Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas vienpadsmitā sēde
2012.gada 8.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir jau viena minūte pāri deviņiem. Sākam Saeimas 8.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Ārlietu komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Ārlietu komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Tutins, Ņikiforovs, Cilevičs, Rubiks, Rodionovs, Nikonovs, Meļņikovs un Ivanova-Jevsejeva lūdz izdarīt izmaiņas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par komisiju noteikšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nav iebildumu!”; no frakcijas VIENOTĪBA: „Ir! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas vainīgs, tas bailīgs!”) Tātad mums ir jābalso par to, vai grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību, papildus tajā iekļaujot lēmuma projektu par atbildīgo komisiju noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par komisiju noteikšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, atturas - 1. Tātad darba kārtība grozīta netiek.

Savukārt 10 deputāti - Zatlers, Ozoliņš, Vanaga, Liepiņš, Bišofa un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Valda Zatlera atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Vēl 10 deputāti - Zatlers, Ozoliņš, Vanaga, Liepiņš, Bišofa un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kartībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Romualda Ražuka apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto, grozīto darba kārtību.

Pirmā sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” nodot... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Deputāts Rihards Eigims ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 12.novembra līdz 18.novembrim. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu Rihardam Eigimam no 12.novembra līdz 18.novembrim!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 18.novembra līdz 23.novembrim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 18.novembra līdz 23.novembrim”!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad atvaļinājums piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Valda Zatlera atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ko viņš tādu izdarīja?”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Valda Zatlera atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Romualda Ražuka apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Romualda Ražuka apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs izskatām nākamo sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt... iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā likumprojektu „Grozījumi Medību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija  ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Saņemts ir 21 priekšlikums. Visi tie ir guvuši komisijas atbalstu.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 6. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par īsās pārdošanas un kredītriska mijmaiņas darījumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par sestās daļas izslēgšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Komisija lūdz apstiprināt likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Esam saņēmuši deviņus priekšlikumus. Visi tie ir guvuši atbalstu.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts...

Sēdes vadītāja. Otrais!

J.Ozoliņš. 2., es atvainojos! 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā laikā, kad mēs atzinām tā steidzamību, uz otro lasījumu tika iesniegti būtiski priekšlikumi - priekšlikumi, kuri būtiski palielina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvaras, un, ja mēs akceptēsim šo un arī pārējos priekšlikumus, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija būs tiesīga, piemēram, ierasties pie jebkura finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka arī bez iepriekšēja brīdinājuma, ierasties arī vēl pie citām personām, kuras nav saistītas ar finanšu un kapitāla tirgus darbības jomu, lai veiktu sekojošas darbības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija drīkstēs, ja ir pamats uzskatīt, ka persona ir saistīta ar normatīvo aktu prasību iespējamu pārkāpumu, pieprasīt un saņemt no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem telefona sarunu izdrukas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc minēto grozījumu pieņemšanas būs tiesīga pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta tā rīcībā esošos saglabājamos datus - tie ir saglabājamie elektroniskie pasti -, veikt pārmeklēšanas, apskates... tirgus dalībnieku, tā amatpersonu un darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās veikt visas minētās darbības.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu steidzamības kārtībā ir iesniegti priekšlikumi, kuri būtiski palielina pilnvaras, un faktiski, kā Tieslietu ministrija ir norādījusi arī savu atzinumā, minētās darbības liecina par to, ka principā tās tiek identificētas ar tādām darbībām, kuras valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji drīkst veikt kriminālprocesuālo un operatīvo darbību laikā.

Ja mēs runājam par tiesisko pamatojumu minēto grozījumu izdarīšanai, tad jāteic, ka tas burtiski tiek pārņemts no tā regulējuma, kurš ir paredzēts Konkurences padomei... Konkurences likumā paredzēts attiecībā uz konkurenci ierobežojošiem normatīvajiem aktiem. Un šī situācija, mūsu skatījumā, nav pieņemama. Kāpēc?

Pirmām kārtām mēs iebilstam pret minētā likumprojekta steidzamību. (Diemžēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā balsis sadalījās 5 pret 5 attiecībā uz likumprojekta sadalīšanu un ietveršanu... un minētā jautājuma izskatīšanu parastajā kārtībā.) Tas ir principiāls mūsu iebildums.

Ja mēs runājam par pilnvaru apjomu, tad mēs neuzskatām, ka tas būtu pieņemami, ka principā ir jāpārkopē tas regulējums, kurš ir noteikts Konkurences padomei. Tāpat mēs varētu arī to pašu ielikt un pārkopēt, un pilnvaras palielināt, piemēram, Valsts darba inspekcijai, Veselības inspekcijai.

Jautājums ir tāds, ka netika pieaicināti cilvēktiesību pārstāvji, arī tiesībsargs nav izvērtējis minētos priekšlikumus un sniedzis par tiem kādu atzinumu. Un šī situācija mūs dara bažīgus attiecībā uz tā pilnvaru loka paplašināšanu, kāds turpmāk būs Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Es tiešām aicinu nesteigties ar minēto likumprojektu.

Ja mēs runājam par to, vai FKTK pilnvaras būtu jāpaplašina un vai būt minētajam regulējumam vai kaut kam līdzīgam vai nebūt, tad viennozīmīgi - būt. Jautājums tikai par to, ka, skatot šo likumprojektu steidzamības kārtībā uz otro lasījumu, mums pat nav iespējams uz trešo lasījumu iesniegt kaut kādus precizējumus vai iebildumus. Nevienam! Ne Saeimas deputātiem, ne ministrijām, ne tiesībsargam, ne arī kādam citam. Līdz ar to es tiešām aicinu nepieņemt sasteigtā procesā šo likumprojektu un neatbalstīt šo un arī turpmākos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas piebilstams nav, tad...

J.Ozoliņš. Jā, ir piebilstams.

Mēs rūpīgi vērtējām, kādus principus piemērot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvaru palielināšanai, un izvēlējāmies iet to ceļu... tādu pašu kā Konkurences padomei.

Redziet, kolēģi, tā situācija ir tāda, ka... tāda kā... Kas ir kopīgs bankām, politiķiem un mušai? Tas, ka šos visus trīs var nosist ar avīzi. Vārda tiešā nozīmē! Un šis ir regulējums, kas atļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārbaudīt arī tā sauktās baumas par banku stabilitāti, par kaut kādām nepārbaudītām ziņām par to, kurš finanšu tirgus dalībnieks ir - apzināti vai neapzināti - kādu informāciju slēpis. Un tā ir, nu, teiksim tā, regulas pastiprināšana visai mūsu banku uzraudzības sistēmai kopumā. No tāda viedokļa skatoties, šāds regulējums ir labāks nekā nekāds.

Es piekrītu, ka trijos lasījumos, protams, mēs varam atrast labāku scenāriju jeb labāku risinājumu. Strādāsim pie tā arī turpmāk! Mūsu redzējums ir, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai gan kapacitāte, gan pilnvaras ir jāpalielina un jāstiprina.

Lūgums atbalstīt gan šo, gan nākošos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 40, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ozoliņš. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Jā, mēs vairākas reizes Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatījām jautājumu par šiem priekšlikumiem.

Kā jau minēja Elksniņa kungs, ir diezgan interesanti, ka steidzamam likumam, ar kura palīdzību ir jāievieš regulas, tiek pielikti klāt jautājumi, kas faktiski dod lielākas pilnvaras, par kurām nav diskutēts.

Varbūt minēšu vienu no piemēriem. Mums uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi bija uzaicināti gan VID Finanšu policijas, gan Ekonomikas policijas pārstāvji, gan Konkurences padomes pārstāvji, gan Valsts policijas pārstāvji, un tanī brīdī, kad runā policijas pārstāvji, tā kā viņi ir minēti likumprojektā... ka viņiem būs jāpiedalās, tad policijas atbilde ir tāda, ka ar viņiem neviens neko nav saskaņojis un ka viņi īsti nezina, kādas tad būs tās viņu darbības. Konkurences padome, protams, saka, ka viņiem ir laba sadarbība un ka to problēmu nebūšot, ka to jautājumu ir pietiekoši maz, kurus būs nepieciešams izskatīt, bet, ja mēs šobrīd steidzamības kārtībā apstiprināsim šādas pilnvaras, tad man nav pārliecības par to. Un, kā šorīt man Seržanta kungs minēja, tad mūsu valstī ir padsmit iestādes, kam ir atļautas operatīvās darbības... kuras tās var veikt. Vai šeit ir nepieciešams funkciju palielinājums vai tomēr sadarbība drošības iestāžu starpā?

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrijas ierēdnis ziņoja, ka šis likumprojekts ir saskaņots gan ar tiesībsargu, gan ar KNAB, gan ar visām tām iestādēm, kas varētu būt šajā jautājumā ieinteresētas. Tad, kad viņš iedeva šos dokumentus, tad šie saskaņojumi bija datēti ar 23.jūliju, kad noticis saskaņojums attiecībā uz iesniegto likumprojektu. Neviens nav devis saskaņojumu attiecībā uz šādu pilnvaru palielināšanu! Protams, ja Ekonomikas policija vai Finanšu policija, vai Drošības policija nevar tikt galā ar tādiem, kādi ir MMM shēmu veidotāji, tad ir jāpārskata šo institūciju funkcijas un darbības, bet, manuprāt, veidot jaunu institūciju saistībā ar operatīvajām darbībām pie mūsu valstī jau esošajām padsmit šādām iestādēm (atšķirībā no igauņiem, kur tādas ir piecas), manuprāt, ir pārsteidzīgi. Tāpēc būtu prātīgi, ja arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs mēģinātu lemt par to, ka vajadzētu sadalīt šo likumprojektu un tiešām izvērtēt, vai no Konkurences padomes pārkopētās funkcijas tiešām ir atbilstošas arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, lai tos var izskatīt normālā kārtībā.

Paldies. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Komisijai ir pamats!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cilvēkam ar tādu uzvārdu kā man būtu tikai jāpriecājas par šo likumprojektu, jo tas nozīmē, ka mēs ejam soli tuvāk policejiskai valstij, un tas faktiski nozīmē, ka arī FKTK tagad būs operatīvās darbības subjekts, kas varēs veikt šādas tādas operatīvās darbības, protams, izmantojot arī policijas un citu struktūru pakalpojumus.

Nav noslēpums, ka šobrīd Saeimā ir izveidota arī Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas apakškomisija, un mums pirms nedēļas izdevās pie komisijas galda sapulcēt visus, gandrīz visus, es teikšu tā, operatīvās darbības subjektu pārstāvjus. Un, ziniet, komisijas telpā vietu pie galda vairs nebija, jo viņu ir drusku vairāk nekā 10 cilvēki. Tā īsti neviens pat nezina - 12 vai 13. Un visi šie kungi pilnā balsī stāstīja, cik laba viņiem tagad ir sadarbība un kā viņi cits citam uzticas, tāpēc es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc šī pati FKTK nevarētu izmantot kādu no trijiem operatīvās darbības subjektiem, kas ir tikai Finanšu ministrijas paspārnē vien. Ņemot vērā arī to, ka kaut kādi informatīvi uzbrukumi bankām var tikt vērtēti arī kā drauds valsts drošībai, es domāju, ka tur nav problēmas iesaistīt gan Drošības policiju, gan SAB, kas, man liekas, brīžiem diezgan mokās ar bezdarbību. Tā ka arī es aicinu tomēr pārdomāt, vai mums ir vajadzīgs vēl viens slepenais dienests šeit - valstī, kur jau tā to, man liekas, uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Mazliet ir jāprecizē tas, ko ir teicis Seržanta kungs.

Operatīvās darbības subjekts visnotaļ nebūs Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šajā situācijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvaras ir kompilācijas rezultāts. Tas, ka FKTK būs tiesības, kuras ir raksturīgas... kuras ir gan operatīvās darbības subjektiem, gan arī izmeklēšanas iestādēm, - ir kompilācijas rezultāts, tas viss burtiski ir nokopēts, nevērtējot ne tā piemērotību, ne arī attiecināmību uz FKTK pilnvarām.

Es vēlreiz atkārtoju: komisijas sēdē, kas norisinājās šonedēļ, Valsts policijas pārstāvji, kuriem saskaņā ar minēto likumprojektu būtu jāpiedalās FKTK darbību, tā teikt, nodrošināšanā, kad, tā teikt, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonas ierodas pie kādas pārbaudāmās personas... Šādā situācijā viņi nespēj izskaidrot, kādā sakarā ir nepieciešama minētā steidzamība; viņi arī pauda bažas par to, vai šāds regulējums ir nepieciešams. Tāds ir Valsts policijas pārstāvju viedoklis.

Komisijas rīcībā ir arī Tieslietu ministrijas atzinums, kura arī izsaka bažas attiecībā uz virkni deleģējumu, attiecībā uz virkni tiesību. Procesuālā kārtība, kāda šajā situācijā ir nostiprināta attiecībā uz FKTK, vairākās vietās ir pretrunā, piemēram, ar Satversmē nostiprinātajām cilvēka pamattiesībām. Un tiešām šajā procesā tiesībsargs netika pieaicināts. Un tiešām man ir jāatgādina, ka mēs šajā situācijā radām papildu institūciju. Mums viena jau ir - KNAB -, un tagad mums būs FKTK, tikai finanšu sfērā.

Bet tiešām vislielākās bažas ir tās, ko, piemēram, izteica Ozoliņa kungs attiecībā uz to, ka nu tagad Finanšu un kapitāla tirgus komisija izmeklēs tās baumas, kādas ir par vienu vai otru banku. Nu vai tad FKTK ies pie žurnālistiem, kratīs viņus un izņems materiālus? Vai ies, piemēram, pie kādām citām personām, pie kurām vieni vai otri pierādījumi varētu atrasties? Šis regulējums šajā situācijā ir tik lielā mērā... tik plašs... Un tas aizsardzības mehānisms, kas jau tagad darbojas, piemēram, vai nu Kriminālprocesa likumā, vai Operatīvās darbības likumā, ir tik mazs attiecībā uz FKTK un nievājošs attiecībā pret pamattiesībām, ka tiešām es aicinu jūs aizdomāties attiecībā uz minētā likumprojekta virzību. Mēs vienkārši radām kaut kādu monstru, kurš acīmredzot darbosies lielā mērā nekontrolēti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs jaucam divas dažādas lietas - reālo situāciju un vajadzību atļaut darboties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pilnvērtīgi, novērst kritiskas situācijas valsts attīstībā. Mēs nākam ar kaut kādiem pieņēmumiem vai pieļāvumiem, ka izveidošoties kaut kāds monstrs, kas visus Latvijas iedzīvotājus, ieskaitot katru no mums, regulāri saukšot uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Es gribu jums atgādināt pēdējo notikumu. Kad Mavrodi veidotās finanšu piramīdas jau pa otram lāgam - atkal! - ieceļoja Latvijā, tad mēs uz karstām pēdām, lai atturētu Latvijas iedzīvotājus no dalības šajos pasākumos, Pieprasījumu komisijā vairākās sēdēs izskatījām iespējas apturēt šī, starp citu, visu Latviju aptverošā tīkla, kurš ir ar neskaidriem finansiāliem un varbūt arī politiskiem nolūkiem, veidošanos. Saucām policiju, Uzņēmumu reģistru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Bija totāla nevarība, nespēja un nezināšana, kā to visu novērst, apturēt. Paldies Dievam, šīs finanšu piramīdas izgāzās pašā Krievijā, un šī problēma lēnām atslāba un atkrita!

Mums vitāli nepieciešams instruments, metode, veids, kādā tikt klāt pie šiem darboņiem, veids, kādā apturēt pretvalstisko darbību, kas no tādiem it kā sīkumiem var izvērsties par mūsu nacionālo drošību apdraudošām problēmām.

Mēs nedrīkstam atstāt to tā, ka policijas rīcība aprobežotos tikai ar Mavrodi sludinājumu noplēšanu trepju telpās, ar ko nodarbojās Rīgas municipāļi, un tā bija visaktīvākā, visvairāk izteiktā rīcība.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā diskusija vēl nav galā, jo mēs vēl neesam to noslēguši, taču, izanalizējot liecības, kuras ir devusi mums Finanšu un tirgus kapitāla komisija, kļūst pilnīgi skaidrs, ka nekāds monstrs netiks veidots. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Goda vārds?”, dep. A.Elksniņš: „Zvēri!”) Runa ir par tiem pašiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniekiem, kuriem ir nepieciešama piekļuve tiem, kuri pārkāpj mūsu valsts likumus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ja nebūtu MMM...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Tieši tāpēc, kā tikko teica deputāts Ražuks, diskusija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav beigusies. Mūsu frakcijas deputāti ierosināja sadalīt skatāmo likumprojektu divos likumprojektos, lai trīs lasījumos izskatītu šo problēmu, kuru pacēla pati FKTK, lai sakārtotu lietas, lai nodrošinātu tiesiskas iespējas ne tikai ar precedentiem citās komisijās, bet arī izveidotu savu struktūru, kas būtu spējīga novērst tās problēmas, kuras šeit krāsaini aprakstīja pirms manis runājušie kolēģi.

Diemžēl mūsu priekšlikums netika pieņemts, un līdz ar to mēs nevaram atbalstīt arī šo likumprojektu, jo diskusija ir tikai sākusies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu 5.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 37, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ozoliņš. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Par 6.? Deputāti lūdz balsojumu par 6.priekšlikumu, kurš ir atbalstīts daļēji.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 33, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu arī par 7.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ozoliņš. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 32, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ozoliņš. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 29, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ozoliņš. Paldies, kolēģi! Lūgums likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 32, atturas - 7. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Sākam izskatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka ir iesniegti 19 priekšlikumi. Tie lielākoties ir no Juridiskās komisijas, tie ir tehniska rakstura, precizējoši, un ir arī priekšlikumi no „Saskaņas Centra”. Šie priekšlikumi tika rūpīgi izanalizēti. Komisijas vārdā gribu teikt, ka „Saskaņas Centra” priekšlikumi ir tieši tādi paši kā visās iepriekšējās reizēs - faktiski pat bez kādiem redakcionāliem grozījumiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura, saistīts ar nosaukumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Tas nav atbalstīts, jo komisijā tika nolemts un arī Juridiskais birojs norādīja, ka tas ir pretrunā ar Satversmes 78.pantu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas? Jūs neprotat balsot?”)

I.Čepāne. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura un saistīts ar „Latvijas Vēstnesi”: tagad šeit ir norādīts - „oficiālajā izdevumā”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 4. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas pieņemtajā likumā un arī Juridiskajā komisijā apstiprinātajā likumprojektā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredzēts pacelt referenduma rosināšanas slieksni.

Pieņemot šādus iedzīvotājiem praktiski neizpildāmus noteikumus, mūsu valsts var noslīdēt vienā no pēdējām vietām Eiropā cilvēku spējā ietekmēt politiskos procesus. Grozījumi, kas paredz no 2015.gada noteikt 154 tūkstošu parakstu slieksni referenduma rosināšanai, ir nepieņemami, jo pilnīgi noteikti tas ir cilvēktiesību ierobežojums. Nekā citādāk tos nevar nosaukt. Daudzi cilvēktiesību eksperti Eiropā apgalvo un atzīst, ka 21.gadsimta demokrātija ir iekļaujoša demokrātija, dialoga demokrātija - ne citādāk!

Šajā situācijā „Saskaņas Centrs” piedāvā variantu, kas nodrošina pilsoņiem pietiekami plašas iespējas ietekmēt politiskos procesus un tādējādi būtiski atšķiras no piedāvājuma, kas ved uz tiešās demokrātijas institūta sašaurināšanu.

„Saskaņas Centra” priekšlikums paredz, ka likumu ierosināšanai jānotiek tāpat kā pašlaik - divos posmos - un pirmajā posmā ir jāsavāc 10 tūkstošu pilsoņu paraksti. Pēc mūsu domām, 10 tūkstošu pilsoņu pieteikums ir svarīgs un būtisks iemesls, lai pēc tam jau Centrālā vēlēšanu komisija organizētu otro posmu parakstu vākšanai par referenduma sarīkošanu, un šis slieksnis nav par zemu.

Mēs neesam gatavi tik būtiski ierobežot tautas tiesības ietekmēt politiskos procesus un palielināt naudas varu politikā. Acīm redzami, ka nodrošināt pat 30 tūkstošu parakstu savākšanu spēs tikai organizācijas, kuras atbalsta ļoti turīgi cilvēki, kas varēs paši par saviem līdzekļiem apmaksāt notāra pakalpojumus un citus šinī gadījumā nepieciešamos instrumentus. Rezultāts būs tas, ka mūsu valstī diktēt spēles noteikumus varēs šaura politiskās un ekonomiskās elites grupa. Savukārt sabiedrībai mazināsies uzticība tautas nobalsošanas procesam kā tādam, kaut gan atbilstoši Satversmei suverēnā vara Latvijā pieder tautai. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” uzskata, ka ir nepieciešams nevis apgrūtināt pilsoņu tiesību izmantošanu tiešās demokrātijas īstenošanai, bet gan ierobežot naudas plūsmu, kas tiek tērēta aģitācijai. Turklāt tas, ka 2015.gadā visiem valsts iedzīvotājiem būs elektroniskais paraksts, ka visi vecākā gadagājuma cilvēki būs interneta lietotāji, ir mīts. Tāpēc nedrīkst uz neesošas lietas pamata, kāds šobrīd ir elektroniskais paraksts, noteikt būtiskus ierobežojumus tautai lemt savu likteni, brīvi paust savu gribu un labot Saeimā pieļautās kļūdas.

Līdz ar to aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Ja mēs salīdzinātu mana kolēģa, godājamā Agešina kunga, uzstāšanos ar visām iepriekšējām reizēm, tad, manuprāt, mēs varētu ar pirkstu vilkt līdzi, jo tieši tādas pašas runas jau ir bijušas, kā to liecina stenogrammas, arī iepriekšējās reizēs. Es neatkārtošos, lai ar manu runāšanu jūs nevarētu darīt to pašu.

Es gribu uzsvērt dažas lietas, kas tiek noklusētas.

Mēs esam runājuši par to, ka šie grozījumi, manuprāt, ir samērīgi. Noteikti! Jo, palielinot šo parakstu... nepieciešamo parakstu skaitu, mēs palielinām arī iespējas, kādā veidā var vākt šos parakstus. Taču jūs, Agešina kungs, un jūsu kolēģi piedāvājat saglabāt 10 tūkstošu lielu parakstu skaitu un trīskāršot šīs parakstu savākšanas iespējas, proti, izmantojot ne tikai notāra pakalpojumus, kā tas ir šodien, bet izmantojot arī likumprojektā piedāvātās iespējas, ka to var darīt arī bāriņtiesā, kā jūs to piedāvājat. Jūs piedāvājat, ka to var darīt arī pašvaldību institūcijās un vēl arī elektroniski. Es domāju, ka, pēc jūsu piedāvājuma, 10 tūkstošus parakstu varētu savākt vienā vai divās dienās.

Nākošais. Jūs nepārtraukti runājat par to, ka mēs noslīdēsim Eiropā kaut kur uz kādu zemu vietu saistībā ar šo obligāto referendumu. Es vairākkārt esmu jau teikusi, ka mums vairs nav kur noslīdēt, jo citās Eiropas valstīs, it īpaši Eiropas Savienībā, vispār nav nevienas valsts, kur būtu tik plašas demokrātijas tiesības uz šo obligāto referendumu. Un es arī negribētu, ka jūs uztvertu, ka es jūs mācu vai tamlīdzīgi. Man to īpaši ir pārmetis Cileviča kungs, kura pašlaik nav klāt... Bet es tiešām jūs, kolēģi, aicinu izlasīt Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. Tā ir diezgan bieza grāmata. Mēs to varam arī izprintēt no Valsts prezidenta mājaslapas, un tur 195.lapaspusē tiek runāts par tautas konstitucionālo pienākumu pastāvīgi uzturēt savu valsti un tās demokrātisko iekārtu. Un tiek uzdots arī jautājums: kā atbildēt uz jūsu viedokli šajā gadījumā? Proti, vai šis gramatiski interpretētais jēdziens „vara pieder tautai”... vai patiešām tauta šajā ziņā... tautas suverēnā griba nedrīkst tikt ierobežota? Vai šodien pastāv šis Vox populi - vox Dei: tautas griba - Dieva griba un, ja tauta, jūsuprāt, savā gribā tiktu ierobežota, vai tad tā vairs nebūtu suverēna un tas būtu pretrunā ar Satversmes 2.pantu? Tālāk par šo gramatisko interpretāciju jūs neejat.

Bet, godātie kolēģi! Ja jums pašiem nav laika, tad palūdziet saviem palīgiem, bet... jo šis arguments patiešām neiztur kritiku. Nu, paskatieties! Pieņēmums, ka tautas kā suverēna griba ir neierobežota un neierobežojama, ir izskaidrojams ar suverēnu pozīcijas vēsturisko attīstību kontekstā ar tā leģitimitāti. Es tātad nocitēšu šo atzinumu: „Absolūtajā monarhijā monarhs kā suverēns savu leģitimitāti ieguva no Dieva. Vēlāk, kad monarha vietā nāca tauta, šis sākotnējais priekšstats kādu laiku saglabājās, taču kļuva arvien bālāks, un dievišķās leģitimizācijas vietā sekulārā valstī nāca demokrātiskā leģitimizācija. Taču, atšķirībā no dievišķās leģitimizācijas, demokrātiskā leģitimizācija nozīmē to, ka suverēns savu lēmumu pieņem nevis dievišķas atklāsmes, bet gan racionāla politiska diskursa rezultātā; proti, lēmums ir saprātīgi jāpamato. Lai nodrošinātu lēmuma saprātīgumu, to var arī pakļaut tiesību principiem, kuri izslēdz tautas acumirklīgā vairākuma atbalstītus, taču acīm redzami nesaprātīgus lēmumus, kā, piemēram, demokrātijas likvidēšana.” Un tagad ir ļoti svarīgi secinājumi, kurus izdarījusi šī komisija, - ka mūsdienās arī tauta kā suverēns savā aktuālajā rīcībā ir pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka tiesības, un nav atbrīvota no pienākuma ievērot tiesības. Tauta pati sev var uzlikt pienākumus, un norāde uz šādu Latvijas tautas pašierobežošanos jau ietverta Satversmes teksta ievadvārdos: „Latvijas tauta [..] ir nolēmusi sev...” Tātad Latvijas tauta Satversmes noteiktajos demokrātiskās iekārtas ietvaros jau ir pašierobežojusies. Un šis likumprojekts... Es tūlīt beigšu... Vēl pusminūti es drīkstu? Šis likumprojekts, atšķirībā no spēkā esošā, paredz, ka tiek identificēta šī iniciatīvas grupa, kas ierosina šos priekšlikumus. Tiek samērīgi...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Vai deputāti neiebilst pret to, ka Čepānes kundze turpina? (No zāles: „Lai runā!”) Paldies. Turpinām!

I.Čepāne. Otrkārt, tiek samērīgi palielināts šo parakstu skaits no 0,6 procentiem uz 3 procentiem.

Nākošais. Tiek paredzēta šī likumprojekta izvērtēšana, vai tas pēc formas un satura atbilst Satversmē noteiktajam. Šim likumprojektam ir jāatbilst Satversmei. Un bez tam tiek dota iespēja... Ja kādu neapmierina, piemēram, šis Centrālās vēlēšanu komisijas nolēmums, tad ir iespēja pārsūdzēt šo Centrālās vēlēšanu komisijas administratīvo aktu.

Un pēdējais. Ļoti būtiski ir tas, ka šeit pastāvošā situācija... ka šodien absolūti netiek nekādi kontrolēta referenduma norises laikā ne aģitācija, ne naudas līdzekļi... netika noteikts naudas līdzekļu apjoms. Līdz ar šo likumu tiek paredzēta iespēja arī kontrolēt šo naudas līdzekļu plūsmu dažādos plašsaziņas līdzekļos, bukletos un tamlīdzīgi. Es tiešām aicinu jūs atbalstīt... neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt izstrādāto likumprojektu kopumā, jo tas ir samērīgs un šodienas interesēm atbilstošs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Es būšu trešais runātājs, un es tiešām centīšos neatkārtot neko no visām iepriekšējām reizēm, jo viens otrs, diskusiju karstumā atslēdzoties, tiešām varētu pasekot līdzi tam, ko tad viņš ir iepriekš teicis... Tiešām, šis jautājums jau kuro reizi ir dienas kārtībā, mēs par to diskutējam. Tas ir lielā mērā izmocīts, lielā mērā mēs par visiem jautājumiem esam diskutējuši, un arī „Saskaņas Centra” pozīcija šajā jautājumā ir nemainīga.

Bet kas šajā dzīvē un politiskajos procesos ir mainījies? Valodas referendums ir pagājis, tā vairs nav un arī nebūs, nepilsoņu referendums (No zāles dep. R.Dzintars: „Nebūs!”) - arī nav un nebūs. Kādi draudi, kādi apgrūtinājumi un bažas jums ir, ka šis likums tādā stāvoklī, kādā tas ir pašreiz, nedarbojas? Nav nekādu problēmu. Visi ir apmierināti, process ir beidzies. Likums var strādāt tāds, kāds tas ir. Tie motīvi, kuri noteica minētā jautājuma nonākšanu dienas kārtībā, ir izkūpējuši. Tiešām mēs ar šo kārtējo steidzamību, ar to divu dienu starplaiku, kad mēs vēl tikai otrdien skatījām šo jautājumu, bet šodien jau cenšamies kaut ko te ātri „iestūrēt”, lai beidzot kaut kas te būtu sakārtots... Nu nemaz, godājamie kolēģi, man neizskatās, ka te kaut kas ir sakārtots!

Es pacentīšos apelēt tikai ar jauniem argumentiem, kā norādīja Čepānes kundze. Nu, pieņemsim, tiesībsargs šodien no rīta saka: „Prasība referenduma iniciatoriem savākt 150 tūkstošus... 154 tūkstošus parakstu ir nepieņemama un amorāla.” Un tad viņš tur ilgi un dikti izklāsta, kāpēc un kādēļ. Bet, kolēģi, tas process parāda šo rezultātu, kurš pašreiz mums ir, - ka tas lielā mērā ir destruktīvs. Mēs tiešām ierobežojam tautas iniciatīvas, ierobežojam kārtību, kādā varētu iniciēt referendumus. Tas ir tāpat kā... Man kā juristam tiešām lielu izbrīnu un sarūgtinājumu radīja tā situācija, ka, piemēram, Centrālā vēlēšanu komisija... Viņiem ir divi likumprojekti, divu lēmumu projekti, kas viens no otra gandrīz vai neatšķiras. Abi divi ir kompilācijas rezultāts, un politiski neatkarīgs Centrālās vēlēšanu komisijas - tā varētu to nosaukt - politiskais birojs pieņem politisku lēmumu.

Un arī šajā gadījumā šis ir politisks lēmums. Politisks lēmums, kurš ir virzīts uz iniciatīvu ierobežojumu. Un šajā gadījumā es nebiedēšu un nesalīdzināšu ar kaut kādām tēzēm, ar monarhiju, uz ko Čepānes kundze norādīja... nu baisam skatam varētu vēl arī Hitlera „Mein Kampf” atnest un sākt šeit rādīt, kas te būs ar mums visiem. Bet tiešām šis process ir lielā mērā neskaidrs. Nu, kāds, piemēram, ir pamatojums 30 tūkstošiem parakstu? Kāds? Vai kāds var atbildēt? Kāpēc ne 25 tūkstoši?

Ir jāņem vērā, ka minētais likumprojekts nav tas, ko Valsts prezidents ir atgriezis otrreizējai caurlūkošanai otro reizi. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir viens pret viens!”) Tas ir jauns! Jauns politiskās vienošanās rezultāts starp koalīcijas partneriem.

