

Bet neaizmirsīsim, ka akreditācijas process un mūsu augstākās izglītības attīstība nebūt nav atkarīga no viena ziņojuma. Un gribētu atgādināt, ka jau vairāk nekā gadu es regulāri aicinu beidzot sākt darbu pie jauna augstākās izglītības un zinātnes likuma. Kad tika veidota koalīcija, tas bija viens no darbiem, par kuru mēs vienojāmies. Un jādara ir tieši tas! Un mums ir jāizkustas no šī nāves punkta, saprotot, kur mēs esam un kur ir galvenās domstarpības stratēģiskos, nevis personāliju jautājumos.

1.martā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Saeimā rīko publiskās debates. Uz šīm publiskajām debatēm ir uzaicināti speciālisti, ir, protams, uzaicināti ministrijas pārstāvji, un katra frakcija tiks lūgta debatēt un sūtīt savu pārstāvi uz šīm debatēm. Visi pārējie - laipni aicināti! Bet mēs runāsim par stratēģiskām, tiešām svarīgām lietām. Personāliju iztirzāšana ir zem Saeimas līmeņa. Lūdzu, ar to nenodarbosimies!

Līdz ar to es vēlreiz, arī savā vārdā, aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju, jo tam ir pamatojums. Aicinu domāt par tiešām svarīgiem jautājumiem, nevis par to, cik īsā vai garā laikā jāiepazīstas ar ziņojumu. Tam var būt ļoti liela nozīme gan mūsu augstākās izglītības, gan arī atsevišķu institūciju liktenī. Un atgādināšu, ka Augstākās izglītības padomes pārstāvji ir piedalījušies gandrīz katrā komisijas sēdē, aktīvi diskutējuši par mūsu darba kārtības jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija ne reizi nav ierosinājusi izskatīt šīs padomes darbu īpašā sēdē vai arī izdarīt grozījumus Augstskolu likumā.

Grozīt mēs varam visu - tāpēc jau mēs esam parlaments! Bet mans aicinājums ir beidzot runāt konceptuāli, sākt domāt par jaunu likumu, nevis lāpīt veco, kas tik tiešām neļauj īstenot tos uzdevumus, lai Latvija kļūtu par īstu intelekta valsti, lai tik tiešām mūsu augstskolas pildītu gan šo darba nodrošinātājfunkciju mūsu absolventiem, gan arī veiktu šo sabiedrības funkciju - tātad nest gara gaismu ne tikai Latvijā, bet arī vēl tālāk.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?

I.Druviete. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku. Lūdzu, kolēģi, ievērojiet klusumu!

I.Druviete. Ņemot vērā problēmas neatliekamo risinājumu, es gribētu lūgt Saeimu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka Lukaševicas kundzei ir iebildumi. Jums tie nav jāpamato. Pietiek, ja ir iebildumi.

I.Druviete. Skaidrs.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 21.februāris, pulksten 12.15. Izskatīšanas laiks - Saeimas šodienas sēdē, iespējams, kā beidzamais jautājums.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodien pulksten 12.15, izskatīšana - šīs sēdes beigās kā pēdējais jautājums.

I.Druviete. Aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz sēdi komisijas telpās pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā runāšu gan par šo likumprojektu, gan arī par nākamo likumprojektu, proti, „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, jo šie likumprojekti ir saistīti.

Eiropas Parlaments un Padome ir akceptējusi direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā.

Jautājums: kāds ir bijis šīs direktīvas mērķis? Lielākā daļa komercdarījumu iekšējā tirgū tiek nodrošināta, izmantojot atliktas samaksas noteikumus, tomēr daudzi maksājumi komercdarījumos tiek veikti vēlāk, nekā ir noteikts līgumā. Biežāk sastopamie komercdarījumu veidi, kuros apzināti tiek kavēti maksājumu veikšanas termiņi, ir pirkuma līgumi, preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas līgumi. Šādi maksājumu kavējumi nelabvēlīgi ietekmē komersantu likviditāti un apgrūtina uzņēmumu finanšu pārvaldību. Turklāt tas ietekmē komersantu konkurētspēju un rentabilitāti, jo kreditoram, iestājoties maksājuma kavējumam, ir nepieciešams ārējais finansējums.

Vienlaikus ekonomikas lejupslīdes laikā šādas negatīvas ietekmes risks ievērojami palielinājās, jo finansējuma pieejamība ir bijusi apgrūtināta.

Kas attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm, tad tām parasti ir pieejamas drošākas, uzticamākas un nepārtrauktākas ienākumu plūsmas nekā komersantam. Turklāt publisko tiesību subjekti finansējumu var iegūt ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā komersanti. Tādējādi nepamatoti ilgi līgumā paredzētie maksājuma termiņi un publisko tiesību subjektu pieļautie novēlotie maksājumi par precēm un pakalpojumiem rada nepamatotas izmaksas komersantiem. Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams ieviest īpašus noteikumus attiecībā uz komercdarījumiem, kas saistīti ar precēm vai pakalpojumiem, kuros viena no darījuma pusēm ir publisko tiesību subjekts.

Jāatzīst, ka arī Juridiskajā komisijā ir bijusi diskusija par to, vai attiecīgie grozījumi ir iekļaujami tieši Civillikumā, proti, vai tie nebūtu iekļaujami, piemēram, Komerclikumā vai kādā citā speciālajā normatīvajā aktā. Par šo ir bijusi diskusija vēl vakar Tieslietu ministrijas organizētajā darba grupā, un jāatzīst, ka vairākums ekspertu tomēr atzina, ka šī pareizā vai īstā vieta ir tieši Civillikums.

Iespējams, ka esošajā redakcijā būs nepieciešami precizējumi, piemēram, attiecībā uz subjektu loku, kas šobrīd ir iekļauts likumprojekta 1668.1 pantā, un vēl citi atsevišķi precizējumi.

Tomēr Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu un izvērtējot šī likumprojekta nepieciešamību, ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus Civillikumā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 8.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 8.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Kā jau teicu, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu - „Grozījumi Civillikumā”. Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un to atbalstījusi. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 8.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 8.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un nolēmusi to virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts paredz papildināt kodeksa tiesisko regulējumu, kas ļautu Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonām, piemērojot administratīvo sodu, reizē izlemt arī jautājumu par dabas resursu zaudējumu atlīdzināšanu. Šajā likumprojektā ir piedāvāts noteikt sankcijas par nepatiesiem, maldinošā veidā reklamētiem vai izmantotiem apzīmējumiem vai logotipiem, kurus iespējams sajaukt ar Eiropas Savienības ekomarķējumu.

Sankcija par normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšanu tiek papildināta ar dzīvnieku konfiskāciju kā alternatīvi piemērojamu sodu, lai atsevišķos gadījumos nepieļautu dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpumu turpināšanos.

Precizēta arī atbildība par darbībām bez atļaujas, kas nepieciešama saskaņā ar savvaļas sugu dzīvnieku turēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Tāpat likumprojektā tiek precizēta atbildība par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem, par ko bija debates arī Juridiskajā komisijā, un mēs konceptuāli atbalstījām šo pirmo piedāvājumu, protams, vēl debatējot un runājot arī otrajā un trešajā lasījumā par pieņemamiem iespējamiem risinājumiem.

Paredzēta ir arī atbildība par zvejas tīklu tirdzniecības un aprites noteikumu pārkāpumiem, kā arī tiek noteikts, ka gadījumos, kad tiek piemērota zvejas tiesību atņemšana, sūdzības iesniegšana neaptur lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu un izpildi.

Tā kā šis ir pirmais, konceptuālais, lasījums, tad aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, vēlreiz, cienījamie kolēģi! Es nepateikšu neko jaunu, ja sacīšu, ka jebkurš likums, arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, ir paredzēts diviem mērķiem - sodīšanai un profilaksei jeb pārkāpuma novēršanai.

Un šajā gadījumā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.pantā tiek noteikts, ka par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu tiek paredzēts sods, sākot no 20 latiem līdz 500 latiem, ar iespējām konfiscēt visus rīkus. Es te nebūt nenāku aizstāvēt ļaunprātīgus maluzvejniekus, kas ar tīkliem iegūst zivis pārdošanai un tamlīdzīgi, bet, manā uztverē, šie noteikumi ir pārāk drastiski, jo tomēr makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi 90 procentos gadījumu ir ļoti sīki, neapzināti un netīši. Tāds, piemēram, ir gadījums, kad nav līdzi makšķerēšanas kartes, kura, teiksim, trim mēnešiem ir nopērkama par 3 latiem. Vai tad mēs tagad par to 20 latu sodu uzliksim? Salīdzinājumam es varētu minēt, ka, pieņemsim, tāds pats sods - no 20 līdz 500 latiem - ir paredzēts par zvejas noteikumu pārkāpumu teritoriālajos vai starptautiskajos ūdeņos, kas paredz, ka tur ir kuģis un ka pārkāpums varētu būt mērāms simtos kilogramu zivju. Tā ka, salīdzinot šos divus pantus, tas ir absurds.

Atgādināšu, ka par katru nelikumīgi iegūtu zivi ir atsevišķs sods, kas var sasniegt... teiksim, par samu, man liekas, ir pat 75 lati. Tā ka, ja tas cilvēks tiešām ir mērķtiecīgi kaut ko noķēris, tad sodu viņš saņem tik un tā, bet tikai par to vien, ka viņam nav līdzi šīs kartes vai varbūt ir ne tāds spinings paņēmies līdzi ar ne tādu āķi, nu tad šis sods ir par lielu.

Un šajā sakarā es gribētu arī atgādināt, ka pavisam nesen mēs šeit, Saeimā, diezgan nepiespiestā gaisotnē pieņēmām labojumus par to, ka ātruma pārsniegšana par 10 kilometriem stundā vispār vairs praktiski nav sodāma, vienīgi ar brīdinājumu, un 20 latu sods tajos pašos noteikumos jau robežojas ar situāciju, kas rada avārijas iespēju. Tā ka arī šajā gadījumā man gribētos, lai šos likumus tomēr drusku salīdzinātu.

Diemžēl ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā šobrīd sēņošana, ogošana un makšķerēšana ir arī iztikas avots, jo tādā veidā viņi gūst iespēju apēst arī kaut ko citu, izņemot maizi un tēju. Varbūt tomēr neņemsim nost viņiem šo iespēju! Tā ka es aicinu Vides un reģionālās attīstības ministriju un arī komisiju tomēr padiskutēt par šo apakšējo pārkāpumu slieksni. Varbūt varētu rīkoties tieši otrādi - sodus par šiem smagajiem pārkāpumiem vēl pastiprināt? Tāpat varbūt vajadzētu nostiprināt arī Valsts vides dienestu, lai šī dienesta darbinieki varētu būt tehniski pietiekami bruņoti un lai viņiem būtu pietiekami daudz degvielas. Tad viņi varētu cīnīties pret tiem, kuri rūpnieciskā veidā, izmantojot džipus un sazin vēl kādas tur motorlaivas un elektriskus rīkus, bendē lašus, nevis tvarstīt pensionārus, kuriem inspektors var pietipināt klāt turpat uz ledus un paprasīt makšķerēšanas karti. Varbūt tomēr izvēlēsimies nopietnākas prioritātes?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Liels paldies Seržanta kungam! Viņam ir taisnība, ka sodam, kas ir paredzēts par pārkāpumu, ir jāatbilst pārkāpuma būtībai. Bet man tomēr gribētos atgādināt, ka mēs tagad runājam par likumprojektu pirmajā lasījumā. Un tieši komisijas sēdē, analizējot likumprojektu, tika pievērsta uzmanība 80.pantam.

Jums ir taisnība, ka sods, kas definēts no 20 latiem līdz 500 latiem, patiesi rada jautājumus, jo īsti nav skaidrs, kāpēc ir jābūt tādam diapazonam. Mēs jau sākām diskutēt par šo jautājumu, un es ļoti ceru, ka, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, šis jautājums tiks analizēts, ka tam tiks pievērsta uzmanība. Taču man gribētos arī atgādināt, ka deputātiem ir iespēja iesniegt priekšlikumus, bet, skatot pirmajā lasījumā, mēs varam vai nu atbalstīt likumprojektu, vai to noraidīt, ņemot vērā, ka attiecīgais likumprojekts ir svarīgs un piedāvā risinājumu vairākiem svarīgiem jautājumiem.

Mans aicinājums šodien ir balsot „par” un gatavot priekšlikumus, lai sankcijas tiešām atbilstu pārkāpuma būtībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Īstenībā, likumprojektu skatot jau pirmajā lasījumā, komisija šo jautājumu bija iniciējusi, un VARAM sagatavoja priekšlikumus šo sankciju detalizācijai un sadalījumam. Protams, pirmajā lasījumā to iesniegt nevar, līdz ar to tas tiks iesniegts uz otro lasījumu, un tad mēs plānojam to precizēt, ņemot vērā arī to, ko minēja Seržanta kungs. Tāpēc šobrīd lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Mēs nerunājam par to, ka mēs varam sniegt kādus priekšlikumus, jo, protams, deputāti var ne tikai sniegt priekšlikumus, bet arī paši sagatavot nepieciešamos likumprojektus. Jautājums ir par to, ka mums saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir 25 likumprojekti visās ministrijās. Nu, cik tālu... Ar ko viņi tur nodarbojas vispār? Es domāju, ka mums galu galā ir jāapsver jautājums, lai samazinātu tajās ministrijās darbinieku skaitu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lībiņa-Egnere vēlas ko piebilst?

I.Lībiņa-Egnere. Paldies Seržanta kungam par uzsākto diskusiju! Komisijas vārdā varu apliecināt, ka mēs to izskatījām „ēnu” dienā, un, kā izskatās, mūs „ēnoja” ne tikai jaunieši, bet neklātienē arī Seržanta kungs. Un šie viņa teiktie apsvērumi tik tiešām ir tie, uz kuriem arī komisija norādīja ministrijas pārstāvim, un es ceru, ka ministrijas pārstāvis tik tiešām saprata komisijas norādījumus, kurus mēs nupat izdzirdējām no parlamentārā sekretāra, un ka priekšlikumi būs. Priekšlikumus vētīsim ļoti rūpīgi, un arī Seržanta kungu aicināsim ne tikai „ēnot” Juridisko komisiju, bet varbūt arī to apmeklēt. Un tad tik tiešām mēs varēsim lemt pēc būtības par konkrētajām sankcijām šajā jau minētajā likumprojekta pantā.

Taču, tā kā komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi, tad komisijas vārdā aicinu atbalstīt šodien šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā lūdzu par termiņu noteikt 7.martu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Tik tiešām arī nākamais darba kārtības punkts ir jauni grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tā tik tiešām ir problēma Juridiskajā komisijā, ka mēs ļoti bieži izskatām no dažādām ministrijām iesniegtus grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Bet mēs darām, ko varam! Mēs šos likumprojektus arī apvienojam, kad tie nonāk jau līdz tālākiem lasījumiem, lai atvieglotu mūsu visu darbu. Taču Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss... tam tik tiešām kā atbildīgās ir noteiktas vairākas ministrijas, un Juridiskā komisija kaut kādā ziņā ir to medijs, palīgs darbā, lai tās savstarpēji varētu sazināties. Un arī šajā gadījumā es nevēlos aizstāvēt likumprojekta iesniedzējus vai kā citādi, bet gribu jūs informēt par komisijā izskanējušajiem argumentiem un par komisijas darbu.

Proti, šis Zemkopības ministrijas iesniegtais likumprojekts, kuru ir virzījis Ministru kabinets, noteic atbildību un soda apmēru par veterinārmedicīniskās prakses nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā personām, kuras patstāvīgi veic veterinārmedicīnisko praksi bez veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta, kā arī par izmaiņu nepaziņošanu veterinārmedicīniskās prakses vietu reģistram praktizējoša veterinārārsta personas datos un veterinārmedicīniskajā praksē. Šis likumprojekts arī paredz, ka iepriekš minēto pārkāpumu lietas izskatīs Pārtikas un veterinārais dienests.

Juridiskajā komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts. Aicinu jūs arī komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 26.februāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz 26.februārim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā termiņu - līdz 26.februārim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā. Par likumprojektu (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Priekšlikumi nav saņemti!”) nav saņemti priekšlikumi. (No zāles: „Komisija aicina atbalstīt!”) Līdz ar to komisija ir atbalstījusi likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā un aicina arī Saeimu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Minētais likumprojekts ir standarta sadarbības līgums Eiropas Savienībai ar trešajām valstīm, un tas paredz sadarbību ekonomikā, politikā, kultūrā, iekšpolitikā, noziedzības apkarošanā un vēl citās jomās.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī šis ir standarta sadarbības līgums Eiropas Savienībai ar trešajām valstīm. Tas ievērojami paplašina sadarbības iespējas ekonomikā un tirdzniecībā, kā arī tieslietu un iekšlietu jomā. Politiskā ziņā pamatnolīgums ir svarīgs solis, lai stiprinātu Eiropas Savienības lomu Dienvidaustrumāzijā, pamatojoties uz kopīgām vispārējām vērtībām, piemēram, demokrātiju un cilvēktiesībām.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Lūgums arī Saeimai atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Diemžēl vēl joprojām nav panākts līgums ar visu Dienvidamerikas reģionu par tirdzniecības attiecību uzlabošanu, bet Kolumbija un Peru ir starp tām valstīm, kuras šajā ziņā ir izrādījušas vislielāko interesi. Eiropas Savienības tirdzniecībā ar Peru un Kolumbiju šobrīd ir vērojamas tarifu un netarifu barjeras, kuru samazināšana, noslēdzot nolīgumu, var būtiski uzlabot Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas, eksportētāju konkurētspēju.

Veiksmīgas sadarbības rezultātā šādam solim varētu sekot arī citas šā reģiona valstis.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Lūgums arī Saeimai atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Atšķirībā no iepriekšējā likumprojekta, šajā gadījumā ir izdevies noslēgt līgumu ar visām Centrālamerikas reģiona valstīm. Nolīgums veidos līgumtiesisko attiecību bāzi starp Eiropas Savienību un Centrālameriku. Attiecībā uz politisko dialogu nolīgums kā būtisku elementu ietver visas politikas nostādnes, kas atspoguļo Eiropas Savienības vērtības un dažādus ārpolitikas mērķus, tostarp cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu ievērošanu nolūkā panākt ilgtspējīgāku un taisnīgāku sociālo un ekonomisko attīstību abos reģionos.

Savukārt Eiropas Savienības un Centrālamerikas tirdzniecības attiecībās nolīgums paredz nodrošināt pakāpenisku un savstarpēju preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju, kā arī izveidot brīvās tirdzniecības zonu.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Likumprojekta mērķis ir izveidot līgumtiesisko bāzi starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Melnkalni. Latvijas starptautiskie autopārvadātāji ir veiksmīgi integrējušies starptautisko autopārvadājumu tirgū un ir ieinteresēti tālāk attīstīt un paplašināt šos pārvadājumus.

Šobrīd jau tiek veikti starptautiskie kravu autopārvadājumi starp Latviju un Melnkalni uz atļauju pamata, bet nolīguma noslēgšanas rezultātā radīsies iespēja veikt preču operatīvu transportēšanu starp abām valstīm, jo abu valstu pārvadātāji būs tiesīgi slēgt pārvadājumu līgumus ar preču piegādātājiem.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.

Sēdes vadītāja. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija minētā likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 26.februārim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Meža likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija minētajam likumprojektam ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Meža likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā 26.februāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Ilgi gaidītais likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā”. Kopumā uz otro lasījumu esam saņēmuši 55 priekšlikumus, kurus tagad izdiskutēsim.

1. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Līdzīgs ir 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 4. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 6. - deputāta Kuduma priekšlikums. Arīdzan ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 8. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 9. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 11. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 13. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 15. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un arīdzan iekļauts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 22. - deputāta Latkovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Jāsaka atklāti: es brīnos, kāpēc komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo viss, uz ko es aicinu, ir atgriezties pie iepriekšējās situācijas. Tātad agrāk, vēl pavisam nesen, kādus gadus divus atpakaļ, zemūdens medniekiem bija iespējas piekopt savu hobiju licencētos ezeros, dīķos, jūrā, kuras mums pietiek, bet pēdējo divu gadu laikā viņi to var darīt visos publiskos ūdeņos. Tas ir radījis nekontrolējamu situāciju.

Viens piemērs, kas pāršalca, man liekas, visu Latviju, bija skatāms un dzirdams visos medijos, bija iepriekšējā gada rudenī, kad viens no šādiem zemūdens medniekiem tika noķerts Lielupes krastā ar 19 līdakām un vēl neskaitāmām citām zivīm.

Tāda situācija, manuprāt, nav normāla. Laikā, kad šī norma tika ieviesta Zvejniecības likumā, jau tad inspektori sūdzējās par to, ka viņiem nepietiek resursu, lai izkontrolētu makšķerniekus, nemaz nerunājot par zemūdens medniekiem. Viņi to nevar izdarīt, praktiski tas nav iespējams, un līdz ar to tiek apdraudētas arī zivju populācijas Latvijas ūdeņos.

Tāpēc es uzskatu, ka nekas slikts nenotiks, ja mēs atgriezīsimies pie tās situācijas, kāda Latvijā ir bijusi. Un, ja pašvaldības uzskata, ka tām ir tādi ūdeņi, kur tās var licencēt un atļaut zemūdens medniekiem nodarboties ar savu hobiju, tad tas lai paliek pašvaldību ziņā, bet nevajadzētu šo parādību ievazāt publiskajos ūdeņos. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Seržanta kungam pietiks ar četrām minūtēm?

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Man šķiet, ka, lemjot par šo jautājumu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi nav īsti sapratuši, kas ir zemūdens medības, jo viņi varbūt iedomājas naturālistu peldbiksēs, kurš bradā pa seklām vietām un ar mazu uzķeramo tīkliņu ķer mazas zivtiņas.

Bet diemžēl tas ir kārtīgā hidrotērpā ģērbies cilvēks, kam rokās ir šaujamierocis, kurš tiek darbināts ar saspiestu gaisu vai gumiju un kura bulta lido pat 10 metru tālumā. Un, ziniet, vēsturiski ir tā, ka Latvijā apmēram 90 procentos ūdenstilpju ir slikta redzamība, un, teiksim, kādā peldvietā sajaukt zivi ar kāju ir ļoti elementāri.

Tāpēc arī es ļoti aicinu atbalstīt Latkovska kunga priekšlikumu, jo savulaik tiešām bija tāda sistēma, ka katrā Latvijas rajonā bija apmēram viens ezers, kas bija paredzēts zemūdens medībām, un šis ezers bija speciāli izvēlēts tāds, kur redzamība ir pietiekami laba. Un es arī ļoti labi zinu, ka šie zemūdens mednieki, kuri ir bruņoti un hidrotērpos, var pat mīnus 10-15 grādu aukstumā stāvēt ledainajā ūdenī. Viņi šobrīd septembrī un oktobrī nodarbojas ar lašu šaušanu lašupēs. Un, ja šī norma izies cauri, tad tas arī turpināsies.

Tā ka es tomēr lūdzu Latkovska kunga priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās. Lūdzu nekavēt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... (No zāles: „Vjačeslavs ir!”) ir, jā, redzu, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Igors Pimenovs... nav, Vineta Poriņa... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Tātad turpinām Saeimas sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Zvejniecības likumā” un bijām uzsākuši debates par 22. - deputāta Ainara Latkovska priekšlikumu. Šobrīd mums ir jāturpina debates.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Skaidrs, ka šis nav jautājums, kas varbūt interesē visus, bet, ja tā iedziļināmies, tad tomēr vides aizsardzības lietām it kā vajadzētu būt interesantām visiem. Un patiesība jau ir kaut kur pa vidu. Es arī atbalstu otrajā lasījumā Latkovska priekšlikumu, jo atļaut zemūdens medības pilnīgi visur, faktiski bez ierobežojuma, nav īsti pareizi. Reālā situācija ir tāda, ka, piemēram, nelielajās upēs zivis, paliekot aukstākam laikam, koncentrējas noteiktās vietās. Tās koncentrējas bedrēs. Līdzīgi ir arī ar vērtīgajām lašu sugas, lašu dzimtas zivīm, kuras koncentrējas berzes vietās. Un zemūdens medniekiem atšķirībā no makšķerniekiem ir tā priekšrocība, ka viņi var nokļūt diezgan vienkārši zivīm tuvu un šīs zivis, kas koncentrējušās nelielā platībā, gluži vienkārši izšaut. Tā ir realitāte, un tā ir zemūdens zvejas specifika, un tā ir atšķirība no makšķerēšanas virs ūdens.

Es domāju, ka uz trešo lasījumu visprātīgākā pieeja būtu tāda, ka dotu Ministru kabinetam tiesības noteikt ūdenstilpes, kurās ir atļauta zivju iegūšana šādā veidā. Un tās varētu būt ne tikai privātās, bet arī atsevišķas publiskās ūdenstilpes. Tā ka tas būtu vispareizākais risinājums. Un šobrīd es aicinu atbalstīt Latkovska kungu, lai komisija varētu uz trešo lasījumu, manuprāt, šādu saprātīgu vidusceļu, saprātīgu pieeju īstenot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Jā, godātie kolēģi, es arī aicinu atbalstīt Ainara Latkovska priekšlikumu. Uz trešo lasījumu, protams, šīs lietas var precizēt. Tikai varu pateikt, ka vairākumā Skandināvijas valstu iekšējos publiskajos ūdeņos tas ir aizliegts tieši augstā zivju traumatisma dēļ, respektīvi, nenomedītā zivs tiek traumēta un pēc tam aiziet bojā.

Protams, ja runājam par pašu zemūdens mednieku drošību, tad šī obligātā prasība, ka viņiem jābūt klāt bojai, ļoti bieži netiek ievērota, un es pats kā spiningotājs reiz ar tādu zemūdens mednieku sastapos. Es domāju, ka tur ir lielā zivs un, protams, metu vizuli viņa virzienā, bet izrādījās, ka tas bija cilvēks. (Starpsaucieni no zāles.) Gandrīz kā filmā „Briljanta roka”. Un tikai tāpēc, ka viņam nebija bojas, protams... Tā ka šie cilvēki arī sevi pakļauj riskam. Un, lai kā viņi paustu savu neapmierinātību par mūsu šīsdienas lēmumu, tas ir lēmums arī viņu labā un viņu veselības labā. Pēc tam jau Ministru kabinets varētu tās lietas reglamentēt.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Zaķa kungs vēlas ko piebilst?

Dz.Zaķis. Tātad, kolēģi, par šo jautājumu diskusijas notikušas vairākkārt. Komisijā pat atkārtotas sēdes bija, arī darba grupā runājām. Un jāsaprot tas, ka vēsturiski tiešām likumā zemūdens medības nav bijušas. Ar Ministru kabineta noteikumiem ir bijis diezgan brīvs regulējums zemūdens medībām, bija arī noteiktas vietas, bet bija arī noteiktas prasības. Šobrīd ir mēģinājums pārcelt šo regulējumu no Ministru kabineta noteikumiem uz likumu.

Komisijā mēs sākotnēji diskusijā vienojāmies par to, ka būtu ļoti loģiski iet uz kompromisu. Un kompromiss ir šāds: zemūdens medības ir atļautas jūrā, zemūdens medības ir atļautas tur, kur licencētajās makšķerēšanas vietās ir nolikums un tās ir atļautas, kā arī privātajos ūdeņos. Bet pašreizējā redakcija vairs to nenozīmē. Pašreizējā redakcija jau ir tālu prom no tā kompromisa, par kuru mēs komisijā vienojāmies. Un beigās iznācis tā, ka atļauts ir publiskajos ūdeņos, atļauts ir gan jūrā, gan... gan arī licencētajās vietās un tā tālāk, un tā tālāk.

Tātad komisija mēģināja panākt kādu no kompromisiem. Šobrīd šķiet, ka ir tieši tas pats, kas bija Ministru kabineta noteikumos. Tas pārcelts uz likumu un ir salīdzinoši plašs regulējums.

Tātad aicinu... aicinu balsot. (No zāles: „Kā balsot?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Ainara Latkovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. Tātad 23. - Ainara Latkovska priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 25. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 28. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Un, kolēģi, par 29.priekšlikumu mums šobrīd būs jānobalso nedaudz sarežģītākā konstrukcijā. Proti, mēs tikko par 10.panta pirmo daļu nobalsojām un iebalsojām Ainara Latkovska piedāvāto priekšlikumu. Tātad mums šobrīd būtu jābalso 29.priekšlikums otrajā, trešajā, ceturtajā un pārējās daļās, bet ne pirmajā, jo pirmā jau ir... Tātad mums jābalso sadalīti. Par 29.priekšlikumu attiecībā uz otro, trešo un pārējām daļām.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti atbalsta, ka mēs šobrīd balsojam pa daļām, lai neradītu pretrunas likumā?

Dz.Zaķis. Pēc Kārtības ruļļa ir iespējams...

Sēdes vadītāja. Tātad, ja mēs atbalstām, mums saskaņā ar Kārtības rulli jābalso par Dzintara Zaķa priekšlikumu - balsot 29.priekšlikumu pa daļām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - nobalsotu pa daļām! Jāatbalsta... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts un ir jābalso par 29.priekšlikumu pa daļām.

Dz.Zaķis. Es aicinu balsot šādi: sakarā ar to, ka pirmā daļa jau ir nobalsota Latkovska priekšlikumā, aicinu vienā balsojumā nobalsot par daļu, kura sastāvēs no otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas... nu, šī panta daļas. (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Ir jābalso par pirmo un par pārējām.

Dz.Zaķis. Pirmā faktiski jau ir nobalsota, tāpēc aicinu neatbalstīt pirmo.

Sēdes vadītāja. Nē, mums par to ir jānobalso šajā priekšlikumā, lai mēs nenonāktu pretrunās. Tas iepriekšējais balsojums attiecās uz Latkovska priekšlikumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 29.priekšlikuma pirmo daļu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (No zāles dep. A.Barča: „Es nevaru orientēties!”) Par - 2, pret - 51, atturas - 3. Tātad pirmā daļa nav atbalstīta.

Un tagad mēs varam balsot par visām pārējām daļām.

Dz.Zaķis. Tieši tā! Atbalstīsim visas pārējās daļas.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par atbildīgās komisijas 29.priekšlikuma otro, trešo, ceturto un piekto daļu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Tātad otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa ir atbalstīta.

Dz.Zaķis. 30. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 31. - arī deputāta Kuduma priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 32. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā, kas savukārt ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 35. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 37. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 43. - deputāta Kuduma priekšlikums un 44. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Abi priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 45. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 46.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 47. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 50. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un daļēji precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. 51. - deputāta Kuduma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 52. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 53. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zvejniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Zaķis. 7.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.marts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Kā mēs lēmām, tika noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Priekšlikumi arī tika iesniegti, un komisija tos izskatīja savā sēdē.

1.priekšlikums - deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītie kolēģi! Mans priekšlikums lielā mērā sasaucas ar šodienas debatēm jautājumā par Augstākās izglītības padomes kompetencēm un atbildību, kurās rodas virkne problēmu.

Tādēļ esmu iesniegusi priekšlikumu, aicinot izteikt likuma 66.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli var šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu, vai Saeima pēc izglītības un zinātnes ministra motivēta ierosinājuma.”

Tātad paskaidroju šā priekšlikuma būtību. Šobrīd likums paredz iespēju tikai ievēlēt Augstākās izglītības padomes locekli, bet neparedz nekādu iespēju viņu atsaukt no šīs padomes, pārtraucot viņa darbību tajā. Tas nozīmē, ka šobrīd likums nedod arī tiesības kādai no institūcijām, kas ir deleģējušas savu pārstāvi, vēršoties ar iesniegumu, viņu atsaukt. It īpaši situācijā, kādā mēs esam nonākuši šobrīd, kad ir pamats uzskatīt, ka būs virkne problēmu ar Augstākās izglītības padomes locekļiem. Mēs varam nonākt pat situācijā, ka pret kādu tiek ierosināti arī kādi kriminālprocesi.

Ir jābūt iespējai atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli. Mēs zinām, ka pat tiesnešus mēs varam atsaukt. Saeima ir likumdevējs, kas, izskatot rūpīgi kādu argumentāciju, var atsaukt tiesnešus. Nesen arī mums tāds precedents ir bijis, ka par zināmiem pārkāpumiem viens konkrēts tiesnesis tika atsaukts. Pēc analoģijas šobrīd Saeimai, konstatējot kādus būtiskus pārkāpumus kāda Augstākās izglītības padomes locekļa darbā, šādu tiesību nav.

Tādēļ mēs aicinām likumu papildināt ar normu, kas vajadzības gadījumā dotu iespēju Saeimai atcelt kādu padomes locekli no šo pienākumu pildīšanas, balstoties uz motivētu iesniegumu un arī, protams, rūpīgi izvērtējot šo jautājumu komisijās, izdiskutējot un gūstot pārliecību, ka ir problēmas attiecībā uz šī Augstākās izglītības padomes locekļa turpmāko darbību. Līdz ar to šobrīd šī ir norma, kas vienkārši piešķir Saeimai tiesības turpmāk šādu jautājumu rosināt vai nerosināt. Protams, tas vēl neko konkrētu nenozīmē, bet tāda norma uzlabotu likuma konstrukciju un nodrošinātu Saeimai tai piedienīgās tiesības.

Tādēļ aicinu, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Ne gluži pirmo gadu esmu Saeimā, bet laikam tāda situācija, kad diezgan nepārtraukti tiek mēģināts likumdošanā veikt izmaiņas, kas virzītas uz konkrētu vienu cilvēku, uz konkrētu vienu investoru un tamlīdzīgi...

Nu, nebūsim naivi! Šis ir viena cilvēka grozījums likumprojektā! Ja Ķīļa kungam, teiksim, nepatīk Studentu padomes izvirzītais kandidāts, labi, viņu neiebalsoja, jo, protams, Ķīlim labāk zināms, kurš prasmīgāk aizstāvēs studentu intereses. Ja tagad Ķīlim nepatīk Augstākās izglītības padomes vadītājs... Nu, beigsim taču beidzot kropļot likumdošanu! Ja nepatīk - nu labi, nepatīk! Saeima ir apstiprinājusi Ministru kabinetu, Saeima ir arī apstiprinājusi Augstākās izglītības padomi. Lai mēģina rast sapratni. Kāpēc taisīt likumprojektus vienam cilvēkam?!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Tikko savā runā deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica jūs maldināja. Jau šobrīd spēkā esošā Augstskolu likuma 66.panta trešā daļa paredz to, ka tās institūcijas, kuras ir deleģējušas Saeimai apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes locekļus, ar motivētu rakstu var lūgt Saeimai atsaukt šos locekļus.

Tas, kas pielikts klāt, ir norma, ka šādas tiesības būtu arī ministram, izglītības un zinātnes ministram, ar viņa motivētu rakstu, taču šāda konstrukcija, manā skatījumā, neiztur kritiku, jo izglītības un zinātnes ministrs ir viens no Augstākās izglītības padomes locekļiem. Un tad nu mums iznāk situācija, ka viens padomes loceklis var rosināt atsaukt citu padomes locekli. Tas nav loģiski, un es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Mēs vēlamies pievērst jūsu uzmanību tam, ka Latvijas likumdošanā jau ir noteikta diezgan nopietna nepilnība, proti, attiecībā uz Augstskolu likumu tā paredz tādu kārtību, ka Saeima apstiprina, tas ir, ievēlē Augstākās izglītības padomes locekļus, bet nav paredzēta kārtība, ka Saeima ar savu lēmumu var viņus atsaukt. Vienīgi ir paredzēta tāda kārtība, ka var atsaukt tā iestāde, kura izvirzījusi, bet Saeima to nevar izdarīt. Līdz ar to mēs aicinām labot šo... pilnveidot šo likumdošanu, paredzot Saeimai šādas tiesības, kas ir pilnīgi loģiskas, - ja Saeima apstiprina, tad Saeimai arī jābūt tiesībām atsaukt.

Taču tad, protams, ir jautājums: uz kādu ierosinājumu balstoties to izdarīt? Proti, ierakstīt kaut ko tādu kā „balstoties uz Ministru kabineta ierosinājumu” būtu pārmērīgi. Līdz ar to vienam ministram mēs varētu arī izvērtēt iespēju atsaukt pēc desmit deputātu ierosinājuma. Un, ja mēs runājam par ministru, tad ir diezgan loģiski, ka tas būtu izglītības un zinātnes ministrs. Taču tad jau arī Saeima, Saeimas vairākums, var, izvērtējot visus argumentus, pieņemt lēmumu par to, vai nu atsaukt, vai ne.

Bet vēlreiz! Tā situācija, ka Saeima pēc būtības nevar atsaukt šīs padomes locekli, nav loģiska. Aicinu to labot!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Kolēģi! Es gribētu vēlreiz precizēt, jo arī Vucāna kunga izteiktā priekšlikuma būtība bija tāda, ka, jā, pareizi, pašlaik Augstākajā izglītības padomē deleģēto pārstāvi var atsaukt tā institūcija, kura viņu ir izvirzījusi. Bet priekšlikuma būtība bija tāda, ka nevis tagad ministrs, nozares ministrs, šo var izmantot kā iespēju, lai izrēķinātos ar vienas vai otras institūcijas deleģēto pārstāvi, bet ka nozares ministrijai ir tāds viedoklis, ka kāds no pārstāvjiem ir jāatsauc. Turklāt šo iesniegumu ar pamatojumiem, ar pierādāmiem vai pārbaudāmiem faktiem iesniedz Saeimai, nevis ministrs ir tas, kurš izlemj, tiks vai netiks atsaukts kāds no Augstākās izglītības padomes locekļiem. Tātad Saeima vērtē, skatās, vai tur ir pamatoti tie iemesli vai nav pamatoti, ir pietiekami pierādījumi vai nav pietiekami pierādījumi.

Runa ir par to, ka ministram, nozares ministram, ir dota iespēja norādīt uz jelkādām problēmām, bet Saeimas ziņā paliek lemšana - atsaukt vai neatsaukt šo pārstāvi, kuru mēs paši esam apstiprinājuši. Nekādā ziņā šeit tā nav opcija, ka tā būs jelkāda izrēķināšanās, un šis galalēmums paliek Saeimas balsojuma kompetencē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kaut gan samērā nesen mēs jau plaši diskutējām par Augstākās izglītības padomes veidošanas principiem un sūtību, daži jautājumi tomēr jāatgādina.

Savulaik, pieņemot Augstskolu likumu, tajā tika nostiprināta šāda institūcija, un galvenā doma bija radīt no Ministru kabineta neatkarīgu juridisku personu, kas augstskolu autonomijas principa ietvaros risinātu augstākās izglītības jautājumus. Likums ļoti skaidri nosaka Augstākās izglītības padomes funkcijas. Un mēs visi atceramies, ka Augstākās izglītības padomē ir 12 locekļi, no kuriem 11 locekļus deleģē likumā minētās institūcijas: tātad Latvijas Zinātņu akadēmija, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Rektoru padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, arodbiedrība un vēl citas. Un likumā, kā šeit jau vairākkārt tika minēts, ir paredzēta arī iespēja atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli. To var izdarīt šīs minētās institūcijas, iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu.

Runa tātad ir par to, vai šādas tiesības būtu jādod arī izglītības un zinātnes ministram. Protams, var uzdot jautājumu: vai šādas pilnvaras nebūtu jāpiešķir arī citiem Ministru kabineta locekļiem, jo izglītība, kā zināms, ir ļoti cieši saistīta ar kultūru, arī ar ekonomiku? Bet tas lai paliek pārdomu jautājums iesniedzējiem.

Es tomēr atgādināšu dažus argumentus, kas izskanēja Saeimas sēdē, kāpēc šāds priekšlikums, kurš arī nav pietiekami pārspriests un par kuru mums nebija laika uzklausīt tieši šo minēto institūciju domas, nebūtu atbalstāms. Pats galvenais princips ir šo institūciju neatkarība! Un, ja tik tiešām par kādu Augstākās izglītības padomes locekli būs nopietni kompromitējoši materiāli, tad šīs pašas institūcijas interesēs taču būs izmantot 66.panta trešo daļu, lai nediskreditētu savu institūciju un lai veiksmīgi risinātos Augstākās izglītības padomes darbs. Tātad mehānisms šajā gadījumā būtu ļoti vienkāršs: ministrs griežas pie attiecīgās organizācijas, un tā lemj, vai šis loceklis būtu atsaucams.

Protams, mēs varam runāt par to, vai šāds aicinājums radikāli atšķirtos no tā, ka, lūk, augstākās izglītības institūcijas uzrunā citi. Piemēram, šodien Reformu partija ir lūgusi Rektoru padomi atsaukt savu kandidātu - Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju. Un, protams, Rektoru padome ļoti nopietni ņems vērā šo iesniegumu un, visticamāk, demokrātiskā balsojumā izšķirsies, vai tā to darīs vai ne.

Šeit gan es gribētu piebilst, ka te ir ļoti liela atšķirība no tā, kā mēs balsojam par tiesnešiem. Tiesnesi gluži vienkārši pēc tieslietu ministra rosinājuma Saeima nevar atsaukt, lai arī cik motivēti tas būtu. Mums tomēr vajag Latvijas Republikas Augstākās tiesas Tieslietu padomes Disciplinārlietu komisijas atzinumu, un tur šis mehānisms ir izstrādāts. Šajā gadījumā šī mehānisma nav. Un tādēļ, manuprāt, šāds priekšlikums nav pietiekami pārspriests, jo tajā mēs varam atrast ļoti daudz pretrunu. Līdz ar to arī mans viedoklis ir tāds, ka tas nebūtu atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai, otro reizi.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Gribu tikai vērst jūsu uzmanību uz to, ka argumentācija - atcelt kādu pēc ministra ierosinājuma - ir nepieļaujama, neiztur nekādu kritiku. Tāpēc gribu pievērst jūsu uzmanību šī paša likuma 66.panta pirmajai daļai, kas sākas ar teikumu, ka Augstākās izglītības padomi 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima, un tālāk jau seko teksts, ka katra institūcija izvirza savu pārstāvi, individuālu cilvēku, un arī ministrs ir šajā padomē ex officio jeb saskaņā ar ieņemamo amatu.

Ir tikai loģiski, ka pēc tā ierosinājuma, pēc kura ir apstiprināti cilvēki, pats ierosinātājs arī var piedāvāt kādu atcelt. Citādi jau ministrs nevarētu ierosināt apstiprināt padomes sastāvu.

Otrkārt, šī paša panta otrā daļa nosaka, ka Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras Saeima var noraidīt, iesniedzot motivētus iebildumus. Ja mums ir tiesības noraidīt, tad ir jābūt arī tiesībām laika gaitā tomēr atcelt. Tā ir dabiska demokrātiskās kontroles sistēma, kas tādā veidā arī nodrošina iestādes darba kvalitāti un kontroli.

Līdz ar to es domāju, ka tieši pretēji izskanējušajiem argumentiem ir nepieļaujami, ka virkne kolēģu, baidoties par viena cilvēka personību, negrib ieviest vispārīgu normu, kas varētu nodrošināt kvalitatīvāku padomes funkcionēšanu un ieviestu normālu demokrātisku procedūru, ka pēc tā, kurš ierosinājis apstiprināt, Saeimai lemjot... ka pēc tās pašas personas ierosinājuma Saeimai ir tiesības lemt par kāda atcelšanu. Nevajag baidīties par kādu vienu vai otru cilvēku vai personībām! Šī ir vispārīga norma!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Šobrīd, runājot tautas vārdiem, mēs te „cepamies” par vienu un to pašu jautājumu - par Augstākās izglītības padomes atsaukšanu vai neatsaukšanu, par apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Bet es gribu atgādināt cienījamai Reformu partijai, ka valstī ir ļoti daudz šādu amatu, kurus izvirza kāds ministrs un apstiprina Saeima, un tādi ir ģenerālprokurors, SAB vadītājs, KNAB vadītājs... Un vai tad mēs gribēsim sev turpināt paturēt šīs tiesības un varbūt paredzēt iespēju atsaukt arī viņus, kad vienā Saeimā būs, teiksim, viņu draugi opozīcijā vai pozīcijā, bet nākošajā Saeimā tas būs mainījies? Vai tad ņemsim un rausim nost? Mēs jau tā likvidējam visus tiesiskās paļāvības principus, es atvainojos. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Elksniņš: „Nu nē, nē, nē!”)

Nu kā, nu kā...? Nu to mēs varēsim darīt, un tad ir kaķim zem astes visas šīs mūsu ilgās ņemšanās par atklātajiem balsojumiem, ko mēs darījām, lai paceltu Saeimas prestižu, kad neviena no šīm augstajām amatpersonām nevarēja būt droša par savu turpmāko likteni.

Tā ka varbūt padomāsim, vai caur šo Vētras nīcināšanu mēs neiesākam kādus daudz postošākus procesus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Sistēma, kā mēs ieceļam un kā mēs atceļam Augstākās izglītības padomes kandidātus un dalībniekus, pēc būtības ir tikai instruments jeb darbarīks, un vai tas izrādās labs vai slikts - to praksē pierāda tie, kuri šo darbarīku lieto. Un tādējādi, ja mēs runājam par to, kā šāds instruments, pareizāk sakot, jauna instrumenta piedāvājums, ar ko šobrīd nāk klajā Reformu partija, tiks izmantots, mums ir jārunā arī par iespējamām bažām un riskiem, kādi varētu izvērsties.

Neapšaubāmi, lielākais risks ir politiska izrēķināšanās - izrēķināšanās ar tiem, pret kuriem ir personiskas antipātijas vai ar kuriem ir personiskas domstarpības. Un tāpēc, lai mēs šos riskus izvērtētu, nav citu iespēju kā vien vērtēt to, kā mūsu rokās esošais instruments Saeimas sēdēs un Saeimas darbā ticis izmantots līdz šim.

Līdz šim mēs varam skatīties, kā tika iecelts līdzšinējais Augstākās izglītības padomes sastāvs, un mēs pārliecinājāmies, ka konkrētais kandidāts - Edvards Ratnieks - es to varu pilnīgi droši apgalvot - tika noraidīts politisku motīvu dēļ. Un atsevišķi frakcijas, piemēram, „Saskaņas Centra”, pārstāvji ļoti atklāti arī pateica, ka tā ir, ka šeit ir politiski... ka tas ir politiska rakstura jautājums. Iespējams, kāds cits atrada arī skaistāku pamatojumu jeb motivāciju, taču iemeslu no iegansta atšķirt bieži vien pēc formas vien nav iespējams.

Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Tiešām ir jāpiekrīt Dzintara kungam, ka Saeimā ikviens jautājums ir politisks jautājums, bet, manā skatījumā, pastāvot kārtībai, ka Saeima apstiprina vai arī ieceļ kādu no valsts amatpersonām, ir jābūt arī procedūrai, kā viena vai otra amatpersona būtu atsaucama no amata.

Un šeit gan es nepiekritīšu Seržanta kungam, kurš patiesībā arī iniciēja manu iesaistīšanos šajās debatēs, ka, piemēram, attiecībā uz ģenerālprokuroru vai uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, kurus kādreiz parlaments ir iecēlis, nav jābūt procedūrai, ka, piemēram, minētajām personām izdarot kādas prettiesiskas vai likumam neatbilstošas darbības... nav jābūt kārtībai, kādā tās būtu atsaucamas.

Šobrīd principiāli ir runa par regulējumu, ka šādas Saeimas ieceltās amatpersonas varētu būt atsaucamas, bet jebkurā gadījumā, ja mēs runājam par Augstākās izglītības padomes locekļiem, tad lēmumu pieņems parlaments. Šeit ir jārunā par to, vai mēs vispār dienas kārtībā ietveram jautājumu par iespēju kādreiz... piemēram, ja kāda persona izdara pretlikumīgas vai likumam neatbilstošas darbības, panākt, lai šis jautājums būtu parlamenta dienas kārtībā un par to tiktu debatēts. Konkrētu piemēru mēs redzējām saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieka nepārvēlēšanu. Rezultātā vienīgā iespēja, kad parlamenta dienas kārtībā nonāk jautājums par konkrētās personas neatbilstību ieņemamam amatam, ir vien tad, kad Saeima lemj, vai tā būtu atkārtoti apstiprināma. Un tikai šādos apstākļos negatīvu vērtējumu kandidāta atbilstībai ieņemamam amatam arī dod.

Šāda situācija, manā skatījumā, nav pieļaujama, un mēs tiešām varētu sākt ar izmaiņām Augstskolu likumā, lai turpmāk attīstītu to kategoriju, ka tā vai cita amatpersona var zaudēt savu amatu par nelikumīgiem lēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V.Dombrovskis (RP).

Mana cienījamā tiesiskuma koalīcija! Man tagad trūkst vārdu, jā! Esam nonākuši tik tālu, ka mēs tagad negribam dot iespēju pēc būtības likumdevējam, Saeimas vairākumam, pieņemt kaut kādu lēmumu. Un kas būs nākamais? Vai grozīsim Saeimas kārtības rulli, lai tagad mums, piemēram, komisiju vadītāji tiktu ievēlēti uz mūžīgiem laikiem? Atcelsim visas atsaukšanas procedūras? Varbūt arī ar Saeimas deputātiem tāpat izdarīsim? Lai ievēlē tikai vienu reizi mūžā un pēc tam nav nekādas pārvēlēšanas pēc četriem gadiem.

Lūdzu, kolēģi, vajag kaut kā arī draudzēties ar... (Piesit sev pie galvas.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Raugiet, cienījamie kolēģi! Ja būtu iesniegts priekšlikums, ka Augstākās izglītības padome Saeimā nav jāapstiprina, es pilnīgi noteikti to atbalstītu, jo galu galā, kā es saprotu, arī Zinātnes padomi tomēr apstiprina ne jau Saeima. Līdz ar to es domāju, ka ne vienmēr mums ir jābāž deguns tur, kur mums tas nav jābāž, jo es domāju, ka šī padome kopumā tomēr nav aicināta kalpot ne Ķīlim, ne izglītības un zinātnes ministram, ne Saeimai. Padomes locekļi ir aicināti kalpot tām organizācijām, tām iestādēm, kuras viņus ir izvirzījušas. Un, ja nu kāds būs apgrēkojies, veicis kādas nelikumīgas darbības, tad katra šī organizācija pati arī iniciēs viņa atsaukšanu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?

I.Druviete. Atgādinu, ka no komisijas astoņiem locekļiem septiņi balsoja „pret” šo priekšlikumu, bet viens balsoja „par”. Tātad komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 33, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 2.priekšlikums ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Minēšu komisijas argumentāciju. Mēs atkārtojām to viedokli, kas tika pausts no tribīnes, bet, ņemot vērā to, ka tik tiešām ir izveidojusies samērā komplicēta situācija, komisija nolēma nākt pretī Izglītības un zinātnes ministrijai un papildināt likumprojekta pirmajā lasījumā noteikto termiņu - 8 mēneši - ar vienu mēnesi, tātad būtu 9 mēneši. Piedodiet, deviņos mēnešos bērnu var iznēsāt, kur nu vēl programmu akreditēt!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Kolēģi! Es tomēr vēlreiz centīšos argumentēt par labu savam priekšlikumam un pamatošu to ar vairākiem argumentiem. Proti, priekšlikums ir tāds, ka no ministrijas puses tika lūgts, sākot no marta mēneša, no 1.marta, dot sešus mēnešus, pusgadu laika, lai varētu izvērtēt studiju virzienus, kas ietilpst tematiskajās grupās - izglītība, humanitārās zinātnes un māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.

Šajās tematiskajās grupās ir ļoti liels šo studiju programmu klāsts, un jāsaka tā, ka darbu, kā jau es minēju sēdes sākumā... 28.februārī notiks pirmā sēde, kurā piedalīsies arī Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūra ASIIN, kas koordinēs šo akreditācijas procesu. Un šeit ļoti būtiski ir tas, ka šī institūcija ir ar mieru ņemt vērā Augstākās izglītības padomes realizētā projekta rezultātus un ka arī ministrija to atbalsta.

Bet ir nepieciešams veikt vēl virkni darbu, proti, ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Tomēr pats būtiskākais ir tas, ka šim procesam ir jābūt maksimāli kvalitatīvam. Ir svarīgi, lai, veicot šo studiju virzienu akreditāciju, būtu maksimāli novērsti iespējamie tiesvedības darbi. Ir jāpilnveido metodoloģija, jo ir jāsaprot, ko var ņemt... kādus datus vajadzētu ņemt vērā, vērtējot pēc jaunās akreditācijas kārtības. Ļoti būtiski ir arī tas, ka vēl ir jāpaspēj izvērtēt visas apelācijas, ko ir iesniegušas augstākās izglītības iestādes, un arī tas būs pietiekami laikietilpīgs process.

Un jāsaka arī tā, ka pagājušajā gadā ministrija saņēma no Augstākās izglītības padomes šo starpziņojumu par projekta īstenošanu. Tas bija jūlijā, un komisijā parādījās bažas, ka atkal studentiem būs neskaidrība, kura programma tad ir akreditēta un kura nav akreditēta studiju virziena ietvaros. Taču es teikšu tā: mēs jau esam gana daudz paspējuši saskādēt šajā jautājumā. Proti, tad, kad jūlijā bija pieejami šie vērtēšanas rezultāti Augstākās izglītības padomes īstenotā projekta ietvaros, kur jau parādījās, kura programma novērtēta ar trijnieku, kurai ir šis zemākais vērtējums, kurai ir divi un kurai ir viens, jau tad virkne studentu pieņēma lēmumu neiesniegt dokumentus vienā vai otrā studiju programmā, un sekas tam bija diezgan nopietnas: ir programmas, kas ir likvidētas, tātad arī slodzes mācību spēkiem ir samazinātas. Līdz ar to daļa arī darbu ir zaudējuši.

Taču tad mums nezin kāpēc nebija bažu par to, kādas būs sekas, ka tiek publicēti šā projekta starpziņojuma rezultāti, neņemot vērā vēl apelācijas, kas turpmāk būs jāizskata. Tā ka šis arguments īsti nav vietā, un tāpēc pirmām kārtām, lai visu veiktu kvalitatīvi un lai atkal nebūtu... lai maksimāli novērstu jelkādas iespējas apšaubīt studiju virzienu akreditācijas procesu, ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, lai dotu vairāk laika - lai laika trūkuma dēļ netiktu pieļautas atkal jelkādas kļūdas metodoloģijā vai nebūtu pietiekami izvērtēti jelkādi iespējamie tiesvedības riski un lai būtu korekti izvērtētas iesniegtās apelācijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Es ļoti labi izprotu tos motīvus, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija lūdz pagarināt šo termiņu studiju virziena akreditācijai attiecībā uz tā saukto pirmo programmu grupu un izstiept to iespējami ilgu - lai nodrošinātu vērtējuma kvalitāti.

Bet, ja mēs skatāmies uz šo problēmu kopumā, tad mēs esam līdzīgā situācijā, kādā bijām pirms gada - tad, kad tika daļēji publicēti pirmie rezultāti par studiju virzienu akreditāciju. Parādījās pirmie signāli par nekvalitatīvām studiju programmām, bet šiem signāliem nebija nekāda juridiska spēka. Un tā rezultātā liela daļa jauniešu, kuri, iespējams, būtu studējuši Latvijā, nenoteiktības dēļ bija spiesti skatīties uz studiju iespējām ārpus Latvijas. Pēc būtības mums atkārtojas līdzīga situācija, jo, ja līdz 1.jūnijam, kas būs komisijas nākošais priekšlikums, šis vērtējums par studiju virzienu akreditāciju netiks pieņemts, tad pēc būtības šīgada absolventi īsti nezinās, vai viņiem būs iespēja stāties tādā studiju programmā, kura būs akreditēta uz to periodu, kurā viņi studēs. Topošajiem studentiem nav tik svarīgi tas, vai tā studiju programma šobrīd ir akreditēta, bet viņiem ir svarīgi, lai tā būtu akreditēta tajā brīdī, kad viņiem būs jāsaņem diploms, - tas ir, pēc četriem vai pēc cita gadu skaita.

Pēc būtības šis lēmums par studiju virzienu akreditāciju ir vajadzīgs šajā pirmajā studiju grupā - tātad sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Tas ir vajadzīgs, vēlākais, uz 1.jūniju. Par to arī mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, runājām savā diskusijā, un tas būs nākošais priekšlikums, kas tiks iesniegts jums balsošanai, vēršoties pret šo deputātes Ingas Vanagas priekšlikumu.

Es lūdzu balsot „pret”, bet komisijas priekšlikumu savukārt atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Druviete. Komisija vairākās sēdēs ļoti rūpīgi izskatīja argumentus gan par garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan vērsās pret to un tomēr nolēma neatbalstīt šo deputātes Vanagas priekšlikumu, bet, kā vēlāk paši redzēsiet, izstrādāja komisijas alternatīvu priekšlikumu, kur tomēr šis papildu mēnesis tiek dots.

Komisijas vārdā aicinu to tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 69, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, priekšlikums, kas šo termiņu nosaka par vienu mēnesi garāku - tātad nevis 8 mēnešu laikā, bet 9 mēnešu laikā, kā bija noteikts 31.punkta 1.apakšpunktā. Komisija, protams, savu priekšlikumu ir atbalstījusi. Aicinu to darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Līdz ar to esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus, un es lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemti divi deputātu jautājumi ministriem. Tātad ir saņemts deputātu Zariņa, Tutina, Jakimova, Agešina un Ribakova jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza un minimālās darba algas apmēra taisnīgumu (taisnīgiem aprēķiniem)”. Jautājums tiks nodots ministrei.

Ir saņemts arī piecu deputātu - Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Orlova un Zujeva - jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 2013.gada 13.februāra atbildei Nr30.4-21.2.1-G/271-IP uz Saeimas deputātu jautājumiem un a/s „Liepājas metalurgs” padziļināto finanšu analīzi”. Deputāts Andrejs Elksniņš ir lūdzis vārdu jautājuma pamatošanai.

Lūdzu, vārds deputātam Andrejam Elksniņam!

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir žēl, ka šis jautājums tiek skatīts sēdes darba kārtības beigās, jo tas ir ļoti būtisks. Un kādu apstākļu dēļ?

Pirmkārt, adresējot Ministru prezidentam jautājumus attiecībā uz situāciju „Liepājas metalurgā”, mēs saņēmām atbildi, kura ir klasificēta un publiski nepieejama, vienlaicīgi pastāvot apstākļiem, ka minētā atbilde satur arī publiski pieejamu informāciju. Mūsu skatījumā, šāda pieeja attiecībā uz informāciju... likuma par atklātību izmantošana nav pieļaujama tik lielā apjomā, lai no sabiedrības slēptu tiešām svarīgus un aktuālus jautājumus. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, minētā atbilde satur materiālus, kuri nav tulkoti latviešu valodā. Arī tas, mūsu skatījumā, ir ļoti nozīmīgs jautājums attiecībā uz Ministru kabineta attieksmi pret parlamenta locekļiem, ka vienkārši Valsts valodas likuma prasības saskarsmē ar parlamentu netiek ievērotas.

Un, treškārt, mēs tiešām aicinām Ministru kabinetu publiskot visus materiālus un dokumentus, kuri ir saistīti ar Finanšu ministrijas iepriekš nerealizēto uzraudzību attiecībā uz galvojumu, ko ir izsniegusi Latvijas Republikas valdība „Liepājas metalurgam”. (No zāles dep. I.Čaklais: „Runas laiks ir beidzies!”). Un kāpēc tagad ir jātērē papildu finansiālie līdzekļi, lai piesegtu šo vairāku gadu garumā piekopto neizdarību?

Paldies. (No SC frakcijas: „Super!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Igors Pimenovs... nav, Vineta Poriņa... nav, Raimonds Vējonis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 21.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 7. sēde
2013. gada 21. februārī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 553/Lp11)
(Dok. Nr. 1870, 1870A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 554/Lp11)
(Dok. Nr. 1876, 1876A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 555/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1891, 1891A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Cvetkova (par)
  - dep. V.Valainis (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 556/Lp11)
(Dok. Nr. 1897, 1897A)
   
Par likumprojektu „Pašvaldību mēru vēlēšanu likums” (Nr. 557/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1898, 1898A)
   
Priekšlikumi - dep. V.Reskājs (par)
  - dep. E.Cilinskis (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 558/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1899, 1899A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 559/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1900, 1900A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 560/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1901, 1901A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Likumā par ostām” (Nr. 561/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1902, 1902A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 562/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1903, 1903A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 563/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1904, 1904A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 564/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1905, 1905A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem”” (Nr. 565/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1906, 1906A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 566/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1907, 1907A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 567/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1908, 1908A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Publisko aģentūru likumā” (Nr. 568/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1909, 1909A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” (Nr. 569/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1910, 1910A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 570/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1911, 1911A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 571/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1912, 1912A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr. 572/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1913, 1913A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 573/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1914, 1914A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 574/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1915, 1915A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 575/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1916, 1916A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 576/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1917, 1917A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 582/Lp11)
(Dok. Nr. 1941)
   
Priekšlikums - dep. A.Judins (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 583/Lp11)
(Dok. Nr. 1942)
   
Par likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 584/Lp11)
(Dok. Nr. 1943)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Valdim Zatleram šā gada 14. februārī
(Dok. Nr. 1924)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 14. februārī
(Dok. Nr. 1925)
   
Lēmuma projekts „Par Ingas Vāravas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 351/Lm11)
(Dok. Nr. 1875)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” (Nr. 515/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1710)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 216/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1923)
   
Ziņo - dep. V.Valainis
   
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 525/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1753, 1872)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 544/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1814, 1877)
   
Ziņo - dep. J.Viļums
   
Debates - dep. J.Viļums
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. L.Čigāne
  - dep. V.Reskājs
  - dep. J.Viļums
  - dep. J.Dombrava
   
Likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 523/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1746, 1878)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Paziņojumi
  - dep. A.Klementjevs
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. A.Latkovskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 584/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1943)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 584/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1943)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 153/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1879)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 556/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1897, 1897A)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Debates - dep. I.Vanaga
  - dep. I.Druviete
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. I.Vanaga
  - dep. J.Kursīte-Pakule
  - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 537/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1795, 1880)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 538/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1796, 1881)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 505/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1685, 1882)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Debates - dep. K.Seržants
  - dep. A.Judins
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 535/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1777, 1883)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr. 361/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1888)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr. 362/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1889)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (Nr. 489/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1892)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” (Nr. 510/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1697, 1918)
   
Ziņo - dep. J.Junkurs
   
Likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses” (Nr. 511/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1698, 1919)
   
Ziņo - dep. J.Junkurs
   
Likumprojekts „Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses” (Nr. 519/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1725, 1920)
   
Ziņo - dep. J.Junkurs
   
Likumprojekts „Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses” (Nr. 520/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1729, 1921)
   
Ziņo - dep. J.Junkurs
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (Nr. 518/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1719, 1922)
   
Ziņo - dep. J.Junkurs
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 152/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1893)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījums Meža likumā” (Nr. 151/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1894)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 219/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1895)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 336/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1896)
   
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
   
Debates - dep. A.Latkovskis
  - dep. K.Seržants
   
Paziņojumi
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Mūrniece
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. Dz.Zaķis
   
Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 556/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1897, 1897A)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Debates - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Vucāns
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Vanaga
  - dep. I.Druviete
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. K.Seržants
  - dep. R.Dzintars
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Vanaga
  - dep. J.Vucāns
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, A.Jakimova, V.Agešina un I.Ribakova jautājumu labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza un minimālās darba algas apmēra taisnīgumu (taisnīgiem aprēķiniem)” (Nr.  37/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, V.Orlova un I.Zujeva jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 2013. gada 13. februāra atbildei Nr. 30.4-21.2.1-G/271-IP uz Saeimas deputātu jautājumiem un AS „Liepājas metalurgs” padziļināto finanšu analīzi” (Nr.  38/J11)
   
Motivācija - dep. A.Elksniņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 21.02.2013 09:01:30 bal001
Par - 38, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 72)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Kriminālprocesa likumā (582/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.02.2013 09:02:07 bal002
Par - 40, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā (583/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.02.2013 09:13:36 bal003
Par - 39, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (555/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:23:56 bal004
Par - 27, pret - 45, atturas - 11. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Pašvaldību mēru vēlēšanu likums (557/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:24:36 bal005
Par - 26, pret - 47, atturas - 10. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (558/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:25:20 bal006
Par - 26, pret - 47, atturas - 10. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (559/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:26:13 bal007
Par - 24, pret - 47, atturas - 10. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (560/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:27:01 bal008
Par - 27, pret - 46, atturas - 10. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par ostām (561/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:27:42 bal009
Par - 26, pret - 46, atturas - 10. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (562/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:28:23 bal010
Par - 25, pret - 45, atturas - 10. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (563/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:29:02 bal011
Par - 26, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (564/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:29:45 bal012
Par - 25, pret - 46, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” (565/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:30:27 bal013
Par - 20, pret - 47, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (566/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:31:08 bal014
Par - 23, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (567/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:31:45 bal015
Par - 27, pret - 49, atturas - 8. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko aģentūru likumā (568/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:32:36 bal016
Par - 26, pret - 49, atturas - 8. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” (569/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:33:18 bal017
Par - 25, pret - 45, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (570/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:34:02 bal018
Par - 25, pret - 48, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (571/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:34:43 bal019
Par - 25, pret - 45, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bāriņtiesu likumā (572/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:35:35 bal020
Par - 27, pret - 49, atturas - 9. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (573/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:36:26 bal021
Par - 27, pret - 47, atturas - 9. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (574/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:37:19 bal022
Par - 27, pret - 48, atturas - 9. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (575/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:38:02 bal023
Par - 27, pret - 48, atturas - 9. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (576/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.02.2013 09:41:39 bal024
Par - 37, pret - 40, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Augstskolu likumā (585/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.02.2013 09:43:20 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Ingas Vāravas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (351/Lm11)

Datums: 21.02.2013 09:46:45 bal026
Par - 31, pret - 39, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (515/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.02.2013 09:48:14 bal027
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (515/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.02.2013 09:49:44 bal028
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (216/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.02.2013 09:51:15 bal029
Par - 57, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (525/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 10:23:23 bal030
Par - 76, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Vietējo pašvaldību referendumu likums (544/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 10:24:59 bal031
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (523/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 11:04:34 bal032
Par - 61, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (584/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 11:05:03 bal033
Par - 63, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (584/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 11:05:47 bal034
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (584/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.02.2013 11:07:10 bal035
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (153/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 11:14:26 bal036
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Augstskolu likumā (556/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 11:48:38 bal037
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (556/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 11:53:18 bal038
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (537/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 11:54:24 bal039
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (538/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:04:49 bal040
Par - 55, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (505/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:06:57 bal041
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (535/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:07:49 bal042
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā (361/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:08:40 bal043
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (362/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:10:17 bal044
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās (489/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:11:33 bal045
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (510/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:12:48 bal046
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses (511/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:14:11 bal047
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (519/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:15:49 bal048
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (520/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:17:15 bal049
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (518/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:18:32 bal050
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (152/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:20:14 bal051
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (151/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 12:21:42 bal052
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (219/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 13:36:10 bal053
Par - 59, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Zvejniecības likumā (336/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 13:38:06 bal054
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikuma balsošanu pa daļām. Grozījumi Zvejniecības likumā (336/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 13:38:59 bal055
Par - 2, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikuma 1.daļu. Grozījumi Zvejniecības likumā (336/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 13:39:35 bal056
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikuma 2.-5. daļu. Grozījumi Zvejniecības likumā (336/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 13:42:05 bal057
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (336/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.02.2013 14:06:10 bal058
Par - 38, pret - 33, atturas - 9. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Augstskolu likumā (556/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.02.2013 14:14:08 bal059
Par - 15, pret - 69, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Augstskolu likumā (556/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.02.2013 14:15:04 bal060
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (556/Lp11), 2.lasījums, steidzams




 

Frakciju viedokļi
2013.gada 21.februārī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

 

Esiet sveicināti! Šīsdienas garajā darba kārtībā bija viens jautājums, kas interesē visus, jo gandrīz katrā ģimenē ir kāds students. Mūsu augstākā izglītība ir katra cilvēka rūpju lokā, un šodien mēs skatījām it kā nelielu detaļu no visa augstākās izglītības problēmu kopuma, bet šai detaļai ir ļoti liela nozīme, lai mūsu studenti saņemtu valsts atzītu diplomu un līdz ar to viņu kvalifikācija tiktu atzīta gan Latvijā, gan Eiropā, gan arī citur pasaulē.

Mēs zinām, ka mūsu augstākās izglītības sistēma nepārtraukti attīstās, bet ikvienas rīcības pamats jānosaka likumā, tādēļ jau 2011.gadā tika veikti ļoti apjomīgi grozījumi Augstskolu likumā, un pašreiz vajadzētu turpināties šī likuma normu īstenošanas darbam.

Diemžēl, kā mēs redzam, pašreiz publiskajā telpā dominē skaļa retorika un normatīvo aktu formu ir ieguvuši tikai nedaudzi likumprojekti: akreditācijas noteikumi, kuru izstrādē piedalījās arī Saeimas komisija, un neliels grozījums Augstskolu likumā, kas paredz mazināt latviešu valodas nozīmi augstskolās. Šiem grozījumiem, protams, nevar piekrist, jo mūsu augstākajā izglītībā tik tiešām ir daudz citu svarīgu lietu, kas jārisina.

Šodien mēs atgriezāmies pie šī 2011.gadā pieņemtā Augstskolu likuma pārejas noteikumiem, kuros bija noteikti termiņi, līdz kuriem jānodrošina studiju programmu akreditācija. Likums paredzēja jaunu principu – pāriet uz studiju virzienu akreditāciju un izveidot īpašu akreditācijas institūciju. Tā kā pašreiz bija neiespējami nodrošināt studiju programmu akreditāciju – termiņš ir 28.februāris, – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nāca ar iniciatīvu šo termiņu pagarināt.

Garu diskusiju ceļā mēs vienojāmies par kompromisa variantu. Tātad studentiem līdz brīdim, kad sāksies uzņemšana augstskolu programmās, jābūt pieejamai informācijai par to, vai attiecīgā programma ir vai nav akreditēta, vai par tās apguvi tiks izsniegts valsts atzīts diploms.

Otrs jautājumu loks bija saistīts ar Saeimas tiesībām pēc izglītības un zinātnes ministra motivēta ierosinājuma atsaukt kādu Augstākās izglītības padomes locekli. Tā kā Augstākās izglītības padomi veido institūciju deleģēti pārstāvji, nevis politisko partiju virzīti kandidāti un, piemēram, savus kandidātus izvirza Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Studentu apvienība, pavisam kopā 11 institūcijas, vairums Saeimas deputātu, kā arī atbildīgā komisija uzskatīja, ka tādā gadījumā, ja ministram vai jebkuram citam rodas argumentēti iebildumi pret kādu locekli, tas vēršas attiecīgajā institūcijā un tā lemj, vai konkrētais Augstākās izglītības padomes loceklis atsaucams un virzāms jauns kandidāts. Šāda iespēja deputātiem nebūtu jādod tādēļ, ka diemžēl dažkārt var parādīties zināmi zemūdens akmeņi, diemžēl ne vienmēr varam balstīties uz pietiekamiem pierādījumiem. Līdz ar to Saeima šo priekšlikumu noraidīja.

Toties labā ziņa ir tā, ka mēs ar šiem grozījumiem esam novērsuši valsts atzīto diplomu apdraudējumu un beidzot varēsim pievērsties daudz būtiskākiem jautājumiem, kas risināmi mūsu augstākajā izglītībā. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inai Druvietei.

Nākamais pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šajā jaukajā saulainajā dienā diemžēl Saeimas namā saule iespīd pavisam, pavisam maz un, kā jau ierasts, mūsu tiesiskuma koalīcija kārtējo reizi noraidīja priekšlikumus mazināt iedzīvotājiem pārmērīgo ar siltuma apgādi saistīto slogu. Nu, mūsu tiesiskuma koalīcija atkal nevarēja savā starpā atrisināt jautājumus, kas attiecas uz Augstākās izglītības likumu, bet pie tā jau pierasts, ka ir domu daudzveidība, ir kašķi, ir strīdi, bet reizēm tomēr šķiet diezgan dīvaini, ka divas partijas nevar vienoties par kopīgu viedokli ārpus šīs sēžu zāles.

Jā, attiecībā uz Augstākās izglītības padomes sastāvu mana pārliecība tik tiešām ir šāda: pašā saknē jau ir nepareizi tas, ka dažādu institūciju un sabiedrisko organizāciju, Rektoru padomes un tamlīdzīgu institūciju izvirzītie cilvēki, kuriem šīs organizācijas uztic savu interešu pārstāvēšanu Augstākās izglītības padomē, pēc tam vēl jāapstiprina Saeimai. Man šķiet, ka nav Saeimai ko bāzt degunu tur, kur tas nebūtu jābāž. Šoreiz, protams, no Reformu partijas tika saņemts priekšlikums, ka izglītības ministrs var rosināt tā vai cita Augstākās izglītības padomes locekļa atsaukšanu. Man tiešām šķiet, ka šī padome nav aicināta kalpot izglītības ministram vai Saeimai, šī padome ir aicināta kalpot tiem, kas tās locekļus ir izvirzījuši no sava vidus, un ne Saeimai lemt, kurš cienījamāk pārstāvēs Augstākās izglītības padomē, teiksim, studentu intereses vai augstskolu intereses. Ja cilvēks ir Rektoru padomes izvirzīts, es tiešām neņemtos apstrīdēt rektoru kompetenci.

Nu, skaidrs ir viens: Reformu partija tomēr ļoti vēlas, lai Augstākās izglītības padome kalpotu, uzticīgi kalpotu Ķīļa kungam, jo, ja jau Ķīļa kungam būs iespēja rosināt Augstākās izglītības padomes locekļu atsaukšanu, tad, protams, Augstākās izglītības padomes locekļi pirms tāda sava viedokļa paušanas, kurš varbūt nesakrīt ar ministra viedokli, krietni, krietni padomās, vai vērts to paust vai labāk tomēr paklusēt. Pretējā gadījumā var sākties šī, nu, kā saka, procedūra cilvēka atstādināšanai no dalības padomē.

Ja runa ir par jautājumiem, kas saistīti ar vidi, priecēja tas, ka tika pieņemti grozījumi Zvejniecības likumā. Priekšlikumu bija ļoti daudz – vairāk nekā piecdesmit. Un pats būtiskākais, ko izdevās panākt – vismaz man tas šķiet ļoti pozitīvi –, ir tas, ka pašpatēriņa zveja publiskajos ūdeņos turpmāk notiks tikai ar murdiem, nevis ar tīkliem un līdz ar to katram makšķerniekam, katram, kas brauks kaut vai ar laivu un uzdursies kādam tīklam, būs skaidrs, ka šis tīkls ir nelegāls, griežams, izņemams bez vārda runas.

Man jau šķiet, ka trešajā lasījumā turpināsies cīņa par vai pret rūpniecisko zveju arī Buļļupē. Nu, Buļļupe ir kā tāds pudeles kakls, caur kuru visā Lielupes baseinā nokļūst, nu, kaut vai vimbas uz nārstu. Ja šis kakls ir aizlikts ciet ar murdiem, varbūt tas šur tur ietekmēs vimbu nārstu.

Un pats pēdējais... jā, pats pēdējais šodien tika pieņemts pirmajā lasījumā likums par pašvaldību referendumiem, un mani ļoti priecēja Viļuma kungs no Reformu partijas ar saviem kvēlajiem stāstiem par to, ka vara pieder tautai, nevis tauta varai, tā ka nebaidieties, cienījamie kolēģi, no referendumiem – tautai jālemj par svarīgiem jautājumiem! Cienījamais Viļuma kungs bija aizmirsis, ka pats ļoti pārliecinoši ir vērsies un balsojis pret tautas iespēju referendumā izteikt savu viedokli par eiro. Kas šeit notiek? Kāpēc tāda divkosība? Vienā teikumā tu saki – vara pieder tautai, citā teikumā, – ka ne, Ministru prezidents Dombrovskis tomēr gudrāks.

Paldies par uzmanību! Lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Tagad runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

 

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka šodien Saeimā tika izskatīts likumprojekts par pašvaldību vadītāju vēlēšanām, kuru sagatavojusi Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija.

Mūsu likumprojekts paredz, ka no 2017.gada kardināli mainītos pašvaldību vadītāju ievēlēšanas kārtība. Ja pašlaik pašvaldību vadītājus no sava vidus ievēlē pilsētu un novadu domju deputāti, tad „Saskaņas Centrs” ierosina ieviest tiešās pašvaldību vadītāju vēlēšanas, kurās par kandidātiem balsotu Latvijas pilsoņi. Par mēru tiktu ievēlēts kandidāts, kurš saņemtu absolūtā vēlētāju vairākuma, proti, vairāk nekā 50 procentu atbalstu. Līdz šim pašvaldību vēlēšanās pilsoņi atdod savas balsis partiju iepriekšējiem deputātu kandidātu sarakstiem, pēc tam pilsētas vai novada deputātu vairākums veido valdošo koalīciju un no sava vidus ievēlē domes priekšsēdētāju. Vienkārši vēlētāji, konkrētas teritorijas iedzīvotāji, nu nekādi nevar ietekmēt šo lēmumu, tāpēc par domes priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts, kuram nav nekāda atbalsta un autoritātes iedzīvotāju vidū.

Domāju, visi vēl atceras arī skandālu, kas sacēlās 2006.gadā, kad Jūrmalā deputātiem par balsojumu domes priekšsēdētāja vēlēšanās tika piedāvāts kukulis. Proti, pašreizējā sistēma ļauj ekonomiskiem grupējumiem, kas lobē savas intereses, izmantojot negodīgus deputātus, nodrošināt sev vajadzīgā kandidāta ievēlēšanu. Spēkā esošā sistēma noved pie bezgalīga politiskā tirgus, kur pašvaldības deputāti dažkārt aizmirst, ka viņu galvenais uzdevums ir strādāt iedzīvotāju labā.

Mēs uzskatām: lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos vietējai varai, ir jāievieš tiešās pašvaldību mēru vēlēšanas. Šādai pašvaldību vadītāju ievēlēšanas kārtībai ir virkne priekšrocību. Mērs būtu personiski atbildīgs vēlētāju priekšā, un viņam, lai tiktu ievēlēts atkārtoti, būtu jāstrādā iedzīvotāju, nevis sponsoru un ekonomisko grupējumu interesēs – jārisina pilsētas vai novada reālās problēmas. Tiešās vēlēšanas izslēdz iespēju, ka amatā tiks cilvēks, kurš ievēlēts intrigu vai politiskās tirgošanās rezultātā.

Diemžēl labējās partijas domā citādāk un mūsu likumprojekts šodien tika noraidīts. VIENOTĪBA, Reformu partija, Nacionālā apvienība un ZZS neatbalsta ideju par tautas vēlētu pašvaldības vadītāju. Ļoti žēl.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tālāk vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

 

Sveicināti, visi cienījamie radioklausītāji! Es šodien no frakcijas puses vēlētos paust viedokli par tiem jautājumiem, kas skāra Augstskolu likumu, un, proti, par diviem priekšlikumiem.

Viens skar Augstākās izglītības padomes locekļu atsaukšanu un otrs – studiju virzienu akreditācijas jautājumu.

Par pirmo. Reformu partija nāca klajā ar priekšlikumu, ka arī Saeimai ir jābūt jelkādai teikšanai ne tikai par šo Augstākās izglītības padomes locekļu apstiprināšanu, bet, ja ir pamatoti, ar noteiktiem faktiem pierādāmi iemesli, tad ir arī jābūt Saeimai instrumentam, ar kura palīdzību atsaukt vienu vai vairākus, vadoties pēc situācijas, Augstākās izglītības padomes locekļus.

Pašreizējie normatīvie akti, Augstskolu likums nosaka, kad Augstākās izglītības padomes pārstāvi var atsaukt tā institūcija, kas viņu ir deleģējusi, piemēram, Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Un mūsu priekšlikums bija, ka nozares ministrs – izglītības un zinātnes ministrs – arī uzņemas atbildību par to, kas notiek augstākās izglītības sektorā – politikas plānošanā, realizēšanā, uzraudzībā. Ja tiek konstatēti, piemēram, kādi pārkāpumi vai netiek pildīti likumā noteiktie uzdevumi, Augstākās izglītības padomei uzdotās funkcijas, tad arī ministram būtu iespēja nevis lemt vienpersoniski, bet vērsties pie Saeimas vai ministrijā, vai Ministru kabinetā, bet tātad aicināt Saeimu izvērtēt visus pieteikuma iesniegumā norādītos faktus, protams, pieaicinot institūciju, kura ir deleģējusi attiecīgo pārstāvi, un tad kopā skatīties, cik liela tā problēma ir. Un ir jāvērtē šīs atsaukšanas iespējas, ja nu tādas ir nepieciešamas.

Atbalstu mēs tam nesaņēmām. Un, protams, šeit mēs varam arī runāt par to, vai vispār Augstākās izglītības padome ir jāapstiprina Saeimas līmenī vai tam būtu jānotiek Ministru kabineta līmenī, jo jāpaskatās arī zināmas paralēles – tas, kā tiek apstiprināta, piemēram, Latvijas Zinātnes padome, kas atbild par zinātnes jomu. Bet Augstākās izglītības padome vairāk atbild par augstākās izglītības jautājumiem. Nevajadzētu arī pārspīlēt tās bažas, ka būtu politiska izrēķināšanās, jo Saeima būtu tā, kas pieņem gala lēmumu, un, protams, šis lēmums būtu stājies spēkā, ja par to nobalsotu Saeimas vairākums.

Nākamais jautājums skāra studiju virzienu akreditācijas procesu. Un, kā mēs zinām, šajā jomā ir diezgan daudz problēmu. Izmantojot situāciju, es gribētu aicināt, lai studenti, mācību spēki, akadēmiskās vides pārstāvji pieiet ar izpratni situācijai, jo ir jāsaprot, ka atbildība ir jādala gan starp Augstākās izglītības padomi, gan starp Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kas ir Saeimā, gan, protams, starp Izglītības un zinātnes ministriju un tās padotībā esošām institūcijām. Jā, bija paredzēts, ka studiju virzienu akreditācijai jāsākas jau 2012.gada 1.septembrī, kā to noteica Augstskolu likuma pārejas noteikumi. Bet būtiski ir tas, ka projekts vēl turpinās, aprīļa vidū ir noslēgums. Diemžēl mums jau no 10.Saeimas bija jāsaņem mantojumā tas, ka akreditācija pēc jaunās procedūras bija jāveic jau tad, kad projekta īstenošana vēl turpinājās. Un mēs lūdzām šo studiju virzienu akreditācijas termiņu pagarināt vairāku apsvērumu dēļ, protams, lielākoties ņemot vērā sūdzības, kas nāca no augstskolām, no studentiem, no studiju programmu direktoriem par projekta īstenošanas metodoloģiju, par ekspertu atlases principiem un tā tālāk, un tā joprojām. Un tāpēc tika veikts šis audits, lai būtu neatkarīga institūcija, kas veic auditu par to, kā ir īstenots projekts vai cik lielā mērā ir ievēroti normatīvie akti, likumi un Ministru kabineta noteikumi, kāda ir bijusi projekta īstenošanas kvalitāte.

Bažas diemžēl ir apstiprinājušās, un jāsaka tā, ka šis materiāls būs jānodod vērtēšanai gan Ministru kabinetam, gan Ģenerālprokuratūrai. Jāsaka arī tas, ka studiju virzienu akreditācijas komisija uzsāks darbu 28.februārī, un darbs priekšā vēl ir ļoti liels. Mēs tam prasījām šo pusgadu no marta mēneša, lai varētu veikt nepieciešamos grozījumus arī Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē studiju virzienu akreditāciju, kā arī lai varētu maksimāli kvalitatīvi veikt studiju virzienu akreditāciju, lai izvērtētu arī tiesvedības riskus, pilnveidotu metodoloģiju, izskatītu visas apelācijas, ko augstskolas ir iesniegušas, lai izvērtētu arī finanšu riskus un lai paskatītos, cik lielā mērā ir izmantojami Augstākās izglītības padomes projekta rezultāti. Viss šis intensīvais darbs vēl ir priekšā, tāpēc mēs prasījām to pusgadu. Bet jāteic, ka ir doti trīs mēneši un no ministrijas puses būs ļoti intensīvs darbs. Mēs tiešām aicinām būt saprotošiem un aicinām arī vērsties gan Saeimā pie deputātiem, gan arī ministrijā, ja ir radušies vēl kādi jautājumi vai neskaidrības saistībā ar studiju virzienu akreditāciju, jo gan Saeima, gan ministrija ir ieinteresēta. Jāteic, ka ir izdarīts gana daudz, lai studenti saņemtu valsts atzītus diplomus.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka komisijas vadītājas Druvietes kundzes teiktais ir nedaudz pārspīlēts saistībā ar apdraudējumu, ka netiktu saņemti valsts akreditēti diplomi, jo lūgums ir tomēr paskatīties Augstskolu likuma pārejas noteikumu 33.punktu, kas skaidri un gaiši pasaka, ka studiju programmas, kas bija akreditētas līdz 2011.gada 1.augustam, ir akreditētas, kamēr tās nav izvērtētas pēc jaunās studiju virzienu akreditācijas sistēmas, tā ka nevajadzētu ar to manipulēt. Termiņu nobīde ir, jā, tas ir jāatzīst vairāku pamatotu iemeslu dēļ. Bet, ja ir kādas neskaidrības, tiešām, lūdzu, vērsieties Saeimā un ministrijā. No mūsu puses īsumā tas būtu viss.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Vanagai.

Un raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēdē deputāti tiešām izskatīja ļoti daudz jautājumu, bet es gribētu runāt par diviem likumprojektiem, kas bija Saeimā.

Protams, karstākā diskusija bija par Augstākās izglītības likumu. Sabiedrībā un masu informācijas līdzekļos ir dzirdami dažādi pārmetumi gan Augstākās izglītības padomei, gan Augstākās izglītības padomes locekļi savukārt vērš uzmanību uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas informācija nav patiesa. Šis strīds noris diezgan augstā līmenī. Manuprāt, tas nedod nekādu labumu mūsu augstākās izglītības tālākai virzībai. Mēs visi ļoti labi saprotam, ka augstākās izglītības reforma ir nepieciešama, arī Nacionālā apvienība to atbalsta. Bet mēs vēršam uzmanību uz to, ka neatkāpsimies no šādām normām šīs reformas veikšanā. Pirmais – mūsu apvienība nepieļaus latviešu valodas lomas mazināšanu augstākajā izglītībā. Kā arī mēs ļoti rūpēsimies un raudzīsimies, lai tieši reģionos augstskolas paliktu un būtu kā reģionu attīstības centri. Mēs nepieļausim šo augstskolu likvidāciju.

Tālāk. Otrs ir Zvejniecības likums. Man ir tas gods vadīt Vides apakškomisiju, un Zvejniecības likums tika deleģēts tieši mūsu komisijai skatīšanai. Debates par dažādām šī likuma normām bija ļoti karstas. Bet būtiskākās lietas, kas tika pieņemtas, ir šādas. Pirmais. Iekšējos ūdeņos kādreiz nebija ne rūpnieciskai zvejai, ne zvejai ar tīkliem un murdiem noteikti limiti. Jūrā tie bija, bet iekšējos ūdeņos nebija. Šobrīd apstiprinātajos grozījumos ir noteikti konkrēti limiti arī tiem rīkiem, ko es iepriekš minēju.

Otra lieta, kas ir ļoti būtiska. Pašpatēriņa zveju vairs nevarēs veikt ar tīkliem, bet to varēs darīt tikai ar murdiem. Zināmā veidā tas ir saudzējošs elements.

Trešā lieta. Jelgavas pilsētas, Jūrmalas pilsētas, Bauskas, Jelgavas, Ozolnieku un Rundāles novada pašvaldība vērsās mūsu apakškomisijā ar aicinājumu aizliegt rūpniecisko zveju Buļļupē. Šāds priekšlikums tika arī iesniegts, un bija ļoti karstas debates par šo jautājumu. Šobrīd šis priekšlikums otrajam lasījumam tika atsaukts, jo Rīga veic konkrētus pētījumus par Buļļupē esošo zivju resursiem, un mēs ceram divu nedēļu garumā sagaidīt atzinumu un atbildi, un trešajā lasījumā šis jautājums tiks atkal skatīts.

Manuprāt, ir ļoti būtiski ņemt vērā un aizstāvēt visu to pašvaldību intereses, kuras es iepriekš minēju. Un Nacionālā apvienība arī to darīs, lai viss regulējums, kas attiecas uz zivju resursiem, būtu pamatots un būtu labi visiem – gan šīm iepriekš minētajām pašvaldībām un to iedzīvotājiem, gan arī zvejniekiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Kudumam.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos!

Sestdien, 18.novembrī
09:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā
10:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde
13:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”