Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas desmitā sēde
2012.gada 1.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 1.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.170/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Elitas Grigorovičas atbrīvošanu no Dobeles rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Marinas Dombrovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents ir lūdzis izdarīt izmaiņas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas atbalstīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Demiters, Bilsēns, Lībiņa-Egnere, Igaunis un Vanaga ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju””, lai nodotu to Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt deputāti Zaķis, Smiltēns, Judins, Loskutovs un Druviete ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 1.novembra sēdes darba kārtībā un svītrot no tās divus likumprojektus – „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” un „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Tātad izskatīsim sadaļu „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ašeradena, Bišofas, Buiķa, Klementjeva un Loskutova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! 2011.gadā no 68 tūkstošiem ātrās palīdzības izsaukumu 28 tūkstošos gadījumu – gandrīz pusei! – bija traumas un saindēšanās, kas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. 2011.gadā 1147 bērniem alkohola reibumā vai abstinences stāvoklī Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests ir sniedzis palīdzību. 2011.gadā 88 procenti 15–16 gadu veci jaunieši pēdējā gada laikā ir lietojuši alkoholiskos dzērienus.

Mēs sastopamies arī ar pavisam jaunu tendenci, ka visās reģionālajās kategorijās meitenes apsteidz puišus, piemēram, kategorijā „citas pilsētas” šis līmenis ir 93 procenti. 2011.gadā vairāk nekā pusei jauniešu visa veida alkohola pieejamība nešķiet būtiska problēma. Alkoholu var iegādāties vai piekļūt tam praktiski visi, kam ir interese par tā patēriņu. Alu mierīgi var nopirkt 77 procenti jauniešu. 40 vai vairāk reižu alkoholu lietojušo skolēnu īpatsvars 2011.gadā ir palicis nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar 2007.gadu – 34 procenti, bet ir pieaudzis kopš 1999.gada.

Tā ir tikai neliela daļa no ne visai priecīgās ainas, kas atklājās darba grupas deputātiem, kuri savu mandātu meklēt risinājumu jauniešu alkohola patēriņa ierobežošanai saņēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē šā gada janvārī. Šīs kopsēdes iniciatore bija Latvijas Ārstu biedrība, kura uzskata, ka Latvijā pastāv nopietna jauniešu alkoholisma problēma, un pie varas esošajiem tā ir jārisina nekavējoties.

Deputātu darba grupai, uzklausot ar šo problēmu saistīto nozaru un sabiedrību pārstāvošo sabiedrisko organizāciju, kā arī Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas speciālistu viedokli, nācās pārliecināties par būtiskākajām problēmām, kas ir saistītas ar neierobežotu alkohola patēriņu jauniešu vidū.

Pirmām kārtām tās ir sociāla rakstura problēmas, kas izpaužas kā devianta uzvedība – nerunājot par sarežģījumiem mācībās! –, ko izraisa pārmērīga alkohola lietošana. 2011.gadā policija sastādīja 268 protokolus par jauniešiem, kas bija alkohola reibumā. Ceļu satiksmes negadījumi un citi negadījumi izpaužas kā bezjēdzīgas nāves. Ļaujiet jums atgādināt kaut vai to, ka šī gada 1.janvārī Krāslavas novadā avārijā gāja bojā 7 jaunieši! Cik mums zināms no ekspertīzes datiem, visi bija alkohola reibumā. Mēs nerunājam par tiem jauniešiem, kas ir gājuši bojā šovasar, peldoties alkohola reibumā. Ir nepilngadīgo noziedzība; ik gadu ir gandrīz simts notiesāto, kas atrodas cietumā par noziegumiem, kas izdarīti alkohola reibumā. Un, protams, ir problēmas, kas saistītas ar sabiedrības veselību, – ir pašas personas veselības apdraudējums, ir traumas, intoksikācijas, letāli gadījumi. Un, protams, ārkārtīgi svarīgi šodienas sabiedrības prioritāšu kontekstā uzsvērt, ka ir reproduktīvās veselības apdraudējums. Tās ir transmisīvās slimības – HIV, AIDS –, neplānotas grūtniecības un, protams, alkohola reibumā ieņemti bērni.

Kā vēl vienu problēmu es gribu minēt alkohola atkarību un ar alkohola atkarību saistītās slimības. Un visbīstamākā šajā sadaļā ir shēma „alkohols–zāles–narkotikas”. Deputātu darba grupa, balstoties uz pētījuma „Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām” (ESPAD) 2011.gada datiem, Latvijas Ārstu biedrības un Nacionālā veselības centra datiem, kā arī sabiedrības pārstāvju un ekspertu izteiktajiem viedokļiem par analizējamo problēmu, nonāca pie sekojošiem secinājumiem: alkoholisko dzērienu patēriņš jauniešu vidū Latvijā vēl joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Savienības valstīs; visu alkohola grupu pieejamība jauniešu vidū ir vērtējama kā augsta; jauniešu alkohola patēriņa un pieejamības samazinājuma dinamikā kopš 2007.gada ir vērojama stagnācija.

Lai samazinātu alkohola ietekmi uz iedzīvotāju vecuma grupu „Bērni un jaunieši”, nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas pastāvošajā alkohola aprites režīmā. Lai pārliecinātos par nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām, darba grupa rūpīgi izanalizēja visus alkohola iegādes un patēriņa ķēdes posmus, kā arī aicināja sabiedrības pārstāvjus un ekspertus iesniegt priekšlikumus normu maiņai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Alkohola aprites likumā.

Pieminēšu tikai būtiskākos priekšlikumus, kuri tika atbalstīti un iekļauti šodien virzāmajā likumprojektā. Kā pirmo minēšu Iekšlietu ministrijas iesniegto un visvairāk diskutēto priekšlikumu par aizliegumu pārdot alkoholiskos dzērienus bez identifikācijas dokumenta uzrādīšanas personām no 18 līdz 25 gadu vecumam. Šī norma – un arī sankcijas juridiskajām un fiziskajām personām par šīs normas nepildīšanu – tika atbalstīta un iestrādāta abos likumos, pārliecinoties par to, ka šābrīža alkohola pārdošanas aizlieguma regulējums personām līdz 18 gadiem...

Sēdes vadītāja. Ašeradena kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles dep. Dz.Ābiķis, A.Klementjevs un citi deputāti: „Lai runā! Lai runā!”)

A.Ašeradens. Vai es varu lūgt...

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst, jūs varat turpināt. (No zāles: „Divas minūtes!”)

A.Ašeradens. Paldies.

Esošais regulējums patiešām ir neefektīvs un neizkontrolējams – to bija spiesti atzīt gan tirgotāji, gan policijas pārstāvji.

Lai veiktu kontrolpirkumus, policijas pārstāvji nereti spiesti izmantot savus nepilngadīgos bērnus, un pret to savukārt būtiskus iebildumus pamatoti ceļ bērnu tiesību aizstāvji. Ceru, ka šodien Saeima atbalstīs tālākai virzībai arī likumprojektu „Grozījumi Policijas likumā”, lai sakārtotu tiesisko regulējumu kontrolpirkumu jomā.

Papildus šai normai likumprojektā tika iestrādātas un noteiktas jaunas vai pastiprinātas sekojošas sankcijas: sankcija nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādi un starpnieku izmantošanu alkoholisko dzērienu iegādei, sankcija par atkārtotu nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā un novešanu līdz dzēruma stāvoklim, sankcija par alkohola lietošanu izglītības iestāžu telpās un to teritorijā, sankcija par alkohola pieejamības nodrošināšanu nepilngadīgajiem.

Turklāt, lai samazinātu nelegālā alkohola apriti, kuram ir īpaši bīstama ietekme uz jauniešu veselību, darba grupa atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par sankcijas noteikšanu nekustamā īpašuma īpašniekiem par nelikumīga alkohola apriti tiem piederošajā īpašumā.

Cienījamie kolēģi! Redzot problēmas samilzumu un to, ka likumdevēji to ignorē, sabiedrībā arvien skaļāk izskan balsis par alkohola pārdošanas aizliegumu līdz 21 gada vecumam. Domāju, ka šāda norma būtu nesamērīgs izvēles tiesību ierobežojums, ja mēs akceptējam pilngadīgas personas tiesības laulāties vai patstāvīgi rīkoties ar mantu vai ieročiem. Īpaši tas nebūtu akceptējams tādēļ, ka mēs neesam izdarījuši visu iespējamo esošo normu ieviešanā un pastiprināšanā.

Esmu pārliecināts, ka deputātu darba grupas iesniegtie un abu komisiju atbalstītie priekšlikumi abos šodien izskatāmajos likumos ļaus mums Saeimā uzsākt debates un kopīgi atrast viskvalitatīvākos risinājumus Latvijas nākotnes attīstībai ārkārtīgi svarīgā jautājumā – gudras un veselīgas jaunās paaudzes veidošanā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu komisijām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem... (No zāles dep. J.Ādamsons: „Par komisijas maiņu!”)