Čepānes kundzei, protams, var nepatikt tas, ko es saku, bet šajā situācijā mēs uzsveram, ka nav jāveicina tiešām mūru un cietumu veidošana apkārt pilsoņu iniciatīvām. Tās ir jāveicina, lai sabiedrība justu līdzdalību politiskajos procesos, līdzdalību ekonomiskajos procesos un lai katrs cilvēks būtu vērts nevis tikai tad, kad viņš vēlēšanās iet balsot, piemēram, par Čepānes kundzi, bet arī tad, kad viņš varētu noregulēt... aktīvi uzstāties ar saistošu likumprojektu tam pašam likumdevējam un būt šajā situācijā tas līdzeklis, kurš varētu atrisināt tās domstarpības, kas ir parlamentā.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumus un neatbalstīt minēto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es piekrītu, ka daļai „Saskaņas Centra” vēlētāju tiešām varētu būt problēmas ar parakstīšanos internetā, un pat ne tāpēc, ka viņi neprastu lietot internetu, bet gan tāpēc, ka neprot valsts valodu, un tad gan varētu rasties problēmas, nejauši parakstoties par kādu citu iniciatīvu.

Kas attiecas uz 30 tūkstošiem. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tie bijāt jūs, kas nesavāca 10 tūkstošus!”) Interesanti, kāpēc ir 10 tūkstoši? Varbūt kāds var... varbūt Elksniņa kungs varētu paskaidrot? Kāpēc nav 9 tūkstoši 999 vai, teiksim, 10 tūkstoši 175 paraksti? Kā ir aprēķināti šie 10 tūkstoši? Ar kādu algoritmu?

Protams, katrs šāds skaitlis zināmā mērā ir politiska izšķiršanās, un 30 tūkstoši ir piedāvājums, kas liekas pietiekami loģisks, lai referendumu varētu sarīkot. Un arī Nacionālā apvienība iebilda pret lielāku slieksni, un tātad, mūsuprāt, kompromiss - 30 tūkstoši - ir ļoti pamatots.

Tātad šos 30 tūkstošus savākt ir vieglāk... būs vieglāk nekā līdz šim šos 10 tūkstošus, jo ir atvieglota parakstīšanās kārtība un to var darīt daudz vienkāršāk nekā līdz šim. Līdz ar to tas ir loģisks un samērīgs skaitlis, kas ļautu arī īstenot šo referendumu, ja šī iniciatīva patiešām būtu nopietna un sabiedrības atbalstu gūstoša.

Kas attiecas uz 10 procentiem, ka jau elektroniskā veidā... un arī saglabājot līdzšinējās paplašinātās parakstīšanās iespējas, kas stāsies spēkā pēc 2015.gada... Vēršu uzmanību uz to, ka līdz tam laikam jau būs notikušas jaunas Saeimas vēlēšanas, un, protams, katram politiskajam spēkam būs iespēja piedāvāt varbūt citu referenduma ierosināšanas kārtību. Un tanī laikā mēs redzēsim arī to, cik laba un precīza, un viegli pieejama ir šī elektroniskā sistēma. Varbūt tā nav tik viegli pieejama... Taču es ceru, ka līdz tam laikam šīs tehniskās problēmas būs novērstas un uzlabojumi saistībā ar portālu www.latvija.lv būs notikuši tādi, ka patiešām arī šo desmito daļu savākt būs vienkārši, ja vien, protams, minētajai iniciatīvai būs atbalsts tautā. Un katrā ziņā tādā veidā šī referendumu iniciēšana valstij un sabiedrībai izmaksās lētāk. Tāpēc aicinu atbalstīt šo kompromisa variantu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. (No zāles: „Sen nav dzirdēts!”)

A.Elksniņš (SC).

Cilinska kunga vārdus tiešām ir grūti piedot! (Zālē smiekli.) Izrādās, ka cilvēki, kuri balso par vienu otru iniciatīvu, laikam arī par vienu otru politisko partiju, nemāk lasīt. Nu, tā varētu būt, Cilinska kungs, it īpaši ņemot vērā to, ka Nacionālā apvienība (precīzāk būtu teikt - „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) ilgu laiku Tieslietu ministriju vadīja un arī Valsts valodas centrā uzņēmās visas tās lieliskās peripetijas, kuras tur norisinājās.

Bet šeit es varbūt pievērsīšos divām tēzēm, uz ko Cilinska kungs ir norādījis.

Kāpēc viņi atbalsta šo likumprojektu? Viņiem tas liekas loģiski pamatots. Liekas! Balso par to, kas viņiem liekas... Ļoti interesanti! Un vēl tas „liekas” ir politiska izšķiršanās.

Nu, tāda divējāda sajūta: „liekas” - un politiska izšķiršanās par... (No zāles dep. A.Klementjevs: „Demagoģija!”) Tiešām demagoģija, jā!

Bet, ja jūs tagad runājat par... (Zālē smiekli.) Bet, ja jūs tagad runājat par... (No zāles dep. A.Klementjevs: „Palīdzēsim!” Smiekli. Starpsaucieni.) Bet ja jūs... (Aplausi.)

Vienkāršs jautājums attiecībā uz kampaņu, kura norisināsies attiecībā uz referendumu un attiecībā uz Saeimas vēlēšanām. Cilinska kungs aizskāra tiešām svarīgu jautājumu: kas būs, ja tie sakritīs savā starpā? Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir nolemts, ka aģitācija būs aizliegta vienu mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām. Jūs tagad radāt rīku, ar kura palīdzību pirms Saeimas vēlēšanām ar referenduma palīdzību varēsiet reklamēties, kā arī aizliegumu, kurš ir noteikts tajā komisijā un tās komisijas rīcībā esošajā likumprojektā. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Šausmas! Kas notiek Latvijā?!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Nu, tā ir parasta lieta: kad trūkst argumentu, tad parasti uzbrūk konkrētiem cilvēkiem. Un man ļoti žēl, ka Cilinska kungs arī šoreiz izvēlējās to vieglāko ceļu - izplatīt kaut kādu dīvainu informāciju par „Saskaņas Centra” atbalstītājiem. Cilinska kungs, parasti jums tomēr ir daudz nopietnāki argumenti! Man ļoti žēl, ka jūs, nopietns politiķis, tagad esat ķēries pie tik necienīgas rīcības. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Patiešām - jūs aizvainojat Latvijas pilsoņus! Jūs gribat apgalvot, ka jūsu vēlētāji ir līdztiesīgāki vai vērtīgāki par citu partiju vēlētājiem? Nu piedodiet! Tomēr gribu jums atgādināt, ka visi Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi. Un attiecībā uz piedalīšanos... uz parakstīšanos vai kādu citu rīcību tur, internetā... Ne jau par valsts valodu ir runa! Vai jums ir zināms, cik daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir pieejami datori? (No zāles dep. I.Čepāne: „70 procentiem!”) Es ļoti gribu cerēt, ka jūsu optimistiskās prognozes piepildīsies un ka platjoslas internets būs pieejams visur, bet es ceru, ka jums ir zināmi arī dati par nabadzības līmeni, par cilvēku izglītības līmeni un par to, cik viegli ir apgūt internetu. Vai mēs tiešām varam apgalvot, ka visi pilsoņi, visi 100 procenti, būs līdztiesīgi, ka visiem būs līdztiesīga pieeja un piekļuve internetam, kā arī nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai šādas deklarētās tiesības izmantotu? Par to ir runa, nevis par valodu prasmi!

Cienījamie kolēģi! Runāsim taču atklātu valodu, kāpēc jūs tomēr gribat panākt šī likuma grozījumus! Acīmredzot jūs gribat izdarīt kaut ko tādu, ko Latvijas pilsoņu vairākums neatbalsta un neatbalstīs. Jūs gribat likvidēt to kontroles mehānismu, to tiešās tautvaldības mehānismu, ko šobrīd paredz mūsu demokrātiskā likumdošana. Jūs gribat rīkoties ar brīvām rokām, ļoti labi saprotot, ka tautas vairākums jūs neatbalsta. Tas ir jūsu mērķis! Un viss pārējais... Tieši tāpēc jūsu argumenti ir tik miglaini un stiepjami, un tā tālāk. Runājot atklātā valodā, jūs esat tie gudrākie, jūs labāk zināt, kas ir vajadzīgs Latvijai un kas ir vajadzīgs Latvijas tautai, un jūs gribat atņemt tautai iespēju jums nepiekrist un palabot jūsu politiku. Tāda ir šī likuma jēga.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Kāds ir politikas virsuzdevums? Kāds ir mans kā politiķa galvenais uzdevums, un ko vēlētāji vēlas no manis? Manuprāt, te ir vairākas lietas.

Pirmām kārtām mums ir jāgādā, lai augtu tautas labklājība, un kas man ir ļoti svarīgi - mums ir jāgādā, lai latviešu tauta varētu attīstīties, kopt savu kultūru un valodu, jo šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur tas ir iespējams. Un, lai to varētu paveikt, politiķiem ir jāgādā, lai valstī būtu stabilitāte. Ja valstī nebūs stabilitātes, tad nevarēs īstenot pasākumus, lai valstī rastos labklājība un lai tauta varētu sekmīgi attīstīties. Un nedrīkst pieļaut, ka absolūtais mazākums terorizē vairākumu un grauj stabilitāti. Lietām ir jābūt samērīgām!

Kas šodien ir 10 tūkstoši? 10 tūkstoši ļoti bieži sapulcējas uz „Dinamo” hokeja spēli, tiesa gan apstākļos, kad „Dinamo” hokeja klubam iet labi. Tātad vienā pašā Sporta pilī mēs varam bez problēmām sapulcēt 10 tūkstošus cilvēku. Starpkaru periodā, lai apziņotu, apzinātu un savāktu 10 tūkstošus cilvēku kaut vai vienkopus, tas bija diezgan sarežģīti, jo saziņas iespējas bija nesalīdzināmi mazākas. Pat telefoni bija ļoti ierobežotam skaitam cilvēku. Šodien ir internets. Šodien sazināties nav nekāda problēma, un mēs... es atkārtoju, mēs nedrīkstam pieļaut, ka mazākums, neliela saujiņa radikāļu un 10 tūkstoši radikāli noskaņotu cilvēku, jebkurā, pat tādā nelielā sabiedrībā, kāda ir Latvijas sabiedrība, terorizē vairākumu.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, pēc manām domām, arī 30 tūkstoši šodienas apstākļos ir pārāk mazs cipars. Un man īsti nav saprotama Nacionālās apvienības pozīcija šinī jautājumā. Es domāju, ka 50 tūkstoši mūsdienu apstākļos būtu daudz atbilstošāks skaitlis, samērīgāks skaitlis. Bet tomēr 30 tūkstoši ir labāk nekā 10 tūkstoši, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies. (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC).

Labdien, kolēģi! Kāda starpība - 10 tūkstoši, 20 vai 30 tūkstoši vai miljons, jo koalīcijai taču ir brīnumnūjiņa ar nosaukumu CVK? Jums ir burvis Cimdara kungs, kurš var jebkuru iniciatīvu, kuru atbilstošais skaits Latvijas pilsoņu atbalstīja, iemest miskastē! Es, piemēram, biju viens no nedaudzajiem Saeimas deputātiem, kuri piedalījās parakstu vākšanā referendumam par pilsonības piešķiršanu visiem pilsoņiem. Bet kāda bija CVK darbība sakarā ar mūsu iniciatīvu? (Starpsaucieni no zāles.) Bija tāda darbība, ka 12 tūkstošu pilsoņu vietā seši CVK locekļi nobalsoja un izmeta mūsu iniciatīvu. Būtībā viņi piesmēja Latvijas demokrātiju! Un tāpēc man šķiet, ka nekādas starpības nav - 10 vai 20... Jūs savā starpā vienmēr varat risināt, izdarīt politisku spiedienu uz CVK un mierīgi atlikt jebkuru balsojumu.

Bet kāpēc tik liela kņada ir par to... teiksim, par likuma mainīšanu? Jo tagad briest tautas noskaņojums pret eiro un briest referendums pret eiro. Jums, koalīcijai, tā būs paraugstunda, bet jūs to neuztverat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! Ābiķa kungs pateica šodien no tribīnes, ka mazākums terorizē vairākumu. Es gribētu uzprasīt, vai Ābiķa kungs ir pārliecināts, ka koalīcijas partijas - tas ir tas vairākums? Diemžēl tas ir tas mazākums, tāpēc ka aptuveni 40 procenti no visiem vēlētājiem vispār nenāca vēlēt, un tie, kas atnāca... Un jūs paņēmāt tos 55 procentus no atlikušajiem, izmetot tos 45 opozīcijā... tās balsis. Tātad faktiski jūs atbalstīja tikai varbūt kādi 28-30 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, no Latvijas pilsoņiem. Tāpēc nevajag runāt, ka mazākums terorizē vairākumu! Varētu pateikt pat citādāk - ka faktiski ar savu koalīciju un savu darbību jūs terorizējat Latvijas tautu un atņemat tai vienīgo mehānismu, kas faktiski aizsargā tautas turpmāku attīstību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze kaut ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Agešina un Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 6. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums saistībā ar tiešsaistes sistēmas tiesisko regulējumu... Tas ir par parakstu vākšanu. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 7. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Tas Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 9. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pirms devītā bija astotais...

I.Čepāne. Piedodiet! 8. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 52, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 9. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums saistībā ar iniciatīvas grupu tiesībām vienreiz dienā saņemt informāciju par iepriekšējā dienā savākto atbalsta paziņojumu skaitu. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 53, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 10. - arī deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums, kas komisijā atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 52, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 11. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums, kas ir tehniska rakstura, bet arī tas nav precīzs, un tādēļ komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas dod iespējas Centrālajai vēlēšanu komisijai pieprasīt arī atzinumus, paskaidrojumus un ziņas no pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus, lai pietiekami skaidri tiktu izvērtēts iniciatīvas grupas pieteiktais priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 14. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 52, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 15. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 16. - Juridiskās komisijas... Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un ir saistīts ar „Latvijas Vēstnesi”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir...

Sēdes vadītāja. 43.lappusē...

I.Čepāne. Jā, 17. ir deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums, kas saistīts ar pārejas noteikumiem, kur tiek paredzēti šie 30 tūkstoši. Un komisijā viņu priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 54, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar „Latvijas Vēstnesi”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un 19. ir līdzīgs Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī saistīts ar „Latvijas Vēstnesi”, - to tagad nosaukt par oficiālo izdevumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Līdz ar to paldies, kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Un es gribu Juridiskās komisijas vārdā teikt, ka, ja opozīcijai ir bažas par šo likumprojektu, tad opozīcijai ir divas iespējas, proti, vērsties vai nu pie Valsts prezidenta un aicināt uz konsultatīvo referendumu, vai arī - otra iespēja! - vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot šo... vai nu 1., vai 2.pantam...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 38, atturas - nav. (Aplausi.) Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pagājušās ceturtdienas sēdē mēs izskatījām Valsts prezidenta iesniegtos grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, pamatojām to nepieciešamību un noteicām steidzamību.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajam lasījumam saņēma deviņus priekšlikumus. Aicinu tūlīt izskatīt tos.

1. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 2. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums, kas nosaka, ka arī pie Latvijas Valsts prezidenta vasaras rezidences paceļams karogs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par to, ka karogam jāplīvo ne tikai pie, bet arī virs Saeimas galvenās ēkas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas papildina iepriekš iesniegto redakciju. Komisija, protams, atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 5. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas satur precizējumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 7. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas nosaka, ka turpmāk karogs plīvos arī 21.augustā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 8. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Un 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajā lasījumā. Aicinu jūs atbalstīt to arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas... par spēkā stāšanos... par izslēgšanu. Un līdz ar to šis likums stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Saeimas trešajam lasījumam likumprojektu „Grozījums Enerģētikas likumā”. Tā kā neviens priekšlikums nebija saņemts, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Enerģētikas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Parāda atgūšanas likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Parāda atgūšanas likums” (Nr.96/Lp11).

Ievadā gribu pateikt, ka šis likumprojekts ir ļoti nepieciešams Latvijas sabiedrībai, un uzsvērt to, ka likumprojekta mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas. Diemžēl šādu situāciju praksē līdz šim ir bijis pietiekami daudz. Tāpat likumprojekta mērķis ir ieviest parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu - tātad ļoti būtisku kontroles mehānismu.

Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi 49 priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē likuma nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir tehniska rakstura Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. ir deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt 5. un 6.priekšlikumam.

G.Bērziņš. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 5.panta nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. ir deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē likumprojekta trešās nodaļas nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Arī 22. ir daļēji atbalstītais Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iekļauts 23. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 24. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 25. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 26. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 27. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 28. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 29. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 30. ir tehniska rakstura Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 31. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 32. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Es gribu uzsvērt, ka šī norma likumprojektā uzskaita situācijas, kurās saziņa ar parādnieku ir uzskatāma par nesamērīgu.

Proti, saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā:

notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās;

notiek laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 no rīta vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00;

apgrūtina parādnieka spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus.

Par šo bija diezgan plašas diskusijas Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija nosvērās tieši uz šādu laika ietvaru, apzinoties, ka šis ir tas laiks, kad cilvēki atpūšas no darba, un ka tas droši vien būtu nesamērīgi - iejaukties viņu privātajā dzīvē.

Juridiskā komisija tātad ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Cvetkovas kundze vēlas debatēt par 32. vai par 33.priekšlikumu? (No zāles dep. I.Cvetkova: „Par 33.!”) Par 33.priekšlikumu? Jā, tad uzsākam debates par 33.priekšlikumu.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Atbalstītajā likumprojekta redakcijā otrajā lasījumā bija paredzēts, ka komunikācija starp parādu piedzinējiem un parādniekiem nenotiek no pulksten 21.00 vakarā līdz 8.00 no rīta. Taču ar Juridiskās komisijas piedāvāto priekšlikumu komunikācija ar parādnieku faktiski var notikt līdz pulksten 23.00 ar parādnieka iepriekšēju piekrišanu. Bet kas pēc būtības ir šāda piekrišana? Šo piekrišanu kreditori vienkārši iekļaus savos standartlīgumos, bet, pieņemsim, izmantojot interneta vietni, lai noslēgtu kādu darījumu, potenciālajam klientam tiks piedāvāts piekrist komunikācijai līdz 23.00, attiecīgajā lodziņā vienkārši nospiežot podziņu. Tātad piekrišanas saņemšana ir formalitāte, kuru kreditori jau iepriekš paredzēs savos līgumos.

Es uzskatu, ka, atļaujot parādu atgūšanas firmām komunicēt ar parādniekiem līdz pulksten 23.00, firmas to noteikti izmantos ļaunprātīgi un tieši agresīvas piedziņas nolūkos, tāpēc aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Paldies.

Es gribu tikai piebilst, ka tātad, kā jau es teicu, likumprojekta mērķis ir arī ieviest parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un ka šāda darbība, kas varētu būt pretrunā ar likumu, protams, varētu rezultēties ar licences anulēšanu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 23. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tā kā tuvojas pārtraukums, es iesaku likumprojekta izskatīšanu turpināt pēc pārtraukuma. Bet šobrīd, vēl pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Aicinu uz komisijas sēdi tūlīt pēc pārtraukuma... šajā pārtraukumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Godātie Baltijas lietu apakškomisijas un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļi, lūdzu tūlīt pēc pārtraukuma tepat Sarkanajā zālē uz kopīgu sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es savukārt aicinu visus lejā uz foajē, kur sakarā ar to, ka ir noslēdzies fotogrāfiju konkurss jauniešiem, tiks atklāta fotogrāfiju izstāde „Droši savā Latvijā”, kas ir veidota pēc Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iniciatīvas. Tā ka izstādes atklāšana tūlīt lielajā Saeimas foajē.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav klāt, Aija Barča... nav, Augusts Brigmanis... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... ir klāt, Viktors Jakovļevs... arī ir, Andrejs Judins... nav, Daina Kazāka... nav, Ivans Klementjevs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 8.novembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Parāda atgūšanas likums” un tikām līdz 34.priekšlikumam.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Paldies.

34. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē likumprojekta 11.panta nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 34.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 37. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Šis papildu punkts mums parādījās pirms otrā lasījuma, un to iesniedza ekonomikas ministrs.

Ar panta daļas 3.punktu tika paplašināts uzskaitījums, kādos gadījumos parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs informāciju par parādnieku iekļaut parādvēstures datubāzē. Proti, faktiski tiks izveidota situācija, ka normas dispozīcija neuzskaita izņēmuma gadījumus, kādos parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam nebūtu tiesību iekļaut informāciju par parādnieku tajā datubāzē. Tas ir, panta daļa paredz, ka pat tad, ja parādnieks neatzīst prasību, ja starp parādnieku un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru pastāv strīds, kas nav vēl izskatīts tiesā, tad informācija par šo parādnieku un parādu tomēr ir iekļaujama parādvēstures datubāzē, bet ar nosacījumu, ka šis starpnieks, parādu piedzinējs, parādniekam ir nosūtījis vienkārši dokumentu kopijas. Tikai iedomājieties: var rasties situācija, ka ziņas par parādnieku būs iekļautas tajā datubāzē, bet tiesa, veikusi lietas izskatīšanu, ar spriedumu atzīs prasību par nepamatotu. Taču parādniekam ar šo iekļaušanu minētajā datubāzē jau radīsies nelabvēlīgas sekas un tiešs patērētāja tiesību aizskārums. Neviena līzinga kompānija vai patēriņa kredītu kompānija neļaus viņam iepirkties uz nomaksu vai saņemt kaut simts latu kredītu.

Likuma mērķis - parādnieku tiesību un interešu aizsardzība - mums pārvēršas par kārtējo regulējumu tā saukto ļaunprātīgo parādnieku nosodīšanai, prezumējot, ka parādu atgūšanas firmas mums apriori ir, tā teikt, apzinīgas, godīgas un darbojas pēc tīras sirdsapziņas. Bet tāda taču nav mūsu realitāte! Šādas firmas ir mantkārīgi, bezsirdīgi un nežēlīgi parādu „izsitēji”, kuri - ticiet man! - izmantos un interpretēs šo likumu ļaunprātīgi, neievērojot... un pat ne uz brīdi neiedomājoties par parādnieka tiesībām, un iekšējās procedūrās atzīs parādnieku par mērķi un upuri, nevis par tiesisko attiecību subjektu un labticīgu un likumīgu darbību objektu, parādu piedzenot.

Visiem komisijas locekļiem tika izdalīta šāda vēstule, kuru kāds zvērināts advokāts nosūtījis kādam parādniekam. Tās nosaukums ir „Brīdinājums par materiālu nosūtīšanu kriminālprocesa uzsākšanai”. Izsakot draudus par iesnieguma sniegšanu Valsts policijā un kriminālprocesa uzsākšanu par krāpšanu pret cilvēku, kurš ir aizņēmies 350 latus, tajā ir aprēķināts līgumsods un procenti 850 latu apmērā, un saistību kopsumma parāda veidā jau sastāda 1200 latu. Un tieši šie cipari par parādu būs iekļaujami atbilstoši līgumam tajā parādnieku datubāzē.

Kolēģi, mūsu valsts jau pārvēršas par policejisku! (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Nu nē taču! Nē, nē!”) Patlaban ar šo likumu mēs piešķiram komersantam legālu licenci cilvēka vajāšanai. Es uzskatu, ka tiesības iekļaut ziņas par parādnieku parādvēstures datubāzē ir piešķiramas tikai divos gadījumos: kad parādniekam nav iebildumu un kad, esot iebildumiem, tiesa ir atzinusi prasību par pamatotu. Taču gadījumā, ja parādniekam ir pamatoti iebildumi un nav tiesas sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, šādas tiesības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam nav piešķiramas.

Un es vēlos pievērst kolēģu uzmanību arī tam, ka šis priekšlikums ir tieši saistīts ar 44.priekšlikumu, kurā arī ir iekļauts šāds punkts, runājot par parādvēstures datubāzi.

Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Tādi smagi pārmetumi no Irinas Cvetkovas kundzes jau izskanēja citiem kolēģiem no Juridiskās komisijas. Es aicinu tomēr nesaasināt šo situāciju, jo, ja mēs palasīsim šī paša likumprojekta 13.panta piekto daļu (jo, kā mēs zinām, likumi ir jāvērtē tiešām sistēmiski!), tad redzēsim, ka piektajā daļā ir teikts tas, kas tātad tapa pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma. Proti (es citēju): „Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs pats vai pēc parādnieka vai citas personas sniegtās informācijas konstatē, ka parādvēstures datubāzē iekļautā informācija ir neprecīza, nepilnīga vai nepatiesa, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nekavējoties novērst šos trūkumus un par to paziņot trešajām personām, kas saņēmušas attiecīgo informāciju. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atteikumu novērst attiecīgos trūkumus var apstrīdēt Datu valsts inspekcijā Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.”

Jūs, kolēģi, piedāvājat, lai šī informācija tiktu ievietota tikai ar parādnieka piekrišanu, taču es domāju, ka tad šādas datubāzes vispār nebūs. Es tiešām aicinu visus šos priekšlikumus skatīt kopsakarā ar visu pārējo likumu un vēlreiz lūdzu: nevajadzētu saasināt situāciju! Šī likumprojekta mērķis ir aizsargāt šos parādniekus no, kā mans kolēģis Bērziņš teica, pašreizējās bēdīgās agresīvās pieejas parādu atgūšanā. Es domāju, ka visi tie pasākumi, kas šajā likumā ir ietverti, manuprāt, to veicinās. Šeit ir jābūt samērīgumam starp parādnieka interesēm un kreditora interesēm. Un pa vidu vēl, protams, ir šie parādu piedzinēji, kuriem tagad būs licences, kuri būs ielikti rāmjos attiecībā uz veidu, kādā viņi drīkst šos parādus piedzīt.

Attiecībā uz pašreizējo praksi es piekrītu. Jūs demonstrējāt šo viena advokāta iesniegto dokumentu. Es varētu demonstrēt vēl trakākus dokumentus par to, kas notiek.

Man ļoti žēl, ka šis likumprojekts ir tik ilgi aizkavējies tādēļ, ka nevarēja savā starpā vienotu viedokli atrast ne valsts pārvaldes institūcijas, ne parādu piedzinēji, ne parādnieki, ne policijas arodbiedrība. Taču es ceru, ka tas šoreiz, pašlaik, patiešām ir kompromiss, kas šajā likumā ir parādījies. Patiešām!

Es lūdzu Irinas Cvetkovas priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Ir runa par panta daļas izslēgšanu. Varbūt es ieskicējumam mēģināšu to diezgan īsi raksturot.

12.pants norāda uz parādnieku kredītvēstures datubāzi. 12.pantā attiecībā uz šo kredītvēstures datubāzi ir norādīts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veidot parādnieku kredītvēstures datubāzi, iekļaujot tajā tādu un tādu informāciju.

Kas ir parādnieks tajā redakcijā, ko mēs atbalstījām šodien? Parādnieks - fiziskā persona, kura tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības. Tātad parādnieks ir cilvēks, kurš nav izpildījis saistības. Ko mēs liekam tad šajā datubāzē? Datubāzē mēs liekam tos parādniekus, kuri nav izpildījuši noteiktas saistības un kuri nav izteikuši... Vieni ir tādi, kuri nav izteikuši iebildumus pret parāda esamību. Tātad, ja ir parādnieks, kurš neiebilst, ka viņš ir parādā, tad mēs viņu iekļaujam datubāzē.

Otrais bloks. 2.punkts. Parādnieks ir izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet tiesa vai šķīrējtiesa ir atzinusi par pamatotu šo prasību.

Tātad šajā datubāzē tiek ietvertas divas cilvēku kategorijas: vieni ir tie, kuri atzīst parāda esamību, otri - par kuriem ir tiesas spriedums.

Ko lūdz Cvetkovas kundze? Viņa lūdz izslēgt 3.punktu, kurš paredz, ka, pastāvot situācijai, kad parādnieks ir izteicis iebildumus, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā pamatojis parāda esamību... Tas faktiski ir pretrunā ar 2.punktu, ka nav vēl sprieduma, un pretrunā arī ar 1.punktu, ka parādnieks neatzīst. Un sanāk tā, ka mēs radām labvēlīgus nosacījumus parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, lai ietvertu datubāzē informāciju par konkrēto personu, norādot, ka tā ir parādnieks, pastāvot apstākļiem, ka tas ir pretrunā ar likumā lietotā termina „parādnieks” skaidrojumu 1.panta otrajā daļā. Par to ir strīds šajā situācijā. Vēl vairāk! Datubāzē pirms tiesas procesa tiek norādīts, ka viņš jau ir parādnieks... laikā, kad par prasījuma esamību vai neesamību, iespējams, ir arī pretprasības, kas virknē situāciju ir pieņemtas.

Šajā situācijā tas 3.punkts ir ietverts. Līdz ar to, kolēģi, es neuzskatu, ka jebkādā veidā šāda veida normas pastāvēšana ir attaisnojama, un es tiešām lūgtu to izslēgt, jo nosacījumi, kuri ir pretrunā... nosacījums, kurš ir pretrunā gan ar vispārīgajiem nosacījumiem, gan arī loģiku šajā situācijā... Manā skatījumā, tas ir acīm redzams.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst? Es atvainojos, Bērziņa kungs! Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

G.Bērziņš. Jā, paldies.

Komisijas vārdā vēlos piebilst divas lietas.

Man tomēr šķiet, ka gan Cvetkovas kundze, gan Elksniņa kungs runāja atrauti no 44. - Juridiskās komisijas priekšlikuma. Kā jau pareizi norādīja Čepānes kundze, šajā priekšlikumā, konkrēti piektajā daļā, pamatā šie jautājumi ir atrisināti.

Un vēl. Es vēlos arī norādīt, ka komisijā tiešām bija diskusija par to, kāda informācija ir iekļaujama datubāzē. Lai nemaldinātu sabiedrību, atsevišķi ir jānorāda gan pamatparāds, gan blakusprasījumi. Tas viesīs zināmu skaidrību.

Tātad komisijas vārdā lūgums neatbalstīt deputātes Cvetkovas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 38., 39., 40., 41., 42. - ekonomikas ministra Pavļuta kunga priekšlikumi, kas ir daļēji atbalstīti un visi iekļauti 44.priekšlikumā. Tāpat arī Juridiskā biroja izstrādātais 43.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā. Komisija tātad ir izstrādājusi 44.priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Es precizēšu, ka 42.priekšlikums ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, bet deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 38., 39., 40., 41., 42., 43. un 44.priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles.)

Balsot par 44.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 26. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 47. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 48. - komisijas priekšlikumā. Un 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un pēdējais ir 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Parāda atgūšanas likums” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Parāda atgūšanas likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 27. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis.

G.Igaunis (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis likumprojekts paredz divus precizējumus izdienas pensiju likumā, kas attiecas uz iekšlietu sistēmas darbiniekiem.

Pirmais no tiem paredz precizēt darba samaksas jēdzienu, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam paredzot, ka darba samaksā bez mēnešalgas, prēmijas un atlīdzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās piemaksas ietilpst arī naudas balva. Līdz ar to šī nauda tiktu ieskaitīta darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju.

Otrs precizējums ir likuma papildinājums, kas paredz piešķirt iekšlietu sistēmas izdienas pensionāriem izdienas pensionāra apliecību, kā arī paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt šo apliecību paraugus un izsniegšanas kārtību. Šis precizējums saistīts ar to, ka līdz 2011.gada 1.janvārim, kad izdienas pensijas piešķīra Iekšlietu ministrijas sistēmā, Iekšlietu ministrija izsniedza šādas pensionāra apliecības, taču Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, paredzot... pārņemot ar izdienas pensiju piešķiršanu saistītās funkcijas, normatīvajos aktos nav paredzējusi tiesības izdienas pensionāriem saņemt izdienas pensionāra apliecību. Iekšlietu ministrijā ir vērsušies daudzi cilvēki ar lūgumu tomēr atjaunot šīs izdienas pensionāra apliecības, jo veids, kā izdienas pensionāram apliecināt savu statusu, ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtā lēmuma uzrādīšana, taču šī lēmuma nēsāšana ir nepraktiska, jo tas ir uz A4 formāta lapas noformēts dokuments, kas nav paredzēts ikdienas lietošanai, tāpēc sagādā neērtības, piemēram, tirdzniecības vietās vai aptiekā, kur pārdevējam ir jāvelta papildu laiks, lai izlasītu minēto lēmumu, kā arī lai papildus pārliecinātos par lēmuma uzrādītāja identitāti.

Komisijā šis likumprojekts tika konceptuāli atbalstīts.

Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Igaunis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts pēc būtības paredz atvieglot maksātnespējas procesu fiziskajām personām. Šī likumprojekta būtība paredz to, ka šobrīd fiziskās personas maksātnespējas process ilgst trīs gadus. Ir piedāvājums šo procesu samazināt līdz vienam gadam, tādējādi samazinot arī izmaksas... pat trīskārt.

Papildus noteikts vēl tas, ka ir noņemti ierobežojumi šai nekustamā īpašuma vērtībai, kas paredzēs šo atviegloto procedūru arī tām personām, kuru nekustamā īpašuma vērtība būs augstāka, nekā bija iepriekš likumprojektā noteikta.

Lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt iesniegto likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, bet gribēju pirms tam mazliet papildināt Klāva teikto.

Saistībā ar šiem grozījumiem mēs runājam principā par fundamentālām izmaiņām Latvijas ekonomikā, un šis maksātnespējas process viennozīmīgi ir jāatvieglo. Mūsuprāt, šie atvieglojumi dos iespēju vismaz 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju atgriezties normālā dzīvē, normālā ekonomikā. Turklāt mēs dosim arī iespēju ļoti daudziem aizbraukušajiem latviešiem atgriezties atpakaļ mājās un dzīvot Latvijā, iziet ārā no šīs smagās kredītu nastas, kas šajā brīdī viņiem ir uzlikta.

Šajā brīdī jau pastāv maksātnespējas process privātpersonām, taču šis process ir garš, savā ziņā grūti pieejams process tai iedzīvotāju daļai, kurai tā tiešām ir nepieciešama.

Runājot par to, kas tad īsti tagad iet uz šo maksātnespējas procesu. Tie ir cilvēki, kuriem patiesībā varbūt šis process nav vajadzīgs, un mēs varam redzēt, ka tie tiešām ir turīgi cilvēki, kas uzsāk šo maksātnespējas procesu, un ka tā nebija tā mērķauditorija, dēļ kuras vispār šis likumprojekts tika izstrādāts.

Bet nu šiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir šajās maksātnespējas grūtībās un kuri brauc prom no Latvijas vai arī strādā pelēkajā ekonomikā, jau arī īsti neko daudz nevar pārmest. Viņiem nevar pārmest no tā viedokļa, ka viss, kas viņiem pieder... Viņiem vairs nepieder nekustamais īpašums, un viss, kas viņiem pieder, - tas ir viens vienīgs parāds, un tad atliek dažas iespējas: vai nu strādāt pelēkajā ekonomikā, vai vispār aizbraukt prom no Latvijas. Un šie piedāvātie maksātnespējas grozījumi vistiešākajā mērā ļaus šiem cilvēkiem atgriezties normālā ekonomikā un sākt dzīvi no nulles.

Jau šobrīd mēs sastopamies ar lietām, kas ir tādi kā šķēršļi, kas liek domāt par šo likumprojektu, vai tāds vispār ir vajadzīgs un vai ir vajadzīga šī paātrinātā izskatīšana. Plašākas debates tiek prasītas, bet tajā pašā laikā varētu atgādināt to, ka Tieslietu ministrijā jau labu laiku par šiem jautājumiem diskutē un debatē, un ir saprasts, ka tieši par šo sadaļu ir tā politiskā izšķiršanās. Mums, Latvijas Republikas Saeimai, ir jāizdara sava izvēle, vai mēs gribam šos cilvēkus, kuri nonākuši maksājumu grūtībās, trīsreiz ātrāk dabūt atpakaļ Latvijas ekonomikā. Un tā ir tā iespēja, ko mēs piedāvājam tagad ar šiem Maksātnespējas likuma grozījumiem.

Taču, ja parunājam par atbildību - par šo iedzīvotāju atbildību un vispār par atbildību -, tad mēs varam atcerēties tos laikus, kad bija politika „gāzi grīdā!”, tie „treknie gadi”. Kas tad piedalījās visā šajā procesā? Šajā procesā piedalījās, varētu teikt, triju veidu dalībnieki: pirmkārt, dalībnieki - tie bija politikas „gāzi grīdā!” gadi, „treknie gadi”! - bija tie politiķi, kas veidoja visu šo stāstu, otrkārt, pašas komercbankas un, treškārt, protams, iedzīvotāji.

Par atbildību. Tā „trekno gadu” politika „gāzi grīdā!”... Šie politiķi vairs nav uz politiskās skatuves. Viņi ir projām, vēlētāji viņus ir jau savā ziņā sodījuši.

Par vēlētājiem. Piespiedu kārtā braukt prom no Latvijas dēļ tā, ka tev ir lielas parādsaistības... Arī viņi ir saņēmuši sodu, jo tas nav diezgan patīkami - aizbraukt prom no dzimtenes tāpēc, ka tu nevari atļauties šeit uzturēties. Aiziet uz veikalu un saprast, ka tev visa nauda ir noņemta no konta, - tā arī savā ziņā ir tā kā mācība cilvēkiem, lai viņi vairs neiekristu šajās lietās.

Bet tajā pašā laikā komercbankas, kas tiešām arī ieņēma nozīmīgu lomu visā šajā procesā un kam arī būtu jāuzņemas atbildība par to, ka tāda situācija vispār tagad ir izveidojusies mums šodien... Skatāmies, kā viņi priecājas par simtiem miljonu latu peļņu jau tagad. Tagad ir iespēja arī viņiem uzņemties atbildību un atbalstīt šos iesniegtos likuma grozījumus, un palīdzēt cilvēkiem ātrāk iziet ārā no šīm maksājumu problēmām.

Gribu pastāstīt par likumprojektu kopumā. Tas sastāv no vairākām daļām. Pirmā daļa, kas ir pati galvenā, ir tā, ar kuru šis process tiek trīs reizes samazināts, tātad trīsreiz ātrāk var iziet šo maksātnespējas procesu. Tiek noņemti arī šie finansiālie ierobežojumi. Mūsuprāt, cilvēks, ja viņš par 200 tūkstošiem pircis māju... ja viņš tajā laikā to ir atļāvies darīt, tad viņš ir bijis ekonomiski aktīvs cilvēks, kas nesis labumu Latvijas tautsaimniecībai, un jebkurā gadījumā tāds cilvēks mūsu tautsaimniecībai tagad būtu ļoti svarīgs un ļoti nepieciešams, un mēs nevaram pieļaut, ka viņš aizbrauc projām. Un tāpēc vajadzētu ļaut arī šiem cilvēkiem maksimāli ātri iziet maksātnespējas procesu. Nekādā gadījumā viņi nav nekādi spekulanti! Spekulanti ir tie, kas tagad iziet šos maksātnespējas procesus... liela daļa. Bet tie, kuriem tiešām tas būtu nepieciešams, - tie cilvēki ir palikuši „aiz borta”.

Un tāpat arī šī sadaļa, ko mēs skatām... atteikties no šīs 30 procentu normas... Ja cilvēks 2008.gadā ir veicis dzīvoklī kaut kāda veida remontu, tas ir pavisam saprotami, ka varbūt viņam nav uzkrāta visa grāmatvedība un viņš nevar pierādīt pilnīgi visu naudas izlietojumu. Ja viņš ir nopircis mašīnu par to naudu, kas viņam bija piešķirta dzīvokļa remontam, tad viņam pienākas kriminālatbildība, un tā tam arī ir jāpaliek! Bet nekādā gadījumā viņam nevarētu atteikt maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Tās tad arī būtu tās galvenās lietas, ko es gribēju minēt.

Tāpat ir runa arī par gadījumiem, kad cilvēks var izmantot iespēju palikt savā īpašumā un tajā dzīvot maksātnespējas procesa laikā. Mēs šo laiku esam samazinājuši uz pusgadu, un tas nebija tāpat vien - tas bija tādēļ, lai pēc iespējas ātrāk šie cilvēki atgrieztos ekonomikā. Jo, ja cilvēks izvēlas šo gadu, tad viņš par gadu paildzina maksātnespējas procesa ilgumu kopumā. Konsultējoties ar Kredītņēmēju aizsardzības biroju, mēs sapratām to, ka no 700 gadījumiem, kad ir apstiprināts maksātnespējas process, šī iespēja - palikt savā mājoklī - ir izmantota tikai divos gadījumos. Tas nozīmē, ka cilvēkiem vitāli svarīgi ir maksimāli ātri iziet maksātnespējas procesu. Par to liecina prakse.

Un tādēļ es Saeimu aicinu atbalstīt šo iesniegto likumprojektu un maksimāli ātri turpināt tā izskatīšanu Saeimā.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Runājot par šo piedāvāto likumprojektu, es gribētu uzsvērt divas lietas.

Pirmkārt, attiecībā uz priekšlikumu izslēgt no pašreizējā regulējuma Maksātnespējas likumā 130.panta otro daļu, kas nosaka ierobežojumu piemērot maksātnespējas procesu fiziskajām personām gadījumā, ja tiek konstatēts, ka vismaz 30 procenti no piešķirtā kredīta ir izmantoti neatbilstoši mērķim. Jāsaka, ka šī norma praksē tiek ļoti dažādi traktēta, proti, tiesu praksē, un, vērtējot tiesu praksi, ir iespējams nonākt pie atziņas, ka šādu ierobežojumu esamību, rosinot maksātnespējas procesa lietu, ir ļoti grūti izvērtēt kaut vai tāpēc, ka šo pieteikumu tiesā sniedz pats parādnieks un pieteikumam nav jāpievieno informācija par to, kādiem mērķiem ir izlietoti kredītlīdzekļi.

Otrkārt, kas, manuprāt, ir daudz būtiskāk. Kredītiestāžu likums joprojām nosaka kredītdevēja pienākumu izvērtēt kredītspēju jebkuram potenciālajam kredītņēmējam un arī tai personai, kura ir stājusies kredīttiesiskajās attiecībās ar kredītiestādi, un turpmāk vērtēt tātad arī attiecīgi kredīta izlietošanu atbilstoši mērķim. Līdz ar to tas vairāk ir kredītiestāžu kompetences jautājums šajā procesa stadijā, tāpēc, manuprāt, arī šīs normas iekļaušana likumā iepriekš nav sasniegusi mērķi.

Attiecībā uz otru piedāvāto bloku šajā likumprojektā, proti, uz saistību dzēšanas termiņa samazināšanu, es domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā acīmredzot būs nepieciešama diskusija par to, kāda būs politiskā izšķiršanās, proti, vai mēs vienādi varam runāt par tām personām, kurām ir nodibinātas saistības, kuras ir nonākušas finansiālās grūtībās, bet kuru mērķis ir bijis, piemēram, iegādāties vienīgo mājokli. Šeit mēs runājam par tādām situācijām, kurās personas ir nonākušas objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, zaudējot darba tiesiskās attiecības. Vai mēs liekam viņām vienlīdzības zīmi arī ar tām personām, kuras, piemēram, ir uzņēmušās kredītsaistības vairāku simtu tūkstošu vai pat miljonu latu apmērā un kuru mērķis varbūt ir bijis vairāk vērsts uz slēptu saimniecisko darbību. Es domāju, ka par to tiešām būtu vajadzīga diskusija komisijā. Taču šobrīd es domāju, ka tas ir pirmais solis, tāpēc es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Es aicinu būt ļoti uzmanīgiem ar visām tām lietām, kuras ir saistītas ar maksātnespēju. Ja kāds no mums aizdod naudu, mēs, dabiski, vēlamies šo naudu dabūt atpakaļ, vai ne? Mēs visi varam piekrist tam, ka tie, kuri nevar maksāt kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ, jo dzīvē viss kas gadās, nemaksās, un tas varbūt arī būtu pieņemami. Bet mēs, protams, nevaram piekrist, ka tie, kuri var maksāt, tomēr nemaksā. Citiem vārdiem sakot, ir diezgan grūti nošķirt maksātnespēju no, teiksim tā, nevēlēšanās maksāt.

Protams, atmaksāt parādu gandrīz neviens varbūt arī nevēlas, ja tāda iespēja būtu, un varbūt ir samērā viegli tiem, kuri nevēlas atmaksāt, tēlojot maksātnespēju objektīvu iemeslu dēļ. Un to nošķirt ir ļoti grūti!

Diez vai ir iespējams ticēt cilvēkiem uz vārda, jo uz pieres tas jau parasti nav rakstīts, kurš ir maksātnespējīgs un kurš vienkārši maksāt nevēlas. Tāpēc mums te ir runas. Mēs varam pieņemt visādu likumdošanu, kura ļaus tiem cilvēkiem, kuri nevēlas maksāt, arī nemaksāt, bet pēc tam mums nevajadzētu brīnīties, ka neviens arī negribēs aizdot naudu, tajā skaitā bankas. Un diez vai tas kaut kādā veidā veicinās ekonomikas izaugsmi, ja neviens šajā valstī naudu aizdot nevēlēsies. Tāpēc, kā es jau teicu, jābūt ļoti uzmanīgiem. Un, ja mēs runājam par kaut kādiem atvieglojumiem maksātnespējas procesā, tad neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par fiziskajām personām vai par juridiskajām personām, tām idejām jābūt ļoti labi pamatotām. Diemžēl par šo konkrēto likumprojektu es tā pateikt nevaru, ka šie atvieglojumi ir ļoti labi pamatoti, ka visi „par” un „pret” ir ļoti labi izsvērti.

Tomēr es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, bet šāds aicinājums būtu drīzāk jāsaprot kā vēlme atvērt likumu kā tādu un uzsākt diskusiju par maksātnespējas procesu. Lūgums protokolā to neinterpretēt kā atbalstu šim konkrētajam likumprojektam, bet kā vēlmi atvērt likumu un uzsākt diskusiju par maksātnespēju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Tūkstošiem mūsu tautiešu ir spiesti dzīvot svešumā, lai varētu samaksāt... nokārtot savas saistības pret bankām. Tūkstošiem mūsu tautiešu ir spiesti dzīvot šeit nabadzībā, lai varētu to pašu darīt šeit - tepat pie mums, tepat uz vietas. Vēl vairāk! Ir tūkstošiem - tūkstošiem! - cilvēku, kas ir spiesti aiziet ēnu ekonomikā, jo vienkārši viņi neredz iespēju, kā samaksāt, kā novelt šo parādu slogu. Tas ir vēl sliktāk.

Tagad tiek runāts par to, ka kāds, kurš var maksāt, šo likumu varētu izmantot, lai nemaksātu. Situācija ir ļoti vienkārša. Tas nemaz nav tik vienkārši iespējams, jo, lai tiktu līdz maksātnespējas procesam, vispirms jābūt tiesas lēmumam. Tiesa izvērtēs, vai tiešām šis cilvēks ir kvalificējams kā tāds, kas ir maksātnespējīgs. Tā ka šīs bažas lielā mērā atkrīt. Izsacīdami šīs bažas, jūs tādējādi sakāt, ka jūs neredzat to, ka mums ir tiesiska valsts, un sakāt, ka tiesa nav spējīga to izdarīt.

Tas ir viens aspekts.

Otrs. Kāpēc mums ir vajadzīgi šie likuma grozījumi? Kā jau tika minēts, tie dos iespēju cilvēkiem atgriezties šeit, jo, ja mēs šeit radīsim tādu maksātnespējas procesa ietvaru, kas būs izdevīgāks nekā tas, kas, piemēram, ir Anglijā vai citās valstīs, tad cilvēkiem būs motivācija braukt uz šejieni un šeit veidot savas ekonomiskās aktivitātes un sākt visu no jauna. Šie likuma grozījumi dos tādu iespēju cilvēkiem. Tāpēc mums ir vērts tos atbalstīt.

Protams, kā tas pamatoti tika norādīts, arī šis likums, tāpat kā jebkas, ko radījusi cilvēka roka, nav pilnīgs, un to ne tikai varētu, bet arī vajadzēs uzlabot, piemēram, attiecībā uz mājokļa pārdošanu izsolē gadījumos, ja parādniekam ir apgādājamās personas, kā arī pastāv vēl citas nianses. To visu mēs varēsim darīt, kad strādāsim tālāk. Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāt tālāk, lai to varētu uzlabot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nezinu, cik pie jums cilvēki ir vērsušies ar jautājumu par to, kādā veidā varētu viņiem palīdzēt reāli atgriezties tajā ekonomikā, kur var maksāt nodokļus, nesaņemt aplokšņu algas un dzīvot diezgan drošu dzīvi. Pie manis ir daudzi cilvēki nākuši ar šādu jautājumu un teikuši - to skaitā arī radinieki teikuši -, ka principā viņi sēž uz zināmas bumbas ar laika degli, nesaprotot, kas notiks ar viņu mājokli, jo, piemēram, šis mājoklis ir ieķīlāts par labu otra ģimenes locekļa nekustamā īpašuma iegādei vai ir kādas personīgās garantijas sniegtas un personas vienkārši nevar samaksāt, pieņemsim, 70 tūkstošu latu parādu. Tā „ķēdīte” ir diezgan gara, un beigās mēs nonākam pie tā... nonākam līdz tam, ka šie cilvēki, nespēdami atdot kredītus vai galvojumus, ir spiesti aizbraukt no Latvijas, ir spiesti strādāt ārpus Latvijas un maksāt kredītu šeit, un nespēj arī nekādā veidā piedalīties mūsu valsts ekonomikas attīstībā, par ko tagad mēs visi te runājam.

Mēs esam dzirdējuši virkni plānu par to, kādā veidā nodrošināt, lai atgrieztos latvieši no ārvalstīm, lai viņi brauktu uz šejieni, bet neesam īsti dzirdējuši reālu piedāvājumu, kā tas varētu izskatīties un kā tas varētu notikt. Šis ir viens no reāliem argumentiem, kādā veidā šiem cilvēkiem atvieglot dzīvi šeit. Un tiešām tie cilvēki, kas tādā veidā ir nonākuši ķīlnieku lomā, es domāju, nav tikai vienīgie vaininieki. Šeit jāuzņemas vaina arī komercbankām (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”), kuras īstenībā līdz šim tā arī par šo procesu nav atbildējušas.

Neviena komercbanka nav atbildējusi par to, ka tā savulaik līdz ar kredītu bumu... kredītu buma laikā izsniedza nepārdomātus kredītus un sabiedrību apdullināja ar to pieejamību. Es neesmu redzējis vēl tos gadījumus, kur arī komercbankas skaidri un gaiši būtu atzinušas savu vainu par to, kas ir noticis līdz šim.

Šobrīd redzam, ka peļņas rādītāji tiešām pārsniedz jau vairākus desmitus miljonu katrā no bankām, un tie cilvēki, kas vēl aizvien ir spiesti, var teikt, pavadīt šo laiku ar zināmām bailēm, redz to un tiešām novērtē, un arī tikai tāpēc šobrīd ir sācies šis lavīnveida efekts, kurā cilvēki arī iesniedz šīs fiziskās personas maksātnespējas procesus un arī tiešām to īsteno. Tāpēc es aicinu patiesi palīdzēt šiem cilvēkiem, lai viņi vienkāršāk un daudz ātrākā veidā varētu atgriezties un dzīvot šeit normālu dzīvi, nevis domātu, kādā veidā... vai arī draudēt ar to, ka komercbankas tagad neizsniegs kredītus un tamlīdzīgi...

Saprotiet, mēs šeit runājam nevis par kādiem miljonus vērtiem projektiem. Te ir runa par tiem cilvēkiem, kuri ir iegādājušies sev vienīgo mājokli un šajā mājoklī grib dzīvot arī turpmāk.

Tā ka es šeit nesaskatu nekādu milzīgu risku, ja mēs šāda veida likumprojektu atbalstītu. Tieši pretēji! Mēs palīdzētu lielai daļai sabiedrības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es paņemšu tikai vienu nelielu grupu no Latvijas iedzīvotājiem - karavīrus. Daudzi karavīri ir griezušies pie manis arī saistībā ar šiem jautājumiem.

Situāciju jūs paši atceraties - 2007. vai 2008.gads. Kad karavīri tika iesaukti dienēt, viņus pārvietoja no viena Latvijas reģiona uz otru. Valdība caur aizsardzības ministru karavīriem ieteica: „Ņemiet kredītu, iegādājieties dzīvokli.” Karavīri izvērtēja savas iespējas. Tad vēl bija gan 13.alga, kas, teiksim, saucās atvaļinājuma pabalsts, gan visādas piemaksas. Un bija trīs darbības personas: tātad valdība rekomendēja, bankas, sniedzot kredītu... bankas pārstāvis izvērtēja, cik tas dzīvoklis maksā.

Nu konkrēti man bija pazīstams cilvēks, kas paņēma divistabu dzīvokli un tad sāka maksāt 25 tūkstošus latu. Okey! Toreiz viņš paņēma tādu kredītu, bet tad, kad sākās krīze, algas „nogrieza”. Ko karavīram atlika darīt? Viņš vairs nespēj nomaksāt šo kredītu. Tagad, ja lieta griežas uz to, ka dzīvokli vajadzēs atstāt un kaut vai teltī dzīvot, šis dzīvoklis, kas tam ir, jau vairs nav vērts tos 25 tūkstošus. Tagad saka, ka tie ir desmit tūkstoši. Kaut gan banka toreiz vērtēja un banka arī tagad vērtē un saka: tagad tirgus ir mainījies! Kur te ir karavīra vaina?

Es saprotu, ka ir jāņem vērā, ka tur tomēr trīs dalībnieki bija šinī situācijā: valsts, karavīrs un tās bankas, un tādēļ tā atbildība ļoti akurāti par to ir jāsadala.

Nevar būt tāda situācija, kāda tā tagad ir... Tā tomēr nav laba situācija, ka karavīri iet projām, jo ar... turklāt labi karavīri, labi profesionāļi. Jo ilgāk dienēsi, jo mazāka pensija tev sanāks! Nu tu nevari nomaksāt to kredītu. Es runāju pat par ģenerāļa līmeni - visaugstāko. Un man saka: „Labi, es palieku amatā. Bet es arī saprotu, ka ar katru gadu, jo ilgāk es palieku, jo man mazāka būs pensija.” Tāda situācija nav īsti normāla. Tas varbūt nedaudz...

Es pirmām kārtām atbalstu to priekšlikumu, ka šie jautājumi ir jāizskata. Skaidri un juridiski korekti jāizskata, lai tur nebūtu nekādas izmantošanas no negodīgu cilvēku puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es, klausoties šo diskusiju, dzirdu tādu lietu... rodas tāda sajūta, ka nauda aug kokos un krīt no debesīm un ka tā, kas ir aizņemta, nav jāatdod vai kaut kā citādāk...

Es gribētu izstāstīt redzējumu, kādā veidā mēs varam sākt šo jautājumu risināt, jo problēma ir. Bet vispirms - īss ieskats.

Tad, kad mēs runājam par maksātnespēju, mēs runājam arī par cilvēku noguldījumiem - par tiem noguldījumiem, kuri ir bankās, kurus katrs no Latvijas iedzīvotājiem tajās tur. Tas ir viens.

Otra puse ir, protams, šī kredītu puse. Tas, kas Latvijas iedzīvotājiem faktiski ir jāiemācās, kas mums visiem ir jāiemācās, - ir jāiemācās gan aizņemties, gan arī aizdot. Tas ir otrs.

Trešais - par šo kapitāla rašanos. Kā tad tā nauda rodas? Ir pašu kapitāls, ko banku akcionāri iegulda. Pēc tam ir depozīti jeb tā nauda, ko cilvēki nogulda, katrs no mums. Un ir arī starpbanku aizņēmumi, ko bankas aizņemas no citām bankām.

Nu lūk! Kad šī naudas bāze ir sakrāta, teiksim tā, no banku puses skatoties, tad notiek savukārt kreditēšana. Tiek pieņemts lēmums vienai vai otrai personai izsniegt kredītu. Un kas tad ir kredīts? Kredīts ir vienošanās, uz papīra lapas uzrakstīta, pēc noteikumiem, kuras rezultātā banka vēršas... konkrētā kredītiestāde vēršas vai nu pie savas mātessabiedrības, vai centrālās bankas un palielina kapitāla bāzi. Kad kredīts netiek atmaksāts, tad finanšu sektoram rodas zaudējumi vai konkrētai komercbankai rodas zaudējumi ne tikai tā neapmaksātā kredīta apmērā, bet būtiski lielākas summas apmērā, tāpēc ka tā nauda (to sauc par naudas bāzi) ir kreditēšanas procesā radīta. Mūsdienu laikmetā pat nevajag drukāt naudu, tas ir centrālās bankas un komercbankas vienlaicīgi pieņemts lēmums.

Līdz ar to faktiski tā ir ļoti nopietna lieta, kam mēs esam pieķērušies šajā brīdī, jo tā ir saistīta arī ar noguldītāju interesēm. Tas ir otrais jautājums.

Trešais jautājums: kādā veidā mēs to varam atrisināt, lai šis likumprojekta iesniedzēju jautājums tiktu virzīts tālāk? Lai arī kāda peļņas, teiksim, vēlme būtu komercbanku sektoram, no Saeimas puses ir jābūt skaidram uzstādījumam par šī likuma prognozējamību jeb, citiem vārdiem sakot, par noteikumiem, kādus maksātnespējas procesā cilvēki varēs izmantot.

Ja šie noteikumi būs pietiekoši prognozējami, tad varēs sarēķināt gan riskus, gan arī nodrošināt to, ka visa tā iedzīvotāju daļa, kas šajā brīdī naudu uzkrāj, nevis tērē... kas uzkrāj naudu... Īstenībā ir pareizi tajā ekonomikas ciklā, kad ekonomika attīstās, uzkrāt līdzekļus... Tad viņi justos droši, jo viņiem nekādā gadījumā šī Maksātnespējas likuma pieņemšanas dēļ nerastos problēmas un jautājumi par to, vai viņu depozīti, viņu noguldījumi ir drošībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, brīnišķīgs likums! Protams, lai tas darbojas! Es gribēju runāt tad, kad mēs runājām par FKTK... Kādas ir iespējas FKTK kontrolēt vienu vai otru lietu? Un, ja dod tai tādas pilnvaras, tad tur nav viena cita pilnvara iekļauta iekšā.

Ir īstermiņa kreditēšana. Mēs pašlaik runājam par bankām, par banku sektoru. Vairāk vai mazāk banku sektors pašlaik, teiksim, ir... nu, tādā uzraudzībā. Bet tas, kas attiecas uz īstermiņa kreditēšanu, tas... Uz šodienu, man liekas, Latvijā darbojas kādas 50 (ja ne vairāk) firmas. Tas ir jau otrs...

Mēs tagad runājam, kā vilkt ārā tos cilvēkus, kuri ir paņēmuši kredītus no bankām, bet šī - otrs purvs, kur cilvēkus iekšā velk, un, ja jūs paskatīsieties reklāmas, to, kā, cik intensīvi un agresīvi notiek šī cilvēku ievilkšana iekšā uz īstermiņa kreditēšanu... Es esmu pārliecināts, ka mēs pēc pusgada vēlreiz runāsim par šo pašu tēmu, jo FKTK diemžēl saka: „Tā nav mūsu lieta. Mēs ar to nenodarbojamies. Mūsu lieta ir nodarboties tikai ar bankām.” Bet kas notiek ar šo lietu, kur miljonos pašlaik notiek īstermiņa kreditēšana un kur cilvēki tāpat tiek vilkti iekšā, bet pēc tam nevar... nespēj atdot naudu? Paskatieties, kādi procenti tur ir! Paņemiet 300 latus uz 12 mēnešiem, un 30 lati mēnesī jums tikai par to vien jāsamaksā! Sarēķināsim procentus, kādi sanāk gada laikā!

Tāpēc man liels lūgums būtu tomēr kontrolēt arī šo sfēru, kur notiek šī īstermiņa kreditēšana. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Runājot par to, ko iesāka Krēsliņa kungs attiecībā uz karavīriem un dienestā esošām personām, es varbūt ieskicēšu vienu vienkāršu gadījumu, kad pie manis kā pie advokāta griezās zvejnieki, kuriem valsts ir samaksājusi par to, ka viņi ir sagriezuši savus kuģus. Saskaņā ar tiem dokumentiem, kas zvejniekiem tika iedoti, viņi ir saņēmuši kompensāciju. Šī kompensācija no valsts 75 procentu apmērā sastāvēja no Eiropas Savienības virzītiem līdzekļiem, 25 procenti bija valsts finansējums. Katrā vienošanās dokumentā, katrā līgumā, ko zvejnieks parakstīja ar valsti, lai sagrieztu savu kuģi, bija paredzēts, ka viņš šo naudu saņems. Pagāja kāds laiciņš, gads, un katrs no zvejniekiem saņēma no Valsts ieņēmumu dienesta lūgumu nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 25 procentu apmērā - tādā pašā apmērā, kādā valsts tika finansējusi to. Nevienā dokumentā, ko cilvēks parakstījis, - un tie ir vairāki simti zvejnieku! - nebija norādes uz to, ka jebkad šī summa ir apliekama ar nodokli.

Bet par ko šajā gadījumā ir runa? Runa ir par valsts atbildību. Par valsts atbildību par tiem ekonomiskajiem procesiem, ko valsts ir veicinājusi, lai cilvēki šīs saistības uzņemtos. Ir dažādas situācijas. Arī pie esošā regulējuma ir iespējami apstākļi, kad viens otrs, negribēdams nomaksāt kādu parādu, izmanto šo procesu, cerēdams, ka izspruks sveikā cauri un atbrīvosies no šīs parāda nastas. Bet tie būs izņēmumi! Tie būs viens, divi vai pieci cilvēki... pieci gadījumi.

Kopumā šis likumprojekts ir virzīts uz to, lai atvieglotu nastu tiem cilvēkiem, kuri ir ieslīguši būtiskos parādos, atvieglotu iespēju atgriezties ekonomikā - aktīvajā ekonomikā. Tad, kad es tam zvejniekam atbildēju, ka šajā situācijā viņam ir jāsamaksā nodoklis, viņš teica: „Nē, es negribu samaksāt nodokli. Priekš kam? Es labāk aizbraukšu projām.”

Un tāda arī ir tā reālā situācija, ka tie cilvēki, kuriem šī nasta ir nesamērīgi augsta, viņi nevēlas atgriezties šajā reālajā ekonomiskajā apritē, lai strādājot vai citādā veidā veicinātu valsts izaugsmi... lai šeit dzīvotu. Un šī, lūk, ir pamatproblēma, par kuru politiķiem ir jāuzņemas atbildība un tiešām jāatvieglo šis smagnējais process attiecībā uz maksātnespējas procesu fiziskajām personām.

Trīs gadi - tas ir pārāk liels slogs! Procentu maksa attiecībā uz pieteikušamies kreditoriem arī ir milzīga, līdz ar to persona ir ieinteresēta šo trīs gadu termiņā saņemt mazāku algu, tādā veidā veicinot arī pelēko ekonomiku un saņemot samaksu kā aplokšņu algu. Un tādējādi šis jautājums tiešām ir ļoti būtisks. Tas tiešām ir virzāms, un tas tiešām ir viens no likumprojektiem, ko mēs varētu arī skatīt, piemēram, steidzamības kārtībā. Un es ceru, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo jautājumu atrisinās ļoti raiti un ātri un mēs spēsim reāli pieņemt kādu likumu, kurš tiešām darbosies un aizstāvēs tās intereses, kuras valstī ir jāaizsargā ikdienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien! Mēs šo likumprojektu, protams, atbalstīsim, bet darīsim to, protams, domājot par tiem cilvēkiem, kas tiešām ir uz nabadzības robežas un vienkārši šos parādus reāli nespēj atdot. Taču es gribu aicināt Ozoliņa kungu nolasīt šādu pašu lekciju, kāda nupat izskanēja no tribīnes, Pavļuta kungam, kurš mierīgi lielās sabiedrisko mediju intervijā, ka viņš, lūk, esot tāds „palabs” klients bankai un ka banka viņam esot iedevusi kredītbrīvdienas, un viņš savu parādu nemaksājot. Jo, ja valstī šāds cilvēks - ministrs! - nespēj samaksāt parādu un ar to vēl palielās intervijā, tad rodas jautājums: kādu piemēru viņš rāda, teiksim tā, tiem iedzīvotājiem, kuri cīnās ar iztikas minimumu? (No SC frakcijas starpsauciens: „Ļoti veiksmīgs piemērs!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Olšteina kungs vēlas ko piebilst?... Olšteina kungs, vai komisijas vārdā jūs vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Bet, pirms mēs sākam izskatīt... Ābiķa kungs, es nolasīšu Pavļuta vēstuli! Tātad, pirms mēs sākam izskatīt, ekonomikas ministrs Pavļuts ir atsaucis savus priekšlikumus par šo likumprojektu, kuri nav atbalstīti, tātad 1., 2., 7., 8., 11., 12., 13., 15., 16., 19., 21., 22., 23. un 24.priekšlikumu. Savukārt netiek atsaukti 4. un 5.priekšlikums. Tātad to ņemiet vērā referējot. Lūdzu, Ābiķa kungs, jums vārds!

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Lai būtu lielāka skaidrība, es paskaidrošu, ka komisija konsultējās ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem un ar Juridisko komisiju un nonāca pie secinājuma, ka nebūtu pareizi paplašināt jomas, uz kurām šis likums attiecas, un tāpēc aicināja atbildīgo ministriju pārdomāt šīs lietas. Atbildīgā ministrija arī reaģēja (ministra personā) un atsauca savus priekšlikumus.

Tātad 1. un 2.priekšlikums ir atsaukti.

3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 4. un 5.priekšlikums, ko ir iesniedzis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts... Šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 6. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 7. un 8.priekšlikums ir atsaukts.

9. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. No 11. līdz 13.priekšlikumam - šie priekšlikumi ir atsaukti. 13.priekšlikums... Es atvainojos... 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 15. un 16.priekšlikums - tie ir atsaukti.

17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 19.priekšlikums ir atsaukts.

20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Savukārt no 21. līdz 24.priekšlikumam - šie priekšlikumi ir atsaukti.

Aicinu deputātus balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu, un es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 13.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šī konvencija ar Turkmenistānu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ir pēdējā ar bijušajām PSRS valstīm.

Ārlietu komisija izskatīja un aicina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

O.Ē.Kalniņš. 12.novembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un izskatīšana otrajā lasījumā - 15.novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Ābiķim!

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Par procedūru. Man jāatvainojas! Es komisijas vārdā aicināju iesniegt priekšlikumus likumprojektam „Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums” līdz 13.decembrim, bet es pārteicos. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 13.novembrim.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Tātad iepriekšējam likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Jā, strādājam ar dokumentu Nr.1392. Arī šo konvenciju ar Apvienoto Arābu Emirātu valdību mēs izskatījām Ārlietu komisijā, un es aicinu to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris, un izskatīšana otrajā lasījumā - 15.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau vēl no iepriekšējās Saeimas ir saņēmusi diezgan smagu mantojumu - likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”. Kopš marta sākuma ir izveidota darba grupa, kurai jau notikušas gandrīz 20 sēdes, bet joprojām diemžēl viss šis likumprojekts nav ticis izskatīts, jo vairāki jautājumi ir diezgan smagi.

Tajā pašā laikā ir diezgan akūta problēma ar nacionālo interešu objektu būvniecību. Ļoti labs piemērs tam ir visiem zināmais Kurzemes loks, kura būvniecībai ir nepieciešama vienošanās ar vairākiem zemes īpašniekiem. Un bieži vien gadās tā: kad vienošanos uzreiz panākt neizdodas, tad notiek visādas procesuālas darbības, tiek rakstīti iesniegumi, seko tiesa. Un līdz ar to ir diezgan liels risks, ka šī nacionālo interešu objekta būvniecība tiks nopietni aizkavēta.

Līdz ar to piedāvātā grozījuma būtība ir diezgan vienkārša: tas paredz, ka būvatļaujas par nacionālo interešu objektu būvniecību apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs tās darbību.

Līdz ar to aicinu piešķirt likumprojektam steidzamības statusu un atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Dombrovskis. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 19.novembri un par izskatīšanas datumu - 15.novembri.

Sēdes vadītāja. 19.novembris ir aiz 15.novembra... 19.novembris ir aiz 15.novembra! Ja jūs...

V.Dombrovskis. 12.novembri - 12.novembri! - lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Un 15.novembri lūdzu noteikt par izskatīšanas datumu.

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Medību likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Man ir tas gods jūs šodien iepazīstināt ar pēdējo mūsu sēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu - „Grozījumi Medību likumā”.

Kā mēs atceramies, pagājušajā Saeimas sēdē mēs nodevām komisijai likumprojektu „Grozījumi Medību likumā”. Komisijā mēs to tagad skatījām un izdalījām ārā atsevišķā daļā to, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par savvaļas putnu aizsardzības prasībām.

Līdz ar to, lai nodrošinātu šī likuma atbilstību direktīvai, komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Un komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

E.Smiltēns. Ja kolēģiem būs priekšlikumi, tos gaidīsim līdz šī gada 12.novembrim. Nākamā Saeimas sēde būs 15.novembrī, un tad arī tiks skatīts šis likumprojekts otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris, izskatīšana - 15.novembrī.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11)”. Tātad šis ir likumprojekts, kuru mēs izslēdzām no budžeta likumprojektu paketes un kuram bija piešķirta steidzamība. Paralēli šādi grozījumi tagad tiek skatīti citā likumprojektā. Un, lai mums nebūtu nemitīgi pie tā jāatgriežas, šim likumprojektam ir jānoņem steidzamība.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392./Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts piecu deputātu - Elksniņa, Cileviča, Ņikiforova, Rodionova un Nikonova deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par lēmumu nepiemērot konkursa procedūru fotoradaru iegādē”. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sagatavošanai.

Vārds paziņojumam deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Godātie Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas kolēģi! Komisijas sēde pēc 10 minūtēm Juridiskās komisijas sēžu zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 13.00 komisijas zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jums atgādināt, ka šosvētdien ir 11.novembris un ka ik gadu tā ir Lāčplēša diena, kad mēs pieminam latviešu karavīrus, kuri brīvības cīņās ziedoja savu dzīvību nupat dibinātās Latvijas valsts vārdā. Un mēs pieminam šajā dienā arī visus tos karavīrus, kuri ir krituši par mūsu valsti, kuri ir krituši starptautiskajās misijās, tādējādi pildot savu darbu, ar skaidru domu par brīvu un neatkarīgu Latviju. Un es aicinu ikvienu 11.novembrī aizdegt svecītes un pieminēt tos cilvēkus, kuriem ir bijusi svēta mūsu valsts, atcerēties mūsu vēsturi un pieminēt mūsu cilvēkus.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Aija Barča... nav, Augusts Brigmanis... nav, Andrejs Judins... nav, Daina Kazāka... nav, Ivans Klementjevs... nav, Jānis Reirs - komandējumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 8.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 11.  sēde
2012. gada 8. novembrī

Par darba kārtību
   
Likumprojekts  „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 444/Lp11)
(Dok. Nr. 1432, 1432A)
   
Likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 447/Lp11)
(Dok. Nr. 1444, 1444A)
   
Likumprojekts „Grozījumi Medību likumā” (Nr. 450/Lp11)
(Dok. Nr. 1458)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam no šā gada 12. novembra līdz 18. novembrim
(Dok. Nr. 1447)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 18. novembra līdz 23. novembrim
(Dok. Nr. 1448)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Valda Zatlera atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva” (Nr. 313/Lm11)
(Dok. Nr. 1471)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Romualda Ražuka apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli” (Nr. 314/Lm11)
(Dok. Nr. 1472)
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 345/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1418)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 346/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1419)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. U.Augulis
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. R.Ražuks
  - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr. 417/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1338C)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. N.Kabanovs
  - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 445/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1433B)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 97/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1442)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr. 274/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1443)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Likumprojekts „Parāda atgūšanas likums” (Nr. 96/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1446)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Paziņojumi
  - dep. I.Čepāne
  - dep. R.Vējonis
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 415/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1331, 1431)
   
Ziņo - dep. G.Igaunis
   
Likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 367/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1240, 1435)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Debates - dep. V.Valainis
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. K.Olšteins
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. A.Bērziņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums” (Nr. 306/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1445)
   
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (Nr. 435/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1391, 1454)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Par procedūru - dep. Dz.Ābiķis
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” (Nr. 436/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1392, 1455)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 447/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1444, 1444A)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Medību likumā” (Nr. 450/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1458)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 392/Lp11)” (Nr. 311/Lm11)
(Dok. Nr. 1452)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, B.Cileviča, Ņ.Ņikiforova, D.Rodionova un V.Nikonova jautājumu Ministru prezidentam V.Dombrovskim „Par lēmumu nepiemērot konkursa procedūru fotoradaru iegādē” (Nr. 18/J11)
   
Paziņojumi
  - dep. I.Čaklais
  - dep. V.Dombrovskis
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 08.11.2012 09:04:27 bal001
Par - 37, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par komisiju noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"”(Nr.403/Lp11) (312/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 08.11.2012 09:06:52 bal002
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam no šā gada 12.novembra līdz 18.novembrim

Datums: 08.11.2012 09:07:21 bal003
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 18.novembra līdz 23.novembrim

Datums: 08.11.2012 09:07:59 bal004
Par - 90, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Valda Zatlera atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva (313/Lm11)

Datums: 08.11.2012 09:08:27 bal005
Par - 90, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Romualda Ražuka apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (314/Lm11)

Datums: 08.11.2012 09:11:57 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (345/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 09:19:21 bal007
Par - 49, pret - 40, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (346/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 09:32:05 bal008
Par - 47, pret - 37, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (346/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 09:32:44 bal009
Par - 12, pret - 33, atturas - 42. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (346/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 09:33:11 bal010
Par - 50, pret - 30, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (346/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 09:33:38 bal011
Par - 51, pret - 32, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (346/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 09:34:02 bal012
Par - 52, pret - 29, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (346/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 09:34:27 bal013
Par - 51, pret - 32, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (346/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 09:36:08 bal014
Par - 26, pret - 61, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:07:40 bal015
Par - 28, pret - 50, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:08:27 bal016
Par - 28, pret - 52, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:08:55 bal017
Par - 28, pret - 50, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:09:29 bal018
Par - 28, pret - 52, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:10:01 bal019
Par - 31, pret - 53, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:10:29 bal020
Par - 28, pret - 52, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:11:01 bal021
Par - 27, pret - 52, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:12:07 bal022
Par - 31, pret - 52, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:12:34 bal023
Par - 37, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:13:44 bal024
Par - 28, pret - 54, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:14:57 bal025
Par - 55, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:17:39 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (445/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.11.2012 10:18:45 bal027
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (97/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.11.2012 10:19:32 bal028
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Enerģētikas likumā (274/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.11.2012 10:27:42 bal029
Par - 62, pret - 2, atturas - 23. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Parāda atgūšanas likums (96/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.11.2012 11:15:53 bal030
Par - 37, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Parāda atgūšanas likums (96/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.11.2012 11:17:17 bal031
Par - 57, pret - 1, atturas - 26. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Parāda atgūšanas likums (96/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.11.2012 11:18:27 bal032
Par - 62, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Parāda atgūšanas likums (96/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.11.2012 11:21:08 bal033
Par - 82, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (415/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.11.2012 11:56:36 bal034
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.11.2012 12:00:09 bal035
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums (306/Lp11), 2.lasījums

Datums: 08.11.2012 12:01:26 bal036
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (435/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.11.2012 12:01:57 bal037
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (435/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.11.2012 12:03:47 bal038
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla ... (436/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.11.2012 12:04:17 bal039
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu (436/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.11.2012 12:06:28 bal040
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Būvniecības likumā (447/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.11.2012 12:06:47 bal041
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Būvniecības likumā (447/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.11.2012 12:08:36 bal042
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Medību likumā (450/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.11.2012 12:09:01 bal043
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (450/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.11.2012 12:10:12 bal044
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11) (311/Lm11)




Frakciju viedokļi
2012.gada 8.novembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un tuvākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Cienījamie klausītāji! Es vispirms gribu apsveikt Ameriku ar to, ka ir ievēlēts otro reizi par prezidentu Baraks Obama, jo tas nozīmē stabilitāti. Ja mainītos prezidenti, tad, kā jūs zināt, paietu vairāki mēneši, kamēr tiktu izvēlēts jauns personāls, un tas nebūtu mums labi, jo mums ir ļoti ciešas attiecības izveidojušās ar Ameriku tieši pēdējo gadu laikā. Mums ir ļoti cieša militārā sadarbība NATO ietvarā, mums ir ļoti laba sadarbība, un arī mūsu tirdzniecības bilance ir augusi. Mēs tagad Amerikai vairāk pārdodam nekā pērkam no tās, un tas ir ļoti labi.

Tā ka ļoti labi, ka tur ir stabilitāte un ka mums turpināsies labas attiecības ar Ameriku.

Mēs šodien pieņēmām grozījumus Latvijas valsts karoga likumā –noteicām, ka turpmāk arī 21.augustā karogs plīvos, jo tā ir Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas diena. Noteicām arī to, ka tagad, kad notiks Rīgas pils remonts, lielais vērienīgais remonts, kas tiešām ir vajadzīgs, Rīgas pils Svētā gara tornī turpinās plīvot karogs, jo tā tas ir vienmēr bijis un tas mums visiem, gan tiem, kas Rīgā dzīvo, gan arī ciemiņiem, liecina par to, ka Latvijā ir prezidents un ir kārtība.

Un vēl jāpasaka, ka esam laimīgi... vismaz es, VIENOTĪBA un visi tie, kas balsoja par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, – mēs esam laimīgi, ka beidzot tas ir pieņemts. Es domāju, ka Valsts prezidents to parakstīs. Jūs jau esat dzirdējuši visus argumentus. Šāds likums – tā nav nekāda demokrātijas ierobežošana! Tā ir tieši demokrātijas stiprināšana, jo mēs nevaram ļaut, ka valsts graušanas mēģinājumi notiek, kļūst par tādu kā modes lietu Latvijā. Neviena sevi cienoša demokrātiska valsts neko tādu nepieļauj, un arī mēs to tagad ar likumu nepieļausim.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam.

Nākamā runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labdien! Šonedēļ un tieši šajā Saeimas sēdē ir notikušas vairākas ļoti pozitīvas lietas tieši saistībā ar Nacionālās apvienības iesniegtajiem grozījumiem.

Kā jau Lejiņa kungs minēja, šodien tika apstiprināts Latvijas valsts karoga likumā grozījums, kas paredz, ka arī 21.augustā, kas patiesībā ir nepelnīti aizmirsta diena, plīvos sarkanbaltsarkanais karogs. Es gribu atgādināt radioklausītājiem, ka 1990.gada 4.maijā Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bez kuras, protams, nebūtu iedomājams 1991.gada 21.augusta notikums. Jāatzīmē tieši 1991.gada 21.augusta notikuma vēsturiskais svarīgums: 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, nosakot, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kuras valstisko statusu nosaka 1922.gada Latvijas Republikas Satversme.

Tātad 1991.gada 21.augusta notikums vēsturiski beidzot tiek novērtēts: tieši šodien Saeima atbalstīja šo grozījumu, ka tas tiks atzīmēts ar sarkanbaltsarkano karogu.

Otrs pozitīvais fakts ir tas, ka Nacionālā apvienība atgriežas pie grozījuma Personu apliecinošu dokumentu likumā, proti, atgriežas pie jautājuma par tautības ierakstu pasē. Šodien tika iesniegts atkārtoti šis grozījums, un to atbalstīja arī citu politisko spēku deputāti, kuri jau iepriekš balsoja par šo iespēju – izvēlēties un rakstīt tautību pasē. Tātad Nacionālā apvienība no šī jautājuma neatkāpjas ne soli, un mēs ceram uz Saeimas atbalstu.

Trešā ļoti būtiskā lieta, par kuru es gribu runāt, gan nav konkrēti saistīta ar Saeimas šīsdienas sēdi, bet ir saistīta ar to, kas koalīcijā tika nolemts saistībā ar izglītības un zinātnes ministra ierosinātām dažādām reformām attiecībā uz studiju valodu augstskolās, kā arī attiecībā uz dažādiem citiem noteikumiem augstskolās. Koalīcija nolēma izveidot darba grupu, kurā darbošos, strādāšu arī es. Mēs šajā darba grupā izvērtēsim, vai šīs reformas nāks par labu Latvijas augstskolām vai kaut kas šajās reformās būtu jāpārveido un jāvērš kaut kā citādāk.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vinetai Poriņai no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji! Šodien Saeimas sēde gan bija diezgan īsa, bet to jautājumu loks, kurus paspējām izskatīt, bija gana plašs, un tie bija ļoti svarīgi.

Pirmais, par ko vēlos pastāstīt, ir šodien pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Jūs nupat dzirdējāt mana kolēģa Lejiņa kunga, kas ir no frakcijas VIENOTĪBA, tādu pozitīvu vērtējumu, ka esot pieņemti labi grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Mēs, opozīcijas partija, vēlamies joprojām atgādināt, ka uzskatām, ka šie grozījumi ne tikvien nav labi, bet – tieši otrādi! – ir kaitīgi. Tie paredz, ka no 2015.gada faktiski Latvijā tautas nobalsošana nebūs iespējama. Respektīvi, tāda tautas nobalsošana, kuru iniciētu iedzīvotāji, būs maksimāli apgrūtināta: būs ne tikvien pašiem jāsavāc vairāk nekā 150 tūkstoši parakstu, bet šis process arī pilnībā jāapmaksā. Pret to mēs iebilstam. Šobrīd domāsim, ko darīt tālāk. Iespējams, atkārtoti lūgsim Valsts prezidentu neizsludināt šo likumu, nodot to atkārtotai caurlūkošanai Saeimai. Šis ir ļoti svarīgs, konceptuāls jautājums par tautas tiesību nodrošināšanu.

Šodien tika skatīti arī vairāki saimnieciskā ziņā svarīgi likumprojekti.

Prieks, ka beidzot Saeimā pirmajā lasījumā tiek skatīts likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā”. Šis likuma grozījums ir svarīgs, lai uzlabotu Latvijas reitingus Doing Business reitingā. Kā mēs zinām, nupat Latvija no ļoti augstās vietas ir par četrām pakāpēm nokritusies, un viens no iemesliem, kuri investoru piesaisti apgrūtina, ir ļoti sarežģītais būvniecības process Latvijā. No būvniecības sākuma līdz beigām ne tikvien Latvijas uzņēmumi, bet arī ārvalstu uzņēmumi – it īpaši tie! – redz, ka tas process ir pārāk grūts un pārāk birokrātisks. Un paši netiek galā, ja vien nemaksā kādām dārgām konsultantu firmām Latvijā.

Tā ka prieks par to, ka beidzot likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” guvis virzību Saeimā.

Šodien tika skatīts pirmajā lasījumā arī likumprojekts „Grozījumi Medību likumā”, kurš būs tikpat diskutabls un droši vien prasīs gana daudz enerģijas deputātiem, lai nonāktu pie kopsaucēja. Tuvākajos mēnešos Saeima turpinās aktīvu darbu pie tā.

Patērētājiem ļoti svarīgs ir likumprojekts „Parāda atgūšanas likums”. Tas ir pilnīgi jauna likuma projekts. Tas ir sagatavots, lai, no vienas puses, aizstāvētu arī kredītdevējus, bet tā galvenais uzdevums ir nodrošināt kredītņēmēju intereses.

Kāda ir likumprojekta būtība?

Tiek noteikts, ka ar parādu piedziņu varēs nodarboties tikai īpaši licencētas firmas jeb komercsabiedrības.

Līdz šim tā prakse ir bijusi tāda, ka kredītu izsniedzēji paši ar parādu piedziņu nenodarbojas, bet nodod šo uzdevumu citām... nu, faktiski, trešajām pusēm, kuras tautā jau tiek iesauktas arī par, es atvainojos, parādu izsitēju sabiedrībām. Tātad, lai novērstu šādu situāciju, ir paredzēts, ka šādu darbību turpmāk varēs veikt tikai īpaši licencētas kompānijas.

Vēl. Tiek izvirzīti ļoti skaidri noteikumi, kā drīkst sazināties ar kredītņēmēju, ja kredīts nav laikus atdots, – ka nav tiesību kredīta piedzinējiem zvanīt nepārtraukti uz kredītņēmēja darbavietu, noslogot tā tālruni, kā arī zvanīt nakts stundās vai apmeklēt to dzīvesvietā. Tā ka šādus jautājumus tiek mēģināts regulēt šajā likumā.

Ir paredzēts arī veidot parādnieku datubāzi, lai kredīta izsniedzēji varētu iegūt pilnīgu informāciju par cilvēku, kurš varbūt ir aizņēmies kādu kredītu un nav laikā to atdevis.

Katrā ziņā ir paredzēts vesels komplekss pasākumu, kuri, mūsuprāt, uzlabos kredītņēmēju un kredītdevēju attiecības, uzlabos tieši... nu, faktiski klienta tiesības, lai netiktu apgrūtināta viņa privātā un darba dzīve.

Tā ka šodien Saeimas sēdē tika skatīti ļoti svarīgi likumi.

Par aktivitātēm, kuras norisinās ārpus Saeimas darba. Vēlos minēt vienu tādu aktivitāti, kuru šobrīd ir uzsākušas sabiedriskās organizācijas. Sabiedrība „Delna” ir uzsākusi procesu pret Iekšlietu ministrijas lēmumu saistībā ar radaru lietu, uzskatot, ka jaunais līgums par radaru apkalpošanas pakalpojumu, kurš tika piešķirts komercsabiedrībai ārpus iepirkuma procedūras, nav likumīgs. Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīs šo iniciatīvu, un mūsu frakcijas deputāti tajā aktīvi piedalīsies.

Visbeidzot es vēlos jūs sveikt novembra pirmajos svarīgajos svētkos – 11.novembrī, kad mēs pieminam ne tikai vēsturiskos notikumus, bet arī atceramies tos mūsu jaunos kareivjus, kuri piedalās šobrīd misijās, un pieminam tos, kuri šī valstiskā uzdevuma pildīšanas laikā ir zaudējuši savu dzīvību.

Tā ka svētīgus jums šos svētkus un veiksmīgu nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par likumu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Atgādināšu, ka šis likums tika nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr Saeimas šodien pieņemtajā likumā paredzēts pacelt referendumu rosināšanas slieksni.

Mūsu skatījumā, pieņemot šādus cilvēkiem praktiski neizpildāmus noteikumus, mūsu valsts var noslīdēt vienā no pēdējām vietām Eiropā cilvēku spējā ietekmēt politiskos procesus, politisko eliti un, maigi sakot, nepārdomātus valdības un Saeimas lēmumus.

Lieta ir tāda, ka grozījumi, kas paredz no 2015.gada noteikt 154 tūkstošu parakstu slieksni referenduma rosināšanai, ir, pēc Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas domām, nepieņemami, jo pilnīgi noteikti tas ir cilvēktiesību ierobežojums.

Daudzi cilvēktiesību eksperti Eiropā atzīst, ka 21.gadsimta demokrātija ir dialoga demokrātija, ne citādāk. Šajā situācijā „Saskaņas Centrs” piedāvā variantu, kas nodrošina pilsoņiem pietiekami plašas iespējas ietekmēt politiskos procesus un kas tādējādi būtiski atšķiras no koalīcijas piedāvājuma, kurš ved uz tiešās demokrātijas institūta būtisku sašaurināšanu.

Mūsu priekšlikumi paredz, ka likumu ierosināšanai jānotiek tāpat kā pašlaik – divos posmos – un pirmajā posmā ir jāsavāc 10 tūkstošu pilsoņu paraksti.

Pēc mūsu domām, 10 tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu pieteikums ir ļoti svarīgs iemesls, lai pēc tam jau Centrālā vēlēšanu komisija organizētu otro posmu parakstu vākšanai par referenduma sarīkošanu. Šis slieksnis nav par zemu!

Mēs neesam gatavi būtiski ierobežot tautas tiesības ietekmēt politiskos procesus un palielināt naudas varu politikā, jo ir acīm redzams, ka nodrošināt pat 30 tūkstošu parakstu savākšanu spēs tikai organizācijas, kuras atbalsta ļoti turīgi cilvēki, kas varēs paši par saviem līdzekļiem apmaksāt notāra pakalpojumus, kā arī citus nepieciešamos instrumentus. Rezultāts būs tas, ka diktēt „spēles noteikumus” mūsu valstī varēs šaura politiskās un ekonomiskās elites grupa, savukārt sabiedrībai tikai mazināsies uzticība tautas nobalsošanas procesam un valsts varai kopumā, kaut gan atbilstoši Satversmei suverēnā vara Latvijā pieder tautai.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka nepieciešams nevis apgrūtināt pilsoņu tiesību izmantošanu tiešās demokrātijas īstenošanai, bet gan ierobežot naudas plūsmu, kas tiek tērēta aģitācijai. Arī šis uzdevums netika izpildīts.

Turklāt tas, ka 2015.gadā visiem valsts iedzīvotājiem būs elektroniskais paraksts, ka visi vecākā gadagājuma cilvēki būs interneta lietotāji un balsos elektroniski, – nu, tas ir vienkārši mīts! Acīmredzot likumprojekta autori nezina, ka viena trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neizmanto datorus, viņiem nekādu datoru nav mājās – un kur nu vēl runāt par interneta pieslēgumu! Tāpēc, mūsu skatījumā, nedrīkst uz neesošas lietas pamata, kāds šobrīd ir elektroniskais paraksts, noteikt būtiskus ierobežojumus tautai lemt savu likteni, brīvi paust savu gribu par jebkuru jautājumu, piemēram, par eiro ieviešanu vai „Latvenergo” privatizāciju vai neprivatizāciju, un labot Saeimā pieļautās kļūdas.

Līdz ar to tuvākajās dienās „Saskaņas Centrs” un ZZS plāno atkārtoti vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt šo tautai nedraudzīgo un tiešo demokrātiju ierobežojošo likumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmām kārtām vēlos jūs sveikt Lāčplēša dienas sakarā, kura tuvojas. Reformu partijas dāvana Lāčplēša dienā ir valsts karoga atgriešanās Rīgas pils Svētā gara tornī (valsts karogs nepamatoti tika no turienes noņemts) un, protams, vēl vesela virkne priekšlikumu Latvijas valsts karoga likumam – par Igaunijas un Lietuvas karogu lietošanu attiecīgos svētkos kopā ar Latvijas karogu un par citām lietām.

No valstiski svarīgākiem likumiem, protams, var atzīmēt divus.

Pirmais ir „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Reformu partija uzskata, ka piedāvātais – nu jau atkārtoti! – kompromiss par 30 tūkstošu parakstu savākšanu, lai ierosinātu likumu grozīšanu ar tautas palīdzību, ir tas kompromiss, kuru atbalstām arī mēs un kurš būtu reāls mūsdienu Latvijā un arī nodrošinātu to, ka nekam nevajadzīgi referendumi, kuru iznākums jau iepriekš zināms (es atgādinu, ka referenduma izmaksas ir apmēram pusotrs miljons latu!), nenotiktu, jo tie tikai destabilizē situāciju un sanaido Latvijas cilvēkus.

Ceram, ka šis būs tas kompromiss, kurš būs visiem pieņemams un kurš arī tiks izsludināts.

Otrs, manuprāt, ļoti svarīgs likumprojekts ir „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, jo šoruden, vadot Pieprasījumu komisiju, man nācās piedalīties... vairākas reizes izskatīt jautājumu par tā saukto Mavrodi finanšu piramīdu darbību Latvijā, par to, ka Latvijā veidojas vesela ķēde šīs kustības atbalstītāju (visā Latvijas teritorijā!), un toreiz valsts institūcijas... ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ne Valsts policija, ne reģistri, ne institūcijas, kas reģistrē (Uzņēmumu reģistrs), ne sabiedriskās organizācijas nevarēja neko izdarīt, pauda tādu kā nevarību un nezinīšu... nezinību par to, kas tagad būs un kā mēs varētu apturēt šīs kaitnieciskās un arī, protams, nacionālajai drošībai, valsts drošībai, bīstamās aktivitātes. Mēs ar šiem grozījumiem tagad esam sākuši diskusiju par to, kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu stāties pretī šīm aktivitātēm. Mēs tagad piešķiram tai tiesības aicināt pie sevis, lai dotu liecības, tos cilvēkus, kas ir iesaistīti šajās mahinācijās.

Ņemot vērā šīs nemitīgās svārstības mūsu finanšu un kapitāla tirgū, banku bankrotus un arī finanšu piramīdu un citu krāpniecisku organizāciju vēlmi darboties Latvijā, manuprāt, tas ir pirmais solis, lai apturētu šādu darbību. Mēs dodam konkrētu instrumentu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rokās.

Vēl. Es gribu informēt jūs, ka šīs nedēļas nogalē, piektdien, notiks kārtējā Baltijas Asamblejas un Baltijas valstu padomes sesija, kur tiks spriests par daudzām svarīgām lietām, arī par to, kā mēs izmantosim prezidentūru Eiropas Padomē, kādas kopīgas prioritātes mēs varētu tur paust.

Izmantojot iespēju, gribu arī vērsties pie visiem Latvijas pensionāriem. Uzskatu, ka viņu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā, infrastruktūras tapšanā, visā tajā, kas tika radīts viņu dzīves laikā, darba dzīves laikā, ir ārkārtīgi svarīgs, atzinību pelnošs. (Arī mana dzīve, darba dzīve, ir it kā pāršķēlusies divās daļās: viena – Padomju Savienībā, otra – neatkarīgā Latvijā.) Viņu ieguldījums neatkarīgi no tā, kad tas bijis – vai okupācijas gados vai arī tagad, ir neatsverams. Būsim godīgi! Neesam jau mēs tik daudz ko uzbūvējuši neatkarīgās Latvijas laikā infrastruktūras ziņā un neesam tik daudz ko vēl radījuši. Pārsvarā gan ceļus, gan ēkas, gan citas lietas esam mantojuši... izmantojam tās lietas, kuras esam mantojuši.

Vēlreiz apsveicu jūs 11.novembrī. Lai virs Rīgas pils Svētā gara torņa plīvo Latvijas karogs! Lai mums visiem ir labs noskaņojums! Tiekamies svecīšu vakarā 11.novembrī pie Rīgas pils sienām.

Vadītāja. Paldies Romualdam Ražukam no Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem