Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2013.gada 14.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 14.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 14.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ināras Šteinertes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cvetkovas, Potapkina, Agešina, Zujeva un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova. Kolēģi, ir sākusies sēde!

I.Cvetkova (SC).

Labrīt, augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Par likumprojektu. Es zinu, ko teiks mūsu pozīcijas pretinieki par piedāvāto likumprojektu: „Bezatbildīga politika!” Bet lai nu kas to būtu teicis! „Nepārdomāts ekonomiskais aprēķins!” Un tā tālāk. Un galvenais pretarguments ir - jāveic namu renovācija, piesaistot Eiropas finansējumu! Bet sakiet, lūdzu, vai kāds ir vērtējis to, kāpēc, piemēram, tajā pašā Rīgā tikai 47 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir īstenojušas renovācijas projektus? Tas ir tāpēc, ka puse no finansējuma ir jāaizņemas no bankām.

Jā, tiešām 2009.gadā bija visizdevīgākie nosacījumi šāda Eiropas finansējuma saņemšanai. Bet kas īstenībā ir noticis Latvijā šajā laika posmā? Es domāju, ir pienācis laiks saukt lietas to īstajos vārdos. Mūsu valstī notika nekas cits kā finanšu okupācija! FKTK neiejaukšanās rezultātā pēdējos četros krīzes gados bankas no aizņēmējiem piedzina neatgrieztos kredītus, formāli un ātri piesavinoties mūsu tautas īpašumu. Paskatieties, kam šodien pieder Latvijas zeme, meži, nami, dzīvokļi! Pārsvarā to īpašnieki ir bankas. Un kas ir zīmīgi? Tās ir Zviedrijas bankas un to meitasuzņēmumi. Turklāt šajās dienās Zviedrijas ārlietu ministrs paziņoja, ka, ja Baltijai, tajā skaitā Latvijai, būs uzbrukums, Zviedrija nepaliks neitrāla - tā palīdzēs mūs aizsargāt. Taču Zviedrija oficiāli ir neitrāla valsts, kas nav pat NATO locekle. Ko tā var aizsargāt? Tai nav spēka pat sevi aizsargāt. Bet šāda apņemšanās ir saprotama - savi aktīvi ir jāaizsargā!

Mūsu iedzīvotāji masveidā aizbēga no valsts, izvairoties no banku uzbrukumiem. Un pašlaik viņi ir spiesti strādāt par kalpiem Eiropā, arī tajā pašā Zviedrijā. Un valdībai viennozīmīgi ir jāuzņemas atbildība par to, ka tā bez kurnēšanas pameta savu tautu finanšu plēsoņu ķepās. Runāt par māju siltināšanu, kad mūsu iedzīvotājiem nav elementāras iztikas, nav darba, manuprāt, ir vienkārši ņirgāšanās par Latvijas cilvēkiem.

Aptaujas rāda, ka cilvēki ir gatavi siltināt mājas, ja izmaksas par to gulsies uz Eiropu un valsti. Respektīvi, ar māju renovāciju problēmu bija jānodarbojas vismaz 20 gadu garumā, nevis jāīsteno prihvatizācija, nododot vispārējai privatizācijai mājas ar sagrautām un mūsdienu prasībām neatbilstošām siltuma apgādes komunikācijām.

Taču patlaban ir jārīkojas! Ir jāuzņemas atbildība par nepareizu nodokļu politiku! Jā, mēs piedāvājam samazināt budžeta līdzekļus, bet vienlaikus mēs samazināsim arī parādnieku loku, cilvēku bankrotu skaitu un samazināsim emigrāciju no valsts ar diezgan aukstu politisku un dabas klimatu.

Parādi par siltumu pieaug! Proti, pagājušā gada janvārī parāds par siltumu ir bijis 31,75 miljonu latu apmērā, bet šīgada janvārī - jau vairāk nekā 39 miljoni. Jā, budžets nesaņems dažus miljonus ienākumos, bet vienlaikus nebūs nepieciešamības subsidēt trūcīgas personas, par dažiem miljoniem piešķirot tām sociālos pabalstus. Es vēlos norādīt arī uz to, ka Latvijai ir visas iespējas un tiesības pazemināt PVN likmes, saskaņojot to ar attiecīgu Eiropas Komisiju... ar Eiropas Komisijas atbilstošo tā saukto PVN komisiju. Taču valdība nekad pat nav mēģinājusi šādā līmenī aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses.

Piedāvājums samazināt PVN likmi līdz 5 procentiem komunālajiem pakalpojumiem ir sāpīgs solis, bet tas ir mūsu morālais pienākums, tas ir atbalsts mūsu tautai, kas tika pamesta likteņa varā.

Deputāti, atkausējiet savas sirdis! Dāviniet savai tautai siltumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Tāds nepateicīgs uzdevums - runāt pēc kolēģes Cvetkovas, pēc kuras runas man gribējās te nākt ar plakātu „Par mieru visā pasaulē!” Jo īstenībā tas, ko teica Cvetkovas kundze, viss ir pareizi! Un, jāsaka, tas, kas priecēja, bija fakts, ka „Saskaņas Centra” deputāti tik viegli izrunāja vārdu „okupācija”, šajā sakarā gan vairāk finanšu okupācija, bet ir jāsaprot, ka dažādas okupācijas ir bijušas, un „Saskaņas Centrs” to tiešām apzinās.

Bet, runājot par izvēlētajiem līdzekļiem, kā mēs varam sasniegt rezultātu, jo problēma tiešām ir... Jautājums ir par to: vai šis ir labākais veids? Tas, ko piedāvā „Saskaņas Centrs”, protams, ir ļoti vienkārši un noteikti populāri: samazināt PVN likmi no 21 procenta, kas ir noteikts šobrīd elektroenerģijai, ūdenim, uz 5 procentiem un siltumam no 12 uz 5 procentiem. Taču viens veids ir samazināt iedzīvotāju tēriņus, bet otrs veids - panākt, lai iedzīvotājiem naudas būtu vairāk vai būtu lielāki ieņēmumi.

Es pamēģināju modelēt šo situāciju... Kolēģi, es aicinu: varbūt mazliet pievērsīsimies?... Ja jums nav interesanti, varbūt tad slēgsim sēdi! Varbūt tiešām šis jautājums vispār nav svarīgs? (Starpsaucieni no RP frakcijas.) Labi! Labi, ka runājam par tiesībām, bet varbūt arī par pienākumiem... vismaz pievērsieties šim jautājumam.

Es mēģināju modelēt šo situāciju, ko mums dotu šis priekšlikums. Es pamēģināju modelēt tātad četrus veidus. Viens ir pensionāru pāris, kura pensija ir 160 lati un kurš dzīvo 35 kvadrātmetru dzīvoklī. Ja viņiem iepriekšējā sezonā izdevumi par apkuri bija apmēram 1 lats par kvadrātmetru, bet kopā ar pārējiem citiem izdevumiem - par ūdeni un elektrību - šie kopējie tēriņi varēja būt aptuveni 90 lati mēnesī. Tagad pie vidējā pieauguma - 50 procenti par apkuri (arī pie elektrības ir vismaz 20 procenti klāt) - šie tēriņi varētu būt 116 lati, kas ir par 26 latiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ja realizējam to programmu, ko piedāvā „Saskaņas Centrs”, tad ietaupījums šim pensionāru pārim būs 7 lati 60 santīmi.

Otra ģimene - aktīva uzņēmēju ģimene ar diviem bērniem, kuras vidējie ieņēmumi varētu būt ap 1200 latiem un kura dzīvo dzīvoklī ar kopējo kvadratūru 120 kvadrātmetri. Viņu ietaupījums pēc šādām izmaiņām būtu apmēram 22 lati mēnesī.

Daudzbērnu ģimene ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem - 700 lati mēnesī - dzīvo 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī. Viņu izdevumu samazinājums būtu 16 lati mēnesī.

Savukārt, piemēram, ātrā kredīta izsniegšanas kompānijas īpašnieka privātmājas izdevumi, kurai varētu būt ap 450 kvadrātmetru, ar algu vai ieņēmumiem 5 tūkstoši latu mēnesī, kopējie ietaupījumi būtu 91 lats mēnesī. Un tad ir jautājums: vai mēs gribam arī šim ātro kredītu izsniegšanas kompānijas īpašniekam dot atlaides 90 latu apmērā? Vai varbūt ar šo naudu, ko mēs ieņemsim, mēs varētu nosegt 12 pensionāru dzīvojamo platību, kompensējot viņiem to. Kādā veidā? Indeksējot pensijas, piemēram! Savukārt daudzbērnu ģimenes mēs varētu atbalstīt, palielinot neapliekamo minimumu vai piešķirot atvieglojumus par apgādībā esošu bērnu. Palielinot to par 30 latiem, šī ģimene saņems par 22 latiem vairāk, nevis ietaupīs 16 latus. Šādā veidā pārdalot līdzekļus, mēs noteikti mērķtiecīgāk sasniegsim to rezultātu, kuru mēs patiešām vēlamies sasniegt.

Tā ka šis priekšlikums, lai arī tas izskatās skaisti, pēc būtības nesasniedz vēlamo rezultātu.

Es aicinu to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cvetkovas, Potapkina, Agešina, Zujeva un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7.februārī.

Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7.februārī.

Arī šis atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Ivara Zariņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 12.februāra līdz 14.februārim.

Šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.februārī.

Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ināras Šteinertes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ināras Šteinertes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2013.gada 21.februāri atbrīvot Ināru Šteinerti no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ināras Šteinertes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne. Taču es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegumu, ar kuru tā informē, ka atsauc savu priekšlikumu šajā likumprojektā.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”.

Pavisam īsi komisijas vārdā pastāstīšu deputātiem par šo grozījumu būtību, tā kā šodien mēs pieņemsim šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo pagājušajā Saeimas sēdē mēs lēmām par steidzamības piešķiršanu tam.

Tātad šis likumprojekts paredz deputātu skaita samazināšanu mazajās un pavisam mazajās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 tūkstošiem. Kopumā tādas mums ir 39 pašvaldības, un no šīm 39 pašvaldībām 20 ir mazāk par 4 tūkstošiem iedzīvotāju.

Kā zināms, tad, kad mēs veicām administratīvi teritoriālo reformu, tika paredzēts, ka mums nebūs pašvaldību, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 4 tūkstošiem, tomēr šī vēlme nav piepildījusies, un tādas mums ir 20 pašvaldības.

Vienlaicīgi tā doma, kāpēc tika palielināts deputātu skaits, veicot administratīvi teritoriālo reformu, bija tāda, lai nodrošinātu labāku bijušo pagastu pārstāvību novada domē. Tomēr šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka 19 pašvaldības dzīvo bijušo pagastu robežās - tātad pēc būtības tur nekas daudz nav mainījies. Šobrīd tādas ir 19 pašvaldības, kā es jau sacīju.

Līdz reformai, līdz administratīvi teritoriālajai reformai, deputātu skaits šajās mazajās pašvaldībās, kurās ir mazāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju, bija 9 deputāti, bet administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tas tika palielināts līdz 13 deputātiem. Šobrīd šis priekšlikums paredz atgriezties pie sākotnējā deputātu skaita - tātad pie 9 deputātiem.

Komisijā diskusijās piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienība, kas pauda viedokli, ka lielākā daļa no mazajām pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 tūkstošiem, ir piekritušas šādām izmaiņām, jo uzskata, ka šādas izmaiņas padarīs pašvaldības darbu efektīvāku.

Šajā likumprojektā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Protams, par šo jautājumu, kas saistīts ar deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, mēs esam diskutējuši jau ļoti ilgi un droši vien diskutēsim vēl tikpat ilgi. Un šis priekšlikums bija vēl viena iespēja beidzot šo jautājumu atrisināt. Faktiski, ņemot vērā arī Latvijas Pašvaldību savienības vairākkārt izteikto viedokli, šis nav tas jautājums, kas pašvaldībās būtu pats būtiskākais, tāpēc drīzāk ir jāķeras klāt citiem, svarīgākiem, jautājumiem. Līdz ar to man tiešām gribas šo jautājumu reizi par visām reizēm atrisināt un to aizmirst.

Bet, tā kā es redzu, ka šim priekšlikumam pagaidām Saeimā tomēr nav vairākuma atbalsta, tad es to atsaucu. Turpināsim pie tā strādāt tālāk atsevišķā likumprojektā, ko arī šodien skatīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

L.Čigāne. 2. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, un, kā jau priekšsēdētāja mūs informēja, arī tas ir atsaukts.

3. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 27, atturas - 3. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.524/Lp11, kas paredz grozījumus likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”.

Pagājušajā nedēļā mēs pieņēmām likumprojektu pirmajā lasījumā. Šonedēļ Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumus, un šodien mums ir jāpieņem attiecīgie grozījumi otrajā, galīgajā, lasījumā.

Es gribu atgādināt, ka mēs runājam par izmaiņām narkotisko un psihotropo vielu sarakstos, proti, ar attiecīgo likumprojektu tiks ieviesta jauna ģenēriskā sistēma. Tas nozīmē, ka turpmāk, ja nelegālo vielu tirgū parādīsies jauna viela - kaut kāda modifikācija tai vielai, kas bija zināma pirms tam -, mums nebūs jāgaida gads vai divi gadi, nebūs jālabo likums, lai paredzētu atbildību, jo, ja attiecīgā viela tiešām būs atbilstoša kādai formulai, tad mēs varēsim sodīt gan par attiecīgās vielas realizāciju, gan glabāšanu, gan arī par lietošanu.

Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, es atļaušos runāt savā vārdā, un man gribētos pastāstīt tieši par attiecīgajiem grozījumiem, jo pagājušajā ceturtdienā - pēc tam, kad mēs pieņēmām pirmajā lasījumā attiecīgo likumprojektu, man tika uzdots jautājums par vienu vielu - karfentanilu. Un jautājums bija šāds: vai mūsu grozījums atrisinās problēmu ar šo vielu - bīstamu vielu, kas parādījusies mūsu nelegālo vielu tirgū? Es uzdevu šo jautājumu Veselības ministrijas cilvēkiem un Iekšlietu ministrijas cilvēkiem, un liels paldies viņiem, visiem šiem cilvēkiem, kuri pirmdien organizēja sēdi, apsprieda šo jautājumu un konstatēja, ka šai vielai ir jābūt sarakstā, jo attiecīgā viela tiešām ir bīstama. Attiecīgā viela jau ir aizliegta dažās... vairākās citās valstīs, un mums nav jāgaida, kad attiecīgā viela kļūs ļoti, ļoti populāra Latvijā.

Tiešām, izskatot attiecīgo... izvērtējot attiecīgo situāciju, tika izstrādāti priekšlikumi. Trešdien mēs tos apspriedām un atbalstījām grozījumus attiecīgā punkta attiecīgajā normā. Manuprāt, tas ir tiešām labs paraugs, cik operatīvi var strādāt Saeimā, kad mēs runājam par narkotiskajām vielām, kad tiešām ir svarīgi aizliegt konkrēto bīstamo vielu. Un es ļoti ceru, ka arī turpmāk, kad parādīsies kāda jauna, pirms tam vēl nezināma kaitīga viela, kas nogalina cilvēkus un tieši rada lielu kaitējumu sabiedrībai, mēs negaidīsim pusgadu, gadu vai divus gadus. Mēs reaģēsim operatīvi un šādā veidā tiešām atrisināsim problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 4.priekšlikumu? Deputāti atbalsta Juridiskās komisijas viedokli par 4.priekšlikumu.

A.Judins. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas tika izvērtēts un ir arī atbalstīts. Tas nozīmē, ka tiešām jau nākamajā nedēļā šis likums būs spēkā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts arī Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegums, ar kuru tā informē, ka tiek atsaukts 4., 8., 14. un 20.priekšlikums.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mums ir tas gods izskatīt dokumentu Nr.1800 - likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”. Eiropas Sociālā harta ietver tiesības un brīvības, vienlaikus veidojot mehānismu, kas uzrauga un garantē valstu darbības atbilstību ratificētajiem pantiem. Šeit ir svarīgi uzsvērt, ka Latvija, ratificējot hartas pantus, garantē tiesības ne tikai 2,2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, bet arī citu valstu, tas ir, vēl 31 valsts iedzīvotājiem, kuri tajā brīdī atrodas Latvijā, to skaitā ne tikai visas Eiropas Padomes valstu pilsoņiem, bet arī Krievijas, Turcijas, Moldovas, Serbijas, Azerbaidžānas, Armēnijas un citu valstu iedzīvotājiem.

Viens no hartas pamatprincipiem ir tāds, ka valsts nevar ratificēt tos pantus, attiecībā uz kuriem tiesību akti un prakse neatbilst minētajām prasībām. Šis ir trešais Saeimas sasaukums, kurš ir skatījis šo hartu, jo līdz šim Latvija nevarēja uzņemties tādas saistības, ko valsts nevar izpildīt budžeta fiskālās situācijas dēļ. Tās ir saistības ne tikai pret Latvijas pilsoņiem, bet arī pret visiem Eiropas Padomes valstu pilsoņiem, kas atrodas Latvijā.

Šajā sasaukumā Ārlietu komisija izskatīja šo hartu pirmajā lasījumā 2012.gada 8.februārī. Pēc tam Ārlietu komisija rīkoja kopsēdi ar Sociālo un darba lietu komisiju un uzklausīja labklājības ministri Ilzi Viņķeli, lai iepazītos ar šo hartu konceptuāli.

Šogad 23.janvārī Ārlietu komisija rūpīgi izskatīja hartu otrajā lasījumā, diskutējot visus priekšlikumus, tas ir, 21 priekšlikumu. Sēdē piedalījās vairāki ministriju pārstāvji, ieskaitot Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāros sekretārus.

Un es arī gribētu izmantot šo iespēju pateikties tiesībsargam Jansonam, kas aktīvi piedalījās šajā sēdē un izklāstīja savu viedokli par vairākiem priekšlikumiem.

Būtiskākais jautājums šajā diskusijā bija tas, vai būtu prātīgi ratificēt tos pantus, kurus valsts patlaban nav spējīga izpildīt. Starp 32 Eiropas Padomes valstīm, kuras ratificējušas šo hartu, ir tikai 2 - Francija un Portugāle -, kas to ratificējušas pilnībā.

Es arī gribētu atgādināt, ka šīs hartas ratificēšana pašreizējā stadijā nenozīmē, ka pēc laika Saeima nevarētu to atvērt vēlreiz un ratificēt citus pantus, ja valsts var garantēt to izpildi. Kopš Ārlietu komisija pirmo reizi izskatīja šo hartu, Labklājības ministrija ir piedāvājusi 8 jaunus pantus, kuri tagad būtu ratificējami. Kopā mēs saņēmām 21 priekšlikumu.

1.priekšlikums - no Labklājības ministrijas - ietver šos 8 jaunos pantus un tika vienbalsīgi atbalstīts Ārlietu komisijā. Aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Sākot savu runu debatēs, es gribētu lūgt piekrist mana debašu laika pagarināšanai par 2 minūtēm, ņemot vērā šī 1.priekšlikuma lielo apjomu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka Ašeradena kungs runās 7 minūtes? Nav. Tātad, lūdzu, runājiet 7 minūtes.

A.Ašeradens. Paldies. Cienījamie kolēģi, runājot par apjomīgo Labklājības ministrijas 1.priekšlikumu, es vēlētos nedaudz plašāk izanalizēt hartas ratificēšanas kontekstu.

2007.gada maijā Strasbūrā tika parakstīta 1996.gadā pieņemtā Pārskatītā Eiropas Sociālā harta - Eiropas Padomes līgums cilvēktiesību nodrošināšanai. 2013.gada 14.februārī Latvijas Saeima pēc vairāku gadu un vairāku sasaukumu saeimu darba ir būtiska notikuma priekšā. Ratificējot Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, Latvija varēs pievienoties tām Eiropas Padomes valstīm, kuras atbildīgi izturas pret savu iedzīvotāju ikdienas dzīves tiesībām un kurām šīs tiesības šķiet pašsaprotamas un dabiskas kā alkas pēc tīra ūdens un svaiga gaisa.

Pārskatītajā hartā iekļautas visas tās tiesības, kas bija paredzētas 1961.gada hartā, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, un ir paplašināta šo tiesību darbības sfēra, kā arī iekļautas jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada.

Pārskatītā harta tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem Eiropas Padomes dokumentiem. Tā darbojas kā starptautisks līgums, kas nodrošina dalībvalstu iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās pamattiesības. Kā piemēru minēšu tiesības izmantot sociālās palīdzības pakalpojumus, ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, tiesības uz darbu un arodapmācību un daudzas citas tiesības.

Pārskatīto hartu, kā jau šeit tika minēts, ir ratificējušas 32 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, tostarp arī Lietuva un Igaunija. Ministru kabinets, atbalstot Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas daļēju ratifikāciju, ņēma vērā to, ka pastāv divas pieejas tās ratifikācijas procesam.

Pirmā pieeja - pragmatiskā - paredz izvēlēties tos noteikumus, kuru piemērošana nerada problēmas jeb kuriem valsts jau atbilst. Savukārt otrā pieeja - deklaratīvā - paredz ratificēt visus pārskatītās hartas pantus, pieņemot, ka valsts tiecas uz to ieviešanu.

Šodien Labklājības ministrijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt pragmatisko pieeju hartas ratifikācijai, respektīvi, akceptēt otrajā lasījumā Ārlietu komisijas piedāvāto hartas daļējas ratifikācijas scenāriju un papildināt to ar atbalstu Nacionālās apvienības iniciatīvai par 30.panta ratifikāciju. Tādējādi no 31 hartas panta pilnībā tiktu ratificēti 25 panti, daļēji - 5, bet viens - 23.pants - kā daļēji atbilstošs Latvijas situācijai paliktu neratificēts.

Kādēļ šāda pozīcija? Kādēļ harta netiek ratificēta pilnībā? Ņemot vērā to, ka pārskatītā harta ir cilvēktiesību aizsardzības instruments, valstij 2 gadu laikā pēc dokumenta ratifikācijas jānodrošina attiecīgie grozījumi tiesību aktos un prakse, kas atbilst pārskatītās hartas prasībām.

Ja valsts neuzlabo situāciju, Eiropas Padomes Ministru komiteja uzsāk rekomendācijas izteikšanas procedūru. Rekomendācija ir ļoti stingrs valdībai saistošs brīdinājums, kas liek valstij veikt nepieciešamās darbības, lai panāktu situācijas atbilstību pārskatītās hartas prasībām.

Šobrīd tikai divas valstis, kā jau šeit tika minēts, - Francija un Portugāle - pārskatīto hartu ir ratificējušas pilnā apmērā. Tas liecina, ka arī citas dalībvalstis ļoti stingri un atbildīgi izvērtē savu tiesību aktu un prakses atbilstību.

Vēl kāds būtisks tiesiskais aspekts, kas jāņem vērā, domājot par hartas ratifikāciju pilnā apmērā, ir Satversmes tiesas spriedumi, kuri skaidri pauž (citēju): „Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo par interpretācijas līdzekli pamattiesību un tiesiskas valsts principu satura un apjoma noteikšanai, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto materiālo pamattiesību sašaurināšanas.” (Citāta beigas.)

Tas nozīmē, ka pēc hartas ratificēšanas jebkurai personai radīsies tiesisks pamats prasīt, lai valsts ar tās normatīvajiem aktiem nodrošina hartā noteikto sociālo garantiju līmeni.

Savukārt Satversmes tiesai, konstatējot kāda normatīvā akta neatbilstību hartā noteiktajam pamattiesību līmenim, būtu pilnīgs pamats atzīt attiecīgo normu par neatbilstošu Satversmei.

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs iedziļināties arī hartas ratifikācijas ekonomiskajā kontekstā. Lai arī tā ir cilvēktiesību harta, mēs nevaram neņemt vērā to, ka Latvija ir viena no Eiropas Savienības nabadzīgākajām dalībvalstīm. Lielākajai daļai hartai pievienojušos valstu nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir vismaz divas reizes lielāks nekā Latvijai. Tas nozīmē, ka Latvijai nebūs viegli piemēroties šo valstu sociālajiem standartiem, kuri bieži vien atspoguļojas Eiropas Komisijas norādījumos par hartas piemērošanu praksē.

Bet, manuprāt, ir teicami tas, ka Latvija pēckrīzes apstākļos ir gatava ratificēt Eiropas Sociālo hartu gandrīz pilnā apjomā, uzņemoties atbildību par visu hartā minēto tiesību respektēšanu, vienīgi atturoties no to sadaļu ratifikācijas, kuras saistītas ar hartas rekomendāciju un konkrēto kritēriju ievērošanu minimālās algas apjoma noteikšanā, jautājumiem par sociālo garantiju sniegšanu trešo valstu pilsoņiem, kā arī diemžēl jautājumiem par bezpajumtnieku skaita samazināšanu Latvijā, ar ko Latvijai pavisam neveicas.

Neapšaubāmi, viens no galvenajiem valsts uzdevumiem ir rūpēties par tās iedzīvotāju labklājību, un Latvija turpina tiekties uz tās iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu. Šī apņemšanās attiecīgi ir iekļauta deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību. Proti, deklarācijā norādīts, ka valdības prioritāte turpmākajiem trim gadiem ir stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība un ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības veicināšana.

Tātad priekšlikums ratificēt pārskatīto hartu pilnībā nav pieņemts nevis tāpēc, ka Latvijas valdība nevēlas celt savu iedzīvotāju labklājību, bet gan tāpēc, ka tā, izvērtējusi pašreizējo situāciju, vēlas atbildīgi izturēties pret starptautiskajām saistībām, kas tai jāuzņemas. Tajā pašā laikā valsts ar ratifikāciju vēlas skaidri demonstrēt savu apņēmību risināt tās problēmas, kuras saistītas ar nekvalificēšanos Sociālās hartas standartiem.

Cienījamie kolēģi! Aicinu Saeimu šodien atbalstīt Ārlietu komisijas piedāvāto ratifikācijas scenāriju un Labklājības ministrijas 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 1. - Labklājības ministrijas - priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

O.Ē.Kalniņš. Tātad 1. ir...

Sēdes vadītāja. Jā, 1. ir atbalstīts. 2.priekšlikums.

O.Ē.Kalniņš. Skaidrs. 2.priekšlikums - no frakcijas „Saskaņas Centrs” - tika atbalstīts komisijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 3.priekšlikums - no frakcijas „Saskaņas Centrs” - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atšķirībā no Labklājības ministrijas, kura piedāvā ratificēt Eiropas Sociālās hartas 4.pantu no 2. līdz 5.punktam, mēs piedāvājam ratificēt arī 1.punktu, kurā ir teikts: „Atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus.”

Godātie kolēģi! Kas varētu būt svarīgāks par šo Eiropas Sociālās hartas 4.pantu? Ja mēs salīdzinām minimālās algas Eiropas Savienībā, tad uzreiz var pamanīt, ka Eiropas kodola valstīs, kurām mēs tiecamies piebiedroties tuvākajā laikā, minimālā alga ir sekojoša: Īrijā - 1462 eiro, Francijā - 1365 eiro (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Bulgārijā?”), Lielbritānijā - 1086 eiro. (Starpsaucieni. No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Bulgārijā?”) Pat nabadzīgajā Grieķijā - 877 eiro un tikpat nabadzīgajā Spānijā - 748 eiro. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Bulgārijā?”)

Mums Latvijā minimālā alga ir trīsreiz zemāka nekā Grieķijā un gandrīz piecas reizes zemāka nekā Īrijā, uz kuru masveidīgi devās Latvijas Republikas iedzīvotāji, meklējot iztiku sev un savām ģimenēm.

Visās valdošo partiju programmās lasām un mūsu ministru uzstāšanās laikā dzirdam, ka galvenā Latvijas prioritāte ir gādāt, lai dzimtenē atgriežas mūsu izbraukušie iedzīvotāji. Un kā gan jūs, godātie kolēģi, gribat to panākt ar 278 eiro minimālo darba algu?! Pat izcils patriots diezin vai piekritīs piecas reizes samazināt savu atalgojumu. Un, ja mēs 2014.gadā iestāsimies eirozonā, tad darba samaksas starpība būs tik manāma, ka to pat nevarēs noslēpt zem krīzes pārvarēšanas uzvaras relācijām.

Kā jūs atceraties, koalīcija nobalsoja „par” Fiskālās disciplīnas likumu. Iestājoties eirozonā, mums būs jāiemaksā daudzi miljoni Eiropas Finanšu stabilizācijas fondā, no kura tiek sniegta palīdzība tai pašai Grieķijai, Spānijai un citām Eiropas valstīm. Vai tad tas nav absurds, ka mūsu nodokļu maksātāji ar 278 eiro minimālo algu glābs tos, kuriem minimālā alga ir 877 eiro?!

Es uzmanīgi klausījos mūsu premjerministra interviju Euronews televīzijas kanālā. Skan fantastiski skaisti: „Jā, ir šādas tādas problēmas, bet mēs vareni pārvarējām krīzi! Un to apliecina gan Finanšu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas rādītāji, gan Starptautiskais Valūtas fonds Kristīnes Lagardas vārdā, gan Eiropas Komisija. Mūsu finanšu ministrs Vilka kungs ir pat nopelniem bagātais labākais ministrs Eiropā. Cik tas viss ir skaisti!”

Bet tagad, godātie kolēģi, pamēģiniet izskaidrot medmāsām, sociālajiem darbiniekiem un citiem minimālās algas saņēmējiem: kā var izdzīvot, ja tavs rēķins par apkuri ziemas mēnešos ir 70-80 procenti no tavas algas un pārtikai, nerunājot par transportu, apģērbiem un medikamentiem, tev paliek pāri nepilni 100 eiro?

Savā vēstulē Ārlietu komisijai cienījamais Dombrovska kungs raksta, ka, neapšaubāmi, viens no galvenajiem valsts uzdevumiem ir rūpēties par valsts iedzīvotāju labklājību, tomēr priekšlikums neratificēt Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu pilnībā nav pieņemts nevis tāpēc, ka Latvijas valdība nevēlas celt savu iedzīvotāju labklājību, bet gan tāpēc, ka, izvērtējot pašreizējo situāciju un nopietni attiecoties pret starptautiskajām saistībām, kas jāuzņemas, Latvija pagaidām to nevar izpildīt esošās valsts budžeta fiskālās situācijas dēļ.

Tātad, godātie kolēģi, pārvarot krīzi, celt algas valsts uzņēmumu padomēs, vismaz divkāršojot tās, fiskālā situācija atļauj. Bet pacelt minimālo algu, kurai pēc visiem Eiropas standartiem jāsastāda 66 procenti no vidējās algas, kategoriski nevar. Un rodas jautājums: vai nu mēs blefojam Eiropā un maldinām savu tautu par krīzes pārvarēšanu, vai arī valdība negrib uzņemties kaut mazāko atbildību par esošo situāciju?

Ja šodien mēs ratificēsim hartas 4.panta 1.punktu, tas nenozīmē, ka rīt minimālās algas būs jāpaceļ. Valdībai...

Sēdes vadītāja. Mirska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā! Citi runā!”) Ir Kārtības rullī noteikta kārtība, cik ilgi var runāt. Ja deputāti neiebilst, tiek palūgts papildu laiks. Cik ilgs laiks jums nepieciešams?

S.Mirskis. Divas trīs minūtes.

Sēdes vadītāja. Tad divas vai trīs?

S.Mirskis. Trīs.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir... (No zāles: „Nav!”) Nav iebildumu?

Lūdzu, runājiet trīs minūtes!

S.Mirskis. Ja šodien mēs ratificēsim hartas 4.panta 1.punktu, tas nenozīmē, ka rīt minimālās algas būs jāpaceļ. Valdībai ir vismaz divi gadi, lai to procesu uzsāktu. Reāli tas nozīmē, ka ar minimālajām algām būs jānodarbojas nākamajai valdībai.

Un beigās. Godātie kolēģi, jūs taču labi saprotat, ka mūsu iedzīvotāji, saņemot nedaudz lielāku atalgojumu, neglabās naudu kaut kur Austrālijā un netērēs to Kanāriju salās. Viņi samaksās apkures parādus, nopirks veikalos vairāk produktu un preču, saņems vairāk pakalpojumu, kas automātiski dos papildu ienākumus mūsu uzņēmējiem. Un ne tikai viņiem. Mūsu pašu PVN uzreiz atgriezīsies valsts kasē 21 procenta apmērā, reāli stimulējot ne tikai biznesu, bet arī valsti.

Eiropas Sociālā harta ir vienīgais neaizsargāto sabiedrības sociālo slāņu aizsardzības mehānisms - tātad invalīdu, maznodrošināto cilvēku, pensionāru, bezpajumtnieku glābšanas riņķis. Vai tad jūs, godātie kolēģi, gribat cilvēkiem - Latvijas iedzīvotājiem un saviem vēlētājiem - atņemt šo glābšanas iespēju? Būsim beidzot godīgi pret savu tautu un spersim šo soli, kas pēc diviem trijiem gadiem varēs reāli uzlabot iedzīvotāju labklājību.

Aicinu balsot „par”! (No frakcijas VIENOTĪBA: „Ai, cik gari!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Latvieši ir radoša tauta. Un kā radošus sevi esam apliecinājuši visās jomās. Dažreiz atliek vien sajūsmā nobrīnīties, cik spilgtas ir mūsu radošuma izpausmes argumentācijā, kad kaut kas jāpamato. Atzīsiet taču, ka Zariņa kunga uzstāšanās no Saeimas tribīnes ir stilīgas. Un es domāju, ka nesenais kolēģes Kazākas stāstījums par dzīvelīgajiem spermatozoīdiem, kuri draud Latviju novirzīt no uzņemtā pareizā ārpolitikas kursa, vispār ir radošuma meistarstiķis.

Nu ir pienācis laiks pieticīgākam un pirmajā mirklī pat šķietami racionālam uzstādījumam, ka taisnīgas darba samaksas normas atzīšana nozīmē nekavējošu minimālās darba algas celšanu par 50 procentiem. Šādu secinājumu, interpretējot dažādas starptautiskās normas, izdarījis tiesībsargs un devis trīs mēnešus laika šādas minimālās algas noteikšanai. Labklājības ministrija un daži citi, baidoties no iespējamām sekām, vienā balsī pārliecinoši bubina, ka mēs nedrīkstam ratificēt hartas 4.panta 1.punktu. Tas nozīmētu, ka nekavējoši vajag celt minimālo algu. Vai tā ir taisnība? Manuprāt, tas ir tikai kārtējais radošais mēģinājums pamatot kādu vēlamo apgalvojumu, izceļot argumentus, kas der, un vienkārši atmetot tos, kas konceptā neierakstās. Es aicinu paanalizēt un racionāli paskatīties uz šiem argumentiem.

Tātad - kas hartā ir teikts? „Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz taisnīgu atalgojumu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas: atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus.” Un tiesībsargs savā vēstulē premjeram tiešām pareizi konkretizējis, ka no minētajiem dokumentiem izriet, ka jēdziens „taisnīga darba samaksa” pamatā ietver divus galvenos elementus, proti, noteiktu samaksas līmeni, kas nodrošina strādājošiem un to ģimenēm apmierinošu eksistenci, un vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu. Tikai, ceļot pirmos divus uzstādījumus, ir atstāts novārtā trešais, būtiskais, kas rakstīts tālāk: „kā arī ekonomiskos faktorus, tai skaitā ekonomikas attīstības rādītājus, darba ražīguma līmeni, kā arī vēlmi nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem.” Līdz šim man likās, ka darba samaksas apjomu privātajā sektorā vismazāk nosaka valsts, bet pamatā tomēr noteic produktivitāte, darba ražīgums, veikto pienākumu un sasniegto rezultātu kopums. Galu galā arī pieprasījums pēc darba vietām un darbiniekiem un to piedāvājums.

Ja mēs šādā veidā pacelsim minimālo algu, tad vairāk cilvēku nevis izlīdīs no pelēkās zonas, bet gluži pretēji - paslēpsies tajā. Un diezin vai tādējādi visiem cilvēkiem tiks nodrošināta cienīga darba samaksa, jo darbavietā, kur pirms tam tika nodarbināti, piemēram, četri cilvēki, viņiem tiks palielināti darba pienākumi, atstājot tikai trīs cilvēkus ar šo piespiedu kārtā paaugstināto minimālo algu, kas tika iezīmēta 300 latu robežās. Tādējādi viens cilvēks paliks bez darba. Rodas jautājums: kas tad ir ar šo taisnīgo darba samaksu? Visi speciālisti kā viens ir atzinuši, ka iztikas minimuma preču grozs un līdz ar to nabadzības riska slieksnis neatspoguļo realitāti un ir maldinošs. Bet kāds no aplamām premisām, veicot loģisko analīzi, vēlas nonākt pie patiesa galasecinājuma. Tā dzīvē nenotiek.

Par minimālajām algām, kādas ir Eiropā. Latvijā, kā zināms, tie ir 200 lati. Bet no tām valstīm, kas ratificējušas hartas 4.panta 1.punktu, Lietuvā minimālā alga ir 163 lati, Slovākijā - 230 lati. Šo panta punktu ir ratificējušas arī tādas valstis kā Rumānija, Albānija, Azerbaidžāna. Jūs varbūt būsiet pārsteigti par to, ka ir tādas valstis, kurās minimālā darba alga vispār nav noteikta. Līdz ar to tāds tiesībsarga secinājums, ka šīs normas pieņemšana uzliek valstij pienākumu šo minimālo darba algu noteikt atbilstošā līmenī, pieminot vēl 60 procentus no vidējās darba algas valstī, ir nepatiess.

Tādas valstis, kuras ratificējušas 4.panta 1.punktu un kurās nav noteikta minimālā darba alga, ir Itālija, Austrija, Zviedrija, Norvēģija. (No zāles dep. A.Ašeradena starpsaucieni.) Eurostat statistikas dati, iespējams, ka tie ir maldīgi, es nezinu. Atbilstoši Eurostat statistikas datiem par šiem tiesībsarga noteiktajiem 60 procentiem no vidējās izpeļņas... Piemēram, tā pati Portugāle, kas šeit tika pieminēta... Es lūdzu vēl pāris minūtes...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Parādnieka kungs runā? (No zāles: „Jā, jā, lai runā!”) Deputātiem nav iebildumu.

I.Parādnieks. Paldies. Tajā pašā Portugālē, kas šeit tika pieminēta un kas ir pilnībā ratificējusi visu Eiropas Sociālo hartu, minimālā alga ir noteikta 42,8 procentu apmērā, iepretim Latvijā - 42,2 procenti, jau pieminētajā Lietuvā, kur šis punkts ir ratificēts, ir 42 procenti, Slovākijā - 36,6 procenti. Es domāju, ka tas ir pietiekams apliecinājums tam, ka argumentācija ir vienpusīga. Un es, protestējot pret šādu argumentāciju, nepiedalīšos balsojumā par šo priekšlikumu.

Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Noliec mandātu!”) Ko tad? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Mandātu noliec!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tikko noklausījos Parādnieka kunga debates attiecībā uz šo jautājumu. Un man ir pāris svarīgas piebildes un piezīmes, kuras tiešām, manā skatījumā, tos teorētiskos plānošanas dokumentus, ko ikdienā ražo mūsu valsts, ļaus atšķirt no realitātes un praktiskās dzīves, kura faktiski ir ļoti tāla no ideāla.

Satversmes tiesa 2006.gada 2.novembra spriedumā ir norādījusi vairākas tēzes: Latvija ir sociāli atbildīga valsts, proti, tāda valsts, kas likumdošanā, pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu. Tas ir Satversmes tiesas spriedums.

Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir sabiedrībā izlīdzināt būtiskākās sociālās atšķirības un katrai iedzīvotāju grupai nodrošināt atbilstošu dzīves standartu. Tā arī ir tēze no Satversmes tiesas sprieduma.

Likumdevēja izraudzītos līdzekļus par samērīgiem leģitīmā mērķa sasniegšanai var atzīt tikai tad, ja tie atbilst sociāli atbildīgas valsts principam. Šķiet, man nav jāatgādina, kolēģi, ka, arī diskutējot par Satversmes kodolu, šīs diskusijas bija ļoti plašas. Bija ideja par to, ka Latvijas Republikas Satversmes 1.pants ir jāpapildina, tai skaitā ir jāietver norma par to, ka Latvijas Republika ir sociāli atbildīga valsts. Nezin kāpēc pretinieku šai idejai nebija.

Otrkārt. Kādēļ ir jāatbalsta šis priekšlikums, jo uzraudzības mehānisms par minētās normas ievērošanu ir ne tikai teorētisks no Eiropas Padomes puses, bet būs arī praktisks? Tas nozīmē, ka realitātē valsts tiks pārbaudīta attiecībā uz minētā kritērija ieviešanu.

Treškārt. Šis uzraudzības mehānisms nāks no ārpuses. Tas nozīmē, ka visām šīm demagoģiskajām runām par to, ka krīze ir pārvarēta un viss ir kārtībā, un par to, ka viens otrs var atļauties sev noteiktos dzīves labumus - skolot bērnus un, teiksim tā, dzīvot diezgan pārticīgi, nav pamata, jo ļoti liela sociāla grupa valstī atļauties to nevar.

Un diemžēl pašreizējās atskaites un pēdējie rādītāji liecina tikai par to, ka viss mūsu valstī tiek pakārtots uz papīra, ka nav nekādu problēmu un viss notiks un ies savā ritmā. Mēs ekonomiski attīstāmies, rūpniecībā - pieaugums, dzimstībā mums tagad arī ir plānots pieaugums. Visur mums ir tikai pieaugums, bet normas, kuras tiešām no ārpuses uzspiedīs mums ievērot minētās prasības, mēs ieviest nevēlamies.

Sava veida divdomība attiecībā uz šiem jautājumiem, un es tiešām, kolēģi, aicinātu respektēt mūsu iesniegto priekšlikumu un to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl situācija ir nedaudz komplicētāka, nekā to zīmēja Parādnieka kungs, un papildus tam, ko mēs varam lasīt hartā, eksistē Eiropas Padomes Eiropas Sociālo tiesību komitejas 2008.gada oficiālā interpretācija attiecībā uz minimālo algu standartiem, un šī interpretācija patiesībā nozīmē to, ka ne tiesībsargs ir apjucis valsts dokumentos, ne arī Labklājības ministrija, skaidrojot šos dokumentus. Runājot par to, ka mums šodien ir jāatturas no 1.punkta apstiprināšanas, šī rekomendācija ļoti skaidri un gaiši saka, ka Latvijai, ratificējot šo hartu, būtu jāgarantē minimālā alga, kas būtu vismaz 60 līdz 68 procenti no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ja mēs runājam par 2012.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, tad tie būtu 392 lati 2012.gadā, un 2011.gadā tiem vajadzēja būt 384 latiem. Diemžēl šinī brīdī, skatoties uz ekonomiskās darbības ražīgumu, reāli Latvija to nevar atļauties.

Vēl ir otrs diezgan svarīgs aspekts, ja runājam par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto iztikas minimumu, kas ir 177 lati. Diemžēl minimālās algas bruto līmenis - 146 lati - nesasniedz iztikas minimumu. Tā ir otra pozīcija, kas neļauj šinī brīdī mums pievienoties hartas 4.panta 1.punktam par taisnīgu atalgojumu, un šinī brīdī varu vienīgi apliecināt, ka es aicinātu neapstiprināt... neakceptēt šo punktu, bet gribu teikt, ka valdība viennozīmīgi virzās uz priekšu diskusijā par neapliekamā minimuma paaugstināšanu un minimālās algas palielināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Arī tie kolēģi, kas šeit uzstājas no tribīnes! Es tomēr jūs aicinu nostāties uz zemes ar abām kājām un, salīdzinot lietas dažādās valstīs, nepiesaukt valstis, kurās vēsturisku iemeslu dēļ attīstības līmenis ir nesalīdzināmi augstāks nekā Latvijā.

Piemēram, Norvēģijā vidēji... es atvainojos, minimālā alga celtniecībā ir gandrīz divas reizes lielāka nekā mūsu Saeimas deputātu alga. Mēs nevaram salīdzināt sevi ar tādām valstīm, kuru attīstības līmenis ir pavisam cits. Mums jāsalīdzina sevi ar valstīm, kuru izejas pozīcijas, iegūstot neatkarību, bija stipri līdzīgas mūsējai, - kā bijušās NVS valstis, kā Austrumeiropas valstis, kuras ietilpst Eiropas Savienībā, nevis atrodas ārpus tās. Tā ka būsim korekti un nelidināsimies mākoņos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Kalniņa kungs ko vēlas piebilst?

O.Ē.Kalniņš. Jā, vienkārši gribēju atgādināt, ka šajā 4.pantā ir pieci punkti un mēs jau 1.priekšlikumā esam apstiprinājuši 2., 3., 4. un 5.punktu. Šajā - 3.priekšlikumā ir lūgums papildināt to ar 1.punktu. Ārlietu komisija to neatbalstīja, un līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas „Saskaņas Centrs” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 30, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 4.priekšlikums tika atsaukts.

5. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 6. - Nacionālās apvienības priekšlikums, kas ir identisks 5.priekšlikumam. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 7. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 8.priekšlikums ir atsaukts.

9. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 10. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas ir identisks 9.priekšlikumam. Arī tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 11. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 12. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 13. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 13.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - frakcijas „Saskaņas Centrs” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 14.priekšlikums tika atsaukts.

15. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir atbalstīts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 16.priekšlikums ir līdzīgs 15. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 17. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums par 30.pantu. Ārlietu komisijā netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”) Vienkārši savā...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Savā vārdā gribēju pateikt, ka tad, kad Ārlietu komisija šo priekšlikumu izskatīja, Labklājības ministrija paziņoja, ka tā atbalsta šo 30.pantu. Līdz ar to es savā vārdā arī aicinu atbalstīt šo 30. ... 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - frakcijas „Saskaņas Centrs” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 18.priekšlikums ir tāds pats kā 17.priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

O.Ē.Kalniņš. Identisks.

Sēdes vadītāja. Mēs varam balsot divas reizes.

O.Ē.Kalniņš. Tas ir identisks.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 19. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 20.priekšlikums ir atsaukts.

21. - Ārlietu komisijas priekšlikumā ir tehnisks labojums redakcijā.

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

O.Ē.Kalniņš. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.284/Lp11).

Juridiskā komisija ir saņēmusi 21 priekšlikumu.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Par šo priekšlikumu. Kolēģi, iepriekšējā lasījumā Juridiskā komisija atbalstīja redakciju, kas paredzēja, ka lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskata Jūrmalas pilsētas tiesa. Savukārt pēc šī lēmuma Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja paziņoja, ka Jūrmalas tiesa tomēr nav gatava skatīt šīs kategorijas lietas. Par šo jautājumu Tieslietu ministrijā notika diskusija un tika pieņemts lēmums deleģēt likumā šo lietu kategoriju skatīt Jelgavas tiesai. Akceptu ir devis arī Jelgavas tiesas priekšsēdētājs, tātad piekrītot, ka šo lietu piekritība varētu būt tieši Jelgavas tiesai.

Komisijas vārdā ir lūgums šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts, atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai kā pierādījums ir jāiesniedz arī brīdinājums par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Tas komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Godātie kolēģi! 5.priekšlikums savā ziņā ir saistīts ar 8.priekšlikumu un pēc būtības nosaka to, ka parādniekam, kuram kreditors ir sniedzis informāciju par to, ka viņš gatavojas iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, ir tiesības ne vēlāk kā 3 dienas līdz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanai celt pamatotus iebildumus.

Juridiskajā komisijā par šo jautājumu bija arī diskusija, un komisija nonāca pie secinājuma, ka šis termiņš ir pietiekami strikti noteikts, tāpēc nevarētu būt tāda situācija, ka parādnieks tiesai iesniedz kādus iebildumus pēc šī termiņa, kas savukārt varētu būt iespējamais šķērslis lietas izskatīšanai un pamats lietas atlikšanai. Tātad šādas situācijas nebūtu pieļaujamas un šie termiņi būtu strikti ievērojami.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz, ka pieteikumus par maksātnespējas procesa pasludināšanu var skatīt rakstveida procesā, izņemot gadījumus, kad tiesa uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - līdzīgs priekšlikums. Arī tas ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8., kā jau es minēju, ir saistīts ar 5.priekšlikumu. Arī tas ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9.priekšlikums ir attiecināms uz gadījumiem, ja, piemēram, maksātnespējas procesa pieteicējs atsauc savu pieteikumu situācijā, kurā parādnieks, iespējams, ir daļēji sedzis parāda saistības, līdz ar to nav pamata rosināt maksātnespējas lietu, jo nepastāv maksātnespējas procesa pazīme. Šajā gadījumā būtu izspriežams jautājums par to, no kā ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi. Un šajā gadījumā šis tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums paredz, ka šie izdevumi būtu piedzenami no parādnieka.

Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdzīga rakstura priekšlikums ir 10.priekšlikums. Tas ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas komisijā, redakcionāli precizējot, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna tehniska rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāla rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Par šo priekšlikumu es vēlos norādīt sekojošo: gadījumā, ja fiziskā persona iesniedz pieteikumu tiesā par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ir bijusi arī diskusija un atšķirīga tiesu prakse par to, vai fiziskā persona var pilnvarot kādu citu personu iesniegt tiesā šādu pieteikumu. Un šis priekšlikums ļoti precīzi nosaka, kas jeb kādas personas var iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu: tas ir pats parādnieks, tas ir viņa aizbildnis vai aizgādnis. Un faktiski arī Juridiskā komisija nonāca pie secinājuma, ka pilnvarnieki nevarētu būt tās personas, kas iesniegtu maksātnespējas procesa pieteikumu.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas papildina to jautājumu loku, kas tiesai ir izlemjami pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna tehniska rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāla rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē izpildu lietvedības ieviešanas izņēmuma gadījumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas nosaka izņēmumus tiesai apturēt... tātad izņēmumus tiesu izpildītājam... es atvainojos, pienākumu apturēt izpildu lietvedību. Šis izņēmums attiecas uz fiziskās personas maksātnespējas procesa gadījumiem.

Komisija ir atbalstījusi. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā sludinājumi par nekustamā īpašuma izsoli ir izliekami vai publicējami attiecīgi tiesu izpildītāja prakses vietā un oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, izslēdzot nepieciešamību šos sludinājumus izvietot pie pārdodamā nekustamā īpašuma, jo praksē ir konstatētas problēmas saistībā ar to, ka bieži vien fiziski to pat nevar izdarīt, ja, piemēram, nekustamais īpašums ir zemes gabals.

Komisija ir atbalstījusi. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, kāds procesuālais regulējums būtu piemērojams procesos, kas ir uzsākti līdz 2012.gada 30.jūnijam, proti, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesos.

Mums bija diskusija ar Juridisko biroju, kas arī neatbalstīja šo priekšlikumu. Līdz ar to komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus Juridiskajā komisijā iesniegtos priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.304/Lp11 - „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Likumprojekts skar virszemes televīzijas apraidi, sākot no 2014.gada 1.janvāra, kā arī bezmaksas un maksas apraides nodrošināšanu.

Likumprojekts ir gan juridiski, gan tehnoloģiski sarežģīts, jo apraides jautājumi ir sarežģīti. Līdz ar to komisija izveidoja darba grupu, kurā strādāja gan komisijas deputāti, gan vairāku institūciju pārstāvji. Šī darba grupa izstrādāja virkni redakciju, kuras komisija atbalstīja, un par darbu šajā darba grupā īpaši vēlētos uzteikt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvi Gati Melnūdri.

Tātad komisija kopumā saņēma 32 priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums, kas tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas likumprojekta 13.pantu izsaka jaunā redakcijā, sakārtojot likumprojektu kopumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kuru komisijas vārdā lūdzu un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 9. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts. Tomēr lūgšu atbalstīt 13. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lai gan šie priekšlikumi ir līdzīgi, tomēr 13.priekšlikums ir precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu par 12. un par 13. priekšlikumu.

I.Mūrniece. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. Arī 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 17. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas skar konkursa nolikumu maksas televīzijas apraides izveidošanai, un tajā ir noteikts, kam ir jābūt ietvertam konkursa nolikumā un ka konkursu vērtē Ministru kabineta izveidota starpinstitūciju komisija, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Tāpat ir noteikti kritēriji, kas ir jāņem vērā, izvērtējot pretendentu maksas televīzijas apraides konkursā.

Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 20. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 21. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurā ir noteikti maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēja pienākumi, kā arī ierobežojumi.

Komisijā atbalstīts. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 22. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas nosaka, kādos gadījumos tiek anulētas maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējam piešķirtās tiesības nodrošināt apraidi.

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 23. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 24. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurā noteikta kārtība jauna maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēja apstiprināšanai, ja rodas šāda nepieciešamība.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Priekšlikumi no 25. līdz 29. skar likuma pārejas noteikumus.

Tātad 25. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kuru komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 26. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kuru komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Arī 27. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 29.priekšlikumu, kas arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 30. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 31. - komisijas priekšlikumā, kurš savukārt ir precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 31.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 32. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš attiecas uz likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

Es daru jums zināmu, ka ir saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegums, kurā tiek informēts, ka ministrija atsauc 5. un 8.priekšlikumu.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienītie kolēģi! Pēc ilga un intensīva darba Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam priekšlikumus grozījumiem Zinātniskās darbības likumā.

Komisija bija izveidojusi vairākas darba grupas, kurās tika pārspriesti jautājumi, kas saistīti gan ar institūtu statusu, gan ar patentēšanas un izgudrošanas jautājumiem. Un īpašu pateicību pirms likuma grozījumu izskatīšanas es gribu izteikt Latvijas Republikas Patentu valdes Juridiskā departamenta pārstāvei Ievai Viļumai, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktoram Ivaram Kalviņam, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktoram Andrim Šternbergam, Eiropas Parlamenta deputāta Kārļa Šadurska palīgam Didzim Šēnbergam un Saeimas Juridiskā biroja padomniecei Lilitai Vilsonei.

Šajā dokumentā ir Juridiskā biroja un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi, kurus piedāvāju jūsu vērtējumam.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (No zāles: „Balsot!”)

Deputāti lūdz balsojumu par 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto priekšlikumu!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 25, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 5.priekšlikums - atsaukts.

6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 7. - izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 8.priekšlikums - atsaukts.

9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 25, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Mo zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Druviete. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 31.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 35. - izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Un 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus Zinātniskās darbības likuma grozījumiem. Lūdzu Saeimu tos atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 24, atturas - 2. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” , pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr.1776 - „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.

Atbilstoši Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajiem uzdevumiem veselības jomā ir paredzēts veicināt veselīga dzīvesveida popularizēšanu sabiedrībā. Pašreizējais likums „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” nosaka aizliegumu smēķēt publiskās ēkās, būvēs un telpās, kā arī dzīvojamo māju kāpņutelpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, bet nenosaka aizliegumu smēķēt uz daudzdzīvokļu māju balkoniem, lodžijām vai pie ieejas vai arī uz publisko ēku balkoniem un lodžijām. Ar Veselības ministrijas iesniegto likumprojektu šī netaisnā situācija tiktu labota.

Vēlos norādīt, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību... 2008.gada Lisabonas līguma sadaļā „Veselības aizsardzība” rakstīts, ka, nosakot un īstenojot jebkādu Eiropas Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka pastāv globāla tabakas epidēmija, kas skar visas valstis un kontinentus bez izņēmuma, tātad līdzīgi kā epidēmiju, pandēmiju gadījumos ir jāveic koordinēti, adekvāti pasākumi ierobežošanai un likvidēšanai, ne tikai jācīnās ar sekām.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, aptuveni 50 procenti smēķētāju pasaulē mirst no slimībām, kas radušās saistībā ar tabakas nelabvēlīgo ietekmi uz smēķētāja organismu.

Pasaulē veiktajos veselības pētījumos tiek norādīts, ka ik gadu pasaulē no pasīvās smēķēšanas izraisītām slimībām mirst 600 tūkstoši cilvēku, no kuriem trešdaļa ir bērni. Otrreizējie dūmi ir īpaši bīstami maziem bērniem un zīdaiņiem, jo ir saistīti ar zīdaiņu pēkšņu nāvi, pneimoniju, bronhītu, astmu un respiratoriem simptomiem, kā arī ar vidusauss iekaisumu.

Tādēļ likumprojektā „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” noteiktie smēķēšanas ierobežojumi ir vērsti ne tikai uz nesmēķētāju vai pasīvo smēķētāju veselības saglabāšanu, bet gan tieši uz smēķējošās iedzīvotāju daļas veselības uzlabošanu un dzīves pagarināšanu. Šajā gadījumā nebūtu ētiski pretstatīt tādus jēdzienus kā privātās dzīves neaizskaramība un cilvēka tiesības uz veselību, dzīvību un drošu dzīves vidi.

Arī Sociālo un darba lietu komisijas aktīvais partneris - Latvijas Ārstu biedrība - atbalsta ideju par smēķēšanas ierobežošanu, rosinot veikt grozījumus likuma redakcijā, lai visā valstī ierobežotu smēķēšanu daudzdzīvokļu māju lodžijās, uz balkoniem un pie daudzdzīvokļu māju ieejām un paredzētu pašvaldības domei tiesības izdot attiecīgus saistošos noteikumus.

Komisijā, debatējot par likumprojektu, diskusijas raisījās par personu tiesību realizācijas un aizsardzības kontroles aspektiem. Tas ir, par to, kā tiks uzraudzīta tiesību normas ievērošana. Tomēr komisijas locekļi vienprātīgi atzina, ka ir nepieciešams tāds tiesisks instruments, kas nodrošinās personai tiesības vai iespēju aizsargāt Satversmes 111.pantā noteiktās tiesības uz veselību.

Vēlos atzīmēt, ka komisijā likumprojekts tika atbalstīts vienbalsīgi. Aicinu arī Saeimu šo likumprojektu konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 28.februāris. Paldies.

Turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Lielajā foajē tūlīt tiks atklāta izstāde „Mazpulcēnu labie darbi Latvijā”. Aicinu jūs to apmeklēt.

Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus aicinu uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus lūdzu ierasties uz īsu komisijas sēdi pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Jānis Dūklavs... nav, Raivis Dzintars... nav, Andrejs Klementjevs... ir, Ņikita Ņikiforovs... ir, Vineta Poriņa... nav, Jānis Reirs... nav, Dāvis Stalts... nav, Ivars Zariņš... nav, Valdis Zatlers... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Tātad turpinām Saeimas 14.februāra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” tika izstrādāts darba grupā, kuru vadīja deputāts Arvils Ašeradens, un pēc tam grozījumus skatīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

1.priekšlikums precizē iestādes un vietas, kur nedrīkst... kur aizliegts tirgot alkoholu, un šādas vietas ir sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības iestādes, policijas, karaspēka daļu un citu militarizētu formējumu telpas un teritorija, kā arī izglītības iestāžu dienesta viesnīcas.

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 2. - deputāta Pimenova priekšlikums, kas paredz aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus tuvāk par 50 metriem no izglītības iestādes vai ar izglītības procesu saistītiem izglītības iestādes objektiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es negribu nevienu apvainot, bet man liekas - vai tikai komisijas vairākums nav bijis alkohola reibumā, atbalstot šo priekšlikumu, jo to attiecināt uz apdzīvotām vietām ar blīvu apbūvi ir, nu, gandrīz neiespējami vai pilnīgi bezjēdzīgi.

Es jums paskaidrošu. Tādā pilsētā kā Rīga, tās vēsturiskajā centrā, mēs zinām, ir kvartālu apbūve. Vēsturiskajā centrā - ar to es domāju teritoriju iekšpus dzelzceļa loka. Ļoti bieži, var teikt, gandrīz katrā trešajā vai ceturtajā kvartālā ir kāda kafejnīca, un ļoti bieži šajā kvartālā ir arī kāda izglītības iestāde. Bieži vien šīs ēkas ar brandmūriem saskaras kopā, tomēr varbūt tā kafejnīca ir izvietota pilnīgi citā ielā - izglītības iestādei pretējā kvartāla pusē.

Es jums minēšu vienu piemēru, kuru, es domāju, gandrīz visi noteikti spēj iedomāties. Tā ir Rīgas Latviešu biedrība. Vienā pusē ir Latvijas Universitāte, otrā pusē - Mūzikas akadēmija. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Cirks blakus ir!”) Latviešu biedrībā kopš tās atklāšanas vienmēr ir bijis restorāns, Latviešu biedrībā vienmēr ir notikuši saviesīgi pasākumi - virsnieku balles, Jaungada pasākumi un tamlīdzīgi. Es šaubos, vai pēc restorāna īpašnieku maiņas Latviešu biedrību apmeklēs tikai baptisti vai - es nezinu - atturībnieki.

Mūžīgi, jau kopš Latviešu biedrības atklāšanas, blakus tās namam ir bijusi izglītības iestāde, pirms universitātes nodibināšanas - Rīgas Politehniskais institūts, un vienmēr biedrības namā ir bijis restorāns.

Ja mēs šobrīd pieņemsim šo likumu un mainīsies restorāna īpašnieki, tad Latviešu biedrībā uz mūžīgiem laikiem vairs mazumtirdzniecībā alkoholu tirgot nevarēs.

Es nezinu, cienījamie kolēģi, vai tas ir pareizi. Lielākā daļa no mums ir bijuši studenti, liela daļa mācījušies Rīgā. Mēs visi zinām, kur atrodas Mūzikas akadēmija. Pretim Mūzikas akadēmijai šobrīd ir vairākas kafejnīcas. No mācību iestādes līdz šo kafejnīcu fasādēm ir mazāk nekā 50 metri. Padomju laikā tur bija kafejnīca „Ļeņingrada” (es domāju, manas paaudzes kolēģi to atceras). Nu nebija šī kafejnīca populāra studentu vidū! Studentiem bija citas vietas - bija „Skapis”, bija „Dieva auss”, bija citas daudz populārākas kafejnīcas. Ne jau attālums, cienījamie kolēģi, - 51 vai 49 metri - nosaka to lielo vēlmi apmeklēt konkrēto iestādi un lietot alkoholu!

Tāpēc, cienījamie kolēģi, neatbalstīsim šo priekšlikumu, jo, manuprāt, tas ir diezgan absurds un to īstenot blīvi apdzīvotās teritorijās ir faktiski neiespējami.

Paldies, kolēģi! (No zāles: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Augsti cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šis 2.priekšlikums ir skatāms kopā ar manu 8.priekšlikumu (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Zinām! Mainīsies īpašnieks...”) Es gribētu pievērst arī tam priekšlikumam jūsu uzmanību, jo tie ir neatdalāmi viens no otra.

Runa nav par to, ka jāslēdz visas iestādes, kas tagad darbojas 50 metrus lielā attālumā no mācību iestādēm. Runa ir par to, ka ir jāpārtrauc jaunu licenču izsniegšana jaunajām iestādēm.

Es gribētu atgādināt, ka deputāti iesniedza šo likumprojektu tādēļ, ka līdzšinējā politika, kas vērsta uz alkohola pieejamības ierobežošanu jauniešiem, bija neefektīva un rādītāji par alkohola pieejamību jauniešiem un lietošanu jauniešu vidū vērtējami kā ļoti augsti.

Es uzskatu par visai naiviem un veltīgiem nodomus - kaut varbūt sirsnīgus - padarīt aizliegumus un sodus par galveno līdzekli jauniešu alkohola atkarības novēršanai. Stāsti par alkohola patēriņa kaitīgumu bērnam nav saprotami, bet aizliegums paliek nepatiess, ja vienlaikus šis patēriņš notiek bērna acu priekšā un aizlieguma priekšmets tiek publiski un uzskatāmi demonstrēts.

Ja aizliegums nav īsts, tad kādēļ to vajag? Vēl vairāk! Psihologi zina, ka pusaudzis - es runāju tiešām par pusaudžiem, par skolēniem pirmām kārtām - līdz 14 gadu vecumam neizvēlas, bet uzskata par labu to, ko citi nosauc par labu. Tikai pieaudzis cilvēks iemācās patstāvīgi atšķirt, kas ir labs un kas nav labs. Tāpēc bērns par normu uzskata to, ko redz, un to, ko viņam rāda.

Labi vecāki zina šīs bērna psihiskās īpatnības un seko nolikumam: „Kas no acīm nost, tas no sirds laukā.” Negribat, lai bērns pīpē, - neturiet cigaretes mājās! Negribat, lai bērns dzer, - neturiet alkoholu bufetē! (Troksnis zālē.)

Tāpēc, ja mēs tiešām vēlamies pārtraukt alkohola patērētāju audzināšanu mūsu sabiedrībā, alkoholiskos dzērienus nevajag izlikt apskatei vismaz vietās, kas pieejamas daudziem jauniešiem. Un jāsāk ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanu pie mācību iestādēm.

Es rosinu pārtraukt alkoholisko dzērienu tirdzniecību tuvāk par 50 metriem, bet tas nenozīmē, ka es gribētu vispār graut alkoholisko dzērienu nozari mūsu ekonomikā. Es, lai neizraisītu spriedzi un sava veida abstinences sindromu alkoholisko dzērienu tirdzniecības nozarē, neuzsveru, ka vienlaicīgi ir jāslēdz visas šobrīd esošās tirdzniecības vietas, bet sākotnēji piedāvāju pārtraukt izsniegt jaunas licences alkoholisko dzērienu tirdzniecībai vispārizglītojošo skolu un augstskolu tuvumā. Man vaicā - kāpēc 50 metri? Kur ir aprēķins? Man šā aprēķina nav. Tas zināmā mērā ir jūsu rokās. Bet tas ir ļoti mazs attālums. Es vēlreiz par nopietnu uzskatu to argumentu, kuru ir izteicis pirms manis šeit deputāts Ābiķis. Tomēr arī šeit es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šā priekšlikuma pieņemšana nenozīmēs konkrētas kafejnīcas vai restorāna slēgšanu Latviešu biedrībai blakus. Tas nozīmē tikai to, ka citās vietās nevarēs atvērt jaunas iestādes tajā attālumā. 50 metri ir ļoti mazs attālums. Tas ir mazāks attālums nekā no šīs tribīnes līdz Saeimas Caurlaižu birojam. Un domāt, ka mēs ar šo kaitēsim nozarei vai lauzīsim tradīcijas, manuprāt, ir smieklīgi.

Nemānīsim sevi! Pudeles skatlogos audzina vīnu veikalu jauno klientu paaudzi, un tieši tāpēc galvenokārt sākas šī pretestības kampaņa pret manu priekšlikumu. Pat tad būs šī audzināšana sākusies, ja skrupulozi tiks ievērots aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus skolēniem. Ir jāierobežo dzērienu tirdzniecība mācību iestāžu tuvumā, un tas, manuprāt, patiesībā sniegs labāku palīdzību šim likumprojektam nekā policisti, kas stāvēs krustojumos vai veikalos, vērojot, vai nav pārkāpts alkoholisko dzērienu tirgošanas aizliegums.

Es vēlreiz saku - kas no acīm nost, tas no sirds laukā. Ja skolēni neredzēs vīnu un alkoholu sev priekšā...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pietiek! Pietiek! Nerunā vairāk!”)

I.Pimenovs. ...viņi arī nepieradīs pie dzeršanas, par to esmu pārliecināts. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Demiteram.

E.Demiters (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tīri cilvēcīgi izprotu kolēģu vēlmi asociēt sevi ar alkohola apkarotāja tēlu, bet šis ir viens no tiem priekšlikumiem, kurā mēs domājam par to, kā izskatīsimies vēlētāju acīs, nevis par to, kādu mērķi sasniegsim, ja likumprojektu ar šādu labojumu pieņemsim. Un pavisam īsi, lai neaizkavētu jūsu laiku, paskaidrošu tikai dažas nianses, kāpēc es komisijā balsoju „pret”.

Tātad jūs pirms mirkļa dzirdējāt Ābiķa kunga argumentāciju, kāpēc tas nebūtu darāms. Pilnīgi pamatots iemesls! Minēšu otru - pilnīgi pretēju. Tātad komisijas sēdē Akcizēto preču pārvaldes pārstāvis mums paskaidroja, ka alkohola licencei termiņa nav. Īstenībā tās tirdzniecības vietas, kas šobrīd ir, jebkurā gadījumā turpinās darboties. Tātad jautājums ir par to, lai mēs nevienādā situācijā nostādītu tos uzņēmumus, kas turpmāk varētu licenci izņemt no jauna.

Otrs aspekts, kāpēc šāds priekšlikums komisijā acīmredzot tika atbalstīts. Šāda rakstura jautājumi parasti netiek izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, tāpēc es atvainojos kolēģiem, ka mums ir sanācis neliels brāķis.

Un pēdējais iemesls. Ilgstoši darbojas visu frakciju pārstāvēta darba grupa, kas izstrādāja priekšlikumus alkohola aprites ierobežošanai. Un darba grupā tika ļoti rūpīgi izdiskutēti visu ekspertu, interesējošo pušu viedokļi. Šis priekšlikums atbalstīts netika. To neatbalsta pat, manuprāt, visintensīvākais alkohola ierobežotājs valstī - Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētājs Ābiķis. (No zāles: „Apinis!”) Apinis... atvainojos! Tāpēc man ir priekšlikums neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Es tikai gribēju jums parādīt, kā izskatās situācija Rīgas pilsētā dažos krustojumos. Es no sākuma parādīšu Saeimas Prezidijam. Dzeltenā krāsā ir atzīmēta Rīgas 6. sākumskola, bet ar sarkanu krāsu norādītas vietas, kur var nopirkt alkoholiskos dzērienus. (No zāles: „Pagriez otrādi!”; „Parādi man arī!”) Nē, no sākuma es parādīšu jums. Dzeltenā krāsā ir Rīgas 6.sākumskola! Un sarkanā krāsā ir vietas, kur jūs varat nopirkt alkoholu! Čaka ielas un Matīsa ielas krustojumā. Vai nav par daudz? (No zāles: „Ir par daudz!”) Domājiet paši: vai jūs gribat aizpildīt mūsu valsts budžetu no alkoholiskajiem dzērieniem vien? Mums to nevajag. Pēc tam mēs maksājam par alkoholiķu ārstēšanu.

Par priekšlikumu - 50 metru attālumā, jā. Tā ka... (No zāles dep. I.Čaklais: „Bet tie jau paliek!”) Ko, lūdzu? (Starpsaucieni no zāles.) Tas ir pašlaik....

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es jau šodien runāju par divām pieejām likuma pieņemšanai: par deklaratīvo un pragmatisko. Ja mēs runājam par šī labojuma pieņemšanas deklaratīvo pusi, tad, protams, viss ir kārtībā. Un tas būtu labi, ka mēs nodrošinātu to, ka bērni, ejot uz skolu, tā teikt, zināmā attālumā no skolām neredzētu alkoholu un... viņi netiktu papildus aicināti to iegādāties vai lietot.

Bet ir pragmatiskā puse. Un tad, lūdzu, padomāsim par jēdzienu „50 metri”. No kurienes mēs tos mērīsim? No mājas stūra vai no durvju roktura, vai līdz pirmajai pudelei? Kā mēs to darīsim? Lūdzu, saprotiet, ka 5 metri ir 10 procenti no šīs mērvienības. Lūdzu, saprotiet to... Mēs jau šeit ņēmāmies... Bija visa tā jezga ar autortiesībām. Pašvaldības policija bija piemērojusi 500 latu sodu nelielam puķu veikaliņam. Tāpēc paskatieties, kādā veidā pašvaldības policija šo te interpretēs? Mēs te iesim un skaidrosimies, no kuras vietas ir jāmēra: no kliņķa, no durvju roktura vai no direktora kabineta līdz direktora kabinetam, vai kā citādāk.

Saprotiet, šis skaitlis ir pārāk mazs un tas nav praktiski ievērojams. Mēs saprotam būvju lielumu, ja. Tā ka es aicinu diemžēl neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu Ašeradena kungam. Un šis priekšlikums, ko virza Pimenova kungs, tiešām nav atbalstāms. Un vēl jo vairāk, kā Demitera kungs pieminēja, mēs šo kopējo problēmu neatrisinām, ja tiem, kam licences jau ir, mēs tās atstājam. Viņi mēģinās savu biznesu pārdot kopā ar visu licenci, arī ar visu savu nodibinājumu. Tā ka, es domāju, tas nav risinājums. Mums vairāk ir jādomā par to, kā uzmanīt, lai pie skolām, pie mācību iestādēm neatrastos iereibuši cilvēki, kā arī cilvēki, kas lieto alkoholu.

Un nākošais moments. Ir jādomā par to, lai mēs tiešām skolēnus atturētu no dzeršanas, lai alkoholu varētu pārdot tikai no 19 gadiem, jo deviņpadsmitgadīgi bērni vēl mācās vidusskolās. Skolu direktori man piekrīt. Vakardienas gadījums Jēkabpils vidusskolā. Tika paziņots, ka skolēnam somā ir granāta. Bērnus un arī skolotājus tur izveda ārā no skolas. Tagad tiek noteikta ekspertīze, lai noskaidrotu, vai skolēns bija alkohola vai narkotisko vielu iespaidā. Mums ir jācīnās pret šādiem gadījumiem, nevis par šiem 50 metriem, par ko šodien runājam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Tātad iereibuši cilvēki pie skolas sienām nedrīkst būt, Rusiņa kungs, bet pudeles lai stāv tur blakus.

Es šo loģiku nesaprotu. Par to, no kā mērīt attālumu - no skolas līdz veikalam, no durvju roktura vai no durvīm, par to lemsim trešajā lasījumā, precizējot šo tehnoloģiju. Vai arī lai to risina Ministru kabinets. Galvenais ir konceptuāls princips, kuru es rosinu ar savu priekšlikumu nostiprināt konkrētajā likumā.

Un vēlreiz. Es nerosinu pārtraukt tirdzniecību pie skolām, es rosinu aizliegt vai pārtraukt jaunu licenču izsniegšanu, jaunu tirdzniecības vietu izveidošanu skolu tuvumā. 50 metri ir maz vai daudz - lai to aprēķina Ministru kabinets. Tas nav svarīgi, galvenais, lai bērni, lai pusaudži neredzētu skolu tuvumā vai savā klātbūtnē pudeles un tos, kas tās pērk vai tukšo.

Nebūsim liekulīgi!

Paldies.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Paldies.

Ikviens, kam ir nācies saskarties ar alkoholismu ģimenē vai tuvu draugu vai tuvu cilvēku lokā, saprot, ka ierobežojumi neapšaubāmi strādā un palīdz.

Skatoties šo likumprojektu, šo piedāvājumu, es tiešām izvērtēju... godīgi saku, Pimenova kungs, es to izvērtēju un domāju, ka tur ir kāds racionāls grauds. Raugoties no vispārēja viedokļa, es gribētu to atbalstīt, bet es tiešām nevaru atbalstīt, lai nebūtu liekulīgi.

Kad es vadīju Rīgas Latviešu biedrību, mēs ļoti aktīvi cīnījāmies, lai biedrībā atgrieztos dzīvība, lai būtu pasākumi, lai nāktu cilvēki, lai piedalītos. Mēs meklējām iespēju restorānam darboties. Šis piedāvājums izslēdz iespēju darboties restorānam, ja viens restorāna īpašnieks nomainās ar citu. Tai brīdī licence tiek zaudēta, un nākamais īpašnieks to vairs neiegūst. Un tas ir viens konkrēts, viens Rīgas Latviešu biedrības piemērs, ko Ābiķa kungs minēja. Šai gadījumā, ja īpašnieks tur pastāvīgi ir iekšā, ir viena situācija; ja īpašnieki nomainās, automātiski ir cita situācija, un tas ir pilnīgi izslēgts.

Un man ir jāvērtē šīs abas lietas. Viena, kur es uz konkrēta piemēra pamata varu parādīt, ka tas nepalīdz, bet traucē, un otra - vai tiek palīdzēts kopumā atrisināt. Un tad man liekas, ka šis 50 metru ierobežojums nav tas rādītājs, ar ko mēs varam palīdzēt, tāpēc šajā gadījumā noteikti saku, ka es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu un aicinu meklēt citus formātus, kas panāktu to pašu, ko, Pimenova kungs, jūs vēlaties ar šādu priekšlikumu, bet panāktu reāli, ar praktisku izpildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Loskutova kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu!...

A.Loskutovs. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu, ievērojot, ka tas var tikt pilnveidots. Un mani iepriecina deputāta Čaklā teiktais, ka priekšlikumā ir racionāls kodols.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Saeimas deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 26, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Loskutovs. 3.priekšlikums - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Saeimas deputāta Arvila Ašeradana iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 29, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Loskutovs. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 4.priekšlikums, kurš vērsts uz to, lai turpmāk noteiktu stingrāku kārtību attiecībā uz alkoholisko dzērienu tirdzniecību lielveikalos, lai alkoholiskie dzērieni būtu norobežoti no citām precēm un būtu atsevišķa norobežota tirdzniecības zāles zona, kur atrastos tikai alkohols un ar to saistītās preces. Priekšlikuma būtība - padarīt alkoholu mazāk pamanāmu, mazāk pievilcīgu, jo statistika rāda, ka diezgan liela alkoholisko dzērienu pirkumu daļa ir situatīva: ejot garām pudelēm, cilvēks nolemj paķert kādu pa ceļam. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, būs iespēja ierobežot... izslēgt situatīvos pirkumus, atstāt mērķtiecīgi veiktos.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Manuprāt, šajā priekšlikumā ir arī runa par vecumu, no kura var iegādāties alkoholu. Tas attiecas uz nākamajiem apakšpunktiem. Bet, lai nenāktu trīsreiz, tad es runāšu uzreiz par šo lietu.

Visu cieņu, protams, Ābiķa kungam, kurš atsauca mums atmiņā Latviešu biedrības namu... nama dibināšanu un universitātes dibināšanu! Es tikai gribētu iebilst, ka tanī laikā, kad mūsu senči to darīja, tad Latvijā nebija, es atvainojos, astoņus gadus vecu alkoholiķu problēmas. Minēsim tikai divus datus: gada laikā Rīgā administratīvi ir sodīti, tas ir, aizturēti vai nu dzeršanas brīdī, vai aizturēti piedzērušies, 2500 jauniešu līdz 18 gadiem. Gada laikā! Ātrā palīdzība ir braukusi izsaukumos pie nepilngadīgajiem 1150 reizes. Ābiķa kungs, ticiet man, pirms 80 gadiem tā nebija problēma!

Redziet, šodienas sēde... sagādā man zināmu gandarījumu arī par to, ka mēs beidzot pieņēmām likumu par šo legālo narkotiku brīvu tirgošanu. Bet, no otras puses, par to prieka nav nekāda, jo pirmoreiz par šīm legālajām narkotikām žurnālisti un narkologi sāka runāt pirms pieciem gadiem. Piecus gadus mums vajadzēja, lai pieņemtu šādu likumu! Un diemžēl alkohols arī ir tās pašas legālās narkotikas, kas varbūt neiedarbojas tik ātri, bet rezultāts diemžēl ir tieši tāds pats un tikpat bēdīgs. Un, jo agrāk cilvēks sāk to lietot, jo ātrāk viņam ir iespējas kļūt par alkoholiķi, un tas atstās iespaidu uz visu mūžu.

Mūsu izglītības sistēma ir iekārtota tā, ka 19 gadu vecumā jaunietis joprojām atrodas skolas solā, un jau tad 11.klasē viņš legāli tiek pie alkohola. Un tas, manuprāt, nav īsti normāli. Es zinu, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā mums bija diskusijas par šo vecumu, un ir arī komisijas locekļi, kas nav apmierināti ar tomēr atstāto 18 gadu vecumu... Un es domāju, ka uz nākamo lasījumu būs vairāku komisijas locekļu parakstīts aicinājums tomēr attiecībā uz alkohola iegādi noteikt minimālo vecumu - 19 gadus. Un es lūdzu deputātus par to jau uz nākamo lasījumu padomāt un varbūt arī atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Loskutova kungs... Deputāti ir atbalstījuši šo priekšlikumu. Vai nepieciešams balsojums? (No zāles: „Nav!”) Deputāti atbalsta. Nākamais ir 5.priekšlikums.

A.Loskutovs. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Par 4.? Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 22, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Loskutovs. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums - izteikt 6.panta pirmās daļas 5.punktu jaunā redakcijā, papildināt to tikai ar vienu vārdu. Ar vārdu „tikai”, kas būtiski maina pieeju alkohola tirdzniecībai laika posmā no pulksten 22.00 līdz 8.00. Šis vārds nozīmēs, ka turpmāk nedrīkstēs tirgot izlejamo alkoholu veikalos, kas, varbūt izmantojot likuma neprecizitātes vai nepilnības, pēc pulksten 22.00 izvieto tirdzniecības zālē nelielu galdiņu un tādā veidā pasniedz sevi kā iestādījumu, kur tirgo izlejamo alkoholu, nodrošinot iespēju alkoholu patērēt uz vietas. Es domāju, katrs no jums zina vismaz vienu vai otru tādu veikaliņu, kur nakts laikā alkoholu tirgo, nevis izlejot un nodrošinot iespēju patērēt to uz vietas, bet gluži vienkārši noskrūvējot nost vāciņu un pārdodot alkoholu līdznešanai. Es domāju, ka šis priekšlikums ir absolūti nepieciešams, lai samazinātu alkohola pieejamību nakts laikā, kā arī nodrošinātu ne tikai likuma burta, bet arī gara ievērošanu.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas vērsts uz to, lai mazumtirgotāji nodrošinātu... lai tie veikalu darbinieki, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, uzsākot savu profesionālo karjeru, būtu informēti gan par visiem ierobežojumiem, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, gan arī par to, ka ne retāk kā reizi mēnesī viņiem regulāri atgādinās par to, kādi ir viņu pienākumi, kādas ir viņu tiesības un kādas ir tiesības un pienākumi pircējiem. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Paldies.

7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas arī ir vērsts uz alkohola pieejamības mazināšanu lielveikalu tirdzniecības zālēs, paredz, ka alkoholiskie dzērieni degustācijai būtu pieejami tikai un vienīgi tajā tirdzniecības zāles zonā, kur izvietoti alkoholiskie dzērieni. Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 8. - deputāta Pimenova priekšlikums. Vai tas ir balsojams? Tas saistīts ar 5., piedodiet, ar 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Bet tas...

A.Loskutovs. Man liekas, nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Vai kāds lūdz balsojumu par 8.priekšlikumu?

Uzsākam debates par 8.priekšlikumu, jo tas ir otrais lasījums.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt par procedūru, un tādas ir manas tiesības. Cienījamais Seržanta kungs! Iespējams, ka alkohola lietošana atstājusi kādas sekas uz jūsu uzstāšanos, jo es runāju un debatēju pavisam par citu priekšlikumu, nevis par to, par ko jūs gribējāt iestāstīt, ka es esmu „pret”. Es atbalstīju to priekšlikumu. Tā ka, cienījamais Seržants kungs, esiet, lūdzu, korekts, atrodoties tribīnē! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Es atsaucu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Šo priekšlikumu nevar atsaukt, jo komisija to ir atbalstījusi. Tātad tas nozīmē, ka mums par šo priekšlikumu ir jābalso, lai tas nebūtu pretrunā ar jau iepriekš parlamenta izteikto gribu par 5.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Loskutovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegums par iespējamām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Jura Iljina apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šodien mēs jau atbalstījām galīgajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, kas samazināja deputātu skaitu mazajās pašvaldībās. Tie stājas spēkā jau attiecībā uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Bet tagad izskatāmais likumprojekts piedāvā samazināt deputātu skaitu arī to novadu domēs, kurās ir vairāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju. Taču šis likums, ņemot vērā, ka jautājums ir visai strīdīgs un to vairs nevar pagūt atrisināt uz šīm vēlēšanām, stāsies spēkā, sākot ar 2017.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar to arī šo likumprojektu varēs izdiskutēt trijos lasījumos un pietiekami ilgā laika posmā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Faktiski par šo jautājumu esmu runājis arī pirms kāda laika, kad mēs faktiski izskatījām atsevišķu priekšlikumu, ko toreiz gan neatbalstījām, tādēļ es faktiski neatkārtošu to, ko es vienreiz jau no šīs tribīnes esmu teicis, bet tikai atzīmēšu dažas papildu lietas, kāpēc mums šis likumprojekts tiešām ir jāatbalsta.

Svarīgākais faktiski ir tas, ko teica Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Piešiņa kungs vienā no mūsu komisijas sēdēm, proti, ka valstij būtu kārtīgi jāizvērtē visas funkcijas un jāsadala tās trijos līmeņos.

Viens ir tas līmenis, ko dara valsts. Otrs līmenis - tas, ko dara pašvaldības, un trešais līmenis, ko mēs šobrīd valstī īsti neesam izskatījuši, neesam izvērtējuši un arī nenodrošinām, ir reģionālais līmenis.

Tātad ir svarīgi, lai ministriju darbinieki nerūpētos tikai attiecīgi par savu ādu, lai pašvaldību deputāti strādātu ne tikai pašvaldības deputātu un pašvaldības administrācijas darbinieku labā, bet visu iedzīvotāju labā, un es domāju, ka mums jāiet uz priekšu un jānodrošina tas, lai tiešām pašvaldības strādātu kopā ar valsti, nodrošinātu iedzīvotāju interešu aizstāvību. Es domāju, ka tieši lielākas atbildības uzlikšana katram deputātam pašvaldībās to varētu nodrošināt, un, kā jau teicu, mums tiešām jāizvērtē reģionālā līmeņa struktūras un to funkciju īstenošana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novadu domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.aprīlis. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kopš brīža, kad tika atjaunots Civillikums, līdz apmēram 2005.gadam judikatūrā valdīja uzskats, ka līgumsoda apmērs nav ierobežojams. Tas ir nosakāms, pusēm savstarpēji vienojoties.

2005.gadā judikatūrā sāka veidoties jauna pieeja, un kādā lietā Senāts atzina, ka līgumsods ir pārmērīgs un pretējs labas ticības principam un ir būtiski samazināms. Tas bija pirmais solis, ja tā varētu teikt, arī uz domāšanas maiņu. Tiesību zinātnieki daudzus gadus ir diskutējuši par līgumsoda mērķi un tā apmēru. Šo diskusiju rezultātā 2009.gadā tika pieņemti grozījumi Civillikumā, kas paredzēja parādnieka tiesības prasīt līgumsoda samazinājumu. Tomēr jautājums, vai šī problēma ir tikusi atrisināta, drīzāk rezultējās ar atbildi - nē. Un te es varu un arī gribētu citēt profesoru Kalvi Torgānu, kurš raksta par to, ka līgumsods būtu nosakāms konkrētā summā un ka tiek apsvērti ierosinājumi noteikt maksimālo līgumsoda procentu apmēru un dienu skaitu, ar kādu aprobežot līgumsoda rēķināšanu. Tātad tā ir tā iniciatīva, ko mēs šobrīd apskatām likumprojekta veidā.

Tomēr ir jāmaina arī izpratne par līgumsoda dabu un, kā saka profesors Torgāns, pašlaik tiesu cīņa par pārmērīgiem līgumsodiem atgādina cīņu ar ļaunu slimību, kurā ārsti nocērt vienu vai otru metastāzi, bet nenovērš pašu slimību.

Jāteic, ka vairākums tiesību zinātnieku, par ko pārliecinājās arī Juridiskā komisija, ir nonācis pie profesora Torgāna paustajām atziņām, proti, ka Latvijā ir jāatgriežas pie līgumsoda kā civiltiesisku saistību pastiprināšanas līdzekļa, pie tādas izpratnes, kas atbilst civiltiesību pamatprincipam - nodrošināt ekvivalenci mantiskajās attiecībās un izslēgt pārmērīgu iedzīvošanos uz citu tiesisko attiecību dalībnieku neveiksmju un neizdarību rēķina. Tāpēc nosakāms, ka līgumsodu nevar noteikt atkārtoti vai procentuāli pieaugošu maksājumu veidā.

Civiltiesisko stabilitāti nevar panākt ar bargu sodu eskalāciju. Ja saistību pārkāpums rada negatīvas mantiskas sekas, tad cietušajam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, attiecīgi, protams, pierādot šo zaudējumu atlīdzības apmēru.

Un vēl būtiski ir arī kavējuma procenti, kas ir maksa par sveša kapitāla lietošanu, un, veiksmīgi saimniekojot, tos parasti sedz no paredzamiem ienākumiem. Šī maksa savā ziņā ir ierobežojama, nosakot, ka tā nevar būt nesamērīga un pretēja godīgai darījumu praksei.

Juridiskajā komisijā tika uzklausīti vairāki tiesību zinātnieki, un Juridiskā komisija pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu, tātad likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”, par kura būtību es jau daļēji informēju. Un tomēr gribu norādīt, ka šie grozījumi paredz, ka līgumsodu nedrīkst noteikt vairākkārtīgu, respektīvi, atkārtotu, vai procentuāli pieaugušu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski.

Iespējams, ka ir nepieciešami kādi precizējumi, uz ko norādīja atsevišķi tiesību zinātnieki. Piemēram, Dzelzceļa pārvadājumu likuma 61.pantā ir noteikts līgumsods par piegādes termiņa nokavējumu. Līgumsods ir noteikts procentos pieaugošā veidā atkarībā no nokavēto dienu skaita. Ir bijusi arī tāda ideja, kas izskanēja komisijā, proti, ka varbūt līdzīgs regulējums (var diskutēt par procentuālo apmēru) ir nosakāms komerctiesību jomā, piemēram, būvniecībā. Bet es domāju, ka šīs diskusijas noteikti turpināsies vēl starp lasījumiem un ka mēs atradīsim labāko risinājumu, lai sasniegtu mērķi. Un ir pilnīgi skaidrs, ka līgumsods nevar būt tāds instruments, ar kura palīdzību, piemēram, parādnieks zaudē savu mājokli. (No zāles dep. J.Urbanoviča starpsaucieni.)

Un, ja mēs skatāmies no tādas sodošās funkcijas, tad tie laiki, kad tiem, kuri nespēja pildīt saistības, nocirta roku vai kādu citu ķermeņa daļu, ir beigušies.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Bērziņa kungs ļoti precīzi izklāstīja šā jautājuma juridisko argumentāciju, taču ir vēl kāds ļoti svarīgs aspekts šajā jautājumā, kurš šobrīd sabiedrībā kļūst arvien aktuālāks.

Latvijas sabiedrības pieredze, kā apieties ar aizņemtu naudu, ir visai maza. To apliecina kaut vai tā sauktajos treknajos gados izveidojies kredītu bums, kam sekoja finanšu krīze. Šobrīd mēs esam jauna burbuļa priekšvakarā, ko veicina tā sauktie ātrie vai SMS kredīti. Aizvien vairāk ir dzirdami stāsti par to, ka skolnieks aizņemas 100 latus, bet viņa vietā ir spiesta norēķināties pensijā esoša vecmāmiņa un atdot ne tikai šos 100 latus, bet arī neadekvātus kredīta procentus un līgumsodu tai skaitā. Kāds, lai dzēstu vienu ātro kredītu, aizņemas nākamo, līdz beidzot nevar galus savilkt kopā un bēg no Latvijas.

Krāšņas reklāmas, kas aicina aizņemties un saņemt par to biļeti uz kāda pazīstama mākslinieka koncertu, kļūst par ierastu televīzijas sižetu ik vakaru.

Kredītiem ir jāpalīdz cilvēkiem, nevis jārada jaunas problēmas un jāiedzen viņi parādu jūgā. Pagājušajā gadā ir izsniegti vairāk nekā 1 miljons šādu kredītu, nozare uzņem apgriezienus, un šobrīd mēs esam jauna kredītu buma priekšvakarā.

Ekonomikas ministrija ir izveidojusi darba grupu, kas meklē risinājumus šai problēmai, un tuvākajā laikā mēs nāksim klajā ar piedāvājumu. Kā iespējamie risinājuma virzieni varētu būt reklāmas aizliegums, apdomāšanās laika ieviešana, kā arī procentu un līgumsodu ierobežošana.

Gribu pateikt lielu paldies deputātiem par šo iniciatīvu. Tas ir solis uz priekšu, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs sākam skatīt ļoti svarīgu jautājumu. Un tiešām, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai katrs deputāts, kurš balsos gan šodien, gan arī otrajā lasījumā, labi saprastu, cik nozīmīgs ir attiecīgais jautājums.

Mūsu Civillikumā ir paredzēts līgumsods. Ar līgumsodu mēs pastiprinām saistības, un gadījumā, kad saistības nav izpildītas, iestājas parādnieka atbildība. Tā ir doma. Bet diemžēl, ja mēs paskatīsimies praksē, ir vairāki gadījumi, kad attiecīgais instruments tiek izmantots iedzīvošanās nolūkā. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka mūsu Civillikums neierobežo līgumsoda apmēru. Un par katru kavējuma dienu no cilvēka vai arī no juridiskās personas var prasīt attiecīgu samaksu, un mūsu praksē ir gadījumi, kad parāds, piemēram, ir 300 latu, bet līgumsods - 900 latu. Tas nav pareizi! Un tieši tādēļ, pateicoties Torgāna kunga iniciatīvai un viņa aktīvai darbībai, ir ierosināts pārskatīt attiecīgo civiltiesību institūtu. Līgumsods tiešām nedrīkst būt augļošanas instruments. Par augļošanu ir paredzēta kriminālatbildība, un mēs piedāvājam spert pirmo soli, proti, noteikt, ka līgumsods nedrīkst procentuāli pieaugt.

Juridiskās komisijas sēdē viens no ekspertiem norādīja, ka to var darīt, bet tas problēmu neatrisinās. Jo tiešām pastāv iespēja izmantot citus nosaukumus, citus instrumentus, un, apejot attiecīgo iecerēto normu, tomēr žņaugt cilvēkus, ekonomiski viņus izģērbt un iznīcināt. Līdz ar to ir svarīgi saprast, ka mēs tikai sākam darbu ar attiecīgo institūtu. Mums noteikti jādomā par līgumsoda apmēra ierobežošanu. Mums noteikti jādomā par tādu kārtību, lai, izmantojot vārdu, piemēram, „komisija”, nebūtu iespējams panākt to pašu rezultātu, kas ir panākts ar līgumsodiem.

Man gribētos uzsvērt, ka, lai gan saistībā ar līgumsodu bieži vien runā, norādot uz ātrajiem kredītiem, attiecīgā jautājuma nozīme ir daudz plašāka. Mēs runājam par Civillikumu, un ikvienā gadījumā, vai nu tas būs ātrais kredīts, vai rēķins par siltumu, vai kādas citas saistības, ja mēs attiecīgo jautājumu grozīsim, tas ietekmēs arī minētās saistības. Es aicinu kolēģus atbalstīt attiecīgo priekšlikumu un nopietni domāt par priekšlikumiem otrajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt paldies Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Ķirša kungam par to, ka Ekonomikas ministrija ir sākusi tādā kompleksā veidā domāt par šo ātro kredītu problēmu ārpus Civillikuma grozījumiem un pievērst uzmanību gan tam, kādā veidā šie kredīti tiek reklamēti, gan arī tam, cik viegli tos ir saņemt.

Cienījamie kolēģi! Pēdējās nedēļās mūsu medijos ir parādījies ļoti daudz informācijas par to, kā tieši mūsu sabiedrības neaizsargātākā grupa - jaunieši -, kas grib labu, skaistu dzīvi un iekāro glītas mantiņas, nonāk šo ātro kredītu atkarībā. Tas izposta ģimenes. Kā jau tika minēts, jauni cilvēki ir spiesti braukt uz ārzemēm strādāt, lai atpelnītu šos paņemtos kredītus. Viņu vecākiem un vecvecākiem tas rada problēmas. Šajā situācijā es tiešām gribētu pateikt paldies medijiem, kas ir aktualizējuši šo problēmu, ļoti analītiskā veidā runājot par daudziem piemēriem, akcentējot šo problēmu kompleksumu un šoreiz patiešām veicot savu sabiedrības sargsuņa pienākumu. Es ceru, ka visdrīzākajā laikā Saeimā mēs varēsim skatīt šo jautājumu vēl kompleksāk, tajā skaitā domājot par to, kā ierobežot reklāmas un arī to izteikto vieglumu, kādā veidā šos ātros kredītus var saņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā. Paldies kolēģiem par atbalstu! Es tikai gribu precizēt vienu lietu. Proti, mēs nerunājam tikai par tā sauktajiem ātrajiem kredītiem, bet mēs runājam par jebkuru saistību, ko var pastiprināt ar līgumsodu. Un vēl tas, ko es aizmirsu piebilst. Arī Latvijas Republikas Augstākā tiesa Juridiskajai komisijai ir atsūtījusi savu atbalsta vēstuli šiem grozījumiem gluži tāpat kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Tātad atkārtoti lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Tajā ir salīdzinoši īsi grozījumi, ar kuriem tiek paredzēts izdarīt labojumus sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, kā arī otrās daļas 1. un 2. punktā, kas paredzētu, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par valsts vai attiecīgi pašvaldības īpašuma objektu vai neapbūvētu zemes gabalu privatizācijas izbeigšanu, ja objekta privatizācijas projekts ir apstiprināts vienu reizi, nevis divas, kā tas bija līdz šim, un ja neviens pretendents nav pieteicies, kā arī, ja valsts vai pašvaldības neapbūvētā zemes gabala izsole izsludināta vienu reizi, nevis, kā līdz šim bija noteikts, divas reizes, un neviens pretendents nav pieteicies. Tātad abos šajos gadījumos varētu izbeigt privatizāciju.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Jā, tātad ir atsaukti... Ir saņemts deputāta Ivana Ribakova iesniegums, ka ir atsaukts 1. un 7.priekšlikums šajā likumprojektā.

J.Ozoliņš. Labi, paldies! Kolēģi, strādāsim ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā! Šie grozījumi paredz noteikt kredītiestādēm pienākumu sniegt informāciju, ko ir pieprasījis Valsts ieņēmumu dienests, par darījumiem kontos, atbildēt arī citu valstu ieņēmumu dienestiem uz šādiem pieprasījumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā pieprasīt šādu informāciju no ārvalstīm.

Tātad esam saņēmuši astoņus priekšlikumus.

1. - deputāta Ribakova priekšlikums. Ir atsaukts.

2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - deputāta Ribakova priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

J.Ozoliņš. Un 8. - priekšlikums par spēkā stāšanās laika atcelšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi! Budžeta un (finanšu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2013.gada 21.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo. Esam saņēmuši desmit priekšlikumus, kur 1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums par struktūrvienības definīcijas paplašināšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums par paredzami svarīgas informācijas jēdziena paplašināšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3.1 un 3.2 panta izslēgšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laika atcelšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2013.gada 21.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova

I.Cvetkova (SC).

Labdien, godātie kolēģi, vēlreiz! Strādāsim ar dokumentu Nr.1854. Skatīsim grozījumus amatpersonu atlīdzības likumā, kas skar tiesnešu piemaksu piešķiršanas kārtību, kuru ir atbalstījusi arī Tieslietu padome.

Ir saņemti astoņi priekšlikumi, kuri tika izskatīti Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā. Tagad pārejam pie konkrētiem priekšlikumiem.

1. - deputātes Bites priekšlikums, kurš daļēji ir atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 2. - Tiesu politikas apakškomisijas priekšlikums, kas paredz noteikt tiesnešiem piemaksu pie algas kā izdienas piemaksu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 3. - precizējoša rakstura Tiesu politikas apakškomisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 4. - deputātes Bites priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 5. - Tiesu politikas apakškomisijas priekšlikums, ar kuru tika izslēgta likumprojekta 5.panta otrā daļa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 6. - deputātes Bites priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Un 7. - Tiesu politikas apakškomisijas priekšlikums. Precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 8. - Tiesu politikas apakškomisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt norādi par likuma stāšanos spēkā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Cvetkova. Šā gada 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir ļoti apjomīgs. Tas ir izstrādāts, lai izpildītu Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam attiecīgajā apakšpunktā minēto uzdevumu - samazināt uzņēmējiem administratīvo slogu, maksājot nodokļus, kā arī izskata dažādus komercsabiedrību veidus, to gūtos ienākumus un atskaitīšanos par attiecīgo nodokļu maksāšanas procesu.

Likumprojektam ir arī starptautisks aspekts, un šeit es gribu uzsvērt, ka 1997.gada 23.maijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD pieņēma rekomendācijas par cīņu pret kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Likumprojekts arī paredz, kādā veidā parādīt, izkristalizēt šos izdevumus un nekādā veidā nepieļaut, lai tie netiktu aplikti ar nodokļiem.

Ņemot vērā to, ka Latvija vēlas kļūt par OECD dalībvalsti, minētā prasība ir jāiestrādā likumā, kas mums dotu tiesības jūnijā pretendēt uz šo statusu.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. 2013.gada 21.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.februāris.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lazarevai!

J.Lazareva (SC).

Es gribu pagarināt termiņu.

Sēdes vadītāja. Tad kāds ir jūsu priekšlikums?

J.Lazareva. 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad ir vēl cits priekšlikums. Mums vispirms ir jābalso par tālāko - par 28.februāri.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” noteiktu 28.februāri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 31, atturas - 5. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.319/Lp11. Likumprojekta pamatideja ir šāda: likumprojekts paredz papildināt likumu ar sarakstu - ar to mantu sarakstu, kuras nedrīkst konfiscēt.

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt attiecīgo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 21.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Tika izskatīti 46 priekšlikumi.

1.priekšlikums - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, ar kuru tiek precizēts panta nosaukums atbilstoši panta saturam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - arīdzan tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kurš paredz noteikt termiņu - vienu gadu, cik ilgā laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas ir jāpieņem lēmums par soda piemērošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskās komisijas, atbildīgās komisijas, priekšlikums, kurš paredz mīkstināt darba devējam noteiktās kodeksa sankcijas par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī paredz mīkstināt sodu par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kur atsevišķā panta daļā tiek nodalīta atbildība par valsts noteiktās minimālās darba algas nenodrošināšanu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizējoša rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz mainīt sankcijas darba devējiem par pienākuma reģistrēt darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā nepildīšanu, paredzot, ka tās nosakāmas nevis atbilstoši deklarācijā neiekļauto personu skaitam, piemērojot sodu par katru personu atsevišķi, bet gan nosakot sankcijas apmēru par pārkāpumu kopumā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz noteikt sodu par pienākuma reģistrēt darbiniekus Valsts ieņēmumu dienestā nepildīšanu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē administratīvo atbildību par aģitācijas noteikumu pārkāpšanu, aptverot arī aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likumu ierosināšanu un aģitāciju par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru precizēta Valsts policijas kontrole administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru precizēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence administratīvo pārkāpumu lietās par aģitācijas noteikumu pārkāpšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt Valsts darba inspekcijas kompetenci, paredzot tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par pienākuma reģistrēt darbiniekus Valsts ieņēmumu dienestā nepildīšanu, kas šobrīd ir tikai Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru precizēta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetence administratīvo pārkāpumu lietās par aģitācijas noteikumu pārkāpšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz noteikt, ka aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs, akcentējot to, ka personas pienākumam personīgi piedalīties procesā ir audzinošs raksturs un nav pamata to aizstāt ar pārstāvja institūtu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš precizē, kādus lēmumus var pieņemt augstāka iestāde, ja tā konstatē lēmuma prettiesiskumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - arīdzan tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz vēl vienu lēmuma veidu, kādu var pieņemt augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu; proti, lēmumu var atcelt pilnībā vai kādā daļā un pieņemt jaunu lēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzlikt sodu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jūs prasāt balsojumu? Par kuru priekšlikumu? (Starpsaucieni no zāles.) Par 32.priekšlikumu?

Tātad deputāti lūdz balsojumu par 32.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz, ka tiesnesis var atteikties ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību, ja persona atsauc sūdzību, pirms tiesnesis pieņēmis lēmumu par tiesvedības ierosināšanu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz, ka rajona vai pilsētas tiesas administratīvo pārkāpumu lietas turpmāk izskatīs rakstveidā, vienlaikus paredzot tiesai iespēju pēc savas iniciatīvas vai pēc personas, kura saukta pie administratīvās atbildības, vai cietušā, vai prokurora lūguma noteikt mutvārdu procesu. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu! Par 36. Vai par 37.? Par 36.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 25. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - arīdzan tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš precizē lēmuma veidus, kādus var pieņemt rajona vai pilsētas tiesa, izskatot sūdzību vai protestu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš nosaka apgabaltiesas priekšsēdētāja rīcību, ja iesniegta blakus sūdzība par apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Juridiskajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 46. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Tādējādi visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija lūdza divas nedēļas, tas ir, 28.februāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.februāris. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju””.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - arī parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - tāpat parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 26. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 27. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Arī 28. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 30. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 33. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 35. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 38. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.februāris. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad termiņš pagarināts līdz 2013.gada 13.aprīlim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 panta par nepatiesu ziņu sniegšanu 2009. un 2010.gada valsts amatpersonas deklarācijā.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādītajiem pārkāpumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Jura Iljina apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 12.februāra sēdē izskatīja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iesniegtos dokumentus saistībā ar Latvijas Studentu apvienības pārstāvja Jura Iljina ievēlēšanu Augstākās izglītības padomē.

Mūsu materiālos ir pieejams gan Latvijas Studentu apvienības sēdes protokols, gan īss Jura Iljina dzīves gājums, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes lēmums.

Juris Iljins ir Rīgas Tehniskās universitātes maģistrantūras students, aktīvi darbojas Latvijas Studentu apvienībā, ir piedalījies arī komisijas sēdēs. Līdz ar to komisijas lēmums bija vienbalsīgs: lūgt Saeimu apstiprināt Juri Iljinu par Augstākās izglītības padomes locekli.

Lūdzu Saeimas atbalstu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Jura Iljina apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu Juri Iljinu ar ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā!

I.Druviete. Paldies. Apsveicam Juri Iljinu! Viņš ir zālē.

Sēdes vadītāja. Viņš ir zālē, jā.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet mums ir vairāki deputātu jautājumi, viens no kuriem ir „Par obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz elektroenerģijas cenu un uzņēmumu darbību”, kā arī vēl četri jautājumi, kas saistīti ar akciju sabiedrību „Liepājas metalurgs”. Tātad šie ir deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Cvetkovas, Orlova un Ribakova pieci jautājumi, kuri tika uzdoti Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Viņš ir deleģējis sniegt atbildes uz tiem ekonomikas ministru un finanšu ministru. Šīs atbildes ir sniegtas.

Atbildes uz diviem no šiem jautājumiem satur ierobežotas pieejamības informāciju, tā ka, ja deputātiem ir nepieciešamība iepazīties ar tām, vēl ir iespējams to izdarīt.

Taču iesniedzējus neapmierina sniegtās atbildes, tāpēc ministri ir piekrituši šodien pulksten 17.00 ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi. Tātad pulksten 17.00 būs jautājumu un atbilžu sēde.

Un vēl vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 12.40 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Turpināsim mūsu starpbrīdī pārtraukto sēdi tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Gaidis Bērziņš... ir, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Jānis Dūklavs... nav, Raivis Dzintars... nav, Iveta Grigule... nav... Grigules kundzes un Vinetas Poriņas... nav, Jānis Reirs... nav, Dāvis Stalts... nav, Ivars Zariņš... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 14.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 6.  sēde
2013. gada 14. februārī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 552/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1859, 1859A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Cvetkova (par)
  - dep. I.Parādnieks (pret)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 7. februārī
(Dok. Nr. 1863)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Dombravam šā gada 7. februārī
(Dok. Nr. 1864)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam no šā gada 12. februāra līdz 14. februārim
(Dok. Nr. 1865)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram šā gada 14. februārī
(Dok. Nr. 1866)
   
Lēmuma projekts „Par Ināras Šteinertes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr. 350/Lm11)
(Dok. Nr. 1874)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 542/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1809B, 1809C)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Debates - dep. J.Viļums
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 524/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1748)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (Nr. 72/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1800, 1800A)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Debates - dep. A.Ašeradens
  - dep. S.Mirskis
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. Dz.Ābiķis
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 284/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1844)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 304/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1860)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 40/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1862)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr. 534/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1776, 1839)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Paziņojumi
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
  - dep. I.Druviete
  - dep. I.Mūrniece
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 432/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1840)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Debates - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. E.Demiters
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. G.Rusiņš
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Čaklais
  - dep. K.Seržants
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. I.Pimenovs
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 546/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1822, 1842)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Debates - dep. J.Viļums
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 536/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1783, 1843)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Debates Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis
  - dep. A.Judins
  - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 513/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1708, 1847)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 463/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1852, 1852A)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 464/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1853)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 455/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1854)
   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 533/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1775, 1856)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 319/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1857)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 410/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1858)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr. 234/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1861)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 422/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 346/Lm11)
(Dok. Nr. 1845)
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 348/Lm11)
(Dok. Nr. 1849)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Jura Iljina apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā” (Nr. 349/Lm11)
(Dok. Nr. 1871)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojumi
  - dep. I.Bišofa
  - dep. I.Druviete
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 14.02.2013 09:10:46 bal001
Par - 37, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (552/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 14.02.2013 09:12:55 bal002
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Ināras Šteinertes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata (350/Lm11)

Datums: 14.02.2013 09:17:42 bal003
Par - 56, pret - 27, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (542/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.02.2013 09:22:33 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (524/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.02.2013 09:54:08 bal005
Par - 36, pret - 30, atturas - 13. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (72/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 09:55:36 bal006
Par - 31, pret - 46, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (72/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 09:56:53 bal007
Par - 79, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (72/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 09:57:27 bal008
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (72/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 09:58:18 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (72/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 10:08:23 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (284/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.02.2013 10:16:34 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.02.2013 10:18:51 bal012
Par - 56, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (40/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.02.2013 10:19:14 bal013
Par - 56, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (40/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.02.2013 10:19:55 bal014
Par - 56, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (40/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.02.2013 10:20:51 bal015
Par - 54, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (40/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.02.2013 10:21:24 bal016
Par - 55, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (40/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.02.2013 10:23:46 bal017
Par - 55, pret - 24, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (40/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.02.2013 10:27:37 bal018
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (534/Lp11), 1.lasījums

Datums: 14.02.2013 11:21:59 bal019
Par - 32, pret - 26, atturas - 17. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (432/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 11:22:33 bal020
Par - 14, pret - 29, atturas - 23. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (432/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 11:27:54 bal021
Par - 58, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (432/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 11:32:43 bal022
Par - 4, pret - 42, atturas - 6. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (432/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 11:33:10 bal023
Par - 60, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (432/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 11:38:12 bal024
Par - 45, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (546/Lp11), 1.lasījums

Datums: 14.02.2013 11:53:02 bal025
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 1.lasījums

Datums: 14.02.2013 11:55:05 bal026
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (513/Lp11), 1.lasījums

Datums: 14.02.2013 11:57:25 bal027
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (463/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 11:59:26 bal028
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (464/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 12:01:43 bal029
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (455/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 12:04:22 bal030
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 1.lasījums

Datums: 14.02.2013 12:05:15 bal031
Par - 42, pret - 31, atturas - 5. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.02.2013. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 1.lasījums

Datums: 14.02.2013 12:07:05 bal032
Par - 58, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (319/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 12:12:58 bal033
Par - 57, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (410/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 12:14:01 bal034
Par - 59, pret - 0, atturas - 25. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (410/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 12:15:27 bal035
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (410/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 12:19:56 bal036
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (234/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.02.2013 12:20:51 bal037
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"”(Nr.422/Lp11) ... (346/Lm11)

Datums: 14.02.2013 12:22:11 bal038
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības (348/Lm11)

Datums: 14.02.2013 12:23:57 bal039
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Jura Iljina apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā (349/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2013.gada 14.februārī

 

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un no Saeimas nama tiešraidē skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Tuvākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs jums par šodien pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai.

 

I.Jurševska (ZZS).

 

Labdien! Pēc vairāku nedēļu diskusijām koalīcijā šodien Saeimas sēdē atkal aktualizējās jautājums par Eiropas Sociālo hartu. Šodien mēs patiešām daudz runājam par divu ātrumu Eiropu, bet realitātē mēs dzīvojam divu ātrumu Latvijā. Valstī, kur 42 procenti bērnu dzīvo uz nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa (tas ir trešais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā), vienlaikus tēta algā var samaksāt 100 tūkstošus latu par vienu bērnu. Protams, kā bijusī labklājības ministre es pieņemu kritiku, jo tajā laikā tika izmaksāts vecāku pabalsts kādam Latvijas Bankas darbiniekam gandrīz 56 tūkstošu latu apmērā, bet es nevaru uzņemties atbildību par tiem politiķu lēmumiem, kas savulaik atcēla sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, un tā rezultātā šādu nesamērīgu pabalstu izmaksas kļuva iespējamas.

Mēs tagad runājam par sociālo nevienlīdzību. Diemžēl pabalstu sistēma Latvijā strādā par labu turīgajiem, ļaujot viņiem saņemt milzu pabalstus, bet cilvēki ar maziem ienākumiem tiek pie minimālā atbalsta. Diemžēl, kamēr varas elite pasaulei stāsta Latvijas veiksmes stāstu par cīņu ar krīzi, skaitļi rāda ko citu. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju paliek nabadzīgāki.

Kopš 2004.gada trūcīgo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis pusotras reizes. To rāda ekonomistu apvienības BICEPS aprēķini. Savukārt Labklājības ministrijas dati liecina, ka apmēram 425 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jeb katrs piektais ir pakļauts nabadzības riskam. Tāpat arī citi pieejamie dati, piemēram, Eurostat dati rāda, ka Latvija vienmēr ir bijusi to Eiropas Savienības valstu vidū, kurās ir lielākā ienākumu atšķirība starp nabadzīgāko un turīgo sabiedrības daļu. Šo ienākumu nevienlīdzību mēra dažādos veidos. Gan ar Džini koeficientu, gan arī citādāk. Un, skatoties pēc šī koeficienta, pēc šī rādītāja, mēs esam pirmajā vietā Eiropā, tas nozīmē vissliktāko situāciju.

Tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību nav nodalāmas arī no tiesībām uz darbu, kā arī uz taisnīgu darba samaksu, ko paredz arī Darba likuma 7.pants, kas šodien tika daudz diskutēts arī Saeimas sēdē.

Mēs atceramies, ka nesen tika paceltas algas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, valsts kapitālsabiedrību valžu locekļiem un vadītājiem, bet, protams, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā mēs aicinām arī atcerēties par to sabiedrības daļu, kas vēl nav sakrāmējusi, sapakojusi savus čemodānus prombraukšanai, bet godprātīgi savelk jostas un palīdz šeit, uz vietas, veidot mūsu Latvijas veiksmes stāstu. Tādēļ patiešām ar lielu gandarījumu varam teikt, ka Labklājības ministrijas virzītais likumprojekts ir akceptēts un ka beidzot arī valdošā koalīcija divu nedēļu laikā ir sasparojusies, lai uzņemtos atbildību un risinātu šos nevienlīdzības jautājumus.

Paldies.

 

Vadītājs. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvei Ilonai Jurševskai.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA pārstāvis Arvils Ašeradens.

 

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī gribētu pievienoties Jurševskas kundzes viedoklim, ka šodienas lielākais notikums Saeimā viennozīmīgi bija pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikācija.

Runājot par hartas ratifikāciju, jāatzīmē vairāki punkti. Jau trīs Saeimas sasaukumi ir mēģinājuši ar to tikt galā, un beidzot šī Saeima ir gatava ratificēt šo hartu gandrīz pilnā apmērā; mēs tikai neesam akceptējuši vienu no hartas punktiem, piecus mēs esam akceptējuši daļēji, un tie galvenokārt ir saistīti ar trim svarīgām sadaļām.

Tā pirmā ir saistīta ar hartas rekomendācijām attiecībā uz konkrētiem kritērijiem, kas saistīti ar minimālās algas noteikšanu. Un, kā jau šodien debatēs tika atzīmēts, hartas rekomendācijā ir skaidri definēts, ka šim minimālās algas līmenim ir jābūt no 60 līdz 68 procentiem no vidējās algas valstī. Ir skaidrs, ka Latvijas valdība ir iezīmējusi virzību uz minimālās algas, kā arī neapliekamā minimuma palielināšanu, bet tai pašā laikā šobrīd mēs nevaram uzņemties saistības nākamo divu gadu laikā palielināt vidējo darba algu līdz šādam līmenim.

Nākamais punkts ir saistīts ar šādu aspektu: ja mēs vienā vai otrā gadījumā varam pilnā apmērā uzņemties hartā definētās saistības attiecībā uz savas valsts iedzīvotājiem, mums ir jāatceras, ka, pievienojoties šai hartai, mums jāuzņemas pilnā mērā šīs sociālās tiesības saistīt arī ar hartu ratificējušo 32 valstu iedzīvotājiem, ja tādi uzturas Latvijā.

Un šobrīd Latvijas likumdošana neparedz sociālās saistības pret trešo valstu pilsoņiem, ja tie nav Eiropas Savienības dalībnieki. Un mēs tiešām nevaram pievienoties šai hartai pilnā apmērā, kā tas ir aicināts.

Un, protams, pēdējā daļa, par ko mums būtu īpaši jādomā, ir 31.pants. Latvijā šobrīd tendence ir pieaugt bezpajumtnieku skaitam, un Latvija šajā jautājumā viennozīmīgi nekvalificējas; mums būs nepieciešamas ilgstošas sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību, kas varētu tikt darīts šo cilvēku labā, lai situāciju uzlabotu.

Bet kopumā es tiešām vērtēju, ka tas ir milzīgs notikums, un tas ļauj Latvijai pievienoties tām Eiropas valstīm, kas tiešām seko šīm hartas rekomendācijām. Un, protams, Latvijas iedzīvotājiem tas dod arī paplašinātu skatījumu uz sociālajām tiesībām Satversmes kontekstā, turklāt tas ļauj paplašināt iespējas Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas apstrīdēt savas tiesības Satversmes tiesā. Tā ka es tiešām domāju, tas ir milzīgs ieguvums.

Vēl es gribētu atzīmēt dažas lietas, kas šodien ir notikušas un būtiski skar pārējos Latvijas iedzīvotājus. Pirmais ir likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, jo beidzot ir panākta skaidra vienošanās par deputātu skaitu mazajās pašvaldībās, kur ir mazāk nekā 5 tūkstoši iedzīvotāju. Tādu mums ir 39, no tām 20 iedzīvotāju skaits ir mazāk par 4 tūkstošiem. Un kopumā situācija izskatās sliktāka, nekā bija domāts, veicinot reģionālo reformu.

Bet, saskaņojot ar Latvijas Pašvaldību savienību, šajās pašvaldībās būs 9 deputāti, un, liekas, tas ir optimāls skaitlis, ko šīs pašvaldības var atļauties. Un tas ir labs lēmums, kas šodien tika pieņemts.

Liekas, ka vēl būtu jāpiemin dažas lietas. Viens ir likums, ko virza Veselības ministrija. Tas ir likums „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kas paredz, ka turpmāk tiks aizliegts smēķēt uz dzīvojamo māju lodžijām un balkoniem, kā arī uz sabiedrisko ēku lodžijām un balkoniem. Šķiet, ka tas ir skaidrs signāls, ka Veselības ministrija ir pieteikusi karu smēķēšanai un vēlas būtiski ierobežot smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz iedzīvotājiem. Līdz ar to arī samazināt izmaksas veselības budžetā, kas saistītas ar smēķēšanas izraisītajām slimībām.

Otra diskusija šodien bija par likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Un es varu izteikt savu prieku par to, ka šis likums sekmīgi virzās uz priekšu. Šodien Saeima pieņēma, manuprāt, divus būtiskus grozījumus, kas paredz to, ka turpmāk alkoholiskos dzērienus varēs tirgot tikai veikala atsevišķā nodaļā, nevis izvietot visā veikala laukumā, un tas attiecas uz pilnīgi visiem veikaliem Latvijā – gan uz lielveikaliem, gan uz mazajiem veikaliem, gan arī uz benzīntankiem, atstājot veikalā tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5 tilpumprocentus. Tas nozīmē, ka pazudīs stiprie dzērieni no veikalu plauktiem, tos pārvietos uz mazo nodaļu.

Otra ārkārtīgi svarīga problēma ir tā, ka alkohola tirgotāji diezgan ļaunprātīgi izmanto spraugas likumdošanā un veikalos, kas pārdod alkoholu mazumtirdzniecībā, pēc tirdzniecības beigām to tirgo, arī noņemot korķi, vienkārši kā izlejamo alkoholu. Arī tas tiks pārtraukts ar šo likumu.

Vēl es gribētu pieminēt kā ārkārtīgi svarīgu to, ka šodien Saeima ir sākusi virzību pirmajā lasījumā likumprojektam „Grozījumi Civillikumā”, kas ļaus mums risināt ātro kredītu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Un mēs redzam, ka arī šis jautājums tiek labā veidā risināts.

Paldies. Tas īsumā būtu par svarīgāko, un tagad vārds nākamajam kolēģim.

 

Vadītājs. Paldies Arvilam Ašeradenam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Ilmārs Latkovskis.

 

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

 

Labdien! Iepriekšējie runātāji visu ir diezgan pamatīgi izstāstījuši. Es arī pieskaršos pārskatītajai Eiropas Sociālajai hartai. Tas, bez šaubām, šodien bija centrālais jautājums. Varu piebilst, ka zināms gandarījums ir par to, ka harta tika pieņemta, var teikt, vienbalsīgi. Bija gan „Saskaņas Centra”, gan Nacionālās apvienības, gan VIENOTĪBAS, gan Reformu partijas priekšlikumi, un vairumā tie arī tika atbalstīti. Sociālā harta ir ne tikai deklaratīvs dokuments, bet tā ir arī atbildība savas valsts iedzīvotāju priekšā, atbildība savas ekonomikas priekšā, un tā ir arī atbildība par Eiropas Savienības pilsoņiem, kas atrodas Latvijā.

Bija diskusijas par jautājumiem, kas saistīti ar minimālās algas paaugstināšanu, kas būtu krietni virs 300 latiem, un šobrīd izskatās, ka šis tomēr būtu vairāk tāds deklaratīvs pasākums, īstenojot tomēr nekontrolējamu procesu ar ēnu ekonomiku un arī ekonomiku kopumā.

Tas ir jautājums, kur pagaidām mēs nevarējām virzīties uz priekšu, bet šodien hartas ratifikācijas jautājumā ir ļoti liels solis sperts uz priekšu.

Vēl es gribētu atzīmēt – diskusijas bija, varbūt kārtējās diskusijas par pievienotās vērtības nodokli, par tā samazināšanu, nu, pamatā apkurei, ko mēs nevarējām atbalstīt, jo, paanalizējot situāciju dziļāk, tomēr tas ir pirmām kārtām ieguvums turīgajiem un ar lielajām platībām un nekādā gadījumā tas nesamazina, teiksim, sociālo nevienlīdzību. Tieši otrādi, tas varētu to tikai pastiprināt, jo siltuma izmaksas no tā nemainās. Protams, apkures rēķini izskatās diezgan drausmīgi. Tas ir jāatzīst. Taču tas ir energoefektivitātes jautājums, un tā ir individuāla palīdzība tiem, kuri objektīvu apstākļu, objektīvu iemeslu dēļ šobrīd to nevar samaksāt, taču tas nav atrisināms ar PVN samazināšanu.

Gribu atzīmēt arī grozījumus likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Tas gan bija pirmais lasījums, un varbūt šķiet tāds uzjautrinošs temats, bet tas ir ļoti nopietns jautājums, kas skar daudzus Latvijas iedzīvotājus un viņu veselību. Tātad runa ir par smēķēšanas aizliegšanu uz daudzdzīvokļu māju balkoniem, lodžijām un arī pie ieejas. Daudzi ar to savā ikdienā sastopas, un ar šiem grozījumiem tiek dots viens likumīgs pamats vērsties pret tiem cilvēkiem, kuri rada diskomfortu vai pat apdraudējumu citiem.

Tādi trīs jautājumi īsumā. Lai jums izdodas labi noskaņoties uz pavasari.

 

Vadītājs. Paldies Ilmāram Latkovskim.

Nākamais jūs uzrunās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Latvijas iedzīvotāji, no kuriem daudzi atrodas zem nabadzības sliekšņa, ir gandrīz izputināti pēc nesamērojami augstu komunālo rēķinu nomaksas, un runa ir ne tikai par pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un citām mazāk nodrošinātām grupām, bet arī par vienkāršiem ļaudīm, kuri diendienā mēģina nopelnīt sev iztiku.

Līdz ar to Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas frakcija sagatavojusi vairākus grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Tajos paredzēts, ka Latvijas iedzīvotāju saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir jāpiemēro pazemināta PVN likme – 5 procentu apmērā. Taču katrs no „Saskaņas Centra” likumprojektiem nosaka citādu pieeju pazeminātas PVN likmes piemērošanā.

Pašreizējā situācijā, kad iedzīvotāju izdevumi siltumapgādes apmaksai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par 35–70 procentiem un kad tiek prognozēts elektroenerģijas tarifu pieaugums, bet iedzīvotājiem joprojām ir ļoti zemi ienākumi, valstij ir jāvelta visas pūles, lai ar tās rīcībā esošiem instrumentiem veicinātu komunālo izdevumu samazināšanos. Mūsu likumprojektā paredzēts, ka samazināta PVN likme 5 procentu apmērā jāpiemēro visiem komunālajiem pakalpojumiem – siltumapgādei, ūdensapgādei, elektroapgādei, gāzes apgādei, malkai, ko lieto apsildei mājās ar krāsns apkuri. Pašlaik visi šie pakalpojumi tiek aplikti ar atšķirīgām PVN likmēm. Piemēram, siltumapgādei tiek piemēroti 12 procenti, gāzes apgādei PVN pamatlikme ir 21 procents. Mēs uzskatām, ka visiem komunālajiem pamatpakalpojumiem, kas ir obligāti nepieciešami cilvēkiem, ir jāpiemēro unificēta likme – 5 procenti. Turklāt šis grozījumu variants paredz, ka 5 procentu likme ir jāpielieto pastāvīgi.

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā neko nedarīt ir vienkārši noziedzīgi. Desmitiem tūkstošu ģimeņu jau nespēj samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, krājas parādi, kas var novest pie lielām parādsaistībām un maksājumu krīzes.

Pirmais „Saskaņas Centra” likumprojekts no šīs paketes šodien tika izskatīts parlamentā. Saeimas vairākums, proti, VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība un Reformu partija, mūsu priekšlikumu noraidīja. Jau šonedēļ mēs iesniegsim citus – alternatīvus – grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, jo mēs uzskatām, ka šajā situācijā visiedarbīgākais instruments, kas ir valsts rīcībā šajā jautājumā, ir nodokļu politika. Mēs uzskatām, ka nepieciešams samazināt PVN likmi vairākiem komunālajiem pakalpojumiem, kas ļaus samazināt arī iedzīvotāju izdevumus un vienkārši atvieglos cilvēkiem dzīvi.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītājs. Paldies Valērijam Agešinam no „Saskaņas Centra” frakcijas.

Un šodienas „Frakciju viedokļus” noslēgs Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš.

 

J.Ozoliņš (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, neapšaubāmi, ir produktīva diena. Faktiski skatījām diezgan daudz likumprojektu. Es minēšu tos, kas ir manā pārvaldībā esoši.

Un kā viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Šie grozījumi paredz to, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs paplašinātākas iespējas vērsties pie kredītiestādēm un kredītiestādēm vajadzēs atbildēt un rādīt, kas ir patiesie kontu īpašnieki tajos gadījumos, kad strīds ir par nodokļu nomaksu. Tādas pašas iespējas būs arī citu valstu valsts ieņēmumu dienestiem, ka viņi varēs vērsties pie mūsu kredītiestādēm. Savukārt mūsu Valsts ieņēmumu dienests varēs griezties pie ārvalstu kredītiestādēm.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mēs konsekventi pildām vēlētājiem solīto un cīnāmies ar ēnu ekonomiku. Nodokļus nenomaksāt, noslēpt vai pašiem noslēpties būs arvien grūtāk. Tas ir otrajā lasījumā apstiprināts, un es ar optimismu skatos uz priekšu.

Attiecībā uz mūsu uzņēmējiem, kas mēģina nodrošināt iedzīvotājiem pienācīgu atalgojumu, esam izskatījuši likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” par produktīvajām investīcijām. Ja uzņēmums veic ieguldījumus pamatlīdzekļos produktīvajās investīcijās, tad tam tiks piemērots atvieglojums.

Protams, šis ir tikai pirmais lasījums, un līdz trešajam lasījumam vēl ir krietns darbs priekšā. Bet, neapšaubāmi, tā ir ziņa Latvijas uzņēmumiem, ka mēs domājam par to, kā attīstīt Latvijas ekonomiku un kā uzņēmumiem attīstīties, un līdz ar to arī iedzīvotājiem saņemt lielāku atalgojumu.

Trešais, manuprāt, svarīgs jautājums bija tā saukto īstermiņa kredītu diskusijas iesākšana, kur pirmajā lasījumā mēs faktiski skatījāmies to, lai līgumsods cilvēkiem, kas diezgan viegli aizņemas šos īstermiņa kredītus vai tautā sauktos SMS kredītus, nebūtu pārmērīgi drastisks.

Protams, šim jautājumam ir divas puses. Ir finansiālā puse un finanšu matemātikas puse, kur šīs procentu likmes ir saistītas vienmēr ar izvērtēto risku, un, ja regulējuma riska izvērtēšanai nav, tad, protams, šiem komersantiem ir tiesības noteikt ļoti augstas procentu likmes. Mēs paplašināti strādāsim, pievērsīsim šai lietai uzmanību, lai situācijā, kad notiek tāda sava veida nekontrolēta aizņemšanās un tiek uzpūsts nākamais kredīta burbulis, mēs tomēr spētu mācīties no pagātnes kļūdām un jautājumu pietiekami ātri un pieņemami visām pusēm atrisināt. Es domāju gan tos, kam ir nepieciešams šādus īstermiņa kredītus aizņemties, gan tos, kas ir šā biznesa pārstāvji, gan arī pārējos sabiedrības locekļus, teiksim, ģimenes locekļus, kas arī neizbēgami šī procesa rezultātā var ciest.

Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņām, protams, mēs strādājam pie tā, lai atrastu labāko risinājumu, kā atbalstīt iedzīvotājus. Esošā situācijā pilnīgi noteikti nepiekrītam „Saskaņas Centra” iniciatīvai, jo tas būtu, tautas valodā runājot, tā: ja mēs braucam ar mašīnu, kurai ir caura bāka un nav durvju un kura ir jau nolietojusies, nobraukta, un nevis remontējam to, nevis saremontējam bāku, bet prasām vairāk benzīna. Šāda veida nodokļu politika viņu piedāvājumā nav ilgtspējīga un nekādā veidā nesasniedz mērķi.

Ja arī iedzīvotājiem būtu šī nodokļu likme nulle, tad tik un tā cenās pieaugums būtu, un tad mēs nonāktu pie jautājuma: kas ir jāsamazina zem nulles vai kas jāpiemaksā? Un tāds vienkāršs parasts matemātisks piemērs parāda to, ka šie risinājumi nav ilgtspējīgi un tie arī palielina nevienlīdzību. Tāpēc daudzreiz svarīgāk ir skatīties gan siltināšanas projektu virzienā, gan ēku energoefektivitātes virzienā, kur tie ietaupījumi un ieguvumi visiem iedzīvotājiem ir daudz, daudz, daudz reižu lielāki, kurus mājokļa īpašnieki iegūst samazināto apkures rēķinu rezultātā, turklāt pēc ēku siltināšanas ļoti strauji palielinās šī īpašuma vērtība.

Paldies jums liels par klausīšanos, un uz tikšanos!

 

Vadītājs. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Visu labu!




Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2013.gada 14.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir pieci deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Cvetkovas, Orlova un Ribakova jautājums ekonomikas ministram Pavļutam „Par obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz elektroenerģijas cenu un uzņēmumu darbību”. Mums ir saņemta rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar šo atbildi un sakarā ar to lūdz ministru atbildēt klātienē.

Vai ministram ir papildinformācija? Tad lūdzu uz tribīni! Mums ir viens jautājums no deputāta Andreja Elksniņa.

Elksniņa kungs, jums viena minūte uzdot jautājumu, un ministram divas minūtes – atbildēt.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies! Kolēģi, liels prieks par to, ka ministra kungs ir ieradies. Tiešām saistībā ar saņemtajām atbildēm mums ir radušies papildu jautājumi.

Un pirmais jautājums ir sekojošs: vai, ieviešot obligātā iepirkuma komponenti, tika veikti aprēķini par tās ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā? Ja jā, vai šī gada, tanī skaitā gada nogalē paredzētais, obligātā iepirkuma komponentes lielums atbilst iepriekš minētajiem aprēķiniem?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Divas minūtes ministram atbildei. Paldies.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Jā. Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs! Godātā deputāte un deputāti! Uz šo jautājumu varu atbildēt tā, ka mēs šobrīd neesam veikuši pilnu revīziju attiecībā uz dokumentiem, kas radušies aizvadītajos, teiksim, 5–8 gados. Bet katrā ziņā es šobrīd varu pateikt, ka enerģētikas pamatnostādnēs 2006.–2016.gadam, kuras šobrīd ir spēkā, šāds OIK izmaksu pieaugums nav paredzēts. Tur par to faktiski nav runas. Pēc tam kad 2008.gadā šī sistēma tika ieviesta, būtībā tāda precīza prognoze par to, kāds varētu būt OIK pieaugums saistībā ar izsniegto atļauju skaitu un kāda varētu būt ietekme uz tautsaimniecību, pēc manā rīcībā esošās informācijas, pirmoreiz ir izstrādāta šobrīd, tātad manas darbības laikā. Informatīvajā ziņojumā, kas tika izskatīts valdībā janvāra sākumā, būtībā ir pilnīgi precīzi skaitļi, kas iegūti modelēšanas rezultātā un rāda to, cik tas varētu izmaksāt, ņemot vērā šobrīd fiksēto izsniegto atļauju skaitu. Tātad tas ir salīdzinoši nesen. Un fiksēt šo skaitu bija iespējams tādēļ, ka ar valdības lēmumu pagājušā gada 28.augustā tika uzlikts un pēc tam pagarināts moratorijs jaunu atļauju izsniegšanai. Līdz ar to šis atļauju skaits vairs nepieaug.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Gribu atgādināt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vēl vienu jautājumu var uzdot iesniedzēji.

Lūdzu, Elksniņa kungs, izmantojiet šo iespēju uzdot otru jautājumu!

A.Elksniņš (SC).

Vai akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” modernizācijas biznesa plānā paredzētais 1,8 procentus lielais elektroenerģijas tarifa pieaugums, sākot no 2009.gada, bija atbilstošs tālaika – 2009.gada – elektroenerģijas tarifa izmaiņu prognozēm saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

D.Pavļuts. Šis skaitlis, kuru jūs nosaucāt, ir minēts mūsu, tas ir, Ekonomikas ministrijas, sagatavotajās rakstveida atbildēs uz jautājumu par valsts galvojumu „Liepājas metalurgam”. Tas elektroenerģijas cenu pieaugums, ko Ekonomikas ministrija tobrīd prognozēja, acīmredzot ir šie 1,8 procenti gadā.

Es šobrīd faktiski nevaru jums atbildēt, kā šie 1,8 procenti tika aprēķināti. Katrā ziņā, kā jau minēju iepriekšējā atbildē uz jūsu iepriekš uzdoto jautājumu, OIK pieauguma aprēķini attiecībā uz šo sistēmu, kas patiesībā tika ieviesta ap 2008.gadu, toreiz, visticamāk, netika veikti. Katrā ziņā tādu nav manā rīcībā.

Līdz ar to es šobrīd nespēju konstatēt nekādu cēloņsakarību starp šo 1,8 procentu pieaugumu un OIK izmaksu pieaugumu. Visticamāk, šādas prognozes nav nopietni rēķinātas... pat norādot dokumentu anotācijās, teiksim, šīs sistēmas iespaidu vai sekas. Katrā ziņā šī pēdējā laikā apkopotā informācija par patieso obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz tautsaimniecību ir salīdzinoši jauna informācija – arī pašai Ekonomikas ministrijai.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Marjanai Ivanovai-Jevsejevai kā deputātei, kura neparakstīja šo jautājumu, ir tiesības uzdot trīs jautājumus, bet gribu atgādināt, ka jautājuma uzdošanas laiks ir viena minūte, tā ka pieturieties pie šī limita.

Paldies jums.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, cienījamais ministr! Man patiešām ir trīs jautājumi. Pirmais: vai TEC1 un TEC2 darbība būs ekonomiski pamatota, ja Saeima nolems pārtraukt atbalstu elektrības ražošanai koģenerācijā no dabasgāzes?

D.Pavļuts. Varētu, lūdzu, atkārtot jautājuma sākumdaļu?

M.Ivanova-Jevsejeva. Vai TEC1 un TEC2 darbība būs ekonomiski pamatota, ja Saeima nolems pārtraukt atbalstu elektrības ražošanai koģenerācijā no dabasgāzes?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Nākošreiz runājiet tuvāk mikrofonam vai mikrofonu pabīdiet, lai jautājums būtu skaidrāk uztverams.

Lūdzu – divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Paldies.

Jautājums par vēsturiski pieņemto lēmumu attiecībā uz obligātā iepirkuma sistēmas izmantošanu šobrīd tiek pārskatīts, balstoties uz valdības doto uzdevumu – kuru Ekonomikas ministrija faktiski lūdza uzticēt mums – sadarbībā ar citām ministrijām veikt pilna spektra revīziju attiecībā uz subsidētās enerģijas projektiem, tostarp arī „Latvenergo” īstenotajiem projektiem: TEC1, TEC2-1, TEC2-2, tātad lielajām gāzes koģenerācijas stacijām, no kurām divas darbojas, trešā pagaidām vēl ne, bet tiek būvēta. Saistības sakarā ar šiem projektiem ir uzņemtas jau pasen, pēdējais lēmums attiecībā uz TEC2-2 ir pieņemts, kā es redzu, 2010.gada 20.oktobrī. Es jums šobrīd varu teikt, ka šīs „Latvenergo” gāzes koģenerācijas stacijas pilnīgi noteikti ir atbalsta saņēmēju sarakstā, kuru ir plānots pārskatīt.

Ja Saeima, piemēram, nolemtu pilnībā atteikties no šāda atbalsta, tad, visticamāk, šis lēmums ietekmētu koncerna darbības rādītājus. Būtu nepieciešams izvērtēt sekas, kādas tas radītu attiecībā uz koncerna saistībām pret kredītdevējiem, un tā tālāk. Tātad šie ir jautājumi, kas loģiski izriet no būtiskām jebkura uzņēmuma saimnieciskās un finansiālās situācijas pārmaiņām.

Jebkurā gadījumā mēs esam plānojuši veikt pārrēķinu attiecībā uz tā atbalsta intensitāti, ko šobrīd šie TEC saņem. Un ir skaidrs, ka vēsturisko lēmumu par atbalsta sniegšanu galvenais iemesls ir bijis tāds, ka citādi attiecīgo uzņēmumu darbība nebūs ekonomiski pamatota. Cik lielā mērā šie vēsturiskie lēmumi ir radījuši tādu situāciju, ka subsīdijas ir pārmērīgas, to mēs savukārt plānojam noskaidrot tieši atbalsta intensitātes izvērtēšanas ietvaros.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Marjana Ivanova-Jevsejeva, otrais jautājums. Lūdzu!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, nākamais jautājums ir saistīts ar iepriekšējo tematu un tas ir: vai, piemērojot obligāto iepirkumu TEC1 un TEC2, un citu „Latvenergo” struktūrvienību koģenerācijas ceļā no dabasgāzes saražotajai elektroenerģijai un pēc tam ieskaitot 80 procentus no „Latvenergo” peļņas valsts budžetā, valsts nav faktiski ieviesusi elektroenerģijas patēriņa nodokli, respektīvi, obligātā iepirkuma komponentē?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu!

D.Pavļuts. Nu, par to, vai šī faktiskā situācija ir vai nav uzskatāma par nodokli, es neņemos spriest. Fiskālā politika tomēr ir Finanšu ministrijas kompetencē. Nu, varbūt arī šādā veidā šis jautājums būtu uzstādāms. Bet, nu, pēc būtības šī elektroenerģijas nodoklim radniecīgā situācija veidojas tādēļ, ka pastāvošā sistēma viennozīmīgi visas tās izmaksas, kuras ir lielākas nekā faktiskās elektroenerģijas saražošanas izmaksas, lielākas nekā tirgus cena attiecībā uz realizētajiem elektroenerģijas ražošanas projektiem – gan attiecībā uz TEC1, TEC2, gan attiecībā uz citiem – nevis „Latvenergo”, bet citu ražotāju īstenotiem projektiem, faktiski tiešā veidā pārliek uz patērētāju. Tātad patērētājs faktiski pilnā mērā sedz šīs izmaksas. Jāpasvītro, ka ir gan arī vesela virkne gadījumu, kad organizācijas, kas saņēmušas valsts atbalstu OIK atļauju veidā, ir saņēmušas arī papildu valsts atbalstu, piemēram, grantu programmu ietvaros saņemot finansējumu līdz pat 50 procentiem no investīciju apjoma. Nu, mēs uzskatām, ka tas nav nekas cits kā divreizēja subsidēšana, kura, mūsuprāt, viennozīmīgi rada virspeļņu, jo OIK sistēmai jau pašai par sevi būtu jāsedz pilnas izmaksas. Līdz ar to, mūsuprāt, šīs te atbalsta revīzijas ietvaros ir nepieciešams atskaitīt papildu atbalstu un par attiecīgo intensitāti, kā minimums, samazināt šo te operatīvās darbības atbalstu jeb OIK subsīdiju apjomu.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Trešais jautājums. Es gribu atgādināt, ka mums šodien ir pieci jautājumi un reglamentēts laiks līdz 18.00. Tātad, ja jūs gribat, lai piektajam jautājumam būtu vairāk laika, lūdzu, precīzāk vai ātrāk to uzdodiet.

Lūdzu, trešais jautājums! Marjana Ivanova-Jevsejeva.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Paldies par atgādinājumu. Man ir pēdējais jautājums ministram: vai pa jūru piegādātās un regazificētās sašķidrinātās dabasgāzes glābšana, es atvainojos, glabāšana Inčukalna gāzes krātuvē būtu ekonomiski izdevīgāks sašķidrinātās dabasgāzes piegādes organizēšanas risinājums salīdzinājumā ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izmaksām?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu!

Lūdzu atbildi!

D.Pavļuts. Šobrīd diemžēl faktiski nav iespējams atbildēt uz jūsu jautājumu. Jūsu jautājums būtībā ir, nu, centrāls, pieņemot jebkurus lēmumus attiecībā uz dabasgāzes sistēmas diversifikāciju, tehnisko diversifikāciju jeb alternatīvu apgādes avotu nodrošināšanu. Šis jautājums ir galvenais, ko arī Ekonomikas ministrijas speciālisti izvirza tad, kad tiek spriests par iespējamiem nākotnes scenārijiem. Jo būtiskākais faktors galarezultātā ir galacena, kuru maksā patērētājs, salīdzinājumā ar tām gāzes cenām, kas mums ir pieejamas. Tātad mūsu galvenais motīvs ir īstenot šos alternatīvos apgādes projektus, vienalga, vai tā būtu sašķidrinātās gāzes piegāde pa jūru, pa vienu vai otru maršrutu, vai tas būtu alternatīvs pieslēgums cauruļvadam starp Lietuvu un Poliju un līdz ar to pieslēgšanās Eiropas gāzes apgādes sistēmām. Galvenais priekšnoteikums ir tas, ka šī gāze, kas tiktu šādā veidā piegādāta, cerams, būtu lētāka, būtiski lētāka nekā tā, kuru šobrīd Latvija saņem no vienīgā gāzes piegādātāja – Krievijas – un tās uzņēmuma Gazprom. Šobrīd, ņemot vērā to, ka šo nākotnes projektu ekonomiskie aprēķini ir tikai indikatīvi, nav iespējams pietiekami precīzi definēt, kāda būs sašķidrinātās gāzes cena pasaules tirgū tad, kad attiecīgie termināļi uzsāks darbu. Es nevaru precīzi atbildēt, vai tas būtu izdevīgāk, bet katrā ziņā projektu realizācija ir atkarīga no tā, ka... precīzāk, šo alternatīvo projektu realizācijas pamatojums būtu tas, ka gāze ir lētāka nekā šobrīd pieejamā.

Sēdes vadītājs. Paldies ekonomikas ministram.

Visi viņam adresētie jautājumi šodien ir izskatīti.

Pārējie četri jautājumi bija adresēti premjerministram, bet, kā es saprotu, atbildēs finanšu ministrs. Paldies par atbildēm! Paldies, ka atradāt laiku atnākt pie mums. Līdz nākošai ceturtdienai, es domāju!

D.Pavļuts. Kā deputāti lems.

Sēdes vadītājs. Mums ir tradicionāla tikšanās, veiksmi jums! Paldies!

Jā, paldies!

Otrais jautājums. Deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs to uzdeva Ministru prezidentam Dombrovskim, bet jautājums tika pāradresēts finanšu ministram Vilka kungam. Lūdzu, jums ir papildu informācija deputātiem. Tad sāksim ar pirmo jautājumu. Lūdzu uz tribīni!

Pirmais jautājums – „Par valsts galvojuma izsniegšanu a/s „Liepājas metalurgs””. Iesniedzējiem ir tiesības uzdot divus jautājumus.

Pirmais – Andrejs Elksniņš. Lūdzu, vienu minūti!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies, ministra kungs, ka jūs ieradāties! Mans jautājums nebūs saistīts ne ar gramatiskām kļūdām, kuras ir pieļautas vairākās jūsu sniegtajās atbildēs, ne arī neprecizitātēm datumos, ko acīmredzot ir pieļāvuši ierēdņi, kuriem jūs uzticējāt atbilžu sagatavošanu.

Bet pirmais jautājums ir šāds: kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem jūs aprēķinājāt „Liepājas metalurga” nodrošinājuma ātro realizāciju, jo, mūsu skatījumā, tas taču nav dzīvoklis? Vai tika aprēķināta nodrošinājuma cena „Liepājas metalurga” likvidācijas gadījumam?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu atbildi.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētājas biedr! Cienījamie deputāti! Tātad par pārvērtēšanu jūs tieši... par ātro realizāciju jums ir jautājums, ja?

Nu, šeit man arī ir grūti kaut ko piebilst tam, kas ir uzrakstīts, šai tabulai. Te vienkārši ir redzami aprēķini, redzams, kādā veidā tas tiek noteikts – tā ātrā realizācijas vērtība. Tāda ir vispārpieņemtā prakse... kādā veidā tieši procentuāli un kādi faktori ietekmē... Tā ka es nevaru... Es domāju, to tabulu nolasīt pilnībā nebūs iespējams... Tas prasītu pārāk daudz laika. Tās formulas arī, kas šeit parādās, nu, ar tādām līdzīga profila uzņēmumi operē Latvijas un arī starptautiskajā tirgū.

Sēdes vadītājs. Kā es saprotu, ir tīri tabulas, ja?

A.Vilks. Jā, tā kā te ir tīri tehniskas tabulas... es nevaru tās nokomentēt, jo tās ir pietiekoši plašas. Te ir lietoti koeficienti, formulas. Tāda ir tā prakse, kas tiek piemērota.

Sēdes vadītājs. Tad varbūt mēs varam sarunāt, ka jūs deputātam Elksniņam parādīsiet šīs tabulas un dosiet viņam iespēju tās nokopēt pēc sēdes vai arī kā citādi? Jums ir uzdots jautājums, un es saprotu, ka nolasīt ciparus varbūt tiešām nebūtu korekti, turklāt tas būtu ilgi. Kā mēs varam sarunāt to komunikāciju vēlāk? Varam, deputāt Elksniņ? Bet tehniski tas nav iespējams.

A.Vilks. Nu, tabula principā... Šeit ir pieņēmumu faktori, kā tas tiek pateikts.

Sēdes vadītājs. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Andrejam Elksniņam, lai viņš izskaidro savu jautājumu vai pasaka, kā mēs varētu saņemt atbildi uz to! Mikrofonu var ieslēgt deputātam Elksniņam? Ā, ir, paldies!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies! Diemžēl runa nav par tām tabulām, kuras man ir pieejamas un ar kurām es esmu iepazinies attiecībā uz atsevišķu „Liepājas metalurga” daļu vērtību. Jautājums ir konkrēti par jūsu atbildes otro punktu, kurā jūs norādījāt, ka nodrošinājuma – kustamas mantas, ēku un būvju, jauno tehnoloģisko iekārtu – tirgus vērtība 2012.gada beigās atbilstoši 2012.gada septembrī un oktobrī iesniegtajiem vērtējumiem ir 108,7 miljoni latu, bet pēc ātrās realizācijas – 59,7 miljoni latu, savukārt valsts galvotā aizdevuma atlikums ir 51,7 miljoni latu.

Es varbūt pārfrāzēšu jautājumu. Kāpēc „Liepājas metalurgam”, kas nav dzīvoklis vai kaut kāda nekustama telpa, bet tiešām ir uzņēmums, valsts nozīmes uzņēmums, tika piemērota ātrās realizācijas metodoloģija, lai aprēķinātu pašreizējo vērtību, jo „Liepājas metalurgu”, mūsu skatījumā, jūs nevienam ātri nepārdosiet?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Nu, es domāju, jebkuru uzņēmumu ātri tādā veidā arī... tieši tādā pašā veidā tas tiktu vērtēts, jo, kas tad ir tāds konstants... pilnīgi saprotu, jā, dzīvokli vai māju var ātri novērtēt, bet katrā ziņā šie visi ir pieņēmumi. Jebkuru uzņēmumu, ja tas nonāk līdz tādai situācijai, kad ir nepieciešama ātrā realizācija, vajag novērtēt, un ir daudz dažādu faktoru, pēc kuriem tas tiek vērtēts. Un šeit ir viens no iespējamiem aprēķiniem.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais jautājums. Kā es saprotu, otrais jautājums netika uzdots. Tika prezentēts pirmais, tad tagad – otrais jautājums. Andrejs Elksniņš, lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies. Saistībā ar jūsu tikko paziņoto man ir jautājums. Šobrīd valsts galvotā aizdevuma atlikums ir 51,7 miljoni latu. Jūs tikko norādījāt, ka tā ātrā realizācija – 59,7 miljoni latu – ir lielā mērā abstrakta vienība. Varbūt jūs varētu pateikt, vai šobrīd nodrošinājums ir lielāks vismaz par valsts galvojuma summu un vai kādi tiešām metodiski korekti aprēķini apliecina to, ka valsts ir nodrošinājuma statusā un mēs kādu dienu nenonāksim tādā situācijā, ka valstij būs jāpārmaksā? Vai ķīla, ko „Liepājas metalurgs” savulaik valstij devis, ir atbilstoša?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs.

A.Vilks. Jā, tie ir pieņēmumi, kādi tika izdarīti, teiksim, nesen par iespējamo ātro realizāciju. Bet, tā kā mums tagad būs iespējams padziļināti izpētīt situāciju „Liepājas metalurgā”, es pieļauju, ka arī šīs ātrās realizācijas cena un apjoms, un attiecīgie faktori var tikt pārskatīti, ņemot vērā pašreizējo situāciju. Tur varētu būt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

No deputātiem, kuri neparakstīja šo vēstuli ar jautājumiem, deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai ir tiesības uzdot trīs jautājumus.

Lūdzu, Marjana Ivanova-Jevsejeva, pirmo jautājumu!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, cienījamais ministr! No jūsu atbildes, kā arī no zināmajiem faktiem izriet, ka aizdevējs – Unicredit – aizdevuma līgumā norādījis, ka ir tiesīgs atprasīt „Liepājas metalurgam” izsniegto aizdevumu, ja tiek pieņemtas kādas izmaiņas likumdošanas aktos. Kādu iemeslu dēļ Ministru kabinets nav līdzīgi ieplānojis iespējamās izmaiņas galvojuma līgumā, lai pastiprinātu savu uzraudzību par izsniegto galvojumu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu atbildi. (Ilga pauze.)

Es gribu atgādināt, ka laiks mums ir ierobežots. Tas pirmkārt.

Otrkārt, turpinās tiešā translācija... Un vai mēs jautājumu precizēsim, ja nav skaidrs?

A.Vilks. Es... To droši vien vajadzētu precizēt, jo šādā veidā tas nav iesniegts.

Sēdes vadītājs. Jā, jā, bet...

A.Vilks. Manuprāt... Nu... Es domāju, ja mēs skatāmies no aizdevēju puses, tad skaidrs, ka aizdevēja prasības ir tādas, kādas vispār ir pieņemts izvirzīt, dodot kredītus, it sevišķi tik liela apmēra kredītus. Savukārt no valsts puses... šādi es domāju, mums vispār ir tikai divi privātie uzņēmumi: šis un „Latvijas piens”, tā ka, iespējams, valsts turpmāk varētu izvirzīt arī savādākus nosacījumus, teiksim, citādi reaģēt uz šīm lietām. Jautājums tātad ir par to – nu, varbūt to vajadzētu precizēt –, kāds varētu būt valsts iejaukšanās mehānisms šajā gadījumā. Nākotnē, es domāju, privātiem uzņēmumiem nebūtu izsniedzami nekāda veida galvojumi.

Sēdes vadītājs. Labi.

Otrais jautājums... Būs? Paldies, Marjana. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Marjanai!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, mans otrais jautājums ministra kungam: vai tāds uzņēmums kā „Liepājas metalurgs” ar 4 procentiem no visas apstrādes rūpniecības kopapjoma vai 0,45 procentiem no tautsaimniecības kopējās pievienotās vērtības var atstāt ietekmi uz Māstrihtas kritērijiem un plānoto budžeta deficītu?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Divas minūtes.

A.Vilks. Jā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem Latvijā, neapšaubāmi. Bet par ietekmi uz Māstrihtas kritērijiem... kas ar to ir domāts... visticamāk, budžeta deficīts un valsts parāds... var būt ļoti minimāls. Ja uzņēmums ir pilnīgi jāslēdz, tad jārēķinās ar nodokļu neienākšanu pašvaldību budžetos, valsts budžetā mazāk un iespējamiem sociālā budžeta izdevumiem, teiksim, sakarā ar bezdarbu, bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, bet tas nevar negatīvi ietekmēt Māstrihtas kritērijus... Ietekmētu ļoti minimāli. Pat ja īstenotos ļoti slikts scenārijs, īpaši neietekmētu.

Sēdes vadītājs. Paldies, paldies par atbildi!

Nākošais, trešais jautājums arī saņemts no deputātiem Elksniņa, Ņikiforova, Cvetkovas, Orlova un Ribakova. Jautājums adresēts Ministru prezidentam Dombrovskim, bet viņš lūdza uz to atbildēt finanšu ministru Andreju Vilku. Lūdzu, jautājums „Par valsts galvojuma a/s „Liepājas metalurgs” atmaksas iespējamību”.

Papildinformācijas, kā es sapratu, mums nav.

Iesniedzējiem ir divi jautājumi. Ja jautājumu uzdos deputāti, kuri neparakstīja šo lūgumu, tad trīs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Andrejam Elksniņam! Pirmais jautājums.

A.Elksniņš (SC).

Jā, tagad gan mēs runāsim, ministra kungs, par tām tabulām, ko jūs iesniedzāt Saeimā sakarā mūsu jautājumiem. Jautājums ir šāds: vai 2012.gadā procentuāli samazinājās „Liepājas metalurgam” izsniegtā aizdevuma atmaksas iespējamība un cik lielā apjomā?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Lūdzu atbildi!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Ja mēs paskatāmies uz tiem rādītājiem, kas saistīti ar 3. un sevišķi 4.ceturksni, tad redzam, ka situācija ir pasliktinājusies. Ne jau velti mums bija tikšanās ar „Liepājas metalurga” vadību, man konkrēti – arī augustā, kur mēs no savas puses likām viņiem izvērtēt iespēju maksimāli ātri paskatīties tajās pozīcijās, kas varētu uzlabot viņu finansiālo situāciju, kā vienu no galvenajiem objektiem tieši norādot to, ka esošais Unicredit aizņēmums ir pārāk dārgs, tāpēc tas būtu jāpārfinansē.

Tas bija primārais, ko mēs no savas puses uzreiz identificējām. Un tas tika atkārtots otrreiz novembrī un trešo reizi decembrī. Bet „Liepājas metalurgs” izvēlējās vairāk fokusēties uz negatīvo OIK ietekmi, nevis uz šo lietu, kurā uzņēmums ietaupītu ne mazāk svarīgus līdzekļus turpmākajam, jo ekonomikas cikls – es domāju Latvijas ekonomikas ciklu kopumā – bija pietiekoši pateicīgs, lai veiktu šo pārkreditāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais deputāta Elksniņa jautājums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Viena minūte jautājumam.

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies, ministra kungs. Vienā no savām atbildēm jūs pieminat valsts amatpersonu sanāksmes par „Liepājas metalurga” darbības un izsniegtā valsts galvojuma izvērtējumu. Lūdzu, pasakiet, vai ir attiecīgie protokoli no valsts amatpersonu sanāksmēm par to, ka bija veikts vērtējums, tajā skaitā, piemēram, par to, ka tika vērtēti „Liepājas metalurga” rādītāji attiecībā uz jūsu iepriekš teikto par rādītāju samazināšanos 3. un 4.ceturksnī?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Mūsu sarunas nav protokolētas, šeit protokolu nav. Tas, kas attiecas uz mūsu norādījumiem, uz šo rādītāju pastiprināšanu, konkrēti tad, kad es esmu piedalījies, uz mūsu ieteikumiem, tas nav ticis protokolēts.

Sēdes vadītājs. Ja atbilde ir skaidra, vairāk jautājumu deputātiem nav.

Paldies ministram par atbildi.

Trešais jautājums... nē, šodien ceturtais jautājums „Par a/s „Liepājas metalurgs” audita objektivitāti”, kuru Ministru prezidentam Dombrovskim iesniedza deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs, bet vēstule bija adresēta finanšu ministram Andrim Vilkam.

Lūdzu deputātu Elksniņu uzdot pirmo jautājumu! Ieslēdziet mikrofonu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Es mēģināšu vienkāršiem vārdiem, jo sarežģīti mums diemžēl nesanāk. Vai tas nav īpatnēji, ka akciju sabiedrība BDO Invest Riga piedalās biznesa plāna izstrādē „Liepājas metalurgam”, pēc minētās akciju sabiedrības vērtējuma valsts piešķir „Liepājas metalurgam” galvojumu, bet tad ar to saistīts uzņēmums, akciju sabiedrība BDO, ik gadu veic revīzijas, pēc kurām valsts vērtē iesniegtā galvojuma kvalitāti, un tikai 2013.gada janvārī jūs griežaties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā ar lūgumu izvērtēt šo situāciju attiecībā uz vienas amatpersonas vienlaicīgu atrašanos gan „Liepājas metalurga” padomē, gan arī akciju sabiedrībā BDO?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs! (Pauze.)

A.Vilks (finanšu ministrs).

Te ir rakstiski šis teksts, es vienkārši varu atkārtot to, kas ir uzrakstīts. Pirmais punkts no tā, kas sūtīts 7.februārī. Es varu to nolasīt.

Sēdes vadītājs. Atbilde apmierina? Tad precizējiet jautājumu, lai būtu skaidrāka šī situācija, jo ministra kungs nesaprot jūsu jautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam!

A.Elksniņš (SC).

Zvērinātam revidentam saskaņā ar likumu ir jābūt neatkarīgam, taču viņa darbību uzrauga kā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, tā arī Finanšu ministrija. 2013.gada 25.janvārī jūs nosūtījāt Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai lūgumu izvērtēt situāciju sakarā ar to, ka „Liepājas metalurgu” auditē akciju sabiedrība BDO. Kāpēc tikai pēc četriem gadiem, gan saņemot akciju sabiedrības BDO revidentu atzinumus, gan uzzinot, ka akciju sabiedrība BDO Investment Riga piedalās biznesa plāna izstrādē „Liepājas metalurgam”, tikai 2013.gadā valsts ir pamanījusi šo situāciju, pirms tam uzticoties visiem konkrētās akciju sabiedrības sniegtajiem atzinumiem?

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, jums ir skaidrs jautājums?

Paldies. Divas minūtes atbildei. Lūdzu! (Pauze.)

A.Vilks. Es vairāk nevaru pateikt, kā šeit rakstiskā veidā jums atbildēs dots.

Sēdes vadītājs. Tādas tiesības ministra kungam ir. Lūdzu, otrais Elksniņa kunga jautājums! Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, šī situācija tiešām mūs, piemēram, uztrauc, bet jautājums ir sekojošs: kāpēc Finanšu ministrija uzskatīja, ka apstākļos, kad atbilstoši galvojuma līgumam Finanšu ministrija realizēja uzraudzību pār izsniegto galvojumu, kad atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada noteikumiem bija jārealizē uzraudzība pār izsniegto galvojumu, tieši tagad ir nepieciešams pieaicināt auditorkompāniju? Valstij par to būs jāmaksā. Kā jūs varat izskaidrot šo situāciju? Un kas par to maksās?

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam.

Ministra kungs, jautājums ir skaidrs?

A.Vilks. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Gaidām.

A.Vilks. Situācija ir mainījusies tieši pēdējos ceturkšņos. Un arī pats uzņēmums ir iniciējis, jo uzņēmumā ir radušās grūtības. Tiesa, kā galvenais iemesls tiek minēta obligātā iepirkuma komponente. Bet katrā ziņā šeit ir noteikti identificējušies tieši biznesa darbības riski, un tāpēc ir nepieciešama uzņēmuma padziļināta – tieši juridisko un arī finansiālo rādītāju – izpēte. Un nav paredzams, ka šie izdevumi radīsies valstij, jo tieši vairāki „Liepājas metalurga” akcionāri ir apņēmušies segt šos izdevumus, kas radīsies padziļinātās juridiskās un finansiālās izpētes rezultātā.

Tas ir saistīts arī ar biznesa ciklu, jo te nav runa tikai par līdzšinējo darbību, bet principā arī par uzņēmuma turpmāko biznesa attīstību, par redzējumu kā tādu. To ir ļoti svarīgi saprast.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs, par atbildi.

Nākošais – deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas jautājums.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu. Jums ir iespēja uzdot trīs jautājumus.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, paldies. Tad precizējošs jautājums par iepriekšējo tematu. Cik tomēr valstij izmaksās šāds audits un kas aicināja to veikt?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jautājums skaidrs. Lūdzu atbildi!

A.Vilks. Tātad izmaksas. Patlaban ir noslēgts šis pakalpojuma līgums par 83,4 tūkstošiem latu bez PVN ar SIA Ernst & Young Baltic, un budžetam šo, tieši izdevumu daļu kompensēs divi „Liepājas metalurga” akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals –, vieni no vadošajiem akcionāriem. Viņi kompensēs valsts budžetā šo summu.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas jautājums.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Tātad jautājums, Vilka kungs. Kāda konkursa procedūra tika izmantota, lai atrastu jaunus auditorus?

Sēdes vadītājs. Jā, jautājums skaidrs.

A.Vilks. Lai atrastu jaunus... ?

Sēdes vadītājs. Auditorus.

A.Vilks. Konkrētu procedūru es patlaban pats tieši nepateikšu, bet mēs aptaujājām četras vadošās auditorkompānijas, cik gatavas tās ir ļoti īsā laikā pieslēgties šim darbam. Skaidrojām tieši gatavību īsā laikā pieslēgties un arī izmaksas, izmaksas plus ātrumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai ir vēl jautājumi? Viss? Jums, Marjana? Nē? Paldies. Mēs izskatījām ceturto jautājumu.

Piektais – deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Cvetkovas, Orlova un Ribakova jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim „Par valsts izsniegtā galvojuma a/s „Liepājas metalurgs” uzraudzību”. Šis jautājums bija deleģēts finanšu ministram Andrim Vilkam. Vai ministram ir papildinformācija? Nav. Paldies.

Tad jautājums no iesniedzējiem. Andrejs Elksniņš. Lūdzu jautājumu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies, ministra kungs, par jūsu iepriekšējām atbildēm. Tās rada arī citus jautājumus saistībā ar šo jautājumu sekciju.

Tātad jautājums ir sekojošs. Kādu iemeslu dēļ „Liepājas metalurga” audits, iekšējā revīzija, padziļināta finanšu analīze tiek veikta nevis uz pašas sabiedrības, kā to paredz Komerclikuma 183.pants, bet gan uz valsts budžeta rēķina un kādā veidā tiks nodrošināts, ka šos izdevumus, kā jūs norādījāt, kompensēs akcionāri Zaharjins un Segals? Vai tad valsts viņiem šajā situācijā ir kādu kredītlīniju piešķīrusi?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, vai jautājums jums skaidrs?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Es uz to atbildēt nevaru. Tiešām.

Sēdes vadītājs. Nevarat?

A.Vilks. Nē.

Sēdes vadītājs. Labi.

A.Vilks. Rakstveidā.

Sēdes vadītājs. Jā, jums ir tiesības neatbildēt uz jautājumu. Deputātiem būs iespēja uzdot papildjautājumu rakstiski un iesniegt to caur Prezidiju.

Tā. Otrais jautājums iesniedzējiem būs? Jā, paldies.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam! Lūdzu jautājumu!

A.Elksniņš (SC).

No publiski pieejamās informācijas izriet, ka izsniegtā galvojuma uzraudzība tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tika pieņemti 2010.gada 1.jūnijā. Savukārt no atbildēm, ko esam saņēmuši, izriet, ka galvojuma uzraudzība notiek atbilstoši galvojuma līguma noteikumiem. Kādu iemeslu dēļ Latvijas valdība, kas 2009.gadā izsniedza „Liepājas metalurgam” galvojumu ar noteiktiem uzraudzības nosacījumiem, pēc 2010.gadā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem necentās grozīt galvojuma līguma nosacījumus, lai uzraudzība būtu pietiekama atbilstoši jaunieviestajai un Ministru kabineta apstiprinātajai kārtībai?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Vai jautājums ir skaidrs? Jā?

Lūdzu, atbildiet!

A.Vilks. Te ir runa par Ministru kabineta grozījumiem Nr.501?

Ja mēs runājam par 2010.gadu, tad...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāta kungs, precizējiet jautājumu!

A.Vilks. ...tad attiecībā uz 2009.gadu tas nevar darboties ar atpakaļejošu spēku.

Sēdes vadītājs. Atbilde ir skaidra? Precizējiet, lai ministra kungam ir vieglāk atbildēt!

A.Vilks. Tas rakstiskā veidā jums pasniegts šeit tīri tehniski.

Sēdes vadītājs. Tehniski... Labi.

A.Vilks. 9.panta ceturtā daļa.

A.Elksniņš. Es precizēšu.

A.Vilks. Tai nav atpakaļejoša spēka.

Sēdes vadītājs. Labi.

Deputāta kungs, precizējiet jautājumu, lai ministram būtu vieglāk atbildēt uz jūsu jautājumu!

A.Elksniņš. Valsts galvojuma līgums attiecībā uz „Liepājas metalurga” kreditēšanu ir pieņemts 2009.gadā. 2010.gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus, kuros detalizēti uzskaita, kādā veidā valsts uzrauga izsniegtos galvojumus.

Mūsu rīcībā nav informācijas par to, ka pēc 2010.gadā veiktajām izmaiņām būtu izdarīti grozījumi 2009.gada galvojuma līgumā. Un mūsu jautājums ir: kāpēc? Jūsu atsauce uz likuma oficiālo publikāciju ir nevietā, jo šis likums stājās spēkā tikai 2012.gada 1.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu, par precizētu jautājumu.

A.Vilks. Kā es to varu secināt, tiešām šīs te izmaiņas nav tikušas novirzītas attiecībā uz 2009.gadu. Vienkārši iepriekš noslēgtajos līgumos tās izmaiņas nav ņemtas vērā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem būs iespēja rakstiski iesniegt jautājumu, ja pēc šīs diskusijas jums sniegtā atbilde nav pilnīga.

Tā, deputāti, viss? Nē?

Jā, labi. Ir deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas papildjautājums. Lūdzu, viena minūte!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, Vilka kungs. Vai Latvijas valsts, izsniedzot „Liepājas metalurgam” galvojumu aptuveni 70 miljonu apmērā, valsts interešu aizsardzības nodrošināšanai bija ieplānojusi un veikusi kādus atbalsta pasākumus „Liepājas metalurgam”, izņemot aizdevuma ķīlas realizāciju iespējamās piedziņas gadījumā? Respektīvi, vai valsts pietiekami rūpējās par sava galvojuma kvalitāti?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

A.Vilks. Ja mēs paskatāmies, tad attiecībā uz galvojuma kvalitāti vai konkrēti šī uzņēmuma darbību, es domāju, ir jāuzsver viena būtiska lieta, kas izdarīta, lai uzņēmuma konkurētspēju veicinātu. Ir pievadīta konkrētā augstsprieguma līnija un izbūvēts transformators, kas, manuprāt, ir viens no šī uzņēmuma ļoti būtiskiem un pozitīviem aspektiem, kas saistīts gan ar uzņēmuma, gan arī galvojuma vērtības palielināšanu. Šie te pievadi no Latvijas augstsprieguma tīkla...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti! Viss? Mēs varam sesiju...? Piesakieties laikus, lai man būtu vieglāk sēdi vadīt.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Marjanai Ivanovai-Jevsejevai, lai viņa uzdotu otro jautājumu!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, Finanšu ministrija bija informēta par „Liepājas metalurga” likviditātes problēmām, finanšu rādītāju pasliktināšanos jau 2012.gada vidū. Paskaidrojiet, lūdzu, šo situāciju!

Sēdes vadītājs. Jautājums ir skaidrs? Ieslēdziet mikrofonu! Es saprotu, ka papildus būs vēl.

Mikrofonu deputātei. Nav... Gaidiet... Jā, lūdzu jautājumu!

M.Ivanova-Jevsejeva. Jā, tātad es pārfrāzēšu savu jautājumu: kā tas bija iespējams, ka Finanšu ministrija jau pagājušā gada vidū bija informēta par uzņēmuma likviditātes problēmām, kā tas šodien izskanēja? Kā tas ir iespējams, ka šī situācija ar konkrēto uzņēmumu ir novesta tik tālu, ka uzņēmums ir publiski paziņojis par obligātā iepirkuma komponentes nemaksāšanu, par likviditātes problēmu? Un tikai tagad Finanšu ministrija pieaicināja auditorus ar mērķi vērtēt iespēju konkrētam uzņēmumam sniegt valsts atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Lūdzu!

A.Vilks. Šo rādītāju pasliktināšanās nebija krasa, tur salīdzinoši mazas izmaiņas bija, bet uz slikto pusi bija. Tāpēc jau arī bija šī tikšanās un mēs likām pārdomāt, likām priekšā šo te priekšlikumu, ka jāsāk ar to, ko mēs no valsts puses redzam kā primāro. Jo attiecībā uz biznesa modeli mums ir daudz grūtāk izvērtēt šo situāciju.

Ņemsim vērā arī situāciju, kāda bija Eiropā un pasaulē. Konkrēti pirmais pusgads nebija ar tik izteiktiem negatīviem signāliem kā otrais pusgads pērn. Arī esošā situācija šai brīdī tēraudliešanas industrijā Eiropā un pasaulē kopumā, bet sevišķi Eiropā, ir krietni sliktāka gada pēdējā ceturksnī nekā pagājušā gada pirmajā vai otrajā ceturksnī. Tas arī jāņem vērā. Tāda ir nozares situācija Eiropas kontekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Vai papildjautājumi vēl ir?

Paldies, ministra kungs, par sarežģīto sesiju. Tiksimies nākošo ceturtdien.

Paldies deputātiem par jautājumiem. Ar to mēs slēdzam jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi.

Paldies. Uz redzēšanos!

A.Vilks. Paldies jums.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 14. februārī

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz elektroenerģijas cenu un uzņēmumu darbību” (Nr. 32/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 1887)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts galvojuma izsniegšanu a/s „Liepājas metalurgs””(Nr. 33/J11)  (pilns jautājuma teksts pielikumā).
(Atbildes dok. Nr. 1886)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts galvojuma a/s „Liepājas metalurgs” atmaksas iespējamību”(Nr. 34/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā).
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” audita objektivitāti” (Nr. 35/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 1885)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts izsniegtā galvojuma a/s „Liepājas metalurgs” uzraudzību”(Nr. 36/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
Pirmdien, 20.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”