Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitā sēde
2012.gada 22.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Nu mēs varam sākt Saeimas 22.novembra sēdi.

Sēdes darba kārtības pirmā sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Ņikiforova, Rubika, Pimenova un Jakimova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā!”) Deputāti lūdz balsojumu...

Ā! „Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.

V.Reskājs (SC).

Labdien vēlreiz! Šis likumprojekts ir tapis pēc diskusijām ar mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem. Grozījumu mērķis ir minēto uzņēmēju atbalstīšana, jo viņi ir sašutuši par nevienlīdzīgām iespējām attīstīties mazajam, vidējam un lielajam biznesam.

Šobrīd Latvijā ir vesela virkne uzņēmumu, kuriem, pārdzīvojot pasaules ekonomiskās krīzes smagākos gadus, ir ievērojami samazinājies brīvo resursu apjoms. Līdz ar to tiem iespējas attīstīties ir ļoti nelielas. Par papildu slogu kalpo arī liela parādu nasta. Tas nozīmē, ka uz Latvijā pieejamiem atbalsta pasākumiem praktiski var pretendēt un attiecīgos līdzekļus apgūt tikai lielā biznesa pārstāvji. Piemēram, lai apgūtu Eiropas Savienības fondu naudu, ir nepieciešams no sākuma projektā ieguldīt visu naudu pašam. Tas nozīmē, ka nauda tiek iesaldēta projektā uz nenoteiktu laiku. Tādu „šiku” vairākums maza un vidēja izmēra uzņēmumu atļauties nevar.

Tas pats attiecas arī uz atbalstu no banku puses. Lai dabūtu finansējumu, bankas prasa nodrošināt garantijas, ieķīlājot kaut ko no uzņēmuma īpašumiem. Bet ko var ieķīlāt, ja viss jau ir ieķīlāts krīzes gados?

Tāpēc uzņēmēji man atgādināja par pantu, kurš likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” eksistēja līdz 2004.gadam un sakarā ar kuru uzņēmēji varēja pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm. Tāda veida atlaides palīdzētu ietaupītos līdzekļus ieguldīt uzņēmuma attīstībā, samazināt parāda apjomu un radīt jaunas darba vietas.

Aicinu arī pievērst uzmanību efektam, kuru aprakstīja amerikāņu ekonomists Artūrs Lafers. Viņš izskaitļoja, ka nodokļu ieņēmumi var sasniegt maksimumu tad, kad valstī ir optimāla un sabalansēta nodokļu sistēma. Pretējā gadījumā plaukst ēnu ekonomika.

Ņemot vērā faktu, ka Latvija ir viena no tām piecām valstīm, kurām Eiropas Savienībā ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, un Lafera teoriju, nodokļu atlaides mazajam un vidējam biznesam mazinātu ēnu ekonomiku un kopumā palielinātu ienākumus valsts budžetā.

Saeimas priekšsēdētāja savā svinīgajā uzrunā 18.novembrī teica: „Latvija tikai atgūstas no krīzes. Daudzi ir zaudējuši darbu, daudzi iegrimuši parādos vai cīnās par sava biznesa izdzīvošanu un iespējām pienācīgi nodrošināt un izskolot bērnus,” – tādā veidā pasvītrodama to, ko es jums šodien teicu. Daudzi ir iegrimuši parādos un cīnās par sava biznesa izdzīvošanu.

Āboltiņas kundze savā svinīgajā uzrunā arī uzdeva jautājumu: „Vai, apzinoties pēckrīzes sarežģīto situāciju, mēs spējam parlamentā paveikt ko paliekošu ekonomiskās situācijas pilnīgai atveseļošanai?” (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns!”) Šo jautājumu šodien vēlos uzdot arī es. Vai mēs spējam? Vai mēs spējam sadzirdēt cilvēku problēmas? Vai mēs spējam laikus reaģēt uz tām? Vai mēs to spējam?

Iespējams, ka šobrīd piedāvātais variants nav pats labākais veids, kā var atbalstīt mūsu uzņēmējus un radīt vienlīdzīgākus apstākļus konkurencei un attīstībai. Tomēr tas ir viens no priekšlikumiem, ko šobrīd piedāvā daļa Latvijas uzņēmumu.

Ja kādam ir ko teikt, kāpēc šis priekšlikums ir nepareizs, – lūdzu! Taču kopā ar kritiku es vēlos dzirdēt arī alternatīvus priekšlikumus.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pašreizējā situācijā ir lūgums šo likumprojektu neatbalstīt. Mums uzņēmējiem ir samērā plašas iespējas piedalīties dažādās uzņēmējdarbības formās, sākot no mikrouzņēmumiem, kur nodoklis ir tikai 9 procenti, un beidzot ar akciju sabiedrībām, kur ir citi nodokļi. Pēc Eurostat nodokļu indeksa pagājušajā nedēļā paziņotā, Latvijā ir viena no zemākajām nodokļu masām Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs. Mums ir viszemākā nodokļu masa!

Kolēģi! Samazinātie nodokļi ir arī iespēja nākotnē nefinansēt ļoti svarīgas valsts programmas – algas pedagogiem, algas medicīnā strādājošajiem, algas drošības iestādēs strādājošajiem. Katrs šāds samazinājums nedod mums nākotnē finansējumu. Sagatavotajā likumprojektā ir rakstīts, ka, samazinot šos nodokļus, būs pieaugums budžetos. Es ļoti apšaubu šādu sagatavoto anotāciju un uzskatu, ka šis likumprojekts nav atbalstāms nodošanai komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Viens ir runājis „par”, viens – „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Ņikiforova, Rubika, Pimenova un Jakimova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 44, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Seržanta, Līdakas, Klauža un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” ir mūsu sagatavots, un es vēlos šodien jums, kolēģi, teikt, kādu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, lai palīdzētu valdībai izpildīt to solījumu, kas šodien ir likumā „Par valsts pensijām”, - atsākt pensiju indeksāciju 2014.gadā. (No zāles dep. J.Reirs: „Mēs palīdzēsim, Barčas kundze!”)

Bet ir vēl viena būtiska lieta, ko reizēm kolēģi varbūt neievēro, - diezgan bieži, it sevišķi pēdējā laikā, parlaments saņem likumprojektus un grozījumus kādā atsevišķā likumā, manuprāt, diezgan novēloti. Un tad mēs cīnāmies, un ik pa brīdim komisijas tēlo ugunsdzēsēju brigādi, lai likumus varētu savlaicīgi izskatīt un lai likumi varētu stāties spēkā. To es runāju, balstoties uz to pieredzi, diezgan rūgto pieredzi, kāda ir bijusi Sociālo un darba lietu komisijā. Un tādēļ ir šie grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kur tik un tā būs nepieciešams grozīt 26.pantu, lai precizētu un noteiktu, kā tad notiks ar 2014.gadu indeksācija.

Mūsu priekšlikumā, kolēģi, jūs redzat, ka mēs piedāvājam divas reizes gadā indeksēt pensijas tām personām, kuru pensijas apmērs nepārsniedz četrkārtīgu sociālā nodrošinājuma pabalstu: tas ir 45 lati reiz četri, kas veido 180 latus. Vēlos jums, kolēģi, teikt, ka tādu pensionāru Latvijā - valsts vecuma pensijas, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmēju, kuriem pienāktos šī indeksācija ar nākošo gadu, - ir vairāk nekā 400 tūkstoši. Tas ir ievērojami daudz. Ievērojami daudz!

Otrkārt. Mūsu priekšlikumā jūs redzat, ka vienu reizi gadā ir paredzēta indeksācija tām personām, kuru pensijas apmērs pārsniedz 180 latus, bet jūs likumprojektā redzat arī pensiju indeksāciju aprīlī un pensiju indeksāciju oktobrī.

Kolēģi, ir vēl viena būtiska lieta! Valdība ir skaidri un gaiši pateikusi, ka ar 2014.gadu finansējums piemaksām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tiks pārņemts... pārlikts uz valsts pamatbudžetu, kā tam pēc taisnības būtu jau bijis jābūt visu iepriekšējo gadu laikā. Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas budžetā paliek līdzekļi, kuri šodien tiek tērēti... vismaz nākošajā gadā tie būs 135 miljonu latu apmērā.

Godātie kolēģi! Kādēļ tagad ir iesniegts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””? Tikai tādēļ, lai mēs varētu izdiskutēt ar sabiedrības pārstāvjiem, kā labāk to darīt. Pilnīgi iespējams, ka ir jābūt citiem parametriem: var būt vēl mazāka pensija, var būt lielāka... Es domāju, ka, sagatavojot atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 87.pantam, tā, kā tas ir noteikts... ja likumprojektu nodosim atbildīgajai komisijai, tad notiks šīs diskusijas ar sabiedrību. Protams, atzinumu tad sniegs finanšu ministrs, kā rakstīts likumā, un, protams, atbildīgā ministrija, un tiks sagatavota anotācija, kā tas ir noteikts Saeimas kārtības ruļļa 87.pantā, tādēļ anotāciju jūs šodien neredzat.

Kolēģi, aicinu saspringt un, tāpat kā ļoti daudzas augstas amatpersonas jau ir teikušas svētku laikā, padomāt par ikvienu un par ikkatru mūsu Latvijas iedzīvotāju! Aicinu atbalstīt nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Izskatās, ka pozīcijai nāksies rūgti nožēlot pagājušajā ceturtdienā budžeta likumā noraidītos Barčas kundzes priekšlikumus. Man nav cita izskaidrojuma tam, kas ir atmodinājis līdz šim ļoti līdzsvarotajā, cienījamā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājā jaunu, negantu enerģiju pārliecināt koalīciju par tās virzītās sociālās politikas nepareizību un piespiest sociālās apdrošināšanas kuģa kapteiņus izdarīt ievērojamas kursa korekcijas vienā vai otrā virzienā, pat neraugoties uz Saeimas nupat akceptēto 2013.gada budžetu un 2014.-2015.gada budžeta ietvaru. Otrdien Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja Barčas kundzes priekšlikumu likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (No zāles dep. A.Barča: „Tas nav par tēmu!”), un, ja nākamajā Saeimas sēdē tas tiks apstiprināts, tad atbalsts nozīmētu sociālā budžeta ieņēmumu samazinājumu 2014.gadā vismaz par 88 miljoniem latu. (No zāles dep. A.Barča: „Ļoti pareizi!”)

Taču šodien Saeimai tiek ierosināts nodot izskatīšanai komisijā Barčas kundzes un vēl deviņu ZZS frakcijas deputātu iesniegtu likumprojektu, kurš paredz, sākot ar 2014.gadu, mazo pensiju ikgadēju divreizēju indeksāciju, tādējādi ievērojami palielinot izdevumus sociālajā budžetā.

Ja analizējam pašu iesniegto likumprojektu, kurā ir dažas inovatīvas idejas, un viena no tām pilnīgi noteikti ir mazo pensiju noteikšana... Līdz šim mēs valstī zinājām, kas ir liela pensija, savukārt diskusija par to, kas ir maza pensija, tiešām ir izskanējusi vairākos forumos, bet līdz šim diezgan neauglīgi. Jāatzīst, ka priekšlikums noteikt to četrkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā ir vērā ņemams.

Taču, lai izprastu pašu likumprojekta būtību, ir nepieciešams apskatīt vairākus aspektus.

Pirmkārt. Ja cilvēka ienākumi no sociālās apdrošināšanas sistēmas ir nepietiekami, viņam ir iespējas vērsties pēc sociālās palīdzības. (No zāles dep. A.Barčas starpsaucieni.) Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma garantē sistēmas dalībniekam noteiktu ienākumu aizvietojumu, šim cilvēkam zaudējot darba ienākumus, kļūstot par bezdarbnieku, slimības gadījumā, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kā arī ciešot nelaimes gadījumā darbā vai saslimstot ar arodslimību, vai arī zaudējot apgādnieku, kā arī citos gadījumos. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs katram indivīdam ir individuāls un atkarīgs no iepriekšējiem darba perioda ienākumiem, no kuriem aprēķinātas vai veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Valsts ir noteikusi arī valsts sociālos pabalstus, kas papildina sociālās apdrošināšanas sistēmu un sniedz materiālu atbalstu noteiktām iedzīvotāju grupām. Šie pabalsti paredzēti sociālā riska situācijām un gadījumiem, ja samazinās ienākumi tādām personām, kuras nav sociāli apdrošinātas vai kuru veiktās iemaksas nav pietiekamas valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta vai pensijas saņemšanai.

Otrkārt. Nosakot lielāku indeksācijas tempu pensijām līdz 180 latiem, šo pensiju apmēri, kas tuvi 180 latu robežai, ātri pārsniegs to pensiju apmērus, kuras tiek indeksētas tikai ar patēriņa cenu indeksu, tā radot neapmierinātību un demotivācijas risku to pensionāru vidū (No zāles: „Par priekšlikumu!”, „Meli!”), kuri godīgi maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no savas algas un nopelnījuši apmēra ziņā lielāku pensiju.

Kā zināms, sistēmas dalībnieku pensijas apmērs ir atkarīgs no iepriekšējiem darba ienākumiem, no kuriem aprēķinātas un veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. (No zāles A.Barčas starpsaucieni.)

Gadījumā, ja pensijas apmērs ir zem šī līmeņa, cilvēks ir vai nu strādājis par zemu algu, vai viņa apdrošināšanas stāžs ir bijis neliels, vai arī viņš saņem pensiju no citas valsts. Straujāk indeksējot mazās pensijas, vairāk tiek atbalstīti tieši šādu pensiju saņēmēji. Saskaņā ar VSAA datiem liels ir to darba ņēmēju īpatsvars, par kuriem sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas no ienākumiem līdz minimālajai darba algai.

Laika posmā no 2000.gada tas sastādīja vidēji 25 procentus no darba ņēmēju kopskaita. Ekonomiskās izaugsmes gados šis īpatsvars nedaudz samazinājās - līdz 21 procentam, savukārt 2011.gadā - palielinājās līdz 37 procentiem.

2011. un 2012.gadā salīdzinājumā ar 2009. un 2010.gadu jaunpiešķirto vecuma pensiju saņēmēju skaits... to personu skaits, kurām apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, samazinājās, savukārt ir palielinājies to personu skaits, kurām piešķirta valsts garantētā minimālā pensija. Laikā, kad jāstabilizē sociālās apdrošināšanas budžets, pieņemt lēmumu par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu un piemaksu pie pensijas pārtraukšanu nebūtu lietderīgi. Īsā laikā tiktu iztērēti šo pasākumu rezultātā iegūtie budžeta līdzekļi, tādējādi radot draudus sociālā budžeta ilgtspējai.

Šis iesniegtais priekšlikums, palielinot ar neplānotām izmaksām sociālā budžeta izmaksas...

Sēdes vadītāja. Ašeradena kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Vai deputāti neiebilst? (No zāles: „Lai runā!”, dep. J.Urbanovičs: „Skaisti runā!”) Tātad, lūdzu, turpiniet!

A.Ašeradens. Labi. Saskaņā ar likumu 2014.gadā speciālajā budžetā plānotie izdevumi pensiju indeksācijai ir 5,5 miljoni latu, bet atbilstoši iesniegtajam priekšlikumam 12,6 miljoni latu jeb papildus plānotajam nepieciešams vēl 7,1 miljons latu.

Savukārt 2015.gadā atbilstoši iesniegtajam priekšlikumam, ietverot 2014.gada indeksācijas ietekmi, papildus būs nepieciešami 40 miljoni latu jeb par 12,6 miljoniem latu vairāk, nekā ir plānots saskaņā ar indeksāciju.

Kā jau vairākkārt no šīs tribīnes ir izskanējis, lai atjaunotu iedzīvotāju uzticību valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai un nodrošinātu tās finanšu stabilitāti, valdība ir izvirzījusi sekojošus uzdevumus.

Sākot ar nākamo gadu, palielināt iemaksas otrajā pensiju līmenī, līdz tās sasniegs paredzēto 6 procentu līmeni. No 2014.gada pārcelt pensiju piemaksas uz pamatbudžetu. Sākot ar 2014.gadu, atsākt pensiju indeksāciju un ar 2015.gadu sākt veidot sociālā budžeta uzkrājumus nākamās ekonomiskās lejupslīdes ciklam.

Savukārt iesniegtais priekšlikums, palielinot ar neplānotām izmaksām sociālā budžeta izmaksas, ir pretrunā ar šiem uzdevumiem, tāpēc aicinu to šodien neatbalstīt un nenodot tālākai izskatīšanai komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Barčas, Seržanta, Līdakas, Klauža un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Euro ieviešanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC). (No zāles dep. A.Loskutovs: „Izcils speciālists!”)

Godājamie kolēģi! Mums nav vajadzīgs eiro par jebkādu cenu! Mēs neesam pret eiro ieviešanu, mēs esam pret to, ka eiro tiek uzskatīts par panaceju pret visām Latvijas ekonomikas nelaimēm un problēmām.

Viens otrs padomju laikos kā papagailis atkārtoja komunisma saukļus, tagad atkārto Briseles saukļus.

Dānija un Lielbritānija panāca sev izņēmuma tiesības nacionālās valūtas saglabāšanā. Lietuva: „Ieviesīsim eiro, kad Eiropa būs tam gatava.” Polija nesteigsies ar eiro ieviešanu un patlaban nav izvirzījusi konkrētus plānus vai datumus. Bulgārija nepievienosies eiro līdz 2015.gadam. Zviedrija plāno rīkot 2013.gadā referendumu par eiro ieviešanu, bez tam Zviedrija ilgtermiņa depozītus izsniedz tikai kronās. Čehija manipulē ar iestāšanās datumu, vienkārši neatbalstot konverģences kritērijus: palielinot inflāciju, budžeta deficītu, ilgtermiņa procentu likmes virs pieļaujamā.

No visām 10 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās vēl nav vienotās valūtas - eiro -, šodien vairs tikai Latvija tiecas iestāties eirozonā. Mūsu virzību uz iestāšanos eirozonā un eiro ieviešanu mēs varam raksturot ar vienu teikumu: mēs pat vēl neesam izlēmuši, kā mēs šo vārdu rakstīsim!

VIENOTĪBAS pārstāve Eiropas Parlamentā Inese Vaidere uzskata, ka kopumā Latvijas virzība uz eiro esot pareiza, bet viņa šaubās, vai vajadzētu iestāties eirozonā jau pēc gada. Citēju viņas vārdus: „Pēc Latvijas jau tā lielajiem taupības pasākumiem negribētos kļūt vēl arī par donoru tiem, kuri taupīt nevēlas. Eiro ieviešana nozīmē ne vien labumus, bet arī lielus izdevumus.”

Nacionālā apvienība šajā jautājumā... Man tiešām ir interesanti, ka ir milzīgs sašutums par to, ka Kārlis pārtop par Karlīni, bet, kad eiro pārtapa par euro... Un nav neviena iebilduma šajā aspektā attiecībā uz Latvijas nacionālās valūtas likvidēšanu! Man tiešām žēl, ka jūs izskatāties kā pseidolatviešu interešu aizstāvētāji. (No SC frakcijas: „Jā! Jā!”) Jūs saprotat, ka jums ir jāsaka viens, bet darāt jūs citādi... Interesanti - ko jūs tad domājat vispār? Un tas būtu tas trešais. Jūs šajā situācijā tikai pielāgojaties un pakļaujaties. Un ko par šiem jautājumiem teiktu, piemēram, Jānis Čakste, Miķelis Valters? (Starpsaucieni.)

Ministru kabinets 2012.gada 19.septembrī izdeva rīkojumu Nr.441 - „Latvijas Nacionālais euro ieviešanas plāns”. Minētā plāna 2.2.punktā teikts: „Euro ieviešanas likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2012.gada 7.jūnijā. Pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām euro ieviešanas likumprojekts tika iesniegts Eiropas Centrālajai bankai atzinuma saņemšanai.” Minētā likumprojekta anotācijā nav neviena vārda par to, ka likumprojekts ir nodots saskaņošanai ar atbildīgajām institūcijām; anotācijā nav neviena vārda par to, ka no Eiropas Centrālās bankas būtu saņemts atzinums. Vēl vairāk! Eiropas Centrālā banka atzinumu par Latvijas atbilstību konverģences kritērijiem dos tikai 2013.gada pavasarī. Latvija nav izpildījusi... ar Eiropas Centrālās bankas 2012.gada atzinumu... budžeta deficīta kritērijus un prasības attiecībā uz Centrālās bankas neatkarību un juridisko integrāciju eiro sistēmā.

Taču pats galvenais, par ko nobažījusies Eiropas Centrālā banka, ir inflācijas kritērijs.

Šādos apstākļos virzīt konkrētā likumprojekta pieņemšanu nav pamatoti. Vēl vairāk! Šai anotācijai būtu jābūt izstrādātai atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Finanšu ministrija ir sagatavojusi anotāciju, kurā kā likumprojekta sagatavošanas un iesniegšanas pamats ir norādīts Ministru kabineta 2006.gada 6.marta rīkojums „Par Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu”. Šis rīkojums ir zaudējis spēku 2012.gada 19.septembrī, un anotācijā nav nekādas norādes par eiro ieviešanas jauno plānu. Nav neviena vārda arī par atzinumu no Eiropas Centrālās bankas. Jautājums: ja spēku zaudē normatīvais akts, uz kura pamata ir izstrādāts likumprojekts, tad kas notiek ar pašu likumprojektu? Kā tad viena otra garadarbs šo saskaņošanas procedūru ir izgājis? Un tagad mums... mēs saņēmām likumprojektu izvērtēšanai Saeimā.

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Elksniņš. Minūti!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. A.Loskutovs: „Ir!” Starpsaucieni: „Lai runā! Lai runā!”) Lūdzu, turpiniet! Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums ir jābalso par to, lai atļautu deputātam Elksniņam turpināt.

Turpiniet, Elksniņa kungs!

A.Elksniņš. Likumprojektā nav ne vārda par eiro ieviešanas termiņu. Esošajā situācijā tas uzskatāms par slēptu deleģējumu Ministru kabinetam šo termiņu patstāvīgi noteikt, ko attiecīgi mēs arī esam redzējuši... Tā faktiski ir nepamatota likumdevēja tiesību ierobežošana attiecībā uz minētā projekta īstenošanu. Tiešām, kolēģi, es aicinu neatbalstīt minēto likumprojektu un nenodot to komisijām faktiski arī juridisku apsvērumu dēļ. Izlasiet vien anotāciju! Tā ir izstrādāta neatbilstoši tai procedūrai, kuru minētais likumprojekts ir izgājis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Apgalvošu, ka ir ārkārtīgi ērti dzīvot komunikāciju laikmetā, jo, kamēr Elksniņa kungs runāja, mēs ātri internetā uzzinājām divas lietas: pirmkārt, mēs apskatījāmies Elksniņa kunga deklarāciju, un izrādās, ka Elksniņa kungs, lai arī runā pret eiro, pats savus uzkrājumus 50 tūkstošu eiro apmērā tur tieši eiro valūtā, nevis latos. (Frakcijā VIENOTĪBA ovācijas un aplausi.)

Otrkārt. Jau pieminētais Jānis Čakste ir izteicies tieši par to, ka Latvijai ceļš uz draudzību ar Igauniju ir svēts un būtisks, tātad virziens uz tuvošanos Igaunijai ir būtiska lieta.

Bet šoreiz par būtību. Mēs šodien lemsim par to, vai nodot komisijai eiro ieviešanas likumu. Likums ir būtisks! Tas ir neatņemama sastāvdaļa eiro ieviešanai Latvijā, bet šodien mēs runājam tikai par to, vai atbalstīt šo likumprojektu. Un es aicinu šo likumprojektu atbalstīt, nodot to komisijām, lai mēs gan pirmajā, gan nākamajos lasījumos varētu šeit kvalitatīvi izdiskutēt un pieņemt likumprojektu, kurš mums nodrošinās efektīvu un caurskatāmu eiro pieņemšanu Latvijā, eiro valūtas ieviešanu Latvijā.

Ir būtiski trīs apsvērumi, manuprāt, kā jāskatās vispār eiro ieviešana Latvijā, un tie aspekti ir sekojoši: pirmkārt, tas ir saimniecisks aspekts, otrkārt, tas ir ģeopolitisks aspekts, un, treškārt, neapšaubāmi, tas ir arī politisks aspekts.

Pie saimnieciskā aspekta varu pieminēt sekojošus skaitļus. Ir daudz izskanējušas dažādas informācijas par to, cik tad mums eiro izmaksās un cik Latvija iegūs tajā gadījumā, ja eiro ieviesīs Latvijā, ja mēs būsim eiro zonā. Un, manuprāt, skaitļi ir pārliecinoši: mēs 10 gadu laikā ietaupīsim vismaz 900 miljonus eiro par summām, ko mēs nemaksāsim par ārējā parāda apkalpošanu ja mums būs eiro. Tas ir gandrīz vai miljards eiro, kas būs mūsu ieguvums.

Tālāk. Vismaz 700 miljonus eiro mēs iegūsim no tā, ka nebūs mūžīgi jākonvertē lats par eiro. Kolēģi, saprotiet elementāru lietu! Mūsu ekonomika pēc krīzes ir pārgrupējusies un lielākā daļa veiksmīgo uzņēmumu ir tie, kuri eksportē. Tie, kuri eksportē! (No zāles: „Uz kurieni?”) Un lielākoties eksportē uz Eiropu. Un tie, kuri veiksmīgi eksportē, saņem, protams, par savu preci samaksu tieši eiro valūtā. Lai samaksātu algas, lai samaksātu nodokļus, šī nauda tiek konvertēta. Vismaz vieni 700 miljoni eiro būs tā summa, ko mēs iegūsim, nesamaksājot bankām, bet atstājot uzņēmēju kabatās.

Arī jums, kolēģi, daudziem klātesošajiem noteikti ir kredīti. Arī jūs noteikti daudzi par saviem kredītiem, kuri ir paņemti eiro valūtā, maksājat eiro valūtā, bet algu saņemat latos; jūs konvertējat, jūs samaksājat lieku naudu par valūtas konvertāciju, un šī visa ir tā nauda, ko arī jūs varēsiet ietaupīt. Tātad visi Latvijas iedzīvotāji, kam ir kredīti, spēs ietaupīt. Un tas, manuprāt, ir izdevīgi. Ilgtermiņā tas ir izdevīgi.

Protams, ir jāņem vērā tas, ka Latvijai tas arī kaut ko maksās, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka uz pirmo lasījumu mēs spēsim detaļās izrunāt, cik tad valsts būs spiesta maksāt par to, ka mūsu teritorijā būs ieviests eiro. Taču es esmu pilnīgi pārliecināts, ka trīskārt izdevīgāk no saimnieciskā viedokļa būs tad, ja eiro mums būs, nevis tad, ja mums turpinās būt esošā situācija.

Ideoloģiskā sadaļa. Pilnīgi noteikti ir jāsaprot, ka mēs esam maza valsts un esam robežvalsts - mēs esam ne tikai ģeogrāfiski robežvalsts, bet esam arī ideoloģiski robežvalsts. Mēs esam valsts, kurai vienā pusē ir Austrumu ideoloģija, Krievija ar savu ideoloģiju. Mēs paši esam Eiropas sastāvdaļa.

Jūs labi zināt, ka pat Somija eiro ieviesa, neraugoties uz to, ka tai ir stabila un patstāvīga ekonomika, un neraugoties uz to, ka Zviedrija nolēma neieviest; Somija kā robežvalsts tomēr nolēma ieviest eiro un ieviesa eiro, un somi ir apmierināti un pārliecināti, ka tas bija pareizs lēmums.

Tas ir ģeopolitisks jautājums - kurā pusē mēs vēlamies ilgtermiņā atrasties. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvija ir Eiropas sastāvdaļa un ka tā tam būs būt gadu gadiem. Un mums ir pēc iespējas sevi jānostiprina šajā zonā - eirozonā.

Trešā lieta - politiskais jautājums. Tos politiķus, kuriem varbūt šobrīd, atrodoties opozīcijā, trūkst vēlētāju uzmanības un trūkst tribīnes (No zāles dep. J.Ādamsons: „Divas tribīnes vajag!”), es tomēr aicinu: pirms tam, kad sākat aktīvi aģitēt pret eiro ieviešanu, pirmām kārtām parūpējieties (Starpsaucieni no zāles.)... pirmām kārtām parūpējieties par saviem vēlētājiem, par saviem vēlētājiem ilgtermiņā, nevis par to, kāda būs viņu attieksme pret jums vēlēšanās! Padomājiet par saviem vēlētājiem ilgtermiņā! Padomājiet, vai, piemēram, zemniekiem, kuri strādā laukos un saņem subsīdijas, kas savukārt atnāk no Eiropas eiro valūtā un kas jākonvertē latos, un kuri pēc tam, kad izaudzējuši savu produkciju un pārdevuši Eiropas tirgos, atkal saņem eiro, un atkal tos konvertē latos... Padomājiet, vai viņiem izdevīgāk...

Sēdes vadītāja. Zaķa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

Dz.Zaķis. ...ir tad, kad ir lati, vai tad, kad ir eiro! Tāpēc es aicinu šo likumprojektu (Starpsaucieni no zāles.)... atbalstīt, nodot komisijām un skatīt, un pieņemt kvalitatīvu, labu likumprojektu.

Paldies. (Frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Euro ieviešanas likums” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. Četras minūtes jums ir.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Ir saņemti 24 priekšlikumi.

1. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. -komisijas priekšlikumā. 2.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. - deputātes Bites priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 20. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 21. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 24. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Paldies.

A.Latkovskis. Gribu pateikties komisijas deputātiem un arī ģenerālprokuroram par ieguldīto darbu. Tas tiešām bija kopējs darbs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms mēs reģistrējamies, lai pārbaudītu mūsu klātbūtni, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Starpbrīdī, kā mēs vakar vienojāmies, notiks īsa Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Augusts Brigmanis... nav, Jānis Dombrava... nav, Kārlis Eņģelis... nav, Iveta Grigule... nav, Jānis Junkurs... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Vējonis... nav, Ivars Zariņš... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeiams priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 22.novembra sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektus un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi vienu vienīgu priekšlikumu, kas attiecas uz hidrotehnisko būvju īpašnieku pienākumiem nodrošināt neapplūšanu. Nu, loģiski, es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un lūdzu arī trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām ””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

Šo grozījumu būtība ir mednieku loka sertificēšana, kā arī medību trofeju izvešanas aizlieguma atcelšana.

Komisija izskatīja un lūdz Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Šie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Medību likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2012.gada 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Cienījamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju””.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus likumā „Par policiju”, nosakot, ka policijas darbiniekiem ir tiesības izdarīt kontrolpirkumus, lai atklātu un novērstu administratīvus pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. Likumprojekts paredz, ka kontrolpirkumu var izdarīt gan pats policijas darbinieks, gan arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, arī nepilngadīgu. Taču vienlaikus likumprojektā paredzēts arī deleģēt Ministru kabinetam pienākumu noteikt prasības, kādas jāievēro policijas darbiniekiem, iesaistot citu personu kontrolpirkuma izdarīšanā, un kārtību, kādā veicams kontrolpirkums.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Demiters. 27.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Labdien! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.432/Lp11), pirmais lasījums.

Likumprojekts paredz „aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, lietošanu vai atrašanos reibuma stāvoklī izglītības iestādē, tās teritorijā vai dienesta viesnīcā”. Grozījumu mērķis ir „nodrošināt, lai izglītības iestādēs, to teritorijā vai dienesta viesnīcās netiktu lietoti alkoholiskie dzērieni, jo īpaši, ja šajās izglītības iestādēs, to teritorijā vai dienesta viesnīcās uzturas nepilngadīgas personas”.

„Grozījumi paredz aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību arī sociālās aprūpes iestāžu telpās un teritorijās analoģiski, kā jau tas ir ticis aizliegts ārstniecības iestādēs un to teritorijā, tādējādi samazinot personām, kuras uzturas šajās iestādēs, iespēju piekļūt alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir kaitējoši personu veselībai.”

Tāpat likumprojekts paredz „aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību valsts un pašvaldību iestāžu telpās”. Bez tam ir paredzēts, ka „lielveikalos alkoholu tirgot pieļaujams atsevišķā nodaļā. Minētā aizlieguma mērķis ir novērst situācijas, kad alkoholiskie dzērieni ir viegli pieejami jebkuram veikala apmeklētājam, arī nepilngadīgām personām un jauniešiem, kuru sākotnējais veikala apmeklējuma mērķis bija iegādāties citas preces.” Likumprojekts paredz noteikt alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem pienākumu bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Minētā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai nebūtu tādu gadījumu, kad pārdevējs, spriežot pēc pircēja ārējā izskata, pārdod alkoholiskos dzērienus nepilngadīgai personai, maldīgi uzskatīdams, ka persona ir pilngadīga - 18 līdz 25 gadus veca.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es esmu viens no šī likumprojekta iesniedzējiem, un es gribu teikt, ka darba grupā, kad vasarā mēs strādājām pie šī likumprojekta, ļoti nopietni tika diskutēts jautājums, vai nepacelt līdz 21 gadam alkohola iegādes vecumu. Un šajā ziņā mūs atbalstīja daļa no studentiem. Ir biedrība, kura tiešām to atbalsta, un es gribu teikt, ka tas lielā mērā ir saistīts ar to, ko mēs runājām šeit par 16 gadiem, - ka mēs šajā vecumā piešķirsim balsošanas tiesības. Un līdzīgi viena daļa studentu saka tā: „Mēs no 18 gadiem varam balsot, tad kādēļ mēs nevarētu no 18 gadiem lietot alkoholu?” Bet, redziet, te ir viens ļoti nopietns jautājums, kas saistīts ar valsts stratēģiju. Jā, jūs, jaunie cilvēki, varat no 18 gadiem iet balsot, bet man gribētos, lai jūs atnāktu balsot skaidrā prātā, jo Latvijā kā valstī ar nelielu cilvēku skaitu, pasaules mērogā ņemot, mums ir ļoti svarīgi, lai jaunie cilvēki nebūtu ar alkohola apmiglotām smadzenēm, jo ir zināms, ka no 21 līdz 25 gadu vecumam alkohols ietekmē cilvēka domāšanu.

Un, lai tā nebūtu runāšana „pa tukšo”, es gribu vienu ļoti konkrētu lietu šeit pateikt. Un tas ir saistībā ar šo lielo konfliktu, kas mums ir, par augstāko izglītību un zinātni.

Redziet, ir izveidojies diezgan liels konflikts starp ministru, zinātniekiem un augstskolām. Starp citu, runājot par sabiedrības grupām, ļoti bieži zinātniekus pat īpaši nepiemin, jo ko tur daudz par viņiem runāt? Viņi tāpat kaut ko dara un darbojas. Tā ir milzīga atšķirība no tā, kā tas ir sportā. Mēs sportā ļoti labi zinām olimpiskos čempionus, paraolimpiskos čempionus, un viņi par saviem sasniegumiem no valsts maka saņem diezgan pamatīgu naudu. Es varu teikt, ka, lūk, attiecībā uz zinātni un augstāko izglītību es minēšu divus piemērus. Un man liekas, ka tā ir liela kļūda, ko pieļauj ministrs Ķīlis, jo viņš, būdams izglītības un zinātnes ministrs... es neesmu dzirdējis, ka viņš kaut kur būtu šīs lietas sabiedriski aktuāli pateicis. Un tās ir divas tādas lietas.

Ir tāda Eiropas ietvarprogramma. Šīs ietvarprogrammas ietvaros Latvijas zinātnieki - astronomi, ģeogrāfi, ģeodēzisti un fiziķi - kopā ir dabūjuši 3,8 miljonus eiro projektam un ir koordinatori Eiropas mērogā. (No zāles: „Kāds tam sakars?!”) Nē, tā ir ļoti konkrēta lieta, par ko es runāju, lai nopamatotu, ka tas ir svarīgi, un lai būtu skaidri attīstīta domāšana. Redziet, te ir tā milzīgā starpība, ka no šiem 3,8 miljoniem eiro valstij nodokļos nāks atpakaļ aptuveni 1 miljons eiro.

Un otrs. Pavisam nesen notika šāds gadījums: ir viens Latvijas zinātnieks, Andris Ambainis, un es viņu zinu jau vairāk nekā 10 gadus. Kad viņš bija Daugavpils skolnieks, viņš brauca no Daugavpils ar vilcienu uz Rīgu, brauca uz Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu, nāca arī pie manis uz Latvijas Zinātņu akadēmiju, jo viņš nevarēja izdomāt, ko mācīties - matemātiku vai informātiku. Un beigu beigās viņš izlēma. Beidza Latvijas Universitāti, aizstāvēja disertāciju un pēc tam viņš vairākus gadus strādāja Amerikā. Viņš strādā pie tā sauktajiem kvantu datoriem. Un tā ir vēl viena lieta, kas saistīta ar valsts stratēģiju. Ja mēs runājam, ka zinātnei ir ļoti svarīgs pielietojums, tad šajā gadījumā kvantu datori būs pēc 30-40 gadiem. Kur mēs šodien dabūsim uzņēmēju, kurš ieguldīs tur naudu?

Un, lūk, šis Andris Ambainis ir izcīnījis 1,3 miljonus eiro riska projektam par kvantu datoriem. Tas nozīmē, ka no tiem aptuveni 300 tūkstoši eiro valstij nāks atpakaļ. Un tas ir cilvēks, kurš ir ļoti apzinīgi strādājis un kurš nelieto alkoholu, un tas ir tas, ko es šobrīd gribu pateikt, jo to nav darījis izglītības un zinātnes ministrs, - gribu norādīt uz to, ko vajadzētu sabiedrībai zināt, - ka, lūk, tad, ja mums ir cilvēki ar skaidru galvu, kas mēģina Latvijai darīt labu, mēs varam kļūt slaveni pasaulē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Uz otro lasījumu ir saņemti 20 priekšlikumi.

1. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Mans priekšlikums ir izslēgt likuma „Par valsts noslēpumu” 8.panta otro daļu.

Kas ir noteikts likumā „Par valsts noslēpumu”? Likuma 8.pants paredz valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņus.

Panta pirmajā daļā ir noteikts, ka konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz 5 gadiem, slepenai informācijai - uz 10 gadiem, sevišķi slepenai informācijai - uz 20 gadiem.

Panta otrā daļa paredz, ka pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu.

Informācijas noslepenošana bieži vien ir saistīta ar valsts interesēm. Taču informācija ir saistīta arī ar sabiedrības līdzdalību būtiskos procesos, tas ir viens no atklātību veicinošiem faktoriem. Ar laiku informācijas noslepenošana un slepenības pakāpe zaudē savu būtisko nozīmi un sabiedrībai tā informācija ir jādara zināma, lai sabiedrība varētu spriest par tiem procesiem, kuri norisinājušies, par pieņemtajiem lēmumiem, par tiem apstākļiem, kuriem pastāvot šī slepenības pakāpe ir noteikta, un dot vērtējumu par to, vai vienā vai otrā situācijā ierēdnis, politiķis vai cita persona ir rīkojušies atbilstoši likuma prasībām. Taču - ko paredz otrā daļa? Otrā daļa paredz, ka slepenības termiņu minētajiem dokumentiem var pagarināt, turklāt tā paredz, ka slepenības termiņu dokumentiem var pagarināt bezgalīgi! Tas nozīmē, ka ir konfidenciāli materiāli, piemēram, par kādu iepirkuma procedūru valsts vajadzībām. Valsts iztērējusi miljoniem latu par šo iepirkuma procedūru, taču materiāli ir klasificēti, sabiedrībai tie nav pieejami, lai sabiedrība varētu vērtēt gan iepirkuma pamatotību, gan arī lietderību.

Šī norma, kuru es aicinu izslēgt, pieļauj iespēju iestādēm nepārtraukti pagarināt informācijas klasificēšanas termiņus. Tas nozīmē, ka faktiski šādā situācijā ir iespējami augsti patvaļas riski. Patvaļas aizlieguma princips pieprasa, lai valsts rīcībai būtu saprātīgs attaisnojums un lai ikviens varētu pārliecināties par šāda attaisnojuma esamību. Kāds ir pamats likumdevējam piešķirt izpildvarai neierobežotu rīcības brīvību (neierobežoti - tas varētu būt vienu, divas, piecas, desmit reizes!...) savu mērķu labad un tikai savos nolūkos turpināt šai informācijai noteikt slepenības pakāpi?!

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es uzskatu, ka tas ir lielā mērā nepamatots regulējums, nepamatots deleģējums, - un vēl jo vairāk tāpēc, ka, šajā situācijā vērtējot to kopsakarībā ar patvaļas aizlieguma principu, ir redzams, ka iestādēm ir piešķirta neierobežota rīcības brīvība. Jautājums: vai šajā situācijā nebūtu labāk ieviest tādu regulējumu, kas paredzētu, ka pagarinājums varētu būt iespējams, bet ka to varētu izmantot ne vairāk kā vienu reizi? Diemžēl likumā tāda regulējuma nav. Līdz ar to es saskatu patvaļas riskus šajā situācijā un lūdzu izslēgt likuma “Par valsts noslēpumu” 8.panta otro daļu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Deputāta Elksniņa piedāvājums izslēgt 8.panta otro daļu, kurā pateikts, ka pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu. Redziet, ja mēs to vienkārši mehāniski izņemam un ne ar ko citu neaizstājam, tad rodas tāda situācija, ka var tikt atslepenota informācija, kura var apdraudēt valsts drošību. Slepenības termiņu var pagarināt un tā tam arī ir jābūt. Kamēr vien pastāv valsts drošības apdraudējums, tur nevar noteikt nekādu vienu vai divus, vai trīs termiņus. Valsts apdraudējumam nevar uzlikt termiņu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Komentējot Latkovska kunga teikto, protams, vajag akcentēt vairākus momentus.

Pirmkārt, komisijas sēdē par šo jautājumu tika pieaicināts vienīgi Satversmes aizsardzības birojs. Principā par visiem priekšlikumiem tika pieaicināts tikai Satversmes aizsardzības birojs, neraugoties uz to, ka tas skar gan sabiedriskās organizācijas, gan arī tiesībsarga kompetenci, gan Augtākās tiesas, gan... piemēram, varētu uzaicināt arī kādu tiesību zinātnieku par šo jautājumu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija arī varētu, man ļoti jāatvainojas, pamācīties no Juridiskās komisijas, kā tiek vērtēts viens vai otrs jautājums, kad diskusija ir attīstīta tik lielā mērā, lai vismaz korekti izklausītu tos argumentus un priekšlikumus, kuri ir piedāvāti.

Tas, kas ir noticis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, tas nu ir noticis. Satversmes aizsardzības birojs, protams, ņemot vērā to, ka tas skar arī viņus, neakceptēja šo priekšlikumu, bet, ja mēs runājam par apdraudējumu, par valsts neatkarības apdraudējumu, par būtiskiem apdraudējumiem un tā tālāk, par ko runāja arī Latkovska kungs, tad šajā situācijā ir nepieciešams norādīt uz 8.panta pirmo daļu, ko Latkovska... Šajā jautājumā Latkovska kungs gan nav kompetents, jo, piemēram, sevišķi slepenai informācijai slepenības termiņš ir 20 gadi. 20 gadi! Pēc šī termiņa izbeigšanās pagarinājums var būt vēl uz 20 gadiem. Kad pagājuši 40 gadi, pagarinājums var būt vēl uz 20 gadiem. 60 gadi! Es ļoti atvainojos, bet ar šādu normu mēs nenonāksim... necīnīsimies ne par kādu atklātību lēmumu pieņemšanā. Nu kāda var būt nozīme lēmumiem, kuri ir pieņemti, piemēram, pirms 40 vai 50 gadiem, kāda ir nozīme šādai normai un kvalifikācijas pakāpei?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim, otro reizi.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Komisijas sēdē, kurā tika skatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, bija pieaicināti arī Drošības policijas pārstāvji, kuri arī komentēja. Jāsaka, ka viņi joprojām paliek pie stingra viedokļa, ka slepenības termiņu var pagarināt, kamēr vien pastāv mūsu valsts drošības apdraudējums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Saeimas deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 2. - Saeimas deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Visi mani priekšlikumi, kurus es iesniedzu likumā „Par valsts noslēpumu”, nav mans personīgs izdomājums. Minētie priekšlikumi ir tapuši, balstoties uz likumu par valsts drošības pārbaudēm, kādas ir Bundestāga deputātiem, kādas ir ierēdņiem Vācijā. Tāda pieeja, izvērtējot arī Eiropas Padomes ģenerālkonsulu, ģenerālsekretāru, tiek izmantota kā personāla atlases kritērijs, piemēram, Eiropas Padomē. Šis regulējums... mani priekšlikumi nav nekas jauns. Tas jau ir aprobēts citās valstīs. Tas ir spēkā, tas darbojas, un tas atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem. Ar balsojumu „pret” to jūs principā parādāt, ka Latvijā lielā mērā ir apdraudēta demokrātija un ka jūs nododat savas tiesības, kuras jums ir deleģējusi tauta, ievēlēdama jūs Saeimā, vienai vai otrai tiesībsargājošai organizācijai, kuras pakalpojumus šad un tad attiecībā uz vienu otru deputātu jūs acīmredzot izmantojat.

Bet, ja mēs runājam par 9.panta trešo daļu, tad... Es lūdzu papildināt 9.panta trešo daļu pēc vārdiem „valsts noslēpuma objektiem” ar vārdiem „izvērtējot tikai šajā likumā noteiktos kritērijus”.

Kāds ir mans mērķis?

Komisijas sēde, kurā piedalījās Satversmes aizsardzības birojs, ir parādījusi, ka Satversmes aizsardzības birojs, vērtēdams personas pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, vērtē arī citus kritērijus, kuri likumā nav noteikti. (Viens otrs nepiekritīs, bet Latkovska kungs, ceru, neļaus man šajā jautājumā samelot!) SAB pārstāvji ir norādījuši, ka viņi vērtē, vai persona, piemēram, spēlē azartspēles. Šāds kritērijs likumā nav paredzēts. Viņi vērtē, vai persona, piemēram, iedzer. Arī šāds kritērijs likumā nav paredzēts.

Uz ko es gribu norādīt, godājamie deputāti? Drošības iestādes nav tiesīgas paplašināt 9.pantā norādīto gadījumu klāstu, kurš lielā mērā ir izsmeļošs. Vēl vairāk! Izslēgšanas paplašināta kritēriju tulkošana tiesiskā un demokrātiskā valstī nav pieņemama. Ar šādu regulējumu, kāds ir pašreiz, mēs radām patvaļas riskus, kad iestāde pēc savas kompetences var paplašināt normās ietverto dispozīciju un piemērot to savām vajadzībām, tātad piemērot arī pret parlamentāriešiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Man liekas, kolēģiem ir skaidrs: Elksniņa kungam nepatīk SAB. Labi! Ja viņam nepatīk SAB, tad izmantosim argumentus no Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 23.aprīļa sprieduma, kur arī ir vērtēts likums „Par valsts noslēpumu”. Es citēšu: „Likums „Par valsts noslēpumu” pamatoti garantē valstij ekskluzīvas īpašumtiesības uz valsts noslēpuma objektiem un noteic, ka tie ir īpašā valsts aizsardzībā. Izvēloties pasākumus, lai īstenotu šo aizsardzību, valstij ir visai plaša rīcības brīvība.”

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Manuprāt, Latkovska kungam nav vairs ko teikt, kā tikai ad hominem argumenti, personīgi vēršoties pret oponentu.

Godājamie kolēģi! Tiesiskā kārtība, kura ir nostiprinājusies vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir sekojoša: astoņās... (Starpsaucieni: „Uzskaiti!”)... Tūlīt!... Astoņās Eiropas Savienības dalībvalstīs (No zāles dep. A.Loskutovs: „Kurās?”) - Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā... - automātiski deputātiem tiek piešķirtas pielaides darbam ar valsts noslēpumiem, kuri ir klasificēti kā top secret - sevišķi slepeni. Papildus astoņām pieminētajām dalībvalstīm... tās ir... tas nozīmē 10 papildus pie astoņām... ir tās, kurās deputātiem tiek piešķirta pieeja valsts noslēpuma objektiem ar klasifikāciju secret - noslēpums.

Šajā situācijā, kolēģi, es tiešām aicinu... iesaku vienam otram palasīt... ir ļoti daudz labu grāmatu... un īpašas tabulas, kurās ārvalstu eksperti ir izanalizējuši tiesisko kārtību pielaides piešķiršanas procesā. Un šajā situācijā es tiešām aicinu Latkovska kungu izvairīties no personīgiem apvainojumiem un argumentiem par to un par tiem jautājumiem, par kuriem viņš lielā mērā pat nav kompetents. Citādi man tiešām... man tiešām rodas pamatotas bažas par to, ka... likumā mums nav aizliegts, ka Saeimas deputāti varētu būt tiesībsargājošo iestāžu aģenti... (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules un dep. J.Reira starpsaucieni.) Varētu jūs, Latkovska kungs, aizdomāties par to!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs vēlas ko teikt? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 3. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Es lūdzu izslēgt likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta trešās daļas 6.punktu, kas paredz, ka pieeja konfidenciālajiem, slepenajiem un sevišķi slepenajiem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Šis priekšlikums ir jāizvērtē kopsakarā ar maniem nākamajiem priekšlikumiem - ar 4., 5. un 6.priekšlikumu, kurus es lūdzu izvērtēt detalizēti un ieviest papildu kritērijus attiecībā uz personas pieeju darbam ar valsts noslēpumu. Lielā mērā šo normu pielietošanas prakse attiecībā uz pašreizējo regulējumu ir pierādījusi subjektīvu un antikonstitucionālu prasību izvirzīšanu pret tām personām, kuras vēlas saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, un pieļauj neierobežotu rīcības brīvību no drošības iestāžu puses, vērtējot, vai persona ir pielaižama darbam ar valsts noslēpumu.

Ko es piedāvāju minētā priekšlikuma vietā? Es piedāvāju atbalstīt 4., 5. un 6.priekšlikumu. Par ko ir runa 4.priekšlikumā? Par to, ka ir jāliedz pielaide tām personām, kuras pārrunu laikā apzināti slēpušas, maldinājušas, sagrozījušas vai falsificējušas informāciju, viltojušas vai sagrozījušas dokumentus. Minētā priekšlikuma pamatā ir regulējums, kāds pastāv Eiropas Padomē un Vācijas likumā par valsts drošības pārbaudēm.

5.priekšlikums ir par personām, par kurām pārbaudes gaitā ir iegūti fakti, kuri rada šaubas par konkrēto personu lojalitāti un viņu darbību, kas vērsta uz vardarbību, uz Latvijas Republikas valsts varas gāšanu. Arī šāds kritērijs izriet no Eiropas Padomes regulējuma un arī no Vācijas attiecīgajiem saistošajiem normatīvajiem aktiem.

6.priekšlikumā ir runa par to, kas arī būtu jāievieš un kas mūsu sabiedrībā tiešām ir aktuāls. Tas paredz papildināt regulējumu, kas liegtu pieeju darbam ar valsts noslēpumu tām personām, kurām ir nopietnas finansiālās grūtības vai kuru rīcībā ir ievērojams daudzums neskaidras naudas līdzekļu vai neskaidras izcelsmes nekustamo īpašumu.

Kolēģi, es tiešām aicinu izvērtēt šo regulējumu. Es aicinu nevērsties pret tiem kā pret „Saskaņas Centra” priekšlikumiem, bet vērtēt šo regulējumu kā tādu, kāds tas ir vairākās Eiropas demokrātiskajās valstīs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA). (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Arī tu, Aleksej!”)

Labdien, kolēģi! Es gribu iebilst pret idejai ieslēgt normu, kas paredz iespēju vērtēt ne tikai konkrētus un tādus skarbi formālus kritērijus, bet dot iespēju Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam katra kompetences ietvaros vērtēt arī citus faktus.

Šeit ir daži ļoti vienkārši apsvērumi. Esošais likums paredz, ka nevar saņemt pielaidi valsts noslēpumam cilvēks, kas sastāv uzskaitē saistībā ar alkoholismu, narkomāniju vai kādām citām atkarībām. Kad mēs komisijā skatījām šo jautājumu, gan Drošības policijas, gan Satversmes aizsardzības biroja darbinieki nosauca vismaz dažus, manuprāt, absolūti pārliecinošus argumentus. Var būt tāda situācija, ka cilvēks nav uzskaitē saistībā ar alkoholismu, pie tam tā situācija ir tik vienkārša un tik ikdienišķa. Cilvēks nonāk uzskaitē tad, kad viņš ir izdarījis kaut kādu tiesību pārkāpumu, piemēram, vadījis automašīnu reibumā. Un pēc tam viņu ņem uzskaitē. Ja cilvēks ir, kā saka, sadzīves žūpa, tad viņš nebūs uzskaitē, taču, lemjot jautājumu par pielaides saņemšanu, protams, viņa nosliece uz alkohola lietošanu vai narkotiku lietošanu būtu jāņem vērā.

Vēl viens moments. Aizraušanās ar azartspēlēm nav klasificējama kaut kā... pēc kāda no esošajiem punktiem. Tomēr patiesībā šī nosliece potenciāli ir ļoti bīstama, jo cilvēka atkarība no azartspēlēm... iespējams, jau finansiālā atkarība padara viņu ļoti ietekmējamu no to cilvēku puses, kuriem ir kāda interese. Tāpēc mēs nekad nevarēsim ierobežot ar pieciem, sešiem, septiņiem ļoti stingriem punktiem visu dzīves dažādību un visu dzīves notikumu dažādību. Un es uzskatu, ka drošības iestādēm ir jābūt zināmai brīvības robežai, bet, ja ir bažas vai bailes no patvaļas, par kuru runāja Elksniņa kungs, tad es gribu atgādināt, ka likumā ir noteikta tiesiskā kārtība, kādā tiek izvērtēts atteikums pielaides saņemšanai, un tas dod zināmas garantijas Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem, attiecībā uz kuriem tiek izlemts jautājums par pielaides izsniegšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka mēs negribam pēc būtības apspriest Elksniņa kunga priekšlikumus un ka visi tie ir noraidīti un pat nav nopietni debatēti.

Ja mēs runājam par šo konkrēto priekšlikumu (par to, cik plašas ir tiesības mūsu specdienestiem, es parunāšu mazliet vēlāk, kad nonāksim pie cita priekšlikuma), tad paskatīsimies, ko tad ierosina izsvītrot: „par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”. Jautājums: uzticamību kam? Kāpēc likumā tad tas netiek precizēts? Kam tev jābūt uzticīgam? Viena otra specdienesta darbinieka izpratnē, uzticamībai jābūt kādam cilvēkam attiecībā pret attiecīgo specdienestu. Mēs varam minēt daudz piemēru par to, kā ļaunprātīgi tiek izmantots... ka specdienests ļaunprātīgi izmanto šo savu stāvokli... (No zāles dep. Dz.Ābiķis un dep. A.Loskutovs: „Piemērus!”)... Kā viņi ierodas apcietinājuma vietās un pieprasa tikšanos ar kādu cietumnieku, un pieprasa, lai par to nekur nekas netiktu fiksēts, citādi cilvēkam, kas atbild par attiecīgās iestādes operatīvo darbu, draud pielaides atņemšana. Var minēt daudzus citus piemērus. (No zāles dep. Dz.Ābiķis un dep. A.Loskutovs: „Mini piemērus!”)

Elksniņa kunga priekšlikumi šajā konkrētajā gadījumā ir daudz precīzāki un labāki nekā esošajā likumprojektā.

Es tomēr aicinu debatēt nevis pēc izjūtām, nevis pēc tā, vai patīk vai nepatīk viens vai otrs deputāts vai cilvēks, bet debatēt pēc būtības. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „To mēs arī darām!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Es tiešām aicinātu Loskutova kungu varbūt mazliet savaldīties un... (No zāles dep. A.Loskutovs: „Es esmu mierīgs!”)... un nebrēkt. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Es nebrēcu!”) Bet atzīšanās, ko viņš šajā gadījumā ir paudis, uzstājoties no tribīnes, ir fundamentāla. Tiešām, pastāv kritēriji, kuri likumā nav ietverti, bet kurus vienā vai otrā situācijā mēs varētu izmantot, pielāgot, attiecināt, lai pret vienu vai otru parlamentārieti, izmantojot minēto regulējumu, attiecīgi arī vērstos.

Par visiem tiem vaidiem un nopūtām, kas pašreiz ir dzirdami no Čepānes kundzes. Nu, principā, konkrētā pētījuma autori... (Starpsaucieni no zāles: „Uzvārdus!”) ir Aidans Vils (Aidan Wills) no Ženēvas Bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centra un Matiass Vermulens (Mathias Vermeulen), Eiropas Universitātes institūta vadītājs. Izrunājieties ar viņiem! Es varētu iedot jums grāmatu izlasīt (No zāles dep. L.Čigāne: „Pats esi lasījis?”), kurā viņi to visu ir aprakstījuši, ir veikuši veselu pētījumu.

Taču attiecībā uz minētajiem kritērijiem es aicinu izvērtēt sekojošo. Nav iespējama situācija, ka likumā esošie kritēriji pieļauj to paplašinātu tulkošanu. Nu, pieņemsim, es tagad atvēru... Eiropas Savienības Padomes norādījumi par personālam nepieciešamajām drošības pielaidēm... Šo kritēriju šajā likumā ir 15. Kāpēc mūsu likumā ir jāļauj neierobežota rīcības brīvība izdomāt kaut ko vai pielāgot kaut kādai normai kaut kādu situāciju? Es tiešām aicinu likumdevēju būt lielā mērā saprātīgam un lielā mērā paredzamam, lai noteiktu tādu tiesisku kārtību, kura būtu atbilstoša demokrātiskas valsts principiem. Un šajā situācijā es tiešām aicinu varbūt neapelēt pie jautājumiem, par kuriem vienam otram nav nekādas informācijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es, protams, saprotu, ka alkohols kādam ir arī liela problēma, un patiešām ir svarīgi, lai cilvēks, kas to lieto pārmērīgi daudz, tomēr pie šīs pielaides netiek. (Dep. J.Kursīte-Pakule aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Tā kā Elksniņa kungs runāja par 4., 5. un 6.priekšlikumu, piedāvājot izslēgt 9.panta trešās daļas 6.punktu, un viņš automātiski piedāvā papildināt ar daudz konkrētākiem... Tātad konkrētība šeit ir, bet tajā pašā laikā zūd šīs iespējas drošības iestādēm, kā jau teica Loskutova kungs, nedot pielaides tiešām tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar alkoholu, bet kuri nesastāv kāda narkoloģiskā dienesta uzskaitē. Tāpat ir ar azartspēlēm un daudzām citām lietām, kuras likumā vienkārši nevar atrunāt.

Arī Juridiskais birojs, kas bija pieaicināts klāt sēdē, minēja, ka izsmeļošus kritērijus šeit nevar ievietot. Līdz ar to šāds regulējums, kurš pasaka, ka... dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu... šādas normas likumā tiešām ir nepieciešamas.

Tā ka aicinu... Jā, arī komisija neatbalstīja deputāta Elksniņa iesniegto 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 4. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 5. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 6. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! 6.priekšlikumā es piedāvāju ieviest normu, saskaņā ar kuru pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiktu liegta personai, kurai ir nopietnas finansiālās grūtības vai kuras rīcībā ir ievērojams daudzums neskaidras naudas līdzekļu vai neskaidras izcelsmes nekustamo īpašumu.

Es uzskatu, ka minētā kritērija pastāvēšana būtiski rada korupcijas riskus attiecībā uz šādu personu, būtiski padara iespējamas prettiesiskas darbības no tās personas puses, kurai ir pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Tas pats attiecas uz finansiālu parādu un būtisku, piemēram, īpašumu esamību, kuriem nav skaidras izcelsmes, bet attiecībā uz kuriem nav iespējams pierādīt, ka tie ir nelikumīgi iegūti.

Šajā situācijā, es domāju, tāpēc mums sabiedrības interesēs vajadzētu šādu regulējumu ieviest. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka tas saskan ar Eiropas Padomes dokumentos ietvertajiem kritērijiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Godātie kolēģi! Es, protams, atvainojos, bet Elksniņa kungs pats nesaprot, ko viņš nupat ir iesniedzis, jo, ja mēs to atbalstītu, tad pielaide valsts noslēpumam būtu jāatņem trijiem Ministru kabineta locekļiem, un tā būtu katastrofa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 7. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Seržanta kunga joks attiecībā uz Ministru kabineta locekļiem bija tiešām labs. Un tiešām... Šādu tik lielā mērā pārmērīgu parādsaistību pastāvēšana attiecībā uz tām personām, kurām ir pielaide darbam ar valsts noslēpumu un kuras darbojas izpildvarā, tiešām rada riskus, ka vienā otrā situācijā lēmumi varētu būt pieņemti vienu noteiktu personu interesēs, vai arī ka šāda informācija varētu būt, piemēram, noplūdināta. Par to arī liecina kaut vai viens piemērs: Nacionālās drošības komisijas locekļa Zaķa kunga e-pasta sarakste „klejoja” ļoti daudz... un cītīgi... to attiecīgi viens otrs arī ļoti precīzi... (Starpsaucieni.)... precīzi ir izlasījis.

Bet, godājamie deputāti, pie kā tad mēs esam nonākuši, neatbalstot tos iepriekšējos sešus priekšlikumus? Un tagad mēs runāsim par to septīto.

7.priekšlikums ir izslēgt 9.panta ceturto daļu, kura paredz: „Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3.punkta nosacījumi.”

Ko tas nozīmē?

Ir atsevišķa kārtība, kurā ir norādīts, ka, ja personu, kura ir saukta pie kriminālatbildības un ir bijusi pat notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības... Satversmes aizsardzības biroja direktors šādām personām pielaidi darbam ar valsts noslēpumu var tomēr dot. Ļoti interesanta situācija! Pie apstākļiem, kad, piemēram, pieeja vispārējā kārtībā tiek liegta visām tām personām, par ko Latkovska kungs ir teicis... gan tām, kuras ir ārstniecības iestāžu uzskaitē un no alkohola atkarīgas personas, gan tām, kuras bijušas PSRS... un viss pārējais... Un tagad iedomāsimies: pat tādu, par kuru pat ir bažas, ka, iespējams, viņa varētu nākotnē izpaust...

Bet šajā situācijā ir konkrēta persona, kura ir pat notiesāta par valsts noslēpuma izpaušanu. Un Satversmes aizsardzības biroja direktors šai notiesātajai personai uzticas!

Es domāju, lielā mērā šajā situācijā tiešām kaut kas nav kārtībā ar likumu, un es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu - 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Es joprojām esmu mierīgs... Bet es gribēju tikpat mierīgi, kā runāju pirms tam, arī tagad pateikt, ka Elksniņa kungs savā tradicionālajā stilā veiksmīgi, skaisti manipulē ar informāciju... cerībā, ka deputāti vai nu neklausās, vai saklausīs ne to, kas likumā vai priekšlikumos rakstīts.

Kāpēc Elksniņa kungs piemin... runā tikai par vienu vienīgu situāciju, kad Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks dos pielaidi valsts noslēpumam cilvēkam, kas notiesāts par valsts noslēpuma izpaušanu? Šī norma attiecas uz visiem iespējamiem kriminālpārkāpumiem un uz visiem iespējamiem mazāk smagiem noziegumiem, ja sodāmība dzēsta vai noņemta. Ja cilvēks ir izpaudis valsts noslēpumu, tad tas likuma pants... izskatāmā panta punkts, kuru Elksniņa kungs ierosina svītrot ārā, dod iespēju nedot pielaidi valsts noslēpumam. Katrā konkrētā gadījumā Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks vērtēs situāciju no cilvēka uzticamības viedokļa. Starp citu, šeit arī mans personisks ieteikums deputātam Ādamsonam: es kā latvietis latvietim viņam pateiktu, ka jāatšķir vārds „uzticams” no vārda „uzticīgs”. Likums nesaka, ka cilvēkam, kas pretendē uz valsts noslēpumu... uz pielaidi valsts noslēpumam, būtu jābūt uzticīgam kaut kam... nezin kam, par ko pārdzīvo Ādamsona kungs. Likums saka, ka pretendentam uz valsts... uz pielaides pie valsts noslēpuma saņemšanu jābūt uz-ti-ca-mam! Ka viņam var uzticēties. (Frakcija VIENOTĪBA un RP frakcija aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Tik lielā mērā interesantu demagoģijas paraugstundu no Loskutova kunga es nebiju redzējis. Patiesi žēl, ka viņš man to nav pasniedzis... Varbūt es tagad būtu citādāks. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Tas ir labojams!”) Situācija ir tāda. Es piedāvāju izslēgt 9.panta ceturto daļu, kura skan sekojoši... Loskutova kungs, lasīsim kopā: „Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors...” Satversmes aizsardzības biroja direktors - ne par ko citu šeit nav runa! - „...pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3.punkta...” Blanketa norma, atsauce... Tas jums bija jāzina, pasniedzot studentiem lekcijas!

Atgriežamies pie 3.punkta, uz kuru atsaucas šī ceturtā daļa... (No zāles dep. A.Loskutovs: „Jūs slikti mācījāties krimināltiesības!”)... Jūs tāds kliedzošs kadrs! (No zāles: „Ar zāli nesarunāties!”) 3.punkts: „...kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības...” Loskutova kungs, es tiešām jūs aicinu varbūt palasīt likumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es sapratu, ka nevaru sēdēt mierīgi, ja kolēģis jau sāk runāt par blanketa normām. Tiešām ir laiks izglītot Saeimas deputātus! Tā nav blanketa norma, cienījamais Elksniņa kungs! Tā ir atsauces norma! Atsauces norma uz punktu, kas paredz, ka, ja cilvēks sodīts par smagu noziegumu, bet sodāmība ir dzēsta vai noņemta, tad var būt attiecīgs izņēmums. Piemēram, var būt situācija, ka cilvēks izdarījis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Likuma pārkāpums, nopietns noziegums! Par to viņš ir sodīts, bet, ja sodāmība ir noņemta vai dzēsta, tad var arī izskatīt attiecīgo jautājumu. Un es tiešām domāju, ka nevajadzētu šeit demonstrēt savas akadēmiskās zināšanas un lietot tieši tādus burvīgus vārdus kā „blanketa norma”, ja mēs līdz galam nesaprotam, ko tas nozīmē.

Paldies. (Frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Loskutova kungs jau diezgan skaidri argumentēja. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 8. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 9. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 10. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Likuma 10.pants nosaka personu drošības pārbaudes atbilstību. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka personu pārbaudes kārtību un termiņus izstrādā Satversmes aizsardzības biroja direktors un apstiprina Ministru kabinets.

Ir jāatzīst, ka šāda veida kārtība ir atzīta par valsts noslēpumu, bet es aicinu likumā ielikt arī termiņus. Un konkrēti 10.priekšlikums ir saistīts ar 11., 12. un 13.priekšlikumu par termiņiem, kuros drošības iestādēm ir jāveic personas drošības pārbaude. Es piedāvāju noteikt personas pārbaudes veikšanas termiņu... noteikt, ka veic 14 dienu laikā. Jo nav pamatota tā situācija: piemēram, persona tiek ievēlēta par Valsts prezidentu, bet personas drošības pārbaude varētu norisināties, pieņemsim, pusgadu, un līdz minētās pielaides saņemšanai persona nevar uzsākt pildīt savus amata pienākumus. Tas ir vienkāršs un klasisks piemērs par to, ka šajā nenoteiktajā termiņā, kuram saskaņā ar noteikumiem vēl ir iespējams pagarinājums, faktiski personai ir liegums savus amata pienākumus pildīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (RP).

Nu it kā vienkāršs vārds - termiņi. Redziet, bet pielaides izsniedz konkrētā brīdī konkrētam daudzumam cilvēku.

Iedomājieties Saeimas vēlēšanas! Ir 100 deputāti, plus valdība - potenciāli vēl 14 vai 15 cilvēki... Par visiem jāsniedz atbildes 14 dienu laikā. Vai tas ir reāli vai nereāli? Atbildiet paši! Noteikti nereāli, jo nenotiek jau sekošana... Elksniņa kungs dzīvo tajā pasaulē, kur sekoja noteikta iestāde, drošības iestāde, katram no mums, kas likās šaubīgs, gandrīz 24 stundas diennaktī. Mūsu specdienesti tā nedara. Tātad pārbaudes notiek konkrētajā brīdī. Un 14 dienu termiņš - piedodiet, tas ir absurds, jo bieži vien informācija ir jāprasa no daudzām, daudzām kompetentām iestādēm gan Latvijā, gan ārpus tās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Pirmkārt, Saeimas deputātiem (Eiropā gan tos pieņemts saukt par parlamentāriešiem) šāda kārtība nav paredzēta. Vienīgā valsts, kurā parlamenta deputāti nedarbojas ar valsts noslēpuma objektiem, ir Īrija. Vienīgā! Neviens parlamentārietis tur ar tiem nedarbojas. Interesanta situācija ir Beļģijā, Beļģijas Karalistē: tur deputāti darbojas tikai ar ierobežotas pieejamības informāciju; ar visu citu informāciju arī viņi nav tiesīgi darboties.

Bet man tad ir jautājums... Ir deputāta amata kandidāti, mums ir politisko partiju sistēma... Tad jautājums ir sekojošs... Puse no jums jau ir pārbaudīti pie iepriekšējām vēlēšanām. Tas ir viens.

Otrs. Ir Centrālā vēlēšanu komisija, kura izstrādā noteiktus kritērijus pie apstākļiem, kad deputāts var kandidēt.

Trešais. Valstij ir padsmit tiesībsargājošo iestāžu, trīs drošības iestādes. Nu, tad man ir jautājums: kas tā par līdzekļu izšķērdēšanu, kas tā par valsts varu, kura tikai pēc tam, kad cilvēks nonāk pie varas, kļūst... viņu ievēlē vai nu parlamentā, vai par Valsts prezidentu, un tikai pēc tam iestādes pamostas un sāk viņu pētīt. Tur jau tā problēma, Zatlera kungs, ka tas ir milzīgs risks, ka tikai pēc ievēlēšanas drošības iestādes, uztverot, ka šī persona varētu realizēt pār tām savu kontroli, nevis vāc informāciju, cik persona ir laba vai slikta vai kā citādāk... viņas meklē dažreiz iespēju, lai pieņemtu lēmumu un personu nepielaistu arī pie uzraudzības mehānisma pār tām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Zatlera kungs iestājās pret termiņiem, bet man tad ir jautājums gan Zatlera kungam, gan citiem prezidentiem: cik ātri pēc tam, kad tikāt ievēlēti, jūs varējāt sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdes? Tāpēc, ka nevarēja sasaukt vairāku iemeslu dēļ - vai nu ministriem nebija attiecīgās pielaides, vai deputātiem nebija, vai bija problēmas Valsts prezidentam.

Otrs. Un kā jūtas valsts augstākās amatpersonas, kad viņām ir pamatotas aizdomas par to, ka viņu telefoni tiek noklausīti? (No zāles dep. A.Judins: „Jāziņo prokuratūrai!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram, otro reizi. (Starpsaucieni no zāles. Skaļas sarunas.)

V.Zatlers (RP).

Es tikai dažas replikas.

Redziet, es jau norādīju, iepriekšējo reizi uzrunājot jūs, ka mēs nedzīvojam tajā valstī, kur KGB sekoja katram, sekoja līdzi visam, Elksniņa kungs. Mēs negribam tādas valsts atgriešanos! Tikai tad, kad persona pieprasa pielaidi, viņa tiek izmeklēta, viņa tiek analizēta.

Jūs prasījāt par laikiem... Redziet, lai ievēlētu par Valsts prezidentu, pirms nav saņemta šī pielaide, vispār jūs netiekat stādīts priekšā kā kandidāts. Un tikai tad, kad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šeit pat, Saeimā, ir pārliecinājusies par to, ka jums ir pielaide valsts noslēpumam, jūs tiekat reģistrēts par oficiālu Valsts prezidenta amata kandidātu.

Un lieciet mierā tos termiņus! Vēl ir daudz sajukumu tur, galvā, jums. Redziet, vienīgā drošības iestāde, kas lemj par pielaižu piešķiršanu vai nepiešķiršanu, ir Satversmes aizsardzības birojs. Un nepiesauciet šeit specdienestus! Tā ir tikai viena iestāde, kura izmanto citu dienestu... ne tikai dienestu, bet arī citu kompetento iestāžu savākto informāciju. Tagad katram ir jāstrādā savas kompetences ietvaros.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Tikai daži apsvērumi attiecībā uz termiņiem.

Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji komisijas sēdē teica, ka, ja jautājums būtu atkarīgs tikai no Satversmes aizsardzības biroja, ja tam būtu jāvērtē tikai viņu rīcībā esoša informācija, tad viņi varētu izlemt jautājumu par pielaides izsniegšanu samērā ātri, bet mums ir jāpatur prātā tas, ka Satversmes aizsardzības birojs pieprasa papildu informāciju gan no Drošības policijas, gan no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, gan no Iekšlietu ministrijas, gan no dažādiem reģistriem, gan no policijas struktūrvienībām. Informācijas pieprasīšana un atbildes saņemšana no iestādes ļoti bieži prasa vairāk nekā tās 14 dienas, par kurām šodien ir runāts likumā.

Tāpēc es domāju, ka mums tiešām jāliek mierā esošās normas, lai... Ja ir vēlme grozīt termiņus, tad tas ir jādara nevis pašlaik, bet... vispirms ir speciāli jāizvērtē, cik daudz pieprasījumu ir bijis un cik ilgā laikā tie ir izpildīti.

Runājot par pārbaudi pirms ievēlēšanas vai iecelšanas amatā, man liekas ļoti īpatnēja Elksniņa kunga revolucionārā pieeja, aicinot drošības iestādes vērtēt visus deputāta amata kandidātus, kuru ir tūkstošiem cilvēku un no kuriem Saeimā tiks ievēlēti 100... plus vēl 14 ar tā sauktajiem mīkstajiem mandātiem.

Un vēl es gribu aicināt Elksniņa kungu, lai viņš beigtu mums par piemēru likt vecas demokrātijas. Viņi dzīvo citā vēsturiskajā realitātē, viņi nedzīvoja teritorijā, kur vēl tikai pirms 20 gadiem darbojās Valsts drošības komiteja un sazin vēl kādi citi specdienesti, kuru pēdas joprojām ir pamanāmas mūsu ikdienas dzīvē. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Igaunijā arī veca demokrātija?!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Jā, lūdzu, Latkovska kungs!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Laikam jau esam iekarsuši, tāpēc deputāti debatēja nevis par 10. - Elksniņa priekšlikumu, bet par 11.priekšlikumu. Tagad vajadzētu balsot par 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 11. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 12. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. Arī 13. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Tas ir par termiņiem, un komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 14. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par 11.panta ceturtās daļas papildināšanu ar otro teikumu šādā redakcijā: „Valsts drošības iestāde pārbaudes ietvaros iepazīstina personu, kas pretendē uz pieeju valsts noslēpuma objektiem, ar personas valsts noslēpuma pārbaudes lietas materiāliem.”

Tas nav noslēpums, ka situācijā, kad persona piesakās speciālās atļaujas saņemšanai, tad... konkrētajā situācijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību notiek pārrunas ar personu. Šīs pārrunas brīžiem ir daudziem dažnedažādas un arī dīvainas.

Es uzskatu, ka minēto pārrunu laikā būtu persona jāiepazīstina ar tiem materiāliem, kuri faktiski ir šajā situācijā savākti. Protams, tās informācijas apjomam, kura jāsniedz, ir jābūt lielā mērā ierobežotam un saistītam ar... pirmām kārtām ar to, vai minētā informācija ir saņemta no konkrētām personām... lai neatklātu konkrētus, piemēram, aģentūras datus. Informācijas ierobežojumiem ir jābūt saistītiem ar metodiku un taktiku, kādā veidā šī informācija ir iegūta. Taču, runājot konkrēti par faktiem, kuri ir pārbaudes priekšmets, jāteic, ka šajā situācijā ir tiesības vērtēt personas, kura lūdz pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, viedokli, lai viņa varētu reaģēt uz minētajiem materiāliem, kuri ir ietverti pārbaudes lietā.

Es tiešām norādīju, ka ir ļoti daudzas situācijas, kad pārbaudes lietas ietvaros materiāli, kuri ir iegūti, ir vai nu noteiktu, piemēram, manipulāciju rezultāts no tiesībsargājošo iestāžu puses... tie varētu būt anonīmi ziņojumi, kuros sarakstīts velns zina kas un kurus vienā otrā situācijā iestādes sadarbības ietvaros iesniedz. Šajās situācijās tiešām ir jāvērtē, ka, ja ir kaut kādi fakti, par kuriem ir šaubas, ka personai... uz kuru pamata personai varētu liegt pieeju darbam ar valsts noslēpumu, tad šo faktu autors ir taču šis cilvēks, šie fakti viņam ir zināmi... nevis kaut kādi izdomājumi, kuri lielā mērā... varētu lielākoties neatbilst tiem materiāliem. Un jebkurā gadījumā šajā situācijā personai ir jābūt tiesībām norādīt uz tiem pierādījumiem un argumentiem, kuri atspēko konkrētas iestādes pieņēmumus; ir iespējas norādīt arī uz tiesībām uz auditu par konkrētajiem faktiem... ka persona, iespējams, pat atradusies citā vietā vai veikusi kaut kādas citas darbības.

Līdz ar to es tiešām aicinu ievērot vienlīdzīgu procedūru. Situācijās, kad personai pielaides došanas procesā tiek inkriminētas kādas neētiskas vai tādas darbības... kā minēja Satversmes aizsardzības birojs, azartspēļu spēlēšana, personai ir tiesības par tām runāt un pierādīt pretējo faktu pastāvēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pašlaik saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu personas pārbaudes materiāli tiek klasificēti kā konfidenciāli un atzīstami par valsts noslēpumu.

Kādēļ pārbaudes lietas materiāli ir valsts noslēpums?

Atbildi uz šo jautājumu ir sniegusi Satversmes tiesa pirms gandrīz 10 gadiem, proti, 2003.gada 23.aprīļa spriedumā, ar kuru es aicinātu arī... ar kuru es aicinātu Elksniņa kungu iepazīties.

Un kas tur ir teikts?

Tur ir teikts, ka šie materiāli ir atzīstami par konfidenciāliem un ir uzskatāmi par valsts noslēpumu, jo (citēju): „...pārbaudē var tikt izmantoti operatīvās darbības pasākumi, kuru saturs un kuros iesaistītās personas saskaņā ar likumu arī ir valsts noslēpums. Pieļaujot, ka pārbaudāmā persona iepazīstas ar šiem materiāliem pilnībā, var tikt nodarīts būtisks kaitējums operatīvo darbību konfidencialitātei, un rezultātā šie darbinieki turpmāk nevarētu pildīt savus pienākumus.”

Un tiesa secina: „Šajā gadījumā valsts interesēm kopumā nodarītais kaitējums būtu daudz lielāks nekā atsevišķu personu tiesību ierobežojums, liedzot viņām pieeju valsts noslēpumam.”

Šajā Satversmes tiesas spriedumā un lietas materiālos patiešām mēs varam atrast ļoti daudz materiālu, kā šie jautājumi tiek risināti citās pasaules valstīs. Mēs šajā gadījumā izmantojam NATO valstu materiālus, un patiešām, Elksniņa kungs, šajās valstīs nav... es nezinu, varbūt pēdējo gadu laikā... jūs Matiasu šeit pieminējāt, viņš arī ir bijis Satversmes tiesā vairākkārt... kaut kas būtiski būtu mainījies. Un es gribētu īpaši atbalstīt kolēģa Loskutova kunga teikto, ka mēs dzīvojam, salīdzinājumā ar Rietumu valstīm, pilnīgi citā ģeopolitiskajā situācijā.

Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Elksniņa kunga priekšlikumā ir runa par ļoti elementāru lietu.

Ja mēs runājam par 9.panta trešo daļu kā tādu, tad jāteic, ka tur ir uzskaitīti visi kritēriji, kuri ir viegli pārbaudāmi un kuri tiek ņemti vērā arī tiesu praksē, kad tiek lemts jautājums par vienu vai otru gadījumu, teiksim, par piederību PSKP CK vai kam citam.

Bet 9.panta trešās daļas 6.punkts tomēr nosaka tādas lietas, kas dod pamatu apšaubīt ne tikai lojalitāti kā tādu, bet arī cilvēka reputāciju, un tāpēc nevajadzētu iepazīstināt ar faktu iegūšanas avotiem vai ar tehniku un tehnoloģiju... par to nav runa! Ir runa par pašiem faktiem, kas varētu būt traktējami dažādi.

Viens piemērs no manas īsās biogrāfijas. Savulaik, kad es kandidēju pašvaldību vēlēšanās, bija norma par to, ka deputātu kandidātiem, kas nav beiguši pamat... vidējo skolu ar valsts valodas apmācību, vajadzēja kārtot valodas eksāmenu. Es to veiksmīgi esmu nokārtojis. Viss bija kārtībā, apliecība bija man rokā. Bet kāds modrs pilsonis bija uzrakstījis Valsts valodas centram, ka viņa rīcībā ir fakts - es pasvītroju: fakts! -, ka es esmu nopircis šo apliecību. Nu labi! Valsts valodas centrs mani aicināja pie sevis, lai pārbaudītu, lai pārliecinātos, vai tas pirkuma darījums tiešām ir noticis un vai man tomēr ir kaut kādas elementāras zināšanas. Pārbaude beidzās, viss bija kārtībā. Es nevaicāju, kas bija tas autors un kādā veidā viņi bija saņēmuši šo informāciju. Bet, ticiet man, jau pats fakts vien bija pietiekami apvainojošs man kā cilvēkam. Un līdz ar to es nerunāju par to, vai ir vajadzīga tā pielaide vai nav vajadzīga. Tas nav dzīves un miršanas... vai nāves jautājums. Kā citādi? Bet šeit ir jautājums par reputāciju. Un, ja reputācijas graušanas, apvainošanas pamatā ir kaut kādi fakti, kuri ir vai nu pierādāmi, vai nu noraidāmi, tad tādā gadījumā tiem cilvēkiem, uz ko tas attiecināms, ir jābūt tiesībām būt informētiem par faktiem - vēlreiz saku! -, nevis par avotiem, tehniku un tehnoloģiju.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Latkovska kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu, Latkovska kungs, komisijas vārdā!

A.Latkovskis. Komisijas vārdā: ne šajā sēdē, bet iepriekš mūsu komisijai bijušas sarunas ar ģenerālprokuroru, kurš, ja precīzi citēšu, teica tā: „Pārsūdzībās, kas nonāk līdz ģenerālprokuroram, pārrunu rezultātā nav bijis neviena gadījuma, kad konkrētā amatpersona nav zinājusi, par ko viņai vai viņam netiek dota pielaide. Līdz ar to publiskā retorika - es nezinu, man nav ne jausmas - īstenībā noplok, kad ir saruna ar ģenerālprokuroru.”

Es aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Saeimas deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 15. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Turpinoties šai diskusijai, kura tiešām šajā jautājumā attīstās un kurā ir iesaistījusies nu jau arī Čepānes kundze, lielā mērā ir jāatzīst, ka tiešām Satversmes tiesas spriedums... tas ir 2003.gada spriedums. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi. Kā zināms, paaudzes nomainās 10 gadu laikā. Es tiešām norādu, ka derētu varbūt jums iepazīties ar Polijas pieredzi, kad 2010.gadā valsts drošības iestādes un pielaižu izsniegšanas kārtību skāra būtiska reforma. Mēs principā varētu par to arī atsevišķi parunāt; materiālus es varu jums iedot (pat kopā ar atsevišķu Helsinku grupas pētījumu) angļu valodā, jūs varētu to izlasīt.

Bet situācija ir sekojoša. Es šajā priekšlikumā piedāvāju: „Personas valsts noslēpuma pārbaudes lietas uzglabāšanas termiņš ir viens gads. Pēc šī termiņa notecējuma pārbaudes laikā iegūtie materiāli ir iznīcināmi.”

Konkrētā priekšlikuma pamats ir likums par priekšnoteikumiem un paņēmieniem federācijas drošības pārbaudēm, kādas ir Vācijā. Konkrētā likuma 19.paragrāfs norāda, ka faktu materiāls par drošības pārbaudēm ir piederīgajā iestādē uzglabājams gada ietvaros un tad iznīcināms, ja konkrētā persona neuzsāk drošībai kaitīgu darbību.

Es tiešām aicinu jūs pievērst uzmanību arī tiem jautājumiem, uz kuriem ir norādījusi Ziemeles kundze Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas apakškomisijā attiecībā uz materiālu glabāšanas termiņiem, - ka šajā lielajā situācijā ir iespējami patvaļas riski, kad viens otrs materiāls ir nesamērīgi glabājams un varētu tikt vienā otrā situācijā noplūdināts attiecīgu personu interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (RP).

Mani tiešām pārsteidz... Es visu laiku domāju, ka mūsu kolēģis Elksniņš ir profesionāls jurists, bet... Mani nepārsteidz tas, ka viņš mūs maldina, - viņš mūs maldina nu jau kuro reizi.

Es pilnīgi piekrītu, ka būtu iznīcināmi. Tas, kas netiek Latvijā darīts, -iegūto, ar speciālajām metodēm iegūto, materiālu iznīcināšana pēc kāda laika. Bet, ja mēs runājam par pārbaudes lietām, tad... piedodiet... Es beidzu pildīt savu Valsts prezidenta amatu jūlijā, taču man tik un tā oktobrī izdarīja šo pārbaudi no jauna: vai nav jaunu faktu -, nevis tā vienkārši pagarināja to pielaidi. Tātad pielaides lieta... faktiski pārbaudes lieta ir tas pats, kas slimības vēsture: tā ir vēsture par jums, un tā gan tiek glabāta, taču tā netiek uzturēta visu laiku, bet tikai pēc vajadzības tiek „pacelta” no arhīva. Es nespēju iedomāties, ka... un varbūt arī šeit esošie ārsti, kolēģi, nespēj iedomāties, ka parlamentā mēs varētu nobalsot par to, ka slimību vēstures būtu iznīcināmas pēc gada: „Tur jau nav vajadzīgs tas viss! Tie ir sensitīvi dati. Ātri, kā saka, iznīcināsim un varbūt... nu, pēc tam sāksim dzīvi no jauna! Varbūt šis vēstures periods mūsu dzīvēs nav bijis.”

Es iesaku pārdomāt lietu pēc būtības. (Frakcijas VIENOTĪBA un Reformu partijas frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Nu tad mēs varam paskatīties arī tālāk - kas mums ir rakstīts uz pielaides. Piemēram, mums termiņš ir... mums ir izdota atļauja... mums pielaide darbam ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem var būt vēl gadu pēc Saeimas deputāta amata termiņa beigām. Tas nozīmē, ka... Es tagad esmu jaunā amatā. It kā tas pielaides termiņš man ir viens gads, bet, kad es prasīju: „A kāpēc man tagad vajag vēl kaut ko uzrakstīt klāt? Tie jaunie lai ziņo par sevi!” -, tad man atbilde bija tāda: „Tāpēc, ka tur ir rakstīts: 10.Saeima. Tagad ir jau 11.Saeima!”

Tagad nu es prasu: tad kāpēc vispār vajag tur rakstīt kādu 10. vai 11.Saeimu, ja tur ir norādīts termiņš, līdz kuram man ir atļauja strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem? Tad varbūt to vajag mainīt arī?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Mani tiešām pārsteidz tās debates un tas argumentācijas modelis, kuru izvēlējās Zatlera kungs, pielaides došanas procesu salīdzinot ar ārsta diagnozi, ko cilvēkam attiecīgi varētu stāstīt, un salīdzinot šo diagnozi un slimības vēsturi ar to kārtību, kādā tiek piešķirtas speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. Tās ir divas dažādas lietas, Zatlera kungs! Es, protams, apzinos, ka jums varbūt trūkst tās gribas kādu vienu otru ārstēt, bet, saprotiet, tas ir juridisks jautājums. Tas ir juridisks jautājums, un par to būtu jārunā juristiem, speciālistiem. Protams, ir atbalstāmas jūsu vēlmes Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vārdā vienu otru jūsu pārraugāmās iestādes darbību acīmredzot arī piesegt šajā situācijā, bet tomēr runāsim pēc būtības. Teiksim, Valsts drošības pārbaudes likums Vācijā. Nedemokrātiska valsts, nedemokrātisks piemērs? Varbūt nestāsimies eirozonā, jo Vācija tur visu nosaka? Šis piemērs ir ņemts no viņu likuma, no viņu kritērijiem, no viņu iestrādājumiem, no piemērošanas prakses. Man... es tiešām jūs lūgtu: ja jūs nezināt, par ko jūs runājat, nu tad nerunājiet!

Sēdes vadītāja. Es tomēr lūgtu deputātus debatējot neizteikt personīgus aizvainojumus vienam otram.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ja līdz šim man bija kaut kādas varbūt šaubas, tad diskusijas, kas saistītas ar šo likumprojektu, manī aizvien vairāk nostiprina pārliecību par to, ka dažiem deputātiem patiešām ir jāliedz pieeja valsts noslēpumam.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un Reformu partijas frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram, otro reizi.

V.Zatlers (RP).

Runāšu ļoti īsi. Es esmu ārsts, nespēju glabāt valsts noslēpumu, arī diagnozi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Man liekas, ka Elksniņa kungs te pats nonāk pretrunās ar saviem iepriekšējiem priekšlikumiem, kuros viņam bija vēlme noteikt šīs pārbaudes laiku jeb termiņu uz 14 un 30 dienām, bet šeit ir viena gada glabāšana... Tas nozīmē, ka... Mūs, deputātus, piemēram, pašu Elksniņa kungu, visticamāk, vēlētāji pārvēlēs uz nākamo termiņu. Tas nozīmē: ja materiāli tiek iznīcināti pēc gada, tad tie ir vēlreiz jāskatās, un viņš varbūt cer, ka... tur ir „sliktie” materiāli... tos iznīcinās, paliks tikai „labie” materiāli, un tad viņš dabūs to pielaidi. Nezinu, bet tiem pārējiem, kuriem ir šī pielaide, tas tomēr garantē šo procesu daudz ātrāku, kaut gan tas 100 deputātu vēlmi dabūt pielaides, protams, paildzina.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad - komisijas vārdā Latkovska kungs neko nevēlas piebilst?

A.Latkovskis. Nē.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 16. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Deputāti! Mans priekšlikums ir sekojošs: lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Es gribu jums norādīt uz sekojošu situāciju: apstākļos, kad lēmumu pieņem Satversmes aizsardzības birojs, Satversmes aizsardzības biroja lēmums ir slepens. Lēmums nevienam nav pieejams, izņemot pašu Satversmes aizsardzības biroju.

Pārsūdzības mehānisms, kurš ir paredzēts attiecībā uz minēto regulējumu, ir sekojošs: pārsūdzība tiek veikta pie ģenerālprokurora.

Kāpēc es lūdzu noteikt, ka lēmumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam šajā situācijā?

Pirmkārt. Pēc pašreizējās kārtības Satversmes aizsardzības birojs izsniedz pielaidi darbam ar valsts noslēpumu pašam ģenerālprokuroram.

Otrkārt. Ģenerālprokurors un viņam pakļautie īpaši pilnvarotie prokurori šajā situācijā... apstākļos, kad tiek ierosināta personas pārbaudes lieta darbam ar valsts noslēpumu, kad tiek vākti materiāli par konkrēto kandidātu, ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori realizē sankcionēšanas un uzraudzības kārtību attiecībā uz minētajām darbībām. Tas nozīmē: ja pārbaudes ietvaros attiecībā uz kandidātu, kurš vēlas saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, ir nepieciešams savākt kaut kādas ziņas, tiek ierosināta operatīvās izstrādes lieta. Šīs operatīvās izstrādes lietas ietvaros ģenerālprokurors un īpaši pilnvarotie, viņam pakļautie prokurori pilda noteiktas, ar likumu deleģētas funkcijas.

Tagad ir jautājums: kā ir iespējams iesniegt sūdzību par lēmumu, kurš ir klasificēts, par kuru personai nav nekādas informācijas un kurš personai pat netiek uzrādīts, ģenerālprokuroram pēc pašreizējās pārsūdzības kārtības? Vienīgā iespēja, ko viens otrs var šajā situācijā izmantot, ir sūdzībā vienkārši ierakstīt: „Nepiekrītu.” Ar to arī pārsūdzības tiesības ir izsmeltas.

Jautājums: vai tam šajā situācijā ir jābūt ģenerālprokuroram? Vai mēs mūsu valstī spējam nodrošināt augstāku pamattiesību aizsardzības pakāpi...? Un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments skata lietas, kuras ir saistītas ar valsts noslēpuma objektiem. Un tiesnešiem šajās lietās pielaide darbam ar valsts noslēpumu nav vajadzīga? Tas ir noteikts iepriekšējos pantos likumā „Par valsts noslēpumu”.

Es tiešām aicinu atbalstīt demokrātiskākas procedūras ievērošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi un Elksniņa kungs! Es varbūt esmu konservatīva šajā ziņā. Jā, spriedums bija pirms nepilniem desmit gadiem, un tur tika izanalizēts ļoti pamatīgi, kā jau es teicu, šis likums - likums „Par valsts noslēpumu”.

Ja Elksniņa kungam nepatīk pašreizējais regulējums, tādā gadījumā viņš var vērsties Satversmes tiesā: iespējams, ir jauns sastāvs, un varbūt šie tiesneši patiešām būs mainījuši savu viedokli. Bet pagaidām, kamēr nav cita sprieduma, mums ir jāvadās pēc šī sprieduma.

Un, proti, ko tad saka šis spriedums, par kuru es runāju?

Proti, visupirms šajā spriedumā Satversmes tiesa balstās gan uz Satversmes tiesas praksi, gan uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi un atzīst, ka tiesības vērsties tiesā nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Protams, šādi ierobežojumi ir pieļaujami, taču, kā mēs zinām, vispārējā formula paredz, ka jābūt ir leģitīmam mērķim un ka šiem ierobežojumiem, kas ir uzlikti, šajā gadījumā ir jābūt samērīgiem ar mērķiem, ko valsts ir vēlējusies šajā gadījumā sasniegt.

Satversmes tiesa saka, ka personām ir jau zināmas iespējas atteikumu pārsūdzēt neatkarīgas institūcijas augstai amatpersonai - ģenerālprokuroram.

Un tālāk Satversmes tiesa saka, ka jēdziens „taisnīga tiesa” ietver sevī arī pienācīgu, tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā lieta tiek izskatīta. Tas nenozīmē, ka tiesības uz taisnīgu tiesu, lietas izskatīšanu nepastāv arī ārpus tiesām, proti, šajā gadījumā pārsūdzot ģenerālprokuroram.

Un, piemēram, vēl pašās beigās (es droši vien vairāk nerunāšu) šeit ir pieminēts Vācijas Federatīvās Republikas likums par federālo drošības pārbaužu nosacījumiem un procedūru. Un, salīdzinot ar Latvijā esošo praksi, Satversmes tiesa patiešām vērsa uzmanību uz attiecīgo institūciju pienākumu personu uzklausīt, nevis varbūt pārsūdzēt šo attiecīgo nolēmumu, jo Vācijas attiecīgais likums, 6.paragrāfa pirmā daļa, noteic, ka, pirms tiek atteikta pieeja darbībai, kas saistīta ar valsts drošību, pārbaudāmajam ir dodama iespēja izteikties par faktiem, kas ir nozīmīgi lēmuma pieņemšanai, un pārbaudāmais var ierasties uz uzklausīšanu kopā ar advokātu. Uzklausīšana notiek tādā veidā, kas nodrošina informācijas avota aizsardzību un aizsargā pārbaudāmās personas likumiskās intereses. Taču tiesa uzsver, ka pat uzklausīšana izpaliek, ja tā var izraisīt būtisku kaitējumu federācijas vai kādas pavalsts drošībai.

Un šeit, kolēģi, Elksniņa kungs jau ir publiskojis manu biogrāfiju. Protams, mums ir... mēs pārstāvam dažādas paaudzes, taču mums ir viena kopīga lieta. Es padomju laikā, kad nebija iespējams ar zinātni nodarboties ārpus Padomju Savienības robežām, patiešām studēju doktorantūrā Maskavas Universitātē. Bet šodien, kad ir visas iespējas apgūt zināšanas arī Eiropas demokrātiskajās valstīs, Elksniņa kungs no 2009.gada acīmredzot turpina studijas Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību teorijas un politoloģijas katedras aspirantūrā. (Zālē starpsaucieni: „Āāā!”)

Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir atlicis mazāk par piecām minūtēm, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 13.00 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Augusts Brigmanis... nav, Jānis Dombrava... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Kārlis Eņģelis... nav, Iveta Grigule... nav, Jānis Junkurs... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Klāvs Olšteins... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Vējonis... nav, Ivars Zariņš... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)


 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 22.novembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” un bijām uzsākuši debates par 16. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumu. Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ko paredz šodienas kārtība, kādā veidā var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu? Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādēm.

Ko piedāvā Elksniņa kungs? Elksniņa kungs piedāvā daudz demokrātiskāku pieeju šīs problēmas risināšanai. Neviens - nez kāpēc arī tie, kas šeit debatē, - negrib saprast vienu lietu - to, ka ģenerālprokurors nevar ne atcelt pielaidi valsts noslēpumam, ne arī iedot šo pielaidi, cienījamie kolēģi! Maksimums, ko ģenerālprokurors var izdarīt, - palūgt veikt papildu pārbaudi attiecīgajam dienestam, kurš ir pieņēmis lēmumu. Bet šo pārbaudi tādā gadījumā veic tās pašas amatpersonas, kuras jau ir veikušas šo pārbaudi. Par kādu objektivitāti mēs runājam?

Un šajā sakarā es uzskatu, ka Elksniņa kunga priekšlikums ir daudz objektīvāks un nepieciešamāks nekā pašreiz spēkā esošais likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Pirms pārtraukuma Čepānes kundze bija ļoti daiļrunīga, citējot un norādot uz vienu vai otru jautājumu, stāstot mums te dažnedažādas lietas, bet mēs te ieskatījāmies Satversmes tiesas 2003.gada 23.aprīļa spriedumā, un tad es sapratu, kāpēc tas spriedums tiek reklamēts mums tik cītīgi. Čepānes kundze tajā laikā, šī sprieduma pieņemšanas laikā, pati bija sastāvā... Līdz ar to šī situācija ir tiešām ļoti interesanta. Un, runājot par to pašu spriedumu, - tiešām Satversmes tiesa tajā laikā tās esošajā sastāvā varēja uzrakstīt daudz kvalitatīvāku regulējumu, ņemot vērā to, ka Vācijā jau sen pastāv noteikta kārtība attiecībā uz deputātiem, un Satversmes tiesa nevērtēja jautājumu par speciālām pielaidēm deputātiem, bet gan vērtēja atsevišķu kārtību attiecībā uz ierēdņiem, kuriem ir jāiziet parastā kārtība.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Sveicināti vēl vienu reizi! Cienījamie kolēģi, šajā sakarā es izteikšu nelielu repliku.

Man liekas, ka Elksniņa kunga priekšstats par to, ka visi deputāti vēlas pielaidi valsts noslēpumam, ir mānīgs, jo noteikti ir daudz mūsu, Latvijas deputātu, kas neuzskata, ka viņiem darba pienākumu pildīšanai būtu nepieciešamas šādas pilnvaras; starp tiem... viena no tiem esmu es. Un katrā ziņā es esmu ļoti apmierināta ar to procedūru, kāda tā ir, un es ļoti paļaujos uz tiesībsargājošajām institūcijām. (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Līdz ar to man nav tādas pārāk lielas vēlmes to izvērst. Nevajag uzspiest savu gribu citiem! Lūdzu ļaut strādāt institūcijām atbildīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 17. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Godājamie kolēģi! Šī likuma apspriešana man arvien vairāk sāk atgādināt tādu vakaru Skotijas krodziņā blakus Lohnesa ezeram, kur sanākuši kādi 50 cilvēki un visā nopietnībā apspriež Nesiju, kuru... par kuru visi ir dzirdējuši, bet neviens nav redzējis, tostarp arī Kazākas kundze, jāsaka tā.

Redziet, kas par lietu. Pēc mana uzskata, šobrīd šis te valsts noslēpums pie mums, Latvijā, ir nenormāli dēmonizēts, un pārsvarā šo te valsts noslēpumu izmanto, sevišķi ar piezīmi „Konfidenciāli”, attiecīgi ierēdņi, kuriem vienkārši gribas piesegt savu stulbumu vai parādīt savu nozīmību.

Es, strādādams Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, ar papīriem zaļajos vāciņos esmu divu gadu laikā saskāries reizes sešas. Visas sešas reizes man, lasot šos papīrus, ir nākuši smiekli par to, kas tiek uzskatīts par slepenu informāciju. Vienu reizi es esmu „saticis” sarkanos vāciņus, kurus... mums iedeva izlasīt... Nacionālās drošības komisijas skapī... Nu, es nezinu... Arī tur nebija nekā šausmīgi slepena, tie bija kaut kādi ārpolitiskie... ārpolitiskās tendences. Es tur neko slepenu nesaskatīju.

Es izdarīju mazu eksperimentu šajā starpbrīdī (No zāles dep. I.Čepāne: „Par tēmu runā!”), es piezvanīju uz Saeimas slepeno daļu...

Sēdes vadītāja. Seržanta kungs, priekšlikums skan: „Speciālās atļaujas izsniegšanas atteikuma vai anulēšanas gadījumā...” Tā ka, lūdzu, par tēmu!

K.Seržants. Pie tā es arī nonākšu. (Zālē smiekli.)

Es vērsos Saeimas slepenajā daļā, lai saņemtu atbildi uz vienkāršu jautājumu: cik Saeimas deputātiem ir pielaide valsts noslēpumam? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tas ir noslēpums!”) Man teica: „Tas ir noslēpums.” Es teicu: „Kā?! Man ir augstākās pakāpes pielaide, man NATO ģenerālsekretārs ir personīgi stāstījis par to, kādas daļas, cik daudz karavīru ir Afganistānā, un nu es nedrīkstu uzzināt, izrādās, šo skaitu?!” Viņa saka: „Jā, informācija it kā nebūtu slepena, bet slepens ir žurnāliņš, kurā tas ir ierakstīts, tur ir uzrakstīts „Konfidenciāli”.” Es saku: „Bet es taču neprasu ne žurnāliņa krāsu, ne lapu skaitu - tikai cilvēku skaitu.” - „Nē, atvainojiet, nevaram!” Es, protams, viņu saprotu, ne jau meitenes šajā daļā izdomāja šo te kārtējo joku.

Par to konkrēto priekšlikumu. Es te noklausījos, ka SAB ir tiesības neiedot pielaidi cilvēkiem, kuriem ir, nu, diezgan cilvēciskas vājības - alkohols, varbūt sievietes, es nezinu, azartspēles... Ja mēs runājam par to, ka kāds ir „pārdevis” dzimteni kā Urbanovičs, tad skaidrs, ka viņam šo pielaidi neredzēt nekad, bet, ja cilvēks saprot, ka viņam šī pielaide nav iedota par to, ka viņš ir palietojis alkoholu kaut kur... Vai tad viņš nevar aiziet uz Minesotas programmu un pēc pusgada no šī netikuma tikt vaļā, un pēc gada lūgt pārskatīt šo lēmumu? Tāpēc varbūt šo priekšlikumu mēs varētu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie deputāti! Tiešām jautājums ir nonācis tik tālu, ka mēs tagad runāsim par reabilitāciju, kad vienā otrā situācijā Saeimas deputāts ar kādu sadistu krodziņā vakarā ir nosvinējis sadista dzimšanas dienu. Bet jautājums šajā situācijā ir saistīts ar manu priekšlikumu, un tas ir sekojošs.

Uz doto brīdi regulējums paredz tādus nosacījumus, ka, ja ir atteikta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, tad tam nav noilguma, pēc kura minētā persona var atkārtoti griezties un atkārtoti lūgt izvērtēt, vai viņa atbilst tiem kritērijiem, kuri iestrādāti likumā.

Mana priekšlikuma mērķis ir mainīt šo situāciju - radīt šo noilgumu. Šis noilgums, Zatlera kungs, ir arī Vācijas likumā, starp citu, paredzēts - ka pēc noteikta termiņa persona atkārtoti ir tiesīga lūgt pārvērtēt šo apstākļu pastāvēšanu (tiešām, kā Seržanta kungs ir norādījis, vai viņam tur ir kaut kāda atkarība vai nav atkarības vienā otrā jautājumā) un lūgt atbildi uz šodienu, vai šodien, tādā un tādā datumā, persona A atbilst šādiem kritērijiem.

Tāds regulējums, kāds ir pašreiz, faktiski nostāda šo procesu visai dīvainā situācijā: šis cilvēks no šī netikuma varētu būt jau ir atbrīvojies, un varētu pat vairs nepastāvēt riski par to, ka persona varētu, piemēram, izpaust valsts noslēpumus. Var pastāvēt citi apstākļi - ka tie apstākļi, kuri ir bijuši desmit vai piecpadsmit gadus iepriekš, vairs neeksistē.

Bet šodienas skatījumā likumdevējs nepiedāvā tādu situāciju, ka cilvēks varētu atkārtoti vērsties un lūgt par sevi vērtējumu. Līdz ar to sanāk paradoksāla situācija, ka faktiski personai, kurai ir liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, šāds pieejas liegums ir mūžīgs. Es ļoti atvainojos, bet kur mums tas mūžīgums ir raksturīgs? Ja nu vienīgi mūža ieslodzījums par vairākām slepkavībām, kā to Seržanta kungs attiecīgi ir piedāvājis. Bet tās ir divas dažādas, nesamērojamas lietas, it īpaši attiecībā uz šiem kritērijiem, kurus pret personu varētu piemērot arī situācijās, kad cilvēks vēl neko nav izdarījis, bet vienam otram pastāv aizdomas, ka viņš, piemēram, nav lojāls. Bet tad, piemēram, paiet gadi, cilvēks arī armijā vēl nodien un tautas labā nez cik labus darbus izdara, bet - piedodiet! - viņš tomēr kritērijiem neatbilst, jo ir bijis lēmums kaut kad sen, vēl pie vecā SAB direktora, kuru viens otrs politiskais spēks ir ievēlējis, ka persona neatbilst.

Es tiešām aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Man ļoti īsi gribētos teikt tā, ka likuma 12.pantā ir nosauktas tās amatpersonas, kurām tā kā vajadzētu būt pielaidei valsts noslēpumam, sākot jau ar Valsts prezidentu un tā tālāk. Šeit ir daudz juristu, taču man nav saprotams, ka pielaide valsts noslēpumam ir vajadzīga Nacionālo bruņoto spēku komandierim un virspavēlniekam. Tie ir dažādi cilvēki. Kas Latvijā ir virspavēlnieks? Agrāk, kad mēs nebijām NATO, tas bija... kara laikā bija nozīmēta persona, bet miera laikā tādas nav. Iestājoties NATO, man liekas, mēs tādu virspavēlnieku, NATO virspavēlnieku, nenozīmēsim, tāpēc man šis jautājums vairāk ir adresēts juristiem, kas te ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Latkovskis. Debašu karstumā atkal esam pāršāvuši... Krēsliņa kungs! Tas pie 18.priekšlikuma būtu jāizrunā.

Attiecībā uz 17.priekšlikumu komisijas lēmums bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 18. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Šodien, protams, ir sava veida „ekskursija” par likumu „Par valsts noslēpumu” - ar detalizētu izklāstu, ar visām no tā izrietošajām sekām. Bet es tagad atcerējos vienu interesantu situāciju, ko tika minējis Seržanta kungs attiecībā uz tām noslepenošanām un visām pārējām lietām... un tām bīstamības pakāpēm. Es vienreiz esmu redzējis (kā advokāts) aģenta lietu ar aģenta kartīti, kuru Valsts policija... Drošības policija bija nodevusi tiesai par to, ka tā aģenta kartīte un tā slepenā lieta tika nozagta no seifa darbiniekam.

Drošības pasākumi attiecībā uz tās informācijas aizsardzību, kura satur valsts noslēpumu, šajā lietā bija ļoti īpatnēja. (Seržanta kungam patiesībā paveicās, ka informāciju kaut kādā lietā viņš seifā tur, skapī, ir redzējis.) Aģenta kartīte, lietā esošā, - lūk, A4 formāta lapa, kura bija nokopēta, ar cilvēka vārdu, uzvārdu, un tas izmeklētājs ar korektoru vienkārši bija pa virsu uzlīmējis, lai to nevarētu izlasīt. Es (kā advokāts) nekādi nevarēju saprast, kāpēc līdzapsūdzētie šajā lietā, kuri ir piecas, septiņas reizes tiesāti... iepatikās viņiem braukāt uz to tiesu un lasīt tur instrukcijas operatīvās un tā un šitā... Un tad es skatos: viņi ņem to lapiņu un lasa tā aģenta vārdu un uzvārdu pret gaismu! Principā tāda mums ir tā valsts noslēpuma aizsardzības sistēma vienā otrā gadījumā.

Par 18.priekšlikumu. Es ierosinu noteikt, ka automātiski pielaides darbam ar valsts noslēpumu saņem sekojošas amatpersonas: Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, Saeimas deputāti, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors.

Sāksim varbūt ar pielaides došanas kārtību Satversmes aizsardzības biroja direktoram.

Satversmes aizsardzības biroja direktoru izvirza Nacionālās drošības padome, kurā piedalās Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas priekšsēdētājs, ministri (viens otrs, protams); Valsts prezidents vada. Nacionālās drošības padomē Satversmes aizsardzības birojam ir veto tiesības attiecībā uz kandidāta izvēli. Interesants jautājums! Tas var nonākt līdz tam, ka Satversmes aizsardzības birojam pat šajā situācijā ir tiesības atņemt pielaides visiem, kas tur ir, - gan Valsts prezidentam, gan attiecīgajiem ministriem, gan arī pat Zatlera kungam Satversmes aizsardzības birojs var atņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Taču tad ir jautājums: kādu tad Nacionālās drošības padome virza kandidātu, kuram SAB varētu neiedot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, un ar kādiem materiāliem NDP šajā situācijā manipulē?

Tā ir vienkārša situācija. Bet pieņemsim, ka Satversmes aizsardzības biroja direktora nav - viņam ir beigušās pilnvaras, Saeima... koalīcija nav paspējusi vienoties savā starpā un piedāvāt jaunu. Kas notiek? Par pielaides došanu jaunam direktoram lemj SAB direktora vietnieks. Interesanta situācija: vietnieks nosaka, kas būs viņam priekšnieks! Arī tā ir interesanta situācija!

Jautājums par ģenerālprokuroru. Ģenerālprokuroru izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuram, starp citu, ir jābūt arī pielaidei automātiski. Vai tad varētu būt tā, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav ziņu un informācijas un viņš varētu izvirzīt negodprātīgu, negodīgu ģenerālprokurora amata kandidātu, kuram nav piešķirama pielaide valsts noslēpumam? Šaubos.

Augstākās tiesas priekšsēdētājam arī ir jābūt pielaidei darbam ar valsts noslēpumu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu izvirza Augstākās tiesas tiesnešu plēnums, kuri, tajā skaitā lietās, iepazīstas ar valsts noslēpuma objektiem bez speciālās pielaides. Plēnumā ir 46 tiesneši. Augstākās tiesas tiesnešu plēnums tik lielā mērā ir neskaidrs, ka izvirza arī nesaprotamu, apšaubāmu kandidātu.

Ziniet, es gribētu norādīt vienu interesantu lietu tieši Zatlera Reformu partijai attiecībā uz automātiskās pielaides piešķiršanu Valsts prezidentam. Tā patiesībā ir absurda situācija, ka Valsts prezidents demokrātiskā, parlamentārā republikā ir atkarīgs no ierēdņiem un ka viņi var cenzēt, kādu prezidentu ievēlēt, kādu - neievēlēt. Jūs cīnāties par atklātiem balsojumiem, bet to nebūs līdz brīdim, kamēr jūs neizšķirsiet konceptuāli jautājumu par to, vai izvēlēties tautas vēlētu prezidentu vai arī atbrīvoties no viņa...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Un varbūt tomēr vajag atgriezties atpakaļ, nevis runāt par likumu par Valsts prezidenta ievēlēšanu. Vai deputāti neiebilst, ka Elksniņš runā vēl minūti? (No zāles: „Lai runā!” Dep. I.Čepāne: „Iebilst! Iebilst!”) Deputāti iebilst, tātad jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai pagarināt deputāta Elksniņa runas laiku vēl par vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 26, atturas - 5. Tātad jums ir vēl minūte. Bet, lūdzu, runājiet par tēmu, nevis par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību!

A.Elksniņš. Diemžēl jautājums par pielaides piešķiršanas kārtību gan Valsts prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājam, gan Ministru prezidentam, gan Saeimas deputātiem ir tieši saistīts ar minēto personu ievēlēšanas... iecelšanas kārtību, ņemot vērā institucionālo mehānismu. Citādi par šiem jautājumiem diskutēt tiesiskā valstī nav iespējams.

Bet tagad cits jautājums. Zatlera kungs tiešām ir aicinājis mani izpētīt, piemēram, jautājumu par to, kā citu valstu Nacionālās drošības komisijās to locekļiem tiek piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu... kā tā tiek piešķirta NDK locekļiem jeb parlamenta deputātiem. Tas ir attiecināms uz debatējamo jautājumu. Austrijā - nav nepieciešama pielaide. Var strādāt un iepazīties. Bulgārijā - nav nepieciešama, Čehijā - nav nepieciešama. Arī Dānijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Elksniņš. ... un Zviedrijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Kārļa Seržanta izteiktajai skepsei par tās informācijas saturu, ko saņem ļoti daudzi, kam ir pielaide valsts noslēpumam. Arī es labi zinu, kas tur ir rakstīts un, godīgi sakot, neesmu pieprasījis un netaisos pieprasīt šo pielaidi, tāpēc ka līdz ar to man ir daudz brīvākas rokas un es varu nelasīt to, kas tur ir rakstīts... atreferējumi no avīzēm, bet... un tad mani sauktu pie atbildības.

Bet varbūt atgriezīsimies pie tā, kāpēc Satversmes aizsardzības birojs vispār tika veidots... kādu politisku motīvu vadīts. To veidoja „Latvijas Ceļš” ar konkrētu mērķi. (No zāles dep. A.Loskutovs un dep. R.Kārkliņa: „Par tēmu!”) To labi atceras arī šeit klātesošais Dzintars Ābiķis. Vajadzēja iecelt amatā „savu” cilvēku no „Latvijas Ceļa”, lai tas būtu „kabatas” specdienests. Attiecīgi tika sastādīts un pieņemts šis absurdais likums, kuru mēs šodien izskatām.

Ziniet, es varu minēt daudzus piemērus, ka valsts augstākās amatpersonas ir izpaudušas valsts noslēpumu saturošu informāciju. Tie ir bijuši gan ģenerālprokurori, kuri ir publicējuši operatīvās izstrādes lietas... Un tur Čepānes kundze man piekritīs, ka tas ir absurda kalngals. Tie ir ģenerālprokurori, kuri ar operatīvās izstrādes lietas materiāliem iepazīstinājuši nez kāpēc citas valsts vēstnieku. Tie ir aizsardzības ministri, kur nez kāpēc mūsu armijas virsnieku sarakstu pilnā sastāvā un komplektā nodod kaimiņu valsts vēstniecībai... Mēs varam daudz ko runāt par šo saturu. Bet... Var minēt arī citu piemēru, kā manipulē ar pielaidi valsts noslēpumam: kad kāds bijušais iekšlietu ministrs sašutis pēc Nacionālās drošības padomes sēdes publiski izpauda informāciju par to, kādu atalgojumu saņem Latvijas Bankas prezidents, līdz ar to viņam tika liegta pieeja valsts noslēpumam.

Varētu minēt vēl ļoti daudzus šādus absurdus. Bet, lūk, ko es nesaprotu: kāpēc jūs, kolēģi, negribat saprast elementāru lietu, ka ir absurda situācija, ka kontrolējamā iestāde, kura jākontrolē deputātiem, ģenerālprokuroram, tiesnešiem un vēl veselai rindai citu amatpersonu... kāpēc tai jālemj, vai attiecīgais cilvēks var kontrolēt vai nevar kontrolēt? Jūs... Lielāku absurdu man nevar neviens izstāstīt!

Manā uztverē, visām amatpersonām, kuras ir ievēlētas Saeimā un kuras ieceļ amatā Saeima, šī pielaide pienākas automātiski. Cita pieeja nevar būt, ja mēs gribam tiešām dzīvot normālā valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tā ļoti mierīgi mēģinu saklausīt visu to, kas te tiek teikts. Man ļoti nepatīk tas, ka mums daži šo lietu pataisa par tādu kā lielu joku... kaut kādi jokdari (No zāles: „Klauni!”), kas par šādām ļoti nopietnām lietām ļoti vieglprātīgi runā. Es saredzu arī to, ka šie ir centieni vājināt Latvijas drošību. Vājinot Latvijas drošību, vājinās mūsu līdzdalība NATO. Vai tas ir tiešām tas, ko daži mūsu deputāti vēlas? (Starpsaucieni no zāles.) Man liekas arī, ka daži no tiem ierosinājumiem ir tādi, par kuriem ļoti priecātos šo iesniedzēju sponsori.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un Reformu partijas frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC). (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Kas tevi sponsorē?”)

Tiešām, godājamie kolēģi, mēs te dzirdam ļoti briesmīgas lietas. Gribas, vienu otru uzklausot, pat apraudāties par to, kas te notiek.

Ziniet, elementāru lietu izstāstīšu. Jūs gan jau katrs to laikam zināt, bet atkārtot tomēr vajadzētu.

Saeimas deputāti parlamentāro varu individuāli nerealizē, Saeimas deputāti darbojas komisijās. Tikai darbojoties komisijās, Saeimas deputātiem ir tiesības pieņemt saistošus lēmumus, to skaitā lēmumus, vai virzīt kādu likumprojektu, un to skaitā arī lēmumus, vai pieprasīt ierobežotas pieejamības informāciju. Neviens lēmums komisijās no viena deputāta nav atkarīgs. Lēmumi tiek pieņemti koleģiāli.

Kāda ir problēma - visiem Saeimas deputātiem piešķirt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu? Visi Saeimas deputāti iepazītos ar to. Kāpēc Urbanovičam nav iedota pielaide darbam ar valsts noslēpumu? Man kāpēc nav iedota pielaide darbam ar valsts noslēpumu? (Starpsaucieni no zāles.) Un pieņemt lēmumu nedeleģēt šādus pārstāvjus darbam attiecīgajās komisijās... Kāda ir problēma šajā sakarā? Nav nekādas!

Viens otrs te ir ieminējies - Krievija... Krievijā parlamenta deputāti, tāpat kā virknē citu Eiropas Savienības valstu, pielaides dabū automātiski. Baltkrievijā - automātiski Komunistiskās partijas un LDP biedri. Vācijā Neonacistiskās partijas pārstāvji, Pirātu partijas pārstāvji, kuri darbojas Bundestāgā, saņem pielaides automātiski. (No zāles dep. J.Reirs: „Stājies Pirātu partijā!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Es jau, man liekas, teicu par to, cik lielā mērā mums ir pieeja reāliem valsts noslēpumiem, Liepiņa kungs. Es, ticiet man, neesmu turējis vēl rokā nevienu papīru, kuru no manis būtu kāds vēlējies nopirkt.

Tas ir viens.

Un ko es gribu teikt ar to?

Nav jau runa par to, vai mēs gribam padarīt pieeju šim valsts noslēpumam stingrāku vai vājāku - vismaz tāda ir mana pieeja. Ir runa par to, ko uzskatīt par valsts noslēpumu. Mums, piemēram, Iekšlietu ministrijas darbinieks atnāk un komisijā izstāsta, ka Lielbritānijā katru gadu tā sauktais galvenais noklausīšanās komisārs publicē publisku pārskatu un informē, cik telefona numuru gada laikā valstī ir noklausīti un kādi ir bijuši šīs noklausīšanās rezultāti... kādās krimināllietās tas ir rezultējies. Mums šī informācija ir augstākās kategorijas valsts noslēpums. Tā ka varbūt padomāsim par to!

Pabeigšu tēmu par deputātu pielaidi valsts noslēpumam. Vēl pēdējais jautājums, ko es uzdevu sevišķajai nodaļai: „Vai tā ir taisnība, ko es izlasīju avīzē, - ka pielaide valsts noslēpumam ir 42 Saeimas deputātiem?” Viņi atzina: „Jā, tuvu tam ir.” Un es to izlasīju avīzē!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SC).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti un deputātes! Vispirms es gribu aicināt Seržanta kungu atnākt un šeit no tribīnes atjokot atpakaļ savu joku. Un savukārt Liepiņa kungu es aicinu - vienalga, kā jūs to izdarīsiet - privāti, mani kādreiz satiekot Saeimā, vai arī šeit no tribīnes: lūdzu, nosauciet kādu no tiem sponsoriem, kurus jūs zināt labāk nekā es, - ka viņi no mums, lūk, ir paģērējuši izdibināt jums vien zināmu valsts noslēpumu un nodot viņiem.

Pretējā gadījumā es neizslēdzu, ka kāds no daudzajiem (vairāk par 2 tūkstošiem) sponsoriem, kas mums ir, varētu kolektīvi vai individuāli griezties tiesā par neslavas celšanu. Esiet pietiekami vīrišķīgs, lai jūs... Ja tas bija joks, tad arī to atzīstiet. Ja jums ir kādi fakti, dodiet mums ātrāk ziņu, jo mēs paši pacentīsimies tikt vaļā no tādiem sponsoriem, kuriem ir tādas domas, kuras viņi ir pauduši jums, bet nav darījuši zināmas mums un tik un tā ir ziedojuši. (SC frakcija aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs visu laiku jaucam lietas un tāpēc arī nenonākam pie nopietniem, normāliem lēmumiem.

Spēja glabāt valsts noslēpumu ir īpaša spēja. Tā ir īpaša spēja, bet nelīdzsvarotiem cilvēkiem ar zināmām rakstura īpašībām, ar zināmu iedzimtību un tā tālāk - atvainojiet, ka es tā saku! - šī spēja vienkārši nepiemīt. Tāpat kā daudziem nepiemīt spēja spēlēt no galvas uz klavierēm jebkuru mūziku, ko viņiem liek. Katram mums piemīt savas spējas, un tās savas spējas ir adekvāti jānovērtē.

Tamdēļ veidot kaut kādu kopsakarību, ka, ja ir ievēlēts par Saeimas deputātu, tad ir spējīgs būt par valsts noslēpuma glabātāju... tur nav nekā kopēja. Jo varbūt tieši spēja visiem izstāstīt valsts noslēpumu ir jūsu ievēlēšanas panākuma pamatā, un arī tā var būt realitāte.

Nākošais. Es gribu teikt tā: es te rūpīgi skatos, kuri tad ir par šīm izmaiņām, kuri ir tie deputāti un kāds ir viņu dzīves ceļš, un diemžēl ir jāatzīst, ka gandrīz visi no viņiem, kuri ir par šīm izmaiņām likumā, kādreiz ir saņēmuši atteikumu pielaidei valsts noslēpumam.

Un tad nu es gribu teikt tā: nevajag maldināt sabiedrību, nevajag maldināt savus kolēģus un prasīt viņiem, lai viņi zinātu tos dzīves faktus, ko zina katrs no tiem, kuriem ir atteikta pielaide valsts noslēpumam, jo viņi paši ļoti labi zina, kāpēc tā ir atteikta un kādi ir bijuši tie apstākļi... vai tās ir bijušas viņu personīgās īpašības, kas likušas kompetentai iestādei pieņemt tādu lēmumu šajā jautājumā. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”) Tur ir noteikta metodika, kas visiem ir pilnīgi vienāda, un mēs visi esam tai pakļauti. Un normāli jau cilvēks saka: „Es esmu gatavs sevi pārbaudīt un apliecināt arī saviem kolēģiem, ka es esmu spējīgs glabāt valsts noslēpumu.”

Godātie kolēģi! Par amatpersonām, kuras šeit bieži pieminēja arī runātājs Elksniņš. Katrreiz, izvirzot amatpersonu atbildīgā amatā, kur ir jāstrādā ar īstu valsts noslēpumu, ne ar tiem gadījumiem, par ko stāsta Seržanta kungs, tomēr ir jāpārliecinās, vai šis kandidāts spēj to glabāt, un, ja nespēj, tad viņš nav virzāms kā kandidāts. Un pats es esmu divreiz pārbaudīts kā Valsts prezidenta amata kandidāts, un man no tā nebija ne kauns... un nebija arī nekādu seku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Kaut arī tēma bija nopietna, es atzīstu, ka joks varbūt nebija pārāk veiksmīgs. Atvainojos, Urbanoviča kungs! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Paldies!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latkovska kungs jau šeit minēja to, ka ģenerālprokurors bija mūsu komisijā un mēs arī spriedām par jautājumiem, kas saistīti ar valsts noslēpumu. Un ģenerālprokurora viedoklis arī bija pavisam vienkāršs, tāds, kas absolūti sakrīt ar manējo, - ka, pirms tu iepazīsies ar kaut kādiem dokumentiem, kuri satur valsts noslēpumu, paraksties, lūdzu, par valsts noslēpuma neizpaušanu! Tas paredz kriminālatbildību attiecīgi... Un tas vairāk disciplinē, nekā saņemot pielaidi vienu reizi četros, piecos vai cik tur gados.

Runājot par manipulāciju, par to, kā mūsu specdienesti manipulē, nu, es jau varu minēt arī... tālu nav jāiet. Šeit ir Kārlis Krēsliņš, kuru... lai dabūtu nost no amata, viņam vienkārši nepagarināja pielaidi, kad viņš bija Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors. Es varu minēt vēl daudzus piemērus. Un to, kas satur valsts noslēpumu... reālo, to, kas skar NATO... Ziniet, tas līmenis, kāds ir... pat negribētos izteikt, ko mēs saņemam... to informāciju, ko šeit daudzi uzskata par lielu valsts noslēpumu.

Ja mēs runājam par iespējamām X stundām, kādas var būt, tad... divi trīs speciālisti var modelēt šo situāciju un modelēt tās attīstību, nu, dažu stundu laikā bez jebkādām problēmām, bez jebkādām pielaidēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mani izbrīna tas fakts, ka...

Mēs visi, simt gudri cilvēki, esam ievēlēti no mūsu, Latvijas, pilsoņiem, lai mēs pārstāvētu Latviju. Mums ir parlamentāra republika. Parlamentāra republika! Nevis kaut kāda tur drošības republika, bet parlamentāra! Mēs vadām šo valsti - tā ierakstīts Satversmē. Un, stājoties amatā, mēs dodam arī zvērestu, kas skan tā: „Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti...” Nu, šeit taču viss ir pateikts! Ja es esmu devis šo zvērestu, es esmu atbildīgs par visiem saviem vārdiem, ko es saku gan šeit no tribīnes, gan ārpus šī nama. Esmu atbildīgs par katru vārdu! Tad kāpēc vēl vajag kaut ko pārbaudīt vai vēl kaut ko...? Es esmu atbildīgs par saviem vārdiem - un atbildīgs pret Satversmi. Kā jūs to nesaprotat?! Jūs nesaprotat, ka jūs necienāt šo valsti. Jūs paši sevi necienāt, tāpēc ka jūs atļaujat, ka ar jums var „mazgāt grīdu”. Saprotiet un padomājiet par savu pozīciju, kādā jūs esat!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Prezidija priekšsēde! Godātie kolēģi! Es tiešām atvainojos Urbanoviča kungam, ka esmu trāpījis tik sāpīgā vietā. (Smiekli zālē.) Es domāju, ka tā atbilde viņam būtu meklējama tieši tajā atzinumā par to, kāpēc viņam nav pielaides, un varbūt viņš varētu man paskaidrot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Šodien debatēs ne vienreiz vien izskanēja vārds „absurds”... „absurds” un vēlreiz „absurds”. Manuprāt, mūsu debates arī zināmā mērā ir par absurdu tematu.

Par ko mēs te runājam? Es piekrītu tam absolūti nenoliedzamajam faktam, ka Saeima zināmā mērā ir sabiedrības spogulis. Tas nozīmē, ka Saeimā ir ļoti, ļoti dažādi cilvēki. Un vai tiešām tie deputāti, kas aizstāv grozījumus likumā, uzskata, ka pēc amata ir jādod iespēja iepazīties ar valsts noslēpumu, ka valsts noslēpumu var uzticēt cilvēkiem, kas iesnieguši atteikumu no Latvijas pilsonības, kuru rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kuri saukti pie kriminālatbildības, kuri ir bijuši notiesāti par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja... ja tas ir aiz neuzmanības... personām, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienestu darbinieki; personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP, LKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā, vai tādām personām, par kurām pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt viņu uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, vai kuras ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar atkarību no alkohola, narkotiskajām, psihotropajām vai toksiskajām vielām vai gara slimību... Vai tādiem cilvēkiem jūs gribat dot iespēju piekļūt valsts noslēpumiem? (No zāles dep. A.Elksniņa un dep J.Urbanoviča starpsaucieni.)

Runājot par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, - jā, mēs uzticamies absolūtajam vairākumam Augstākās tiesas tiesnešu, bet atcerēsimies kaut vai to pašu tiesvedību „kā ķēķi” (No zāles dep. I.Cvetkova: „Par priekšlikumu!”), kur bija iestājies kriminālatbildības noilgums, bet... Es pieļauju, ka vienam otram cilvēkam ir zināma saistība ar šo „ķēķi”... vai arī ir zināms tas, kas pieminēts 9.panta trešās daļas 6.punktā, - ka cilvēkiem ir problēmas ar alkoholu, narkotikām, azartspēlēm vai vienkārši sievietēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam, otro reizi.

J.Urbanovičs (SC).

Liepiņa kungs, liels paldies par atvainošanos! Bet, ziniet, es tā kā nojautu, ka jums vai varbūt kādam citam radīsies vēlme uzzināt par manām tieksmēm zināt valsts noslēpumu un ar to slikti izrīkoties. Es tik tiešām gribēju sagatavoties un nākt, un stāstīt par saviem nodomiem. Nelaime ir tā, par ko šeit runāja Elksniņa kungs un citi, - jūs vienkārši negribat dzirdēt! Redziet, man nav izdevies uzzināt, kāpēc man šī pielaide ir liegta pēc tam, kad man tā vairāk nekā gadu... nezinu... bija, kad es dzīvoju ar piešķirto pielaidi. Es neesmu mainījis nedz politisko piederību, nedz arī uzskatus. Tas nu tā! Nekas pa šo laiku ar mani nav noticis. Es neesmu darījis neko tādu, ko bijušais KNAB vadītājs tikko noskaitīja kā tādu dzejoli.

Redziet, tur jau ir tā problēma! Pavisam nopietni, Liepiņa kungs un pārējie! Es ļoti labprāt to zinātu. Varbūt tiešām kāds starp maniem radiem, starp maniem partijas biedriem, varbūt es pats esmu izdarījis kaut ko tādu. Lai varētu laboties, es tiešām to gribētu zināt. Taču man tas ir liegts. Tāpat kā liegts jebkuram.

Ja jūs man kāds teiksiet: „Ejiet pie prokurora!”... Es arī to izdarīju. Izmantoju! Arī tur man tādas iespējas nav, jo arī prokurors nezina. Vismaz tā viņš saka. Un tas viss ir tikai viena cilvēka... pie kura var atnākt kāds bērnības draugs, deputāts vai vēl kāds un teikt: „Paklausies, Jāni, ko tu tur dari? Šitie... paskaties, viņi taču grauj mūsu valstiskumu! Kaut kas ir jādara ar to Urbanoviču un viņa līdzskrējējiem!” Un notiek tas, ka paziņo: „Jā, man ir pierādījumi!” Es uzreiz rakstu vēstuli: „Lūdzu, pierādījumus!” Klusums. Un tā tas notiek gadu no gada.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram, otro reizi.

V.Zatlers (RP).

Vienmēr pasaulē ir viens cilvēks, kas zina par vienu cilvēku pilnīgi visu, un tas ir viņš pats. Un man ir ļoti žēl, ka Urbanoviča kungs nezina, kas ar viņu ir noticis. Skumji. (Aplausi.) (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tagad ir divi. Es zinu, ka arī jūs zināt visu!” Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsaucieni no zāles.)

A.Latkovskis. Man jāpiekrīt kolēģiem no komisijas - Ādamsona kungam un Seržanta kungam, un tas ir arī ticis runāts mūsu komisijā diezgan nopietni. Ir tā, ka šī slepenība, ko uzliek bieži vien ierēdņi, kuriem ir tādas tiesības, ir pilnīgi nepamatota (to arī mūsu komisijas sēdē pauda ģenerālprokurors!), un tā ir Latvijas problēma - viņiem, ierēdņiem vai ministriju vadībai, zināmā problēma -, ka uzliek šo slepenību informācijai, kura pēc būtības nav nekāds noslēpums.

Taču tas īsti neattiecas uz 18.priekšlikumu, tāpat kā uz to neattiecas arī daudzu deputātu debates.

Tika komisijā noraidīts 18.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 19. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. Un arī 20. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 27.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.

M.Zemļinskis (SC).

Priekšsēdētajas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr.416/Lp11).

Priekšlikumi otrajam lasījumam nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Zemļinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 3.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Piedāvātā likumprojekta būtība ir gaužām vienkārša: tā mērķis ir nodrošināt elektroniskā paraksta plašāku lietošanu. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā šā gada 6.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.decembris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Jā, cienījamie kolēģi, nav noslēpums, ka likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” komisijā ir izskatīts. Tā būtība ir mainīt Nacionālā botāniskā dārza statusu, lai varētu... lai tam būtu atvieglotāka līdzekļu piesaiste, it sevišķi zinātniskiem projektiem.

Komisija šo likumprojektu izskatīja, un es, ņemot vērā to, ka jaunais gads un jaunais budžets jau ir pavisam tuvu, lūdzu noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Līdaka. Komisijas vārdā lūdzu to pieņemts arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījuma un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

I.Līdaka. Priekšlikumi tiks gaidīti līdz 26.novembrim, lai jau 29.novembra sēdē to varētu izskatīt.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.novembris, izskatīšana - Saeimas 29.novembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.351/Lp11 - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Attiecīgo grozījumu projektu izstrādāja Tieslietu ministrija, un tas ir izstrādāts, ņemot vērā to, ka 2010.gada 20.oktobrī Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja direktīvu par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā.

Attiecīgā projekta ideja ir ļoti vienkārša. Tas paplašina iespēju cilvēkam, kas neprot valsts valodu, tieši tad izmantot tulka pakalpojumus un saņemt dokumentus rakstveidā... saņemt mutisko tulkošanu.

Juridiskā komisija izskatīja attiecīgo likumprojektu un to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Un tagad runāšu savā vārdā. Pastāstīšu, kas tieši notika. Attiecīgais likumprojekts ir tiešām ļoti svarīgs un ir izstrādāts, lai nodrošinātu cilvēkiem, kas neprot valsts valodu, iespēju saņemt kvalitatīva tulka palīdzību. Arī tagad, protams, cilvēks, kurš ir apsūdzēts nozieguma izdarīšanā vai tiek turēts aizdomās, var izmantot tulka palīdzību, bet attiecīgais projekts paplašina viņa iespējas. Līdz ar to tas tiešām ir ļoti svarīgs, diemžēl mūsu kolēģi no „Saskaņas Centra” to neuzskata par tik svarīgu, jo balsojot viņi tieši neatbalstīja attiecīgo priekšlikumu, un līdz ar to tad arī Juridiskās komisijas lēmums bija negatīvs.

Mans aicinājums ir, neraugoties uz Juridiskās komisijas pieņemto lēmumu, rīkoties pareizi un tiešām... rīkoties pareizi un atbalstīt attiecīgo likumprojektu. Es tiešām nevaru saprast „Saskaņas Centra” pozīciju... viedokli šajā jautājumā, jo jums ir labi zināms, ka Latvijā diemžēl dzīvo cilvēki, kas joprojām neprot latviešu valodu. Un vai tiešām, jūsuprāt, ir pareizi ierobežot viņiem iespējas saņemt kriminālprocesā tulkojumu, ja viņi ir apsūdzēti vai tiek turēti aizdomās?

Mans aicinājums ir tieši atbalstīt attiecīgo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Judina kungs! Man ir tikai viens jautājums: cik 2013.gada budžetā ir paredzēti līdzekļi šī likuma prasību ieviešanai?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Judins. Jā, es varu tagad runāt vienīgi komisijas vārdā, un es vēlreiz atkārtoju, ka komisija attiecīgo likumprojektu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 2013.gada 1.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 1.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Strādājam ar likumprojektu Nr.319/Lp11.

Kā kolēģiem ir labi zināms, Krimināllikumā ir tāds sods kā mantas konfiskācija. Vienlaikus Kriminālprocesa likumā ir paredzēts, ka ir tāda manta, ko nedrīkst arestēt, bet diemžēl Krimināllikumā nav un arī citos normatīvajos aktos nav noteikts, kādu mantu nedrīkst konfiscēt. Taču tādam sarakstam ir jābūt.

Ņemot vērā attiecīgo problēmu, Tieslietu ministrija izstrādāja priekšlikumus, proti, izstrādāja sarakstu, kurā uzskaitīja mantu, ko cilvēkam nedrīkst konfiscēt, ja viņam ir piemērots attiecīgs sods.

Šo likumprojektu komisija skatīja dienā, kad tika skatīts arī iepriekšējais... Un līdz ar to Juridiskā komisija šo likumprojektu neatbalstīja. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas mums šajā komisijā notiek?”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Tā. Un tagad es runāšu savā vārdā.

„Kas šajā komisijā notika?” - es dzirdu tieši tādu jautājumu, bet nedrīkstu sarunāties ar zāli.

Lieta ir tāda, ka tiešām šoreiz, manā skatījumā, „Saskaņas Centra” darbība nebija konstruktīva. Izmantojot situāciju, ka tiešām tad (Zālē troksnis, starpsaucieni.)... Izmantojot situāciju, tieši tad acīm redzami... novērtēt, teiksim, kas piedalās sēdē... tieši tad bija... Mēs redzam attiecīgas rīcības... Bet ne par to ir stāsts!

Mums ir konkrēts likumprojekts, un tas ir ļoti svarīgs normatīvais akts, jo, ja tiešām ir attiecīgs kriminālsods, ja mēs varam piemērot cilvēkam mantas konfiskāciju, tad ir absolūti loģiski, ka mums ir jārunā arī par mantu, ko nedrīkst konfiscēt. Es atceros tieši diskusiju komisijā. Cienījamais Elksniņa kungs, kas droši vien tūlīt arī stāstīs savu versiju, uzdeva jautājumu - ko darīt, ja cilvēkam ir laulības gredzens, ja sarakstā šāds priekšmets nav iekļauts? Jā, par to mēs noteikti varam runāt. Taču mēs izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā, un tagad mēs runājam par koncepciju, par principiem: būt sarakstam vai nebūt, vai ir nepieciešamība pēc šāda saraksta vai nav. Un to, ka tie cilvēki likumprojektu neatbalstīja vai neatbalstīs pirmajā lasījumā, es saprotu šādi: viņi uzskata, ka sarakstu nevajag. Ja ir problēma, tā teikt, ar komatiem... ja problēma ir tieši ar to, ka saraksts ir jāpaplašina, tad mēs to noteikti varam darīt, otrajam lasījumam iesniedzot priekšlikumus.

Es saprotu, ka es neesmu pēdējais runātājs šodien. Es aicinu visus pārējos, kuri saistībā ar šo jautājumu runās, ievērot Kārtības ruļļa 88.pantu, proti, principiāli runāt, kāpēc viņi uzskata, ka attiecīgs normatīvais akts nav vajadzīgs. Šodien mums nav otrais lasījums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Mēs te padiskutējām un izdomājām versiju par koncepciju.

Jautājums ir sekojošs. Tiešām, Juridiskās komisijas sēdē tika iesniegts tas likumprojekts. Taču likumprojekts ir ļoti lielā mērā interesants tādā ziņā, ka Tieslietu ministrijas pārstāve Gratkovskas kundze, kura minēto likumprojektu ir aizstāvējusi arī Juridiskās komisijas sēdē, ir atzinusi ļoti interesantu un fundamentālu lietu: patiesībā tas saraksts jau mums pastāv, tas jau ir! (No zāles: „Nav!”) Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Nekur Eiropā nav mantas konfiskācijas (No zāles dep. A.Loskutovs: „Tas ir cits jautājums!”)... Jūs esat „smags” cilvēks ļoti... Uz mūsu jautājumiem par mantu... pakļaujamo mantu... piemēram, par laulības gredzeniem, kas būtu jāarestē...

Ir, pieņemsim, šāda situācija: cilvēks tiek aizturēts, tiek pieņemts lēmums par aresta uzlikšanu mantai, un, realizējot un izpildot šo lēmumu, cilvēkam tiek atņemts, piemēram, laulības gredzens, un tas tiek iekļauts konfiscējamās mantas sarakstā. Tiek arestēti, piemēram, simboli, teiksim, krusts. (No zāles: „Kāds krusts?”) Protams, ja tā ķēde ir tik resna kā pirksts, tad tas ir cits jautājums. Bet, ja tas ir sava veida simbols, kas apliecina piederību noteiktai konfesijai, ka ir tās pārstāvis, tad arī tas ir svarīgs jautājums. Un tiešām konceptuāli runāt par šāda regulējuma ieviešanu, uz ko aģitēja Judina kungs Juridiskajā komisijā, uz kuras sēdēm viens otrs pat atļaujas vienkārši neatnākt, radot iespēju opozīcijai parādīt savu pārsvaru pār pozīciju komisijas ietvaros, tā tiešām ir slikta prakse, no kuras jums būtu jāatsakās un par kuru jums būtu ar saviem kolēģiem jāpadiskutē, lai šādi priekšlikumi neatnāktu uz Saeimas sēdi ar lūgumu komisijas vārdā neatbalstīt tos.

Bet tiešām, konceptuāli runājot par šo jautājumu, ļoti daudziem tas nepatīk. Latvijas Universitātes asociētā profesore Strades-Rozenbergas kundze un Meikališas kundze, kura kādreiz ir vadījusi Policijas akadēmiju, ir veikušas ļoti interesantu pētījumu, un ļoti daudziem komisijas locekļiem tas ir arī pieejams, jo Tieslietu ministrija to ir izsūtījusi. Tajā pēc būtības ir uzstāts uz regulējumu, kāda nav nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, un par to, ka...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, es jums tomēr vēlreiz aizrādīšu, ka tas neattiecas uz šo likumu. Par to mēs diskutējām vienā citā likumā, kuru mēs skatījām kādā citā Saeimas sēdē. Tas, ka deputāti var iepazīties ar pētījumiem, ir ļoti labi, bet šobrīd mēs skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Lūdzu, runājiet par tēmu!

A.Elksniņš. Jā, bet, kā Seržanta kungs teica, es līdz tam tūlīt nonākšu. Bez tam, konkrētais pētījums tajā skaitā, bija diskusijas priekšmets, un es, protams, neizrādīšu...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, es jums izslēgšu mikrofonu, ja jūs nerunāsiet par tēmu! Es jūs vēlreiz aicinu runāt par tēmu.

A.Elksniņš. Tās, protams, ir Saeimas priekšsēdētājas tiesības. Es ļoti cienu Saeimas priekšsēdētājas institūtu, kurš ir...

Sēdes vadītāja. Arī par manām tiesībām šobrīd nav tēma. Tēma ir par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību.

A.Elksniņš. Es lūgtu man pielikt klāt laiku par visu šo bezjēdzīgo strīdu. (Zālē smiekli.)

Kolēģi, jautājums ir sekojošs! Likumprojekts ir nepilnīgi izstrādāts un neatrisina konceptuālu jautājumu par to mantu, kura ir pakļaujama arestam. Kolēģi, es tiešām aicinu izvērtēt juridisko zinātņu doktoru pētījumu, un tad mēs varētu runāt par to sarakstu, kā to uzskata Judina kungs, un par tām normām, kas šajā gadījumā ir šajā likumprojektā un tā anotācijā, un par to ieviešanu situācijā, kad tiešām ir tāds pētījums, kas visiem būtu jāizlasa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Atgriežoties pie izskatāmā jautājuma, man gribētos vēlreiz atkārtot, ka attiecīgā saraksta nav, un es tiešām nevaru saprast, vai Elksniņa kungs nav informēts par to, ka tāda saraksta nav, vai arī viņš tiešām to saprot, bet tik un tā grib kaut ko pateikt, tāpēc stāsta nepatiesu informāciju. Nav tāda saraksta! (No zāles dep. A.Elksniņa starpsauciens.) Ir saraksts, kurā uzskaitīta manta, ko nedrīkst arestēt, bet tas nav nekonfiscējamo mantu saraksts. Tas ir viens. Es tiešām uzskatu... es redzu, kaut gan aicināju ievērot Kārtības ruļļa 88.pantu, ka jums vai nu nav zināms, kas tur rakstīts, vai arī nav vēlmes ievērot likumu.

Mēs runājam par konceptu, un mūsu darba kārtības jautājums ir tāds: būt šādam sarakstam vai nebūt... Nē! Tā vietā mēs runājam par gredzeniem, krustiem un par visām pārējām lietām. Ja attiecīgie jautājumi jums šķiet ļoti svarīgi, tad kas gan jums liedz izstrādāt priekšlikumu un iesniegt to? Turklāt saistībā ar krustiem un gredzeniem Tieslietu ministrijas pārstāvji jums jau atbildēja, ka katrā konkrētajā gadījumā turpmāk tiesai būs jāvērtē, ir vai nav pamats konfiscēt konkrēto priekšmetu. Tas viss notiks!

Cienījamie kolēģi! Neraugoties uz to, ka Juridiskā komisija neatbalstīja attiecīgo likumprojektu, mans aicinājums ir rīkoties, ņemot vērā kriminālprocesa intereses, un, proti, atbalstīt attiecīgo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. Par tēmu, lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Kolēģi! Runājot par konceptu (Starpsaucieni no zāles.), svarīgs ir arī jautājums par to, vai arestam būs pakļauti gredzeni un krustiņi... (Starpsaucieni no zāles.) Ir jāizvērtē jautājums par to pētījumu, par kuru es stāstīju jums, un tikai tad jūsu koncepts būs pareizs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 6.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Tanī pašā Juridiskās komisijas šā gada 14.novembra sēdē, par kuru bija runa, kad tika skatīti divi iepriekšējie darba kārtības jautājumi, Juridiskā komisija izskatīja, bet neatbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šis likumprojekts paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumu ar administratīvajām sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu, ko veic nebanku kredīta devēji, kā arī pastiprināt nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.

Ir runa par pārkāpumiem patērētāju kreditēšanā pret kustamas lietas ķīlu. Ir, piemēram, prasība ierobežot lombarda darba laiku, ir prasības lombarda pakalpojumu sniegšanas vietām (pienākums ķīlas uzglabāt tām īpaši paredzētā telpā un citas prasības), ko šīs vietas neizpilda. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nenosaka tiešu atbildību, taču likumprojekts paredz uzraudzības iestādei tiesības piemērot tam naudas sodu par minētajiem pārkāpumiem.

Tāpat likumprojektā ir paredzēts, ka tiesības izskatīt minēto administratīvo pārkāpumu lietas būs pašvaldības policijai, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centram ne visās Latvijas vietās ir iespējams šo uzraudzību veikt. Un, kā mūs arī informēja Juridiskās komisijas sēdē, tajās pašvaldībās, kur pašvaldības policijas nav, šo pienākumu veiks Valsts policija, attiecīga lēmuma projektu lēmuma pieņemšanai nosūtot Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Tātad, kā jau es informēju, šajā pašā Juridiskās komisijas 14.novembra sēdē likumprojekts netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Skatos, Elksniņa kungs, ka jūs esat diezgan nomocīts. Centīšos dot kādu brīdi atelpu.

Tā kā šis likumprojekts, tāpat kā arī divi iepriekšējie, komisijā netika atbalstīts, uzskatu par savu pienākumu tomēr uzrunāt jūs un censties mainīt jūsu viedokli.

Lai labāk izprastu šī likumprojekta būtību, ir nedaudz jāizstāsta priekšvēsture. Latvijā fiziskajām personām kredītus izsniedz gan bankas, gan arī nebanku sektors. Vairāk vai mazāk par bankām viss ir skaidrs, taču nebanku sektors, tātad lombardi, dažādi līzingi, kā arī tā sauktie īsziņu kredīti... Šie ir tie nebanku kreditētāji.

Tā kā likumprojekts vairāk attiecas tieši uz lombardiem, es vairāk pievērsīšos tieši šai sadaļai.

Līdz 2011.gadam ar šāda veida kreditēšanu varēja nodarboties jebkura juridiskā vai fiziskā persona. Galvenās problēmas, ar ko saskārās cilvēki un sabiedrība, bija sekojošas: nereti lombardi kalpoja par zagto mantu legalizēšanas vai pat noieta tīklu. Zaglis atnesa savu mantu uz lombardu, un lombards to centās pārdot, bet, ja atnāca policija un to konstatēja, lombarda saimnieks tikai raustīja plecus un teica, kā viņš varot zināt, ka tā ir zagta prece.

Tāpat nereti šie lombardi atrodas blakus spēļu zālēm, kur tad attiecīgi cilvēks..., kurš ir kritis azartspēļu atkarībā, pēc tam, kad zaudē savu algu, var ieiet šajā lombardā, ieķīlāt savu pulksteni vai mobilo telefonu un beidzot nospēlēt arī visu šo naudu.

Un visbeidzot. Mēdz būt arī tādi gadījumi, ka cilvēks ir atnācis, lai izpirktu savu ķīlu, bet viņš konstatē, ka tā jau ir pārdota un ka to vairs nevar dabūt atpakaļ... Tāpat arī vairāki šie neadekvātie soda procenti un dažāda veida līgumsodi.

Protams, tas viss noveda pie ļoti loģiska valdības lēmuma - ieviest šo nebanku kreditētāju licencēšanu, jo kas tad vislabāk disciplinē? Ja jūs nopērkat licenci un jums ir iespēja šo naudu, lielo naudu, par šo licenci zaudēt, tad jūs krietni atbildīgāk izturaties pret to, kādi ir jūsu pienākumi.

Tāpat lombardiem tika ieviesta arī virkne dažādu ierobežojumu. Tātad viens šāds ierobežojums ir ierobežots darba laiks. Šobrīd lombards nedrīkst vairs strādāt naktīs. Tāpat ir noteiktas ķīlu pieņemšanas prasības, proti, ķīlu vairs nevar lombardā... nevar nodot savu ķīlu un saņemt pretī naudu bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, un, ja pēc tam tiks atrasta... tiks konstatēts, ka šī manta ir zagta, tad vismaz būs iespēja izsekot līdzi kaut kādai ķēdītei.

Tāpat tika noteikti obligāti nosacījumi par video novērošanu un par speciālas telpas ierīkošanu šo lietu glabāšanai. Tāpat ir datubāzes un ir ieviesta arī šo ķīlu fotografēšana.

Tāpat tika noteikta arī šī iepriekš pieminētā licences maksa, kas bija diezgan augsta, - 50 tūkstoši latu par sākotnējo licences iegūšanu un tad katru gadu 10 tūkstoši latu par tās atjaunošanu... pagarināšanu.

Un kas tad ir noticies kopš šo visu nosacījumu ieviešanas?

Tātad lombarda tirgus ir sadalījies principā divās daļās. Ir šī daļa (sauksim viņus par baltajiem zvirbuļiem), kas tiešām nopirkuši licences vai nu paši, vai arī apvienojoties ar citiem lombardiem... par visiem kopā paņēmuši šādu licenci, un šeit principā problēmu nav. Ir bijuši daži nebūtiski pārkāpumi, kuri pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra aizrādījumiem tiek novērsti. Tātad šeit principā viss ir kārtībā.

Taču, protams, ir arī šī otra sadaļa. Tātad pelēkā vai melnā. Un tie ir aizdevēji, kas pēc būtības joprojām nodarbojas ar šiem lombarda pakalpojumiem, tikai viņi sevi ir viltīgi pārsaukuši. Viņiem, pirmkārt, nav licences, otrkārt, viņi sevi ir pārsaukuši par dažādām mantu glabātuvēm, par komisijas veikaliem, viņi slēdz dažādus šai situācijai netipiskus rokasnaudas līgumus, respektīvi, viņi izmanto dažādus juridiskus apkārtceļus, lai pēc būtības sniegtu šo pašu lombardu pakalpojumu. Tāpat viņi strādā pa naktīm, un tajos tāpat var iegādāties bieži vien arī šīs zagtās mantas.

Savā turpmākajā darbībā mēs redzam, ka ir jāpastiprina cīņa tieši ar šiem nelegālajiem lombardiem. Šobrīd jau notiek vairākas tiesas sēdes, kurās iztiesā šos juridiski ļoti piņķerīgos gadījumus, un būtu ļoti svarīgi redzēt, kāda būs šī tiesu prakse attiecībā uz šiem gadījumiem.

Taču, kamēr mēs gaidām šo tiesu praksi, ir vairākas lietas, ko mēs varam veikt un tādā veidā uzlabot šo kontroli.

Un ko paredz šis likumprojekts, šie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi?

Pirmkārt, likumprojekts paredz palielināt sodu par lombarda darbību bez licences. Tas šobrīd ir maksimāli 3000 latu, un ir paredzēts palielināt to uz 10 000 latu, jo šobrīd sanāk tā, ka sods ir tik mazs, ka atmaksājas to pārkāpt un samaksāt sodu, nekā pirkt šo licenci par lielu naudu.

Otrkārt, likumprojekts paredz dot vairāk tiesību uzraugam, tātad Patērētāju tiesību aizsardzības centram, uzlikt sodus nelegālajiem lombardiem. Šobrīd sanāk tā, ka centrs sastāda protokolu, aizsūta to Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts ieņēmumu dienests uzliek sodu, pēc tam ir tiesības to pārsūdzēt VID ģenerāldirektoram un tikai pēc tam var iet uz tiesu. Respektīvi, šis process ir ļoti garš, un tāpēc, kā mēs redzam, tomēr loģiski būtu, ja šo sodu uzreiz varētu uzlikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Tāpat ir doma, ka par dažiem - ne tiem būtiskākajiem - pārkāpumiem varētu sodīt arī pašvaldības policija. Nu, protams, ne jau iedziļināties šajā sarežģītajā juridiskajā terminoloģijā, bet, piemēram, pārbaudīt to, vai ķīla tiek pieņemta pret personu apliecinošiem dokumentiem, vai videonovērošana darbojas, un šāda veida pārkāpumu gadījumā uzlikt sodus.

Juridiskajā komisijā pacēlās... galvenais iebildums bija pret to, ka licences maksa ir pārāk augsta un ka tā veicina to, ka lombardi nevēlas licencēties. Proti, ja šī maksa būtu zemāka, tad noteikti visi... nu, vismaz lielākā daļa, ja ne visi tad izietu licencēšanas procedūru. Taču šajā sakarā ir tomēr vairāki argumenti. Ir vairāki lombardi, kuriem gadā peļņa sasniedz vairākus simtus tūkstošus latu. Jautājums: vai viņiem tiešām vajadzētu samazināt šo licences maksu, piemēram, uz tiem pašiem 10 tūkstošiem?

Turklāt lombardi šobrīd var apvienoties, izveidot grupu un tādējādi kļūt spēcīgāki. Tātad šīs grupas dalībnieki būtu ieinteresēti viens otru uzvaktēt, jo, ja kāds no viņiem sataisīs nepatikšanas, tad cietīs visi, licence tiks atņemta visiem. Taču, protams, ir liela daļa tādu, kas apvienoties nevēlas.

Un, protams, ir arī lombardi, kas principā nebūtu gatavi pat par tūkstoš latiem licenci pirkt, jo šobrīd viņi ir kā komisijas veikali, kā mantu glabātuves, kas strādā naktī. Ja viņiem būtu licence, viņi to nevarētu darīt. Tāpat šī zagto mantu aprite... Respektīvi, viņi nebūtu gatavi ne par kādu cenu pirkt licenci.

Tādēļ es aicinu deputātus, ņemot vērā šos minētos argumentus, tomēr pārdomāt un mainīt viedokli, un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Turpinām debates. Irina Cvetkova. Lūdzu!

I.Cvetkova (SC).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Es runāšu par nekvalitatīviem likumprojektiem, kuri nāk no ministrijas puses.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu mērķis izskatās diezgan racionāls un saprotams. Ministrija savā anotācijā skaidro... un arī Ķirša kungs mums skaidroja, ka 2011.gadā tika pieņemti attiecīgi noteikumi, ar kuriem tika noregulēta - it kā noregulēta! - lombardu darbība. Proti, lai nodarbotos ar kustamu lietu ķīlu, ir jāsaņem licence. Bet, redziet, soda sankcijas par šīs prasības neievērošanu ir nesamērīgas, tas nozīmē - mazas. Jo prakse - kā mēs mīlam visu pārbaudīt praksē! - parādīja, ka daļa lombardu mēģina apiet licences saņemšanas prasību, slēdzot visādus atpakaļpirkuma, glabāšanas un tamlīdzīgus līgumus.

Kā jau minēja Ķirša kungs, ar grozījumiem varētu piedāvāt palielināt soda sankcijas līdz 10 tūkstošiem latu, ja lombards nodarbojas ar lombarda pakalpojumiem bez licences. Atbilstoši VID rīcībā esošajiem datiem, brīdī, kad tika izstrādāts minētais regulējums, kas paredzēja licences saņemšanu, tirgū darbojas vairāk nekā 300 uzņēmumu, kas sniedza šos pakalpojumus. No tiem licenci ir saņēmusi tikai 51 komercsabiedrība. No tām 16 sniedz lombarda pakalpojumus. Ekonomikas ministrija savā anotācijā ir atzinusi, ka uzraudzības iestāžu pirmo veikto pārbaužu rezultātā konstatēts, ka no 159 adresēm tikai 67 pieder licenci saņēmušiem komersantiem. Tas nozīmē, ka 92 - kas ir vairāk nekā puse - darbojas bez licences, un tas norāda uz to, ka pieņemtais regulējums nenodrošināja iecerēto mērķi - nenodrošināja patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību un arī sabiedrības drošību.

Kolēģi, tik tiešām mums ļoti patīk cīnīties ar sekām, nevis ar cēloņiem! Pieņēmām drakoniskus noteikumus, uz cilvēkiem pārbaudām tos praksē, vai tie darbojas vai nedarbojas un pēc tam mēģinām ar atsevišķiem grozījumiem palielināt soda sankcijas un labot kļūdaino rīcību no sākuma. Es esmu kategoriski pret soda sankciju palielināšanu, jo tās neatrisinās esošo problēmu, kuras būtība ir sekojoša. Kāpēc šie uzņēmēji, tie 92 vai varbūt pat vairāk, visādi mēģina apiet šo noteikumu prasības un neņem licenci? Atbilde ir vienkārša - tāpēc, ka licence maksā 50 tūkstošus latu un pārreģistrācija katru gadu - vēl 10 tūkstošus.

Komisijas sēdē no Latvijas Lombardu asociācijas pārstāves es noskaidroju, ka laikā, kad darba grupa kopā ar ministrijas pārstāvjiem, kopā ar lombardu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem apsprieda un izstrādāja šos noteikumus, bija panākta vienošanās, ka valsts nodeva par licences saņemšanu būs 10 tūkstoši, bet pārreģistrācija - 1 tūkstotis. Bet, noteikumiem nonākot Ministru kabinetā, nezināmu iemeslu dēļ nodeva pēkšņi tika palielināta attiecīgi uz 50 un 10 tūkstošiem latu. Kur tik netika rakstījusi Latvijas Lombardu asociācija - uz Konkurences padomi, ministriju. Bez rezultāta!

Taču ar to tika sasniegts gluži pretējs rezultāts. Lombardu tirgus faktiski ir monopolizēts, par naudu pret ķīlu šie monopolisti nosaka paaugstinātus procentus patērētājiem, jo paši maksā tik milzīgu valsts nodevu. Ne visi lombardi labi pelna! Es atvainojos, bet es nevaru piekrist Ķirša kunga teiktajam, ka ikgadējā peļņa ir simtiem tūkstošu. Ir taču arī gradācija šiem uzņēmumiem! Vidējie uzņēmēji, kuri nodarbojās ar šiem pakalpojumiem pirms noteikumu pieņemšanas, principā ir izsvītroti no šī biznesa, bet ēnu ekonomika mums plaukst.

Mēs jau varam noteikt soda sankcijas, kā es jau teicu komisijas sēdes laikā, kaut vai miljona apmērā, bet vai tas būtu īstais mērķis? Vai ar to mēs sasniegsim vēlamo mērķi? Vai ar to tiks nodrošināta patērētāju tiesību aizsardzība? Nē! Vai ar to tiks apkarota nelicencētu lombardu darbība? Nē! Vai valsts galu galā saņems nodokļus no šo lombardu darbības? Nē! Bija jānoskaidro, vai visi lombardi galu galā nopelna vai nenopelna, vai tie ir lieli, vidēji vai mazi pakalpojumu sniedzēji. Vai tika noteikta šī gradācija? Nē!

Es aicinu deputātus galu galā nodarboties ar cēloņu noskaidrošanu, labot izpildvaras pieļautās kļūdas. Izpildvarai jāatzīst savas kļūdas! Mums nevajag ļaut to izmantot savos mērķos un savas bezspēcības attaisnošanai.

Es aicinu pievienoties komisijas viedoklim un lēmumam un noraidīt šo likumprojektu kā nekvalitatīvu, nepamatotu, bet Ekonomikas ministrijai uzdot veikt grozījumus esošajos 2011.gada noteikumos, samazinot nodevu apmērus par licenci tieši lombardiem. Un tieši ar šiem grozījumiem tiktu noregulēta lombardu darbība.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Irinai.

Nākošā runātāja - Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Tā kā diskusija izvērtās diezgan karsta, man jāsāk tā kā tādā pasakā: biju tur klāt, redzēju, dzirdēju, kopā ēdu tajā komisijas sēdē, tā ka varu jums vairāk varbūt izstāstīt par to, par ko diskusija bija, jo kolēģe Irina Cvetkova nedaudz... atbildēja uz daudziem jautājumiem ar „nē”, kur nu... Es šādu diskusiju komisijā nedzirdēju (No zāles dep. I.Cvetkova: „Jūs varbūt vispār neko nedzirdējāt?”), un es šādas „nē” atbildes arī nesadzirdēju. Tādēļ es kā viena no komisijas loceklēm aicinu tiešām dot savu apstiprinājumu tam, ka šis likumprojekts ir izskatāms. Šobrīd mēs veicam pirmo lasījumu, tātad konceptuālu lasījumu, protams. Arī šajā likumprojektā... priecāšos, ja kolēģi iesniegs priekšlikumus (pati neredzu, ka tas būtu būtiski jāpapildina vai jāuzlabo, un, visticamāk, priekšlikumus neiesniegšu), bet neredzu, kādēļ mums vajadzētu liegt šī likumprojekta virzīšanu tālāk izskatīšanai Saeimas komisijās un Saeimas sēdē, vēl jo vairāk, ja Ekonomikas ministrija ir tiešām paskaidrojusi, kādēļ šis likumprojekts ir nepieciešams.

Un mēs šeit nelemjam un nespriežam par lombardu licences apmēru, tas nav šī likumprojekta priekšmets. Šī likumprojekta priekšmets ir spēkā esošu prasību izpildes kontrole, uzraudzība un administratīvo sodu noteikšana.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Otro reizi Irina Cvetkova. Lūdzu!

I.Cvetkova (SC).

Atvainojiet, kolēģi! Esmu spiesta atbildēt Lībiņas-Egneres kundzei.

Man ir skumji, ka jūs, Lībiņas-Egneres kundze, kas bijāt komisijas sēdes vadītāja un tagad esat likumprojekta referente, vispār nedzirdējāt, ko mēs apspriežam komisijas sēdes gaitā. Paldies Dievam, mums ir audioieraksts, un jums būs par tiem apvainojumiem, kas man adresēti... būs jāatbild. (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates slēdzam.

Komisijas vārdā, lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā man vairs nav ko piebilst, taču, protams, savā vārdā atvainojos, ja esmu kādu aizskārusi. Neesmu to vēlējusies un nekad arī turpmāk nedarīšu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”...! Lūdzu, balsojam! Rezultātus, lūdzu, parādiet uz ekrāna! Par - 52, pret - 1, atturas - 22. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt trīs nedēļas ilgu, tas ir, līdz šā gada 13.decembrim.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Citi priekšlikumi ir?... Tātad 13.decembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts mums ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Komisijas vārdā - referents Viktors Valainis. Lūdzu! (Aplausi.)

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, sēdes vadītāj! Labdien, kolēģi! Šodien nākas ziņot par likumprojektu, kura būtība... kurš paredz... kurš attiecas uz šiem dalītajiem īpašumiem... šīm dzīvokļu mājām un zemēm, un šie iesniegtie grozījumi paredz kārtību, kas tiek noteikta... kur tiek noteikta nomas maksa starp zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem, kā arī tiek noteikta kārtība, kā noteikt zemes nomas apmēru... šo zemes nomas nepieciešamo zemes lielumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Vai jums pietiks ar minūti... Es atvainojos, es jūs tikai informēju, ka Prezidijs ir saņēmis iesniegumu par šīs sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ļoti labs priekšlikums!”, „Protams!”, „Loģiski!”) Deputātiem nav iebildumu, tāpēc par šo priekšlikumu nebalsosim un turpināsim sēdi.

Lūdzu, Valaiņa kungs, jums vārds debatēs!

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es šajā brīdī vēlējos izteikt arī savu viedokli par šo likumprojektu. Kad tas atnāca no Ministru kabineta uz Saeimu, arī tad es kāpu šajā tribīnē un pateicu galvenos argumentus, kāpēc esmu pret šo likumprojektu.

Komisijas sēdē es saņēmu apstiprinājumu tam, ka tas tā arī notiek. Šis likumprojekts pēc būtības problēmu vispār neatrisinās. Tas radīs tādu kā acu aizmālēšanu. Tā būs tāda īsa... tā kā maza atlaidīte šiem daudzdzīvokļu māju iemītniekiem. Tomēr, manuprāt, tā vēl vairāk samaitās visu šo sistēmu, nevis kaut ko atvieglos. Manuprāt, te varētu arī rasties kaut kādi tiesu darbi no zemes īpašnieku puses par šīs normas it kā apšaubīšanu.

Es aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus un domāt vairāk tādā virzienā, lai šī problēma tiktu arī atrisināta - atrisināta tādā veidā, kā es jau vienreiz no šīs tribīnes minēju, - ir jādod iespēja dzīvokļu vai māju īpašniekiem izpirkt šos zemes gabalus.

Vismaz domāt tajā virzienā un radīt kaut kādu piedāvājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Un nākamajam vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Dabīgi, šis likumprojekts nav panaceja vai zāles pret visām slimībām, bet tas ir ievērojams solis uz priekšu, lai kaut vai daļēji atrisinātu to samilzušo problēmu, kas skar ļoti daudzu cilvēku mantiskās intereses un reālo situāciju... smagu reālo situāciju ar komunālajiem maksājumiem.

Tam visam bija jābūt jau gadu atpakaļ, jo pirmo priekšlikumu, kura būtība ir atspoguļota šinī ministrijas sagatavotajā likumprojektā, Saeima atbalstīja jau gadu atpakaļ... pat vairāk nekā gadu atpakaļ, bet pēc tam tas iegūla atvilktnēs, jo Tieslietu ministrija nav izpildījusi visus savus solījumus - nav iesniegusi Saeimā paredzētajā laikposmā attiecīgos grozījumus.

Šodien no Tieslietu ministrijas atkal izskan solījumi, ka, lūk, līdz nākamā gada jūnijam parādīsies principiāli jauns likumprojekts. Bet diemžēl šī problēma ir tik ārkārtīgi smaga, ka šis likumprojekts tomēr dotu kaut vai daļēju atslābumu šīs situācijas risinājumā.

Komisijas vārdā un savā vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā priekšsēdētājas biedres kundze! Godātie kolēģi! Kad mēs šo likumprojektu izskatījām mūsu komisijā, tad pamatā runas skanēja par to, ka šie priekšlikumi nav jēdzīgi, ka tie situāciju padara komplicētāku, bet mēs nobalsojām par to, ka mēs šo lietu gribam ņemt komisijā un izskatīt, jo, kā jau Viktors Valainis un Dolgopolova kungs teica, šis ir ļoti nopietns jautājums.

Mēs zinām, ka ar tagadējo likumdošanu lietas nevirzās uz priekšu, tās ir iestrēgušas, un es domāju, ka mums tiešām vajag domāt par iespēju, kā šos īpašumus var apvienot, respektīvi, kā tie cilvēki, kuri šo zemi izmanto, to varētu nopirkt no tiem cilvēkiem, kuriem tā patlaban pieder.

Un es domāju un ceru, ka komisija darbosies galvenokārt tajā virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Valainis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir nākamā gada 7.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” otrajam lasījumam ir saņēmusi 32 priekšlikumus. 1.priekšlikumu ir iesniedzis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Lūsis. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 2. - atbildīgas komisijas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 7. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Šī gada 19.septembrī mums notika kopēja sēde - Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde. Tā saucās „Fiktīvu uzņēmumu reģistrācijas novēršana: problēmas un iespējamie risinājumi”, un tajā tika vērtētas fiktīvo uzņēmumu reģistrācijas problēmas un to risinājumi. Policijas pārstāvju komentāri un vīzija attiecībā uz šo problēmu sēdes gaitā radīja man... rada man iespaidu, ka policija vispār nevēlas nodarboties ar šādiem noziegumiem un pat neierosina kriminālprocesus noilguma dēļ.

VID pārstāve savukārt informēja, ka VID saņēmis 1436 personu paskaidrojumus, ka tās, redziet, neko nezina vispār par tādu uzņēmumu eksistenci, kuri ir reģistrēti pēc viņu dzīvesvietām, pēc viņu adresēm.

Sēdes gaitā Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Čepānes kundze aicināja deputātus iesniegt priekšlikumus Komerclikumam, lai cīnītos pret tiem dokumentu viltotājiem, kuri vilto nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu, kas iesniedzama Komercreģistrā.

Juridiskajai komisijai viena kundze atsūtīja sūdzību par to, ka pēc viņas adreses, viltojot uz rakstiskas piekrišanas viņas parakstu, tika reģistrēti vairāki uzņēmumi. Viņa vērsās Uzņēmumu reģistrā, policijā, reģistram prasīja nereģistrēt pēc viņas adreses nekādus uzņēmumus, bet formāli šī prasība Uzņēmumu reģistram nav saistoša. Tātad, lai gan viņa nav devusi savu piekrišanu, esošajā situācijā viņa nevar aizliegt to darīt un panākt, lai visi šie uzņēmumi tiktu pārreģistrēti pēc citas adreses.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis sēdes laikā informēja, ka tikai šajā pusgadā vien ir konstatēti 194 gadījumi par piekrišanas viltojumiem. Baloža kungs piedāvāja deputātiem noteikt regulējumā īpašnieka piekrišanas notariālo apliecināšanu. Tieši atsaucoties uz Čepānes kundzes aicinājumu un Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra piedāvāto, es sagatavoju un iesniedzu šos priekšlikumus, ar kuriem tiek vienuviet - tie attiecas arī uz maniem turpmākajiem priekšlikumiem - tiek izveidots visu nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanas uzskaitījums, uz kuriem īpašnieka paraksts ir apliecināms, vai nu notariāli, vai pie Uzņēmumu reģistra amatpersonas, vai ar drošu elektronisko parakstu. Šis mehānisms ir līdzīgs tam, ar kādu patlaban reģistrējama valdes locekļa piekrišana valdes locekļa pienākumu pildīšanai.

Taču komisija, vērtējot manus priekšlikumus, negaidīti neatbalstīja tos. Es vēlos norādīt, ka, vērtējot Komerclikuma grozījumus, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore nosūtīja attiecīgu vēstuli, kurā arī konfederācija atbalstīja priekšlikumus par grozījumiem Komerclikumā saistībā ar nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanas notariālo apliecināšanu. Jāuzsver, ka, apliecinot šo parakstu uz vietas pie Uzņēmumu reģistra amatpersonas, izdevumi sastādītu tikai 2 latus un 75 santīmus.

Jā, protams, šie grozījumi nav visaptveroši un ar tiem fiktīvo uzņēmumu problēma pilnībā netiks atrisināta, bet šie grozījumi viennozīmīgi palīdzēs vismaz daļēji atrisināt šo problēmu un aizsargāt nekustamo īpašumu īpašnieku intereses un tiesības, tie neļaus kādām personām izmantot mūsu dzīvesvietas savos noziedzīgajos nolūkos.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, kas saistīti ar piekrišanas attiecīgu notariālu apliecināšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikties Cvetkovas kundzei par šīs problēmas aktualizāciju. Es diemžēl nevarēju piedalīties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, un es aicinu kādu, kas bija atbildīgs par šo likumprojektu, pastāstīt par šo izveidojušos situāciju. Jo patiešām, lai komersants varētu reģistrēt savu uzņēmumu, viņa iesniegumam jeb pieteikumam ir jāpievieno arī nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegta piekrišana, piemēram, filiāles, kā tas ir šajā gadījumā, juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvoklī. Protams, arī es jums piekrītu - un tas nav nekas slēpjams -, ka dažkārt tiek viltoti iesniegumi un paraksti un negodīgu komersantu firmas tiek reģistrētas tādu personu nekustamajos īpašumos, kuras šādu piekrišanu nav devušas. Tā, piemēram, šā gada pavasarī kāda kundze no Rīgas centra dzīvokļa patiešām vērsās arī Juridiskajā komisijā, norādot, ka neilgā laikā viņas dzīvoklī reģistrētas 17 firmas. 17 firmas! Un viņas dzīve lielā mērā paiet, staigājot uz Uzņēmumu reģistru, no Uzņēmumu reģistra - uz policiju, tālāk no policijas atpakaļ uz Uzņēmumu reģistru. Beidzot viņai pietrūka pacietība, un viņa patiešām sāka vērsties arī Saeimas Juridiskajā komisijā. Tā, kolēģi, nav normāla situācija!

Kas notiek Uzņēmumu reģistrā? Uzņēmumu reģistrs par šiem gadījumiem ziņo Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām institūcijām, proti, policijai. Policija izskata, un tai pievienojas arī prokuratūra, taču šajā gadījumā par šādiem pārkāpumiem iestājas tikai administratīvā atbildība - tātad par nepatiesu ziņu sniegšanu -, nevis kriminālatbildība par dokumentu viltošanu. Un līdz ar to visi šie 17 likumpārkāpēji un visi pārējie tie simti priecīgi joprojām šo praksi turpina. Iekšlietu ministrija vienu vēstuli bija atsūtījusi arī mums, kurā tā norāda, ka tad, kad tur nāk tādas fiktīvas personas... ka tos klientus vajadzētu fotografēt tieši tajā laikā, kad viņi atrodas vai ierodas Uzņēmumu reģistra telpās. Es domāju, ka mēs ar to nekādu rezultātu nesasniegsim. Patiešām! No Uzņēmumu reģistra puses un arī no atsevišķu citu personu puses jau ir bijuši priekšlikumi... Savulaik arī es par to esmu domājusi, ka, iespējams, šeit vajadzētu rīkoties tā, kā mana godājamā, cienījamā kolēģe Cvetkovas kundze saka: vai nu ar elektronisko parakstu, vai arī iet pie notāra visiem. Taču, manuprāt, šajā komisijā... Es gribētu, lai Līdakas kungs pastāsta, kā tad īsti tur notika. Viņi acīmredzot ir vienojušies par citu ceļu, kas, iespējams, ir varbūt nedaudz samērīgāks. Es esmu jautājusi, cik tad apmēram ir šo blēžu no visiem tiem, kas reģistrējušies? To esot apmēram nepilni 0,2 procenti... 0,1 tur vēl klāt, ja. Bet tie godīgie ir apmēram 145 tūkstoši, tādi, kas ir godīgi komersanti. Vai tagad šo dažu simtu negodīgo komersantu dēļ būtu saprātīgi, kaut arī pirmajā acumirklī tā liktos, visus sūtīt pie notāriem? Protams, notāri būtu ļoti priecīgi, ja viņi varētu šādu funkciju veikt, un es pat neesmu pārliecināta, vai tur tikai 2 lati jāmaksā būtu šajā gadījumā. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Divi lati.”) Ja jūs sakāt, ka tas tā ir, Cvetkovas kundze, var būt, ka tā arī ir. Bet šodien es konsultējos ar Juridiskā biroja padomnieci, kura ir atbildīga par šo likumprojektu, Dinu Meisteres kundzi, un viņa teica, ka esot atrasts cits risinājums, proti, likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir izdarīti grozījumi, kuros... tiek paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests, kurš arī atklājis šādu lietu, kuram arī tikusi zināma šāda informācija, var apturēt tāda komersanta darbību un pie tam vērsties pie Uzņēmumu reģistra, un tad Uzņēmumu reģistrs savukārt veic attiecīgas darbības.

Es diemžēl baidos atstāt Juridiskās komisijas sēdi, jo tā notiek paralēli tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdei... Es ļoti gribēju redzēt, kā tur visa šī apspriešana notiek, un man ir grūti teikt, kādi šeit bija arī citi viedokļi. Bet šajā gadījumā varbūt mēs varam izdomāt uz nākošo lasījumu vēl kādu labāku risinājumu. Mani māc šaubas, vai patiešām tas būtu šajā gadījumā samērīgi - viņus visus triekt uz... nu, piedodiet, ja es tā drīkstu izteikties... pie notāriem. Jo mums ir jādomā par šo tiesību ierobežojumu, bet - tikai tad, ja sabiedrībai šis ierobežojums nes lielāku labumu, nekā aizskar atsevišķus indivīdus šajā gadījumā.

Un līdz ar to esmu gandarīta, ka... Es skatos, ka arī Līdakas kungs ir pieteicies par to runāt... Es gribu vēlreiz izteikt atzinību savai kolēģei, jo patiešām tas viss, ko viņa teica, bija taisnība. Jā, bet, starp citu, tas bija tikai viens risinājums, tur ir arī vēl citi risinājumi no Uzņēmumu reģistra...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks...

I.Čepāne. Es tūliņ beigšu.

No Uzņēmumu reģistra puses arī citi risinājumi tika paredzēti, ne tikai šis viens risinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Jā, cienījamie kolēģi! Čepānes kundze te runāja tā, kā it kā viņa jau būtu bijusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, apmēram tādas tās argumentācijas arī bija, un šī diskusija... situācija tiešām nav viennozīmīga. Stāsts nav varbūt par grozījumiem šajā likumā, stāsts varbūt tiešām ir cits. Kādas tad sankcijas draud par paraksta viltošanu uz šīs piekrišanas? Nu, izrādās, praktiski nesamērīgas vai, teiksim, tādas... nekādas. Un līdz ar to uzņēmums, kurš reģistrēts uz viltotas piekrišanas pamata, turpina strādāt, it kā nekas patiesībā nebūtu noticis. Tātad - vai ir obligāti jāapgrūtina tie godīgie uzņēmēji, kuru ir pārliecinošs vairākums, tikai tādēļ, lai sodītu šos negodīgos? Droši vien ne. Un līdz ar to varbūt tiešām arī varētu raisīties tālāk šī diskusija par tādu uzņēmumu likvidāciju vai, teiksim tā, izslēgšanu no reģistra, kuri ir dibināti uz šādas nepatiesas informācijas iesniegšanas pamata. Arī šajā ziņā ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo nav izslēgta arī kāda, nu, teiksim, ļaunprātīga rīcība, ka kāds vienkārši kādas izmaiņas šajā reģistrācijas vietā iesniedz speciāli, lai vienkārši „nogremdētu” šo reģistrēto uzņēmumu.

Tā ka diskusija ir jāturpina. Un es nesaku, ka Cvetkovas kundzes priekšlikums ir absurds, bet varbūt tiešām ir atrodams cits veids, kā panākt to pašu mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai, otro reizi.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! No Juridiskā biroja puses teiktais par grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” neko neatrisinās, mēs atkal cīnīsimies ar sekām. Tad mēs... Konstatējot, ka jau ir reģistrēts fiktīvs uzņēmums pēc kādas adreses, VID var tad attiecīgi rīkoties - aizliegt, apturēt un tā tālāk. Bet mēs neizslēdzam piekrišanas viltošanas iespēju. Mēs runājam par piekrišanas viltojumiem kā tādiem un par paraksta viltojumu. Mēs varam jau pašā saknē, jau pašā sākumā, kad reģistrē šo juridisko adresi, izslēgt šo iespēju, un tad arī VID nebūs jānodarbojas ar tām sekām, ka jau ir reģistrēti simtiem fiktīvu uzņēmumu.

Ko es vēl gribēju pateikt? Par maksājumiem. Visi valdes locekļi šobrīd savu piekrišanu būt par valdes locekli reģistrē notariāli vai nu pie Uzņēmumu reģistra amatpersonas, vai ar drošu elektronisko parakstu. Visiem valdes locekļiem šobrīd atbilstoši Komerclikuma prasībām ir jāiet vai nu uz Uzņēmumu reģistru, vai pie notāra un jāapliecina savs paraksts personīgi. Uzņēmumu reģistrā, nevis pie notāra! Bet Uzņēmumu reģistrā šis pakalpojums - paraksta apliecināšana... Uzņēmumu reģistram, kā jūs zināt, visos reģionos ir nodaļas, tur šie izdevumi sastāda 2 latus un 75 santīmus. Es jau nemaz nerunāju par e-parakstu... par iespēju izmantot e-parakstu. Tā ka es aicinu tomēr atbalstīt manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Izmantojot gadījumu, ka pie šī jautājuma ir ķērušās divas tik nopietnas komisijas, es gribētu lūgt pievērst uzmanību vēl vienam aspektam. Ko darīt situācijā, kad konkrētajā dzīvoklī uzņēmums ir piereģistrējies legāli - ar visām, kā saka, nepieciešamajām atļaujām?

Bet nu par situāciju, kādu es piedzīvoju. Mēs nopirkām dzīvokli, kurā oficiāli bija reģistrēts uzņēmums. Šie te reģistrētāji, loģiski, pārbrauca uz citu dzīvokli, bet savus uzņēmumus atstāja tur, kur tie bija, un rezultātā, teiksim, tas man prasīja kādus divus gadus, lai uz manu adresi beigtu nākt viņu uzņēmumam adresēti sūtījumi no Valsts ieņēmumu dienesta, no dažādiem lombardiem un vēl no citurienes.

Tāpēc es lūdzu... Nu, nebūs zolīdi, ja es tur vēl ar saviem priekšlikumiem jaukšos tik nopietnu cilvēku, teiksim, vidū. Varbūt padomājiet arī par to, kā vienkāršot, teiksim, šāda nelūgta viesa izvadīšanu no sava dzīvokļa šādā situācijā.

Jau iepriekš pateicos arī Čepānes kundzei. Ak, nedzirdējāt? Nu tad neko...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Paldies kolēģei Irinai Cvetkovai, kura ar savu otro uzstāšanos, domāju, salika punktus uz „i”, ko diezgan daudz arī es vēlējos pateikt, lai precizētu, ka tiešām nodokļu un nodevu likums neatrisina problēmu, jo tas viss jau būs pēc notikušā fakta, kad šie krāpnieki, kas vēlēsies fiktīvi darboties, jau lielu daļu naudas no valsts budžeta būs izkrāpuši, un tas fakts, ka tādi ir tikai 100 vai 200, tā sauktie, uzņēmēji, vēl neliecina par īsto, patieso apjomu, kāds paiet garām Valsts kasei... kāda nauda tiek izkrāpta. Par to ir daudzkārt runājis gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī finanšu sfēru uzraugošās institūcijas.

Tā ka šāds risinājums, kāds tika piedāvāts, principā ir leģitīms un, manuprāt, pat atzīstams par gana labu. Varbūt ir arī vēl kāds labāks, bet pastāv trīs iespējas: viena ir - elektroniski drošs paraksts, otra ir - notariāli apstiprināts paraksts un trešā - pašam ierasties Uzņēmumu reģistrā.

Jā, iespējams, ir tādas personas vai uzņēmumi, kuru adresē ir izvietotas daudzas kompānijas. Vai tagad viņiem katrreiz tāpēc vajadzētu skriet uz Uzņēmumu reģistru? Tas apgrūtinātu darbību. Tad nu saņem elektroniski drošu parakstu, un problēma būs atrisināta.

Tā ka šis konkrētais regulējums risina problēmu, tas ir skaidrs! Iespējams, ir vēl labāki risinājumi, bet būs vēl trešais lasījums. Manuprāt, ir jāiestrādā šāda redakcija, kāda tā pašreiz tiek piedāvāta, un pēc tam piedāvāsim labāku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Čepānes kundze jau šeit minēja mūsu kopējo sēdi - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas sēdi, kurā mēs šīs problēmas skatījām. Un tas, kas mani, tāpat kā lielāko daļu kolēģu, pārsteidza, bija prokuratūras atzinums, ka paraksta viltojums nav kriminālnodarījums. Tas ir diezgan tā dīvaini... tā dīvaini izskanēja!

Bet kāda ir tā problēma, kas, manuprāt, tika konstatēta arī šajā kopējā komisiju sēdē? Tā ir mūsu valsts institūciju nespēja savstarpēji sadarboties, tāpēc ka... Pēc piekritības ne jau Valsts policijai būtu jānodarbojas ar šiem viltotajiem parakstiem. Pēc piekritības tā ir Finanšu policijas kompetence, tāpēc ka šajā gadījumā ir runa par iespējamu fiktīvu uzņēmējdarbību. Un tā ir pavisam cita kompetence un cita atbildība.

Šis Irinas Cvetkovas priekšlikums vismaz paredz kaut kādu risinājumu, kaut kāda veida ceļu, lai izbeigtu šo krāpšanos. Es varu minēt arī tos piemērus, kuri izskanēja komisijā. Tikai laimīgas sakritības un nejaušības dēļ netika apzagts viens no mūsu lielajiem uzņēmumiem: tika viltoti gan valdes sēdes locekļu paraksti, gan visi citi dokumenti un iesniegti Uzņēmumu reģistrā, un tikai bankā izdevās apturēt naudas aizplūšanu no konkrētā uzņēmuma kontiem.

Es domāju, ka risinājums... Uz trešo lasījumu pagaidām ir jāiestrādā šis... Ja būs labāki risinājumi, labāki piedāvājumi, tad, es domāju, mēs visi labprāt tos atbalstīsim. Taču tā patvaļa, kas šobrīd notiek, - ka vienā juridiskajā adresē... ka vienā privātīpašumā var būt reģistrēti desmitiem uzņēmumu... es domāju, ka šī prakse mums ir jāizbeidz!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es runāju otro reizi, jo man pirmo reizi nebija iespējas pateikt visu līdz galam.

Protams, Ādamsona kungam ir taisnība, ka valsts institūcijas nespēj sadarboties. Tā ir, man liekas, viena no lielākajām problēmām. Ekonomikas ministrija nespēj sadarboties ar Tieslietu ministriju.

Juridiskā komisija savos plānos ir ietvērusi tādu pasākumu: mēs uzaicināsim uz Juridiskās komisijas sēdi gan prokuratūras pārstāvjus, gan policijas pārstāvjus, gan arī Augstākās tiesas senatorus, lai patiešām noskaidrotu, vai šajā gadījumā šāda dokumentu iesniegšana ir tikai nepatiesu ziņu sniegšana vai dokumentu viltošana, par kuru iestājas jau kriminālatbildība.

Ja šajā jautājumā patiešām ir konsekventa nostāja, ka šajā gadījumā neiestājas kriminālatbildība, tad es arī aicinu jūs, kas vairāk orientējaties šajos jautājumos un labi pārzināt Krimināllikumu, paredzēt, lai šajā gadījumā iestātos kriminālatbildība. Jo, es domāju, pietiktu ar dažām krimināllietām, kur... Ja vairākas personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības, tad arī visi tie pārējie blēži to zinātu.

Cvetkovas kundzes priekšlikums, kolēģi, paredz pavisam trīs iespējas: pirmkārt, elektroniskais paraksts, otrkārt, notārs, un, treškārt, šīs abas personas var aiziet ne tikai pie notāra, bet var aiziet arī uz Uzņēmumu reģistru un tur, apliecinot, pierādot, ka viņš vai viņa patiešām ir tas vai tā, savus parakstus apstiprināt. Taču es neesmu droša, ka šis risinājums ir patiešām adekvāts, salīdzinot ar... Vai tiem pārējiem, godīgajiem, cilvēkiem mēs neuzliekam neadekvātu nastu? Un šajā gadījumā, kaut arī, no vienas puses, es ļoti vēlētos par šo priekšlikumu balsot, tomēr šoreiz es vēl atturēšos, un mēģināsim atrast varbūt vēl kādu labāku risinājumu.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Jā, raugiet, te tika pieminēts elektroniskais paraksts un notārs. Bet, raugiet, šie nekustamo īpašumu īpašnieki jau nav tikai... trīsdesmitgadīgi, četrdesmitgadīgi spēka mitriķi ar labām zināšanām biznesā un tamlīdzīgi; šie īpašnieki var tikpat labi būt Annastante Kanādā vai deviņdesmitgadīgs Andronkulis kaut kur Kurmenē, kur līdz tuvākajam notāram ir... nu, krietns gabaliņš.

Un šinī gadījumā man diezgan lielas raizes dara tas, ka mēs vienkārši... tiešām apgrūtinām arī mazajiem uzņēmējiem viņu darbības uzsākšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam... Cvetkovas kundze, jūs jau uzstājāties divas reizes!

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SC).

Ļoti cienījamā Čepānes kundze! Es gribētu parunāt par jūsu gatavību atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs tāpat visi labi zinām, ka ļoti daudzi miljonāri ir reģistrēti mūsu patversmēs, viltojot dažādus parakstus un tamlīdzīgi. Nu beidzot varbūt vismaz pamēģināsim iet tādu ceļu, atbalstot šo priekšlikumu, lai izbeigtu šo praksi. Tas vismaz būs signāls, ka kaut kam ir jāpieliek punkts.

Otrs - par kriminālatbildību. Krimināllikums to jau paredz! Tikai tā ir attiecīgo amatpersonu... kā lai izsakās, lai nevienu neapvainotu... interpretācija. Turklāt, manuprāt, ļoti, ļoti nepareiza interpretācija, tāpēc ka, manā uztverē, paraksta viltošana, runājot par uzņēmuma reģistrēšanu, pases vai jebkura cita dokumenta viltošana - tās ir darbības, par kurām būtu jāatbild Krimināllikuma kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Komisijā tā diskusija tiešām bija nopietna. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Cvetkovas kundzi neatbalstīja ne jau tāpēc, ka viņa ir opozīcijā... un ne jau tāpēc, ka šis būtu kaut kāds neloģisks piedāvājums. Bet tad, kad mēs svērām visus argumentus „par” un „pret”, tie svaru kausi tomēr nosvērās pret Cvetkovas kundzes priekšlikumiem. Un galvenokārt tāpēc, ka, ja ir simts... neatceros cik... vai 90 gadījumi, kas ir piefiksēti dokumentu viltošanas novēršanai, tas vēl nav fakts, ka novērsīs. Nav fakts, ka tie, kas ir bomžu firmās, kas atnes uz Uzņēmumu reģistru viltotu īres piekrišanu, nav fakts, ka viņi neatnesīs viltotu piekrišanu ar sarkanu notāra zīmogu virsū, kas arī būs viltots. Nav fakts, ka viņi tādu neatnesīs. Mēģinot cīnīties ar šiem, mēs vairākiem tūkstošiem normālu uzņēmēju uzliksim slogu, kas, godīgi sakot, lielā mērā apgrūtinās uzņēmējdarbību, uzņēmēju ikdienu. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, kolēģi! Esiet uzmanīgi! Lasiet arī likumprojektus, kas ir ne tikai šis konkrētais likumprojekts, bet lasiet arī iepriekšējo, otro atvērumu Komerclikumā, kuram mēs tikko izgājām cauri. Tur ir vesela virkne normu iekšā, kas tik tiešām atvieglina neefektīvu vai, pareizāk sakot, nestrādājošu uzņēmumu likvidāciju. Problēma, par kuru mēs šobrīd runājam, 90 procentos gadījumu ir nestrādājošie uzņēmumi, kuri ir nolikvidējušies, kuri nestrādā, un tās vēstules, kuras nāk uz šīs pieminētās kundzes mājām, visbiežāk ir kaut kādas soda sankcijas vai kaut kas tamlīdzīgs. Šie uzņēmumi ir vienkārši „jāaizklapē” ciet, jo tiem vispār nav jāeksistē.

Un šo situāciju mēs jau sakārtojām Komerclikuma otrajā atvērumā, tāpēc komisija svēra un tomēr nosvērās neatbalstīt. Aicinu tomēr turēties pie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokļa.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl kas ir piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 25, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. Kā nav? (No zāles: „Ir!”, dep. J.Ādamsons: „Andreju tribīnē!”)

Sēdes vadītāja. Priekšlikums... Atvainojos! Ir atbalstīts.

J.Tutins. Paldies.

Arī 8. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Komisijā diemžēl netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 30, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Tutins. 9. - deputātes Irinas Cvetkovas līdzīga rakstura priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Tutins. 10. - deputātes Irinas Cvetkovas līdzīga rakstura priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātes Irinas Cvetkovas 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 30, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Tutins. 11. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 12. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 13. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Irinas Cvetkovas 13.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 32, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Tutins. 14. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 15. - deputātes Irinas Cvetkovas līdzīga rakstura priekšlikums. Komisijā diemžēl netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 32, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Tutins. 16. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 17. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 18. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 19. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 20. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 21. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā daļēji tika atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 23. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 24. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji tika atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 27. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 28. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 29. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 30. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 31. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā tas tika atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šī gada 20.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 20.decembris. Paldies.

Šodien visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti, taču vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Pimenova, Reskāja, Cileviča, Ivanovas-Jevsejevas un Ribakova jautājums „Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu”, kurš tiks nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Tagad reģistrēsimies pirms sēdes noslēguma. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, dodu vārdu paziņojumam deputātei Initai Bišofai...

Vārds deputātam Jānim Reiram!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 15.45 106.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Augusts Brigmanis... nav, Jānis Dombrava... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Kārlis Eņģelis... nav, Iveta Grigule... nav, Jānis Junkurs... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Klāvs Olšteins... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Vējonis... nav, Ivars Zariņš... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas šodienas sēde ir slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 14.  sēde
2012. gada 22. novembrī

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 454/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1493, 1493A)

 

   
Priekšlikumi - dep. V.Reskājs (par)
  - dep. J.Reirs (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 458/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1511, 1511A)

 

   
Priekšlikumi - dep. A.Barča (par)
  - dep. A.Ašeradens (pret)
   
Par likumprojektu „Euro ieviešanas likums” (Nr. 459/Lp11)
(Dok. Nr. 1513, 1513A)
   
Priekšlikumi - dep. A.Elksniņš (pret)
  - dep. Dz.Zaķis (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 460/Lp11)
(Dok. Nr. 1514, 1514A)
   
Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 279/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1508)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Paziņojums
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 325/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1509)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 433/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1386, 1494)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 446/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1436, 1495)
   
Ziņo - dep. E.Demiters
   
Likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 432/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1380, 1496)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Debates - dep. A.Buiķis
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr. 403/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1497)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. V.Zatlers
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. V.Zatlers
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. V.Zatlers
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. J.Viļums
  - dep. V.Zatlers
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čepāne
   
Paziņojums
  - dep. I.Bišofa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums -Dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. D.Kazāka
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. K.Seržants
  - dep. J.Urbanovičs
  - dep. V.Zatlers
  - dep. K.Seržants
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. J.Urbanovičs
  - dep. V.Zatlers
   
Likumprojekts „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 416/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1498)
   
Ziņo - dep. M.Zemļinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (Nr. 441/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1414, 1499)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 444/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1432, 1500)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 351/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1179, 1502)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. A.Judins
  - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 319/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1112, 1503)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. A.Judins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 410/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1326, 1504)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Debates Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 421/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1363, 1510)
   
Ziņo - dep. V.Valainis
   
Debates - dep. V.Valainis
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. V.Liepiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 283/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1512)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. K.Seržants
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. Dz.Zaķis
   
Informācija par deputātu I.Pimenova, V.Reskāja, B.Cileviča, M.Ivanovas-Jevsejevas un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu” (Nr.  19/J11)
   
   
Paziņojums
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 22.11.2012 12:01:01 bal019
Par - 31, pret - 49, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 12:01:25 bal020
Par - 31, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 12:01:50 bal021
Par - 30, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 12:11:17 bal022
Par - 31, pret - 44, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 12:19:40 bal023
Par - 28, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 13:35:43 bal024
Par - 28, pret - 43, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 13:44:31 bal025
Par - 33, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 13:50:31 bal026
Par - 40, pret - 26, atturas - 5. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 22.11.2012 14:15:05 bal027
Par - 34, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 14:15:30 bal028
Par - 31, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 14:15:54 bal029
Par - 30, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 14:16:19 bal030
Par - 53, pret - 28, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 14:17:23 bal031
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (416/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 14:18:23 bal032
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (441/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.11.2012 14:19:39 bal033
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (444/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.11.2012 14:20:00 bal034
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (444/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.11.2012 14:23:40 bal035
Par - 74, pret - 1, atturas - 6. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (351/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.11.2012 14:34:27 bal036
Par - 55, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (319/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.11.2012 14:56:46 bal037
Par - 52, pret - 1, atturas - 22. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (410/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.11.2012 15:03:20 bal038
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (421/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.11.2012 15:30:45 bal039
Par - 41, pret - 25, atturas - 12. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Komerclikumā (283/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 15:31:27 bal040
Par - 43, pret - 30, atturas - 9. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Komerclikumā (283/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 15:31:55 bal041
Par - 43, pret - 31, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Komerclikumā (283/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 15:32:23 bal042
Par - 43, pret - 30, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Komerclikumā (283/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 15:33:01 bal043
Par - 43, pret - 32, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Komerclikumā (283/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 15:33:36 bal044
Par - 44, pret - 32, atturas - 6. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Komerclikumā (283/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.11.2012 15:36:01 bal045
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (283/Lp11), 2.lasījums




 

Frakciju viedokļi
2012.gada 22.novembrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā ir noslēgusies Saeimas sēde un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāte Lolita Čigāne.

 

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es pastāstīšu par frakcijas VIENOTĪBA attieksmi un balsojumiem saistībā ar trim būtiskiem likumprojektiem.

Pirmais no likumprojektiem, kurus es gribētu pieminēt, ir grozījumi, kas bija iesniegti pašvaldību vēlēšanu likumā. Bija izteikts priekšlikums paredzēt to, ka arī jauniem cilvēkiem... ka jau no 16 gadu vecuma būtu iespējams piedalīties un vēlēt pašvaldību vēlēšanās.

Frakcija VIENOTĪBA pēc būtības atbalsta jaunu cilvēku lielāku iesaisti politiskajos procesos. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti veselīgi jebkurai demokrātiskai valstij, un, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa jau divus gadus pēc kārtas ir rosinājusi un arī Saeimā organizējusi tā saukto Jauniešu Saeimu, kur jaunieši no visas Latvijas var iesūtīt savas idejas, piedalīties ideju konkursā un tad tikt izvirzīti attiecīgi pārstāvēt savu skolu un savu reģionu, Saeimā diskutējot par šīm idejām.

Tomēr šobrīd frakcija VIENOTĪBA ir sapratusi, ka mums ir juridiski šķēršļi, lai šādu normu atbalstītu, jo šobrīd Satversme nosaka, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas Republikas pilsoņi, un Civillikums paredz, ka pilntiesīgs pilsonis ir no 18 gadu vecuma. Tādēļ šodien mēs šo normu neatbalstījām. Taču katrā ziņā uzskatām, ka jāturpina diskutēt un meklēt veidu, kā jauni cilvēki varētu lielākā mērā iesaistīties politiskajos procesos.

Frakcija VIENOTĪBA neatbalstīja arī divus citus grozījumus – pašvaldību vēlēšanu likumā un Saeimas vēlēšanu likumā –, kuri paredzēja atgriezties pie normas, no kuras Saeima atteicās jau 2002.gadā, – ka tiem cilvēkiem, kas kandidē pašvaldību vēlēšanās un Saeimas vēlēšanās, būtu atkal jāapliecina latviešu valodas prasme. Kā jau es teicu, 2002.gadā Saeima lēma par atteikšanos no šādas normas, un frakcija VIENOTĪBA ir, tā teikt, caur mūsu kolēģi Ilmu Čepāni, Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, cītīgi strādājusi pie tā, lai mēs nenonāktu situācijā, ka Saeimā par deputātu var strādāt cilvēks, kurš nezina pilnvērtīgi valsts valodu. Tāpēc ir labots Saeimas kārtības rullis, paredzot to, ka šobrīd ir iespējas ne mazāk kā 20 deputātiem lūgt pārbaudīt kolēģa latviešu valodas zināšanas. Un, ja nekādā veidā neizdodas pierādīt, ka tās ir pilnvērtīgas un pietiekamas, lai varētu strādāt latviešu valodā, tad ir iespējams lemt par šāda deputāta atsaukšanu no Saeimas sastāva.

Līdzīgā veidā arī likumā par pašvaldības deputāta statusu ir paredzētas normas, ka iespējams veikt pārbaudi par to, kā pašvaldības deputāts zina latviešu valodu.

Tātad mēs uzskatām, ka latviešu valodas lietošana valsts pārvaldē ir jāstiprina, un mums daudz pašapzinīgākā veidā ir jāizmanto likumos esošās normas, lai nodrošinātu to, ka ne pašvaldībās, ne Saeimā nevarētu strādāt cilvēki, kas nezina valsts valodu.

Vēl viens ļoti būtisks likumprojekts, ko šodien Saeima nodeva komisijām, ir „Euro ieviešanas likums”. Frakcija VIENOTĪBA šo likumprojektu atbalstīja. Mēs uzskatām, ka eiro ieviešanai mūsu valstī ir gan ekonomiski, gan ideoloģiski, gan politiski pamati, kas liek mums ļoti nopietni izskatīt jautājumu par pievienošanos Eiropas kopējai valūtai – eiro, jo mums ir jāapzinās, ka Latvija ir maza, atvērta ekonomika, kas atrodas krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem, un mums tomēr ir jāizmanto katra iespēja sevi ļoti pamatīgi „iecementēt” kopējās Rietumu, Rietumeiropas, Eiropas Savienības struktūrās. Un pievienoties eiro ir izvēlējusies arī mūsu ziemeļu kaimiņiene Somija, kuras ekonomika ir ļoti spēcīga. Savukārt tās kaimiņiene Zviedrija izvēlējās nepievienoties eiro, balstoties tieši uz zināmo ģeopolitisko risku, Somija nolēma, ka tās pievienošanās eiro, šai vienotajai valūtai, ir ļoti būtiska. Un arī, protams, mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi ir pievienojušies eiro. Tas mums ir patiešām tāds ļoti labs piemērs, kādā veidā nostiprināt savu piederību Eiropas Savienībai.

Un, tā kā šodien no Saeimas tribīnes izskanēja mūsu pirmā Valsts prezidenta, izcilā valstsvīra Jāņa Čakstes citāts, kurš liecina par to, ka, iespējams, viņš nebūtu vēlējies, lai Latvija lemtu par pievienošanos Eiropas Savienībai, ja Dievs būtu devis, ka viņš būtu nodzīvojis līdz šai dienai, arī es gribu noslēgt savu uzstāšanos ar nelielu citātu no mūsu pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes sacītā. Viņš ir teicis: „Latviešu tautas vēlēšanās ir, lai tuvināšanās starp Latviju un Igauniju būtu visciešākā. Mūsu tuvināšanās nevar būt tikai vārdos un ceremonijās, tai ir jābūt cieši ieaugušai ikkatrā latvietī un igaunī, lai izturētu visas vētras.”

Paldies. Un jauku jums pēcpusdienu!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Tagad vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

 

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mans ziņojums būs sadalīts vairākās daļās.

Tātad pirmo daļu es veltīšu Nacionālās apvienības priekšlikumiem, lai Dzelzceļa likumā nodrošinātu aizsardzību... stratēģiski svarīga dzelzceļa tranzīta tīkla aizsardzību pret trešo valstu tīkojumiem to pārņemt savā ekonomiskajā varā. Kā zināms, Krievijas „maigās varas” koncepcijā ir arī transporta mezgli un tā tālāk. Un, protams, mēs gribējām noteikt likumā šo aizsardzību, taču diemžēl pagaidām kolēģu vairākuma atbalstu neieguvām. Ceram, ka nākotnē kolēģi ar izpratni izturēsies pret šo priekšlikumu un mēs pie tā atgriezīsimies.

Otrs jautājums ir par Nacionālās apvienības diviem priekšlikumiem. Pirmais ir priekšlikums pašvaldību vēlēšanu likumā dot tiesības jauniešiem jau no 16 gadu vecuma piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šis nav nez no kurienes izdomāts priekšlikums. Šādas iniciatīvas jau reāli strādā Austrijā, kur Eiropas Parlamenta vēlēšanās var piedalīties jaunieši no 16 gadiem, Skotijā, kur var piedalīties referendumā jau no 16 gadiem, daļēji arī Slovēnijā, daļēji arī vairākās citās Eiropas zemēs. Šī tendence pazemināt balsotāju vecumu Eiropā un arī pasaulē ir visai izteikta. Mūsu priekšlikums neguva vairākuma atbalstu, taču mēs uzskatām, ka nākotnē agri vai vēlu mēs to panāksim un jaunieši no 16 gadu vecuma varēs iet balsot. Jāteic, ka šobrīd jauniešu aktivitātes jau izpaužas tiesībās iesniegt likumdošanas iniciatīvas. Un tās izpaužas arī, gan darbojoties nevalstiskajās organizācijās, gan arī piedaloties Jauniešu Saeimas pasākumos. Cerēsim, ka nākotnē Saeimas vairākums atbalstīs sākumā viņu tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, pēc kāda laika varbūt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās un galu galā, pēc kādiem diviem sasaukumiem, arī Saeimas vēlēšanās.

Otrs. Par vēlēšanu likumu. Protams, mūsu priekšlikums noteikt valsts valodas prasmes deputātu kandidātiem, kas startē pašvaldību vēlēšanās, ir pamatots, jo tiešām tā situācija, kāda bija 2002.gadā, neļāva realizēt pilnībā šo cenzu tikai tāpēc, ka nebija nedz administratīvo tiesu, nedz normāla administratīvā procesa, kā to pārsūdzēt. Šodien tas ir iespējams. Līdz ar to šāds papildu ierobežojums jeb cenzs mazinātu tādus precedentus, kādi mums bija ar Kravcova kungu, tādus precedentus, kādi ir vairākās Latgales pašvaldībās, kur diemžēl ievēlētie deputāti nerunā valsts valodā, neraksta latviešu valodā un nekādi citādi nesazinās valsts valodā. Diemžēl to pagaidām mums neizdevās pieņemt.

Un visbeidzot, ja runājam par pagājušo nedēļu, tad jāteic, ka, protams, tā pagāja Latvijas valsts 94.dzimšanas dienas zīmē (un Lāčplēša dienas zīmē – nedēļa pirms tam). Un jāsaka Nacionālās apvienības vārdā paldies visiem Latvijas ļaudīm, kas piedalījās svētku pasākumos, un jo īpaši paldies cilvēkiem, kas piedalījās 18.novembra lāpu gājienā. Šis lāpu gājiens ir uzņemts video, un lielisks videomateriāls no šodienas ir pieejams internetā – gan facebook sociālajos tīklos, gan twitter, gan arī draugiem.lv.

Un jāteic, ka tikai katrai desmitajai tautai pasaulē ir izdevies izveidot savu valsti, un latviešiem ir sava valsts – Latvija.

Leposimies!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Rasnačam.

Un nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā pirmajā lasījumā tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Ierosinātie grozījumi nepieciešami, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem pieder dzīvokļi mājās, kas uzceltas uz privātas zemes. Tas, ka Tieslietu ministrija pēc ilgas vilcināšanās beidzot ir rosinājusi vismaz kaut kādu izeju no situācijas, ir neliels solis uz priekšu. Tomēr šie priekšlikumi tikai daļēji risina problēmu. Kardināli to atrisināt var tikai vienā veidā: nepieciešams, lai daudzdzīvokļu mājai un tai piesaistītajai zemei būtu viens īpašnieks.

Pašlaik atbilstoši likumam „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, ja uz zemes gabala, attiecībā uz kuru īpašumtiesības atjaunojis vecais īpašnieks vai tā mantinieki, atrodas daudzdzīvokļu māja, tad abām pusēm, dzīvokļu īpašniekiem un zemes saimniekam, ir jāvienojas par zemes nomas maksas apmēru. Ja vienoties neizdodas, tad nomas maksa ir 6 procenti no zemes gabala kadastrālās vērtības. Turklāt likums uzliek par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem kompensēt zemes īpašniekam arī zemes nodokļu maksājumu pusotra procenta apmērā no kadastrālās vērtības.

Uz privātas, īpašniekam piederošas, zemes uzceltu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir nokļuvuši ķīlnieku situācijā, kas radusies valsts pieļautā juridiskā brāķa dēļ.

Atsevišķos gadījumos nomas maksa par zemi vienam dzīvoklim sasniedz pat 200 latus mēnesī, un daudzām ģimenēm tā ir nesamaksājama summa. Zemes piespiedu nomas attiecību problēma daudzdzīvokļu mājām ir aktuāla visās lielajās pilsētās valstī, bet vissmagākajā stāvoklī nonākuši to pilsētu iedzīvotāji, kurās strauji pieaug zemes kadastrālā vērtība (piemēram, Jūrmalā un Rīgā).

Pašlaik Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimai likumprojektu paketi, kas paredz noteikt atsevišķus pasākumus, lai nedaudz atvieglotu šādās mājās dzīvojošu cilvēku situāciju.

Pirmkārt, likumdošanā tiks ieviesta norma: ja puses nevar vienoties par zemes nomas maksas lielumu, tā var tikt noteikta līdz 6 procentiem, nevis būtu konkrēti 6 procenti, kā tas ir pašlaik. Proti, pusēm nāksies vienoties. Tas ir labi. Turklāt līguma nosacījumi var tikt pārskatīti katru gadu.

Otrkārt, ja pusēm neizdodas vienoties, tās var risināt savas domstarpības tiesā. Līdz šim tādas iespējas nebija.

Un, treškārt, – tas ir arī ļoti būtiski! – dzīvokļu īpašnieki būs atbrīvoti no pienākuma kompensēt zemes saimniekam zemes nodokļa izmaksas. Ir aktualizēts arī jautājums par nepamatoti lielu daudzdzīvokļu mājām piesaistītu zemes gabalu samazināšanu. Bieži vien zemes gabalam, kas piesaistīts mājai, nav nekāda funkcionāla pielietojuma, bet iedzīvotājiem tik un tā nākas maksāt nomu par to.

Visi piedāvātie pasākumi, bez šaubām, ir pussolītis pareizajā virzienā. Jāizsaka gan nožēla, ka Tieslietu ministrija vairākus gadus vienkārši novilcināja laiku. Lieta ir tā, ka jau 9.Saeimas laikā, 9.Saeimā, mūsu frakcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs bija iesniedzis šādus likumu grozījumus, kādus pašlaik piedāvā Tieslietu ministrija, un tātad nelietderīgi ir zaudēti vismaz divi gadi. Tāpat ir arī skaidrs, ka šie Tieslietu ministrijas ierosinājumi ir pagaidu risinājums, jo situācija, kad māja ir dzīvokļu īpašnieku īpašumā, bet zemes gabals zem ēkas pieder citai privātpersonai, nav normāla. Problēmu līdz galam var atrisināt vienīgi zemes gabala atsavināšana par labu dzīvokļu īpašniekiem, un tieši šādi risinājumi mums, likumdevējiem, būtu jāpanāk, un mēs to centīsimies panākt. Mēs strādājam pie šī likumprojekta pašlaik pirmajā lasījumā un gatavosim savus priekšlikumus otrajam lasījumam. Šī problēma nekavējoties ir jārisina.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

 

A.Barča (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mans uzdevums šodien – frakcijas vārdā jums pastāstīt par diviem likumprojektiem, kuri bija sagatavoti nodošanai atbildīgajām komisijām.

Vispirmām kārtām par likumprojektu „Euro ieviešanas likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu. Ir runa par skaidras un bezskaidras naudas maiņu, par preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, par grāmatvedības uzskaites pielāgošanu eiro ieviešanai, par likumdošanas sakārtošanas jautājumiem, tātad par grozījumiem citos likumos.

ZZS frakcijas deputāti neatbalstīja šī likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai –, un, lūk, paskaidrošu, kādēļ.

ZZS nekādā gadījumā neapšauba nepieciešamību Latvijā ieviest eiro. Jautājums ir par to, kad ieviest. Un kādēļ? Tādēļ, ka, mūsuprāt, vairāki jautājumi nav skaidri, kaut vai, piemēram, ieguvumi un zaudējumi. Un nākošais – kā mēs atbalstīsim cilvēkus, jo nevienam nav noslēpums – to ir skaidri un gaiši definējusi gan Latvijas Banka, gan finanšu ministrs, gan ekonomisti, eksperti –, ka sākumperiods būs sarežģīts – sākumperiods vienmēr ir sarežģīts! – sakarā gan ar skaidras un bezskaidras naudas maiņu, gan ar to, ka, gribam vai negribam, cenas tomēr paaugstināsies. Un jautājums ir par to, kā mēs atbalstīsim cilvēkus Latvijā, jo ļoti augstas amatpersonas, it sevišķi tagad, tikko pavadīto svētku laikā, vienā mutē atgādināja, ka mums ir jāciena un jāatbalsta ikviens cilvēks Latvijā, mums ir jārūpējas par ikkatru cilvēku, mums ir ļoti tolerantiem jābūt pret absolūti visām paaudzēm.

Bet, lūk, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””... Diemžēl situācija ir tāda, ka kārtējo reizi grozījumi likumā „Par valsts pensijām” nav nodoti atbildīgajai komisijai. „Par” balsoja 37, „pret” – 40 un atturējās 10. Divi deputāti nebalsoja.

Kas bija šī likumprojekta pamatā? Tieši tas, ko ir apgalvojusi valdošā koalīcija un kas arī uz šodienu ir paredzēts likumā „Par valsts pensijām”, – atjaunot pensiju indeksāciju 2014.gadā. Mūsu izstrādātajā likumprojektā galvenā doma bija tāda, ka nedrīkstam nākošajā gadā indeksēt pensijas vienu reizi gadā – visas pensijas! –, ka mazās pensijas... un šajā konkrētajā gadījumā likumprojektā bija runa par tām pensijām, kuras ir četrkārtīga sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, un sociālā nodrošinājuma pabalsts valstī gadiem ilgi saglabājies ir vienā apmērā, kas saistīts ar pensijām, un tie ir 45 lati... Tātad tās pensijas, kuras nepārsniedz 180 latus mēnesī, indeksētu divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī –, bet tās pensijas, kuras pārsniedz 180 latus mēnesī, indeksētu tikai vienu reizi gadā, tas ir, oktobrī.

Kolēģi it kā ieklausījās, bet, protams, balsojums diemžēl bija pavisam citāds.

Es argumentēju, ka sociālās apdrošināšanas budžetam nekāds kaitējums netiktu nodarīts, jo ar nākošā gada 1.janvāri, tas ir, ar 2014.gada 1.janvāri, būs... nu vismaz ir tāds solījums, ka piemaksas pie pensijām par darba stāžu, kurš uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tiks pārceltas uz valsts pamatbudžetu. Man ļoti gribas ticēt, ka tiešām tā tas arī būs.

Lūk, 2010.gadā piemaksām pie pensijām no sociālās apdrošināšanas budžeta mēs tērējām 143 miljonus gadā, 2011.gadā iztērējām 140 miljonus. Nu skaidrs, ka varam prognozēt, ka 2012.gadā būs kādi 137 miljoni... Līdz ar to 2014.gadā sociālās apdrošināšanas budžets tiek atslogots vismaz par 135 miljoniem. Nu tad ir jautājums – vai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” netiek nodots atbildīgajai komisijai tādēļ, ka, nedod Dievs, iesniedzēji ir opozīcijas deputāti, vai arī... negribētos gan tā domāt, ka tas, ko mēs sakām vārdos, 2014.gadā varētu darbos nemaz neatspoguļoties. Bet, neskatoties ne uz ko, es... Ņemot vērā, ka es parlamentā strādāju ne pirmo sasaukumu, bet ceturto, es ļoti labi zinu, kā dzīvo cilvēki Latvijā ne tik vien pilsētās, bet arī tālos un dziļos laukos, un es skaidri un gaiši varu apsolīt, ka centīšos rakstīt... turpināšu rakstīt likumprojektus un aicināšu kolēģus mani atbalstīt. Un pieļauju pat tādu domu, ka nebūs pagājis ne pusgads, kad koalīcijas deputāti tos pašus likumprojektus cels priekšā kā savus variantus. Nu vienalga, kaut arī tā. Manuprāt, galvenais ir rezultāts.

Tādēļ vēlu izturību, labu veselību gan šo pēcpusdienu, gan tuvākajās dienās un nedēļas nogalē. Paldies, ka uzklausījāt.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Raidījumu šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!

 

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

 

Labdien, godātie klausītāji! Šodien Reformu partijas frakcijas vārdā minēšu vienu no nozīmīgākajiem jautājumiem, kuri tika skatīti Saeimas sēdē.

Savu gaitu Saeimā šodien uzsāka likumprojekts „Euro ieviešanas likums”, kas tika nodots izskatīšanai komisijās, lai jau tuvākajā laikā Saeimas sēdē mēs atkārtoti debatētu par šo likumprojektu.

Minētais likumprojekts precīzi apraksta un nosaka, kāda būs procedūra, ieviešot eiro Latvijā. Mēs ceram, ka patiešām no 2014.gada 1.janvāra arī Latvija pilnībā pievienosies eirozonai un mēs savos norēķinos sāksim izmantot šo valūtu – eiro.

Vēlreiz pieminēšu tikai dažus no argumentiem, kādēļ mēs uzskatām, ka tieši šobrīd, neatliekot ne uz dienu un pat ne uz stundu, ir nepieciešams Latvijā ieviest eiro. Tas primāri ir saistīts ar mūsu valsts ekonomiku, ar valsts ekonomikas izaugsmes iespējām un stabilitāti, jo, lai arī kādās grūtībās būtu (un pirms kāda laika tiešām bija) eirozona, lielākā krīze tajā ir pārvarēta. Eirozonas dalībvalstis ir izdarījušas ļoti lielu darbu, lai nostabilizētu šo valūtu, un globālā kontekstā pasaulē tā tiek uzskatīta par ļoti stabilu un drošu valūtu. Un attiecīgi arī valsts, kura ir eirozonā, tiek uzskatīta par drošāku uzņēmējdarbībai, drošāku investīcijām, kas, varētu teikt, ir sinonīms jaunu darba vietu radīšanai un ekonomikas attīstībai, un tas noteikti ir tas, kas absolūti nepieciešams Latvijai.

Pieminēšu tikai vienu konkrētu skaitli, kas tad mainīsies esošajiem uzņēmējiem. Ik gadu Latvijas iedzīvotāji, uzņēmēji iztērē (vai, varētu teikt, – zaudē) 70 miljonus (tikai šobrīd!) uz konvertāciju jeb valūtas maiņu no latiem uz eiro un no eiro uz latiem. Šie 70 miljoni ir šobrīd absolūti zaudējumi, taču tā tas vairs nebūs tad, kad mums būs eirovalūta. Un tāpat ir arī daudzi citi ieguvumi, paaugstinoties valsts kredītreitingam, un samazināsies mūsu izdevumi.

Šis likums nosaka vairākas lietas, un, es domāju, svarīgi ir mums visiem zināt, ka varbūt... atšķirībā no iepriekšējām pieredzēm, kas ir bijušas, mainoties valūtai... to daudzkārt ir pieredzējuši vecākā gadagājuma cilvēki... lats nekad nezaudēs savu vērtību, un tāpēc tiek noteikts, ka vienmēr bez papildu maksas, bez konvertācijas maksas, tas būs apmaināms Latvijas Bankā pēc šī fiksētā, esošā kursa. Tas nozīmē, ka, ja arī, piemēram, pēc piecdesmit gadiem kāds cilvēks atradīs varbūt kādā vecmāmiņas grāmatā ieliktus desmit latus, tad par šo pašu fiksēto kursu, bez neviena papildu santīma (vai tobrīd – eirocenta) izmaksām, varēs Latvijas Bankā tos apmainīt. Un, ja kādam ir sakrātas mūsu skaistās un visiem mīļās jubilejas monētas, vai tā būtu monēta ar laimes pakaviņu vai piparkūku uz tās, – arī tās nekad nezaudēs savu vērtību, un tās tāpat droši var turpināt uzglabāt, zinot, ka jebkurā brīdī arī pēc daudziem, daudziem gadiem tās būs apmaināmas vai arī gluži tāpat būs glabājamas kā vērtīga nauda.

Un tātad, apspriežot likumprojektu „Euro ieviešanas likums”, diskusiju gaitā tika arī diskutēts gluži konkrēti, kādi ir labākie mehānismi, lai to ieviestu tā, lai pēc iespējas vienkārši tas būtu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Tas radīs arī iespēju mums papildus izskaidrot un uzzināt, un pārliecināties par to veidu, kā mēs ieviesīsim, un par ieguvumiem no tā, un arī kliedētu mītus par iespējamiem riskiem.

Līdz ar to šis ir tāds nozīmīgs solis, kas ir sperts, un tajā brīdī Latvija kļūs par vēl spēcīgāku Eiropas Savienības dalībvalsti un varēs arī piedalīties eirozonas samitos, un mūsu attīstība nostiprināsies. Un uz to varam lūkoties arī šodienas kontekstā, it īpaši tagad, kad Briselē sākas Eiropadomes sanāksme, kurā tiks diskutēts par nākamā perioda budžetu, jo mums ir nozīmīgas intereses – iegūt no tā lielāku finansējumu gan mūsu zemniekiem, gan arī kohēzijas politikai. Un kopumā mērķis ir tātad valsts attīstība.

Un, lūkojoties, kādā situācijā Latvija būs pēc 7 gadiem, varam būt pārliecināti, ka, iegūstot šo nepieciešamo finansējumu no kohēzijas politikas, no lauksaimniecības politikas, kā arī ieviešot eiro no 2014.gada 1.janvāra, mūsu valsts ekonomika būs daudz labākā situācijā un stabilāka, un mūsu iedzīvotāji varēs patiešām arī sajust katrā ģimenē šos ieguvumus.

Tas bija par nozīmīgāko šodienas sēdē... par vienu no nozīmīgākajiem likumprojektiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Un līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauks vakars, un uz sadzirdēšanos!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav