Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2013.gada 7.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 7.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 7.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā 19.punktu - likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā... iekļaut pirms darba kārtības 12.punkta. Tātad ir aicinājums vienkārši mainīt sēdes darba kārtību. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 7.februāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 32, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 7.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 7.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.532/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 7.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Tātad nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Vietējo pašvaldību referendumu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts. Tā mērķis ir vietējās pašvaldībās nodrošināt iedzīvotājiem iespēju piedalīties vietējas nozīmes jautājumu lemšanā, veicināt pašvaldības iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, kā arī piešķirt pašvaldības iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi.

Likumprojekts tiešā veidā skar Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā garantēto tiesību īstenošanu, kas ir ikvienam Latvijas pilsonim, -likumā paredzētajā kārtībā piedalīties pašvaldību darbībā. Likumprojekts nosaka, par ko var tikt ierosināts un rīkots pašvaldības referendums, kādi ir pašvaldības referenduma finansēšanas avoti, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami pašvaldības referenduma rezultāti klātienē un elektroniski.

Likumprojekts noteic, ka parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai un balsošana pašvaldības referendumā notiek gan klātienē - pašvaldības vēlēšanu iecirkņos, gan elektroniski - internetā. Tas varētu būt pirmais solis uz balsošanu internetā.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referenduma rezultāti ir saistoši pašvaldības domei.

Saskaņā ar likumprojekta 5.pantu pašvaldības referendums var notikt par trim jautājumiem:

pirmkārt, par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu, kas attiecas uz pašvaldības autonomajām funkcijām;

otrkārt, par publiskai apspriešanai nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiska ēkas, respektīvi, jaunbūves, būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli;

treškārt, par domes atlaišanu.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” neviens deputāts nav pieteicies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Līdakas, Jakovļeva, Dūklava, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Vairāk gan šķiet, ka vispirms būtu jālemj par nākošo likumprojektu, kas ir sarakstā, tas ir, par likumprojektu „Par Alojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu”. Tas būtu loģiski, ja vispirms lemtu par to un tikai pēc tam par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Taču, tā kā darba kārtībā ir ierakstīts tā, kā ir ierakstīts, tad šobrīd man acīmredzot būs jārunā par abiem šiem likumprojektiem.

Tātad mūsu šīsdienas aktualitāte ir jautājums par Alojas novada robežu grozīšanu un Staiceles novada izveidi.

Nedaudz pakavēšos vēsturē.

Alojas novadā 2009.gadā tika veikta publiska apspriešana, kuras rezultāti bija pārliecinoši - no 949 dalībniekiem 845 respondenti atbalstīja novada sadalīšanu. Un, pamatojoties uz publiskās apspriešanas rezultātiem, 2010.gada 16.jūnijā Alojas novada dome sagatavoja atbilstošu lēmumu, paredzot, ka Alojas novada robežas tiks grozītas 2013.gadā pašvaldību vēlēšanu laikā. Tātad, manuprāt, ļoti, ļoti saprātīgs lēmums.

Savukārt 2012.gada 7.jūnijā, tātad gana savlaicīgi, Alojas novada dome vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu virzīt šo jautājumu uz Saeimu. Un ministrijai bija vajadzīgi akurāt veseli divi mēneši, lai secinātu to, kas jau tāpat ir skaidrs (citēju): „Saeima 2008.gadā, pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, nelēma par procedūru, kas ļautu īstenot tālākas administratīvi teritoriālās reformas, pašvaldību apvienošanu vai sadalīšanu. Līdz ar to spēkā esošajās tiesību normās nav regulējuma par institūcijas sadalīšanas un izveidošanas jautājumiem.” Un, protams, ministrija norādīja arī uz to, ka precedents jau ir - Rojas un Mērsraga „piespiedu laulības” pārtraukšana, izstrādājot atsevišķu likumu. No tā gan laikam bija jāsaprot, ka šāda likumprojekta sagatavošana par Alojas novada robežu grozīšanu nu nekādi neietilpst ar pašvaldības deputātu apkarošanu pārslogotās VARAM prioritāšu sarakstā.

Ja nu situācija ir šāda, tad acīmredzot tieši Saeimai ir jāuzņemas iniciatīva un jāvirza likumā paredzētajā kārtībā jauns likums „Par Alojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu”. Un tātad arī Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumā ir jāmaina ieraksts - tajā jāieraksta divi novadi, nevis tikai viens - Alojas novads, bet papildus vēl arī Staiceles novads.

Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta virzīšanu Saeimā vismaz uz atbildīgo komisiju, lai tomēr būtu kāds, kas iedziļinās šī novada problēmās. Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir pārāk aizņemta, lai spētu iedziļināties kāda attāla novada jautājumos, tad varbūt to kvalitatīvi spēs izdarīt mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šis likumprojekts, protams, ir saistīts ar nākamo likumprojektu, un tādēļ es runāšu praktiski par abiem.

Šobrīd apvienotais Alojas novads strādā ar daudz mazākiem administratīvajiem izdevumiem nekā pirms tam - četru pašvaldību kopā. Alojas novada pamatbudžeta izdevumi vispārīgajiem vadības dienestiem šobrīd ir par 45 procentiem mazāki, nekā pašvaldībām tie bija pirms reformas.

Vēlos atgādināt: katras pašvaldības galvenais uzdevums ir strādāt iedzīvotāju labā, nodrošināt vajadzīgos pakalpojumus un rūpēties par saimniecisko jautājumu risināšanu.

Izvērtējot šobrīd pieejamo informāciju, tomēr jāsecina, ka doma par Alojas novada sadalīšanu nav saistīta ar pakalpojumu labāku nodrošināšanu Staiceles pilsētā un pagastā vai kādu citu pašvaldību autonomo funkciju izpildi, bet pārliecinošāks gan ir skaidrojums, ka šis priekšlikums radies, balstoties uz politiskiem aspektiem, kaut vai tāpēc, ka tādējādi pašvaldību vēlēšanās politiķiem būtu vieglāk kandidēt divos novados, nevis konkurēt uz viena novada domes deputātu vietām.

Klāt nākusi informācija, ka visām nesaskaņām pamatā varētu būt atsevišķu projektu virzība vai attiecīgi to iespējamā apturēšana pēc šī gada pašvaldību vēlēšanu rezultātiem.

Diemžēl Alojas novadā ir viens no straujākajiem iedzīvotāju skaita samazinājumiem - 25 procenti pēdējo desmit gadu laikā - un vienlaikus vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem. Ir augsti sociālie izdevumi - 125 lati uz vienu iedzīvotāju - turpretī citos mazajos novados tie ir 81 lats uz vienu iedzīvotāju.

Zemie nodokļu ieņēmumi un augstie sociālie izdevumi norāda uz iedzīvotāju skaita neatbilstību optimālas pašvaldību pārvaldes funkcijas veikšanai. Vienlaikus straujais iedzīvotāju skaita samazinājums ietekmēs arī nodokļu ieņēmumus. Sadalot Alojas novadu, šie riski vēl vairāk paaugstināsies. Ja Alojas novada iedzīvotāji un viņus pārstāvošie politiķi patiesi domā par pašvaldības attīstību un iedzīvotāju kopējo labklājību, tad šajā gadījumā Alojas novadam drīzāk būtu jāskata iespējas apvienoties ar kādu lielāku novadu, nevis jāsadalās gandrīz vai viensētās.

Atgādināšu arī Valdības deklarācijā ietvertos uzdevumus, kas pašvaldību jomā nosaka izveidot sistēmu pašvaldību nostiprināšanai, kompetences un kapacitātes paaugstināšanai, kā arī paredz izvērtēt un nodot pašvaldībām tās valsts pārvaldes funkcijas, kuras tās spēj īstenot efektīvāk un finansiāli racionālāk.

Reģionālās attīstības uzdevums ir izvērtēt tiešās valsts pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējas attiecībā uz vietējām pašvaldībām; jau šobrīd vairāku lielo novadu pašvaldību iedzīvotāju skaits un teritorijas mērogs ir pietiekošs, lai tās sekmīgi pildītu atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas.

Taču, izmantojot iespēju, atgādināšu, ka gan tagad, gan turpmāk noteikti ir jāattīsta arī darbs pie reģionālās pārvaldes centru izveides.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neatbalsta likumprojekta tālāku virzību, jo uzskata, ka domstarpības un radušās problēmas nedrīkst risināt, sadalot Alojas novada pašvaldību un tādā veidā graujot gan tās iedzīvotāju interešu aizstāvību, gan arī visu kopējo pašvaldību sistēmu.

Tāpēc aicinu neatbalstīt likumprojekta tālāku virzību, bet turpināt darbu pie pašvaldību sistēmas attīstības un nostiprināšanas, kā arī pie valsts pārvaldes funkciju decentralizācijas un izpildes efektivizēšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Līdakas, Jakovļeva, Dūklava, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 39, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Līdakas, Jakovļeva, Dūklava, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu „Par Alojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Faktiski Viļuma kungs jau izstāstīja šo lietas būtību, un es gribu pieminēt tikai vienu lietu.

Līdakas kungs apgalvoja, ka VARAM šo jautājumu nerisina, taču gribu teikt, ka tas tā nav. Ministrija ir ļoti rūpīgi izvērtējusi šīs lietas, tikusies gan ar iedzīvotājiem, gan ar pašvaldību deputātiem. Un patiešām ir konstatēts, ka tam nav ne tikai ekonomiska pamata, kā jau minēja Viļuma kungs, bet tas ir tīri subjektīvs... ka tās ir tikai dažu cilvēku politiskas vēlmes, kas nav pamatotas ar kopīgu sabiedrisko labumu.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām nebiju domājis, ka Alojas novads ir tik pārbagāts ar „politiķiem”. Veseli 949 „politiķi”, no kuriem 845 „politiķi” ir atbalstījuši novada sadalīšanu!

Nu, nerunāsim šeit par dažu politiķu kaut kādām intrigām! Alojas novadā tomēr ir bijusi publiska apspriešana, kuras rezultātus es nupat minēju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Līdakas, Jakovļeva, Dūklava, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu „Par Alojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 40, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Demitera, Kalniņas-Lukaševicas, Naudiņa un Kuduma iesniegto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Atgriežamies pie jautājuma par būvatļauju apstrīdēšanu.

Es jums atgādināšu, ka Latvijā ir diezgan interesanta situācija: esošā likumdošana paredz iespēju apturēt uz diezgan ilgu laiku - praktiski uz nenoteiktu laiku - gandrīz jebkuru būvniecību, vienkārši iesniedzot iesniegumu tiesā. Mums ir tāda situācija, ka burtiski par padsmit latiem ir iespējams apturēt būvniecību, kura varētu būt vairākus miljonus latu vērta.

Skaidrs, ka tas rada gan nenoteiktību investoriem, gan augstākas izmaksas, kuras pēc tam, protams, tiek pārliktas uz galapatērētājiem, tas ir, uz mums, nodokļu maksātājiem. Praktiski ir parādījusies jauna nozare, kura piedāvā pakalpojumus... šantažēt investorus un būvniekus ar šādiem paņēmieniem.

Paskatīsimies, ko saka Pasaules Bankas ietekmīgais Doing Business reitings tieši attiecībā uz būvatļauju izsniegšanu! Latvija ir 113.vietā. Salīdzinājumam: Igaunija ir 35.vietā, Lietuva - 48. Latvija ierindojas tādu valstu grupā kā Šrilanka, Bolīvija, Venecuēla, Benina. Vairākas organizācijas: Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Ārvalstu investoru padome ir uzrakstījušas vēstules, aicinot Saeimu nekavējoties pievērsties šā jautājuma risināšanai. Ir trīs rezolūcijas. Trīs! Arī no Ministru prezidenta, kas aicina steidzami pievērsties šā jautājuma risināšanai. Bet pirms dažām nedēļām bija tā, kā bija. Diemžēl Saeima nav atbalstījusi šā likuma atvēršanu.

Taču ir grūti ar to strādāt Būvniecības likuma ietvaros, jo tagad mums ir paredzamas diezgan smagas diskusijas komisijā, kuras saistītas ar sertificēšanas jautājumiem. Līdz ar to prognozēt, kad viss lielais Būvniecības likums varētu ieraudzīt dienasgaismu, nav iespējams, tāpēc es aicinu atsevišķi pievērsties šā jautājuma, tas ir, būvatļauju apstrīdēšanas un apturēšanas risinājumiem... skatīt to atsevišķi un steidzamības kārtībā. Ja mēs tiešām vēlamies radīt ne tikai ārvalstu, bet arī vietējiem investoriem draudzīgu biznesa vidi, ja mēs vēlamies radīt darba vietas un palielināt cilvēkiem atalgojumu, tad es aicinu tomēr beidzot atbalstīt šos grozījumus uz pirmo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” runāt neviens deputāts nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiks nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”. Tātad Valsts prezidents ir atgriezis otrreizējai caurlūkošanai likumu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un atkārtotas izskatīšanas laiku.

V.Dombrovskis (RP).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas...

Sēdes vadītāja. Tātad - 21.februāris. Un izskatīšana? 28.februāra sēdē?

V.Dombrovskis. Tas būs marts. 7.marts.

Sēdes vadītāja. 8.marts? 7.marts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.februāris, izskatīšana - Saeimas 7.marta sēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Lailas Podoļskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 29.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Lailas Podoļskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Lailu Podoļsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lailas Podoļskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ziedoņa Strazda atcelšanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas vārdā vēlos informēt, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 108.panta 3.punktu un Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktu, 2012.gada 21.augustā ierosināja disciplinārlietu pret Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Ziedoni Strazdu par darba pienākumu nepildīšanu. 2012.gada 26.oktobrī Tiesnešu disciplinārkolēģija izskatīja disciplinārlietu un pieņēma lēmumu - ierosināt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Ziedoni Strazdu atcelt no amata. 2012.gada 8.novembrī Ziedonis Strazds iesniedza Disciplinārtiesai sūdzību, ar kuru pārsūdzēja Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

2012.gada 7.decembrī Disciplinārtiesa pieņēma lēmumu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu atstāt negrozītu, bet tiesneša Ziedoņa Strazda sūdzību noraidīt. 2013.gada 14.janvārī Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma noraksts un disciplinārlietas materiāli tika saņemti Saeimā.

2013.gada 30.janvārī Saeimas Juridiskā komisija skatīja lēmuma projektu „Par Ziedoņa Strazda atcelšanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Pēc iepazīšanās ar disciplinārlietas materiāliem un pēc uzaicināto personu - tiesneša Ziedoņa Strazda, tiesneses Aigas Freimanes, kā arī Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas pārstāvju un Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja - uzklausīšanas Saeimas Juridiskā komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt lēmuma projektu „Par Ziedoņa Strazda atcelšanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata” un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pamatojot savu lēmumu, Juridiskās komisijas deputāti norādīja, ka nav konstatēti nekādi apstākļi, kas liktu apšaubīt pašu tiesnešu pašpārvaldes institūciju - Tiesnešu disciplinārkolēģijas un Disciplinārtiesas - lēmumus un rīkoties pretēji tajos lemtajam. Saeima kā likumdevējs leģitimizē jau reiz pieņemtu tiesnešu pašpārvaldes lēmumu, nevis skata lietu pēc būtības kā trešā instance.

Ievērojot minēto, Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu „Par Ziedoņa Strazda atcelšanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vai kaut vienu no mūsu sabiedrības locekļiem patiešām izbrīnīja šis gadījums, ka vienas tiesas tiesnesis - tiesas priekšsēdētājs - ir nodarbinājis fiktīvus darbiniekus, un tas, ka ar to ir saistīta Rīgas apgabaltiesas tiesnese? Nu, nē taču! Mūsu sabiedrībā Latvijas tiesu varai jau ir izveidojusies un nostiprinājusies reputācija: izņemot pašas tiesas un to pārstāvjus, visi pārējie uzskata sistēmu par neefektīvu, tiesu procesus - par kūtri ritošiem, bet tiesnešus - par nekompetentiem, netaisnīgiem un pat aizspriedumainiem. Un, pienācīgi novērtējot, jāteic, ka tiesu vara pat nemēģina rast saprašanos ar to pašu sabiedrību, kurai tā taisa spriedumus tiesas prāvās, pat nemēģina sniegt pierādījumus savai kompetencei un nevainojamai reputācijai, bet nemainīgi ar augstprātību atbild sabiedrībai ar pilnīgu kritikas nepieņemšanu un atsaucēm uz savu pilnīgo neaizskaramību un neatkarību. Bet - neatkarību no kā? No pašas Latvijas tautas?

Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Un mēs, klātesošie tautas pārstāvji, mēs - neviens cits! - norīkojam izpildvaru, no kuras prasām kompetentu un efektīvu valsts pārvaldi un arī tiesu varu, kuras galvenais mērķis ir taisnīga lietu izspriešana. Vai tiesu varas pārstāvji ir atzinuši esošo problēmu? Vai publiski atvainojušies tautas priekšā par tiesnešu rīcību? Nē! Bičkoviča kungs paziņoja, ka nesniegs komentārus, bet Latvijas Tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Andžāne ir izvirzījusi apbrīnas cienīgu versiju par notikušo - tiesneša Ziedoņa Strazda pūles, lūk, bijušas vērstas, iespējams, uz to, lai sadalītu tā saukto mirušo dvēseļu algu starp trūcīgi atalgotajiem tiesas darbiniekiem, nevis uz sava materiālā stāvokļa uzlabošanu. Nu, redziet, viņš rīkojies pēc tīras sirdsapziņas un ar teicamu nolūku, bet grupā un pēc iepriekšējas norunas.

Taču tauta prasa un jau sen gaida, lai tiesnešiem mūsu valstī būtu nevainojama reputācija, izcilas morāles īpašības, augsta un stabila vērtību sistēma. Tieši tas nodrošina tiesu varas autoritāti, tiesnešu prestižu un viņu kā objektīvu un neietekmējamu likuma kalpu reputāciju. Esmu pārliecināta: nav pieļaujams, ka tiesu vara uzskata sevi par kādu slepenu un slēgtu organizāciju. Tiesu varai jābūt atbildīgai, ir jāatzīst kļūdas un ne tikai jānosoda pārkāpēji, bet arī jāatvainojas sabiedrības priekšā par viņiem. Protams, šis lēmums ir atbalstāms, bet tas ir augonis uz tiesu varas neveselīgā ķermeņa, tāpēc svarīgi ir izārstēt slimību, jo pretējā gadījumā šī būs tikai kārtējā epizode.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es jums gribu izstāstīt vienu maziņu stāstiņu no apmēram deviņdesmito gadu beigām. Ziepniekkalnā uz gājēju pārejas BMW automašīna notrieca, man liekas, četrus vai piecus cilvēkus, no kuriem trīs slimnīcā mira.

Pie šīs automašīnas stūres sēdēja apmēram divdesmit gadus vecs puisis, kurš, kā izrādījās, bija pamatīgi salietojies narkotikas, un to pierādīja visas iespējamās ekspertīzes. Un tiesas rīcībā šie materiāli bija.

Lūk, šis puisis par - es nebaidos šī vārda! - trīskāršu slepkavību saņēma dažus gadus nosacīti. Un šo tiesu tolaik vadīja tiesnesis Strazds. Dažus gadus pēc tam viņš arī tika pie mājiņas Jūrmalā.

Tā ka, es domāju, šis gadījums parāda arī to, cik dažu brīdi mūsu tiesībsargājošās iestādes ir absolūti neredzīgas, nedzirdošas un nesaprotošas, un, ja tanī laikā šim gadījumam būtu pievērsta attiecīgā uzmanība, es domāju, ka šis tiesnesis līdz tiesas vadītājam nebūtu izaudzis. Tā ka varbūt ir jāmācās no šī gadījuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ziedoņa Strazda atcelšanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija, izskatot likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”, neatbalstīja šā likumprojekta virzību pirmajam lasījumam, tādēļ atbilstoši Saeimas kārtības rullim šodien šis jautājums tiek nodots izlemšanai Saeimas sēdē.

Mans uzdevums ir informēt par to, kas notika Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kādēļ komisijas lēmums, iespējams, bija šāds, un aicināt jūs pieņemt ļoti nopietnu lēmumu.

Vakardien mēs visās frakcijās saņēmām Latvijas Republikas tieslietu ministra vēstuli ar grifu „Steidzami”. Tātad, manuprāt, tas bija sauciens pēc palīdzības.

Bet kāda ir lietas patiesā būtība?

Teikšu godīgi, kolēģi, es neatceros, ka būtu kādreiz saņēmusi tik nekvalitatīvu likumprojektu. Šī likumprojekta vēsture ir šāda. Tad, kad 2012.gadā tika gatavoti iepriekšējie grozījumi Ārstniecības likumā, Sociālo un darba lietu komisija 6.jūnija sēdē noraidīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu Ārstniecības likumā par šo jautājumu, norādot, ka ir nepieciešams korekti izstrādāt un saprast, kas tad galu galā notiks ar personu, ar slimnieku, kāda būs procedūra arī ar šo nākotnes pilnvarojumu saistītā lietā.

Izrādās, ka no jūnija līdz šim brīdim tas nav ne pārdomāts, ne ņemts vērā.

Informēju jūs, kolēģi, ka grozījumi Ārstniecības likumā tika komisijā skatīti divas reizes - 22.janvāra sēdē un 30.janvāra sēdē. Un otro reizi tie tika skatīti tikai tādēļ, lai divas ministrijas, tas ir, Tieslietu ministrija un Veselības ministrija, nāktu kopā pārrunāt šīs lietas un lai otrajā komisijas sēdē jau būtu pilnīgi skaidrs, kas notiek tālāk, ja likumprojekts tiek atbalstīts pirmajam lasījumam, jo visiem ir skaidrs, ka šie likuma grozījumi ir nepieciešami, bet tiem ir jābūt korekti izstrādātiem.

Diemžēl arī 30.janvāra sēdē ne pie kādas skaidrības ar abām ministrijām tikt mēs nevarējām.

Un, lūk, ja es lasu tieslietu ministra parakstīto vēstuli (vakardien un šodien vēlreiz to nopietni pārlasīju)... Tieslietu ministrs runā par to, ka šis ir likumprojekts kopīgā paketē. Ja kaut vai ar pavisam nelielu loģikas devu spriežam, tad jāsecina, ka paketes likumprojektiem būtu šeit, Saeimā, jānonāk paketē. Un ministra kungs runā par tiem likumiem, kuri jau ir pieņemti, kuri stāsies spēkā, un arī šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā šī gada 1.jūlijā. No vienas puses, taisnība! Bet, no otras puses, Sociālo un darba lietu komisija, kas ir atbildīgā komisija, šo likumprojektu saņēma nevis pagājušā gada, bet šī gada 1.janvārī. Nu tad kāda tur kopīgā pārdomātā pakete!

Nākošais. Tieslietu ministrs runā par ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Drīzāk te būtu jārunā par vēl vienu likumu, kas ir spēkā, un tas ir Pacientu tiesību likums. Neesmu liela speciāliste Civillikuma lietās un Notariāta likuma lietās, bet... Nākotnes pilnvarojumu persona dod tad, kad viņa ir - pilnīgi pieļauju - vēl trīsdesmit, četrdesmit, piecdesmit gadus veca, jo viņa domā par savu nākotni: „Ja gadās kāda nopietna slimība un ja nu man ir nepieciešams atbalsts, un ja nu gadījumā tieši tajā brīdī es pats vairs nevarēšu izteikt šo savu vēlmi...” Nu ministra kungs ir aizrunājies līdz invaliditātei...

Pie nopietnām saslimšanām, kas ir insulti, infarkti, līdz invaliditātei ir seši mēneši vai pat gads.

Sociālo un darba lietu komisijā neviens no deputātiem neizteica viedokli, ka likums nav nepieciešams. Mūs satrauc tikai tas: ja mēs divās komisijas sēdēs nevaram panākt, lai pie mūsu ieapaļā galda konstruktīvi vienojas divu ministriju pārstāvji, tādā gadījumā... Kas mūs satrauc?

Nav skaidrs, kāds būs šis konsīlijs, kas izskata jautājumu un novērtē personas veselības stāvokli. Mēs nevaram saprast, kā un par kādiem līdzekļiem tas tiks organizēts. Un galvenais jautājums: kas notiek, ja personas stāvoklis uzlabojas? Kas tad notiek ar pilnvarnieka darbību? Nav paredzēts arī šīs darbības mehānisms.

Tātad absolūti neskaidri ir jautājumi par ārstu konsīlijiem.

Kolēģi! Iespējas, protams, mums ir divas. Pirmā iespēja ir pateikt Tieslietu ministrijai (ņemot vērā, ka Tieslietu ministrijas ierēdņi - un es ticu, ka tie ir ļoti profesionāli cilvēki! - vienkārši varbūt nav iedziļinājušies ārstniecības jautājumos), lai viņi vēlreiz saspringst un šo likumprojektu izstrādā no jauna, lai to ir iespējams pieņemt Saeimā, ja tas būs korekti un precīzi izstrādāts, kaut vai steidzamības kārtībā, un tad nebūs nekādu problēmu līdz 1.jūlijam to izdarīt. Un otra iespēja - atstāt to Sociālo un darba lietu komisijai, lai tad mēs nodarbojamies ar divu ministriju ierēdņu turpmāko vai nu sadraudzēšanu, vai audzināšanu - man pat grūti ir pateikt -, bet komisijas vārdā, kolēģi, es varu jūs informēt, ka četri deputāti balsoja „par” likumprojekta virzību pirmajam lasījumam, bet pieci - atturējās. „Pret” nebalsoja neviens.

Kā šodien, kolēģi, lemsiet, tā arī būs! Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mani tomēr uzrunāja komisijas vadītājas argumenti un izklāsts, jo droši vien šajā stāstā pietrūka kādas daļas, ko es jums vēlos izstāstīt par nekvalitatīvu likumprojektu un par paketi.

Šī pakete ir atnākusi uz Saeimu, manuprāt, pagājušajā gadā. Un šī pakete neatnāca uz Saeimu vienkārši nevis tāpēc, ka ministrijas nevarēja par kaut ko vienoties vai kaut ko izdarīt, bet tāpēc, ka Satversmes tiesa bija lēmusi, ka tas regulējums, kas ir mūsu Civillikumā attiecībā uz personu rīcībspējas ierobežošanu, nav atbilstošs mūsu Satversmei. Un toreiz šī pakete pirmajā reizē kopā ar Ārstniecības likumu atnāca uz Saeimu novēloti. Pie tam tajā termiņā, ko Satversmes tiesa bija noteikusi, - ļoti novēloti.

Turklāt Juridiskā komisija to sāka skatīt jau tajā brīdī, kad bija publiski pieejama informācija, ka tiesām pietrūkst regulējuma, kādā veidā nodrošināt cilvēkiem, kuriem nav rīcībspēju... kādā veidā nodrošināt viņiem to, lai viņu tiesības tiktu pārstāvētas. Tā pakete, kas atnāca no Tieslietu ministrijas, arī bija tādā stadijā, ka to Juridiskā komisija nevarēja atbalstīt. Tā bija tik nekvalitatīva... kā jūs jau teicāt, tik nekvalitatīvu likumprojektu reti kad gadās sastapt, jo nebija notikušas saskaņošanas sanāksmes starp ieinteresētajām ministrijām, bet aiz katra no šiem lēmumiem tiesās stāvēja dzīvi cilvēki.

Tieši tāpēc Juridiskā komisija izlēma, ka tas, ko mēs darām... mēs piemērojam pagaidu risinājumu un lūdzam tomēr ministrijai iesniegt kvalitatīvu likumprojektu. Acīmredzot tas bija tas brīdis, kad jūs pirmo reizi noraidījāt grozījumus Ārstniecības likumā. Šajā laikā Juridiskā komisija ir neskaitāmās sēdēs tikusies ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, mēģinot pieaicināt gan ārstus, gan Labklājības ministrijas pārstāvjus, un runājusi par to, lai šis likumprojekts būtu virzāms tālāk.

Un tagad man ir jautājums tomēr visiem šeit klātesošajiem: vai jūs lasāt ziņas vai jūs tvītojat, vai ko jūs darāt? Es, protams, saprotu, cik ļoti svarīgi ir nepārtraukt komunikāciju ar savu vēlētāju tiem visiem Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem, kuri trijos lasījumos šo likumprojektu attiecībā uz rīcībspējas ierobežošanu, attiecībā uz nākotnes pilnvarojumu ir šeit pieņēmuši ar visu mūsu, visdrīzāk, vienprātīgu atbalstu. Likumprojekts, no kura Saeimas Juridiskā komisija...

Es atgādināšu vēlreiz, ka Saeima uzrauga Ministru kabineta darbu, nevis ir tā, ka Ministru kabinets atsūta ierēdņus, bet mēs sakām: „Mums neder, ejiet prom! Kamēr neatnāksiet ar labiem likumprojektiem, tikmēr mēs tālāk nestrādāsim!” Tās ir konkrētas, reālas problēmas! Tās ir ļoti bīstamas problēmas. Tieši tā, kā jūs to komisijā esat vērtējuši! Bet tas nav risinājums šajā brīdī.

Ja mēs visi esam nobalsojuši trijos lasījumos, ar milzīgām debatēm par pamatlikumiem, tad šajā brīdī nevar vienkārši pateikt: „Tāds likumprojekts nav mums īsti vajadzīgs, ierēdņi nebija tie kvalitatīvākie!” Protams, mēs varam paskatīties. Šonedēļ arī galvenā valsts ierēdne - Valsts kancelejas vadītāja ir nākusi klajā ar koncepciju. Ikviens, kurš strādā komisijā, redzēja, kas krīzes laikā notika ar ierēdniecību un kādus likumprojektus mēs saņēmām. Bet tas nav pamats, lai mēs nerisinātu jautājumus, kas cilvēkiem ir būtiski.

Un arī vēl vakardien... Es vēl vakarā runāju ar veselības ministri: „Vai ir problēmas šī jautājuma risināšanā pēc būtības?” - „Nē, nav problēmu!” Tātad, ja ierēdņi nevar tikt galā, aiciniet ministri, bet pieņemiet kādus lēmumus, kuri ir risināmi! Un, ja ir pieņemti šie pamatlikumi, tad es neredzu problēmas, kāpēc lai mēs nevarētu atbalstīt Ārstniecības likumu un - kā Saeima, kas uzrauga Ministru kabinetu, - panākt to, lai šis regulējums būtu tāds, kas ir saprotams, reāls un neapdraud ne cilvēku tiesības, ne viņu dzīvību vai darbību... lai šis likumprojekts tiktu pieņemts kvalitatīvs. Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt šo likumprojektu un panākt, lai tas varētu stāties spēkā kopā ar tiem likumprojektiem, par kuriem mēs visi esam šeit nobalsojuši trijos lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Barčas kundze? (Starpsaucieni no zāles.) Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?... Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 35. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Barča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Čigānes, Ašeradena, Kalniņa, Dombrovska un Dzintara - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 7.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 7.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 38, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Tātad likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Uz trešo lasījumu saņemti kopumā pieci priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - satiksmes ministra Aivja Roņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.404/Lp11 - „Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

1.priekšlikums, kas ir iesniegts komisijā, ir Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka trešajā lasījumā parasti tiek iesniegti nevis konceptuāli, bet tīri tehniski risinājumi. Arī mani priekšlikumi - gan 1., gan 2.priekšlikums - vairāk ir tehniski nekā konceptuāli.

Ko paredz līdzšinējā likuma redakcija? To, ka pie speciālajiem līdzekļiem tiek pieskaitīti arī dienesta suņi un vēl vesela virkne citu lietu.

Zināmā mērā šie priekšlikumi - 1. un 2.priekšlikums - ir diezgan cieši saistīti arī ar 3.priekšlikumu. Es ierosinu pilnveidot attiecīgā panta nosaukumu - mani priekšlikumi paredz, ka dienesta suņi tomēr nav pieskaitāmi pie speciālajiem līdzekļiem -, kā arī attiecīgi saīsināt šo pantu.

Un tāpēc es lūdzu atbalstīt gan 1., gan 2.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāts Ādamsons vēlas ko piebilst?

J.Ādamsons. Nē, man nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 43, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! 3.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 2.priekšlikums mums te ir, Ādamsona kungs! Vai jūs prasāt balsojumu arī par 2.priekšlikumu?

J.Ādamsons. Nē, tam nav nozīmes.

Sēdes vadītāja. Tātad, runājot par 2.priekšlikumu, jūs neiebilstat pret komisijas lēmumu? Pret 2.priekšlikumu nav iebildumu. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim, ka priekšlikums nav atbalstāms.

Par 3.priekšlikumu.

J.Ādamsons. 3. ir Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kurš paredz, ka karavīrs miera laikā, pildot aktīvo dienestu ikdienas režīmā, ir tiesīgs glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Diemžēl komisijas sēdē mēs bijām spiesti konstatēt, ka, neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā desmit gadu mums ir spēkā šis likums, diemžēl nav neviena normatīvā akta, kas paredzētu, kādā veidā Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos tiek pielietoti speciālie līdzekļi, kaut gan mums ir apmācīti cilvēki un bija iespēja iepazīties arī ar militārās policijas darbību. Mums ir gan līdzekļi, gan cilvēki, bet normatīvās bāzes, kas to visu regulētu, diemžēl nav.

Vēl vairāk! Ja mēs runājam par ķīlnieka atbrīvošanu, tad ķīlnieka atbrīvošana parasti tiek attiecināta arī uz trešajām personām, bet, kā mums minēja arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē... Jūs jau zināt, kā top aizsardzības ministra attiecīgs rīkojums, taču aizsardzības ministra rīkojums nevar tikt attiecināts uz citiem resoriem, uz citām ministrijām un uz citiem cilvēkiem, kuri ir ārpus Aizsardzības ministrijas.

Uzklausot visus viedokļus „par” un „pret”, komisijas sēdē attiecīgais priekšlikums tika atbalstīts. Komisijas vārdā lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. Nākošais ir Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kurš paredz papildināt likumprojekta 16.pantu „Komplektēšanas pamatprincipi” ar 6.punktu: „ir ieguvuši vismaz vidējo izglītību”.

Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Mēs arī no šīs tribīnes esam daudz diskutējuši par komplektēšanas principiem... to, kas skar tieši mūsu Nacionālos bruņotos spēkus. Pats dīvainākais ir tas, ka deviņdesmito gadu vidū, kad vēl bija obligātais militārais dienests, komplektējot mūsu Nacionālos bruņotos spēkus, vadījās galvenokārt pēc viena kritērija - tā bija izglītība.

Kāpēc mēs desmit gadu laikā esam to degradējuši un tagad nepieprasām vidējo izglītību karavīriem, profesionāliem karavīriem? Tas man, godīgi sakot, nav saprotams. Vai tiešām mēs esam aizgājuši tik tālu, ka uzskatām, ka mūsu sarežģītajā tehniskajā, tehnokrātiskajā pasaulē izglītības līmenis var tikt samazināts... prasības izglītības līmenim var būt samazinātas?

Nesen mums bija tikšanās ar Kirgīzijas Aizsardzības komisijas deputātiem, un, ziniet, kas bija pats dīvainākais? Pats dīvainākais bija tas, ka Kirgīzijā... Kirgizstānā ir pieņemts likums, ka dienestā var tikt pieņemti tikai cilvēki ar vidējo izglītību. Pie tam ir atsevišķas prasības arī attiecībā uz vidējo tehnisko izglītību. Turpretī mēs samazinām šīs prasības!

Tieši šī iemesla dēļ es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es saprotu kolēģa Ādamsona bažas par Nacionālo bruņoto spēku kvalitāti, taču mums ir jārēķinās arī ar mūsu valsts reālijām - tādām, kādas ir šodien. Taču jo vairāk mums ir jārēķinās ar to, kas notiks tuvākajos gados.

Diemžēl demogrāfiskā situācija ir tik nelabvēlīga bruņoto spēku komplektēšanai, ka mūsu komisija, uzklausot Rekrutēšanas un jaunsardzes centra vadītāju un runājot arī ar citām Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku amatpersonām, ieguva pārliecību, ka visai tuvā nākotnē var būt lielas problēmas nokomplektēt bruņotos spēkus, pat pastāvot tādām prasībām, kādas ir likumā šodien, - ka nav nepieciešama vidējā izglītība.

Tajā pašā laikā bruņoto spēku pārstāvji mums solīja un teica, ka nav nekādu problēmu pilnveidot savas zināšanas, uzsākot un turpinot dienestu bruņotajos spēkos. Manuprāt, mums nevajag apsteigt notikumus un mēs nedrīkstam nostādīt bruņotos spēkus tādā situācijā, kad ne tikai nebūs, no kā izvēlēties, bet... vienkārši nebūs pietiekami cilvēku, no kuriem bruņotos spēkus komplektēt.

Es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es izsaku vēlreiz savu viedokli par to. Un, lai nebūtu to tulkojumu, vai tur ir samazinātas tās prasības izglītības līmenim, es konkrēti citēšu, kas Militārā dienesta likuma 18.pantā bija rakstīts: „Militārajās izglītības iestādēs...” - militārajās izglītības iestādēs! - „...uzņem Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz vidējo izglītību.” Tā bija likumā.

Kas tiek piedāvāts? Tiek piedāvāts papildināt šo pantu ar vārdiem „izņemot Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu, kurā var uzņemt arī Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši pamatizglītību”.

Tās nav 21.gadsimta tendences! Jau deviņdesmito gadu sākumā visas NATO valstis pakāpeniski pārgāja uz to, ka virsniekiem ir jābūt vismaz bakalaura grādam. Tagad daudzās valstīs vecākajiem virsniekiem jābūt maģistra grādam. To pieņēma arī Lietuvā, sākot no pulkvežleitnanta līmeņa. Dažās valstīs augstākajiem virsniekiem, tas ir, ģenerāļiem, ir jābūt jau doktora grādam. Tās ir mūsdienu tendences!

Latvija piedalās starptautiskās operācijās. Mūsu karavīri pārstāv Latviju ārzemēs, un es nedomāju, ka tā ir laba tendence, ja Latviju pārstāvēs cilvēki, kuriem nav pat vidējās izglītības.

Bet ne tikai šis punkts! Ir arī vēl cits punkts. Likuma 33.panta 5.punktā bija rakstīts: „štāba virsseržants (štāba bocmanis) - virsseržantam (bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību...”. Tā bija agrāk... Nu, pēc augstāko instruktoru kursu pabeigšanas, piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē... Tā ir OR-7 pakāpe, praktiski visaugstākā...

Tagad tiek piedāvāts 5.punktā izslēgt vārdus „ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību”. Tātad tas līmenis tiek pazemināts arī instruktoriem, štāba virsseržantiem. Tā tendence ir... normāli nav raksturīga, teiksim, 21.gadsimtam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es gribu pateikties deputātam Ādamsonam un deputātam Krēsliņam, ka viņi tur rūpi par izglītības līmeni mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Un tas ir pilnīgi pareizi, un tas ir tas, uz ko mums arī ir jātiecas.

Pašlaik Nacionālajos bruņotajos spēkos ir nedaudz vairāk kā simt karavīru ar pamatizglītību. Arī mūsu Satversme nenosaka obligātu vidējo izglītību. Līdz šim, arī tajā laikā, kad Krēsliņa kungs vadīja Nacionālo bruņoto spēku štābu (arī viņa laikā!), armijā tika pieņemti karavīri ar pamatizglītību.

Aizsardzības ministra pavēlē tiek noteikts, ka, parakstot līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, karavīri apņemas iegūt arī vidējo izglītību, un no tiem 100 vai vairāk karavīriem apmēram 80 procenti pašlaik ir iesaistīti vidējās izglītības iegūšanā.

Kāpēc izveidojās tāda situācija, ka Militārā dienesta likuma 18.pantā, kā Krēsliņa kungs pareizi uzsvēra, bija izdarīts šis izņēmums, ka pieņem dienestā ne tikai ar vidējo izglītību, bet arī tos, kuri ir ieguvuši pamatizglītību? Tāpēc, ka 2011.gada 29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika atbalstīts Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas dibināšanu”. Principā tagad Kājnieku skola kļūst par izglītības iestādi.

Līdz šim tas attiecās uz Aizsardzības akadēmiju, un bija loģiski, ka tur augstāko izglītību var iegūt tikai personas, kuras ir ieguvušas vidējo izglītību. Savukārt tagad izglītības iestāde, šī likuma izpratnē, būs arī Kājnieku skola Alūksnē, kur, protams, visi tie, kuri uzsāk savu militāro karjeru, sāk arī apmācības. Un tādā veidā tas izveidojas. Tas nav pazeminājums! Un es pilnīgi piekrītu Krēsliņa kungam. Viņam ir pieredze šajā jomā. Mums uz to jātiecas un nākotnē noteikti jāparedz, ka ir jābūt vidējai izglītībai, un arī virsniekiem arvien vairāk ir jāsaņem bakalaura un, protams, arī maģistra grāds, iespējams, pat doktora grāds.

Tomēr komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Šeit pat nav runa par to, vai vajag, vai drīkst pieņemt militārajā dienestā cilvēkus ar vidējo izglītību vai bez tās. Es gribu atgādināt, ka 40 gadus atpakaļ mūsu valstī, Latvijas PSR, jau bija pieņemts likums, ka mums bija obligāta vidējā izglītība, un tā patiešām bija. Latvijā nebija neviena cilvēka, kas nebija pabeidzis vidējās izglītības skolu. Un tad mēs mācījāmies 10 gadus un arī 11 gadus. Tagad mēs mācāmies gadu vairāk, bet, izrādās, mēs nevaram šo skolu pabeigt. Varbūt mums tā programma diezgan sarežģīta? Varbūt tad vajag ieviest skolu tiem, kam ir grūti mācīties? Tā sauktajiem debilajiem? Lai viņi tur varbūt pabeidz šo skolu, bet ar to pašu nosaukumu... kā ar vidējo izglītību.

Mani jau tas uztrauc, ka cilvēki 21.gadsimtā, neraugoties uz visām jaunajām tehnoloģijām, nevar iegūt vidējo izglītību. Tad mums kaut kas nav kārtībā ar to izglītību! Pedagogi ir slikti? Pedagogi nevar iemācīt tos skolēnus? Vai arī mēs nevaram izkontrolēt, kāpēc skolēni nemācās skolā? Programma ir slikta? Tad mainīsim to programmu! Bet lai visiem būtu obligātā vidējā izglītība.

Arī armijā jaunās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, taču mums vajag ne tikai armijā, bet arī visur citur izglītotus cilvēkus. Ja mēs paskatāmies, cik daudz uz mūsu iedzīvotāju skaitu Latvijā ir augstskolu, tad redzam, ka mēs ieņemam pirmo vietu Eiropas Savienībā. Līmenis varbūt zems? Varbūt arī zems līmenis. Tad pacelsim to līmeni! Bet tomēr ir jābūt obligātai vidējai izglītībai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Arī es nevaru stāvēt malā un noklausīties, ka mēs kāpjamies atpakaļ no tā, kur mēs kādreiz esam bijuši. Es domāju, ka ar vidējo izglītību karavīrs tomēr ir profesionālāks nekā ar pamatizglītību. Runājot arī ar gados vecākiem virsniekiem no bruņotajiem spēkiem, tā kā arī es esmu bijis vecākais virsnieks, tad visi vienā balsī saka to, ka mēs nevaram uzņemt karavīrus ar pamatizglītību. Tā tomēr ir naudas izšķiešana! Ja mēs parakstām līgumu kaut vai uz trijiem gadiem un karavīrs apņemas iegūt šo vidējo izglītību... Mēs jau līdz šim viņā ieguldījām - nodrošinājām gan formas tērpu, gan arī sākotnējās militārās izglītības iegūšanu. Un, ja trijos gados viņš neiegūst šo vidējo izglītību, viņš aiziet projām. Un rezultātā ko mēs esam ieguvuši? Šobrīd Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs atlases kārtībā ir rekrutējis daudz vairāk karavīru, nekā karavīri reāli var pretendēt uz karavīra statusu. Šobrīd ir 6 karavīri uz vienu vietu. Vai tas nav pietiekami šobrīd?

Un kāpēc mēs tieši šodien lemjam par to, ka mums ir jāatsakās no vidējās izglītības un jāpāriet uz pamatizglītību?

Es aicinu balsot par to, ka tomēr ir jābūt vidējai izglītībai.

Paldies. (Aplaudē dep. K.Krēsliņš un vēl daži deputāti.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tiešām, diskutējot par šo priekšlikumu, es aicinu vilkt dažas paralēles ar tām darbībām, ko savulaik partija „Jaunais laiks” ir veikusi attiecībā uz policijas darbiniekiem, - ka faktiski netiek pieprasīta... tika izslēgta prasība, ka policijas darbiniekam ir jābūt juristam.

Es aicinu kolēģus neieklausīties VIENOTĪBAS apgalvotajos apsvērumos, ka vidējo izglītību attiecībā uz dienestā esošiem karavīriem nevarētu ieviest kā pamatprasību, jo mums te ir vai nu demogrāfijas problēmas, vai arī pašlaik dienestā atrodas tādas personas, kurām būtu jāaiziet un jāiegūst šī izglītība - vidējā izglītība.

Es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir iesniedzis mans kolēģis, jo, manā skatījumā, dienestā ir vajadzīgi izglītoti cilvēki, nevis tādi, kuri vienkārši formāli pakļautos tiem rīkojumiem, kurus viens vai otrs izdod.

Un šajā situācijā tie rādītāji un tie izglītības kritēriji patiesībā katru gadu ir samazinājušies, cilvēku izglītības līmenis ir acīm redzami kļuvis zemāks ar gadiem. Ir jārod tam izskaidrojums, lai šo situāciju no valsts puses nepieļautu. Es aicinu atbalstīt Ādamsona kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es domāju, ikviena ministra pienākums ir aizstāvēt tos priekšlikumus, ko ministrija virza.

Šodien sēdē piedalās arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs. Es aicinu viņu pamatot, kāpēc tas ir tā. Paldies Latkovska kungam, viņš daļēji to jau pateica.

Es aicinu kolēģus nepaļauties uz tām emocijām, kuras te pārsvarā tika paustas no tribīnes. Man šķiet, Latkovska kungs ļoti precīzi pateica, kāds ir pamats šiem nosacījumiem.

Stāsts jau ir ne tikai par pamatizglītību ieguvušajiem; stāsts ir arī par vidējo izglītību nepabeigušajiem, Rusiņa kungs! Stāsts ir par jauniešiem no 18 gadu vecuma, kuri vēlas mācīties. Un nevajag viņiem likt formālas barjeras! Nevajag! Runa ir par konkrētu mācību iestādi.

Mani tiešām izbrīna... teiksim, par „Saskaņas Centru” es nebrīnos... (Starpsaucieni no zāles.) Mani šī nostāja nedaudz izbrīna tieši tāpēc, ka mēs divās komisijas sēdēs krustām šķērsām iztirzājām šo jautājumu - bija uzskaitītas konkrētas NATO valstis, kurās tā tas notiek. Tagad deputāta Ādamsona priekšlikumā mēs pieķeramies pie formāla iegansta un cenšamies torpedēt šo mācību procesa uzsākšanu. Kam tas ir vajadzīgs? Skatieties jautājumu pēc būtības, nevis pēc formas! Nemeklējiet ieganstu!

Es aicinu neatbalstīt Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim, otro reizi.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es tiešām aicinu nesadarīt muļķības. Kāpēc? Ādamsona kunga priekšlikums attiecas uz 16.pantu, kas jau ir pirmajā lasījumā atbalstīts, ir iekļauts 18.pantā, pavisam citā pantā, kas pašlaik arī ir atbalstīts. Ādamsona kungs nepiedāvā atcelt to, par ko jau ir nobalsots. Tātad, ja mēs pat kaut kādā neprāta brīdī atbalstām Ādamsona kunga priekšlikumu... Mums likumprojekta pirmajā lasījumā ir pateikts, ka drīkst ar pamatizglītību, bet Ādamsona priekšlikumā ir pateikts, ka drīkst tikai ar vidējo izglītību. Līdz ar to tas vienkārši ir smieklīgi! Prezidentam būs pavisam vienkārši neparakstīt, bet žurnālistiem būs par ko paņirgāties...

Bet es atgādināšu vēlreiz: runa ir par apmēram 120 mūsu karavīriem, nevis par virsniekiem. Apmēram 80 procenti karavīru pašlaik, kā es jau teicu, vakarskolā iegūst vidējo izglītību. Starp citu, liela daļa no viņiem ir no Latgales, un tā viņiem ir iespēja. Ja viņi nebūtu nokļuvuši armijā, visticamāk, viņi vidējo izglītību vispār neiegūtu. Padomājiet arī par šiem jaunajiem cilvēkiem!

Es nezinu, ja viņi šīs debates būs klausījušies... Tā ir arī attieksme pret viņiem! Tas, ka nākotnē vidējā izglītība, iespējams, arī Satversmē tiks ierakstīta kā obligāta Latvijā... Tas ir jādara, bet nav jādara caur šo likumu. Nu, attopieties, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šeit es atzīmēšu divus momentus.

Pirmais moments. Skaidrs, ka ir ļoti atbalstāms tas, ka bruņotajos spēkos karavīriem dod iespēju mācīties, bet bruņotie spēki tomēr nav tā struktūra, kur jāiet jauniešiem un jaunietēm, lai pabeigtu vidusskolu. Tas ir pirmais moments.

Otrais moments. Kā tika atzīmēts, tādi cilvēki atrodas. Vai jūs neesat redzējuši, ka dažreiz cilvēki pat ar bērniem pāriet ielu, kad deg sarkanā gaisma un nav atļauts iet? Es esmu redzējis! Bet tas jau nenozīmē, ka ir jāatļauj visiem, lai iet pie sarkanās gaismas. Noņemsim tos luksoforus, un tad katrs ies, kā gribēs. Jautājums jau ir par to, kā rīkoties uz priekšdienām un kādēļ mēs likumā ieliekam to, kas ir neloģisks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam, otro reizi.

I.Klementjevs (SC).

Mēs diemžēl, kad uzaicinām jauniešus militārajā dienestā, dodam viņiem arī ieročus. Tas ir bīstams priekšmets, un, ja mēs domājam, ka tas ir vienkārši tā... bezatbildīgi, tad tā tas arī ir. Es gribu jums atgādināt vienu gadījumu. Laikam jau ir pagājuši septiņi vai astoņi gadi, kad mūsu specnaz lēca ar izpletņiem virs Daugavas. No pieciem, kuri lēca, divi aizgāja bojā. Kāpēc?

Tāpēc, ka viņiem neienāca prātā, ka, pirms lēkt no lidmašīnas ar izpletni, vajag izdarīt to, to un to. Taču vainīgie vēl joprojām nav notiesāti. Kāpēc tā?

Tāpēc es gribu, lai mūsu militārie kadri būtu arī izglītoti. Kā Latkovska kungs teica: ņemsim vērā Latgales situāciju! Jā, ņemsim vērā Latgales situāciju un ieguldīsim tur attīstībā līdzekļus, lai šie skolēni var pabeigt skolu. Turklāt pašlaik mums ar Izglītības likumu šim mērķim ir nodrošināti gan pasniedzēji, gan bezmaksas vidējā izglītība, gan visi apmācāmie priekšmeti.

Tā ka mums vajag izvirzīt augstākus mērķus, nevis tikai pa vidu kaut ko... Nu, tad pie mums var arī braukt ar automobiļiem bez vadītāja apliecības varbūt, vienkārši tā: braucam, braucam tāpat kā agrāk daudzi brauca - bez vadītāja apliecības.

Tā ka te ir mērķi, un, ja jaunais cilvēks grib dienēt Latvijas armijā, tad vajag viņam dot šo iespēju un palīdzēt iegūt vidējo izglītību. Tagad arī tā var mācīties - pat tad, ja viņi strādā vai dzīvo kaut kur prombūtnē no Latvijas, var izmantot „distanču” apmācību. Viss ir iespējams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Rusiņam, otro reizi.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Es atceros tos laikus, kad es pats vēl dienēju bruņotajos spēkos, un bija viens tāds moments, kad visiem prasīja vidējo izglītību. Šinī laikā mums uzradās ļoti daudz likuma pārkāpēju, kuri mēģināja vidējo izglītību iegūt, to nopērkot, un vēl visādā citā ceļā. Spilgts piemērs ir Gulbja kungs. Tā rezultātā arī uzradās direktors, kas pārdeva vidējās izglītības dokumentu. Ir vēl daudzas lietas, kas ir Militārās pretizlūkošanas dienestā un kas vēl nav pabeigtas. Vai mēs vēl mēģināsim arī turpmāk to lietu darīt, lai iegūtu vidējās izglītības dokumentu... spiestu karavīru, lai viņš ietu un pirktu to vidējās izglītības dokumentu un uzrādītu dienestā? Priekš kam mums tas ir vajadzīgs?!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Demiteram.

E.Demiters (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es nebiju domājis, ka par šo jautājumu emocijas aizies tik tālu. Mēs esam dzirdējuši visus iespējamos argumentus „par” un „pret”. Saprotami ir gan vieni, gan otri.

Mazliet atgādināšu, ko par šo tēmu mēs dzirdējām no Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem - no cilvēkiem, kas ar šiem pašiem karavīriem, par kuriem tagad mēs spriežam... ko šie cilvēki stāstīja. Un galvenais arguments, kāpēc man bija doma izšķirties par to, ka tomēr mēs pieļautu, ka karavīrs šo apmācības procesu var uzsākt un iziet tikai ar pamatizglītību, pēc tam iegūstot vidējo izglītību, ir sekojošs. Tie jaunieši, kas ar pamatskolas izglītību ir uzņemti šajā skolā, iziet šo apmācības kursu un pēc tam iegūst vidējo izglītību... pretējā gadījumā, viņi, visticamāk, nekad savā mūžā vidējo izglītību tā arī nebūtu ieguvuši un būtu vai nu aizbraukuši no Latvijas, vai nokļuvuši... kļuvuši par klientiem Iekšlietu ministrijas struktūrās. Ir pilnīgi iespējams, ka viņi tālāk būtu aizgājuši pa noziedzības ceļu. Šajā gadījumā viņi dien mūsu bruņotajos spēkos un galu galā paralēli dienestam iegūst arī šo jau daudzkārt šodien pieminēto vidējo izglītību.

Tātad mums ir tagad izšķiršanās, ko mēs sakām tiem jauniešiem, pirmām kārtām tiem, kuri jau šobrīd dien un ir tikai apmācības procesā, tātad tiem, kuriem vidējās izglītības nav. Ja mēs šodien pieņemam lēmumu, ka mēs bez pamatizglītības neuzņemam, tad, visticamāk, šiem jauniešiem, kas pašlaik ir bruņotajos spēkos, ar nākošo dienu ir bruņotie spēki jāpamet. Tas ir viens.

Otrs. Tātad tiem jauniešiem, kas tomēr apgūst armijā vidējo izglītību un pēc tam turpina dienestu, - viņiem, visticamāk, ir divi ceļi: vai nu aizbraukt, vai, iespējams, kā jau minēju, nostāties uz noziedzības ceļa.

Tā ka es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties uz to, cik argumentēti piemēri - un pietiekoši pārliecinoši piemēri! - tika minēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Veiko Spolītim.

V.Spolītis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas priekšstāvji! Šeit ir patiesībā divas lietas, kas ir izskanējušas. No vienas puses, manuprāt, ir sajauktas vienā katlā vidējās izglītības problēmas, kas mums Latvijā pastāv; no otras puses, ir tātad šīs likuma izmaiņas, kuras ļoti lakoniski Ainars Latkovskis jau patiesībā izskaidroja. Tātad šeit ir jautājums par to, kādā veidā sakārtot Kājnieku skolas piekritību šajā likumā, lai mēs dotu iespēju šiem bez vidējās izglītības esošajiem jauniešiem turpināt savu dienestu Kājnieku skolā un vēlāk bruņotajos spēkos, un, ja viņi vēlas doties virsnieka gaitās, tad viņiem ir visas iespējas pabeigt... iegūt vidējo izglītību un tad virzīties uz augšu. Līdz ar to likums šīs lietas sakārto tīri juridiski.

Ja mēs runājam par šeit emocijas raisījušo problēmu, ko es dzirdēju gan no Rusiņa kunga, gan no citiem, tad, protams, mēs jau varam pateikt, ka vajag tikai vidējo izglītību. Bet fakts ir tāds, ka šobrīd bruņotajos spēkos 144 karavīri un dižkareivji ir bez vidējās izglītības; tas ir tuvu šiem 80 procentiem, kuri ir Sauszemes spēku kājnieku brigādē un dien misijās Afganistānā un citur. Viņiem ir visas iespējas iet uz augšu un iegūt vidējo izglītību, un vēlāk arī virzīties uz augšu savā izglītībā. Bet mēs nevaram liegt jauniešiem doties uz bruņotajiem spēkiem un uzsākt karjeru NBS.

Tā ka šajā situācijā es tomēr atgādinātu to pašu, ko teica Ainars Latkovskis, - ka šeit emocijām nebūtu vietas, jo mums ir jādomā arī par nākotni. Un, kā jau es teicu, šeit ir runa arī par to, ka nākotnē demogrāfiskā situācija būs tāda, kāda tā būs. Mums ir jādod iespēja šai socializācijai arī Latvijas lauku reģionu jauniešiem, lai mūsu jaunieši un jaunietes spētu caur NBS sistēmu uzdienēties uz augšu.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šos grozījumus, ko ir piedāvājis Ādamsona kungs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ādamsona kungs vēlas ko piebilst?

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es gribēju tikai pievērst uzmanību, lai nebūtu divdomības. 16.pantā ir runāts par komplektēšanas pamatprincipiem, Spolīša kungs, bet 18.pantā - par karavīru komplektēšanu militārās izglītības iestādēs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis un dep. Dz.Rasnačs: „Komisijas vārdā!”) Tas viss arī ir komisijas vārdā.

Vienkārši es aicinu parlamentāro sekretāru nejaukt divas dažādas lietas - komplektēšanu militārā izglītības iestādē un armijas komplektēšanas pamatprincipus. Aicinu balsot!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ādamsons. 5. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons. Es neesmu pieteicies runāt par šo priekšlikumu. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Jūs aicināt balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ādamsons. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 8. - Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ādamsons. Par šo gan es biju pieteicies... (Uz informācijas ekrāna tas nav parādījies.)

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūs esat iesniedzis pieteikumu runāt par 1., 2., 4. un 8.priekšlikumu.

J.Ādamsons. Šis arī ir 8.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Šis ir 8.priekšlikums. Tātad, lūdzu, nodrošiniet to, lai parādītos pareiza informācija. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Šī priekšlikuma būtība faktiski ir sekojoša. Ir runa, un mums būtu jādiskutē par to, kādas ir sociālās garantijas karavīra ģimenes locekļiem, ja karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā. Un mana priekšlikuma būtība ir šāda: palielināt sociālās garantijas šai ģimenei. Mans priekšlikums skan sekojoši: „Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā uz dienesta laiku nodrošina ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu. Ja karavīrs gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, karavīra ģimenei (laulātajam, bērnam, vecākiem) saglabā tiesības uzturēties dienesta dzīvojamā telpā pēc karavīra nāves.” Es uzskatu, ka pats šis priekšlikums pēc būtības ir ļoti normāls. Un, ja mēs paskatīsimies uz atjaunotās Latvijas pēdējo 20 gadu vēsturi, tad redzēsim, ka karavīri, kas, pildot dienesta pienākumus, ir gājuši bojā, mums, paldies Dievam, ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Bet man var oponēt un arī oponēja komisijas sēdes laikā: redziet, karavīra ģimene saņem kompensāciju! Bet ņemsim vērā to, ka kaut kādam laikam acīmredzot ir jāpaiet, un es neticu, ka šī karavīra piederīgie uz mūžīgiem laikiem paliks šajā dzīvesvietā. Bet dot viņiem tādu iespēju, es domāju, to nevajadzētu izslēgt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ādamsons. 9. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 10. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 11. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ādamsons. 12. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iekļāvusi savā priekšlikumā - 13.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””.

Izveidojusies ir nepatīkama situācija, ka saskaņā ar grozījumiem likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” no 1.jūlija šie jautājumi, kas attiecas uz hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu, vairs nav regulatoru kompetencē. Pareizāk sakot, šie jautājumi vairs nav nevienas institūcijas kompetencē.

Tagad steidzami ir jāgroza arī šis likums, lai nodotu hidrotehnisko būvju drošuma programmas izvērtēšanu pašvaldību rokās. Protams, cits jautājums ir par to, kāpēc Ekonomikas ministrija pieļāva šādu vairāk nekā pusgadu ilgu, teiksim, atbildības vakuumu, bet tas šinī gadījumā ir pakārtots jautājums.

Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu ne tikai apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet arī piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamību. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Līdaka. Priekšlikumi tiek gaidīti līdz 14.februārim, un aicinu likumprojektu izskatīt Saeimas 21.februāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.februāris, izskatīšana - Saeimas 21.februāra sēdē. Paldies.

Turpināsim izskatīt mūsu sēdes darba kārtību pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde uzreiz pēc pārtraukuma. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus lūdzu uz īsu sēdi šeit, Dzeltenajā zālē. Tūlīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (11.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa, Inga Bite, Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Vineta Poriņa, Jānis Reirs, Elīna Siliņa, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Tātad turpinām Saeimas 7.februāra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lēmusi to atbalstīt pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Tātad es gribētu dažus vārdus bilst par šo likumprojektu, un jāsaka tā, ka šis likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts, pamatojoties uz izglītības iestāžu vadītāju un arī vecāku organizāciju, kā arī uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta novērojumiem praksē, tātad praktiskajā darbībā, jo pastāv dažāda izpratne par koleģiālo institūciju darbību, proti, par to, kāda ir izpratne par izglītības iestādes pašpārvaldi un kāda ir izpratne par izglītības iestādes padomes darbību. Proti, Izglītības likuma 31.pants nosaka, ka izglītības iestādes pienākums ir izveidot izglītības iestādes pašpārvaldi kā koleģiālu institūciju, kura darbojas saskaņā ar tās nolikumu.

Savukārt Vispārējās izglītības likuma 13.pants nosaka, ka vispārējās izglītības iestādes pienākums ir izveidot izglītības iestādes padomi. Pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos ir noteikta un Izglītības likumā ir definēta izglītības iestādes pašpārvalde, kuras sastāvu veido izglītības iestādes dibinātāju pārstāvju, izglītojamo, viņu vecāku un izglītības iestādes darbinieku deleģēti pārstāvji. Savukārt Vispārējās izglītības likumā ir noteikta izglītības iestādes padome, kura sastāva ziņā ir praktiski identiska ar to, kas ir noteikta Izglītības likumā. Tātad šīs institūcijas dublējas, jo, piemēram, ir noteikts, ka izglītības iestādes padomes sastāvā ir jābūt izglītības iestādes vadītājam, izglītojamo, viņu vecāku, izglītības iestādes darbinieku un pašvaldību pārstāvjiem, un var tikt iekļauti arī izglītības iestādes dibinātāju pārstāvji. Līdz ar to no minētajām likuma normām izriet tas, ka abu institūciju funkcijas pārklājas, un arī sastāva ziņā tātad pārstāvība pārklājas. Un arī tas, ka abas šīs institūcijas tiek veidotas no vienu un to pašu sabiedrības grupu pārstāvjiem: kā jau es minēju, izglītojamie, vecāki, iestādes dibinātāji, iestādes darbinieki un arī pedagogi...

Un jāsaka, ka pēc tās sēdes, kas notika Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, arī es esmu pateicīga kolēģiem par auglīgo diskusiju un priekšlikumiem, un vēl visiem citiem argumentiem, kas izkristalizējās šīs sēdes laikā. Arī Izglītības un zinātnes ministrijā tiks izveidota darba grupa, kas turpinās darbu pie šiem jautājumiem, jo tiešām, jā, ir jāsakārto arī tie jautājumi, kas attiecas uz to, lai saprastu, kāda ir loma izglītības iestādē vecāku padomei, skolēnu pašpārvaldei, izglītības iestādes pedagogu padomei, un tātad arī gan izglītības sektora pārstāvji, gan arī vecāki, gan arī skolēnu pašpārvalžu pārstāvji prasa, lai mēs pilnveidotu likumos šīs lietas.

Un tad arī jāsaka tas, ka arī Izglītības kvalitātes valsts dienests savās pārbaudēs ir konstatējis, kā jau es iepriekš minēju, ka nav šīs vienotās izpratnes arī pašu izglītības iestāžu... pašās izglītības iestādēs. Un to arī apliecināja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skolu direktori, kas piedalījās, jo nereti ir situācija, ka izglītības iestāde uzskata, ka, ja tā var izteikties, jumta likums ir Izglītības likums, un vadās pēc tā, ka nodibina tikai šo izglītības iestādes pašpārvaldi. Savukārt ir citas izglītības iestādes, kas izveido tikai šo padomi. Bet ir skolas, kas izveido abas divas šīs koleģiālās institūcijas un arī apstiprina to, ka reāli praksē darbojas tikai viena no tām.

Un jāsaka, ka arī vecāku organizācijas 2012.gada laikā bija veikušas vērienīgu pētījumu, kur tika aptaujāts vairāk nekā tūkstotis respondentu un tika veiktas arī ekspertu intervijas, un arī šī pētījuma secinājumos ir norādīts, ka ir nepieciešams pilnveidot Izglītības likumu un sniegt precīzākas definīcijas šīm institūcijām, kurām ir tātad jelkāda loma, ietekme izglītības iestāžu darba organizēšanā.

Un tātad būtiskākais mērķis ir panākt to, ka mēs no viena likuma izslēdzam vienu no šīm institūcijām - šajā gadījumā no Vispārējās izglītības likuma - un definējam to Izglītības likumā, pilnveidojot... tātad norādot šīs koleģiālās institūcijas pārstāvību, tātad to, kādiem pārstāvjiem tur ir obligāti jābūt, kā arī pilnveidojot šīs koleģiālās institūcijas funkcijas. Un tas arī noteikti veicinātu šo izglītības iestāžu iekšējo darbību, kā arī sadarbību, noteikti uzlabotu tātad šo... nodrošinātu kvalitatīvāku un vispusīgāku sadarbību gan ar vecāku padomi, gan ar izglītības iestādes dibinātājiem, gan ar pašvaldībām, gan arī ar iestādes darbiniekiem, gan arī, protams, ar skolēnu pašpārvaldēm. Un tad šis dialogs noteikti būtu sekmīgāks un tiktu arī sakārtoti, kā jau es teicu, tīri organizatoriski jautājumi.

Tā ka es lūdzu visus kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un arī vēlreiz izsaku pateicību kolēģiem no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, jo ir skaidrs, ka darba vēl būs diezgan daudz, lai likumu sakārtotu attiecībā uz šo jautājumu. Bet tas ir, kā saka, sākums šo koleģiālo institūciju sakārtošanas jomā.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Augsti cienītā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Labdien!

Par šo likumprojektu.

Bieži vien tehniskās likumu reorganizācijas kaitina un pat tracina deputātus, un es paredzu, ka šim likumprojektam var būt arī smags liktenis, tāpat kā nākamajam, kas tiks skatīts pēc likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā”, proti, likumprojektam „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Es tomēr aicinu deputātus izturēties pret šo likumprojektu radoši un izmantot atvērto likumu, lai sakārtotu lietas tādā izglītības iestāžu pārvaldes jomā kā izglītības iestāžu pašpārvalde, proti - precizēt... precīzi noteikt skolēnu vecāku kompetenci izglītības iestāžu pašpārvaldē. Tas ir svarīgi gan sabiedrības demokratizācijas kontekstā, gan izglītības iestāžu kapacitātes palielināšanā. Vecāku rosība var būt gan mācību procesa atbalsts, gan nepatīkams traucēklis, tomēr likumdevēja uzdevums, manuprāt, ir pēc iespējas vairāk nodrošināt vecāku iniciatīvas, vienlaikus nosakot arī attiecīgu atbildību, jo, kam vairāk tiek dots, no tā vairāk tiek prasīts.

Saskaņā ar spēkā esošā likuma normu izglītības iestādes padomes izveidošanas kārtība un kompetence ir norādīta vispārējās izglītības iestādes nolikumā. Tātad skolas administrācija nosaka skolas padomes izveidošanu. Tomēr skolu pašpārvaldes faktiskā darbība liecina, ka skolas administrācija ar padomes funkciju patvarīgu interpretāciju var ierobežot izglītojamā vecāku piedalīšanos izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanā un darbībā.

Pirms trim gadiem biedrība, kuru līdz šim es esmu vadījis (šīs biedrības nosaukums ir „LAŠOR”), kā arī vēl viena biedrība, vecāku biedrība, ar nosaukumu „VISI” tika sarīkojusi semināru, kurā bija sapulcējušies skolu padomju locekļi no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām. Šajā seminārā piedalījās aptuveni 60 cilvēku. Un tajā tika saņemti nopietni apliecinājumi, ka dažās skolās administrācija netaisnīgi izmanto šīs padomes, lai vienkārši pēc iespējas ātrāk atstumtu vecākus no iespējamās dalības skolas pašpārvaldē. Padomēs izvirzītie vecāku pārstāvji patiesībā nekur nav ievēlēti, teiksim, vecāku kopsapulcēs. Viņi vienkārši ir kandidatūras kreatūras no administrācijas puses.

Tāpēc es ierosinu tomēr izmantot šo likumprojektu, lai paplašinātu skolas padomes kompetenci, bet tās izveidošanas kārtību noteikt Izglītības likumā jau tagad (ja tā, protams, tiks pieņemta), nevis izglītības iestādes nolikumā. Es ierosinu likumā noteikt, ka izglītojamā vecāku pārstāvjus skolas padomē var ievēlēt tikai izglītības iestādes vecāku sapulcē vai kopsapulcē, ka izglītības iestādes vadītājs sniedz padomei pārskatus par visiem izglītības procesa jautājumiem un izglītības iestādes darbu un ka skolas padomei ir tiesības iesniegt priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam un pedagoģiskajai padomei par iestādes darba organizēšanu, budžeta sadalījumu, izglītības programmu izvēli un arī to īstenošanu.

Runa nav par kaut kādu invāziju administrācijas darbībā. Runa ir par iespēju iesniegt priekšlikumus, kas skolas administrācijai liks šos priekšlikumus izskatīt un dot savu vērtējumu. Neko citu! Bet, lai šādiem priekšlikumiem būtu iespēja īstenoties, ir nepieciešams, lai šis likumprojekts tiktu atbalstīts, bet netiktu torpedēts.

Tāpēc es aicinu deputātus, visu frakciju deputātus, šo likumprojektu atbalstīt, kā arī atbalstīt nākamo skatāmo likumprojektu par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad es saprotu, ka komisijas vārdā ir aicinājums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 20.martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 20.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šie abi likumprojekti ir savstarpēji saistīti. Mēs izskatījām arī šo likumprojektu mūsu komisijā un lēmām to atbalstīt pirmajam lasījumam. Aicinām to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Arī šim likumprojektam priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 20.martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz kārtību, kādā karavīri, kas pilda starptautiskajās operācijās savu dienestu, var piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Priekšlikumi ir samērā vienkārši.

Pirmais ir priekšlikums, ka varētu veidot iecirkņus - tāpat kā mēs veidojam iecirkņus Latvijā un citur -, kur viņi var nodot savu balsi. Un tā kārtība būtu tāda, kāda tā ir Saeimas vēlēšanu likumā.

Un otrs ir paredzēt, ka viņi var balsot pa pastu tādā pašā veidā, kā var kurš katrs vēlētājs, kas ir tiesīgs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Tā ka aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Liepiņš. 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts ir izskatīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē un vienbalsīgi atbalstīts. Priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Rībena. Priekšlikumus mēs gaidīsim līdz 12.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VIENOTĪBA).

Arī par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti. Likumprojekts ir vienbalsīgi atbalstīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Lūdzu arī kolēģus Saeimā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Rībena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam ir 12.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.februāris. Paldies.

I.Rībena. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu priekšlikumu par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 7.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izskatīto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.429/Lp11.

Tātad šis likumprojekts nosaka, ka ārkārtas situācijās un izņēmuma stāvokļa laikā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums atbildīgajām institūcijām dot iespēju sniegt informāciju un paziņojumus.

Priekšlikumi likumprojektam nav saņemti. Komisija to izskatīja un atbalstīja otrajam lasījumam.

Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Mūrniece. Priekšlikumus gaidīsim divas nedēļas - tātad līdz šā gada 21.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums. Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, ko komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - arī zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - arī zemkopības ministres priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un 5. - arī zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis vienbalsīgu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu jūs, kolēģi, balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šā gada 18.februārim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, atbalstījusi to pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 25, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 23, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 8.februāris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 14.februārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris, izskatīšana - Saeimas 14.februāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.

Saskaņā ar mūsu Krimināllikumu cilvēki, kas veic noziedzīgas darbības ar narkotikām, ar psihotropām vielām, var tikt sodīti, bet tas, kādas ir attiecīgās aizliegtās vielas un kāds ir aizliegto vielu minimālais apmērs, ir noteikts speciālajā likumā - likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Pagājušajā vai aizpagājušajā gadā jūs noteikti dzirdējāt par to, ka mūsu nelegālo vielu tirgū parādījušās jaunas vielas un mūsu policija nevar tikt galā, jo attiecīgās vielas nav minētas speciālajā likumā. Un ir nepieciešams pusgads vai gads, lai problēmu atrisinātu, papildinot attiecīgo sarakstu.

Ir piedāvāta jauna pieeja problēmu risināšanai. Mēs atbalstījām jaunu kārtību, proti, paredzam, ka likumā būs norādīti ne tikai attiecīgo vielu nosaukumi, bet arī ķīmiskās formulas un ģenēriskā grupa. Tas nozīmēs, ka gadījumā, ja parādīsies jauna viela, nebūs jāgaida pusgads vai gads, lai būtu iespējams saukt pie atbildības vainīgos. Tātad šis likums ir tiešām ļoti svarīgs. Tas palīdzēs mums efektīvāk cīnīties ar darbībām, kas saistītas ar narkotikām.

Ņemot vērā attiecīgos faktus, Juridiskā komisija aicina izskatīt likumprojektu steidzamības kārtībā.

Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā... atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 11.februārim, bet likumprojekta izskatīšana - 14.februārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.februāris, izskatīšana - Saeimas 14.februāra sēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.43/Lp11)”. Vai kāds ziņos? Ziņotāja nav.

Tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.143/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad par atbildīgo komisiju likumprojektam tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.532/Lp11)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.532/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad steidzamība likumprojektam atcelta.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus Būvniecības likumā. Grozījumu būtība ir saīsināt būvatļaujas apstrīdēšanas termiņus. Esam saņēmuši viennozīmīgu atbalstu no Ārvalstu investoru padomes, no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, no Latvijas Darba devēju konfederācijas.

Es jums gribētu citēt fragmentus no dažām vēstulēm. No Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vēstules: „LTRK aicina mainīt spēkā esošo būvatļauju apstrīdēšanas regulējumu, jo tas kavē nozares ekonomisko izaugsmi un jaunu investīciju piesaisti. LTRK vārdā aicinu atbalstīt un virzīt grozījumu izskatīšanu Saeimā kā steidzamu.”

Lūk, te ir vēstule no Latvijas Darba devēju konfederācijas: „LDDK aicina Saeimas deputātus un valdību pieņemt lēmumu par Būvniecības likuma grozījumiem. Vilcināšanās būtiski ietekmēs Latvijas konkurētspēju starptautiskajā mērogā un apgrūtinās gan ārvalstu, gan vietējo uzņēmēju darbību Latvijā. Esam vairākkārt norādījuši: Būvniecības likumā paredzēto termiņu būvatļauju apstrīdēšanai ierobežošana un lēmējiestāžu operatīvas un objektīvas rīcības sūdzību gadījumā nodrošināšana ir viens no soļiem, kas nepieciešami, lai celtu Latvijas reputāciju starptautiskās uzņēmējdarbības vides kontekstā, vairotu investoru interesi par mūsu valsti un radītu pamatu turpmākai tautsaimniecības attīstībai.” LDDK biedri aicina atbalstīt grozījumus Būvniecības likumā un steidzami atsākt to virzību Saeimā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā pirmajam lasījumam. Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.februāris.

V.Dombrovskis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, informēju jūs, ka mums pulksten 17.00 bija paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu „Par valsts izsniegtajiem galvojumiem”, par ko ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus īsti neapmierinot, bet viņi arī saprotot, ka finanšu ministrs šobrīd esot Briselē un tāpēc neieradīsies. Tātad jautājums tiek uzskatīts par atbildētu.

Vienlaikus ir saņemti arī pieci jauni deputātu jautājumi. Tātad deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz elektroenerģijas cenu un uzņēmumu darbību”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Tāpat deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts galvojuma izsniegšanu a/s „Liepājas Metalurgs””. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts galvojuma a/s „Liepājas Metalurgs” atmaksas iespējamību”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Tāpat deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas Metalurgs” audita objektivitāti”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Un piektais jautājums ir deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Cvetkovas, Orlova un Ribakova jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim „Par valsts izsniegtā galvojuma a/s „Liepājas Metalurgs” uzraudzību”. Tātad arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodaļu) komisijas sēde pulksten 12.30 106.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (11.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa, Inga Bite, Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Vineta Poriņa, Elīna Siliņa, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 7.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 5.  sēde
2013. gada 7. februārī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 541/Lp11)
(Dok. Nr. 1808, 1808A)
   
Par likumprojektu „Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 544/Lp11)
(Dok. Nr. 1814, 1814A)
   
Priekšlikums - dep. V.Liepiņš (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 545/Lp11)
(Dok. Nr. 1815, 1815A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 548/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1832, 1832A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Līdaka (par)
  - dep. J.Viļums (pret)
   
Par likumprojektu „Par Alojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu” (Nr. 549/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1833, 1833A)
   
Priekšlikumi - dep. E.Cilinskis (pret)
  - dep. I.Līdaka (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 550/Lp11)
(Dok. Nr. 1834, 1834A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 551/Lp11)
(Dok. Nr. 1855, 1855A)
   
Priekšlikums - dep. V.Dombrovskis (par)
   
Par likuma „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 244/Lp11) otrreizēju caurlūkošanu
(Dok. Nr. 1836)
   
Lēmuma projekts „Par Lailas Podoļskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 344/Lm11)
(Dok. Nr. 1826)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Ziedoņa Strazda atcelšanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata” (Nr. 345/Lm11)
(Dok. Nr. 1830)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 512/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1707, 1823, 1837A)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Debates - dep. S.Āboltiņa
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 449/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1821, 1821A)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 404/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1825)
   
Ziņo - dep. J.Ādamsons
   
Debates - dep. J.Ādamsons
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. G.Rusiņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. G.Rusiņš
  - dep. E.Demiters
  Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis
  - dep. J.Ādamsons
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” (Nr. 515/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1710, 1812)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Paziņojumi
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Druviete
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 509/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1692, 1816)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Debates - dep. I.Vanaga
  - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 508/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1691, 1817)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 490/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1638, 1819)
   
Ziņo - dep. V.Liepiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr. 499/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1827)
   
Ziņo - dep. I.Rībena
   
Likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr. 516/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1828)
   
Ziņo - dep. I.Rībena
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 429/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1829)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 427/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1831)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 542/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1809, 1841)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 524/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1748, 1848)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 143/Lp11) (Nr. 343/Lm11)
(Dok. Nr. 1818)
   
Lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 532/Lp11) (Nr. 347/Lm11)
(Dok. Nr. 1846)
   
Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 551/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1855, 1851)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, I.Cvetkovas, V.Orlova un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz elektroenerģijas cenu un uzņēmumu darbību” (Nr.  32/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, I.Cvetkovas, V.Orlova un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts galvojuma izsniegšanu a/s „Liepājas metalurgs”” (Nr.  33/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, I.Cvetkovas, V.Orlova un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts galvojuma a/s „Liepājas metalurgs” atmaksas iespējamību” (Nr.  34/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, I.Cvetkovas, V.Orlova un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” audita objektivitāti” (Nr  35/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, I.Cvetkovas, V.Orlova un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts izsniegtā galvojuma a/s „Liepājas Metalurgs” uzraudzību” (Nr.  36/J11)
   
Paziņojums
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs

 

Balsojumi

Datums: 07.02.2013 09:01:53 bal001
Par - 41, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (542/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.02.2013 09:15:10 bal002
Par - 36, pret - 39, atturas - 3. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (548/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 07.02.2013 09:17:39 bal003
Par - 36, pret - 40, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Alojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu (549/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 07.02.2013 09:23:32 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Lailas Podoļskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (344/Lm11)

Datums: 07.02.2013 09:32:07 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Ziedoņa Strazda atcelšanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata (345/Lm11)

Datums: 07.02.2013 09:45:18 bal006
Par - 50, pret - 0, atturas - 35. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (512/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.02.2013 09:46:23 bal007
Par - 49, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (72/Lp11), 2.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 07.02.2013 09:47:33 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (449/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.02.2013 09:49:38 bal009
Par - 37, pret - 43, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Militārā dienesta likumā (404/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.02.2013 10:20:01 bal010
Par - 32, pret - 40, atturas - 6. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Militārā dienesta likumā (404/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.02.2013 10:20:48 bal011
Par - 27, pret - 48, atturas - 6. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Militārā dienesta likumā (404/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.02.2013 10:23:43 bal012
Par - 36, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Militārā dienesta likumā (404/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.02.2013 10:24:49 bal013
Par - 83, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (404/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.02.2013 10:26:31 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (515/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.02.2013 10:26:51 bal015
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (515/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:12:40 bal016
Par - 57, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (509/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:13:40 bal017
Par - 57, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (508/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:15:19 bal018
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (490/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:16:10 bal019
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bibliotēku likumā (499/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:17:04 bal020
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (516/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:18:51 bal021
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (429/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:20:13 bal022
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (427/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:21:19 bal023
Par - 54, pret - 25, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (542/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:21:40 bal024
Par - 54, pret - 23, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (542/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:24:19 bal025
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (524/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:24:39 bal026
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (524/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.02.2013 11:25:29 bal027
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (143/Lp11) (343/Lm11)

Datums: 07.02.2013 11:26:02 bal028
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.532/Lp11) (347/Lm11)

Datums: 07.02.2013 11:28:32 bal029
Par - 85, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (551/Lp11), 1.lasījums




 

Frakciju viedokļi
2013.gada 7.februārī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde, un turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien parlamentā izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien! Mans uzdevums šodien ir ZZS frakcijas vārdā runāt par diviem likumprojektiem. Vispirmām kārtām par likumprojektu, kura tapšanā ir piedalījušies arīdzan ZZS frakcijas deputāti, izstrādājot un atbalstot tās iniciatīvas, kuras mums bija pauduši Alojas novada deputāti un iedzīvotāji. Diemžēl šodien to ideju, to lēmumu, ko savulaik bija pieņēmusi Alojas novada dome un ko sabiedriskajā apspriešanā, kurā piedalījās vairāk nekā 900 iedzīvotāju, savos viedokļos bija pauduši pašvaldības iedzīvotāji par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai, Saeima neatbalstīja. „Par” likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai balsoja 36 deputāti, „pret” – 40 un atturējās – 2. Iespējams, ka argumenti ir taisnīgi un patiesi gan no vienas puses, gan no otras puses, un ir jāsaka Alojas novadā dzīvojošajiem cilvēkiem paldies, ka jūs tur rosījāties, bet diemžēl parlaments to šodien nav atbalstījis.

Otrs jautājums, par kuru esmu pilnvarota šodien runāt, ir grozījumi Ārstniecības likumā. Runa ir par ļoti nopietnu jautājumu – par nākotnes pilnvarām, par nākotnes pilnvarnieku, par viņa tiesībām – par to, kā tās tiek regulētas tādā gadījumā, ja nākotnes pilnvarojums stājas spēkā. Ja runājam pavisam vienkāršā valodā, tad šis likumprojekts ir par to, ka cilvēkiem, arī esot jaunos gados – 30, 40 vai 50 gados, negaidot pensijas vecumu, ar šī gada 1.jūliju būs tiesības pie notāra noslēgt ar savām uzticības personām pilnvarojuma līgumu. To sauks par nākotnes pilnvarojumu. Bet lieta ir tāda, ka šis nākotnes pilnvarojums stāsies spēkā tad, kad cilvēku būs piemeklējuši kādi nopietni veselības kaitējumi.

Un, lūk, Sociālo un darba lietu komisija gan 22.janvāra, gan 30.janvāra sēdē šo likumprojektu, ko bija iesniedzis Ministru kabinets, centās nopietni izskatīt, bet šodien es varu pateikt, ka ir vēl ļoti daudz problēmu. Kādēļ – to ir grūti pateikt. Arī Saeimā kolēģiem es centos skaidrot, ka mēs kaut kā nevaram atrast kopsaucēju starp divām ministrijām. Un šoreiz tās ir Tieslietu ministrija un Veselības ministrija. Un tā problēma praktiski ir rīcībspējas noteikšanas konsīlijs, kurā būtu jābūt ļoti nopietniem ārstiem, un, kā mums komisijas sēdē skaidroja Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra valdes priekšsēdētājs, katrā no šiem konsīlijiem vajadzēs būt arī psihiatram. Ļoti būtisks slēdziens! Jo pēc ārstu konsīlija slēdziena tādā gadījumā visas – gan mantiskās, gan arīdzan juridiskās – sekas ir ļoti nopietnas. Tad šī slimā cilvēka vietā visu jautājumu kārtošanu uzņemsies nākotnes pilnvarnieks.

Tagad mēs esam tikuši tik tālu, ka Saeima likumprojektu ir pieņēmusi pirmajā lasījumā, un tas, protams, ir atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, jo 50 deputāti ir atbalstījuši šos grozījumus Ārstniecības likumā pirmajā lasījumā.

Ko es šodien vēl vēlos piebilst? Tātad pie likumprojekta tiks strādāts, tas tiks gatavots otrajam lasījumam. Un es šodien vēlos aicināt visus, kuri saprot un kuri zina, cik tās ir ļoti nopietnas lietas, ņemot vērā, ka mums nav tikai valsts vai pašvaldību slimnīcas, bet ka mums ir arī privātās ārstniecības iestādes: „Liksim visi galvas kopā, lai nodrošinātu to cilvēku tiesības, kuri veselības kaitējuma dēļ kādreiz vairs nevarēs par sevi iestāties, lai šis regulējums būtu ļoti korekts.”

Jums ir iespēja rakstīt mums, jums ir iespēja izteikt savu viedokli. Savukārt Sociālo un darba lietu komisija centīsies sēdināt pie viena galda gan Veselības ministriju, gan Tieslietu ministriju. Un, kā šodien norādīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņas kundze: „Sauciet šurp uz Saeimu kaut vai personīgi abus ministrus!” Nu tieši tā mēs arī rīkosimies!

Bet es jums vēlu jauku nedēļas nogali. Paldies, ka uzklausījāt!

Vadītāja. Paldies Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās Reformu partijas frakcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Labdien! Es domāju, ka šodien nozīmīgākais jautājums, ko mēs skatījām, bija saistīts ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kurus Saeima apstiprināja 31.janvārī. Taču iepriekšējās nedēļas nogalē Valsts prezidents izmantoja savas tiesības – veto tiesības –, lai to atgrieztu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai.

Šajā likumā tika iestrādāta norma, kas paredz kompensācijas meža īpašniekiem gadījumos, kad „Latvenergo” ir spiests ap elektrolīnijām nocirst bīstamos kokus. Pret šo normu ļoti asi nostājāmies mēs – Reformu partijas frakcija. Mēs uzskatām, ka tā ir pilnīgi nesamērīga. Un tāpēc mēs esam gandarīti, ka arī Valsts prezidents uzskatīja, ka šī norma nav pamatota, un atgrieza to izskatīšanai vēlreiz Saeimā.

Ja šī norma, kuru bija iesniegusi Zemkopības ministrija un kuru atbalstīja lielākā daļa Saeimas, it īpaši ar Zemkopības ministriju pārraugošo VIENOTĪBAS frakciju priekšgalā, stātos spēkā, tas radītu virkni ļoti nepatīkamu konsekvenču.

Pirmām kārtām šāda norma nozīmētu elektrības cenu celšanos par apmēram vienu procentu, un tas nozīmētu, ka iedzīvotāji maksātu par elektrību dārgāk, bet tas, pēc mūs ieskata, ir pilnīgi nepieļaujami, tāpēc šobrīd ir jādara viss, lai netiktu pieņemti jauni lēmumi, kuru rezultātā rastos papildu izmaksas, ceļoties elektrības cenai, un notiktu elektrības tarifu pieaugums. Līdz ar to ir ļoti labi, ka šobrīd ir dots šis laiks Saeimai un pārējiem kolēģiem tomēr pārdomāt, izprast šī jautājuma nozīmīgumu un mainīt savu nostāju, pievienojoties Reformu partijas viedoklim, ka šobrīd nedrīkst pieņemt lēmumus, kas paaugstinātu elektrības cenu.

Savukārt otrs arguments ir saistīts ar juridiskām niansēm, jo Aizsargjoslu likums citos gadījumos neparedz analoģiskas kompensācijas meža īpašniekiem vai kādiem citiem īpašniekiem, kuru teritorijām ir paredzēti apgrūtinājumi citos gadījumos, kad tiek noteiktas kādas aizsargjoslas. Līdz ar to te būtu arī juridiska nekonsekvence un rastos virkne problēmu, jau tālāk šo likumu piemērojot un lūkojoties pēc analoģijām ar citām normām.

Tātad šodien Saeima pieņēma lēmumu un iedeva mēnesi laika diskusijām un priekšlikumu izvērtēšanai, bet atkārtoti likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” skatīsim 7.martā. Reformu partija cer, ka šī mēneša laikā mums izdosies pārliecināt arī pārējās frakcijas, ka nedrīkst atkārtoti pieņemt lēmumus, kuru rezultātā pieaugtu elektrības tarifs un tiktu veidoti arī juridiski precedenti, veidojot nevienlīdzīgas prakses attiecībā uz aizsargjoslu regulējumu un iespējamām kompensācijām īpašniekiem.

Īpašnieki saņem kompensāciju caur zemāku kadastrālo vērtību šīm aizsargjoslām, līdz ar to maksājot zemāku zemes nodokli. Savukārt nepieciešamība izcirst bīstamos kokus... Šie bīstamie koki nozīmē, piemēram, bebru aizgrauztus vai sapuvušus kokus, iepuvušus kokus, un tie ir jānocērt profilaktiski, lai kādas vēja brāzmas rezultātā tie neuzkristu uz elektrības līnijām, tās nepārrautu un līdz ar to lielam iedzīvotāju skaitam nebūtu jādzīvo bez elektrības.

Šī norma un šāda prakse Latvijā ir darbojusies visu šo laiku. Mēs redzam, ka tā ir samērīga. Tā atbilst sabiedrības vairākuma interesēm, un nav pamata šobrīd, tieši šogad, pēkšņi paredzēt par šādu sabiedrības interesēm atbilstošu un samērīgu praksi no „Latvenergo”, tātad no budžeta, likt maksāt meža īpašniekiem kādu īpašu samaksu par šiem kokiem, jo īstenībā pašiem meža īpašniekiem būtu pienākums, kopjot savu mežu, tos jau laicīgi nocirst un izvest, lai tie neapdraudētu elektrības līnijas un tātad arī elektrības piegādi iedzīvotājiem un arī uzņēmumiem, kam bieži vien tā rezultātā rodas būtiski zaudējumi, ja kādam ražojošam uzņēmumam vai kādai fermai uz laiku pietrūkst elektrības.

Līdz ar to šodien, no vienas puses, tā bija laba ziņa, ka līdz ar Valsts prezidenta lēmumu, izmantojot savas veto tiesības, šis likums tika atgriezts atpakaļ Saeimai.

Šis likums nav stājies spēkā, un es atkārtoju vēlreiz un ceru, ka mēneša laikā mēs pārliecināsim kolēģus un ka arī viņi gūs izpratni par to, ka nekādā gadījumā nav pieļaujams neviens papildu lēmums, kas paaugstinātu elektrības cenas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Nākamais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Es vēlos paturpināt to tēmu, ko jau iesāka Reformu partijas pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševica, proti, par likumu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Vispirms jāteic, ka mēs esam ļoti gandarīti, ka šis likums tomēr ir atgriezts atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, jo diskusija par šo likumprojektu komisijā nebija viegla. No Saeimas tribīnes izskanēja ļoti lielas emocijas, bet es vēlos praktiski jums izskaidrot visu pēc kārtas.

Pirmais. Tātad Ekonomikas ministrija virzīja šo likumprojektu ar normu, ko paredzēja ieviest elektrolīnijās līdz 20 kilovoltiem. Šobrīd ir tāda situācija, ka aizsargjosla ir 13 metrus plata, un tā sakrīt ar trases platumu. Tātad tiek piedāvāts palielināt šo aizsargjoslu par 30 metriem uz katru pusi. Kopumā tā būtu tātad 60 metru plata.

Ja mēs skatāmies kopējo ietekmi uz Latvijas cilvēkiem, tad ir jāņem vērā tas, ka Latvijā kopumā ir 150 tūkstoši meža īpašnieku, un, runājot lielos skaitļos, varētu teikt, ka šī norma attiecas vismaz uz pusi no šiem meža īpašniekiem. Turklāt ir jāņem vērā tas, ka īpašnieku struktūra Latvijā ir ļoti sadrumstalota un vidējais meža lielums ir aptuveni 8 hektāri uz vienu īpašnieku. Tā ka šiem īpašniekiem pieder galvenokārt šīs mazās platības. Tie ir Latvijas zemnieki, kuriem papildus vēl pieder mežs, un tie ir lauku cilvēki, kuriem jau tā ir diezgan grūti laukos izdzīvot.

Tātad 30 metru palielinājums uz katru pusi ir ievērojams palielinājums, kas rada papildu slogu šiem iedzīvotājiem, kuriem pieder laukos mežs. Ņemot vērā to, ka gan Zemkopības ministrija, gan nevalstiskās organizācijas uzstāj, ka ir jāievieš vairāki mehānismi, kas atvieglotu... kompensētu šo aizsargjoslas noteikšanu, jo, piemēram, no resursu viedokļa domājot, 60 metru plata aizsargjosla – tas ir palielinājums par 40 tūkstošiem hektāru, kas savukārt nozīmē, ka ik gadu tur tiks nozāģēti aptuveni no 70 līdz 150 tūkstošiem kubikmetru koksnes. Kā rāda „Latvijas valsts mežu” aprēķini, tad 50 procenti no šīs koksnes ir lietkoksne, un tas nozīmē, ka, pastāvot kārtībai, kāda ir šobrīd, šī papildu koksne mežā vienkārši sapūts.

Taču mums ir jādomā arī par kokrūpniecības preču ražotājiem, kuri šobrīd aktīvi runā par to, ka viņiem trūkst resursu. Kā piemēru varu minēt kaut vai ražotni Smiltenē, kur konkrēti ir bijusi runa par to, ka ir pasūtījumi no Japānas, taču viņi nevar izpildīt šos papildu pasūtījumus, jo viņiem vienkārši trūkst resursu, bet mēs, Zemkopības ministrija, redzam, ka mežā sapūs no 70 līdz 150 tūkstošiem kubikmetru koksnes. Līdz ar to, ja šo resursu pietrūks arī turpmāk, tad ir iespējams, ka cilvēki zaudēs darba vietas šajos reģionos, un tas nu absolūti nav mūsu interesēs.

Līdz ar to mēs sākotnēji virzījām priekšlikumu, lai šo sistēmu labi organizētu, ka aizsargjoslās būtu nepieciešams ļaut... radīt vieglākus nosacījumus meža īpašniekiem, ka viņi var nocirst vairāk par šiem no 3 līdz 5 kokiem – kā kurā gadījumā, protams –, kas tiek nogāzti... Ja šos darbus veic „Latvenergo”, lai meža īpašnieki varētu rast ekonomisku pamatu, lai izvestu vismaz vienu kravu, kas viņiem garantētu kaut kādus ienākumus. Plus vēl šie resursi nonāktu nozarē, kas radītu jaunas darba vietas, piemēram, kaut vai no katra kubikmetra, ja koksnei rada pievienoto vērtību, tie ir 6 lati nodokļos no katra kubikmetra. Parēķiniet, cik tas ir kopumā! Taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

Tālākajās sarunās uz trešo lasījumu tika iesniegts priekšlikums, kurš, manuprāt, bija loģisks, ka, ņemot vērā to, ka šie meža īpašnieki ir ļoti sadrumstaloti, ka platības ir mazas, katram nozāģēt 3 vai 5, maksimums, kādus 10 kokus – viņiem nav ekonomiska pamata. Tas izmaksās ārkārtīgi dārgi, lai viņi pēc šiem kokiem – 5 kokiem! – mežā dzītu tehniku un vestu tos laukā. Tāpēc priekšlikums bija šo procesu veikt centralizēti – noteikt, ka „Sadales tīkls”, kontraktējot šos apakškontraktorus, kas veic mežizstrādes darbus, papildus uzliek viņiem pienākumu nepieciešamības gadījumā no šiem īpašniekiem kokus atpirkt. Tādā veidā rodas ekonomiskais pamats, lai, visas līnijas garumā cērtot kokus, tos varētu izvest par lētu samaksu, un ieguvēji būtu visi: ieguvēja būtu kokrūpniecības industrija, kura šobrīd uzrāda visaugstākos eksporta apmērus, ieguvēji būtu meža īpašnieki, jo viņiem vismaz kaut kāda samaksa būtu par kokiem, ieguvēja būtu vietējā pašvaldība un pašvaldības iedzīvotāji, jo būtu malka, ko varētu lietderīgi izmantot, vai lietkoksne, kas varētu aiziet šiem uzņēmumiem, un galu galā ieguvēja būtu arī valsts, jo šie līdzekļi aizietu tālāk nodokļos.

Šis priekšlikums izraisīja ļoti plašas diskusijas. Bija runa par to, ka tas sadārdzinās tarifu, no tribīnes skanēja dažādi citi argumenti, tajā skaitā par dažādiem lobijiem un tamlīdzīgi. Bet, ja mēs paskatāmies konkrētos aprēķinus, kā pamato šo tarifa pieaugumu, kā iepriekšējā runātāja stāstīja, tad es jums gribu minēt pāris piemēru.

Piemēram, šeit ir rakstīts, ka tas pakalpojumu sadārdzinās tāpēc, ka pusmiljons latu... vairāk nekā puse miljona gadā būtu jāizlieto papildu darbinieku atalgošanai. Te ir skaidri minēts: viena speciālista gada izmaksas ir aptuveni 17 tūkstoši latu. Nu, piedodiet! Tad es esmu gatavs nolikt savu deputāta mandātu šādā gadījumā, un par šādu samaksu tad man „Latvenergo” būtu jāiet strādāt mežā.

Tāpat arī ir norādīts, ka viena koka nociršana... apdraudoša koka nozāģēšanas izmaksas bez transporta – vienkārši nozāģēt koku! – izmaksā 21,4 latus par vienu koku. Ja mēs paskatāmies vidējās tirgus cenas, tad tur ir ievērojams sadārdzinājums.

Līdz ar to, ja mēs skatāmies uz atpakaļ atgriezto likumu kopumā, tad man ir ļoti liels prieks, ka tas tomēr nav aizgājis tālāk un nav izsludināts, jo šobrīd es varu ar pilnu atbildību apgalvot, ka komisijā teica, ka tam nav ietekmes uz valsts budžetu un uz pašvaldību budžetiem, taču neviens nepateica – un tas tika noklusēts! –, ka patiesībā elektrolīniju paplašināšana par 30 metriem uz katru pusi apstākļos, kad mēs runājam par uzņēmumiem, kuri gandrīz vai bankrotē augsto elektroenerģijas cenu dēļ... kad ir šī kopējā situācija ar sadārdzinājumu nākotnē... tad aizsargjoslas palielinājums par 30 metriem uz katru pusi sadārdzinās elektroenerģijas tarifus precīzi par 7,5 miljoniem latu, tāpēc ka būs jāpalielina šis mežizstrādes apjoms un „Latvenergo” būs jāveic papildu iepirkumi. Un šī informācija tika noklusēta. Manuprāt, mums šis likumprojekts ir jāatgriež atpakaļ komisijā, kā tas jau ir izdarīts, un tur notiks tālākas diskusijas par to, cik un kas izmaksā un kas šobrīd ir nepieciešams.

Paldies.

Vadītāja. Paldies VIENOTĪBAS frakcijas deputātam Edvardam Smiltēnam.

„Frakciju viedokļos” nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas frakcija bija sagatavojusi vairākus alternatīvus priekšlikumus likumam „Par pievienotās vērtības nodokli”. Tajos bija paredzēts, ka Latvijas iedzīvotāju saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir jāpiemēro pazemināta PVN likme 5 procentu apmērā. Katrs no mūsu likumprojektiem nosaka atšķirīgu variantu pazeminātās PVN likmes piemērošanā.

Pirmais no mūsu likumprojektiem šodien tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ. Katrā ziņā mums ir vairāki konkrēti piedāvājumi, kā risināt šo apkures problēmu. Pašreizējā situācijā, kad iedzīvotāju izdevumi siltuma apgādes apmaksai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieauguši par 60–70 procentiem, kad tiek prognozēts arī elektroenerģijas tarifu pieaugums, bet iedzīvotājiem joprojām ir ļoti zemi ienākumi, valstij ir jāvelta visas pūles, lai ar tās rīcībā esošajiem instrumentiem veicinātu komunālo izdevumu samazināšanos.

Pēc „Saskaņas Centra” domām, viens no visiedarbīgākajiem instrumentiem, kas ir valsts rīcībā, ir nodokļu politika. Mēs uzskatām, ka nepieciešams samazināt PVN likmi komunālajiem pakalpojumiem, kas ļaus samazināt arī iedzīvotāju izdevumus. Mūsu likumprojektā paredzēts, ka samazinātā PVN likme 5 procentu apmērā ir jāpiemēro visiem komunālajiem pakalpojumiem: siltuma piegādei, ūdens piegādei, elektroapgādei, gāzes piegādei, malkai, ko lieto apsildei mājās ar krāsns apkuri. Pašlaik visi šie pakalpojumi tiek aplikti ar atšķirīgām PVN likmēm; piemēram, siltuma piegādei tiek piemēroti 12 procenti, bet gāzes piegādei PVN pamatlikme ir 21 procents. Mēs uzskatām, ka visiem komunālajiem pamatpakalpojumiem, kas cilvēkiem ir obligāti nepieciešami, ir jāpiemēro unificēta likme – 5 procenti. Šis grozījumu variants paredz, ka 5 procentu likme ir jāpiemēro pastāvīgi, nevis tikai līdz 2015.gadam. Atgādināšu, ka Latvijai ir visas iespējas un tiesības pazeminātas PVN likmes ieviešanu saskaņot ar Eiropas Komisiju, taču valdība nekad nav mēģinājusi šajā līmenī aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses.

Uzskatām, ka pašreizējā situācijā neko nedarīt ir vienkārši noziedzīgi, jo desmitiem tūkstošu ģimeņu vairs nespēj samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Krājas parādi, kas var novest pie lielām parādsaistībām un maksājumu krīzes.

Ja mūsu iniciatīva Saeimā netiks atbalstīta, tad nākamajā nedēļā mēs iesniegsim citus piedāvājumus... citus priekšlikumus likumam „Par pievienotās vērtības nodokli”. Mēs cenšamies vismaz kaut ko darīt, lai atrisinātu problēmu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Romāns Naudiņš. Lūdzu!

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā es vēlos izcelt divus jautājumus, proti, likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” un Valsts prezidenta atpakaļ atgriezto likumu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” paredz, ka, apstrīdot valsts izsniegto būvatļauju, būvdarbi turpmāk netiks pārtraukti. Šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka jebkura persona var vērsties tiesā ar iesniegumu un uz vairākiem gadiem apturēt būvniecības procesu. Un tas viss notiek, lai gan būvvalde ir izsniegusi būvatļauju saskaņā ar teritorijas detālplānojumu un iedzīvotāju sabiedrisko aptauju. Šādā veidā vienai personai kopā ar izveicīgiem juristiem ir iespēja vērst šantāžu pret uzņēmējiem, kuri, piemēram, ir iecerējuši uzbūvēt jaunu ražotni.

Šādi notikumi Latvijā jau ir bijuši, un arī šobrīd tādi ir dienaskārtībā. Virkne uzņēmēju ir pārskatījuši savas iespējamās investīcijas Latvijā, lai veidotu jaunas darba vietas. Esošā likumdošana, kas pieļauj, ka viena persona ar iesniegumu tiesā var terorizēt uzņēmumu un neļaut tam turpināt būvniecību, ir nepieņemama un nav veselīga tautsaimniecībai. Tas mazina arī potenciālo investoru interesi par Latviju. Es ļoti ceru, ka Nacionālās apvienības un Reformu partijas kopīgi sagatavotais likumprojekts gūs Saeimas vairākuma atbalstu un ka tiesiskā vide būvniecības jomā tiks sakārtota. Šis būs drošības garants tiem cilvēkiem, kuri Latvijā vēlas godprātīgos nolūkos ieguldīt līdzekļus jaunu ēku būvniecībā, esošo ēku rekonstrukcijā un ražošanas objektu paplašināšanā. Tas viss radītu jaunas darba vietas gan pašā būvniecības procesā, gan vēlāk – nodarbinot cilvēkus jaunuzceltajā ražotnē. Tautsaimniekiem jāļauj darīt savu darbu, nevis jākļūst par negodprātīgu juridisko šeptmaņu ķīlniekiem.

Otrs jautājums, kuru šodien izskatījām Saeimas sēdē, ir Valsts prezidenta atgrieztie grozījumi Aizsargjoslu likumā. Grozījumi paredz noteikt kārtību, kādā notiek koku izciršana zem elektrolīnijām, lai nodrošinātu netraucētu energopiegādi. Saeimas izstrādāto likumu Valsts prezidents ir atgriezis atpakaļ Saeimai, un Valsts prezidenta viedokli es respektēju.

Jau sākotnēji, pirms gada, uzsākot darbu pie šī likuma grozījumiem, Nacionālā apvienība aicināja koalīcijas partnerus nevilkt darbu garumā un pēc iespējas ātrāk pieņemt grozījumus, kuri būtu lielākās sabiedrības daļas interesēs, nevis apmierinātu šauru ekonomisko grupiņu ambīcijas.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs esmu uzsvēris, ka lauku cilvēki pēc stiprākām vēja brāzmām paliek bez elektrības stundām un pat dienām ilgi. Diemžēl kolēģiem deputātiem no Latvijas lielpilsētām šī problēma ir sveša. Sevišķi Rīgas deputāti nezina, kā ir vēja laikā dzīvot tumsā vai sveču gaismā bērniem pildīt skolas darbus. Es ļoti ceru, ka Valsts prezidenta atgrieztais likums „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atkārtotai izskatīšanai tiks sagatavots bez aizķeršanās. Un Nacionālās apvienības frakcija rūpīgi sekos tam līdzi.

Paldies par uzmanību! Vēlu jums veselību un pozitīvas emocijas. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Romānam Naudiņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem