Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitā sēde
2012.gada 20.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 20.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Ražuka, Demitera, Vanagas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Dombrovska, Ražuka, Demitera, Vanagas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Dombrovska, Ražuka, Demitera, Vanagas, Kazākas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Ražuka, Demitera, Vanagas, Kazākas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vanagas, Bites, Demitera, Kazākas un Eņģeļa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vanagas, Bites, Demitera, Kazākas un Eņģeļa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija (Starpsauciens no zāles: „Otrais!”)... Es atvainojos, likumprojektu „Grozījums Jaunatnes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

„Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.

V.Reskājs (SC).

Labrīt! Labrīt, augsti godātais Prezidij! Labrīt, deputāti! Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jauniešu skaits vecumā līdz 14 gadiem kopš 2000.gada ir samazinājies par 120 tūkstošiem...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu!

V.Reskājs. ...un jaunatnes kopējais īpatsvars samazinājies par 4 procentiem. Savukārt demogrāfi norāda uz to, ka no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 25 procenti cilvēku vecumā no 18 līdz 34 gadiem, un tā veidojas apburtais loks: no vienas puses, gados jaunie brauc prom, mazinās dzimstība; mazinās dzimstība - vēl mazāk jaunatnes nākotnē. Es domāju, ka man nevajag jums skaidrot, ar ko šī situācija ir bīstama valsts un nācijas nākotnei. Līdz ar to es uzskatu, ka mums steidzīgi jāpapildina (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) valsts prioritāšu saraksts un tur jāpieliek klāt atbalsts jaunatnei. Un atbalsts jaunatnei - tā nav tikai demogrāfija... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Loskutova kungs un Buiķa kungs! Atbalsts jaunatnei ir ļoti nozīmīgs! Lūdzu! (Starpsaucieni no zāles.)

V.Reskājs. Es tiešām aicinu klausīties uzmanīgi un cienīt runātāju. (No zāles dep. R.Ražuks: „Nesarunāties ar zāli!” Zālē smiekli.)

Atbalsts jaunatnei - tie ir ne tikai tieši demogrāfijai veltīti pasākumi. Tā ir arī kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma, tā ir arī palīdzība pirmās darbavietas meklēšanā. Un īpašu uzmanību es vēlos veltīt... vēlos pievērst problēmām, ar kādām saskaras jaunatne no reģioniem, jo bieži jauniešiem, kuri nedzīvo Rīgā, ir pavisam maz iespēju attīstīties un pašrealizēties. Un, man liekas, tā nav normāla situācija, ka jaunietis no Jēkabpils, pabeidzis 12.klasi, stāv vienas konkrētas dilemmas priekšā: uz kurieni braukt - uz Rīgu vai uz ārzemēm? Tādā veidā mēs zaudējam gan mūsu reģionus, gan mūsu jauniešus.

Kā vienu no svarīgākajiem aspektiem jaunatnes politikas attīstībā es vēlos minēt nepārtrauktu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jaunatni, kā arī jaunatnes iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Un šo procesu es vēlos sākt tieši ar pašvaldībām, jo pašvaldības ir vistuvāk mūsu iedzīvotājiem.

Šobrīd pašvaldībām ir tiesības darbam ar jaunatni veidot institucionālu bāzi, turklāt ar likumu noteikts, ka...

Sēdes vadītāja. Grigules kundze!

V.Reskājs ...ar likumu noteikts, ka tām ir pienākums veidot un izstrādāt jaunatnes politikas attīstības stratēģiju, bet, pēc manā rīcībā esošās informācijas, tādu praksi piekopj absolūtais pašvaldību mazākums. Un droši vien tam par pamatu ir sabiedrībā valdošais kopējais noskaņojums pret jaunatnes problēmu, un arī pie mums parlamentā diemžēl mēs varam redzēt, ka jauniešu problēmas ir mazsvarīgas: droši vien jaunieši jau kaut kā paši izkulsies un tiks galā ar savām problēmām! Es uzskatu, ka šo praksi vajag izbeigt, un tāpēc ierosinu grozīt Jaunatnes likuma 5.pantu un turpmāk paredzēt, ka pašvaldībām ir pienākums dibināt jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas, dibināt jauniešu domes un arī nozīmēt atbildīgo institūciju darbam ar jaunatni, kā arī obligātā kārtā iesaistīt jaunatni lēmumu pieņemšanas procesā.

Šobrīd lielākās Eiropas Savienības valstis satraucas par to, ka viņu nācijas strauji noveco, un meklē risinājumu tai problēmai. Un kā vienu no risinājumiem es varu minēt jaunatnes pārvilināšanu no pārējām Eiropas Savienības valstīm, radot šiem jauniešiem daudz labvēlīgākus apstākļus nekā tos, kādi viņiem ir pie sevis mājās. Un šī politika jau tiek īstenota, un Eiropas Savienības valstis to aktīvi piekopj!

Un kāds ir secinājums? Secinājums, kolēģi, ir ļoti vienkāršs: vai nu mēs paši radīsim labvēlīgākus apstākļus mūsu jaunatnei, vai to darīs tādas valstis kā, piemēram, Vācija. Līdz ar to es aicinu atbalstīt minēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiks nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (RP).

Labrīt, augsti godājamie Saeimas deputāti! Šodien Saeimai tiek nodots likumprojekts „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” un pavadošie likumprojekti - „Grozījums Jaunatnes likumā”, „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”, „Grozījums Politisko partiju likumā”, „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā”, „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” un „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Jau 2006.gadā Latvijas nevalstiskās organizācijas uzsāka darbu un rosināja, ka Latvijā ir nepieciešams likums, kas sakārto brīvprātīgā darba jomu. Šobrīd Latvijā, pēc Uzņēmumu reģistra datiem, ir vairāk nekā 20 tūkstoši organizāciju, kurās atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam var veikt brīvprātīgo darbu. Tajā pašā laikā brīvprātīgais darbs tiek veikts valsts un pašvaldību institūcijās, arī sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kur, pēc šībrīža likumdošanas, brīvprātīgie nedrīkstētu atrasties.

Paskatīsimies un padomāsim par praktiskiem piemēriem, vai mums ir vajadzīgi brīvprātīgie valsts sociālās aprūpes centros, kur ir gan darbs ar zīdainīšiem, gan jāsniedz atbalsts vecāka gadagājuma cilvēkiem, pašvaldību iestādēs, kā arī bērnu namos, dienas centros personām ar īpašām vajadzībām, veco ļaužu mājās.

SIA... Visas šobrīd Latvijā esošās slimnīcas - 71 slimnīca - ir SIA. Sarunā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Andu Čakšu varēja vēlreiz pārliecināties, cik nozīmīgs ir brīvprātīgo darbs šajās iestādēs, īpaši pie ilgstoši un neārstējami slimiem pacientiem.

Vēlos informēt arī par kādu īpašu pieredzi, kas šobrīd tiek praktizēta Saeimā. Deviņi jaunieši, kuri vēl šajā vasarā bija Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē kā jaunieši - darba meklētāji, tagad ir brīvprātīgie palīgi Reformu partijas Saeimas deputātiem un iegūst nozīmīgu darba pieredzi.

Mēs noteikti varam aicināt arī pārējos Saeimas deputātus dot savu ieguldījumu un iespēju jauniešiem veikt brīvprātīgā darbu un vienlaikus iegūt jaunu pieredzi, zināšanas un - pats galvenais! - darba prasmes.

Uzskatu, ka ar šo likumprojektu ir jāsakārto brīvprātīgā darba pamats, lai tā nozīmīgums varētu atspoguļoties arī citās jomās.

Kādu reizi, kad vēl strādāju Latvijas Sarkanajā Krustā, kāds jaunietis, kurš vēlējās iestāties Medicīnas universitātē Sanktpēterburgā, lūdza izsniegt viņam izziņu par paveikto brīvprātīgā darbu, jo tas bija nozīmīgs punkts iestājeksāmenos - tieši paveiktais brīvprātīgais darbs.

Domāju, ka, īstenojot augstskolu reformu, mums vajadzētu padomāt par šādu iespēju arī Latvijā. Par brīvprātīgo darbu Latvijas valsts tautsaimniecībā nav precīzas uzskaites. Eiropas Brīvprātīgo darba gada ietvaros 2011.gadā tika veikts pētījums „Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un ieguldījums tautsaimniecībā”, kur noslēguma ziņojumā tika teikts: 2010.gadā Latvijā brīvprātīgā darba vērtība bija 82,558 miljoni latu, kas sastādīja 0,65 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Brīvprātīgajam darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un kopumā brīvprātīgi nostrādāti gandrīz 33 miljoni stundu. Šie skaitļi parāda, cik nozīmīgs ir brīvprātīgais darbs Latvijas valstij, un mēs ļoti vēlamies, lai likumprojekts „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” palīdzētu sakārtot šo jomu un reizē būtu arī atbalsts Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai un palīdzētu atšķirt brīvprātīgo darbu no nelegālās nodarbinātības.

Es augstu vērtēju Nacionālās apvienības un VIENOTĪBAS deputātu ieteikumus, ka likumprojekts nedrīkstētu palielināt administratīvo slogu, tam jābūt brīvprātīgo darbu veicinošam.

Likumprojekta izstrādes gaitā ir mēģināts atrast līdzsvaru starp brīvprātīgā darba veicēju organizācijām, ministrijām un atbildīgajām institūcijām.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” un pavadošos likumprojektus, lai mūsu kopīgais darbs sakārtotu, veicinātu un attīstītu brīvprātīgo darbu un šā darba kustību Latvijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījums Politisko partiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zatlera, Ražuka, Igauņa, Lībiņas-Egneres un Bilsēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Zatlers. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

V.Zatlers (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ideja par šo likumprojektu radās apmēram gadu atpakaļ, kad mēs diezgan kaismīgi balsojām par brīvdienu noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos. Un man radās iespaids, ka sen vairs netiek ņemtas vērā nedz ticīgo cilvēku jūtas, nedz sabiedrības intereses kopumā, bet ka tas ir tāds politiskais process, kuram nav nākotnes: vieni kaismīgi balso „par”, otri - kaismīgi „pret”, un abas puses apvaino viena otru šī jautājuma politizācijā. Un...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze!... (Troksnis zālē, starpsaucieni.)

V.Zatlers. Tātad...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, tiešām izturieties ar cieņu pret runātāju! Nu pārtrauciet savas sarunas! Ja jums ir neatliekamas sarunas, tad izejiet, lūdzu, no zāles un parunājieties!

V.Zatlers. Tāpēc Reformu partijā radās diskusija par to, ka vajag turpināt šo procesu daudz citādākā veidā - ņemt vērā katra cilvēka intereses, kurš dzīvo Latvijā, vadīties pēc cilvēka reliģiskās pārliecības un arī pēc sabiedrības interesēm kopumā.

Un likumprojekta būtība ir tāda, ka katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam ir tiesības uz vienu brīvdienu viņa paša izvēlētā dienā. Ja tie ir reliģiski domājoši cilvēki, tad, protams, viņi izvēlētos šo brīvdienu atbilstoši savai konfesijai; ja tie ir cilvēki, kas ir ateisti, tad viņi vienkārši izvēlētos šādu dienu.

Lai būtu kāds pamatojums, visa šī gada laikā es vairākkārt aptaujāju reliģisko konfesiju līderus un mēģināju uzzināt viņu viedokli. Jo 18.novembrī, kad mēs visi esam Doma baznīcā valsts svētku dievkalpojumā, tad...

Sēdes vadītāja. Rubika kungs un Potapkina kungs...!

V.Zatlers. ...visu reliģisko konfesiju pārstāvji kopīgi lūdz Dievu par mūsu tautu, par mūsu valsti un par mūsu valsts vadītājiem, tātad arī par jums. Bija vienprātīgs atbalsts šai idejai, un nācās iziet vairākus, tā teikt, sarunu riņķus, lai saprastu, tieši kādas dienas būtu atzīmējamas, kādas konfesijām ir svarīgas un kā to ietvert likuma pantos.

Tātad būtībā likumprojekts veidojās tā, ka ņēmām vērā visu to konfesiju ieteikumus, kuras ir minētas Civillikuma 51.pantā. Tās ir konfesijas, kurām ir tiesības laulāt un pie kuru garīdzniekiem noslēgto laulību Latvijas valsts atzīst. Un vēl es balstījos arī uz tādu lietu kā Likums par valdības un pašvaldības iestādēs svinamām dienām, kurš ir pieņemts 1920.gada 21.janvārī un kuru ir parakstījis tolaik vēl Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste. Tad svinamo dienu bija daudz vairāk nekā šodien, un tām tomēr bijis reliģisks raksturs.

Minēšu piemēru. Šeit ir īpaši izcelta Latgale. Sākumā mums ir 12 dažādas svinamās dienas, bet šajā likumā Latgalei ir arī īpašas dienas, kas saistītas tieši ar Latgales katolicismu un tieši Latgalei raksturīgiem svētkiem, taču ar vienu interesantu izņēmumu. 1920.gadā likumā tika izdarītas vēl nelielas izmaiņas un tika pievienots 31.oktobris, kas ir Mārtiņa Lutera Reformācijas diena, ar piezīmi, ka Latgalē to svin tikai luterāņi, bet pārējā Latvijā to svin visi.

Kādi tad ir rezultāti? Rezultātā tika ieteiktas šādas dienas: Zvaigznes diena, kura ir minēta arī 1920.gada likumā un par kuru iestājās adventisti, tika minēti pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, tika minēta Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena 15.augustā, ko mēs pazīstam kā Aglonas svētkus, un vēl tika minēts 31.oktobris - tātad šī Mārtiņa Lutera pasludināto reformu diena - un arī jūdu ticīgajiem īpašie svētki Jom Kipur, par kuriem mēs varbūt ikdienā daudz neko nezinām, bet kuri ir ļoti svarīga diena šai konfesijai.

Tātad ir panākts, ka ir noteikts dienu skaits, un cilvēks, slēdzot darba līgumu, viennozīmīgi var lūgt darba devēju šajā dienā dot viņam brīvdienu.

Ko tas dos? Kādi ir ieguvumi?

Redziet, īsteni ticīgie jau tāpat mēģina šo dienu izkārtot brīvu - vai nu viņi palūdz brīvdienu, vai dienu atvaļinājumam, vai vienkārši paņem slimības lapu, vai arī neatnāk uz darbu. Tā ir realitāte! Savukārt katrreiz, ejot pie darba devēja vienoties par šo, ir zināmā mērā tomēr tāda kā pazemība jāizrāda, kas varbūt ir raksturīga ticīgiem cilvēkiem, bet darba devēji ir dažādi - tādi, kas ir saprotoši, un tādi, kas ir nesaprotoši. Tas katrā ziņā atbrīvotu cilvēkus no šīs nepieciešamības kaut ko lūgt vai prasīt, bet valsts būtu izrādījusi cieņu viņiem, dodot iespēju nevis prasīt vai lūgt, bet saņemt to, kas viņiem pienākas, aiz cieņas pret viņu reliģisko pārliecību.

Bieži vien bija dzirdami jautājumi par ateistiem: ko tad darīt šajā dienā ateistiem? Mēs izturamies pret visiem vienādi - gan pret visām reliģiskajām konfesijām, gan arī pret ateistiem. Arī viņiem ir tiesības ņemt šo brīvdienu šajās valsts noteiktajās dienās - tātad pēc savas izvēles.

Protams...

Sēdes vadītāja. Zatlera kungs, cik jums vēl nepieciešams laika?

V.Zatlers. Apmēram minūte.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka Zatlera kungs... Zatlera kungam vēl ir atļauts runāt minūti. (No zāles: „Lai runā!”) Deputātiem nav iebildumu.

Turpiniet, Zatlera kungs!

V.Zatlers. Es mēģināšu jums paskaidrot, kāpēc es tā iestājos par šādu likumprojektu. Redziet, mēs ļoti maz cits par citu zinām. Mēs cits par citu ļoti maz mēģinām uzzināt, arī nav pat iespējas uzzināt. Tajā brīdī, kad mēs cienām sev blakus esoša cilvēka pārliecību, mēs saliedējam sabiedrību. Mēs sākam draudzīgāk skatīties cits uz citu. Un tajā brīdī, kad kāds mums blakus dodas brīvdienā, mēs mēģinām uzzināt, kāpēc viņam šī brīvdiena ir tik svarīga. Līdz ar to ar šādu izpratni mēs tiešām dodam lielu ieguldījumu. Un nekādas politikas, vien cilvēciska cieņa citam pret citu!

Es aicinu jūs visus atbalstīt šo likumprojektu un nodot to komisijai tālākai slīpēšanai, jo diskusija ir tikai vēl sākusies. Detaļas vēl jānoslīpē, jāieraksta likumos, un es domāju, ka mēs kādā dienā šeit pat balsosim par likuma galīgo variantu.

Paldies jums! (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Es ļoti labi saprotu labos nodomus, kas ir ietverti šajā likumprojektā, bet tauta saka, ka ar labiem nodomiem mēdz būt dažādi. Es gribu jums visiem atgādināt Satversmes 99.pantu, kas saka: „Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” Es nesaprotu, kāpēc mums šodien būtu jāpieņem lēmums, kas atkāptos no Satversmē nostiprinātā, kāpēc mums tagad Baznīcas svētki (No zāles dep. S.Mirskis: „Ziemassvētkus!”), kas ir katra cilvēka reliģiskās pārliecības, reliģiskās piederības lieta, jāpadara par valstisku notikumu. Es nesaprotu, kāpēc mums jāuzliek darba devējiem 20 miljonu slogs, kas saistīts ar šī priekšlikuma īstenošanu dzīvē.

Es nesaprotu arī to, kāpēc ateisti ir atstāti novārtā, jo viņiem nav savu svētku, kurus viņi (No zāles dep. J.Ādamsons: „Var vienoties!”)... par kuriem viņi varētu vienoties ar darba devēju, lai paņemtu brīvu dienu.

Un vēl viens neliels apsvērums: ievērojiet, ka reliģiskā pārliecība ir katra cilvēka privāta lieta, dažreiz cilvēki pat saka - intīma lieta. Es nesaprotu likumprojekta autoru priekšlikumu, lai darba līgumā būtu noteikts, pie kādas konfesijas cilvēks pieder un kādus svētkus viņš atzīmē.

Manuprāt, visas šīs šaubas, visi šie apsvērumi ir pilnīgi pietiekami, lai neatbalstītu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis ir „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zatlera, Ražuka, Igauņa, Lībiņas-Egneres un Bilsēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: „Ir iebildumi!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 32, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zatlera, Ražuka, Igauņa, Lībiņas-Egneres un Bilsēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsaucieni no zāles: „Ir iebildumi!”)

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zatlera, Ražuka, Igauņa, Lībiņas-Egneres un Bilsēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Demitera, Kazākas un Eņģeļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Demitera, Kazākas un Eņģeļa iesniegto likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Rasnača iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 17.decembra līdz 20.decembrim. Saeimas Prezidijs to ir piešķīris, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī vēl divus citus iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu, kas mums ir jāizlemj balsojot.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunāra Rusiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu 20.decembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātam Gunāram Rusiņam piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni no zāles.) Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.decembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 20.decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

Es vēlos jūs informēt par procedūru. Tātad ir iesniegts Augstākās izglītības padomes sastāvs, kurā ir ietverts attiecīgais skaits kandidātu. Balsošana notiks par katru no kandidātiem atsevišķi, bet debates notiks kopumā par katru no kandidātiem, par kuru katram no deputātiem būs vēlme izteikties, un pēc tam notiks balsošana. Debates tiks slēgtas, un notiks balsošana atsevišķi par katru no kandidātiem.

Un tagad, lūdzu, vārds ziņotājam par attiecīgo jautājumu - deputātei Inai Druvietei. Bet es vēlreiz lūdzu kolēģus pārtraukt sarunas zālē!

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Augstākās izglītības padomes statusu, izveidošanas kārtību un uzdevumus nosaka Augstskolu likuma devītā nodaļa.

Augstākās izglītības padome ir īpaša juridiskā persona, un to 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima.

Augstākās izglītības padomes pamatuzdevumi, kompetence un funkcijas ir noteiktas Augstskolu likuma 70.pantā, un šie uzdevumi aptver gan augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas izveidi, gan ilgtermiņa plānu un priekšlikumu izstrādi augstskolu un zinātnes attīstībai Latvijā, gan arī izstrādā priekšlikumus par augstskolu...

Sēdes vadītāja. Klauža kungs un Urbanoviča kungs! (No zāles starpsaucieni: „Tieši tā!”)

I.Druviete. ... struktūras maiņu valstī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

I.Druviete. Saskaņā ar noteikto kārtību izglītības un zinātnes ministra iesniegtās kandidatūras, kuras Saeimā izskatīšanai ir izvirzījuši minēto organizāciju pārstāvji, tika apspriestas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā 12.decembrī, un es jūs iepazīstināšu ar būtiskākajām no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes protokola gūtajām atziņām.

Mēs saņēmām izglītības un zinātnes ministra vēstuli, kas ietvēra Saeimas balsošanai nododamo nākamās Augstākās izglītības padomes locekļu sarakstu.

Atgādinu, ka institūcijas, kas deleģē locekļus šajā nozīmīgajā augstākās izglītības stratēģijas izstrādes institūcijā, ir noteiktas Augstskolu likuma 66.pantā, un šīs institūcijas noteiktajā kārtībā arī deleģēja šos pārstāvjus.

Šie pārstāvji piedalījās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 12.decembra sēdē. Šajā sēdē piedalījās arī to institūciju pārstāvji, kuras viņus bija deleģējušas, un notika katra kandidāta individuāla apspriešana.

Katrs kandidāts izteicās par savu motivāciju strādāt šajā padomē. Debatēs deputāti izteica likumā paredzēto motivēto noraidījumu vai - pārsvarā gadījumu - atbalstu šiem kandidātiem. Kandidatūru pieteikšanas secībā notika arī balsojums.

Protokolā ir fiksēts arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa viedoklis, kurš norāda, ka kandidatūras var noraidīt, iesniedzot deputātu (frakciju) motivētus iebildumus.

Tika norādīts arī uz to, ka diskusijā galvenie iebildumi bija pret Augstākās izglītības padomes darbu kopumā, nevis pret konkrētu kandidātu, un, lai būtu skaidrs, pret kuru no kandidātiem ir iebildumi, balsojot „pret”, tika izteikts lūgums deputātiem atbilstīgi likumam paziņot šos motivētos iebildumus. Tas attiecas arī uz Saeimas sēdi. Kāpēc?

Ja kāda kandidatūra tiktu noraidīta, tad institūcijām, kuras to ir deleģējušas, būtu jāzina, kādi iebildumi ir pret konkrēto pārstāvi, lai vajadzības gadījumā varētu izvēlēties kandidatūru, pret kuru šādi iebildumi netiktu izteikti.

Saeima tūlīt atbalstīs šos izvirzītos kandidātus. Bet, lai mūsu izvēle būtu motivētāka, es nosaukšu balsu skaitu, ar kuru Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pauda atbalstu noteiktiem kandidātiem.

Sēdes vadītāja. Klauža kungs! Varbūt jūs varat pārtraukt sarunāties? Vai arī izejiet no zāles, lūdzu! (Starpsauciens no zāles.)

I.Druviete. Vienlaikus ar kandidāta vārdu es nosaukšu arī tās institūcijas, kas šos pārstāvjus ir deleģējušas. Blakus tām institūcijām, kas ir īpaši atrunātas Augstskolu likumā - Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Koledžu asociācija -, pārstāvjus izvirzīja arī citas institūcijas, kas ir minētas likuma 66.pantā.

Latvijas Zinātņu akadēmija izvirzīja Juri Ekmani. Komisijas balsojums: par - 10, pret - nav, atturas - 1. (No zāles: „Kurš?”) Balsojumā atturējās Inga Vanaga, kas pamatoja savu atturēšanos: „Juris Ekmanis ir pašreizējās Augstākās izglītības padomes sastāvā. Nav iespējams izvērtēt katras Augstākās izglītības padomes sastāvā esošas personas atbildību par padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem. Šobrīd nav izpildīta virkne Augstskolu likuma 70.pantā paredzēto uzdevumu. Problēmas ir. Cerams, ka punktu tam pieliks audita ziņojums. Tāpēc šodien izvēlos atturēties attiecībā uz dažām izvirzītajām kandidatūrām.” Tas bija citāts no protokola, kuru ir parakstījusi arī Inga Vanaga kā komisijas sekretāre.

Andris Teikmanis - izvirzījusi Latvijas Mākslas augstskolu asociācija. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav.

Ineta Tamane - izvirzījusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav.

Aigars Rostovskis - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 9, pret - nav, atturas - 2. Citāts no protokola: „Inga Vanaga un Guntars Bilsēns atturēšanos balsojumā pamato ar Ingas Vanagas iepriekš izteiktajiem argumentiem.”

Jānis Rozenblats - Latvijas Koledžu asociācijas deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 10, pret - nav, atturas - 1. Inga Vanaga atturēšanos balsojumā pamato ar iepriekš izteiktajiem argumentiem, bet atzinīgi novērtē iepriekšējo sadarbību ar Jāni Rozenblatu.

Jānis Vētra - Latvijas Rektoru padomes deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 8, pret - 2, atturas - 1. Inga Vanaga un Guntars Bilsēns balsojumu „pret” pamato ar tiem pašiem Ingas Vanagas izteiktajiem argumentiem un frakcijas lēmumu. Jakimova kungs atturas balsojumā, jo piekrīt Ingas Vanagas iepriekš izteiktajiem argumentiem.

Tatjana Volkova - Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas deleģēta pārstāve. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav.

Vilnis Rantiņš - Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav.

Ilze Trapenciere - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģēta pārstāve. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav.

Edvards Ratnieks - Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 6, pret - 5, neviens neatturas. Guntars Bilsēns: „Uzskatu, ka Ratnieka kungs nevieno studentus.” Ņikita Ņikiforovs izsakās frakcijas vārdā: „Daļa frakcijas deputātu uzskata, ka Ratnieka kungs, iespējams, ir politizēts AIP kandidāts, bet AIP nav tā vieta, kur varētu būt vienas vai citas politiskās simpātijas, tāpēc frakcija nolemj balsot „pret”.”

Juris Zaķis - Privāto augstskolu asociācijas deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav.

Līdz ar to komisijas locekļi ir izteikuši savu attieksmi pret visām kandidatūrām. Visas kandidatūras ir guvušas komisijas vairākuma atbalstu, un es aicinu sabiedrību atbalstīt minētos kandidātus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad, pirms mēs uzsākam debates, es vēlos informēt deputātus, ka Prezidijs ir saņēmis Reformu partijas frakcijas motivētu iesniegumu, kurā tā pamato, kāpēc viņi... ka viņi balsos „par” konkrētajiem kandidātiem. Tas ir pieejams un rakstveidā izdalīts frakciju vadītājiem. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli šāda informācija ir pieejama.

Uzsākam debates.

Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Deputāti! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Šodien Saeimas darba kārtībā ir daudzi ļoti svarīgi jautājumi, un viens no tiem ir Augstākās izglītības padomes apstiprināšana. Šis balsojums noteikti apliecinās to, cik lielā mērā Saeima atbalsta valdības rīcības plāna izpildi, un to, cik lielā mērā Saeima atbalsta pārmaiņas augstākās izglītības sektorā.

Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar Augstskolu likuma 66.panta pirmo daļu iesniedz apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras. Tātad Latvijas Zinātņu akadēmija deleģēja Juri Ekmani, Latvijas Mākslas augstskolu asociācija - Andri Teikmani, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija - Inetu Tamani, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - Aigaru Rostovski, Latvijas Koledžu asociācija - Jāni Rozenblatu, Latvijas Rektoru padome - Jāni Vētru, Latvijas Augstskolu profesoru asociācija - Tatjanu Volkovu, Latvijas Darba devēju konfederācija - Vilni Rantiņu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība - Ilzi Trapencieri un Latvijas Studentu apvienība - Edvardu Ratnieku.

Jāteic, ka 5 no 11 izvirzītajiem kandidātiem ir izvirzīti atkārtoti un tātad ir veikuši darbu arī pašreiz vēl spēkā esošajā sastāvā.

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka pastāv ļoti būtiski šķēršļi atkārtoti izvirzīto kandidātu apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes sastāvā, un tas ir saistīts ar virkni Augstskolu likumā noteikto funkciju izpildi. Proti, Augstskolu likumā pavisam ir 18 panti, kuros ir noteikta Augstākās izglītības padomes kompetence, bet Izglītības un zinātnes ministrija vēlētos īpaši akcentēt 51., 69. un 70.panta izpildes trūkumus.

Un nu īsa informācija par to, kādas ir būtiskākās funkcijas, ko Augstākās izglītības padomei uztic Augstskolu likums.

Pirmā. Tātad Augstākās izglītības padome izstrādā augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, paredzot gan valsts, gan citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu attīstību.

Nākamā. Izstrādā ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā.

Trešā. Izstrādā priekšlikumus par augstskolu zinātniskā darba, personāla kvalifikācijas un studiju programmu kvalitātes celšanu.

Ceturtā. Prognozē valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādā priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē.

Piektā. Izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī.

Sestā. Izstrādā priekšlikumus par profesoru skaitu augstskolās un rekomendācijas citos augstākās izglītības jautājumos.

Septītā. Izstrādā priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu.

Astotā. Sniedz izglītības un zinātnes ministram un Ministru kabinetam atzinumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai.

Devītā. Pieņem lēmumu par augstskolu akreditāciju kopumā un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināšanai.

Desmitā. Uztur sakarus ar citu valstu institūcijām, kas risina augstākās izglītības jautājumus.

Ar to no ministrijas puses mēs vēlējāmies vēlreiz akcentēt un atgādināt Augstākās izglītības padomes lomu kopumā augstākās izglītības jomā. Un šie pienākumi ir ļoti būtiski. Un tātad tas vēlreiz tikai apstiprina, kāda ir šīs institūcijas ietekme.

Ministrija iepriekš izsūtīja visām frakcijām un arī neatkarīgajiem deputātiem vēstuli ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt Augstākās izglītības padomes līdzšinējo darbu. Mēs atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka padome savā līdzšinējā sastāvā savu pilnvaru laikā no 2008.gada 22.decembra tikai daļēji pildījusi Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas. Un galvenie neizpildītie pienākumi, kuri padomei ir uzlikti ar likumu, ir šādi: līdz šim brīdim padome nav iesniegusi augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju. Likums noteic, ka padomei koncepcijā jāparedz, kā jau es minēju, gan valsts, gan citu juridisko un fizisko personu nodibināto augstskolu attīstība, tādējādi veicinot visu veidu augstskolu un augstākās akadēmiskās un augstākās profesionālās izglītības līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību. Pēdējā padomes koncepcija, Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija periodam līdz 2010.gadam, tika apstiprināta Ministru kabineta komitejas sēdē 2001.gada 16.jūlijā, tas ir, vairākus gadus pirms šīs padomes sastāva apstiprināšanas, un saturiski tā jau vairākus gadus neatbilst augstākās izglītības aktuālajām tendencēm.

2012.gada 4.oktobra sēdē tika izskatīts dokumenta projekts „Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013.-2020.gadam. Principi un vadlīnijas”, tātad Augstākās izglītības padomes izstrādātais dokuments. Ministrija uzskata, ka šis izstrādātais dokuments neatbilst Ministru kabineta 2009.gada 13.oktobra noteikumu Nr.1178 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” prasībām, turklāt dokumentā ir nepilnības - tajā nav iekļautas tik būtiskas sadaļas kā, piemēram, mērķi, rezultatīvie rādītāji, situācijas analīze, finanšu resursu aprēķins, atbildīgās institūcijas un izpildes plāns.

Nākamais. Pēc 2012.gada novembra sēdes padome savā mājaslapā publicēja dokumentu „Informatīvais ziņojums Latvijas augstākās izglītības attīstības koncepcijai”, vienlaikus arī publicējot preses relīzi, no kuras saturiski izriet, ka padome ir izstrādājusi jaunu augstākās izglītības attīstības koncepciju. Tomēr šī dokumenta projekts, kamēr tas nav saskaņots un apstiprināts, nevar tikt uzskatīts par koncepciju, un dokumenta projekta kvalitāte neļauj to izmantot kā koncepciju.

Pēc savas runas es katrai no frakcijām un neatkarīgo deputātu grupai izprintētā veidā iedošu šīs koncepcijas projektu, lai jūs varat iepazīties ar šīs koncepcijas projektu. Jo, jāsaka, arī tīri tehniski... Lai to varētu izprintēt no Augstākās izglītības padomes mājaslapas, bija jāpiesaista informācijas tehnoloģiju speciālisti, jo tas vidusmēra iedzīvotājam praktiski nav izdarāms.

Saturā es atļaušos neko dziļāk nekomentēt, bet jums būs visas iespējas, to pat nelasot, bet tikai pāršķirstot, saprast, cik daudz darba tam ir veltīts. Un tie, kas ir strādājuši akadēmiskajā vidē, īpaši varēs ļoti ātri novērtēt, cik lielā mērā šādu dokumentu varētu virzīt tālāk.

Nākamais punkts. Līdz šim nav veikts Augstskolu likuma 70.panta 5.punktā noteiktais uzdevums - nav izstrādāti priekšlikumi par augstskolu struktūras maiņu valstī, un padome nav novērtējusi Latvijas augstākās izglītības attīstības salīdzinošo situāciju starptautiskajā vidē un to ietekmējošās izmaiņas. Piemēram, mums ir jāņem vērā, cik liels mūsu valstī ir izglītības iestāžu skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju, un tas ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Ir jāņem vērā arī mūsu demogrāfiskā situācija, jo iedzīvotāju skaits ir samazinājies, bet augstskolas, ja mēs paanalizējam situāciju kaut vai, piemēram, 1990.gadā, kad bija 12 augstākās izglītības iestādes, uz doto brīdi tās kopā ir pavisam 61 iestāde.

Otrs punkts - vidējais studējošo skaits vienā augstākās izglītības iestādē ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un pēdējo sešu gadu laikā kopējais studentu skaits Latvijas demogrāfiskās situācijas dēļ ir samazinājies no 131 tūkstoša uz 97 tūkstošiem.

Nākamais aspekts šajā sadaļā ir tāds, ka padome ir īstenojusi Eiropas Sociālā fonda projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, un projekta īstenošanas rezultātā tika konstatēts liels skaits nekvalitatīvu programmu un ir arī vērojama...

Sēdes vadītāja. Klauža kungs un Dūklava kungs! Jūs traucējat blakus sēdošajiem kolēģiem sekot līdzi debatēm! Lūdzu, izejiet no zāles veikt savas privātās sarunas! (No zāles dep. I.Grigule: „Viņi netraucē!”)

I.Vanaga. ...radniecīgu nozaru studiju programmu pārklāšanās. Eksperti arī savā atzinumā sniedz šādu informāciju, ka pašreizējā augstākās izglītības iestāžu struktūra ir tieši saistīta ar sistēmas darbības efektivitātes trūkumiem un ka augstākās izglītības sistēma ir sadrumstalota, kā rezultātā augstskolas cīnās katra par sevi, lai iegūtu budžeta finansējumu, bet kooperēšanās, kas valstiski ir būtiski izdevīgāka, pārdomājot resursu izlietošanu šajā sistēmā kā tādā, nenotiek.

Turklāt sadrumstalotība izslēdz arī iespēju sekmīgāk konkurēt starptautiski. Jāņem vērā arī tāds aspekts, ka globalizācijas kontekstā pēdējā desmitgadē ir notikušas reformas augstākās izglītības sistēmā Eiropas Savienības valstīs, kuru rezultātā augstskolas kļūst lielākas un konkurētspējīgākas, bet padome savas darbības laikā nerosināja diskusijas par izmaiņām augstskolu struktūrā, un tāpēc ministrija 2012.gada 23.oktobrī vērsās ar vēstuli pie Augstākās izglītības padomes ar lūgumu izstrādāt priekšlikumus un sniegt informāciju, kā varētu konsolidēt izglītības iestādes, un izstrādāt vairākus scenārijus.

Viena no Augstākās izglītības padomes funkcijām ir arī prognozēt valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu un izstrādāt priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē. Jāsaka, tas ir jādara viennozīmīgi ciešā sadarbībā gan ar Ekonomikas ministriju, gan arī ar augstākās izglītības iestādēm. Taču arī šāda informācija netika saņemta no Augstākās izglītības padomes, lai, kopīgi sadarbojoties, varētu šo darbu sekmīgi īstenot.

Un vēl viens punkts. Tātad Augstākās izglītības padomei ir uzdevums izstrādāt priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu. Augstākās izglītības sektors jau vairāku gadu garumā cenšas aktualizēt un atrisināt jautājumu, ka valsts galvotie studiju kredīti nav pieejami licencēto studiju programmu studentiem, un tas nozīmē, ka šie pārsvarā ir jaunieši, kas ir uzsākuši studijas... Īpaši jaunieši jau ir devuši uzticības kredītu licencētai studiju programmai, bet viņiem ir iespēja kārtot kredītu ar paaugstinātām procentu likmēm. Un vairāku gadu garumā nav atrisināts arī tāds jautājums: ja tiek kārtots studiju kredīts, tad studējošajam vispirms ir jāiemaksā pašam sava nauda, kamēr tiek nokārtoti formālie līgumi starp iesaistītajām ministrijām un atbildīgajām institūcijām. Tas prasa aptuveni četrus mēnešus, un tas nozīmē, ka cilvēks ir iemaksājis savu naudu, bet četri mēneši vai trīsarpus mēneši ir tas laiks, kamēr tiek nokārtotas formalitātes, un tikai tad viņš atgūst šos sākotnēji iemaksātos līdzekļus. Un arī tas nav risināts vairāku gadu garumā.

Padome tikai daļēji pilda arī Augstskolu likuma 69.panta pirmajā daļā uzlikto pienākumu, kas paredz, ka visi padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētai personai. Diemžēl padomes mājaslapā internetā nav atrodams neviens padomes sēdes protokols, bet ar šiem sēžu protokoliem ikviens interesents, protams, var iepazīties, aizejot tieši uz Augstākās izglītības padomi vai telefoniski vai elektroniski sazinoties. Protams, šo informāciju var pieprasīt, bet tas liecina, ka šī institūcija nepietiekami izmanto mūsdienu informācijas tehnoloģijas, lai būtu atvērtāka pārējai sabiedrībai.

Ministrijas rīcībā ir arī publiski pieejama informācija par iespējamu datu viltošanu saistībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”. To apliecina arī vienas no Latvijā lielākajām augstākās izglītības iestādēm, proti, Latvijas Universitātes, Senāta lēmums, kurā arī lūdz... tiek lūgts ministrijai izvērtēt projekta īstenošanas kvalitātes... kvalitatīvos aspektus.

Otrs punkts, kas liecina, ka ir problēmas ar šī projekta īstenošanu, ir publiskajā telpā pieejamā informācija, kur arī tiek sniegts virknes ekspertu viedoklis. Un jāteic, ka, balstoties uz visu ministrijas rīcībā esošo informāciju, kas saņemta arī no augstākās izglītības iestādēm, tika pieņemts lēmums veikt auditu par šī projekta īstenošanu; tas tiks izdarīts līdz 2013.gada 15.janvārim.

Balstoties uz visiem šiem iepriekš uzskaitītajiem argumentiem, ministrija uzskata, ka tie ir būtiski šķēršļi, lai atkārtoti apstiprinātu izvirzītās kandidatūras Augstākās izglītības padomei, un ministrija lūdz rūpīgi izvērtēt un neatbalstīt atkārtoti deleģētos pārstāvjus no sekojošām institūcijām: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Koledžu asociācijas, Latvijas Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības. Šajā gadījumā, protams, nav iespējams izvērtēt katra individuālo atbildību par minētā likuma pantu nepildīšanu, bet ministrija uzsver, ka tā ir kolektīva atbildība par iepriekš paveikto darbu augstākās izglītības sektorā, un tādēļ lūdzam īpaši šo institūciju deleģēto pārstāvju atbalstīšanu izvērtēt.

Un tātad ar šo runu... Kā jau es minēju, no ministrijas puses mēs izsūtījām vēstuli, bet mēs vēlreiz aicinām katru Saeimas deputātu pirms balsojuma izvērtēt arī savu atbildību: vai mēs uzticēsim... ļausim Augstākās izglītības padomei darboties turpmākos četrus gadus šādā sastāvā, jo ir paredzēts, ka tās sastāvā būs pieci cilvēki, kas jau ir strādājuši iepriekšējā periodā. Vai ļausim viņiem turpināt darbu vai ļausim ienākt pārmaiņām augstākās izglītības sektorā?

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms gribu apgalvot, ka - neatkarīgi no mūsu šīsdienas balsojuma - Augstākās izglītības padomē jau būs būtiskas pārmaiņas, jo runa ir par to, ka savu darbību varētu turpināt tikai daļa līdzšinējo padomes dalībnieku.

Par šo jautājumu diskusijas bija karstas un plašas arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, un, līdzīgi kā šīsdienas sēdes laikā, no ministrijas puses un Reformu partijas puses izskanēja pārmetumi Augstākās izglītības padomei. Atšķirībā no Saeimas sēdes Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā padomes locekļiem bija iespējas izteikt pretargumentus, diskutēt. Un, kā jau parasti šādās reizēs tas ir, taisnība ir kaut kur pa vidu.

Bet, manuprāt, stāsts šoreiz ir par kaut ko citu. Tas, kas, manuprāt, neizskanēja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un neizskanēja arī šobrīd... Drīzāk pat izskanēja pretējs apgalvojums - ka nav iespējams noteikt katra padomes locekļa individuālo atbildību par līdzšinējo padomes darbu. Tātad katram organizācijas izvirzītam pārstāvim, konkrētam pārstāvim... Nav argumentu, kāpēc tieši šo pārstāvi neatbalstīt. Un, ja nu to, kas ir izskanējis... jo tomēr kaut kā jāmotivē... komisijas sēdē balsojums bija... ja nu to tomēr mēs uzskatītu par argumentu vai argumentiem, tad vismaz man nākas secināt, ka šie argumenti, kāpēc konkrētais cilvēks nevarētu būt padomes sastāvā, būtu jāattiecina arī uz pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli.

Pirmais arguments. Tātad visi, kas ir bijuši līdzšinējā sastāvā, nav atbalstāmi. Piedodiet, ja jau mēs sekojam šādai loģikai, tad, arī šo Saeimu vēlot, no iepriekšējās Saeimas, kas tika atlaista, nevarētu tikt ievēlēta neviena partija, lai gan Latvijas pilsoņi ir izteikuši citu vēlmi. Sekojot šādai loģikai, te vajadzēja būt tikai Reformu partijai, kura - lūdzu, nedusmojieties! - šobrīd bauda mazliet vairāk nekā 2 procentu Latvijas pilsoņu atbalstu. Taču, kā zināms, arī Roberts Ķīlis ir bijis šīs padomes sastāvā, un, sekojot šādai loģikai, viņš nevarētu būt nākamās padomes sastāvā.

Otrais konkrētais arguments, kas ir izskanējis, ir kāda kandidāta politizētības pakāpe. Es nezinu, ar kādu instrumentu jūs mērāt politizētību, bet no visiem iepriekšējās padomes locekļiem, manuprāt, vispolitizētākais ir tieši Roberts Ķīlis, jo, nemaz nerunājot par to, ka viņš ir ministrs un Reformu partijas pārstāvis... kā runā, arī Saeimas atlaišanas procedūrā viņam bijusi sava ļoti būtiska loma.

Es saprotu, ka Ķīļa kungam un Reformu partijai nepatīk oponenti, un tas ir normāli, jo arī man reizēm nepatīk mani oponenti, bet, manuprāt, konkrētais priekšlikums šo situāciju neatrisina. Iedomājieties: ir Latvijas Studentu apvienība, kas ir vienbalsīgi deleģējusi kādu pārstāvi, kurš jums nepatīk, kurš ir oponents. Tagad jūs liksiet deleģēt citu pārstāvi. Vai kaut kas būtiski mainīsies? Tādā gadījumā, manuprāt, vajadzētu drosmīgi piedāvāt sistēmiskas izmaiņas un vai nu teikt, ka šāda Augstākās izglītības padome vispār nav vajadzīga un ka visu varu nododam izglītības un zinātnes ministra rokās, vai arī pateikt, ka Latvijas Studentu apvienība vai Latvijas Rektoru padome nav cienīga atrasties tajā, jo pretējā gadījumā sanāk mazliet pretruna: vienā reizē mēs sakām, ka mēs uzticamies Latvijas Studentu apvienībai: „Nāciet, deleģējiet savu pārstāvi!”, bet otrā reizē mēs sakām: „Nē, nē! Tas, ko jūs esat vienbalsīgi nolēmuši, mums nepatīk!”

Līdz ar to es aicinu šādai loģikai šīsdienas balsojumā nesekot.

Un tas, pret ko es kategoriski iebilstu, ir formulējums - ka tie, kuri atbalstīs komisijas viedokli un atbalstīs organizāciju izvirzītos pārstāvjus, uzskata, ka izglītības sistēmā viss ir pilnīgā kārtībā un nav nepieciešamas reformas un pārmaiņas. Es domāju, katrs no izvirzītajiem kandidātiem arī piekritīs, ka augstskolu Latvijā ir pārāk daudz, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, bet tas, pret ko es iebilstu, pret ko iebilst, es domāju, arī daudzi no izvirzītajiem kandidātiem, ir tas, ka vienīgās pareizās reformas viedokļa monopols ir pašam ministram Robertam Ķīlim. Piedodiet, uzticība Izglītības un zinātnes ministrijai, Ķīļa kungam un Reformu partijai, vismaz Nacionālās apvienības frakcijā, nav tik liela. Ja jūs esat gatavi pamatskolā angļu valodas nodarbībām atbrīvot vietu uz mūzikas stundu un latviešu literatūras bāzes (No zāles dep. G.Bilsēns: „Demagoģija!”), tad, kā minimums, mēs uzskatām, ka ir būtiski, lai šajās reformās būtu klāt arī oponenti. Un oponenti šīs reformas varētu padarīt kvalitatīvākas. Par to arī būs balsojums.

Tāpēc es lūdzu vēlreiz uzticēties organizācijām, uzticēties komisijas viedoklim un atbalstīt visus izvirzītos kandidātus.

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas un dažu frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, kolēģi! Pirmām kārtām es gribu pateikt, ka diezgan dīvainā kārtā tieši AIP locekļi ir jāapstiprina Saeimai. Es nezinu... es domāju, ka tā nav īstā vieta, kur jāapstiprina Augstākās izglītības padomes kandidāti. Vai vispār viņus vajag apstiprināt? (Aplausi.)

Es domāju, ka „Saskaņas Centra” frakcija pie iespējas piedāvās grozījumus likumā, lai šos locekļus neapstiprinātu Saeima tieši dēļ tā, ka procedūra ir tik politizēta un tik absurda. Bet, ja tomēr situācija ir tāda - un dīvainā kārtā tieši par šiem kandidātiem mums ir jāsniedz motivēti iebildumi -, tad mēs nevaram balsot vienīgi pēc Kārtības ruļļa, kā tas mums ir noteikts, bet gan pēc sirdsapziņas. Mums ir vēl papildu regulējums, kas ir noteikts Augstskolu likumā, - ka mums ir jāsniedz motivēti iebildumi. Un te atkal parādās jautājums: kāpēc tad tieši par šīm amatpersonām? Kāpēc mēs neiesniedzam motivētus iebildumus attiecībā uz tiesnešiem vai FKTK vadītāju un viņa vietnieku? Tad tur mēs varam balsot vienkārši pēc politiskās izvēles vai pēc sirdsapziņas. Tad, manuprāt, šo procedūru vajag attiecināt arī uz visām pārējām Saeimā vēlētām amatpersonām, lai tie būtu motivēti iebildumi. Tā arī varētu būt viena no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” iniciatīvām nākotnē. Bet... (No zāles dep. I.Čaklais: „Ar to vajag sākt!”) Protams...

Tātad motivācija. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” vārdā es gribu aicināt jūs noraidīt Ratnieka kandidatūru, kas ir izvirzīta no Latvijas Studentu apvienības, sekojošu iemeslu pēc: pirmkārt, Latvijas Studentu apvienība nemaz nepārstāv visus Latvijas studentus, tas ir pirmkārt. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Nav tādas, kas pārstāv visus!”) Otrkārt, vairākas Latvijas augstskolas un skolas izstājas no Latvijas Studentu apvienības, motivējot to tieši ar Ratnieka kunga vadības stilu, teiksim tā.

Nākamais arguments. Es nezinu, kā citi, bet vismaz mūsu frakcija saņēma motivētus iebildumus no vairākām augstskolām par viņa kandidatūru. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Maskavas institūts!”)

Un nākamais (to argumentu mēs jau paudām): mēs uzskatām, ka viņš ir politizēts. Mēs uzskatām, ka, protams, izglītības politika... ka politika un izglītība ir ļoti saistītas lietas, bet tomēr Augstākās izglītības padome nav tā vieta, kurā varētu būt kādu frakciju, partiju vai politisku spēku pārstāvis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Patiesībā, noklausoties visus šos argumentus, kurus izteica ministrijas parlamentārā sekretāre, ir jāteic, ka būtu bijis labi, ja mēs tos būtu saņēmuši agrāk. Kā es saprotu, tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis. Un būtībā jautājums jau ir tas... un man Raivis Dzintars ļoti palīdzēja tajā ziņā, ka viņš patiesībā pateica arī to argumentāciju, kura man bija: ja konsekventi skatāmies uz to, ka neviens nevarēja no tiem, kuri bija padomē... tad ir jautājums arī par pašu ministru.

Un no tā, ko viņš ir runājis, es gribu uzsvērt divus argumentus, kas lielā mērā nosaka to problēmu loku, kur saskaras ministra un speciālistu... tas konflikts. Pirmais, ko viņš teica, - ka būtībā viņš ir ieguvis izglītību ārpus Latvijas izglītības sistēmas. Un otrs, ko viņš nesen teica, - ka viņš nepiedalīsies bezjēdzīgās diskusijās. Nu, saprotiet, ja jūs nepiedalāties vispār diskusijās, tad kādu kontaktu jūs varat atrast? Un jautājums: vai visi šie argumenti, kurus minēja, nebija Ķīļa kungam pirms gada zināmi? Ja es pareizi saprotu, tad no Augstākās izglītības padomes 22 sēdēm viņš piedalījās divās. Un tad bija īstais laiks, kad viņam bija jāpasaka šie argumenti, kuri viņam ir pret to, ko dara Augstākās izglītības padome.

Un tagad, ja skatāmies konkrēti uz Izglītības un zinātnes ministrijas iebildumiem... Redziet, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nesen izveidojās Inovāciju un zinātnes apakškomisija. Tā kā es esmu ar augstāko izglītību un zinātni 40 gadus saistīts, es, protams, iesaistījos šīs apakškomisijas darbā. Mums bija tikšanās ar ministru Ķīli. Un, kad viņš runāja par to, ka piecu gadu laikā tiks veiktas augstākajā izglītībā un zinātnē ļoti nopietnas pārmaiņas, mani ļoti uztrauca, kas notiks šo piecu gadu laikā, un es konkrēti pajautāju vienu sekojošu lietu. Proti, tagad, decembrī, beidzas četru gadu zinātniskie projekti, kurus veic Latvijas Zinātnes padome. Gada vidū tika pateikts, ka jaunie četru gadu pieteikumi ir jāraksta... nu, pilnīgi angļu valodā. Zinātnieki šo lielo darbu izdarīja. Visi granti, apmēram 150... visi ir uzrakstīti angļu valodā.

Toreiz Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēdē es paskatījos: laika posmam no 2013. līdz 2015.gadam (mēs trīs gadu budžetu apstiprinājām!) zinātnei praktiski (ar precizitāti varbūt inflācijas robežās) nauda vispār papildus nav paredzēta. Un es pēc šī pasākuma uzrakstīju tieši ministram Ķīlim vēstuli, lai viņš atsūta... jo arī presē tika runāts, ka ir 137 zinātniskie institūti, kuri tiks izvērtēti... kurus vērtēs ārzemju eksperti, tātad no Ziemeļvalstīm vērtēs, ja es pareizi atceros, par kādiem 400 tūkstošiem latu.

Šis vērtējums beigsies, kā tika teikts, martā. Kad es Ķīlim jautāju par to, ka nauda nav paredzēta, tad viņa atbilde bija šāda: „No šiem 137 institūtiem vājākos likvidēsim. Tur paliks pāri nauda, un to piešķirsim stiprākajiem.” Kad es konkrēti jautāju par Latvijas Zinātnes padomi, tad viņa atbilde bija šāda: „Paskatieties, kādas algas ir tiem, kas ir Latvijas Zinātnes padomē!” Jā, tur es viņam varu piekrist.

Vadošie cilvēki tiešām saņem lielas algas, bet reālo darbu veic jaunie zinātnieki. Es zinu reālu projektu, ko es vadīju līdz tam brīdim, kamēr es iesaistījos Saeimā. Tas tika angļu valodā uzrakstīts, un tur ir seši cilvēki, no kuriem trīs jau aizstāvējuši doktora grādu, bet trīs tuvāko - viena vai divu - gadu laikā aizstāvēs doktora grādu, ja būs tā viena septītā daļa, kura iznāk tagad pēc tā, kas...

Sēdes vadītāja. Buiķa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Buiķis. Es gribētu drusciņ tomēr dažas lietas pateikt. Es tad varbūt...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Reirs: „Divas minūtes!”) Divas minūtes jums nepieciešamas? Deputātiem nav iebildumu. Turpiniet divas minūtes!

A.Buiķis. Tātad runa ir par to, ka faktiski nauda ir viena septītā daļa. Ja paliek viena septītā daļa, tad visi šie doktoranti ir jāmet laukā no grantiem. Piedodiet, valsts apsolīja, dodot Eiropas struktūrfondu līdzekļus: „Jaunie cilvēki, nāciet doktorantūrā! Mēs jums sagādāsim labu darbu!” Saprotiet, valsts tagad nepilda savus solījumus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Šausmas!”; dep. J.Ādamsons: „Koalīcija!”) Nu, vispār tas ir ārprāts, jo tas ir tāpat, kā bija deviņdesmito gadu vidū, kad man spēcīgākie cilvēki lūdza, lai es viņus rekomendēju uz ārzemēm, un man kādi desmit vai piecpadsmit cilvēki... no viņiem jau kādi septiņi ar doktora grādu strādā Anglijā, strādā Vācijā. Man tagad nākas to pašu darīt. Viens cilvēks, kas 2010.gadā aizstāvēja grādu, man jau ceturto rekomendāciju lūdz. Viņš sūtīja rekomendācijas uz Briseli - tur neveiksmīgi, tagad viņš Šveicē atradis vienu profesoru, pie kura viņš grib strādāt. Es ar šo cilvēku nevaru rēķināties, viņam ir mazs bērns, ģimene, viņš ar šo mazo algu... Es viņam piedāvāju: „Nāc uz fakultāti! Es vairs nestrādāju fakultātē.” Viņš teica: „Andri, atvaino, bet es nevaru iet uz fakultāti par 200-250 latiem mēnesī.” Jo viņam trīs gadi par lektoru jānostrādā, tad viņam trīs gadi par docentu jānostrādā, tad trīs gadi par asociēto profesoru, un tikai tad viņš var pretendēt uz profesora vietu. Viņš nespēs savu ģimeni uzturēt, un tās ir problēmas, kurās es neredzu, ka būtu kaut kāds risinājums.

Bet ir viena lieta, kuru es tiešām atbalstīšu Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumā - es balsošu „pret” vienu konkrētu kandidatūru, un tas ir Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģētais pārstāvis Juris Ekmanis.

Es skatījos viņa CV, tur nevar īsti precīzi... tur ir kādās trijās vietās, ka viņš ir strādājis Augstākās izglītības padomē. Katrā ziņā viņš no 2000.gada tur ir strādājis, ir bijis priekšsēdētāja vietnieks, un faktiski Latvijas Zinātņu akadēmija viņu uzaicināja par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, bet nu jau nedēļu akadēmijas prezidents ir Ojārs Spārītis. Būtu bijis loģiski, ja neturpinātos šī sistēma, ka tie, kuri bija prezidenti, kļūst par viceprezidentiem un tamlīdzīgi. Tā ir divdesmit gadu ilga sistēma, Ekmanis pārstāv tieši šo sistēmu, un šajā ziņā es pilnīgi, nu, viennozīmīgi... tā kā bija aicinājums pateikt, ja pret kādu balsos, es godīgi pasaku: es balsošu pret šo kandidatūru. Pārējos - Vētru, Ratnieku - nu, tur vienbalsīgi... es atbalstīšu. Galu galā Vētra nāk no Rīgas Stradiņa universitātes, kurai tagad jau daudz ārzemju studentu. Man nav nekādu iebildumu pret šo kandidātu. Protams, viņš visasāk kopā ar Ratnieku iebilda Ķīlim. Tas ir loģiski, ka tādas kandidatūras nepatīk. Bet Ekmanis jau klusēja, neiebilda. Tas ir vēl viens punkts, kādēļ zinātnei ir milzīgas problēmas...

Un pēdējais. Ar to es beigšu. Latvijas Zinātņu akadēmijas... Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs man oktobrī solīja, ka viņi... viņš man solīja atsūtīt savus argumentus, ka vajag zinātnei naudu palielināt. Ne viņš, ne Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis līdz šai dienai nav man atsūtījuši. Es esmu saistīts ar eksaktajām zinātnēm, es zinātni saprotu, es viņiem daudz būtu varējis palīdzēt. Es runāšu šodien par Nacionālo attīstības plānu, jo te... es atvainojos, es ļoti... „pārbraucu” laikam pāri... Bet man ir ļoti nopietni argumenti, ar kuriem es pamatoju savu balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Es tomēr lūdzu ievērot laiku!

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka iepazīstināšu jūs ar dažiem apgalvojumiem.

Pirmais. Mūsu izglītības sistēma līdz šim ir darbojusies tādā kā pašplūsmā un Sūnu ciema režīmā. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Ko?!”)

Otrais. Jau ilgāku laiku ir skaidri redzama akūta nepieciešamība īstenot radikālas reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, lai, konsolidējot visus pieejamos resursus, Latvijas gaišākie prāti varētu gūt daudz straujākus un taustāmus panākumus zinātniskajos pētījumos.

Trešais. Reformu īstenošana ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības pārkārtošanai uz tādiem pamatnoteikumiem, uz kādiem bāzējas ilgtermiņa veiksmīga brīvā tirgus ekonomika, - konkurētspēju, inovācijām un sociālo atbildību.

Es neesmu šo vārdu autors, un Roberts Ķīlis arī nav. Vai kāds var uzminēt, kurš to teicis? (No zāles dep. J.Reirs: „Nē!”) Ekonomikas... bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars pirms dažiem gadiem.

Man ir jautājums VIENOTĪBAS deputātiem: vai viņš joprojām ir jūsu partijas biedrs? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: „Kāds tam sakars?”)

Par dažiem faktiem.

Vai kāda no mūsu augstskolām varētu lepoties ar to, ka ir starptautiski konkurētspējīga, ka to apliecinātu starptautiski reitingi? Atbilde ir: nē!

Vai valsts finansēto augstskolu un studiju programmu skaits ir adekvāts tik mazai valstij kā Latvija? Atbilde ir: protams, nē!

Vai ar augstāko izglītību vispār viss ir kārtībā? Es domāju, ka skaidrs, ka atbilde būtu: nē!

Tad kāds tam būtu sakars ar Augstākās izglītības padomi? Nu, kolēģi, palasiet likumu! Varu pateikt: tā tomēr ir pēc Izglītības un zinātnes ministrijas galvenā iestāde, kura tomēr ir atbildīga par to, kas notiek šajā nozarē. Ja ir tik būtiskas problēmas, par ko pirms dažiem gadiem bija runājis arī VIENOTĪBAS ministrs, tad, protams, šai institūcijai vajadzētu būt pirmajai vai vismaz otrajai, kura varētu pievērsties problēmām, konstatēt, kādas tās problēmas ir, noteikt diagnozi un piedāvāt tā sauktās strukturālās reformas. Vai Augstākās izglītības padome kaut ko tādu bija izdarījusi pēdējo četru gadu laikā? Atbilde atkal ir: nē! Augstākās izglītības padome ir kļuvusi par sinonīmu pasivitātei, neizdarībai un pašapmierinātībai. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Tas ir tieši par Ķīli!”)

Tad man ir jautājums jums, cienījamie koalīcijas deputāti: ja mēs runājam par reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā, tad kā mēs varam atbalstīt padomi, kura pēdējo četru gadu laikā neko nav izdarījusi šajā jomā? (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Ja mēs runājam par ministru, tad, starp citu, es jums atgādināšu, ka ministrs darbojas tikai vienu gadu un visu šo gadu par reformām gan nepārtraukti runā, gan dara. Salīdziniet... Es ceru, ka jūs varēsiet salīdzināt četrus gadus un vienu.

Cienījamie koalīcijas deputāti! Druvietes kundze saka, ka, lūk, nav konkrētu iebildumu ne pret vienu no iepriekšējās padomes locekļiem, un aicina jūs viņus pārvēlēt. Bet es jūs aicinu salikt divi un divi... un saprast, ka tas nozīmē de facto atbalstīt visu šo bezdarbību, ja mēs runājam par iepriekšējo padomi. Jo tomēr padome... neeksistē kaut kāda hipotētiska padome kā tāda, kas ir nošķirta no tās cilvēkiem. Padome sastāv no tiem cilvēkiem, kuri tur darbojas.

Ja jūs sekosiet Druvietes kundzes aicinājumam, tas, ko jūs izdarīsiet, - jūs izveidosiet nepārvaramu plaisu starp jūsu vārdiem un jūsu darbiem. Un es jūs aicinu nopietni padomāt, vismaz dažus no jums, par to, vai tas bija tas, kāpēc jūs ienācāt politikā, - lai izveidotu šādu plaisu.

Tāpēc es jūs aicinu neatbalstīt nevienu no vecās Augstākās izglītības padomes sastāva. Es aicināšu... atgādināšu, kas viņi ir: Jānis Vētra, Edgars Ratnieks, Juris Ekmanis, Jānis Rozenblats, Aigars Rostovskis. Es gribētu uzsvērt, ka te runa nav par personībām. Es te negribu iedziļināties, kurš ko ir izdarījis, kurš te gribēja, bet nevarēja, kurš bija vairākumā, kurš bija mazākumā, un tā tālāk. Runa nav par personībām, bet par šo personību darba kopsummu. Un šī viņu darba kopsumma pēdējo četru gadu laikā nav bijusi apmierinoša.

Paldies. (RP aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai labdien...

Es gribu runāt tieši par vienu kandidātu, ko mūsu kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis minēja kā pēdējo. Šis kandidāts ir saņēmis deleģējumu no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Tā ir valdības sociālais partneris, kas ierakstīts oficiālos dokumentos. Šis cilvēks ir izvirzīts no to cilvēku vides jeb no tās organizācijas, kuru jūsu ministrs - ekonomikas ministrs Pavļuts - bieži vien piemin dažnedažādu savu dokumentu sakarā un arī labprāt ar to sadarbojas. Šī cilvēka vārds ir Aigars Rostovskis. Viņš ir izveidojis augstskolu, kura diezgan veiksmīgi (salīdzinājumā ar valsts augstskolām) darbojas, konkurē privātajā sektorā. Šī augstskola katru gadu parāda sava darba rezultātus, parāda to, ka tā spēj nopelnīt naudu. Līdzīgi kā citas privātās augstskolas Latvijā, tā spēj piesaistīt arī ārvalstu studentus. Un viņu skaits nav mazs. Tas mērāms vairākos simtos. Aigars Rostovskis ir viens no 12 cilvēkiem, kurš interesantā kārtā atbalsta reformas. Viņš publiski nekautrējas teikt, ka viņš atbalsta reformas. Tikai diemžēl, parunājot ar viņu, kļūst skaidrs, ka viņa piedāvājums tā īsti nav bijis vajadzīgs esošajam ministram. Viņš saka: „Cik reižu man vajag iet un piedāvāt savu redzējumu, ja tas nav bijis vajadzīgs un nepieciešams? Un pēc katra šāda piedāvājuma es saņemu atbildi: „Mēs paši esam gudri!”” Cik ilgi mēs paši būsim gudri, redzot to, kādā veidā mēs virzām cilvēkus un kādā veidā mēs respektējam tās organizācijas, ar kurām paši gribam sadarboties un tās slavēt? Viena no tām - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

LDDK pārstāvis Rantiņa kungs netiek kritizēts tikai tāpēc, ka viņš nav bijis iepriekšējā sasaukumā. Interesanti, bet varbūt arī par viņu vajadzētu padomāt?

Ja mēs skatāmies uz pasaules pieredzi, tad redzam, ka nesenā pagātnē bija Starptautiskās Olimpiskās komitejas noraidījums Indijas Olimpiskajai komitejai. Starptautiskā Olimpiskā komiteja nolēma no sava vidus izslēgt šo komiteju, pamatojoties uz to, ka Indijas Olimpiskā komiteja par savu vadītāju, ģenerālsekretāru, ievēlēja korupcijā apsūdzētu cilvēku. Tātad izslēdza Indijas Olimpisko komiteju no Starptautiskās Olimpiskās komitejas.

Tad mans aicinājums būtu tāds: ja mēs nepakļaujamies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, tad arī ministru... vajag izslēgt šo LTRK deleģēto pārstāvi no Augstākās izglītības padomes vidus un pateikt: „Paldies, un uz redzēšanos!”

Es lūdzu atbalstīt Aigaru Rostovski, jo es uzskatu, ka viņš ir cilvēks, kas daudz ko izdarījis augstākās izglītības sistēmas uzlabošanā Latvijā, spējis radīt augstskolu, kura ir konkurētspējīga, kura spēj uz Latviju atvest vairāk nekā divus ārvalstu studentus - tie ir skaitāmi pat simtos! - un Latvijai noteikti... Latvijas ekonomikai radīt pievienoto vērtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Guntaram Bilsēnam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pasaules gals būs rīt?”)

G.Bilsēns (RP).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Man šī ir pirmā uzstāšanās (Aplausi.), es visu laiku neriskēju un nenācu klajā ar savu viedokli, jo... Es zināmu laiku, vismaz 11 gadus, esmu strādājis Izglītības un zinātnes ministrijā un zinu, kas tur notiek un kā tas viss notika. Esmu pārdzīvojis visus šos ministrus, sākot no Kārļa Greiškalna līdz Robertam Ķīlim, kurš ir šobrīd. Un es kā profesionālās izglītības speciālists gribēju pārliecināties, kas notiek tanī Augstākās izglītības padomē, ar ko tā nodarbojas un kādi tur labumi slēpjas, un, ziniet, es atradu to, ka pirmā Augstākās izglītības padome ir izveidota 1997.gadā, un tad ministrs ir bijis Juris Celmiņš.

Tālāk. Izvērtējot piedāvājumu jaunajai padomei, es painteresējos, kamdēļ šie cilvēki daudzkārt cenšas iekļūt šinī padomē: var būt, ka tur ir liela alga vai tiešām kaut kādi labumi. Jo Juris Ekmanis cenšas ceturto reizi tur nokļūt, Jānis Rozenblats tur trešo reizi grib nokļūt, Aigars Rostovskis - otro reizi, Jānis Vētra - otro reizi, Edvards Ratnieks - otro reizi, un Juris Zaķis pēc četru gadu pārtraukuma - arī otro reizi. Izrādās, ka naudu jau visiem tur nemaz nemaksā, maksā tikai priekšsēdētājam (un nemaz tā alga tik liela nav), un tamdēļ es paskatījos Vētras deklarāciju un redzēju, ka viņš arī piestrādā. Es sapratu, ka tātad viņš piecdesmit procentus nopelna, strādādams Augstākās izglītības padomē, un otrus piecdesmit procentus, taisni tādu pašu naudu, viņš nopelna kaut kur citur - nu, lekcijas lasa, jā. Un tad es gribēju iepazīties ar paveikto. Es izlasīju Augstākās izglītības padomes nolikumu un domāju, ka es kaut ko uzzināšu komisijas sēdē, kura notika ļoti zīmīgā dienā - 2012.gada 12.mēneša 12.datumā - un kurā bija runa par Augstākās izglītības padomes locekļa amata kandidātu izvirzīšanu apstiprināšanai Saeimā, un es biju ļoti pārsteigts par to, cik precīzi Druvietes kundze šo komisijas sēdi novadīja, aizlika visiem mutes ciet tā kā ar knaģi, runāt praktiski neatļāva, jo bija perfekti izstrādāts tas viss scenārijs. Un ko es varēju šinī komisijā uzzināt? Apskatīties, kā katrs tas kandidāts izskatās, un vairāk, godīgi sakot, es tur neko neuzzināju. Tā ir dziļa patiesība - neko neuzzināju! (RP frakcijas aplausi.) Ne tur izskanēja atskaite par paveikto, ne tur izskanēja atskaite par nākotni; absolūti vienkārši (Starpsaucieni no zāles.) piecēlās viens deputāts... atvainojiet, piecēlās deputāts un teica, ka šitie visi ir zināmi cilvēki un viss nākotnē notikšot. Bet, ja mēs paskatāmies, cik ir to darbu, ko viņi nav izpildījuši, tad redzam - stratēģijas nav, strukturālās shēmas nav. Tas, kas notiek augstskolās uz šo brīdi... (Starpsaucieni no zāles.) Pagaidi - par Ķīli arī... tiksim vēl klāt. Man jau jāskatās, cik laiks, ka mani nenoceļ nost...

Sēdes vadītāja. Jums ir viena minūte un 12 sekundes. (No zāles dep. J.Reirs: „Un Rostovskis vainīgs pie tā?!”)

G.Bilsēns. Redzat labi - stratēģijas nav, darbi visi nav izdarīti. Bet, ja mēs runājam arī par mācību procesu, tad ko mēs redzam šinī procesā? Man skaidri un gaiši teica: profesori mums augstskolās ir tādi, kas divdesmit gadus lekcijas lasa no vienas un tās pašas klades. Un cilvēkiem, kas atnāk uz šīm lekcijām, ir dziļi neinteresanti. Trūkst mācībspēku... Tas ir aizstāts ar patstāvīgo darbu. Cilvēks, lai aizbrauktu no Valmieras uz Rīgu... viņš brauc uz vienu lekciju un tērē milzīgu naudu, lai noklausītos vienu lekciju, kas viņam pilnīgi nekādu devumu dzīvē nedod.

Un tamdēļ es domāju, ka Ķīļa kunga piedāvātās reformas ir dziļi nepieciešamas mūsu valstij.

Es tikko noskatījos Krievijas raidījumu, un arī tur ir runa tieši par šiem pašiem tematiem, tieši tas pats notiek arī Krievijā: tiek izvērtēta augstākā izglītība, jo tur visu var nopirkt, tostarp diplomus. Es nezinu, kas notiek pie mums, jo mums jau ar slēptajām kamerām neviens te nav strādājis.

Un es tāpēc arī aicinu jūs neatbalstīt tos cilvēkus, kuri jau otrreiz ir izvirzīti šinī padomē, jo viņu iepriekšējais darbs nav bijis kvalitatīvs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Vakar Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija skatīja divus jautājumus, kur tika skarti Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumi. Gatavojoties sēdei, pirms sēdes es ienācu Jāņa Rozes grāmatnīcā un ieraudzīju divas grāmatas - „Labas uzvedības ābece”. Es domāju tās nopirkt, jo, ja abi iesniegumi nebūs atbalstīti, tad šo grāmatu kā Ziemassvētku dāvanu mēs uzdāvināsim abām pusēm, bet diemžēl vairākums nolēma citādi, un tāpēc abas šīs grāmatas mēs nodosim bērniem - tiem, kuri ienāks Saeimā pēc kādiem gadiem. Taču atsevišķiem deputātiem tomēr ir lūgums nopirkt un iepazīties ar šo grāmatu. Varbūt noderēs...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Bet es ar šo grāmatu bērniem aicinu iepazīties ikvienu deputātu un tomēr to novērtēt kā ļoti vērtīgu materiālu.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 106.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs tagad uz sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Guntars Bilsēns... ir klāt, Augusts Brigmanis... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... atvaļinājumā, Dzintars Rasnačs... atvaļinājumā, Gunārs Rusiņš... atvaļinājumā, Raimonds Vējonis... nav klāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 11.00.

Turpināsim Saeimas 20.decembra sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt lēmuma projektu „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu” un bijām sākuši debates par šo jautājumu.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Atsevišķi deputāti! Iespējams, ka vairākiem deputātiem ir līdzīga izjūta, ko es izteikšu par šo notikumu saistībā ar Augstākās izglītības padomi, jo man ir tāda sajūta... man šī padome nepatīk, bet man nav gana pieklājīgu argumentu, lai balsotu „pret”.

Es pēdējā laikā centos iedziļināties visos šajos jautājumos, ko dara kopumā padome, ko kurš dara un cik labi ko kurš dara, un tas ir ļoti nepilnvērtīgi - tā iespēja, teiksim, iedziļināties, un, manuprāt, to atslēgu šai problēmai pateica pirms tam jau deputāte Inga Vanaga savā uzstāšanās laikā, kad uzskaitīja daudzos un nopietnos Augstākās izglītības padomes uzdevumus, un man jāteic, ka tie valstiski ir ļoti atbildīgi un arī ļoti apjomīgi un ka tas būtu jādara pilna laika darbā labi izglītotiem un augstas raudzes profesionāļiem.

Kad es skatos uz to padomes sastāvu, man šķiet: šobrīd citādi arī nevar būt, ka tur ir cilvēki, kurus es redzu visur un vienmēr, un viņiem ir 100 profesionālo un sabiedrisko pienākumu, un Augstākās izglītības padome ir 101.pienākums. Un mēs tur varam salikt cienījamus cilvēkus, kādus gribam, un to gadu laikā viņi būs kļuvuši tādi, kuri mums ir jāsauc par slamstiem un kuri nav pilnvērtīgi to darbu veikuši. Un tālab, manuprāt, vienīgais labais risinājums ir pēc iespējas ātrāk radīt likuma grozījumus, lai Augstākās izglītības padomi likvidētu kā institūciju vai arī - labākajā gadījumā - tās funkcijas samazinātu līdz viegli konsultatīvām, jo, es domāju, diezgan bezjēdzīga kļūst diskusija par atsevišķām personālijām, ja, kā mēs šodien secinājām, mēs īsti nevaram izvērtēt, ko kurš tur ir darījis.

Nu jā, izšķirieties par balsojumu par konkrētajām personālijām! Bet es novēlu, lai šai padomei kā tādai... ar tās pašreizējām funkcijām nav ilgs mūžs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Jā, godātie kolēģi! Mēs šeit tiešām, šodien debatēdami par Augstākās izglītības padomes sastāvu un tātad par konkrēto kandidātu apstiprināšanu Augstākās izglītības padomē, esam debatējuši par visu ko, un šeit ir varbūt katram kāds emocionāls pārdzīvojums saistībā ar savu paša vai savu bērnu pieredzi augstākajā izglītībā. Atsevišķiem politiķiem ir neapmierinātība ar izglītības un zinātnes ministra darbu. Mēs šeit dzirdam: gan mūzikas stundu, gan angļu valodas jautājumi... Nu, tā ir tāda kolektīvā psihoterapija, kur mēs tiešām viens otru uzklausām. Un ļoti labi, ka tā! Laikā pirms Ziemassvētkiem tas varbūt arī tā pienākas, jo daudziem daudz kas ir sakrājies.

Bet tomēr tas ir arī ļoti atbildīgs pienākums - apstiprināt amatā uz četriem gadiem (proti, uz ilgāku laika periodu, nekā ir šis Saeimas sasaukums un līdz ar to šīs Saeimas uzticību saņēmusī valdība) Augstākās izglītības padomi. Un mēs beidzot esam sakustinājuši, vismaz savās domās, to dīķi, esam sapratuši, ka ar augstāko izglītību tomēr Latvijā nav viss kārtībā.

Es pati arī pārstāvu akadēmisko vidi, esmu dažādos vēlētos akadēmiskajos amatos pēdējos desmit gadus, un tāpēc es varbūt atļaušos savā runā paraudzīties arī mazliet no tāda skatpunkta - kā tas ir iekšpusē, kā jūtas gan akadēmiskais personāls, gan arī studenti. Man nav aizmirsies, ko nozīmē būt studentam un kādēļ es izvēlējos savas gan maģistra, gan doktora studijas turpināt citu valstu universitātēs, jo diemžēl es nebiju apmierināta ar to kvalitāti, kuru es varēju saņemt šeit.

Un līdz ar to, manuprāt, ja mēs saprotam, ka ar augstāko izglītību nudien nav viss kārtībā...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, varbūt jūs ieņemtu vietu?

I.Lībiņa-Egnere. ...tad varbūt ir vērts arī tomēr, piekrītot Latkovska kungam, saprast, ka arī ar Augstākās izglītības padomes locekļu izvirzīšanas kritērijiem, ar to, kādas dažādas sabiedriskas organizācijas virza tur šos locekļus... Un, lai kā mēs gribētu uzticēties, ka tās no sava vidus virza tos labākos, es nevaru tā kā piekrist, ka mēs varam apstiprināt jebkuru, kuru tās virza.

Nu ko mēs darīsim, ja tās virzīs kādu... nu, nezinu... nu, negribas teikt, ka... Var jau arī virzīt Romas pāvestu, bet... Nu dažbrīd izskan tie argumenti, ka mums ir jāpiekrīt tikai tādēļ, ka izvirzītais ir gana godājams. Es īsti nevaru piekrist.

Un tāpēc tie motivētie iebildumi, kas bija no Izglītības un zinātnes ministrijas... Un, saprotot daudzu jūsu neapmierinātību varbūt ar paša ministra komunikācijas stilu atsevišķos jautājumos, es gribētu tomēr šos jautājumus nodalīt un koncentrēties uz Augstākās izglītības padomi.

Un, mazliet runājot par to jomu - par tiesību zinātni, kuru es pārstāvu, kur šobrīd ir 12 valsts akreditētas studiju programmas, kur var saņemt jurista diplomu... tās ir ar ļoti dažādām kvalitātes prasībām, skalā no „apmierinoši” līdz „ļoti neapmierinoši”, bet ar „labi” vai ar „teicami” diemžēl es nevarētu novērtēt nevienu. Jautājumā par to, vai Augstākās izglītības padome, ko ir vadījis Vētras kungs, kuru es visnotaļ cienu un kurš varbūt vismaz medicīnas izglītību nav ļāvis sabojāt tā, kā ir noticis ar visu pārējo izglītību... es tomēr neredzu, ka viņš ir redzējis „laukumu” pilnībā. Un arī tām citām jomām, kas ir visnotaļ svarīgas, nav nodrošinājis, ka šī latiņa nekrīt, nekrīt, nekrīt... Agrāk izpratne par augstāko izglītību bija tāda, ka tā tomēr ir saistīta ar pētniecību, ar zinātni, turpretim šobrīd mēs runājam par augstākās izglītības tirgu - par to, ka mums ir labi rādītāji attiecībā uz iegūto diplomu skaitu, ka mums ir labi rādītāji, ka laukos cilvēki ņem kredītus, lai bērni varētu studēt, taču viņi īsti nesaprot, kādās augstskolās viņi studē un ko pēc tam ar to diplomu viņi varēs darīt.

Privāto augstskolu asociācija ir deleģējusi Zaķa kungu no Sociālo tehnoloģiju augstskolas, kur izglītības kvalitāte tieši attiecībā uz tiesību zinātņu programmu, es atvainojos, ir novērtēta šajā pašā apstrīdētajā pētījumā zemāk par jebkuru kvalitatīvu novērtējumu, un līdz ar to es tiešām nevaru atbalstīt šos padomes locekļus, kuri tomēr nav darījuši savu darbu. Un, ja es nebūtu šobrīd šeit, Saeimā, tad es par Augstākās izglītības padomi vispār nebūtu dzirdējusi neko. Es zināju, ka tāda ir, es zināju, kur tā ir, un es zināju varbūt, kas ir tās vadītājs, bet... Vai sabiedrība tiešām jūt Augstākās izglītības padomes darbu? Vai sabiedrība zina, kas ir tās vīzija? Un vai tiešām mēs visu norakstīt varam tikai un vienīgi uz to, ka viņi ir labi cilvēki un pārstāv labas organizācijas?

Es tam nevaru piekrist, un līdz ar to es pievienošos Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklim.

Paldies.

(RP frakcijas aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu apsveikt Dzintara kungu ar diezgan konstruktīvo runu. Man ir liels prieks par to, ka Dzintara kunga pozīcija ir būtiski progresējusi. Vēl pavisam nesen - šā gada februārī - viņš ļoti dedzīgi aizstāvēja tieši tādu principu, ka nevienu no iepriekšējās padomes locekļiem pārvēlēt nedrīkst. Toreiz mēs diskutējām par jaunām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kandidātu vēlēšanām. Acīmredzot Dzintara kungs tagad jau ir nobriedis politiķis un ļoti labi saprot, ka šī pieeja nav pareiza. Man ir liels prieks par viņu!

Man, godīgi sakot, ir zināmas problēmas ar kolēģu no Reformu partijas priekšlikumiem un viņu nostāju. Jūsu nosaukums ir Reformu partija, bet, ņemot vērā jūsu pozīciju šajā un arī citos jautājumos, jums varbūt vajadzētu izvērtēt iespēju pārdēvēt sevi par revolūciju partiju... (No zāles dep. I.Čepāne: „Jā!”)

Es visnotaļ atbalstu tos priekšlikumus un to stratēģiju, ko aizstāv izglītības un zinātnes ministrs. Patiešām, nevienam nav noslēpums, ka mums ir milzīgas problēmas izglītības jomā. Bet kas īstenos šādas reformas? Un ar ko jūs gribat sadarboties šo reformu gaitā? Es vispār neredzu, ka jums būtu sabiedrotie gan pasniedzēju vidū, gan augstskolu vadītāju vidū, gan arī profesionālo nevalstisko organizāciju vidū. Nu nevar šādas reformas īstenot vienīgi no augšas! Un ar šādu pieeju nevienu no esošajiem, ja padome strādājusi slikti... Ar ko tad jūs gribat strādāt? Un kā jūs gribat panākt tos ļoti labos mērķus, ko jūs esat deklarējuši? Patiešām es piekrītu, ka mēs nevaram vienkārši automātiski paļauties uz to, ka nevalstiskās organizācijas izvirzīja kandidātu un ka mums vienkārši viņš ir jāakceptē, un viss. Mēs tiešām izvērtējām, un mūsu kolēģis Ņikiforova kungs ļoti skaidri pamatoja, kāpēc Ratnieka kunga kandidatūra mums nav pieņemama. Tieši tāpēc, ka viņš nepārstāv studentus, ka viņa izvirzīšanas procedūra nebija adekvāta. Vai jums ir argumenti, kas liecinātu par to, ka arī citu profesionālo apvienību izvirzītie kandidāti nebija izvirzīti atbilstoši labas prakses noteikumiem un vispārpieņemtiem demokrātijas principiem? Es to nedzirdēju! Jūs kritizējat cilvēkus, konkrētos cilvēkus, bet acīmredzot šos cilvēkus ciena viņu profesionālās savienības, tie cilvēki, kas ar viņiem kopā strādā, un acīmredzot šeit ir domstarpības. Ja kaut kas nepatīk ministrijai, bet patīk lielākajai daļai profesoru vai augstskolu vadītāju, tad šādas problēmas jārisina sarunu ceļā. Mēs zinām, ka šīs sarunas bija diezgan grūtas un bija diezgan apšaubāmi demarši no abām pusēm, bet... Piedāvāt revolūcijas - tas nav tas labākais ceļš, it īpaši, ja ņem vērā, ka, šķiet, nu tomēr jūsu pašu koalīcijas partneri jūs neatbalsta. Bet kā jūs tad gribat panākt šādus mērķus? Vai jūs tiešām cerat, ka opozīcija nobalsos par jūsu priekšlikumiem tikai tāpēc, ka liela daļa koalīcijas tos neatbalstīs, un mēs te centīsimies sarīdīt koalīcijas partnerus? Nē, mēs tā nerīkosimies! Jo mēs esam atbildīga opozīcija un mēs nespēlējam tikai taktiskas spēles. Mēs saprotam, cik augstākā izglītība ir svarīga, un mēs gaidām no tās partijas, kurai ir uzticēta izglītības vadība, tomēr reālus un pārdomātus priekšlikumus par ļoti nepieciešamajām reformām. Diemžēl šobrīd jūsu pozīcija neizskatās labi pārdomāta un labi izstrādāta.

Paldies. (Dep. Dz.Ābiķa starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Paldies Cileviča kungam par komplimentu. Parasti gan šādi komplimenti dara uzmanīgu. Jāsecina, ka Cileviča kungs acīmredzot ir viens no visnobriedušākajiem klātesošajiem politiķiem, un kā vienam no visnobriedušākajiem politiķiem gan nākas izteikt vēlējumu operēt ar pārbaudītu informāciju un neizmantot faktus argumentācijā demagoģiski, jo ir būtiska starpība, vai arguments par piederību iepriekšējai padomei kādā no situācijām ir bijis vienīgais arguments, vai arī tas ir viens no argumentiem. Tas kā viens no argumentiem, protams, var kalpot.

Iemesls, kāpēc es vēlējos kāpt otrreiz tribīnē, ir tas, ka es vēlos iebilst tam, kas izskanēja no tribīnes, - ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā kādam sēdes laikā tikusi aizbāzta mute. Es piedalījos tajā sēdē un varu apgalvot, ka ne vārda tiešā, ne pārnestā nozīmē nevienam mute netika aizbāzta. Klāt bija visi klātesošie kandidāti, katram kandidātam tika dots vārds, un pēc katra kandidāta uzstāšanās un iepazīstināšanas ar sevi bija iespējams gan uzdot jautājumus, gan izteikt iebildumus attiecībā uz katru no kandidātiem. Ja šāda kārtība ir mutes aizbāšana, tad, manuprāt, šāds... bet tas jau gan ir sēdes vadītājas kompetencē - izšķirties, vai šāds apvainojums nebūtu jāizskata Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Vēlreiz par savu nostāju. Protams, ir taisnība zināmos jautājumos gan Robertam Ķīlim, gan viņa oponentiem. Tas, kāpēc man šķiet būtiski šobrīd atbalstīt tādu sastāvu, kādu ir izvirzījušas organizācijas, to skaitā Roberta Ķīļa oponentus, ir tieši tas līdzsvars, kas ir nepieciešams, lai jomā, kurā tiešām ir būtiski septiņreiz nomērīt un tikai tad griezt, jautājuma risinājums tiktu pieņemts izsvērti un līdzsvaroti. Bieži vien ir bažas par to, ka tas tā arī varētu nenotikt, ja šāda līdzsvara nebūtu.

Paldies. (Aplausi no frakcijas VIENOTĪBA.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei Ingai Vanagai, otro reizi.

I.Vanaga (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Kolēģi! Klātesošie! Es gribētu uzdot vairākus jautājumus.

Jā, mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā esam runājuši par daudziem un dažādiem ļoti aktuāliem tematiem, bet... Es neatkārtošu to, kādas funkcijas ir uzticētas Augstākās izglītības padomei. Bet sakiet, lūdzu, kam šī institūcija mutiski vai rakstiski ir atskaitījusies par savu darbu, ko tā ir darījusi četru gadu laikā? (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kas ir vadītājs?”) Mājaslapā tāda informācija nav pieejama. Kaut vai rakstiska atskaite par šīs Augstākās izglītības padomes darbu, par to, ir vai nav izpildītas funkcijas, un kāpēc virkne no likumā uzticētajām funkcijām nav īstenota.

Jautājumus tiešām bija iespēja uzdot visiem 11 atnākušajiem kandidātiem, bet, ziniet, es zinu, ko nozīmē, kad uzdod nepatīkamus jautājumus, tāpēc publiski jautāt pieciem atkārtoti izvirzītajiem kandidātiem tīri cilvēciski man tiešām negribējās... negribējās jautāt, lai viņi taisnotos mūsu visu priekšā, bet varbūt arī vajadzēja, lai viņi tad pastāsta, kāpēc viens, otrs, trešs likuma pants nav pildīts, turklāt vēl vairāku gadu garumā...

Līdz ar to arī šai institūcijai ir jāuzņemas atbildība par īstenoto projektu, kas prasījis ne desmit un ne simts tūkstošus, bet tie jau ir miljoni. Un, kā es jau teicu, tur tiek veikts audits, tāpēc mums šodien ir jāuzdod jautājumi Augstākās izglītības padomes pašreizējam vadītājam. Vai tiešām projekta vērtēšanas ietvaros bija tā, ka vienā studiju virzienā skaita un sastāva ziņā eksperti bija atšķirīgi... personāliju ziņā atšķirīgi, ko arī Vētras kungs apstiprināja, apmeklējot Reformu partijas frakciju? Par kādu kvalitatīvu izvērtējumu mēs varam runāt, ja uz vienu augstskolu aizbrauc četri eksperti, uz otru - septiņi, turklāt arī viņu sastāvs nebija identisks... tātad mainījās šis ekspertu loks.

Kāpēc mums ir jāuzdod tādi jautājumi: kāpēc citas programmas klātienē eksperti vispār neapmeklē un saka: „Mēs vērtējām šīs programmas pēc šiem iesniegtajiem taustāmajiem pašnovērtējuma ziņojumiem.”? Kāpēc bija jābūt tā, ka uz vienu programmu brauca visi eksperti, bet uz citu augstskolu vispār neviens eksperts klātienē neaizbrauca un nav ticies ne ar darba devējiem, ne ar absolventiem, ne ar studentiem, ne ar mācībspēkiem? Kāpēc mums ir jāuzdod jautājumi par ekspertu interešu konfliktu vai atbilstību noteiktam virzienam, kur speciālistam ir doktora grāds vienā jomā, bet viņš vērtē pavisam citu virzienu, kas galīgi nav saistīts ar viņa paša iegūto izglītību?

Kāpēc mums ir jāuzdod jautājumi, ka anketā, kas tātad ir instrumentārijs šī studiju virziena izvērtēšanā, bija 62 kritēriji, un vai tiešām visi eksperti tika instruēti, ka, lūk, piemēram, koledžas līmenī 5 no šiem 62 kritērijiem nevērtējiet? Vai viņi tika tiešām visi atbilstoši instruēti un vai visas attiecīgā līmeņa izglītības programmas tika vērtētas pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem?

Kāpēc mums ir jāuzdod jautājums: vai tiešām ir reāli 10 dienu laikā tik lielam ekspertu skaitam izvērtēt 74 programmas šajā izglītības sadaļā?

Kāpēc mums ir jāuzdod jautājums: kāpēc 17 procentos gadījumu nav aizpildīti visi 62 kritēriji, un kāpēc mums ir jāsaņem atbilde no Vētras kunga, ka anketu varēja ņemt vērā un varēja arī neņemt vērā pie šī galarezultāta pieņemšanas attiecīgajā studiju programmā, studiju virzienā, lai gan visos dokumentos, kas ir pieejami Augstākās izglītības padomes mājaslapā saistībā ar šo projektu, anketa ir norādīta kā obligāts instruments pētījuma veikšanā... ka tas ir sākotnējās informācijas iegūšanas avots.

Un kāpēc mums ir jāstrīdas šodien par to, lai gan jaunajai studiju virziena akreditācijas kārtībai bija jāstājas spēkā no 2012.gada 1.septembra, bet tajā pašā laikā projekta īstenošana turpināsies līdz 2013.gada pavasarim? Un Augstskolu likuma pārejas noteikumos jau tika iestrādātas visas šīs normas, neraugoties uz to, ka projekta īstenošana vēl turpinās.

Jautājumu uzdošanu tā varētu turpināt un turpināt, un tāpēc vēlreiz gribu teikt, ka šeit izvērtēt to, ko, kurš un kad ir runājis, par ko iestājies, tajā skaitā, jā, arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, kuri pārstāv darba devējus... Tad ir arī jautājums... darba devēji ir tie, kuri visvairāk sūkstās par to, kādu viņi saņem šo absolventu, cik viņš ir piemērots darba tirgum, cik viņš viņiem ir derīgs un cik daudz vēl viņā būs jāiegulda jelkādu investīciju, lai darba ņēmējs tiešām būtu atbilstošāks viņu prasībām.

Tad ko šīs darba devēju institūcijas ir tiešām darījušas publiski? Katrā ziņā es šādas aktivitātes neesmu pamanījusi, bet šeit tiešām nav runa konkrēti par... Olšteina kungs minēja Rostovska kungu, bet arī viņš no 2008.gada ir darbojies šajā institūcijā, un, kā jau es minēju, šoreiz, jā, mēs apelējam pie šīs kolektīvās atbildības.

Un vēl arī jāsaka tā: jā, arī Augstākās izglītības padomei ir, protams, jārūpējas par studentiem. Un arī šeit es esmu mutiski vairākkārt kā parlamentārā sekretāre runājusi ar pārstāvi no Latvijas Studentu apvienības. Un jāteic, ka ir tik daudz praktisku jautājumu, kurus arī... jā, protams, arī varēja risināt, kā es jau minēju, Augstākās izglītības padomes ietvaros - un ne tikai!

Ja likums, Augstskolu likums, mums nosaka to, ka studentu pašpārvaldei katrā augstskolā ir jāsaņem viena divsimtā daļa no augstskolas budžeta, - noskaidrojiet, cik daudzās augstskolās studentu pašpārvalde šo naudu saņem! Cik daudzās augstskolās studentiem - ne tikai studentiem, bet arī mācībspēkiem - ir pieejama informācija par augstskolas budžetu? Cik lielā mērā studentiem ir iespēja ietekmēt to, ka tiek pagarināts vai pārtraukts līgums ar attiecīgu mācībspēku? Tas viss saistīts ar augstākās izglītības kvalitāti.

Kādas ir problēmas akadēmiskās brīvības jautājumos? Cik daudziem studentiem ir iespēja izvēlēties brīvās izvēles studiju kursus? Bet tur ir Latvijas Studentu apvienības pārstāvis, kuram ir iespēja risināt šīs problēmas! Tas ir instruments, ar kuru viņi var risināt šīs problēmas.

Es jau minēju arī par studiju finansēšanas jautājumiem... Jau gadiem ilgi netiek risināts tas jautājums, lai studentiem būtu iespējams saņemt valsts galvotu kredītu studijām licencētās programmās. Tas arī netiek risināts.

Un visi šie jautājumi ir ento gadu garumā... (Starpsauciens no zāles.) Tas nav ministrijas, tikai un vienīgi ministrijas... Šeit ir runa tiešām par to, ka mums kopā... Augstākās izglītības padomei ir šī funkcija jāveic sadarbībā ar... jā, protams, ar sociālajiem... tātad kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un citām institūcijām jāstrādā pie tā, lai paaugstinātu studiju kvalitātes „latiņu”. Un ministrija sadarbojas gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, gan ar arodbiedrībām, un sadarbība ir sistemātiska, un, protams, to vienmēr var pilnveidot un uzlabot, un tas ir kopīgs darbs.

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi!

Es gribētu izteikt savu viedokli par šo Augstākās izglītības padomi.

Es domāju, lai vai kāds šodien būtu šis balsojums, lai vai ko mēs apstiprinātu vai neapstiprinātu, šīs debates noteikti nāks par labu Augstākās izglītības padomei, jo šeit izteiktā kritika būs tiešām vērtīga, un es domāju, ka turpmākajā darbā tas būtu noteikti viņiem jāievēro - šie izteiktie iebildumi gan pret atsevišķiem kandidātiem, gan arī pret šo Augstākās izglītības padomi kopumā.

Es gribētu aicināt Augstākās izglītības padomi vispār kam ļoti svarīgam pievērst uzmanību. Šeit šodien no tribīnes daudz ko runāja par to, ka varbūt šī augstākā izglītība neatbilst kādai kvalitātei, ka vajag celt šo kvalitāti. Bet tajā pašā laikā tā izglītība ir tāda, kāda tā ir. Mēs, lielākā daļa, esam ieguvuši šo izglītību, un es nebūt negribu teikt, ka Latvijas izglītība ir slikta vai kaut kādā ziņā nenovērtēta. Tā tomēr ir arī starptautiski konkurētspējīga! Viegli būtu to salīdzināt, pieņemsim, ar mašīnām: Latvijā neražos Ferrari, bet nu folksvāgenus gan mēs te varam ražot. Tā ir tiešām tautas izglītība, un šo tautas izglītību var iegūt. Un, kā liecina piemēri arī dažās privātajās augstskolās, simtiem cilvēku brauc no ārzemēm uz Latviju mācīties un ir novērtējuši kā labu esam šo augstāko izglītību, un pieņem šo produktu, ko mēs piedāvājam.

Es gribu aicināt galveno uzsvaru likt uz to, ka Augstākās izglītības padomei būtu jāvērš uzmanība... jāskatās, lai tajās pašās telpās, kur ir Latvijas Universitāte, RTU, arī Stradiņa universitāte... jāskatās, lai nesanāk tāda situācija, ka visu šo reformu rezultāts būtu tas, ka būtu tās pašas telpas, tie paši pasniedzēji, tie paši studenti, bet citi īpašnieki. Pagaidām izglītībā... augstākajā izglītībā mums tomēr ir šis nacionālais kapitāls: šīs universitātes tomēr ir mūsu pašu rokās, mūsu pašu īpašums (atšķirībā no daudzām citām nozarēm). Šī ir ļoti būtiska nozare, un gribētos, lai tas tā arī paliek, - lai tas tomēr būtu mūsu pašu kapitāls, nevis būtu tā, ka ienāk iekšā citi, kas izveido šeit meitas filiāles, un pie tiem pašiem... pie šīs pašas infrastruktūras turpina vadīt... bet tās vairs nebūs mūsu pašu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātais Prezidij! Deputāti! Cilvēki, kas seko līdzi Saeimas sēdei!

Par pašu principu - vai padomē ievēlēt kādu, kas ir strādājis iepriekšējā sasaukumā? Un šajā sakarā tika minēta pieredze ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvju vēlēšanām. Patiesi, mums ir nobrieduši politiķi, un, klausoties dažu nobriedušu politiķu teikto, rodas sajūta, ka mazlietiņ ir atmiņas problēmas. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tas bija rupji!”) Es vēlos atgādināt, ka mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā saņēmām virkni vēstuļu ar iepriekšējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darba izvērtējumu. Šie izvērtējumi bija ārkārtīgi kritiski un brīžiem pat ļoti, ļoti skarbi. Atgādināšu, ka vērtējumos izskanēja doma, ka iepriekšējā padome izniekojusi savu iespēju kaut ko darīt, lai sakārtotu situāciju tās atbildībā esošajā jomā.

Atgādināšu arī tiem, kuri varbūt to ir piemirsuši, ka par to, lai ievēlētu kādu iepriekšējā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē strādājušo pārstāvi, pret viņu nostājās arī divi līdzšinējā sasaukuma pārstāvji. Tātad viņi paši teica, ka padome ir strādājusi tā, ka šie pārstāvji nav pelnījuši, lai tiktu ievēlēti vēlreiz. Tā ka līdz ar to es lūgšu neabsolutizēt kādus noteiktus principus, jo pašlaik situācija ir ļoti atšķirīga no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vēlēšanām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrijas pārmetumiem, ka iepriekšējā Augstākās izglītības padome varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ekspertu veikto studiju programmu vērtējumu, nav pierādījumu. Tie ir ministra apgalvojumu līmenī. Katrs no mums, deputātiem, ir saņēmis ekspertu sūtīto vēstuli, kurā noraidītas jebkuras aizdomas par iespējamiem viltojumiem. Un uz nupat parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas izteikto pārmetumu, ka viena daļa šo AIP nozīmēto ekspertu, būdami eksperti vienā nozarē, vērtēja arī blakusnozares... Ja tā ir radniecīga nozare, tad es te neredzu problēmu, jo tā arī citās valstīs tiek vērtēts. Bet tas gan, ka ministrs Roberts Ķīlis kopā ar departamenta direktoru Kuļšu divatā - bez zinātniskām publikācijām, bez pietiekošas pedagoģiskās prakses... divatā varēja pārvērtēt visas programmas visu ekspertu vietā - tas gan ir apbrīnojami, un rezultāti par Malnavas koledžu un kosmetoloģijas koledžām ir augstāki par Latvijas Universitāti... tas ir gan, jā...

AIP nākamajam sastāvam piedāvātās kandidatūras nav pašas sevi izvirzījušas, bet gan ir likumā atrunāto struktūru izvirzītas. Jāpiekrīt kolēģim Raivim Dzintaram, kas vērsa uzmanību uz to, ka IZM konstatētajām problēmām saistībā ar AIP jāmeklē sistēmiski risinājumi, nevis atsevišķas vainīgās personas. Ja mēs pārejam pie vainīgajām... ja tomēr jāmeklē vainīgās, tad jāsāk patiešām ar pašu ministru Robertu Ķīli, kas, iepriekšējā AIP sastāvā būdams ex officio, vispār, kā jau kolēģis Andris Buiķis norādīja, piedalījās divās sēdēs no visām iespējamām un neko nav mēģinājis ietekmēt. Bezdarbība apvienojumā ar tukšiem apgalvojumiem, nereāla reformu darbība raksturīga tieši ministram. Protams, tas ir mūsu katra ziņā - atbalstīt to vai citu kandidatūru, tikai jāatceras, ka noraidījuma gadījumā mēs kavēsim un apgrūtināsim jau tā nepārtrauktu ķīviņu novājināto augstākās izglītības institūciju darbību.

Graut ir ļoti viegli. Uzcelt (pārveidojot, ne graujot!) ir daudz grūtāk. Jebkurai institūcijai, lai neradītu darbības pārrāvumu, nepieciešama zināma pēctecība - no 12 izvirzītajiem AIP locekļiem 7 tiek virzīti no jauna, bet 5 - atkārtoti. Domāju, ka tas ir labs samērs. Ja ar likumu nav aizliegts uz AIP kandidēt atkārtoti, tad kāpēc to nevarētu darīt?

Var, protams, pārmest, ka iepriekšējā AIP sastāvā nav izdarīts viss. Viss nekad un nekur, cik zināms, uz zemes nav pilnībā izdarīts. Kāds no iepriekšējiem runātājiem pārmeta ne tikai to, ka AIP neesot apmierinošas atskaites par padarīto, bet arī to, ka neesot atskaites par nākotni. Nu, tā ir īpaša prasība - atskaite par nākotni.

Vienā valstī, ko sauc Ķīna, pirms pārdesmit gadiem pilnā plaukumā bija kultūras revolūcija. Pie kā noveda hunveibini, mēs zinām. Pārmaiņas ir vajadzīgas, bet pārmaiņas nenozīmē nosaukt visu Latvijas izglītībā notiekošo par Sūnu ciema padarīšanu un nodedzināt.

Aicinu apstiprināt AIP un rosināt uz aktīvām pārmaiņām, bet ne uz hērostratiskām darbībām augstākajā izglītībā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es esmu tā diezgan rūpīgi klausījies un mēģināšu bišķi savilkt kopā to, ko es esmu sadzirdējis. Un varbūt jūs piekritīsiet - cerams, ka lielākā daļa piekritīs -, bet es pieņemu, ka dažiem tas nepatiks.

Man liekas, ka nekādu šaubu nav bijis par to, ka mums vajag izglītības reformu, to neviens nav apšaubījis, tai lietai ir jāiet uz priekšu, tur nekas nav darīts daudzus gadus. Tad, kad tāds enerģisks cilvēks kā Roberts Ķīlis ķeras klāt pie problēmas risināšanas, viņš, protams, apdraud status quo. Un tad, kad viņš cenšas uzdarīt to, kas gadiem ilgi nav darīts, viņam tiek izteikti dažādi pārmetumi. Un pārmetums varētu būt tāds, kā Cileviča kungs teica, - ka te ir revolūcija. Bet, ziniet, ja gadiem ilgi nekas nav darīts, tad pirmsākumi, kas ir reformas... reformas sākumi dažiem liekas kā revolūcija tikai tāpēc, ka nekas nav darīts iepriekšējos gadus.

Es esmu sadzirdējis absolūti pārliecinošus argumentus par to, ka padome nav bijusi savu pienākumu augstumos. Nav izdarītas ļoti, ļoti būtiskas lietas, un ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka mums ir kaut kas jādara lietas labā, respektīvi, jāmaina padome, padomes sastāvs. Un, es domāju, to mēs varētu sākt šodien ar to, ka mēs neatbalstītu to piecu kandidātu pārvēlēšanu, kuri kandidē jau otro reizi jeb atkārtoti; daži, cik es saprotu, jau trešo reizi.

Un es pašās beigās gribu izteikt arī lielu komplimentu Ilmāram Latkovskim.

Es domāju, ka tur ir nopietni jāstrādā pie tā, lai darbs tajā padomē tiktu beidzot darīts nopietni, nevis tā, kā līdz šim. Tā ka, lūdzu, neatbalstiet šos piecus atkārtoti izvirzītos kandidātus!

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Godājamie kolēģi! Nu, ar reformām ir pieņemts saprast procesu, kad kaut kas notiek. Redziet, ja pasaules lielākais reformators Mārtiņš Luters būtu tikai runājis, nevis aizgājis un pienaglojis tās savas bullas pie baznīcas durvīm, tad acīmredzot tā reforma arī šajā jomā turpat vien būtu, kur tā ir bijusi.

Mums ZZS frakcijā bija tas gods uzklausīt Ķīļa kungu un viņa redzējumu par reformām, bet diemžēl mums tie secinājumi bija viennozīmīgi - Ķīļa kungs, tāpat kā mēs visi, saprot un zina, ka reformas ir vajadzīgas, bet kā to izdarīt - uz to diemžēl atbildes viņam joprojām nav.

Un otra lieta. Nu, es nezinu... parasti ir pieņemts, ka ir cilvēki ar kādu zināmu autoritāti, kuri apšauba cilvēkus, kuriem varbūt ir mazāka autoritāte, varbūt mazāka pieredze. Man liekas, ka šeit ir pilnīgi otrādi, jo, garo runu mākts, es izlasīju šo Augstākās izglītības padomes potenciālo locekļu CV, konkrēti piecu cilvēku, kuri nāk no akadēmiskās vides, CV. Ziniet, es biju nenormāli pārsteigts par viņu produktivitāti gan zinātnisko darbu skaita ziņā, gan doktorantu ziņā. Ja jums nav slinkums, Reformu partijas cilvēki, palasiet šo cilvēku CV! Un, ziniet, pretēji tam Ķīļa kunga CV ar astoņos gados... pēdējos astoņos gados divām publikācijām, no kurām viena ir kaut kādas konferences ievadruna... (No zāles dep. J.Reirs: „Kauns!”) Nu tad viņš blakus šiem akadēmiķiem izskatās pēc sešgadnieka!

Tā ka es šinī gadījumā tomēr domāju, ka vispirms cilvēkam pašam ir jāsaprot, ko viņš grib un kā viņš to grib paveikt, un tad varbūt arī šādas reformas izdosies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas! Kungi! Ceru, ka šī diskusija mūs pārliecinās, ka augstākās izglītības pārvaldīšana ir izveidota gana nepārdomāti.

Kāpēc ir jāapstiprina personas, kas izvirzītas no iestādēm, kuru kompetenci kandidātu izvirzīšanai jau nosaka likums? Tā ir viņu atbildība, šo iestāžu atbildība, un likums to nepārprotami apliecina. Tas nav mūsu darbs! Tā tomēr vairāk ir iespēja manipulēt ar frakciju viedokļiem nolūkā panākt šādu vai tādu lēmumu turpmākajā jomas pārvaldīšanā.

Nav skaidrs, kāpēc vispār tika izveidota tāda institūcija kā Augstākās izglītības padome. 2010.gadā es biju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis un aktīvi piedalījos Augstākās izglītības likuma izstrādē. Es biju „pret” to, lai tiktu izveidota vēl otra - paralēla - institūcija izglītības jomā. Es joprojām uzturu spēkā šo viedokli, jo uzskatu, ka jebkurā pārvaldes jomā, proti, arī izglītībā, ir jābūt vienam saimniekam, nevis dažiem... ir jābūt mugurkaulam veselīgā organismā.

Manuprāt, debates pierāda to, ka augstākā izglītība tiešām pieprasa nopietnu reformu, bet šai reformai jāsākas nevis universitātēs, bet šīs jomas pārvaldīšanā. Un es domāju, ka šīs debates dod mums visiem, bet pirmām kārtām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, uzdevumu, kā turpināt pilnveidot šo pārvaldīšanu un vai vispār nav jāliek jautājuma zīme par šīs iestādes turpmāko pastāvēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs, visi deputāti, esam saņēmuši atzinuma vēstuli no... un ierosinājuma vēstuli no Rīgas Juridiskās augstskolas studentu asociācijas un arī no Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu asociācijas; tur ir runa par konkrētu Augstākās izglītības padomes locekļa amata kandidātu Edvardu Ratnieku. Un šeit es principā izmantošu tikai šo vēstuli... tikai atsaucēm... un arī nedaudz ieskicēšu to problemātiku... to, ko Cileviča kungs teica par mūsu izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa virzītajām reformām un to apspriešanu sabiedrībā un sabiedroto meklēšanu.

2011.gada 19.martā Latvijas Studentu apvienības kongresā tika apstiprinātas šīs apvienības vadlīnijas 2011./2012.mācību gadam, kuras, cita starpā, paredz atbalstu tādai studiju un studējošo kredītu atmaksas reformai, kādu piedāvā ieviest pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Savā darbā Edvards Ratnieks un Latvijas Studentu apvienības valde ir rīkojušies pretēji kongresa vadlīnijām, cīnīdamies par kongresā neapstiprinātu pozīciju. Tādējādi Edvards Ratnieks ir demonstrējis sliktu pārvaldības praksi, rīkodamies pretēji Latvijas Studentu asociācijas augstākās lēmējinstitūcijas - kongresa - pieņemtajam lēmumam.

Vēl papildus. Edvards Ratnieks, būdams AIP loceklis un galvenais studentu pārstāvis, nav iestājies par augstskolu kvalitātes izvērtēšanas rezultātu publiskošanu un tādējādi nav nodrošinājis studentiem iespēju iepazīties ar studiju programmu izvērtējumu. Rezultāts: vairāki studenti ir izvēlējušies studēt programmās, kuras saskaņā ar izvērtējumu nespēj nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību.

Līdz ar to no visa šā mēs varam spriest, ka... un tādējādi es arī atbalstu šo divu Latvijas augstskolu studentu asociāciju apgalvojumu, ka Edvards Ratnieks ar savu līdzšinējo darbību ir pierādījis, ka nav politiski neatkarīgs un darbojas, savu pašmērķīgu politisku interešu vadīts, nevis studentu vārdā.

Līdz ar to es balsošu „pret” Edvardu Ratnieku un lūdzu arī visus jūs neatbalstīt viņa kandidatūru.

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es nelasīšu vēstules, kā kolēģe tikko darīja. Visi mēs mākam lasīt. Mēs esam iepriekš saņēmuši kaudzēm vēstuļu.

Un pašreiz situācija ir izveidojusies tāda, ka savā starpā ir sanaidoti ne tikai studenti, bet savā starpā tiek sanaidoti arī profesori. Es gribu teikt, ka neviens saprātīgs augstskolā strādājošs profesors vai arī akadēmiķis nenoliegs, pirmkārt, ka reformas ir nepieciešamas, otrkārt, ka reformas kavējas, un, treškārt, ka, iespējams, daži no padomes locekļiem tur patiešām ir ieslīguši rutīnā.

Taču es gribētu runāt par dažiem, manuprāt, enerģiskā ministra nepārdomātiem mītiem, kurus viņš izplata publiskajā telpā un kuri nodara ārkārtīgi lielu kaitējumu augstākajai izglītībai. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Atbrīvot!”)

Pirmais un visnepiedodamākais viedoklis, manuprāt (Starpsaucieni.), ir tas, ka ministrs ir teicis - un to mēs varam izlasīt šā gada 30.oktobra „Delfos”, kur ir atreferēta viena viņa uzstāšanās kādā no televīzijas programmām, cik es saprotu -, ka lielākajā daļā augstskolu izglītības līmenis esot zemāks nekā arodskolās, un tāpēc vidusskolu absolventi tiek aicināti mācīties nevis augstskolās, bet gan šajās profesionāli tehniskajās skolās.

Un, sakiet, lūdzu, kā jūs domājat, Reformu partija, kā jaunieši šodien to uztver? Kā viņi uztver? Viņi, spējīgākie jaunieši, vis neies mācīties uz šīm profesionāli tehniskajām skolām, bet... Šie spējīgākie - ko viņi darīs? Viņi brauks uz ārzemēm, jo viņi klausās, ko saka viena no augstākajām valsts amatpersonām, - ka šeit viss ir slikti un būs vēl sliktāk. Viņi dosies uz ārzemēm!

Ja patiešām, kolēģi, šeit viss būtu tik slikti, tad nekādā ziņā mana godājamā... mana cienījamā kolēģe Inese Lībiņa, ar kuru kopā es joprojām strādāju augstskolā, pēc izglītības iegūšanas Latvijā nebūtu varējusi iestāties prestižā augstskolā Eiropā.

Ja viss būtu tik slikti, tad mans students Mārtiņš Paparinskis nekad nevarētu iestāties vienā no prestižajām... prestižākajām Eiropas augstskolām. Ja viss būtu tik slikti, tad viena no manām izcilākajām maģistrantēm, kura pirms divām dienām atgriezās Latvijā no Norvēģijas, Renāte Štāle nebūtu varējusi iestāties Norvēģijā īpašā programmā, kur viņa studēja... papildināja savas zināšanas vides tiesībās.

Protams, es domāju, mēs nenoliegsim, ka, strādājot ar maģistrantiem, man ir tikai tāda prakse, ka šeit mēs sastopamies ar dažādiem līmeņiem. Un dažkārt ir bijis tā, kā es arī teicu ministram, kad viņš bija atnācis uz mūsu frakciju, ka daži mani studenti brīžiem nesaprot, par ko es runāju, jo tajās augstskolās, no kurām viņi nāk, viņiem nav bijusi iespēja apgūt zināšanas nepieciešamajā līmenī, kādas patiešām būtu nepieciešamas bakalaura diplomu saņēmušajiem, bet mēs nevaram pateikt, ka pilnīgi viss šajā jomā ir slikti.

Otrs ir tāds mīts, kam es arī nevarētu piekrist. Nepārtraukti tiek izplatīts viedoklis, ka šī pastāvošā Augstākās izglītības padome ir viltojusi dokumentus. Ķīļa kungs, ja jūs klausāties, tad saprotiet, ka jūs šajā ziņā apsūdzat personas nozieguma izdarīšanā bez īpašiem pierādījumiem! Es domāju, ka šeit mēs, visi klātesošie, esam pārliecināti par to, ka ar šādiem apvainojumiem mēs nedrīkstam mētāties. It īpaši tāpēc, ka izmeklēšanu ir veikušas, kā Kursītes kundze teica, divas personas - ministrs un bijušais vecākais referents, kuram nav nekādas pieredzes pedagoģijā, kuram nav nekādas pieredzes zinātniskajā darbā.

Jā, šīs ir divas lietas, par kurām es gribēju runāt. Protams, arī jūs uz mani varat skatīties kā uz stagnātu, bet arī mana kolēģa izteikumi par to, ka viss ir slikts un ka pasniedzēji negatavojas... Es nezinu... Mūsu Juridiskās fakultātes beidzēji regulāri piedalās sacensībās Eiropas un pasaules līmenī. Viņi tiek pirmajā trijniekā, viņi tiek pirmajā desmitniekā ar savām zināšanām dažādās izspēlēs, tiesas procesu izspēlēs, gan runājot par Eiropas Savienības tiesībām, gan citām jomām. Un es nevaru teikt, ka, piemēram, arī pasniedzēji, profesori, kuri ir vecāka gadagājuma... ka viņi negatavojas, ka viņi lasa no kaut kādām sadzeltējušām lapelēm. Mēs vienkārši šodien to vairs nevaram darīt! Mēs esam spiesti to darīt - mēs esam spiesti pilnveidot arī savu kvalifikāciju. Un šeit, zālē, sēž arī daži mani studenti. Vai šeit kāds no viņiem var apgalvot, ka es esmu lasījusi? Vai kāds, kurš ir mācījies pie profesores Druvietes vai arī pie profesores Kursītes, var sacīt, ka tika lasīts no kaut kādām sadzeltējušām lapelēm? Es domāju, ka tiem cilvēkiem, kuri nav saistīti ar šo jomu, nevajadzētu teikt apmēram...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Čepāne. Es beidzu! Nevajadzētu teikt apmēram tā: „Es jau šo darbu neesmu lasījis, bet man ir viedoklis.” Tātad es aicinu tiešām runāt par problēmām, nevis mākslīgi saasināt esošās problēmas. Es tomēr atbalstīšu visus šos padomes locekļus, jo galu galā viņi nav kaut kāda šaura grupējuma pārstāvji, kā mums tiek mēģināts apgalvot. Viņus tomēr ir izvirzījis attiecīgs skaits zinātniskās vides un augstskolu vides pārstāvju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (RP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mani kā vairāku bērnu tēvu un vairāku mazbērnu vectēvu šīsdienas diskusija nedaudz satrauc.

Pirmām kārtām - par ko tad mēs šodien šeit runājam? Mēs runājam par Augstākās izglītības padomes locekļu kandidātiem. Cik daudz mēs par viņiem runājam? Ļoti maz! Ja mēs gribētu viņus novērtēt un izvērtēt, tad vispirms būtu jāizvērtē šīs Augstākās izglītības padomes darbs iepriekšējā periodā. Un es būšu pietiekami drosmīgs un vērsīšos ar kritiku par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbu, jo, ja mēs salīdzinām, ar kādu nopietnību tika vērtēti kandidāti Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kas ilga vairāku mēnešu garumā, tad, manuprāt, ar vienu sēdi, kurā, cik es saprotu, tika minēti ātri un īsi argumenti, bet nebija analīzes, manuprāt, ir par maz.

Par maz, lai izskatītu tik svarīgu jautājumu kā Augstākās izglītības padome. Otrkārt, es domāju, ka pārāk daudz uzmanības tiek veltīts kandidātam, kurš tur ir ex officio, - Robertam Ķīlim -, jo par viņu mēs šodien nebalsosim. Tāpēc, es domāju, vajadzētu vairāk koncentrēties tieši uz šiem balsotājiem.

Tagad viens arguments, viens retorisks jautājums, ko es gribētu uzdot tiem, kam akadēmiskā vide ir tuva: vai tā ir augstas kvalitātes akadēmiskā vide? Es domāju, ka lielākā daļa no jums teiks: jā, tā ir augstas kvalitātes akadēmiskā vide! Tad man ir cits jautājums: kāpēc šodien, kad mums ir bagāta izvēle akadēmiskajā vidē ar cienījamiem kandidātiem, mēs tā mokāmies ar tiem, kuri tur jau ir bijuši un - cik es noprotu, mēs tomēr esam samērā vienprātīgi par to - savus uzdevumus nav pildījuši labi?

Es tomēr aicinu visus rast sevī spēku un arī pašnovērtējumu, ka akadēmiskā vide ir pietiekami spēcīga, lai varētu izvirzīt, tieši tāpat kā Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, pilnīgi jaunu sastāvu, kurš varētu tad arī lemt. Un ir rezerves - ir rezerves! - mūsu akadēmiskajā vidē, lai to izdarītu. Es aicinu tomēr domāt par jaunu Augstākās izglītības padomi (pilnīgi jaunā sastāvā - ar cerībām uz nākotni!), kura sapratīs visu to, kas ir nepieciešams sabiedrībai, kas nepieciešams ierēdņiem, kas nepieciešams politiskajai vadībai, un spēs panākt, lai beigu beigās es kā tēvs un vectēvs būtu pārliecināts, ka mani bērni un mazbērni saņem augstvērtīgu izglītību. Es jūs aicinu par to padomāt. Neliksim mušas un rozīnes kopā, citādi pēc tam brīnīsimies, ka mums nekas nesanāk! Būsim drosmīgi! (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Tiešām šī diskusija ir parādījusi, ka jautājums par izglītību un zinātni ir tik lielā mērā, kā vēl nekad... ir tik lielā mērā politizēts, ka politiķiem nudien ir jācīnās par vienu vai otru kandidātu.

Bet tagad paanalizēsim to veidošanas procesu - to, kā minētie kandidāti tiek izvirzīti. Mani tiešām pārsteidz izglītības un zinātnes ministra pozīcija, kad, cenšoties īstenot vienu vai otru reformu un saskaroties ar Augstākās izglītības padomes pretenzijām par viena vai otra projekta īstenošanas pasākumiem un mērķiem, viņš tā vietā, lai vērtētu procedūru, kādā Augstākās izglītības padomes locekļi tiek virzīti, kā tas ir noteikts... tādā kārtībā, kāda noteikta likumā, un ierosinātu krimināllietu par tiešām apsūdzošiem paziņojumiem, par kuriem patiesībā jau sen ir jābūt ierosinātai krimināllietai attiecībā uz datu falsifikāciju, un iesniegtu Saeimai priekšlikumu saistībā ar to, ka vairs nav parlamenta atbalsta šādiem kandidātiem, kuri ieņem pašreiz Augstākās izglītības padomē attiecīgos amatus, un lūgtu Saeimu dot savu vērtējumu par neuzticības izteikšanu viņiem, - visa tā vietā viņš, formāli izmantojot politiskās spēles un savu likumdošanas varu, cenšas Saeimā panākt minēto kandidātu neapstiprināšanu.

Kāpēc līdz šim brīdim nav analizēta tā procedūra un kārtība, kādā šie kandidāti tiek virzīti? Līdz pat šim brīdim gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Zinātņu akadēmija, gan Latvijas Koledžu asociācija, gan Latvijas Rektoru padome, neskatoties uz visiem publiskajā vidē esošajiem apvainojumiem, šiem kandidātiem uzticas un līdz pat šim brīdim viņus nav atsaukusi, viņi... ir spēkā šis ierosinājums.

Tiešām, šis jautājums ir tik lielā mērā politizēts, ka vislielākais politiķis šajā pasākumā ir Ķīļa kungs, kurš ar piedāvātajām reformām, manā skatījumā, neko neliekot pretī, vienkārši cenšas degradēt jau atlikušo... tos atlikumus, kas ir palikuši pāri no tās augstākās izglītības sistēmas, kura, piemēram, daudzās citās Eiropas valstīs, ir tiešām novērtēta un atbilstoša. Tie zinātnieki, jaunie zinātnieki, kuri iegūst šeit grādus un turpina studēt ārvalstīs, ir guvuši atbilstošu novērtējumu ārpusē. Nepiedāvājot neko jaunu šajā jautājumā un cenšoties realizēt šo revolūciju, kas tiek piedāvāta, sarīdot gan studentu pārstāvjus savā starpā, gan arī, piemēram, augstākās izglītības pārstāvjus savā starpā, nekas netiek veicināts! Es tiešām brīnos par to pozīciju, ka tiesiskuma koalīcija par šiem kandidātiem, kuri ir izvirzīti likumā noteiktajā kārtībā, saceļ brēku un uzstāj, ka šis balsojums parādīs tiesiskumu... parādīs tiesiskuma esamību vai neesamību šajā gadījumā.

Kāds tam ir sakars ar tiesiskumu, ja minētie kandidāti ir izvirzīti likumā noteiktajā kārtībā? Nav nekāda! Es aicinu vienu otru varbūt atbildēt sākumā uz jautājumu: „Kas es esmu?” un tad virzīt citas iniciatīvas, lai attiecīgi reformētu tik būtisku sistēmu. Es tiešām aicinu, ja ir kādi pierādījumi par minētajiem kandidātiem, pēc tam, kad parlaments apstiprinās viņus... ja ir pierādījumi par falsifikācijas datiem, tad ministram, tāpat kā jebkuram pilsonim, ir pienākums saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, saskaņā ar Krimināllikumu paziņot par šādu... par viņa rīcībā esošu informāciju, lai tiktu ierosināta lieta, lai pārbaudītu, vai tas tiešām ir noticis vai nav noticis. Citādi sanāk tā, ka šeit viens brēc par to, ko pats īsti nezina.

Tiesībsargājošās iestādes klusē. Vienkārši pārvēlēšanas procedūrai... kandidātu atlases procedūrai tagad tiek dots vērtējums tikai no vienas puses, kurā tiek aicināts vispār šos kandidātus neatbalstīt un ieviest kaut ko jaunu, neko jaunu nemaz arī nepiedāvājot.

Es tiešām domāju, ka, ja ir kādas problēmas, ja ir kādi jautājumi attiecībā uz Augstākās izglītības padomes locekļiem, tad parlamentam no šī lēmuma nākotnē būtu jāatsakās, bet būtu jāgroza likums, būtu jāmaina savstarpējās attiecības starp Augstākās izglītības padomi un Izglītības un zinātnes ministriju, lai parlaments, politiķi, neiejauktos, bet vairāk to darītu zinātnes pārstāvji.

Es tiešām aicinu pārdomāt šajā jautājumā visu izvēli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS). (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pasaki, kā ir!”)

Godātie kolēģi! Vispirms Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas uzdevumā es gribu teikt, ka šodien šajā balsojumā mēs esam apņēmušies atbalstīt visu Augstskolu likumā paredzēto kolektīvo institūciju, kurām ir tiesības deleģēt pārstāvjus Augstākās izglītības padomē... visu šo institūciju deleģētos pārstāvjus.

Šis mūsu balsojums pamatosies gan uz deputāta Kārļa Seržanta jau pieminēto tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru nesenā pagātnē, gan arī uz mūsu vakardienas tikšanos ar Augstākās izglītības padomes, šībrīža padomes, priekšsēdētāju profesoru Jāni Vētru, kur mēs detalizēti izdiskutējām visus tos jautājumus, kuri ir saistīti gan ar studiju virzienu vērtēšanu un ar to saistītajām problēmām, gan arī redzējumu attiecībā uz Latvijas augstākās izglītības nākotni.

Tātad šis mūsu skatījums šajā gadījumā ir diezgan komplekss. Bet tālākais, ko es teikšu, būs balstīts uz manu kā cilvēka, kurš pāri par 30 gadiem ir strādājis augstākajā izglītībā... pēdējos 12 gadus, ticiet man, es nevis reizi gadā, bet ikdienā esmu domājis par to, kā būtu jāattīstās mūsu augstākās izglītības sistēmai, un esmu arī šo to piedāvājis no savas puses tieši šajā attīstībā.

Es gribētu sākt ar atkāpi vēsturē. Latvijas augstākās izglītības sistēma ir balstīta uz koleģiāliem pēctecīgiem lēmumiem, un, lai arī cik tas paradoksāli būtu, šī pēctecība ir vēl senāka par Latvijas valsti, jo pirmā kolektīvā institūcija, kas lēma par Latvijas augstākās izglītības izveidošanu, bija 1917.gadā Skolotāju un izglītības darbinieku kongresā, kas notika Tērbatā, izveidotā Augstskolas komiteja, kur pēc tam radās ideja par Latvijas Universitāti, un 1919.gada 28.septembrī tika nodibināta Latvijas Universitāte, kas pēc būtības ir neatkarīgās Latvijas augstākās izglītības aizsākums.

Tad, lūk, sākot ar šo Augstskolas komiteju, šis neatkarības... padomdevēja pēctecības princips ir bijis ļoti būtisks, ņemot vērā to, ka Latvijā izglītības un zinātņu... izglītības un zinātnes ministru mainība ir ļoti augsta. Droši vien jūs zināt to, ka laikposmā no 1918.gada līdz 1940.gadam mums nomainījās 20 izglītības ministri. Laika periodā kopš 1991.gada mums šobrīd ir sešpadsmitais izglītības ministrs.

Starp citu, divpadsmitais no mūsu izglītības ministriem ir bijis Jānis Pliekšāns, kuru mēs pazīstam kā dzejnieku Raini un kuram pieder vārdi „Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Un tas ir stāsts par reformām. Un ne tikai par reformām, bet arī par šo attīstību, kas ir balstīta pēctecībā.

Tad, kad 1995.gadā tika pieņemts pašlaik spēkā esošais Augstskolu likums, tajā, balstoties uz šo Latvijā tradicionāli esošo valdību biežo mainību, tika iestrādāta norma, ka lēmumi augstākajā izglītībā tiek pieņemti, konsultējoties ar trijām padomdevēju institūcijām. Pirmā no šīm institūcijām ir Rektoru padome, kas tiek veidota pēc ex officio principa (tātad, ja cilvēks kļūst par augstskolas rektoru, viņš automātiski iekļaujas šajā padomē); otrā institūcija ir Zinātnes padome, kura strādā pēc Zinātniskās darbības likumā noteiktiem principiem un tiek izveidota no kolektīvu organizāciju deleģētiem pārstāvjiem un kuru apstiprina Ministru kabinets; un trešā institūcija ir Augstākās izglītības padome, par kuru mēs šobrīd diskutējam.

Šajā ziņā es gribētu lielā mērā piekrist tam, ko šodien jau teica vairāki kolēģi, - ka tas, ka Zinātnes padome tiek apstiprināta Ministru kabinetā, bet Augstākās izglītības padome ir jāapstiprina šeit, Saeimā, - ka tas nav īsti simetriski un nav īsti loģiski, jo pēc būtības tie ir pārvaldības jautājumi. Manā skatījumā, nebūtu nekas slikts, ja arī Augstākās izglītības padomi saskaņā ar likumā iestrādātu normu varētu apstiprināt Ministru kabinets, jo tad mums nebūtu šīs politiskās diskusijas. Šobrīd mēs nerunājam par argumentiem, mēs vairāk runājam par dažādām... par konkrēto politisko spēku virzītām idejām, virzītām stratēģijām un tā tālāk.

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, cik jums laika vēl vajag?

J.Vucāns. Es atvainojos, tūlīt es beigšu! Es tikai...

Sēdes vadītāja. Nē, es vienkārši... Jā, es domāju, ka deputātiem nav iebildumu, ka jūs turpināt, bet...

J.Vucāns. Piedošanu! Vienu minūti!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet, lūdzu, jā! Bet vienkārši... Divas minūtes iedodam vēl...

J.Vucāns. Tas, ko es gribu pateikt noslēgumā, ir tas, ka neviens šobrīd nav atcēlis to 2010.gadā apstiprināto... Ministru kabineta apstiprināto dokumentu, kura nosaukums ir „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam”, kur... Tātad bija paredzēts, ka 2013.-2015.gada periodā budžetam augstākajā izglītībā vajadzēja sasniegt 1,2 procentus no IKP. Tas ir kā protokollēmums. Diemžēl vidējā termiņa budžetā mēs šo pieaugumu neredzam. Par šo budžetu vajadzēja rūpēties nevienam citam kā ministrijai. Un tikai uz šī pieauguma pamata bija nolemts, ka tiek veidots... pirmkārt, notiek šī virzienu akreditācija, un, otrkārt, tiek lemts par finansējuma pārdalīšanu jeb, precīzāk sakot, par papildu finansējuma iedalīšanu tām nozarēm, kuras valsts attīstībai ir visnepieciešamākās.

Manuprāt, es redzu būtiskas nobīdes no šī iepriekš apstiprinātā valdības dokumenta, un, manuprāt, mūsu diskusiju pamatā ļoti lielā mērā ir tieši šī nekonsekvence lēmumos.

Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienītie kolēģi! Es gribētu sākt ar ierosinājumu: Saeimā ir jārīko plašākas debates par augstākās izglītības un zinātnes attīstības jautājumiem. Bet pirms tam būtu vēlama plašāka konference Saeimas telpās ar plašākas auditorijas piedalīšanos, jo pašreiz mēs redzam, ka, piemēram, Augstākās izglītības padomei nav iespēju no tribīnes (saskaņā ar Kārtības rulli) pamatot un aizstāvēt savu viedokli. Tiesa gan, mēs esam saņēmuši daudz vēstuļu, tostarp arī Augstākās izglītības padomes, manuprāt, argumentētus ministrijas viedokļa atspēkojumus, bet to, kas ir kas, mēs precīzi varēsim konstatēt gan argumentētās debatēs, gan šajā auditā, gan arī, ja būs nepieciešams, tiesībsargājošajās instancēs.

Bet nu par lietas būtību. Nebūtu pieļaujams, ka diskusija balstās uz nepierādāmiem argumentiem par kāda sarunu partnera it kā pretošanos reformām vai it kā stagnāciju nozarē. Iepriekšējais runātājs jau pamatoti aizrādīja, ka ir izstrādāts pasākumu plāns. Vēl varu piebilst, ka jau 2006.gadā tika pieņemtas konceptuālās pamatnostādnes augstākās izglītības attīstībā, un vēl es gribu teikt, ka tikai aklais var neredzēt, ka pārmaiņas notiek. Salīdzināsim Latvijas augstāko izglītību, teiksim, 2004.gadā un 2012.gadā! Pārmaiņas ir notikušas, un tās ir ļoti nozīmīgas. Līdz ar to es uzskatu, ka turpmāk, ja kāds runās par stagnāciju, par to, ka nekas nenotiek, jebkurā brīdī mēs būsim tiesīgi prasīt argumentus.

Un es šajā diskusijā minēšu kaut vai tikai vienu faktu, kas pierāda, cik Latvijas augstākās izglītības sabiedrība ir bijusi ieinteresēta pārmaiņās.

Pirms nedaudz vairāk kā gada - 2011.gada 14.jūlijā - Saeima pieņēma ļoti apjomīgus grozījumus Augstskolu likumā. Šie grozījumi pilnā mērā būtu pelnījuši reformu vārdu. Ja mēs būtu uzskatījuši, ka svarīgāki ir skaļi vārdi nekā reāli darbi, tad, ticiet man, rītā un vakarā tiktu atskaņots reformu lozungs. Mēs to nedarījām, un liela daļa Saeimas deputātu bija liecinieki tam, ka ir pieņemti ļoti nozīmīgi grozījumi, no kuriem es minēšu tikai dažus.

Tātad turpmāk, lai dibinātu augstskolu, tai būs jāpiesaista 30, nevis 15 personas ar doktora grādu, radikāli ir palielināts pamatkapitāls augstskolas dibināšanai, un līdz ar to jaunas augstskolas dibināšana ir ļoti grūti iespējama. Ir noteikts, ka augstskolā vismaz 40 procentiem no ievēlētajām personām ir jābūt doktora zinātniskajam grādam, universitātē - 65 procentiem. Tātad mēs esam nodrošinājuši šo kvalitatīvo sastāvu, un arī jau tagad visās augstskolās, iespējams, izņemot Rīgas Ekonomikas augstskolu, prasība ievēlēšanai asociētā profesora un profesora amatā ir vairākas zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos.

Tālāk. Mēs noteicām, ka augstskolā vismaz 5 procentiem jābūt viesprofesoriem, palielinājām studiju intensitāti, nosakot pilna laika apjoma atbilstību 40 stundām nedēļā, un arī saistības pret studējošajiem vismaz pusmiljona latu apmērā. Tika noteiktas augstskolas lēmējinstitūcijas, tiesības studēt jebkurā Latvijas programmā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, ir noteikta studiju kursu moduļu loma, pieņemts pants par kopīgiem grādiem un tā tālāk. Kas tad tas, jūsuprāt, ir, ja ne reformas? Tie ir ļoti nozīmīgi pārkārtojumi, un tie ir veikti, tikai sadarbojoties ar Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sabiedrību.

Tēvam un vectēvam Valdim Zatleram varu atbildēt uz jautājumu: vai pastāvēja atšķirība starp kandidātu apspriešanu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē un Augstākās izglītības padomē? Jā! Tāpēc, ka kandidātus Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei izvēlēja deputāti, un līdz ar to varam runāt par zināmu politisku procesu, bet kandidātus Augstākās izglītības padomei izvēlēja profesionālas organizācijas. Un ilgstošā sadarbībā starp Saeimas komisiju un šīm pārstāvētajām organizācijām mēs esam pārliecinājušies par šo kandidātu profesionalitāti, jo šie cilvēki ir piedalījušies komisijas sēdēs. Viņi ir plaši pazīstami, un līdz ar to mūsu lēmums bija argumentēts.

Tātad arī savā vārdā es vēlreiz aicinu atbalstīt visus kandidātus un tiešām iestāties par reformām, nevis par tukšu retoriku.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Kolēģi! Es gribu nedaudz paskaidrot dažas lietas.

Te jau vairāki runātāji akcentēja to, ka no ministrijas puses ir šie pārmetumi par Augstākās izglītības padomes īstenoto projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”. Jā, lai izkliedētu visas bažas, kas ir gan sabiedriskajā telpā, gan arī augstākās izglītības iestādēs, 15.janvārī ir jābūt audita rezultātiem, kas tātad viesīs skaidrību par šī projekta īstenošanas juridiskajiem un kvalitātes... projekta īstenošanas kvalitātes aspektiem. Tātad janvāra vidus ir tas termiņš, kad būs audita rezultāti. Un šeit arī... es arī ļoti ceru... Viens no runātājiem uzsvēra to, cik lielā mērā katrs mēs esam iepazinušies ar pretendentu CV. Es negribētu minēt konkrētas personas, bet, jā, tiešām tas ir ļoti svarīgi, ja kāds 31 institūcijā darbojas: ir jautājums, cik lielā mērā šis cilvēks var pievērsties, veltīt laiku tīri fiziski Augstākās izglītības padomes darbam. Ir kāds, kas sešās institūcijās darbojas, un atkal te ir jautājums. Un ir arī, protams, jautājums: vai kādam no kandidātiem nav zināmā mērā interešu konflikts?

Man jāsaka tā: jā, par Augstākās izglītības padomes līdzšinējā sastāva darbu un par tiem pretendentiem, kuri atkārtoti tiek virzīti, protams, lai runā viņu darbi! Es ceru, ka dažiem no jums bija iespēja sēdes laikā, diskusiju laikā vai arī starpbrīža laikā tomēr ieskatīties šī dokumenta projektā, ko ir izstrādājusi Augstākās izglītības padome, - „Latvijas augstākās izglītības attīstības koncepcija”, kur... Šis ir ļoti labs piemērs, ka par šīs institūcijas darbu... tas ir viens no piemēriem, jā, protams... Lai runā darbi!

Paldies par uzmanību. Es joprojām aicinu tiešām atbildīgi izturēties pret šo balsojumu, izvērtēt minēto attīstības koncepciju, kas ir kolēģiem iedota, kaut vai tikai pašķirstīt pa diagonāli.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Dažreiz jeb nereti man, Latgales pārstāvim, rodas sajūta, ka mēs dzīvojam divās dažādās valstīs, un arī šī diskusija man rada sajūtu, ka mēs runājam par divām dažādām augstākās izglītības sistēmām Latvijā, tādēļ es atļaušos ieskatīties un nedaudz nolasīt, ko raksta šīsdienas prese. (Starpsaucieni no zāles.)

Pavisam īsi... Pavisam īsi! Viens citāts no tā, ko saka viens no starptautiski zināmākajiem Latvijas zinātniekiem: „Atgriežoties no darba Tartu Universitātē, ikreiz jāpārvar šoks par plaisu, kas strauji plešas starp Latvijas un Igaunijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmām.”

Otrs citāts arī pavisam īss. Apstākļi... Tātad - kā vērtēt zinātnes līmeni Latvijā? „Visumā nav augsts, vajag izskaust korupciju un „savējo būšanu” izglītībā un zinātnē.”

Es saprotu, ka mēs šodien ar šo balsojumu, ievēlot jauno Augstākās izglītības padomes sastāvu, neatrisināsim uzreiz visas problēmas, bet es tomēr ceru, ka ar jaunu sastāvu un bez iepriekšējās darbības vai bezdarbības šaubu ēnas mēs varēsim panākt arī mūsu augstākās izglītības uzlabošanos.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V.Dombrovskis (RP).

Kolēģi! Es vairākiem no jums lūdzu piedošanu, jo šo savu runu es adresēšu konkrēti frakcijas VIENOTĪBA deputātiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši šīs partijas mērķi vismaz pirms vēlēšanām bija strukturālu reformu veikšana vairākās jomās, it īpaši augstākās izglītības jomā. Es pieņemu, ka vairāki no jums, kandidējot vēlēšanās, bija domājuši, ka tieši tādi ir jūsu partijas mērķi, ka jūs tiešām iestājaties par strukturālām reformām, kuras veicinātu mūsu valsts ekonomikas attīstību.

Nu tad, kolēģi, šodien, manuprāt, visas maskas ir nokritušas. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja diezgan skaidri runāja par it kā stagnāciju nozarē, acīmredzot uzskatot, ka (es citēšu) „nekādas stagnācijas kā tādas nav (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Kurš teica, ka nav?”), ka viss ir kārtībā”, un diezgan skaidri apliecinot, nu, praktiski pilnīgu apmierinātību ar to, kāda ir situācija augstākās izglītības jomā.

Kolēģi, lūdzu, atveriet acis! Paskatīsimies un salīdzināsim, piemēram, Latviju un Igauniju, kur finansējuma līmenis augstākajai izglītībai un zinātnei nu nav nemaz tik dažāds! Ja mēs runājam par starptautiskiem reitingiem, tad jāteic, ka Igaunijas augstskolas, it īpaši Tartu Universitāte, tur ir, bet mūsu augstskolu tur nav. Ja mēs runājam par publikācijām... nevis par jebkurām publikācijām, bet par tām, ka kāds aizbrauc uz kādu konferenci (es to nosauktu par publikāciju), vai par publikācijām starptautiski atzītos žurnālos, tad jāteic, ka ar apmēram tādu pašu finansējuma līmeni igauņu zinātnieku publikāciju skaits pēdējos gados ir piecas reizes lielāks nekā Latvijā. Piecas reizes! Bet viņiem finansējums nav piecas reizes lielāks! Nu, piedodiet!

Kolēģi, lūdzu, saprotiet, ka tie cilvēki, kuri...

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā!”)

V.Dombrovskis. ...nosaka jūsu frakcijas politiku šajā jomā, acīmredzot nav ieinteresēti nekādās strukturālās reformās.

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, cik jums laika vēl vajag?

V.Dombrovskis. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, cienījamie kolēģi! Manuprāt, debates par tādu ļoti būtisku jautājumu... kā aicināja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja, mums droši vien ir nepieciešamas plašākas debates par to, kas notiek mūsu izglītībā. Es domāju, šajā zālē nav tādu cilvēku, kuri apstrīdētu uzskatu, ka ne viss tajā ir kārtībā. Protams, atšķiras varbūt viedoklis izglītības un zinātnes ministram, kurš pats, vadot šo nozari, pasaka, ka viss ir slikti, un tajā brīdī varbūt jebkuram jaunietim, kurš šobrīd studē, ir jādomā, vai tas viss ir slikti.

Turpretī akadēmiķis Stradiņš, uzrunājot ļoti lielu akadēmisko saimi, kurā ministram nebija laika līdz galam klausīties, Rīgas Tehniskās universitātes 150 gadu jubilejā teica: „Nē, mums ir ar ko lepoties, un viena no lietām, ar ko mēs varam lepoties, ir mūsu izglītība.”

Zatlera kungs, es arī ceru, ka mani bērni pēc kāda laika studēs - un studēs šeit, Latvijā. Un vēlos, lai tā izglītība būtu tāda, kura ir konkurētspējīga, un lai jaunietis neiznāk no augstskolas tikai ar diplomu, uz kura rakstīts, ka viņam ir diploms un kāda ir iegūtā kvalifikācija, bet lai viņam ir reālas zināšanas un lai viņš var strādāt gan šeit, gan arī ārzemēs.

Bet šobrīd jautājums, par kuru šodien mēs runājam, ir Augstākās izglītības padome, un, manuprāt, Vucāna kungs mēģināja ļoti konstruktīvi pastāstīt par Augstākās izglītības likumu, par tām institūcijām, kas tur ir. Un es arī piekrītu Elksniņa kungam un vēl daudziem citiem runātājiem, ka mums varbūt ir jārunā par šo likumu, par šīm institūcijām un to, kurš par ko atbild.

Bet kopumā tas, par ko mēs šodien runājam, ir labās reformas, kuras ir ierosinājis ministrs, un vienīgais iemesls, kas traucē šīs reformas veikt, ir visi stagnāti, kas to negrib, tajā skaitā Augstākās izglītības padome, kura tomēr, manuprāt, lai vai kā, saskaņā ar likumu ir konkrēti, precīzi noteikta... ir noteikts, kas un ko izvirza un kādā veidā izvirza.

Protams, mēs šeit neesam podziņu spaidītāji, kuriem viss, ko izvirza, ir jāpieņem. Tieši tāpēc notiek diskusijas komisijas sēdēs, tieši tāpēc frakcijām ir iespēja uzaicināt katru no kandidātiem un tad pieņemt šo lēmumu, lai tā rezultātā Augstākās izglītības padome, kuru mēs apstiprināsim, būtu viens tāds ritentiņš kopējā mašīnā, kas to mūsu Augstākās izglītības sistēmu spētu reformēt un panākt, lai mūsu izglītība būtu konkurētspējīga.

Mēs šodien runājam daudz vairāk par to: labie un sliktie. Un tikai to es dzirdu - ka slikta ir šī Augstākās izglītības padome un šie pieci cilvēki, kuri tiek izvirzīti atkārtoti. Un man arī šobrīd nav nekādu argumentu, kāpēc cilvēki, kas tiek izvirzīti atkārtoti, nevarētu tur strādāt, vai ir kādi konkrēti pierādījumi par viņu neizdarību.

Jā, tas, ko es dzirdēju un nezināju, - ka ir arī samaksa par šo darbu Augstākās izglītības padomē. Bet varbūt arī to mēs tad varam mainīt ar likumu? Ja tas ir tas jautājums, ka kāds saņem par daudz un to nav izdarījis... Tas, protams, tā ir... Tas ir valsts finansējums, un tas arī mums ir jāvērtē.

Šobrīd mēs runājam par Augstākās izglītības padomes locekļu kandidātiem, kurus ir izvirzījuši saskaņā ar likumu cilvēki, kuriem ir tādas tiesības, - tās institūcijas, kam ir tiesības tos izvirzīt.

Un, Vanagas kundze, jūs ļoti skaisti stāstījāt: nav iesniegta koncepcija... kur ir reformu plāns... kur ir reformu plāns, mērķi, rezultatīvie rādītāji, to izpilde, resursi, atbildīgās personas. Jūs šeit rādījāt plānu, ar kuru katram ir jāiepazīstas un kurš esot slikts. Es jautāju jums: kur ir Ķīļa reformu plāns? Kur tas ir? (Frakcija VIENOTĪBA, ZZS frakcija un VL-TB/LNNK frakcija aplaudē.) Es arī labprāt ar to iepazītos un labprāt izteiktu savus „par” un „pret”. Jo, ja jūs prasāt no citiem to plānu, tad varbūt sāciet ar sevi! Un varbūt tajā brīdī - tad, kad te notika debates un jūs 17 minūtes neatradāties zālē, - varbūt jums... Bija interesanti, ko kolēģi teica tajā brīdī gan par augstākās izglītības reformām, gan par konkrētiem padomes kandidātiem. Un sāksim varbūt katrs ar sevi: cik mēs esam gatavi, kādus mērķus mēs gribam sasniegt, kuri ir tie rādītāji, sasniedzamie mērķi un līdzekļi. Un vai tam, ka Augstākās izglītības padomi mēs šodien kritizējam, mērķis nav tikai tas - pateikt, kāpēc mēs nevaram šīs reformas gada laikā izdarīt? Reformas ir nepieciešamas! To ir apliecinājis gan šeit, zālē, sēdošais Ratnieka kungs kopā ar studentiem, kas stāvēja šeit, pie Saeimas nama... Es neredzēju no jums nevienu, kas būtu iznācis ārā pie Saeimas nama, lai parunātu ar šiem pārstāvjiem. Kāpēc Ķīļa kungs nenāk un nerunā? Kāpēc viņš var piedalīties tikai divās sanāksmēs? Un šodien mēs visi sakām: „Tas, ko viņš piedāvā, ir labi.” Neviens nav šos plānus redzējis!

Tā ka es tiešām aicinu pieiet konstruktīvi. Šobrīd ir izvirzīti konkrēti kandidāti, ir runa par konkrētiem kandidātiem augstākās izglītības... Ministrijā arī ir jāprasa konkrēti rezultāti, nevis kritēriji, kas nav ierakstīti likumā, un nevis jāsaka: „Tas ir slikti!”

Šajā grāmatiņā... arī maliņā ir... „Visu māku, visu varu”... Ir ļoti labi, ja mēs visu mākam, visu varam, bet varbūt tiešām vajag darīt visu kopā un tā, lai tas būtu orientēts uz rezultātu. (Frakcijas VIENOTĪBA, ZZS frakcijas un VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds Jānim Reiram.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Par šo jautājumu es negatavojos runāt (Zālē smiekli.), bet mani uzrunāja Ķīļa uzsaukums balsot pēc sirdsapziņas. Tāpēc es arī runāšu un stāstīšu, kā tad es balsošu.

Pirmkārt, nedaudz atsaucoties uz iepriekšējiem runātājiem, runāšu par plānu, par koncepciju.

Skaidrs, ka ļoti labi, ka mums ir papīrs, kuru mēs varam kritizēt, - šī Augstākās izglītības padomes koncepcija. Bet, kā jau iepriekšējā runātāja, Āboltiņas kundze, teica, es arī gribētu redzēt izglītības un zinātnes ministra koncepciju. Viņš beidzot oktobrī, pēc gada darba, pateica: „Ā, nu tagad man skaidrs! Jā tā neiet cauri, es rakstīšu reformas birokrātisko versiju.” Jā, tas bija presē tā nopublicēts. Jā, tātad izrādās - nav nekādas programmas, nav nekādu plānu.

Kā tad mēs varējām pie tā nonākt... pie šīs programmas un pie šī plāna? Dombrovska kungs citēja Kamparu, kurš bija ekonomikas ministrs. Ļoti pareizi vārdi, un neviens no VIENOTĪBAS arī tagad nevar atkāpties no šiem vārdiem un nevar par šiem vārdiem kaunēties. Tiešām, mēs uzskatām, ka tādā situācijā, kā Kampara kungs noraksturoja, šī izglītības sistēma pašreiz ir. Reformas ir nepieciešamas. Reformas ir steidzīgi nepieciešamas!

Labi! To pateica ekonomikas ministrs Kampara kungs. Kur tajā laikā bija pašreizējais ministrs Ķīlis? Viņš vadīja Stratēģiskās analīzes komisiju, kuras budžets bija vismaz 100 000 latu gadā. Prezidentam bija divas prioritātes, un izglītība - viena no tām. Tātad Ķīļa kungs jau četrus gadus ar 100 tūkstošu latu budžetu gadā varēja sagatavot visu programmu birokrātisko versiju, kā viņš saka, un no pirmās dienas sākt iepazīstināt kolēģus ar šo birokrātisko versiju un veikt reformas. Nekas tāds nav noticis!

Skaidrs, ka atalgojums... te jautājums ir par naudām. 100 tūkstoši! Jā, arī Augstākās izglītības padomes pārstāvji saņem atalgojumu - laikam 9 latus par sēdi, cik es zinu. Tad salīdzināsim 9 latus un 100 tūkstošus!

Un pēdējais retoriskais jautājums: kādēļ tad jūs esat nākuši politikā? To uzdeva arī Dombrovska kungs.

Es aicinu uzstādīt augstākus mērķus par Velgas Vītolas atlaišanu.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA, ZZS frakcijas un VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Zatlera kungs! Ir Ķīnas delegācija, un veselai virknei cilvēku ir jādodas uz pusdienām!

Paldies.

Kamēr Saeimas sekretāra biedrs Jānis Vucāns gatavojas reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, es atgādinu, ka šobrīd, pulksten 12.30, ārā darbojas Ziemassvētku darbnīca, kurā arī deputātiem ir iespēja piedalīties kopā ar Latvijas Samariešu apvienību un brīvprātīgajiem, veidojot Ziemassvētku dāvanas ģimenēm, kurām varbūt tās ir vienīgās dāvanas. Es aicinu visus piedalīties!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai!

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav zālē, Marjana Ivanova-Jevsejeva... atvaļinājumā, Dzintars Rasnačs... atvaļinājumā, Gunārs Rusiņš... atvaļinājumā, Kārlis Seržants... ir, Raimonds Vējonis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpinām Saeimas 20.decembra sēdi! Pirms pārtraukuma mēs skatījām lēmuma projektu „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”, un tagad turpināsim debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai, otro reizi.

I.Vanaga (RP).

Kolēģi, es droši vien šodien būšu savas uzstāšanās kvotas izsmēlusi, bet mani, kā lai saka, vēlreiz runāt motivēja Āboltiņas kundze.

Proti, es informēju par to, ka 27.novembrī Izglītības un zinātnes ministrija saņēma Ministru prezidenta rezolūciju, kurā ministrijai tika uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā, un tas mums bija jāiesniedz Ministru kabinetam 18.decembra sēdē. Par šo jautājumu tika runāts arī šajā pirmdienā Koalīcijas padomes sēdē, un kolēģi vienojās, ka šo jautājumu pārceļ uz 2013.gada 3.janvāra sēdi, lai izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis varētu piedalīties tik nozīmīga jautājuma izskatīšanā.

No ministrijas puses ir sagatavots tātad informatīvā ziņojuma projekts, kam pielikumā ir Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas plāns 2013.-2014.gadam, un šajā plānā ir paredzēti pasākumi ar termiņiem atbildīgajām institūcijām un ar plānotajiem darbības rezultātiem, un, tā kā pirmdien bija šis jautājums dienaskārtībā, droši vien koalīcijas partneriem bija jābūt informētiem, ka ir šāds plāns... projekts, kas jau tiek virzīts uz Ministru kabinetu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Andrim Buiķim, otro reizi.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es par diviem jautājumiem gribu runāt.

Es būtībā biju sarunājis šodien tikties puspiecos ar vienu kolēģi no ārzemju ekspertiem, kas piedalījās matemātikas nozares vērtēšanā, un es viņam piezvanīju pa telefonu un viņu brīdināju, ka acīmredzot sēde ievilksies un mēs nevarēsim tikties, un es viņam pajautāju: vai viņš kā ārzemju eksperts, kurš skatījās cauri visu Latvijas matemātiku un datorzinātnes, - vai viņš lika šos skaitļus, un tamlīdzīgi. Viņš teica: jā, viņš visu precīzi ir aizpildījis. Un pie tam matemātika kategoriju ziņā par vienu līmeni kritās, tātad patiesībā šajā gadījumā ir redzams, ka tas koriģētais vērtējums nav īsti lāgā.

Un otra lieta, ko es gribu pateikt. Tomēr te tika pieminēta Igaunija... ka Latvijā un Igaunijā ir vienāda situācija. Nu, nav gluži tā! Igaunijā ir 67 tūkstoši studentu, mums ir 96 tūkstoši, patiesībā - pusotras reizes vairāk. Igaunijā finansējums augstākajai izglītībai ir 65 miljoni, mums - 68 miljoni. Tā ka, ja salīdzinām, tad redzam, ka praktiski atšķirība finansējumā... Summa apmēram vienāda, bet viņiem pusotras reizes mazāk studentu. Tātad viņiem ir būtiski lielāks finansējums.

Nevar runāt par reformām, ja tām nav paredzēta nauda. Es arī vēlāk, kad nonāksim pie Nacionālā attīstības plāna, runāšu par zinātni. Ja zinātnei nav tuvākajiem trim gadiem paredzēta nauda, tad nav ko runāt par to, ka mēs kaut kādus būtiskus reformu plānus varam realizēt. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kas ir finanšu ministrs?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es ceru, ka šajā zālē vairs neatskanēs tik primitīvi argumenti, ka augstākajā izglītībā esot stagnācija un it kā kāds esot pret reformām. Nav tā. Es par to vairāk nerunāšu - nav jāpierāda tas, par ko visi speciālisti sen ir vienojušies. Process notiek, pret pārmaiņām nav neviens. Bet pašlaik tik tiešām mēs esam sarežģītā situācijā. Pārmaiņas ir apstājušās - un ļoti lielā mērā tieši pašreizējā ministra dēļ.

Un es gribētu lūgt pirmām kārtām Valdi Zatleru... jo pārējie, iespējams, saprot, par ko ir stāsts, bet, manuprāt, jūs ne. Noorganizēsim diskusiju bez žurnālistiem jūsu frakcijā! (Starpsaucieni no RP frakcijas: „Ooo!”) Jūs esat 16, es esmu ar mieru aiziet viena. Nu labi, esmu no Sūnu ciema, no dīķa. Vai tad jūs tādā gadījumā ar argumentiem mani nesakausiet? Bet norunāsim tā: diskusijā argumentu pret argumentu, sniegt atbildes uz jautājumiem, nelietot šos divus iemīļotos izteicienus par stagnāciju un par reformu pretiniekiem! Un paskatīsimies... Un pēc tam mēs varam sākt šo profesionālo diskusiju ar visu nozares dalībnieku piedalīšanos. Jo, ticiet man, reformēt nozari var un vajag, bet, ja reformēs noārdītu nozari, tādā gadījumā rezultāta nebūs. Un pašlaik vēl nav par vēlu, vēl mēs varam apstāties savā apmātībā, un vēl mēs varam nonākt pie rezultāta, ja tik tiešām tiks izmantots nevis katra vārda galā Katona Vecākā arguments par Kartāgas nodedzināšanu... Jūs saprotat, ko es ar to domāju? Reformu pretiniekus un stagnātus. Bet vairāk izmantosim vienu citu viņa aforismu par to, ka gudrais vienmēr citu padomos ieklausās!

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai, otro reizi.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Es augstu vērtēju šīs diskusijas. Un kas man šķiet ļoti interesanti? Tas, ka laikam partneri no koalīcijas ir tik aizņemti ar savām lietām, ka nav pamanījuši, ka visa darbība, kas ir saistīta ar augstākās izglītības reformām, ir redzama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, tātad izm.gov.lv. Un ir pat... nu jau ir ielikts arī videoblogs, kas parāda, kā ministrs stāsta šo informāciju. Līdz ar to - lai nu ko, bet pārmest to, ka sabiedrību neinformē, gan nevarētu, jo ir augstākās izglītības un reformu plāns (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Plāns plāns!”), tas ir iekļauts valdības rīcības plānā un balstās uz tā punktiem. Tas jau tur ir iekļauts! Tas būtu pirmām kārtām.

Izglītības un zinātnes ministrija ir izveidojusi padsmitiem videoblogu, kur ministrs skaidro savu attieksmi. Vēl ir izveidots padsmitiem infografiku, ir ieliktas prezentācijas, ir filmētas un skatāmas diskusijas, ir faktu skaidrojums par mītiem un par to, kāds ir to reālais izskaidrojums, kā arī ir visu padarīto darbu apkopojums, un katrā ziņā man būtu ļoti... es savukārt vairāk gribētu uztvert pateicību no mūsu Ministru prezidenta, kurš atbalstītu savus ministrus darbībā, nevis kritizētu viņus kā Ministru kabineta vadītājs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram, otro reizi.

V.Zatlers (RP).

Es jau biju nolēmis otro reizi vairs nerunāt, jo visa šī diskusija ir pārvērtusies par diskusiju, kura nav par galveno tēmu, un to es teicu, jau uzstājoties pirmo reizi. Tātad mēs nerunājam par Augstākās izglītības padomi, par tās kandidātiem, kurus tūlīt pat taisāmies vēlēt, par viņu īpašībām... (Starpsaucieni no zāles.)

„Nesarunājieties ar zāli!”- to es sev atkārtoju.

Redziet, varbūt tiešām ir vērts vēlreiz to visu skatīt tieši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un ļoti nopietni pret to visu izturēties, jo... Es vēlreiz atgādināšu: jo garāka būs diskusija tieši par šo tematu, jo varbūt labāks būs rezultāts. Bet es katrā ziņā ļoti nopietni uztvēru Inas Druvietes piedāvājumu - iestāties Reformu partijā. Jūs tiekat laipni gaidīta! Un es domāju, ka šajā ziņā noteikti viss ies uz priekšu.

Godātie kolēģi! Mēs ļoti garas stundas šeit pavadām. Varbūt tomēr domāsim un runāsim tikai par lietas būtību! Jo tajā brīdī, kad gandrīz katrs trešais runātājs nāk šajā tribīnē un stāsta, ka ir viens cilvēks, kas visam traucē, tad tas mani dara vienmēr uzmanīgu, jo nav jau tā, ka viens cilvēks visiem traucē, parasti ir kaut kā drusku citādāk. Un tāpēc es gribētu teikt: atstājiet mierā Robertu Ķīli un Izglītības un zinātnes ministriju tās darbībā! Ja vajag vērtēt, tad vajag vērtēt to atsevišķi, bet šodien - runājiet par kandidātiem!

Un es vēlreiz teikšu: ja mēs bijām tik drosmīgi un pārvēlējām jaunu visu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, tad varbūt būsim tikpat drosmīgi un izdarīsim tāpat arī šodien! Akadēmiskajā vidē ir rezerves, taču, nenoniecinot to, esiet pašapzinīgi! Tur ir rezerves, tur ir iespējas, un tās ir jāizmanto.

Varbūt arī visa šī diskusija nebūtu tik emocionāla, ja viens otrs, teiksim tā, nebūtu pacēlies vismaz metru gaisā šajā tribīnē...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Klaužam.

Zandas Kalniņas-Lukaševicas nav zālē. Varbūt jūs tomēr nespiestu viņas vietā reģistrācijas taustiņu? Ja viņa paspēs atnākt no pusdienām ar ķīniešiem, viņai tiks dots vārds. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Kāpēc es neesmu ķīniešu pusdienās?!”)

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Klaužam.

J.Klaužs (ZZS).

Paldies.

Godājamie kolēģi! Nu, nav nemaz tik bieži televīzijas klātbūtnes, man liekas, un, kad ir daudz televīzijas, tad daudziem ļoti gribas runāt... (Zālē smiekli.)

Katrā ziņā es sevi nepieskaitu pie tādiem, kuriem ļoti gribas runāt un varbūt... paust viedokli par lietām, kurās tu neesi kompetents un varbūt ne visu saproti. Taču, manuprāt, Prezidija loceklis Vucāna kungs ļoti precīzi visu izstāstīja - korekti, saprotami. Ziniet, kā krieviski saka: „i tupomu, i glupomu” vajadzēja būt skaidram. (No SC frakcijas: „Tulkojumu!”)

Nu, ja kāds nesaprata, tad es pēc tam varēšu pārtulkot.

Ziniet, kad es šeit klausos, tad... No šīs tribīnes, kad ir runa par Augstākās izglītības padomi, tiek piesauktas daudzas morālās vērtības - drosme, atbildība. Man gribas parunāt vēl par vienu tādu lietu, ko sauc par savstarpēju cieņu. Un man nezin kāpēc prātā iekrita viena tāda epizode. Šā gada pavasarī bija Latvijas Pašvaldību savienības kongress - katrā ziņā ļoti respektabls pasākums, forums, kurā salasās visas valsts... sabrauc visas valsts pašvaldību vadītāji, lai diskutētu par viņiem ļoti nozīmīgiem jautājumiem. Un viņi bija ļoti... patiesi izbrīnīti, pārsteigti, kad uz šo forumu ieradās visa Reformu partija - ar Valdi Zatleru un visiem ministriem, kādi jums tur bija, ieskaitot arī ārlietu ministru. Protams, pašvaldību vadītāji bija izbrīnīti: „Ko tad mums ārlietu ministrs vēl...” Tas bija vēl nebijis gadījums. Nu, visu cieņu jums!

Pašvaldību vadītāji tika uzrunāti, un pirmajā daļā viņi bija pat aizkustināti. Bet ar ko tas viss beidzās?

Pirmā daļa beidzās. Katrs no jūsu ministriem un vēl tie citi godaviesi, „kāzu ģenerāļi”, kaut ko pastāstīja un aizbrauca. Roberts Ķīlis bija pats pirmais, kurš pameta šo pasākumu. Un, ziniet, pašvaldību vadītāji bija dusmīgi, bija aizvainoti: tad, kad viņi gāja tribīnē un gribēja runāt par viņiem būtiskām izglītības problēmām, klausītāju no reformatoriem jau vairs nebija.

Zatlera kungs! Saprotiet: ja jūs gribat - es nerunāšu pat par mīlestību -, ja jūs gribat, lai jūs un jūsu reformas, un jūsu izvirzītos ministrus ciena, tad cieniet tos pārējos! Jo pretējā gadījumā nebūs jau ne šī dialoga, ne šīs cieņas.

Zināt, tāds neliels stāstiņš. Agrāk manā novadā viens maiznieks cepa maizi... nu, labu maizi, bet dažreiz viņam tā maize, nu, tāda švaka, slikta - neuzceļas, neuzrūgst. Un es viņam prasu: „Nu, paklausies, kāpēc tu visu laiku... Nu, tu taču vari!” Viņš saka: „A saproti, a kādi tad tie milti ir?”

Saprotiet, reformisti: a kādi tad tie milti ir? Ar tiem arī jāstrādā ir, un nekā labāka nav dotajā brīdī. Un, ja visi tie argumenti, ko Vucāna kungs un visi pārējie izteica, jūs nepārliecina, - nu, piedodiet! Es domāju, ka šī diskusija vienkārši ir jābeidz un jāsāk balsot, jo mēs tērējam bezjēdzīgi laiku.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Izmantojot iespēju, gribu visiem novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! (Smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Drīkst jums atgādināt? Mēs diskutējam par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu.

Īsi pirms pārtraukuma man radās iespaids, ka VIENOTĪBAS frakcijas kolēģi diskutē par izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apstiprināšanu. Manuprāt, tas īsti neatbilst šodienas tēmai. (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Bet, ja jau mēs esam tā plašāk pieķērušies šim jautājumam, tad atļaujiet man atbildēt uz pāris izskanējušiem jautājumiem un apgalvojumiem.

Godātais kolēģis no VIENOTĪBAS frakcijas Reira kungs minēja to, ka laikā, kad Roberts Ķīlis vadīja Stratēģiskās analīzes komisiju, tai bija pieejami simtiem tūkstošu latu, bet nav izstrādāts piedāvājums augstākās izglītības reformēšanai.

Ja drīkst, jums, cienītais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāj, atgādināšu dažus skaitļus. Tad... jā, 2007.gadā, kad, starp citu, Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga, Stratēģiskās analīzes komisiju vadīja profesore Žaneta Ozoliņa un Stratēģiskās analīzes komisijas atbildīgā... cilvēks, kurš atbildēja par tās budžetu, administrāciju un visu vadīšanu, bija Gunda Reire, un tās budžets bija 260 990 latu. 2008.gadā komisijas budžets bija 160 900 latu, un tajā laikā komisija izdeva daudzas un dažādas grāmatas, ko mums pēc tam nācās atrast pils pagrabos, un es pati personīgi organizēju to nodošanu Latvijas bibliotēkām. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Kāds tam sakars ar to, kas mums ir jāapstiprina?!”)

Bet 2009.gadā Stratēģiskās analīzes komisijas budžets tika samazināts jau uz 59 000 latu, un 2011.gadā, kad jūs, Reira kungs, jau bijāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, komisijas budžets bija 29 839 lati.

Tajā laikā patiesi profesors Ķīlis vadīja šo komisiju, un 2011.gada 28.jūnijā Stratēģiskās analīzes komisija prezentēja analītisku ziņojumu, kurš balstījās uz rezultatīviem rādītājiem un bija orientēts uz augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli. Un šis ir tas modelis, ko arī Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd izstrādā detalizētāk, lai to ieviestu. (No zāles dep. J.Reirs: „Gadu?”) Jā, gadu!

Tālāk. Ir daudz teikts, ka nav plāna - ka profesoram Ķīlim, izglītības un zinātnes ministram, neesot plāna. Tad man pirmām kārtām ir jautājums: pret ko tad jūs, cienītā VIENOTĪBAS frakcija, tik asi nostājaties, ja jau nav plāna? (No zāles dep. I.Druviete: „Pret to arī iestājamies!”) Un tad ir otrs jautājums: vai arī jums tiešām ir kāda amnēzija iestājusies, ka jūs neatceraties tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru Ķīli, kurš VIENOTĪBAS frakcijā prezentēja augstākās izglītības reformu plānu septembrī? Un es citēšu, kā šodien daudzi min, vēstures hronikas jeb annāles medijos. „Neatkarīgā Rīta Avīze” 19.septembrī raksta: „VIENOTĪBAS deputātu frakcija tikusies ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, kurš bijis pārsteigts par deputātu draudzīgo attieksmi. Partija atbalstīja viņa sagatavotās reformas.” Tālāk: „VIENOTĪBAS frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis minējis, ka gan nav eksperts izglītības un zinātnes jautājumos, tomēr frakcija teju pilnībā ir gatava atbalstīt ministra virzītās reformas.” Tad kādas reformas jūs atbalstījāt, ja jau jūs neesat redzējuši to prezentāciju, kurā tās bija skaidri prezentētas? Tā ka beigsim runāt par muļķībām un neaizmirsīsim, ko paši esam piecas minūtes atpakaļ darījuši!

Un pašās beigās. Ja jau mēs runājam par tādu vienlīdzīgu attieksmi, tad man pēdējās divas nedēļas aizvien kāds jautājums galvā rosās. Es pagaidām neesmu to skaļi teikusi, bet tad, kad ministram radās kādas nesaskaņas ar rektoriem, tad viņš jau divas reizes ir saņēmis premjera rezolūciju: „Labāk ar viņiem runāt!” Savukārt jūs sakāt, ka tas apdraud Latvijas nākotni. Bet es tagad gribu jautāt: vai brīdī, kad VIENOTĪBAS ministrei Circenes kundzei ir pavisam būtiskas problēmas ar ģimenes ārstiem un kad ģimenes ārsti ir paziņojuši, ka trīs dienas nepieņems pacientus, tad tas nu gan, dārgie kolēģi, apdraud daudzu iedzīvotāju veselību! Vai arī šinī brīdī premjers izsūtīs divas rezolūcijas Circenei, ka labāk būtu runāt ar ārstiem, un jūs arī šoreiz tāpat teiksiet, ka ir kādas komunikācijas problēmas? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.)

Sēdes vadītāja. Kalniņas-Lukaševicas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

Z.Kalniņa-Lukaševica. Kāda bija atbilde uz iepriekšējiem jautājumiem? Mani kolēģi arī ir runājuši, un arī es pabeigšu teikumu, godātie kolēģi... Kāpēc mēs neatbalstīsim piecus konkrētos Augstākās izglītības padomes locekļus, it īpaši Ratnieka kungu un Vētras kungu? Tāpēc, ka pret Ratnieka kungu ir vērsusies virkne studentu, bet Vētras kungam kā šīs padomes esošajam vadītājam nudien ir personīgi jāuzņemas atbildība par neizdarītajiem darbiem un miljonu nekvalitatīvo iztērēšanu.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Arī es tomēr nenocietos un gribu izteikt savu viedokli, jo mēs esam nostādīti diezgan sarežģītā situācijā. Es domāju, ka šeit nav daudz cilvēku, kuri teiktu, ka augstākās izglītības... izglītības un zinātnes jomā viss ir normāli un ka tur nav problēmu. Visi saprot, ka tur ir lielas problēmas. Daļa jau ir nosaukta, to sarakstu varētu vēl turpināt, es domāju, līdz rītam. Bet, no otras puses, mēs esam nostādīti tādā situācijā, ka mums nav sevišķi lielas izvēles. Arī es pats esmu vairāk nekā trīsdesmit gadus bijis saistīts ar izglītību, esmu bijis Latvijas Rektoru padomē, divās augstskolās esmu bijis Zinātnes padomē, tāpēc es to lietu zinu arī no iekšpuses.

Man nav nekāda pamata apšaubīt Rektoru padomes, Zinātnes padomes vai Latvijas Studentu apvienības izvirzītos kandidātus. Man nav faktiskā materiāla, lai to apšaubītu.

Secinājumi. Es nosaukšu divus secinājumus.

Pirmais secinājums. Mani pārsteidz tas, ka, paskatoties uz jebkuru jomu un salīdzinot ar to pašu Igauniju, mums visur ir mazāk. Izglītībai mēs iedalām naudu mazāk nekā Igaunijā no iekšzemes kopprodukta, zinātnei - 2,5 reizes mazāk no iekšzemes kopprodukta nekā Igaunijā. Visu laiku aizsardzībai tur ir divi, mums ir 0,9... Tā ka - visur mazāk. Jautājums gan: kur ir vairāk? Tas ir viens no secinājumiem. Nav sakārtots, es domāju, arī tas finansējuma iedalījums.

Otrs secinājums ir tāds, ka tā pati sistēma, kā tiek apstiprināta padome... Bet nav izstrādāta sistēma, kā tā atskaitītos. Kā tad Saeima varēs izvērtēt tās darbu, lai mēs varētu objektīvi pateikt - slikti strādāja vai labi strādāja? Pagaidām tā sistēma ir tāda, ka mums nav mehānisma, kā mēs varētu izvērtēt faktiski, kā viņi ir strādājuši pagājušajā periodā, lai pieņemtu pārdomātu, pamatotu lēmumu par vienu vai otru kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Saistībā ar Augstākās izglītības padomes sastāvu gribu pateikt, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska nostāja pret visiem valdības ministriem ir vienāda. Arī Circenes kundzes reformas, kas tiek īstenotas... tur ir birokrātiskais plāns, tur ir bijušas neskaitāmas sarunas, nevis tikai videoblogi. Arī pēc šo reformu pieņemšanas Ministru kabinetā Ministru prezidents ir izteicis Circenes kundzei priekšlikumu turpināt sarunas ar nozares pārstāvjiem, jā. Tātad pret ministriem viņš izturas vienādi. Tā ka nevajadzētu šeit apvainot, ka ir kaut kādas dalītas problēmas.

Bet par Stratēģiskās analīzes komisiju, kuras vadītājs bija Ķīļa kungs... Un vietniece runāja, stāstīja par budžetu... gribu atgādināt, ka 2007.gadā budžets tiešām bija virs 200 tūkstošiem latu, šis bija mērķa budžets Stratēģiskās analīzes komisijai, jo Stratēģiskās analīzes komisija bija viena no NATO samita rīkotājām... neformālās daļas... Tas ir lielākais pasākums kopš... lielākais pasākums NATO samita laikā... bez oficiālajiem nosacījumiem... Līdz ar to šis finansējums bija lielāks.

Un par grāmatu izdošanu. Jā, Ozoliņas kundzei ir, ar ko atskaitīties par darbu Stratēģiskās analīzes komisijā, - ar neskatāmām publikācijām, kur bija pārstāvēts viss mūsu Latvijas zieds - gan zinātnes, gan valsts pārvaldes, gan starptautiski atzīti cilvēki... Tika izdotas grāmatas, kuras varēja... un bija pieprasītas vēstniecībās. Šīs grāmatas tika izplatītas caur vēstniecību tīklu. Varbūt dažas bija palikušas...

Sēdes vadītāja. Reira kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Reirs. Es pateikšu pēdējo teikumu.

Varbūt bija dažas palikušas, bet pārmest par to, ka grāmatas tiek (Starpsaucieni no zāles.) rakstītas un veidotas... Nu, tas laikam ir tas stils, kas te ir jūtams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es ne brīdi neesmu šaubījies par to, ka izglītības un zinātnes ministrs Ķīļa kungs vēlas īstenot reformas, vislabāko nodomu vadīts. Bet tomēr saviem kolēģiem Saeimā, it īpaši no Reformu partijas, es gribu atgādināt to, ka diemžēl neviena reforma netiks īstenota, ja netiks iesaistīti šajā procesā sociālie partneri - paši nopietnākie sociālie partneri. Es esmu par šo tēmu jau runājis ar mūsu tagadējo ministru, viņš it kā tam piekrita, jā. Es nevaru iedomāties, kā var īstenot augstskolu reformas bez Latvijas Rektoru padomes, bez Latvijas Koledžu asociācijas, bez Latvijas Darba dēvēju konfederācijas, bez Latvijas Zinātnes padomes, bez Latvijas Studentu apvienības līdzdalības. Tas vienkārši nav iespējams, un tāpēc, atgriežoties pie izvirzītajiem kandidātiem, mums ir jāatzīst, ka šie izvirzītie kandidāti tomēr pauž un bauda uzticību savā pārstāvētajā nozarē.

Es gribu jums pateikt, ka Jānis Rozenblats ir ārkārtīgi cienīgs... cienīts savā koledžu vidē, ir koledžu direktors. Viņš kādreiz bija, var teikt, Latvijas vislabākā, kad mēs šo mācību iestādi vēl saucām par tehnikumu, tehnikuma direktors. Arī šobrīd viņa vadītā koledža ir viena no labākajām Latvijā, ja ne pati labākā. Viņš ir... es zinu, ka viņš ir autoritāte savā vidē.

Līdzīgi to pašu es varu teikt arī par Jāni Vētru, kurš galu galā ir ilgu laiku vadījis augstskolu, kurai nu nekādi nevar pārmest konkurētnespēju, jo mēs zinām, ka simtiem un simtiem studentu no ārzemēm iestājas katru gadu Rīgas Stradiņa universitātē.

Tā ka, cienījamie kolēģi, lai reformas īstenotu, ir jāmeklē šie saskarsmes punkti, un man ir bail, ka, ja ministrs šo reformas soli iztaisīs pārāk platu, tad soļa vietā iznāks špagats, bet špagats ir statisks stāvoklis, no kura paša spēkiem izkļūt ir gandrīz neiespējami. Es viņam to nenovēlu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Taisnība!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi! Par Augstākās izglītības padomes jautājumiem. Redziet, ir tā, ka, ja darba tirgū ir divi darbinieki, tad viens konkrēto uzdevumu atrisina 3 minūtēs, bet otrs 3 mēnešos netiek galā. Tādā veidā mēs faktiski nekādi nevaram konkurēt ar mūsu, teiksim tā, tuvākajiem konkurentiem - ar citām Eiropas dalībvalstīm, arī ar Ķīnu, teiksim. Tā pamatlieta attiecībā uz rektoru un uz šo Augstākās izglītības padomi ir tāda. Te ir dilemma ar demokrātijas un autoritārisma pretnostatīšanu.

Demokrātija prasa diezgan lielu laiku, lai saskaņotu viedokļus un panāktu tādu situāciju, ka visi ir apmierināti, - sanāk konsensuss, teiksim. Tanī pašā laikā mēs nekādi nevaram izturēt kritiku, kad saka: jūs pārāk lēni to darāt! Citiem vārdiem sakot, jūs aicināt iet vairāk autoritārisma virzienā, un, ja to saka mūsu koalīcijas partneri, tad nekas cits arī īsti neatliek, jo tā ir jūsu... Mēs respektējam jūsu aicinājumu, jūsu vēlmi iet ātrāk uz priekšu. Tas, protams, izraisa pretreakciju, un šīs pretreakcijas rezultātā, protams, vienotu viedokli īsā laikposmā panākt nevar.

Un šādā situācijā mēs nonākam pie jautājuma: ko tad īsti vajag darba tirgum? Un, ja mēs paskatāmies augstākās izglītības sistēmas, tad redzam, ka ir eiropeiskā, kura pārsvarā cēlusies gan no... kura kopš kristīgās ticības pirmsākumiem ir balstīta pārsvarā uz akadēmisko pusi, teiksim, uz akadēmiskās daļas izstrādi, un ir Amerikas Savienoto Valstu puse, kura ir pie mums vairāk zināma kā Master of Business Administration jeb MBA programma, kura vairāk ir balstīta uz biznesa pamatprincipiem un kur šī akadēmiskā daļa ir diezgan tālu nodalīta nost... šī zinātnes daļa ir nodalīta nost no tām pārvaldības formām, kādā veidā pārvalda universitātes.

Nu, lūk, un šī dilemma tad arī ir pamatā tam, ka mēs gribam ātri, ka mēs gribam augstu kvalitāti, un tad mēs vēl gribam, lai arī viss vēl ir rentabli beigās, jā.

Un šīs duālās... Nu, teiksim tā: līdaka, zaķis un gulbis... Katrs savā virzienā raus. (Starpsaucieni no zāles.) Šinī brīdī es, redzot un vērtējot to, kas ir Augstākās izglītības padomes šinī sastāvā, protams, ļoti atturīgi vērtēju... Un galvenais mans arguments par to, kāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas tur, ir tas, ka šie pieredzējušie cilvēki, zinot šīs pretrunas, nav spējuši atrast normālu kompromisu. Tad mums ir jādod signāls viņiem - pietiekoši skaidrs visai akadēmiskajai videi -, ka mēs neesam mierā ar to darbu, ko viņi dara. Tā ir pamatlieta! Un mēs nekad nevarēsim iedziļināties katrā konkrētajā mazajā detaļā, kas katram kurā vietā izglītībā pašā... vai nu programmas sastāvdaļā ir...

Tāpēc pārmaiņas ir vajadzīgas, un tās ir vajadzīgas visos blokos, ne tikai tā...

Tā ka liels paldies! Es ceru, ka balsosim atbildīgi. Skatīsimies tiešām uz pārmaiņām - kas ir vajadzīgs, kas nav, nevis... Par to, ka, teiksim, sākam domāt, vai to fabulu var atrisināt vai ne... Bez dialoga, protams, nevar.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Paldies par interesanto, aizraujošo ekskursu attiecību trijstūrī starp ministru Ķīli, premjerministru Dombrovski un izglītības reformām! Mēs, protams, ar interesi varētu turpināt klausīties šīs jūsu debates, (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Mūsu un jūsu!”) bet, tā kā mums ir vēl ļoti gara darba kārtība un ir tiešām svarīgi jautājumi, man ir aicinājums atgriezties pie darba kārtības: pašlaik mēs lemjam par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu!

Es piedāvāju izrunāt šo jautājumu līdz galam. Un, ja jūs tiešām gribat strīdēties un redzat, ka jums nesanāk par kaut ko vienoties... Es desmit gadus regulatorā esmu nodarbojies ar strīdu risināšanu, ar ļoti smagiem jautājumiem. Es esmu gatavs jums palīdzēt - nosēdināt jūs abās pusēs un palīdzēt atrast pareizos risinājumus.

Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Rītā pasaules gals! Beigsim šodien!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei, otro reizi.

J.Kursīte-Pakule (VIENOTĪBA).

Vispirms es gribēju pateikt patiešām visnotaļ godājamam Valdim Zatleram... (No zāles: „Viņš neklausās!”) Valdim Zatleram, ka mēs nevaram šodien izvirzīt citus kandidātus AIP. Mēs, protams, varam noraidīt visus, bet tad mēs... noraidot mēs neapstiprinām... vispār tad nav AIP. Jo mēs neizvirzām, izvirza profesionālās organizācijas.

Otrs. Es nezinu... Protams, mēs katrs varam palikt pie savām domām, bet mēs... ja mēs atbalstām Ķīļa kunga reformas tādā veidā, mēs atbalstām autoritārismu. Jo Ķīļa kungs, sākot ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un beidzot ar augstskolu pārstāvjiem, ar citu... viņš neiziet uz dialogu (No zāles dep. I.Zariņš: „Palīdzēsim!”), viņš diktē - tāpat kā tagad. Ķīlis negrib šo AIP. Bet ja viņš ir pārliecināts par savu reformu virzību ne tikai videoblogos un citā... Ja ir plāns, tad ar šo AIP, ko es vēlreiz aicinu atbalstīt, ir jādiskutē. Ja viņam ir pārliecība par savu taisnību (un Izglītības un zinātnes ministrijai ir arī lietpratīgi ierēdņi), tad to lietu mēs kārtosim.

Bet ar negatīvu balsojumu par kandidātiem, kurus ir izvirzījušas profesionālās organizācijas, mēs pasakām, ka izglītības jomā ir tikai viens, kas visu zina, visu redz un visu saprot, bet ka visi pārējie - gan Latvijas Rektoru padome, gan Studentu padome - ir muļķi. Nu tad vispār Latvija ir jānoraksta kā muļķu zeme.

Latvija nav muļķu zeme! Tāpēc aicinu atbalstīt izvirzītos kandidātus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies. (Aplausi.)

Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu! Saskaņā ar Kārtības rulli komisijas vārdā ziņotājs...

Lūdzu, komisijas vārdā - Druvietes kundze!

I.Druviete. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 12.decembra sēdē ar balsu vairākumu ir izteikusi atbalstu visiem izvirzītajiem kandidātiem. Aicinu Saeimu darīt to pašu!

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā strādā visu frakciju pārstāvji, ir pietiekami kompetenta, lai turpinātu šīs diskusijas par augstāko izglītību. Mēs neuzskatām diskusijas par bezjēdzīgām, taču uzskatām, ka beidzot parlamentārā valstī ir laiks īstenot parlamentārisma principu un par valsts stratēģiskās attīstības pamatnostādnēm ir jāvienojas Latvijas Republikas Saeimā.

Vēlreiz aicinu atbalstīt profesionālo organizāciju izvirzītos kandidātus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mēs balsosim par katru no kandidātiem atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Juri Ekmani, kuru ir izvirzījusi Latvijas Zinātņu akadēmija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 24, atturas - 3. Tātad kandidāts ir apstiprināts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Andri Teikmani, kuru ir izvirzījusi Latvijas Mākslas augstskolu asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Kandidāts apstiprināts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Inetu Tamani, kuru ir izvirzījusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Kandidāts apstiprināts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Aigaru Rostovski, kuru ir izvirzījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 16, atturas - nav. Kandidāts apstiprināts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Jāni Rozenblatu, kuru ir izvirzījusi Latvijas Koledžu asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 16, atturas - nav. Kandidāts apstiprināts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Jāni Vētru, kuru ir izvirzījusi Latvijas Rektoru padome! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 16, atturas - 4. Kandidāts apstiprināts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Tatjanu Volkovu, kuru ir izvirzījusi Latvijas Augstskolu profesoru asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Kandidāts apstiprināts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Vilni Rantiņu, kuru ir izvirzījusi Latvijas Darba devēju konfederācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Kandidāts apstiprināts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Ilzi Trapencieri, kuru ir izvirzījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Kandidāts apstiprināts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Edvardu Ratnieku, kuru ir izvirzījusi Latvijas Studentu apvienība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 46, atturas - 5. Kandidāts nav apstiprināts. (RP frakcijas aplausi.)

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Juri Zaķi (No zāles: „Kuru Zaķi?”), kuru ir izvirzījusi Privāto augstskolu asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 1. Kandidāts apstiprināts.

Paldies.

Līdz ar to Saeima ir apstiprinājusi Augstākās izglītības padomi nepilnā - desmit locekļu - sastāvā.

Paldies.

Pirms mēs skatām tālāk mūsu apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti četri iesniegumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, darba kārtība... (Starpsaucieni no zāles: „Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts - darba kārtība grozīta. (Starpsaucieni no zāles.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Liepiņa, Cilinska, Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas un Demitera - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”. Šis jautājums nav bijis izskatīts Prezidijā, un saskaņā ar Kārtības rulli tas nav iesniegts noteiktajā termiņā, un Prezidijam par to būtu bijis jālemj - par termiņa saīsināšanu, lai šo jautājumu iekļautu. Tātad nav arī Prezidija lēmuma par to, vai tas ir nododams komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti var lemt, ka šis jautājums tiek skatīts, tiek šodien iekļauts... (Starpsaucieni no zāles.) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 20.decembra sēdes darba kārtībā un tās sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļautu jautājumu par likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 38, atturas - 2. Tātad jautājums ir iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Ir saņemts arī piecu deputātu - Liepiņa, Cilinska, Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas un Demitera - iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā jautājumu par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu Saeimas komisijām. Uz šo likumprojektu attiecas tieši tas pats, kas uz iepriekšējo: saskaņā ar Kārtības rulli tas nav iesniegts laikā, un būtu bijis jālemj par termiņa saīsinājumu. Tātad deputāti šo jautājumu lūdz izlemt balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā jautājumu par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 40, atturas - 2. Tātad lēmums pieņemts, likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Tātad turpinām strādāt ar apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vēlos informēt par to, ka Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 18.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Valdi Vazdiķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Pētera Putniņa kandidatūru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Komisijā uzklausījām Latvijas Bankas pārstāvju viedokļus, Finanšu ministrijas pārstāvju viedokļus, un komisija ir atbalstījusi šā kandidāta virzību uz konkrēto amatu. Un, tā kā jums visiem ir bijusi iespēja uzklausīt viņa viedokļus, tikties un uzdot jautājumus, tad aicinu viņu atbalstīt arī balsojumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Nu, situācija šodien ir tāda, ka, neskatoties uz mūsu iebildumiem, uz Saeimas sēdi tika forsēts jautājums par Putniņa kunga apstiprināšanu FKTK vadītāja vietnieka amatā.

Es atgādināšu koalīcijas partneriem, ka vakardien jūsu frakcijas pārstāvjiem bija nokomunicēts Reformu partijas lūgums atlikt šā jautājuma izskatīšanu, kamēr mums būs iespēja tikties ar Latvijas Bankas prezidentu, finanšu ministru un FKTK vadītāju, lai mēs varētu saņemt pamatotu argumentāciju, kāpēc tieši šis pretendents tiek uzskatīts par vispiemērotāko šim amatam.

Tagad diemžēl mēs, protams, ar nožēlu konstatējām, ka šis mūsu lūgums netika respektēts, jo šis jautājums ir nonācis līdz balsojumam.

Tātad par konkrēto kandidātu, par FKTK un par situāciju banku sektorā kopumā. Lūk, ja mēs runājam par neseniem gadījumiem Parex bankā, Latvijas Krājbankā, Hipotēku bankā, tad to glābšanai tika iztērēti vairāki simti miljonu latu no nodokļu maksātāju naudas. Skaidrs, ka Latvijai, tāda izmēra valstij, šis banku skaits tomēr būtu vērtējams, salīdzinot ar citām valstīm, kā diezgan liels.

Visticamāk, ka nozarē notiks kaut kāda tālāka konsolidācija. Būtu labi, ja šī konsolidācija notiktu sakārtoti; būtu, protams, slikti, ja tas notiktu, nu, ne gluži sakārtoti - tā, kā, piemēram, ar augstāk... ar tikko minētajām bankām.

Līdz ar to FKTK vadītāja vietnieka amats nav vienkārši kaut kāds amats. Tas ir amats, kur... nepietiekami kvalificēta cilvēka nonākšana tajā varētu nodokļu maksātājiem izmaksāt vairākus miljonus latu.

Tālāk. Vai Putniņa kungs ir pietiekami kvalificēts kandidāts? Es jums atgādināšu attiecīgā likuma 13.panta piektās daļas tekstu, ka kandidātam uz šo amatu jābūt, starp citu, vismaz divām prasmēm: pirmā - jābūt kompetentam finanšu vadības jautājumos, otrā - jābūt vismaz piecu gadu pieredzei finanšu un kapitāla tirgus jomā. Ja mēs runājam par finanšu... par pieredzi, kompetenci finanšu vadības jautājumos, tad diezgan skaidrs, ka tādas nav. Ja mēs runājam par piecu gadu pieredzi finanšu tirgū, tad... Ja mēs definējam finanšu tirgu tikai kā apdrošināšanas tirgu, tad tāda pieredze ir. Bet, ja mēs tomēr runājam par galvenajiem FKTK uzraudzības objektiem, tas ir, par komercbankām, tad, piedodiet, tieši komercbanku jomā pieredzes nav. Šī pieredze ir tikai viens gads. Līdz ar to kandidāts diemžēl neatbilst likumā noteiktajām prasībām. Tam es arī gribētu pievērst uzmanību. Mums līdz ar to izveidojas situācija, ka FKTK vadītāja vietnieks ir cilvēks, kuram gluži šajā nozarē lielas pieredzes nav (protams, ja mēs neskaitīsim pieredzi, vadot drošības nodaļu vienā lielā komercbankā).

Savulaik, kad mēs atbalstījām FKTK vadītāja amata kandidātu, tas tika darīts ar nosacījumu, ka, lūk, viņa vietnieks Brazovska kungs ir cilvēks ar milzīgu pieredzi uzraudzībā un līdz ar to šī FKTK kapacitāte netiks novājināta. Bet šobrīd mums tomēr ir situācija, kurā, vismaz es tā uzskatu, FKTK kapacitāte kā tāda līdz ar to tiks nopietni vājināta. Šis ļoti būtiskais risks pastāv, un, lai pārliecinātos, ka varbūt mūsu bažas ir pārspīlētas, mēs gribējām parunāties ar Rimšēviča kungu, Vilka kungu un Zakuļa kungu, bet acīmredzot šāda iespēja mums tiek liegta. Tātad šobrīd man tikai jākonstatē, ka šis risks ir būtisks, ka, ja notiks „vēl viena Krājbanka”, sekas varētu būt ļoti nopietnas. Mums ir pilnīgi skaidrs, kam, kurām partijām būs jāuzņemas atbildība par tām sekām. (No zāles dep. J.Reirs: „Kurām?”) Tām, kas atbalstīs šā kandidāta apstiprināšanu bez... atbalstīs tomēr, nepārliecinoties par viņa kompetenci, par viņa atbilstību likuma prasībām.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Šodienas sarunas man atgādina, ka Reformu partija uzvedas kā tāda kaprīza, augstprātīga dāma. Izskatās, ka jums kāds bacilis ir iemeties, jo tā paštaisnuma sajūta, tā sajūta, ka jums vienīgajiem ir absolūta taisnība, laikam tiešām ir ne pārāk veselīga. Arī tie argumenti ir gana savdabīgi. Tikko Dombrovska kungs runāja par to, ka ir bijušas problēmas banku sektorā, kuru uzrauga FKTK. Pirms tam jūs nez kāpēc uzskatījāt, ka iepriekšējais FKTK vadītāja vietnieks par to nav atbildīgs, viņš ir tik profesionāls, ka tās problēmas, kas tur bijušas, nu gluži uz viņu nekādā ziņā neattiecas. Tikko mums bija balsojums par kandidātiem Augstākās izglītības padomei, un jūs teicāt: tie, kuri ir daudz pieredzējušie, - tie ir pārāk pieredzējuši, tāpēc viņi ir stagnāti. Tad jums tas arguments likās loģisks un saprotams. Šobrīd jums pēkšņi liekas, ka tas cilvēks, kurš Latvijas Bankas tieši tanī sektorā, kurš vistiešākajā veidā ir atbildīgs par finansēm, darbojas no 2005.gada kā juridiskais konsultants, nez kāpēc ir nepietiekoši pieredzējis. Tātad viņa iespējamā profesionālā darbība varētu tikt apšaubīta. Interesanti, ko jūs gribat uzzināt no Latvijas Bankas prezidenta vai no finanšu ministra? Ko jums viņi tādu varētu pateikt, lai jūs varētu savu viedokli pārliecinoši nostiprināt par šo kandidātu? Vai jums nepietiek ar to, ka jūs jau iztaujājāt konkrēto kandidātu? Mūsu frakcijai pietika. Mums bija skaidrs, ka tas ir cilvēks, kurš šo jauno dvesmu, kas ir nepieciešama FKTK, - ne tikai vadībā, bet arī visā šinī uzraugošajā iestādē - ir spējīgs ienest. Viņš ir pietiekoši profesionāls, un ir redzams, ka viņš ir apņēmības pilns sakārtot šo jomu... ne tikai apņēmības pilns, bet viņš arī zina, kā to darīt.

Tā ka aicinu atbalstīt šo kandidatūru kā labāko vismaz no tām divām, ko mēs esam šeit skatījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Upenieka kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu, Upenieka kungs!

J.Upenieks. Gribēju tikai piebilst, ka šo kandidatūru izvirza Latvijas Bankas pārstāvis... Latvijas Banka un Finanšu ministrija, tāpēc es domāju, ka ir arī viņu atbalsts šai kandidatūrai, un tāpēc, manuprāt, būtu jābalso.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uz otro, galīgo, lasījumu saņēma divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis.

G.Igaunis (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Priekšlikumu nav.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atbalstīšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Pieci priekšlikumi!

K.Krēsliņš. Atvainojos, pieci priekšlikumi!

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 2. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 3. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Krēsliņš. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. Un 5. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Divpadsmit priekšlikumi.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 12. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajā lasījumā un novēlu priecīgus Ziemassvētkus!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Igors Meļņikovs.

I.Meļņikovs (SC).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr.416/Lp11).

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Meļņikovs. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Meļņikovs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekta „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” trešajam lasījumam nav saņemti priekšlikumi. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.10/Lp11), kurā iekļauts likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.311/Lp11).

Ir saņemti 25 priekšlikumi.

1.priekšlikums - no likumprojekta Nr.311/Lp11. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2.priekšlikums - no likumprojekta Nr.311/Lp11. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - likumprojekta Nr.311/Lp11 priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - priekšlikums no likumprojekta Nr.311/Lp11. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. - priekšlikums no likumprojekta Nr.311/Lp11. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums, kas saistīts ar likuma spēkā stāšanās dienu. Netika atbalstīts, jo sākotnēji bija paredzēts, ka likuma grozījumi būs spēkā no 1.septembra, bet komisija tomēr nolēma, ka šim likumam jāstājas spēkā kopā ar likumu „Grozījumi Krimināllikumā” 1.aprīlī. Līdz ar to 24.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. Un 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, nolēmusi to konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē šodien pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai mazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību personām līdz 18 gadu vecumam. Proti, ir nepieciešams ieviest stingrākas sankcijas gan par... gan... (Zālē smiekli, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Administratīvo pārkāpumu kodekss - trešais lasījums!

I.Lībiņa-Egnere. Es atvainojos, es šodien ziņošu jums par diviem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa likumprojektiem, un šis tad būs cits. Bet par to - mazliet vēlāk.

Sēdes vadītāja. Šis ir cits! Šis ir trešais lasījums, kur ir runa par narkotiskajām vielām un...

I.Lībiņa-Egnere. ...taču arī šis ir gana svarīgs un...

Sēdes vadītāja. ...ar konkrētiem priekšlikumiem uz trešo lasījumu.

I.Lībiņa-Egnere. Jā, godātie kolēģi, vēlreiz atvainojos! Arī šis likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir gana svarīgs. Uz trešo lasījumu iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti Juridiskajā komisijā.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - arīdzan Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

I.Lībiņa-Egnere. 3. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo un arī nākamo priekšlikumu. Minēto priekšlikumu mērķis ir atrisināt ļoti vienkāršu juridisku kāzusu, juridisku situāciju.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir divi šādi panti: viens ir 167.pants, kur ir paredzēta atbildība par sīko huligānismu, un otrs ir 170.1 pants, kur ir paredzēta atbildība par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Minēto pantu sankcijas paredz sodu administratīvā aresta veidā. Tajā pašā laikā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Sevišķajā daļā ir paredzēts, ka šāda veida pārkāpumu izskatīšana piekritīga vienlaicīgi trijām iestādēm. Tātad vienlaicīgi trīs iestādes var lemt par soda piemērošanu. Tā ir Administratīvā rajona tiesa, tā ir Valsts policija, un tā ir arī pašvaldības policija. Saistībā ar šo priekšlikumu komisijas sēdē problēmas pastāvēšanu atzina gan Tieslietu ministrija, gan arī Iekšlietu ministrija, kura ir norādījusi, ka jau vairāku gadu garumā šo problēmu atrisināt nevar.

Kāds ir problēmas pamatjautājums?

Lieta tāda, ka, pastāvot trim piekritības iestādēm, no kurām viena realizē tiesu varu... sanāk, ka divas pārējās nevar lemt par administratīvā aresta kā soda noteikšanu. Līdz ar to izveidojas ļoti īpatnēja situācija attiecībā uz korupcijas riskiem. Kad par attiecīgajiem administratīvajiem pārkāpumiem - par sīko huligānismu un par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos - ir paredzēta atbildība administratīvā aresta veidā, tad faktiski lietas var izskatīt arī Valsts policija un pašvaldības policija. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē šādu situāciju: piemēram, ir pārkāpējs, par kuru... policija nevēlas, lai viņam tiktu piespriests administratīvais arests. Tādā gadījumā policija attiecīgās amatpersonas lēmuma veidā pati pieņem lēmumu, nepiemērojot arestu, bet nosakot administratīvo sodu. Tajā pašā laikā attiecībā uz ļaunprātīgiem pārkāpumiem ir iespējamas situācijas, ka lietu uz tiesu nevirza, lai attiecīgā persona... attiecīgajai personai, attiecīgajam pārkāpējam, administratīvais sods aresta veidā netiktu piemērots.

Ļoti daudzi iepriekšējās debatēs runāja par tiesiskumu, par likumību, un tiešām tas ir tas gadījums, kad nespējas dēļ - Tieslietu ministrijas nespējas un Iekšlietu ministrijas nespējas dēļ - rast risinājumu šiem dubultās piekritības gadījumiem... Nespējot savā starpā vienoties, tās rada korupcijas riskus attiecībā uz pārkāpēju sodīšanu par šāda veida pārkāpumiem. Līdz ar to es aicinu komisiju atbalstīt manus ierosinājumus, jo dubultā piekritība, ja tiks pieņemti mani priekšlikumi, tiks izslēgta.

Lietas attiecībā uz sīko huligānismu, par kuru ir paredzēts administratīvais arests, kā arī lietas par noteikumu pārkāpumiem, kuri saistīti ar alkoholisko dzērienu nelikumīgu realizāciju, turpmāk izskatīs rajona tiesa. Es tiešām aicinu ieklausīties šajos argumentos. Tas ir pagaidu risinājums, kamēr Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija izstrādās līdz galam administratīvo pārkāpumu likumu, kamēr izvērtēs vispār administratīvā aresta institūta kā soda veida atrašanos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un kamēr neveicinās lielāku tiesisko skaidrību, lielāku noteiktību un personas pamattiesību daudz augstāku aizsardzību šādu kategoriju lietās.

Es neuzskatu, ka viens un tas pats pārkāpums un tā izskatīšana vienlaicīgi varētu būt pakļauta jeb piekritīga vairākām instancēm, attiecīgi izslēdzot iespēju vainīgajām personām piemērot administratīvo arestu pārkāpuma izdarīšanas gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Paldies Elksniņa kungam. Viņš pilnīgi pareizi raksturoja problēmu. Tā ir, un tiešām tā ir jārisina, jo nav pieļaujams, ka vienlaikus cilvēks var tikt sodīts ar tiesas lēmumu un ar policijas lēmumu. Problēma pastāv. Taisnība!

Bet ko piedāvā Elksniņa kungs? Viņš piedāvā visas tās lietas, par kurām patlaban var lemt policija... virzīt uz tiesu. Ko tas nozīmēs? Mums jau ir garas rindas, un tās rindas būs vēl garākas. Vai tas ir risinājums? Es tiešām domāju, ka būtu ļoti svarīgi pievērst uzmanību attiecīgajai problēmai, bet problēma būtu jārisina, tieši domājot par attiecīgā pārkāpuma sastāvu.

Mums tiešām ir jāparedz atbildība... varbūt pat jāsadala pants, kas paredz atbildību par sīko huligānismu, un tieši tā varētu norobežot situācijas, kad ir nepieciešamība piemērot administratīvo arestu. Lai tiesneši tiešām strādā un piemēro pārkāpējiem sodu. Bet gadījumos, kad policija var pieņemt lēmumu bez tiesas līdzdalības, tad tam jābūt citam sastāvam.

Tātad mans ierosinājums ir padomāt tieši par attiecīgā panta konstrukciju, pašlaik to nepieņemt... neatbalstīt attiecīgo priekšlikumu, jo diemžēl šis priekšlikums, risinot vienu problēmu, radīs citu. Un tas vairs nekur neder.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir liels prieks saskarties debatēs ar Judina kungu, ņemot vērā to, ka viņš brīžiem piedāvā par kaut ko padomāt, par kaut ko padiskutēt un kaut kad nākotnē - tuvākā vai tālākā - vai arī nākamajā Saeimā pieņemt kādu lēmumu.

Pirmām kārtām... (Starpsaucieni no zāles.) Pirmām kārtām runa nav par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un par visiem tiem pantiem, kurus Judina kungs ir minējis. Runa ir tikai par diviem pantiem, par kuriem ir paredzēta... Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantā runāts par sīko huligānismu, kur lietas jau šobrīd izskata rajona (pilsētas) tiesa.

Tāpat te ir runa arī par otro gadījumu (un šie gadījumi ir tikai divi) - par nelikumīgu alkoholisko dzērienu un spirta iegādāšanos. Šajā situācijā saskaņā ar abiem minētajiem pantiem jau ir paredzēts arests. Komisijas sēdes laikā mēs piedāvājām: ja jūs nevēlaties, lai šādu kategoriju lietas izskata tiesa, tad šajos apstākļos, kad par to jau ir paredzēts arests... jūs varētu to piedāvāt, un tad komisijas vārdā mēs varētu arī iekļaut priekšlikumu - par šāda veida pārkāpumiem vispār atteikties no administratīvā aresta. Tad attiecīgi mums nebūtu arī piekritības problēmu un jūs līdz ar to veicinātu visus pēdējos grozījumus attiecībā uz sodu samazināšanu par juridisku pārkāpumu izdarīšanu. Nē, arī šāds priekšlikums neder!

Bet, godājamie kolēģi, arests šobrīd par šāda veida pārkāpumiem jau paliek. Un šī problēma pastāv jau ļoti sen... Manā rīcībā ir 2007.-2008.gada protokoli, kad policisti atstāj šīs lietas pie sevis un nevirza tās uz tiesu, uzskatot, ka cilvēkam nav jāpiemēro administratīvais arests. Es tiešām, jūs, Judina kungs... jūs kā pasniedzēju, kurš man ir lasījis lekcijas, aicinu varbūt ieklausīties ievaddaļā runātajā, ko jūs man esat kādreiz stāstījis, un atteikties no politiskās konjunktūras šādas kategorijas argumentos. (Aplausi.) (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

Jūs tomēr gribat debatēt? (Starpsaucieni no zāles: „Par vēlu!”)

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere.

Godātie kolēģi! Kā jau Judina kungs teica, mēs izdebatējām šo jautājumu... šo priekšlikumu komisijā, un tiešām tika izteikti atzinības vārdi Elksniņa kungam, ka viņš ir pamanījis šo problēmu, bet, ņemot vērā to, ka šis ir jau trešais lasījums, komisija, uzklausījusi Tieslietu ministrijas pārstāvi, ar balsu vairākumu nolēma šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīt. Taču tas nenozīmē, ka komisija šim jautājumam neķersies klāt citā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izskatīšanas gaitā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Balsosim par 3. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - arī deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Un 6. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums ir noteikt, ka likums stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 27, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tagad izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” trešajā lasījumā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 3.priekšlikums paredz papildināt 7.panta ceturtajā daļā paredzēto tiesību normu ar jaunu teikumu, ņemot vērā, ka joprojām notiek nelegāli arheoloģiskie izrakumi un arheoloģisko senvietu postījumu skaits arvien vairāk palielinās. Esošais normatīvais regulējums nav pietiekams, lai varētu ierobežot arheoloģisko senvietu postījumos iegūto atradumu un senlietu nekontrolētu tirdzniecību (arī tirdzniecību internetā), kā arī senlietu izvešanu no valsts. Līdz ar to nav iespējams apzināt un ņemt valsts aizsardzībā jaunatklātus objektus ar kultūrvēsturisku un zinātnisku vērtību, kuros senlietas ir atrastas. Tāpēc ar šiem likuma grozījumiem tiek definētas senlietas un tiek noteikts, ka arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastās senlietas ar datējumu līdz 17.gadsimtam (ieskaitot) pieder valstij. Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013.gada 30.martam persona ir paziņojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Vienlaikus pārejas noteikumā ir paredzēts, ka persona, kuras īpašumā vai valdījumā šā likuma 7.panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienā ir senlieta, līdz 2013.gada 30.martam rakstveidā paziņo par to Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Līdz ar to darījumi ar senlietu šā likuma izpratnē būs uzskatāmi par tiesiskiem tajā gadījumā, ja līdz 2013.gada 30.martam par šo senlietu ir paziņots Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, un šādā veidā deklarētās senlietas, kuras ir personu īpašumā vai valdījumā, tiks legalizētas.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai sniegtās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.

Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais 3.priekšlikums ir atbalstīts, un lūdzu Saeimu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Un it īpaši vēršos pie jums, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Ir atbalstāms šis priekšlikums, ka ir piecu dienu, nevis desmit dienu laikā jāreģistrē atrastās senlietas, bet ir vairākas problēmas ar šo normu.

Pirmkārt, būtu jāveic plašs informēšanas darbs, lai cilvēki zinātu, ka atrastās senlietas ir jāreģistrē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Tas ir pirmkārt.

Un, otrkārt, kas ir, manuprāt, daudz svarīgāk: ir jārada vienkāršota reģistrēšanas sistēma internetā, jo ir vairāki „melnās” arheoloģijas forumi, kur senlietu atrašanu reģistrē ļoti plašā skaitā, bet Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas oficiālajā mājaslapā šāda iespēja - elektroniski reģistrēt senlietas - nemaz nepastāv. Un nevajag cerēt, ka cilvēks, kurš atradīs kādu saktu, piecu dienu laikā, būdams apzinīgs, varbūt no ļoti dziļiem laukiem darba dienā brauks uz Rīgu un reģistrēs to ar oficiālu iesniegumu. Tas tā nebūs! Mums šo sistēmu ir jācenšas modernizēt, ja mēs vispār vēlamies izskaust „melno” arheoloģiju.

Priekšlikumu es atbalstu, bet lūdzu: domāsim arī par visām šīm niansēm!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka balsojums nav nepieciešams. Deputāti atbalsta 4.priekšlikumu.

V.Poriņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 6. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Poriņa. Aicinu Saeimu balsot par visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Turpināsim mūsu sēdi pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, tostarp uz deputātu Pimenova, Reskāja, Cileviča, Ivanovas-Jevsejevas un Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu”, uz kuru ir saņemta izglītības un zinātnes ministra rakstveida atbilde, kas neapmierina iesniedzējus. Bet, tā kā izglītības un zinātnes ministrs joprojām slimo, tad uz šo jautājumu mutiska atbilde netiks sniegta. Turklāt saskaņā ar Kārtības rulli šis jautājums nepāriet uz nākamo sesiju un tātad šis jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Savukārt uz otro jautājumu „Par nepilsoņu personas apliecībām un to izmantošanu”, kas bija adresēts ārlietu ministram Rinkēvičam, sniegtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Taču ir saņemts jauns jautājums no deputātiem Zariņa, Sakovska, Reskāja, Nikonova un Jakimova „Par zinātnes infrastruktūras projektiem un to finansēšanu”, un tas ir adresēts izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim. Jautājums tiks nodots ministram.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Augusts Brigmanis... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... atvaļinājumā, Dzintars Rasnačs... atvaļinājumā, Gunārs Rusiņš... atvaļinājumā, Kārlis Seržants... ir, Raimonds Vējonis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 20.decembra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Paldies. Augsti godātie deputāti! Mūsu likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” tabulu veidā ir redzams jums uz galda pamatdokumentā, bet klāt ir vēl divas lapas. Uzmanīgi paskatieties tur, kur parādās 3.A un 6.A priekšlikums! Lūdzu, paņemiet tos un tad sekojiet līdzi, kā mēs te abus tūlīt atbalstīsim, tāpēc ka visi citi priekšlikumi jau ir atbalstīti!

Kopā ar Juridisko biroju izstrādājām šo likumprojektu trešajam lasījumam...

Kamēr mēs vēl neesam sākuši izskatīt likumprojektu, es arī Sociālo un darba lietu komisijas vārdā gribu apsveikt visus Ziemassvētkos un novēlēt laimīgu Jauno gadu, un lai vairāk sociālu priekšlikumu, kuri tapuši Sociālo un darba lietu komisijā, būtu atbalstīti! Paldies jums!

Sākam ar 1.priekšlikumu, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 2.priekšlikumu sagatavoja Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja izstrādāto 2.priekšlikumu.

A.Klementjevs. 3.priekšlikumu iesniedza labklājības ministre Ilze Viņķele. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Arī 3.A priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija izstrādāja un atbalstīja. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Paldies.

Nākošais ir 4.priekšlikums. To izstrādāja Sociālo un darba lietu komisija un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Nākošais ir 5.priekšlikums. To izstrādāja Juridiskā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš... Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 6. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. Un pēdējais priekšlikums ir uz papildlapas. Tas ir 6.A priekšlikums, kas ir no Sociālo un darba lietu komisijas, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Paldies par atbalstu!

Lūdzu nobalsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””. Šie grozījumi ir saistīti ar Eiropas Savienības direktīvas ieviešanu un skar galvenokārt piesārņojošo darbību veicēju uzraudzības un kontroles jautājumus.

Šie grozījumi ir gan ļoti apjomīgi, taču ļoti rūpīgi izstrādāti, un tiešām nav paredzams, ka būs liels priekšlikumu birums, teiksim, uz nākošo lasījumu. Un līdz ar to, lai nekavētu direktīvas ieviešanu, lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad ir jābalso par to, lai likumprojektu atzītu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Jā, un komisijas vārdā lūdzu arī apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Līdaka. Atbildīgā komisija priekšlikumus gaidīs līdz 18.janvārim un lūdz izskatīt šo likumprojektu 31.janvāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.janvāris, izskatīšana - Saeimas 31.janvāra sēdē.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Šis likumprojekts precizē karantīnas izsludināšanas nosacījumus, kā arī ar tiem saistīto regulējumu. Par detaļām nerunāšu, katram ir iespēja ar to iepazīties. Komisijā tas ir atbalstīts pirmajā lasījumā, un lūdzu arī kolēģus šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Uz otro lasījumu priekšlikumus mēs komisijā gaidīsim līdz nākamā gada 3.janvārim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 3.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere. (Starpsaucieni no zāles.)

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir iesnieguši Saeimas deputāti un izskatījusi Saeimas Juridiskā komisija, konceptuāli atbalstot pirmajam lasījumam.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai mazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību personām līdz 18 gadu vecumam. Proti, ir nepieciešams ieviest stingrākas sankcijas gan alkohola tirgotājiem, gan arī pašām nepilngadīgajām personām. Likumprojekts paredz tiesību atņemšanu juridiskajām personām uz zināma veida komercdarbību par atkārtotu alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem, un ir paredzēta arī administratīvā atbildība īpašniekam, ja īpašnieks ir pieļāvis nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu vai realizāciju savā īpašumā, kā arī nepilngadīgām personām par alkoholisko dzērienu iegādāšanos, kā arī par pilngadīgas personas kā starpnieka iesaistīšanu alkoholisko dzērienu iegādē, par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos reibuma stāvoklī izglītības iestādē, tās teritorijā vai dienesta viesnīcā, kā arī par alkoholisko dzērienu pārdošanu personai vecumā no 18 līdz 25 gadiem, ja pircējs neuzrāda personu apliecinošu dokumentu. Tāpat ir paredzēta pastiprināta sankcija par atkārtotu nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā un novešanu līdz dzēruma stāvoklim.

Mums bija ļoti dzīvas debates Juridiskajā komisijā par šo likumprojektu, taču vienbalsīgi tika pieņemts lēmums to atbalstīt pirmajā lasījumā, bet pie priekšlikumiem un papildinājumiem, ja tādi nepieciešami, varētu atgriezties tālākajos lasījumos.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt vienu mēnesi - un tas ir nākamā gada 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 20.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Likumprojekta mērķis ir noteikt regulējumu, kādos gadījumos uz personai piederošas zemes būs pieļaujama citām personām piederošu ēku un būvju celtniecība.

No likumprojekta izriet, ka turpmāk nebūs pieļaujama dzīvojamo māju būvniecība uz citām personām piederošas zemes. Tātad šis likumprojekts ir pamatots ar dažiem MK noteikumiem, un Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Cvetkova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis.

Sēdes vadītāja. 20.janvāris. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš -20.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.363/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Tie visi ir redakcionāla rakstura un ir saistīti ar pavisam nesen Saeimā pieņemto likumu „Pievienotās vērtības nodokļa likums”. Atbilstoši likuma jaunajam nosaukumam un tajā ietvertajiem terminiem ir veiktas korekcijas arī šajā likumā.

1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - arī finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - arī finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 24.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 24.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.241/Lp11 - „Grozījumi Krimināllikumā”.

Juridiskā komisija 6.decembrī izskatīja attiecīgo likumprojektu, kas ir saturiski identisks tiem priekšlikumiem, kurus kolēģi iesniedza saistībā ar dzimumnoziegumiem, un attiecīgie priekšlikumi netika atbalstīti. Tātad lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Krimināllikumā tika sagatavoti un iesniegti, un nodoti komisijām šī gada aprīlī. Nepagāja ne deviņi mēneši, kad beidzot mēs tos varam skatīt pirmajā lasījumā. Ja pārējās komisijas tikpat ražīgi strādātu, tad, es domāju, mēs vispār uz priekšu netiktu.

Šo grozījumu būtība ir sekojoša. To ne vienu reizi vien es esmu teicis arī no šīs tribīnes, ka 2011.gada 8.jūlijā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kuri būtiski samazināja sankcijas par dažāda veida dzimumnoziegumiem, pavedināšanu, un tā tālāk. Šie grozījumi paredz atgriezties pie vecās sistēmas.

Es labi atceros - kad mēs šeit debatējām par to, vai šo likumprojektu nodot komisijām vai ne, lai labotu it kā šīs kļūdas, un balsojām par to, ka vajag grozīt kriminālprocesu, lai aizturētās personas nevarētu atrasties brīvībā, lai viņas ilgāku laiku varētu paturēt apcietinājumā, un tā tālāk, tad no šīs tribīnes, arī no Čepānes kundzes puses, izskanēja priekšlikums: sniedziet priekšlikumus, tad mēs varētu atbalstīt! Judina kungs arī ne vienu reizi vien ir apliecinājis, ka viņš iestājas par to, ka varētu atbalstīt. Rasnača kungs Saeimas pagājušās sēdes laikā teica, ka, ja mēs noņemsim naudas sodus un tās sankcijas, kas it kā ir pretrunā ar pašreizējo koncepciju, tad varētu arī atbalstīt.

Cienījamie kolēģi! Bet kur ir problēma? Nav jau problēmas tos papildu sodus noņemt un atgriezties pie vecajām sankcijām. Es esmu dziļi pārliecināts, ka sodiem par dzimumnoziegumiem ir jābūt pietiekoši bargiem, daudz bargākiem, nekā tie ir šobrīd. Mēs te daudz runājam par demogrāfiju, par to, ka mums ir maza dzimstība, bet mēs negribam runāt par tiem bērniem, kuri ir sakropļoti: praktiski tos, kurus seksuāli izmanto, atgriezt normālā dzīvē nav iespējams, lai kā censtos psihologi, un viņiem dzīve sagandēta uz visu mūžu. Es nesaprotu, kāpēc mums šie nelieši būtu jāaizstāv.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Man ir ļoti žēl, ka būtībā jāatkārto argumenti, kas izskanēja pirms nedēļas. Bet tā nav mana vaina, ka priekšlikumi, ko mēs pirms nedēļas noraidījām, šodien atkal ir dienaskārtībā. Ja jūs paņemsiet tieši to likumu, ko mēs pieņēmām pagājušajā nedēļā, un salīdzināsiet ar attiecīgajiem priekšlikumiem, jūs redzēsiet, ka ir divas redakcionālas atšķirības. Tātad principā saturiski tas ir viens un tāds pats. Pamatkļūda, manuprāt, ir runāt par dzimumnoziegumiem vispārīgi. Ir jāskatās uz konkrētiem pantiem. Un man gribētos atgādināt, ka par dzimumnoziegumiem mums ir paredzēta atbildība un nopietni sodi. Tiešām, ja ir runa par bērnu seksuālu izmantošanu, tad ir paredzēts mūža ieslodzījums. Tas ir nopietns sods - 159.pants, 160.pants. Bet priekšlikumu būtība ir saistīta ne jau ar šiem pantiem. Likumprojekta autori ierosina grozīt 161.panta sankciju, 162.panta sankciju, un tad tiešām ir jārunā par attiecīgiem priekšlikumiem.

Es arī uzskatu, ka mums tiešām ir jāstrādā, lai sodi būtu adekvāti, lai tiešām mēs varētu efektīvi cīnīties ar attiecīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Bet kā sasniegt rezultātu? Es iepriekšējā reizē jums jau stāstīju: ja mēs paņemsim datus par Krimināllikuma 161.panta piemērošanu, mēs varēsim redzēt, ka tiesa piemēro kā sodu piespiedu darbu. Proti, sankcijā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 4 gadiem, bet tiesa piemēro piespiedu darbu. Mēs varam ierakstīt sankcijā arī citu sodu, bet problēma nav ar sankciju.

Un es tiešām domāju, ka mums nav pamata attiecīgo sankciju grozīt, jo sankcija atspoguļo pārkāpuma kaitīgumu - jo kaitīgāks pārkāpums, jo lielākam sodam ir jābūt. Es tiešām uzskatu, ka saistībā ar 161.pantu mums nav problēmu attiecībā uz sankciju, bet mums ir cita problēma. Ja mēs paskatīsimies 162.pantu, tad tur tiešām... Ja mēs lasām spriedumus, tad var redzēt, ka dažos gadījumos ir izdarīti ļoti nopietni noziegumi, smagi noziegumi, bet sods nav adekvāts. Un tad rodas jautājums: kā mums risināt šo problēmu? Kā mums pasargāt bērnus?

Jums šķiet, ka tad, ja mēs piemērosim 4 gadu vietā 6 gadus, būs lielāka drošība, taču man ir jāatzīst, ka tā nav. Protams, mēs varam domāt: jo ilgāk cilvēks ir cietumā, jo ilgāk viņš neizdara pārkāpumu. Bet uz brīdi iedomāsimies, ka mēs tiešām akceptējam Ādamsona kunga priekšlikumus un ka attiecīgie sodi tiek piemēroti... ka tiesa sāk strādāt, piemērojot 6 gadus! Jā, uz kādu laiku mums būs varbūt mazāk noziegumu, bet kas būs pēc tam, kad cilvēki tiks atbrīvoti no cietuma?

Tātad ir jautājums: kāds ir problēmas risinājums? Jūs piedāvājat grozīt sankcijas, jo jums šķiet - ja mēs ciparu „4” aizvietosim ar ciparu „6”, tad būs lielāka drošība. Tā nav! Ir jāstrādā nevis ar sankcijām, bet ar dispozīciju.

Un es jau iepriekšējā nedēļā stāstīju, ka patlaban Tieslietu ministrijas darba grupa strādā ar dispozīcijām. Un kāda ir pamatideja? Ja pārkāpums saistīts ar vardarbību, ja pret bērnu ir lietots spēks, tad sodam ir jābūt daudz lielākam. Ja kaitīgums nav tik liels, tad sods tiešām var būt arī mazāks. Tātad svarīgi ir nošķirt attiecīgos pārkāpumus!

Un man gribētos vēlreiz atgādināt un uzsvērt, ka tiešām šis jautājums nav noņemts no dienaskārtības, bet mēs nedrīkstam pieņemt lēmumu, kas nedos labu rezultātu. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka tiešām pirms dažiem gadiem mums parādījās jauns kriminālsods - probācijas uzraudzība. Mums nebija naudas, lai nodrošinātu iespēju piemērot šo sodu par visiem pārkāpumiem. Bet ko Saeima akceptēja? To, ka attiecīgais sods ir jāpiemēro jau tagad, ja ir izdarīts dzimumnoziegums. Mums ir cilvēki, ar kuriem strādā probācija, lai viņi tiešām vairs neizdarītu jaunus dzimumnoziegumus. Un tas ir pareizs solis.

Vēl viens svarīgs jautājums vai solis. Latvijas valsts kopā ar Norvēģijas valdību atbalstīja projektu, un Latvijā tagad ir apmācīti, sagatavoti darbam ar dzimumnoziedzniekiem 60 darbinieki, speciālisti, kuri saprot, ka problēma ir pārkāpēja galvā, ka ir jāstrādā ar pārkāpējiem, lai viņi vairs neizdarītu jaunus pārkāpumus. Diemžēl, ja mēs runājam par dzimumnoziegumiem, tad jāteic, ka te nav vienkārša risinājuma. Mēs nevaram vienkārši, piemērojot lielāku sodu - 5, 10 vai 15 gadus -, šo problēmu atrisināt. Līdz ar to mums ir jāstrādā daudz rūpīgāk, jādomā par to, kā sasniegt pozitīvu rezultātu. Un mēs to arī darām.

Un es vēlreiz gribu jums atgādināt, ka tiešām nākamajā gadā mums būs atkal jāstrādā ar Krimināllikumu, mums būs jāpieņem grozījumi attiecīgajā nodaļā, un tā būs jauna šīs nodaļas redakcija.

Diemžēl iesniegtie priekšlikumi nav tādā līmenī, lai mēs varētu tos atbalstīt. Līdz ar to lūdzu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Gari nerunāšu, jo pirms nedēļas es jau to darīju. Es tikai gribētu Judina kungam atgādināt, ka, balsojot par budžetu, mēs Valsts probācijas dienestam nepiešķīrām tieši to naudu, kas tam bija nepieciešama prevencijas darbam ar dzimumnoziedzniekiem. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Viņi nepiešķīra!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 43, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr.446/Lp11).

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Parādnieka kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 2. - Parādnieka kunga priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. Un 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Līdz ar to visi četri priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 5.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Likumprojekts paredz izslēgt no esošās redakcijas vairākas normas, kuras sniegtu atbalstu dažādos gadījumos, tādos kā, piemēram, par kultūras pieminekļiem atzītu dzīvojamo māju restaurācija, dzīvojamo māju renovācija, ja to tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai, tādu dzīvojamo māju renovācija, kurās jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas. Ņemot vērā to, ka valsts budžetā nav finansējuma šādām aktivitātēm, tika saņemts no Ekonomikas ministrijas priekšlikums izslēgt šos gadījumus no šī likuma.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā plaukstošo un augšupejošo ekonomiku, godīgi sakot, šāda veida likumprojektu iesniegt Saeimā no Ministru kabineta puses nav īpaši prātīgi. Komisija pēc garām debatēm atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu, lai tomēr uzlabotu, grozītu to normu, jo... Šeit es gribu nolasīt no anotācijas divas pozīcijas.

Pirmā pozīcija. Mērķgrupa. Šis likums skar dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekus, un, pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010.gadā Latvijā bija 352 414 dzīvojamās mājas. Tas, kas nav minēts anotācijā, - apmēram 10 procenti no tā skaita ir daudzdzīvokļu mājas.

Otrs. Šajā pašā anotācijā ir sadaļa „Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme”, un tur ir melns uz balta rakstīts: „Valsts budžetā nebūs jāparedz finansējums atbalsta sniegšanai dzīvojamo māju renovācijai un restaurācijai.” Tātad nebūs jāparedz atbalsts arī energoefektivitātes uzlabošanai, proti, attiecīgai dzīvojamo māju rekonstrukcijai.

Un trešais. Sadaļā „Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme” ir teikts: ”Netiks uzlabota Latvijas dzīvojamā fonda kvalitāte.”

Kāpēc es minu visas trīs šīs pozīcijas? Jo parasti mēs diezgan reti ieskatāmies šajos tekstos. Tas nozīmē, ka, strādājot pie šā likumprojekta, es aicinu visus Saeimas deputātus padomāt un iesniegt arī savus priekšlikumus, lai mēs mēģinātu tomēr realizēt normālu valsts sociāli ekonomisko politiku, it īpaši ņemot vērā energoefektivitātes lietas.

Ja mēs runājam par energoefektivitāti, tad līdz šim līdzfinansējums blakus tām summām, ko maksā paši īpašnieki, tika piešķirts nevis no valsts budžeta, bet no Eiropas fondu līdzekļiem, tāpēc it īpaši tad, ja nav zināmas šā līdzfinansējuma perspektīvas, mums ir jādomā par to, kā mēs ķersimies klāt šai problēmai visā nopietnībā - tā, lai tā lielā mērķauditorija, par kuru es tikko runāju... lai tās intereses nebūtu aizskartas tā, kā to piedāvā Ekonomikas ministrija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Valainis. Nākamā gada 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 30.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Fiskālās disciplīnas likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.137/Lp11.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu „Fiskālās disciplīnas likums”. Šis likumprojekts no pirmā līdz otrajam lasījumam ir mērojis ceļu gandrīz vai gada garumā. Un īpaši es gribētu atzīmēt Finanšu ministrijas pārstāvju Saksa un Kornas kundzes, kā arī Juridiskā biroja vadītāja Kusiņa kunga un Kozlovskas kundzes ieguldījumu, tāpat arī daudzu desmitu cilvēku, kuri stāv aiz šiem nosauktajiem cilvēkiem, darbu šī likumprojekta izstrādē un sagatavošanā otrajam lasījumam. Jo, kolēģi, kā jūs atceraties, likumprojekts pirmajam lasījumam tika iesniegts gada sākumā, pēc tam tika pieņemts Eiropas fiskālās disciplīnas līgums, un, gatavojot otro lasījumu, likums ir vairāk pieskaņots šim līgumam.

Īpaši gribētu atzīmēt arī komisijas pārstāvju darbu, visu politisko partiju pārstāvju darbu, kuri neatkarīgi no tā, kāda bija viņu attieksme pret šo likumprojektu, ļoti nopietni palīdzēja strādāt pie formulējumiem, un nu šis likumprojekts ir tapis. Tāpat gribu pateikt, ka par pilnvērtīgiem šī likumprojekta autoriem otrajā lasījumā mēs varam uzskatīt arī mūsu Saeimas redaktorus. Paldies arī viņiem!

Kolēģi! Ir saņemti 93 priekšlikumi.

1. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 18. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 19. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 29. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 33. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 35. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Arī 37.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts tajā pašā - 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 44. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 44. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 53. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 53. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 54. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 55. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 58. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 61. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 62. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie deputāti! Sveicinu jūs vēlreiz! Mans 62.priekšlikums attiecas uz likumprojekta 10.pantu, kurš ir atslēgas pants visai likumprojekta saprašanai. Tas ir saistīts ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 63., 64. un 66.priekšlikumu, tāpēc izmantošu savu tūlīt skatāmo priekšlikumu arī kā ieganstu minēto priekšlikumu vērtējumam. Tas ir gana svarīgi, tāpēc lūdzu Saeimai dot man iespēju runāt sešas minūtes, palielinot debašu laiku par vienu minūti uz tā laika rēķina, kuru piešķir Kārtības rullis otrajai uzrunai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Lai runā!”)

Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, jūs drīkstat runāt sešas minūtes! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Cik maksā viena minūte?”)

I.Pimenovs. Paldies.

Ir jāteic, ka likumprojekts tiešām ir krasi izmainījies uz labāko pusi salīdzinājumā ar pirmajā lasījumā pieņemto tekstu. Tas notika tāpēc, ka gan opozīcijas deputātu pretenzijas bija uzstājīgas, gan ļoti precīzi bija Saeimas Juridiskā biroja norādījumi, kuru nozīmi likumprojekta sakārtošanā grūti pārvērtēt.

Arī Finanšu ministrijas attieksme pret savu likumprojektu bija radoša un pretimnākoša. Matemātiskā formula, kura apmulsināja deputātus, ir aizstāta ar paskaidrojumu. Likumprojekts ir papildināts ar diviem jauniem paskaidrojošiem pantiem, bet galvenais, manuprāt, ir tas, ka 11.pants ir ievērojami papildināts ar atkāpēm no budžeta bilances nosacījuma. Piebildīšu, ka atkāpe ir iespējama, ja ir ieviešams produktīvs valsts mēroga publisko investīciju projekts, kura kopējais finansējuma apjoms nav mazāks par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Turklāt var būt vairāki tādi projekti.

Tomēr likumprojektā ir palikušas arī apstrīdamas lietas. Paskaidrojumu prasa budžeta izdevumu pieauguma nosacījums 13.pantā, kurš ir ieviests ar 66.priekšlikumu. Vienkāršā, vaļsirdīgā atsauce tajā uz Eiropas Padomes regulu neizskaidro neko par šo nosacījumu, un tāpēc 66.priekšlikumu atbalstīt nevar.

Jo vairāk izkristalizējas likums, jo vairāk šaubu izraisa fiskālās disciplīnas vērtēšanas galvenais kritērijs, proti, valdības budžeta vispārējā strukturālā bilance.

Kas tas ir - strukturālā bilance?

Tā ir nominālās budžeta bilances, par kuru ziņo Valsts kase, un šīs nominālās bilances tās daļas starpība, kas rodas, ja ekonomikas attīstība novirzās no normālās vai potenciālās attīstības, tas ir, ja sākas uzplaukuma vai lejupslīdes cikls. Līdz ar to strukturālā bilance tiek aprēķināta kā nominālās bilances attīrīšana no cikliskā komponenta.

Šo cikliski koriģēto bilanci valdība piedāvā izmantot taupības politikas pamatojumam. Sākotnēji to piedāvāja starpvaldību fiskālās disciplīnas līgums, kuru Saeima šogad paklausīgi ratificēja, un tagad to izdarījis arī Ministru kabinets. Taču šī metode ir visai šaubīga.

Kāda ir tās būtība?

Tā izriet no diviem aprēķiniem - no potenciālā, normālā IKP aprēķina un no to budžeta ienākumu un izdevumu noviržu aprēķina, kas parādās uzplaukuma vai lejupslīdes dēļ. Gan viens, gan otrs aprēķins ir matemātiskās modelēšanas rezultāts. Šīs analīzes dati tiek pārvērtēti katru gadu. Šīs metodoloģijas piemērošanas rezultātā Latvijas 2006.gada budžets, pēc Eurostat datiem, tika aprēķināts 2007.gadā - tātad gadu vēlāk - kā sabalansēts. Bet jau 2009.gada aprēķins nodemonstrēja 2006.gada strukturālo bilanci, kas bija lielāka par 3 procentiem. Tātad budžets, kurš šodien var būt aprēķināts ar proficītu, pēc dažiem gadiem, sekojot šim likumam, var izrādīties par deficīta budžetu, bet atšķirība starp sabalansētu budžetu un aizliegto budžetu ar deficītu ir tikai 0,5 procenti no IKP. Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu šodien... aprēķināto, it kā pārbaudīto... pēc dažiem gadiem nāksies atzīt, ka lēmums netika pieņemts pareizi, bet būs jau par vēlu. Attīstība jau būs piebremzēta.

Tātad budžets... Tas nozīmē, ka mehāniski nostiprināt likumā metodoloģiju, kura tagad tiek piemērota šajā likumprojektā un kuru zinātnieki izmanto analīzei, vienkārši nedrīkst.

Tātad, cienītā priekšsēdētājas kundze, ņemot vērā likumprojektā izdarītos uzlabojumus, es atsaucu savu 62.priekšlikumu, bet sakarā ar to, ka dažas jaunas normas ir nepamatotas vai nepietiekami aprakstītas, aicinu deputātus vēlāk neatbalstīt 63., 64. un 66.priekšlikumu, kuros šīs normas ietilpst.

Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts un nav balsojams.

J.Reirs. Jā, kolēģi, es komisijas vārdā gribētu... Te izskanēja viena frāze, ka tika paklausīgi pieņemts starpvaldību fiskālās disciplīnas līgums. Gribētu komisijas vārdā nedaudz paskaidrot šī līguma un likuma attiecību tapšanu.

Latvijas valsts jau iepriekšējās Saeimas laikā nolēma veidot Fiskālās disciplīnas likumu un nostiprināt šo sistēmu konstitūcijā un tāpēc deleģēja no katras frakcijas pārstāvjus darbam Finanšu ministrijas darba grupā (tajā piedalījās arī Pimenova kungs), lai meklētu risinājumus, kā šo likumu pieņemt un šīs fiskālās disciplīnas idejas nostiprināt konstitūcijā. Un nav mūsu vaina, ka Eiropa ir nonākusi līdz šīm atziņām gadu vēlāk, nekā mēs to izdarījām, un ka mēs sākām strādāt agrāk pie šī likumprojekta. Līdz ar to runa par paklausīgu starpvaldību fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanu nevar būt, jo praktiski mēs jau pieņēmām to lietu, ko mēs paši bijām sākuši risināt. Un paldies žurnālistiem, kas šodien man atgādināja to, ka Latvija sāka darbu pie šiem dokumentiem agrāk nekā Eiropa.

Tātad 62.priekšlikums ir atsaukts.

63. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir nepieciešams balsojums, jo Pimenova kungs lūdza šo priekšlikumu neatbalstīt.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 23, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Reirs. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī par šo priekšlikumu Pimenova kungs lūdza balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Reirs. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par šo priekšlikumu Pimenova kungs lūdza balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Reirs. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 68. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 69. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 70. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 73. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 79. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 81. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 86.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 83. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 86.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 84. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 85. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 86.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šajā vēlajā pēcpusdienā mēs esam pelnījuši kādu devu arī pozitīvas nots. Šodien mēs pārsvarā esam debatējuši „pret” vai arī aizstāvējuši kādu neatbalstītu priekšlikumu, bet pašlaik es gribētu teikt, ka 86.priekšlikums, izveidojot trešo nodaļu „Fiskālās disciplīnas uzraudzība”, ir lielisks piemērs ražīgai un veiksmīgai sadarbībai starp mums kā priekšlikuma sākotnējiem izstrādātājiem, Finanšu ministriju un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Ja drīkst, es atgādināšu pavisam īsi, ka, balsojot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs to konceptuāli atbalstījām, jau tobrīd sakot, ka tas ir jāpapildina ar Fiskālās disciplīnas padomes izveidi, un arī iesniedzām atbilstošus priekšlikumus šajā likumprojektā. Un tagad kopīgā darbā ir panākta vienošanās. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 86.priekšlikums, kurš iekļauj arī virkni manu un deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikumus, paredz izveidot Fiskālās disciplīnas padomi kā funkcionāli neatkarīgu un koleģiālu institūciju, kas tiks izveidota šī likuma ievērošanas uzraudzībai.

Šai padomei tiek deleģēta virkne funkciju, lai tā uzraudzītu fiskālo nosacījumu ievērošanu, valsts fiskālās politikas ilgtspēju un arī sagatavotu fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu, kā arī veiktu virkni citu lietu.

Un man šķiet visumā simboliski, ka ir paredzēts, ka šī Fiskālās disciplīnas padome, strādājot tajā sešiem pastāvīgajiem locekļiem, mainīsies ar tādu intervālu - ik pa trim, un šis modelis, kādā veidā notiks Fiskālās disciplīnas padomes locekļu maiņa, ir pārņemts no Satversmes tiesas, paredzot, ka nevienu brīdi nebūs tā, ka Saeima uzreiz visus locekļus var nomainīt. Turklāt šāda politiski neatkarīga institūcija strādās ilgāk par Saeimas darbības periodu, un arī tad tajā tiks nomainīta puse locekļu, bet otra puse - pēc laika. Un es domāju, ka šāda neatkarīga kompetenta un uzticama institūcija fiskālās disciplīnas jautājumu izšķiršanai būs ļoti svarīga mūsu valsts tālākajā attīstībā. Un, tāpat kā mēs nereti vēršamies Satversmes tiesā, lūdzot izšķirt kādu konstitucionālu jautājumu, tā arī šinī gadījumā, valstī izveidojot šo Fiskālās disciplīnas padomi, būs viena patiešām uzticama institūcija, pie kuras vērsties dažreiz ar jautājumiem un kuras ziņojumus uzklausīt.

Protams, šinī gadījumā Saeima vienmēr pieņems galīgos lēmumus par budžetu, bet gan Saeimas deputātiem, gan sabiedrībai vienmēr būs pieejams uzticams, neatkarīgs vērtējums par valsts fiskālo situāciju, par piedāvātā budžeta fiskālo atbilstību izvirzītajiem mērķiem. Un tā tiks nodrošināts, ka, arī mainoties valdībām, kāda īstermiņa mērķa dēļ nevarēs tikt mākslīgi paaugstinātas budžeta ieņēmumu prognozes vai izdarītas kādas citas manipulācijas.

Līdz ar to ir tiešām prieks par mūsu sadarbību, un, šobrīd nobalsojot „par” likumprojektu otrajā lasījumā, mēs jau būsim tajā iestrādājuši Fiskālās disciplīnas padomes izveidi.

Paldies, kolēģi! (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputāti atbalsta komisijas viedokli par 86. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

J.Reirs. Jā, kolēģi, es vēlreiz gribu pateikties visiem deputātiem un visām atbildīgajām amatpersonām par iesaistīšanos šā likumprojekta problēmu risināšanā, un it īpaši šī fiskālās disciplīnas uzraudzības nodaļa bija smags jautājums sākumā, jo bija ļoti atšķirīgi viedokļi - no „vispār nav vajadzīga” līdz „vajadzīga ar pilnu darba slodzi visiem sešiem cilvēkiem”. Tagad praktiski šis risinājums ir normāls, un es uzskatu, ka politiķa vienīgais ierocis, instruments un vēl nezin kas cits ir tikai diskusijas un debates, jo tikai diskusiju rezultātā mēs varam panākt jebkuras pozitīvas izmaiņas, jebkuras reformas.

Tātad 86. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 87. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 88. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 89. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 90. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 91. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 92.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 92. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 93. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 34. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. 2013.gada 14.janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 14.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””, izskatām to otrajā lasījumā.

Komisija ir izskatījusi sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. Un 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 2013.gada 10.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.janvāris.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Visi, kas seko līdzi Saeimas darbam! Strādājam ar likumprojektu Nr.304/Lp11.

Tie ir grozījumi, kas skar virszemes televīzijas apraidi no 2014.gada 1.janvāra. Šie grozījumi ir sadalīti faktiski divās daļās.

Pirmām kārtām tie paredz zemes televīzijas bezmaksas apraidi uzticēt Latvijas Valsts radio un televīzijas centram - uzņēmumam ar simtprocentīgu... ar valsts kapitāla daļām. Tas paver iespēju no 2014.gada sākuma veidot spēcīgāku virszemes televīzijas bezmaksas apraidi, jo - salīdzinājumā ar šodienas situāciju - notiks atbrīvošanās no acīmredzot nevajadzīgiem starpniekiem.

Cenas, ko televīzijas kanāli šobrīd maksā par bezmaksas apraidi, saruks vairāk nekā trīs reizes. Latvijas novājinātajā informatīvajā telpā tā būs vēsturiska iespēja veidot spēcīgu bezmaksas televīzijas apraidi, kanālu skaitu tajā palielinot no esošajiem 4 līdz vismaz 6, 7, un pēc tam domāt par tālāku palielināšanu.

Atgādināšu, ka šobrīd Lietuvā ir 11, Igaunijā - 7 televīzijas kanāli bezmaksas apraidē.

Šī likumprojekta norma deputātu vidū domstarpības nav raisījusi. Pretēji noticis ar likumprojekta normām, kuras skar jautājumu, vai maksas televīzijas pakalpojumu nodrošināšanu virszemes apraidē uzticēt vienam vai vairākiem komersantiem, tādējādi iedzīvinot atklātas konkurences principu.

Atgādināšu, ka šis ir netipisks likumprojekts, jo par viena vai vairāku komersantu iesaisti, izskatot koncepciju par virszemes televīzijas apraidi, nespēj izšķirties arī valdība, kas vienlaicīgi atbalstīja abus variantus.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, uzklausījusi Konkurences padomi, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un nozares pārstāvjus, izšķīrās par labu konkurences modelim un lūdza atbildīgajai - Satiksmes ministrijai - sagatavot priekšlikumus likumprojektam, kas iedzīvinātu konkurenci. Rezultātā no Satiksmes ministrijas atbilstoši koncepcijai saņēmām gan 2.1.variantu, kas paredz viena komersanta iesaisti, gan arī 2.2.variantu, kas paredz konkurences principu. Secinājām, ka neviens no Satiksmes ministrijas izstrādātajiem modeļiem nav pietiekami kvalitatīvs, jo nenodrošina pietiekami skaidru, atklātu, caurredzamu konkursa norisi.

Līdz ar to komisija izstrādāja savus priekšlikumus, kā īstenot šo konkursu. Tātad, paturot prātā arī neseno bēdīgo pieredzi ar lielākiem konkursiem un līgumiem, par kuriem bijusi atbildīga kāda viena noteikta ministrija, komisija nolēma, ka Ministru kabinetam ir jāuzņemas atbildība ne tikai par līgumiem ar konkursā uzvarējušajiem komersantiem, bet arī par konkursa nolikumu un konkursa komisijas nolikumu. Komisijas 20.priekšlikums tostarp arī paredz, ka konkursa nolikumā jānosaka prasības komersantam - vērtēšanas kritēriji, konkursa norises kārtība, līguma termiņš, gada maksa par raidošā tīkla izmantošanu.

Atbilstoši komisijas priekšlikumiem Ministru kabinets izveidotu starpinstitūciju konkursa komisiju, kuras sastāvā būtu pārstāvji no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas un Konkurences padomes. Tātad to visu lemtu šī starpinstitūciju komisija, nevis kāda viena noteikta ministrija.

Lai piedalītos konkursā, komersanti konkursa komisijai iesniegtu iesniegumu, sarakstu ar televīzijas programmām, kuras vēlētos raidīt, un līgumus ar šo programmu veidotājiem. Tālāk Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izvērtētu iesniegtos maksas televīzijas programmu sarakstus un atbilstoši elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijā iepriekš noteiktajiem kritērijiem izveidotu vienotu maksas televīzijas programmu sarakstu. Par šādu iespēju notikušas konsultācijas ar Konkurences padomi, un ir panākts Konkurences padomes atbalsts.

Tālāk Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izstrādātu kārtību un kritērijus vienota maksas televīzijas programmu saraksta izveidei un izmaiņu veikšanai sarakstā. Tas nodrošinātu, ka šis saraksts nepaliktu nemainīgs visu konkursa norises laiku, un līdz ar to būtu iespējams nepieciešamības gadījumā tajā ieviest izmaiņas.

Nākamajā posmā maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēju nosaka konkursa komisija, ņemot vērā tādus likumā nostiprinātus kritērijus kā komersanta pieredze, klientu servisa nodrošināšana visā valsts teritorijā, līgumi ar televīzijas programmu turētājiem, komersanta finanšu stabilitāte, pakalpojuma nodrošināšanas stratēģija un vēl citus.

Un visbeidzot konkursa rezultātu apstiprinātu Ministru kabinets ar īpašu rīkojumu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izdarījusi šo darbu, un deputātiem ir iespēja demokrātiski izšķirties par vienu vai par otru, vai par trešo variantu.

Līdz ar to skatīsim 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Šis ir pārāk sarežģīts jautājums dienas nogalei, bet es pamēģināšu.

Tā nelaime ir tāda, ka no pirmā skatiena šķiet, ka te viss ir vienkārši: lūk, viens komersants - tātad monopols, vairāki komersanti - tātad konkurence. It kā tāda ekonomikas ABC, ka monopols - tas ir slikti, konkurence - tas ir labi. Līdz ar to pārējais lēmums it kā ir skaidrs. Bet tomēr ekonomika ir ne tikai A,B,C, bet arī D,E,F un tā tālāk. Un šis jautājums pēc būtības, pēc savas sarežģītības ir, es pat teiktu, ekonomikas XYZ.

Kā es jau teicu, jautājums ir diezgan sarežģīts. Būtu naivi domāt, ka tagad, astotajā darba stundā, man izdosies jums to visu pilnīgi izskaidrot, bet es ceru, ka man vismaz izdosies jūsos viest kādas šaubas par to, ka te viss varētu būt vienkārši.

Lūk, konkurence nenotiek tikai vienas platformas ietvaros, kā tas ir šajā piemērā - digitālās TV platforma. Konkurence notiek arī starp platformām, tas ir, digitālā TV konkurē ar satelīttelevīziju, ar kabeļtelevīziju un arī ar internettelevīziju. Tātad līdz ar to, ja mēs runājam par kopējo konkurenci kā tādu, kura, protams, ir patērētājam labvēlīga, tad jāteic, ka kopējā konkurence veidojas no divu faktoru, var teikt, kopsummas - no konkurences starp platformām un arī no konkurences platformu iekšienē.

Diemžēl varētu būt tā, ka vairāki komersanti vienas platformas iekšienē varētu nopietni izkropļot un pat samazināt konkurenci starp platformām. Tas šķiet dīvaini. Es mēģināšu izskaidrot, kā tad tas varētu būt. Tas varētu būt gadījumā, ja viens komersants darbojas vairākās platformās, piemēram, gan digitālās televīzijas platformā, gan arī kabeļtelevīzijas platformā. Jo tad... Padomāsim par to: kāda ir motivācija šim komersantam, piemēram, samazināt cenu, šādi piesaistot vairāk patērētāju tieši digitālās televīzijas platformai, ja viņš darbojas arī kabeļtelevīzijas platformā? Viņš saprot, ka, samazinot cenu digitālās televīzijas platformai, viņš, no vienas puses, varētu cerēt piesaistīt vairāk klientu tieši šīs platformas ietvaros, bet tajā pašā laikā viņš varētu arī piesaistīt klientus no citas platformas, jo viņš konkurē arī ar kabeļtelevīziju. Un šādi, ja viņš darbojas arī kabeļtelevīzijas platformā, viņš varētu samazināt savu tirgus daļu un savus ieņēmumus. Tāpēc motivācija konkrēti šādos apstākļos pilnīgi nav skaidra un ļoti varētu būt, ka... kā es jau teicu, ka pie nosacījuma, ka viens komersants darbojas vairākās platformās, notiks tā sauktā kanibalizācija -vairāki spēlētāji vienas platformas ietvaros pēc būtības samazinās konkurenci starp platformām... un jo vairāk samazinās motivāciju investēt vienas platformas attīstībā. Ceru, ka man ir izdevies vismaz viest noteiktas šaubas par to, ka te viss ir tik vienkārši, ka, lūk, ja ir viens spēlētājs, tad tas ir monopols, bet, ja ir vairāk nekā viens spēlētājs, tad līdz ar to ir arī konkurence.

Jautājuma risināšanai bija piesaistīts arī Alfs Vanags, pētnieciskā centra BICEPS vadītājs, pētnieks ar nevainojamu reputāciju. Viņa galvenie secinājumi: vairāk nekā viena... vairāku komersantu modelis ir tehnoloģiski sarežģītāks un izmaksās dārgāk nodokļu maksātājiem, bet ieguvumi no konkurences... ieguvumi konkurences ziņā nav skaidri.

Vēl viens moments. Ja mēs paskatīsimies uz citu valstu pieredzi, tad redzēsim, ka pasaulē ir tikai viena valsts - tā ir Somija -, kas ir ieviesusi vairāku komersantu modeli. Visās citās valstīs, ieskaitot Igauniju, darbojas viena komersanta modelis. Līdz ar to, kolēģi, ņemot vērā to, ka vairāku komersantu modelis tomēr ir tehnoloģiski sarežģīts un dārgāks un ieguvumi konkurences ziņā nepavisam nav skaidri un varētu būt arī negatīvi, es tomēr aicinu jūs atbalstīt variantu, kurš veicinās konkurenci starp platformām, - tas ir viena komersanta modelis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Paldies par diskusiju. Paldies, ka kāds ir iedziļinājies šajā juridiski un tehnoloģiski ārkārtīgi smagajā likumprojektā.

Jā, patiesi - nevar teikt, ka viens variants būs tas, kurš izglābs Latviju, bet otrs - tas, kas radīs pilnīgu sabrukumu. No šādiem spriedumiem mēs varbūt atturēsimies.

Jau pieminētais Vanaga kungs - Alfs Vanags, kurš pārstāv firmu BICEPS, - patiesi ir godājams zinātnieks, bet, ja tiek teikts A, ir jāpasaka arī B: šajā gadījumā tas ir Lattelecom algots eksperts, kurš ir izteicis konkrētus secinājumus par labu uzņēmumam, kas to ir noalgojis, un būtu tikai godīgi arī šo otru patiesību pateikt.

Un arī Alfa Vanaga secinājumi nav tik viennozīmīgi traktējami, kā mēs to šobrīd dzirdējām. Vanaga kungs, piemēram, uzskata, ka virszemes televīzijā divu vai vairāku konkurentu modelis būtu bijis iedarbīgs konkurences instruments. Tiesa, ja tas tiktu pielietots jau pašā sākumā.

Tātad es neredzu nekādus ļoti, ļoti būtiskus šķēršļus, lai nevarētu pie šī jautājuma vēlreiz atgriezties. Patiesi, tehnoloģiski tas ir sarežģītāk, bet tas nav neiespējami, jo, ja ir vēlme veicināt godīgu konkurenci, ja ir vēlme pieņemt skaidrus lēmumus, tad tie ir ļoti vērā ņemami argumenti.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija balstījās uz tādu institūciju argumentiem... uz tādiem atzinumiem un argumentiem, ko izteikuši nevis viena komersanta algoti eksperti, bet ko izteikušas valsts institūcijas, piemēram, Konkurences padome. Un šeit varu citēt Konkurences padomes izteikto atzinumu, ka vairāku operatoru esamība, izpildot noteiktus nosacījumus, kurus tiek arī plānots ieviest, var uzlabot konkurences situāciju. Un tas ir Konkurences padomes, tātad valsts institūcijas, atzinums.

Ir arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atzinums, kas tātad ir neatkarīgas institūcijas, nevis viena komersanta, kurš, iespējams, plāno piedalīties konkursā, algota eksperta atzinums. Padome norāda, ka, ieviešot risinājumu maksas televīzijas programmu izplatīšanai zemes apraidē ciparu formātā pēc 2014.gada, jāizvairās no monopola tiesību piešķiršanas vienam komersantam, kā arī vienlaicīgi jānodrošina ierobežoto valstī pieejamo frekvenču resursu efektīva izmantošana, sabiedrības un nacionālo interešu labā. Padome ļoti skaidri ir pateikusi, ka atbalsta variantu, kurš paredz konkurenci. Piebildīšu, ka tieši konkurences modeļa ietvaros atbilstoši likumprojektam tiek regulēts arī televīzijas programmu piedāvājums, jo, kā jau minēju...

Sēdes vadītāja. Cienījamā Mūrnieces kundze un pārējie debatētāji! Es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā un ka šobrīd mēs debatējam par 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kurš skan: „Izslēgt likuma 1.panta 28.punkta trešo teikumu.” Tātad ir piedāvāts izslēgt teikumu: „Par retranslāciju nav uzskatāma televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšana šā likuma 72.panta sestās daļas izpratnē.” Taču mēs šobrīd debatējam konceptuāli, un tas ir pirmā lasījuma jautājums. Es aicinu pieturēties pie Kārtības ruļļa un debatēt par 1.priekšlikumu. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”)

I.Mūrniece. Tā kā acīmredzot aizrādīt vai sarunāties ar Saeimas sēdes vadītāju nav atļauts, es... Tomēr pateikšu, ka arī iepriekšējais debatētājs neturējās pie šī principa, un tātad bija iespēja šos trūkumus novērst.

Sēdes vadītāja. Jā, palīgi no zāles man aizrādīja un norādīja, ka es neaizrādu par Kārtības ruļļa neievērošanu.

Tā ka, lūdzu, pabeidziet savu domu, un tad turpināsim izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā, kurā mēs debatējam par katru konkrēto priekšlikumu.

Lūdzu, Mūrnieces kundze, turpiniet savu domu.

I.Mūrniece. Patiesi, - lai gan turpināt ir mazlietiņ... grūti pēc šīs starpspēles, tomēr pievērsīšos 1.priekšlikumam un atgādināšu arī to, ka šim konkurences modelim ir daudz labu īpašību, to skaitā arī regulēts televīzijas piedāvājums, ko tomēr vēlos uzsvērt. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu - 1.priekšlikumu. 1.priekšlikums paredz...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I.Mūrniece. Nē! Es lūdzu atļaut...

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Es jums ļauju pabeigt debates.

I.Mūrniece. Ļaujiet man pabeigt.

1.priekšlikums paredz izslēgt vienu teikumu... (Starpsaucieni no zāles: „Balsojam! Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputātam ir tiesības pabeigt debatēt. Lūdzu!

I.Mūrniece. Tātad šis priekšlikums paredz precizēt retranslācijas jēdzienu. Tā ka aicinu to atbalstīt. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 12, atturas - 20. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Mūrniece. 2.priekšlikums ir saistīts ar 3.priekšlikumu, bet... Acīmredzot par 2.priekšlikumu būs debates.

Sēdes vadītāja. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums.

Uzsākam debates par 2.priekšlikumu.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ja varētu - tā plaši!”)

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Piekrītu Saeimas priekšsēdētājai, ka varbūt šīs fundamentālās debates vairāk atbilst pirmajam lasījumam, bet gribu atgādināt jums, kolēģi, ka pirmajā lasījumā, nobalsojot par šo likumprojektu, mēs atstājām deputātiem izvēles iespējas iestrādāt otrajā lasījumā, kuru no šiem modeļiem mēs atbalstām - pirmo vai otro. Un tāpēc otrajā lasījumā mēs esam spiesti par šiem... par atsevišķiem priekšlikumiem debatēt detalizēti... pēc būtības.

Es varbūt konkrētāk, pamatojoties uz Latvijas Valsts radio un televīzijas centra sniegto informāciju... Ir norādīts, ka laiks, kas nepieciešams infrastruktūras papildināšanai, lai attiecīgi nodrošinātu viena komersanta modeļa vai vairāku komersantu modeļa ieviešanu, ir atšķirīgs, proti, apmēram 6 mēneši, lai nodrošinātu infrastruktūru vienam komersantam, bet līdz pat 10 mēnešiem vai vairāk, lai nodrošinātu infrastruktūru vienam komersantam... nē, lai izveidotu infrastruktūru, kas nodrošinātu vairāku komersantu modeli. Ņemot vērā, ka likumprojekta pieņemšanas process tad neiekļaujas agrāk plānotajā laika grafikā, kas rezultātā neļaus infrastruktūras izveidei tērēt optimāli nepieciešamo laiku, Satiksmes ministrija lūdz Latvijas Valsts radio un televīzijas centru izvērtēt radušos situāciju un sniegt precīzu informāciju. Vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd nav precīzi zināms, cik komersantu sniegs maksas televīzijas pakalpojumus, cik televīzijas programmu tiks iekļauts bezmaksas izplatīšanas tīklā, kādas nosacītās pieejas šifrēšanas sistēmas un cik šo sistēmu tiks izmantots maksas televīzijas pakalpojumiem, kā arī konkrēts programmu skaits un to saturs, ieskaitot augstas izšķirtspējas jeb HD programmas. Šobrīd arī nav veikti iepirkumi, līdz ar to konkrētas aparatūras cenas nav iespējams nosaukt. Taču tehnoloģiskās infrastruktūras elementu grupas aptuvenās, orientējošās izmaksas ir šādas: programmu avotu uztverošās iekārtas vienam pakalpojuma sniedzējam nemaksā šodien neko, bet vairākiem, apmēram pieciem (rēķināts, ka tie ir pieci), maksā 240 tūkstošus latu. Enkodēšanas un multipleksēšanas sistēma vienam komersantam maksā 50 tūkstošus latu, vairākiem - 720 tūkstošus latu.

Kodēšanas sistēmas. Viens komersants nemaksā neko, vairākiem komersantiem... šodien tie maksā 300 tūkstošus latu.

Servisa un monitoringa iekārtas. Vienam komersantam - 10 tūkstoši, vairākiem - 200 tūkstoši latu.

Instalācija un konfigurācija vienam komersantam izmaksā 5 tūkstošus, vairākiem - 140 tūkstošus latu.

Tātad ir starpība, vai mēs izvēlamies vienu komersantu, kura izmaksas ir 65 tūkstoši latu, vai izvēlamies vairākus komersantus, kuru izmaksas ir 1 miljons 600 tūkstoši latu. Starpība ir vairāk nekā pusotrs miljons latu.

Šīs, manuprāt, ir tās būtiskākās lietas, kurām būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties, kuru ceļu mēs iesim tīri no tehnisko izmaksu un laika viedokļa, jo, kā zināms, 2014.gada 1.janvārī ir jāievieš jauns modelis. Šobrīd, kā Satiksmes ministrija vairākkārt ir norādījusi, mēs atpaliekam no šī termiņa, kuru būtu nepieciešams ievērot, lai mēs veiksmīgi izsludinātu konkursus un varētu iepirkt nepieciešamo aparatūru.

Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt pilnībā manu priekšlikumu - 2.priekšlikumu -, nevis tikai daļēji, kā to ir atbalstījusi komisija, bet savukārt neatbalstīt 3. - komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, diemžēl otrajā lasījumā mums tiešām ir jārunā arī konceptuāli, jo šie priekšlikumi, kas ir redzami šajā priekšlikumu tabulā, paredz divus pilnīgi pretējus variantus, un atkarībā no tā, kuru variantu deputāti konceptuāli atbalsta... jo tad, kad mēs lēmām pirmajā lasījumā, mēs lēmām par diviem priekšlikumiem vienlaicīgi. Un no tā ir atkarīgs arī tas, kuri konkrētie priekšlikumi ir vai nav jāatbalsta.

Arī es lūdzu pilnībā atbalstīt šo priekšlikumu, bet neatbalstot 3. - komisijas priekšlikumu. Un kādēļ? Es jums atgādināšu īsu vēsturi. Ciparu apraide tika sākta 2009.gada pirmajā pusē un tika pabeigta 2010.gada jūnijā. No tā brīža spēkā ir esošais virszemes televīzijas apraides modelis, kurš ir spēkā vēl līdz nākamā gada beigām. Taču ar 2014.gada 1.janvāri mums faktiski ir jālemj, kāds būs turpinājums, saprotot, ka esošajai sistēmai ir vairāki mīnusi.

Galvenā konstatētā problēma bija skatītājiem bez maksas pieejamo televīzijas programmu apraides dārgais pakalpojums, kas bija jāapmaksā nacionālajām raidorganizācijām, tajā skaitā sabiedriskajai televīzijai.

2011.gada aprīlī premjerministrs Valdis Dombrovskis izveidoja darba grupu no visu kompetento valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju ekspertiem. Un šeit nav runa par kādiem atsevišķiem ekspertiem, kurus ir uzaicinājusi komisija un uz kuriem arī Mūrnieces kundze šodien atsaucās. Tur bija pārstāvētas visas svarīgākās nozares asociācijas un citi eksperti, kuri vienbalsīgi pieņēma lēmumu par labu ciparu televīzijas apraides koncepcijai un ciparu apraides nodrošināšanai no 2014.gada.

Šajā darba grupā piedalījās arī Latvijas Telekomunikāciju asociācija, kura nez kāpēc tajā brīdī balsoja „par”, bet pēc tam, pēc gada, šā gada janvārī... janvārī - nē, atvainojos, martā nāca klajā ar priekšlikumu, ka maksas apraide būtu jāveic nevis vienam komersantam, bet vairākiem - vismaz diviem. Un tad rodas jautājums. Kā es jau teicu, galvenā problēma bija bažas par esošās apraides dārgumu, un fakts ir arī tāds, ka ciparu apraide izmaksā būtiski lētāk nekā iepriekš analogā apraide.

Šai problēmai ekspertu darba grupa faktiski atrada risinājumu, paredzot modeli, ka no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nepastarpināti (bez Lattelecom vai kāda cita operatora iesaistes) nodrošinātu apraidi bezmaksas televīzijām, tādējādi samazinot izmaksas. Un šim maksas apraides modelim, par kuru mēs šobrīd diskutējam, ka būs viens komersants vai divi komersanti... tam ar bezmaksas apraides dārdzību nav nekāda sakara. Vai ir konstatētas kādas problēmas maksas programmu apraidē? Nē! Tāpēc nav šobrīd pamata apgalvot, ka tā būtu nekvalitatīva vai pārāk dārga, vai tai būtu kādi citi trūkumi. Viss ir kārtībā! Kas un kādēļ ierosināja diskutēt par vairākiem komersantiem, es jau minēju. Tā bija Latvijas Telekomunikāciju asociācija, kur arī... faktiski vadībā ir viena konkrēta komersanta pārstāvis - Šmidres kungs.

Un tad ir jautājums. Mērķis, protams, ir labskanīgs - stimulēt konkurenci, kas it kā samazinās cenas un uzlabos kvalitāti -, bet šis mērķis ir diezgan apšaubāms. Dombrovska kungs jau arī no savas puses minēja dažus argumentus, ka patiesībā konkurence nevis uzlabosies, bet, tieši otrādi, pasliktināsies, jo konkurence šajā jomā notiek ne tikai vienas platformas -virszemes televīzijas - iekšienē, bet arī starp platformām. Virszemes televīzija konkurē ar kabeļoperatoriem, internettelevīzijas operatoriem, satelīttelevīzijas operatoriem. Respektīvi, jo lielāka konkurence būs virszemē, jo lielākas iespējas, ka, piemēram, kabeļoperatoriem, kas ir vieni no galvenajiem pakalpojumu sniedzējiem maksas televīzijā, būs iespēja savas cenas palielināt.

Minējām jau arī to, ka ierosinātajam vairāku komersantu modelim nav analoga nekur Eiropā. Tas nav ticis izvērtēts ekspertu līmenī, vismaz ekspertu visaptverošā līmenī, un joprojām ir vesela virkne neatbildētu jautājumu. Piemēram, daži no tiem: vai ir korekti valstij iesaistīties programmu plānošanā, kas faktiski ir konkurenci ierobežojošs pasākums, un kā būs iespējama cenu samazināšana, ja faktiski ir sagaidāms izmaksu pieaugums?

Un, kā jau kolēģis no Satiksmes ministrijas minēja, modeļu īstenošanai ir jāveic unikālu iekārtu iegāde, kas pārsniedz pusotru miljonu latu, un ir vajadzīgs milzīgs laiks vēl iepirkumu organizēšanai. Un pat, ja nebūs...

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Pat, ja nebūs nekādas aizķeršanās, jau šobrīd ir skaidrs, ka vairāku komersantu modelī mēs nevarēsim paspēt izdarīt visus mājasdarbus, kas ir jāizdara, lai televīziju tiešām bez pārtraukuma nodrošinātu no 2014.gada 1.janvāra.

Paldies.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu pilnībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Patiesi, runājot par 2.priekšlikumu un par Satiksmes ministrijas piesauktajiem miljoniem, vispirms ir jākonstatē, ka Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra pieminētie miljoni - 1,5 miljoni - attiecas uz pieciem maksas pakalpojumu operatoriem. Lietas ir jāsaka skaidri!

Tātad tā ir Satiksmes ministrijas atsūtītā informācija, kas visiem pieejama, vēl jo vairāk Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram.

Tātad attiecībā uz maksas pakalpojumu cenām jautājums joprojām ir atklāts, un nekādas tāmes jau nav bijušas, tie ir tikai tādi provizoriski aprēķini, ko komisijā esam saņēmuši. Un patiesi man nav nekādu, ne mazāko, šaubu, ka par pieciem maksas pakalpojumu nodrošinātājiem, lai šos pakalpojumus varētu īstenot, ir... LVRTC to var izdarīt par 1,5 miljoniem latu, var arī par 2 miljoniem, var arī par 5 miljoniem. Un kāpēc ne par 7 miljoniem? Tā mēs varam operēt bezgalīgi.

Atgriežoties pie 2.priekšlikuma, te ir ļoti skaidri jāpasaka, ka tas skar bezmaksas apraidi. Kolēģi, šajā likumprojektā patiešām ir sajaukti kopā trīs dažādi varianti. Es aicinu jūs izturēties atbildīgi, jo nobalsot šeit var par patiešām ļoti dīvainu variantu. Kā jau es teicu, 2.priekšlikums ir saistīts ar 3.priekšlikumu, un tas skar bezmaksas apraidi. Aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu, kur... Bezmaksas apraides īstenošana likumprojektā ir sakārtota vienā kopīgā priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā, pirms mēs turpinām debates, ir... Jā, saskaņā ar Kārtības rulli sēde beidzas pulksten 17.00, bet ir saņemts deputātu priekšlikums turpināt 20.decembra sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai, ir arī priekšlikums to darīt bez pārtraukuma. Es gan ieteiktu tomēr doties pārtraukumā, jo šajā likumprojektā ir 26 priekšlikumi, no kuriem vismaz četri nav atbalstīti. Tātad par tiem būs debates. Un vēl ir lēmuma projekts par Nacionālo attīstības plānu, par kuru, es ceru, jums visiem būs ko teikt. Labi! Bet jebkurā situācijā demokrātiskā sabiedrībā man ir priekšlikums jums piedāvāt - lēmumu pieņemt balsojot. Tātad ir jābalso par to, vai mēs izsludinām šobrīd pārtraukumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu 20.decembra sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 29, atturas - 3. Uzvarēja slinkums. Turpinām sēdi bez pārtraukuma. Tātad turpināsim debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam... Taču tad nestaigājiet apkārt un nepļāpājiet! (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Jā, bet, ja jūs apņēmāties strādāt bez pārtraukuma, tad, lūdzu, ievērojiet klusumu! Jūs prasāt vēl vienu balsojumu? (No zāles: „Jā!”) Labi!

Deputāti lūdz vēlreiz balsojumu par to, vai ir nepieciešams pārtraukums. Tātad... (Zālē troksnis.) Ir iesniegums... ir saņemts iesniegums... un šajā iesniegumā ir izteikts lūgums turpināt sēdi bez pārtraukuma. Tas nozīmē: ja jūs gribat pārtraukumu, tad jums ir jābalso „pret”. Ja jūs atbalstāt šo iesniegumu, par kuru mēs tagad balsosim, tad pārtraukuma nebūs.

Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu 20.decembra sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 29, atturas - 4. Rezultāts ir tieši tāds pats. Mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Lūdzu, Zariņa kungs, jums vēlreiz vārds!

Bet, lūdzu, ievērojiet klusumu! (Starpsauciens no zāles: „Vienu minūti!”) Nē, Ivaram ir dotas piecas minūtes.

I.Zariņš (SC).

Vai es drīkstu sākt, jā? Tik un tā es runāšu īsi.

Kolēģi, par šo diskusiju, lai būtu labāk saprotams, jo jautājums tiešām ir sarežģīts. Arī man savulaik ir nācies ar to nodarboties un diskutēt ar abām šīm pusēm. Ja to vienkāršotu, tad runa ir par ko? Par to, ka mēs izveidojam infrastruktūru, kuru izmantos kaut kādu pakalpojumu sniegšanai. Un šeit varētu būt tāda analoģija, lai vieglāk būtu saprotams. Jums tagad piedāvā: „Kāpēc jums ir viens gāzesvads dzīvoklī? Mēs jums ievilksim divus! Un, ja viens pārdos dārgāk, tad jūs no otra varēsiet pirkt lētāk.” Jautājums: cik tas jums būs izdevīgi? Un, tā kā šeit tiešām būs sarežģītas infrastruktūras izmaksas, tirgus no tā nemainīsies, un sanāks tā, ka rezultātā pakalpojums, visdrīzāk, mums patiesībā sanāks dārgāks, ja mēs mēģināsim ieviest šo „konkurenci”. (No zāles dep. I.Čaklais: „Muļķības!”) Un tā vienkārši būs tāpēc, ka būs lielākas infrastruktūras izmaksas, kas būs jānosedz, turklāt tirgus būs sadalījies.

Tā ka es aicinu atbalstīt Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto priekšlikumu, un tad skatīsim tālāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei, otro reizi. (Starpsauciens no zāles: „Trešo!”)

I.Mūrniece. Pirms mēs strauji ejam tālāk, ir jāsaprot - kurp. Un es vēlreiz gribu atgādināt, ka 2.priekšlikums un 3.priekšlikums neskar maksas televīzijas apraidi. Tas skar bezmaksas apraidi, un 3.priekšlikums attiecas uz LVRTC - Latvijas Valsts radio un televīzijas centru. Nē...

Sēdes vadītāja. Nē! Turpinām debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam, otro reizi. (Starpsauciens no zāles: „Bet viņš kā parlamentārais sekretārs...”) Jā, viņš var pieteikties arī kā parlamentārais sekretārs un debatēt vēl divas reizes!

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, paldies! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūrnieces kundze it kā runā par konkurenci, bet tajā pašā laikā uzskata, ka pieci komersanti, ko es nosaucu, kam tās infrastruktūras izmaksas ir tādas, kādas es minēju, - ka tā nav konkurence. Tad ir jautājums: kas ir pieci komersanti? Jūs paredzat, ka uzvarētāji būs divi vai vairāki komersanti. Kā jūs varat pateikt, ka konkursā uzvarēs tieši divi? No kurienes? (Starpsauciens no zāles: „Mūrnieces saraksts!”)

Ja mēs runājam par 2.priekšlikumu, tad jāatgādina, ka 2.priekšlikums skan tā: „Izteikt 13.panta devīto daļu šādā redakcijā: „Par galalietotājiem bez maksas uztveramu nacionālo, reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu vai maksas televīzijas programmu izplatīšanu zemes ciparu sistēmā no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iekasē maksu, kuras tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.”” Par ko mēs te runājam, Mūrnieces kundze? (Starpsaucieni no zāles.)

Atbalstīts pilnībā! Un 3.priekšlikumu - noraidīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Mūrnieces kundze komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Jums ir iespēja komisijas vārdā izteikt savu viedokli par 2.priekšlikumu.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Aicinu tomēr izturēties atbildīgi un iepazīties ar likumprojektu. Es saprotu, ka tas ir ļoti sarežģīts likumprojekts, bet... Aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu, kas sakārto... (Starpsaucieni no zāles.) Aicinu neatbalstīt 2.priekšlikumu, bet atbalstīt 3.priekšlikumu, kas sakārto bezmaksas televīzijas apraidi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates bija par 2.priekšlikumu, tātad arī balsojums būs par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Mūrniece. Tātad... 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Par 3.priekšlikumu tātad mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pasaules gals nāk!”)

I.Mūrniece. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Mūrniece. 5. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka Saeimas vairākums skaidri izteicās par vienu no variantiem, es atsaucu savu priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.

Tātad nākamais. Lūdzu, turpiniet ar 6.priekšlikumu!

I.Mūrniece. 8. - Satiksmes ministrijas...

Sēdes vadītāja. 6.priekšlikums.

I.Mūrniece. 6.priekšlikums... Atvainojos!

7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas... Nē, atvainojos!

6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 56, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļaujot 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 85, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļaujot 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 85, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 87, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ko darīt?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijā, iekļaujot 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 32, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Mūrniece. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. I.Zariņš un dep. J.Urbanovičs: „Kas notiek?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 31, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Mūrniece. 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļaujot 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 86, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 31, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Mūrniece. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 20. - komisijas priekšlikumā. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 30, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Mūrniece. 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 30, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

I.Mūrniece. 20. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tātad atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts... Nav atbalstīts. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. 21. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tātad ir atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Mainīsim komisiju!”)

I.Mūrniece. 22. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam... Nav. Deputāti lūdz balsojumu par 22.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. 23. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tādu variantu es pirmo reizi redzu!”)

I.Mūrniece. 24. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. 25. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. 26. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Vienu vajag atbalstīt!”)

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi priekšlikumi...

I.Mūrniece. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Un mums ir jābalso par...

I.Mūrniece. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu... Dievs vien zina, vai jūs paši apzināties, ko jūs tur esat sabalsojuši otrajā lasījumā.

Aicinu tomēr neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ņemot vērā Satiksmes ministrijas pozīciju un aicinājumu komisijas sēdē, piecas dienas - tātad 25.decembris.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam! (Starpsauciens no zāles: „Ātri!”)

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - trīs nedēļas. (Starpsauciens no zāles: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Tātad 10.janvāris.

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies.

Es piedāvāju 4.janvāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo komisijas piedāvātais ir pārāk īss, ņemot vērā, ka būs svētku dienas. Savukārt Parādnieka kunga piedāvātais termiņš ir pārāk garš, jo mums ir jāpaspēj tomēr līdz 2014.gada 1.janvārim vēl daudzas procedūras veikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Klāvam Olšteinam!

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī es aicinu atbalstīt deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu par iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Ja jums nav cita priekšlikuma... mums nenotiek debates par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Mums ir piedāvāti trīs priekšlikumu iesniegšanas termiņi. Saskaņā ar Kārtības rulli mēs vispirms balsojam par tālāko priekšlikumu - tātad par 10.janvāri, pēc tam - par 4.janvāri, un tad mums atliek vēl komisijas priekšlikums - 25.decembris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” noteiktu 2013.gada 10.janvāri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 59, atturas - 6. Tātad šis priekšlikums netiek atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiktu 2013.gada 4.janvāri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 5, atturas - 2. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 4.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Par likumprojektu ir saņemti un izskatīti 9 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 5. - deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 6. - deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to komisija aicina Saeimu apstiprināt otrajā lasījumā šo likumprojektu, kas paredz daudz efektīvāku kārtību, kā varēs veikt bīstamo koku ciršanu ap elektrolīnijām, nodrošinot lielāku elektropiegādes drošību.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija ierosina noteikt 2013.gada 10.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es par to strīpaino maiku... Es atvainojos, kolēģi! Viss ir kārtībā! (Meklē dokumentu datorā.)

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Likumprojekta mērķis ir ieviest regulas 1177/2010 un regulas 392/2009 prasības, kā arī precizēt Jūras kodeksa normas, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un mazinātu administratīvo slogu kuģu īpašniekiem.

Latvija 2002.gada Atēnu konvencijai ir jau pievienojusies ar 2004.gada 22.decembra likumu „Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu”.

Likumprojekts paredz precizēt kuģa definīciju, kuģa galveno pazīmi saistot ar tā būvēšanas mērķi. Ar likumprojektu tiek precizēts kuģa valstiskās piederības pazīmju uzskaitījums Jūras kodeksa 4.pantā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, man ir iespēja atstāt savu vietu, un tad iestājas pārtraukums uz 30 minūtēm. Lūdzu! Jūs paši izvēlējāties strādāt bez pārtraukuma. Lūdzu, tad ievērojiet cieņu pret runātāju!

Lūdzu, Olšteina kungs, turpiniet!

K.Olšteins. Jā, es... Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Komisijas vēstulē bija arī lūgts likumprojektu atzīt par steidzamu.

K.Olšteins. Sorry! Lūdzu noteikt steidzamību likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.janvāris. Un izskatīšana - 10.janvārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.janvāris, izskatīšana - 2013.gada 10.janvāra sēdē.

Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”, jo komisijas 2012.gada 27.novembra sēdē tika konstatēta likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kuru mēs tikko pieņēmām otrajā lasījumā, un Meža likuma tiesību normu kolīzija.

Šie Meža likuma grozījumi ir nepieciešami, lai novērstu iespējamo kaitējumu sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības interesēm, kā arī elektroapgādes drošībai, jo bija pretrunas starp Aizsargjoslu likuma 61.pantā minēto infrastruktūru apdraudošo koku ciršanas kārtību un Meža likuma 12.panta trešajā daļā noteikto koku ciršanas kārtību situācijās, kad koki apdraud elektroapgādi.

Likumprojekts paredz precizēt Meža likuma 3.panta trešo daļu, „nosakot, ka uz bīstamajiem kokiem aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem neattiecas koku ciršanas prasības”, kā arī paredz precizēt koku ciršanas kārtību, ja ciršana ir nepieciešama, lai nodrošinātu infrastruktūras darbību, un tiek nošķirti trīs dažādi gadījumi, kādos tā ir nepieciešama: ārkārtējās situācijās, ko nosaka Ministru kabinets, situācijās, kad koki jau ir uzkrituši uz elektrovadiem un patiesi apdraud infrastruktūras darbību, kā arī situācijās, kad tā ir nepieciešama profilaktiski, ekspluatācijai atbrīvojot aizsargjoslas no potenciāli apdraudošajiem kokiem.

Lai šo likumprojektu pieņemtu kopā ar likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” un lai tas pēc iespējas ātrāk stātos spēkā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.janvāris, un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 24.janvāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.janvāris. Izskatīšana - Saeimas 24.janvāra sēdē.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi, jo šodien noslēdzas ļoti gara procedūra, kas bija saistīta ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādāšanas procesu. Tanī piedalījās ne tikai Pārresoru koordinācijas centra darbinieki, bet arī visas Saeimas komisijas, un šo darbu koordinēja speciāli izveidota apakškomisija, kas uzraudzīja visu šo procesu.

Plāna izstrādāšanas laikā tika iesniegti vairāki simti priekšlikumu, un tie ir arī deputātu priekšlikumi, liela daļa no kuriem ir ņemta arī vērā un iekļauta piedāvātajā projektā. Jāsaka gan, ka apspriešanas rezultātā, protams, visi priekšlikumi nevarēja tikt apmierināti, un līdz ar to arī apmierināto cilvēku skaits varbūt nesakrīt ar piedāvāto Nacionālā plāna pozīciju skaitu.

Jāteic, ka Nacionālā attīstības plāna projekts 2014.-2020.gadam pēc mūsu iedarbības ir palicis bišķiņ kuplāks un tagad aizņem 68 lappuses, jo tajā ir iestrādātas arī vairākas idejas, ko pauda ne tikai deputāti, bet arī vairākas sabiedriskās, nevalstiskās un specifiskās organizācijas, kuras piedalījās šinī diskusijā.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt lēmuma projektu, ar kuru Saeima vēlas apstiprināt Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

Urbanoviča kungs, jūsu frakcija gandrīz vienbalsīgi nobalsoja „par” strādāšanu bez pārtraukuma, bet šobrīd diezgan lielā skaitā ir atstājusi zāli, tā ka varbūt jūs varētu nodrošināt savas frakcijas disciplīnu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Viņiem vajadzēja! Es zinu, kur viņi aizgāja! Tūlīt būs atpakaļ.”)

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam!

J.Tutins (SC).

Jā, paldies.

Cienījamie kolēģi! Šā gada novembrī „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti sagatavoja un iesniedza priekšlikumus Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam. Ministru kabinets atbalstīja trīs ceturtdaļas no iesniegtajiem priekšlikumiem, un kopumā sanāca 44 priekšlikumi, kas tika atbalstīti galīgajā redakcijā. Tomēr gribu teikt, ka mums ir radušās bažas... ir radušies daži būtiski „bet”, par kuriem es gribētu šodien arī parunāt.

Uzskatu, ka plānā reģioniem ir jāparedz lielākas iespējas veidot savu attīstības politiku atbilstoši saviem reģionālajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Es biju ierosinājis stratēģiskajā dokumentā iekļaut virkni konkrētu priekšlikumu, kas veicinātu ekonomiskās situācijas uzlabošanos, dzimstības pieaugumu, bezdarba samazināšanos, lemtspējas un atbildības paaugstināšanos un reemigrācijas politikas stiprināšanu reģionos.

Oficiālajā Ministru kabineta izskatītajā dokumentā bija redzams, ka priekšlikumi par reģioniem ir ņemti vērā, bet būtībā mēs paliekam pie situācijas, ka attīstība notiks nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros, un tas ir pēc principa „9+21”. Plānā ir jābūt vairāk iespēju reģioniem veidot savu attīstības politiku, katrai pašvaldībai un plānošanas reģionam ir jādod tiesības noteikt prioritātes. Nacionālā attīstības plāna galīgā redakcija diemžēl paredz ieviest finanšu resursu ieguldīšanas modeli, kas koncentrē līdzekļus 30 pašvaldībās un faktiski diskriminē 89 no 119 pašvaldībām, tas ir, vienu trešo daļu Latvijas iedzīvotāju.

Salīdzinot 2011.gada datus par nodokļu ieņēmumiem pašvaldību pamatbudžetos un iedzīvotāju... un IKP uz vienu iedzīvotāju, ir jāsecina, ka stāvoklis reģionos tiešām ir drūms. Un man liekas, ka piedāvātais princips „9+21” beigu beigās novedīs mūsu reģionus pie vēl lielākas nabadzības un nevienlīdzības.

Manuprāt, plānā ir nepieciešams akcentēt arī... īpaši Latgales attīstības nozīmi, jo pat karalaukā pirmajiem palīdzība tiek sniegta smagāk cietušajiem. Divdesmit gadus šis Latvijas reģions valstī ir nemīlamas pameitas lomā. Latvijas austrumu daļā tradicionāli ir visaugstākais bezdarba līmenis, IKP Latgalē ir 2,5 reizes zemāks nekā Rīgas plānošanas reģionā, un reģions var lepoties tikai ar saviem ezeriem, kultūru, tradīcijām, spītību un īpašu latviešu valodas paveidu.

Bija piedāvājums Nacionālajā attīstības plānā iekļaut tieši Latgalei veltītu sadaļu, kas paredzētu līdzekļu piesaisti, lai rekonstruētu kā valsts, tā vietējas nozīmes Latgales ceļu tīklu, lai izbūvētu multimodālu centru Eiropas Savienības vistālāk uz austrumiem izvietotajā reģionā. Tas palielinātu pierobežas reģiona konkurētspēju, dotu stimulu ekonomiskajai attīstībai. Tomēr konkrēti reģioni netiek pieminēti plānā un nav minēti galīgajā redakcijā, tas ir vienkārši ietverts tikai kā rīcības virziens uzdevumu līmenī.

Vietējo ceļu problēma nav pietiekoši precīzi definēta Nacionālajā attīstības plānā. Ņemot vērā attīstības problēmas reģionos, ierosinu renovēt un arī uzbūvēt lidostu infrastruktūru Latgales reģionā - nacionālas nozīmes lidostu Daugavpilī un reģionālas nozīmes lidostu Rēzeknē. Ministru kabinets nav ņēmis vērā šos priekšlikumus, par pamatu minot fiskālos ierobežojumus un to, ka būvējamo lidostu infrastruktūra nedošot ekonomisko atdevi. Tātad līdz 2020.gadam šīs infrastruktūras būvēšana nenotiks. Un man rodas jautājums: vai tad tas nedotu jūtamu ekonomisko efektu? Priekšlikums, kas veicinātu iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi Latvijas reģionos un lauku teritorijās, NAP galīgajā redakcijā pārvērtās tikai par publiskā sektora pakalpojumu jomas cilvēku piesaisti reģioniem. Tātad nemaz nav runa par cilvēkresursu piesaisti komercdarbības attīstībai reģionos.

Par demogrāfiju. Šajā stratēģiskajā dokumentā nav pieļaujams ignorēt veselības aprūpes uzlabošanu grūtniecēm un neauglības ārstēšanas jautājumu risināšanu. Šim jautājumam ir jābūt precīzāk definētam valsts līmeņa plānošanas dokumentā.

Nepiekrītu arī tam, ka plānā nav konkretizēts viedoklis par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un klātbūtni pārtikas produktos, ka ir tikai vispārēja rakstura pasākumi veselīgas pārtikas ražošanai.

Ja atļausiet - vēl pusminūti. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Cik minūtes?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Lūdzu, turpiniet!

J.Tutins. Paldies.

Mēs esam izvēles priekšā šobrīd: atbalstīt vai neatbalstīt šo dokumentu. Atbalstam var teikt to, ka šis dokuments ir vismaz kaut kas, kas dod izpratni, kas mēs esam tagad, ko darīsim šovakar un kas iespējami gaidāms rīt. Daudz kam mēs varam nepiekrist, daudz kas ir uzlabojams un precizējams. Taču šim Nacionālajam attīstības plānam ir jākļūst par dokumentu, kuru nedrīkst nolikt tikai atvilktnē. Pēc tā jāvadās, to vajag pilnveidot, tas jāuzlabo, lai šī dokumenta būtība atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju vajadzības un intereses, nevis citu valstu vai svešu onkuļu vai tantu intereses.

Un beigās šos vārdus es gribu izteikt kā vēlējumu mums un jums: lai priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu sajūt ne tikai turīgie un bagātie, ne tikai politiķi un valstsvīri, bet visi Latvijas iedzīvotāji! Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu atnākošo gadu jums ikkatram!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu īsi, jo mēs esam ilgi strādājuši, un visi esam noguruši, bet es tomēr gribu vērst uzmanību uz to, ka šis Nacionālais attīstības plāns jau savā tapšanas procesā parāda zināmu attīstību, proti, attīstību mūsu politiskajā kultūrā, kas tagad vērsta uz daudz lielāku sadarbību un līdzdalību.

Vispirms par sadarbību. Kad 10.Saeima sāka domāt par šo Nacionālās attīstības plānu, visi secināja, ka līdzšinējā prakse bijusi tāda, ka katra ministrija vilka valsts budžetu un plānošanas deķīti uz savu pusi. Šajā sakarā arī radās tāda doma un priekšlikums, un 10.Saeima pieņēma jaunu likumu, kas ieviesa Pārresoru koordinācijas centru, proti, jaunu institūciju, kas tiešā Ministru prezidenta padotībā veido šo kopējo plānu, koordinējot dažādo ministriju intereses, nevis ļaujot dominēt tikai tai vai citai ministrijai. Tā ir būtiska strukturālā reforma.

Otrs. Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam parādīja, ka bija ļoti liela sabiedrības līdzdalība, kā jau minēja kolēģis Dolgopolova kungs. Neskatoties uz laika diktēto spiedienu, nepilna gada laikā veiktā Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrāde ir bijusi izcils plašas sabiedrības līdzdalības un iesaistes paraugs visos līmeņos, sākot no Ministru kabineta sēdēm līdz sabiedriskajām apspriešanām visos Latvijas reģionos.

Lai ilustrētu šo intensīvo sadarbību un līdzdalību, minēšu tikai dažus skaitļus. Plānošanas vadības grupā darbojās 31 organizācijas - dažādu valsts un sabiedrisko organizāciju - pārstāvji. Iedzīvotāji un organizācijas iesniedza aptuveni 600 priekšlikumu Latvijas Nacionālā attīstības plāna melnraksta redakcijai un pāri par 1600 komentāru galīgajai redakcijai. Saeimas deputāti iesniedza 247 priekšlikumus, no kuriem atbalstīti vai daļēji atbalstīti ir gandrīz visi.

Šie skaitļi labi raksturo to plašo cilvēku loku, kuri bija iesaistīti Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādē, un reizē atspoguļo to, ka šis plāns ir radies nevis atsevišķu ierēdņu vai politiķu ietekmē, bet gan piesaistot plašākas sabiedrības ierosinājumus. Procesa gaitā varēja vērot, kā daudzi sabiedrības pārstāvji, kas sākotnēji kritizēja Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes procesu un saturu, mainīja savu nostāju, piedzīvodami, ka viņu priekšlikumus uzklausīja un ka viņi varēja dot savu pienesumu labākā Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādē.

Par šo ļoti apjomīgo un konstruktīvo darbu mums jāpateicas Pārresoru koordinācijas centram, kas veiksmīgi īstenoja savu uzdevumu - ne tikai veidot plānu, bet darīt to ar pārresorisku redzējumu un iesaistīt plāna tapšanā plašas sabiedrības aprindas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labvakar, kolēģi! Latvijas Nacionālo attīstības plānu var nosaukt arī par valsts biznesa plānu, jo, izlasot to, gan valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan arī potenciālajiem investoriem būtu jābūt skaidram, ko šeit dzīvojošā nācija vēlas sasniegt un, svarīgākais, kā viņa vēlas to sasniegt.

Savukārt, izlasot jauno Latvijas Nacionālo attīstības plānu, man rodas asociācija nevis ar biznesa plānu, bet gan ar politiskās partijas programmu. Daudz vārdu un solījumu par to, cik skaisti mēs dzīvosim nākotnē, bet nav nekā konkrēta. Ir tikai paviršas frāzes un rezultātu rādītāji, kuriem vajadzētu līdz 2020.gadam mainīties.

Jautājums ir viens - kā? Piemēram, Nacionālajā attīstības plānā ir rakstīts, ka Latvijā 2020.gadā par pusi būs sarucis ēnu ekonomikas īpatsvars, taču es nekur neieraudzīju nopietnu analīzi, kāpēc vispār Latvijā ir šī problēma, un arī neredzēju konkrētus priekšlikumus, kā šo situāciju mainīt. Un tā tas ir gandrīz vai ar katru punktu.

Izstrādājot šāda veida dokumentu, būtu nepieciešams sākt ar esošās situācijas kvalitatīvu analīzi, tad vienoties par to, ko mēs vēlamies sasniegt, un, saliekot kopā iegūto informāciju, izstrādāt konkrētu rīcības plānu. Diemžēl kvalitatīvu esošās situācijas analīzi šajā dokumentā es neatradu. Neatradu arī konkrētu rīcības plānu. Ir tikai vēlmes. Un varbūt viss būtu kārtībā, ja vien prakse nerādītu, ka visi prot smuki runāt, bet, kad nonāk līdz darbiem, tad viss apstājas.

Līdzību ar politiskās partijas programmu padara vēl lielāku fakts, ka par dokumenta realizāciju neviens neuzņemas atbildību. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam ir pasaka vai mantra (ja kādam tā ērtāk) par to, cik viss būs skaisti un rožaini, bet par nopietnu dokumentu es to nosaukt nevaru. Ja tādu dokumentu ar cerību iegūt finansējumu iesniegtu izvērtēšanai bankai, tad - esmu pārliecināts! - finansējums netiktu piešķirts.

Es ceru, ka neviens to neuztvers personīgi. Un, lai nepabeigtu uz sliktas nots, es, protams, visus gribu apsveikt ar Ziemassvētkiem un novēlēt laimīgu Jauno gadu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Nacionālais attīstības plāns jeb NAP ir dokuments, kura pamatmērķis faktiski ir norādīt virzienus investīcijām laika periodā līdz 2020.gadam.

Protams, varētu pieņemt dažādus risinājumus. Kāda Āfrikas valsts bija nolēmusi, ka naudas tāpat nepietiek, lai ceļus sakārtotu, un līdz ar to pieņēma lēmumu ceļus nesakārtot nemaz un visu naudu ieguldīt interneta attīstībā. Un droši vien tam arī ir sava jēga. Tā, apspriežot NAP, sākumposmā izskanēja - pa pusei pa jokam - tāds priekšlikums: kā būtu, ja mēs visas investīcijas ieguldītu gluži pretēji - tikai ceļos? Un īstenībā arī tad īsti tiem nepietiktu, bet nu tad ceļi būtu puslīdz sakārtoti. Diezgan skaidrs, ka tādi risinājumi nav iespējami, un līdz ar to šīs investīcijas ir sadalītas daudzmaz optimāli, cik nu tas ir iespējams, tātad pa dažādiem virzieniem, to skaitā kultūrai, to skaitā uzņēmējdarbības attīstībai.

Problēma ir tur, ka ar šīm investīcijām īstenībā nebūs pietiekami, lai valsts veiktu šo ekonomisko izrāvienu, ko ir deklarējusi NAP pamatnostādnēs un vadlīnijās. Un īstenībā ir ļoti svarīgi: ja šajā laika periodā mums neizdosies tomēr ļoti būtiski attīstīt eksportspējīgu ražošanu, tad faktiski radīsies tie riski, par kuriem mēs diskutējām eiro ieviešanas sakarā. Jo eiro... perifērijas valstu problēma bija tā, ka uzņēmējdarbība nebija konkurētspējīga, nauda iegāja nekustamo īpašumu burbulī, tas uz laiku cēla IKP, atalgojumu, padarīja ražošanu vēl nespējīgāku konkurēt, un tādā veidā radās visas šīs problēmas.

Savukārt Igaunijai, iestājoties eirozonā, šīs problēmas neradās.

Tātad pats būtiskākais uzdevums, manuprāt, papildus Eiropas Savienības līdzekļu efektīvai apguvei ir maksimāli piesaistīt privātās investīcijas. Tā, piemēram, Nacionālais attīstības plāns norāda energoefektivitātes jomā vairākus simtus miljonu latu no Eiropas un arī no citiem publiskajiem līdzekļiem. Ir ļoti būtiski, lai to varētu apvienot ar privāto investīciju mehānismiem energoservisa kompānijām un tamlīdzīgi, lai šajā nozarē ieguldītu ļoti būtisku naudas daudzumu. Un faktiski būvniecības sektors līdz ar to varētu sekmīgi attīstīties, un Latvija varētu arī atteikties no uzturēšanās atļauju tirdzniecības, kas varbūt bija pieļaujama kā īstermiņa risinājums krīzes pašā sliktākajā brīdī, bet kas šobrīd arvien vairāk tikai veicina uz jaunu nekustamo īpašumu burbuli vērstu ekonomiku. Bet tas ir tikai viens aspekts. Šī nav eksportspējīga ražošana, kaut arī, teiksim, noteikti dažādi materiāli varētu veidot eksportspējīgu ražošanu. Un šeit ir tas jautājums, ko minēja arī runātāji pirms manis.

Ja mēs runājam konkrēti par Latgales attīstību, tad īstenībā valstij vajadzētu mērķtiecīgi virzīt investīcijas - gan Eiropas naudu, gan infrastruktūru un lauksaimniecības naudu un tamlīdzīgi - vairāku nozīmīgu ražošanas uzņēmumu attīstībai.

Man ir vairāki tādi piemēri, tāpēc es nevarēšu visus nosaukt, bet, piemēram, nesen Latgalē, tiekoties ar uzņēmējiem, es uzzināju, ka ir izstrādāta ideja dabīgās šķiedras biokompozīta materiāla ražošanai, kurā varētu izmantot linšķiedru. Un, ja valstij izdotos attīstīt šāda tipa rūpniecību, it īpaši Latgalē... Protams, tas pamatā ir uzņēmēju darbs, bet ar visa veida valsts atbalstu tas būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Latgales attīstībā.

Un, protams, arī administratīvo šķēršļu mazināšanu tomēr Nacionālajā attīstības plānā minēt ir ļoti svarīgi. Tāpēc es domāju, ka mums šis plāns ir jāatbalsta, bet tas vēl nav viss, jo ar to būs jāstrādā daudz arī turpmāk un arvien aktīvāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribētu apgalvot, ka šis Latvijas Nacionālais attīstības plāns, ko mēs, cerams, ar pozitīvu balsojumu šodien apstiprināsim, ir milzīgs sasniegums mūsu nācijai. (Starpsaucieni no zāles: „Ooo!”) Un kāpēc tas tā ir? Tas ir tāpēc, ka mēs pirmo reizi tā pa īstam esam noticējuši, ka mēs dzīvosim vēl rīt, parīt un aizparīt, ka mūsu neatkarīgā valsts eksistēs un ka mēs varam par to domāt ilgākā termiņā, nevis rakstīt pasaciņu grāmatas, kā te norādīja Reskāja kungs.

Cienījamais Reskāja kungs, šis Latvijas Nacionālais attīstības plāns no šobrīd spēkā esošā plāna atšķiras tieši ar to, ka tas nav nekāds sapnis, nav nekāda pasaku grāmata. Tur ir ļoti konkrēti indikatori, kas mums ir jāsasniedz septiņu gadu laikā, ļoti konkrēti priekšlikumi par uzdevumiem, kas mums ir jāveic. Un kas ir pats būtiskākais? Tas, ka tur ir ļoti konkrēti iezīmēts finansējums, kas ir nepieciešams šo uzdevumu veikšanai.

Cienījamie kolēģi, vai jūs maz zinājāt, ka faktiski mums šobrīd jau ir Nacionālais attīstības plāns? (Starpsaucieni no zāles.) Droši vien ne visi no mums to zina, un droši vien vēl mazāk no mums zina, kurā plaukta atvilktnē šis esošais Nacionālais attīstības plāns atrodas, un tas droši vien jau ir pārklājies ar lielu putekļu kārtu šobrīd. Un kāpēc tas tā ir? Tas ir pirmām kārtām tāpēc, ka esošais Nacionālais attīstības plāns ir kā augļu salāti - tie izskatās labi, tur katrs var sev atrast kādu pievilcīgu rozīnīti, tie ir krāsaini, labi smaržo, bet no tiem nevar paēst, jo tie neparedz nekādas mērķtiecīgas investīcijas mūsu ekonomikas un tautsaimniecības attīstībā, lai patiešām veicinātu attīstību pēc būtības.

Kārkliņas kundze jau ļoti konkrēti izrunāja jautājumu par to, kā mēs līdz šim esam veikuši savu nacionālās attīstības plānošanu, un minēja arī to, ka iepriekšējā Saeima, 10.Saeima, pirms Zatlera kungs to atlaida, izdarīja vienu ļoti labu darbu - pieņēma lēmumu par Pārresoru koordinācijas centra izveidi. Es uzskatu, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir tiešām parādījis sevi no vislabākās puses un pilnībā savu darbību attaisnojis.

Cienījamie kolēģi, es minēšu tikai vienu piemēru. Attiecīgās ministrijas, balstoties uz resorisku pieeju, ka tām ir jāpiesaista pēc iespējas daudz līdzekļu, kā prognozi Nacionālā attīstības plāna finansējumam iesniedza 18 miljardus. Kopējā attīstības nauda, kas mums būs pieejama 2014.-2020.gadā, ir apmēram trīs reizes mazāka. Pārresoru koordinācijas centrs pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē panāca to, ka ministriju piedāvājumi ir reālistiski, ka tie atspoguļo vajadzīgus un nepieciešamus projektus un piešķir tiem arī nepieciešamo reālo finansējumu. Izspiest „gaisu” ārā no 18 miljardiem - tas nav nemaz tik viegli! Un mēs esam redzējuši, ka... mēs patiešām esam cietuši no šīs resoriskās pieejas. Kurš no mums nezina pašvaldības, kurās ir bijusi tāda situācija, ka vispirms uzlej asfaltu ielai, bet pēc tam, nākošajā gadā, šis asfalts tiek atkal uzrakts, lai ieliktu kanalizācijas caurules, piemēram?

Mēs esam gana daudz redzējuši arī piemērus ar tā sauktajām pilīm tuksnesī, jo ir pašvaldības, kurās ir uzceltas ļoti skaistas sporta halles, kas pēc tam kļūst par milzīgu slogu uz pašvaldības pleciem. Esam redzējuši arī citus bezjēdzīgus projektus.

Reskāja kungs jautāja par uzraudzību. Tas pats Pārresoru koordinācijas centrs arī turpinās uzraudzīt šī plāna ieviešanu, un cerams, ka Pārresoru koordinācijas centram būs iespēja tiešām pielietot šo pārresorisko skatījumu un pārkāpt pāri šim ministriju egoismam, kas... katra mēģina to deķīti aizvilkt uz savu pusi.

Tutina kungs runāja par vēl vienu ļoti būtisku lietu - šo „9+21” modeli. Tas patiešām ir bijis ļoti būtisks lēmums un ļoti būtiska izšķiršanās, kas ir iestrādāta šajā Nacionālajā attīstības plānā.

Cienījamie kolēģi! Latvijas valsts cieš no monocentriskas attīstības. Paskatieties - kas mums aug iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes ziņā? Rīga un Pierīga.

Cienījamie kolēģi! Cilvēks no Riebiņu novada tad, kad nevar atrast darbu, nevis pieņem lēmumu braukt uz Preiļiem un strādāt Preiļos, bet labākajā gadījumā atbrauc uz Rīgu vai aizbrauc uz Dublinu.

Cienījamie kolēģi! „9+21” modelis ir tas, kas mums dod cerību, ka pēc septiņiem gadiem mums būs daudzas mazas reģionālās Rīgas - reģionālie attīstības centri, kur ieplūdīs cilvēki. (No zāles: „Tur jau nav darba!”)

Vai patiešām mēs nesaprotam, ka tikai šādi - koncentrējot investīcijas - mēs varam šādu modeli panākt?! Tutina kungs teica, ka Latgalei nebūs reģionālās lidostas. Daugavpilī nebūs reģionālās lidostas. Vai patiešām Daugavpils reģionālā lidosta palīdzētu latgaliešiem saprast, ka valsts attīstība un viņu personīgā labklājība ir viņu pašu rokās?

Sēdes vadītāja. Čigānes kundze! Cik jums laika vēl nepieciešams?

L.Čigāne. Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi Nacionālā attīstības plāna akcenti uz cilvēku drošumspēju, uz to, ka mēs cilvēkiem radām nevis jaunas zupas virtuves, bet dodam iespēju apgūt jaunu izglītību, dibināt savus uzņēmumus un domāt par eksportspējīgu ražošanu. (No zāles dep. A.Lejiņš: „Bravo!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Tikko jau Čigānes kundze minēja, ka šis Nacionālās attīstības plāns ir saistīts - ļoti reāli saistīts! - ar finansēm. Un, kā es jau pirmajā runā šodien teicu, es gribu parunāt par zinātni. Un ļoti konkrēti.

Ja es pareizi saprotu, jūs visi savulaik saņēmāt no Arnolda Ūbeļa, kas Latvijā jau kādus desmit gadus atbild par Eiropas ietvarprogrammām, viņa vēstis, bet es pieņemu, ka ne visi ar šo materiālu iepazinās, jo tur bez konkrētajiem bija arī ļoti detalizēti skaitļi. Bet es gribu... Es vakar biju pie viņa un... Starp citu, es ieteiktu... Fotonikas centrs, kas dabūja 4 miljonus eiro, no kuriem miljons nāks atpakaļ Latvijai, atrodas piecu minūšu gājuma attālumā tepat aiz Doma laukuma - Šķūņu ielā. Es ieteiktu uz turieni aiziet, tur reāli ir tā, ka zinātniskie līdzstrādnieki pa naktīm pagrabu kopj, dara melno darbu, lai varētu šo 3,8 miljonu eiro projektu turpināt. Tur ir ļoti skaista telpa, kur varēs nākt vienkārši no ielas skatītāji skatīties... Tas būtu tā vērts!

Un es gribu izmantot Arnolda Ūbeļa iedotos materiālus. Pirmais ir tāds materiāls, kas raksturo to, par ko ir daudz runāts, bet... Ļoti konkrēti: tas paņemts no ASV vienas lapas par to, kā valstis augstās tehnoloģijas eksportē. Un, zināt, pirmajā vietā Filipīnas - 71 procenta pieaugums. Singapūra - piecdesmit septiņi, Dienvidkoreja - trīsdesmit divi; ASV - 4.vietā... 12.vietā - trīsdesmit divi. Nerunāšu par Somiju - 22.vietā, Igaunija - 33.vietā, Lietuva - 77.vietā, Latvija - 82.vietā. Mums 5 procentu pieaugums. Tas ir loģiski atkarīgs no tā, kāds ir mūsu finansējums. Tiesa, mēs varam lepoties, ka mūsu kādreizējā... Kurzemes un Zemgales hercogistes kādreizējā kolonija Tobago... Trinidadas un Tobago Republika ir 127.vietā - vēl daudz zemāk zem mums.

Bet pats būtiskākais, ko, man liekas, varbūt ir vērts ņemt vērā arī valdībai, - šobrīd ir runa par to, ka mēs dodam... Kā es saprotu, Izglītības un zinātnes ministrija slēdz līgumu ar Ziemeļvalstu... es neatceros konkrēti, kāda ir šī iestāde... par mūsu zinātnisko institūciju spējām... to iespējām. Un, ja runājam ļoti konkrēti, tad Ūbeļa kungam ir absolūti precīzi dati par desmit gadiem - sākot jau ar 1999.gadu, kad bija piektā ietvarprogramma... no 2002. līdz 2006.gadam un no 2007. līdz 2012.gadam. Tur pirmajā reizē tika finansēti 640 projekti, otrajā reizē - 1027 un 999 projekti. Un blakus ir ļoti skaists materiāls, kā tas viss sasaistās konkrēti ar Igauniju, ar Lietuvu, ar Somiju, ar Zviedriju. Un, zināt, tur ļoti precīzi sakrīt ar to, ko mēs dodam zinātnei un ko dod Zviedrija un Somija, ko dod Igaunija un Lietuva. Un tur ir tas milzīgais atrāviens redzams. Un, lūk, tā ir lieta, par kuru ir vērts domāt.

Lūk, ja mēs paskatāmies uz šiem skaitļiem un paskatāmies, kuras institūcijas ir dabūjušas finansējumu... zināt, Ūbelim ir absolūti precīzi dati par visiem zinātniskajiem institūtiem, bet es nosaukšu tikai pirmos trīs - Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts un Latvijas Universitātes Fizikas institūts, kuri attiecīgi ir saņēmuši finansējumu pāri par 20 projektiem. Un tālāk ir tāda skaista rindiņa - visi simts institūti. Kādēļ, ja mēs runājam... ja mēs neuzticamies, ka latvieši spēs normāli ekspertīzi iziet, kādēļ mēs neizmantojam jau gatavus materiālus? Kādēļ 1992.gadā mēs dāņiem devām ekspertīzi, tagad mēs gribam dot Ziemeļvalstīm? Bet šeit ir absolūti korekti skaitļi, ko... visi Eiropas eksperti gājuši cauri... kur precīzi redzams, cik grantu deva, un, galvenais, tur ir arī tādi granti - viens punkts... cik šo zinātnisko institūtu vēlas aicināt savos projektos citu valstu speciālisti. Tas nozīmē, ka šie cilvēki, kas strādā šajos institūtos...

Sēdes vadītāja. Buiķa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Buiķis. ...ka viņi ir augsti kompetenti. Vārdu sakot, es gribēju teikt, ka, lūk, šeit mēs pusmiljonu latu varam ietaupīt un momentā izmantot šos datus un dot viņiem finansējumu nākamajiem četriem gadiem... es par to tikko runāju - četriem gadiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Lāčplēsim.

J.Lāčplēsis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī dokumenta apspriešanas gaitā ir izteikts daudz priekšlikumu, daudz dažādu un arī interesantu ideju, bet ir viena tendence, kas ir darījusi mani ļoti bažīgu. Arvien biežāk izskan domas, ka situācija Latgalē nav nemaz tik sarežģīta un ka nav vajadzīgas nekādas īpašas programmas, lai mazinātu šī reģiona atpalicību no pārējiem reģioniem. Var jau atrast kādu atsevišķu pašvaldību arī Zemgalē, kurā situācija ir tuva tai, kāda ir Latgalē, bet tas nebūtu korekti. Vajadzētu tomēr salīdzināt viena reģiona situāciju ar situāciju otrā reģionā.

Es atgādināšu, ka 2012.gada 30.novembrī bezdarba līmenis Latgalē bija 21,2 procenti, bet vidēji valstī - mazliet pāri par 10 procentiem. Varbūt pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā starpība starp bezdarba vidējo līmeni valstī un Latgalē ir pārsniegta divas reizes. No pārējiem reģioniem visnelabvēlīgākā situācija bijusi Vidzemē - 12,8 procenti. Tātad - 21 un 12 procenti! Laikam jau tā starpība nav nemaz tik liela - tā varbūt kādam var šķist. Un diemžēl šāda domāšana ir parādījusies arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā. Ja paskatāmies, kuras tad programmas ļautu samazināt Latgales atpalicību no pārējiem, tad var atrast, ka 48 miljoni ir paredzēti austrumu pierobežas teritoriju attīstībai. Daudz tas ir vai maz? Nu, piemēram, Rīgas sabiedriskajam transportam ir paredzēts divas reizes vairāk - 90 miljoni. Ar to naudu pat īsti imitēt darbību... to, ka Latgales reģiona attīstību vajadzētu veicināt īpaši, nemaz nav iespējams. Tā ir ļoti bīstama tendence!

Un nu par lidostu. Nesen televīzijā rādīja... Tā kā ir Ziemassvētki, bija reportāža no Palestīnas, kur tieši Jordānas upes rietumkrastā atrodas ļoti daudzi tūristiem ļoti pievilcīgi objekti, uz kurieni iet ļoti liela tūristu plūsma. Palestīnas iedzīvotāji sūdzējās: tūristi, kuri brauc, tur naudu gandrīz neatstāj, jo lidosta ir Izraēlas teritorijā, viesnīcas atrodas Izraēlas teritorijā un no šīs milzīgās tūristu plūsmas viņu reģions labumu negūst nekādu. Nu, tā mums attīstās reģionālo lidostu problēmas arī Latgalē.

Jā, bija laiks, kad valsts piešķīra savu budžeta naudu un Eiropas Savienības finansējumu reģionālajām lidostām: Liepājas un Ventspils lidostas saņēma vairāk par 10 miljoniem latu, arī reģionālā lidosta Latgalē... Kopā - vairāk par 10 miljoniem, gan no valsts budžeta, gan no struktūrfondiem.

Daugavpils lidosta ir saņēmusi nulli. Nulli! Neviena santīma! Un neviens santīms netiek paredzēts arī nākamajam plānošanas periodam.

Es domāju, ka šīs tendences ir iespējams pārvarēt, jo tā rīcības programma, kura ir... es domāju, ka tā varbūt nemaz visiem deputātiem nav pieejama, tā nav pielikta pie šodienas dokumentiem, kuri ir darba kārtībā, tātad par to mēs nebalsosim.

Būs iespējams pieņemt konkrētus lēmumus, lai konkrēti panāktu situācijas uzlabošanos.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (RP).

Jā, labvakar kolēģi! Tiešām mēģināšu īsi, kā man kolēģi, kad nācu šeit uz tribīni, lūdza, jo tiešām ir jau vēls. Bet tomēr liekas, ka Nacionālais attīstības plāns ir pietiekami svarīgs dokuments, lai mēs pievērstu tam uzmanību arī savās debatēs.

Gribētos papildināt un atbalstīt to, ko daži kolēģi jau ir teikuši attiecībā uz to, ka šis dokuments ir unikāls. Tas ir unikāls pirmām kārtām ar to, ka pirmo reizi mums ir izdevies sasaistīt plānošanu ar finansēšanu, kā Čigānes kundze jau ļoti labi aprakstīja. Tas ir tapis, nevis tikai sastādot vēlmju sarakstu, bet arī paskatoties, cik šīs vēlmes izmaksās, un tomēr nogriežot nost tās vēlmes, kuru piepildīšana šobrīd varbūt nav tik ļoti svarīga kā atsevišķas citas vajadzības.

Nākamais, uz ko es gribētu vērst uzmanību, - ka šī ir tā sauktā attīstības nauda jeb tie resursi, kas ir papildus bāzes izdevumiem. Līdz ar to jau apstiprinātās programmas tiks īstenotas, un tās tiks turpinātas atbilstoši pašreiz esošajam bāzes finansējumam.

Nacionālais attīstības plāns ir vairāku līmeņu dokuments.

Pats pirmais bija prioritāšu pamatojuma ziņojums uz vairāk nekā 100 lappusēm, tāpēc es aicinātu Reskāja kungu arī ar to iepazīties. Tur ir redzams, kāpēc ir izvirzītas tieši šādas prioritātes, un tur šis pamatojums ir ļoti skaidri uzrakstīts.

Tad ir Nacionālā attīstības plāna vīzija, kuru mēs redzam pirmajās padsmit lappusēs un kuras tekstā varam izlasīt, uz ko mēs gribam iet un kādu Latviju gribam redzēt 2020.gadā.

Un trešais līmenis jau ir konkrēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji. Gribu teikt, ka tas ir vēl viens ļoti svarīgs un ļoti unikāls aspekts Latvijas plānošanas vēsturē: Nacionālais attīstības plāns paredz ļoti konkrētus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Un šeit, skatoties Pārresoru koordinācijas centra kolēģu virzienā, gribu teikt... cerot uz kvalitatīvu atpūtu šajos svētkos, gribu teikt, ka ar šo balsojumu darbs tomēr nebeigsies, bet savā ziņā pat tikai sāksies, jo ļoti svarīgi būs arī uzraudzīt šo rādītāju sasniegšanu jeb izpildi, un tas nebūt nebūs vienkārši. Jo - atkal vēršos pie kolēģiem! - Nacionālais attīstības plāns, protams, paredz atbildīgās ministrijas... paredz, kuras ministrijas būs atbildīgas par konkrētu uzdevumu izpildi, taču uzdevumi ļoti daudzās situācijās ir horizontāli, proti, tādi, kas prasīs sadarbību starp vairākām ministrijām. Un, lai arī šī sadarbība, gribētu teikt, šajā Ministru kabinetā ir būtiski uzlabojusies, tomēr, protams, vēl ir, kur pilnveidoties.

Nākamā ļoti svarīgā lieta ir tā, ka mēs beidzot esam tomēr varējuši vienoties par vienu konkrētu vadmotīvu vai vienu konkrētu mērķi - tas ir ekonomikas izrāviens, uz kuru ir vērstas gan Nacionālā attīstības plāna prioritātes, gan rīcības virzieni.

Un, rēķinoties ar to, ka 2020.gadā mūsu ekonomika būs daudz vairāk attīstīta, mēs saprotam, ka būs augusi tautsaimniecība, cilvēki jutīsies droši, cilvēki būs šajā valstī, un arī reģionālā attīstība būs līdzsvarota.

Te ļoti daudz izskan uzskatu par reģionālo attīstību. Es gribētu pievērst šo kolēģu uzmanību Nacionālā attīstības plāna darbības vairākiem virzieniem, tostarp līdzvērtīgas izaugsmes atbalstīšanai teritorijās. Tātad runa ir par reģionu līdzvērtīgu attīstību, un tas nozīmē tikai to - ja kāds reģions šobrīd ir mazāk attīstīts nekā citi, tad, protams, tas būs pirmais, uz kuru Nacionālā attīstības plāna ietvaros tiks vērsts skats, un tas būs pirmais, kura attīstība tiks nodrošināta tādā pašā līmenī kā pārējo Latvijas reģionu attīstība.

Būtu vēl diezgan daudz, protams, ko runāt par šo dokumentu, taču šīs ir tās galvenās lietas, un es aicinu, bez šaubām, šo dokumentu atbalstīt. Es izsaku lielu pateicību visiem - gan ierēdņiem, gan arī deputātiem, kuri strādāja pie šī dokumenta tapšanas, kuri to darīja gan dienām, gan naktīm, arī brīvdienās, neskatoties ne uz kādu formālo darbalaiku.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai. (No SC frakcijas: „Divus laikus viņai!”)

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šoreiz runāšu nevis par sociālā bloka jautājumiem, bet par to, kā liepājnieki centās ielūkoties Nacionālajā attīstības plānā un sagatavoja savus priekšlikumus, kurus es savā vārdā iesniedzu komisijai.

Vispirmām kārtām paldies par atbalstītiem un daļēji atbalstītiem priekšlikumiem, bet mani satrauc viena lieta.

Nekādā gadījumā nenoliedzot to, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir strādājis ļoti nopietni, tomēr viņi acīmredzot nav pievērsuši uzmanību tam, ka 2010.gada 10.jūnijā Saeimā tika nobalsots par vienu interesantu koncepciju - pareizāk sakot, par stratēģiju. Un tā bija Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. Lūk, viens citāts no šī dokumenta, konkrēti tā 301.punkts: „Latvijas reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu. Tām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, tāpēc nākotnē tās jāveido par nacionālas nozīmes lidostām. Nacionālo lidostu attīstība būs svarīga tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai ne tikai reģionālā un nacionālā līmenī, bet arī transnacionālai sadarbībai.”

Nu, redzat, liepājnieki arīdzan ir sagatavojušies lidot un jau šobrīd ļoti nopietni un čakli strādā pie Liepājas lidostas attīstības. Vēl interesantāk - 2012.gada 21.maijā tika noslēgts Satiksmes ministrijas un SIA „Aviosabiedrības „Liepāja”” līgums, un attiecināmās izmaksas šajā projektā nepavisam nav mazākas kā 2,8 miljoni latu. Tā ka šis darbiņš, redzat, notiek! Bet acīmredzot ir paredzēts tā... un man ļoti gribētos aicināt arī premjera kungu - viņš par to ir vairākkārt informēts! - un Satiksmes ministriju padomāt par to un būt saimnieciskiem, jo nākošajā gadā, tas ir 2013.gadā, turpat Liepājas zemītē, sakārtojot lidostu, mēs ieguldīsim vairāk nekā 2,8 miljonus latu. Pēc tam, iespējams, četrus gadus vai septiņus gadus pagaidīsim un tad atkal ķersimies klāt, turpināsim tālākās lietas un Liepājā tomēr līdz 2030.gadam attīstīsim lidostu.

Manuprāt, godātie kolēģi, tas nav visai saprātīgi, un tie uzņēmēji, kuri ir gan no Dānijas, gan arī no Itālijas un ir izveidojuši uzņēmumus Liepājā (pēdējais ir itāļu uzņēmums, kur strādā vairāk nekā 100 liepājnieku) priecājas, ka Liepājā ir čakli, strādīgi un arī labi izglītoti cilvēki, taču viņi šos pakalpojumus izmanto, protams, Palangas lidostā. Uz Rīgu viņi nebrauc. Un kādēļ gan mums nebūtu iespējams arī laika periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam darīt to, kas jau ir darīts iepriekšējā periodā? Un tad nevajadzētu nākt tribīnē pozīcijas deputātiem un teikt, ka mēs uzceļam un pēc tam dziļi brīnāmies. Bet tagad mēs dodam naudu, pēc tam apstādinām, pēc tam atkal, un tad gan jau kāds no deputātiem pēc daudziem gadiem dziļi brīnīsies - kāpēc tas tā ir darīts.

Tādēļ man ļoti gribas teikt, ka tos dokumentus, kuri ir pieņemti iepriekš, ļoti derētu izskatīt, gatavojot kādu nākošo nopietno politikas dokumentu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Ministru prezidents mums nav no tā laika mainījies. Tā bija Dombrovska pirmā valdība, tagad - trešā...

Novēlu veiksmi darbā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Šim ļoti labi izstrādātajam dokumentam (Zālē smiekli.) ir viens, bet ļoti nopietns trūkums: šis dokuments saucas par lēmuma projektu, nevis par likumprojektu. Līdz ar šo nosaukumu viss šis dokuments uzreiz kļūst par vīziju, nevis par plānu. Jā, protams, ļoti skaisti aprakstīta vīzija ar noteiktu mērķi vai mērķiem, uzdevumiem, termiņiem un finansējumu, bet tomēr ar to, ka tā būs tikai vīzija, šis dokuments kļūst uzreiz par budžeta „padēlu”, nevis par patstāvīgu dokumentu, kurš noteiks mūsu ekonomikas un sabiedrības, un valsts attīstību. Patiesībā mēs esam pavirzījušies ļoti tālu uz priekšu (salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem) tikai apraksta tehnikas pilnveidošanā, nevis esam mainījuši kaut kā pēc būtības plāna izpildes mehānismu attiecībā uz attīstību. Un, kaut gan noteikti atbalstīšu, tāpat kā mani biedri no frakcijas „Saskaņas Centrs”, šo dokumentu, esmu visai pesimistiski noskaņots, atšķirībā no mūsu cienījamās kolēģes Čigānes kundzes, ka šis dokuments ir tāds kā mūsu karogs... un arī pilns ar solījumiem un izpildāmajiem uzdevumiem. Es uzsveru - kamēr plāns būs pakļauts budžetam, nevis otrādi, plāns paliks tikai vīzija.

Kas būtu jādara? Kādai situācijai ir jābūt, lai plāns patiešām kļūtu par tādu dokumentu, ar kuru mēs varētu lepoties un uz kuru varētu paļauties?

Gada pirmajā pusē ir jāpieņem plāns, kurš pēc tam - otrajā pusgadā - noteiktu gan mūsu gadskārtējo budžetu, gan arī vidējā termiņa plānu un budžetu. Tikai tajā gadījumā mēs būtu pārliecināti, ka mūsu plāni ir tiešām nodrošināti un būs izpildāmi. Runa nav par vecākajai paaudzei labi pazīstamo valsts plāna institūcijas atjaunošanu. Runa ir par apzinātas proporcionalitātes nodrošināšanu ar likumu mūsu ekonomikas attīstībā. Tāds mehānisms šajā dokumentā pat nav pieminēts.

Pēc manas dziļas pārliecības, mūsu valstī nevajag būt budžeta politikai. Mums jābūt ekonomikas attīstības politikai, kuru nodrošinātu budžets ar attiecīgiem cipariem, ar attiecīgiem lēmumiem, ar to pašu likumu, kuru mēs tagad pieņemam. Taču, ja tāda situācija tiktu īstenota, tad galvenais mēnesis mūsu Saeimas darbībā būtu, piemēram, aprīlis, nevis decembris. Bet, es domāju, pagaidām tas laiks ir nākotnē. Taču es ceru, ka mēs sagaidīsim arī to laiku, kad būs tāda situācija, par kuru es sapņoju.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam, otro reizi.

V.Reskājs (SC).

Jūs droši vien, Čigānes kundze, mani nepareizi sapratāt! Es noteikti negribu teikt, ka šis dokuments ir pilnīgi nekam nederīgs, bet es nevaru piekrist tam, ka tas ir gatavs produkts. Tas ir labs pamats tālākajam darbam. Tas ir skelets, kuru vajag apaudzēt ar muskuļiem un ar visu pārējo, ja mēs to salīdzinātu ar cilvēku. Un jūs ļoti pareizi teicāt, ka tur ir ļoti daudz rezultatīvu rādītāju. Es teicu to pašu. Taču trūkst konkrētības! Mēs varam paņemt jebkuru rīcības virzienu, pieņemsim, attīstības pētniecību... attīstītu pētniecību, inovācijas un augstāko izglītību. Ir ļoti daudz mērķu sasniegšanas rādītāju, piemēram, privātā sektora ieguldījums pētniecībā un attīstībā, kur mēs redzētu, kā tas izaugs līdz 2030.gadam.

Un tagad mēs paskatīsimies rīcības virziena ietvaros veicamos uzdevumus. Un ko mēs te redzam? Pieņemsim, augstākās izglītības pieejamības nodrošināšana vai arī valodu tehnoloģiju attīstība - tas viss ir ļoti nekonkrēti un pavirši. Un es runāju tikai par to, ka trūkst tieši konkrētības.

Savukārt, ja mēs runājam par pārraudzību, tad es tiešām vēlētos redzēt, kā Pārresoru koordinācijas centrs spēs savaldīt ministrijas un atsevišķu ministru ambīcijas. Bet to, cik šis dokuments ir veiksmīgs un labs, es domāju, spēs parādīt tikai laiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Centīšos runāt īsi, bet tomēr dažas lietas, manuprāt, ir jāpasaka.

Lūk, daži citāti no šī svarīgā dokumenta: „Mūsu uzdevums ir panākt ilgtspējīgu izaugsmi, stiprinot reģionu kapacitāti un maksimāli efektīvi izmantojot to priekšrocības un resursus. Pretstatā pašreizējai monocentriskajai apdzīvojuma struktūrai jāattīsta līdzsvarota policentriska pieeja, ko veido savstarpēji pakārtoti un dažādos līmeņos saistīti attīstības centri, kuriem tiek sniegts atbalsts infrastruktūras pilnveidošanai, izmantojot integrētu teritoriālu pieeju.” Es saprotu, ka ir sarežģīti, bet, lūdzu, ieklausieties, jo, manuprāt, tas ir tiešām būtiski šī dokumenta sakarā. Un es aicinu to neaizmirst arī nākamo divu Saeimas darba gadu laikā.

Nākamais: „Teritoriālā attīstība jāfokusē uz nelabvēlīgo atšķirību mazināšanu starp reģioniem un arī pašu reģionu ietvaros. Jāievieš pilnveidots valsts administratīvi teritoriālo reformu iedalījums.” Es ceru, ka pakāpeniski mēs tiksim arī uz reģionālās reformas takas, vismaz veicot pirmos soļus jau šīs Saeimas darbības laikā.

Priecē, ka kopumā Latvijas Nacionālā attīstības plāna pamatnostādnes un virzieni ir līdzīgi tiem, kādi bija jau pirms tam izstrādātajai Latgales reģiona stratēģijai. Tomēr ir dažas lietas, kas šajā kopnacionālajā, tā teikt, plānā dara uzmanīgu gan mani, gan arī citus Latgales reģiona pārstāvjus.

Pirmais. Sagatavotie virzieni uzņēmējdarbības projektu atbalstam šajā redakcijā, kā izskatās, būs diezgan grūti realizējami Latgales pašreizējos reālajos apstākļos.

Otrais. Rodas sajūta, ka atsevišķiem pasākumiem ir sastiķēti diezgan abstrakti projekti ar noteiktiem lieliem finansējuma apjomiem, tāpēc nepamet sajūta, ka liela daļa no tiem atkal ir tendēti uz Rīgu un vēl uz dažām piejūras pilsētām. Visiem rīdziniekiem un Rīgas attīstības slavinātājiem tomēr gribu atgādināt, ka bez attīstītiem reģioniem mums nekad nebūs patiesi attīstīta valsts.

Runājot Nacionālā attīstības plāna terminoloģijā, es pat teiktu tā, ka daudz labprātāk es atbalstītu valsts attīstības stratēģiju ar formulu „8+21”, jo Rīgai varētu atbildēt tieši tāpat kā mazajām pašvaldībām, kurām šobrīd tiek teikts: tas, ka konkrēti jūs Nacionālajā attīstības plānā neesat pieminēti, nenozīmē, ka valsts par jums turpmāk nerūpēsies. Līdz šim līdzekļu ekonomija valsts pārvaldē parasti tika veikta uz reģionu rēķina. Es neminēšu daudzus piemērus: tās ir zemesgrāmatu nodaļas, mežniecības... Arī valsts uzņēmumu ietvaros... „Latvijas Pasts”... Šobrīd arī valsts akciju sabiedrība „Nekustamie īpašumi” plāno samazināt savu struktūru, likvidējot filiāles Liepājā un Daugavpilī, tātad visu tomēr centralizējot salīdzinoši dārgajā Rīgā.

Reģionu attīstības jautājums, varas decentralizācijas jeb valsts līdzsvarotas attīstības jautājumi ar šo dokumentu netiek atrisināti, tādēļ Saeimai tie būs nopietni jāskata arī turpmāk. Lai gan Saeimā ir divas komisijas, kuras daļēji ir saistītas ar reģionu attīstības jautājumiem, tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tomēr - būsim godīgi! - tā īsti neviena no tām nav ķērusies pie reģionālās attīstības problēmu risinājumu meklēšanas.

Šeit, manuprāt, ir svarīgi atkārtot: jo ātrāk mēs sakārtosim reģionus, panāksim to attīstību un pašreizējo milzīgo atšķirību mazināšanos, jo ātrāk tiksim vaļā no dažādu pašmāju politiķu un iebraucēju spekulācijām par Latgales autonomijas idejām.

Nobeigumā vēl viens īss citāts no šodien apstiprināmā dokumenta definētajiem mērķiem: „Augot ekonomikai un attīstoties cilvēku radošajai un uzņēmējdarbības aktivitātei, ir uzplaukuši... - (tātad nākotnes formā) ...arī Latvijas reģioni. Katrs savdabīgs, taču visi spēcīgi un nozīmīgi.”

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Pirmām kārtām vismaz saistībā ar Nacionālo attīstības plānu es tiešām aicinu atteikties no sava dzimtā novada vai pilsētas aizstāvēšanas, bet paskatīties uz valsts attīstību kopumā, jo tā ir svarīgākā. Šis ir Nacionālais attīstības plāns. Manā skatījumā, ierobežotu resursu apstākļos Nacionālo attīstības plānu nevar uzrakstīt ideālu, bet, manuprāt, ir vismaz izdevies šajā nebūt ne ideālajā plānā iestrādāt vairākas vērtīgas lietas, kas saistītas ar demogrāfiju, kultūru, nacionālo identitāti.

Jā, es atzīstu, saglabājas problēma saistībā ar reģioniem. Arī Nacionālā apvienība identificēja to kā problēmu, kā arī... Lai gan ir pozitīvi, ka notiek atteikšanās no monocentriskas attīstības par labu policentriskai un tiek piedāvāts šos resursus ieguldīt šajā principā „9+21”, tomēr mēs redzējām, ka šajā piedāvājumā ir ļoti būtisks trūkums - tas, ka veidojas vairāki... vairākas zaļās zonas, kur līdz šiem attīstības centriem ir 30, 40, 50 vai 60 kilometru liels attālums. Tas, protams, neveidos vienotu valsts attīstību. Un tāpēc Nacionālā apvienība ierosināja, ka visā Latvijā, kur ir šādas tālas distances no šiem „9+21” attīstības centriem, būtu izveidojami jauni attīstības centri. Diemžēl Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ministrs šo ieceri neatbalstīja, pamatojoties uz to, ka ir pārāk īss laiks, un tāpēc tiek saglabāts pamatā šis princips ar 30 attīstības centriem, nevis tiek stimulēta jaunu attīstības centru veidošanās galvenokārt pierobežas zonās neatkarīgi no tā, vai tas ir Latgalē, Vidzemes ziemeļos, Zemgalē vai Kurzemes dienvidos, vai Kurzemes ziemeļos.

Bet nav jēgas žēloties par to, ko nav izdevies paveikt. Mēs esam Saeima, mums ir iespējas arī ar valdības palīdzību īstenot vairākas citas izmaiņas, kaut vai dot nodokļa atlaides tajās problemātiskajās pierobežas zonās, kur šobrīd attīstība nenotiek tik strauji, kā tai vajadzētu notikt, kur mūsu uzņēmējiem ir jākonkurē gan ar nelegālajām precēm no austrumu kaimiņvalsts, gan arī ar nodokļu politiku, kāda pastāv Igaunijā un Lietuvā. Tāpēc būtu varbūt jādomā šajā virzienā, nevis tikai jākoncentrējas uz to, vai konkrētā pašvaldība ir ierakstīta iekšā šajā Nacionālajā attīstības plānā.

Un visbeidzot es aicinu deputātus vieglprātīgi nepieiet finansēm. Lāčplēša kungs žēlojās, ka tikai 48 miljoni ir piešķirti austrumu robežas attīstībai, sakārtošanai. Bet vai jūs saprotat, ka lielai daļai pierobežas novadu gada budžets ir tikai no 1 līdz 3 miljoniem? Tātad šī summa šiem novadiem ir aptuveni vairāku desmitu gadu ilgs finansējums... dažiem no šo novadu budžetiem. Protams, šo summu vienmēr var ļoti ātri izsaimniekot un nekādu attīstību nesasniegt, bet, ja šī summa tiek saimnieciski un pareizi ieguldīta (it īpaši ražošanas attīstībā), tad, es domāju, tas varētu dot pietiekami lielu stimulu, lai ne tikai Latgale varētu attīstīties, bet varētu attīstīties arī Vidzemes ziemeļi, Zemgales pierobežas zona un Kurzemes zona, kur šobrīd ir lēnāka attīstība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Ziedonis ir teicis: „Taisnība ir tumsai kaktā, un taisnība ir lampai uz galda.” Šodien, klausoties šīs debates, arī es gribēju parunāt par to, ka ļoti daudziem apgalvojumiem, ko mēs šodien dzirdam, ir divas puses. Un es vēlējos pievērsties abām.

Viena. Ja mēs šo saucam par attīstības dokumentu un sakām, ka tas ir attīstības budžeta plānošanas dokuments, tad es vienlaikus vēlos vērst uzmanību uz to, ka tas ir Nacionālais attīstības plāns, kurā mēs nedrīkstētu runāt tikai par attīstības budžetu, bet kurā ir jārunā arī par bāzes budžeta saskaņotību ar šo attīstības plānu. Tāpēc es vēlos izteikt cerību, ka nākamo bāzes budžetu plānošanas laikā, īpaši vidēja termiņa budžeta plānošanas laikā, mēs nenonāksim pretrunā ar to, kas ir rakstīts šajā Nacionālajā attīstības plānā, un turpināsim paredzēt pietiekamu finansējumu arī demogrāfijas pasākumiem, ko veiksmīgi aizsāka Nacionālā apvienība. Un es ceru, ka tas nebūs tikai tāds vienreizējs populistisks gājiens, bet ka mēs būsim konsekventi, lai tos optimistiskos plānus demogrāfijas uzlabošanā, kas ir paredzēti Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, tiešām varētu sasniegt.

Ja mēs runājam par ekonomikas izrāvienu kā galveno Nacionālā attīstības plāna mērķi vai virsuzdevumu, tad es ceru, ka, plānojot bāzes finansējumu, mēs atcerēsimies, ka tajā ir jāpalielina arī zinātnes finansējums, jo mēs šobrīd knapi pārsniedzam 0,5 procentus no IKP zinātnei un nekādi nevarēsim būt konkurētspējīgi, ja šo finansējumu palielināsim tikai līdz 1,5 procentiem no IKP 2020.gadā. Jau šobrīd mēs stipri atpaliekam - trīs reizes atpaliekam no kaimiņvalsts Igaunijas.

Otra - par sadarbību ar sabiedrību un sociālajiem partneriem. Kolēģi te minēja, ka šis ir izcils piemērs, kā mēs esam sadarbojušies ar sociālajiem partneriem, ekspertu organizācijām un sabiedrību. Es teiktu, ka man šī plāna izstrādē radās tieši sajūta, ka šī sadarbība tiek īstenota ļoti selektīvi. Dažkārt tādas, varētu pat teikt, savtīgas politikas realizēšanas mērķiem. Viens piemērs ir jau minētās reģionālās lidostas un ostas. Gan nozares ministrija, gan pašvaldības, gan Ostu padome, gan arī Latvijas Ostu tranzīta un loģistikas padome, kuru vada premjers, četri ministri un lielo pašvaldību vadītāji... Un tiešām nozares eksperti uzsver, ka nedrīkst izcelt tikai ostas kā nozari, kurai ir jābūt priekšnosacījumam to efektivitātes izpētei, lai vispār domātu par ieguldījumiem tajā... neieklausās, bet mēģina visādos viltīgos veidos formulēt iespējamu atbalsta ierobežošanu, balstoties uz kontekstu, ka mēs iepriekš esam jau diezgan asi diskutējuši par vai pret turpmāko atbalstu vispār ostām no sabiedriskā sektora puses, un tad tas šķiet diezgan dīvaini.

Ja mēs runājam par pašvaldībām, kuras ar sausu muti runā par reģionālajām lidostām... ka mēs nedrīkstam izšķērdēt savu jau iepriekš attīstībai veltīto finansējumu, ieguldot tajās tiešām lielus, nozīmīgus finanšu līdzekļus arī no Eiropas naudas, tagad pēkšņi tos „ierakt zemē” un pārtraukt finansēšanu, jo šis politiski nav labs brīdis, lai atbalstītu reģionālās lidostas, tad par kādu ilgtermiņa attīstību mēs varam runāt?

Tā ka es vēlējos uz divām šīm lietām vērst uzmanību. Ceru, ka turpmāk, šo plānu īstenojot, mēs tiešām domāsim par valsts attīstību, nevis par kādu šauru interešu lobēšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Kolēģi! Mums šodien apstiprināšanai ir dots Nacionālais attīstības plāns septiņiem gadiem, un tādēļ daudz diskusiju gan šodien, gan arī iepriekš ir bijis. Ir daudz debatēts par to, kā to labāk izstrādāt un kādām būtu jābūt prioritātēm nākamo septiņu gadu investīcijām. Jo, tas tiesa, šis ir pirmais plāns, kas visumā reāli tiek saistīts ar finansējumu un kur ir iezīmēts, no kurienes un cik daudz kam dot, bet, protams, arī tas ne tuvu nav ideāls.

Tomēr, manā skatījumā, ir trīs galvenie pīlāri, uz kuriem mēs varam savu attīstību septiņos turpmākajos gados balstīt un kuri vienlaikus ir arī mūsu galvenais resurss. Pirmais ir zināšanas jeb cilvēkkapitāls, otrais ir aktīva uzņēmējdarbība, kas radīs darba vietas un ekonomikas attīstību, un trešais ir reģionu specifisko priekšrocību aktīva attīstīšana un reģionu teritoriju uzlūkošana par attīstības resursu (uzlūkojot tos nevis tikai kā tādus... mazāk attīstītus, kuros jāiegulda, bet - tieši pretēji - saskatot tur tās labās lietas un tās izmantojot kā resursu).

Tādēļ minēšu trīs veiksmīgos punktus Nacionālajā attīstības plānā, kas atbilst manam redzējumam un kā dēļ, neskatoties uz to, ka tas plāns nav pilnībā ideāls, es tomēr to atbalstīšu un balsošu „par”.

Pirmais. Pēc debatēm, jau zināmā mērā noslēguma posmā, mums izdevās pārliecināt kolēģus par nozīmīgi lielāka finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai, zinātnei un inovācijām, palielinot proporcionāli to īpatsvaru, ko mēs novirzīsim tātad zinātnei, izglītībai. Uzskatot, ka tieši tas ir viens no pašiem galvenajiem attīstības priekšnosacījumiem, ir ļoti, ļoti svarīgi tajā ieguldīt vairāk, un to mēs arī panācām un pārliecinājām kolēģus. Varbūt arī dažreiz tas ir uz ostu rēķina, bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka zināšanas ir tā vērtas, lai tajās vairāk ieguldītu.

Otrais. Tātad jau minētais saistībā ar uzņēmējdarbības vides attīstību. Ir virkne labu aktivitāšu paredzēta, un es gribu izcelt šodien tikai vienu, par ko ir mazāk varbūt diskutēts, par ko Saeimas līmenī ir debatēts Inovāciju un zinātnes apakškomisijā. Un arī mans priekšlikums ir iekļauts Nacionālajā attīstības plānā, tas ir par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides paredzēšanu uzņēmumiem, kuri veic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Tas ir viens ļoti konkrēts instruments: šādā veidā ir paredzēts gan palielināt privātā finansējuma īpatsvaru pētniecībā un attīstībā, gan arī tiešā veidā stimulēt un atbalstīt uzņēmumus, kas veic šos ļoti būtiskos ieguldījumus. Un, es domāju, par to mēs pietiekoši daudz diskutēsim turpmākā gada laikā, jau lūkojot to iestrādāt konkrētajos likumos. Tā ir ļoti laba apņemšanās.

Un trešais. Ir pietiekoši liels vai samērā liels paredzēts arī finansējums investīcijām reģionos (investīcijām gan vienotajos pakalpojumu centros, gan infrastruktūrā, gan e-pakalpojumos). Un kopumā tātad tiešām šajā Nacionālajā attīstības plānā mēs redzam, ka reģioniem ir pievērsta liela uzmanība un ir paredzētas būtiskas investīcijas.

Un līdz ar to es saskatu, ka caur investīcijām izglītībā, uzņēmējdarbībā un reģionos mēs panāksim pozitīvu valsts attīstību. Protams, es gribētu redzēt, ka daudz lielāks finansējums būtu paredzēts arī vispārējai izglītībai un profesionālajai izglītībai. Tur, manā skatījumā, ir par maz Nacionālajā attīstības plānā paredzēts, bet es ceru, ka to mēs kompensēsim ik gadus caur būtiskāku piešķirto finansējumu no valsts pamatbudžeta.

Paldies, kolēģi! (No zāles: „Paldies, Zanda!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Līdzjūtība Āboltiņas kundzei! Un lūgums tomēr būtu kādu mirkli mani uzklausīt.

Zaļo un Zemnieku savienībā atbalsts Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam bija nu, maigi sakot, neviennozīmīgs. Jo mēs jau saprotam, ka šis dokuments ir vajadzīgs, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, bet jautājums ir arī cits: vai šāds dokuments tiešām palīdzēs to izdarīt, un vai tas tiešām ir pilnvērtīgs dokuments?

Raugiet, man jau šķiet, ka arī šis aicinājums deputātiem iesniegt dažādus priekšlikumus Nacionālā attīstības plāna redakcijas uzlabošanai... nu, man šķiet, tas bija diezgan bezjēdzīgi, jo man ir tāda sajūta, ka, ja mērkaķītim uzvelk biksītes, uzliek cepurīti un iedod pat cigāru, viņš nekādīgi nav pataisāms uzreiz par cilvēku.

Manā izpratnē, aplams ir pats Nacionālā attīstības plāna pamatnostādījums. Ekonomiskais izrāviens ir ļoti slikts vadmotīvs turpmākajam nācijas plānam, kurā par nāciju kā tādu arī nav ne vārda.

Manuprāt, ekonomiskais izrāviens nu nekādi nevar būt valsts attīstības mērķis. Mērķim ir jābūt kaut vai sabiedrības labklājībai, nevis procesam. Cilvēks arī skrien ne jau tāpēc, lai vienkārši skrietu. Viņš skrien tādēļ, lai nokļūtu pie kaut kāda mērķa. Šinī gadījumā mūsu mērķis ir - vienkārši skriet.

Un pats šis vārdu salikums „ekonomiskais izrāviens” nu nekādi neatbilst ilgtspējīgas un harmoniskas valsts attīstības raksturošanai. Vārdu salikums „ekonomiskais izrāviens” liek saprast, ka tiek plānota kaut kāda atrautība no resursiem un no pamatvērtībām. Tiek plānota attīstība par katru cenu, bet tāda diez vai mums ir vajadzīga.

Virzībai uz labklājību ir jābūt ilgtspējīgai - tātad tādai, kura nevairo labklājību šodien uz nākotnes rēķina.

Ekonomiskais izrāviens kā vadmotīvs, manuprāt, apgriež vietām mērķus un līdzekļus. Ekonomiskais izrāviens var būt tikai līdzeklis mērķu sasniegšanai.

Un līdz ar to es domāju, ka bija nepieciešams nodalīt izaugsmes, tātad ekonomiskā izrāviena, un attīstības jēdzienus. Izaugsme nozīmē kļūt lielākam, bet attīstība - kļūt labākam, un ne vienmēr tas, kas kļūst lielāks, patiešām kļūst arī labāks.

Tālāk es runāšu vienīgi par vides jautājumiem, kuru trūkums, manuprāt, Nacionālajā attīstības plānā bija, teiksim tā, absolūti nolaidība. Raugiet, man te rokās ir tāds dokuments, kas saucas „Nacionālā attīstības plāna stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums”, un tajā ir šāds teksts: „Attiecībā uz nacionālajiem mērķiem, kas iekļauti ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.gadam, nosakot, ka Latvijai ir jākļūst par līderi Eiropas Savienībā dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā...” Tātad... man turpinājums mazliet pazuda... „...NAP neiekļauj tos galvenos risinājumus!”... tātad atkārtoju: „neiekļauj tos galvenos risinājumus!... kas šajā stratēģijā ir uzsvērti saistībā ar dabu kā nākotnes kapitālu.” Tātad tas ir rakstīts NAP stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā.

Tur ir rakstīts arī sekojošais: „Īstenošanas kumulatīvā ietekme uz dabas kapitālu ilgtermiņā ir neskaidra, un tā būtu precizējama. Lai gan tiešā veidā netiek paredzētas darbības, kas vērstas uz dabas kapitāla samazināšanu, tomēr plānošanas dokumentā izmantota pieeja, kas uz dabas resursiem raugās kā uz līdzekli ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, un šī pieeja rada riskus dabas kapitāla samazināšanai.” Mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka Nacionālajā attīstības plānā pilnīgi noteikti trūkst resursu izvērtējuma. Man šķiet tā: ja šos resursus intensīvāk izmanto, tad arī intensīvāk ir jāuzrauga šīs izmantošanas sekas. Ja palielinām ostā kuģu apgrozījumu, kravu apgrozījumu, kuģu skaitu, tad noteikti to ietekme uz jūras vidi palielināsies. Un ir nolaidīgi nesekot līdzi, kad iestājas tas brīdis, kad apgrozījuma pieaugums ir videi jau kaitīgs.

Būtībā es pilnīgi noteikti balsojumā atturēšos, jo nevērtēju pozitīvi šo Nacionālo attīstības plānu, tā kā tajā trūkst šīs vides aspekta, kurš tiešām šeit būtu ļoti vajadzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Tas, ka mums beidzot ir savs Nacionālais attīstības plāns un ka ir arī nopietni nodomi to īstenot, - tas ir liels pluss. Uz priekšu! Man personīgi... tas, kas šinī plānā ir rakstīts, šis vadmotīvs, man ļoti simpātisks ir ar to, ka mums būs zaļa, sakopta, pārtikusi, efektīva un konkurētspējīga valsts, kurā dzīvo čakli, izglītoti, radoši, veseli un laimīgi cilvēki. Es domāju, katrs no mums būtu gatavs zem tā parakstīties un tiešām censties to darīt kopīgi.

Un tālāk. Man patīk, kā ir rakstīts, - kopīgiem spēkiem mēs, visi Latvijas iedzīvotāji, šo mērķi varam padarīt par īstenību. Varam padarīt un varam arī nepadarīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Varbūt var visu plānu nolasīt?”) Tas ir atkarīgs no plāna un no tā, cik mēs būsim spējīgi to īstenot. Un šeit ir viens tāds mīnuss, ko es redzu šinī plānā: jā, katrs pasākums, kas ir, tik tiešām ved uz to, lai mūsu valsts kļūtu efektīvāka, lai mēs dzīvotu labāk, bet vai tas viss kopā izveido to struktūru, kas sasniegs šos izvirzītos mērķus? Nu ļoti apšaubāmi! Vairāk šie visi pasākumi atgādina... katrs par sevi ir kā tāds smuks lego klucītis: tik tiešām, paņem rokā un priecājies par to! Bet no tiem nav salikta šī figūra. Tas ir viens liels šī plāna mīnuss.

Otrs mīnuss, uz ko es ne vienu reizi vien esmu norādījis, ir saistīts ar to, ka reāli jau... pareizāk būtu to nosaukt nevis par Nacionālo attīstības plānu, bet par Nacionālo Eiropas naudas sadalīšanas plānu. Jo pamatā jau runa ir par Eiropas... to, ko mēs redzam šinī plānā. Tātad mēs vadāmies pēc šī mums pieejamā Eiropas finansējuma, un mazmazdrusciņ esam pielikuši savu attīstības finansējumu, kas ir ļoti niecīgs: tas ir aptuveni 0,05 procenti no IKP. Tas tiešām būs „varens” izrāviens ar šādu finansējumu! To arī saprot šī plāna veidotāji. Tāpēc... Ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka ļoti daudziem pasākumiem, kas šinī plānā ir ietverti, tomēr pietrūkst šī nepieciešamā finansējuma, lai varētu īstenot tās spožās ieceres, par kurām tika runāts. Un es te gribētu dalīties bažās ar saviem kolēģiem, ar Buiķa kungu, kurš arī atzīmēja to, ka patiesībā, ja mēs tik tiešām vēlamies runāt par izrāvienu, tad mums būtu daudz vairāk jādomā par to, kā mēs savu ekonomikas izaugsmi pārkārtosim no efektivitātes faktoru izmantošanas uz inovatīvo faktoru izmantošanu. Jo šādā veidā, kā pašlaik mēs attīstāmies, principā mēs ejam zināmā strupceļā, jo šis uz efektivitātes faktoriem vērstais potenciāls ir ļoti ierobežots, un agrāk vai vēlāk tas beigsies.

Savukārt, ja mēs nebūsim laikus domājuši par savu inovatīvo potenciālu... to mēs uzskatāmi redzam no sava attīstības plāna, ka mēs par to pietiekoši nedomājam, un tāpēc man ir lielas bažas par šo plānu. Ja tikai 2020.gadā mēs domājam sasniegt 1,5 procentus no IKP, kaut gan citas valstis, kuras tiešām taisa šo uzrāvienu, investē vairāk nekā 3 procentus, nu tad tiešām ir jautājums: uz kā rēķina mēs to panāksim?

Un tāpēc es nācu ar savu priekšlikumu, kā varētu šo plānu padarīt tiešām reālāku, piemērojamāku tiem mērķiem, par kuriem tik skaisti tiek runāts. Es ierosinu izveidot attīstības banku, kas palīdzētu piesaistīt papildu finansējumu un nodrošināt visus šos nepieciešamos pasākumus, par kuriem mēs te tik skaisti runājam. Diemžēl, kad es lasīju to, kas ir ierakstīts pēc izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, - ka šis priekšlikums esot atbalstīts... Bet atbalstīts ļoti savdabīgi...

Tātad - ko es piedāvāju? Es piedāvāju izveidot attīstības banku, kas dotu iespēju piesaistīt papildu finansējumu. Ir ierakstīts: „Izveidot attīstības institūciju.” Tās ir divas dažādas lietas! Attīstības institūcija nespēs piesaistīt papildu finansējumu, tā vienkārši pārdalīs esošo. Tas ir līdzīgi kā... Izmantošu tādu salīdzinājumu, lai jūs saprastu šī priekšlikuma būtību un to, kā tas ir ticis reducēts: ja mums ir ganāmpulks un mēs vēlamies šo ganāmpulku vairot, jo mums nav tik daudz to gotiņu, lai mēs varētu izslaukt pietiekoši daudz piena, tad mums vajadzētu vaislas bulli, un šādi mēs varētu vairot šo ganāmpulku (būtu vairāk pieniņa, pietiktu visiem, kam tas būtu nepieciešams), bet tā vietā mums pasaka - labi, būs jums ganu suns. Nu... tas nav tas pats droši vien. Vienkārši šis suns labāk varbūt izdzenās šīs govis... gotiņas, bet papildu labums no tā nenāks.

Tas, uz ko es vēlos vērst uzmanību. Mums ļoti svarīgi ir domāt nevis vienkārši par eksportspējīgu ražošanu, bet par tādu ražošanu, kurai mēs varam sākt pievienot augstāku pievienoto vērtību - zināšanas. Un tas šajā plānā ir nepietiekoši atspoguļots. To es redzu kā vienu no šī plāna lieliem mīnusiem, bet es ceru, ka nākotnē mēs to varēsim labot. (No zāles: „Laiks! Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Zariņš. Un vēl pats galvenais: es vēlos novēlēt visiem baltus un apcerīgus Ziemassvētkus ne tikai uz ielas, bet arī mājās un savās domās!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Dārgie kolēģi! Katrā ziņā liels paldies ierēdņiem par paveikto darbu un par visiem iesniegumiem. Es katrā ziņā ļoti novērtēju to, ka vairāki no maniem priekšlikumiem ir gan atbalstīti, gan iekļauti Nacionālajā attīstības plānā.

Šeit mēs runājām par cilvēktiesībām, par šo aspektu - tātad par to, lai mūsu sabiedrība būtu līdztiesīga, par to, ka mēs uzlabosim toleranci un vairosim cieņu pret citiem un atšķirīgo, par nediskriminējošu attieksmi darba tirgū, novērsīsim ar dzimumu saistīto vardarbību, atbalstīsim gan ģimenes, gan indivīdus krīzes situācijās un situācijās, kas ir saistītas ar dzimumvardarbību, sniedzot savlaicīgu sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, jo, kā mēs zinām, diemžēl šie rādītāji mums ir diezgan augsti. Diemžēl diezgan liels mums ir gan pašnāvību skaits Latvijā, gan arī nabadzība ģimenēs ar daudziem bērniem vai arī vienam vecākam ar vairākiem bērniem. Kā arī iesniegsim priekšlikumus par garīgās veselības veicināšanu, sekmējot sociālo iestāžu izveidi un darbību.

Tā ka liels paldies par ieguldīto darbu! Strādāsim arī turpmāk, lai mazinātu nabadzību Latvijā.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (No zāles dep. J.Urbanovičs un dep. Dz.Ābiķis: „Komisijas vārdā! Pamēģini tik savējā!”)

Nē, deputāts Sergejs Dolgopolovs piedalīsies debatēs! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Bet aiz viņa nevienu!”)

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Trīs teikumi savā vārdā un viens teikums - komisijas vārdā!

Pirmais teikums. Redzat, ņemot vērā to, ka šā Nacionālā attīstības plāna izstrādātājs ir Ministru kabinets, ir ļoti žēl, ka šodien nav klāt Ministru kabineta pārstāvju, lai viņi nepastarpināti paklausītos to diskusiju, kas izraisījās šinī zālē.

Otrā tēze. Nekas nav iekalts akmenī uz mūžu, it īpaši plāns, ko jūs varat manīt paši. Bet es domāju, ka vairākums šodien bija ieplānojis citus darbus, nevis tikai sēdi.

Trešais. Es domāju, ka apakškomisija, ko mēs esam izveidojuši speciāli, lai uzraudzītu ne tikai Nacionālā attīstības plāna izstrādāšanas procesu, bet arī lai uzraudzītu, kā šis plāns tiks pildīts, apkopos visu, kas šodien tika teikts, un nosūtīs to Ministru kabinetam, kā arī noteikti uzraudzīs to, kas tiks darīts arī turpmāk.

Bet kā pēdējo gribu pateikt, ka visa šī saruna un darbs pie Nacionālā attīstības plāna parādīja, ka šī problēma - plānošanas problēma - ir vitāli svarīga valstij, valsts ekonomikai, valsts sociālajai sfērai un visām pārējām sfērām. Bez plānošanas, haotiski paļaujoties tikai uz tirgus likumiem, panākt rezultātu ir apgrūtinoši.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu un arī apstiprināt Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Tātad Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam ir apstiprināts.

Mums ir jāizskata vēl viena darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Tātad Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par”... vai „pret” ir pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs. Vai jūs runāsiet „par” vai „pret”? Droši vien „pret”.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Divas šīs sastāvdaļas... Lietas sastāvdaļas. Pirmā - par procedūru.

I pirmais, i otrais likumprojekts... likumprojekti ir izstrādāti jau diezgan sen un ļoti ilgi blandījās pa Ministru kabineta koridoriem, kamēr beigu beigās tika izskatīti Ministru kabineta sēdē.

Vēl tālāks ceļš bija no Brīvības ielas līdz Jēkaba ielai, lai nosūtītu šo likumprojektu uz Saeimu.

Šodien, izrādās, mēs strādājam nevis ar likumprojektu, bet ar deputātu iesniegumiem, jo pašu likumprojektu... es atļaušos varbūt padomāt vai izteikt tādu pieļāvumu, ka daudzi deputāti nav lasījuši ne tikai šo likumprojektu, bet arī tā anotāciju.

Otrā - par attiecīgā likumprojekta būtību. Būtība ir šāda: mainīt deputātu skaitu pašvaldībās. Ļoti normāla procedūra. Ļoti normāla, jo tas jau bija darīts vairākas reizes. Pēdējā reize bija tad, kad bija pabeigta administratīvi teritoriālā reforma.

Bet šodien... Anotācijā ir rakstīts, ka tas mazinās ne tikai deputātu skaitu, bet arī budžeta izdevumu daļu, ja nebūs pieņemts otrs likumprojekts, kur ir runa par deputāta statusu. Šis likuma grozījums paredz, ka pašvaldību deputāti (atšķirībā no esošās prakses) strādā 40 stundas nedēļā (darba stundas darba nedēļā!) kā algoti pašvaldības deputāti, un tādā gadījumā ne vienā, ne otrā likumā nav izrēķināta ietekme uz budžetu.

Nākamais arguments. Šodien... Es saprotu, ka vienai otrai partijai varbūt bija ļoti svarīgi atzīmēt savā plānošanas listē, ka, lūk, ir pielikts ķeksītis vienā vai otrā pozīcijā, ka, lūk, reformas ir uzsāktas un mēs turpināsim veikt šīs veiksmīgās reformas arī turpmāk. Bet arī trešā pozīcija šeit neiztur nekādu kritiku. Pašvaldību vēlēšanas de facto jau ir sākušās, de iure sāksies burtiski pēc trijām nedēļām. Janvāra vidus - tas ir tas laiks, kad saskaņā ar mūsu pašu pieņemtajiem likumiem sākas priekšvēlēšanu kampaņa ar līgumu noslēgšanu un tā tālāk. Kas var atļauties mainīt spēles noteikumus spēles procesā? Teiksim, ja notiek futbola mačs, tiesnesis pēkšņi sacītu: „Zināt, 11 futbolisti - tas ir par daudz! Atstāsim uz laukuma kādus sešus septiņus un arī padomāsim, vai turpināt to maču vai neturpināt.”

Man šķiet, ka šoreiz ir runa ne tikai par procedūras... ne par procedūras pārkāpumiem (ir grūti pateikt; mēs paši esam nobalsojuši, ka skatām šodien to), bet par lietas būtību, jo tādā steigā un tādā neizpratnē par procesiem, kuri notiek valstī un pašvaldībās... Diez vai tas būtu pareizi - sasteigt šos likumus.

Es aicinu neatbalstīt ne pirmo, ne otro likumprojektu. Nu, par pirmo mēs jau esam nobalsojuši, par tā nodošanu. Kaut vai otro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Varu piekrist vienam Dolgopolova kunga argumentam, proti, tam, ka dažkārt dokumenti valdības gaiteņos un ceļā no valdības nama līdz parlamentam iet pārāk ilgi. Tā tas tiešām dažkārt ir, un es domāju, ka tur būtu kas darāms, lai tas tiktu uzlabots.

Bet tagad par likumprojekta būtību. Likumprojekts paredz mainīt pašvaldību deputātu skaitu: pašvaldībās, kurās ir līdz 5 tūkstošiem iedzīvotāju, - no 13 deputātiem, kas ir pašlaik, uz 9; pašvaldībās, kurās ir no 5 līdz 20 tūkstošiem, - no pašreizējiem 15 uz 11; pašvaldībās, kurās ir no 20 līdz 50 tūkstošiem, - no 17 uz 13; virs 50 tūkstošiem - no 19 uz 15, un Rīgas domē - no 60 uz 35.

Veicot pašvaldību reformu un apvienojot pašvaldības, pašvaldību domju deputātu skaita palielināšana tika paredzēta kā risinājums pārejas periodam pirmajā sasaukumā pēc administratīvi teritoriālās reformas, un arī tolaik administratīvi teritoriālā reforma paredzēja, ka pašvaldību vēlēšanās skaitam būtu jāsamazinās uz 1100 deputātiem. Ja šī reforma, kā paredzēts likumā, tiktu īstenota, tad arī tas skaits būtu 1150 - ļoti tuvu tam, kas bija paredzēts administratīvajā reformā.

Vispirms par mazajām pašvaldībām. Ir diezgan skaidrs, ka mazajās pašvaldībās (līdz 5 tūkstošiem iedzīvotāju) 13 deputātu ir par daudz; faktiski tāds skaits nav nepieciešams. Diskutēt par Rīgas domi un par lielākām pašvaldībām, protams, ir iespējams, un var būt dažādi argumenti, bet, ja vismaz mazajās pašvaldībās to izdotos izdarīt jau šajā sasaukumā, tas katrā ziņā būtu liels solis uz priekšu.

Tālāk par to, kā šis jautājums varētu tikt risināts komisijā. Protams, komisijā būtu jāuzklausa gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija, visas iesaistītās puses, un tad mēs varētu izlemt, vai šo reformu var pagūt pilnībā pabeigt līdz šīm vēlēšanām vai varbūt to var līdz šīm vēlēšanām pagūt daļēji, vai varbūt pilnībā uz nākošajām. Bet katrā ziņā šobrīd būtu labi, ja likumprojekts vismaz būtu savlaicīgi nodots komisijām. Tas, ka mēs esam nedaudz aizkavējušies līdz šim, nav pamats, lai tālāk kavētu šo procesu.

Tātad aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām, un tad jau tālāk izdiskutēsim, kā un kādā kārtībā tas varētu virzīties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Paldies.

Līdz ar to visi 20.decembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Šī bija pēdējā sēde mūsu ziemas sesijā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Es gribu atgādināt, ka sesija tiek slēgta 27.decembrī. Un rītdien Saeimā pulksten 11.00 ir Ziemassvētku eglīte Saeimas darbiniekiem, un es laipni aicinu piedalīties arī deputātus. Bet tiem, ar kuriem rītdien netikšos... es tiešām tagad izmantošu iespēju novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu, un tās trīs lietas - ticību, cerību un mīlestību! Ticību Ziemassvētku brīnumam, ticību, ka viss ir iespējams, cerību, ka nākamais gads būs labāks par iepriekšējo un ka viss tas, kas ir bijis slikts, ir palicis jau aizmugurē, un, protams, mīlestību. Mīlestību pret cilvēkiem, mīlestību pret savu tuvāko, mīlestību pret savu valsti, un tad jau viss mums izdosies.

Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš, Augusts Brigmanis, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Rasma Kārkliņa... paldies, redzu, Jānis Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Raimonds Vējonis, Jānis Vucāns, Valdis Zatlers.

Paldies par uzmanību. Priecīgus svētkus!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 20.decembra sēdi pasludinu par slēgtu. Tātad tiešām visiem priecīgus svētkus!

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 18.  sēde
2012. gada 20. decembrī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 490/Lp11)
(Dok. Nr. 1638, 1638A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Jaunatnes likumā” (Nr. 491/Lp11)

(Dok. Nr. 1643, 1643A)

   
Priekšlikums - dep. V.Reskājs (par)
   
Par likumprojektu „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” (Nr. 492/Lp11)

(Dok. Nr. 1646, 1646A)

   
Priekšlikums - dep. I.Bišofa (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” (Nr. 493/Lp11)

(Dok. Nr. 1647, 1647A)

   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 494/Lp11)

(Dok. Nr. 1648, 1648A)

   
Par likumprojektu „Grozījums Politisko partiju likumā” (Nr. 495/Lp11)

(Dok. Nr. 1649, 1649A)

   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 496/Lp11)

(Dok. Nr. 1650, 1650A)

   
Par likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 497/Lp11)

(Dok. Nr. 1651, 1651A)

   
Par likumprojektu „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 498/Lp11)

(Dok. Nr. 1652, 1652A)

   
Par likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr. 499/Lp11)

(Dok. Nr. 1653, 1653A)

   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 500/Lp11)

(Dok. Nr. 1654, 1654A)

   
Priekšlikumi - dep. V.Zatlers (par)
  - dep. A.Loskutovs (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 501/Lp11)

(Dok. Nr. 1655, 1655A)

   
Par likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” (Nr. 502/Lp11)

(Dok. Nr. 1671, 1671A)

   
Par likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 508/Lp11)

(Dok. Nr. 1691, 1673A)

   
Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 509/Lp11)

(Dok. Nr. 1692, 1673B)

   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Rasnačam no šā gada 17. decembra līdz 20. decembrim

(Dok. Nr. 1672)

   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gunāram Rusiņam šā gada 20. decembrī

(Dok. Nr. 1695)

   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 20. decembrī

(Dok. Nr. 1696)

   
Lēmuma projekts „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu” (Nr. 324/Lm11)

(Dok. Nr. 1656)

   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Debates Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāre I.Vanaga
  - dep. R.Dzintars
  - dep. Ņ.Ņikiforovs
  - dep. A.Buiķis
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. K.Olšteins
  - dep. G.Bilsēns
   
Paziņojumi
  - dep. V.Orlovs
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Bišofa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. I.Latkovskis
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. R.Dzintars
  Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāre I.Vanaga
  - dep. V.Valainis
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. J.Kursīte-Pakule
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. K.Seržants
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Zatlers
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. J.Vucāns
  - dep. I.Druviete
  - dep. I.Vanaga
  - dep. J.Viļums
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. S.Āboltiņa
  - dep. J.Reirs
   
Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. I.Vanaga
  - dep. A.Buiķis
  - dep. I.Druviete
  - dep. D.Kazāka
  - dep. V.Zatlers
  - dep. J.Klaužs
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. J.Reirs
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Kursīte-Pakule
   
Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 326/Lm11)

(Dok. Nr. 1678)

   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 327/Lm11)

(Dok. Nr. 1679)

   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā” (Nr. 328/Lm11)

(Dok. Nr. 1680)

   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas” (Nr. 329/Lm11)

(Dok. Nr. 1681)

   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 330/Lm11)

(Dok. Nr. 1682)

   
Lēmuma projekts „Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku” (Nr. 331/Lm11)

(Dok. Nr. 1699)

   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Debates - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 462/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 1520)

   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 415/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 1633)

   
Ziņo - dep. G.Igaunis
   
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 21/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 1644)

   
Ziņo - dep. K.Krēsliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 12/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 1657)

   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 416/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 1658)

   
Ziņo - dep. I.Meļņikovs
   
Likumprojekts „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” (Nr. 315/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 1660)

   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 10/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 1663)

   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 11/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 1664)

   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 342/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 1666)

   
Ziņo - dep. V.Poriņa
   
Debates - dep. J.Dombrava
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, V.Reskāja, V.Nikonova un A.Jakimova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim „Par zinātnes infrastruktūras projektiem un to finansēšanu” (Nr. 26/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 369/Lp11) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 1667)

   
Ziņo - dep. A.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 481/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 1576, 1635)

   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 427/Lp11) (1. lasījums)

(Dok. Nr. 1373, 1636)

   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 431/Lp11) (1. lasījums)

(Dok. Nr. 1379, 1639)

   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 422/Lp11) (1. lasījums)

(Dok. Nr. 1364, 1640)

   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 363/Lp11) (2. lasījums)

(Dok. Nr. 1641)

   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 241/Lp11) (1. lasījums)

(Dok. Nr. 783, 1612, 1612A)

   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Judins
  - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 446/Lp11) (2. lasījums)

(Dok. Nr. 1645)

   
Ziņo - dep. E.Demiters
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 224/Lp11) (1. lasījums)

(Dok. Nr. 716, 1659)

   
Ziņo - dep. V.Valainis
   
Debates - S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr. 137/Lp11) (2. lasījums)

(Dok. Nr. 1662)

   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” (Nr. 418/Lp11) (2. lasījums)

(Dok. Nr. 1665)

   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 304/Lp11) (2. lasījums)

(Dok. Nr. 1668)

   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Debates - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. K.Olšteins
  - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. I.Zariņš
  - dep. K.Olšteins
  - dep. B.Cilevičs
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 244/Lp11) (2. lasījums)

(Dok. Nr. 1670)

   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 488/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 1628, 1693)

   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījumi Meža likumā” (Nr. 502/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 1671)

   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014. - 2020. gadam” (Nr. 325/Lm11)

(Dok. Nr. 1661)

   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Debates - dep. J.Tutins
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. V.Reskājs
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. L.Čigāne
  - dep. A.Buiķis
  - dep. J.Lāčplēsis
  - dep. I.Bite
  - dep. A.Barča
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. V.Reskājs
  - dep. J.Viļums
  - dep. J.Dombrava
  - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Zariņš
  - dep. D.Kazāka
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Par likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Nr. 503/Lp11)

(Dok. Nr. 1675, 1673C)

   
Par likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 504/Lp11)

(Dok. Nr. 1676, 1673D)

   
Priekšlikumi - dep. S.Dolgopolovs (pret)
  - dep. E.Cilinskis (par)
   
Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Klementjevs

 

Balsojumi

Datums: 20.12.2012 09:26:48 bal001
Par - 54, pret - 32, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (500/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 20.12.2012 09:27:31 bal002
Par - 53, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (501/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 20.12.2012 09:29:20 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gunāram Rusiņam šā gada 20.decembrī

Datums: 20.12.2012 09:29:49 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 20.decembrī

Datums: 20.12.2012 14:08:18 bal005
Par - 64, pret - 24, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Jura Ekmaņa apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:08:44 bal006
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Andra Teikmaņa apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:09:07 bal007
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Inetas Tamanes apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:09:29 bal008
Par - 77, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Aigara Rostovska apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:09:52 bal009
Par - 78, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Jāņa Rozenblata apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:10:13 bal010
Par - 71, pret - 16, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Jāņa Vētras apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:10:36 bal011
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Tatjanas Volkovas apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:10:57 bal012
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Viļņa Rantiņa apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:11:20 bal013
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Ilzes Trapencieres apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:11:39 bal014
Par - 37, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Edvarda Ratnieka apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:12:02 bal015
Par - 89, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Jura Zaķa apstiprināšana. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (324/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:13:14 bal016
Par - 72, pret - 15, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku (331/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.12.2012 14:15:17 bal017
Par - 48, pret - 38, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (503/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.12.2012 14:16:24 bal018
Par - 47, pret - 40, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (504/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.12.2012 14:17:42 bal019
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (326/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:18:06 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (327/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:18:27 bal021
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā (328/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:18:50 bal022
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas (329/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:19:14 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (330/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:28:20 bal024
Par - 67, pret - 13, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku (331/Lm11)

Datums: 20.12.2012 14:29:36 bal025
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (462/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2012 14:30:29 bal026
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (415/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 14:31:54 bal027
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (21/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 14:33:51 bal028
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (12/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 14:34:57 bal029
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (416/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 14:35:42 bal030
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā (315/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 14:39:36 bal031
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (10/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 14:50:51 bal032
Par - 33, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (11/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 14:51:12 bal033
Par - 32, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (11/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 14:51:52 bal034
Par - 59, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (11/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 14:57:40 bal035
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (342/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 15:35:36 bal036
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (369/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.12.2012 15:36:41 bal037
Par - 52, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (481/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 15:37:02 bal038
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (481/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 15:38:09 bal039
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (427/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 15:40:29 bal040
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (431/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 15:42:09 bal041
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (422/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 15:43:52 bal042
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (363/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 15:54:11 bal043
Par - 36, pret - 43, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (241/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 15:55:41 bal044
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (446/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:00:33 bal045
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (224/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:04:13 bal046
Par - 35, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:05:30 bal047
Par - 35, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:06:08 bal048
Par - 35, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:06:33 bal049
Par - 33, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:09:14 bal050
Par - 33, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:16:48 bal051
Par - 51, pret - 23, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:17:13 bal052
Par - 50, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:17:40 bal053
Par - 50, pret - 23, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:24:40 bal054
Par - 54, pret - 1, atturas - 34. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:26:07 bal055
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (418/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:44:53 bal056
Par - 46, pret - 12, atturas - 20. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 16:58:54 bal057
(atkartots balsojums).
Par - 49, pret - 29, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 20.12.2012 17:00:32 bal058
Par - 49, pret - 29, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 20.12.2012 17:05:03 bal059
Par - 57, pret - 29, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:05:37 bal060
Par - 33, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:06:05 bal061
Par - 57, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:07:31 bal062
Par - 7, pret - 56, atturas - 27. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:08:00 bal063
Par - 33, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:08:40 bal064
Par - 2, pret - 85, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:09:12 bal065
Par - 1, pret - 85, atturas - 5. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:09:41 bal066
Par - 0, pret - 87, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:10:33 bal067
Par - 56, pret - 32, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:11:01 bal068
Par - 57, pret - 31, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:11:32 bal069
Par - 0, pret - 86, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:12:02 bal070
Par - 58, pret - 31, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:12:31 bal071
Par - 58, pret - 30, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:13:02 bal072
Par - 58, pret - 30, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:13:27 bal073
Par - 34, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:13:56 bal074
Par - 32, pret - 58, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:14:30 bal075
Par - 32, pret - 58, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:14:55 bal076
Par - 44, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:15:32 bal077
Par - 33, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:16:35 bal078
Par - 58, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:18:44 bal079
Par - 24, pret - 59, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10.01.2013. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:19:07 bal080
Par - 82, pret - 5, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 04.01.2013. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:21:47 bal081
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (244/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:24:43 bal082
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Jūras kodeksā (488/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:25:02 bal083
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (488/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:27:37 bal084
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Meža likumā (502/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 17:28:03 bal085
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (502/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.12.2012 18:50:28 bal086
Par - 81, pret - 0, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam (325/Lm11)

Datums: 20.12.2012 18:51:24 bal087
Par - 47, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (503/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 20.12.2012 18:59:31 bal088
Par - 42, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (504/Lp11), nodošana komisijām




 

Frakciju viedokļi
2012.gada 20.decembrī

 

Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies Saeimas rudens sesijas pēdējā sēde un skan raidījums „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Dzintars Zaķis.

 

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

 

Labvakar, godājamie radioklausītāji! Šodien bija Saeimas rudens sesijas pēdējā sēde jeb, tā vienkāršāk izsakoties, šī gada pēdējā Saeimas sēde. Gads mums ir bijis samērā grūts, bet pēc krīzes gadiem tas ir pirmais, kad mums ir stabila ekonomika, un, raugoties uz nākotni, jau redzam izaugsmi.

Saeimā darbs ir bijis pietiekami intensīvs. Un, kā jau katrā jaunā Saeimā, šī gada laikā daudzi jaunie kolēģi no iesācējiem politikā ir jau kļuvuši par nopietniem politiķiem.

Pēdējās divas Saeimas sēdes tam bija pierādījums, jo, raugi, vakar mums... nevis vakar, bet pagājušajā nedēļā, pagājušajā ceturtdienā, mums bija ļoti kvalitatīva diskusija par eiro ieviešanas jautājumu un šodien bija nebūt ne mazāk kvalitatīva diskusija par būtiskiem jautājumiem, un būtiskākais no tiem bija Nacionālais attīstības plāns. Izrunājām visu. Visi, kas uzskatīja par vajadzīgu argumentēt, kāpēc viņi Nacionālo attīstības plānu atbalsta vai neatbalsta, diskutēja. Rezultāts ir tas, ka ar pārliecinošu balsu vairākumu mēs esam pieņēmuši dokumentu, kurš nākamajiem gadiem mums faktiski iezīmē, kā valsts attīstīsies, un ne tikai kaut kādā vēlējuma vai apraksta formātā, bet arī precīzi iezīmē to, kādas finanses kādām aktivitātēm būs paredzētas. Šāda veida Nacionālo attīstības plānu faktiski Latvijas vēsturē vēl mēs neesam pieņēmuši. Šis būs pirmais, un tā, manuprāt, ir ļoti būtiska un nozīmīga prakse.

Otra lieta, ko vēlos atzīmēt. Šodien ievēlējām Augstākās izglītības padomi un ievēlējām arī Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšnieka vietnieku.

Būtiska lieta, ko šodien pieņēmām otrajā lasījumā, ir likumprojekts „Fiskālās disciplīnas likums”. Tātad tas būs likums, ar kuru mēs centīsimies noregulēt to, kā Latvijā tiek plānots budžets, kā tiek plānota visa finanšu un saimnieciskā (no valsts skatpunkta) aprite. Centīsimies turēties pie principa, ka Latvijā arī politiķi dzīvo pēc tāda, teiksim, laba saimnieka principa, respektīvi, tērē tik, cik nodokļos ieņem, nevis vairāk un tad, kad ir varbūt labāki gadi, kaut ko uzkrāj sliktākiem gadiem.

Diskusijas arī šodien bija, manuprāt, ļoti kvalitatīvas.

Viena no lietām, kuras es vēlos atzīmēt, ir tā, ka mums parādījās tāda interesanta tendence, kas iepriekš varbūt nebija novērota, proti, viena no mūsu koalīcijas partijām, proti, Reformu partija, ir uzsākusi praksi, kas varbūt bija aktuāla pagājušajā Saeimā, kuru atlaida Zatlera kungs, respektīvi, uzsākusi praksi kopā ar opozīciju pieņemt virkni lēmumu. Manuprāt, šī prakse nebūt nav no tām labākajām, un es ļoti ceru, ka nākamajā gadā šāda prakse tiks izskausta.

Un noslēgumā es vēlos pateikt sekojošo. Es visiem jums, mani mīļie radioklausītāji, vēlos novēlēt gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus. Es vēlos jums novēlēt mieru un saticību ģimenē.

Un vēl jo vairāk es vēlos jums novēlēt, lai nākamajā gadā jūs tiktu galā paši saviem spēkiem un lai jums ir laba veselība!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim.

Tagad vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim.

 

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

 

Labvakar, godājamie radioklausītāji! Šodienas sēdē bija divas galvenās diskusijas, un viena no tām bija par Augstākās izglītības padomi. Un, lai gan tā diskusija bija par... par vai pret atsevišķu Augstākās izglītības padomes locekļu apstiprināšanu, tā pēc būtības bija par to, kā mums sasniegt kvalitatīvāku augstāko izglītību valstī. Es domāju, ka visi deputāti ir vienisprātis, ka ir nepieciešamas pārmaiņas un ka ir vajadzīga kvalitatīvāka augstākā izglītība.

Un otra diskusija bija par Nacionālo attīstības plānu. Nacionālais attīstības plāns ir dokuments, kas noteiks finansējuma izlietojumu, noteiks attīstības galvenos virzienus laika posmā līdz 2020.gadam. Un arī šajā Nacionālajā attīstības plānā ļoti liela loma ir tieši izglītības un zinātnes virzienam... kā mums faktiski sakārtot šīs jomas, kā mums investēt šajās jomās.

Runājot par Nacionālo attīstības plānu, jāteic, ka ir prieks, ka Nacionālajai apvienībai ir izdevies ļoti garās un grūtās diskusijās panākt adekvātu kultūras finansējumu gan attiecībā uz kultūras objektiem, gan arī attiecībā uz radošām industrijām. Tātad, no vienas puses, mēs atbalstām tradicionālo kultūru, un, no otras puses, kultūrai šajā laika periodā radām iespējas vēl vairāk kļūt par eksportspējīgu industriju.

Protams, ir svarīgas arī ražojošās industrijas. Un līdz ar to uzdevums, kas mums būs nākošajā laika periodā, ir... Vai šis Nacionālais attīstības plāns... vai tie uzdevumi arī tiesiskās vides sakārtošanai, administratīvo šķēršļu likvidēšanai būs pietiekami, lai varētu veidot reālu industriālo attīstību, kas faktiski ir nepieciešama, Latvijai iestājoties eirozonā? Mums ir tomēr jābūt ar pozitīvu... pamazām jākļūst... jānonāk pie pozitīvas eksporta un importa bilances, un tas ir ļoti svarīgi. Tā ka droši vien vēl viss nav paveikts, bet ir sperti vairāki soļi šajā virzienā, un patiešām arī debates bija ļoti kvalitatīvas, un prieks, ka mums ir izdevies Nacionālo attīstības plānu tomēr izveidot diezgan spēcīgu un sabalansētu.

Tie arī bija galvenie jautājumi. Nākamajā gadā mums būs arī vēl daudz jārunā par pašvaldību lietām, jo vairāki likumprojekti vēl ir atvērti un ir dažādi viedokļi. Taču šobrīd es gribu novēlēt visiem radioklausītājiem priecīgi sagaidīt svētkus, atpūsties un gūt jaunu darba sparu nākamajam gadam!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Eināram Cilinskim.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

 

Labvakar, godātie klausītāji! Šodien bija ļoti intensīva un gara sēde ar vairākām ļoti labām diskusijām.

Es gribu atzīmēt, manuprāt, galvenos jautājumus, kas tika skatīti šīsdienas sēdē.

Pirmkārt, ir iesniegta likumprojektu pakete par brīvprātīgo darbu, kuru izstrādājusi Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa. Likumprojekts „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” atrisinās diezgan paradoksālo situāciju, ka tie cilvēki, kuri vēlas brīvprātīgi strādāt, piemēram, tādās vietās kā slimnīcas, pēc būtības nevar to darīt, jo, lūk, tad varētu atnākt Valsts ieņēmumu dienests un pieprasīt darba līgumu un tā tālāk.

Otrkārt, šodien tika nodots komisijām likumprojekts par reliģisko svētku dienām, kurš paredz, ka... Tad, kad šis likumprojekts tiks pieņemts visos trijos lasījumos, katram Latvijas iedzīvotājam būs iespēja, iepriekš paziņojot par to darba devējam, dabūt vēl vienu svētku dienu no dažām iespējamām dienām. Piemēram, šādi varētu sev tomēr dabūt iespēju svinēt savus svētkus arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuri ir pareizticīgie.

Trešais svarīgais jautājums, protams, bija Augstākās izglītības padomes locekļu ievēlēšana. Te iezīmējās ļoti būtiskas domstarpības starp Reformu partijas pozīciju un koalīcijas partijām.

Es atgādināšu, ka, mūsuprāt, augstākās izglītības sektors pēc būtības ir pēdējais sektors Latvijas ekonomikā, kurš šobrīd nav starptautiski konkurētspējīgs. Es domāju, ka mēs varam veikt ļoti krasu salīdzinājumu ar mūsu kaimiņvalsti Igauniju: Igaunijas universitātes ieņem ļoti cienījamas vietas starptautiskajos augstskolu reitingos. Un, ja mēs runājam par zinātni, tad jāteic, ka Igaunijas zinātnieku publikāciju skaits starptautiski atzītos žurnālos ir apmēram piecas reizes lielāks nekā Latvijas zinātniekiem. Tā tas ir, lai gan Latvijai un Igaunijai ir apmēram līdzīgs – tomēr diezgan līdzīgs! – tas finansējuma līmenis.

Ja mēs runājam konkrēti par Augstākās izglītības padomi, tad... Ir skaidrs, ka šī iestāde pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ir otrā iestāde, kura valstī ir atbildīga par situāciju augstākajā izglītībā. Diemžēl pēdējo četru gadu laikā šī padome ir bijusi pilnīgi pasīva attiecībā uz to, kas notiek augstākās izglītības jomā. Tātad... Ja mēs izmantosim analoģiju ar uzņēmumu, kurš ir ilgstoši strādājis ar zaudējumiem, neapmierinoši, tad ir diezgan skaidrs, ka par to atbildība jānes šāda uzņēmuma valdei. Tātad mēs nevaram atbalstīt šo Augtākās izglītības padomi un nevaram atbalstīt nevienu no tiem cilvēkiem, kas darbojās iepriekšējā Augstākās izglītības padomē.

Bet koalīcijas partneriem diemžēl bija citi uzskati, un acīmredzot ar savu balsojumu koalīcijas partneri ir tomēr apliecinājuši tādu pozīciju, ka, viņuprāt, ar situāciju augstākajā izglītībā viss ir kārtībā.

Un pēdējais svarīgais balsojums bija par Nacionālo attīstības plānu, bija arī diezgan kvalitatīvas diskusijas pēc būtības. Protams, šis Nacionālais attīstības plāns varētu būt labāks. Mēs no savas puses esam panākuši diezgan ievērojamus rezultātus. Tā, piemēram, esam panākuši ievērojamu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei – gandrīz 200 miljonu latu apmērā, un līdz ar to, mēs esam diezgan... samērā apmierināti ar šo galarezultātu.

Tie bija, manuprāt, galvenie jautājumi, par kuriem šodien diskutējām.

Ar šo es dodu vārdu savam kolēģim no „Saskaņas Centra” – Tutina kungam.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Atgādinu, ka pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un tagad vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labvakar, godātie radioklausītāji! Kopš 11.Saeimas darbības uzsākšanas pagājis viens gads. Es uzskatu, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti parlamentā ir aktīvi strādājuši, lai godprātīgi pārstāvētu vēlētāju intereses. Skaitļi runā paši par sevi, tāpēc nosaukšu tikai dažus no tiem.

Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir iesnieguši 31 likumprojektu, un no tiem 14 likumprojektus Saeima atbalstījusi nodošanai komisijām. Diemžēl jāatzīmē, ka gandrīz visi ir iegūluši atbildīgajās komisijās un tālāk netiek virzīti. Secinājums ir ļoti vienkāršs: koalīcija publiski nevar iebilst pret mūsu labajām idejām, bet vēlāk tās nevirza izskatīšanai un pieņemšanai, izmantodama savas vairākuma tiesības.

Par Saeimā skatāmiem 163 likumprojektiem mūsu frakcijas deputāti iesnieguši vairākus simtus priekšlikumu, no kuriem vairums Saeimā netika atbalstīti. Netika atbalstīti ar dažādu argumentāciju, bet bieži vien arī bez argumentācijas.

Visspilgtāk par to liecina mūsu 79 priekšlikumi, kuri tika iesniegti likumprojektam „Par valsts budžetu 2013.gadam”.

Izmantojot Saeimas kārtības rullī paredzēto procedūru, ministriem iesniegti Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu 16 jautājumu bloki un pieci pieprasījumi valdības vadītājam Dombrovskim par vairākiem acīm redzamiem likuma pārkāpumiem, taču koalīcijas balsošanas mašīna nostrādāja labi un pieprasījumi tika noraidīti.

Darbojoties opozīcijas režīmā – esam opozīcijā valdībai, bet ne Latvijas tautai! –, mums tomēr ir izdevies panākt arī konkrētas labas lietas, piemēram, nodrošināt pensijas vecuma pieaugumu lēnākā tempā, nekā to paredzēja valdība, rosināt Saeimas komisijās un Saeimas sēdēs diskusijas par mūsu vēlētājiem svarīgiem jautājumiem.

Pēc mūsu deputātu iniciatīvas tika pievērsta uzmanība svarīgam jautājumam par to, ko saprast ar jēdzienu „bezmaksas izglītība”, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu skaidri zināms, kādu daļu izglītības procesā apmaksā valsts. Minēto iniciatīvu faktiski jau tagad ir pārņēmusi valdība un tiesībsargs, un, kaut arī mūsu iniciētais likumprojekts ir viens no tiem, kuri iegūluši komisijās, daļēji mērķis ir sasniegts.

Būtisks, manuprāt, ir arī mūsu ierosinājums piešķirt godazīmi visiem Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuri, riskēdami ar savu veselību un dzīvību, veica glābšanas darbus, piedaloties avārijas seku likvidēšanā. Uzskatu, ka tā tiktu izrādīta vislielākā cieņa un gods šiem cilvēkiem, kuriem mūsdienās nav viegla dzīve gan veselības problēmu, gan nepietiekama sociālā nodrošinājuma dēļ.

Pēc mūsu iniciatīvas Satversmes tiesā ir ierosinātas divas lietas. Esam apstrīdējuši atbilstību vairākām Satversmes normām... esam apstrīdējuši likumā par pensijām ietverto regulējumu. Tas ir jautājums par piemaksu nepiešķiršanu tiem pensionāriem, kuriem pensiju piešķir pēc šā gada 1.janvāra. Un apstrīdējām arī Ministru kabineta noteikumus, kas arī pēc šā gada 1.janvāra paredz nevienlīdzīgu attieksmi kompensējamo zāļu piešķiršanā Latvijas iedzīvotājiem.

Vēlos atgādināt, ka mūsu rokās ir tikai tie instrumenti, kuru lietošanu atļauj Latvijas Republikas Satversme, Saeimas kārtības rullis un citi likumi. Taču, veiksmīgi tos izmantojot, mēs neļaujam valdošajai koalīcijai iegrimt pašapmierinātībā. Turklāt esmu pārliecināts, ka sabiedrības vairākums sociālo taisnīgumu vērtē krietni augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārēju labklājību. Domāju, ka tieši sociālais taisnīgums un labklājība ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis. Ar vienu nosacījumu. Ar nosacījumu, ka cilvēku prātus nav aptumšojuši saukļi par etniskumu un oligarhiem.

Ar gaismu un ticību lai jūsu mājās atnāk Ziemassvētki, ar laimi un panākumiem – jaunais 2013.gads! Domāsim labas domas un darīsim labus darbus! Esmu pārliecināts, ka labais darbs vienmēr uzvar.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka.

 

I.Līdaka (ZZS).

 

Labvakar, cienījamie klausītāji! Protams, liels gods būt pēdējam runātājam šā gada pēdējā raidījumā „Frakciju viedokļi”. Līdz ar to man gribas sākt ar to labo. Raugiet, varu mierīgu sirdi apsveikt patiešām 10 no 11 Augstākās izglītības padomes locekļiem un, protams, izteikt līdzjūtību Latvijas studentijai, kuras izvirzīto pārstāvi Ratnieka kungu Saeima tomēr neapstiprināja darbam Augstākās izglītības padomē. Neapstiprināja acīmredzot tāpēc, ka viņš kādreiz pārāk bargi ir... varbūt iebildis pret visusvētā Ķīļa kunga reformu plāniem.

Varam arī apsveikt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar jaunu priekšsēdētāja vietnieku – Pēteru Putniņu.

Un varu apsveikt arī Reformu partiju, jo šodien, plecu pie pleca cīnīdamies patiešām sīvā cīņā ar oponentiem, mēs tomēr kopā (ZZS un Zatlera Reformu partija jeb Reformu partija, kā tagad to sauc) panācām, mūsuprāt, ļoti sakarīgas izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā: virszemes televīzijas skatītājiem patiešām būs panākts draudzīgs modelis turpmākajam laika posmam pēc 2012.gada – gan maciņiem draudzīgs, gan arī satura ziņā. Manuprāt, patiešām labs risinājums.

Interesantas debates, protams, bija arī par Nacionālo attīstības plānu, par kuru pozīcijas deputāti bija patiešām stāvā sajūsmā, bet ZZS bija daudz mazākā sajūsmā. Protams, sapratām, ka šis plāns ir vajadzīgs, ir nepieciešams kā tāds, lai nodrošinātu Eiropas finansējuma piesaisti, bet tā saturs nu nekādi mūs neapmierināja. Balsojām dažādi: cits atturējās, cits balsoja „par”. Es personīgi atturējos, jo nesaskatīju šinī Nacionālajā attīstības plānā tā dēvēto ilgtspēju. Raugiet, manuprāt, vispār šis sauklis „ekonomiskais izrāviens”, kas ir Nacionālā attīstības plāna pamatā, nevar būt mērķis, nu, nevar būt cilvēkam mērķis skriet! Mērķis var būt, teiksim, skrienot atgūt veselību, skrienot nonākt pie kāda mērķa, bet pati skriešana – tā ir bezmērķīga, ja nav cita mērķa. Un tas pats sakāms arī par šo saukli – „ekonomiskais izrāviens”. Ekonomiskais izrāviens, cienījamie klausītāji, nevar būt mērķis, jo tā ir vienkārši darbība. Uz kurieni tā ved? Uz kaut kādu... atkal izrāvienu. Nu nevar būt tā, ka ekonomiskais izrāviens ir atrauts no šiem resursiem! Mēs Nacionālajā attīstības plānā solām visu attīstīt – visur būšot pieaugums, dabas resursu izmantošana būšot intensīvāka –, bet nekur ne ar vienu vārdu netiek bilsts par to, kā tad tas viss tiks uzraudzīts, lai mēs nepārtērētu šos dabas resursus. Un tāpēc mani arī bažīgu darīja Nacionālā attīstības plāna... tā dēvētais stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kuru izstrādāja neatkarīgu ekspertu grupa. Viņi ir ļoti bažīgi, vai tiešām netiks pārāk ekspluatēti mūsu dabas resursi.

Un vēl. Protams, gribu teikt, ka šis gads Zaļo un Zemnieku savienībai bija ļoti interesants. Ilgus gadus ZZS bija valdībā, bija valdošajā koalīcijā, bet šis gads mums pagāja, sēžot opozīcijā. Taču mēs par to neskumstam, jo veicinājām daudzas diskusijas par... kaut vai par šo pašu Visaginas atomelektrostaciju. Lai cik valdība bija negribīga par to runāt, tomēr nācās šeit, parlamentā, par to tiešām runāt. Tāpat arī par eiro ieviešanu bija garas debates. Opozīcija strādā, kā opozīcijai pienākas strādāt, veicinot sarunas, veicinot debates un līdz ar to arī informācijas nokļūšanu līdz jums.

Un visbeidzot es jums visiem, neskatoties uz to, ka rītdien it kā iestāšoties pasaules gals, vēlu priecīgus, jaukus Ziemassvētkus un – pats galvenais! – laimīgi sagaidīt nākošo gadu, kurš tiek dēvēts par Melnās ūdensčūskas gadu. Šis raksturojums pilnībā atbilst zalktim. Zalktis – tā ir karaliska čūska ar savu dzelteno kroni galvā. Tātad novēlu jums arī karaliski veiksmīgu nākošo gadu!

Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Līdz ar to šī gada pēdējais radījums „Frakciju viedokļi” izskan. Paldies, ka klausījāties. Lai jums gaiši un jauki svētki, un uz sadzirdēšanos nākamgad!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav