Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas ceturtā sēde
2013.gada 31.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 31.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Čigāne, Valainis, Viļums, Stalts un Loskutovs lūdz izdarīt izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 31, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Tāpat deputāti Čigāne, Cilinskis, Valainis, Viļums un Stalts lūdz izdarīt izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 37, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Smiltēna, Zaķa, Buiķa, Rībenas un Čaklā iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, otrais lasījums.

Tātad acīmredzot „pret” pieteicies runāt deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! VIENOTĪBAS mēģinājumu noņemt no izskatīšanas jautājumu par Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju var kvalificēt kā spļāvienu ne tikai savas tautas acīs, bet arī visai Eiropai. Eiropas Sociālā harta tiek vazāta pa Saeimas koridoriem vairākus gadus, un vienmēr tiek atrasts iemesls, lai to atceltu. Galu galā Eiropas Sociālā harta ir aizsardzības mehānisms, kas reāli aizsargā Eiropas iedzīvotājus no nabadzības, nevienlīdzības, aizsargā maznodrošinātus cilvēkus, invalīdus, bezpajumtniekus un vecākās paaudzes cilvēkus. Jūs gribat uzspiest šodien savai tautai eiro, kaut tautas vairākums negrib atteikties no lata. Turklāt jūs atsakāties ieslēgt arī Eiropas Sociālās hartas aizsardzības mehānismu, kas garantētu tautai izdzīvošanas iespējas. VIENOTĪBA, tas ir bezkaunīgi! Tā ir vistīrākā manipulācija!

Es aicinu Nacionālo apvienību nepakļauties manipulatoriem un būt atbildīgai par savu tautu. Mūsu priekšlikumi sakrīt ar Nacionālo apvienību, un VIENOTĪBA zina, ka šodien nevarēs saņemt vairākumu, lai nobremzētu Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju. Tātad tiek izdomāts variants - noņemt hartu no izskatīšanas. Nacionālā apvienība, šodien ir izšķiršanās brīdis! Vai nu jūs, gribot saglabāt vietu koalīcijā, būsiet tie, kuri atsakās no savas tautas interešu aizsardzības, un šodien to nodemonstrēsiet saviem vēlētājiem, vai arī jūs tiešām neļausiet VIENOTĪBAI turpmāk manipulēt ar sevi, ar Latvijas tautu, ar Latvijas neatkarību, suverenitāti un Latvijas tautas godu. Mūs izšķirs balsojums. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lai dzīvo sabiedrotie!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” neviens nav pieteicies. Tātad mums jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 41, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad darba kārtība grozīta un likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Potapkina, Ņikiforova, Rubika un Pimenova iesniegto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.

V.Reskājs (SC).

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Ministru prezident! Deputāti! Pagājušās apkures sezonas beigās iedzīvotāju parādi par siltumu sasniedza 37,6 miljonus latu. Šogad, ņemot vērā to, ka pieauga gan tarifs, gan siltumenerģijas patēriņš, tiek prognozēts, ka parādi sasniegs jaunus rekordus. Un es vēlos vērst jūsu uzmanību vēl uz to, ka šie dati atspoguļo tikai ēku apsaimniekotāju parādus pret siltumpiegādātāju un iedzīvotāju reālie parādi varētu būt daudz lielāki.

Statistika rāda, ka parādi par apkuri ir gandrīz katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam, bet tas neliecina par to, ka visiem pārējiem dzīvot ir daudz vieglāk. Jo bieži tie apzinīgākie maksātāji ir tieši pensionāri, kuri labāk samaksās rēķinu, bet mazāk paēdīs.

Un, lūk, ko stāsta par savu izdzīvošanas recepti viens no tiem, kuri parasti netiek iekļauti parādnieku sarakstos: „Apkure paņem vairāk nekā trešdaļu manas pensijas, bet vēl jāmaksā arī citi rēķini: jāmaina skaitītāji - 24 lati, zālēm aizies 40 lati, un vēl šis tas. Tad man no pensijas atliek 20 lati. Es vasarā iekrāju, lai ziemā varu izdzīvot. Vismaz kādus 20-40 latus mēnesī nolieku.” Tā, demonstrējot arī savus pašdarinātos krājumus ziemai, bez kuriem izdzīvot būtu grūti, par savu izdzīvošanas metodi stāsta kāds Jēkabpils iedzīvotājs.

Apkures rēķina lielumu nosaka siltumenerģijas tarifs plus patēriņš. Tarifu savukārt nosaka uzņēmuma administratīvās, ražošanas un kurināmā izmaksas, bet patēriņu nosaka ēku un siltumtrašu energoefektivitāte un arī gaisa temperatūra. Šobrīd galvenā problēma ir tā, ka rēķini par apkuri ir nesamērīgi ar iedzīvotāju ienākumiem. Un es vēlreiz vēlos pasvītrot, ka rēķini ir nevis vienkārši lieli, tie ir nesamērīgi - nesamērīgi ar iedzīvotāju ienākumiem.

Un, jā, problēma atrisināsies, ja strauji pieaugs labklājības līmenis. Bet... es nezinu, kā pie jums, Rīgā, taču pie manis reģionā nekas neliecina par to, ka tas tā varētu notikt. Un tāpēc ir jāizdomā cita recepte, kā atrisināt šo problēmu.

Tātad - kādi ir varianti?

Pirmkārt, ātri samazināt rēķinus var, mainot valsts nodokļu politiku attiecībā uz siltumpiegādi un kurināmo. Taču pēdējie notikumi rāda to, ka mēs... nevis mēs, bet lielākā daļa no mums šo ceļu iet nevēlas.

Otrkārt, pozitīvu efektu var panākt arī ar mājokļu siltināšanas programmu. Taču jārēķinās ar to, ka apkures rēķinam klāt nāks arī kredītmaksājums, un absolūtajos ciparos tas nozīmē, ka tas pozitīvais efekts var būt ne tik labs, kā dažs labs cer. Un šo programmu arī bremzē ārkārtīgi birokrātiskie šķēršļi.

Un, treškārt, var optimizēt siltuma ražošanas procesu un renovēt siltumtrases. Tās Latvijā nav renovētas bieži vien pat kopš Padomju Savienības laikiem, un siltuma zudumi tajās ir kolosāli.

Taču es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvija nav tikai Rīga. Ir vēl 118 pašvaldības, kuru iespēja atrast brīvus finanšu līdzekļus tādām programmām ir stipri ierobežota. Un šobrīd, manuprāt, situācija ar iedzīvotāju parādiem par apkuri ir nonākusi tik tālu, ka pašvaldības un iedzīvotāji pašu spēkiem vairs nevar tikt ar to galā. Līdz ar to es piedāvāju izveidot mehānismu, kura ietvaros iedzīvotāju samaksātais pievienotās vērtības nodoklis par siltumapgādi tiks pārskaitīts atpakaļ pašvaldībām, savukārt pašvaldības to ieguldīs energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tādā veidā mehānisms palīdzēs renovēt siltumtrases, palīdzēs modernizēt katlumājas un ļaus pašvaldībām palīdzēt iedzīvotājiem ēku energoefektivitātes pasākumos, kas savukārt pozitīvi atspoguļosies rēķinu lielumā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ja pašvaldībā, piemēram, Rīgas domē, galvenā prioritāte ir vadāt ļoti daudzas cilvēku kategorijas bez maksas sabiedriskajā transportā un ieguldīt tajā ļoti lielus līdzekļus, tad tā, neapšaubāmi, ir politiska prioritāte, un tad var arī saprast, ka, īstenojot šo politisko prioritāti, pietrūkst naudas, lai pašvaldība varētu palīdzēt pietiekamā apjomā maznodrošinātajām personām samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Bet tāda acīmredzot ir izvēle.

Bet nu par šī likumprojekta būtību. Ja pieņemtu šādu likumprojektu, tad īstenībā šeit nav paredzēts finansējums ēku energoefektivitātei. Finansējums šajā likumprojektā ir paredzēts mājokļu un siltumapgādes uzņēmumiem. Tātad patiešām varētu ieguldīt naudu pašos uzņēmumos, bet diezin vai šādā redakcijā tas pieļautu mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu, taču, protams, jautājums par mājokļu energoefektivitāti ir absolūti būtisks, un tas, neapšaubāmi, tuvākajā laikā ir jārisina. Skaidrs, ka tas nedos tos finanšu apjomus, kas sastāda vairākus miljardus. Un to neizdosies finansēt ne no Eiropas Savienības budžeta naudas, ne arī no valsts budžeta. Protams, kaut kāda daļa no Eiropas Savienības finansējuma varētu būt, bet pamats, kādā veidā tas varētu tikt darīts, ir trešās puses finansējums, kad šī apsaimniekošanas kompānija vai energoservisa kompānija par saviem līdzekļiem un arī izmantojot kredīta resursus, veic ēkas renovāciju. Tad iedzīvotājiem nav jāņem kredīts, bet viņiem ir saistību maksājums par to laiku, kamēr šie ieguldījumi atmaksājas, bet kopējam maksājumam tik un tā vajadzētu samazināties salīdzinājumā ar esošo maksājumu uz to laiku, kamēr šis maksājums atmaksājas, un pēc tam ļoti būtiski kritīsies.

Lai šī shēma darbotos pilnībā un lielā apjomā... Tā jau ir parādījusi savu dzīvotspēju vairākās Latvijas pilsētās, kuras ir aktīvi pie tā strādājušas, piemēram, Valmierā. Diemžēl Rīgā pie tā nav strādāts. Protams, ir nepieciešama aktīva valdības rīcība un, iespējams, arī daži grozījumi normatīvajos aktos, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu, bet, protams, vēl lielākā mērā darbs ir pašvaldībām, jo, piemēram, Rīgas dome likvidēja Mājokļu aģentūru un līdz ar to nav neviena, kas varētu palīdzēt iedzīvotājiem dibināt dzīvojamo ēku apsaimniekošanas biedrības. Taču visi šie jautājumi ir jārisina, un tie tuvākajā laikā arī tiks risināti no valdības puses, bet diemžēl šis likumprojekts to risināt sevišķi nepalīdz, turklāt tas nav sagatavots kvalitatīvi, tāpēc šobrīd to atbalstīt nebūtu lietderīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Brigmaņa, Vējoņa, Dūklava un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie deputāti!

Kārtējo reizi stāvu jūsu priekšā un aicinu izskatīt iespēju nodot mūsu izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbildīgajai komisijai, lai mēs spētu atbalstīt tos cilvēkus, kuri patiešām gaida valsts atbalstu.

Ja mēs sakām, ka krīze jau mums beigusies, un ja no Labklājības ministrijas es dzirdu, ka pensionāri ir vienīgā kategorija jeb vienīgā sociālā grupa, kura krīzes laikā... kuru ienākumi netika samazināti, tas ir, pensijas netika samazinātas, nu tad man gribas teikt, ka tas ir nedaudz neprecīzi. Kādēļ?

Tādēļ, ka, nupat izskatījušiem iepriekšējo sagatavoto likumprojektu, mums būtu jāapzinās, ka pensijas palika piešķirto pensiju apjomā, bet izdevumi katram pensionāram diemžēl palielinājās. Un te droši vien ir jārunā arī par to, ka ne tikvien maksa par komunālajiem pakalpojumiem, lai varētu dzīvot savā dzīvoklī līdz mūža galam, bet arīdzan par nepieciešamo veselības aprūpi, par zāļu iegādi... Jo, godātie kolēģi, gribu šodien jūs aicināt un teikt: jaunība - tā ir ļoti laba lieta, bet diemžēl pārejoša. Un arī jums. Ikviens no jums savulaik nokļūs to cilvēku skaitā, kuri saņem valsts vecuma pensiju. Nedod Dievs, ja tā ir invaliditātes pensija, un vēl smagāk, ja ģimenē ir jārēķinās ar apgādnieka zaudējuma pensiju.

Tātad likumprojektā iestrādātā norma attiecas uz valsts vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju (lai jūs tā labi saprastu, paskaidrošu, ka tātad ir runa par bērniem un jauniešiem, kuri mācās, līdz 24 gadu vecumam; viņi šādu pensiju saņem, ja taisaulē ir aizgājis kāds no viņu vecākiem, un varu apgalvot, ka šīs pensijas ir ļoti nelielas - vidēji līdz 90 latiem).

Otra lieta ir tā, ka šajā konkrētajā likumprojektā ir iekļauta norma par tām personām, kuras pensionējās pirms 1996.gada - tātad pirms pašreizējā likuma „Par valsts pensijām”. Šīm personām, ja viņu pensija bija neliela... un šajā konkrētajā gadījumā, paskatoties pensionāru struktūru, mēs varam redzēt, ka tie ir skolotāji, tās ir medmāsas, tie ir arī ārsti, kuri pēc tam izmantoja vienu iespēju, ko atļāva likums, - lūdza pārpiešķirt pensiju no jauna 1997.gadā pēc iemaksām 1996.gadā. Un vēl, kolēģi, es šodien vēlos jums atgādināt, ka 1996.gadā visas pensijas Latvijā tika piešķirtas pēc valstī noteiktās minimālās algas - un tie tajā laikā bija 85 lati -, bet mums visiem skaidrs, ka skolotāji kā šodien, tā arī tajā laikā strādāja pusotru slodzi un saņēma vairāk par tiem 85 latiem, un izmantoja iespēju.

Bet likumā tika noteikts vēl viens regulējums: ja pensija, no jauna piešķirtā, ir līdz 100 latiem, tādā gadījumā nav nepieciešams iepriekš saņemto summu atmaksāt, bet, ja pārsniedz kaut par dažiem santīmiem 100 latus, iepriekš saņemtā summa jāatmaksā. Un šodien personas, kurām ir 70, 75 vai 80 gadi, vēl joprojām šo garo gadu laikā atmaksā - 5 latus, 7,5 latus un tā tālāk.

Un vēl, kolēģi, es vēlos jūs aicināt un jums atgādināt... Mēs izskatījām jautājumu par mūsu pašu algām. Diemžēl jūs nesaspringāt un nenobalsojāt. Es balsoju „par”. Man ir neērti šodien pensionāru priekšā, ka mēs nevaram atrast oktobra mēnesī šogad 3 miljonus latu.

Es aicinu, kolēģi, nodot likumprojektu komisijai un varu apgalvot, ka tiks korekti pieprasīts atzinums gan no Finanšu ministrijas, gan arī no Labklājības ministrijas. Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neliels brīdis ir pagājis kopš Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti ar laipnu Barčas kundzes atbalstu atkal ir klāt ar jauniem priekšlikumiem par grozījumiem Valsts pensiju likumā. Tādi šoreiz pavisam ir trīs: indeksēt pensijas jau šogad, mazās pensijas indeksēt ar lielāku indeksu nekā pārējās... Un ir arī kāds pavisam jauns dziļu pensiju sistēmas pazinēju priekšlikums - lūgt izdarīt izmaiņas vecā likuma normā par pensiju pārpiešķiršanas kārtību.

Ja runājam par pensiju indeksāciju, tad jāteic, ka kopš iepriekšējās reizes, kad Barčas kundzi kārtējo reizi eksaminēja Saeimas pensiju indeksāciju lietā, nekas daudz un būtiski nav mainījies. Valdība šajā laikā nekādā veidā nav atkāpusies no sava nodoma - stabilizēt sociālo budžetu, kura ieņēmumi diemžēl nu jau kādu laiku ir mazāki par tā izdevumiem. (Zālē murdoņa.) Lai to nepieļautu, ir pieņemti svarīgi un ne vienkārši lēmumi ar ļoti nopietnām ilgtermiņa konsekvencēm - ir palielināts pensionēšanās vecums, uz laiku samazināta pensiju iemaksa otrajā līmenī, pārtraukta pensiju piemaksu piešķiršana un ar nākamo gadu pensiju piemaksas tiks pārceltas no sociālā budžeta uz pamatbudžetu. Jau šobrīd ir redzams, ka ieņēmumu prognozes pildās un ka 2014.gadā sociālais budžets atkal sāks veidot uzkrājumu, kā arī ir ierakstīts likumā, ka tiks atjaunota pensiju indeksācija. Domāju, ka tas būtu vismaz vieglprātīgi - šajā brīdī ignorēt izvirzīto mērķu sasniegšanu un atkal spiest gāzi grīdā.

Labklājības ministrija skaidri apzinās, ka pensijas nav indeksētas kopš 2009.gada un ka tās pakāpeniski zaudē savu sākotnējo pirktspēju. Taču Labklājības ministrija apzinās arī to, ka bezatbildīga rīcība deficīta apstākļos, palielinot sociālā budžeta izmaksas, radītu šābrīža sociālo iemaksu veicējiem skaidru priekšstatu par to, ka valdība nespēj turēt doto vārdu un panākt stabilu, ilgtspējīgu sociālā budžeta darbību.

Sociālo iemaksu veicēju uzticēšanās palielināšana sociālās apdrošināšanas sistēmai ir būtisks izaicinājums ne tikai valdībai, bet arī strauji novecojošai sabiedrībai kopumā. Šī uzticēšanās aug. Sociāli apdrošināto personu skaits pagājušajā gadā ir pieaudzis par 30 tūkstošiem. Tie ir jauni iemaksu veicēji, bet vidējā iemaksu alga joprojām ir ievērojami mazāka, nekā to uzrāda Valsts statistikas biroja aptaujas, kas liecina par augstu aplokšņu algu īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā.

Vēlos minēt vēl kādu, manuprāt, apsveramu risku. Tie ir starptautiskie finanšu tirgi un reitingu aģentūras, kuras ar lielu uzmanību seko līdzi Latvijas valdības rīcībai. Esmu pārliecināts, ka nesabalansētu izmaksu akceptēšana nozīmēs tūlītēju Latvijas nākotnes vērtējuma pārskatīšanu un tam sekojošas kredītreitinga izmaiņas (No zāles dep. A.Barča: „Vai!”), kas savukārt nozīmēs parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu un līdzekļu samazinājumu attīstības, tajā skaitā sociālajām, vajadzībām.

Attiecībā uz Barčas kundzes priekšlikumu mazās pensijas indeksēt ātrākā tempā nekā pārējās pensijas. Ir būtiski saprast, ka sociālā budžeta algoritms ir būvēts uz apdrošināto personu iemaksām, nevis uz ko citu. Respektīvi, klientam piešķiramās pensijas lielums ir precīzi saistīts ar viņa veikto sociālo iemaksu lielumu, un jebkura cita, jauna, papildu izmaksu kritērija ieviešana kādai atsevišķai klientu grupai radīs nevienlīdzīgu izmaksu situāciju pārējiem sistēmas dalībniekiem, jo vieniem izmaksu palielinājums notiks uz samazinājuma rēķina citiem. Šāds risinājums tiem sistēmas dalībniekiem, kuri būs veikuši lielākas sociālās iemaksas, radīs netaisnības sajūtu, ka noteikumi ir mainīti (No zāles: „Kādi noteikumi mainīti?!”) un ka sistēmas dalībnieki, kuri veikuši mazākas iemaksas, varēs saņemt relatīvi lielāku labumu, nekā ir ieguldījuši, veicot iemaksas.

Nevar nepiekrist priekšlikuma iesniedzējiem, ka mazo pensiju jautājums ir jārisina, bet tas nav darāms uz apdrošināšanas sistēmas rēķina. Tam ir jāmeklē resursi citur - sociālajos pabalstos, sociālās drošības tīklā; iespējams, jāpārskata arī citas iespējas. (No zāles dep. A.Barča: „Ak Dievs!”) Ja to nevar darīt, tad kardināli jāmaina sociālās apdrošināšanas sistēma. Bet to nedrīkst nemitīgi drusku pielabot.

Attiecībā uz pensiju pārpiešķiršanu - tas ir ļoti vecs stāsts. Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16.punkta 12.apakšpunkts nosaka: ja apdrošinātā persona, kurai valsts pensija piešķirta līdz 1997.gada 1.janvārim, pēc 1996.gada 1.janvāra nostrādājusi vismaz trīs gadus, tad, pamatojoties uz apdrošinātās personas iesniegumu, pensiju piešķir no jauna.

Šī norma kā ekonomiski nepamatota tika izslēgta no likuma 1999.gada 7.decembrī. Taču tā deva iespēju 36 tūkstošiem pensionāru vecuma pensiju piešķirt no jauna, nevis pārrēķināt, tādējādi ievērojami palielinot tās apmēru.

Šo lietu ir izskatījusi 2006.gadā arī Satversmes tiesa un atzinusi, ka šīs normas piemērošana ir bijusi samērīga.

Grūti saprast, kādēļ...

Sēdes vadītāja. Ašeradena kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Ašeradens. Vienu teikumu! (Starpsaucieni no zāles. Dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Lai runā! Dodiet viņam vēl!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Paldies.

Grūti saprast, kādēļ Barčas kundze grib revidēt pašreizējo regulējumu, jo, atceļot šo normu, mēs noteikti radīsim nevienlīdzības situāciju attiecībā uz tiem pensionāriem, kuri savas saistības pret valsti būs godīgi izpildījuši un kuriem ieturējumi jau būs beigušies.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šodien neatbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai, īpaši tādēļ, ka no šīs tribīnes jau ir teikts, ka Labklājības ministrija labvēlīga sociālo iemaksu pieauguma scenārija gadījumā ne mirkli nekavēsies ar pensiju indeksācijas atjaunošanu (No zāles: „Kad?”) un ka sociālās nevienlīdzības mazināšanas jautājumi, kas skar arī mazo pensiju saņēmējus, ir valdības darba galvenā prioritāte.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 31, atturas - 21. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čigānes, Valaiņa, Viļuma, Stalta un Loskutova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Šodienas balsojumam par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās ir ļoti simboliska nozīme. Reformu partijas ministra piedāvātais un VIENOTĪBAS iesniegtais likumprojekts, kurā ir runa par deputātu skaita matemātisku samazināšanu, liecina par valdošās koalīcijas viedokli kādā citā Latvijai būtiskā jautājumā.

Burtiski šonedēļ plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka tiks samazināts Latvijas pārstāvju, deputātu, skaits Eiroparlamentā par labu Horvātijai. Tas nozīmē, ka par Latvijai svarīgiem jautājumiem Eiroparlamentā iestāsies Horvātijas pārstāvji. Bet tas nekas! Jo, piekrītot valdošās koalīcijas pozīcijai, uz Latviju ir jāskatās Eiropas Savienības kopskatā un nav svarīgi, vai to darīs deputāts no Latvijas vai deputāts no Horvātijas.

Kāpēc, runājot par Latvijas pašvaldību deputātu skaita samazināšanu, es pieminu tieši šo piemēru? Tam ir loģisks izskaidrojums. Koalīcija savu piedāvājumu pamato ar apgalvojumu, ka nav svarīga deputāta piederība attiecīgai pašvaldībai, iedzīvotāju grupai, kas apdzīvo noteiktu teritoriālu vienību - pagastu vai pilsētu -, bet ir svarīgi, ka deputāts spēj strādāt visa novada interesēs un nav nozīmes deputātu skaitam.

Patiesībā valdošā koalīcija grasās no augšas lemt par deputātu skaitu daudzās mazās Latvijās, neredzot analoģiju, ka par mums visiem drīzumā lems līdzīgi un mums tas nepatiks. Un tad šie paši deputāti, kuri atbalsta deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, stāstīs, ka tas ir nepareizi un deputātu skaitam, lai mēs labāk varētu aizstāvēt Latvijas intereses Eiroparlamentā... ka tur samazinājumam nav nekāda pamata. Tā būs divkosīga rīcība, jo gadījumi ir ļoti līdzīgi, un akls ir tas, kurš šajā situācijā nesaskata analoģiju.

Eiropas Pašvaldību harta paredz, ka pašvaldībām ir jābūt pēc iespējas neatkarīgākām. Tām ir jāpiešķir lielākas tiesības un iespējas lemt par saviem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem.

Pēc tam, kad valdošā koalīcija Latvijā ierobežoja referendumu rosināšanas kārtību, tagad tiek mēģināts ierobežot demokrātiju attiecībā uz pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību pašvaldībās. Piedāvātais likumprojekts ir pilnīgi absurds no juridiskā viedokļa un bezjēdzīgs no visiem pārējiem viedokļiem. Arī Eiropas Padomes Venēcijas komisijas rekomendācijas šajā jautājumā mūsu koalīcijas pārstāvjiem nav glaimojošas. Vēlēšanas reglamentējošos tiesību aktus demokrātiskā valstī ir jāpārtrauc pārskatīt vismaz gadu pirms paredzētajām vēlēšanām.

Likumprojektā izmantotā pieeja pašvaldību deputātu skaita samazināšanai ir matemātiska, tās pamatā nav neviena racionāla argumenta, un ar šādu pieeju var nonākt arī līdz absurdam, samazinot pašvaldību deputātu skaitu līdz vienam.

Mulsina arī Reformu partijas pārstāvja Valda Zatlera paustā pozīcija, ka aprēķinos ir izmantots Latvijā dzīvojošo cilvēku skaits, lai gan, cik man zināms, nepilsoņiem ir liegts piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Likumprojekta autori nav piedāvājuši savu vērtējumu un pamatojumu, kāpēc šāda matemātiska pieeja ir pareiza un kādi ieguvumi būs pašvaldībām no deputātu skaita samazinājuma. Nav meklētas likumsakarības deputātu skaita pamatojumam pašvaldībās - nedz pašvaldību deputātu skaita atbilstība pašvaldības administratīvās teritorijas lielumam, nedz deputātu skaita atbilstība pašvaldības iedzīvotāju skaitam, nedz deputātu skaita atbilstība pašvaldības administratīvajā teritorijā „novads” ietilpstošo teritoriālā iedalījuma vienību „pilsēta” un „pagasts” skaitam. Piemēram, Parīzes pilsētas pašvaldības padomē ir 163 deputāti. Šo deputātu skaitu veido Parīzes priekšpilsētās ievēlēto deputātu kopsumma. Nav arī neviena ārvalstu piemēra, kas tiktu izmantots kā pamatojums šādam deputātu skaita samazinājumam un no tā izrietošajiem ieguvumiem, nav pat neviena Latvijas eksperta, - nedz jurista, nedz ekonomista, nedz sociologa, - slēdziena, izņemot pašu Čigāni, kura uzskata, ka deputātu skaita samazināšana pašvaldībās vēlēšanu gadā ir attaisnojama tikai tādēļ, ka viņa tā grib.

Pašvaldību deputātu skaita samazinājuma dēļ samazināsies iespēja, ka novadā ikvienai teritoriālā iedalījuma vienībai, ko apdzīvo noteikta iedzīvotāju kopiena, domē ir savs pārstāvis, un līdz ar to pašvaldības attālināsies no iedzīvotāja, tāpat kā Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komisija ir ierosinājusi attālināties no Latvijas.

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā!”)

A.Elksniņš. Liels paldies!

Aicinu neatbalstīt šo projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Man vispirms jāsaka, ka Elksniņa kungs jums tikko pa pusei nolasīja, pa pusei izstāstīja runu, ko viņš bija acīm redzami sagatavojis vai nu pagājušās nedēļas Saeimas sēdei, vai kādai pavisam citai sēdei, jo šodien mēs diskutējam par likumprojektu (No zāles dep. A.Elksniņš: „Paldies jums par uzmanību!”), kas paredz deputātu skaita samazināšanu tikai pašās mazākajās pašvaldībās. Tātad tajās pašvaldībās, kurās ir mazāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju. Šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka tur tiek ievēlēti 13 deputāti, un pieprasījums samazināt deputātu skaitu šajās - pašās mazākajās - pašvaldībās nav mana iegriba, kā jums stāstīja Elksniņa kungs, bet tas ir pieprasījums, kas ir nācis no pašām mazajām pašvaldībām, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas veikšanas situācija ir tāda, ka mums ir 39 pašvaldības, kurās ir mazāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju, un liela daļa no šīm pašvaldībām ir tādas, kurās ir pat mazāk par 4 tūkstošiem iedzīvotāju. Dažas no tām ir pat ļoti mazas pašvaldības, piemēram, Baltinavā, kurā ir 1300 iedzīvotāju, Alsungā, kurā ir 1600 iedzīvotāju, Mērsragā, kurā ir 1700 iedzīvotāju.

Ja šādās pašvaldībās, kas faktiski atrodas bijušo pagastu robežās, tiek ievēlēti 13 deputāti, tas rada haosu lēmumu pieņemšanā, grūtības konsensa sasniegšanā un arī ļoti uzblīdina administratīvo aparātu. To viņi paši ir atzinuši... paši šo pašvaldību deputāti, un šo pašvaldību priekšsēdētāji ir lūguši, lai mēs mainām deputātu skaitu šajās pašvaldībās uz deviņiem cilvēkiem, kā tas bija pirms reformas šāda lieluma pašvaldībās.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par deputātu skaitu citās pašvaldībās, nevis pašās mazākajās, tad šis jautājums patiešām ir jādiskutē. Bet šis jautājums ir jādiskutē plašākā kontekstā - plašākā kontekstā ar to, kā mēs turpināsim administratīvi teritoriālo reformu. Un mums šobrīd atbildīgā ministrija ir solījusi Saeimā jau martā iesniegt ziņojumu par saviem priekšlikumiem, kā mums turpmāk vajadzētu organizēt pašvaldību darbu.

Deputātu skaita samazinājums galvaspilsētā Rīgā ir jāskata kontekstā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieteikto galvaspilsētas likumu. Mēs ļoti ceram, ka par galvaspilsētas likumu jau tuvākajā laikā mēs varēsim sākt diskutēt Saeimā.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt šos grozījumus, kuri paredz deputātu skaita samazināšanu tikai pašās mazākajās pašvaldībās un kuri lielā mērā atsaucas uz pašu pašvaldību pieprasījumu to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 42, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Bet ir saņemts vēl viens iesniegums no deputātiem Dombrovska, Demitera, Cilinska, Dzintara, Valaiņa un Čigānes ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā vēl vienu likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Dokuments jums tika izdalīts. Deputātiem ir iebildumi.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu! Tas ir - „pret” darba kārtības grozīšanu.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Man tiešām ir viens jautājums: ko jūs darāt?! Tikko mēs runājām par likumprojektu, ko es... Neatliekamības kārtībā... Pēc tam, kad pagājušajā nedēļā ar savu balsojumu jūs izmetāt ārā piedāvātos grozījumus attiecībā uz deputātu skaita samazināšanu visās pašvaldībās, jūs pēkšņi šonedēļ iesniedzat likumprojektu attiecībā uz deputātu skaita samazināšanu mazajās pašvaldībās, kura spēkā stāšanās, kā Čigānes kundze iepriekš ir norādījusi, būs attiecināma jau uz šīm vēlēšanām (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”). Un šodien jūs pēkšņi iesniedzat vēl vienu likumprojektu attiecībā uz to pašu likumu, cenšoties grozīt to pašu kārtību, samazinot deputātu skaitu jau citās pašvaldībās, bet attiecībā uz tām, piemēram, nosakot, ka šie grozījumi stāsies spēkā tikai no 2017.gada.

Ja jūs esat tik lielā mērā tiesiskie nihilisti, tad es piedāvātu jums varbūt citādu, daudz likumīgāku, ceļu - iesniegt šos priekšlikumus tajā likumprojektā, par kura nodošanu komisijai mēs nupat nobalsojām. Nevajag taisīt teātri attiecībā uz tām reformām, kuras patiesībā neviens no jums nav ieinteresēts īstenot un kuras faktiski nerealizēsies!

Es tiešām aicinu jūs nebūt divkosīgiem un beigt ālēties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteicies deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tātad - kāpēc ir nepieciešami divi likumprojekti?

Protams, samazināt pašvaldību deputātu skaitu vajadzētu proporcionāli visās pašvaldībās, taču diemžēl šobrīd ir pārāk tuvu vēlēšanas, lai to varētu izdarīt visās pašvaldībās jau uz šīm vēlēšanām. Taču vienlaikus ir jādod skaidrs signāls, ka šī reforma arī tiks pabeigta. Ņemot vērā, ka pirmajam likumprojektam, kuru mēs jau nodevām komisijām, būs steidzamība un ka to vajadzētu pieņemt pēc iespējas ātrāk, nebūtu lietderīgi tajā uzsākt diskusiju par pārējām pašvaldībām; tas varētu prasīt vairāk laika. Savukārt šinī gadījumā laiks mums ir, jo šis likumprojekts tiks skatīts bez steidzamības, trijos lasījumos, ļoti rūpīgi to izdiskutējot gan ar pašvaldību organizācijām, gan arī, teiksim, deputātu starpā.

Tāpēc ir pamatoti, ka šie likumprojekti ir atdalīti un ka tie ir divi, un tāpēc es aicinu arī šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā un arī atbalstīt tā nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 39, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Mums ir jālemj... mēs lēmām par grozījumu izdarīšanu darba kārtībā, iekļaujot tajā jautājumu par likumprojekta „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodošanu komisijām, bet, pieņemot šo lēmumu, mēs neesam ņēmuši vērā Kārtības ruļļa 91.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka, ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī ja tajā ir izdarīti grozījumi. Šajā likumprojektā grozījumi nav izdarīti, un to ir parakstījuši tikai 5 deputāti. Tātad mēs nevaram lemt par šā likumprojekta nodošanu komisijām pretēji šiem diviem pārējiem, kas ir grozīti, - tātad tie ir atšķirīgi likumprojekti. Līdz ar to šis jautājums šobrīd nav izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Demitera, Cilinska, Dzintara, Valaiņa un Čigānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots... (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 41, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dmitrija Rodionova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.janvārī. Tas tika izdarīts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Euro ieviešanas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, godājamie kolēģi! Klātesošie! Dāmas un kungi! Šodien esam vēsturiska brīža priekšā, jo mēs lemjam par to, lai Latvijas ekonomika turpinātu attīstīties tikpat strauji, kā tas ir noticis pagājušā gada laikā, lai Latvijas iedzīvotāji varētu iegūt visus tos labumus, uz kuriem mēs esam gājuši tik ilgi, un tāpēc mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam arī ļoti ilgi strādājuši pie šī likuma. Nu mēs nododam to jums lemšanai.

Esam saņēmuši vairāk nekā 100 priekšlikumu. Daļu no tiem komisijā esam atbalstījuši, daļu - ne. Skatīsim cauri un lemsim.

Tātad 1. ...

Sēdes vadītāja. 1.priekšlikums ir atsaukts.

J.Ozoliņš. Ir atsaukts no Nacionālās apvienības puses.

Sēdes vadītāja. Nacionālā apvienība ir atsaukusi.

J.Ozoliņš. 2. - deputāta Sakovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Zariņš vēlas diskutēt par 2.priekšlikumu? (Dep. I.Zariņš no zāles: „Par 1.!”) Pirmais ir atsaukts. Prezidijam ir iesniegta rakstiska „Tēvzemei un Brīvībai”... Nacionālās apvienības vēstule, ar kuru tā atsauc šo priekšlikumu. Tātad par šo priekšlikumu debates nav uzsākamas.

J.Ozoliņš. 2. - deputāta Sakovska priekšlikums par likuma nosaukuma maiņu - „Euro ieviešanas kārtības likums”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums par termina „tiesiskie instrumenti” terminoloģiju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - deputātu Zariņa un Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Šodien Saeima otrajā un galīgajā lasījumā izskata likumprojektu „Euro ieviešanas likums”.

Runājot par likumprojekta mērķi, jāteic, ka minētais likumprojekts pamatā risina tehniskus jautājumus, nosakot cenu paralēlās atspoguļošanas periodu, abu valūtu - lata un eiro - vienlaicīgas aprites periodu, skaidras un bezskaidras naudas konvertācijas kārtību, un risina arī citus tamlīdzīgus jautājumus. Tomēr jāatzīmē, ka tieši likumprojekts „Euro ieviešanas likums” ir nokļuvis arī politisko diskusiju degpunktā starp eiro ieviešanas atbalstītājiem un pretiniekiem.

Tāpēc uzskatu, ka likumprojekta „Euro ieviešanas likums” kontekstā ir svarīgi vēlreiz izdiskutēt būtiskākos argumentus, kuru dēļ Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai. Šajā runā iezīmēšu Latvijas progresu Māstrihtas kritēriju izpildē, galvenos eiro ieviešanas plusus, iespējamos riskus un mēģināšu kliedēt arī vienu otru mītu.

Eiro ieviešana, kas ir loģisks integrācijas solis Eiropas Savienībā, ir paredzēta jau līgumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Atšķirībā no dažām „vecajām” Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijai šajā jautājumā nav tā sauktā opt-out jeb atrunas par konkrētās politikas neīstenošanu. Iestāšanās līgums paredz Latvijas pievienošanos eirozonai brīdī, kad izpildām Māstrihtas kritērijus.

Tāpēc sākumā par to, vai mēs esam gatavi pievienoties eirozonai, tas ir, par to, vai Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus. Lai valsts varētu pievienoties eirozonai, tai vismaz divus gadus iepriekš ir jāpievienojas Valūtas kursa mehānismam II un ilgtspējīgi jāizpilda četri Māstrihtas kritēriji - budžeta deficīta, valsts parāda, ilgtermiņa procentu likmju un inflācijas kritērijs.

Latvija ir pievienojusies Valūtas kursa mehānismam II jau 2005.gadā, piesaistot latu eiro un nosakot šauru valūtas kursa svārstību koridoru (plus vai mīnus 1 procenta robežās). Savukārt Māstrihtas kritēriju izpilde līdz šim Latvijai ir sagādājusi grūtības.

Tieši Māstrihtas kritēriju neizpildes dēļ Latvijai ir nācies jau divreiz atlikt eiro ieviešanas mērķdatumu. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (2004.gadā) eiro ieviešana ir bijusi noteikta kā mērķis visu Latvijas valdību deklarācijās.

Atcerēsimies, ka sākotnējais eiro ieviešanas mērķdatums bija 2008.gada 1.janvāris! Toreiz gan „gāzēšana līdz grīdai” ņēma virsroku pār ilgtspējīgu makroekonomisko politiku, un, inflācijai sasniedzot divciparu skaitli, kļuva skaidrs, ka eiro 2008.gadā mums ieviest neizdosies, un eiro ieviešana tika atlikta līdz jaunam mērķdatumam - 2011.gada 1.janvārim. Šāda bezatbildīga makroekonomiskā politika mums ir ļoti dārgi maksājusi, tās dēļ Latvija 2008.-2010.gadā piedzīvoja smagāko ekonomisko krīzi Eiropas Savienībā. Krīzes laikā mēs piedzīvojām pat deflāciju, taču tad mūsu budžeta deficīta līmenis ievērojami pārsniedza Māstrihtas kritēriju noteiktos 3 procentus no IKP. Jau krīzes sākumā kļuva skaidrs, ka arī 2011.gadā eirozonai pievienoties neizdosies.

2014.gada 1.janvāris kā eiro ieviešanas mērķdatums tika noteikts 2009.gadā - pašā krīzes karstumā. Tā bija daļa no krīzes pārvarēšanas stratēģijas, saglabājot lata stabilitāti un veicot reālas strukturālās reformas valsts konkurētspējas atjaunošanai. Minētā stratēģija guva arī valdības sociālo partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas un arodbiedrību - atbalstu, un 2010.gada janvārī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē mēs vienojāmies strādāt, lai eiro tiktu ieviests 2014.gada 1.janvārī. Savukārt 2012.gada decembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē mēs vēlreiz apstiprinājām šo mērķi. Tas lielā mērā arī ir izdevies - jau kopš pagājušā gada rudens Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus.

Inflācijas kritēriju izpildām kopš 2012. gada septembra. Pēc decembra datiem, kritērijs ir 2,8 procenti, turpretī gada vidējā inflācija Latvijā bija 2,6 procenti. Šogad gada vidējā inflācija tiek prognozēta 2 procentu līmenī.

Plānotais vispārējais valdības budžeta deficīta apjoms šogad ir 1,4 procenti no IKP, un tas ļauj ar drošu rezervi izpildīt kritēriju, kas ir noteikts 3 procentu apmērā no IKP. Savukārt valsts parāda līmenis šobrīd ir 42 procenti no IKP - ievērojami zem pieļaujamiem 60 procentiem no IKP.

Ilgtermiņa valsts parādzīmju vidējās procentu likmes 2012.gada decembrī bija 3,24 procenti, bet kritērijs - nedaudz virs 6 procentiem.

Aicinu apzināties, ka fakts, ka šobrīd ar visai drošu rezervi spējam izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, nav nedz ikdienišķa parādība, nedz nejauša sakritība - tas ir sasniegts, pateicoties smagam darbam un apņēmībai.

Eiro ieviešana ir loģisks nākamais solis mūsu īstenotās makroekonomiskās politikas ietvaros. Jau šobrīd mēs lielā mērā atrodamies eirozonā - vairāk nekā 80 procenti mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu ir eiro, vairāk nekā 40 procenti noguldījumu ir eiro. Tāpat nekustamā īpašuma un citu vērtīgu aktīvu cenas lielākoties tiek izteiktas eiro. Vairāk nekā 60 procenti mūsu eksporta iet uz valstīm, kur norēķini notiek galvenokārt eiro. Mēs jau tagad faktiski importējam eirozonas monetāro politiku, vien neatrodoties eirozonā, nesēžam pie lēmumu pieņemšanas galda un maksājam par latu konvertāciju uz eiro un atpakaļ.

Nereti izskan jautājums: kā tieši eiro ieviešana sekmēs ekonomikas izaugsmi? Izcelšu dažus galvenos aspektus - zemākas procentu likmes, straujāku investīciju ieplūdi un eksporta kāpumu, valūtas konvertācijas izmaksu samazināšanos, kā arī spēcīgāku noturību pret ekonomiskajiem satricinājumiem.

Pilnībā izzūdot lata devalvācijas riskam un valstij sasniedzot pašas deklarētos makroekonomiskās politikas mērķus, mazināsies valsts kredītrisks. Tātad valsts aizņemšanās izmaksas būs zemākas, nekā tas būtu gadījumā, ja mēs nepārietu uz eiro. Latvijas Banka ir izpētījusi, ka pēc pārejas uz eiro... pāreja uz eiro valstīm ir devusi vidēji apmēram 1,5 procentpunktu ietaupījumu aizņemšanās izmaksām. Taču, pat ja pieņemam, ka Latvijas gadījumā izmaksas būs tikai par 1 procentpunktu zemākas, valsts budžetam tas dos apmēram 30 miljonu eiro ietaupījumu katru gadu. Salīdzinājumam: 30 miljoni eiro ir apmēram puse no līdzekļiem, kas 2013.gada valsts budžetā papildus ir piešķirti demogrāfijas veicināšanas pasākumiem.

No zemākām procentu likmēm ieguvēji būs arī uzņēmumi un mājsaimniecības - Euribor likmei nomainot Rigibor, latos ņemto kredītu apkalpošana uzreiz kļūs lētāka. Nedaudz ilgākā termiņā arī eiro kredīti kļūs lētāki, jo pakāpeniski kritīsies pievienotā likme.

Atcerēsimies krīzes sākumu 2008.gada nogalē - uzreiz pēc Parex bankas glābšanas strauji augošo procentu likmju dēļ valsts zaudēja piekļuvi finanšu tirgiem. Lats tika pakļauts spekulatīviem uzbrukumiem. Devalvācijas riskam pieaugot, iedzīvotāji un uzņēmumi steidza savus uzkrājumus mainīt uz eiro. Kredītu plūsma apstājās visā tautsaimniecībā, latu kredītu procentu maksājumi sasniedza divciparu skaitli. Spekulācijas par lata devalvāciju un attiecīgi pieaugošās lata procentu likmes tautsaimniecībai izmaksāja ļoti dārgi. Pārejot uz eiro, šāds risks tautsaimniecībai tiek noņemts.

Otrs tūlītējs finansiāls ietaupījums tautsaimniecībai būs valūtas konvertācijas izmaksu izzušana. Pēdējo piecu gadu laikā valūtas konvertācijas izmaksas no latiem uz eiro un otrādi tautsaimniecībai ir izmaksājušas aptuveni 600 miljonus eiro. Ieviešot eiro, šī nauda tiks ietaupīta un nonāks tautsaimniecībā citā - daudz lietderīgākā - veidā. Arī eiro kredītņēmēji varēs uzreiz ietaupīt - viņiem vairs nebūs jāmaksā par savu latu ienākumu konvertēšanu uz eiro. Zīmīgi, ka valūtas konvertācijas izmaksas visaugstākās bija 2009.gadā - krīzes smagākajā punktā, kad daudzi iedzīvotāji un uzņēmumi savus uzkrājumus mainīja uz eiro un tad atkal pamazām atpakaļ uz latiem, lai segtu kārtējos izdevumus.

Izzūdot devalvācijas riskam un krītoties aizdevumu procentu likmēm, Latvija vairos savu pievilcību investoru acīs, jo stabila un prognozējama makroekonomiskā vide ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ilgtermiņa investīciju veikšanai. Pretstatā spekulatīvām īstermiņa investīcijām nekustamajā īpašumā, investīcijas ražošanā prasa zemu inflāciju un stabilu valūtas kursu.

Latvijas Bankas prognozes liecina, ka līdz 2020.gadam ārvalstu investīciju apjoms būs par 15 procentiem lielāks, nekā tas būtu, nepārejot uz eiro. Investīcijas rada jaunas darba vietas un veicina straujāku ekonomikas izaugsmi.

Šajā kontekstā ir vērts paskatīties Igaunijas pieredzi. 2011.gadā, jau pēc pārejas uz eiro, Igaunijas piesaistīto investīciju apjoms nefinanšu sektorā dubultojās - no 420 miljoniem eiro 2010.gadā uz 857 miljoniem eiro 2011.gadā. Tomēr Igaunijas piemēru piesauc arī eiroskeptiķi, norādot, ka pēc eiro ieviešanas 2011.gadā investīciju apjoms Igaunijā ir būtiski nokrities. Virspusēji paskatoties uz statistikas datiem, šāds iespaids tiešām var rasties. Tomēr eiroskeptiķi noklusē, ka 2011.gadā šo statistiku būtiski ietekmēja vienreizējs darījums. Swedbank pārgrāmatoja savas investīcijas Latvijā un Lietuvā, kopumā 727 miljonu eiro apmērā, no Igaunijas uz Zviedriju. Saprotams, ka šim vienreizējam grāmatvedības darījumam nav nekāda sakara ar reālajām investīciju plūsmām, kuras Igaunijā ir pieaugušas.

Izzūdot konvertācijas izmaksām un darījumu veikšanai kļūstot vieglākai, pieaugs arī ārējās tirdzniecības apjomi. Paredzams, ka eksports līdz 2020.gadam būs par 5 procentiem lielāks, ja 2014.gadā iestāsimies eirozonā. Eksports ir mūsu izaugsmes galvenais dzinējspēks šobrīd, un, ieviešot eiro, vairosim tā nozīmi, arī skatoties nākotnē.

Dalība eirozonā nodrošinās arī lielāku Latvijas ekonomikas noturību pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Eiro kā otrai lielākajai pasaules rezervju valūtai nedraud ne straujš vērtības kritums, ne arī straujš procentu likmju kāpums. Ievērojami lielāka noturība pret satricinājumiem ir viens no aspektiem, kas vairo ekonomikas pievilcību investīcijām.

Papildus jāatzīmē, ka Eiropas Centrālā banka nepieciešamības gadījumā nodrošina eirozonas dalībvalstu bankas ar likviditāti. Krīzes sākumā - 2008.gadā - Latvijas valsts bija spiesta nodrošināt nacionalizēto Parex banku ar likviditāti no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi apgrūtinot budžetu tiktāl, ka bija jālūdz Starptautiskā Valūtas fonda palīdzība. Ja eiro būtu ieviests, kā sākotnēji plānots, 2008.gadā, Eiropas Centrālā banka būtu nodrošinājusi Parex banku ar likviditāti un valstij Parex bankas glābšana būtu izmaksājusi daudz lētāk, un arī krīzi mēs būtu pārdzīvojuši mazāk smagi.

Runājot par eiro ieviešanas iespējamiem riskiem un izmaksām, jāuzsver divi galvenie jautājumi - iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānismā un atteikšanās no neatkarīgas monetārās politikas.

Par iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānisma kapitālā. Pēc iestāšanās eirozonā iemaksas pirmo piecu gadu laikā sasniegs 200 miljonus eiro un turpmākajos piecos gados pieaugs vēl par 124 miljoniem eiro. Fonda nauda tiks izmantota, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība un it īpaši eirozonas valstis ir cieši saistītas savā starpā, nestabilitāte vienā valstī var novest pie satricinājumiem citās valstīs un negatīvi ietekmēt visu eirozonas ekonomiku. Tādēļ maksājumi fondā uztverami nevis kā maksa par atsevišķu dalībvalstu glābšanu, bet gan kā ieguldījums kopējās stabilitātes nodrošināšanā. Te vietā atgādināt, ka pirms dažiem gadiem mēs paši bijām palīdzības saņēmēji no līdzīga mehānisma, kas tika izveidots Latvijai un vēl dažām Eiropas Savienības valstīm ārpus eirozonas. Pirms izsakāmies skeptiski par solidaritātes un palīdzības sniegšanas nozīmi, ir vērts atcerēties, ka Latvijai izsniegto starptautisko aizdevumu lielāko daļu veidoja Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumi. Arī Starptautiskā Valūtas fonda līdzekļu avots ir dalībvalstu ieguldījumi šīs institūcijas kapitālā. Pārējo aizdevuma daļu veidoja atsevišķu Eiropas Savienības valstu tiešie aizdevumi Latvijai. Nez kā būtu iznācis, ja šo valstu iekšpolitiskajā retorikā virsroku būtu guvusi nevēlēšanās risināt citu valstu problēmas. Solidaritāte ir viens no Eiropas pamatprincipiem. Neaizmirsīsim, ka ne politiski, ne ekonomiski arī mūsu valsts nav pilnībā pašpietiekama. Nedomāju, ka kāds ņemtos apgalvot, ka ekonomiskās grūtības un finansiālās problēmas Latvijā vairs nav pat teorētiski iespējamas. Līdz ar to minētās iemaksas var uzskatīt par apdrošināšanas izdevumiem, kas var noderēt arī mums pašiem.

Runājot par atsacīšanos no neatkarīgas monetārās politikas - tas tiek minēts kā galvenais arguments pret eiro ieviešanu atsevišķu eiroskeptiķu vidū -, jāsaprot, ko nozīmē neatkarīga monetārā politika. Taisnība, ka pēc eiro ieviešanas monetāro politiku Latvijā, tāpat kā visā eirozonā, noteiks Eiropas Centrālā banka. Taču, kā minēju runas sākumā, latam esot piesaistītam eiro, mēs jau šobrīd faktiski importējam eirozonas monetāro politiku. Attiecīgi, ieviešot eiro, šajā ziņā nekas būtiski nemainīsies.

Jāatgādina, ka fiksēta valūtas kursa apstākļos monetārās politikas efektivitāte ir visai ierobežota. Par to varējām labi pārliecināties tā sauktās gāzēšanas līdz grīdai laikos, kad, cīnoties ar ekonomikas pārkaršanu, Latvijas Banka mēģināja īstenot stingru monetāro politiku, tajā skaitā ceļot lata procentu likmes. Rezultātu mēs labi zinām - Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi vienkārši ignorēja Latvijas Bankas monetāro politiku, kredītus ņemot eiro, tas ir, importējot eirozonas monetāro politiku. Līdzīgas situācijas atkārtošanos mēs varētu piedzīvot, ja, atliekot eiro ieviešanu, vienlaikus saglabātu lata piesaisti eiro.

Taču, ja vēlamies patiesi neatkarīgu monetāro politiku, tad lats ir jāatsaista no eiro. Šajā gadījumā pilnīgi droši var apgalvot, ka lats savu vērtību zaudēs. Citiem vārdiem sakot, patiesi neatkarīga monetārā politika de facto nozīmē lata devalvāciju. Turklāt līdz ar devalvāciju klāt nāktu arī augsta inflācija un augstas procentu likmes.

Tik radikāli mainot savu ekonomisko politiku, paietu daudzi gadi, pirms mēs atgūtu finanšu tirgus uzticību un mūsu aizņemšanās izmaksas tuvotos tām, ko baudām šobrīd. Līdz ar to nav pārsteigums, ka par neatkarīgu monetāro politiku šobrīd visvairāk runā tās pašas sejas, kas pirms dažiem gadiem visaktīvāk aicināja devalvēt latu.

Diemžēl diskusijās par eiro ieviešanu daudz biežāk nekā racionālus argumentus par eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem mēs dzirdam dažādas spekulācijas un mītus. Eiroskeptiķi savus argumentus lielā mērā balsta nevis uz faktiem, bet gan tiražē dažādus mītus, spēlējot uz sabiedrības bailēm un neziņas. Tāpēc mēģināšu kliedēt biežāk izskanējušos mītus - par eirozonas sabrukumu, par straujo cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas un par iespējamo lata piesaistes kursa maiņu, ieviešot eiro.

Kopš eirozonas krīzes sākuma ir bijis daudz spekulāciju par eirozonas gaidāmo sabrukumu. Tomēr šajos gados eirozonas valstis un Eiropas Savienība kopumā ir daudz darījušas, gan lai novērstu krīzes cēloņus, gan arī lai pārvarētu pašreizējo krīzi. Kā viens no galvenajiem eirozonas krīzes cēloņiem minams kontroles un sankciju mehānisma trūkums, lai nodrošinātu, ka eirozonas valstis ievēro pašu noteiktos Māstrihtas kritērijus. Attiecīgi ir apstiprināta virkne iniciatīvu, lai uzlabotu eirozonas un Eiropas Savienības ekonomisko pārvaldību un fiskālo disciplīnu. Te var pieminēt eiro + paktu - sešpaku, divpaku un fiskālās disciplīnas līgumu. Arī Latvija ir pievienojusies šīm iniciatīvām.

Te varētu, protams, iebilst, ka visas šīs iniciatīvas ir svarīgas lietas, kas ir vērstas uz nākotni, bet krīze ir tagad. Lai palīdzētu krīzes skartajām valstīm, eirozonas valstis ir izveidojušas Eiropas finansiālās stabilitātes pagaidu fondu un manis jau pieminēto Eiropas Stabilitātes mehānismu. Tomēr ilgu laiku finanšu tirgos valdīja nervozitāte, vai šie mehānismi tiks nodrošināti ar pietiekamiem līdzekļiem krīzes pārvarēšanai. Nervozitāte bija saprotama, ņemot vērā neto maksātājvalstu aizvien pieaugošo neapmierinātību ar veicamajām iemaksām un atsevišķu krīzes skarto valstu nepietiekamo progresu finanšu situācijas stabilizēšanā. Tomēr kopš 2012.gada vasaras, kad Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi paziņoja, ka darīs visu iespējamo, lai nepieļautu eirozonas sabrukumu, tajā skaitā nodrošinot krīzes skarto valstu vērtspapīru uzpirkšanu sekundārajā tirgū, situācija ir ievērojami uzlabojusies. Vadošie analītiķi savās prognozēs ir ievērojami samazinājuši varbūtību, ka eirozonu pametīs kaut viena valsts.

Lai arī darāmā vēl daudz, progresu uzrāda arī Dienvideiropas valstu veiktās strukturālās reformas un taupības pasākumi. Kopumā var teikt, ka eirozona no šīs krīzes izies spēcīgāka un ar ievērojami labāku pārvaldību nekā pirms krīzes.

Šī mīta paveids ir apgalvojums, ka tikai Latvija vēlas pievienoties eirozonai, savukārt citas jaunās dalībvalstis no šīs idejas esot atteikušās. Arī tas neatbilst patiesībai. No desmit jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004.gadā, piecas jau ir pievienojušās eirozonai. Jaunā Lietuvas valdība ir skaidri paziņojusi, ka virzīsies uz eiro ieviešanu 2015.gadā. Polija par iespējamo mērķa datumu min 2017.gadu.

Vēl viens mīts par eiro ieviešanu ir tāds, ka valstīs, kas pārgājušas uz eiro, ir strauji pieaugušas cenas. Igaunijā, Slovākijā un Maltā, tas ir, valstīs, kas visnesenāk ir ieviesušas eiro, tieši valūtas maiņas dēļ cenas ir cēlušās par 0,2-0,3 procentiem. Tas ir nenozīmīgs apjoms, kuru Latvijā jau tagad ar uzviju kompensē veiktie pasākumi inflācijas ierobežošanai. Eiro ieviešanas likums arī paredz, ka gan pirms, gan pēc eiro ieviešanas tiks veikts cenu monitorings.

Valdība ir uzsākusi arī kampaņu „Godīgs eiro ieviesējs”, kuras ietvaros uzņēmēji apņemas, pārejot uz eiro, cenas konvertēt stingri pēc oficiālā kursa. Jau tagad kampaņai „Godīgs eiro ieviesējs” ir pievienojušās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija un degvielas tirgotāju organizācijas, pārstāvot attiecīgi galvenās lielveikalu un degvielas uzpildes staciju ķēdes.

Jāatzīmē arī viens psiholoģisks faktors. Gandrīz visās eirozonas valstīs nacionālās valūtas nominālvērtība bija mazāka nekā eiro. Attiecīgi arī skaitļi uz cenu norādēm nomināli samazinājās, un tas ļāva vieglāk veikt negodprātīgu cenu izmaiņu veikšanu uz eiro ieviešanas rēķina. Latvijas gadījumā situācija ir pretēja - lata nominālvērtība ir augstāka nekā eiro. Attiecīgi arī skaitļi uz cenu norādēm nomināli pieaugs, un pircēji pārbaudīs šīs summas divreiz un trīsreiz - vai cenas nominālais palielinājums atbilst oficiālajam kursam.

Jāatzīmē vēl viens faktors, kas ne tikai Latvijā, bet arī vairākās citās valstīs uztur mītu par eiro ietekmi uz cenām. Gada sākumā nereti tiek pārskatīti dažādi tarifi un cenas. Jebkurā citā gadā, kad pieaug tarifi un cenas, tiek atrasts kāds grēkāzis - vai tas būtu konkrētais monopoluzņēmums vai valdība, vai, piemēram, Gazprom, kas pacēlis gāzes cenas, vai kas cits. Eiro ieviešanas gadā bieži pat netiek analizēts, kādi ir konkrētā cenu pieauguma īstie cēloņi, vaina par visu cenu pieaugumu tiek nešaubīgi novelta uz eiro ieviešanu.

Bieži dzirdami arī apgalvojumi, ka, pievienojoties eirozonai, lata kurss pret eiro varētu tikt mainīts. Tiek izplatītas baumas par kursu 1 pret 1 vai tamlīdzīgi. Šeit jāatzīmē, ka, lai arī formāli šo kursu nosaka Eiropas Ekonomisko un monetāro lietu padome, praktiski varbūtība, ka lata kurss tiks mainīts, līdzinās nullei. Atrodoties Valūtas kursa mehānismā II, Latvija ir noteikusi pieļaujamo lata kursa svārstību koridoru plus vai mīnus 1 procenta apmērā. Tas nozīmē, ka praktiski lats ir cieši piesaistīts eiro.

Ņemot vērā, ka Māstrihtas kritēriju izpilde un mūsu ekonomikas attīstība ir noritējusi faktiski fiksēta kursa apstākļos, nav ne mazākā pamata šo kursu mainīt. Māstrihtas kritēriji ir pēc būtības konverģences kritēriji, kas raksturo ekonomikas sabalansētību. Kursa maiņa izjauktu pašreizējo ekonomikas līdzsvaru, un Māstrihtas kritēriju izpilde zaudētu jēgu. Vienkāršiem vārdiem - piemēram, ja lata kurss pēkšņi tiktu pazemināts, tas neizbēgami paaugstinātu inflāciju, un Māstrihtas kritēriju ilgtspējīga izpilde kļūtu neiespējama - ekonomikā būtu jāmeklē cits līdzsvars. Līdz ar to spekulācijām par lata kursa maiņu nav nekāda pamata.

Runājot par likumprojekta tehnisko pusi, gribu atzīmēt, ka atrast zelta vidusceļu starp izmaksām valstij un komersantiem un iedzīvotāju ērtībām nebija viegli. Tomēr ceru, ka kopējām pūlēm mums tomēr ir izdevies atrast tieši mūsu valstij piemērotākos risinājumus. Piemēram, norma, ka Latvijas Banka mainīs latu banknotes un monētas pret eiro neierobežotu laiku, nav pašsaprotama visās eirozonas dalībvalstīs. Neskaitot Latviju, šāda politika tiek īstenota tikai vēl četrās eirozonas valstīs - Īrijā, Vācijā, Igaunijā un Austrijā.

Sekmīga pāreja uz eiro prasīs savstarpēju izpratni un pretimnākšanu no visām procesā iesaistītajām pusēm, īpaši tas attiecas uz divām nedēļām, kad spēkā būs paralēla lata un eiro apgrozība.

Eiro ieviešanai ir arī ģeopolitiskais aspekts. Iestājoties eirozonā, mēs nostiprināsim savu piederību vadošo Rietumvalstu saimei. Dalība eirozonā nozīmēs iekļaušanos Eiropas Savienības attīstību virzošo valstu kodolā, pieaugs mūsu loma gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē. Īpaši būtiski tas ir, ņemot vērā pēdējā laika skaidro virzību uz divu ātrumu Eiropu - alternatīva eirozonai ir atrašanās Eiropas perifērijā un marginalizācija.

Pievienojoties eirozonai, mēs gūsim labākas iespējas piedalīties Eiropas Savienības un eirozonas nākotnei būtisku lēmumu pieņemšanā. Kā jau minēju, Polija, ko eiroskeptiķi bieži piemin kā valsti, kas tīri labi iztiek bez eiro, aizvien skaidrāk virzās uz eiro ieviešanu 2017.gadā. Interesanti, ka arī Polijas premjers Donalds Tusks uzsver, ka Polijai ir svarīgi ieviest eiro, lai Polija atrastos Eiropas kodolā, nevis perifērijā.

Raugoties no ekonomiskās politikas viedokļa, Latvija šobrīd atrodas krīzes pārvarēšanas finiša taisnē. Eiro ieviešana simboliski noslēgs smago ekonomisko reformu posmu un nodrošinās valsts tālāko attīstību, balstoties uz stabiliem un drošiem pamatiem. Eiro ieviešana ir mūsu ekonomiskās attīstības stratēģijas būtiska sastāvdaļa. Stratēģijas nemēdz pēkšņi mainīt atkarībā no politiskās konjunktūras vai īslaicīgu ārēju apstākļu ietekmē. Eiro ieviešana kā mērķis ir Latvijai labi kalpojusi krīzes pārvarēšanā, un eiro labi kalpos valsts tālākā izaugsmē.

Aicinu Saeimu atbalstīt Euro ieviešanas likumu - pieņemt atbildīgu lēmumu, kas apliecinātu Latvijas ekonomiskās politikas un ārpolitikas virziena noturību un briedumu.

Aicinu noraidīt 10. - deputātu Zariņa un Pimenova priekšlikumu.

Paldies par uzmanību. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Augsti cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Tas nav strīds starp eiro ieviešanas atbalstītājiem un eiro ieviešanas pretiniekiem, Dombrovska kungs! Tāds apsvērums patiesībā ir polemikas priekšmeta maiņa. Strīds ir par to, vai ir pamatota drīza eiro ieviešana - jau 2014.gadā, vai tas nebūs izdarīts pārāk ātri.

„Saskaņas Centrs” jau sen izšķīrās par labu eiro ieviešanai Latvijas jurisdikcijā. Es gribu uzsvērt to vēlreiz un vēlreiz. Labāk par jums diez vai kāds pamatos, kāpēc tas ir izdevīgi Latvijai nākotnē. Tāpēc es šeit vairs negribētu šos labumus nosaukt. Jūs to pašu darbu jau izpildījāt labāk, nekā varbūt mēs to varētu izdarīt. Runa ir par ko citu - runa ir par to, ka pēc tam, kad mēs varēsim iespiesties Māstrihtas kritērijos un ieslīdēt eirozonā pa to vēdlodziņu, kas atvērsies 2014.gada 1.janvārī... Vai pēc tam būs tā, ka mēs varēsim ilgtermiņā izpildīt Māstrihtas kritērijus, vai arī būs kaut kas cits - inflācija pieaugs straujāk par iestāšanos eirozonā un nogalinās mūsu konkurētspēju?

Tas ir tas galvenais iemesls, kāpēc opozīcijas deputāti un arī ārpus Saeimas, ārpus partijām esošie Latvijas speciālisti, eksperti, tomēr brīdina un aicina: padomājiet uzmanīgāk! Varbūt tiešām ir vērts to darīt vēl vienu gadu vēlāk?

Es gribētu atgādināt, ka līdz šim Eiropas Savienības Centrālās bankas mehānisms, kurš novērstu iespējamo cenu paaugstinājumu, arī nebija izstrādāts, un, kaut arī Spānija, Portugāle un Grieķija jau bija eirozonas ietvaros, tām neizdevās tomēr atturēt savas ekonomikas no pārkarsēšanas, un to izšķērdībai šeit nav nekādas nozīmes. Šā burbuļa cēloņi bija tieši tajā parādībā, ka eirozonā nepastāv cenu regulēšanas mehānisms. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mums vajag tomēr paturēt prātā laika faktoru un nesteigties iestāties eirozonā tagad. Eirozona nav labi sagatavojusies, lai pieņemtu jaunās nabadzīgās valstis savā klubā.

Es gribu atgādināt, ka līdz šim nevienai no nabadzīgajām valstīm, kas jau iestājušās eirozonā, īsti neizdevās izveidot stabilu un drošu ekonomiku uz ilgu laiku. Arī tos, kuriem paveicās un kuri palielināja savu IKP, tomēr piemeklēja nopietnas ekonomiskas problēmas krīzes laikā. To mēs visi labi zinām. Un līdz ar to es domāju, ka ilgtspējīgas attīstības principi ir tieši tas mērķis, kas ir jānodrošina mūsu valstī, pirms mēs iestāsimies eirozonā. Tāpēc es domāju, ka mūsu, Zariņa kunga un mans, priekšlikums uzrāda tieši šo galveno problēmu, kas Latvijai ir jāatrisina Eiropas Savienībā, pirms mēs iestāsimies Eiropas monetārajā savienībā.

Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs aicinām jūs, cienījamie deputāti, mūsu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien visiem! Kolēģi! Par ko tad ir šis priekšlikums? Priekšlikuma būtība ir sekojoša - papildināt likuma mērķi ar to, ka eiro ieviešanai jābūt ne tikai efektīvai, bet arī sabiedrības interesēs.

Es brīnos, ka premjers aicina noraidīt šo priekšlikumu, jo tas, ko mēs esam ielikuši šinī priekšlikumā... Mēs runājam tikai par to, ko sola arī eiroieviesēji, - ka šis process būs arī sabiedrības interesēs. Nu, kāda ir problēma? Ierakstīsim tad to arī likuma mērķī! Jo, raugiet, es vēl vairāk aģitēju par šo priekšlikumu tagad, kad es dzirdēju, ka Nacionālā apvienība ir atsaukusi savu priekšlikumu -1.priekšlikumu -, savu pirmo labojumu. Par ko tajā bija runa? Par to, ka Euro ieviešanas likuma nosaukumā varētu lietot ne tikai vārdu „euro”, bet iekavās arī vārdu „eiro”.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, mēs diskutējam par 10.priekšlikumu, nevis par 1.priekšlikumu.

I.Zariņš. Jā... Bet kādēļ? Tamdēļ, ka es domāju, ka vienas no lielākajām bažām, kas valda sabiedrībā, ir tādas, ka Euro ieviešanas likums varbūt arī tiks ieviests efektīvi, bet pats eiro ieviešanas process varētu nebūt sabiedrības interesēs... ka, raujoties pēc visiem šiem eiro labumiem, mēs zaudēsim daudz vairāk - zaudēsim savas suverenitātes, savu nacionālo interešu ziņā. Un pirmais uzskatāmais piemērs, ko mēs redzam, ir šā likuma nosaukums. Briseles birokrāti jau mums ir pateikuši: „Nē! Latviski jums būs jālieto vārds „euro”!” Pat mūsu valodas normas mēs nespējām nosargāt!

Tad nu ir jautājums: kā būs ar pārējām ekonomiskajām interesēm, kuras būs saistītas ar šo ieviešanas procesu? Jā, pašlaik ļoti daudz tiek diskutēts par monetārajiem aspektiem, bet netiek diskutēts par to, ka eiro ieviešana - tā nebūs vienkārši valūtas nomaiņa. Paralēli šim procesam eirozonā notiek... Un tas tiek noklusēts no sabiedrības, ka tiek ierosinātas ļoti daudzas likumdošanas iniciatīvas, kuras paredz pavisam citu iekšējo ekonomisko kārtību. Un runa būs par to, ka mēs būsim spiesti deleģēt ne tikai savu suverenitāti monetārās politikas jautājumos, bet arī ekonomiskās politikas jautājumos, arī fiskālās politikas jautājumos. Savukārt par to vispār netiek diskutēts.

Tiek diskutēts tikai par tiem aspektiem, kas ir izdevīgi steidzīgajiem eiro ieviesējiem, teiksim, par to, ka samazināsies konvertācijas izmaksas un mūsu uzņēmēji būs ieguvēji no tā, bet netiek pateikts par to, ka nodokļi būs jāharmonizē un, iespējams, tie celsies, un mēs... desmitreiz vairāk mūsu uzņēmēji zaudēs dēļ tā, ka viņiem būs jāmaksā krietni lielāki nodokļi. Par to vispār netiek nekas teikts!

Šeit tiek runāts par to, ka tie, kas ir pret šo sasteigto eiro ieviešanu, tiražējot mītus. Es gribētu teikt, ka ir tieši otrādi: mītus tiražē šie steidzīgie eiro ieviesēji un uzvedas līdzīgi kā Gebelsa propagandas laikos, proti, pretējai pusei piedēvē to, ko dara paši. Nu kaut vai mīts par monetāro politiku! Ļoti savdabīga izpratne par to, kas ir neatkarīga monetārā politika. Neatkarīga monetārā politika - tas nozīmējot, ka viss uzreiz mums būs slikti, ka mēs rīkosimies nepareizi, rīkosimies sev par ļaunu. Neatkarīga monetārā politika nenozīmē lata devalvāciju! Tā nozīmē to, ka mēs paši varēsim lemt, kādai šai politikai ir jābūt. Ja mēs redzēsim, ka esošajā situācijā mums ir izdevīga mūsu monetārā politika... ja ir izdevīgi, ka latam būtu jābūt piesaistītam eiro, tas būs piesaistīts eiro. Bet tanī situācijā, ja mēs redzēsim, ka tas vairs nav izdevīgi, tas nav pareizi, mēs varēsim atsaistīties. Nu mums šādas iespējas vairs nebūs.

Par visiem šiem ekonomiskajiem jautājumiem diemžēl diskusijas, kvalitatīvas diskusijas, nav bijušas. Nav iespējas par to vispār diskutēt! No šādas diskusijas steidzīgie eiro ieviesēji mūk kā velns no krusta. Pirmā un vienīgā daudzmaz sakarīgā diskusija bija tā, ko varēja dzirdēt vakar televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda”. Un, ja tai diskusijai būtu ļāvuši turpināties vēl 10 minūtes, tad... Mēs redzējām, kā tās diskusijas laikā mainījās steidzīgas eiro ieviešanas atbalstītāju un skeptiķu skaits: vēl nedaudz - un būtu izrādījies tomēr, ka vairākumam, pat neskatoties uz sākotnējo viedokli, viedoklis būtu mainījies uz negatīvo - pret steidzīgajiem eiro ieviesējiem, kuri... Tur, es saprotu, bija nodrošināts tas balsojums.

Tāpēc mans aicinājums būtu atbalstīt šo priekšlikumu, lai uzskatāmi pierādītu, ka šīs spekulācijas par to, ka šis process varētu nebūt sabiedrības interesēs, varētu būt kaitīgs ilgtspējīgas attīstības principiem... Tādā veidā tas... tiktu ļoti vienkārši, uzskatāmi pierādīts, ka tas tā nav.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Ministru prezidenta kungs!

Zariņa kungam tiešām ir taisnība: mītus tiražē. Taču mītus tiražē ne tikai, tā teikt, kaislīgi eiro atbalstītāji, bet arī eiro noliedzēji. Un, manuprāt, tas, ko būtu nepieciešams izdarīt, - racionāli izsvērt.

Jums tiešām, Zariņa kungs, ir taisnība, ka, ja mēs ieviešam eiro, tad mums to ir nepieciešams darīt sabiedrības interesēs un balstoties uz ilgtspējīgas attīstības principiem.

Bet, ja mēs tagad runājam par racionālu izspriešanu, tad... Mēs tikko atbalstījām jūsu kolēģa Sakovska priekšlikumu, kas precizēja likuma nosaukumu - tas ir „Euro ieviešanas kārtības likums”. Eiro ieviešanas kārtībā mēs nevaram noteikt šādus principus, kas mums visiem ir pašsaprotami. Tas nav nepieciešams!

Tātad vēlreiz. Par šiem principiem mēs esam vienojušies, par šiem principiem runājat jūs, par šiem principiem pirms tam runāja Ministru prezidenta kungs. Mums ir vispārēja izpratne par to, ka tā tas ir. Bet Euro ieviešanas kārtības likumā tas nebūtu nosakāms, tāpēc ka šis likums nekādā veidā nevar regulēt ilgtspējīgas attīstības principus. Un tieši tāpēc... tikai tāpēc šis priekšlikums ir noraidāms, un tas arī tika noraidīts komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Parādnieka kungs, jūs runājāt tikai par pusi no šī priekšlikuma. Otra puse bija par sabiedrības interesēm. Un, ja mēs šajā likumā varam ierakstīt, ka šī likuma mērķis ir eiro efektīva ieviešana, tad varam arī ierakstīt, ka šī ieviešanas procedūra... ka šis process ir sabiedrības interesēs. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Vārds „efektīvi” to ietver sevī!”) Nav nekādas problēmas to ierakstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Ivara Zariņa un Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 11. - deputātu Zariņa un Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie diskusijas dalībnieki! Saeimas deputāti! Runa ir par Latvijas sagatavošanos - par Latvijas iespējām nodrošināt to prasību izpildi, kas izvirzītas dalībvalstīm, kuras gatavojas iestāties eirozonā. Un šīs prasības ir vairākkārt pieminētas Māstrihtas kritērijos: tas ir valsts parāds, budžeta deficīts, inflācijas līmenis un arī vēl divi citi, kuri ir mazāk svarīgi Latvijai un par kuriem mazāk runā.

Es uzsveru: pastāv vēl viens kritērijs, kuram ir jāatbilst jebkādai valstij, kas taisās iestāties eirozonā. Un tiešām tā ir ārējās tirdzniecības bilance. Māstrihtas kritēriji tika pieņemti 1992.gadā, tā apliecinot dalībvalstu ekonomikas veselību, bet jau tad šos kritērijus kritizēja un pārmeta Eiropas Savienības attīstītajām valstīm nodomu - piebremzējot attīstības valstu ražošanu, aizsargāt savus eksporta tirgus. Diemžēl divdesmit gadu ilgā vēsture pierādīja, ka tādai kritikai bija pamats. Vienlaikus tas pierādīja, ka ekonomiskā veselība ir atkarīga arī no ekonomikas konkurētspējas - spējas vairāk ražot pašu tēriņam un pārdošanai un pēc iespējas mazāk pirkt ārējos tirgos. Tātad ekonomikas konkurētspējas rādītājs ir ārējās tirdzniecības bilance.

Neviena dalībvalsts, kas iestājās eirozonā, būdama ar zemu ārējās tirdzniecības bilanci, neuzlaboja savu ekonomisko stāvokli, bet, ja pat uzlaboja, tad tikai uz neilgu laiku. Un tās piemeklēja smagi ekonomiskie satricinājumi krīzes laikā. Šodien, ja mēs paskatāmies statistiku, redzam, ka pozitīva tirdzniecības bilance ir tieši kodolam: Somijai - 1,5 procenti, Zviedrijai - 3,5 procenti, Beļģijai - 6 procenti, Holandei - 8 procenti, Itālijai - 12 procenti un Vācijai - 19 procenti. Tajā pašā laikā tām valstīm, kuras piemeklēja nopietnas problēmas, šī bilance ir izteikti negatīva. Iepriekšējā gada beigās Spānijai tā bija mīnus 8,5 procenti, Igaunijai - mīnus 9 procenti, Portugālei - mīnus 14 procenti, Rumānijai - mīnus 20 procenti un Grieķijai - mīnus 90 procenti. Tas tikai pierāda, ka tendence ir tāda, ka valstis, kuras nevar nodrošināt sava eksporta vismaz tuvināšanu importam, gaida nopietni pārbaudījumi ekonomisko satricinājumu laikā.

Es uzsveru, ka Latvijai līdz ar Māstrihtas kritērijiem ir jānodrošina sava atbilstība arī šim jaunajam kritērijam, proti, ārējās tirdzniecības sabalansēšanai. Manuprāt, tai būtu jābūt vienādai ar nulli, bet tomēr arī mīnus 10 procentu liela bilance raksturotu, ka Latvijas ekonomika sasniegusi visai augstu ekonomikas stabilitātes līmeni. Diemžēl tagad mēs esam ļoti konkurētnespējīgi, un līdz ar to, lai nodrošinātu Latvijas iestāšanos jaunajā ekonomiskajā kārtībā, patiesībā mums šis kritērijs jānosaka par mūsu galveno rādītāju, kas apliecinātu mūsu sagatavošanos eirozonai.

Es lūdzu tādēļ šo priekšlikumu atbalstīt. Tas ir priekšlikums, kas mums noderēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī priekšlikuma iesniedzēji laikam nav īsti izpratuši šo izņēmuma statusu un to procedūru, kā šis izņēmuma statuss tiek atcelts.

Eiropas Komisija katru otro gadu gatavo konverģences ziņojumu, kurā izvērtē valsts gatavību iestāties eirozonā. Eiropas Komisija, piemēram, nākamgad, kad viņa gatavos konkrēto ziņojumu par visām valstīm, gan eirozonas valstīm, gan tām valstīm, kas nav eirozonā, neņems vērā kritērijus, kuri nav noteikti. Un noteikti ir Māstrihtas kritēriji.

Nacionālais parlaments, lai pasliktinātu savu situāciju, var jau izveidot kaut kādus... lai paši sev iespraustu sprunguļus riteņos, var jau izveidot kādus papildu kritērijus, bet, konverģences ziņojumā nosakot valsts gatavību iestāties eirozonā, šie kritēriji netiek ņemti vērā. Līdz ar to, ja Eiropas Komisijas sagatavotais konverģences ziņojums ir pozitīvs, tad neatkarīgi no tā, kādi vēl ir papildu kritēriji, valsts tā kā tā tiek uzņemta eirozonā ar tiem nosacījumiem, kādus tā ir parakstījusi, iestājoties Eiropas Savienībā.

Līdz ar to, kolēģi, es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un arī turpmākos priekšlikumus, kuri tieši pasliktina... Papildu kritērijus, kas pasliktina mūsu valsts situāciju un spējas iestāties eirozonā, lūdzu neatbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zariņa kungs, pietiks jums ar trijām minūtēm?

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Paldies.

Mēs uz eiro skatāmies nevis kā uz pašmērķi, kurš jāsasniedz par katru cenu, lai tad mums būtu leiputrija, bet kā uz instrumentu. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Mēs arī!”) Uz instrumentu, kuru jāspēj ir izmantot. Un tas, ko uzskatāmi pierāda Eiropas, pasaules pieredze, ir sekojošais: ja valsts vēlas, lai šo instrumentu tā tiešām spētu izmantot savās interesēs, nevis lai iznāktu tieši pretēji, ka tas sagrautu to, tad ir absolūti nepieciešams zināms konkurētspējas līmenis. Un to ļoti uzskatāmi parāda ārējās tirdzniecības bilance.

Un tas, ko mēs tagad uzskatāmi redzam... tas, kas notiek Eiropā un kas ir skāris tagad... Visvairāk krīzes skartās Eiropas valstis ir Dienvideiropas valstis, kurām kopīgs bija tieši šis parametrs, ko mēs esam piedāvājuši tagad iekļaut likumā, - ka ārējās tirdzniecības bilance nevar būt ar lielu deficītu. Ja tas tā ir, tas nozīmē, ka reāli... ka valstij ir reālas problēmas ar konkurētspēju, jo tieši ārējās tirdzniecības bilance ir tā, kas parāda, vai valsts spējīga dzīvot, pati nopelnīt, vai tomēr dzīvo uz parāda. Un mums tā ir izteikti negatīva.

Tātad, ja mēs ieiesim eirozonā pašlaik ar šādiem parametriem, tas nozīmē, ka mūs sagaida Dienvideiropas valstu liktenis. Tas ir neizbēgami, jo mēs nebūsim konkurētspējīgi. Tas ir līdzīgi, kā jūs uzejat uz hokeja laukuma spēlēt ar profesionāļiem, bet spēlēt nemākat - jūs vienkārši izšķaidīs pret bortu, jūs vienkārši pie šaibas klāt netiksiet. Un tas ir tas, uz ko mēs tagad vedam savu valsti!

Ja mēs piedāvājam spēlēt šo hokeju, tad sagatavosimies tam tā, lai mēs tiktu pie ripas! Pretējā gadījumā mēs izdarīsim ļoti, ļoti nevēlamas lietas ar savu valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā sveikt divus mūsu kolēģus, kam tieši šodien ir apaļa jubileja.

Sirsnīgi sveicam 60 gadu jubilejā mūsu kolēģi deputātu Igoru Pimenovu. (Aplausi.)

Savukārt piecdesmitā jubileja šodien ir mūsu kolēģim deputātam Igoram Zujevam. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Valdim Liepiņam... (No zāles dep. A.Klementjevs: „Atsauca.”)

Vārds paziņojumam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim... (No zāles dep. A.Klementjevs: „Atsauca.”)

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... ir, Ināra Mūrniece... nav, Raimonds Vējonis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpinām Saeimas 31.janvāra sēdi! Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Euro ieviešanas likums” un bijām uzsākuši debates par 11. - deputātu Ivara Zariņa un Igora Pimenova priekšlikumu.

Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Jā, paldies.

Es gribēju polemizēt ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru, diemžēl viņš nav vēl pievienojies mūsu darbam, bet ceru, ka viņš jau tuvojas.

Redziet, mēs iestājamies eirozonā nevis tādēļ, lai Eiropas Komisiju iepriecinātu vai apmierinātu saistībā ar konverģences ziņojumu, bet gan tādēļ, lai baudītu visus tos labumus, kurus mums visai detalizēti aprakstījis cienījamais Ministru prezidents.

Māstrihtas kritēriji ir vajadzīgi mums pašiem, un, ja tie nebūtu vispār izstrādāti un pieprasīti no Latvijas tāpat kā no citām dalībvalstīm, kuras taisās iestāties eirozonā, tad mums pašiem vajadzētu šos kritērijus izgudrot, pamatot un nodrošināt to izpildi. Tāpēc mēs izturamies nopietni pret Māstrihtas kritērijiem. Es uzsveru, ka ar šādiem kritērijiem tagad ir par maz. Kritēriji tika pieņemti pirms divdesmit gadiem, taču kopš tā laika ir bijuši krīzes izraisīti satricinājumi, krīzes izraisīti pārbaudījumi, kurus patiesībā neizturēja neviena valsts, kam ir līdzīga ekonomikas struktūra, līdzīga ārējās tirdzniecības bilance, un līdz ar to mums ir jāsecina, ka vēl ir jābūt arī citiem kritērijiem. Un ārējās tirdzniecības bilance ir tieši tas kritērijs, kurš var raksturot mūsu konkurētspēju un kurš visai skaidri parāda un pierāda, kādā stāvoklī atrodas mūsu ekonomika.

Tāpēc, lai mēs būtu droši eirozonā, mums šis kritērijs ir jāpieņem par likumu un tas jāizpilda. Līdz ar to es lūdzu jūs, cienījamie kolēģi, šo priekšlikumu tomēr atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Jā, mūsu priekšlikumā ir ietverti divi kritēriji. Par vienu mēs tagad jau diskutējam, un tā ir ārējās tirdzniecības bilance. Otrs ļoti svarīgs kritērijs, ja mēs runājam par to, lai mēs būtu ilgtspējīgi, spētu saglabāt konkurētspēju un savu izaugsmi, ir tas, cik daudz valsts ir gatava ieguldīt savā attīstībā, ieguldīt pētniecībā. Un šeit mēs redzam ļoti stingru korelāciju. Ja mēs paskatāmies uz Eiropas valstīm, tad redzam, ka tās Eiropas valstis, kuras ilgtermiņā ir sekmīgas, kuras attīstās, ir valstis, kas ir mērķtiecīgi un ilgstoši ieguldījušas savā attīstībā un pētniecībā. Šā ieguldījuma apjoms tām visām pārsniedz 2 vai pat 3 procentus no iekšzemes kopprodukta, un, piemēram, Somijā tas ir pat vairāk nekā 3 procenti. Un tieši tas ir tas faktors, kas nodrošina šīm valstīm šo pastāvīgo labklājības izaugsmi.

Savukārt visi šie fiskālie parametri - tie jau ir tikai sekas tam, ka ir izveidota veselīga ekonomika. Un tas ir tas, ko mēs arī piedāvājam un kas būtu ļoti svarīgi arī Latvijai! Jo tas, ko pašlaik mēs redzam, ir vēl viens milzīgs riska faktors: Latvija atrodas... nu, ja mēs paskatāmies uz eirozonas valstīm, tad redzam, ka pēdējā vietā ar atrāvienu... pēdējā vietā tajā ziņā, cik daudz mēs rūpējamies par savu attīstību. Tas savukārt neizbēgami novedīs pie tā, ko mēs jau redzam, skatoties uz eirozonā notiekošo: mēs redzam, kā ir ar, teiksim, šīm Dienvideiropas valstīm, kuras arī nerūpējās par savu konkurētspēju un tagad ir lielas krīzes priekšā. Un nekāda fiskālā disciplīna viņas neglāba!

Uzskatāms piemērs tam ir Spānija. Spānijai, līdz sākās visas šīs problēmas, budžets bija vēl labāk sabalansēts nekā Vācijai. Taču, tā kā attiecībā uz konkurētspēju netika pietiekoši strādāts, Spānija piedzīvoja krīzi.

Es domāju, neviens no mums nevēlētos, lai šāda pati situācija būtu Latvijā. Tāpēc mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs ko vēlas piebilst?

J.Ozoliņš. Kolēģi! Šis jautājums pēc būtības ir budžeta pieprasījums (ja mēs paskatāmies, cik ir 2 procenti no iekšzemes kopprodukta, tad redzam, ka tas ir vairāk nekā 320 miljoni latu), un tam nu gan nebūtu jāatrodas šajā likumā. Protams, ideja, ka ir nepieciešams ieguldīt gan pētniecībā, gan attīstībā, ir laba, bet tas nav jādara šī likuma kontekstā (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”), un tāpēc mēs to neatbalstām. Un lūgums deputātiem - neatbalstīt.

Komisijas vārdā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Ivara Zariņa un Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 12. - deputāta Sakovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Labdien, godātie klātesošie! Par 12.priekšlikuma būtību.

Stājoties Eiropas Savienībā, Latvija saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību uzņēmās pienākumu agri vai vēlu ieviest eiro. Minētajā līgumā paredzētā pienākuma būtiska pazīme ir tā, ka līgums nenosaka obligātus eiro ieviešanas termiņus. Sākotnēji Latvija plānoja ieviest eiro jau 2009.gadā, bet ekonomiskās krīzes ietekmes dēļ šis termiņš tika grozīts divas reizes.

Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 19.septembra rīkojumu Nr.441 par eiro ieviešanas mērķdatumu Latvijā ir noteikts 2014.gada 1.janvāris.

Ņemot vērā, ka eiro ieviešana objektīvi skars un ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīves un labklājības stāvokli, kā arī to, ka ekonomiskās lejupslīdes process, kas aizsākās 2008.gadā, vēl nav noslēdzies, jautājums par to, ka eiro ieviešanas termiņu nosaka, izdodot vienas varas, proti, Ministru kabineta, tātad izpildvaras, tiesisku aktu, ir pretrunā ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām un pamatprincipiem, kas ietverti Satversmes 1.pantā. Tieši šie principi un vērtības paredz, ka plašas pārmaiņas ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvē un šo pārmaiņu šobrīd paredzamās sekas, ko radīs eiro ieviešana, ir jānodrošina ar augstāku demokrātiskās leģitimitātes pakāpi.

Paredzēts, ka Euro ieviešanas likumu pieņem Saeima, nosakot tikai formālu procedūru - kārtību, kādā eiro ieviešana notiks. Taču pats būtiskākais jautājums - termiņš, kad latus nomainīs jaunā valūta, - ir atstāts ārpus likumdevēja kompetences, bet argumentu, kāpēc tā tiek darīts, nav. Tieši tāpēc mūsu priekšlikumā - 12.priekšlikumā - ir paredzēts, ka Saeima pieņemtu šo lēmumu, turklāt ar kvalificētu balsu vairākumu - ar divām trešdaļām balsu. Minētais risinājums nodrošinātu to, ka tādējādi ar ievēlēto deputātu starpniecību tiktu pārstāvēta iespējami liela vēlētāju daļa jautājumā, kas skars jebkuru Latvijas iedzīvotāju.

Ir apšaubāma situācija, ka tik svarīgu jautājumu Saeima izlemtu ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, jo saskaņā ar Saeimas kārtības rulli sēdes var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse deputātu. Tātad ir iespējama situācija, ka, klātesot 50 deputātiem un 26 nobalsojot „par”, lēmums var tikt pieņemts. Mēs ļoti labi saprotam, ka jautājums par divām trešdaļām balsu saistībā ar minēto jautājumu nav ietverts Satversmē. Līdz ar to iesniegtajā priekšlikumā ir vēlme sākt diskusiju par nepieciešamību tik svarīgu lēmumu pieņemt ar kvalificētu balsu vairākumu. Tāpēc salīdzinājumam, manā skatījumā, ir pieminama Satversmē paredzētā iespēja apstiprināt starptautiskus līgumus, kuros starptautiskajām institūcijām tiek deleģēta daļa valsts institūciju kompetences, sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.

Tātad šāda jautājuma izlemšanai nepieciešama pat ļoti būtiska deputātu pārstāvība. Mēs uzskatām, ka lēmums par termiņu, kad tiks uzsākta izņēmuma statusa atcelšanas procedūra, jāpieņem Saeimai ar kvalificētu balsu vairākumu. Mūsu frakcijas deputāti jau sākotnēji nostājās pret šī likumprojekta steidzamību un aicināja pārdomāti izsvērt tajā ietvertos nosacījumus, kā arī nepieciešamību virzīt grozījumus arī citos likumos, tajā skaitā Satversmē.

Noraidot mūsu priekšlikumu, tiks klaji paziņots, ka visa vara Latvijā pieder Ministru kabinetam, un tiks izslēgta jebkāda iespēja Latvijas iedzīvotājiem pastarpināti caur saviem priekšstāvjiem ietekmēt eiro ieviešanas termiņu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, šeit ir tas pats gadījums, kas bija iepriekšējā priekšlikumā, par kuru es jau runāju.

Konverģences ziņojumu sagatavo Eiropas Komisija bez nacionālo parlamentu vai ministru kabinetu, vai vēl kādas citas institūcijas līdzdalības, un tikai Eiropas Komisija nosaka, vai ir atceļams pagaidu statuss eirozonas kandidātvalstij vai nav atceļams. Un šeit nevar būt runa ne par divām trešdaļām, ne par vienkāršu balsu vairākumu. Tāda balsojuma vienkārši nav un tāds nepastāv.

Ir situācija, kad ir iespējams lūgt ārkārtas ziņojumu. Šī kompetence jeb pilnvara ir nodota Ministru kabineta rokās.

Bet šādā veidā, kā kolēģi piedāvā ierakstīt likumā... tad vienā gadā šī norma darbotos, bet otrā gadā - nedarbotos. Līdz ar to būtu tā, ka, teiksim, naktī ir viens braukšanas ātrums, bet dienā - cits.

Mums, domāju, būtu nepareizi šādu priekšlikumu atbalstīt, un te nekādā gadījumā tam nav saistības ar to, kam pieder vara vai kas un kā šo varu izmanto. Ir noteikta kārtība, ir noteiktas starptautiskās apņemšanās, vienošanās, par kurām ir balsojuši iepriekšējie parlamenti, par kurām ir balsojusi sabiedrība 2003.gadā, un mēs pildām šīs apņemšanās, pildām šīs vienošanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Tā kā Reira kungam neizdevās noklausīties manu iepriekšējo uzrunu uzreiz pēc sēdes pārtraukuma, es atļaušos ļoti īsi oponēt teiktajam.

Es saprotu. Tas nav konverģences ziņojuma jautājums. Attiecībā uz konverģences ziņojumu mūsu mērķis nav iepriecināt vai apmierināt kādu institūciju Eiropas Savienībā. Tā ir mūsu, likumdevēju, izšķiršanās, kā labāk sagatavoties jaunajam mūsu vēstures laika posmam. Un kā mēs to izdarīsim - tas ir pilnīgi atkarīgs tikai no mums.

Vēlreiz saku - ja nebūtu to prasību, kuras mums izvirzīja Eiropas Savienības eirozonas institūcijas, mums pašiem tās vajadzētu izgudrot, lai būtu pārliecināti, ka mēs esam sagatavojušies dalībai eirozonā.

Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir tieši šīs sagatavošanas etaps, un lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 13. - deputātu Zariņa un Pimenova priekšlikums, kas pēc savas būtības ir analogs un komisijā nav guvis atbalstu. Lūgums Saeimai to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Pirms mēs pieņemam šādu ļoti nozīmīgu lēmumu, tam vajadzētu būt pienācīgi izdiskutētam, pienācīgi saprastam un atbalstītam sabiedrībā.

Un zināmā mērā šis priekšlikums ir kompromiss. Ja jau ir tādas bailes no referenduma, tad mēs piedāvājam šādu priekšlikumu: lai kaut kā tomēr nodrošinātu sabiedrības atbalstu šādam lēmumam, to varētu darīt tautas priekšstāvji - pieņemt šādu lēmumu. Ko tas savukārt nozīmētu? Tas nozīmētu, ka, lai šādu lēmumu pieņemtu šeit tautas priekšstāvji, šādai, kvalitatīvai, diskusijai par eiro ieviešanu vismaz būtu jānotiek Saeimā. Un tas, es domāju, būtu ieguvums mums visiem, pirmām kārtām jau mūsu valstij, mūsu valsts un tautas nākotnei, jo tas novērstu šo risku, kas top pašlaik, - risku, ka mēs pieņemam pārsteidzīgu, nepārdomātu lēmumu, balstoties uz emocijām.

Diemžēl, ja mēs paskatāmies, kāda ir diskusija „par” vai „pret” vai par laiku, kad ieviest eiro, tad redzam, ka lielākoties prevalē emocijas no abām pusēm. Racionālā ir ļoti maz. Bet tieši racionālais mums būtu jāizvērtē.

Racionālais tiek vērtēts ļoti šaurā jomā, tiek ņemta tikai viena šaura monetārā joma, kas absolūti nav pati svarīgākā. Pašas svarīgākās jomas, kas skar šo procesu, ir tās, kas saistītas ar mūsu ekonomisko politiku, ar fiskālo politiku, ar tiem procesiem, kas pašlaik notiek eirozonā, ar ciešākas monetārās un ekonomiskās savienības veidošanu. Šie aspekti vispār netiek analizēti.

Varu minēt vienu konkrētu piemēru. Mums Eiropas lietu komisijā iznāca apspriest van Rompeja ziņojumu, un arī tur kā viena no jomām, kurās paredz tālāku, ciešāku, sadarbību, ir minēta fiskālā joma. Un tad es pajautāju: „Jā, jūs sakāt, ka Latvija atbalsta šo ciešāko sadarbību. Tas nozīmē, ka ir runa par nodokļu harmonizāciju. Vai jūs atbalstāt to, ka mums būs tādi paši nodokļi kā Eiropā? Ka mums būs jāmaina... ka mums vairs nebūs tiesību... nebūs vairs tādas elastības, veidojot savu fiskālo politiku, un būs jāpieņem tās nodokļu likmes, ko mums uzliks Eiropa?” Uz to man ierēdnis atbildēja: „Jā... Mēs to neatbalstām!” Es teicu: „Jā, bet kā tad jūs to domājat panākt? Kā jūs to redzat? Ka visā eirozonā būs vieni nodokļi, bet Latvijā būs kādi citi? Un cik tas ir ticami, ja mēs redzam, ka mēs pat nespējam aizstāvēt to, kā latviešu valodā pareizi jāizrunā vārds „eiro”? Tas jautājums neskāra neviena ekonomiskās intereses, tā dēļ nebija jārauj kādam kumoss ārā no mutes, taču pat šajā ziņā mēs nespējam aizstāvēt savas intereses! Cik liela tad ir varbūtība, ka mēs to spēsim izdarīt, runājot par nodokļu politiku, kas būs aktuāla visām Eiropas valstīm?”

Tā ka, kolēģi, mans priekšlikums ir šo priekšlikumu atbalstīt un, pirms mēs pieņemam šo atbildīgo lēmumu, tomēr sarīkot kvalitatīvu diskusiju un izrunāties par visiem faktoriem, par visu, kas ir svarīgs saistībā ar šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt. Mēs esam gana debatējuši, diskutējuši par šo jautājumu. Reira kungs, kad skatījām iepriekšējo priekšlikumu, kas pēc būtības bija analogs, jau izskaidroja komisijas viedokli.

Mēs lūdzam šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātu Ivara Zariņa un Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 14. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad mēs visi zinām: lai kāda no valstīm kvalificētos eirozonai, ir paredzēti tā sauktie Māstrihtas kritēriji.

Ko tie nozīmē? Tie nozīmē, ka valstī ir zems budžeta deficīts, zema inflācija, zemas procentu likmes tirgū, zems valsts ārējā parāda līmenis un stabila, „nestaigājoša” valūta.

Šos rādītājus Latvija izpilda kopš septembra, un, manuprāt, tas, ka Latvija tajos iekļaujas, ir ļoti spēcīga zīme.

Par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Te parādās ļoti interesants kritērijs, tā sauktais... es pat nezinu, kā to varētu nosaukt, - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas eiro ieviešanas kritērijs. Un te ir dažādi skaitļi salikti kopā... Bet jebkurā gadījumā, protams, esot eirozonā, mēs pie šiem rādītājiem nonāksim ātrāk, nekā būdami ārpusē. Par to nav šaubu!

Nesen man Spānijā bija tikšanās ar Spānijas Centrālās bankas vadītāju un finanšu ministru. Viņi teica: „Bez būšanas Eiropas Savienībā, bez eiro Spānija nekad 20 gadu laikā nebūtu izdarījusi šo straujo lēcienu - no 40 procentiem kopprodukta uz vienu iedzīvotāju līdz 100 procentu rādītājam, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju.” Tagad Spānijā mazlietiņ ir recesija un kādu brīdi varbūt šie rādītāji mazināsies, bet šis solis ir bijis ļoti, ļoti saredzams.

Tas pats attiecas arī uz Latviju. Līdz šim Latvija ir nogājusi jau daļu no šiem soļiem, - no 48 procentiem mēs esam sasnieguši, pēc pagājušā gada datiem, kā es lēšu, apmēram 62-63 procentus no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Igauņi mums ir priekšā par vairāk nekā 10 procentiem, tāpēc ka tajā valstī ir bijis daudz mazāk populisma, bet bijusi daudz lielāka mērķtiecība, un šī valsts ir bijusi ar krietni spēcīgāku vīziju.

Kas attiecas uz šiem rādītājiem, tie principā zināmā mērā ir arī konfliktējoši. Nu, pieņemsim, kopprodukts uz vienu iedzīvotāju - 8 tūkstoši latu. Tas ir sasniegts jau pagājušajā gadā vai tiks sasniegts šī gada pirmajā ceturksnī.

Kas attiecas uz minimālo algu, tad galvenais, manuprāt, Latvijai būtu domāt par to, kā būtiski pacelt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Tam ir daudz, daudz lielāks efekts, un to arī uzņēmēji pateiks, un tas ir tas, kurp Latvijai jāvirzās.

Attiecībā uz bezdarbu. Kā jums liekas: cik Eiropas valstu var atļauties patlaban pateikt, ka tajās bezdarbs ir zem pieciem procentiem? Vai jums vispār ir priekšstats par to vai nav? Ja nav, tad es jums varu pateikt, ka tikai divas valstis tuvākajos gados var kvalificēties. Tā ir Luksemburga, un tā ir Austrija. Viss! Pārējās ir ļoti tālu no šī rādītāja.

Tā ka te varētu runāt arī par citiem rādītājiem. Kāpēc nevarētu būt A2 vai A3 kredītreitings valstī, pieņemsim, ienākošās ārvalstu investīcijas 6-7 procentu apmērā no IKP? Tie nav mazāk svarīgi rādītāji! Un pozitīva ārējās tirdzniecības bilance, vismaz tekošais konts lai būtu pozitīvs. Tātad arī šie varētu būt rādītāji.

Katrā ziņā, esot eirozonā, Latvijas ekonomikas potenciāls būs augstāks, un tie rādītāji, kas visiem mums ir svarīgi, kas liecinātu par labklājību, tik un tā tiks sasniegti ātrāk, esot iekšā, nevis ārpusē.

Kopumā par Finanšu ministrijas sagatavoto Euro ieviešanas likumu jāteic, ka tas ir pietiekami konspektīvs un vienkāršs apkopojums par tīri praktiskām lietām, kā Latvija pāriet uz eiro, un te ir ņemta tiešām labākā pieredze no citām valstīm, ir analizētas arī kļūdas. Mums ļoti daudz palīdz Igaunijas pieredze, jo ģeogrāfiski, mentāli un arī ekonomiski mēs esam ļoti tuvas valstis un nācijas. Un tas ir ļoti svarīgs rādītājs. Igaunijā šis process notika ļoti gludi. Es nedomāju, ka Latvijā vajadzētu būt kādām problēmām.

Ir ņemti vērā arī ļoti daudzi priekšlikumi no jebkurām iesaistītajām organizācijām - gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām.

Un es gribētu izcelt vēlreiz šos četrus pamatprincipus, kas skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju.

Pirmais ir tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Tātad visi līgumi, jebkādi... arī Ministru kabineta noteikumi, juridiski saistošie dokumenti nemainās; ieviešot eiro, tie visi paliek tādi, kādi tie ir. Šajā ziņā iedzīvotājiem nekas nav jādara. Noslēgtie līgumi, depozīti, kredīti, likumdošana - tie nemainās, mainoties valūtai.

Otrais ir preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana. Arī tas ir jau sen aprobēts, citās valstīs tas tā ir bijis: trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc tam cenas tiek parādītas jebkur abās valūtās. Manuprāt, arī tas ir pietiekoši vienkāršs fakts. Nevajadzētu radīt nekādu ažiotāžu!

Trešais - latu un eiro vienlaicīga apgrozība divas nedēļas pēc eiro ieviešanas, atlikumu no latiem izdodot eirovalūtā. Tas arī ir, manuprāt, izdarāms pietiekami efektīvi, un Igaunijas pieredze bija ļoti pozitīva šajā jomā.

Un ceturtais ir latu nomaiņa ar eiro. Ir skaidrs, ka Latvijas Bankā tos varēs mūžīgi mainīt, nebūs nekādu problēmu. Attiecībā uz „Latvijas pastu” tie būs 3 mēneši bez maksas, bankās - 6 mēneši bez maksas. Tā ka arī tas ir pietiekami skaidri norādīts.

Ja mēs runājam par eiro ieviešanas izmaksām, tad jāuzsver, ka tās, kas ir saistītas ar valsts iestādēm, tiek pilnībā finansētas no valsts budžeta.

Ja mēs runājam par citu valstu pieredzi, tad jāteic, ka eiro ieviešanas izmaksām nevajadzētu pārsniegt 0,3 līdz 0,8 procentus no valsts kopprodukta. Latvijas gadījumā šīs summas būtu sekojošas: kopējās vienreizējās izmaksas būtu no 50 līdz 140 miljoniem latu. Tās būtu vienreizējās izmaksas! Tie nav nekādi 200, 300 vai 400 tūkstoši vai miljards! Ja Latvija pārsniegs šo skaitli, tad tas ir... būs vienkārši absurds!

Cik liecina līdz šim esošās vienošanās ar tirgotāju un daudzām citām uzņēmējdarbības organizācijām, ir vēlme respektēt šo pieredzi un nepārkāpt likumu.

Ja ir runa par inflācijas ietekmi, tad jāteic, ka tai nevajadzētu būt lielākai nekā tā, kas ir Igaunijā vai Slovākijā, vai Slovēnijā, vai citur, - 0,2-0,3 procenti. Ja prece maksā 10 latus, efektam nevajadzētu būt lielākam par diviem trim santīmiem. Nav runa par to, ka kaut kam, kas maksā 10 latus, pēkšņi jāpaliek dārgākam par latu vai diviem, vai pieciem latiem. Tas arī būtu absurds, ja mēs pie tā nonāktu. Un janvāris ir bijis diezgan sensitīvs mēnesis jebkuru gadu, ja mēs paskatāmies, kā inflācija mainās ne tikai Latvijai, bet jebkurai valstij. Ir arī nākamgad jebkuram ekspertam pietiekami skaidri jāatspoguļo, kāda ir bijusi ietekme gan tieši no eiro, gan no citiem faktoriem, lai nevilktu visu zem eiro „deķa”, sakot, ka tas ir bijis galvenais iemesls.

Euro ieviešanas likums ir ļoti būtisks elements eiro ieviešanā, tas tehniski nodrošina valsts gatavību pāriet no lata uz eiro. Latvijas atbilstība uzņemšanas kritērijiem, Latvijas tehniskā gatavība eiro ieviešanai ir nepieciešami priekšnoteikumi eiro ieviešanai, tāpēc aicinu deputātus atbalstīt Euro ieviešanas likumu un līdz ar to spert ļoti svarīgu soli uz tālāku mūsu valsts ekonomikas potenciāla stiprināšanu un pacelšanu augstākā līmenī.

Kā jau daudzkārt diskutēts, eiro nav kaut kāds viens brīnumlīdzeklis visu problēmu risināšanai, bet, prasmīgi saimniekojot un īstenojot atbildīgu fiskālo politiku un attīstības politiku, ar eiro mūsu ekonomika būs daudz noturīgāka pret krīzēm un satricinājumiem.

Tā ka mums, Latvijai, manuprāt, ir ļoti laba iespēja patlaban iestāties eirozonā, kura ir daudz labāk organizēta nekā līdz šim esošā eirozona, kur tiešām netika vienmēr sekots līdzi šiem principiem un likumiem. Tas ir mūsu, iespējams, vēl viens potenciālais papildu arguments, ka eirozonai turpmāk vajadzētu būt labāk organizētai, labāk prognozējamai. Tas viennozīmīgi ir arī ļoti spēcīgs atbalsts Latvijai turpmākajā ceļā. Tā ka es rosinātu balsot „par” Euro ieviešanas likumu un šajā gadījumā neatbalstīt ZZS piedāvātos ļoti interesantos kritērijus, ar kādiem tad valsts... jebkura no valstīm, Latvija vai kāda cita, pieņemsim, varētu startēt un kvalificēties šiem rādītājiem. Turklāt daļu no šiem rādītājiem Latvija jau tagad izpilda, bet daļa principā ir absurdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Vai jūs atceraties Saeimas vēsturē momentu, kad ministrs būtu nācis debatēt par kādu priekšlikumu? Paldies ministra kungam! Tas nozīmē, ka mūsu priekšlikums ir bijis tiešām ļoti nopietns, koalīcijai bažas raisošs un ievērības cienīgs.

Es gribētu arī nedaudz atsaukties uz iepriekšējo debatētāju par 10.priekšlikumu - uz Dombrovska kungu. Dombrovska kungs, debatējot par 10.priekšlikumu, teica, ka mūsu izaugsme palielināsies, dzīves līmenis celsies. Tas nekas, ka Kokina kungs savā viedoklī ir paudis, ka mūsu izaugsmes tempi - taisni otrādi! - samazināsies, ka mūsu izaugsmes tempi pielīdzināsies Eiropas vidējam rādītājam - 1,5-2 procentiem. Turpretī, paliekot ārpus eirozonas, tie varētu būt pat 7 procenti. Tas būs atkal jauns veiksmes stāsts. Mēs jau divus esam piedzīvojuši. Pirmo mēs esam piedzīvojuši, kā trešā nabadzīgākā valsts iestājoties Eiropas Savienībā, un vēl joprojām mēs esam trešā nabadzīgākā valsts. Otrs veiksmes stāsts ir 300 tūkstoši cilvēku ārpus valsts robežām. Šis būs trešais.

Mēs runājam par Māstrihtas kritērijiem. Jā, šobrīd mēs tos izpildām. Nākošgad? Kas to lai zina! Pagājušajā pavasarī, ja nemaldos, tika ratificēts Eiropas Savienības Fiskālās disciplīnas līgums, kas nosaka: ja dalībvalsts iziet no Māstrihtas kritērijiem, jebkura cita dalībvalsts var pielietot soda sankcijas, ierosinot lietu Eiropas Tiesā. Vai mūsu valsts to grib? Ja mums nav pārliecības, ka mēs ilgstoši varēsim ievērot Māstrihtas kritērijus, vai mums šobrīd ir jāstājas eirozonā? (No zāles dep. A.Loskutovs: „Jā!”) Mēs uzskatām, ka ne.

Jāsaka paldies Godmaņa kungam. Viņu nevarētu piesaukt nekādas angažētības sakarā. Viņš ir teicis: tie ir sapņi un ilūzijas, ka tad, kad mēs būsim eirozonā, mēs sēdēsim pie viena galda un ka mūs ņems vērā. To saka Eiroparlamenta deputāts savā intervijā „Latvijas Avīzē”! Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents kravā mūsu valsts zeltu 3,5 miljardu latu vērtībā un sūta uz Briseli - uz Centrālo banku (No zāles dep. J.Reirs: „Meli!”). Paldies Amerikas Savienoto Valstu valdībai, ka okupācijas laikā tā nosargāja mūsu zeltu un atgrieza to. Tagad mēs paši to sūtām projām.

Vai mūsu pensionāriem, mūsu cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, būtu jāglābj Grieķijas iedzīvotāji, kuri saņem trīs reizes lielāku algu, četras reizes lielākas pensijas? Es domāju, ka ne.

Var piekrist Vilka kungam par to, ka būtu jāmin arī ārējās tirdzniecības bilance, bet tas jau bija kolēģu priekšlikumā. Mēs domājam par cilvēkiem. Tad, kad mūsu valsts cilvēki dzīvos labi, tad būs i reitingi, būs i stabilitāte, būs i atbalsts eiro ieviešanai, būs i labklājība. (No zāles: „Būs labklājība!”) Tā ka mēs uzskatām, ka 300 latu liela minimālā alga ir ļoti samērojama. Nākamajā ceturtdienā mēs ratificēsim Eiropas Savienības Sociālo hartu, un arī tur šie 300 lati, mīļie, parādīsies! Nekur jūs neliksieties! (No zāles dep. J.Reirs: „Nekādi grieķi mēs neesam!”)

Tā ka es aicinu atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, domājot par Latvijas tautu, par mūsu iedzīvotājiem, par mūsu pensionāriem, skolotājiem, mediķiem un policistiem.

Paldies. (ZZS frakcijas aplausi. No frakcijas VIENOTĪBA: „Šķidri tie aplausi...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Visasprātīgākais šajā priekšlikumā ir tas, ka, ievērojot šos kritērijus, mēs tieši attālināmies no šo kritēriju izpildes, neieviešot eiro.

Bet es gribētu nedaudz viest skaidrību par Rimšēviča kunga krāmētajiem zelta stieņiem, par ko tik tēlaini Grigules kundze izteicās. Tā bija nepatiesa informācija. Likums un saistības nosaka, ka līdz 7 procentiem no valūtas rezervēm un 10 procenti zelta rezervju ir jānodod Eiropas Centrālajai bankai, tā ka nekādā ziņā nav runa par tonnām. Tādos apmēros tas nav mērāms! Visas valstis šo lietu izpilda tādā veidā, nevis tā, kā Grigules kundze pateica, - par visu zeltu...

Tā ka lūdzu nākošajās diskusijās varbūt lietot korektus salīdzinājumus un netracināt iedzīvotājus, runājot par tādām lietām, kuru nav ne šajā likumā, ne kādos citos normatīvajos aktos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.

I.Grigule (ZZS).

Nu redziet, deputāts Reirs atkal aizbildinās ar Eiropas Savienības likumdošanu, ar mūsu nevarību kaut ko mainīt: „To jau visu pieņem Eiropā. Ja mēs sēdēsim pie tā galda, varbūt mēs kaut ko mainīsim.” Bet tā tas nav! Ļoti daudz kas ir atkarīgs jau šobrīd no mums, no mūsu gribēšanas. (No zāles dep. J.Reirs: „Nu!”)

Par to pašu Zviedriju. Zviedrija iestājās Eiropas Savienībā uz tādiem pašiem principiem kā Latvija - bez atrunām... kā Dānija un Lielbritānija... Taču Zviedrijas valdība 2003.gadā rīkoja referendumu, viņa neatrunājās ar Eiropas likumiem, kuros it kā jau viss ir izlemts. (No zāles dep. J.Reirs: „Un Somija?”)

Tā ka tā ir gribēšana no valdības puses. (No zāles dep. J.Reirs: „Un Somija?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs kaut ko vēlas piebilst?

J.Ozoliņš. Jā, kolēģi, mēs šos jautājumus skatījām gan pēc makroekonomiskās būtības, gan arī pēc juridiskās un neatbalstījām šo priekšlikumu. Lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 15. - deputāta Seržanta priekšlikums. Analoga rakstura, arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Godājamie kolēģi! Nu gluži analogs šis priekšlikums nav. Nav tāds! Es pat nesapratu, kāpēc šis priekšlikums īsti neguva atbalstu, jo tas nav nekādā ziņā vērsts uz eiro ieviešanas „torpedēšanu”. Mana vienīgā vēlme bija atgādināt, ka valsts augstākais likumdevējs tomēr ir Saeima un ka šādos tik svarīgos jautājumos mums tomēr pieder pēdējais vārds vai vismaz tā vajadzētu būt.

Kā mēs šajā sasaukumā jau vairākas reizes esam redzējuši, mēs uzticam tādas lietas darīt Ministru kabinetam, un pēc tam pozīcijas pārstāvjiem jākāpj šeit tribīnē un jāber sev pelni uz galvas un jāstāsta: „Ai, kā mēs kļūdījāmies!” Nu, pēdējā laikā tā tas bija, pieņemsim, algu jautājumā.

Tā ka es nesaprotu, kas būtu slikts, ja mēs šeit, Saeimā, pēc visu to procedūru iziešanas, par kurām šeit runāja (konverģence, uzaicinājumi un viss pārējais), ar vienkāršu - pat vienkāršu, nevis konstitucionālu! - balsu vairākumu uzliktu šo punktu un noteiktu, ka Saeima tomēr šo eiro ieviešanas faktu apstiprina, pat nerunājot ne par kādiem datumiem un neko citu. Tas, protams, paredz arī to, ka Saeima uzņemsies zināmu atbildību par to, bet, spriežot pēc pēdējiem revolucionārajiem priekšlikumiem, es pat nevaru noticēt, ka pozīcijai būtu bail no kādas atbildības. Tā ka varbūt tomēr izlemsim par to!

Un vēl viens aspekts, ko es nosauktu par tādu varbūt pēdējā brīža cerību vai par glābšanas riņķi. Nu, iedomāsimies, ka ir jau kaut kāds augusts, mēs esam saņēmuši visus uzaicinājumus, papīrus un pēkšņi... pēkšņi Obama „savāra ziepes” Amerikā un Eiropas ekonomika nobrūk. Tad mums ir tā pēdējā iespēja tomēr pateikt varbūt: „Veči, pagaidīsim!” (No zāles dep. J.Reirs: „Amerikā nav eiro!”)

Amerikā nav eiro, bet jūs ļoti labi zināt - ja pirms divām nedēļām Obama nebūtu vienojies ar republikāņiem par parāda palielināšanu, tad Eiropā būtu vēl viena krīze.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie ministri! Cienījamie kolēģi! Man jau arī tā diezgan nožēlojami šķiet tas, ka Saeimai tiek atvēlēta tikai iespēja lemt par tehniskiem jautājumiem. Nu, kaut kad varbūt, teiksim, nākošo ceturtdien, mēs lemsim arī par trakumsērgas vakcinācijas biežumu suņiem, bet visus globālos jautājumus - tos visus, šos lielos politiskos jautājumus, kas attiecināmi uz visu mūsu sabiedrību, - tos tad, protams, lems šaurā lokā - Vilks, Zaķis un Dombrovskis.

Cienījamais premjera kungs, man šķiet, ka šīs runas par to, ka mēs jau neko, ka mēs jau nevaram lemt, ka mums ir jāgaida, kad Eiropa mums piedāvās iestāties eirozonā... Nu, atvainojiet, arī jums, kad piedāvā kukuli, ir vismaz divas vai, es pieņemu, trīs iespējas. Jūs varat to kukuli pieņemt, varat no tā atteikties un varat aizsoļot uz KNAB. Un arī šinī gadījumā... Es domāju, ir ļoti nožēlojami teikt, ka tur, Eiropā, lemj par visu, arī par to - iestāties vai neiestāties mums eirozonā. Vai tad tiešām Saeima ir nolaidusies līdz tādam līmenim, ka lems tikai par trakumsērgas vakcināciju?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Un ministri! Te izskan, ka Saeima nodarbojas ar ļoti šauriem jautājumiem, ka tagad tīri tehniskas lietas tai jālemj. Es gribu teikt, ka mums ir ļoti nopietna iespēja kļūt slaveniem pat pasaules mērogā.

Lieta tāda, ka nu jau apmēram desmit gadus kāds bulgāru zinātnieks, kurš tika izraidīts no Bulgārijas sakarā ar pretpadomju aģitāciju un kopš tā laika dzīvo Vācijā, Minhenes apkaimē, ir izstrādājis ļoti nopietnu vispārēju teoriju, kas balstās uz vienu vispārēju principu. Es nerunāšu par to šeit, jo te nav īstā vieta, lai runātu par šo universālo likumu; šis likums darbojas ne tikai fizikā, kosmoloģijā, matemātikā, bet ir vēl citas ļoti nopietnas lietas, jo viņš aizstāvēja Vācijā doktora disertāciju medicīnā. Viņš ļoti spēcīgi darbojas medicīnā un bioloģijā. Un vēl viens aspekts, kurš balstās uz pamatprincipu, kas izriet no šī universālā principa, ir tāds, ka būtībā visas lietas saistās ar enerģijas apmaiņu, un tādā nozīmē arī nauda ir enerģijas apmaiņa. Un, lūk, šo cilvēku patlaban atbalsta ļoti spēcīga starptautiska organizācija. Viņš 31.decembrī publicēja vēstuli vadošajām pasaules universitātēm (pie mums runā, ka mums nav vadošās universitātes, tāpēc es pieņemu, ka mūsu universitātes to nezina), un šis priekšlikums ir tāds: ja kādi cilvēki atradīs, kā šo vispārējo zinātnes principu var publicēt zinātniskās publikācijās, tad, lūdzu, publicējiet, un tajā gadā attiecīgā valsts universitāte saņems vienu miljonu eiro lielu prēmiju.

Lūk, šeit ir iespēja izpausties visām tām ģeniālajām idejām! Un, starp citu, Georgijs Stankovs, šis autors, nebūt nav tāds eiro aizstāvis. Viņš jau 2010.gadā publicēja nopietnu monogrāfiju, kurā paredzēja, ka 2011.gads un tālākie gadi būs ļoti nopietnu ekonomisko satricinājumu gadi.

Tā ka, lūk, šis materiāls ir ļoti brīvi atrodams internetā. Kā cilvēks viņš ir ļoti atsaucīgs, viņš pārvalda apmēram desmit valodas, tajā skaitā krievu valodu, vācu valodu, angļu valodu, itāļu valodu. Tā ka ar viņu ir vienkārši sazināties, tas viss ir internetā atrodams. Lūdzu! Te var šīs kolosālās lietas darīt gan no kreisās puses, gan no centra. Lūdzu! Ir iespējams, lūk, šādā veidā strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums par maksāšanas līdzekļa apgrozības beigām un likumīgā maksāšanas līdzekļa Latvijas Republikā - eiro - ieviešanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 26. - deputāta Seržanta kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Šis mans priekšlikums ir vērsts uz to... Atkal atgādinu, ka, protams, tam nav nekāda sakara ar to, ka es būtu pret eiro ieviešanu. Šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai mums būtu vismaz pusgadu pirms šīs procedūras kaut kāda zināma noteiktība.

Jūs visi varbūt atceraties situāciju, ka mums reiz bija peldošais valūtu kurss un ka vienas nakts laikā šis valūtu kurss tika piesaistīts eiro. Pirms tam neviens īsti nezināja, kāds būs šis kurss, un uzņēmēji vienkārši gāja uz risku: vieni pirka, otri pārdeva, un, protams, bija situācijas, ka cilvēki, kuri tajā laikā nodarbojās ar lieliem investīciju projektiem, vienā naktī pazaudēja vairākos simtos mērāmas summas.

Šis aicinājums ir vērsts uz to, lai pusgadu pirms eiro ieviešanas reāli tiktu nostiprināts valūtas kurss, kurš arī šī pusgada laikā nemainās. Jo vienīgā atsauce uz šo valūtas kursa noteikšanu... Nu, likumā ir teikts, ka to nosaka Eiropas Savienība, bet nekāds termiņš nav pateikts. Un vienīgā atsauce, ko es lasīju... Es lasīju kādas Latvijas Bankas analītiķes rakstu, kurā bija teikts, ka tas varētu notikt „apmēram jūlijā”. Nu, piedodiet, bet tādā jautājumā vārds „apmēram” skan, nu, vienkārši mežonīgi!

Man liekas, banku apritē ir diezgan nepieņemams šis vārds - „apmēram”. Tāpēc arī ir šis mēģinājums tomēr rosināt, lai mēs zinātu šos spēles noteikumus... lai visi tos zinātu un lai nebūtu iespējams, ka kāds... varbūt valūtas spekulants, piemēram, Soross, uzzina, teiksim, nedēļu iepriekš šos ciparus un nograuj kā savulaik mārciņu Lielbritānijā.

Tas ir mans vienīgais mērķis šeit, nekas cits.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs ko vēlas piebilst?

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā ir piebilstams vienīgi tas, ka mēs šo priekšlikumu neesam atbalstījuši. Gan publiskajā telpā, gan arī... Mūsu mērķis ir sasniegt šo kursu 0,702804 jeb esošo Latvijas Bankas fiksēto, noteikto, kursu. Šis mērķis nav mainījies, un uz to mēs arī ejam.

Šo Kārļa Seržanta priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 31. - deputāta Sakovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Tā kā te bija pārmetums par to, ka eiroskeptiķi ir pārāk emocionāli, tad mans priekšlikums ir bez emocijām - tīri tehnisks, jo arī likums ir tehnisks.

Priekšlikuma būtība bija tāda, ka visi veselie skaitļi, kas bija latos, pārrēķinot tos eiro, arī būtu veselos eiro - bez eiro centiem. Ļoti vienkāršs priekšlikums! Un noapaļošanas būtība būtu tāda, ka viss, kas ir zem 0,5, tiek noapaļots uz leju, bet viss, kas ir virs 0,5, tiek noapaļots uz augšu.

Komisija neatbalstīja manu priekšlikumu, taču izteica solījumu un apliecinājumu, ka šī ideja tiks ņemta vērā un būs pat uzlabotā veidā - pārrēķinot veselos skaitļus no latiem uz eiro, visa noapaļošana notiks tikai uz augšu. Tātad tas ir vēl labāks piedāvājums, un par to es varu tikai priecāties. Taču es gribu no tribīnes to vēlreiz pateikt un atgādināt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadības vārdus un solījumus. Es ticu, ka, veidojot nākamā gada budžetu, būs ievēroti tādi paši noapaļošanas principi un ka visi skaitļi tiks noapaļoti uz augšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs vēlas ko piebilst?

J.Ozoliņš. Attiecībā uz skaitlisko vērtību noapaļošanu jāteic, ka to tiesību aktos noteikti ievēro... likuma 31.pantā tas jau ir aprakstīts.

Par to, kādas komisijā bija debates un kāpēc tāda veida priekšlikumu komisija neatbalstīja. Galvenokārt tas ir tāpēc, ka tad, ja tās summas, kas ir mazas, noapaļo uz augšu... skatoties pēc šiem noapaļošanas principiem, tas sektors vai tas objekts, kam noapaļo mazas summas, iegūst proporcionāli krietni vairāk nekā tas, kam noapaļo lielākas summas. Līdz ar to, teiksim, ja 99,5 noapaļo uz 100, tad šī procentuālā izmaiņa ir maza, bet, teiksim, ja no 1,5 noapaļo uz 2, tad procentuāli izmaiņa ir 25 procenti. Līdz ar to tik tehniski to skatīt nedrīkst.

Mēs palikām pie versijas, kāda sākotnēji ir iecerēta, un nākošā gada budžeta ietvaros skatīsimies, lai tanī brīdī, kad mēs būsim ieviesuši eiro valūtu... Protams, būs nepieciešams pietiekoši liels darbs, lai noapaļotu lai cilvēki saprastu, cik liels ir, teiksim, 40 latu pabalsts eiro valūtā, redzētu precīzu pabalsta summu eiro valūtā. Lai nebūtu tā, ka ar eiro centiem visu laiku notiek tā rēķināšana. Tas ir liels darbs, un tas mums stāv priekšā. To mēs darīsim.

Komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 33. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz, ka vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdod eiro, izņemot noteiktus gadījumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 35. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 36. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 39. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 42. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 44. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 46. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 50. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 52. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 52. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 52. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 53. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 55. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

J.Ozoliņš. 56. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Klementjeva kungs, beidziet sarunāties! (Starpsaucieni no zāles.)

J.Ozoliņš. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 59. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 59. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz: „Gada pārskatos un finanšu pārskatos par pārskata gadu, kas noslēdzas euro ieviešanas dienā vai pēc tās, gada pārskatiem un finanšu pārskatu gada noslēgumiem eiro ietvertās summas naudas izteiksmē norāda euro valūtā. ” Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 61. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 63. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 66. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 67. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 68. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt 18.panta nosaukumu šādā redakcijā: „Nodokļu (nodevu) pārmaksas, nepareizi iemaksāto un nepareizi piedzīto nodokļu (nodevu) maksājumu pieprasīšana un atmaksa.” Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 69. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 71. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 71. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 72. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 73. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir runa par to, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu nominālvērtību izsaka veselos eiro. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 77. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 80. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 80. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 81. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz precizējumu - vārda „Indeksa” aizstāšanu ar vārdiem „Naudas tirgus indeksa”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 86. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par noteikumiem, kā ir jāveic fondēto pensiju vai ieguldījumu fondu līdzekļu pārvaldīšana un konvertācija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 89. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 90. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 91. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 94. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 93. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 94. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 94. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 96. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 98. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ierosinājums par sodu palielināšanu par likuma pārkāpumiem no tūkstoš latiem uz desmit tūkstoš latiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 99. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 100. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 100. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 103. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 102. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 103. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 103. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pilnvarām nodokļu administrācijai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 105. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 106. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 108. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 108. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 109. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 110. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 112. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 112. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 114. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 115. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 116. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 117. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 118. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 119. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 120. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šā Nacionālās apvienības priekšlikuma būtība ir tāda, ka tad, ja gadījumā nepiepildās mūsu prognozes... šinī gadījumā Ministru kabineta, Finanšu ministrijas prognozes par inflāciju, kas varētu veidoties pēc eiro ieviešanas, tad trīs mēnešu laikā Ministru kabinets sagatavo savus priekšlikumus par to, kādi varētu būt šie kompensējošie mehānismi šīs inflācijas novēršanai... Nevis novērst, bet šos kompensējošos mehānismus vairāk attiecināt uz mazturīgo iedzīvotāju grupu. Taču vēlāk, kad mēs to pārrunājām gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan arī ar sadarbības partneriem koalīcijā, mēs sapratām, ka šis īsti nav šā likuma regulējums, jo, kā jau mēs iepriekš vienojāmies un runājām, šis ir Euro ieviešanas kārtības likums. Tas nenosaka daudzas citas lietas un normas, kuras ir nepieciešams noteikt kā citādi. Tāpēc saistībā ar to, ka konceptuāli šis priekšlikums ir atbalstīts un noteikti būs jāizvērtē, kādi soļi ir sperami gadījumā, ja šī inflācija pieaug vairāk, nekā tas bija plānots, Nacionālā apvienība atsauc šo priekšlikumu. (No ZZS frakcijas: „Ooo!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā priekšlikums atsaukts, tas nav balsojams.

J.Ozoliņš. Paldies Nacionālajai apvienībai.

121. - deputāta Zariņa un deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Priekšlikums ir ļoti līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam, ko bija sagatavojusi Nacionālā apvienība. Šī priekšlikuma doma ir sekojoša.

Mēs piedāvājam eiro ieviesējiem ļoti racionālu instrumentu jeb veidu, kā izkliedēt sabiedrības bažas par to, ka eiro var izraisīt negaidīti lielu inflāciju, ka tas var pasliktināt sabiedrības materiālo stāvokli (it sevišķi, ja mēs runājam par mazāk nodrošinātajiem).

Un tāpēc mūsu priekšlikums ir sekojošs: Ministru kabinets ne vēlāk kā viena mēneša laikā no izņēmuma statusa atcelšanas brīža iesniedz Saeimai savu novērtējumu par gaidāmajām patēriņa cenu izmaiņām saistībā ar eiro ieviešanu. Un nākamais solis, kas tiek sperts, - Ministru kabinets trīs mēnešu laikā izveido fondu, no kura tiks finansēts saskaņā ar viņu prognozēm... no kura šis inflācijas pieaugums tiks kompensēts mazturīgajiem un citām, pēc Ministru kabineta viedokļa, iedzīvotāju grupām, kurām vajadzētu kompensēt šo ar eiro saistīto inflācijas pieaugumu.

Ja eiro ieviesēji pašlaik nemelo sabiedrībai, sacīdami, ka tik tiešām šis eiro iespaids uz inflāciju būs minimāls - ne lielāks kā 0,3 procenti -, tad šāds fonds, lai varētu īstenot šo kompensācijas mehānismu... tie ieguldījumi būs mazāki nekā tie, kas tagad, pašlaik, tiek tērēti eirokampaņai. Ja mēs paņemam, teiksim, visus pensionārus, kuriem ir mazas pensijas, invalīdus, GMI maksājumu saņēmējus, tos, kuriem tas tiešām visvairāk būtu nepieciešams, kuriem tiešām šie daži lati varētu būt ļoti svarīgi, tad kopumā ir apmēram pusmiljons šādu cilvēku. Lūk, ar šo mehānismu jūs, eiro ieviesēji, tagad varat panākt to - nodrošināt, ka, vot, pusmiljons var neuztraukties, var mierīgi atbalstīt eiro ieviešanu. Un tas maksās jums apmēram 3 miljonus - tas ir krietni mazāk nekā tas, ko jūs tērējat savai eiro kampaņai pašlaik.

Tātad, ja jūs varējāt atļauties tērēt naudu eiro kampaņai, principā nodarboties vienkārši ar savu reklāmu, tad, lūk, jums tagad ir reāla iespēja, kā jūs ar tādu pašu vai pat vēl mazāku naudas summu varat nodrošināt to, ko jūs solāt sabiedrībai.

Ja jūs to nedarāt, tad rodas pamatots jautājums: vai tiešām lietu kārtība būs tāda, kā jūs to mēģināt iegalvot sabiedrībai? Vai tiešām inflācija nebūs liela un iespaids no eiro ieviešanas... Vai tiešām mums nav par ko uztraukties?

Tā ka mans aicinājums būtu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir ļoti racionāls, ļoti konkrēts un, pats galvenais, tas nozīmīgi vairos sabiedrības uzticēšanos tam, ka tiešām eiro ieviešanas process notiek sabiedrības interesēs, neskatoties uz to, ka jūs no likuma izsvītrojāt to... nepieņēmāt to priekšlikumu, kurā bija runa par sabiedrības interesēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Jā, kolēģi! Mēs vērtējām šo priekšlikumu gan pēc ekonomiskās būtības, gan pēc juridiskās. Tas nav izpildāms nekādā veidā, jo faktiski... Ko šis ierosinājums nozīmē? Šis ierosinājums pasaka visiem tirgotājiem: „Celiet cenas, cik augstu gribat! Šeit būs fonds, kas visu kompensēs!” Pēc būtības tā tas iznāk. (No zāles dep. I.Zariņš: „Kompensē tikai mazturīgajiem!”) Un tādā rakursā mēs nevaram šo jautājumu vispār skatīt. Inflācijas un patēriņa cenu jautājums ir valdības ikdienas jautājums, un tas ir ekonomikas jautājums, kam mums jāseko līdzi un jāveic gan nodokļu politikas ziņā, gan arī produktīvo investīciju ziņā darbs tā, lai mēs maksimāli daudz iegūtu no tām mums atvēlētajām lietām, ko mēs, ieviešot šo likumu, faktiski varam izdarīt. Nekādā gadījumā mēs nedrīkstam pat kultivēt, runāt, taisīt... veikt visas preventīvās, teiksim, darbības, runāt par to, ka mēs taisīsim fondus un kompensēsim... Es negribu šeit nosaukt uzņēmējus, varbūt sektoru vārdos, bet tā būs milzīga niša, kura centīsies uz to uzreiz nopelnīt. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt!

Attiecībā uz inflāciju. Viens no svarīgiem inflācijas dzenuļiem ir arī tā sauktās inflācijas gaidas. Visi cilvēki saka: „O, būs dārgāks, būs dārgāks! Tagad kaut kas jāpērk vai jādara.” Nē, tieši otrādi! Un, ja mēs radām šīs inflācijas gaidas vai pat apzināti kultivējam to, ka tās būs, tad mēs īstenībā veicinām to, lai tirgotāji arī celtu tās cenas. Bet faktiski šeit jau ir preventīvas darbības par to, ka mēs sakām: „Valūtas kurss paliek stabils. Mēs ieviešam šo likumu visiem pārskatāmā veidā.” Visiem ir saprotami nosacījumi, ir zināms, kurš uzrauga, lai tirgotāji neceltu cenas, un tas ir mūsu darbs - mūsu visu kopējais darbs - to izdarīt, lai tiešām būtu tāda situācija, ka mēs varam apskatīties pēc tam, pēc diviem, trim vai pieciem gadiem, un teikt: „Jā, to mēs izdarījām! Mēs esam no tā ieguvuši.”

Aicinājums ir šo priekšlikumu neatbalstīt, bet kopējo likumprojektu atbalstīt un tad... šo priekšlikumu neatbalstīt nekādā gadījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 121. - deputātu Ivara Zariņa un Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūgums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā apstiprināt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Euro ieviešanas kārtības likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No frakcijas VIENOTĪBA: „Zaļie - zaļo!” No ZZS frakcijas: „Brilles izslauki!”) Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 40, atturas - 2. Likums pieņemts. (Aplausi.) Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, bet, pēc manā rīcībā esošās informācijas, premjera ziņojums ir garāks par 20 minūtēm, kas ir atlikušas līdz pārtraukumam. Tātad mēs turpināsim izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi komisijas telpās. Tagad, lūdzu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav, Aija Barča... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ināra Mūrniece... nav, Raimonds Vējonis... nav, Igors Zujevs... arī nav. Paldies.... Es atvainojos, Igors Zujevs ir!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām 31.janvāra sēdi.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - „Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību”.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Rūpes par nacionālo drošību ir viens no uzdevumiem, kuru aktualitāte mūsdienu dinamiskajā un sarežģītajā vidē tikai pieaug. Nacionālā drošība kļūst par kompleksu un daudzdimensionālu jautājumu, kas ietver ne vien klasiskos militāros riskus, bet arī tādas jomas kā finansiālo stabilitāti un drošību, informācijas telpas saturu, kiberdrošību, migrācijas plūsmas un citas aktualitātes, kas ietekmē mūsu valsts spēju attīstīties un vairot iedzīvotāju labklājību.

Gadskārtējā ziņojumā par nacionālo drošību vēlos vērst jūsu uzmanību uz nozīmīgākajām nacionālās drošības aktualitātēm, valdības veiktajiem pasākumiem potenciālo risku novēršanai, kā arī iespējamiem nākotnes izaicinājumiem Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas stabilitātei un drošībai.

Kopumā vērtējot 2012.gadā paveikto nacionālās drošības stiprināšanai, redzam, ka vairākās jomās situācija ir būtiski uzlabojusies, it īpaši attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti un makroekonomikas attīstību. Tomēr saglabājas arī atsevišķi riski, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Starptautiskās vides ietekme uz Latvijas nacionālo drošību ir nenoliedzama. 2012.gadā joprojām aktuāla ir nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā - situācija Afganistānā, nemieri Sīrijā, Izraēlas un Palestīnas konflikts, neskaidrība par Irānas kodolprogrammas mērķiem, teroristu uzbrukumi. Šie problēmjautājumi rada arī netiešus draudus Latvijai un tās sabiedrotajiem, tāpēc ir svarīgi saglabāt Latvijas iesaisti šo drošības problēmu risināšanā gan ar diplomātiskiem, gan militāriem instrumentiem.

Īpaši jāizceļ Latvijas dalība Starptautisko drošības atbalsta spēku militārajā misijā Afganistānā, kas ir ilgākā un nozīmīgākā militārā operācija, kurā kopš neatkarības atjaunošanas iesaistījusies Latvija. 2012.gada laikā Afganistānā pastāvīgi atradās apmēram 180 Latvijas karavīru. 2012.gada oktobrī Saeima saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju nolēma pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mandātu dalībai militārajā misijā Afganistānā līdz šī gada oktobrim. Piedaloties šajā misijā, mēs ne vien sniedzam savu ieguldījumu NATO bloka kolektīvajā drošībā, bet arī vairojam Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pieredzi un kaujasspēju.

Šīs misijas kontekstā svarīgi arī tas, ka Latvija 2012.gadā turpināja vadošās NATO valsts lomu Starptautisko drošības atbalsta spēku kravu transportēšanā uz Afganistānu, izmantojot tā saukto Ziemeļu apgādes tīklu. Šis projekts ir ne tikai Latvijas ieguldījums NATO misijā, bet tas arī devis ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, jo daļa no precēm, kas tiek transportētas uz Afganistānu, tiek iegādātas no Latvijas uzņēmumiem, kravas tiek apkalpotas Rīgas ostā un to transportēšanai tiek izmantota Latvijas infrastruktūra. Papildus tam 2012.gadā ir uzsākti arī kravu pārvadājumi uz Afganistānu no Rīgas lidostas. Šim projektam saskatu arī attīstības potenciālu, gan izvēršot reverso kravu plūsmu no Afganistānas atpakaļ uz NATO valstīm, gan uzsākot transporta tīkla izmantošanu komerciāliem mērķiem.

Ļoti būtisks notikums starptautiskās drošības politikā kā Latvijai, tā arī abām pārējām Baltijas valstīm bija 2012.gada maijā notikušais NATO samits Čikāgā, kurā tika pieņemts Latvijas drošībai būtisks lēmums - noteikt beztermiņa statusu gaisa telpas patrulēšanas misijai Baltijas valstu gaisa telpā. Šis viennozīmīgi ir liels ieguvums mūsu valsts drošības stiprināšanai. Papildus tam sabiedrotie atzina, ka Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijas modelis ir labs daudznacionālās militārās sadarbības paraugs kolektīvās aizsardzības spēju attīstībai.

Pagājušajā gadā savu nozīmi nezaudēja arī jautājumi, kas skar Latvijai pietuvināto ģeogrāfisko telpu. Latvija ir ieinteresēta, lai tās kaimiņvalstis būtu orientētas uz sadarbību un drošas starptautiskās vides veidošanu. Tādēļ mūsu interesēs ir atbalstīt valstis, kas vēlas pievienoties brīvu un demokrātisku valstu saimei, tādējādi stiprinot arī Latvijas drošību. Tāpēc arī 2012.gadā Latvijas valdība turpināja atbalstīt Gruzijas, Moldovas un Ukrainas centienus tuvināties Eiropas Savienībai, kā arī turpināja veidot pragmatiskas, uz abpusēji izdevīgu sadarbību balstītas attiecības ar Krieviju.

Attiecībā uz militāro drošību Latvija ir veiksmīgi nostiprinājusi iepriekšējos gados veiktās aizsardzības sistēmas reformas, kuras augstu novērtējuši arī Eiropas Savienības un NATO partneri. Lai Latvijas Nacionālie bruņotie spēki būtu atbilstoši sagatavoti un spējīgi reaģēt gan uz tradicionālajiem, gan uz netradicionālajiem drošības izaicinājumiem, ir pilnveidota Valsts aizsardzības koncepcija, kuru Saeima apstiprināja 2012.gada 10.maijā. Savukārt 2012.gada 19.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2012.-2024.gadam, kurā ir identificēti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku prioritārie attīstības virzieni.

Attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku attīstību vēlos norādīt, ka, pieņemot likumu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” tika apstiprināta apņemšanās, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības finansējuma apmēru ar mērķi sasniegt Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķi - 2 procenti no IKP, lai tādējādi uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku darbību un kapacitāti, kā arī pildītu mūsu pienākumus NATO.

Kopumā izvērtējot visus iepriekš minētos faktorus un riskus, uzskatu, ka Latvija kā pilnvērtīga starptautiskās sabiedrības locekle ir aktīvi sekojusi līdzi aktuālajām norisēm starptautiskajā politikā, kā arī aktīvi iesaistījusies kolektīvās drošības uzturēšanā un nodrošināšanā. Mūsdienās draudu avoti kļūst ļoti daudzveidīgi, un līdzās tradicionālajiem izaicinājumiem jārēķinās arī ar asimetriskiem draudiem, kurus rada terorisms, organizētā noziedzība, enerģētikas drošība, kiberdrošība un informatīvās telpas ietekme uz valsts drošību. Latvijas veiktās aizsardzības sistēmas reformas ļauj Latvijai būt gatavai šo atšķirīgo draudu mazināšanai un novēršanai.

Būtisks nosacījums nacionālās drošības garantēšanā ir sabiedrības izpratnes veidošana par drošības riskiem un preventīvajiem pasākumiem to mazināšanai, jo tikai izglītota un zinoša sabiedrība spēj izvērtēt politiskos procesus, nepakļaujoties iekšējām un ārējām informatīvajām manipulācijām un provokācijām.

Līdz ar to manā ziņojumā detalizēti aplūkoti tādi nacionālās drošības aspekti kā valsts finanšu stabilitāte, sabiedrības integrācija un nacionālā identitāte, sociālā stabilitāte un ilgtspēja, tautas ataudzes sekmēšana, kā arī tādi būtiski nacionālo drošību ietekmējoši jautājumi kā valsts informācijas sistēmu aizsargātība un energoresursu piegādes ilgtspēja un stabilitāte.

Ar jūsu atļauju sniegšu jums detalizētāku ieskatu par katru no šiem nacionālās drošības aspektiem.

Finanšu stabilitāte un fiskālā drošība ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas ietekmē valsts nacionālo drošību, jo tā ir saistīta ar kopējo valsts ekonomiskās un finanšu sistēmas attīstību un ilgtspēju, kā arī iedzīvotāju uzticēšanos finanšu iestādēm un valsts īstenotajai finanšu politikai.

2011.gada nogalē, noslēdzoties Starptautiskajai aizdevuma programmai, Latvija atsāka patstāvīgu finanšu pārvaldību, kas sniedza iespējas brīvāk rīkoties ar pieejamiem budžeta līdzekļiem, vienlaikus uzliekot lielāku atbildību par finanšu sistēmas stabilitātes nākotni. Šajā sakarā ir būtiski pieminēt izstrādāto Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kurš šodien tiks izskatīts arī Saeimā un kura mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un iespēju robežās samazināt ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, nosakot tādu fiskālo politiku, kas nodrošinātu ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Fiskālās disciplīnas likumprojekts ir saskaņots ar 2012.gada 31.maijā ratificēto 25 Eiropas Savienības valstu līgumu par fiskālo disciplīnu, tādējādi Latvijai kļūstot par vienu no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nodrošinās nacionālās likumdošanas atbilstību Fiskālās disciplīnas līguma nosacījumiem.

Būtiski ir uzsvērt, ka Latvijas finanšu un ekonomiskā stabilitāte ir novērtēta arī starptautiskā līmenī. Par to liecina starptautisko kredītreitingu aģentūru sniegtais stabilais novērtējums. Papildus tam divas starptautisko kredītreitingu aģentūras (Standard & Poor’s un Fitch Ratings) ir palielinājušas Latvijas kredītreitingu 2012.gada laikā par divām pakāpēm, tādējādi veicinot lielāku uzticēšanos Latvijas finanšu sistēmas stabilitātei potenciālo investoru vidū.

Pozitīvas tendences vērojamas arī banku sektorā - tas 2012.gadā kopumā ir darbojies ar peļņu, ir beidzies kredītportfeļa kritums, pakāpeniski pieaug noguldījumu bāze. Bankas ir atbilstoši kapitalizētas, likviditāte ir augstā līmenī, un banku ieguldījumi eirozonas parādu krīzes skarto valstu vērtspapīros ir nebūtiski.

Vienlaikus saglabājas nozīmīgi riski, kas saistīti ar zemajiem Eiropas ekonomikas attīstības tempiem, taču to līdzsvaro salīdzinoši dinamiskā Baltijas jūras reģiona valstu ekonomiku attīstība. Ņemot vērā, ka tieši šīs valstis ir mūsu nozīmīgākie tirdzniecības partneri, šī tendence pozitīvi ietekmē arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Uzskatu, ka joprojām ir aktuāls jautājums par sabiedrības uzticēšanās stiprināšanu valsts finanšu sistēmai, īpaši ņemot vērā 2011.gada nogales notikumus saistībā ar akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” maksātnespēju un ar izraisīto ažiotāžu par finanšu situāciju Swedbank, jo tie negatīvi ietekmēja iedzīvotāju uzticēšanos valsts finanšu sistēmai, tās uzraudzības institūcijām un šo institūciju amatpersonu publiskajiem paziņojumiem.

Tāpēc, ņemot vērā abās krīzes situācijās realizēto praksi un iepazīstoties ar citu Eiropas Savienības valstu pieredzi finanšu krīžu komunikācijā, tika izstrādāts Krīzes komunikācijas plāns finanšu sektoram, kas paredz nodrošināt informācijas pieejamību un atklātību, kā arī finanšu jautājumu kompetences celšanu dažādās sabiedrības mērķauditorijās. Krīzes komunikācijas plāns jau ir pierādījis savu lietderīgumu un nozīmi, 2012.gada oktobrī nodrošinot operatīvu informācijas izplatību par akciju sabiedrības „Norvik Banka” darbību publiskajā telpā, tādējādi neietekmējot šīs bankas darbību un neatstājot negatīvu ietekmi uz visas finanšu sistēmas darbības stabilitāti.

Kopumā pašreizējā valsts finanšu situācija ir vērtējama kā stabila. Vienlaikus jāatceras, ka finanšu sektora stabilitāte un fiskālā drošība ir cieši saistītas ar norisēm un aktualitātēm eirozonas valstīs, kā arī citos pasaules reģionos. Līdz ar to nav iespējams pilnībā prognozēt un izvairīties no iespējamiem ārējās vides riskiem, kas var turpmāk negatīvi ietekmēt Latvijas finanšu sistēmas attīstību un turpmāko vienmērīgo izaugsmi.

Kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas finanšu sektora stabilitātes un drošības stiprināšanai šogad ir Latvijas mērķis pievienoties eirozonai. Papildus pozitīvajiem stimuliem ekonomikas attīstībai, investīciju ieplūdei un jaunu darba vietu radīšanai, iestājoties eirozonā, Latvijas finanšu sektors iegūs piekļuvi virknei finansiālā atbalsta instrumentu, kas sarežģījumu gadījumā sniegs valstij krietni plašākas manevra iespējas nekā tās, kuras mūsu rīcībā bija 2008. un 2009.gadā.

Sabiedrības integrācijas jautājums ir kļuvis par vienu no būtiskākajiem sociālās stabilitātes un sabiedrības saliedētības rādītājiem, it īpaši ņemot vērā pagājušā gada 18.februārī notikušo referendumu par krievu valodas statusu Latvijā.

Referendums par krievu valodas statusu, kā arī mēģinājums organizēt referendumu par nepilsoņu statusa atcelšanu un ar tiem saistītās diskusijas nelabvēlīgi iespaidoja piederības sajūtu Latvijas valstij, sašķēla sabiedrību, kā arī saasināja pretrunas starp dažādām sabiedrības grupām.

Šie notikumi veicināja etnisko spriedzi sabiedrībā, kā arī ideoloģisko pretrunu nostiprināšanos starp dažādām sabiedrības grupām. Apdraudējumu sabiedrības integrācijai un vienotai nacionālai identitātei rada tas, ka trūkst spēcīga sabiedriskā medija un skaidri definēta sabiedriskā pasūtījuma, kas spētu uzrunāt dažādas sabiedrības mērķauditorijas.

Mazākumtautības, to kultūru un valodu dažādība ir Latvijas bagātība, kas mums jāciena un jāatbalsta. Taču latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss ir mūsu pamatvērtība, kuru nedrīkstam zaudēt. Vēlos uzsvērt, ka sabiedrības integrācijas process jābalsta uz kopīgām vērtībām, proti, demokrātisku, brīvu labklājības valsti ar vienu valsts valodu.

Lai sekmētu nacionālās identitātes un integrācijas stiprināšanu, 2011.gadā tika apstiprinātas Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. Pamatnostādnes paredz pasākumus, kas ir vērsti uz latviešu valodas apgūšanu un lietošanu publiskajā telpā, pilsoniskās izglītības attīstību un pilsoniskās līdzdalības veicināšanu, ārzemēs dzīvojošo latviešu latviskās identitātes un piederības Latvijai stiprināšanu, latviskās kultūrtelpas nostiprināšanu un mazākumtautību individualitātes saglabāšanu, sociāli atstumto grupu iekļaušanās sabiedrībā veicināšanu un diskriminācijas novēršanu.

Papildus tam, lai sekmētu saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos Latvijā un nostiprinātu nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas, ir sagatavots pasākumu plāns „Par sabiedrības saliedēšanu, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanu”, kuru Ministru kabinets atbalstīja 2012.gada 29.maija sēdē, paredzot piešķirt tā īstenošanai arī papildu finanšu līdzekļus aptuveni 1 miljona latu apmērā.

Apstiprinātais pasākumu plāns paredz virkni svarīgu aktivitāšu:

īstenot pilsoniskās izglītības programmu, skaidrojot valsts pamatus, Latvijas vēstures attīstību un nacionālās vērtības;

veicināt vienotas un kvalitatīvas informācijas telpas pieejamību visā Latvijas teritorijā, it īpaši rūpējoties par sabiedrisko mediju apraidi pierobežu rajonos;

izstrādāt un ieviest mehānismu, lai nodrošinātu valsts dotāciju piešķiršanu latviešu valodas apmācību programmu organizēšanai mazākumtautībām atkarībā no rezultātu efektivitātes, kā arī citus pasākumus.

Kopumā, ņemot vērā sabiedrības saliedētības un integrācijas jautājuma nozīmību, valdība ir strādājusi pie daudzveidīgiem pasākumiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, kā arī sekmētu komunikāciju starp dažādām sabiedrības grupām. Šie pasākumi galvenokārt tika vērsti uz nacionālās identitātes un integrācijas stiprināšanu, kā arī iekļaujošas un saliedētas sabiedrības veidošanu, kā arī vienotas mediju un komunikācijas telpas izveidi.

Lai turpinātu cīnīties pret svešu informatīvo telpu spiedienu mūsu valsts teritorijā, šis darbs jāturpina arī šogad, detalizēti izdiskutējot vienotā sabiedriskā medija koncepciju un vienojoties par labāko modeli un tā īstenošanas gaitu.

Nenoliedzami, ka sociālās sistēmas stabilitāte un sabiedrības uzticēšanās valsts sociālā atbalsta sistēmai ir būtisks priekšnoteikums iekšpolitiskās spriedzes un nestabilitātes mazināšanai. Tāpēc ir svarīgi sniegt valsts atbalstu un palīdzību tām personām, kurām tā ir visvairāk nepieciešama, un nodrošināt sociālās sistēmas ilgtspēju, radot valsts iedzīvotājos pārliecību par viņu sociālo aizsargātību.

Sociālās drošības jautājumi īpaši aktuāli iezīmējās pēc 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultātu apkopošanas, kad tika konstatēts, ka būtiski samazinājies iedzīvotāju skaits reproduktīvajā un vienlaikus arī darbspējas vecumā. Līdz ar to jāmeklē risinājumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un jācenšas mazināt to personu skaitu, kam nepieciešams valsts atbalsts, īpaši pievēršoties cilvēkiem darbspējas vecumā un veicinot viņu atgriešanos darba tirgū.

Šeit ir vērojama situācijas zināma uzlabošanās. Lai arī vēl joprojām salīdzinoši augsts, tomēr gan bezdarba līmenis, gan to personu skaits, kam nepieciešama sociālā palīdzība, samazinās. Pašreizējās prognozes liecina, ka jau tuvākajos mēnešos reģistrētā bezdarba līmenis varētu samazināties zem 10 procentiem.

Nenoliedzami, ka Latvijai ļoti būtisks sociālās sistēmas stabilitātes jautājums ir saistīts ar demogrāfisko situāciju valstī un tautas ataudzes sekmēšanu, jo pašreizējie demogrāfijas rādītāji norāda uz Latvijas iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanos, kā arī vidējā vecuma pieaugumu. Tā kā demogrāfiskās situācijas uzlabošanās ir cieši saistīta ar valsts ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi, tad valdība aktīvi strādā pie identificēto problēmu risināšanas, sniedzot papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērnudārzu pieejamību, kā arī uzlabojot sabiedrības reproduktīvo veselību, lai tādējādi sekmētu dzimstības pieaugumu.

Vēlos arī uzsvērt, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošana ir noteikta par vienu no 2013.gada budžeta prioritātēm, un no 2013.gada janvāra ir divkāršots bērna kopšanas apmērs sociāli neapdrošinātām personām laikposmā no bērna piedzimšanas līdz gada vecumam, kā arī vairāk nekā trīs reizes palielināts bērna kopšanas pabalsta apmērs bērniem vecumā no gada līdz pusotram gadam, palielinot to no 30 līdz 100 latiem.

Kopumā vēlos norādīt, ka cilvēkiem, kuri atrodas dažādu sociālo risku situācijās, tiek sniegts vispusīgs atbalsts sociālās palīdzības, bezdarba samazināšanas un valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu veidā. Tomēr jāatzīmē, ka viens no būtiskākajiem riskiem, kas saistīts ar sociālās drošības nodrošināšanu, ir sabiedrības novecošanās un valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko apliecina arī 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultāti. Līdz ar to uzskatu, ka arī turpmāk papildu uzmanība būtu pievēršama demogrāfisko jautājumu risināšanai, lai sekmētu valsts demogrāfiskās situācijas stabilizāciju un uzlabošanos.

Energoresursu pieejamība un ilgtspēja ir būtisks iekšpolitisko stabilitāti un valsts tautsaimniecisko attīstību raksturojošs aspekts.

Kopumā 2012.gadā enerģētikas jomā turpinājās jau iepriekš uzsāktie procesi un valsts institūciju īstenotie pasākumi, lai mazinātu valsts atkarību no ārējām resursu piegādēm un diversificētu energoresursu piegādes maršrutus, stiprinātu energoapgādes tīklu un sistēmu drošību. Latvija ir ieinteresēta energoapgādes alternatīvu meklēšanā - piemēram, dalībā atomelektrostacijas būvniecībā Visaginā vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībā Baltijas reģionā.

Papildus iepriekš minētajam, vērojot fosilo enerģijas resursu izmaksu tendences, tiek turpināts darbs pie ilgtermiņa valsts atbalsta sistēmas izstrādes atjaunojamās enerģijas izmantošanai, pārskatot arī atjaunojamās enerģijas potenciālu fosilo energoresursu aizstāšanai. Protams, šeit svarīgs aspekts ir ne tikai atjaunojamās enerģijas īpatsvars, bet arī kopējās enerģijas cenas, lai tas kopumā nemazinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

Attiecībā uz informācijas tehnoloģiju drošību ir jānorāda, ka laikā, kad ikvienas nozares, to skaitā arī valsts pārvaldes, darbība nav iedomājama bez informācijas tehnoloģijām, šo resursu nelikumīga izmantošana, iznīcināšana vai tīša bojāšana var radīt nozīmīgu kaitējumu sabiedrībai un nacionālajai drošībai.

Tāpēc, lai atbildētu informācijas tehnoloģiju izmantošanas intensitātes radītajiem izaicinājumiem, kopš 2012.gada 1.februāra ir stājies spēkā Informācijas tehnoloģiju drošības likums, uz kura pamata tika izveidota informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēma, kā arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija - CERT.LV. Papildus tam notiek darbs pie informācijas tehnoloģiju lietotāju izglītošanas un informēšanas par drošības pasākumiem un iespējamiem riskiem, kā arī savu datu aizsardzības elektroniskajā vidē. Līdz ar to var secināt, ka tiek veikti daudzveidīgi pasākumi, lai mazinātu informācijas tehnoloģiju apdraudējumu, kā arī informētu sabiedrību par drošības pasākumiem, lietojot šīs tehnoloģijas.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka mūsu valsts stabilitāte un drošība ir atkarīga no daudzveidīgu faktoru un apstākļu ietekmes, to skaitā iekšpolitisko un ārpolitisko notikumu mijiedarbības. Nav noliedzams, ka mūsdienu mainīgās starptautiskās vides apstākļos ir grūti prognozēt iespējamos drošības riskus un apdraudējumus, jo Latvijas drošība ir neatraujami saistīta ar norisēm gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas Savienībā, gan transatlantiskajā telpā. Tomēr mums ir jābūt spējīgiem pielāgoties šiem daudzveidīgajiem drošības izaicinājumiem, gan uzturot attiecības ar saviem partneriem un sabiedrotajiem, gan attīstot savas militārās spējas un bruņoto spēku gatavību un kapacitāti, kā arī nodrošinot mūsu valsts ekonomisko, sociālo un politisko stabilitāti. Tieši šāda droša, stabila un ilgtspējīga vide ir nepieciešama, lai ikviens valsts iedzīvotājs justos pasargāts un pārliecināts par savu fizisko, ekonomisko un sociālo drošību, tādējādi sekmējot mūsu valsts kopējo izaugsmi un attīstību!

Paldies par uzmanību! (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais premjera kungs! Godājamais Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāj Zatlera kungs! Deputāti!

Es šodien atnesu jums uzskates līdzekli attiecībā uz nacionālo apdraudējumu. Tas izskatās šādi. (Rāda grāmatu.) (No zāles dep. I.Zariņš: „Parādi!”) Tā ir tāda it kā Rīgā bāzēta tā sauktā Eiropas pētījumu centra izdota grāmata, kas saucas „Latgale: meklējot jaunu esamību”. Grāmata ietver plašu vēsturisku materiālu un skaidras instrukcijas valsts varas demontāžai Latvijā. Vēsturiskajā apskatā mēs varam izlasīt daudz interesanta par laimīgo dzīvi okupācijas laikā, kuru esot pārtraucis nelikumīgs Tautas frontes apvērsums: pēc LTF apvērsuma etnokrātiskās varas neatņemama sastāvdaļa Latvijā esot tādas organizācijas kā LNNK un „Tēvzemei un Brīvībai” (No zāles dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Āāā!”), un šo neofašistisko organizāciju atklātākie biedri prasot fiziski likvidēt zemcilvēkus (nedočelovek) - čigānus un ebrejus.

Daudz jauna par sevi uzzinātu šajā grāmatā gan Zatlera kungs, gan Kursītes kundze, kas braukājot apkārt pa Latgali, aģitēdama latgaļus neprasīt savu valodu. Par laimi, mums esot arī pozitīvi varoņi, tādi kā cīnītājs par latgaļu tautas brīvību Tutina kungs, kas esot gatavs tam, ka viņu rokudzelžos izvedīšot no Saeimas zāles par runāšanu latgaļu valodā. (Starpsaucieni no zāles.)

Tie ir tikai daži piemēri no plašā pārskata par mūsu ļoti interesanto vēsturi, un tie labi sasaucas ar dažu latviešu padomju inteliģences pārstāvju pēdējā laika izteikumiem, ka Latvija pārdzīvojot ļoti tumšu brīdi savā vēsturē.

Taču interesantāki tomēr ir nākotnes scenāriji. Saskaņā ar autora pirmo scenāriju valsts varas pārstāvji sāks celt latvisku Latviju ar spēka metodēm. Vara tad vēlreiz veikšot etnisko latviešu mobilizāciju un uzkūdīšot tos krieviem un, iespējams, latgaļiem. Tas radīšot atbildes reakciju krievu un latgaļu tautas masās, novedot pie atklātām etniskām sadursmēm. Šim konfliktam tad būšot nevaldāms un graujošs raksturs, līdz ar to vajadzēšot iejaukties ASV, Eiropas Savienībai un Krievijai. Latvijā iestāšoties ekonomiskais un sociālais haoss, un tā, iespējams, sadalīšoties pa daļām.

Latvija nonākšot neveiksmīgo valstu, tā saukto failed states kategorijā. Cituviet gan ir teikts, ka šāds statuss Latvijai ir jau šobrīd. Varu jūs gan daļēji nomierināt. Šāds scenārijs ir tikai rezerves scenārijs. Pamatscenārijs autoriem paredz esošā etnokrātiskā režīma demontāžu un Latgales autonomijas nodibināšanu demokrātisku vēlēšanu ceļā. Bet, ja tā notiks, godājamie koalīcijas deputāti, tad mēs visi būsim bijuši gāztā fašistiskā etnokrātiskā režīma līdzdalībnieki, un diez vai par vainu mīkstinošu apstākli kādam tiks atzīta nevēlēšanās ieviest eiro... Latvijā vienotu izglītību sistēmu.

Un, kamēr šādas pamācības Latvijas sagraušanā tiks brīvi tirgotas grāmatnīcās, kamēr šeit netraucēti darbosies Eiropas pētījumu centri un savu graujošo darbību veiks lindermani, tikmēr Latvijas drošības koncepcija lielā mērā paliks tikai papīra pūķis.

Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Saeima ir likumdošanas vara. Likumi un citi normatīvie akti prasa precīzus un viennozīmīgus traktējumus un formulējumus.

Dažiem kolēģiem Saeimā to izdodas pasniegt aizraujoši un interesanti. Man, par nožēlu, tas nesanāk tik skaisti un interesanti.

Nacionālās drošības likuma 1.pantā ir formulēts, kas ir nacionālā drošība. To pateica arī premjerministrs. Reāli drošības budžets ir visas valsts budžets, jo tas skar visas sfēras - politisko, ekonomisko, sociālo, un viena no sadaļām ir militārā joma.

Pirmām kārtām gribētos sakārtot aizsardzības jomas normatīvo bāzi, tādēļ es detalizētāk gribu izteikt savu viedokli par pirmo sadaļu - „Latvijas līdzdalība kolektīvajā drošībā un aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumi”.

Pirmais. Pēc manām domām, 1.1.punktā „Starptautiskie drošības riski un Latvijas līdzdalība kolektīvajā drošībā” pareizi raksturota situācija par Latvijas veiksmīgu dalību kolektīvajā drošībā. Tikai jautājumu rada premjerministra teiktais: „Virkne Eiropas valstu un arī globālie partneri ir samazinājuši finansējumu aizsardzībai... Latvija ir mudinājusi gan NATO, gan Eiropas Savienības valstis atgriezties pie jautājuma par atbilstoša finansējuma nodrošināšanu šim mērķim.” (Citāta beigas.)

Kā tas iet kopā ar Ministru kabineta iesniegtā un Saeimā apstiprinātā valsts pamatbudžeta izdevumiem funkcionālā sadalījumā? Ja 2013.gadā aizsardzības budžets nedaudz pieaug, tad 2014.gadā tas samazinās līdz 0,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet 2015.gadā ir plānots, ka tiks samazināts līdz 0,7 no iekšzemes kopprodukta. NATO rekomendē 2 procentus no iekšzemes kopprodukta veltīt aizsardzībai, un tā to dara mūsu bieži pieminētais kaimiņš - Igaunija.

Otrais. Premjerministrs teica (citēju): „Mūsdienu draudu avoti drošībai kļūst ļoti daudzveidīgi, un līdzās tradicionālajiem izaicinājumiem jārēķinās arī ar asimetriskiem draudiem, kurus rada terorisms, organizētā noziedzība, enerģētikas drošība, kiberdrošība un informatīvās telpas ietekme uz valsts drošību.” (Citāta beigas.)

Man gan nav pārliecības, vai pareizi sapratām, ka militārā joma vai aizsardzība ir drošības sadaļa. Mūsu šo vārdu izpratne ir mainījusies. Piemēram, 1992.gadā likuma „Par valsts aizsardzību” 1.pantā bija pateikts: „Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.” Tagad apmēram tā mēs saprotam vārdu „drošība”.

Bet ar vārdu „aizsardzība” Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā Nacionālās apvienības programmā tiek piedāvāts saprast pasākumu kopumu cīņai ar NATO stratēģiskajā konceptā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem. Tie ir globālais terorisms, kiberaizsardzība, energoresursu drošība un globālās klimata izmaiņas. Vai var teikt: tas sakrīt ar premjerministra nosauktajiem asimetriskajiem draudiem drošībai? Gribētos, lai vārda „aizsardzība” izpratne būtu fiksēta kādā no likumiem vai normatīvajā aktā.

Kādēļ tas ir svarīgi?

Tas dotu iespēju loģiski, pamatoti veidot aizsardzības budžetu.

Tikai viens piemērs.

Igaunijā ir izveidots NATO Kiberaizsardzības centrs, kuru vada pulkvedis un kurš tiek finansēts no aizsardzības budžeta. Latvijā ir dažādas struktūras, kuras nodarbojas ar kiberaizsardzības jautājumiem un kuras var iedalīt, kā pieņemts Eiropas Savienībā un NATO, trijās sadaļās: kibernoziegumi (pirmām kārtām finanšu jomā), spiegošana kibertelpā (tādas iespējas mums labi demonstrēja WikiLeaks) un kiberkarš. Latvijā ir izdarīts pirmais solis pareizajā virzienā. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV šogad tiek finansēta no aizsardzības budžeta. Bet doma ir - jāiet tālāk. Visām struktūrām, kas nodarbojas ar kiberaizsardzības jautājumiem, vajadzētu koordinēt savu darbu, būt kopējam konceptam, infotehnoloģiju speciālistu sagatavošanai un atalgojumam. Un loģiski būtu, ka to visu finansētu no aizsardzības budžeta.

Sēdes vadītāja. Krēsliņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Lai runā!”)

K.Krēsliņš. Ja atļautu vēl...

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst pret to, ka deputāts turpina runāt? Cik laika jums nepieciešams? Divas minūtes? Lūdzu, runājiet!

K.Krēsliņš. Divas minūtes.

Trešais. Premjerministra ziņojuma 1.3.punktā „Pasākumi nacionālās aizsardzības sistēmas stiprināšanai” ir teicieni un formulējumi, kas raisa daudzus jautājumus. Atzīmēšu tikai divus.

Pirmkārt. Ko nozīmē „minimāli nepieciešamās spējas, kuras nepieciešamas nacionālajai aizsardzībai, kolektīvajai aizsardzībai, kā arī palīdzības sniegšanai sabiedrībai”? (Citāta beigas.) Domāju, jēdziens „minimāli nepieciešamās spējas” bez plānoto mērķu skaidra formulējuma nav korekts un var tikt dažādi traktēts.

Otrkārt. Vai dažas neskaidrības nav sekas tam, ka netiek pildīts Nacionālās drošības likuma 11.pantā noteiktais, ka Aizsardzības ministrijas kompetencē ir izstrādāt un īstenot valsts aizsardzības politiku? Piemēram, 2001.gadā valsts aizsardzības politika balstījās uz totālo... un teritoriju aizsardzības principiem. Valsts aizsardzības koncepcijā tika rakstīts: kara laikā 50 tūkstoši karavīru būs, miera laikā - tik, cik mēs varam atļauties. 2003.gadā Militārajā padomē mēs plānojām savu nākotni NATO sastāvā un plānojām, ka valsts aizsardzības politika tiks balstīta uz kolektīvās aizsardzības principiem. Mūsu komisijā Amerikas Savienoto Valstu vēstniece skaidri pateica, ka NATO valstu pašaizsardzība - tā jau ir tā kolektīvā aizsardzība.

Loģiski būtu, ja, ņemot vērā premjerministra teikto, tiktu sagatavota nacionālās drošības koncepcija. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 27.panta prasībām nacionālās drošības koncepciju sagatavo Ministru kabinets un Saeima to apstiprina līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim, tas ir, 2012.gada 1.oktobrim. Kādēļ tas nav izdarīts?

Balstoties uz tās pamatnostādnēm, tiktu izstrādāta 21.gadsimtam atbilstoša valsts aizsardzības koncepcija, kuru vajadzētu atbilstoši Nacionālās drošības likuma 29.pantam apstiprināt Saeimai līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim, tas ir, līdz šā gada 1.oktobrim. Mēs praktiski bez diskusijām Saeimā, nerunājot ar sabiedrību, tajā skaitā arī Latvijas Ģenerāļu klubu, valsts aizsardzības koncepciju lielā steigā un priekšlaicīgi apstiprinājām pagājušā gada 10.maijā. Mēs sajaucam dokumentu izstrādes kārtību. Lūgums vismaz skaidri formulēt, kāda ir Latvijas valsts aizsardzības politika tagad - 21.gadsimtā. Ar ko tā atšķiras no 2003.gada valsts aizsardzības politikas? Kā tas tika noteikts tālaika valsts aizsardzības koncepcijā? Kā valsts aizsardzības politikā skaidro Nacionālās drošības likuma 12.pantā noteikto NBS virspavēlnieka kompetenci, ja mēs balstāmies uz kolektīvo aizsardzību...

Sēdes vadītāja. Krēsliņa kungs, jūsu debašu laiks ir vēlreiz beidzies! (No SC frakcijas: „Lai runā! Lai runā!”; dep. I.Zariņš: „Dodiet iespēju cilvēkam runāt!”)

K.Krēsliņš. Šādus un līdzīgus jautājumus uzdod gan karavīri, gan zemessargi. Paldies. Atvainojiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien kārtējo reizi mēs apspriežam Latvijas nacionālo drošību, un Ministru prezidents šeit nolasīja arī savu ikgadējo ziņojumu. It kā runa bija par visu kaut ko, bet, ja runājam konkrēti, par ko tad īsti? Kā man pietrūka personīgi? Manā uztverē šajā ziņojumā būtu jāatskan tam, kas ir izdarīts pagājušajā gadā un kādi ir uzstādījumi nacionālās drošības jomā uz nākošo gadu. Ne vienu, ne otru analīzi par iepriekšējo gadu, ne arī uzdevumus šim gadam, kas tad mūsu valsts struktūrām būtu jādara, es diemžēl tā arī nesadzirdēju.

Šajā ziņojumā ir runāts arī par strukturālajām reformām Labklājības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Veselības ministrijā, kuras jau ir veiktas. Par Izglītības un zinātnes ministriju es esmu dzirdējis, ka tajā ir krasi samazināts centrālais aparāts - par to visu cieņu Ķīļa kungam -, ir sākta vesela virkne citu reformu, kur tieši viens no koalīcijas partneriem bremzē šīs reformas īstenot. Bet to, ka ir veiktas kaut kādas strukturālās reformas Veselības ministrijā un Labklājības ministrijā, piedodiet, kolēģi, es diemžēl neesmu dzirdējis.

Te jau mans kolēģis Kārlis Krēsliņš runāja par aizsardzības budžetu. Dombrovska kungs, man tomēr būtu aicinājums jums nākt šeit, tribīnē, un beidzot paskaidrot, kuriem cipariem, kurus visus jūs esat apstiprinājis valdībā (un arī Vilka kungs, kad piedalījās mūsu komisijas sēdē, to apstiprināja), kuriem cipariem ticēt? Ir trīs dažādi dokumenti, kas skar aizsardzības un Nacionālo bruņoto spēku attīstību, bet šie cipari nekādi neiet kopā. Par kādiem dokumentiem, kurus ir atbalstījis arī parlaments un Ministru kabinets, par kādiem dokumentiem mēs runājam?

Ziniet, man būtu kauns runāt par to, ka Latvija aicina NATO dalībvalstis palielināt aizsardzības budžetu, ja mēs paši šo budžetu samazinām. Vai tā nav elementāra divkosība? Vai tiešām VIENOTĪBAS kolēģiem un Ministru prezidentam beidzot nebūtu jāatzīst, ka viena no lielākajām kļūdām, kuras ir pieļautas nacionālās drošības jomā, ir Policijas akadēmijas likvidācija? Bet es neredzu nevienu... pat mājienu uz to, ka mēs darītu kaut ko, lai cīnītos, lai atrastu vietu, kur gatavotu normālus kadrus. Tas skar gan mūsu specdienestus, gan veselu virkni citu lietu.

Te gari un plaši tika runāts un diskutēts par notikumiem Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Vidējos Austrumos, bet kā man pietrūkst? Man pietrūkst analīzes, kādi ir cēloņi, kas noved pie šīm tā sauktajām pavasara revolūcijām, un ko mēs varam darīt, lai nākotnē tomēr izvairītos no kaut kādiem konfliktiem arī šajā jomā.

Ļoti interesanti bija paklausīties par to, ka mēs piedalāmies un cīnāmies pret narkotiku izplatību, kas nāk no Afganistānas, bet tad laikam būtu jāsāk ar to, ka, pirms NATO karaspēks iegāja Afganistānā, ja mēs salīdzinām ar šodienu, tad narkotiku eksports no Afganistānas ir palielinājies trīs reizes. Un tad ir jārunā arī ar mūsu kolēģiem, sabiedrotajiem Afganistānā, kāpēc tad netiek iznīcinātas šīs plantācijas un kāpēc tām vienībām, kas tur atrodas, neļauj to darīt. Kur tas suns ir aprakts?

Mēs varam daudz un dikti runāt par ekonomisko drošību. Kā man atkal pietrūka, ja mēs runājam par finanšu drošību? Ministru prezidenta vietā es noteikti būtu atzīmējis diezgan veiksmīgo, manā uztverē, gan FKTK, gan kontroles dienestu darbu iepriekšējā gadā, jo tie novērsa nelegālas naudas iekļūšanu mūsu tirgū, līdz ar to mēs esam izvairījušies no veselas virknes nepatikšanu.

Manuprāt, šeit vispār nav redzama šāda analīze - ko ir darījuši mūsu specdienesti, operatīvās darbības subjekti, lai pastiprinātu šo drošību.

Ļoti interesanti lasīt, ka mūsu valstī ir samazinājies trūcīgo skaits. Taču tad jāparunā par iemesliem, kāpēc tas ir samazinājies. Varbūt viņu skaits samazinājies uz tā rēķina, ka lielākā daļa ir aizbraukuši prom no Latvijas? Es masu medijos dzirdu, ka tiek pieņemts plāns, lai panāktu...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

J.Ādamsons. Es izmantošu divas minūtes.

Ir pieņemts plāns, kā aizbraukušos mudināt atgriezties. Nu, bet tad varbūt beidzot šo plānu sāksim īstenot! Mūsu nacionālajai drošībai vislielākos draudus rada tas, ka paliek arvien mazāk un mazāk to cilvēku, kuri varētu kaut ko darīt mūsu valsts attīstības labā.

Varbūt labāk būtu, ja mēs vispār... Ja šie ziņojumi, kuri tiek iesniegti parlamentam, ir tik sausi un nesatur kaut kādu būtisku jēgu, būtisku analīzi par iepriekš padarīto un kaut kādus uzdevumus, varbūt tos vispār izslēgsim no dienaskārtības? Nav ko muļķoties! Nav ko vispār runāt par vispārīgām lietām, ja mēs negribam nonākt pie kaut kāda konkrēta lēmuma. Nav ko runāt par eiro! Es labprāt dzirdētu no Ministru prezidenta arī to, kas skar eiro ieviešanas plānu, bet es gribētu dzirdēt arī tos mīnusus un plusus. Tāpēc, ka arī tā ir nacionālās drošības sastāvdaļa.

Cienījamie kolēģi! Un vēl man ir aicinājums visiem klātesošajiem. Kārtējo reizi es esmu absolūti pārliecināts, ka lielākā daļa nav lasījuši šo dokumentu, tāpat kā nebija lasījuši un iepazinušies ar tām koncepcijām, kuras mēs šeit apspriežam un pieņemam.

Es tomēr aicinu Ministru kabinetu, Ministru prezidentu mainīt savu darbības stilu un būt daudz konkrētākiem, lai mēs visi kopā varētu stiprināt mūsu valsts drošību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamais premjerministra kungs! Cienījamie deputāti! Protams, par to mēs varam runāt daudz, un tā tēma ir ļoti plaša, bet mēs nevaram pateikt, ko pašlaik nozīmē nacionālā drošība.

Mūsu nacionālā drošība nav tikai tas vien, ka karavīri stāv pie robežām un aizsargā mūsu teritoriju. Mūsu nacionālās drošības sakarā ir jārunā arī par visu to, kas pirms diviem gadiem notika ar mūsu elektrību. Arī tas, ka 70 tūkstoši sēdēja divas nedēļas bez elektrības, ir nacionālās drošības jautājums.

Arī tas, ka Eiropas Savienībā 20 miljoni jeb 10 procenti iedzīvotāju ir bez darba, ir drošības jautājums. Un arī tas, ka mums Latvijā ir 31 tūkstotis jauniešu bez darba. Arī no tā ir atkarīga mūsu nākotne! Mūsu drošība ir atkarīga no tā, vai mēs tiksim ar to galā vai ne. Mums vajag domāt par to, kā samazināt visus tos skaitļus. Pie mums vēl joprojām mirstība pārsniedz dzimstību - nomirst daudz vairāk cilvēku, nekā piedzimst bērnu, jo mēs nestimulējam dzimstību.

Par to, ko teica Cilinska kungs. Cilinska kungs, gribu jums atbildēt. Vakar mēs atgriezāmies no Briseles, kur piedalījāmies pirmajā „Eiropas semestrī”, un vakar mums bija arī tikšanās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu, un viņš atgādināja, ka tieši vakar apritēja 80 gadi, kopš Hitlers pārņēma varu. Un tad sākās lielas problēmas Eiropā... Mēs arī to labi atceramies. Nevajag celt to ļoti sāpīgo tēmu, bet vajag cīnīties, lai to... Arī tas ir saistīts ar nacionālo drošību, tāpēc ka tuvojas 16.marts.

Un gribu atgādināt, ka tas pats Martins Šulcs, kas ir tieši no Vācijas, kur parādījās fašisms... Pagājušajā nedēļā, tad, kad mums bija ārpolitikas debates, es pievērsu uzmanību arī veselībai, it īpaši jauniešu veselībai. Tā arī ir nacionālā drošība. Ja mēs nevaram nodrošināt, lai mūsu armija būtu stipra, ar stipru mugurkaulu, tad, kā es jau teicu, tas ir slikti, tāpēc vajag steidzīgi sākt risināt arī šo problēmu, bet šo problēmu vajag risināt jau no bērnudārza, nevis no 20 gadu vecuma. Kāpēc jūs neatrisināt šo jautājumu?

Jūs daudzi sakāt un arī ļoti daudz ir rakstīts tajā atskaitē par to, kas noticis pasaulē. Protams, Latvija un pasaule - tās ir neatdalāmas daļas, bet citreiz mēs arī apsteidzam visu to situāciju, kas ir, - par laimi, mēs vēl nediskutējam par Mali, vai mēs sūtīsim turp savus kareivjus vai ne, bet Aizsardzības ministrija jau paziņoja par to, ka mēs laikam tomēr aizsūtīsim uz turieni līdz desmit cilvēkiem. Un cilvēki jau sāk zvanīt un prasīt, kāpēc mēs arī tur ejam, ja neviens mums vēl neprasa to. Francūži neprasa mums: „Palīdziet mums!” Par to nav nekāda runa. Tad mums arī vajag būt savai sejai.

Šodien arī raksta... Lasu „Latvijas Avīzē” tādu rakstu - „Ceļā uz spēcīgāku reģionālo kopienu”, kur Ziemeļu Padomes... jaunā prezidente, kas pārstāv Norvēģiju, arī saka, ka Ziemeļu Padomes sadarbība ar Baltijas valstīm ir jāpadara redzamāka.

Par to arī mums vajag runāt, kāpēc mums labas attiecības var būt ar lietuviešiem, ar igauņiem, un ka varētu būt labākas ar poļiem... ka mums vajag tikt kopējā projektā ar viņiem, un tad mēs būsim droši vismaz savā reģionā. Un tad mēs varēsim aizsargāties.

Tā ka es aicinu jūs, cienījamie deputāti, pievērst uzmanību tam, kas ir noteicējs vispirms Latvijā, un pēc tam, kas ir noteicējs pasaulē, tāpēc ka viss sākas no Latvijas. Ja mēs būsim stipri, veseli, gudri un ar labu maciņu, tad mums arī viss izdosies.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Mūsu premjers ir neapšaubāmi talantīgs cilvēks, un viņam piemīt tā īpašība - par visām lietām runāt pilnīgi vienādā intonācijā, un brīžiem tas atgādina tādu kā politinformāciju, brīžiem - kā tādu pastaigu pa mākoņiem, bet man tā kā gribējās tomēr drusku tuvāku zemei šo politinformāciju. Mēs, protams, visi atceramies situāciju pagājušajā gadā, kad Jēkabpilī policisti šāva uz policistiem, un tas, neapšaubāmi, ir valsts drošības jautājums. Un tad, pateicoties deputātam Zaķim, mēs arī uzzinājām, cik tad policisti saņem, un izrādās, ka divi no šiem policistiem, kas Jēkabpilī ar kailām rokām stājās pretī bruņotiem noziedzniekiem, saņem atalgojumu zem 300 latiem.

Tāpēc tas, ko es gaidīju no šī ziņojuma... es tomēr būtu gribējis dzirdēt par to, kāds tad ir varbūt tuvāko gadu plāns, kāda ir stratēģija, kāda ir perspektīva, lai šie policisti, ugunsdzēsēji, cietumsargi un robežsargi tomēr Latvijā sāktu justies kā cilvēki un lai viņiem nebūtu, teiksim, no darba brīvajā laikā jāstrādā par apsargiem un apkopējiem. Un apmēram 300 policistu ģimenes šobrīd ir trūcīgo iedzīvotāju statusā un saņem pabalstus. To es būtu gribējis dzirdēt! Jo tā teiksma par to, ka mēs esam palielinājuši par 30 latiem policistiem algu, nu, drusku neatbilst patiesībai, jo mēs uzturnaudu pārvērtām algā un no tās sākām atvilkt nodokļus. Tā ka reālais ieņēmums šiem policistiem tomēr ir mazāks nekā bija.

Un otra lieta. Pēdējā laikā ir sākušās runas par izdienas pensijām, un es varu jums apzvērēt, jo arī es tajā sistēmā drusku esmu strādājis, ka šī ir ļoti kutelīga un ļoti sensitīva lieta, par kuru runāt, kamēr nav pieņemts lēmums, ir diezgan bezatbildīgi, jo tas ir tas pats, kas zemā starta signāls. Visi tie, kuri varēs pensionēties, - tie, parādoties pirmajām šī vecuma palielināšanas pazīmēm, to arī izdarīs.

Tāpēc varbūt premjeram vajadzēja šinī jautājumā drusku nomierināt jau tagad uzkveldēto iztēli un varbūt pateikt kaut ko konkrēti par to, kādā virzienā tas darbs notiek un kādi rezultāti ir gaidāmi.

Un trešais, ko gribu pieminēt. Šodien mēs varam izlasīt pavisam svaigas ziņas, ka „Latvenergo” peļņa sasniedz 40 miljonus latu. Tas ir precīzi tikpat, cik visi iedzīvotāji šobrīd ir parādā par apkuri un visām citām lietām. Tātad visi šie iedzīvotāji faktiski ir to vien darījuši - strādājuši, lai „Latvenergo” varētu nopelnīt 40 miljonus latu! Nu kādā valstī mēs, mīļie, dzīvojam?! Energodrošība arī, es domāju, ir iekšējās drošības jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Latgaliski!”)

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Protams, gribu runāt par Cilinska kunga skarto tēmu - par Latvijas nacionālo drošību un Latgali.

Protams, šādu grāmatu esamība, par ko stāstīja Cilinska kungs, dara bažīgus, rada pamatu uztraukumam. Taču gribu atzīmēt, ka ir daudz literatūras, arī pašu latgaliešu sagatavotas, kura... ar kuru iepazīties es aicinu visus tos, kam interesē Latgales jautājums. Un tad varēs objektīvāk spriest par to, ko tad Latgale un latgalieši dažādos laikos ir paši gribējuši. Nav jāklausās dažādi citi autori un jālasa tādas grāmatas, kuru izcelsme nav zināma!

Gribu atgādināt, ka pagājušogad tepat Saeimas bibliotēkā bija sarīkota latgaliešu grāmatu izstāde. Diemžēl ne visai daudzi no jums uz to bija atnākuši. Katrā ziņā mans pienākums ir jums atgādināt, ka tāda... arī tāda satura literatūra ir.

Pavisam drīz... Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs aicina visus uz dokumentālās filmas „Latgale. Trīs stāsti” prezentāciju. Es arī izmantošu iespēju un aicināšu jūs, lai jūs varētu labāk iepazīt to, ko tad latgalieši īsti stāsta par savām idejām un saviem mērķiem.

Un, ja runājam par šo Dombrovska kunga ziņojumu, tad jāsaka godīgi: tiešām par Latgales jautājumu tajā ir pavisam maz informācijas, un Latgales tēma ir skarta varbūt par maz, es pat teikšu, jo faktiski tikai divās rindkopās tur ir minēts nedaudz par Latgali, Latgales kultūras programmu, kas ir ļoti maza finansiāli.

Un gribu pateikt nobeigumā tikai to, ka Latgale un latgaliešu valoda nav nekādā ziņā drauds Latvijas drošībai. Bet, ja mēs par to nerunāsim, tad par to runās citi, un tad tiešām tas kļūs par draudu visai Latvijas valstij.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi deputāti! Vispirms paldies Ministru prezidentam par šo ziņojumu. Nacionālās drošības komisija vakar iepazinās ar šo dokumentu, un tai bija iespēja arī uzdot jautājumus, detalizētus jautājumus, šī dokumenta autoriem, kurus bija deleģējis Ministru kabinets, un tā pieņēma šo ziņojumu, šo dokumentu, zināšanai.

Tomēr es gribētu jums nepastarpināti paust savu viedokli par nacionālās drošības tēmu.

Jebkurš nacionālās drošības jautājums sākas ar drošības risku analīzi. Tātad mums ir jāizanalizē šie riski, kas šobrīd mums vai nu ir rītdienas jautājums, vai nākošā gada jautājums, vai varbūt nākošās piecgades vai desmitgades jautājums. Un uz šīs riska analīzes pamata top valdības pasākumu plāns ar ļoti konkrētiem mērķiem. Protams, ar drošību mēs bieži vien saprotam ļoti vienkāršas lietas - militāro drošību, ģeopolitisko drošību, bet maz runājam par to, ka faktiski tā jau ir sabiedrības drošība, tā ir mūsu drošības sajūta - justies labi savā ģimenē, uz ielas savā pilsētā un labi savā darbā, ieskaitot vidi, kas ir droša vide uzņēmējdarbības veicināšanai, lai mēs labāk dzīvotu. Protams, es apskatīšu katru drošības sadaļu atsevišķi, tāpat kā tas bija šajā dokumentā.

Ja mēs runājam par globālo un par reģionālo risku analīzi, tad, protams, šeit ir arī militārā riska analīze, un šis panākums tātad māca regulāras mācības 5.panta ietvaros, tāpat arī Baltijas gaisa telpas aizsardzību. Tie ir konkrēti panākumi. Bet tas ir kolektīvās drošības sistēmas panākums, nevis mūsu valsts panākums. Un šeit es vēlreiz gribu atgādināt, ka ne jau vienā gadā mēs spēsim budžetā pielikt 1 procentu klāt militārajiem izdevumiem. Tas jādara katru gadu pakāpeniski, lai tas būtu skaidrs signāls, ka mēs esam šīs kolektīvās drošības sistēmas dalībnieki.

Jo tikai tādā veidā mēs varēsim pasargāties no tiem globālajiem un reģionālajiem riskiem, kas pasaulē radīsies ik brīdi. Pie reģionālajiem riskiem es noteikti pieskaitītu arī to analīzi, kādā veidā mēs veidojam savu diplomātiju divpusējās attiecībās ar mūsu kaimiņiem. Prasītos arī šajā dokumentā un nākošajā dokumentā tam pievērsties daudz biežāk.

Par finanšu riskiem ir vesela sadaļa, un šeit jāsaka, ka tiem gan valdība, gan Nacionālās drošības komisija, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā gadā ir veltījusi daudz uzmanības. Un varbūt tāpēc mūs arī šie finanšu satricinājumi nav skāruši, kādi tie varbūt būtu bijuši, ja mēs šai drošības analīzei un risku novēršanai nebūtu pievērsuši uzmanību. Un man ir liels prieks, ka vesela sadaļa ir par sociālo drošību.

Ja mēs padomājam un runājam šeit par grāmatām, varbūt pat par zināmu aģitāciju par radikālu cilvēku grupu veidošanos, iespējams pat par radikālu politisku, Latvijas valstij nelabvēlīgu spēku veidošanos, tad labvēlīga augsne tam tomēr ir nabadzība un bezdarbs, un tāpēc noteikti būtu jābūt skaidram valdības plānam, kura varbūt drusku trūkst šajā dokumentā, - tam, kādi tieši būs nākošie pasākumi šajā gadā un arī nākošajā gadā. Mēs vērojam pozitīvas tendences, bet ar to vien ir par maz.

Tāpat arī noziedzība ir konkrēta nacionālās drošības problēma, kas mums ir jāņem vērā. Ja šobrīd noziedzības līmenis ir samazinājies - un mēs par to priecājamies -, tad tas nenozīmē, ka tā būs vienmēr - mūžīgi, un mums būtu jāsasniedz maksimāli minimāls noziedzības līmenis.

Prieks arī par to, ka šeit ir atspoguļota demogrāfija. Jā, demogrāfija arī ir nacionālās drošības jautājums! Nav cilvēku - nav valsts! Un es domāju, ka visiem deputātiem tas ir skaidrs, tāpēc demogrāfiskajiem jautājumiem mēs pievērsīsim arvien lielāku uzmanību un arī finansēsim tos.

Es domāju, ka mēs energodrošībā par maz runājam ne tikai par enerģijas pieejamību un piegāžu drošību, bet mēs neaizdomājamies par to, cik lielu lomu mūsu drošības apziņā spēlē enerģijas lietotāju, galalietotāju, saņemtā pakalpojuma cena. Tātad visai šai enerģētiskajai stratēģijai, lai radītu enerģētisko drošību, būtu jānodrošina arī zema galalietotāja maksimālā cena - tas, kas interesē katru mājsaimniecību, kas interesē katru uzņēmumu, kas samazina pašizmaksu, kas dod ģimenei stabilitātes sajūtu nākotnē.

Un es gribu kā pozitīvo atzīmēt to, ka ļoti daudz gan Nacionālās drošības komisija, gan valdība, gan citi atbildīgie dienesti ir paveikuši tieši informācijas tehnoloģiju drošībā. Tieši pēdējā gadā līdz ar CERT.LV izveidošanu, arī ar finansējuma palielināšanu CERT.LV...

Sēdes vadītāja. Zatlera kungs, cik laika jums vēl nepieciešams?

V.Zatlers. Viena minūte! Vienas minūtes pietiks.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet!

V.Zatlers. Tātad redziet, mēs laikus apzinājāmies to, ka interneta tehnoloģiju laikmetā šī informācijas tehnoloģiju drošība ir ļoti būtiska un ka mēs nevaram atpalikt no citām valstīm, bet vēl vairāk mēs nedrīkstam atpalikt no noziedzīgās vides vai arī no teroristu vides - vienalga, kam būtu kādi ļauni mērķi pret mūsu valsti.

Un, es domāju, šajā virzienā jāiet arī tālāk, bet es gribētu redzēt nākošajā reizē skaidru riska analīzi, ko mēs, protams, skatīsim atsevišķi, un skaidru valdības pasākumu plānu vismaz gadam - ar perspektīvu trijiem līdz pieciem gadiem.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. (No zāles: „Ai! Oi!”)

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Analizējot šo ziņojumu un to, ko tajā nupat Ministru prezidents ir akcentējis, proti, iepazīstoties ar tā saturu, mūs tiešām priecē, ka ziņojumā nav neviena vārda par Politisko partiju apvienību „Saskaņas Centrs” un nav nevienas idejas vai tēzes, ka Politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs” jebkādā veidā būtu apdraudējusi nacionālo drošību, lai gan vairākiem Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” pārstāvjiem ir liegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Mūs sarūgtina tas, ka, ņemot vērā likumā „Par valsts noslēpumu” ietvertos kritērijus, par valsts noslēpumu nevar atzīt valsts amatpersonu prettiesiskās darbības... Arī šajā ziņojumā nav ietverts... Tomēr - par ko tad viens otrs politiķis tika vajāts un kādēļ šīs pielaides netika izsniegtas?

Nākamie divi jautājumi, kuriem ir būtiska nozīme. Manā skatījumā, ir lielas iebildes attiecībā uz šāda veida aspektu ietveršanu šajā ziņojumā.

Jautājums par referendumu - par valodas referendumu. Jāņem vērā, ka sabiedrība nav vainīga pie šīs problēmas. Vainīgi ir politiķi, kuri šo problēmu ilgus gadus nevarēja atrisināt. Un atbildība par šāda veida iniciatīvām būtu jāuzņemas politiķiem, jo šī problēma, kas pastāv jau 20 gadu garumā, vienkārši ir nonākusi... tika nonākusi Saeimas sēdē, un šajā gadījumā politiķi to nacionālo drošību un to integritāti ir vairāk apdraudējuši ar savām politiskajām runām un uzstāšanos.

Par Latgali. Kā cilvēkam no Latgales man tiešām... Biju ļoti izbrīnīts, klausoties Cilinska kunga teikto. Viņš rādīja visiem grāmatu, kuru citādāk to nosaukt nevar kā vien par daiļliteratūras darbu. Es tiešām jūs, Cilinska kungs, aicinu iepazīties ar Satversmes sapulces stenogrammām! Tur latgalieši pārstāvēja Latgales autonomijas ideju. Es tiešām jūs aicinu iepazīties ar tām pamattēzēm un pamatproblēmām, par ko latgalieši tajā laikā cīnījās.

Un, ja tagad jūs ālējaties ar vienu tiešām nezināmas izcelsmes grāmatu un mēģināt to pretnostatīt latgaliešiem attiecībā uz to jau simts gadus iepriekš... gandrīz simts gadus iepriekš pausto ideju, es nedomāju, ka tas lielā mērā ir korekti attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Elksniņa kungs! Tajā dienā, kad jūs dabūsiet pielaidi, jūs uzzināsiet, no kurienes ir nācis finansējums šim daiļliteratūras darbam.

Paldies. (Starpsaucieni no zāles. VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Mana runa nebūs par Latgali, bet būs par sāpīgo jautājumu - finansējumu aizsardzības jomai.

Gan Krēsliņa kungs, gan Ādamsona kungs - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļi - pieskārās tam, un viņiem ir taisnība. Saeima iepriekšējā gada nogalē akceptēja vidēja termiņa budžetu 2013.-2015.gadam, un tur arī parādās, ka šie skaitļi jeb procenti iet mazumā. Tajā pašā laikā... Šajā dokumentā, ko mēs apstiprinājām, parādās arī cipars „2 procenti” un gads - 2020.gads. Tā ir zināma pretruna. Mūsu komisija tāpēc uz komisijas sēdi uzaicināja arī finanšu ministru Vilka kungu, kurš izskaidroja, ka šis vidēja termiņa budžets... ka tie ir tā sauktie bāzes izdevumi. Un, piemēram, tā kā aizsardzības jomā ļoti lielu budžeta daļu sastāda iepirkumi... Ja, piemēram, 2014. vai 2015.gadā beidzas iepirkums kādam konkrētam aprīkojumam vai patruļkuģiem, tad jau nākamajā gadā šie izdevumi vairs neparādās, tāpēc arī ir šis procentuālais kritums. Līdz ar to... neskatoties uz to, es gribu teikt, ka komisija nolēma šīgada budžeta izstrādei aizsardzības jomā īpaši sekot līdzi un pārliecināties, lai budžetā nākamajam gadam parādītos tas pieaugums, par ko arī Ministru kabinets iepriekšējā gadā ir balsojis, un arī šie 2 procenti, ko Saeima, nobalsojot par aizsardzības koncepciju, ir pieņēmusi kā gala datumu un ciparu, kad mēs beidzot būsim izpildījuši NATO prasības. Līdz ar to parlamentārā kontrole šajā jautājumā būs, kā jūs jutāt, kolēģi, ne tikai no opozīcijas puses, bet arī koalīcija tam visam sekos līdzi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC).

Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribētu pieskarties tiem jautājumiem, kuri šajās debatēs vēl netika minēti.

Pirmais jautājums ir par mūsu jaunatnes garīgo un fizisko veselību, par kuru aizsardzības ministrs nesen izteicās ļoti skarbi - mūsu jaunatne ir sapīpējusies, aptaukojusies un tā tālāk. Diemžēl šajā ziņojumā gan ir pieminēti sabiedroto pūliņi narkotiku apkarošanā Afganistānā, bet nemaz nav pieminēta narkomānija Latvijā. Bet narkomānija Latvijā līdzinās epidēmijai, īpaši tagad, kad Latvijā ir pilnīgi legalizēti tā sauktie vīraki jeb aromātiskie maisījumi, kas pēc būtības ir sintētiskās narkotikas, kas piemaisītas dažādām, teiksim tā, ziedēm, sausajiem maisījumiem un tā tālāk. Tie Rīgā ir pārdošanā, un daži jaunie cilvēki, izmantojot tos, galīgi zaudē prātu un izdara noziegumus. Par to nesen minēja, piemēram, Rīgas policijas vadītājs Grišina kungs. Viņš teica, ka vienīgais, ko policija var izdarīt ar šīm točkām, ir, teiksim, slēgt tās par to, ka tās neatbilst ugunsdzēsības normām, jo mums tagad Krimināllikumā trūkst panta, saskaņā ar kuru var apkarot šo tā saukto legālo narkomāniju.

Man šķiet, ka tas pārvēršas par lielu problēmu Latvijas mērogā un ka par to ir jārunā, bet diemžēl jūsu ziņojumā nemaz nav minēts iekšlietu konteksts, tur nav informācijas par noziegumiem, kas apdraud cilvēkus uz ielas, to statistikas. Manuprāt, tieši tie ļoti apdraud Latvijas cilvēkus, vairāk nekā mītiskie Krievijas stratēģiskie bumbvedēji, kas lido virs Baltijas jūras. Jūs jau zināt, ka dažām valstīm joprojām ir reaktīvās lidmašīnas. Kaut Latvijai to nav, diemžēl Krievijai ir, un Krievijai ir arī, teiksim tā, lidlauki Kaļiņingradas apgabalā un Pēterburgā, viņiem vajag mācīties lidot, bet viņi nelido virs Latvijas teritorijas. Protams, mēs varam aizrunāties pat līdz tam, ka Latviju apdraud mākslīgie pavadoņi, kas lido virs mūsu teritorijas.

Bet, ja runājam korektāk, tad es domāju, ka viens no jautājumiem, kas ir skarts jūsu ziņojumā, ir jautājums par informatīvo drošību. Mani ļoti interesē, kas ir šie nelabvēļi, kas apdraud Latvijas informācijas drošību. Diemžēl tur ir tikai mājieni. Nosauciet, lūdzu, kādu kanālu, miniet kādu avīzi! Tas ir ļoti interesanti, un man, teiksim, kā profesionālam žurnālistam gribētos uzzināt, vai valdības un koalīcijas pārstāvji nemaz nerunā pa Krievijas, pa krievu valodā rādošiem kanāliem vai pa radio. Ziniet, aizvakar es biju virtuvē, gatavoju sev ēst - skatos, Parādnieka kungs televizorā runā tīrā latviešu valodā. (Zālē smiekli. No zāles: „Televizorā!”; dep. I.Parādnieka starpsaucieni.) Tīrā latviešu valodā! Nu, protams, es ēstgribu zaudēju, bet man bija interesanti. Viņš taču uzstājās krievu kanālā, bet, protams, runāja valsts valodā. Tas par informatīvo telpu.

Bet, ziniet, es gribu jums atgādināt vēl vienu lietu. Jūs orientējaties savā politikā uz ASV. ASV ir jūsu, teiksim tā, saule, bet ko izdarīja Baraks Obama nesen? Viņš pieņēma speciālu likumu, ar kuru dažiem miljoniem cilvēku, kas bija nelegāli atbraukuši no Meksikas, iedeva ASV pilsonību. Bez nekāda referenduma, bez nekādas meksikāņu propagandas cilvēki vienkārši saprata, kas ir labāk: labāk lojāli cilvēki ar ASV pasēm nekā tādi, kas valstī atrodas nelegāli. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.)

Dombrovska kungs! Dombrovska kungs, jums bija lieliska iespēja iniciēt likumprojektu, lai visiem nepilsoņiem dotu pilsonību, un tādā gadījumā nekādu referendumu Latvijā nebūtu. (No zāles dep. J.Reirs: „Tāpat kā Meksikā pēc 200 gadiem!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Ne par Latgali, par Lietuvu...

Cienījamie kolēģi! Ziņojums, protams, ir vispusīgs, aptver visas nacionālās drošības jomas un sfēras un droši var kalpot par pamatu tālākam darbam nākotnē, jo pēc šī ziņojuma noklausīšanās sākas darbs pie papildinājumiem, pie nākamā gada ziņojuma.

Ziņojumā tiek runāts arī par enerģētisko drošību, un tas principā ir ļoti labi, apsveicami, jo pēc eiro ieviešanas, pēc mūsu iestāšanās nākamajā Eiropas Savienības pakāpē, neapšaubāmi, enerģētiskā drošība kļūs ja ne par galveno, tad par vienu no prioritārajām jomām.

Līdz šim brīdim mums ir gājis diezgan sarežģīti. Mēs zinām, ka pašreiz Latvija ar elektroenerģiju sevi nodrošina un to iepērk pietiekamā daudzumā. Taču aprēķini liecina, ka tuvākajā laikā mums būs nepieciešami vēl papildu resursi. Vairākus pēdējos gadus, jau ilgu laika periodu, šā iztrūkuma kompensāciju mēs saistām ar topošo Ignalinas atomelektrostacijas projektu. Taču laika posmā no iepriekšējā ziņojuma līdz šim ziņojumam ir bijuši politiski notikumi - referendumā šis projekts netika atbalstīts, ir jauna valdība Lietuvā. Principā jāuzteic valdība kaut vai par to, ka tālāka šīs problēmas attīstība notiek ciešā sadarbībā, informācijas apmaiņā.

Principā tas, uz ko es gribu aicināt: mums ir nepieciešams izstrādāt alternatīvu elektroenerģijas ieguves un enerģētisko vajadzību apmierināšanas stratēģiju, jo paļauties tikai uz to, kas būs mūsu kaimiņzemē, nevar. Varbūt risinājums ir savienojumu ar Ziemeļeiropu izveidošana, lai iekļautos Ziemeļu elektroenerģijas biržā. Jebkurš iespējamais risinājums, es domāju, mūsu nacionālajai drošībai būtu ļoti svarīgs, jo paļauties uz vēja vai saules enerģiju nevar. Enerģētiskās neatkarības, enerģētiskās drošības ziņā mums ir jābūt izejai. Ja nav iespējams enerģiju saražot šeit, jābūt vismaz iespējai caur šiem savienojumiem to iegūt no alternatīviem Ziemeļeiropas avotiem. Tas varētu būt viens no ieteikumiem tālākam šī dokumenta attīstības ceļam, un par to noteikti mēs dzirdēsim nākošgad.

Paldies premjerministram! Paldies visiem, kas strādāja pie šī svarīgā dokumenta tapšanas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie klātesošie! Ja reiz šajā Ministru prezidenta ziņojumā runa ir arī par sabiedrības integrāciju - tas ir 2.2.punkts -, tad, manā skatījumā, šajā konkrētajā punktā, it īpaši pēdējā rindkopā, ieviesusies būtiska kļūda vai neprecizitāte. Tur ir teikts, ka viens no pasākumiem, kurš veicina sabiedrības saliedētību, ir latviešu valodas apguves nodrošināšana Latgales reģionā.

Es atļaušos pieļaut, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, jo Saeima, skatot 2013.gada budžetu, noraidīja visus tos sagatavotos un iesniegtos priekšlikumus, kuru mērķis bija nodrošināt bezmaksas valsts valodas kursus strādājošajiem. Taču reālajā dzīvē, manuprāt, šim nolūkam valsts neizdalīja neko. Un, ja bezmaksas valodas kursi strādājošajiem arī notiek, kā tas ir Rīgā, Daugavpilī un daļēji Liepājā, tad tikai un vienīgi uz pašvaldību rēķina. Līdz ar to, manā skatījumā, šis punkts, kuru sagatavoja Izglītības un zinātnes ministrija, ir precizējams vai labojams, jo šis apgalvojums vienkārši neatbilst patiesībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam. (No zāles: „Ai!”; „Āā!”)

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Tikai dažas replikas. Paldies Ministru prezidentam par interesanto ziņojumu. Var piekrist daudzām kritiskām piezīmēm, kas jau izskanēja. Man šķiet, ka ļoti svarīgi tomēr ir atšķirt slimību no simptomiem. Un diez vai var piekrist ziņojumā apgalvotajam, ka, piemēram, referendums par divvalodību sašķēla sabiedrību. Faktiski šis referendums vienkārši parādīja... izgaismoja tās problēmas, kas jau pastāvēja, jo diemžēl, kamēr tas nenotika, valdība priekšroku deva ļoti virspusējai pieejai, ka nekādu problēmu nav. Taču, kā zināms, noliegt problēmu esamību ir pats sliktākais ceļš, kā šīs problēmas risināt. Un vai patiešām visā nopietnībā jūs, cienījamais Ministru prezidenta kungs, apgalvojat, ka vairāku, pat ne pārāk populāru, organizāciju aktīvisti patiešām varētu pāris mēnešu laikā apgāzt visu valsts politiku? Var būt, ka problēmas tomēr eksistēja, bet jūs vienkārši negribējāt vai nespējāt tās risināt?

Attiecībā uz tām receptēm, kuras jūs piedāvājat problēmu risināšanai. Agešina kungs jau ļoti labi norādīja uz dažiem trūkumiem, taču te vēl varētu daudz ko papildināt, piemēram, to, ka vairākas programmas ir orientētas uz noteikta vecuma cilvēkiem, tajā skaitā uz nepilsoņiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Bet, piedodiet, šai cilvēku kategorijai vairs nav valodas problēmu! Problēmas ar valsts valodu ir gados daudz vecākiem cilvēkiem, taču viņiem arī šīs ierobežotās programmas nav pieejamas. Tā ka es tomēr aicinu jūs ieskatīties dziļāk problēmas būtībā, atzīt problēmu esamību un neizlikties, ka ir daži ekstrēmistiski noskaņoti cilvēki un ka visas problēmas ir tieši viņu dēļ. Protams, radikāli noskaņoti cilvēki ir, bet patiešām, vai jūs, Cilinska kungs, patiesi uzskatāt, ka jūsu nocitētā grāmata ir vislielākais drauds Latvijas drošībai? Piedodiet, ja valsts drošību var apdraudēt ar vienu grāmatu, tad tas jau signalizē par daudz nopietnākām problēmām šajā jomā.

Kā zināms, mums ir vārda brīvība, un jebkurš var brīvi paust savu viedokli, tāpēc es neredzu pamata, lai šausminātos par to. Ja šādās grāmatās ir ietverti aicinājumi uz vardarbību vai uz diskrimināciju, vai uz naida kurināšanu, tad tā ir cita lieta. Tad, protams, tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu ķerties klāt pie šīs lietas, bet, ja cilvēks vienkārši izsaka savu viedokli... Nu, piedodiet, tādas ir cilvēka tiesības! Protams, varētu minēt arī dažas publikācijas gan medijos, gan grāmatās, kas pauž tikpat nepieņemamus viedokļus, tikai no citas puses. Es domāju, ka to nevajadzētu darīt, jo tomēr mums jānošķir stratēģiskas nostājas no dažu marginālu grupu vai marginālu cilvēku viedokļiem.

Es vēlreiz aicinu jūs, Ministru prezidenta kungs, pievērsties problēmām, nevis ārējiem simptomiem, un attiecībā uz integrācijas jautājumu „Saskaņas Centrs” nekad neatteiks jums savu palīdzību un labu sadarbību, jo diemžēl izskatās tā, ka mēs tomēr daudz vairāk zinām par šiem jautājumiem nekā esošās koalīcijas partijas un valdība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Godātie kolēģi! Mani uzrunāja Cileviča kungs ar tikko teikto par daudzām un dažādām publikācijām. Dombrovska kungs! Valsts drošību lielā mērā nosaka arī tas, kā tiek maksāti nodokļi. It sevišķi šai valdībai, kas ir deklarējusi ļoti aktīvu cīņu pret nodokļu nemaksātājiem, vajadzētu jau nu ļoti sekot līdzi šai nodokļu iekasēšanas lietai. Un, ja valdības konsultants var pateikt, ka patlaban maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu, tad kādus padomus valdības konsultants dod valdībai?!

Paldies. (Aplaudē dep. E.Siliņa un daži citi deputāti.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Ministru prezidents vēlas kaut ko piebilst? Ja ziņotājs nevēlas neko piebilst, tad šis darba kārtības jautājums ir izskatīts. Par šo jautājumu balsojums nav nepieciešams. Jautājums uzskatāms par izskatītu. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - darba kārtības sadaļa „Likumprojektu izskatīšana”.

Taču, pirms mēs sākam izskatīt likumprojektus, mums ir ierosināts kārtējais darba kārtības grozījums sakarā ar likumu par pašvaldībām. Deputāti Čigāne, Kalniņš, Dombrovskis, Cilinskis un Valainis lūdz izdarīt izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā nodošanai komisijām likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”; dep. J.Urbanovičs: „Vai Prezidijs nevar sagatavot normālu darba kārtību?!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 40, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad darba kārtība grozīta un likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””.

Atbildīgā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ir saņēmusi 56 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir labojums termina „atļauja” skaidrojumā. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī par terminu skaidrojuma izmaiņām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalstīja un iekļāva 4.priekšlikumā, kuru izstrādāja atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 6.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī sekojošais 8.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt terminu, kurš turpmāk tekstā netiek lietots. Guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka operatoru rīcību gadījumos, kad pārkāpti atļaujas nosacījumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 13. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums, kas liedz CO2 uzglabāšanu Latvijas ģeoloģiskajās struktūrās. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 15. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums par īpašu prasību noteikšanu specifiskiem piesārņotājiem. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 19. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 20., 21. un 22. - trīs priekšlikumi grozījumiem 29.pantā. Komisija tos visus atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums par pamatziņojuma izstrādes kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz mainīt vietām divus punktus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums par atļaujas nosacījumu publicēšanu. Arī guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī lūdzu atbalstīt 30. un 31. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums par 32.pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas, atbalstīts, iekļaujot 35.priekšlikumā, kuru sagatavojis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Cilinskis. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 34. un 35.priekšlikumu.

I.Līdaka. 36. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Veiko Spolīša priekšlikums. Nākamie priekšlikumi attiecas uz teritorijām, kas piesārņotas ar nesprāgušu munīciju. Tātad 36. - Spolīša priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 38. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - komisija atbalstīja, iekļaujot 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 39. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija iekļāva 40.priekšlikumā, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 39. un 40.priekšlikumu.

I.Līdaka. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir par kārtību, kā tiek sertificētas fiziskās personas darbam ar militāra rakstura piesārņojumu. Ir atbalstīts daļēji, iekļaujot 43. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 45. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums par piesārņotāja pienākumiem. Komisijā, protams, lūdza atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 46. - Juridiskā biroja redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Jau par pārejas noteikumiem. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 49. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī par pārejas noteikumiem. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 52. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Jau par likuma pielikumiem. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par likuma 3.pielikumu. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 56. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, kuru lūdzu Saeimā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Ir iesniegts viens priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, ko pati komisija ir simtprocentīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav zālē, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Ināra Mūrniece... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... ir zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 15.30, tātad turpinām Saeimas 31.janvāra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas un ievērojiet cieņu pret referētāju! Brigmaņa kungs!...

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, trešais lasījums.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 6. - deputātes Ineses Laizānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Poriņa. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 11. - deputātes Ineses Laizānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Poriņa. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. Un pēdējais, 13., ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 20. Likums pieņemts. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ir saņemti 20 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas tapa pēc Latvijas Lielo pilsētu asociācijas priekšlikuma un kas noteic: „Domes sēdes ieraksta audioformātā, kuru ievieto pašvaldības domes mājaslapā internetā.” Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu un izslēdz normu, ka ikviens deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā, kas ir saistīts ar šo audioierakstu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Tālāk seko virkne priekšlikumu, kas skar 38.pantu, un šie priekšlikumi nosaka kārtību... tātad amatu savienošanas ierobežojumus. Šajā sakarā arī pašvaldībām ir bijis daudz jautājumu, kā šie ierobežojumi tiks noteikti. Tātad būtu svarīgi - un tāds ir arī Saeimas Juridiskā biroja viedoklis -, ka, izvērtējot, vai deputāts amatu drīkstēs savienot ar amatu pašvaldības administrācijā... Piemēram, runājot par 38.panta otrās daļas 2.punktu, kura izveidošanas mērķis ir padomu un konsultāciju sniegšana pašvaldības amatpersonām... Tās ir tā sauktās konsultatīvās personas un padomnieki.

Tad, lai izvērtētu, vai amatu savienošana konkrētajā gadījumā ir pieļaujama, ir jāņem vērā attiecīgajā darba līgumā un amata aprakstā noteiktie pienākumi, kā arī citi tiesību akti, no kuriem izriet amata uzdevumi.

Bet tagad atgriezīsimies pie konkrētiem priekšlikumiem.

4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts... daļēji iekļauts tālākajos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 5. - Juridiskā biroja redakcionālas dabas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionālas dabas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 7. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas izslēdz aizliegumu savienot deputāta amatu ar domes darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu, jo nav redzams interešu konflikts. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas precizē normu, ka tieši vai pastarpināti ir aizliegts sniegt pašvaldībai pakalpojumus šī panta otrajā daļā minētajos gadījumos. Un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka 2.pantā minētos pienākumus pašvaldībai nevar sniegt kā pakalpojumu neatkarīgi no tiesisko attiecību formas. Turklāt deputāti šos pakalpojumus nevar sniegt arī pastarpināti, tas ir, ar trešo personu starpniecību. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas novērš normu dublēšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 13. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums, kas nosaka atklātās balsošanas kārtību, kura ir analoga tai, kā tas notiek Saeimā atklātās balsošanas gadījumā. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 14. - Juridiskā biroja redakcionālas dabas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 15. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums, kas izslēdz normu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saistošos noteikumus publicē ministrijas mājaslapā internetā. Tātad paliek, ka... jo arī šī norma netiek reāli pildīta un pagaidām šie... tie tiek publicēti attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā, bet nākotnē tiks strādāts pie tā, lai tie tiktu publicēti arī „Latvijas Vēstnesī”. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 16. - Juridiskā biroja redakcionālas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 59.pantu, ņemot vērā, ka normas par interešu konfliktiem ir reglamentētas interešu konfliktu novēršanas likumā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir radies pēc Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikuma un kas paredz, ka tad, ja domes priekšsēdētājs ir saņēmis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieprasījumu pēc paskaidrojumiem, tie būtu jāiesniedz nevis triju dienu laikā, kā tas bija līdz šim, bet septiņu dienu laikā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem un kas nosaka, ka prasības par pašvaldības domes sēžu norises audioierakstu ievietošanu domes mājaslapā izpilde ir jānodrošina ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.jūlijam, savukārt ierobežojumi amatu savienošanai, kas ir noteikti šajā likumā, stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūliju, proti, ar nākošo sasaukumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Fiskālās disciplīnas likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi 80 priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam.

Likumprojektu pirms trešā lasījuma mēs esam nedaudz mainījuši konceptuāli, tajā ir ietvertas dažas jaunas lietas, jaunas normas.

Pirmkārt, mēs attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumu paredzam, ka vēlēšanu gadā šie budžeta sastādīšanas procesi nedaudz atšķirsies no vienkāršā gada.

Otrs jauninājums, kas tika pieņemts komisijā ar komisijas priekšlikumu, skar budžeta deficīta iespējas. Kā atceramies, otrajā lasījumā mēs pieņēmām, ka strukturālais deficīts var būt nulle, taču pašreizējā situācijā... šajā variantā strukturālais deficīts var būt mīnus 0,5 procenti.

Esam arī precizējuši Fiskālās disciplīnas padomes ievēlēšanas kārtību, kā arī kritērijus Fiskālās disciplīnas padomes locekļiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14. -atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14. -atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14. -atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14. -atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 28. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Kolēģi! Kā jau ziņotājs teica, likumprojekta trešajam lasījumam sagatavotā redakcija krasi atšķiras vienā ļoti nopietnā parametrā, kurš ir noteikts... nostiprināts likumprojekta 10.pantā „Bilances nosacījums”. Proti, līdz tam otrajā lasījumā pieņemtā redakcija pieļāva, ka vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likuma projektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par nulli. Tad šis kritērijs tika mainīts uz to, ka nedrīkst noteikt mazāku par mīnus 0,5 procentiem no attiecīgā gada IKP.

Patiesībā ir izdarīts ļoti nopietns solis uz priekšu, un es šeit saredzu arī opozīcijas deputātu kritikas vērā ņemšanu, jo mēs kritizējām valdību par fiskālās stimulācijas izskaušanu no valdības ekonomikas arsenāla... ekonomikas pārvaldes arsenāla, kas noteikti bija kaitīgi. Līdz ar to šis priekšlikums ir jāatbalsta katrā ziņā, bet, kaut arī tas ir solis uz priekšu, šis solis tomēr ir mazs. Kāpēc?

Bez tā, ka valstij ir pienākums būt taupīgai, valstij ir vēl viens pienākums, proti, attīstīt ekonomiku.

Ir viens vēsturē pārbaudīts princips. Ir pārbaudīts un pierādīts: ja bagātība palielinās straujāk, nekā palielinās parāds, tad parāda nasta samazinās, un tāpēc bagātajam ir vieglāk atdot parādu nekā nabagajam. Lai nodrošinātu, ka šis pārsniegums būtu... lai tas īstenotos, ieguldījumiem ir jābūt lielākiem, nekā tas var būt nodrošināts ar iespējamo parādu - mīnus 0,5 procenti gada budžetā.

Tam ir lieliski pierādījumi. Es gribētu atgādināt, ka Vācijas, fiskālās modes noteicējas, parāds mūsdienu Eiropai visu pēdējo desmit gadu laikā ir bijis daudz lielāks nekā Māstrihtas kritērijos noteiktais, - aptuveni 80 procenti, un tikai pavisam nesen, pēdējo divu gadu laikā, ir sākusies budžeta konsolidācija arī Vācijas finanšu sistēmā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz visiem aicinājumiem un saukļiem, Vācija, kā arī Francija iepriekšējās desmitgades sākumā patiesībā abas ir pārkāpušas tos noteikumus, kas bija ielikti Eiropas monetārās sistēmas pamatos.

Bet kāpēc tas tika izdarīts? Tieši tāpēc, ka, izveidojot budžeta deficītu, kas lielāks par 3 procentiem un ko noteica Māstrihtas kritēriji, gan Vācijai, gan Francijai bija iespējas motivēt lielāku savas ekonomikas attīstību. Ja mēs runājam par Vāciju, kas tagad kā modes noteicēja piespiež mums visiem eirozonā noteikt pēc iespējas mazāku budžeta deficītu, tad ko varam runāt par Latviju, kurai ir nepieciešams izrāviens uz priekšu ekonomikas attīstībā, ja mēs vēlamies tiešām pārvarēt mūsu ekonomikas deindustrializāciju un mūsu depopulāciju!

Vācija ir kodols... Vācija ir kodola kodols, vārdu sakot, un līdz ar to Vācijas interesēs ir panākt, lai neviena cita valsts ārpus kodola neatļautos turpmāk aizņemties uz kodola ekonomikas rēķina. Un tāpēc Vāciju var saprast. Var saprast, kāpēc tā pieprasa, lai arī visas citas valstis tomēr būtu „taupīgas” (pēdiņās).

Taču es gribu atgādināt, ka mūsu, Latvijas, interesēs ir attīstīties krietni straujāk, lai tomēr panāktu, ka mūsu ieguldījumi ekonomikā ir lielāki, lai tie nodrošinātu šo pārsniegumu, proti, bagātības pieauguma pārsniegumu pār parāda pieaugumu. Un, lai to izdarītu, mīnus 0,5 procenti ir par maz. Tas ir par maz!

Tāpēc, atbalstot šo konkrēto priekšlikumu kā soli uz priekšu, es tomēr uzskatu, ka mēs nevaram kopumā šo likumprojektu atbalstīt, un es aicinu atturēties balsojumā par šo likumprojektu kopumā. Es izmantoju šo konkrēto priekšlikumu kā ieganstu, lai savu aicinājumu izteiktu no tribīnes. Gribētos, lai jūs ņemtu vērā manus apsvērumus.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es saprotu, ka balsojums netiek pieprasīts. Tātad deputāti atbalsta 30.priekšlikumu.

J.Reirs. 31. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 45. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 46. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat ir atbalstīts un iekļauts 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 59. - deputātes Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 60. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! 60.priekšlikumā noteiktais Fiskālās disciplīnas padomes sastāvs ir ierobežots tikai ar tiem lietpratējiem, kuri ir ievēlēti tajā no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Līdz ar to Fiskālās disciplīnas padomē nevar būt ievēlēti, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu speciālisti un ekonomisti. Manuprāt, mūsu padomes... Fiskālās disciplīnas padomes turpmāko darbību tas var padarīt vienpusīgu.

Es mēģināju uzzināt no likumprojekta autoriem, kāpēc tā notiek. Kas tam par iemeslu, kāpēc Amerikas speciālisti nevar būt mūsu eksperti? Man iebilda, ka tā nav ekspertu padome, jo padome risina drīzāk tehniskus jautājumus, uzrauga šā likuma noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu, kā arī pārbauda bilances nosacījumu un izdevumu pieauguma nosacījumu piemērošanas pareizību un īsteno vēl citas līdzīgas prasības.

Bet es gribu pievērst uzmanību tam, ka padome sagatavoja arī viedokli par to, cik liela atkāpe no bilances nosacījuma būtu pieļaujama ekonomikas nopietnas lejupslīdes laikā. Tas ir ekspertu viedokļu apkopojums, kurš varētu būt nepieciešams, lai objektīvi un vispusīgi pieņemtu lēmumu par šīs ļoti atbildīgās problēmas risinājumu. Vienlaikus padomes kompetencē ir iekļauta viedokļa veidošana par citiem fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumiem, jo tie var būt svarīgi turpmākās ekonomikas attīstības plānošanā. Tāpēc es uzskatu, ka nav pareizi, ka mēs ierobežojam mūsu speciālistu klāstu tikai ar tiem, kuri dzīvo Eiropā. Un es arī saskatu, ka patiesībā tas nozīmē, ka šā likumprojekta autori un filozofi, tie, kuri lika pamatus šim likumam, tomēr patiesībā negrib, lai viņi iegūtu zinātnisku opozīciju šajā sastāvā tai politikai, kuru piekopj mūsu valdība. Un tad ne Džozefam Stiglitam, ne Polam Krugmanam, ne Maiklam Hadsonam, ne Markam Veisbrotam šeit nebūs vietas. Skaidrs, ja viņi te tiks, tad viņi saplēsīs šo ekonomikas politiku lupatās. Es domāju, ka šī kritika būtu lietderīga mūsu ekonomikas politikas turpmākajai attīstībai. Tas, ka mēs ierobežojam sevi, patiesībā nozīmē, ka mēs tomēr baidāmies no šīs kritikas.

Tāpēc es ierosinu šo konkrēto - 60.priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Kolēģi! Budžets ir Eiropas iekšējā lieta. Tāpat kā, piemēram, NATO jautājumos mēs nevaram aicināt ekspertus no Malaizijas vai no Austrālijas. Tāpat arī Eiropas iekšējā lietā, kāds ir budžets un fiskālā disciplīna, nav lietderīgi aicināt šādus speciālistus. Pimenova kunga pieminētais Krugmans un viņa līdzgaitnieki ir ne tikai Amerikā, ir arī citi tādā veidā domājoši, jo arī daudzās Eiropas valstīs mums netrūkst atbalstītāju. Tā ka, es domāju, šeit nevajadzētu uztraukties, ka vienas konkrētas skolas pārstāvji netiks iekļauti Fiskālās disciplīnas padomē. Vēl jāatgādina, ka šo Fiskālās disciplīnas padomi balsojot veido parlaments. Un tad parlaments arī izšķirs, kuriem speciālistiem dot priekšroku, kuriem - nedot.

Pirmajā lasījumā Fiskālā disciplīnas padome likumā vispār nebija paredzēta, jo gan Ministru kabinetā, gan arī komisijā daudzu deputātu viedoklis bija tāds, ka gan Finanšu ministrija, gan Latvijas Banka, gan komercbankas, kuras veic prognozēšanu, ir sasniegušas ļoti augstu līmeni... ļoti precīzu līmeni prognozēšanā, un pēdējo divu triju gadu budžeta sastādīšanas process pierāda to, ka šīs institūcijas nodarbojas ar prognozēšanu ļoti precīzi un ļoti labi. Praktiski katru gadu, kopš vadu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, tieši Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas prognozes budžeta sastādīšanā pēc tam bija vistuvākās tā izpildei.

Ko nozīmē, ja prognoze nav pareiza vai samazināta, mēs manījām 2011.gadā, apstiprinot 2012.gada budžetu, kad izaugsme tika samazināta līdz 2,5 procentiem, kas mums liedza budžetā papildus ieplānot vairāk par 100 miljoniem latu saviem izdevumiem, tāpēc nācās vērt budžetu vaļā 2012.gadā, jo tieši Finanšu ministrijas, tieši Latvijas Bankas prognozes izrādījās visprecīzākās, un mūsu budžeta izpilde bija tuvāka tiem cipariem, kurus prognozēja mūsu vietējie eksperti. Ir daudzas valstis, kurās šādas fiskālās padomes vispār nav. Arī piesauktajā Zviedrijā. Nu, te es nesaprotu opozīcijas nostāju: vienā gadījumā piesaukt vienu valsti, otrā - nepiesaukt. Un šinī gadījumā... Zviedrijā nav šādas fiskālās padomes, bet jaunās Eiropas direktīvas nosaka, ka visās valstīs tādai jābūt, tā ka viņiem arī nāksies veidot šādu padomi. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie secinājuma... komisijas vairākums nonāca pie secinājuma, ka būtu lietderīgi uzaicināt ne tikai Latvijas ekspertus, bet padomes sastāvu papildināt arī ar citu Eiropas Savienības valstu ekspertiem, jo, kā es jau teicu, budžets ir vairāk Eiropas iekšējā lieta; nav vis tā, ka mēs dalīsimies šajās pārdomās un pārdzīvojumos ar visu pasauli.

Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 30, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Reirs. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 64. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 65. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 67. - deputātes Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 68. - deputātes Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ļaujiet man vispirms paust prieku un gandarījumu, ka Fiskālās disciplīnas padome jau ir kļuvusi par tādu vispārpieņemtu un gaidītu spēlētāju jeb parādību Latvijas politikā un sabiedrībā.

Es labi atceros, ka pirms gada, kad es un mani kolēģi no Reformu partijas virzījām šo priekšlikumu par Fiskālās disciplīnas padomes izveidi, mums sākotnēji nācās ļoti pārliecināt un argumentēt, ka tā ir laba doma. Ļaujiet atgādināt, ka mēs šo priekšlikumu izvirzījām vēl krietni pirms Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līguma izstādes un pirms tam, kad par to sāka runāt Finanšu ministrija. Līdz ar to šodien, kad jau tūdaļ trešajā lasījumā apstiprināsim šo likumprojektu, patiešām esam gandarīti, ka šī attieksme ir būtiski mainījusies un ka viens no mūsu uzstādījumiem - izveidot Latvijā Fiskālās disciplīnas padomi - tūdaļ arī būs realizējies.

Un vēl vairāk! Man ir gandarījums ne tikai par to, ka visi ir akceptējuši, ka šādu padomi vajag; man ir tiešām gandarījums arī dzirdēt, ka kolēģi rūpējas par to, lai šie Fiskālās disciplīnas padomes eksperti būtu kompetenti, neatkarīgi un spētu vislabākajā veidā organizēt savu darbu.

Mana priekšlikuma būtība ir saistīta tieši ar efektīvu Fiskālās disciplīnas padomes darba organizēšanu. Tas izriet no tā, ka, manā ieskatā, šī padome ir vai, precīzāk sakot, būs „sabiedrības acis” - sargs pret iespējamu negaidītu valdības neprātu vai negausību, jo mēs nevaram diemžēl būt pilnīgi droši un izslēgt situāciju, ka jau pēc pāris gadiem kādam var rasties kārdinājums aizmirst krīzes laika sāpīgās mācības un lūkot pārlieku daudz tērēt no valsts budžeta naudu brīdī, kad tas nebūtu saprātīgi. Tādēļ ir izšķiroši svarīgi, lai Fiskālās disciplīnas padome kļūtu par uzticamu un neatkarīgu situācijas vērtētāju un lai šīm, kā es salīdzināju, „sabiedrības acīm” būtu arī kāds runasvīrs vai runassieva, kas varētu paust viedokli.

Mans priekšlikums paredz noteikt, ka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs saņemtu pilnas darba slodzes atalgojumu. Šo priekšlikumu es iesniedzu ar šādu mērķi - nodrošināt pastāvīgu padomes darba organizēšanu un kompetentu padomes pārstāvību komunikācijā gan ar medijiem, gan ar valsts iestādēm un organizācijām. Ir svarīgi, lai būtu viena persona, kas ik dienu ir gatava sniegt savu viedokli, ja arī parādītos, piemēram, kāds pretrunīgs... likumdošanas iniciatīva vai kāds cits jautājums.

Likumprojekta otrajā lasījumā apstiprinātā redakcija paredz, ka pilnas darba slodzes atalgojums ir tikai padomes sekretāram, tātad darbiniekam, taču nenosaka viņam nepieciešamo kvalifikāciju; tas teorētiski varētu izraisīt situāciju, ka padomes sekretārs nebūtu pietiekami kompetents padomes pārstāvis, bet vairāk tiktu uzskatīts par tādu kā tehnisku darbinieku vai lietvedi, kuram padome, teiksim, nedod akceptu padomes vārdā paust viedokļus, tajā skaitā medijos.

Tāpēc, ņemot vērā likumprojektā izvirzītās kvalifikācijas prasības padomes priekšsēdētājam, lai tās atbilstu tam līmenim, ka padome kompetenti pārstāv sevi, tika iesniegts šis priekšlikums, kas nosaka pilnas darba slodzes atalgojumu arī padomes priekšsēdētājam.

Vēl jānorāda, ka saskaņā ar otrajā lasījumā apstiprināto redakciju padomes locekļi saņems atalgojumu proporcionāli paveiktajam darbam.

Izskatot minētos priekšlikumus komisijā, tie netika atbalstīti, un kā viens no galvenajiem iemesliem tam tika minēta nevēlēšanās Fiskālās disciplīnas likumā kādu no sešiem padomes locekļiem nostādīt īpašākā stāvoklī salīdzinājumā ar pārējiem padomes locekļiem, tādējādi, iespējams, izraisot zināmu nelīdzsvarotību.

Pārrunājot šos priekšlikumus ar koalīcijas sadarbības partneriem, esmu gandarīta, ka partneri atbalstīja nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu, pastāvīgu un augsti kompetentu padomes darba organizēšanu un pārstāvību, ko pašreizējā likumprojekta redakcija skaidri nepiedāvā, un kā kompromisa mehānismu sadarbības partneri... ar kolēģiem esam vienojušies turpmāk atbalstīt iespēju celt nepieciešamās kvalifikācijas prasības padomes sekretāram, nosakot, ka padomes sekretārs saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu...

Z.Kalniņa-Lukaševica. ...amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu tiek atzīts... viņa amats tiek atzīts par piederīgu pie finanšu...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, lūdzu, ieņemiet vietu!

Z.Kalniņa-Lukaševica. Tātad panāktā vienošanās paredz, ka Fiskālās disciplīnas padomes sekretāram saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu... ka viņa amats tiks atzīts par piederīgu pie finanšu analīzes un vadības amatu saimes, valsts fiskālās politikas plānošanas un izpildes apakšsaimes, kas ir augsta līmeņa speciālisti. Tātad kvalifikācija šādā veidā viņam tiek noteikta.

Tādējādi tiks panākts arī sākotnējais mērķis, ka Fiskālās disciplīnas padomes darba organizēšanu nodrošina un padomi pārstāv nevis tehnisks darbinieks, bet kompetenta amatpersona, kuras kvalifikācija ir atbilstoša Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajai piederībai pie finanšu analīzes un vadības...

Sēdes vadītāja. Kalniņas-Lukaševicas kundze, cik laika jums ir nepieciešams?

Z.Kalniņa-Lukaševica. Apmēram 20 sekundes, ja drīkst...

Sēdes vadītāja. Minūti! Vai deputāti neiebilst?

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to es esmu savus argumentus izklāstījusi. Es uzskatu, ka šis kompromisa risinājums, ka Fiskālās disciplīnas padomes sekretārs nodrošina pastāvīgu darbu, ir spējīgs arī ikdienā un ik nedēļu sniegt savu vērtējumu par kādu jautājumu, tātad sniegt arī komentārus iedzīvotājiem un medijiem, ir pieņemams, un tāpēc es, ievērojot šo vienošanos, atsaucu likumprojektā šos savus priekšlikumus - gan 68., gan 69.priekšlikumu - un vienlaikus tiešām paužu gandarījumu par to, ka jau drīzumā Fiskālās disciplīnas padome tiks izveidota.

Paldies, kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

J.Reirs. 70. ...

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso par 68.priekšlikumu.

J.Reirs. 68. un 69.priekšlikums ir atsaukts!

Sēdes vadītāja. Ā, paldies! Es atvainojos!

J.Reirs. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 77. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 77. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 77. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 76. - deputātes Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 77.- komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 77. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 80.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 80.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi! Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 28. Likums pieņemts. Paldies. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Ir saņemta virkne priekšlikumu. Par katru pēc kārtas.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 2.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti tomēr lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 41, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Kad grib, tad var!”)

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Šis priekšlikums paredz noteikt administratīvo atbildību par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas paredz, ka par šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, kā arī gāzes pistoles iegādāšanos, nēsāšanu, pārvadāšanu, izmantošanu un pielietošanu alkohola ietekmē, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī narkotisko vielu ietekmē varēs saukt pie atbildības arī personas, kuru darbs ir saistīts ar ieročiem, bet kurām atļauja nav nepieciešama. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - iekšlietu ministra priekšlikums, kas precizē, ka apsardzes darbības komersants vai apsargs ir saucams pie administratīvās atbildības tikai par tādu ierobežojumu vai nosacījumu pārkāpšanu, kas paredzēti normatīvajos aktos, nevis civiltiesiski noslēgtos līgumos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas precizē Valsts policijas kompetenci, paredzot tai tiesības īpašos gadījumos izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par personu, kuras iesaistītas ieroču apritē, pārkāpumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 12., pēdējais, - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas precizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetenci. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 17, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.februāris. Līdz ar to priekšlikumus vēl ir iespējams iesniegt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu! Paldies.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”, nolēmusi to atbalstīt konceptuāli un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir Civillikuma mantojuma tiesību daļas modernizācija, atsakoties no novecojušiem tiesību institūtiem, kuri vairs nespēja pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības. Šā mērķa sasniegšanai likumprojekts paredz atteikties no liecinieka institūta pie publiska testamenta taisīšanas, paplašināt mantojuma atraušanas gadījumus, mainīt regulējumu attiecībā uz kārtību, kādā notiek atteikšanās no mantojuma, novērst nevienlīdzību starp radiniekiem - pusbrāļiem, pusmāsām un īstajiem brāļiem un māsām -, paplašinot mantinieku uzskaitījumu, vārdus „neatraidāmais mantinieks” aizvietot ar vārdiem „neatņemamās daļas tiesīgais”, izslēgt nosacījumu par neatraidāmo mantinieku tiesībām apstrīdēt mantojuma līgumu, mantojuma atstājējam vēl dzīvam esot, atrisināt jautājumu par publiska testamenta taisīšanas iespēju pie konsula, atsakoties no šīs funkcijas deleģējuma Civillikumā, atteikties no priviliģētajiem testamentiem, precizēt privātā testamenta institūtu, paredzot, ka privāts testaments taisāms rakstiski, mantojuma atstājējam pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot, nodot mantojuma aizgādnības nodibināšanas funkcijas zvērinātiem notāriem, noteikt, ka bērns varēs mantot no vecāka, kuram atņemtas aizgādnības tiesības, jo aizgādnības tiesību atņemšana neatņem pienākumu uzturēt bērnu, kā arī risināt jautājumu par laulātā daļas izdali kopmantas gadījumā, ja mantojuma masas sastāvā ietilpst laulāto kopmanta, kas nav reģistrēta kā laulāto kopmanta.

Izskatot likumprojektu, jau komisijā radās diskusija par atsevišķiem jautājumiem, taču tie visi ir risināmi otrajā un trešajā lasījumā, iesniedzot priekšlikumus un tos izskatot.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vienu mēnesi, tas ir, 28.februāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi arīdzan šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un ir nolēmusi to atbalstīt virzīšanai uz Saeimas sēdi pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir saistīts ar nupat jūsu izskatītajiem grozījumiem Civillikumā un paredz pārejas noteikumu, nosakot, ka privātu testamentu, kas taisīts līdz brīdim, kad grozīts Civillikums, var atzīt par stājušos likumīgā spēkā, ja tas atbilst tiem Civillikuma noteikumiem, kas bija spēkā tā taisīšanas laikā. Tā rezultātā tiks ievērots tiesiskās paļāvības princips un privātpersonām netiks uzlikts pienākums no jauna pārtaisīt jau sagatavotus privātus testamentus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam komisijas vārdā lūdzu noteikt vienu mēnesi ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tas ir, 28.februāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi arī šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā, un arī šis likumprojekts ir saistīts ar nule kā izskatītajiem Civillikuma grozījumiem mantojuma tiesību daļas modernizācijai, un tas paredz mantojuma aizgādnības nodibināšanas funkcijas nodošanu zvērinātiem notāriem un šādas mantojuma aizgādnības nodibināšanas kārtības tiesisko regulējumu, kā arī atteikšanos no lieciniekiem pie publiska testamenta taisīšanas.

Komisijas vārdā aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā lūdzu arī šim likumprojektam noteikt vienu mēnesi ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tas ir, 28.februāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi arī Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka bāriņtiesai nav tiesību bērna interesēs apstrīdēt paternitātes pieņēmumu; paredz aizstāt terminu „aprūpes tiesību atņemšana” ar terminu „aizgādības tiesību pārtraukšana”; paredz precizēt, kādos gadījumos bāriņtiesai jālemj...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs un Urbanoviča kungs, lūdzu... (No zāles dep. J.Ādamsons: „Es nevienu vārdu vēl nepateicu!”)

I.Lībiņa-Egnere. Likumprojekts paredz precizēt arī to, kādos gadījumos bāriņtiesai jālemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, prasības iesniegšanu tiesai aizgādības tiesību atņemšanai; paredz noteikt, ka bāriņtiesa lemj par piekrišanu bērna adopcijai Civillikumā noteiktajos gadījumos. Likumprojekts paredz arī darbības, kādas būtu bāriņtiesai jāveic pirms šāda lēmuma (par piekrišanu bērna adopcijai un brāļu, māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu) pieņemšanas. Likumprojekts paredz noteikt, ka bāriņtiesa ieceļ aizgādni mantojumam, pamatojoties uz notāra taisītu notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu par mantojumu, kā arī paredz izslēgt liecinieku piedalīšanos testamenta apliecināšanā.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vienu mēnesi: termiņš ir šā gada 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija piedāvā izskatīt likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojektā ir noteikts mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa zaudēšanas termiņš un piemērojamā mikrouzņēmumu nodokļa likme, ja mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā tiek precizēta informācija par iepriekšējo taksācijas periodu. Likumprojektā tiek paredzēta mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja atbildība, ja darbinieki nav brīdināti par nodokļa maksāšanas režīma maiņu attiecībā uz nākamo taksācijas periodu. Likumprojekts nodrošina Darba likuma normu ievērošanu attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku atlīdzību.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kas ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.

Likumprojekts paredz novērst nacionālo un Eiropas Savienības tiesību normu dublēšanos, paredzot sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu slēgšanas termiņus, kā arī jaunu pantu par īpašiem noteikumiem pārvadātājam autotransportu līdzekļu iepirkumiem, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par „tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu.

Lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.februāris, izskatīšana - 7.februārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.februāris, izskatīšana - Saeimas 7.februāra sēdē. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čigānes, Kalniņa, Dombrovska, Cilinska un Valaiņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien Saeimā esam pieņēmuši vairākus ļoti būtiskus likumprojektus, un viens no būtiskajiem likumprojektiem, ko mēs šodien esam pieņēmuši galīgajā lasījumā, ir „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” noslēdz ļoti garu diskusiju un ilgu procesu, kas ir bijis saistīts ar vēlmi nošķirt lēmējvaru un izpildvaru pašvaldībās.

Šodien mēs esam lēmuši, ka pašvaldību deputāti nevarēs vadīt pašvaldības iestādes, izņemot kultūras, mākslas un izglītības iestādes, nevarēs būt kapitālsabiedrību valdēs un nevarēs arī strādāt domes administrācijā.

Tas paver jaunu diskusiju par to, kāda ir pašvaldību deputātu loma pašvaldību attīstībā. Tāpēc šobrīd mums ir īstā vieta un laiks uzsākt diskusiju par to, vai pašvaldības deputāta statusa likumā ietvertā norma par to, ka pašvaldības deputāts veic savu darbu no darba brīvajā laikā, ir adekvāta un piemērota.

Šis ir piedāvājums uzsākt diskusiju, domājot par to, kā padarīt pašvaldību deputātu darbu profesionālāku, ciešāku viņu sadarbību ar iedzīvotājiem un arī dot vairāk iespēju pašvaldību deputātiem skaidrot smagus politiskus lēmumus, kurus pašvaldības ir spiestas pieņemt.

Es zinu, ka nākošais debatētājs, Elksniņa kungs, runās „pret” un teiks, ka šis likumprojekts neatšķiras no likumprojekta, ko Saeima noraidīja pagājušajā nedēļā, tomēr tas būtiski atšķiras, jo mēs esam izņēmuši ārā pārejas noteikumu, kas paredzēja par šī likuma spēkā stāšanās dienu noteikt 2013.gada 1.jūliju - tad, kad sanāks jaunās pašvaldības. Tagad mēs šo pārejas noteikumu esam izņēmuši tieši ar to domu, ka Saeimā šis jautājums ir jāskata kompleksi. Diskusija ir jāsāk, un šis jautājums jāskata arī saistībā ar iespējamām rekomendācijām administratīvi teritoriālās reformas turpinājumam.

Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām, neskatoties uz to, ko teiks Andrejs Elksniņš.

Paldies. (Smiekli, frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Liels patiesībā bija prieks un sajūsma, kad pēc tam, kad es pieteicos debatēm, Čigānes kundzei bija automātiski jāpārstrukturē sava runa un uzreiz jāorientējas uz nākamo runātāju. Tiešām jums paldies! Bet acīmredzot, es domāju, jums tas nav lielā mērā izdevies.

Godājamie kolēģi! Situācija ir ļoti vienkārša. Pirmajā lasījumā pagājušonedēļ, ceturtdien, parlaments ar lielu pārsvaru ir nobalsojis pret grozījumiem likumā par pilsētas domes un novada domes deputāta statusu. Minētais likumprojekts, ko bija iesniedzis ministrs Sprūdža kungs, ietvēra šādu redakciju... lūdza grozīt redakciju un izslēgt no 14.panta pirmo daļu.

Šodien Saeimas sēdē tika iesniegts identisks likumprojekts. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 91.pantu, ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai ja tajā izdarīti grozījumi.

Mēs debatējām par šo jautājumu. Šodien sēdes sākumā identisks likumprojekts netika pieņemts, balstoties uz šādu traktējumu... vadoties pēc Saeimas kārtības ruļļa 91.panta. Tagad mums tiek piedāvāts nodot komisijai faktiski identisku likumprojektu, kurš faktiski lūdz nevis izslēgt pirmo daļu no šā paša panta, bet izteikt pantu jaunā redakcijā, saglabājot otro, trešo, ceturto un piekto daļu, - bez tās pašas pirmās daļas.

Faktiski šajā situācijā saskaitāmos tu vari mainīt, cik tu gribi, bet summa jau nemainās, un likumprojekta mērķis attiecībā uz šo patiesībā ir identisks.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, attiecībā uz minētā likumprojekta nodošanu komisijai es vēlos vienkārši vērst jūsu uzmanību uz šādu procedūras niansi, kura būtu jārespektē mums visiem, un minētais likumprojekts nav jādod tālāk uz komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegtais likumprojekts „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” tiktu nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 41, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Tā. Tas bija mūsu šīsdienas sēdes pēdējais darba kārtības jautājums.

Bet es vēlos jūs informēt, ka pulksten 17.00 būs jautājumu un atbilžu sēde. Tātad tiks skatīti visi tie deputātu uzdotie jautājumi, uz kuriem saņemtās rakstveida atbildes viņus neapmierina. Gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs, gan Latvijas Bankas prezidents šodien ieradīsies sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

Un vēl ir arī saņemts jauns deputātu jautājums. Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Sakovskis, Tutins un Rubiks ir uzdevuši jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts izsniegtajiem galvojumiem”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav zālē, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Ināra Mūrniece... nav, Raimonds Vējonis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 31.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 4.  sēde
2013. gada 31. janvārī

Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. S.Mirskis (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 537/Lp11)
(Dok. Nr. 1795, 1795A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 538/Lp11)
(Dok. Nr. 1796, 1796A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 539/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1798, 1798A)
   
Priekšlikumi - dep. V.Reskājs (par)
  - dep. E.Cilinskis (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 540/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1799, 1799A)
   
Priekšlikumi - dep. A.Barča (par)
  - dep. A.Ašeradens (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 542/Lp11)
(Dok. Nr. 1809)
   
Priekšlikumi - dep. A.Elksniņš (pret)
  - dep. L.Čigāne (par)
   
Par darba kārtību
   
Priekšlikumi - dep. A.Elksniņš (pret)
  - dep. E.Cilinskis (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 546/Lp11)
(Dok. Nr. 1822)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dmitrijam Rodionovam šā gada 24. janvārī
(Dok. Nr. 1804)
   
Likumprojekts Euro ieviešanas likums” (Nr. 459/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Pieņemts ar nosaukumu Euro ieviešanas kārtības likums”)
(Dok. Nr. 1805)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates Ministru prezidents V.Dombrovskis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Zariņš
   
Paziņojums
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Zariņš
  - dep. V.Agešins
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Zariņš
  finanšu ministrs A.Vilks
  - dep. I.Grigule
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Grigule
  - dep. K.Seržants
  - dep. I.Līdaka
  - dep. A.Buiķis
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Zariņš
   
Paziņojums
  - dep. I.Bišofa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību
(Dok. Nr. 1721, 1721A)
   
Ziņo - Ministru prezidents V.Dombrovskis
   
Debates - dep. E.Cilinskis
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. K.Seržants
  - dep. J.Viļums
  - dep. V.Zatlers
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. J.Dombrava
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. N.Kabanovs
  - dep. R.Ražuks
  - dep. V.Agešins
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Grigule
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 481/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1576B)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” (Nr. 522/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1731B)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr. 353/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1801)
   
Ziņo - dep. V.Poriņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 366/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1802)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr. 137/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1803)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 178/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1785)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 411/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1327, 1786)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 412/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1328, 1787)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 413/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1329, 1788)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 414/Lp11)

(1. lasījums)


(Dok. Nr. 1330, 1789)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 517/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1712, 1794)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā” (Nr. 452/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1797)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 532/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1774, 1813)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Par likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Nr. 547/Lp11)
(Dok. Nr. 1824)
   
Priekšlikumi - dep. L.Čigāne (par)
  - dep. A.Elksniņš (pret)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Urbanoviča, A.Sakovska, J.Tutina un A.Rubika jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts izsniegtajiem galvojumiem” (Nr.  31/J11 )
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 31.01.2013 09:01:19 bal001
Par - 39, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (542/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 31.01.2013 09:01:59 bal002
Par - 45, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (543/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 31.01.2013 09:05:24 bal003
Par - 50, pret - 41, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (72/Lp11), 2.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 31.01.2013 09:15:04 bal004
Par - 38, pret - 47, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (539/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 31.01.2013 09:26:53 bal005
Par - 42, pret - 31, atturas - 21. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (540/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 31.01.2013 09:35:38 bal006
Par - 53, pret - 42, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (542/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 31.01.2013 09:39:37 bal007
Par - 54, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (546/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 31.01.2013 09:41:23 bal008
Par - 52, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (546/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 31.01.2013 10:19:49 bal009
Par - 39, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 11:06:30 bal010
Par - 33, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 11:14:53 bal011
Par - 38, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 11:19:00 bal012
Par - 40, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 11:35:45 bal013
Par - 39, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 11:43:22 bal014
Par - 39, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 11:47:35 bal015
Par - 38, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 11:51:39 bal016
Par - 36, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 12:09:05 bal017
Par - 40, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.121. Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 12:09:41 bal018
Par - 52, pret - 40, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Euro ieviešanas likums (459/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 14:50:41 bal019
Par - 51, pret - 40, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (547/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 31.01.2013 14:57:29 bal020
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (481/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 14:58:08 bal021
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā (522/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2013 15:32:59 bal022
Par - 54, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (353/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.01.2013 15:41:17 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (366/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:00:01 bal024
Par - 52, pret - 30, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:09:09 bal025
Par - 61, pret - 1, atturas - 28. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:10:10 bal026
Par - 39, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (178/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:10:37 bal027
Par - 44, pret - 41, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (178/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:11:07 bal028
Par - 43, pret - 42, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (178/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:11:38 bal029
Par - 46, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (178/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:13:42 bal030
Par - 57, pret - 17, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (178/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:16:19 bal031
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (411/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:17:51 bal032
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (412/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:19:04 bal033
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (413/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:20:54 bal034
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (414/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:22:32 bal035
Par - 87, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (517/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:23:48 bal036
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā (452/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:25:08 bal037
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (532/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:25:33 bal038
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (532/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.01.2013 16:31:37 bal039
Par - 52, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (547/Lp11), nodošana komisijām




Atbildes uz deputātu jautājumiem
2013.gada 31.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien, augsti godātie deputāti! Ministru kungi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Elksniņa, Agešina, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par atalgojuma paaugstināšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem”. Es saprotu, ka saskaņā ar rezolūciju šis jautājums bija nodots četriem ministriem. Šodien satiksmes ministrs mums jau iesniedza papildu informāciju, un iesniedzēji ar šo informāciju ir apmierināti, cik es saprotu. Pareizi?

Bija arī zemkopības ministre. Jautājumu nav.

Saņemta informācija, ka veselības ministre šodienas sēdē nevar piedalīties.

Es saprotu, ka mums šodien ir viens ministrs? Pavļuta kungs, jūs esat gatavs atbildēt uz šo jautājumu? Lūdzu! Jums ir kāda papildu informācija, kuru vēlaties sniegt? Lūdzu, uz tribīni! Jums ir divas minūtes atbildei un deputātiem – viena minūte jautājumiem.

Lūdzu, uz tribīni! Jums būs vieglāk. Būs papildjautājumi.

Lūdzu, vārds Andrejam Elksniņam. Jūsu jautājums. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu!

A.Elksniņš (SC).

Labdien, ministra kungs! Liels paldies, ka pēc mūsu lūguma esat ieradies. Atbildē, ko jūs mums esat rakstveidā sniedzis, savā parakstītajā atbildē, esat detalizēti norādījis, ka, piemēram, satiksmes ministrs ir akceptējis valdes locekļu algu palielināšanu. Arī zemkopības ministre ir devusi akceptu algu palielināšanai šīs ministrijas kapitālsabiedrībās. Bet attiecībā uz „Latvenergo”, uz kapitālsabiedrības valdes locekļu algu palielināšanu, jūs atbildē neesat norādījis, vai šāds palielinājums ir noticis ar jūsu ziņu vai nav. Valsts sekretārs Pūces kungs ir norādījis, ka palielinājums ar jums saskaņots. Savukārt jūs esat norādījis, ka tā nav. Jūs varbūt varētu beidzot izstāstīt, kā tas patiesībā ir bijis.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet! Jums divas minūtes.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Paldies! Godājamie deputāti! Cienījamie klātesošie! Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs! Man ir šāda atbilde uz jūsu jautājumu. Pirmkārt, man ir jāprecizē jūsu uzdotais jautājums tādā ziņā, ka, visticamāk, jūs atsaucaties uz manis sniegto atbildi, kurā ir tikusi iekļauta attiecīgi Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas sagatavotā informācija. Proti, tā kā Ministru prezidents bija uzdevis uz jūsu jautājumiem sagatavotās atbildes apkopot ekonomikas ministram, Ekonomikas ministrija, pildot šo uzdevumu, apkopoja informāciju no pārējām trijām ministrijām, kas šeit tika pieminētas, un šo informāciju negrozītu nosūtīja jums. Līdz ar to pēc būtības tā būtu drīzāk satiksmes ministra un zemkopības ministres, nevis mana atbilde.

Savukārt, kas attiecas uz veidu un secību, kādā tika pieņemts lēmums par šīm kapitālsabiedrības valdes algām, attiecīgi par akciju sabiedrību „Latvenergo”, tad, kā jau es, Elksniņa kungs, iepriekš daudzkārt esmu informējis sabiedrību un arī visas citas ieinteresētās puses, kas šo jautājumu ir uzdevušas, ir bijis principiāls saskaņojums par to, ka ir nepieciešams risināt jautājumu par atalgojumu kapitālsabiedrību valžu vadītājiem. Jā, mums ir bijusi runa par to, ka šis atalgojuma līmenis ir nekonkurētspējīgs. Līdzīgu mandātu faktiski bija devis Ministru kabinets ar attiecīgiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem. Tajā pašā laikā līdz lēmuma pieņemšanai es neesmu saskaņojis, es pasvītroju, valsts sekretārs – lēmuma pieņēmējs – ar mani nav saskaņojis konkrēto atalgojuma līmeni. To es esmu teicis iepriekš, un to es arī atkārtošu. Tātad par šo mana atvaļinājuma laikā pieņemto lēmumu es tiku informēts e-pasta formā post factum, līdz ar to, atgriezies no atvaļinājuma, es prasīju skaidrojumu par šo pieņemto lēmumu un pēc dažām dienām arī lūdzu šo lēmumu pārskatīt.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Vai būs papildjautājums? Jā, otrais papildjautājums. Iesniedzējiem atbilstoši Kārtības rullim ir tiesības uz to.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam. Jums –viena minūte.

A.Elksniņš (SC).

Pavļuta kungs, no tikko izskanējušās jūsu atbildes faktiski rodas pretruna starp to, ko sakāt jūs kā ministrs, un to, ko saka valsts sekretārs Pūces kungs. Vai šajā gadījumā šīs darbības tika veiktas bez jūsu saskaņojuma, ko patiesībā es lielā mērā apšaubu, jo attiecībā uz „Latvijas Valsts mežu” algu palielinājumu saskaņojums no Straujumas kundzes tika saņemts? Akcepts tika saņemts arī no Satiksmes ministrijas attiecībā uz „Latvijas Dzelzceļa” valdes locekļu algu palielinājumu.

Ja bez jūsu ziņas tiek veikts tik būtisks algas palielinājums, ja ir tik milzīga rezonanse sabiedrībā un ja valsts sekretārs apgalvo, ka jūs par to esat bijis informēts, vai šajā gadījumā jūs neuzskatāt par iespējamu izvērtēt konkrētās personas kompetenci un darbību jūsu padotībā esošajā ministrijā?

Sēdes vadītājs. Paldies. Divas minūtes ministram atbildes sniegšanai.

D.Pavļuts. Paldies par uzdoto jautājumu. Ja es pareizi saprotu, jūs mani aicināt izvērtēt valsts sekretāra atbildību un lemt par to. Jā, izvērtējums savā ziņā ir noticis. Šobrīd valsts sekretārs gan ir atvaļinājumā, bet pēc viņa atgriešanās no atvaļinājuma mēs šo jautājumu turpināsim risināt. Par to ir informēti arī plašsaziņas līdzekļi.

Bet es vēlos precizēt attiecībā uz jūsu apgalvojumu, ka šeit ir vērojama pretruna. Es vēlos norādīt, ka tie skaidrojumi, kuri vismaz man ir zināmi un kurus valsts sekretārs ir publiski sniedzis (viņš toreiz bija slims un šos skaidrojumus sniedza ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību)... Viņš ir apgalvojis, ka šis lēmums par atalgojuma faktisko apmēru ir pieņemts, viņš nenoliedz, ka šo lēmumu pieņēmis, bet neapgalvo, ka būtu saskaņojis ar mani šī atalgojuma apmēru. Tas ir tas, ko es uzsveru. Viņš saka, ka to ir darījis atbilstoši manis minētajiem kritērijiem.

Starp kritēriju piemērošanu un faktisko atalgojumu, kas ir pāri par astoņiem tūkstošiem latu, ir ļoti būtiska atšķirība, un tas arī ir tas, ko pēc atgriešanās no atvaļinājuma es valsts sekretāram norādīju. Jāsaka atkal – rakstveida formā, jo tad, kad es atnācu no atvaļinājuma, viņš bija slims.

Kas attiecas uz jūsu piesauktajiem citu ministru lēmumiem... No tā, kāda ir bijusi lēmumu pieņemšanas secība citās ministrijās, izdarīt kaut kādus secinājumus par to, kas ir noticis Ekonomikas ministrijā, nekādi nevar, jo pretējā gadījumā man būtu jums jāuzdod jautājums: ja, teiksim, kāds apgalvotu, ka, piemēram, premjerministrs ir zinājis par šo atalgojuma līmeni, un ja jums būtu jāizvēlas, kam ticēt – premjerministram, Ministru prezidentam, vai kādam citam –, kam jūs ticētu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Vai vēl būs jautājumi?

Paldies... Ivars Zariņš... Ja jūs neesat uzdevis jautājumus, jums ir tiesības šo jautājumu uzdot. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Arī jums minūte jautājuma uzdošanai.

I.Zariņš (SC).

Jautājums bija sagatavots Dombrovska kungam, premjeram, bet es saprotu, ka Pavļuta kungs ir atsūtīts uz to atbildēt. Cerēsim, ka viņš to varēs izdarīt.

Jautājums ir par to, vai Ministru kabinets bija saņēmis deleģējumu no Saeimas izstrādāt šādu valdes locekļu atalgojuma palielināšanu, apejot likumā noteiktos koeficientus? Un uz kāda pamata tas tika veikts, ņemot vērā, ka izskatīšanai Saeimā jau ir iesniegts Finanšu ministrijas likumprojekts? Tātad – kā jūs vispār savā starpā visu šo procesu koordinējāt?

D.Pavļuts. Attiecībā uz šiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.311... tos valdībā rosināja Satiksmes ministrija. Šī priekšlikuma būtība bija atļaut lielajās valsts kapitālsabiedrībās, kuru apgrozījums ir lielāks par 40 miljoniem latu (tātad salīdzinoši nelielam skaitam), šo ļoti lielo valsts kapitālsabiedrību valžu locekļiem apvienot šo darbu ar citu amatu šajos uzņēmumos un saņemt par to papildu atalgojumu.

Kad Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma par to lēma pirmo reizi, nekādi atalgojuma griesti vai citi piesaistes punkti, vai citi būtiski papildnosacījumi netika iekļauti.

Kā jau publiski ir diskutēts, tad šis faktiskais atalgojuma lielums, kas visās trijās kapitālsabiedrībās ar kapitāldaļu turētāju lēmumu gala rezultātā tika noteikts, bija diezgan līdzīgs. Un, kā jau jūs, jautājumu uzdodot, norādījāt, neatbilda atalgojuma līmenim, ko paredzētu Ministru kabineta iepriekš Saeimā iesniegtais priekšlikums „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Līdz ar to tika uzskatīts, ka šis palielinājums ir pārmērīgs. Es šim viedoklim pievienojos, tāpēc arī lūdzu pārskatīt šo kapitāla daļu turētāju lēmumu, kas ir izdarīts. Un arī šis lēmums atbilst tam, ko Ministru kabinets, otrreiz skatot grozījumus šajos Ministru kabineta noteikumos Nr.311, janvārī lēma. Proti, ka šim atalgojuma līmenim jāatbilst tam, kas paredzēts iepriekš iesniegtajos likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” grozījumos, kuri pirmajā lasījumā Saeimā ir izskatīti. Tāpēc tika arī uzskatīts, ka tas kaut kādā mērā pauž likumdevēja gribu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es domāju, ka mēs šo jautājumu esam izskatījuši... Ivars Zariņš vēlas uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Droši vien Pavļuta kungam nāksies atbildēt. Vai mikrofons ir ieslēgts? Lūdzu, izskaidrojiet, kā valdes loceklim, pildot savus amata pienākumus pilnu darba laiku, ir fiziski iespējams strādāt vēl citu darbu un saņemt papildu atalgojumu par citiem amata pienākumiem?

Sēdes vadītājs. Pirms atbildat, gribu brīdināt, ka jums ir tiesības atteikties atbildēt, ja uzskatāt, ka šis nav papildu jautājums.

Paldies, ministra kungs. Jums ir divas minūtes.

D.Pavļuts. Domāju, ka man ir jārespektē tautas priekšstāvja uzdotais jautājums, jo īpaši tāpēc, ka tas ir arī iepriekš uzdots un samērā loģisks.

Vēlos atzīmēt to, ka es šobrīd nevaru atbildēt par citiem uzņēmumiem. Es varu konkrēti runāt par uzņēmumu „Latvenergo”, kur es gan neesmu kapitāldaļu turētājs, bet kurš tomēr ir Ekonomikas ministrijas, varētu teikt, paspārnē un uzmanības lokā. Tātad šeit ir runa par to, ka uzņēmums – akciju sabiedrība „Latvenergo” – no uzņēmuma, kurš ir monopolists – pakalpojumu sniedzējs tikai vietējā tirgū, pēdējā laikā ir pārtapis par starptautiskajā vidē, Baltijas tirgū un nākotnē, iespējams, arī plašākā tirgū strādājošu uzņēmumu, kurš strādā faktiskas konkurences apstākļos. Tas ir prasījis pārskatīt arī uzņēmuma vadības metodes, darba organizāciju un pārvaldības struktūru. Līdz ar šiem palielinājumiem vienlaikus ir ticis arī ieviests tā dēvētais funkcionālās vadības modelis, taču katram valdes loceklim līdz šim faktiski nav bijis dokumentārā formā pietiekami skaidri un nepārprotami definēts funkcionālās atbildības loks. Ir bijusi valdes vienošanās par šīm funkcijām. Šobrīd tās tiek skaidri noteiktas ar šiem direktora papildu amata pienākumiem, kuri pēc būtības ietver arī veselu virkni papildu funkciju, kuras šajā gadījumā attaisno šo papildu atalgojuma saņemšanu.

Tajā pašā laikā, protams, šis sākotnēji noteiktais atalgojums, arī ņemot vērā, ka šīs būtu jaunas funkcijas, bija nesamērīgi liels. Līdz ar to šobrīd panāktais risinājums, manuprāt, daudz precīzāk pēc būtības atspoguļo arī šo ieviesto jauno pārvaldības modeli.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Paldies ekonomikas ministram.

Jautājums deputātiem. Sēdē piedalās vēl viens ministrs – veselības ministre. Šis jautājums bija adresēts arī veselības ministrei. Jums ir jautājumi? Mēs varam šodien ministri atlaist no šīs sesijas. Jā, šodien mēs jūs atbrīvojam... tāpēc ka jūsu jautājums ir izsmelts. Ja jūs gribat sniegt papildu informāciju sakarā ar savu atbildi, tad varat to darīt. Ja ne, tad paldies.

Veiksmi jums darbā.

Deputāti ir pilnīgi apmierināti ar atbildi, ko jūs sniedzāt.

Paldies.

Sākam tad otro jautājumu. Jūs pagaidiet ceturto jautājumu. Cik es saprotu, vēlāk jums būs vēl viens.

Tātad deputātu Zariņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par euro valūtas kursa noteikšanu”.

Jā, mēs izskatām šo jautājumu. Jautājums Andrim Vilkam – vai ir papildinformācija pie tā, ko jūs jau rakstiski iesniedzāt? Tātad nav. Rakstiskā atbilde deputātus nav apmierinājusi. Deputāti var uzdot divus jautājumus.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs! Cienījamie deputāti! Es esmu gatavs šiem jūsu jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Jā. Pirmais jautājums – Ivars Zariņš, lūdzu! Viena minūte.

I.Zariņš (SC).

Atbildē jūs minat to, kā tiks noteikts kurss lata apmaiņai pret eiro... ka Eiropas Savienības Padome lēmumu par lata maiņas kursu pret eiro pieņems pēc oficiālas konsultēšanās ar Eiropas Centrālo banku un Latvijas Banku.

Bet tas, uz ko jūs neesat atbildējis... Mums bija jautājums par to, pēc kādiem konkrētiem kritērijiem un pēc kādiem parametriem tiks vērtēts, vai šis kurss – tas, kas tagad tiek piedāvāts, – ir vai nav pamatots. Mums bija ļoti svarīgi saprast šos parametrus un kritērijus, pēc kuriem tiks vērtēts, ka šis kurss ir pamatots, ka tas uz vienu vai otru pusi nav jāmaina.

A.Vilks. Jā, te tiek ņemts vērā Latvijas līdzšinējais ekonomikas attīstības ceļš, makroekonomisko un finansiālo rādītāju kopsumma pēdējo gadu laikā un tās saistība arī ar esošo valūtas kursu. Latvijas gadījumā kopš piesaistes brīža pilnīgi skaidri ir bijusi nemainīga monetārā politika... Kursa izmaiņas nav bijušas lielākas kā pieļautais plus – mīnus koridors, tāpēc nav pamata domāt, ka Eiropas Centrālajai bankai vai Eiropas Komisijai būtu citādāks skatījums uz to, ka Latvijas valūtas kursu vajadzētu vienā vai otrā virzienā koriģēt. Līdz ar to, ņemot vērā arī pieredzi no līdzīgas situācijas, kāda bija Igaunijā, ir pamats domāt, ka Latvijai netiks ieteikts no Eiropas Padomes puses kaut kādā veidā šo kursu mainīt uz vienu vai uz otru pusi, jo tas ir pietiekami stabili un prognozējami kalpojis Latvijas tautsaimniecībai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es saprotu, būs vēl papildjautājums no deputāta Ivara Zariņa. Lūdzu, otrais jautājums.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu!

I.Zariņš (SC).

Jā, es tomēr vēlētos precizēt. Es īsti neesmu saņēmis atbildi uz savu jautājumu, jo mana jautājuma doma bija: vai tiešām netiks vērtēts, teiksim, tas, kādā stāvoklī atrodas mūsu tautsaimniecība, kāda ir tās konkurētspēja, cik ilgtspējīga tā ir? Un šinī kontekstā es jautāju, kādi parametri tiks vērtēti.

A.Vilks. Mūsu konkurētspēja un tautsaimniecības stāvoklis jau izriet no situācijas pēdējos gados. Un šeit nav bijusi kaut kāda dinamika: mūsu valūtas kurss ir bijis stabils, ar ļoti minimālām korekcijām esošā koridora ietvaros.

Līdz ar to diezin vai šeit vajadzētu būt domām par to, ka kursam būtu kaut kādā veidā jākoriģējas. Šeit nav bijušas kaut kādas norādes, ka, pieņemsim, kurss ir 75 santīmi par eiro vai, pieņemsim, viens pret vienu... jo tas varētu kaut kādā veidā palīdzēt Latvijas ekonomikas ilgtspējai. Es domāju, ka ne. Šeit ir jāvelk paralēles ar Igauniju. Tur arī nebija nekādu aizrādījumu, ka esošais kurss neatbilst situācijai.

Sēdes vadītājs. Paldies ministram par atbildi.

Nākošais jautājumus uzdos Andrejs Elksniņš, deputāts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

A.Elksniņš (SC).

Labdien, Vilka kungs! Paldies, ka atnācāt! Man vienkāršs jautājums. Sabiedrība ir pieradusi redzēt, ka politiķi daudz ko sola, un beigās sanāk, ka mēs visi dzīvojam tādā ilūziju pasaulē.

Vai varat vienkārši atbildēt uz vienkāršu jautājumu: vai jūs kaut vai teorētiskā līmenī varat runāt par to, ka iespējamas Eiropas Savienības Padomes koriģējošas norādes par citāda lata kursa noteikšanu? Vai arī tas jau ir tik cieši kā akmenī iecirsts, ka nekādu izmaiņu nevarētu būt – pat teorētiskā līmenī?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

A.Vilks. Es domāju, diez vai kāda valsts var konkrēti pateikt, vai teorētiskā līmenī Eiropas Padomei ir bijusi vai nav bijusi iespēja koriģēt. Bet, ņemot vērā situāciju, kāda ir Latvijā un arī Igaunijā ir bijusi, es tomēr vairāk vai mazāk gribētu vērst uzmanību uz to, ka nevienu brīdi ne no Eiropas Centrālās bankas, ne Eiropas Padomes nav bijis nekāds signāls, ka Latvijas valūtas kurss varētu tikt kaut kādā veidā koriģēts, kam būtu pozitīva ietekme, pieņemsim, uz Latvijas konkurētspēju. Nevienu brīdi neesmu dzirdējis nevienu tādu mājienu. Arī tad, kad sākās krīze, netika nekādi mājieni par kursa izmaiņām doti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai būs vēl jautājumi? Paldies.

Deputāts Andrejs Elksniņš uzdod otro jautājumu.

A.Elksniņš (SC).

Es tomēr turpināšu iesākto tēmu. Jūs ļoti lakoniski atbildējāt uz iepriekšējo jautājumu. Bet tomēr – vai varat pateikt, ka ir iespējams kursu koriģēt... ka kurss tiks koriģēts, vai arī tas nav iespējams? Raugoties nevis no prakses, bet no teorētiskiem likumiem, pamatnostādnēm un iespējām. Manu vēlētāju interesē parasts jautājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atbildiet!

A.Vilks. Ja mēs paskatāmies, kādam būtu jābūt teorētiskam iemeslam, lai Eiropas Padome tagad pēkšņi bez jebkādiem signāliem, pēkšņi kaut kādā veidā, nezinu... vai būtu teorētiska iespēja šo kursu kaut kādā veidā koriģēt. Jo neviens signāls līdz šim par to nav liecinājis.

Sēdes vadītājs. Jūs... Ļoti atvainojos. Jūs nesaņēmāt atbildi uz jautājumu? Trešais? Nu, vispār... Jūs neesat iesniedzēju puse. Jā, paldies, ka atgādinājāt.

Lūdzu, uzdodiet trešo jautājumu!

A.Elksniņš. Man tiešām žēl, ka es nesadzirdēju atbildi ne uz pirmo, ne uz otro jautājumu. Es trešo jautājumu negribētu izlietot kā vēl vienu iespēju vaicāt to pašu. Jautājums būs vēl vienkāršāks. Šis, trešais. Mēs iesniedzām deputātu jautājumus. Tie tika adresēti vienlaicīgi Latvijas Bankas vadītājam un jums kā finanšu ministram. Un mēs no divām dažādām vietām esam saņēmuši pilnīgi vienādas atbildes. Mums ir jautājums: kurš no kura norakstījis?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos deputātam, bet jautājumam jābūt korektam. Ja ministrs negribēs atbildēt uz šo jautājumu, viņam ir tādas tiesības.

Lūdzu, ministra kungs! Jūs varat atbildēt deputātam uz šo jautājumu, varat neatbildēt. Divas minūtes.

A.Vilks. Mūsu – gan Finanšu ministrijas, gan Latvijas Bankas – uzskati un pozīcijas ir principā identiskas. Tāpēc mani arī nepārsteigtu, ka šeit kaut kāds teksts ir, teiksim, identisks vai gandrīz identisks, jo pozīcijas ir vienādas. Tā ka tas mani galīgi neizbrīna. Mēs principā šeit esam vienādā stāvoklī.

Sēdes vadītājs. Paldies par labo atbildi. Paldies par korektiem jautājumiem.

Mēs vairs nevaram uzdot jautājumus. Jūs varat iet.

A.Vilks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais – trešais – deputātu Zariņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par euro valūtas kursa noteikšanu”. Lūdzu, vai ir papildu informācija, kuru Latvijas Bankas prezidents gribētu sniegt deputātiem? Es saprotu, ka ne. Deputāti gatavi uzdot jautājumus Latvijas Bankas prezidentam? Lūdzu, uz tribīni! Nē, nē, Latvijas Bankas prezidentam.

Pirmais jautājums – no iesniedzējiem. Ivars Zariņš. Lūdzu, jautājumu!

I.Zariņš (SC).

Kā izriet no jūsu atbildes par apmaiņas kursa noteikšanu, tad Eiropas Padome lēmumu par lata maiņas kursu uz eiro pieņems pēc oficiālas konsultēšanās ar Eiropas Centrālo banku un Latvijas Banku. Mūsu jautājums: kāds būs šo konsultāciju saturs? Par ko notiks šīs konsultācijas? Kādi parametri un kritēriji tiks izmantoti, lai noteiktu, vai pašreizējais kurss ir pamatots vai nav pamatots, un kāds būtu tas pareizais kurss?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, divas minūtes atbildei.

I.Rimšēvičs (Latvijas Bankas prezidents).

Šobrīd ir paredzēta tāda iespēja, ka Eiropas Padome, ja tai būtu vēlēšanās kaut ko mainīt, var konsultēties ar Eiropas Centrālo banku un Latvijas Banku. Bet, kā tur tālāk ir rakstīts, ja nav saņemts dalībvalstu... jo konsultēties var ļoti daudz un dažādās pakāpēs. Bet gala beigās, lai ierosinātu šo kursu mainīt, pirmām kārtām ir jāsaņem pašas dalībvalsts vēstule, ka tā vēlas šo kursu mainīt. Un, kā es paskaidroju savā vēstulē, ja nav saņemta vēstule no dalībvalsts par to, ka tā vēlas kursu mainīt, tiek uzskatīts, ka esošais kurss ņemams par pamatu paritātes kursa noteikšanai jau faktiski kā neatgriezenisks.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Otrais jautājums – Ivars Zariņš. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Prezidenta kungs, vai es pareizi sapratu, ka šis apmaiņas kurss netiks mainīts un paliks tāds pats, kāds ir, neatkarīgi no tā, kādā stāvoklī būs Latvijas Bankas rezerves? Ja mēs paši neaicināsim šo kursu mainīt, vienalga, pat ja mums nebūs nekādu rezervju, tik un tā Eiropas Padome pateiks: labi, ir tāds kurss latam pret eiro, kāds tas tagad ir.

Sēdes vadītājs. Paldies Ivaram par jautājumu. Lūdzu – divas minūtes atbildei.

I.Rimšēvičs. Paldies par jautājumu. Kas attiecas uz Latvijas Bankas rezervēm, tās vienmēr ir bijušas un arī turpmāk būs. Šobrīd Latvijas Bankas rezervēm nekas nekaiš. Tāpēc es vēlētos pateikt, ka šis kurss tik tiešām tieši tāpēc, ka viss ir vislabākajā kārtībā, kalpojis Latvijas tautsaimniecībai aizvadītos septiņus gadus attiecībā pret eiro un vēl 13 gadus pirms tam – Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienības groza ietvaros.

Tāpēc mēs uzskatām – šis kurss kalpojis arī par pamatakmeni tam, ka Latvijā ir nodrošināta cenu stabilitāte jeb cenu stabilitātes mērķis, un Latvijas tautsaimniecība šim kursam ir pielāgojusies, tāpēc nav pamata atklāt diskusiju par to, vai šis kurss ir piemērots vai nav piemērots Latvijas ekonomikai, – to jau ir apliecinājusi pati tautsaimniecība. Tāpēc mēs šādu diskusiju neplānojam atklāt un arī negrasāmies neko mainīt.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumiem. Paldies par atbildēm. Mēs jautājumu izskatījām. Paldies prezidentam, gaidīsim ciemos nākošreiz.

I.Rimšēvičs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ceturtais, šodien pēdējais, jautājums no deputātiem Zariņa, Agešina, Ivanovas-Jevsejevas, Ribakova, Elksniņa ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku”.

Lūdzu, jums ir papildinformācija? Nē? Deputātus neapmierināja rakstiskā atbilde, un tāpēc viņi grib uzdot jums vēl dažus jautājumus.

Lūdzu, uz tribīni. Pirmais pieteicās deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu, jautājumu.

I.Zariņš (SC).

Jautājums ir par iztikas minimumu. Jūs savā atbildē atzīmējāt, ka iztikas minimuma nomenklatūra atspoguļo 20.gadsimta 80.gadu beigās izstrādāto struktūru, arī to, ka normatīvie akti ir novecojuši. Un jautājuma būtība ir šāda: mēs vēlējāmies saprast, kas tad par to ir atbildīgs un kam tad būtu jāpieņem lēmumi, lai iztikas minimums tiktu noteikts atbilstoši esošajai situācijai un pēc tādas metodikas, kuru nodrošinātu jauni normatīvie akti?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Lūdzu, atbildi.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Paldies par jautājumu. Lai izprastu šā jautājuma būtību, man droši vien būtu labāk jāsaprot godātā deputāta Zariņa vērtējums par to, kāda loma būtu jāspēlē šim iztikas minimuma aprēķinam attiecībā uz normatīvo aktu sistēmu, uz likumdošanu un droši vien arī lēmumiem par resursu sadalīšanu. Kopš 90.gadu sākuma, kad Augstākā padome lēma par iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku, tātad par patēriņa grozu, ļoti daudz kas ir mainījies. 90.gadu sākumā iztikas minimuma aprēķins kalpoja par atskaites punktu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz to, vai nodrošinātās sociālās garantijas ir vai nav pietiekamas. Divdesmit gadu laikā šī situācija ir būtiski mainījusies, un tagad iztikas minimuma aprēķins lielākoties kalpo par informatīvu materiālu. Tā ir informācija, kura drīzāk pilda komunikatīva rakstura funkcijas, nekā nes slodzi attiecībā uz lēmumiem par sociālā nodrošinājuma pietiekamību vai kādiem citiem lēmumiem. Līdz ar to mums pirmām kārtām būtu jāvienojas un jāsaprot, kāpēc tas ir būtiski, jo šobrīd nedz pabalstu sistēma, nedz citi būtiskie lēmumi vairs nebalstās uz šo iztikas minimuma aprēķinu, un jau vairākus gadus tiek diskutēts par to, ka būtu nepieciešams pārskatīt iztikas minimuma lomu.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Būs papildu jautājums? Jā, paldies, otrais jautājums. Ivars Zariņš. Lūdzu, jautājiet.

I.Zariņš (SC).

Vajadzētu precizēt. Tātad iztikas minimumu aprēķina Centrālā statistikas pārvalde un dara to jau kopš 1991.gada. Centrālā statistikas pārvalde atrodas zem Ekonomikas ministrijas. Jebkura valsts iestāde strādā saskaņā ar kaut kādiem normatīvajiem aktiem. Tātad būtu jābūt kaut kādiem Ministru kabineta noteikumiem vai kaut kādiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiek aprēķināts šis iztikas minimums, kuru atzīst par atbilstošu esošajai situācijai. Savā atbildē jūs minat, ka tā nav Ekonomikas ministrija, kas par to ir atbildīga, bet gan Labklājības ministrija, un tas tad arī bija jautājuma sāls. Mēs mēģinām noskaidrot, kurš tad ir atbildīgs par to, ka mums nav normatīvo aktu, kuri nodrošinātu iztikas minimuma aprēķināšanu atbilstoši esošajai situācijai, aktuālajai situācijai. Tad no kā mums to prasīt, jūsuprāt?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs.

D.Pavļuts. Paldies. Nu, jāsaka, ka normatīvais akts ir. Normatīvais akts ir tas pats vēsturiskais – Augstākās padomes 1991.gada lēmums, kas šo metodiku apstiprina, kamēr citas nav. Faktiski šo metodiku arī izmanto Centrālā statistikas pārvalde, kas viennozīmīgi ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Tomēr Centrālā statistikas pārvalde vāc datus, vāc informāciju visdažādāko politikas un tautsaimniecības nozaru vajadzībām un atbilstoši attiecīgās nozares pārvaldošo institūciju definētajām prasībām. Līdz ar to šajā gadījumā ir skaidrs, ka labklājības jautājumi ir attiecīgi Labklājības ministrijas kompetencē.

Labklājības ministrija jau 2007.gadā ir Ministru kabinetā virzījusi koncepciju par nepieciešamību pārskatīt iztikas minimuma pielietojumu un aprēķināšanas metodiku, jo tā neapšaubāmi ir novecojusi – droši vien dažādu iemeslu dēļ, kurus es šobrīd nespēšu precīzi uzskaitīt. Lēmums par metodikas izstrādi tomēr nav īstenots, un Labklājības ministrija jau 2010.gadā, sniedzot atbildi uz Ministru prezidenta rezolūciju, informējusi, ka nav bijis iespējams to izstrādāt, un pēc būtības norādījusi, ka, lai šo metodiku pārskatītu, ir jāveic pētījumi, bet zinātnieku un ekspertu darbam nepieciešami papildu līdzekļi un, tā kā lēmums par šādu līdzekļu piešķiršanu nav sekojis, attiecīgi arī metodika nav tapusi.

Bet es vēlreiz gribētu aicināt saprast to, ko es mēģinu paskaidrot, – mums nevajadzētu šim jautājumam pieiet formāli un, ja jau pēc būtības uz iztikas minimumu šobrīd netiek balstīti pieņemamie lēmumi, tad attiecīgi nevajadzētu arī valsts pārvaldi vedināt formāli pildīt uzdevumus, kuri jau zaudējuši savu jēgu un slodzi. Drīzāk es aicinātu vērst uzmanību uz to, kā pilnveidot pabalstu pamatojumu, un uz citiem jautājumiem. Arī labklājības ministre norādījusi, ka šobrīd ieviestā pabalstu sistēma un līdz ar to arī Saeimas lēmumi, tostarp lēmumi par budžetu, daudzējādā ziņā nebalstās uz zinātniski pielietojamu aprēķinu vai, teiksim, pamatojumu. Tāpēc es aicinātu kārtot šos jautājumus, nevis mēģināt atdzīvināt iztikas minimumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Paldies par atbildēm. Paldies aktīvajiem deputātiem – Zariņam un Elksniņam.

Ar to mēs šodien visu darba kārtību esam izsmēluši. Mēs esam izskatījuši visus jautājumus.

Un ar to atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

D.Pavļuts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Laimīgi! Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 31. janvārī

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu„Par atalgojuma paaugstināšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem” (Nr. 27/J11)
(Atbildes dok. Nr. 1769)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par euro valūtas kursa noteikšanu” (Nr. 28/J11)
(Atbildes dok. Nr. 1791)
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atbilde uz deputātu jautājumu „Par euro valūtas kursa noteikšanu” (Nr. 29/J11)
(Atbildes dok. Nr. 1790)
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs
   
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku” (Nr.30/J11)
(Atbildes dok. Nr. 1820)
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts




Frakciju viedokļi
2013.gada 31.janvārī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļos”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sarkanās zāles, Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimas sēdē tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!

J.Ozoliņš (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, šodien bija ļoti produktīva diena, mēs skatījām daudzus likumprojektus. Kā galveno, manuprāt, varētu atzīmēt likumprojektu „Euro ieviešanas likums”, ko mēs šodien apstiprinājām galīgajā lasījumā [Galīgajā lasījumā likumprojekta nosaukums ir precizēts – „Euro ieviešanas kārtības likums”. – Red.piez.]. Šī ir skaidra ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem, ka mēs esam rūpīgi strādājuši un pieņēmuši lēmumu – šo likumprojektu atbalstīt galīgajā lasījumā un sniegt visu nepieciešamo informāciju, un veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu eiro ieviešanu.

Galvenās lietas, kas šajā likumā tiek regulētas, ir visi jautājumi, pasākumi, kas ir saistīti ar skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, par paralēlās preču cenu atspoguļošanas kārtību, un citi jautājumi, kas ir faktiski svarīgi gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem, gan tirgotājiem, gan grāmatvežiem, gan bankām – faktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Kā nākamo gribu atzīmēt likumprojektu „Fiskālās disciplīnas likums”. Arī to mēs šodien pieņēmām galīgajā lasījumā, un arī Reformu partija lepojas ar to, ka esam izdarījuši vienu solītu darbu, ko sajutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs: šis likums neļauj tērēt vairāk, nekā nopelna. Tas attiecas uz visu... nu jā, uz valsti, uz visiem mums kopā attiecas princips, ka mēs drīkstam tērēt tikai tik daudz, cik mums maciņā ir naudas, nevis mūžīgi dzīvot uz parāda. Tāds ir šī likuma galvenais mērķis.

Kā trešo es gribu atzīmēt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””. Likumā esam veikuši labojumus attiecībā uz interešu konfliktiem. Pašvaldību deputātiem būs jāievēro likuma normas, lai izvairītos no interešu konflikta, un nevarēs pašvaldības deputāts strādāt uzņēmumos, pašvaldības uzņēmumos, un šiverēt ar to finansēm kā pa savu kabatu, neskatoties uz to, vai viņš ir interešu konfliktā vai nav.

Un kā ceturto es gribu atzīmēt premjera ziņojumu par nacionālo drošību. Šeit mēs guvām pārliecību par to, ka valsts intereses ir droši aizsargātas un ka pastiprināta uzraudzība tiek arī pievērsta gan interneta drošībai, gan arī kiberdrošībai; tie apdraudējumi mums liekas varbūt tāli, bet tie ir ļoti viegli izdarāmi.

Tas būtu īsos vārdos viss.

Liels paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Reformu partijas frakcijas.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Es vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par Euro ieviešanas likumu. Šodien Saeimas deputātu vairākums pēc debatēm galīgajā lasījumā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto un valdības akceptēto likumprojektu „Euro ieviešanas likums”, kas nosaka kārtību pārejai no lata uz eiro. Savukārt opozīcijas iebildumi un priekšlikumi rīkot plašākas diskusijas par eiro ieviešanas termiņu tika noraidīti. Rezultāts: par likumprojektu „Euro ieviešanas likums” nobalsoja 52 deputāti no koalīcijā esošajām frakcijām, bet pret bija 40 deputāti (pārsvarā no „Saskaņas Centra” un Zaļo un Zemnieku savienības).

Mēs zinām, ka Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir pienākums pievienoties eirozonai, taču tam nav noteikti nekādi termiņi. Iepriekš eiro ieviešanas termiņi grozīti jau vismaz divas reizes, un pašlaik par termiņu ir noteikts 2014.gada 1.janvāris. Ņemot vērā, ka eiro ieviešana ietekmēs ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jautājums par eiro ieviešanas termiņu būtu jāpārskata. Plašas pārmaiņas ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvē ir jānosaka ar augstāku demokrātijas pakāpi, proti, par eiro ieviešanas termiņu būtu jābūt demokrātiskai diskusijai, un nav gana ar vienu Ministru kabineta izdotu rīkojumu. Šāda līmeņa lēmumi, mūsu skatījumā, būtu jāpieņem vai nu tautas nobalsošanā, vai Saeimai ar kvalificētu balsu vairākumu.

Turklāt ir un paliek neatbildēti vairāki jautājumi, piemēram, jautājums par to, cik tas izmaksās katram konkrētam Latvijas iedzīvotājam: ko tas dos pensionāram, skolotājam, ugunsdzēsējam un tā tālāk. Droši vien koalīcijas pārstāvji sniegs izsmeļošas atbildes uz šiem jautājumiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Eināram Cilinskim. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, godājamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, galvenais jautājums šodien bija Euro ieviešanas likums. Un balsojums par to vispirms nozīmē Latvijas ģeopolitisku izvēli – būt tomēr Eiropas sastāvdaļai. Bet, protams, šis likums prasīs arī ļoti rūpīgi strādāt tālāk pie ekonomiskās attīstības jautājumiem, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju, lai nodrošinātu sociālās nevienlīdzības samazināšanos, un tie būs jautājumi, pie kuriem Nacionālā apvienība strādās tālāk.

Par deputāta Jāņa Dombravas balsojumu. Nacionālā apvienība bija par to lēmusi jau iepriekš frakcijas sēdē un atļāva viņam balsot atšķirīgi, jo viņam viedoklis ir nedaudz atšķirīgs. Un līdz ar to, teiksim, mazliet izbrīna VIENOTĪBAS izteiktā prasība par izvērtējumu, jo īstenībā Dombravas kunga atšķirīgais viedoklis visiem bija jau zināms.

Šodien tika skatīti arī daudzi citi svarīgi jautājumi, to skaitā labi sagatavots Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par nacionālo drošību, un šajā sakarā Nacionālā apvienība norādīja uz nepieciešamību stingrāk kontrolēt pretvalstisko, no Maskavas finansēto organizāciju darbību.

Attiecībā uz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” jāteic, ka izdevās saskaņot ļoti atšķirīgus viedokļus par interešu konfliktu un faktiski izdevās panākt gandrīz vienbalsīgu balsojumu. Domāju, ka šie likuma grozījumi uzlabos pašvaldību darbu un palielinās lēmējvaras un izpildvaras nodalītību.

Bez tam arī citi ar pašvaldību reformu saistītie jautājumi ieguva savu virzību, un es ceru, ka tuvākajā laikā tiks atrisināts arī jautājums par deputātu skaita strauju samazināšanu mazajās pašvaldībās un jau tālākā perspektīvā – arī citās pašvaldībās.

Un jāpiemin vēl divi nozīmīgi likumprojekti.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” ļaus būtiski uzlabot vidi piesārņojošo darbību kontroli, vienlaikus neradot pārmērīgu administratīvu slogu uzņēmējiem.

Un likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” nodrošinās labāku pārvaldības modeli Latvijas Nacionālajā operā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

 

Labdien! Viens no tiem galvenajiem likumiem, kuri šodien tika pieņemti Saeimā, ir Euro ieviešanas likums, kurš paredz varbūt arī nedaudzas tehniskas lietas.

Pastāstīšu... Šis likums paredz, ka lata nomaiņa pret eiro notiks pēc Eiropas Komisijas stingri noteikta maiņas kursa, un šajā likumā ir paredzēta precīza kārtība. Jebkurš no sabiedrības var iepazīties ar šo likumu un saprast, kāda šī kārtība būs. Es domāju, ka šī likuma pieņemšana veicinās drošības sajūtu cilvēkos un mazinās pastāvošās bažas.

Eiro ieviešana balstīsies uz četriem galvenajiem pamatprincipiem.

Pirmais princips ir tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Tas nozīmē, ka visi līgumi un juridiski saistošie dokumenti paliek spēkā tādi, kādi tie ir eiro ieviešanas dienā. Neviens līgums nebūs jāpārslēdz, turklāt pat būs aizliegts iedzīvotājiem prasīt līgumu pārslēgšanu. Tas attiecas arī uz līgumiem par tiem aizņēmumiem, kas izdarīti latos. Tas ir drošības un stabilitātes garants iedzīvotājiem.

Otrais princips. Cenu paralēlās atspoguļošanas princips. Trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas visās cenu zīmēs, visos čekos, visos maksājumu apliecinošos dokumentos summas tiks norādītas gan latos, gan eiro. Tādējādi Latvijas iedzīvotājiem cenas pārejas laikā būs daudz skaidrākas un daudz vieglāk saprotamas. Turklāt šādi tiks mazināts arī risks, ka eiro ieviešana tiek izmantota, lai palielinātu cenas.

Trešais princips. Latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods. Šis periods būs divas nedēļas, kad varēs maksāt gan latos, gan eiro. Lai paātrinātu eiro ieviešanu, katrs iedzīvotājs, maksājot latos, atlikumu saņems eiro.

Bankomāti, sākot no pirmās dienas, izsniegs eiro, un arī kontu atlikumi tiks pārveidoti eiro bez līdzdalības.

Ceturtais princips. Skaidrās naudas maiņas princips. Šajā sakarā es gribu vēlreiz uzsvērt, ka eiro ieviešana ir nevis naudas reforma, bet viena maksāšanas līdzekļa nomaiņa pret otru. Skaidro naudu varēs neierobežoti ilgi mainīt Latvijas teritorijā. Latvijas Bankā jūs varēsiet arī pēc desmit, piecpadsmit, divdesmit gadiem – vienalga, pēc kāda laika, – veikt latu nomaiņu pret eiro. Tāpat būs iespējams pusgada laikā to veikt visās banku filiālēs, un, ņemot vērā, ka banku filiāļu pārklājums nav liels, arī vairāk nekā 300 pasta nodaļās varēs veikt 3 mēnešu garumā latu nomaiņu pret eiro.

Šie ir četri galvenie principi, kas ir šajā likumā, kas skars ikvienu, ikkatru Latvijas iedzīvotāju. Likumā ir arī normas, kas skars valsts pārvaldē strādājošos – relatīvi mazāku iedzīvotāju daļu.

Vēl mēs pārrunājām un likumā ietvērām sistēmu, kā jāveic visi noapaļojumi: valsts noteiktās nodevas un nodokļi ir jānoapaļo par labu iedzīvotājiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs apņēmāmies arī izskatīt katru no šīm summām – pabalstus, soda naudas un tā tālāk – un katru summu vērtēt atsevišķi un pārveidot tā, lai iegūtu iedzīvotāji.

Nedaudz izbrīnu izraisīja šī likuma apspriešana, jo šis likums ir tā sauktais tehniskais likums (pēc Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu priekšlikuma mēs mainījām likuma nosaukumu, un tagad tā nosaukums būs „Euro ieviešanas kārtības likums”). Izbrīnu radīja tas, ka daži opozīcijas deputāti pat klaji... operēja ar klaji nepatiesu informāciju, pat varētu teikt – meliem. Tā, piemēram, par zelta rezervēm izteicās, ka visas zelta rezerves būšot jāatdod kaut kur Eiropā. Likumā un mūsu normatīvajos aktos ir noteikts, kāda daļa no Latvijas Bankas aktīviem ir jāiegulda Eiropas Centrālās bankas kapitālā, un šis kapitāls tātad mums nesīs naudu, nesīs peļņu. Un, sazinoties ar Latvijas Bankas prezidentu, Latvijas Bankas prezidents apliecināja to, ka viens procents no Latvijas zelta rezervēm būs jāieskaita Eiropas Centrālajā bankā – tātad nevis visas zelta rezerves, bet tikai viens procents! –, un Latvija saņems par šo izmantošanu dividendes.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram no frakcijas VIENOTĪBA.

Frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS).

 

Labdien, godājamie radioklausītāji! Es runāšu pavisam īsi un tikai par divām lietām.

Pirmā. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien Saeimā izskatīšanai iesniedza likumprojektu, kas paredz indeksēt pensijas, paredz pensiju indeksācijas atsākšanu no šī gada 1.oktobra.

Ja jau mūsu valstī krīze ir beigusies, ja parlamenta koalīcija palielina algas gan parlamenta deputātiem, gan ministriem, gan parlamentārajiem sekretāriem, gan kapitālsabiedrību valžu priekšsēdētājiem un locekļiem, tad beidzot mēs varam arī sākt palielināt algas un pensijas tai mūsu sabiedrības daļai, kas ir vismazāk aizsargāta. Diemžēl koalīcija šo likumprojektu noraidīja, pat nenododot komisijām.

Līdz ar to pēc kāda mēneša vai pusotra mēs mēģināsim to iesniegt vēlreiz – iesniegsim, cīnīsimies, lai pensijas atsāktu indeksēt jau šajā gadā.

Otra lieta, par ko gribu runāt, ir jau daudzkārt pieminētais Euro ieviešanas likums. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija balsoja pret šī likuma projektu, jo mēs stingri uzskatām, ka nākošgad ieviest eiro Latvijā ir pāragri. Cenas celsies, inflācija celsies, iekšējais tirgus pazaudēs savu vienīgo pašreizējo aizsardzības mehānismu, palielināsies imports; mūsu pensionāriem, mūsu skolotājiem nāksies glābt krīzē nonākušo pārējo Eiropas valstu pensionārus, Grieķijas, Spānijas, Portugāles un citu valstu iedzīvotājus, kaut gan dzīves līmenis tajās valstīs ir daudz augstāks.

Pirmdien es sākšu vākt parakstus, lai rosinātu referendumu. Sākšu ar savu frakciju, sākšu ar Saeimas deputātiem. Ja man neizdosies savākt 34 deputātu parakstus, es vērsīšos pie tautas un aicināšu tautu izteikt viedokli šajā jautājumā: vai Latvijai ir jāpievienojas eirozonai 2014.gada 1.janvārī vai ne?

Paldies jums par atbalstu! Un jaukas brīvdienas!

Visu labu!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav