1993.gada 6.aprīļa sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 105 deputāti.

Par plenārsēžu darba kārtību 6. un 7.aprīlim. Vispirms par svītrojumiem, pēc tam - par atsevišķiem balsojumiem un par tiem priekšlikumiem, ar kuriem jūs neesat mierā, un visbeidzot par papildinājumiem un grozījumiem izskatīšanas laika ziņā. Lūdzu.

P.Simsons: Aizsardzības un iekšlietu komisijai būtu lūgums 356.dokumentu ar tiem papildinājumiem un grozījumiem, kuri nedēļas laikā tajā ir izdarīti, nodot komisijai izskatīšanai pirms tā skatīšanas šeit, plenārsēdē. Tas ir pirmais darba kārtības jautājums.

Priekšsēdētājs: Par to būs atsevišķs balsojums. Tātad tas ir pirmais darba kārtības jautājums.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu visus zālē sēdošos izlasīt 398.dokumentu. Es saprotu, ka mums ir ļoti mīļi šie īpašumi, it sevišķi tie, kuri radīti pēc 1940.gada, bet tagad mēs ar šo lēmumu nododam šos īpašumus gan Krievijas Federācijai, gan arī fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras Krievijas Federācija atzinusi par saviem labvēļiem un tā tālāk. Tāpēc es lūgtu izlasīt šo 398.dokumentu. Man šajā sakarībā ir priekšlikums svītrot no darba kārtības 1.punktu, taču es lūgtu līdz tam brīdim, kamēr būs šis balsojums, izlasīt 398.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šis dokuments attiecas uz 1.punktu. 6.aprīlī tas ir darba kārtības 1.punkts. Nekādi balsojumi nav vajadzīgi. Tātad mēs to pieņemam zināšanai.

Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi, man būtu priekšlikums svītrot no darba kārtības piekto jautājumu. Es uzskatu, ka pašreizējos apstākļos, kad ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa un kad situācija ar katru dienu šā iemesla dēļ kļūst arvien saasinātāka, mums nebūtu vajadzības izskatīt tādu jautājumu, kas saistīts ar ļoti dziļām sekām un kas var vēl vairāk saasināt politisko situāciju Latvijā. Es domāju, ka tas ir jautājums, par kuru reiz tik un tā būs jārunā. Šie ir aktuāli jautājumi, es tam piekrītu, taču, manuprāt, būtu labāk, ja mēs šo jautājumu atstātu Saeimai, kura tiks ievēlēta, nevis tagad sāktu šo jautājumu izskatīt. Mums visiem būtu labāk, ja vēlēšanas notiktu mierīgā, līdzsvarotā politiskajā situācijā, tādēļ nevajadzētu šo situāciju kaut kādā veidā destabilizēt.

Priekšsēdētājs: Tas būs atsevišķs balsojums. Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Es saprotu, ka vairāk ierosinājumu par svītrošanu nebūs, tāpēc es izteikšos par darba kārtības pirmo un ar to ļoti cieši saistīto 5.punktu. Tātad gan viens, gan otrs punkts skar strādniekus, kuriem liktenis ir lēmis strādāt bijušajos PSRS militārajos uzņēmumos. Viens no tiem būtu 398.dokuments, ko darba grupa ir pārstrādājusi, ņemot vērā deputātu priekšlikumus 356.dokumentā, kurš ir ierakstīts arī darba kārtībā un kuru jūs varat apskatīties. Tas paredz šo uzņēmumu pārveidošanu jauktā īpašumā, lai šie uzņēmumi mierīgi varētu iziet sarežģīto un smago konversijas procesu, lai šos cilvēkus, kuriem liktenis tur ir lēmis strādāt, nepadarītu par bezdarbniekiem, neizdzītu uz ielas, jo Krievijai par viņiem vairs nav lielas intereses. Tā jau trīs uzņēmumus ir likvidējusi, un tāds pats liktenis var gaidīt arī pārējos uzņēmumus. Te runa ir apmēram par sešiem līdz septiņiem tūkstošiem strādnieku, kuru lielākā daļa, protams, nav Latvijas Republikas pilsoņi.

5.dokuments ir gluži citāds dokuments. Tas ir par šo strādnieku deportāciju no Latvijas. Skaidri un gaiši! Viņiem tiek izsniegtas termiņa uzturēšanās atļaujas uz gadu un tad skaidri un gaiši tiek pateikts, ka pēc gada viņi no Latvijas tiks deportēti. Mums ir jāizšķiras, par kuru variantu runāt. Es aicinātu vismaz izskatīt to, kuru mēs esam sākuši skatīt un par kuru pagājušajā nedēļā bija debates un tika izteikti dažādi viedokļi. Par 356.dokumentu tika iesniegti deputātu priekšlikumi un ir sagatavots jauns lēmuma teksts - tas ir 398.dokuments. Aizsardzības un iekšlietu komisijas iebildums ir absolūti nepamatots, jo eksistē 17.decembra Prezidija lēmums, ar kuru šis lēmuma projekts tika nodots arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas izskatīšanai, taču šī komisija nekādu atzinumu nav devusi.

Vēl vairāk - es tieši vērsos pie deputāta Dobeļa kunga ar lielu lūgumu paskatīties, vai tur nav kaut kas slikts un nepareizs no Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokļa. Diemžēl nekādu - ne mutisku, ne rakstveida - atbildi es neesmu saņēmis. Simsona kungam nav nekāda pamata apšaubīt, vai šis lēmums būtu skatīts komisijā. Ja viņi nav skatījuši, tad tā ir viņu pašu vaina. Jums bija mēnesis laika to skatīt. Un ne tikai mēnesis… Faktiski jums ir bijuši trīs vai četri mēneši, lai izskatītu šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai kādu citu atsevišķu balsojumu nav? Tātad mēs jau praktiski esam sākuši apspriest darba kārtības pirmo jautājumu.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Pagājušajā nedēļā 1.aprīlī mēs otrajā lasījumā izskatījām likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"", un šodien tas ir ietverts darba kārtībā kā balsojamais likumprojekts. Taču, tā kā tas pagājušajā trešdienā bija pēdējais jautājums, tad laika trūkuma dēļ mēs neizskatījām lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanos. Tas ir neliels lēmuma projekts - 401.dokuments. Un, lai mēs šeit nenostādītu sevi nepareizā juridiskajā situācijā, tad mums vajadzētu pēc likumprojekta nobalsošanas šo lēmuma projektu šodien pulksten 13.00 ietvert darba kārtībā, to izskatīt un pieņemt. Tas sastāv no trijiem punktiem un ir visai formāls… Tātad lūdzu iekļaut to darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es ceru, ka jūs sapratāt lietas būtību! Lagzdiņa kungs, tas notiks nevis pulksten 13.00, bet pēc tam, kad būs nobalsots. Vai ir iebildes? Nav. Paldies, to tad mēs izskatīsim kā papildinājumu.

Vai citu ierosinājumu nav? Tātad mēs varam apspriest atsevišķus balsojumus, kurus praktiski esam uzsākuši.

Pirmais atsevišķais balsojums būs par 6.aprīļa darba kārtības punktu. Tātad kā vienmēr vispirms mēs ierosināsim balsot par Augstākās padomes Prezidija piedāvājumu, ko ir iesniegusi Rūpniecības komisija. Šeit izskanēja dažādi viedokļi - Simsona kungs izteica savu viedokli, arī Grūbes kungs lūdza jūs iepazīties ar vēl citu dokumentu, tāpēc, lūdzu, izsakiet savus viedokļus par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Tātad šeit 1.punktā ir iesniegts 356.dokuments, bet Rūpniecības komisija šobrīd piedāvā 398.dokumentu, kurā gan pēc formas, gan pēc satura daudz kas ir izmainīts, un tāpēc man būtu lūgums: ja tiks izskatīts šis 356.dokuments, kā to iesaka Prezidijs, tad ir vajadzīgs arī atsevišķs balsojums par 398.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Taču kopā es tomēr aicinātu šo 1.punktu noraidīt, jo, kā jau teica Aizsardzības un iekšlietu komisija, tā protestē pret šā jautājuma izskatīšanu šobrīd un tāpēc lūdz neatbalstīt ne 356.dokumenta, ne arī 398.dokumenta izskatīšanu, iekams arī Aizsardzības un iekšlietu komisija nebūs devusi savu atzinumu. Es ceru, ka beidzot par šiem abiem dokumentiem savu atzinumu dos arī Juridiskā pārvalde, jo vakardien es saņēmu Juridiskās pārvaldes atzinumu un arī noraidījumu par jau parakstītu Zemesgrāmatu likumu.

Es domāju, ka mēs esam ļoti interesantā situācijā, jo Juridiskās pārvaldes vadība šobrīd atsakās parakstīt jeb vizēt atsevišķus Augstākās padomes dokumentus, un es saprotu, ka tas ir tāpēc, ka Juridiskās pārvaldes vadītāji šobrīd ir iekļāvušies aktīvā partiju cīņā, gatavojas vēlēšanām un grib kandidēt vēlēšanās. Un tāpēc, es domāju, nav brīnums, ka šobrīd parādās arī tādi dokumenti. Tomēr es ceru, ka arī ar Juridiskās pārvaldes atbalstu 398.dokuments… Tā ir unikāla situācija mūsu darbā, bet pie tās mums ir jāpierod, jo laikā līdz 4. un 5.jūnijam ne tikai tas vien var parādīties. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tikai nevajag traģiski uztvert visu šo lietu. Līdz šim es diemžēl esmu parakstījis ne vienu vien dokumentu, kurš ir bijis pretrunā ar Juridiskās pārvaldes atzinumiem, un, tāpat kā mums, arī juristiem var būt dažādi viedokļi un dažādi atzinumi, tāpēc varbūt neakcentēsim šo momentu tādā veidā, ka juristu viedoklis atšķiras. Man liekas, ka tas tā arī varētu būt.

Bet nu par lietas būtību. Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, man kā valsts ministram pašreiz ir ļoti kutelīga situācija. Ir tiesas lēmumi, un ir prokuratūras iesniegti dokumenti. Kāpēc jūs, balstoties uz tiesas lēmumu, nemaināt savas komisijas slēdzienu par šiem armijas īpašumiem un kāpēc pēc tam neseko valdības lēmums, kur tiek ievērots šis tiesas lēmums? Katrā ziņā prokuratūra ir noteikusi termiņus. Es jau esmu šos termiņus pārkāpis un neesmu prokuratūrai devis atbildi tikai tāpēc, ka pašreiz Augstākajā padomē tiek izskatīti attiecīgie dokumenti. Ja mēs iekavējam šo dokumentu skatīšanu, tad tādā gadījumā es nezinu, ko darīt - vai nu ievērot tiesas un prokuratūras prasību un mainīt šos lēmumus, vai palikt kaut kādā neziņā. Tāpēc varbūt tomēr būtu mērķtiecīgi par to šeit līdz galam izdiskutēt, lai attiecīgā izpildvara pēc tam varētu rīkoties tālāk. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es gribētu precizēt savu iepriekš teikto par 356.dokumentu. Kā jūs atceraties, es pagājušajā reizē no tribīnes jau izteicu viedokli. Mans lūgums bija ar tām izmaiņām, kuras tagad ir kā 398.dokuments, šo likumprojektu iedot mūsu komisijai pārskatīšanai, nevis vairs skatīt šo veco variantu, un tāpēc es piekrītu kolēģa Grūbes teiktajam attiecībā uz pirmo…

Priekšsēdētājs: Paldies. Man tomēr gribētos lūgt Rūpniecības komisiju komentēt šo situāciju, jo tiešām ir šie divi dokumenti. Viens ir darba kārtībā, kuru pēc Rūpniecības komisijas lūguma te ir ietvēris Augstākās padomes Prezidijs, bet otrs, kā es sapratu, ir saņemts it kā vēlāk, kaut gan datums ir viens un tas pats. Lūdzu.

I.Ēlerts: Tātad šis 398.dokuments atšķiras ar divām lietām: te ir svītrots tas strīdīgais punkts par kāda darījuma atzīšanu vai neatzīšanu par spēkā esošu. Tas tiek atstāts attiecībā uz visiem pārējiem jau pieņemtajiem likumiem un lēmumiem, un nav nekādas vajadzības to vēlreiz pārskatīt, taču ir parādījusies jauna 6.punkta otrā daļa, kurā tiek ievērotas šo uzņēmumu nomnieku intereses. Tāds ir viens gadījums, kad uzņēmumu ir nomājis tā sauktais darba kolektīvs. Lai arī par kādu mēs šo nomu uzskatām, šis kolektīvs tomēr ir strādājis un kaut ko nomas laikā ar savu darbu ir nopelnījis, tāpēc nav pamata viņam to atņemt.

Tās tad arī ir visas izmaiņas, jo citu būtisku izmaiņu te nav. Simsona kungs, izmantojot procedūras paņēmienus, grib lietu vienkārši kavēt. Labi, mēs dabūsim šos uzņēmumus tukšus - bez iekārtām - un tad priecāsimies… Un arī šie seši vai septiņi tūkstoši strādnieku būs uz ielas. Tas būs rezultāts, ja mēs šo lietu vēl ilgāk atliksim. Krievija, kā es saprotu, nav noskaņota gaidīt. Trīs uzņēmumi jau ir likvidēti, taču tie, paldies Dievam, bija ar mazu strādnieku skaitu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, es ļoti atvainojos! Tā kā abi dokumenti ir saistīti ar Rūpniecības komisiju, vai jūs piekrītat Grūbes kunga priekšlikumam, ka būtu jābalso arī par 398.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā?

I.Ēlerts: Es nedomāju, ka tas būtu jauns dokuments, jo, izskatot pagājušās nedēļas plenārsēdē 356.dokumentu, tika norunāts, ka deputāti iesniegs savus priekšlikumus. Tādi priekšlikumi patiešām ir iesniegti. Es tikai uzsvēršu, ka neviena priekšlikuma nav no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Balstoties uz deputātu priekšlikumiem, kuru iesniegšanas termiņš bija ceturtdien līdz pulksten 10.00 (un tādi arī tika iesniegti), darba grupa, piedaloties Juridiskās pārvaldes pārstāvjiem, šo lēmumu izskatīja vēlreiz un sagatavoja tekstu, kāds tas ietverts 398.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs balsosim par 356.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā.

Kolēģi, attiecībā uz priekšlikumu par svītrošanu varu teikt, ka tas nav balsojams. Balsojams ir Prezidija priekšlikums - iekļaut to darba kārtībā. Un tie kolēģi, kuri ir pret, viņi, dabiski, balsos "pret". Tādējādi attiecīgais balsojums parādīs, vai šis dokuments ir ieslēgts vai izslēgts no darba kārtības. Taču patlaban, kā es saprotu, runa ir par diviem dokumentiem. Manuprāt, Ēlerta kungs, jūs tomēr esat pieļāvis neprecizitāti pašā procedūrā, jo tad, ja ir pamatdokuments, pie pamatdokumenta vienmēr nāk klāt ierosinājumi, papildinājumi un tā tālāk, taču šajā gadījumā no viena dokumenta ir dzimis otrs dokuments. Tagad kolēģi prasa, par kuru tad mēs balsosim? Esiet tik laipns un paskaidrojiet!

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti! Pagājušajā nedēļā mēs izskatījām 356.dokumentu, tad tika iesniegti deputātu priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa ir pieņemta. Līdz ar to vairs nevarēja palikt vecais un tika sagatavots jauns dokuments pilnīgi normālā kārtībā. Ja nemaldos, attiecībā uz lēmumu "Par kārtību Latvijas tirgos" bija vairāk nekā 10 dokumentu, turpretī šeit ir tikai otrais.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs uzskatāt, ka Augstākās padomes Prezidijs un Kanceleja vienkārši nav reaģējuši uz jūsu izdarītajām izmaiņām un ir iesnieguši divus dokumentus?

I.Ēlerts: Diemžēl! Es Kancelejai patiešām uzrakstīju jauno nosaukumu, lai gan, protams, nezināju jauno dokumenta numuru. Kanceleja diemžēl nereaģēja uz to. Te patiešām zināma vaina varbūt ir manā sliktajā sadarbībā ar Kanceleju. Tātad šodien būtu jāskata, protams, 398.dokuments.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, paldies, es apmēram sapratu šo situāciju un ceru, ka arī jūs esat sapratuši, jo faktiski šeit Augstākās padomes Prezidijs un arī pati komisija, kas acīmredzot bija… Ak, tā, acīmredzot neviena nebija Prezidijā, un, ja arī kāds bija Prezidijā, tad viņš nenoreaģēja uz šo situāciju, tāpēc mēs esam iekļāvuši arī veco dokumentu, lai gan faktiski jau apspriešanas gaitā ir radies pavisam cits dokuments. Tāpēc mums ir jābalso par 398.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamais sēdes vadītāj! Prezidijs jau ir nobalsojis par 356.dokumentu, un es domāju, ka tas apzināti nav nobalsojis par citu. Rūpniecības komisija tagad iesaka iekļaut 398.dokumentu, tāpēc es uzskatu, ka šeit ir divi balsojumi: viens ir par Prezidija piedāvājumu - iekļaut 396.dokumentu, bet otrs ir par 398.dokumentu, kuru šobrīd piedāvā Rūpniecības komisija. Tas ir normāli, tāpēc varētu būt arī šāds balsojums. Taču es gribu pateikt tikai to, ka abi šie dokumenti ir pretrunā ar vakar parakstīto dokumentu par zemesgrāmatām. Turklāt tas ir likums. Tāpēc šobrīd nevar notikt šāda lēmuma izskatīšana tikmēr, kamēr nav izanalizēta šī situācija ar parakstīto likumu. Un tāpēc ir šī pretruna. Tādējādi es domāju, ka arī Juridiskā pārvalde apzināti… Šeit no tribīnes Ēlerta kungs jau paziņoja, ka Juridiskā pārvalde iestājas tieši par šādu dokumenta redakciju. Tieši tāpēc Juridiskā pārvalde vakardien atteicās parakstīt, pareizāk sakot, vizēt, šo dokumentu. Es domāju, ka tās rīcībā ir zināma loģika, taču šīs loģikas šobrīd nav mums, jo likums no 5.aprīļa ir stājies spēkā, tāpēc šobrīd abiem šiem lēmumiem ir jābūt saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, lūdzu uzmanību! Grūbes kungs piedāvā dažādus balsojumus, viņa argumenti lai paliek viņa paša ziņā, bet es gribu vēlreiz aicināt izteikties Rūpniecības komisiju. Vai jūs Prezidija sēdē bijāt iesnieguši 356. vai 398.dokumentu? Varbūt te vienkārši ir tehniska kļūda? Varbūt šeit ir procedūras samudžinājums, kura rezultātā mēs tērējam laiku?

Lūdzu, Pededzes jaunkundze!

Dz.Pededze, Augstākās padomes Kancelejas pārstāve: Es domāju, ka šinī momentā samudžināt situāciju vēlas Grūbes kungs. Kur ir teikts, ka es varētu uzņemties to vainas daļu, ka Prezidijā netika ierosināts, ka šim dokumentam ir mainīts nosaukums? 356.dokuments bija iekļauts pagājušās nedēļas darba kārtībā un no šīs darba kārtības tas nav svītrots. Tātad tas paliek darba kārtībā. Bez tam, ja nav bijis precizēts, ka ir bijis balsojums par nosaukuma izmaiņu, tad tā ir tehniska lieta, par kuru nebūtu jābalso, bet kura tomēr būtu jāprecizē. Piemēram, citos gadījumos mums ir bijis gaisa kodekss, kuram darba gaitā tika mainīts nosaukums uz "Par aviāciju", jūs esat skatījuši likumu "Par aviāciju", nemaz neprotestējot, ka darba kārtībā ir bijis minēts tā vecais nosaukums "Gaisa kodekss", lai būtu skaidrs, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā un kas nav. Es domāju, ka šajā gadījumā būtība ir skaidra, ka tas ir viens un tas pats lēmums, tikai citā modifikācijā, nevis jauns dokuments.

I.Ēlerts: Paldies, Pededzes jaunkundze!

Priekšsēdētājs: Kolēģi, līdz ar to, ka šeit procedūrā ir notikusi tehniska kļūme, es lieku uz balsošanu vienu priekšlikumu - 398.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 33, atturas - 29. Nav iekļauts darba kārtībā.

Atsevišķs balsojums būs arī par 5.punktu - lēmuma projektu "Par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru atrašanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā".

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Šis lēmums nav tapis, kā teica Selecka kungs, kaut kādā priekšvēlēšanu pasākumā un tā tālāk, jo šis lēmums tika gatavots jau ilgāku laiku, tam bija ļoti daudz variantu. Bija arī citi nosaukumi, un šie varianti tika iesniegti caur Augstākās padomes Prezidija komisijām, taču komisijas (kā parasti!) tos neskatīja un izlikās, ka nekas tāds nav noticis, un tāpēc to vajadzēja iekļaut darba kārtībā šādā veidā.

Šeit nav nekā cita, kā vien tas, ko nosaka mums Latvijas Republikas likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" un lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, kura 2.punkts nosaka: "Noteikt, ka ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ieguvuši pastāvīgo pierakstu Latvijas Republikā, viņu statusu un uzturēšanās kārtību noteiks īpaši likumdošanas akti un starpvalstu līgumi." Tātad mēs sākam strādāt pie šiem īpašajiem likumdošanas aktiem. Protams, var būt, ka tāds, kāds tas ir, tāds nu viņš ir. Mēs varam apspriest šo jautājumu, taču es ceru, ka plenārsēde varētu šo lēmumu uzlabot. Un tomēr es neredzu pamata, kāpēc lai to šeit vispār nevarētu skatīt.

Kāpēc gan mēs nevaram to skatīt šobrīd, kādēļ tas būtu jāatliek uz nenoteiktu laiku? Kaut vai tādēļ, ka šobrīd sāksies sertifikātu izdošana visiem it kā pastāvīgi šeit dzīvojošajiem, ko noteiks saskaņā ar šo reģistru, un līdz ar to faktiski mēs šos cilvēkus, kuriem šeit nav palikšanas, gribam piesaistīt arvien stingrāk Latvijas valstij arī ar tādiem lēmumiem kā šis iepriekšējais. Vārdu sakot: Dieva dēļ, lai tik viņi nepaliek bez darba un lai tikai viņi, Dieva dēļ, nebrauktu prom!

Tāpēc es aicinātu vismaz uzklausīt šo lēmuma projektu un nesvītrot to no darba kārtības!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Kā jūs redzat, visu laiku jautājumos par militārpersonu izvešanu no Latvijas Krievija mums uzbrūk. Viens pasaka, ka viņiem nav gatavi dzīvokļi Krievijā, otrs runā, ka mēs te pārkāpjam cilvēktiesības un tāpēc viņus nevedīs ārā. Un mēs absolūti neko neparādām, cik viņu mums te ir nelikumīgi ieradušies, cik lielā mērā viņi ir saistīti ar militāro dienestu un kāda ir viņu ietekme Latvijā. Es domāju, ka tieši ar to mums ir jāsāk un tieši šodien. Mēs taču zinām, kas visvairāk rada nestabilu situāciju mūsu sabiedrībā, kurš rīko visādus mītiņus un apspriedes ar Latvijai izteikti klaju naidīgu raksturu. Tās ir tieši šīs militārpersonas, dažāda veida organizācijas, to piekritēji, tātad visi tie, kuri ar tām ir saistīti. Es domāju, ka tomēr ir pienācis laiks likt viņiem manīt, lai viņi sāk domāt par savām aktivitātēm. Jo mēs agrāk iesāksim šo jautājumu risināt, jo mēs ātrāk to arī atrisināsim.

Galu galā, kurš no mums šodien var pateikt, cik viņu vispār ir šeit, Latvijā? Mums taču te ir fantastiski skaitļi, vismaz pēc neoficiāliem rādītājiem. Tad kāpēc vienreiz nevarētu iesākt šo jautājumu kulturāli risināt ar likumdošanas iestādes palīdzību? Un tā atruna, ka to nevajag darīt pirms Saeimas vēlēšanām, ka, lūk, ar to nodarbosies Saeima… Turpretī man liekas, ka tieši vēlētājiem būtu ļoti derīgi redzēt, kurš ir par to, lai šīs militārpersonas apzinātu un kulturāli no šejienes mēģinātu dabūt prom. Tad arī redzētu, kuri ir tie, kas tagad te ar kaut kādiem paņēmieniem to lietu mēģina novilcināt. Un ja nu jaunā Saeima atkal ar šo lietu nenodarbosies? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Karlsons: Cienītie kolēģi! Es iesniedzu 20 deputātu parakstītu iesniegumu par šā jautājuma personālo balsojumu, lai noskaidrotu katra atsevišķa deputāta viedokli un attieksmi pret šā svarīgā darba jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es saprotu Selecka kunga bailes un trauksmes sajūtu, taču es gribētu teikt, ka mums ir jābūt godīgiem, un nekas nepalīdz labāk noskaidrot situāciju, nomierināt kaislības, kā vien zināmi spēles noteikumi. Mēs runājam par dekolonizāciju, par armijas izvešanu, bet mums līdz šim vēl nav bijis drosmes pateikt, ko mēs saprotam ar šo jautājumu. Mums nav bijis iespējams to pateikt. Tāpēc es uzskatu, ka šis dokuments, kuru ir sagatavojis Cilinska kungs, ir augstākā mērā godīgs, turklāt tas formulē šos spēles noteikumus. Un tieši tādēļ, godājamie kolēģi, neatkarīgi no frakcijām es aicinu būt noteiktiem un šo dokumentu atstāt darba kārtībā, kā arī to izskatīt. Un nevis tikai paskatīties, kā teica Cilinska kungs, bet gan izskatīt pēc būtības un to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Dineviča kungs, lūdzu!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Principā šis jautājums tiek risināts starpvalstu sarunās, tas tiek risināts arī attiecībā uz tām militārpersonām, kuras ir aktīvajā dienestā, un viņu ģimenes locekļiem. Es domāju, ka šeit ir pietiekami liels cilvēku loks, kuri tādi nav. Pieņemsim, pat tad, ja viņam tētiņš 1940.gadā ir bijis virsnieks, ja viņš pats ir dzimis kaut kad 60.gados un viņam tagad šeit ir ģimene un dzīvoklis, tad viņam anulē pierakstu un šim cilvēkam pasaka: tev gada laikā ir jāiet no šejienes prom! Tev tiek dots gads, lai sakravātu savas mantiņas. Es domāju tā: ja dokuments tiek pieņemts ar šādu tekstu, tad tādā gadījumā principā nav iespējams turpināt sarunas ar Krieviju. Ja nevajag, tad nevajag! Es neredzu tādā gadījumā iespēju šo delegāciju vadīt.

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš: Es gribu teikt par pašu motivāciju, ne tik daudz par saturu. Patiešām nav skaidra ne Karlsona kunga, ne Dobeļa kunga nostāja, jo viņi saka: paskatīsimies, kā kurš balsos. Es, protams, saprotu, ka tuvojas vēlēšanas, un tā mēs pie katra jautājuma paskatīsimies, kā kurš balsos. Man liekas, ir jādomā par to, vai dokuments Latvijas valstij ir principiāli vajadzīgs vai nav. Un, ja kāds šeit grib paskatīties, kā kurš balsos, tad es aicinu balsot "pret", jo tā ir vienkārši nekorekta pieeja. Tā nevar šo jautājumu izvirzīt, jo pēdējā laikā - padomāsim reāli! - arvien vairāk parādās dokumentu, kur kāds grib paskatīties, kā kurš balso, to nopublicēt un izmantot šos datus vēlēšanu kampaņā. Vai mēs kā tautas ievēlēti deputāti risinām problēmas vai nerisinām?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Mēs laikam tiešām risinām šīs problēmas. Man nav īsti izprotams, kāpēc pārstāvji no Demokrātiskā centra partijas, kas visu laiku iestājas par pilsonības jautājuma neatliekamu risināšanu, šoreiz tik kautrīgi grib atteikties no tā, kas ir jāizdara vispirms, iekams mēs vispār varam pieņemt kaut kādu koncepciju elementārā pilsonības jautājumā. Mums taču acīmredzot ir jāsakārto uzskaite attiecībā uz šiem armijā iesauktajiem cilvēkiem.

Man nav saprotama arī tā patētiskā kaisle, ar kuru Dineviča kungs šeit draudēja, ka tiks pārtrauktas visas sarunas. Nekādas sarunas netiks pārtrauktas, Dineviča kungs! Acīmredzot pēc Saeimas vēlēšanām šī delegācija būs daudz stingrāka un tā izskatīs arī to, kāpēc iepriekšējā delegācija pretēji Latvijas Konstitūcijai ir atļāvusi aizvest dažādus kustamos īpašumus. Tas ir diezgan sarežģīts jautājums, jo ne viena gada laikā vien no šejienes tika vests ārā.

Šīs termiņa uzturēšanās atļaujas vispār jau nenozīmē, godājamie deputāti, to, ka kāds tiks trīs dienu laikā izsviests no Latvijas. Es saprotu tā, ka tas ir individuāls process, un tāpēc tas, kam šeit ir visi šie radi, dzīvokļi un īpašumi Latvijā, kā minēja Dineviča kungs, viņš šeit arī paliks, jo nekas taču neliedz šīm varas iestādēm viņam izsniegt pastāvīgo uzturēšanās atļauju tikai pēc tam. Un, ja mēs paši pagājušā gada 1.jūlijā esam pieņēmuši likumu par kārtību, kādā šeit uzturas ārzemnieki, un arī par šo reģistrāciju, tad mums ir viens tāds punkts, ja mani atmiņa neviļ, ka to cilvēku statusu, kuri te ir pierakstījušies, bet nav Latvijas pilsoņi, noteiks īpašs likums. Lai šos likumus izstrādātu, mums acīmredzot kaut kas ir jāsāk darīt. Un man būtu ļoti interesanti uzzināt, lūk, ko: ja mēs tagad nesākam izskatīt šo jautājumu par militārpersonām, kad tad mēs to sāksim - jūlijā, augustā? Varbūt vēl gadu atliksim šo pilsonības koncepcijas izstrādāšanu? Es šeit nesaskatu neko briesmīgu.

Attiecībā uz pašu lēmumu. Jā, tur varbūt var piesieties kādām stila kļūdām, taču mēs tās varam šeit apspriest un labot. Tomēr tas ir jādara neatliekami. Es domāju, ka šis lēmums Latvijā pašreiz ir nokavēts vismaz par pusgadu, tāpēc es aicinu visus balsot "par". Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Pirmā piezīme. Es gribētu to teikt tiem cilvēkiem, kuri lieto jēdzienu "dekolonizācija". Manā rīcībā ir dokumenti, un jūs varat paskatīties, ko tas nozīmē. Vakar man arī par to tika teikts, jo Portugāles prezidents lūdza juristus sevišķi apskatīties, ko tas nozīmē konkrētajos piemēros. Tā ka nelietojiet jēdzienus, ar kuriem neesat iepazinušies.

Sāksim ar to, ka vakar man sakarā ar šo dokumentu tika pateikts citāts, ka augstākā ideja nepazīst cilvēka žēluma. Es varbūt tam piekrītu, bet augstākā ideja nepazīst arī diletantismu. Nebūsim diletanti! Man ir tikai viens iebildums. Es uzskatu, ka šis lēmums obligāti ir jāapspriež, bet man ir lūgums manas Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas vārdā to atlikt šodien tāpēc, ka tā vienošanās, ko ceturtdien mēs džentlmeniski bijām panākuši ar Cilinska kungu par labojumu šajā lēmumā un kam viņš piekrita, attiecas uz to, ka vispirms gatavos lēmumu attiecībā uz tiem, kuri nav reģistrēti. Cilinska kungs tam piekrita, taču šo džentlmenisko vienošanos viņš nav ņēmis vērā, un manai komisijai nav bijis iespēju pašlaik vēlreiz izanalizēt to situāciju, kāda ir radusies sakarā ar to, ka viņš šo mūsu ceturtdienas vienošanos nav ievērojis. Tāpēc es mūsu komisijas vārdā lūdzu dot mums iespēju tomēr izpētīt šo situāciju un atrast tādu dokumenta redakciju, kuru mēs varētu uzreiz normāli apspriest un pieņemt. Tāpēc es lūdzu atlikt un neiekļaut šo jautājumu darba kārtībā šajā nedēļā. Tas ir tieši sakarā ar to jautājumu, ka ceturtdien panāktie punkti nav iekļauti.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Panteļejeva kungs, - ja atlikt, tad sakiet, uz cik ilgu laiku? Atlikt uz nedēļu?...

Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mūsu Augstākajā padomē mēs divas programmas tomēr realizējam. Viena - īpašuma attiecību sakārtošana Latvijā, otra - iedzīvotāju tiesiskā statusa noregulēšanas programma, kurā ir ļoti daudz dokumentu. Un, lūk, šis izskatāmais dokuments ir viens no iedzīvotāju tiesiskā statusa noregulēšanas programmas dokumentiem, kas galu galā sakārto to, uz kāda pamata šeit, Latvijā, kurš atrodas. Jo galu galā mums ir jāveido neatkarīga valsts. Tas ir viens. Tātad šis dokuments ir jāizskata šā iemesla dēļ. Un mēs nevaram atlikt uz Saeimu visu to, kas nepatīk, to tikai atvirzot tālāk. Mums ir jāskata visa šī programma. Tas ir viens.

Otrs. Ārvalstīs Krievijas propaganda nepārtraukti nežēlo lielus līdzekļus, maksā žurnālistiem milzīgus honorārus, teiksim, 10 000 dolāru par vienu rakstu, kas ir vērsts pret Latviju. Tur tiek speciāli rakstīts, ka mēs te gatavojam krieviem gandrīz vai karātavas. Tātad ārvalstīs notiek milzīga masveida propaganda, ko piekopj Krievijas dienesti un Ārlietu ministrijas resors pret Latviju. Mums vienkārši ir jāpieņem korekts likumdošanas akts, lai parādītu, ka mēs pieņemam korektus lēmumus. Var strīdēties par atsevišķiem punktiem, bet par to, ka vispār varētu neizskatīt šo jautājumu… Tādēļ tas ir jāizskata šodien pat.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es atvainojos, jūs, izsakot savus balsošanas motīvus, varbūt ņemiet vērā sekojošo: mums pagaidām ir tāda situācija, ka būs divi balsojumi. Pirmais balsojums būs par svītrošanu no darba kārtības. Es jūs varbūt nebrīdināju, taču šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā ar plenārsēdes balsojumu. Tādējādi tas nav parastais Prezidija ieteikums iekļaut to darba kārtībā. Tāpēc pirmais balsojums būs par svītrošanu no darba kārtības, bet otrais balsojums būs par Panteļejeva kunga ierosinājumu - atlikt šā jautājuma izskatīšanu, dodot laiku saskaņot to attiecīgajās komisijās, kā viņš formulēja. Manā rīcībā ir divi balsojumi, kuri tiks piedāvāti. Jūs varat izteikt savu viedokli varbūt arī par šo momentu.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es pašlaik tikai komentēšu Panteļejeva kunga izteikumus. Pirmkārt, ne jau es viens pats esmu uzrakstījis šo lēmumu un strādājis darba grupā. Tajā ir arī Pilsonības un imigrācijas departamenta cilvēki, tā ka tas ir kolektīvs darbs. Tāpēc es Panteļejeva kunga komisijas ceturtdienas sēdē pieņēmu zināšanai veselu virkni ieteikumu. Tālāk tie tika apspriesti darba grupā, un daļa ir pieņemta, bet otra daļa - nepieņemta. Jauno redakciju komisija saņēma pirmdien un izskatīja savā sēdē. Tur bija klāt arī Pilsonības un imigrācijas departamenta cilvēki, un tāpēc, ka šajā pirmdienas sēdē nebija klāt Panteļejeva kungs, mums tā laikam ir gadījies. Taču es nedomāju, ka tas atbilda tieši tam, ko Panteļejeva kungs teica šeit pie mikrofona. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Es gribētu iestāties par to, lai šādi jautājumi būtu risināmi ar likumu, nevis ar lēmumu palīdzību. Šeit vispirms ir vajadzīgs likums par pilsonību, ir vajadzīgi citi likumdošanas akti, un tad, ja tos būtu nepieciešams precizēt, ir jāpieņem arī atsevišķi lēmumi.

Es gribētu akcentēt visu klātesošo uzmanību arī uz to, ka šeit runa nav tikai par militārpersonām, bet ir runa arī par civilpersonām. Pievērsiet uzmanību 1.6.punktam. Kas tad skar civilpersonas, kas uz brīva līguma pamata strādā uzņēmumos, iestādēs, piemēram, par apkopējām, pavārēm, sētniekiem vai tehniskajiem darbiniekiem? Šeit ir runa par civilpersonām, teiksim, ka viņš ir dzimis armijas virsnieka ģimenē, piemēram, 1945.gadā, ka viņš šeit ir tikai dzīvojis, viņš jau varbūt ir kļuvis vectētiņš un nekad nav bijis militārpersona. Ar šādiem lieliem, rupjiem vilcieniem delikātas lietas atrisināt nav iespējams. Dokuments tehniski nav sagatavots tāds, lai to tik vienkāršoti šeit normāli varētu apspriest un izlemt tūkstošiem cilvēku likteņus.

Tāpēc es aicinu šobrīd nebalsot par šo lēmumu un neiekļaut to darba kārtībā. Un, ja mēs gatavotu atsevišķu lēmumu, tad tas varētu būt lēmums par militārpersonām, bet civilpersonu liktenis būtu lemjams citādā veidā.

Priekšsēdētājs: Mīļie kolēģi! Runa nav par ietveršanu darba kārtībā. Runa - tieši otrādi - ir par to, lai to no darba kārtības svītrotu, jo darba kārtībā tas ir iebalsots ar plenārsēdes balsojumu. Šeit varētu būt runa par to, ka mēs… Runājot par procedūru, jūs varbūt izsakiet savu viedokli. Varētu būt runa par to, ka mēs balsotu par Panteļejeva kunga priekšlikumu - par pārcelšanu, tas ir, par tā atlikšanu. Ja tas gūst balsu vairākumu, tad līdz ar to tas paliek tādā veidā, ka netiek balsots par svītrošanu, bet tikai par pārcelšanu.

Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka vislabāko priekšlikumu izteica Panteļejeva kungs, jo tiešām, ja jau viņa komisija nav šo jautājumu pilnīgi izskatījusi un saskaņojusi, tad atļausim vispirms izspriest visu no viņu pozīcijām - kas ir pieņemams un kas nav pieņemams. Jo, godīgi sakot, tas ir ļoti patīkams, silts priekšlikums mūsu sirdīm, bet tas nav saskaņots ar tām starptautiskajām normām, kuras vispār pasaulē tiek pieņemtas.

Otrkārt, neaizmirstiet, ka šis jautājums tiek apspriests arī starpvalstu sarunās. Turklāt kā viens no galvenajiem jautājumiem. Ja mēs izlemjam tā, kā piedāvā šis iesniegtais projekts, tad šīs sarunas turpmāk var vienkārši neturpināt, jo nebūs pamata to darīt.

Treškārt, neaizmirstiet, ka starpvalstu sarunas, līgums ir augstāks par likumu. Tāpēc labāk sagatavosim šo likumu tādu, lai starpvalstu sarunās to var izmantot. Bet, ja mēs pieņemam šādā variantā, tad tas nekur nebūs izmantojams. Vienkārši pasaule par mums smiesies. Es vēlreiz aicinu piekrist Panteļejeva kunga piedāvājumam - atlikt šā jautājuma izskatīšanu, pirms Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija nav galīgi iepazinusies un pieslīpējusi šo dokumentu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti, es gribētu atgādināt jums par lēmumu, lai jūs neatsauktos tikai uz likumu, par kuru runāja. Mums ir arī lēmums par likuma, kas saucas "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", spēkā stāšanās kārtību. Un jūs ļoti labi zināt, ka termiņi uzturēšanās atļaujā nebūt nenozīmē, ka tas jāizdara trīs dienās vai gada laikā. Tas ir dokuments, ko saņem ārvalstnieks vai bezvalstnieks, ja viņa uzturēšanās šeit laika ziņā ir ierobežota. Un šajā lēmumā ir punkts, kurā bija teikts, ka Ministru padomē līdz 1992.gada 22.jūnijam, godājamie Demokrātiskā centra pārstāvji, bija jāizstrādā šī kārtība un nolikums par šo termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Tas, protams, zināmā mērā tiek darīts attiecībā uz atsevišķām personām, uz tiem cilvēkiem, kuri tiek noķerti tagad, un uz visiem pārējiem.

Vēl es gribēju teikt, ka nekur nav sacīts, ka ir jābūt tieši vienam likumam. Te šajā lēmumā ir teikts, ka ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir ieguvuši pastāvīgo pierakstu Latvijas Republikā, viņu statusu un uzturēšanās kārtību noteiks īpaši likumdošanas akti un starpvalstu līgumi. Tātad nevis tikai viens kaut kāds likums, bet vesela rinda šo līgumu, lēmumu un pārējo dokumentu. Un tas, ka šeit jau sākas tik dedzīgas debates, liecina, ka šis lēmums nebūs vienkāršs un ka to ir jāsāk izskatīt nekavējoties. Jo mēs jau tik un tā to nepieņemsim vienā reizē. Mēs nevaram atlikt šeit visus labojumus, kā teica Panteļejeva kungs. Tos var iesniegt rakstiski, jo tie ir viens vai divi teikumi. Frakcija "Satversme" atbalsta šo priekšlikumu, un es vēlreiz aicinu balsot par to, lai šis jautājums netiktu svītrots no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es vēlreiz atkārtoju: būs divi balsojumi. Ja Selecka kungs savu priekšlikumu par balsojumu neatsauks, tad būs divi balsojumi. Viens - svītrot no darba kārtības, otrs - atlikt.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Mani ļoti izbrīna tas, ka daži kolēģi, kas tik ļoti aizstāv šā lēmuma pieņemšanu, aizvirzās no paša centrālā jautājuma, proti, no armijas izvešanas un šo īpašumu pārņemšanas. Es jums varu teikt (jo saskaros ikdienā pašvaldību sakarībā ar šo jautājumu), ka armija pamazām velkas prom, bet īpašumi netiek pārņemti. Tā ka šajā ziņā mēs praktiski nerisinām šos aktuālos jautājumus, kas ir saistīti ar armijas izvākšanos no Latvijas.

Pirmkārt, es domāju, ka aktīvāka mūsu darbība varēja būt, lai veicinātu armijas ātrāku izvešanu no Latvijas. Otrkārt, tas ir īpašumu jautājums. Īpašumi iet bojā, tie vārda burtiskā nozīmē tiek izlaupīti. Turklāt lieli īpašumi. Treškārt, šeit netiek risināts konkrētais jautājums par aktīvajām militārpersonām un viņu ģimenes locekļu iziešanu reizē ar armiju. Te jautājums būtu jārisina ļoti konkrēti. Taču mēs attālināmies no šā galvenā jautājuma un pasviežam pirmsvēlēšanu manierē visu šo iedzīvotāju sastāva sakārtošanu pārāk vieglā formā. Tāpēc es ierosinu piekrist tam, ka šā lēmuma izskatīšanu vajadzētu atlikt un tomēr izveidot ļoti konkrētu šo lēmumu sakarā ar armijas izvešanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Mūsu komisija, kurā ietilpst vairāku frakciju pārstāvji, arī "Satversmes" frakcijas pārstāvji, izskatīja šo dokumentu. Es referēju tieši no juridiskā viedokļa. Mēs pārbaudījām, vai šis dokuments, šis lēmums darbosies un vai būs iespējams to realizēt tieši no juridisko normu viedokļa un no tā realizēšanas mehānisma viedokļa. Un tikai sakarā ar to mums radās domstarpības. Tādēļ mēs, piekrizdami Cilinska kungam, atlikām šo jautājumu uz vakardienu, taču arī vakar to neizdevās izdarīt tīri tehnisku apstākļu dēļ.

Lūk, kaut vai viens tāds moments, cienījamie kolēģi! Iemetiet aci dokumentā, jo es neanalizēšu to visu! Redziet, šinī lēmumā Ministru padomei un Rīgas priekšpilsētu un pagastu pašvaldībām tiek dots termiņš līdz 1.maijam… (Šteina kungs, varbūt jūs paklausīsities, ko es saku, ja jūs tiešām šis jautājums interesē…) Tātad līdz 1.maijam atrast visus dzīvokļus, kur dzīvo personas, kas savā laikā Latvijā ir ieradušās kopā ar militārpersonām. Vai jūs saprotat, ko tas nozīmē - līdz 1.maijam? Vai tas ir reāli? Ja mēs šodien pieņemam šo lēmumu ar tādu tekstu, tad, piedodiet, tā ir tīra politiska deklarācija, lai apmānītu latviešus un radītu iespaidu, ka mēs šeit tiešām taisāmies uzsākt Latvijas atbrīvošanu. Tā ir tikai apmānīšana! Es lūdzu atlikt izskatīšanu un dot iespēju mums, komisijai, lietišķi un bez politiskām spriedzēm normāli apspriest šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Kolēģis Dobelis enerģiski ieradās ar oficiālu rakstveida paziņojumu: "Ierosinu pārtraukt apspriešanu un balsot." Man jāliek uz balsošanu šis Dobeļa kunga ierosinājums. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu par apspriešanas pārtraukšanu. Pēc tam būs konkrēti balsojumi par šo jautājumu. Lūdzu rezultātu. 83 - par, 22 - pret, atturas - 6.

Kolēģi, lūdzu uzmanību! Tātad es vēlreiz atgādinu, ka šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā un tāpēc nevar būt cits balsojums, kā vien tas, ko ierosināja Selecka kungs, - ka vajag izslēgt šo jautājumu no darba kārtības. Es vēlreiz atkārtoju, kas tas ir par jautājumu: tas ir lēmuma projekts par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru atrašanās Latvijas Republikā ir saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā (364. un 371.dokuments). To iesniegusi frakcija "Satversme". Tad man ir jālūdz Kancelejai paskaidrojums, jo šeit ir gan 364., gan 371.dokuments.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pededzes kundze!

Dz.Pededze: Šeit ir tieši tāda pati situācija, ka viens dokuments ir iebalsots un izdalīts pagājušajā nedēļā, bet pēc tam tie paši dokumenta autori ir iesnieguši uzlabotu dokumentu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, te situācija mainās, jo iepriekšējā situācija bija citāda - tur tika apspriests dokuments, bet apspriešanas laikā tas tika uzlabots, taču šeit ir cita situācija, kā jūs saprotat. Tad mums ir jābalso par šā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā, nevis par izslēgšanu.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es ierosinu balsot par 364.dokumentu, kāds tas tika iesniegts darba kārtībā, un viss.

Priekšsēdētājs: Jūs uzstājaties frakcijas vārdā? Lūdzu.

A.Kiršteins: Tātad atstāsim vienu dokumentu un balsosim par otra svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Cālīša kungs, lūdzu!

I.Cālītis: Mēs visu rītu runājam tā, it kā mēs nebūtu iepazinušies ar 371.dokumenta saturu. Tieši tādēļ šeit ir radies šis pārpratums sakarā ar mūsu darba kārtību un numerāciju, kas ir tajā minēta. 371.dokuments ir Juridiskās pārvaldes atzinums par šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es domāju, ka tās ir iesniedzēja tiesības lūgt balsot par vienu no tiem dokumentiem, kuri ir iesniegti. Viņi gan ir iesnieguši trīs dokumentus, taču viņi lūdz atstāt darba kārtībā 364.dokumentu. Jā, bet jūs, Cilinska kungs, kā labs procedūras zinātājs mani nostādīsit neveiklā situācijā. Tagad, ja mēs, pieņemsim, svītrosim 364.dokumentu, tad 371.dokuments paliks, jo tas jau ir iebalsots darba kārtībā. Atzinums? Jā, es atvainojos, tas ir atzinums un tas neattiecas… Jā, pilnīgi pareizi!

Mana situācija ir skaidra - tātad būs divi balsojumi. Pirmais - par 364.dokumenta svītrošanu no darba kārtības, otrais balsojums - par šā lēmuma projekta izskatīšanas atlikšanu uz nedēļu - uz nākamo plenārsēdi. Tiks ņemts vērā balsu vairākums - kurš no šiem priekšlikumiem iegūs balsu vairākumu, tas šobrīd tiks akceptēts. Ja ne, tad, lūdzu, nāciet un pasakiet… Lūdzu.

E.Cilinskis: Tātad, ja tas tiek svītrots no darba kārtības, tad tas ir svītrots, un vairs par neko nav jābalso. Ja tas netiek svītrots, tad var balsot par nākamo priekšlikumu - par pārcelšanu. Ja tas saņem balsu vairākumu, tad ir… Bet, ja ne, tad tas paliek šajā nedēļā.

Priekšsēdētājs: Protams, es tā arī domāju. Ja gadījumā tas negūst balsu vairākumu, ja nav pāri pusei, tad, dabiski…

Tātad pirmais balsojums būs par izslēgšanu. Deputāti pieprasa personālo balsojumu, un Endele droši vien to dzird. Kad lasīs izdruku, tad arī pateiks… Paldies. Kas jums bija sakāms? Viena balss papildus "par" - tā ir Laķa kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par - 41, pret - 43, atturas - 21.

Lūdzu, nākamais balsojums! Par izskatīšanas pārcelšanu. Vienu mirklīti! Tieši tāpēc, ka tas bija iebalsots. Tā kā tas jau ir iekļauts darba kārtībā, tad ir loģisks balsojums par tā pārcelšanu uz nedēļu - uz nākamo plenārsēdi. Lūdzu rezultātu. 56 - par, 37 - pret, 15 - atturas. Pēc maniem aprēķiniem, tas netiek pārcelts. Nav!

Kolēģi, lūdzu, izvērtējiet situāciju! Lūdzu to izlemt balsu skaitīšanas komisijai.

J.Endele: Es piekrītu sēdes vadītājam Gorbunova kungam, viņa aprēķinam. Tātad šeit iznāca, tā sakot, apgrieztā skaitīšana. Pirmajā gadījumā ir 64 balsis par to, lai izskatīšana notiek šodien… (Zālē skaļi protesti.) Tātad netika svītrots, jo tur ir 64 balsis. Par pārcelšanu ir 52 balsis… Es atvainojos 57… Laķis tur bija… (Zālē skaļas balsis.)

Priekšsēdētājs: Mīļie kolēģi, jūs kārtējo reizi gribējāt izsprukt ar "atturoties". Un te nu jūs esat iekrituši ar šo atturēšanos. Es vismaz nevaru to citādi formulēt, kaut gan es, atklāti sakot, balsoju par svītrošanu, tā ka es personīgi esmu ieinteresēts it kā otrajā variantā.

A.Panteļejevs: Taču tie nav alternatīvi…

Priekšsēdētājs: Bet tad atturēšanās nozīmē "pret", un te jau tas parādās. Tas summējas kopā ar "pret". Kolēģi, es vēlreiz nolasīšu…

A.Panteļejevs: Nē, nav… Tad mēs neesam sapratuši jautājuma formulējumu.

Priekšsēdētājs: Jūs vienmēr neesat sapratuši un vienmēr esat gribējuši atturēties, lai izkļūtu no šīs situācijas, bet te nu tā ir…

A.Panteļejevs: Nē, jūs jaucat…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es atvainojos, ja tā tiek izvirzīts šis jautājums, tad mums ir jāpārbalso. Tas formulējums bija citāds. Pirmais balsojums bija par to, vai tas vispār paliek darba kārtībā, vai to vispār svītro vai nesvītro no darba kārtības. Es personīgi uzskatīju, ka tam darba kārtībā kā tādā ir jāpaliek, bet tajā pašā laikā domāju, ka to šodien nevar izskatīt. Līdz ar to tos nevar uzskatīt par alternatīviem balsojumiem. Tas nav pareizi, ja jūs tos izvirzāt kā alternatīvus balsojumus.

Tātad pirmajā gadījumā mēs precīzi balsojām par to, ka tas ir šodienas darba kārtībā, tāpēc mums jābalso vēlreiz, jo tad būs cits formulējums. Jūs pats pasniedzāt to kā nealternatīvu balsojumu. Tātad viens balsojums ir par to, ka tas paliek darba kārtībā kā tādā, bet otrs ir… Ir vairāki cilvēki, kas tādā gadījumā ir spiesti atsaukt savus balsojumus, ja tas būs šādā veidā formulēts. Mēs pirmajā balsojumā lēmām par to, ka tas vispār ir darba kārtībā, ka tas netiek pieņemts, bet otrais balsojums bija par to, vai mēs to izskatām konkrēti šodien vai pārceļam un izskatām vēlāk, tam paliekot darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Jā, kolēģi, es, atklāti sakot, gribēju jums to visu izskaidrot, bet es ļoti baidījos to darīt, jo tad es būtu iespaidojis balsošanas rezultātus. Es noteikti zināju, ka tas viss notiks ar tiem, kuri atturas. Un tā tas arī notika. Bet tad mums ir jābalso… Varbūt nestrīdēsimies ilgāk, bet balsosim vispār par šā balsojuma atcelšanu, jo tikai tā… Redziet, Panteļejeva kungs ierosina vispār atcelt un balsot no jauna, jo citādi nevar…

Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Es gribētu, lai Gorbunova kungs paskaidro: kamdēļ man, ja es vēlos, lai šis jautājums principā tiktu izskatīts, vajadzētu balsot pret tā izskatīšanu? Par tā svītrošanu? Es negribu, lai tas tiktu svītrots no darba kārtības, bet es gribu, lai pie tā vēlreiz varētu strādāt, jo es biju viena no tiem, kura piedalījās tā pārstrādāšanā. Tāpēc es nevarēju balsot par tā svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Jā, kolēģi! Kur ir Endeles kungs? Mūsu viedoklis sakrīt. Mums varbūt nesakrīt balsojumi, bet mūsu viedoklis par rezultātiem sakrīt. Lieta ir tāda, ka par šā jautājuma palikšanu darba kārtībā, par tā izskatīšanu ir nobalsojuši vairāk deputātu nekā par tā pārcelšanu. Tur jau ir tā lieta. Kā tad ne… Tā taču ir… Lūdzu.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi, es pilnīgi no malas mēģināšu izanalizēt šo situāciju. Iepriekšējā reizē, ja jūs atceraties (un tas tur ar trim izsaukuma zīmēm ir atzīmēts), tika nobalsots, ka šis jautājums tiek skatīts šodien. Šodien! Ar savu kārtas numuru. Pirmais balsojums šodien bija par tā svītrošanu no skatīšanas. Tas neguva balsu vairākumu, tur bija 40… Vai nez cik balsu. Tātad vairākums bija par tā saglabāšanu un izskatīšanu šodien.

Otrais balsojums bija par tā pārcelšanu. Un atkal - par tā pārcelšanu nobalsoja mazāk, nekā bija par izskatīšanu šodien. Lūk, tāda šeit ir priekšsēdētāja argumentācija.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos - ja jūs šīs fineses nesapratāt… Es tās sapratu, un tā ir mana kļūda, ka es jums to neteicu. Jo, ja es to būtu teicis, tad tā būtu it kā balsošanas rezultātu iespaidošana, turklāt attiecībā tieši uz tiem, kuri atturējās. Es nezinu…

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais Gorbunova kungs, šeit, man liekas, mēs šo strīdu varam turpināt vēl arī parīt. Man ir priekšlikums - nekavējoties stenogrammā paskatīties jūsu paša teikto, kādā veidā tas tika formulēts, un tad mēs varam izanalizēt, jo šie varianti nebija alternatīvi. Arī es katrā ziņā tā sapratu, tāpēc esiet tik laipns un dodiet rīkojumu, lai paņem ierakstu, un tad mēs varēsim konstatēt, kas tas bija par balsojumu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai tiešām mēs tērēsim tagad laiku simts un vienai izskaidrošanai… Ja mēs varam vienoties par pārbalsošanu un ja tagad katra pozīcija ir pilnīgi skaidra, vai tad mēs nevaram godīgi pārbalsot šo situāciju, nevis strīdēties par to, kā uzskatīt šos rezultātus?

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāj! Endziņa kungs ierosināja pārlasīt stenogrammā to, ko jūs teicāt. Es arī tā domāju, ka tas ir vajadzīgs. Manuprāt, kad jūs formulējāt balsošanu, tad jūs teicāt: "…uz nākamo plenārsēdi". Nākamā plenārsēde ir rīt. Līdz ar to mēs rīt varam izskatīt šo jautājumu, un tāpēc es gribētu ierosināt precizēt, lai mēs rīt to darītu pulksten 10.00, jo tas nav svītrots. Taču tad es lūdzu balsot par rītdienu pulksten 10.00. Ja ne, tad tādā gadījumā mēs izskatīsim tādā kārtībā, kādā tas ir pašlaik.

Priekšsēdētājs: Tur ir jāskatās stenogrammā. Tad, kad es teicu "pēc nedēļas", tad jūs no zāles kliedzāt: "Lieldienas…", un es piemetināju, ka uz nākamo plenārsēdi - tātad pēc Lieldienām…

Kolēģi, vai es varu likt uz balsošanu priekšlikumu - atcelt abus balsojumus? Tāds ir mans priekšlikums, un es to ierosinu. Lūdzu balsot par priekšlikumu par abu balsojumu atcelšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 44, 7 - atturas. Balsojumi nav atcelti. Es šo jautājumu nododu balsu skaitīšanas komisijai, lai tā pēta visas stenogrammas, un tad tās attiecīgais slēdziens būs jāapstiprina plenārsēdē.

J.Endele: Balsu skaitīšanas komisija, lūdzu…

I.Cupruns: Es atvainojos, man tomēr vajag vārdu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Cupruns: Kolēģi, es nezinu, vai arī pārējiem ir pietiekami daudz drosmes, bet es teikšu tā, ka esmu viens no tiem, kurš tika "apvests ap stūri" ar šiem diviem balsojumiem. Un tādēļ tur, kur esmu reģistrēts "'atturējies", tur lūdzu ierakstīt "par". Pirmajā balsojumā. Jā, es esmu "apvests ap stūri". Un tādēļ es protestēju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu! Kolēģi, ja rodas tāda situācija, tad balsu skaitīšanas komisijas vadītājs pieprasa nolasīt balsojumu un tad kolēģi, šeit sēžot zālē un klausoties, var izteikt savu attieksmi pret to, vai viņi ir "apvesti ap stūri" vai nav "apvesti ap stūri".

Lūdzu, Bērziņš!

I.Bērziņš: Es arī sapratu nepareizi jūsu formulējumu. Tāda formulējuma joprojām nav. Kā es varu atbildēt "jā" vai "nē", ja es nezinu… Otrajā gadījumā bija skaidrs - es balsoju par Panteļejeva kunga priekšlikumu. Pirmais gadījums man nebija skaidrs, un ja jūs tagad…

Priekšsēdētājs: Kas jums nebija skaidrs - svītrot no darba kārtības? Ja jūs atturējāties, tad jūs atstājāt darba kārtībā, un sveiki.

I.Bērziņš: Es balsoju…

Priekšsēdētājs: Kā jūs balsojāt?

I.Bērziņš: Es balsoju par to, lai tas paliek darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Tas taču palika.

I.Bērziņš: Gorbunova kungs, pagaidiet! Tas bija ar domu, ka pēc tam tiks balsots par Panteļejeva kunga priekšlikumu, jo es esmu par atstādināšanu darba kārtībā, bet vispirms par izskatīšanu komisijā. Un tagad…

Priekšsēdētājs: Bet jūs… Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es atvainojos! Cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka ir nepieciešams pasludināt pārtraukumu, lai balsu skaitīšanas komisija varētu iepazīties ar konkrēto stenogrammas tekstu un lai mēs varētu praktiski atbildēt uz šiem jautājumiem pirms balsojuma. Lai mēs konkrēti zinātu, par ko esam bijuši "par" vai "pret". Jo pretējā gadījumā pēc tam būtu domstarpības par savu viedokli, ko esam atsaukuši. Mums ir vajadzīgas ne vairāk kā 30 minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie kolēģi! Kā var svītrot no darba kārtības, kura jums visiem ir priekšā? Vai jūs saprotat, ka šinī gadījumā Gorbunova kungam bija pilnīga taisnība, - ja nesvītro no šīs darba kārtības, tad nav nekādas jēgas kaut ko pārcelt. Turpretī, ja svītro no šīs darba kārtības, tad var iekļaut vai nu pēc nedēļas, vai pēc divām, trim… Tātad iekļauj vēlreiz. Ja vairākums bija par šo darba kārtību, kas visiem ir priekšā, tad tas šeit paliek automātiski. Tāpēc es frakcijas vārdā vēlreiz aicinu nestrīdēties un netērēt laiku.

Priekšsēdētājs: Laikam Rikarda kungs mazāk ir runājis. Lūdzu.

R.Rikards: Cienījamie kolēģi! Ņemsim un visu loģiski izdomāsim! Mums bija divi balsojumi: viens bija par svītrošanu vispār, bet tas nesaņēma balsu vairākumu, tātad tas principā palika. Otrs labojums bija par atlikšanu uz nākamo plenārsēdi - tā tika formulēts. Un tas saņēma balsu vairākumu. Tādējādi tie nebija alternatīvi balsojumi, bet tie bija divi atsevišķi balsojumi. Tātad tas principā palika darba kārtībā un tika atlikts uz nākamo plenārsēdi. Tagad mums ir jāizlemj tikai par to, kad ir nākamā plenārsēde, - vai tas ir rīt pulksten 10.00 vai tas ir 20.aprīlī pulksten 10.00. Un tas tagad ir jāizšķir. Un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Faktiski pēc Rikarda kunga uzstāšanās man ir ļoti maz ko piebilst. Es piekrītu. Vai nu tas balsu skaitīšanas komisijai ir jāskatās caur stenogrammu, vai šis te priekšlikums… Jo darba kārtībā ir iekļauti jautājumi, kurus mēs tur atstājām, un noteicām, ka mēs to izskatīsim konkrētā datumā. Es savā priekšlikumā domāju 20.aprīlī, un mēs 20.aprīlī arī iebalsojām šo lēmumu, kuru jūs tagad gribat noliegt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglājs!

V.Eglājs: Es gribu atgādināt, ka pirms pirmā lasījuma runāja Cilinska kungs un ka viņš pateica sekojošo: ja tiks svītrots no darba kārtības, tad otrajam balsojumam vairs nebūs jēgas. Un tā tam arī sēdes vadītājs piekrita. Tas nozīmē, ka šie balsojumi nav alternatīvi. Pirmais ir neatkarīgs, un lēmums netika svītrots no darba kārtības. Un tālāk mēs balsojām par to, vai pārcelt uz nākamo reizi. Es pilnīgi pievienojos tam, un arī stenogrammā tas būs skaidri redzams, jo pēc Cilinska kunga uzstāšanās un priekšsēdētāja piekrišanas, ja kāds vēl nav sapratis, tad tā jau ir viņa paša problēma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, vai tiešām mēs nesaprotam, jo ilgāk mēs atliksim šo jautājumu, jo būs sliktāk. Vai tiešām nav vienkāršāk izskatīt pašu tekstu, nekā nemitīgi strīdēties par to, kad mēs to izskatīsim? Jo ātrāk to sāksim izskatīt, jo lielāka tam būs kaut kāda jēga. Un tāpēc es piedāvāju šo dokumentu izskatīt rītdienas plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Tas, kā kurš un ko ir sapratis vai nav sapratis, tas nevar būt par argumentu, lai grozītu pašu būtību. Es vēlreiz atkārtošu, bet jūs mēģiniet man oponēt. Ar iepriekšējo plenārsēdes balsojumu tika nolemts, ka jautājums tiek skatīts šodien kā piektais, turpretī šodien pirmais balsojums bija par tā svītrošanu no darba kārtības, taču nepietika balsu, tāpēc ka viena deputātu daļa mīļā miera labad atturējās, un šis jautājums netika svītrots no darba kārtības. Tātad tas paliek savā vietā un laikā ar iepriekšējo kārtas numuru, tāpēc ka par to tā bija nobalsojusi iepriekšējā plenārsēde. Vai šeit tagad var saprast vai nesaprast - tā ir jūsu individuālā darīšana.

Otrais balsojums bija, lūk, par to, lai šo lēmuma izskatīšanas vietu pārceltu uz citu laiku, tātad to skatītu nevis šodien, bet kādā citā reizē, citā dienā un citā sēdē. Taču, tā kā tur balsu skaits par pārcelšanu bija mazāks nekā šodien par tā atstāšanu konkrētajā vietā, tad šis skaidrojums, ko deva priekšsēdētājs, ir pilnīgi saprotams. Ja jūs kāds to esat pārpratuši, tad tā ir jūsu individuālā darīšana. Jūs arī tagad nesapratāt? Tad es nevaru vairs populārāk izskaidrot.

Priekšsēdētājs: Pededzes jaunkundze, lūdzu!

Dz.Pededze: Tā kā es rakstīju šo darba kārtību un skatījos stenogrammas, tad es pilnībā un ar visu atbildību gribu oponēt Simsona kungam. Šis lēmums nekad nav bijis iebalsots šodien kā piektais punkts. Tas pagājušajā nedēļā otrdien tika iebalsots darba kārtībā un nokļuva aiz visiem pārējiem. Atsevišķi Prezidijs lēma par to kārtību, kurā tas principā ir bijis iebalsots darba kārtībā. Tā ir mana kļūda, ka tas nav ierakstīts. Es to varu noskaidrot, ja ir tāda interese. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es ļoti aicinātu ļaut strādāt balsu skaitīšanas komisijai un tai izlemt, jo mēs katrs esam dažādi sapratuši. Un arī es esmu tikai cilvēks ar savu saprašanu un kā, Eglāja kungs teica, arī ar problēmām.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamais priekšsēdētāj un kolēģi! Es gribu atgādināt, ka skaidrību galu galā, pirms mēs sākam balsot, mūsu saprātos centās ieviest Einārs Cilinskis, kurš pateica, kad un kā mēs darīsim, - ka mums būs divi balsojumi un ka mums paliks viens balsojums. Arī jūs, priekšsēdētāj, piekritāt, ka otrais balsojums būs tad, ja mēs būsim nolēmuši, ka to vispār atstājam mūsu darba kārtībā. Jo Cilinskis teica, ka pirmais balsojums būs par to, vai vispār mēs to atstājam darba kārtībā. Ja mēs nobalsojām, ka neatstājam, tātad tas tiek svītrots uz visiem laikiem no izskatīšanas. Tie bija viņa vārdi.

Otrais. Ja to vispār atstājam darba kārtībā izskatīšanai, tad mēs lemsim, vai to skatām vai atliekam, kā to pieprasīja Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija. Vai arī tas paliek izskatīšanai šodien. Pirmais, ko mēs nobalsojām, bija tas, ka to nesvītrojam no darba kārtības. Tātad tagad mums ir jāizšķiras ar nākamo balsojumu par to, vai pārceļam tā izskatīšanu vai izskatām to šodien. Un tā tas arī notika. Tie bija jūsu vārdi, jūs tikai atkārtojāt Cilinska kunga teikto. Tādēļ arī es teicu: "Priekšsēdētāj, apskatieties, ko jūs pats esat sacījis, kad likāt uz balsošanu!"

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, tātad jūs teicāt, ka jūs uz visiem laikiem to noņemat? Atļaujiet Cilinska kungam pateikt komentāru!

E.Cilinskis: Es domāju "uz visiem laikiem" jau nu es neteicu. Vārdu sakot, tas principā ir atstāts darba kārtībā, un arī balsojumā balsu vairākumu saņēma priekšlikums par tā pārnešanu. Šobrīd paliek neskaidrs vienīgi tas, uz kuru brīdi tad tika pārnests. Un tāpēc es ierosinu: lai no šīs neziņas izkļūtu, ir divas iespējas - vai nu mēs to pārnesam uz rītdienu kā nākamo plenārsēdi, vai arī to pārnesam uz kādu vēlāku laiku. Par to mēs varētu nobalsot un tādā veidā izšķirt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Mēs tiešām varētu ļoti vienkārši izvairīties no šā strīda un pieiet tam burtiski tā, kā tika likts uz balsošanu. Es nofiksēju tieši tā, kā Gorbunovs teica - uz nākamo plenārsēdi. Tātad rītdien mēs to skatīsim pulksten 10.00.

Bez tam man būtu otrs lūgums - nemeklējiet šeit dažādus taktiskus iemeslus. Tas ir politisks lēmums, un visus labojumus var iestrādāt jau šodien. Šeit ir principiāla lieta, vai mēs to sākam izskatīt vai nesākam. Un viss. Nemeklēsim visādus aplinkus ceļus! Tāpēc man ir priekšlikums noklausīties un apstiprināt šo balsošanas komisijas personālo balsojumu un apstiprināt to tieši tā, kā ir pateikts - "rītdien jeb nākamajā plenārsēdē", jo pēc tam būs Lieldienu brīvdienas. Pēc tam sekos citas sēdes, un mēs to nekad nesāksim skatīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tā kā Cilinska kungs noliedza, ka viņš ir teicis "uz mūžīgiem laikiem", arī es tīri loģiski gribu noliegt to, ka esmu ierosinājis skatīt to rīt - nākamajā sēdē. Es tiešām ierosināju to darīt nākamajā sēdē, bet, kad atskanēja balsis no zāles par Lieldienām, es ierosināju izskatīt pēc nedēļas. Tāpēc nesaistiet nekādā gadījumā to ar manu priekšlikumu. Ja jūs pat gribat ierosināt to izskatīt rīt, tad dariet to! Tātad vēl paliek tikai Panteļejeva kunga ierosinājums. Kā es sapratu, tad viņš nedomāja, ka tas būtu jādara rīt.

A.Panteļejevs: Arī es aicinātu Kiršteina kungu izvairīties no taktikas, jo pirms divām minūtēm viņš apgalvoja, ka tas ir jāskata šodien. Jā, bet tagad tu saki, ka tomēr ir iebalsots uz rītdienu, tā ka tu pats divu minūšu laikā maini savas versijas.

Mans priekšlikums bija to izskatīt pēc nedēļas, bet sakarā ar to, ka ir Lieldienas, tas nozīmē 20.aprīli, jo manai komisijai ceturtdien būs sēde. Es tiešām gribu sagatavot dokumentu, kuru mēs varētu apspriest. Un, ja vajag vēl papildu motīvu, tad varu sacīt, ka, manuprāt, mums ir jāpieņem šis lēmums. Plenārsēdē mēs diemžēl nevis apspriežam lēmuma projektus, bet nodarbojamies ar priekšvēlēšanu aģitāciju. Tāpēc mans priekšlikums paliek šāds: vajag precizēt datumu! Un tā varētu būt pirmā plenārsēde pēc Lieldienu brīvdienām, tas ir, 20.aprīlī.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es mēģinu ātri formulēt savas domas, lai jūs tās varat labot. Tātad es sapratu, ka iesniedzēja frakcija - "Satversme" - piekrīt, ka mēs tagad izdarām divus balsojumus. Viens balsojums ir par lēmuma izskatīšanu rītdien, bet otrs balsojums - par tā izskatīšanu 20.aprīlī. Un tad ar balsu vairākumu mēs izlemsim - kurš variants iegūs balsu vairākumu, tas arī paliks. Ja par procedūru jums nav iebildumu, tad sāksim!

A.Kiršteins: Ir precizējums, Gorbunova kungs!

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Kiršteins: Skatīt rītdien pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Tātad skatīt vai nu rītdien pulksten 10.00, vai 20.datumā arī pulksten 10.00.

Endeles kungs, lūdzu!

J.Endele: Es lūgtu kolēģus ļoti atbalstīt šo pēdējo priekšlikumu, ko Gorbunova kungs izteica, tas ir, par diviem alternatīviem balsojumiem. Būtībā tad ir jāatceļ pēdējais balsojums, jo mēs nobalsojām, ka abus neatceļam, bet pēdējais tomēr ir jāatceļ un jābalso par diviem alternatīviem priekšlikumiem par konkrētiem datumiem.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs neko neatcelsim, bet balsosim par diviem…

J.Dobelis: Par motīviem.

Priekšsēdētājs: Atkārtoju vēlreiz, un tad būs motīvi. Vēlreiz formulēšu, jo dažreiz es pats nesaprotu, bet citreiz kolēģi nesaprot. Tātad, lai pieliktu punktu mūsu ieilgušajai diskusijai, kurā radušās zināmas problēmas, mēs izdarīsim vēl divus balsojumus.

Pirmais būs tāds, ka mēs lēmuma projektu par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru atrašanās Latvijas Republikā ir saistītas ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā (364.dokumentu) izskatām rīt pulksten 10.00. Mēs šeit nebalsojam par tā svītrošanu no darba kārtības. Mēs balsosim par tā izskatīšanas laiku - rīt pulksten 10.00.

Otrs alternatīvs priekšlikums ir tāds, ka mēs to nesvītrojam no darba kārtības, bet ierosinām izskatīt 20.aprīlī pulksten 10.00. Ja jums par šo procedūru nav iebildumu, tad, kolēģi, sākas balsošanas motīvu apspriešana. Vai jums nav iebilžu, ja mēs pabeigsim? Varbūt jūs gribat doties pārtraukumā? Pabeigsim, ja?

Par motīviem. Dobeļa kungs apgalvo, ka viņš bija pirmais. Lūdzu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, cik rūpīgi visa pasaule seko līdzi politiskajām kaislībām Latvijā un izmanto visus datumus "par" un pret", es aktīvi aģitēju pret šā dokumenta iekļaušanu 20.aprīlī, jo tā ir Ādolfa Hitlera dzimšanas diena.

Priekšsēdētājs: Vai vairāk neviens nevēlas izteikties par motīviem?

Tad būs pirmais balsojums. Cupruna kungs, jūs atkal visu sajauksit! Tātad pirmais balsojums būs par to, ka mēs izskatām šo jautājumu rīt pulksten 10.00. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Lūdzu rezultātu. Par - 34, pret - 23, atturas - 15.

Otrs balsojums - izskatīt šo lēmuma projektu 20.aprīlī pulksten 10.00. Lūdzu rezultātu. Par - 46, pret - 23, atturas - 10. Šis jautājums tiks izskatīts 20.aprīlī pulksten 10.00. Sākas pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Mums vēl ir jānobalso par Lagzdiņa kunga priekšlikumu un arī par darba kārtību kopumā. Lagzdiņa kungs ierosina pēc 366.dokumenta pieņemšanas, tad, kad būs nobalsots par visiem likumprojektiem, pieņemt lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" spēkā stāšanās kārtību". Es sapratu, ka jūs visi tam piekritāt, bet mums formālā puse ir pirmajā vietā.

Balsosim, lūdzu, par tā iekļaušanu darba kārtībā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Paldies, ir iekļauts darba kārtībā.

Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Sakarā ar darba kārtību man ir vēl viens priekšlikums. Mēs vēl neesam izskatījuši to darba kārtības daļu, kurā apspriežam izskatāmo jautājumu secību.

Man ir pavisam konkrēts priekšlikums. Jautājumu, kuram ir 20.numurs - rūpniecības ministra atskaite - izskatīt nevis 17.00, bet 15.00. Es uzskatu, ka šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, un negribētu, lai šim pasākumam būtu tikai tīri formāls un tukšs raksturs, kāds līdz šim bijis visu noklausīto ministru atskaitēm, kuras sākušās pulksten 17.00 pavisam tukšā zālē, kad deputāti, kas vēl palikuši, ir pamatīgi noguruši un nav spējīgi kaut ko saprātīgu ieteikt vai nolemt. Tāpēc es lūdzu deputātus tomēr šo jautājumu izskatīt tieši pulksten 15.00, kad mēs vēl neesam pilnīgi izsmēluši savas darbaspējas./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, man jāvērš jūsu uzmanību uz to, ka pulksten 15.00 ir paredzēts valsts kontrolieru zvērests. Tas ir fiksēts datums, un ir uzaicināti cilvēki.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Arī es gribētu, lai kolēģi tomēr cienītu ne tikai paši sevi, bet arī tos, kuri ir uzaicināti uz pulksten 15.00, arī pašu ministru, kuram jau ir iepriekš pateikts, ka viņu mēs klausīsimies pulksten 17.00, nevis 15.00. Tāpēc lai paliek tā, kā ir.

Priekšsēdētājs: Izšķirsim, kolēģi, to ar balsojumu! Tas būs atsevišķs balsojums par jautājuma izskatīšanas laiku. Mēs balsosim par to, lai šī rūpniecības ministra atskaite notiktu šodien pulksten 17.00. Zaļetajeva kungam ir cits viedoklis. Viņš balsos citādi. Varbūt arī pārējiem kolēģiem būs kādi citi viedokļi.

Lūdzu balsot par priekšlikumu par atskaiti pulksten 17.00. Lūdzu rezultātu. 49 - par, 3- pret, atturas - 3. Atskaite notiek šodien pulksten 17.00.

Citu nekādu balsojumu nav, tāpēc, lūdzu, akceptēsim kopumā mūsu darba kārtību. Lūdzu rezultātu. Paldies, sāksim izskatīt darba kārtību!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Tā kā mēs pārcēlām jautājumu par termiņa uzturēšanās atļaujām, es lūgtu visus deputātus tomēr šonedēļ šo lēmumu izlasīt un iesniegt par to rakstiskus priekšlikumus šīs nedēļas laikā līdz ceturtdienai vai nu personīgi man, vai Vides aizsardzības komisijā konsultantei. Ieskaitot ceturtdienu.

Priekšsēdētājs: Paldies! Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu pulksten 12.00 mēs vispirms skatīsim jautājumu par valsts kontrolieru iecelšanu, bet pēc tam par Zvārdes pagasta pagaidu valdes izveidošanu. Jautājumā par valsts kontrolieri lūdzu referentu tribīnē!

A.Kalniņš, galvenais valsts kontrolieris: Godājamie deputāti! Ziņoju, ka no 53 valsts kontrolieru štata vienībām mums pašreiz ir iecelts jau 31 kontrolieris, tas ir, nedaudz vairāk par pusi. Un tūdaļ es izvirzīšu jums atkal sešu cilvēku grupiņu, kas pretendē uz šo amatu.

Kā pirmo gribētu ieteikt Andreju Daukstu. Kā jūs redzat pēc anketas, viņš ir inženieris mehāniķis, visu savu apzinīgo darba mūžu nostrādājis Daugavpils celtniecības trestā, vienā no lielākajām mūsu valsts celtniecības organizācijām, visdažādākajos amatos. Sācis no ierindas amata, viņš ir kļuvis par pārvaldes priekšnieku. Iesaku viņu valsts kontroliera amatam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi jums ir jautājumi Dauksta kungam? Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Ar šo jautājumu, kuru es gribētu uzdot, es vēršos pie visiem (arī pie citiem nākamajiem kandidātiem), lai man nebūtu katrreiz jānāk pie mikrofona. Proti, izejot no tā lēmuma, kuru mēs pieņēmām par Valsts kontroli, mēs jaunajā likumā "Par Valsts kontroli" gribam paredzēt šīs kontroles depolitizāciju. Man jums visiem ir viens jautājums: kādas politiskās partijas vai sabiedriski politiskās organizācijas biedri jūs esat bijuši un kādās jūs esat šobrīd?

A.Dauksts, valsts kontroliera amata kandidāts: Es biju kompartijas biedrs, taču pašreiz nekur neesmu biedrs.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi Dauksta kungam? Jautājumu nav.

Godātie kolēģi, acīmredzot mums vajadzētu reģistrēties informācijai, lai zinātu, kā izlemt jautājumu par balsošanu. Varbūt varētu būt arī tāds priekšlikums, ka mēs tagad noklausīsimies visus, bet pulksten 13.00 nobalsosim? Lūdzu reģistrēties, lai zinātu mūsu balsošanas iespējas! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 68 deputāti. Vai Kalniņa kungs uzskata par iespējamu balsot?

A.Kalniņš: Nav jau citas izejas. Cilvēki ir braukuši no tālienes, arī no Daugavpils.

Priekšsēdētājs: Nāciet, lūdzu, pie mikrofona!

A.Kalniņš: Nav jau citas izejas. Cilvēki ir braukuši no tālienes - no Alūksnes, no Daugavpils. Ja viņi ir ieradušies, tad līdz ar to ir jāmēģina balsot.

Priekšsēdētājs: Sekretariātu lūdzu zvanīt! Tātad vispirms balsosim par Dauksta kunga kandidatūru valsts kontroliera amatam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 57, pret - 4, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu, par nākamo kandidatūru!

A.Kalniņš: Nākamais kandidāts ir Rihards Zonenbergs - pēc izglītības ekonomists, augstākā izglītība, lielāko sava mūža daļu ir nostrādājis lauksaimniecībā par ekonomistu. Pēdējās darbavietas - kolhozs "Ropaži", tagad paju sabiedrībā "Ropaži" galvenais ekonomists. Iesaku viņu valsts kontroliera amatam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zonenberga kungs, tribīnē! Kādi būtu jautājumi? Preinberga kungs dodas pie mikrofona. Lūdzu.

G.Preinbergs: Zonenberga kungs! Mani pārsteidz jūsu darbavietu maiņa, kas ir saistīta ar lieliem, kā saka, tīri ģeogrāfiskiem attālumiem: Jēkabpils, Atašiene, Saldus, "Viesturi", Rīga, "Ropaži" un tā tālāk. Kā to varat izskaidrot?

R.Zonenbergs, valsts kontroliera amata kandidāts: Pēc Universitātes beigšanas es nostrādāju paredzēto laiku Atašienē, tad man nāca labāks darba piedāvājums uz Saldus rajonu, bet pēc tam ģimenes apstākļu dēļ (jo nopietni saslima dēls) man bija vajadzīga darbavieta pie Rīgas sakarā ar dēla ārstēšanos, un es pārgāju uz Rīgas rajonu. Šeit esmu nostrādājis 23 gadus.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Lūdzu atbildēt uz Silāra kunga jautājumu.

R.Zonenbergs: Attiecībā uz partijas piederību. Komunistiskajā partijā neesmu bijis, esmu piedalījies Tautas frontē kā kustībā un praktiski nevienā partijā pašreiz neesmu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Vairāk jautājumu nav.

Sekretariātu lūdzu zvanīt. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Zonenberga kunga kandidatūru! Ēlerta kunga balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 76, pret - nav, atturas - 10.

Lūdzu, par nākamo kandidatūru!

A.Kalniņš: Uldi Znotu iesaka Rīgas rajona padome. Ir ienākusi rakstiska rekomendācija, kuru ir parakstījis padomes priekšsēdētājs Ruško kungs. Znota kungs ir ilgstoši nostrādājis mežsaimniecības sistēmā zinātniskajā darbā - ir strādājis gan par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, gan par laboratorijas vadītāju. Kā zināms, mums tagad ar zinātni ir bēdīgāk, tāpēc viņš ir gatavs atdot savus spēkus Valsts kontrolei. Iesaku par valsts kontroliera kandidātu.

Priekšsēdētājs: Kalniņa kungs, man ir jautājums jums: vai jūs uzskatāt par pozitīvu to faktu, ka viņu rekomendē rajona vadība, kura valsts kontrolierim pēc tam būs jākontrolē?

A.Kalniņš: Jā, mums ar to ir jāsamierinās, jo mēs cilvēkus tik tuvu nepazīstam, lai par viņiem varētu būt droši un pieņemt darbā. Tomēr šādas vietējo padomju rekomendācijas, kā arī sabiedrisko organizāciju rekomendācijas mēs labprāt pieņemam, jo nekas jau nav mūžīgs, un arī vietējās pašvaldībās būs vēlēšanas, tā ka arī šīs vietējās ietekmes ar laiku izlīdzināsies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu Znota kungu tribīnē! Kādi ir jautājumi? Tātad vispirms atbildiet uz Silāra kunga jautājumu, ja citi pagaidām nejautā.

U.Znots, valsts kontroliera amata kandidāts: Komunistiskās partijas rindās es neesmu bijis, taču esmu bijis Latvijas Sociāldemokrātu partijā tās sākumposmā, esmu darbojies arī Tautas frontē un LNNK.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Cienījamais Znota kungs! Tad, kad jūs stādīja priekšā, izskanēja tāda doma, ka jūs ejat strādāt uz Valsts kontroli tāpēc, ka samazinājies zinātniskā darba apjoms. Vispār mums gan gribētos, lai tik atbildīgus posteņus ieņemtu cilvēki ne tādēļ, ka viņi jāiekārto darbā, bet tādi, kas jau pilnā mērā ir parādījuši savu kvalifikāciju, zināšanas un dzīves pieredzi. Vai jūs nevarētu pastāstīt, kā jūsu līdzšinējais darbs, kas bijis pilnīgi veltīts zinātnei, jums palīdzēs kaut kādā veidā kvalificēti risināt tās problēmas, kas ir saistītas ar Valsts kontroli? Jo sevišķi es domāju par juridiskajām zināšanām, rūpniecības un vispār ekonomikas pārzināšanu./

U.Znots: Pēc izglītības esmu inženieris ekonomists, esmu beidzis Politehniskā institūta Ekonomikas fakultāti mašīnbūves organizācijas un ekonomikas specialitātē. Savā zinātniskajā darbā man visu laiku ir bijis sakars ar jaunās tehnikas un tehnoloģijas ieviešanu un izstrādāšanu. Es esmu tam visam gatavojis tehniski ekonomisko pamatojumu un ekonomiskos aprēķinus, kā arī noteicis tautsaimniecisko efektivitāti. Uzskatu, ka ekonomikas jomā esmu pietiekami kompetents, lai varētu pildīt valsts kontroliera pienākumus.

S.Zaļetajevs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Biezā kungs vēlas jautāt. Lūdzu.

J.Biezais: Es negribu jautāt, bet izteikties par motīviem. Es Znota kungu pazīstu. Mēs kopā darbojāmies rajonā. Es uzskatu viņu par kompetentu un godīgu cilvēku, tāpēc aicinu balsot "par".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Emša kungs, lūdzu!

I.Emsis: Arī es runāšu par motīviem. Es pazīstu Znota kungu, jo esmu ilgstoši strādājis kopā ar viņu, tāpēc varu rekomendēt viņu kā principiālu un ieturētu cilvēku. Es domāju, ka viņš šo amatu izpildīs labi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Znota kunga kandidatūru. Lūdzu balsot! Rezultātu: par - 64, pret - 5, atturas - 14.

Par nākamo kandidatūru, lūdzu!

A.Kalniņš: Līvija Šņukute no Alūksnes. Ja jūs viņu iecelsit, ir paredzēts, ka viņa strādās Alūksnes rajonā par valsts kontrolieri. Kā jūs redzat, viņai ir augstākā ekonomiskā izglītība, viņa ir strādājusi gan par grāmatvedi revidenti, gan par finansisti, tā ka viņa pārzina šo jomu, un tāpēc es domāju, ka Šņukutes kundze tiks galā ar jaunajiem pienākumiem. Iesaku viņu par valsts kontroliera amata kandidāti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Caunes kungs jautās. Lūdzu.

I.Caune: Man būtu jautājums Kalniņa kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kalniņa kungs, jautājums būs adresēts jums.

I.Caune: Kalniņa kungs, es atvainojos, varbūt tas būs ne visai taktisks jautājums.

Man nav nekas iebilstams pret kandidāti, taču šodien zvanīja Tautas frontes vadība un informēja, ka nekāda viņu domu uzklausīšana vai saskaņošana rajonā nav notikusi. Kā jūs atradāt šo kandidāti un vai jūs vispār kontaktējaties ar sabiedriskajām organizācijām, izvirzot kandidatūras?

A.Kalniņš: Es saprotu šā jautājuma sakni. Pirmām kārtām man, no vienas puses, pārmet, ka es - tieši otrādi - pārāk daudz kontaktējos ar pašvaldībām un ka šeit var parādīties šīs vietējās ietekmes. Es vados pēc likuma "Par Valsts kontroli" tā pašreizējā redakcijā, kur man it kā nebūtu jāsaskaņo šīs kandidatūras. Tomēr es parasti tīri cilvēciski cenšos tās saskaņot ar padomes vadību kaut vai tāpēc vien, ka es šeit no Rīgas nevaru cilvēkiem iedot telpas un sākumposmā arī mēbeles. Kad mēs ieceļam valsts kontrolieri, mēs pēc tam rakstām ieteikuma vēstules vietējām pašvaldībām ar lūgumu sniegt palīdzību, lai viņi var uzsākt darbu.

Šajā konkrētajā gadījumā priekšvēsture ir tāda, ka pagājušā gada 2.decembrī mēs visiem rajoniem izsūtījām šādas vēstules ar lūgumu izvirzīt valsts kontroliera amata kandidatūras, jo, dabīgi, šeit, Rīgā, mēs priekš rajoniem tās nevaram paši atrast. Pagāja četri mēneši, taču no Alūksnes nebija neviena ieteikuma, bet tad, kad pie horizonta parādījās šis cilvēks, no Alūksnes pašvaldības puses pēkšņi sākās kaut kāda rosība un iebildumi, ka šis cilvēks netiks profesionāli galā ar saviem pienākumiem. Un tā bija arī vairākos citos gadījumos. Mums ir bijis tā, ka ir ilgāks klusums, nav nekādas kustības un nekādas kandidatūras, bet, tiklīdz atrodas šāds cilvēks, tā uzreiz rodas liela pretdarbība. To es šajā gadījumā varu teikt arī par Alūksnes rajonu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Šņukutes kundzi tribīnē!

L.Šņukute, valsts kontroliera amata kandidāte: Vispirms es atbildēšu uz Silāra kunga jautājumu. Es agrāk biju kompartijā, bet pašlaik neesmu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Ēlerta kunga balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 67, pret - 4, atturas - 9.

Lūdzu, par nākamo kandidatūru!

A.Kalniņš: Jevgeņijs Mežals pēc izglītības ir inženieris hidrotehniķis. Savu apzinīgo darba mūžu ir nostrādājis meliorācijas sistēmā dažādos amatos. Pēdējā darba vieta bija "Latvijas meliorācija", bet jūs paši zināt, kas ar to notika. Šis cilvēks ir gatavs atdot savus spēkus Valsts kontrolei. Viņš zina gan ražošanas, gan arī ekonomikas jautājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Mežala kungu tribīnē!

Par Silāra kunga jautājumu vispirms.

J.Mežals, valsts kontroliera amata kandidāts: Atbildu uz Silāra kunga jautājumu: biju kompartijas biedrs, pašreiz neesmu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 74 - par, 4 - pret, 3 - atturas.

Par nākamo kandidatūru!

A.Kalniņš: Vladimirs Isajevs - Daugavpils iedzīvotājs. Augstākā izglītība, jurists. Strādājis dažādās saimnieciskajās organizācijās par juriskonsultu, tātad ir jurists ar ekonomisku ievirzi. Pēc tautības krievs, Latvijas Republikas pilsonis. Iesaku viņu par valsts kontroliera kandidātu. Turklāt tādā svarīgā rūpniecības un stratēģiskajā centrā, kāda ir Daugavpils, līdz pat šim laikam nav neviena valsts kontroliera. Lūdzu balsot!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Isajeva kungs, tribīnē!

V.Isajevs, valsts kontroliera amata kandidāts: Labdien, dāmas un kungi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kunga jautājums ir pirmais.

V.Isajevs: Kopš 1987.gada es nepiederu nevienai politiskajai organizācijai. Līdz tam biju komjaunatnē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 72, pret - 5, atturas - 6.

Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es vienkārši jūsu pārdomām gribētu pastāstīt Augstākās padomes Prezidija pieredzi. Ja mums Prezidijā tā locekļu skaits ir uz kvoruma robežas un ja pietrūkst vienas balss, tas mēs uzskatām par godīgu šo jautājumu izskatīt vēlreiz, kad ir daudzmaz pietiekams deputātu skaits. Mēs šodien sākām izskatīt piedāvāto Dauksta kunga kandidatūru un faktiski bijām uz kvoruma robežas. Pēc tam vēl vismaz 20 deputātu ieradās zālē. Es neaicinu balsot ne "par", ne "pret", taču domāju, ka būtu ļoti godīgi, ja visi tie, kuri mēs šeit balsojām, vēlreiz nobalsotu, lai cilvēkam, kurš ir atbraucis, nerastos tāda situācija… Jo bija redzams, kā veidojās visa šī situācija, kā zālē radās kvorums pēc pārtraukuma. Tas bija labi redzams, tāpēc es aicinātu Kalniņa kungu vēlreiz piedāvāt šo kandidatūru un nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Mums šajā sakarā ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Jo, redziet, attiecībā uz šo jautājumu uz mums skatās visa valsts. Mums pagājušajā reizē bija tieši tāds pats gadījums, ka mēs vienu cilvēku izbalsojām ārā, bet pārējos iebalsojām. Pēc tam šis cilvēks tika "ievilkts pa logu" iekšā, jo mēs vēlreiz balsojām. Pēc tam par šo gadījumu runāja, ka mēs, tā sakot, esam kaut ko tur "sataisījuši" un iedabūjuši šo cilvēku iekšā "pa logu". Es ļoti atvainojos, taču domāju, ka šajā gadījumā Kalniņa kungam ir visas iespējas šo kandidatūru izvirzīt vēlreiz, jo pretējā gadījumā mums te izskatās pēc "aparāta spēlēm".

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēlreiz Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Freimaņa kungs, es pilnīgi piekristu jūsu teiktajam, ja vien jūs pats, kad Kalniņa kungam prasīja, ko viņam darīt, redzot situāciju zālē, pirmais nebūtu vispārīgāk kliedzis, ka steidzīgi ir jābalso, un pat neļāvāt pagaidīt trīs minūtes, kamēr kolēģi, kuri tiešām bija aizkavējušies, ierodas zālē. Nav runas par balsošanu "par" vai "pret"", bet ir runa par mūsu godu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, no procedūras viedokļa mums balsojums ir bijis. Tātad šajā gadījumā tas nav procedūras balsojums, bet gan balsojums pēc būtības. Tāpēc vienīgais ceļš, kā mēs varam šo jautājumu vēlreiz izskatīt, ir atcelt savu iepriekšējo balsojumu attiecībā uz Dauksta kungu. Tā kā šāds ierosinājums ir bijis, tad es tiešām to lieku uz balsošanu. Tātad priekšlikums ir atcelt balsojumu attiecībā uz Dauksta kungu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! 64 deputāti ir par atcelšanu. Līdz ar to iepriekšējais balsojums ir atcelts.

Tālāk. Ja Kalniņa kungs paliek pie savām domām, kā es sapratu, un atkārtoti izvirza Dauksta kungu, tad mēs balsosim par Dauksta kunga kandidatūru otrreiz, ņemot vērā to, ka iepriekšējais balsojums ir atcelts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Dauksta kunga kandidatūru. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 17. Tātad šāds lēmums nav pieņemts.

Balsosim kopumā par 377.dokumentu, kurā ir Vladimirs Isajevs, Jevgeņijs Mežals, Līvija Šņukute, Uldis Znots, Rihards Zonenbergs. Jā, bez Andreja Dauksta.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu kopumā. Lūdzu balsot! Ēlerta kunga balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 84, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamo darba kārtības jautājumu arī paredzēts skatīt pulksten 12.00, un tas ir par Zvārdes pagasta pagaidu valdes izveidošanu. Ziņotāju lūdzu tribīnē!

Cālīša kungs, lūdzu!

I.Cālītis: Godātie deputāti! Jūsu priekšā uz galda ir jābūt 379.dokumentam. Vai visiem ir? Šis Augstākās padomes lēmuma projekts paredz iecelt Zvārdes pagasta pagaidu valdi. Šis lēmums ir izskatīts Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā un ir atzīts par pieņemamu. Tāpēc šobrīd es ierosinu saskaņā ar Saldus rajona Tautas deputātu padomes 19.sasaukuma 12.sesijas lēmumu apstiprināt Zvārdes pagasta pagaidu valdi tādā sastāvā, kāds ir minēts jūsu 379.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi, kādi ir jautājumi Cālīša kungam! Vai jautājumu nav? Nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nē. Paldies.

Tādā gadījumā mums ir jābalso par katru pagaidu valdes locekli atsevišķi. Vai viņi ir klāt?

I.Cālītis: Pašreiz mūsu sēdē piedalās Zvārdes pagasta pagaidu valdes priekšsēdētājs Jānis Dravnieks.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēlas uzdot Dravnieka kungam jautājumus? Neviens nevēlas. Tātad balsosim dokumentā nosauktajā kārtībā par katru no valdes locekļiem. Vispirms ir minēts Ēriks Balodis. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 4.

Nākamais balsojums ir par Jāni Dravnieku. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 7.

Nākamais ir balsojums par Imantu Džuli. Lūdzu balsošanas režīmu. Signāls ir noskanējis. Lūdzu balsot! Rezultātu! 69 - par, pret - nav, 9 - atturas.

Nākamais balsojums ir par Ilgoni Irbi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 6.

Nākamais balsojums ir par Imantu Raļļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 9.

Nākamais balsojums ir par Aļģirtu Saračinski. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! 67 - par, pret - nav, atturas - 8.

Nākamais balsojums būs par Visvaldi Vīnšteinu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 8.

Balsosim arī par lēmuma 2.punktu, kurā ir noteikts iecelt par Zvārdes pagasta pagaidu valdes priekšsēdētāju Jāni Dravnieku.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma 2.punktu. Lūdzu balsot! Rezultātu! 68 - par, pret - nav, atturas - 10.

Un nu būs balsojums par lēmuma projektu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Ēlerta kunga balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 76, atturas - 8, pret - nav. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir "Par Latvijas Republikas likuma "Par Zemessardzi" spēkā stāšanās kārtību".

Cālīša kungs, es atvainojos, vai jūs par šo pašu? Vai es kaut ko būtu palaidis garām? Arī nākamais jautājums mums taču ir iebalsots uz pulksten 12.00! Skatīsim kopā? Tādā gadījumā es atvainojos Silāra kungam.

Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: Godātie deputāti! Jūsu priekšā uz galda jābūt 380.dokumentam. Tas ir Augstākās padomes lēmuma projekts "Par valsts programmu Zvārdes pagasta atjaunošanai". Sakarā ar Zvārdes pagasta izveidošanu ir radušās grūtības šā pagasta apgādē gan ar elektroenerģiju, gan arī nodrošināt lauksaimniecisko ražošanu un atrisināt ceļu problēmu. Tās ir aktuālas problēmas šim atjaunotajam pagastam. Šajā sakarībā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi nepieciešamo darbu apjoma un izmaksu projektu Zvārdes pagasta atjaunošanai 1993.gadā. Šeit ir nepieciešami līdzekļi, kuri būtu jāņem no valsts budžeta par kopējo summu 84,4 miljoni rubļu. Atsevišķās pozīcijas: ceļu ierīkošanai 35 km kopgarumā būtu nepieciešams 21 miljons rubļu: augstsprieguma un zemsprieguma elektrolīniju izveidošanai kopā būtu nepieciešami 14,6 miljoni rubļu. Atliek vēl meliorācijas izdarīšana.

Šajā sakarībā ir saņemti atzinumi no Finansu ministrijas un no Satiksmes ministrijas. Satiksmes ministrija atbalsta Saldus rajona Tautas deputātu padomes Ministru padomei iesniegto ierosinājumu par valsts programmas izveidošanu Zvārdes pagasta atjaunošanai. Protams, Satiksmes ministrija paredz, ka šīs summas būs krietni lielākas, nekā ir uzrādīts projektā, bet saprot un atbalsta nepieciešamību sakārtot ceļu tīklu Zvārdes pagastā.

Nākamais atzinums ir no Rūpniecības un enerģētikas ministrijas par elektrolīniju atjaunošanu Zvārdes pagastā. Arī Millera kunga parakstītais dokuments paredz, ka ir jāveic šie elektrolīniju atjaunošanas darbi Zvārdes pagastā, taču arī viņš piebilst, ka acīmredzot šīs izmaksas pārsniegs projektā paredzētās summas vismaz divas reizes, jo vēl līdz šim brīdim nav izstrādāts pilnīgs elektrolīniju atjaunošanas projekts.

Šeit zālē ir jābūt arī Lauksaimniecības ministrijas pārstāvim. Vai tāds ir ieradies? Diemžēl nav ieradies. Arī Lauksaimniecības ministrija ir izskatījusi šo problēmu un ir atradusi par iespējamu uz valsts budžeta rēķina izdalīt meliorācijai nepieciešamos līdzekļus Zvārdes pagastam. Tas ir viss, ko es varētu pateikt par šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Jautā Krastiņa kungs. Lūdzu.

E.Krastiņš: Cienījamais Cālīša kungs! Es varbūt nesaklausīju, bet kāds ir Apvienotās budžeta komisijas atzinums?

I.Cālītis: Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija nav saņēmusi Apvienotās budžeta komisijas atzinumu.

E.Krastiņš: Cālīša kungs, jūs taču saprotat: lai izdalītu vienam pagastam 120 miljonus rubļu, pastāvot mūsu ārkārtīgi saspringtajam budžetam, vismaz zināmas konsultācijas laikam tomēr ir vajadzīgas?

I.Cālītis: Acīmredzot mūsu informācija nesakrīt, jo runa nav par 120 miljoniem rubļu, bet runa ir par 84 miljoniem rubļu.

E.Krastiņš: Nē, te 3.punktā ir skaidri rakstīts: "No 1993.gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus kopsummā 120 miljonu rubļu apmērā".

I.Cālītis: Jā, piedodiet, es kļūdījos! Te tiešām ir 120 miljoni rubļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cālīša kungs, sakiet, lūdzu, tā: Krievijas armija Zvārdes poligonu izmantoja vairāk nekā 40 gadu. Vai par šo izmantošanu ir saņemti kādi maksājumi no Krievijas?

Un otrs: vai ir saņemti kādi maksājumi par Krievijas armijas nodarītajiem postījumiem? Vai ir paredzēts un vai ir cerības kaut ko saņemt?

I.Cālītis: Pēc informācijas, kas ir manā rīcībā, no Krievijas armijas nav saņemti nekādi maksājumi par nodarītajiem postījumiem ne tikai Zvārdes poligonā, bet arī citos objektos, ko ir izmantojusi šī armija. Par šo jautājumu tuvāk acīmredzot varēs paskaidrot Dineviča kungs, kas vada šīs sarunas ar Krieviju par armijas izvākšanu un attiecīgi arī par visiem jautājumiem, kas saistīti ar to.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Albertiņas kundze. Lūdzu.

S.Albertiņa: Godātais kolēģi, es te tagad skatos tās summas, kas ir uzrādītas no dažādām ministrijām. Vai tas nozīmē, ka jūs esat tikai saņēmuši šo ministriju formālu piekrišanu vai tās arīdzan ir apņēmušās segt šīs summas no tām atvēlētā valsts budžeta? Es jautāju attiecībā uz Rūpniecības un enerģētikas ministriju, kā arī uz Satiksmes ministriju.

I.Cālītis: No satiksmes ministra parakstītā dokumenta izriet, ka Satiksmes ministrija ir gatava segt šos izdevumus.

S.Albertiņa: Un Rūpniecības un enerģētikas ministrija?

I.Cālītis: Rūpniecības un enerģētikas ministrijas atbilde, respektīvi, saņemtais dokuments, ir lakoniskāks, un tā nerunā par šīm summām. Tā tikai atzīst šo nepieciešamību…

S.Albertiņa: Redziet, kolēģi, es tikai gribēju piebilst, ka atbalstīt nodomu un segt izdevumus nav viens un tas pats, tāpēc mani drusciņ biedē visa šī lieta, jo arī es nesaprotu, kur mūsu Satiksmes ministrija var dabūt tādu naudu, lai tā varētu segt šos izdevumus. Man tā lieta liekas ļoti šaubīga. Tāpēc es tomēr ļoti gribētu, lai vispirms tas tiek izskatīts Ministru padomes sēdē un mēs saņemtu akceptu par visām šīm summām. Tikai tad mēs varam tādu lēmumu pieņemt. Tagad tas ir pārāk riskanti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātais sēdes vadītāj! Man ir priekšlikums atlikt šā jautājuma izskatīšanu līdz tā apspriešanai Apvienotajā budžeta komisijā. Mums šodien darba kārtībā ir vēl citi ļoti svarīgi jautājumi, un mēs vienkārši zaudēsim laiku, šeit risinādami to, kas ir bijis jāizdara Apvienotajā budžeta komisijā. Es visādā ziņā atbalstu šā pagasta nepieciešamību, un, ja mēs to atbalstām, tad ir nepieciešama arī valsts programma un attiecīgie līdzekļi. Bez visa tā mēs šodien tikai zaudēsim laiku. Tāpēc es lūdzu likt manu priekšlikumu uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi un Cālīša kungs! Man šķiet, ka šo lēmumu mums vajadzētu šodien pieņemt, bet vai Cālīša kungs nevarētu būt tik laipns un pēc loģikas atstāt šajā lēmumā tikai divus punktus. Pirmais: atzīt, ka šā pasākuma sekmīgai realizācijai un šā pagasta saimnieciskās dzīves atjaunošanai ir nepieciešams izstrādāt valsts programmu un tā tālāk. Un otrs: uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1993.gada 1.maijam kopīgi ar Saldus rajona pašvaldības Zvārdes pagasta pagaidu valdi izstrādāt valsts programmu un tā tālāk.

Jo kā tad mēs tagad šeit varam rakstīt 3.1., 3.2. un 3.3.punktu, ja šīs programmas nav? Mēs uzdodam šodien par pienākumu izstrādāt šo programmu, un tādu lēmumu varētu pieņemt šodien pat. Kad šī programma būs, tad mēs varētu atgriezties pie konkrētiem punktiem par finansēšanas avotiem un tā tālāk, jo citādi būs drusciņ neloģiski. Nevajag tagad iebilst pret problēmu kā tādu, bet to vajag risināt tā, lai ir rezultāts. Es aicinātu Kehra kungu atsaukt savu priekšlikumu, jo pirmos divus punktus mums gan vajadzētu pieņemt, un tas būtu loģiski. Vēl ceturto punktu varētu pārcelt kā trešo. Man liekas, arī jums vajadzētu piekrist tādiem etapiem.

I.Cālītis: Jā, es… Paldies, Gorbunova kungs! Es piekrītu šādam risinājumam. Es domāju, ka Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija arī varētu atbalstīt šādu nostāju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Jā, es atsaucu savu priekšlikumu. Tikai tādā gadījumā 2.punkta redakcijai ir jābūt tādai, ka nevis izstrādāt programmu, bet iesniegt programmu, jo, ja programmu vajadzēs izstrādāt, tad tur pāris miljonu aizies šīs programmas izstrādāšanai. Šeit, manuprāt, jau ir pietiekami skaidri redzams, kas ir jādara. Tāpēc vajadzētu iesniegt programmu, lai te nebūtu paredzēts, ka mēs papildus prasām vēl kādu milzīgu dokumentu…

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Cālītis: Arī šo labojumu varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Dineviča kungs? Lūdzu.

J.Dinevičs: Tātad vienā no sarunu raundiem Krievijai tika iesniegta prasība par zemes izmantošanu tajā laikā, kad armija atradās Krievijas jurisdikcijā. Summa tur bija aptuveni 10 miljardu. Taču atbildes no Krievijas puses joprojām nav. Ja attiecīgi šī nauda mums ienāks budžetā, tad tādā gadījumā es domāju, ka to varētu novirzīt ar zināmu mērķi, teiksim, kaut kādai programmai attiecībā uz bijušo poligonu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, mēs varam balsot par lēmumu kopumā, aizvietojot vārdu "izstrādāt" ar vārdu "iesniegt" un svītrojot 3. un 4.punktu, nosaucot to par 3.punktu.

Ja neviens nevēlas izteikties par balsošanas motīviem, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 380.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par - 79, pret - nav, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk - par likuma "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" spēkā stāšanos.

Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, kā jūs redzat, pulksten 13.00 pirmais nobalsojamais jautājums ir par Latvijas Republikas Zemessardzi otrajā un galīgajā lasījumā, jo otrā lasījuma gaitā nekādi jauni papildinājumi netika pieņemti un akceptēti. Tādēļ es tagad lūdzu izskatīt lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, par ko arī tūliņ varētu nobalsot kopā ar likumu par pašu Zemessardzi.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Man ir jautājums par 1.punktu: vai ir garantijas, ka likums par Zemessardzi tiks publicēts līdz 21.aprīlim?

I.Silārs: Tāda cerība ir, tieši ar tādu nodomu jau šis 21.aprīlis tika ielikts.

E.Krastiņš: Turpretī es esmu diezgan stingri pārliecināts, ka tas tā nenotiks.

I.Silārs: Labi, tad kādu datumu jūs ierosināt?

E.Krastiņš: Es ierosinu parasto likuma spēkā stāšanās kārtību - piecas dienas pēc publikācijas, bet 1.punktu līdz ar to varētu svītrot un 2.punktā rakstīt, ka no brīža, kad stājas spēkā jaunais Latvijas Republikas likums par Zemessardzi, atzīt par spēku zaudējušu un tā tālāk.

I.Silārs: Būtībā arī es aicinu balsot, taču es aicinu balsot par to redakciju, kāda ir šeit, bet jūs aicināt to grozīt.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi Silāra kungam? Nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nav. Vai Krastiņa kungs uzstāj par sava priekšlikuma balsošanu attiecībā uz 1.punkta redakciju? Ja? Tātad Krastiņa kungs ierosina svītrot 1.punktu, bet 2.punktu izteikt nedaudz citādi.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Krastiņa kunga priekšlikumu - svītrot 1.punktu no 378.dokumenta. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par svītrošanu ir 44, pret - 12, atturas - 14. Tātad tiek svītrots. Līdz ar to lēmuma projektā paliek teksts: "Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas 23.augusta likumu…"

Lūdzu, Krastiņa kungs, formulējiet!"

E.Krastiņš: Es labprāt atkārtošu savu formulējumu: "Atzīt no brīža, kad stājas spēkā jaunais Latvijas Republikas likums "Par Latvijas Republikas Zemessardzi", par spēku zaudējušu…", un tālāk tā, kā tas ir uzrakstīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds pieprasa balsojumu par šo punktu?

I.Silārs: Tas ir vienkārši redakcionāli…

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir redakcionāli. Godātie kolēģi, taču balsot par lēmuma projektu kopumā mēs šobrīd nevaram, jo vēl nav pieņemts likums par Zemessardzi.

I.Silārs: Es tādēļ jau aicinu par to balsot reizē ar…

Priekšsēdētājs: Uzskatīsim to par apspriestu un nobalsosim par likuma par Zemessardzi pieņemšanu. Silāra kungs, tikai, lūdzu, precizējiet formulējumu! Paldies.

Tālāk runāsim par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas ir otrais lasījums.

Kodoliņa kungs, lūdzu, tribīnē!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Es lūdzu sameklēt 405.dokumentu. Šis dokuments deputātiem ir izsniegts šorīt. Tātad atšķirībā no 355.dokumenta šeit ir izdarīti daži grozījumi, kurus ieteica, pirmkārt, Juridiskā pārvalde un, otrkārt, Finansu inspekcija. Tur ir ņemti vērā arī deputātu gan rakstiskie iesniegumi, gan arī fiksēts debatēs sacītais. Es atvainojos, vai kolēģi ir atraduši dokumentu?

Priekšsēdētājs: Kolēģi meklē, un arī man pagaidām, Kodoliņa kungs, nav šā dokumenta. Man ir zināmas grūtības.

A.Kodoliņš: Tas nebija mapītē, bet to deva tur klāt…

Priekšsēdētājs: Kolēģi, man būtu šāds priekšlikums: varbūt mēs varētu sākt nobalsošanu par dokumentiem un pēc tam ķerties pie šā samērā lielā dokumenta, jo līdz pulksten 13.00 mēs tik un tā to nepagūsim izskatīt. Paldies, Kodoliņa kungs!

Godātie kolēģi, vai jums nav iebildumu, ka mēs dažas minūtes pirms termiņa sākam balsošanu par izskatītajiem dokumentiem? Lūdzu sekretariātu zvanīt! Ir?

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Ja pašlaik ir atlikušas piecas minūtes laika, tad es aicinātu apspriest divus Ārlietu komisijas jautājumus. Protams, ja jums nav iebildumu, jo dokumenti jau ir izdalīti. Arī Ārlietu komisija tos ir akceptējusi un aicina nobalsot kā pēdējos pēc obligātajiem balsojumiem.

Priekšsēdētājs: Vai kādam ir iebildumi?

 

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Lūdzu, Bērziņa kungs, tribīnē!

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Tātad 10.jautājums ir par pievienošanos 1969.gada 23.maija Vīnes konvencijai. Šis dokuments tika apspriests Ārlietu komisijā, un Ārlietu komisija tam ir piekritusi un aicina jūs to atbalstīt. Šis dokuments tika izdalīts visām komisijām un Bojāra kungam personīgi, viņa gan pašlaik nav šeit uz vietas. Tā ka visi, kuri ir gribējuši, ir iepazinušies ar tā tekstu. Es aicinu to atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nav. Tātad praktiski mēs varam šo dokumentu uzskatīt par apspriestu un nobalsot pēc tam. Lūdzu.

I.Bērziņš: Nākamais dokuments, kuru es jums piedāvāju, jo varbūt mēs varam paspēt to apspriest, ir 11.punkts - 382.dokuments. Jums ir izdalīts ratificējamā līguma starp Latvijas Republiku un Francijas Republiku teksts. Šo jautājumu Ārlietu komisija ir izskatījusi divas reizes: pirmo reizi, kad Ārlietu ministrija ierosināja šo tekstu izskatīt pirms tā noslēgšanas, otro reizi - kad tas jau bija noslēgts. Abas reizes Ārlietu komisija tam ir piekritusi. Zālē ir arī Ārlietu ministrijas speciālisti, tā ka, ja ir kaut kādi specifiski jautājumi, tad viņi varētu jums uz tiem atbildēt. Taču Ārlietu komisija lūdz ratificēt šo līgumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi, kādi būtu jautājumi šajā sakarā. Nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Arī ne.

Tātad uzskatīsim arī šo dokumentu par apspriestu un nobalsosim par to pēc tam, kad būsim beiguši darba kārtībā paredzētos balsojumus.

Tā, līdz pulksten 13.00 ir atlikušas trīs minūtes. Sekretariātu lūdzu zvanīt, un tad sāksim balsošanu.

Tā kā mums tiešām vajadzētu sākt balsojumu pulksten 13.00, tad, lai nezaudētu laiku, es ierosinātu Lagzdiņa kungam kāpt tribīnē un iepazīstināt mūs ar savu lēmumu par likuma stāšanos spēkā, un tādējādi mēs ietaupīsim laiku, jo to bija paredzēts apspriest pēc balsojumiem.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godājamie kolēģi, es lūdzu jūs pievērsties 401.dokumentam, proti, lēmuma projektam "Par likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" spēkā stāšanās kārtību". Likumprojektu mēs izskatījām otrajā lasījumā 1.aprīlī, šodien tas tiks likts uz balsošanu.

Lēmuma projekta 1.punkts nosaka, ka likums stājas spēkā ar tā publicēšanas dienu. Bez tam ir nepieciešams noteikt, ka jau nodibinātās Pašvaldību savienības darbības kārtību nosaka Latvijas Republikas likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Treškārt, ir nepieciešams arī pagarināt sabiedrisko organizāciju reģistrācijas termiņu par diviem mēnešiem. Tas ir ietverts lēmuma projekta 3.punktā.

Paldies, tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Vai būs jautājumi šajā sakarā? Vai kāds vēlas runāt debatēs? Arī ne.

Tātad pēc tam, kad būsim pieņēmuši grozījumus un papildinājumus likumā par sabiedriskajām organizācijām, mēs varēsim balsot arī par šo lēmuma projektu.

Godātie kolēģi, pulkstenis tūdaļ būs 13.00! Mūsu pirmais balsojums ir par likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Tas ir otrajā un galīgajā lasījumā, jo papildinājumu un grozījumu nebija.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 85, pret - 7, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

Tālāk seko lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Tātad, kolēģi, 378.dokuments vairs nebūs lēmums par likuma "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" spēkā stāšanās kārtību, jo likums stājas spēkā parastajā kārtībā. Tātad tur īpašs lēmums nav jāpieņem. Bet mums tomēr ir lēmums, jo nekur nav norādīts, ka tas stājas spēkā parastajā kārtībā. Tādējādi mums ir jāpieņem lēmums "Par 1991.gada 23.augusta likuma "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" atzīšanu par spēku zaudējušu". Jo tas ir tas, kas paliek. Mums ir jāatzīst, ka iepriekšējais likums zaudē spēku tad, kad šis stājas spēkā.

Šā lēmuma teksts ir tāds, ka tas atzīst par spēku zaudējušu šo iepriekšējo likumu no brīža, kad stājas spēkā šis 1993.gada 6.aprīlī pieņemtais likums.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, ar lēmumu mēs nevaram atzīt likumu par spēkā neesošu! Tam vairs nav spēka tāpēc, ka ir pieņemts jaunais likums. To tad arī vajag tā formulēt.

Citējiet vēlreiz šo tekstu, par kuru mēs balsosim!

I.Silārs: Tāds vismaz ir Lisagora kunga viedoklis, un es šeit esmu to saskaņojis ar Juridisko pārvaldi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad balsosim par dokumentu, ar kuru mēs atzīstam veco likumu par Zemessardzi par spēkā neesošu. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 86, pret - nav, atturas - 7.

Nākamais balsojums būs par likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumdošanas aktos monopoluzraudzības jautājumos". Vai kāds vēlas runāt par balsošanas motīviem? Nē. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 286.dokumentu. Ēlerta kunga balss papildus "par". Rezultātu! 91 - par, 1 - pret, atturas - 5.

Nākamais balsojums ir "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā". Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 265.dokumentu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 93, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - par apcietinājuma termiņiem nepilngadīgajiem (260.dokuments). Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 96, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.

Nākamais balsojums - "Par augu šķirņu aizsardzību" trešajā lasījumā. Vispirms balsosim par likumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 100, pret - nav, atturas - 3.

Tālāk būs balsojums par lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, kurā minētais datums ir 1.maijs. Dokuments ir pavairots, un tajā tas ir fiksēts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsot! Rezultātu! 102 - par, 1 - pret, 1 - atturas. Pieņemts.

Nākamais balsojums - "Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā", par noziegumiem pret cilvēci. Lūdzu balsošanas režīmu.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Visā kristīgajā pasaulē ir Klusā nedēļa. Klusums klāj arī Krievijas ziemeļu purvus un mūžīgā sasaluma zonas, klusums klāj arī Sibīrijas kapu laukus, kuros pēc necilvēcīgām ciešanām mieru atraduši mūsu piederīgo pīšļi. Protams, klusuma nav tur, kur virs viņu kauliem uzbūvētas pilsētas, rūpnīcas un ceļi. Šajā klusumā vairāk nekā jebkad mēs jūtam viņu saucienus pēc gandarījuma, un šo gandarījumu sniegt bija mūsu Augstākās padomes svēts pienākums. Taču mēs to nespējām. To pierāda arī mūsu pieņemamais likums par papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā par noziegumiem pret cilvēci.

Mūsu jurisprudences pīlāri Tieslietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, prokuratūrā, Augstākajā tiesā, Advokātu kolēģijā, Augstākās padomes Juridiskajā pārvaldē un Likumdošanas jautājumu komisijā, kā arī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas uzdevumā Lazdas kunga sagatavoto likumprojektu ir pārstrādājuši tā, ka no tā ir atlicis tikai viens pants, kas domāts galvenokārt šo noziegumu lielo haizivju aizbaidīšanai. Ar šo likumu mēs nevarēsim saukt pie atbildības arī ļaunprātīgos denuncētājus. Nevarēsim saukt pie atbildības tos cilvēkus, kuri vakar mums atņēma mūsu drēbes un šodien tajās staigā. Mēs pat publiski nedrīkstēsim viņus nosaukt. Tad padomāsim, kādu gandarījumu mēs sniegsim tiem tūkstošiem, kuri neatgriezās, un tiem, kuri tomēr atgriezās. Ar šo likumu mēs kārtējo reizi tautas priekšā pierādām savu politisko impotenci. Nedomāju, ka par to mums teiks paldies tieši un netieši represētie. Tas būs mūsu Augstākās padomes darba kauna traips.

Un tomēr. Neskatoties uz manis iepriekš teikto, es aicinu visus balsot par šo likumprojektu ticībā, ka tas būs 5.Saeimas tālākās uzdrošināšanās slieksnis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, es esmu saņēmis 21 deputāta parakstītu dokumentu par personālo balsošanu. Tātad vispirms balsosim par likumu trešajā lasījumā. Tā būs personālā balsošana saskaņā ar deputātu pieprasījumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Ēlerta kunga balss papildus "par". 83 - par, 2 - pret, atturas - 7.

Godātie kolēģi, pabeigsim balsošanu un tad es lūgšu Endeles kungam nolasīt izdruku un panākt deputātu apstiprinājumu.

Tagad balsosim par lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Tas ir 400.dokuments.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es lūdzu jūs pievērst uzmanību lēmuma projekta 2.punktam. Faktiski šis lēmuma punkts nosaka to, ka šis prokurora vietnieks, kurš atbildēs par nupat mūsu pieņemtā labojuma realizāciju, būtībā nepakļausies ģenerālprokuroram un ģenerālprokurors nevarēs realizēt to kompetenci, kas ir noteikta viņa vietniekam. Tādēļ es lūdzu 2.punktā aiz vārdiem "tikai viņa" ielikt divus vārdus "un ģenerālprokurora".

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, mēs šo dokumentu esam apsprieduši, un procedūra man neatļauj šobrīd izdarīt redakcionālus labojumus. Tādēļ izteikties mēs varēsim tikai par balsošanas motīviem. Lūdzu.

P.Lazda: Šeit problēmu var novērst ļoti vienkārši. Es piekrītu, ka šinī vietā vārdu "tikai" mēs varam svītrot, un tad iznāk, ka šo izmeklēšanu var uzraudzīt gan ģenerālprokurors, gan viņa vietnieks, kas ir izraudzīts speciāli šā darba veikšanai. Vārdu "tikai" varētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Es šinī gadījumā atbalstītu Lazdas kunga priekšlikumu, jo tā mēs varam izkļūt no šīs situācijas. Bez tam ir likums par prokuratūru, un līdz ar to funkcijas sadalās normāli.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā, ka Lazdas kungs ir dokumenta autors un ka viņš piekrīt, es neredzu šķēršļus, lai mēs to nevarētu izdarīt. Tātad balsosim par šo lēmumprojektu, kurā Lazdas kungs 2.punktā ierosināja svītrot vārdiņu "tikai".

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 7.

Nākamais balsojums ir par grozījumiem likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Un tagad balsosim par Lagzdiņa kunga pirms balsošanas uzsākšanas apspriesto 401.dokumentu. Tas ir lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 4.

Nākamais balsojums būs par pievienošanos Vīnes konvencijai (381.dokuments). Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 95, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Un pēdējais balsojums - lēmuma projekts "Par saprašanās, draudzības un sadarbības līguma starp Latvijas Republiku un Francijas Republiku ratifikāciju".

Lūdzu balsošanas režīmu. Ēlerta kungs arī ir par ratifikāciju. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 102, pret - nav, atturas - nav. Līgums ir ratificēts.

Un tagad atgriezīsimies pie likumprojekta "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Es ceru, ka kolēģi jau ir sameklējuši 405.dokumentu.

A.Kodoliņš: Jā, tas ir 405.dokuments. Vispirms informēšu kolēģus par tiem dokumentiem, kurus kopš iepriekšējās reizes ir saņēmusi Ekonomikas komisija. Tātad mēs esam saņēmuši oficiālus atzinumus no vairākām komisijām, tajā skaitā no Rūpniecības komisijas un Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas. Bez šaubām, Ekonomikas komisija sniedza atbalstu gan šā projekta izskatīšanā, gan arī konceptuāli izvērtēja šo likumprojektu.

Taču tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka divas komisijas, konkrēti, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, kā arī Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, uzskata, ka šo konkrēto likumprojektu šajā brīdī nav mērķtiecīgi pieņemt. Tāpēc sākšu runāt par šo visai konceptuālo jautājumu.

Kāpēc Ekonomikas komisija tomēr izvirza šo likumprojektu izskatīšanai tieši pašreiz, jo šeit, bez šaubām, var diskutēt arī par šo mērķtiecību. Tomēr pilnīgi skaidrs ir viens: ja likumprojekts netiks pieņemts šinī brīdī, proti, vēl Augstākās padomes pašreizējā sastāvā, tad acīmredzot domāt par šā likuma iemiesošanu dzīvē 1994.gadā ir problemātiski. Jo, lai ieviestu likumu, ir vajadzība veikt ļoti lielu sagatavošanās darbu. Šeit ir arī tādi darbi, kas prasa diezgan prāvus ieguldījumus, un ir arī jādrukā attiecīgās nodokļu kartes un nodokļu grāmatiņas. Ir nepieciešams veikt attiecīgos sagatavošanas darbus reģistra pārņemšanai. Arī Finansu inspekcijā un vēl citur ir jāizdara virkne sagatavošanās darbu, kurus nevar veikt, kamēr nav pieņemts likums. Tāpēc Ekonomikas komisija uzskata, ka Augstākajai padomei likums tomēr ir jāpieņem.

Bez šaubām, Saeima tajā droši vien veiks dažus precizējumus. Īpaši tad, kad būs skaidrs jautājums par pašvaldību reformu, kad būs skaidrs arī jautājums par budžetu 1994.gadam. Tomēr pamatvilcienos iepriekšējos darbus, kuri iezīmē tieši nodokļu ņemšanas kārtību, lai sagatavotu attiecīgo daudzumu nepieciešamo veidlapu, mūsuprāt, bez šā likuma pieņemšanas attiecīgajās valsts institūcijās, pirmkārt, Finansu inspekcijā, nevarēs veikt. Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka pašreizējai Augstākajai padomei likums tomēr ir jāpieņem.

Un tagad vēl par tām izmaiņām, kādas ir likumprojektā, salīdzinot ar to dokumentu, kāds tas bija 1991.gada novembrī, kad to izskatīja iepriekšējā redakcijā.

Šī pašreizējā redakcija noteica atšķirību no sākotnējās kārtības galvenokārt divos galvenajos momentos. Pirmkārt, ieviešot šo jauno redakciju, notiek individuāla katra iedzīvotāja aplikšana ar ienākuma nodokli. Jo pašreizējā kārtība nosaka, ka neapliekamais minimums visiem iedzīvotājiem ir vienāds. Bez tam pašreizējā kārtība nosaka, ka atbrīvojumi, teiksim, ģimenēm ar vairākiem bērniem pienākas pēc principa - visām ģimenēm vienādi, kam ir trīs un vairāk bērnu, tātad ienākuma nodoklis tiek samazināts par 30 procentiem. Turpretī jaunā kārtība paredz, ka katra ģimene tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli stingri individuāli. Tātad, ja ir viens bērns, tad ir viens neapliekamais minimums šādai ģimenei, bet, ja ir vairāki bērni, tad attiecīgi katrai konkrētajai ģimenei ir atšķirīgi momenti, kuri parādās attiecīgi algas grāmatiņā, tas parādās arī ienākumu deklarācijā, kur ir noteikts, kur, kādam cilvēkam vai kādai ģimenei kāds atvieglojums pienākas.

Otra būtiska iezīme, kas atšķir pašreizējo kārtību no jaunās kārtības, ir tā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis kļūst tipisks pašvaldību nodoklis. Tas nosaka, ka iedzīvotāji maksās nevis tur, kur viņi strādā, tātad maksās nevis tai pašvaldībai, kura ir viņu darbavieta, bet gan tai pašvaldībai, kur ir viņu dzīvesvieta. Līdz ar to būtiski mainīsies sadalījums starp pilsētām un lauku teritorijām. Mēs zinām, ka mums pašreiz ir problēmas tādās teritorijās kā, piemēram, Ikšķilē un vēl virknē citu pilsētas vai ciemata tipa veidojumos ap Rīgu, kur iedzīvotāji praktiski dzīvo, bet parasti strādā Rīgā, un tādējādi šīs pašvaldības pašlaik ļoti būtiski cieš līdzekļu trūkumu.

Un vēl šīs būtiskās iezīmes, kas atšķir šo konkrēto likumu no jaunās kārtības, ir tās, ka ir dotas daudz lielākas iespējas kontrolēt iedzīvotāju ienākumus. Zināt, pašlaik praktiski visi iedzīvotāji bez tiem ienākumiem, par kuriem tiek maksāts nodoklis, saņem diezgan daudz, un daži iedzīvotāji pat ļoti daudz, papildu ienākumu, pār kuriem nodokļu kontrole ir ļoti nepilnīga. Jaunais moments paredz, ka katra iedzīvotāja ienākumi parādās Finansu inspekcijas īpašā uzskaitē. Pirmkārt, par viņu tiek kārtota divu veidu uzskaite. Pirmā uzskaite ir tā, ko iedzīvotājs pats deklarē, bet otrā uzskaite nosaka, ka Finansu inspekcija pēc dzīvesvietas ievāc ziņas ar paralēlo dokumentu palīdzību par katra iedzīvotāja ienākumiem. Un nebūs tikai tā, ka pietiks ar to, ko es deklarēšu, bet paralēli būs vēl šī dokumentu plūsma, kas ir paredzēta starp Finansu inspekcijām, starp darba devējiem un citiem nodokļu maksātājiem, kuri ņem nodokļu avansa maksājumus.

Bez tam likumā ir paredzēts, ka praktiski visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas beidz izmaksāt dažādas summas, ir jāsniedz ziņas par šīm izmaksātajām summām Finansu inspekcijām, pie tam nevis kopumā par summām, bet par personāli izmaksātām summām. Tātad līdz ar to paveras iespēja aptvert daudz lielāku maksātāju loku.

Salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, šeit ir iestrādāti, kā jau minēju, profesora Rozes grupas (tas ir, vācu speciālistu grupas) ieteikumi, lai pēc iespējas vienkāršotu Finansu inspekcijas darbu. Lai cilvēki, kuri saņem tikai algu, bet nenodarbojas ar dažāda veida uzņēmējdarbībām, nebūtu spiesti vienmēr sastādīt šo ienākumu deklarāciju, kas ir diezgan sarežģīta un kas arī ļoti apgrūtina Finansu inspekcijas darbu. Tāpēc ir noteikts, ka darbavietās tiek iekasēts algas nodoklis atšķirībā no pašreizējās kārtības. Nosakot šo algas nodokli, tas, bez šaubām, radīs zināmas grūtības grāmatvedībām. Principā pašreiz visiem šis neapliekamais minimums ir vienāds, turpretī jaunā kārtība paredz, ka, nosakot algu, katram jau tiks ņemti vērā tie atvieglojumi, tie neapliekamie minimumi, kas ir ierakstīti darba algas nodokļu grāmatiņā. Tātad grāmatiņā jau būs fiksēts, ka jūs kā nodokļu maksātājs maksājat nodokli, ņemot vērā gan sevi, gan arī jūsu apgādājamo personu loku. Līdz ar to neapliekamais minimums vienai personai var būt atšķirīgs no otras personas.

Otrs moments, manuprāt, šeit būtu ļoti apsverams. Bez šaubām, šis pagaidām ir priekšlikums, tomēr tas šeit ir iestrādāts. Tas ir priekšlikums par to, lai vienkāršotu nodokļu likmes. Iepriekšējā projektā bija paredzētas trīs nodokļu likmes, turpretī tagad ir paredzētas tikai divas nodokļu likmes, turklāt pieņemot, ka pirmā nodokļu likme, proti, 25 procentu likme, aptvers pēc iespējas plašāku (aptuveni 80 procentus) nodokļu maksātāju loku. Un tikai 20 procenti būs to, kam ir sevišķi lieli ienākumi un kam mēs uzliksim vēl 10 procentu papildu likmi.

Bez tam ir noteikts, ka ir paredzēti zināmi maksājumi, kuru līdz šim nebija. Un par to bija dažādas plašas diskusijas. Piemēram, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija ļoti iebilst pret šādu paredzēto piedāvājumu. Lauksaimnieki līdz šim nemaksāja nekādu ienākuma nodokli, turpretī šinī projektā ir iestrādāts, ka lauksaimnieciskie uzņēmumi, kā arī zemnieku saimniecības maksās 10 procentu nodokli, turklāt tieši vietējam pagastam. Kāpēc ir radies šāds priekšlikums? Šis priekšlikums bāzējas uz tiem aprēķiniem, kādi mums pašlaik ir, gatavojot pašvaldību reformu.

Tagad, vācot šos materiālus, mēs nonācām pie secinājuma, ka pagasti nav spējīgi pašreizējā situācijā sevi apgādāt ar finansu resursiem. Bez šaubām, tiem saglabāsies dotāciju sistēma no valsts budžeta un būs zināmi pārvedumi no pilsētu teritorijām uz lauku teritorijām. Un tomēr mums ir jādomā, lai, nepalielinot nodokļu likmes, tomēr paplašinātu nodokļu bāzi. Un tieši šo apsvērumu dēļ te ir iestrādāti šie priekšlikumi.

Pie tam jāņem vērā, ka pašreizējā situācijā pagasti vairs nav spējīgi uzturēt kārtībā ceļus, tie bieži vien nav spējīgi risināt arī tādas problēmas, kā, piemēram, bērnu nogādāšanu uz skolu, un ir vēl vesela rinda problēmu, kuras ir ļoti samilzušas tieši laukos.

Šeit ir paredzēti arī tādi jauni momenti, kā, piemēram, dividenžu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Godīgi sakot, šī problēma šinī auditorijā jau tika skatīta tad, kad Pupčenoka kungs ziņoja par situāciju ar iedzīvotāja nodokļa iekasēšanu. Pašlaik vērojama tendence veidot uzņēmējsabiedrības no saviem darbiniekiem, un šinī gadījumā tad varētu neizmaksāt algas, bet pārlikt šo naudu uz peļņu, kuru izmaksā dividendēs. Līdz ar to arvien vairāk veidojas situācija, ka šīs dividendes netiek apliktas ar nodokli. Tad arvien lielāka summa tiek izmaksāta šādā veidā caur dividendēm.

Tomēr šeit ir vēl otra problēma. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir noteikts 35 procentu apmērā pie liela atalgojuma, turpretī peļņas nodoklis ir noteikts 25 procenti, un tad iznāk, ka daži iedzīvotāji būs spiesti maksāt par saviem ienākumiem 35 procentu likmi, turpretī citi iedzīvotāji, kam ir lieli ienākumi, maksās tikai 25 procentus. Un, lai tomēr šīs divas kategorijas pielīdzinātu un cilvēkiem būtu vienādi šie noteikumi, ir ieviests šis princips, ka dividendes tiek apliktas ar 10 procentu papildnodokli.

Tālāk projektā ir ietverta norma, kura nav apspriesta Ekonomikas komisijā, tāpēc pagaidām tā būtu vērtējama nevis kā oficiāla norma, bet kā Ekonomisko reformu ministrijas priekšlikums. Tātad aplikt ar10 procentiem šo papildlikmi arī noguldījumu krājkasēs, krājbankās, kredītiestādēs. Ekonomisko reformu ministrijas loģika ir tāda: ja mēs apliekam dividendes, tad pēc tās pašas loģikas būtu apliekami arī noguldījumi. Tomēr pasaules prakse liecina, ka viņi pamatā atsakās no šādu ienākumu aplikšanas. Manuprāt, šodien par šo jautājumu mums nevajadzētu balsot, jo tas vēl ir īpaši jāizdiskutē Ekonomikas komisijā. Tajā brīdī, kad Ekonomikas komisija izskatīja šo likumprojektu, tas tur vēl nebija ietverts.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, līdz pārtraukumam ir atlicis pavisam maz laika.

A.Kodoliņš: Jā, es tūdaļ beigšu. Varu vienīgi sacīt, ka pārējie grozījumi, kuri te ir radušies, pamatā ir saistīti ar dažādiem jautājumiem, kas ietver tieši nodokļu tehnoloģiju un būtiski neiespaido šos pamatnoteikumus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Man ir pieteikušies daži jautātāji, taču es domāju, ka mēs sāksim apspriest pa pantiem pēc pārtraukuma, tātad arī pēc valsts kontrolieru zvēresta. Turklāt arī te ir paredzēts personālais balsojums. Vai Endeles kungs ir gatavs to nolasīt? Es dzirdu balsis: "Pēc pusdienām!" Paldies, kolēģi, tātad pēc pusdienām Endeles kungs to paziņos.

Sākas pusdienu pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)