Jā, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ādamsonam!

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, bet par līdzatbildīgo – Sociālo un darba lietu komisiju viena iemesla dēļ – tāpēc, ka abas šīs komisijas ir izstrādājušas šo likumu paketi, ir izveidota darba grupa un komisijas deputāti pie šīs problēmas ir strādājuši gandrīz vai veselu gadu.

Es ļoti negribētu, lai mums atkal rodas tāda situācija, ka kāda komisija ir izstrādājusi likumprojektus, bet tie kārtējo reizi noguļas vienā vai otrā komisijā, kuras deputāti līdz galam vēl nav izpratuši šo problēmu, tāpēc tas riņķadancis mums sāksies atkal no sākuma. Jautājums ir tāds: vai mēs ātrāk un efektīvāk gribam cīnīties ar šo sērgu vai ne?

Tāpēc es aicinu gan šim likumprojektam, gan arī nākošajam „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, bet par līdzatbildīgo – Sociālo un darba lietu komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Čepānei!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie deputāti! Es nepiekrītu Ādamsona kungam. Es domāju, ka Juridiskās komisijas kompetencē ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss arī pašlaik ir atvērts, un es domāju, ka mēs ilgi šo lietu nevilcināsim un to izskatīsim. Turklāt es gribu minēt, ka ātrums un efektivitāte dažkārt savstarpēji ir ļoti... pilnīgi atšķirīgi jēdzieni.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir divi priekšlikumi. Pirmais paredz papildināt ar vēl divām komisijām, kuras būtu atbildīgas par šo likumprojektu. Tātad – vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka par šo likumprojektu atbildīga būtu Juridiskā komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Sociālo un darba lietu komisija? Pret to nav iebildumu.

Tātad ir trīs komisijas, kurām likumprojekts tiek nodots, taču mums ir saņemts priekšlikums mainīt atbildīgo komisiju.

Tādējādi mums ir jābalso par to, vai nepieciešams mainīt atbildīgo komisiju, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Ašeradena, Bišofas, Buiķa, Klementjeva un Loskutova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodotu trim komisijām – Juridiskajai komisijai, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 40, atturas - 9. Tātad šis lēmums nav atbalstīts. Līdz ar to atbildīgā komisija par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ašeradena, Bišofas, Buiķa, Klementjeva un Loskutova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jau šā gada 24.janvārī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Sociālo un darba lietu komisija savā kopsēdē pieņēma kopēju lēmumu izveidot darba grupu, kurā tika deleģēti abu komisiju deputāti, un visu šo laiku mēs rūpīgi strādājām - arī vasaras laikā. Un tagad šie grozījumi divos likumprojektos ir jums priekšā.

Kāpēc ir vajadzīgs šis likumprojekts? Mēs ilgi runājām par to, ar ko nodarbojas mūsu jaunatne... jaunā paaudze, ko mēs varam piedāvāt viņiem un kāpēc ir radušās problēmas... Viena no iniciatoriem bija Latvijas Ārstu biedrība. Pēc tās pētījumiem, 87 procenti skolēnu ir pamēģinājuši alkoholu. 87 procenti! 31 procents skolēnu alkoholu lietojuši vairāk nekā 40 reižu; 38 procenti aptaujāto jauniešu pēdējo 30 dienu laikā lietojuši piecas un vairāk alkohola devas; 1147 bērniem alkohola reibumā vai abstinences stāvoklī sniegta palīdzība. (Dati uz 2011.gadu.)

No 2011.gada - 67 792 izsaukumi, 28 728 traumas un saindēšanās, kas saistītas ar alkohola lietošanu.

Tie priekšlikumi, ko mēs sagatavojām... no vienas puses, jūs varat uzskatīt, ka tie ierobežo cilvēka tiesības. No otras puses, tie ne tikai ierobežo, bet, var pat teikt, arī organizē. Tāpēc, ka tas, ko mēs prasām šajā likumprojektā, - ka jebkuram cilvēkam ir tiesības pieprasīt dokumentu... Ja pārdevējs netic, ka jums varētu būt 18 gadi, to dokumentu vajag uzrādīt. Tie gadījumi, kad pieaugušie pārdod vai pērk alkoholu jauniešiem, arī nerāda uz pozitīvo pusi. Un pēc tam sekoja tas, ka no valsts budžeta mums vajag ārstēt tos bērnus. Un mēs ieguldām lielus līdzekļus jauniešu audzināšanā un pēc tam tērējam milzīgu naudu, lai viņus ārstētu, vai arī viņi iet bojā, kā jau teica Ašeradena kungs, autokatastrofās...

Es uzskatu un izteicu savu viedokli darba grupā, ka tiem sodiem vajag būt vēl bargākiem, bet es piekritu pēc tam mūsu komisijas locekļiem arī.

Tā ka tas ir pirmais solis, ko mēs tagad piedāvājam jums apstiprināšanai, lai vispirms pasniegtu roku un palīdzētu visiem tiem jauniešiem. Mēs parādām pozitīvu signālu, ka mēs domājam par viņiem arī.

Protams, šeit var kaut ko sasniegt ne tikai ar represijām, bet arī vajag, no otras puses, kaut ko viņiem piedāvāt. Mani piedāvājumi bija, ka vajag paredzēt daudz vairāk līdzekļu priekš aktīvas nodarbošanās bērniem, tad viņi būs vairāk aizņemti un viņiem nebūs jādomā, ko darīt pa vakariem - iet iedzert kaut ko vai vēl kaut ko izdarīt. Bija pat doma, ka mums vajag izveidot atsevišķas pašvaldības, kas būtu ar mieru paziņot: „Mūsu pašvaldībā netirgo alkoholiskos dzērienus!” Un tad valsts tām piešķirtu kādu labumu, piemēram, sporta zāles uzbūvēšanu vai vēl kaut ko. Arī tas ietekmētu pozitīvi. Bet tas varbūt būs nākošais solis.

Es no mūsu darba grupas lūdzu jūs nobalsot „par” šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? (No zāles dep. J.Ādamsons: „Ir iebildumi!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ādamsonam!

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Es jau pirms tam teicu, ka es aicinu arī šo likumprojektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un kā līdzatbildīgajai - Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Un, lai cik es cienītu Čepānes kundzi un Dombrovska kungu, diemžēl jāteic, ka ļoti daudzi likumprojekti, kurus ir izstrādājusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, tur ir iegūluši vai noraidīti.

Es aicinu tomēr nodot atbildīgajai komisijai - tiem deputātiem, kas pie šiem likumprojektiem ir strādājuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts papildus tiek nodots arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai? Tātad pret to nav iebildumu.

Tātad mums ir jābalso par Ādamsona kunga priekšlikumu par atbildīgās komisijas maiņu - par to, lai par atbildīgo komisiju noteiktu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Ašeradena, Bišofas, Buiķa, Klementjeva un Loskutova iesniegtajam likumprojektam „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” par atbildīgo noteiktu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, atturas - 2. Tātad atbildīgā komisija tiek mainīta. Līdz ar to likumprojekts tiek nodots trim komisijām, bet atbildīgā ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Līdakas, Barčas, Klauža, Dūklava, Bērziņa, Seržanta, Vucāna un Eigima iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Valdības nodokļu politika diemžēl ir vērsta uz Latvijas ievilkšanu eirozonā, nevis uz iedzīvotāju labklājību. Finanšu ministrs runā par atbalstu mazāk turīgajiem, bet nodokļus samazina luksusprecēm. Ekonomikas ministrs runā par energoefektivitāti, biomasas stacijām, bet aizmirst, ka jau šoziem apkures parādu apjoms ir sasniedzis 24 miljonus latu, ka katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir parāds par apkuri, ka katrs piektais Latvijā dzīvo tuvu nabadzības slieksnim, ka katru mēnesi palielinās to ģimeņu skaits, kuras izliek no dzīvokļa tāpēc, ka tās nevar samaksāt komunālos maksājumus.

Ir veikts pētījums, ka šoziem komunālo maksājumu apjoms sasniegs rekordaugstu līmeni, un tieši mazāk turīgās ģimenes būs tās, kuras cietīs visvairāk. Iedzīvotāji taupa uz ēdiena rēķina. Un arī to rāda šie paši pētījumi. Uz ko vēl var ietaupīt? Jautājums: vai valdība grib ieklausīties un tiešām, mērķtiecīgi samazinot nodokļus apkurei, atbalstīt ģimenes, kuras domā, vai pirms apkures sezonas sākšanas aizbraukt uz Īriju, aizbraukt uz Angliju vai tomēr palikt Latvijā. Katrs lats, ko mēs, iespējams, tādā veidā neieņemsim budžetā šodien, atgriezīsies, domājot par ļoti dārgām reemigrācijas programmām pēcāk, maksājot ārvalstu konsultantiem, lai aizbraukušās ģimenes atgrieztos Latvijā.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un nodot komisijām turpmākajam darbam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Ir drusciņ skumji, šodien vērojot to, kas notiek gan uz ielas, gan arī Saeimā. Un šī Saeima un valdība it kā nav nodrošinājušas to, ka Latvija nav Eiropas un pasaules mēroga Grieķija Nr.2, ka šī Saeima nav samazinājusi nodokļus... Un ir runa nevis par nodokļiem luksusprecēm, bet par tiem nodokļiem, kuri skar visus iedzīvotājus, to skaitā arī pievienotās vērtības nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šī valdība nav samazinājusi pievienotās vērtības nodokli apkurei. Nu, un, lūk, Saeimā tiek iesniegts likumprojekts bez jebkādas anotācijas, tādējādi it kā diezgan skaidri apliecinot, ka... (Starpsaucieni no zāles.) Man vienīgi ir pārsteigums, ka to iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienība, nevis „Saskaņas Centrs”, kaut gan bija gaidīts, ka būs citādāk. Tas ir kā apliecinājums tam, ka likumprojekta iesniedzēji nebija nopietni rēķinājuši vai vismaz uztvēruši visu šo problēmu, bet vienkārši domāja, ka tā ir kaut kāda daļa no politiskā šova.

Bet parunāsim par būtību. Tātad - pieaugušas gāzes cenas. Diemžēl, jā. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Par 18 procentiem!”) Tā nav nekādā ziņā ne šīs Saeimas, ne valdības vaina.

Kas mums jādara šajā sakarā? Tātad nu parunāsim par diviem tādiem iedzīvotājiem. Viens iedzīvotājs - vientuļš pensionārs, kurš dzīvo tikai no savas pensijas. Skaidrs, ka augstākas gāzes cenas nozīmē arī augstākas cenas par apkuri un reālās pirktspējas samazināšanos. Vai šajā gadījumā šim cilvēkam jāpalīdz? Nu, es domāju, ka absolūts vairākums no klātesošajiem pateiks, ka jā, vajadzētu.

Bet apskatīsim vēl vienu iedzīvotāju - kādas pašvaldības vadītāju, kurš vienlaicīgi ieņem arī valdes locekļa amatu kādā no lielajām Latvijas ostām, saņemot atalgojumu gan vienā vietā (Dep. A.Elksniņa un dep. I.Grigules starpsaucieni.), gan otrā vietā! Cik liels ir šis atalgojums? Nu, pāris vārdos - nav mazs. Šī cilvēka... Nu, es jau nerunāšu, par kuru - par esošo vai atstādināto, vai divreiz atstādināto... vai kas tur ir... Bet arī šī cilvēka reālā pirktspēja ir samazinājusies, vai ne? Un tad ir jautājums: vai šim cilvēkam arī vajadzētu (Dep. D.Reiznieces-Ozolas starpsaucieni.) palīdzēt? Nu, atbildi uz šo jautājumu mēs tagad redzēsim, kad balsosim. (No zāles: „Oooo!”)

Ja mēs runājam par šo konkrēto piedāvāto risinājumu, tad jāteic, ka PVN samazināšana samazinātu cenas, un no tā labums būtu visiem - gan pensionāriem, gan arī vienam otram esošajam vai atstādinātajam pašvaldības vadītājam, oligarham vai vienkārši (Starpsaucieni no zāles, smiekli.) cilvēkam ar ļoti augstiem ienākumiem. (No zāles dep. U.Augulis: „Populisms!”) Nu, piedodiet, šī valsts nav tik bagāta, lai šādi šķērdētu naudu! (No zāles dep. U.Augulis: „Meli!”)

Ja mēs runājam par to, ka vajag palīdzēt tiem pašiem pensionāriem, trūcīgajiem cilvēkiem, tad, cienījamā opozīcija, lūdzu, gatavojiet konkrētus priekšlikumus, kā mēs varam samērīgi maksāt cilvēkiem pabalstus atbilstoši viņu... atbilstoši gan minimālajam izdzīvošanas grozam... (No zāles dep. U.Augulis: „No valsts atbildību pārliek uz pašvaldībām!”) un ka valsts un pašvaldības... bet to skaitā arī pašvaldību sociālie pabalsti, kas arī būtu vienas otras pašvaldības tieša atbildība. Bet es jau saprotu - tas jau prasa reālu darbu. Iesniegt likumprojektu bez anotācijas - tas jau nav liels darbs. Tāpēc tomēr aicinu neatbalstīt šo diezgan lēto populismu. Ja ir vēlme strādāt - strādājiet!

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reiznieces-Ozolas, Līdakas, Barčas, Klauža un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 41, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Līdakas, Auguļa, Dūklava, Eigima un Seržanta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz ieviest Latvijā tā saukto akumulācijas principu, tātad tādu principu, kas ļautu mazajiem ražotājiem, kas uzstādījuši savas mazās elektroražošanas jaudas (līdz 11 kilovatu jaudas), būtībā ievadīt tīklā saražoto elektrību ražošanai izdevīgā laikā un atkal saņemt atpakaļ no tīkla sev izdevīgā laikā, patēriņam izdevīgā laikā, elektroenerģiju. Varētu teikt, ka šis ir tāds ļoti zaļš princips, kurš dažā valstī jau ir ieviests. Tātad tas veicinātu varbūt šo mazo, teiksim tā, pašpatēriņa ražotāju attīstību, un es šeit patiesībā neredzu nekādus iemeslus, lai šo varbūt uzskatītu par Latvijas enerģētikai kaitīgu priekšlikumu.

Bez tam... Protams, šis ir ļoti, ļoti mazs solītis varbūt pretī šiem zaļajiem ražotājiem. Lielāku solīti mēs tā arī nevaram sagaidīt, jo galu galā šī enerģētikas stratēģija tika gatavota... muļļāta, muļļāta vairāk nekā gadu, taču tā arī līdz Saeimai vēl nav atnākusi un Dievs vien zina, kad tā atnāks. Tad nu acīmredzot mums nāksies pa mazam, mazam šādam solītim virzīties normāla tirgus virzienā, cerot, ka tomēr kādreiz kārtība arī likumdošanā, kas attiecas uz elektroenerģijas tirgu, tomēr radīsies.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Ozoliņš.

 

J.Ozoliņš (RP).

Augsti godātā Saeima! Kolēģi! Runājot par šo iesniegto likumprojektu, ir jāmin trīs lietas: pirmkārt, - forma, otrkārt, - process, treškārt, - būtība.

Runājot par formu, mans kolēģis Vjačeslavs jau diezgan daudz pateica... principā pateica visu, ko mēs domājam par likumprojektiem bez anotācijām un bez aprēķiniem, tāpēc es runāšu par procesu.

Šobrīd Ministru kabinets ir izstrādājis likumprojektu, kas iedzīvinās šo elektrības neto norēķinu sistēmu, un tuvākajā laikā - es gribu teikt, jau šogad - tas nonāks līdz Saeimai.

Šis likumprojekts, atšķirībā no piedāvātā, ir izstrādāts sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm - ar sociālajiem partneriem, ar Latvijas Pašvaldību savienību un ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Un visbeidzot, runājot par būtību, sākotnēji noteikti nav slikta doma atbalstīt, piemēram, saules bateriju uzlikšanu uz privātmājas jumta un saražotās elektroenerģijas nodošanu tīklā brīžos, kad to tik daudz nepatērē, savukārt atgūšanu brīžos, kad tā ir vajadzīga. Bet runa ir par cenu, un tas, ko piedāvā likumprojekta iesniedzēji, ir iespēja izmantot šo elektroenerģiju ne tikai savām vajadzībām, bet arī nodot tīklā par paaugstinātu tarifu, kas, manuprāt, šajā brīdī īsti nav neto norēķinu sistēmas mērķis. Tāpēc tā vietā, lai veicinātu cilvēku vēlmi ražot sev elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem, mēs faktiski veicināsim vēlmi nodot tīklā pēc iespējas vairāk dārgas elektroenerģijas.

Elektroenerģija, kā jūs labi saprotat, - tas ir elektrons, un elektrons faktiski ir pilnīgi vienāds neatkarīgi no tā, no kāda enerģijas avota tas tiek ražots, tāpēc faktiski likumprojekts ir jāsagatavo tādā līmenī, lai tie, kuri saražo šo, teiksim tā, dārgo elektroenerģiju, pēc tam to arī pirmām kārtām patērē, un tikai pēc tam patērē šo lēto elektroenerģiju.

Šāda veida regula... regulējums šajā brīdī tiek izstrādāts, un es domāju, ka jau šogad mēs to skatīsim. Šis likumprojekts, vienkāršiem vārdiem sakot, paredz nevis veicināt zaļo domāšanu un mājsaimniecību energopašpietiekamību, bet ražot enerģiju ar paaugstinātu tarifu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, bet sagaidīt Ministru kabineta virzīto likumprojektu un tad izskatīt. Ministru kabineta likumprojektā nav ietverti... nav un nebūs ietverti dubultie tarifi, un to ir atbalstījuši arī sociālie partneri.

Paldies.

Aicinu šo neatbalstīt. Mēs sagatavosim aprēķinu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Līdakas, Auguļa, Dūklava, Eigima un Seržanta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 37, atturas - 12. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Klementjeva, Orlova, Ivanovas-Jevsejevas, Zujeva un Tutina iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Katras valsts, katras nācijas nākotne ir bērni, katras valsts, katras nācijas izaugsme ir jaunieši, katras valsts, katras nācijas attīstība ir tās darbaļaudis, un katras valsts un katras nācijas pamats ir tās seniori jeb pensijas gadu cilvēki.

Jau daudzus gadus Latvijā notiek paradoksāli notikumi: valsts ir atmetusi rūpes par savu nākotni, par savu izaugsmi, par savu attīstību un par savu pamatu. Ja valdībai nav spēka, varēšanas vai gribēšanas rūpēties par visām šīm cilvēku kategorijām, tad vajadzētu izvēlēties vismaz kādu vienu virzienu, kas dotu taustāmus rezultātus Latvijas izdzīvošanai šajā ekonomisko krīžu laikā.

Valsts pamats - pensionāri - no savām niecīgām pensijām spēj samaksāt par dzīvokļiem, par mājām, spēj samaksāt par medikamentiem, spēj nopirkt nepieciešamo pārtiku, spēj palīdzēt izdzīvot saviem bērniem, spēj atbalstīt savus mazbērnus. Varētu vēl turpināt šo sarakstu, ko spēj šie cilvēki.

„Saskaņas Centrs” piedāvā grozījumu likumā „Par valsts pensijām”, kurš paredz mazo pensiju indeksāciju no 2013.gada 1.janvāra. Lai nodrošinātu budžeta konsolidāciju, Latvijā jau vairākus gadus netiek veikta pensiju indeksācija. Es uzskatu, ka valstij ir jāatbalsta cilvēki, kas ir strādājuši tās labā, ieguldot valsts attīstībā savas zināšanas, spēkus un veselību.

Mūsu priekšlikumi skars apmēram 370 tūkstošus cilvēku, kas ir apmēram 62 procenti no kopējā valsts pensiju saņēmēju skaita. Statistikas dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir novērojams cenu kāpums: 2009.gadā tas bija plus 3,3 procenti, 2010.gadā tas bija mīnus 1,2 procenti, 2011.gadā tas bija plus 4,2 procenti, un 2012.gada septembrī tas bija plus 2,9 procenti. Tātad šajos gados pensionāriem ir samazinājušies reālie ienākumi, jo pensijas jau trīs gadus netiek indeksētas.

Šo gadu laikā cenas ir kāpušas komunālajiem pakalpojumiem un pirmās nepieciešamības precēm, un tās pieaugs arī 2013.gadā. No šīm vajadzībām diemžēl pensionāri nevar atteikties.

Pēc manām domām, Latvija ir tikko sākusi pārvarēt krīzi. Valdošās koalīcijas uzskats ir daudz pozitīvāks: valsts ir pārvarējusi krīzi un ir ceļā uz stabilitāti, un ir sācies veiksmes stāsta turpinājums - ekonomikas uzplaukums.

Atsauksim atmiņā neseno gadu vēsturi!

Valsts, ieviešot nežēlīgu taupības režīmu, ielīda pensionāru, no budžeta algoto savas valsts iedzīvotāju un bērnu vecāku kabatās, cērpjot (tas ir, konsolidējot) darba algas, atņemot sociālās garantijas un atceļot pensiju indeksāciju uz laiku. Tika apgalvots, ka šis pasākums ir tikai uz neilgu laiku, kamēr valstī būs ekonomiskā krīze. Tagad man ir jājautā: kur ir loģika? Vai faktā, ka 2013.gada budžetā valdība nav paredzējusi pensiju indeksāciju? Jocīgi skan Labklājības ministrijas publiskie paziņojumi, ka valsts pensijas laikā no 2011.gada līdz 2013.gadam (ieskaitot) netiks pārskatītas. Pat netiek paredzēta iespēja, ka budžeta izskatīšanas laikā tiks apspriests šis sabiedrībai svarīgais jautājums.

Par kādu labklājības līmeņa celšanu mēs varam runāt, ja mēs nevaram nodrošināt mūsu pensionāriem dzīves apstākļus, kas atbilstu esošajam cenu līmenim (ir runa par komunālajiem pakalpojumiem, pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem)?! Nodokļu ieņēmumi budžetā vēl tikai tuvinās pirmskrīzes līmenim, tāpēc ir nepieļaujami tērēt milzu summas valsts aparāta uzturēšanai. Valstij ir svarīgi atdot Latvijas iedzīvotājiem tās sociālās garantijas, kas bija spēkā pirmskrīzes laikā, un atdot parādus pirmām kārtām savai tautai un tikai pēc tam - svešiem ārvalstu aizdevējiem.

Piedāvātā pensiju indeksācija valsts speciālajam budžetam 2013.gadā izmaksātu 27 miljonus 219 tūkstošus 445 latus, tajā skaitā vecuma pensijām tie būtu 27 miljoni 165 tūkstoši 672 lati, apgādnieka zaudējuma pensijām - 12 tūkstoši latu, invaliditātes pensijām - 41 tūkstotis 773 lati. Mēs esam Eiropas iedzīvotāji... Vai es drīkstu turpināt? Man mazliet...

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst, ka...? Lūdzu, turpiniet!

J.Tutins. Paldies.

Mēs esam Eiropas iedzīvotāji, un Eiropas pamatvērtības ir demokrātija un diskriminācijas izskaušana, tajā skaitā arī attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem. Šobrīd mēs esam tādā situācijā, kad nav iespējams izlīdzināt, tas ir, pietuvināt pensionāru un darba ņēmēju ienākumu līmeni. Tad man ir jājautā: vai tad šajā sakarā mums ir morālas tiesības atteikt pensionāriem saņemt pensiju atbilstoši tirgū pastāvošajām cenām?

Eiropā 2012.gads ir aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gads. Man šķiet, ka tieši šajā gadā mums būtu jāatgriež parāds mūsu pensionāriem. Es pieļauju domu, ka dažiem no deputātiem ir pensija, kura nebūt nav tuvu mazām pensijām. Dažu deputātu vecākiem un vecvecākiem pensijas apmērs ļauj mierīgi pavadīt savas vecumdienas. Varbūt kādam ir pensija, kas ir tuvu mūsu Valsts prezidenta pensijas apmēram. Šādu labumu baudītāji ar mierīgu sirdi šodien var spiest pogu „pret”, bet vai vairākumam tomēr nebūs kauns skatīties acīs cilvēkiem, kuri deva mums dzīvību, zināšanas, mīlestību un ir izaudzinājuši mūs par cilvēkiem, kas spēj vadīt valsti un domāt par tās iedzīvotājiem? (No zāles dep. A.Loskutovs: „Populisms!”)

Aicinu atbalstīt likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Opozīcijas kolēģi šodien virza izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, aicina nodot komisijām izskatīšanai likumprojektu, kurš paredz mazo pensiju indeksāciju sākt ar nākamā gada 1.janvāri, nevis ar 2014.gadu, kā to šobrīd paredz likums. Bet vai speciālais sociālais budžets nākamgad spēs segt šādus izdevumus? Un mana atbilde ir - diemžēl ne.

Kā galveno argumentu pensiju indeksācijas uzsākšanai iesniedzēji min četrus gadus nenotikušo pensiju indeksāciju un uz augšu un uz leju lēkājošo inflācijas līmeni. Pats par sevi, atsevišķi ņemts, tas varētu būt nopietns arguments pensiju indeksācijas atsākšanai pirms noteiktā termiņa, tomēr grozījumu virzītāji ir aizmirsuši pieminēt kādu citu svarīgu argumentu, proti, krīzes apstākļos, strauji samazinoties iemaksu apjomam sociālajā budžetā, ik gadu ir veidojusies starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem tajā - attiecīgi 206 miljoni mīnusā 2009.gadā, 336 miljoni mīnusā 2010.gadā, 125 miljoni mīnusā 2011.gadā, 134 miljoni mīnusā 2012.gadā. Tā rezultātā sociālā budžeta rezerve, kura 2009.gada sākumā bija 951 miljons latu, 2012.gadā jau izsīka, un nākamgad sociālais budžets strādās ar 56,7 miljonu deficītu, iespējams, pat lūdzot aizņēmumu tā darbības finansēšanai.

Atsākot pensiju indeksāciju jau ar 2013.gada 1.janvāri, sociālā budžeta deficīts papildus tiks palielināts vismaz par 24 miljoniem latu, plus aizņēmuma procenti ikgadējām izmaksām. Šāda rīcība padarītu neiespējamu valdības sociālā budžeta darbības stabilizācijas programmu, kas paredz pensiju piemaksu pārcelšanu 130 miljonu latu apmērā uz pamatbudžetu no 2014.gada un pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielināšanu no 2015.gada.

Rīkojoties saskaņā ar šo programmu, sociālā budžeta darbība tiktu stabilizēta 2014.gadā un saskaņā ar likumu pensiju indeksācija tiktu atsākta no 2014.gada.

Cienījamie kolēģi! Mums šodien ir divas alternatīvas: vai nu atbalstīt opozīcijas kolēģu iesniegto likumprojektu un pakļaut sociālo budžetu pārskatāmā nākotnē nestabilitātei, vai arī, sekojot valdības programmai, iegūt stabilu sociālo budžetu, kas atkal būtu spējīgs veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kā arī izpildītu likumā paredzētās saistības - uzsākt pensiju indeksāciju no 2014.gada.

Papildus vēl gribu atzīmēt to, ka Labklājības ministrija nepavisam nav priecīga par to, ka valdības 2013.gada budžeta veidošanas prioritātes, īpaši demogrāfijas jomā, pensionārus pārstāvošās organizācijas uztvērušas kā diskriminējošas. Tādēļ gribu atzīmēt, ka citas pensionāriem svarīgas nozares, tādas kā veselības pakalpojumi... Veselības pakalpojumu nozare ir atbalstīta ar papildu 46 miljonu latu finansējumu, kas nākamgad ievērojami uzlabos medicīnas pakalpojumu pieejamību un paaugstinās pensionāru dzīves kvalitāti.

Nobeigumā es gribu sacīt arī to, ka, ja nākamgad izdosies veiksmīgi cīnīties ar ēnu algām un pieaugs sociālā budžeta ieņēmumi tādā mērā, ka mēs pēc indeksācijas veikšanas varēsim strādāt ar neitrālu sociālā budžeta rezultātu, tad Labklājības ministrija ne mirkli nekavēsies pati iesniegt priekšlikumu par pensiju indeksāciju. Bet šodien es aicinu Saeimu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Urbanoviča, Klementjeva, Orlova, Ivanovas-Jevsejevas, Zujeva un Tutina iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 44, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Sapratu, ka bija lūgums par... (Starpsaucieni no zāles.) Ā, nē nebija... par šo nav. Tātad tas tiek nodots Juridiskajai komisijai. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Zatlers.

V.Zatlers (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Juristi, skaidrojot likumus, pielietojot likumus un diskutējot par likumiem, bieži lieto vārdus „likuma gars” un „likuma burts”. Likuma gars bieži vien sakņojas katra cilvēka, tautas un valsts vēsturē.

Sarkanbaltsarkanais karogs Rīgas pils Svētā gara tornī parādījās 1919.gadā. Bermonta uzbrukuma laikā šo karogu cauršāva lodes, pašu Svētā gara torni ievainoja lielgabala šāviņi, bet karogs tur stāvēja un, manuprāt, bija iedvesmas avots, spēka un drosmes avots Rīgas aizstāvjiem, kas uzvarēja pārspēku un nosargāja Latvijas valsti.

Es piedzimu 1955.gadā, un mana bērnība pagāja Rīgas centrā nelielā divistabu dzīvoklītī. Istabā, kurā es gulēju, bija arī manas vecmāmiņas gulta, sekretārs, kur es gatavoju savus skolas uzdevumus, klavieres un virs klavierēm - Latvijai trīsdesmitajos gados raksturīgā gravīra: Rīgas pils Svētā gara tornis un karogs mastā. Kā zināms, gravīras ir divkrāsainas, un, protams, es jautāju, kādās krāsās ir šis karogs. Un mana vecmāmiņa man atbildēja: „Sarkanbaltsarkans”. Es domāju, ka daudziem no jums šis attēls ir bijis mājās un daudziem zēniem viņu pastmarku kolekcijās bija pastmarka ar Rīgas pils attēlu: Svētā gara torni un karogu mastā - sarkanbaltsarkanu karogu mastā.

Bet mēs atskatāmies šodien uz mūsu valsts atjaunošanas laiku. Šī vīzija, kas varbūt mums kā zēniem un meitenēm likās kā sapnis, piepildījās, un 1988.gada 11.novembrī šis karogs tika atkal uzvilkts Svētā gara tornī.

To uzvilka Ēvalds Valters un Alberts Bels - ļoti simboliski! - latviešu strēlnieks un latviešu rakstnieks. Karogs no Svētā gara torņa nozuda šī gada septembrī, un te mēs skatāmies uz likuma burtu. Ko tad likums... likuma burts ir nodarījis likuma garam? Un mēs atklājām diezgan nepatīkamu ainu.

Fasādes, kuras tiek remontētas, ēkas avārijas stāvoklī, kapitālremonts, atbildīgās institūcijas, atbildīgo institūciju lēmumu pieņēmēji, Valsts prezidenta kanceleja, nekustamie īpašumi... īstenībā murgs, tikai nomodā. Ja likuma gars un likuma burts tik būtiski atšķiras pēc būtības, tad mēs visi sajūtam diskomfortu, katrs pilsonis, cilvēks, ieskaitot augstas amatpersonas, kļūst par šīs situācijas ķīlniekiem. Un katru reizi, kad es braucu pāri Salu tiltam, šis tukšums Svētā gara tornī man radīja nepatīkamu satraukumu, un, es domāju, tas radīja nepatīkamu satraukumu daudzos no jums. Es sāku uzrunāt savus draugus, paziņas, sabiedrībā pazīstamus cilvēkus - tādus kā Alberts Bels, Māra Zālīte, Dainis Īvāns, profesors Stradiņš, mūsu vēstures sargātājs, arī Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Latvijas Okupācijas muzeju, 1991.gada barikāžu muzeju. Visi bija vienisprātis, ka karogam jāatgriežas Svētā gara tornī uz visiem laikiem.

Man šodien ir ļoti liels gandarījums, ka Valsts prezidents ir saklausījis šo mūsu vēlēšanos un ka likumprojekts ir mūsu darba kārtībā. Īsti prezidentāla rīcība no Valsts prezidenta Bērziņa puses!

Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām un turpmākajā gaitā piešķirt tam arī steidzamības statusu un to atbalstīt, jo tādā veidā mēs šī ļoti svarīgā likuma burtu savienosim ar likuma garu, kas mājo mūsos.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Demitera, Rusiņa, Ašeradena, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots... (Dep. E.Demiters ir nokavējis pieteikties debatēt.) Man neviens nav rakstījis, ka kāds ir pieteicies runāt. Pieteikties var arī ar zaļo pogu, bet es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret to, ka likumprojekts tiek komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Viļuma iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu laikā no šā gada 29.oktobra līdz 1.novembrim. Atvaļinājums deputātam ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Elīnas Siliņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.oktobrī un 1.novembrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātes Vinetas Poriņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 1.novembrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Elitas Grigorovičas atbrīvošanu no Dobeles rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Vēlos informēt par to, ka Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 30.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Elitas Grigorovičas atbrīvošanu no Dobeles rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2012.gada 1.decembri atbrīvot Elitu Grigoroviču no Dobeles rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Elitas Grigorovičas atbrīvošanu no Dobeles rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Marinas Dombrovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 30.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Marinas Dombrovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Marinu Dombrovsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Marinas Dombrovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu par Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu starp Igaunijas Republiku, Somijas Republiku, Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.1180B.

Šo līgumu par gaisa telpas izveidošanu starp Igauniju, Somiju, Norvēģiju un Latviju izskatījām Ārlietu komisijā. Saņēmām vienu tehnisku priekšlikumu no Juridiskā biroja, un komisija to apstiprināja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to Ārlietu komisija apstiprināja šo likumprojektu otrajā lasījumā, un aicinām Saeimu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu starp Igaunijas Republiku, Somijas Republiku, Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1412.

Šim likumprojektam, kas ir par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Irāku, saņēmām vienu tehnisku priekšlikumu no Juridiskā biroja, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to komisija atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1413.

Arī likumprojektam par nolīgumu ar Maķedoniju saņēmām tehnisku priekšlikumu no Juridiskā biroja. To mēs atbalstījām komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Komisija atbalstīja otrajā lasījumā. Aicinām Saeimu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Sveiki! Priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Uz trešo lasījumu ir saņemti 103 priekšlikumi. Pirms mēs skatām priekšlikumus, gribu pateikt paldies gan Tieslietu ministrijai, gan Juridiskajai komisijai, gan Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājai Kupces kundzei, gan arī Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājai Freimanes kundzei par ieguldīto darbu.

Īsumā raksturošu priekšlikumus. Tātad būtiskākie priekšlikumi ir saistīti ar lēmumu pārsūdzēšanu administratīvā procesa ietvaros. Priekšlikumi paredz mainīt Administratīvā procesa likumā ietverto principu, saskaņā ar kuru blakus sūdzību var iesniegt gan par visiem lēmumiem, kuri ir pārsūdzami, gan arī par lēmumiem, kuri kavē lietas virzību. Līdz ar to Administratīvā procesa likumā pie lēmumiem bija nepieciešams rakstīt, ka tas nav pārsūdzams.

Minētie priekšlikumi, kurus mēs šodien skatām, piedāvā, ka blakus sūdzību varēs iesniegt tikai par tiem lēmumiem, kuri Administratīvā procesa likumā ir noteikti kā pārsūdzami.

Attiecībā uz procesuālajiem termiņiem priekšlikumi piedāvā vienveidot dažādās tiesvedības stadijās esošos termiņus, lai tie būtu vienādi, ar līdzīgām darbībām un neatkarīgi no tiesu instances, kurā lieta tiek skatīta.

Un ir arī priekšlikumi attiecībā uz piespiedu naudas apmēru tiesvedības stadijā. Šie priekšlikumi paredz palielināt piespiedu naudas maksimālo apmēru, lai procesa dalībnieki būtu ieinteresēti sadarboties ar tiesu, nepamatoti nekavētu lietas izskatīšanu. Tātad piedāvājums ir palielināt maksimālo apmēru vairākos gadījumos līdz 200 latiem.

Tālāk - par priekšlikumiem.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Lūša priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar termiņu vienveidošanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas attiecināms uz procesuālajiem termiņiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Attiecas uz lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar lēmumu pārsūdzēšanas kārtību administratīvā procesa ietvaros un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 22. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 25. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 26. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 28. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 29. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar procesuālo termiņu vienādošanu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 21, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

31. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 21, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

33. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 35. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 37. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 38. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar procesuālajiem termiņiem un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 39. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 42. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 43. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 44. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 25, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. 47. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 27, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

48. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas precizē kārtību, kādā tiek izmantotas videokonferences - konkrēti procesuālo darbību veikšanai. Komisija ir atbalstījusi. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 25, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Arī nākamais - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 25, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

51. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar lēmuma pārsūdzēšanas kārtību, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 52. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 53. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 54. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts un saistīts ar lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 55. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 56. - arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar lēmuma pārsūdzēšanas kārtību, un tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 57. - arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 58. - arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar procesuālo termiņu vienveidošanu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 59. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

60. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 61. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar procesuālajiem termiņiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 62. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 63.priekšlikumā, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 64. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 65. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 66. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar procesuāliem termiņiem, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 67. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 68. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 69. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar procesuāliem termiņiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 70. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 70.priekšlikumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 25. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

71. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 72. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar procesuāliem termiņiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 73. - daļēji atbalstītais Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas savukārt ir iekļauts 74. - Juridiskās komisijas atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 75. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas arī ir daļēji atbalstīts, iekļauts 76. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 77. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 78. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 79. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar procesuāliem termiņiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 31. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. 80. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 81. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 82. - daļēji atbalstītais Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir iestrādāts 83. - Juridiskās komisijas priekšlikumā un paredz, ka senators pieņem lēmumu par kasācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja šī kasācijas sūdzība neatbilst Valsts valodas likuma prasībām. 83.priekšlikums ir Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 84. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 85. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar procesuāliem termiņiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 86. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 87. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 88. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 89. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir saistīts ar lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 90.priekšlikums arī attiecināms uz šo jautājumu, un tas ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 91.priekšlikums tieši tāpat attiecināms uz minēto jautājumu, un tas ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tieši tāpat arī 92. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 93. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 94. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 95. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 96. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tāpat ar minēto jautājumu ir saistīts arī 97.priekšlikums, kas ir no Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 98. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt pārejas noteikumā doto uzdevumu izpildes termiņus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 99. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 100. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 101. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 102. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas saistīts ar likuma attiecīgo normu redakciju spēkā stāšanos. Daļēji atbalstīts, iekļauts 103.priekšlikumā, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus grozījumiem Administratīvā procesa likumā. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt grozījumus Administratīvā procesa likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 29, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienītā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!

Tātad likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” paredz saskaņot šā likuma normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumu, jo īpaši terminoloģiju.

Likumprojekta izpratnē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nav uzskatāmas par privātpersonām, taču likumprojekts nekādā veidā nemaina valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kā privātpersonu tiesisko statusu. Tātad jāuzsver, ka likums „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” līdz šim nav attiecināms un arī turpmāk nebūs attiecināms uz mantas un finanšu līdzekļu apriti vienas publiskās personas ietvaros, kā arī starp vairākām publiskām personām.

Likumprojekts paredz kārtību, kādā publiskā persona un publiskās personas kapitālsabiedrība kontrolē dāvinātās mantas un finanšu līdzekļu vai bezatlīdzības lietošanā nodotās mantas izlietošanu. Tāpat likumprojekts paredz detalizētākus noteikumus par kārtību, kādā publiskā persona un kapitālsabiedrība nomā vai iznomā darbības nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu.

Tagad izskatīsim minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 12. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 33. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 35. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 37. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 41. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 43. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 45. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 48. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 50. - satiksmes ministra Roņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Stalts. 51. - satiksmes ministra Roņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Stalts. 52. - satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 53. - satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 54. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 55. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 58. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 64. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 72. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 72. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 75. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 78. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 79. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 79. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 80. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 82. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 82. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 82. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 85. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 86. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. Un, pirms aicinu balsot par šo likumprojektu, gribu pateikt, ka lielākā daļa no šiem bija terminoloģiska rakstura priekšlikumi, tāpēc arī tos nekomentēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad, pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu uz īsu komisijas sēdi tūlīt Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde 106.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un vēl es vēlos jūs informēt, ka šonedēļ Ministru kabinets Saeimā iesniedza Nacionālo attīstības plānu, kas saskaņā ar Prezidija lēmumu ir nodots izskatīšanai visām komisijām. Tātad ir iespējams izskatīt šos un iesniegt arī priekšlikumus, bet priekšlikumi ir iesniedzami Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tā kā šis ir plānošanas dokuments un uz to neattiecas neviens no Kārtības rullī noteiktajiem gadījumiem, tad par to, kādā veidā šis dokuments tiks izskatīts, ir pieņemts Frakciju padomes lēmums, ar kuru arī jums ir iespējams iepazīties.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Vineta Poriņa... arī nav, Elīna Siliņa... nav, Inga Vanaga... nav, Juris Viļums... nav.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 1.novembra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija strādā pie likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.404/Lp11).

Īsa anotācija.

Grozījumi Militārā dienesta likumā izstrādāti tāpēc, ka saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma pārejas noteikumu 7.punktu no 2012.gada 1.janvāra militārie darbinieki vairs neietilpst Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Tātad nepieciešams izslēgt attiecīgās normas.

Vienlaikus Aizsardzības ministrija ir apkopojusi virkni aktuālu un nepieciešamu grozījumu, kas saistīti ar karavīru militāro disciplīnu un pienākumiem, tiesībām lietot speciālos līdzekļus, pieņemšanu profesionālajā dienestā, komplektēšanu militārajās izglītības iestādēs, amatā iecelšanas vispārīgajiem noteikumiem, komandējumiem, dienesta pakāpju piešķiršanas noteikumiem, profesionālā dienesta līguma izbeigšanas noteikumiem, atvaļināšanas kārtību, formas tērpa valkāšanu, sociālajām un citām ar dienestu saistītām garantijām, tiesībām uz dzīvojamo platību, karavīru atbildību, pienākumiem pēc atvaļināšanās, apbalvojumiem, atbildību, atsevišķu disciplinārsodu izpildi.

Ir arī veikti vairāki terminoloģiska rakstura grozījumi, precizējot un papildinot Militārā dienesta likumu atbilstoši citu spēkā esošo ārējo normatīvo aktu regulējumam.

Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajam lasījumam un lūdz iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz šā gada 6.novembrim.

Sēdes vadītāja. Vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 6.novembri. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.novembris. Paldies.

G.Rusiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumprojekta sagatavošanas mērķis ir papildināt likuma „Par valsts noslēpumu” 10.panta trešo daļu, kas nosaka Satversmes aizsardzības biroju kā slepenības režīmu uzraugošo iestādi Pārresoru koordinācijas centrā. Vārdu sakot, tā jaunā institūcija ir izveidota, un tur jābūt arī telpām, kuras pārbauda, uzrauga Satversmes aizsardzības birojs.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. Otrajam lasījumam lūgums iesniegt priekšlikumus līdz 6.novembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Labdien! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr.416/Lp11). Likumprojekta sagatavošanas mērķis ir precizēt ziņojumu iesniegšanas kārtību Šengenas informācijas sistēmā, kā arī precizēt valsts iestāžu tiesības piekļūt minētajā sistēmā iekļautajiem datiem.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā nav kam runāt. Tātad likumprojekts tiek pārcelts uz darba kārtības beigām.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Bija saņemti 15 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja piedāvātais 4.panta 3.1 punkta precizējums, kurš tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 2. ir deputātes Cvetkovas priekšlikums, kam ir precizējošs raksturs. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Cvetkova. 3.priekšlikumā ir Juridiskās komisijas 4.panta 3.1 punktam piedāvātā redakcija, kurā tika iekļauti, kā es jau minēju, 1. un 2.priekšlikumā ierosinātie precizējumi. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 4. ir deputātes Cvetkovas priekšlikums, ar kuru tika precizēti Uzņēmumu reģistra uzdevumi par normatīvo aktu pārkāpumiem. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 5. - Juridiskā biroja precizējoša rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas piedāvā mainīt likumprojekta 3.panta 4.5 panta nosaukumu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 7. - Juridiskā biroja precizējoša rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 8. - Juridiskā biroja precizējoša rakstura priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt vārdus no panta. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas piedāvā izteikt panta nosaukumu citā redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 11. - Juridiskā biroja precizējoša rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums par dažu vārdu izslēgšanu no panta. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 13. - Juridiskā biroja precizējoša rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 14. - Juridiskā biroja precizējoša rakstura priekšlikums, kas piedāvā sistēmiski mainīt... redakcionāli precizē panta saturu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums par termiņu, kad stājas spēkā likums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Cvetkova. Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.360/Lp11 - „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

Esam saņēmuši trīs priekšlikumus. Visi tie ir guvuši atbalstu.

1. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tas paredz šādu redakciju: „par jebkāda veida ieroču atļauju un Eiropas šaujamieroču apliecību izsniegšanu un to derīguma termiņa pagarināšanu;”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums: „par spridzinātāja sertifikāta un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta izsniegšanu un to derīguma termiņa pagarināšanu.”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Paldies, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.302/Lp11).

Likumprojekts tika iesniegts sakarā ar to, ka nepieciešams saskaņot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” normām, kā arī grozīt likumu tādēļ, lai novērstu iespējas neviennozīmīgi interpretēt termiņu noteikšanu iesniegšanai izskatīšanai... Ir runa par likumā attiecīgajos gadījumos noteikto lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanu.

Komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Parlamentārā sekretāre ierosina nodrošināt, lai Finanšu policijas ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus, būtu formas tērpi, kā arī pakāpju atšķirības zīmes un žetoni. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 2. - parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums, ar kuru 1.priekšlikums stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Pimenovs. Termiņš ir 15.novembris, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.365/Lp11 - „Grozījumi Gada pārskatu likumā”.

Esam saņēmuši četrus priekšlikumus. Daļa no tiem ir atbalstīta, daļa - ne.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums par to, ka gada pārskatā lieto Latvijas Republikas naudas vienību - latu un skaitļus noapaļo līdz veseliem skaitļiem, līdz latiem. Ir atbalstīts.

Manuprāt, tas ir ļoti labs priekšlikums. Faktiski visi grāmatveži tagad varētu mazlietiņ uzelpot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Un 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā 2013.gada 1.janvārī. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Iekšējā audita likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.326/Lp11. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi uz otro lasījumu 13 priekšlikumus, atbalstījusi tos, un mums tie visi jāapstiprina atsevišķi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā... Daļēji atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - finanšu ministra Vilka priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Iekšējā audita likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 28. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Skatām likumprojektu Nr.303/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Komisija saņēma 14 priekšlikumus, un sēdē izvērsās visai rosīga diskusija.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru Juridiskais birojs ierosināja izslēgt no likumprojekta darījuma ekonomiskā satura pārākuma principu, kura dēļ arī tika izveidots šis likumprojekts. Juridiskais birojs saskatīja šajā principā problēmu, jo tiesību akti, kurus pieņem Valsts ieņēmumu dienests, ir administratīvie akti. Administratīvā procesa likums ir... šajā likumā ir noteikti dažādi tiesību principi, bet šis minētais princips, kuru apstrīdēja Juridiskais birojs, stāv pāri visiem pārējiem principiem, un tas, birojaprāt, nav atbalstāms, jo veidojas pretruna ar Civillikumu. Savukārt Finanšu ministrija nepiekrita tam tāpēc, ka esot ieviesušies šie principi likumdošanā vairākās Eiropas valstīs. Komisija neatbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Pimenovs. 2.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, un tas attiecas uz punktu numerācijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 3.priekšlikums ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums, ar kuru cienījamā sekretāre ievieš iespēju vai pienākumu... Valsts ieņēmumu dienesta pienākumu paziņot par saviem lēmumiem un dokumentiem, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), kuru mēs... kuru vēlētāji jau labi pazīst. Ar šo priekšlikumu administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Šis priekšlikums tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 5. - kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums. Ministre ierosina papildināt pantu „Valsts nodevu objekti” ar jaunu nodevu - nodevu par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru birojs precizē jau pirmajā lasījumā pieņemto normu, kas attiecas uz nodokļu maksātāju pienākumiem. Proti, gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmuma darbinieks, nodokļu grāmatiņa iesniedzama mikrouzņēmumā.

Juridiskais birojs skaidroja, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 3.pants jau uzdod mikrouzņēmuma darbiniekam par pienākumu iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu. Līdz ar to no minētā likuma... skatāmā likuma norma ir pārnesta, precizējot esošo likumprojektu. Komisija lūdz atbalstīt. (No zāles dep. V.Agešins: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Jūs lūdzat balsojumu par 6.priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Pimenovs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas attiecas uz nodokļu administrācijas pienākumiem - ne vien iekļaut informāciju par nodokļu parādniekiem Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē, bet arī nodrošināt tās pieejamību. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz punktu numerācijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atkal par punktu numerācijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 10.priekšlikums. To iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins ar nolūku izslēgt no nodokļu administrēšanas subjektiem Ceļu satiksmes drošības direkciju. Finanšu ministrija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet atzina, ka ir jānosaka kompetenču sadalījums, jo problēma tomēr pastāv. Komisija pieņēma lēmumu, ka būs atkal diskusija, kurā tiks iesaistīta gan Satiksmes ministrija, gan arī Finanšu ministrija, bet šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Pimenovs. 11.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs, un tas saistīts ar numerācijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, jo tas tieši saistīts ar to pirmo, jau neatbalstīto, priekšlikumu... sakarā ar darījuma ekonomiskā satura pārākuma principa pieminēšanu šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Pimenovs. 13.priekšlikums. To iesniegusi Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna. Tas saistīts ar to, ka reģistrējamo nodokļu maksātāju sarakstā iekļaujam jaunus subjektus, proti, individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības. Šis priekšlikums tiks... šie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Komerclikumā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Un pēdējais - 14.priekšlikums, kuru iesniedza kultūras ministre Jaunzeme-Grende un ar kuru jau nosauktās jaunās nodevas spēkā stāšanās termiņš ir nākamā gada 1.janvāris. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu Saeimu komisijas vārdā šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 30. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Pimenovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.novembris, un atkal pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris.

I.Pimenovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Minētajam likumprojektam komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Arī 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. - arī Sprūdža kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 6. - arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā šā gada 15.novembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Likumprojekta mērķis ir veicināt iepirkumu centralizāciju pašvaldību jomā. Šī centralizācija samazinās izmaksas nodokļu maksātājiem, atslogos pašvaldības un samazinās korupcijas riskus pašvaldībās. Pašvaldības asi iebilst.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 30, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.novembris. Paldies.

V.Dombrovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.220/Lp11 - likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Kāpēc šie grozījumi ir tapuši? Pamatā ir divi jautājumi. Šie grozījumi pamatā ir saistīti ar Eiropas Savienības direktīvām un to ieviešanu Latvijā. Kā jūs zināt, ja mēs tos neieviešam, tad ir diezgan nopietnas soda sankcijas. Konkrēti runa ir par tiesībām saņemt šajā likumā noteiktos valsts un pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību Latvijas Republikā dzīvojošām personām.

Tāpat Latvijā dzīvojošām personām ir tiesības saņemt Eiropas Savienības... Eiropas Savienībā... Tas ir viens ļoti svarīgs jautājums, kas ir risināts šajos grozījumos.

Un otrs ir tiesībsarga priekšlikums, kas tālāk pārtapa jau par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Un pēc būtības katram indivīdam ir tiesības pārtraukt saņemt pakalpojumu institūcijā, bet vienlaikus ir tiesības arī saņemt un pašvaldībām pienākums nodrošināt attiecīgo personu ar izmitināšanu. Un tas, kāda ir kārtība šo personu izmitināšanai konkrētajā pašvaldībā, ja viņām nav kur dzīvot, ir norādīts šajos grozījumos.

Kolēģi! Kopumā tika saņemti astoņi priekšlikumi.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauti iepriekš minētie priekšlikumi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 6. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš. 16.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie deputāti! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Atbildīgā komisija saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kurā tiek noteikta hidrotehnisko būvju īpašnieka vai valdītāja atbildība par ekspluatācijas noteikumu ievērošanu. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Latgale ir zilo ezeru zeme. Šāds nosaukums ir veidojies gadu desmitiem, es pat teiktu - gadsimtu laikā. Un ne velti, jo šajā reģionā ir sastopams gan lielākais, gan dziļākais, gan skaistākais ezers Latvijā. To ir daudz, bet viens ir īpašs - tas ir Rāznas ezers. Latgalieši to mēdz dēvēt par Latgales jūru. Nu jau vairākus gadus Rāznas ezera apkaimē dzīvojošos apgrūtina nopietna problēma - ūdens līmenis šajā ezerā ir pacēlies un turpina kāpt, tāpēc applūst saimnieciskās teritorijas un dzīvojamās mājas. Iemesls šai ieilgušajai problēmai saistās ar privātīpašnieku nepietiekamu un nepareizu ūdens līmeņa regulēšanu. Viņu īpašumā atrodas hidrotehniskās būves, kas netiek pienācīgi apsaimniekotas, tādā veidā izraisot teritoriju applūšanu. No tā nākas ciest šajā apkārtnē dzīvojošajiem. Tiesiskā atbildība par ūdens līmeņa regulēšanu šobrīd ir noteikta maznozīmīgi, tas nozīmē, ka hidrotehnisko būvju īpašniekam atbilstoši privātīpašuma neaizskaramības principiem nav iespējams uzlikt par pienākumu regulēt ūdens līmeni Rāznas ezerā un varbūt arī kādās citās ūdenstilpēs Latvijā.

Es biju iesniedzis dažādus variantus šīs problēmas risināšanai caur likumu. Komisijas deputāti apzinājās iespējamās problēmas arī citās vietās, kur hidrotehnisko būvju īpašnieki vai valdītāji apzināti vai kā citādi varētu radīt draudus apkārtējiem un dabai. Tika uzdots VARAM rast kopēju risinājumu līdzīga veida problēmām. Izvērtējot situāciju, Ūdens apsaimniekošanas likumā bija nolemts atrunāt prasības, kas noteiktu privātīpašniekiem pareizi un precīzi apsaimniekot hidrotehniskās būves. Ar VARAM kopīgi izstrādātajos un komisijā atbalstītajos grozījumos tiek paredzēts šo būvju īpašniekiem regulēt ūdens līmeni pienācīgā kārtā Rāznas ezerā vai arī jebkurā citā ūdenstilpē Latvijā. Pretējā gadījumā viņiem būs jāsaskaras ar ļoti bargiem naudas sodiem, kurus jau varēs piemērot Administratīvo pārkāpumu kodeksa ietvaros.

Šīs situācijas risinājums ir radies pēdējā brīdī, jo no Rāznas ezera līmeņa celšanās izriet arī tādas sekas, ka Rēzeknes upē samazinās ūdens daudzums un arī tuvākajā apkārtnē esošajās ūdenskrātuvēs krītas ūdens līmenis. Lubāna ezerā ūdens līmenis arī krītas, un tas sāk aizaugt. Ilgtermiņā, samazinoties ūdens līmenim, dzīvās radības ezeros un upēs varētu pilnīgi izzust un, šīm ūdenstilpēm izžūstot, radīsies jauns to nosaukums - purvs.

Man ir prieks par deputātiem, kas komisijā atbalstīja šo risinājumu, un es lūdzu atbalstīt sagatavotos priekšlikumus, jo katram ir saprotams, ka cilvēkam jānāk uz mājām ar sausām kājām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Saprotu, ka balsojums nav nepieciešams, jo mēs arī debatētājus atbalstām. Tātad deputāti atbalsta 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

I.Līdaka. Es ceru, ka tikpat vienprātīgi atbalstīs arī 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un nu ir 3. - deputāta Tutina priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau 1.priekšlikumā, par kuru mēs, tā teikt, vienojāmies pozitīvi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu komisijas vārdā atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu Grozījumi Komerclikumā”. Tika saņemti 44 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 9. - kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 10. un 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 13. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 29. - Finanšu ministrijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Par nākamajiem - par 30., 31., 32. un 33.priekšlikumu - ir saņemts deputāta Naudiņa iesniegums, ka viņš šos priekšlikumus atsauc. Tātad mēs turpinām ar 34.priekšlikumu.

V.Dombrovskis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 35 - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 37. - kultūras ministres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 41. - Finanšu ministrijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 42. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 43. - Finanšu ministrijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. Un 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris. Paldies.

V.Dombrovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.390/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”(Nr.390/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.391/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.391/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 1.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut otrajā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.1114. Šis likumprojekts par līgumu starp Latviju un Lietuvu ir par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu. Likumprojekts ir nepieciešams, lai novērstu šībrīža situāciju, kad persona var saņemt pensiju par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem no divām valstīm. Tas attiecas uz nostrādāto laiku PSRS okupācijas gados Latvijā un Lietuvā. Tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības regulu, kas nosaka, ka pensiju par konkrēto periodu var izmaksāt tikai viena Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvija šādu līgumu 2007.gadā ir jau parakstījusi ar Igauniju.

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu pirmajam lasījumam un atbalstīja. Aicinu jūs to apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

 

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1235. Šis likumprojekts novērš pretrunas, kuras ir radušās, kopš starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācija modificēja savus papildinājumus konvencijā, lai padarītus tos atbilstīgus Eiropas Savienības regulējumiem.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 9.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1411. Šis likumprojekts bija nepieciešams, lai līgumā uzlabotu tulkojumu. Ārlietu komisija to izskatīja otrajam lasījumam. Saņēmām vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts, bet, tā kā šim likumprojektam nav piešķirta steidzamība, tas ir izskatāms trijos lasījumos.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 9.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.novembris. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Pievienotās vērtības nodokļa likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 152 priekšlikumus un tos izskatījusi. Pārsvarā priekšlikumi ir no Juridiskā biroja. Tie ir redakcionāli un tehniski priekšlikumi. Ir arī Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas kundzes priekšlikumi, kas padara likumu vienveidīgāk piemērojamu, un atbildīgās komisijas priekšlikumi, kas arī ir tehniski, redakcionāli un arī palīdzētu piemērošanā, bet nemaina lietas būtību, pirmajā lasījumā apstiprināto redakciju.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs.11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 31.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Es varu apgalvot pilnīgi droši un ar vislielāko pārliecību, ka sabiedrībā sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārējo labklājību, kura tomēr ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis. Un, ņemot vērā to, ka Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, „Saskaņas Centrs” iesniedza vairākus priekšlikumus, kuri cieši saistīti savā starpā, un tie ir 34., 35., 43. un 45.priekšlikums. Viens no mūsu priekšlikumu mērķiem - nekavējoties samazināt PVN apkurei līdz 5 procentiem, jo daudzām Latvijas ģimenēm apkures rēķini ir smaga nasta. Tajā ir vainojama gan rekordaugstā gāzes cena, gan vairāku labējo valdību antisociālā politika. Pieaugot gāzes cenai, apkures izmaksas ir kāpušas, un, mūsu skatījumā, viens no instrumentiem, kā samazināt iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, ir samazināt pievienotās vērtības nodokli. Tas būs reāls atvieglojums ikvienai ģimenei Latvijā.

Atgādināšu, ka līdz krīzei apkurei bija 5 procentus liela PVN likme. Pēc tam sākās vairākas konsolidācijas un valdība nolēma, ka visdrošākais veids, kā papildināt budžetu, ir palielināt šo nodokli no 5 uz 10 procentiem jau tā, manā skatījumā, absolūti nenormālajām apkures cenām valstī.

Pagāja kāds laiks, un valdība, acīmredzot uzskatot, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām izskatās paēduši un apmierināti ar dzīvi, pievienotās vērtības nodokļa likmi pacēla līdz 12 procentiem, turklāt tika ieviests arī akcīzes nodoklis gāzei - 12 lati par tūkstoš kubikmetriem. Mums pašlaik grūti spriest par to, vai šie pasākumi palīdzēja cīņā ar krīzi, toties, sākoties šai ziemai, parādi par apkuri jau ir iekrājušies desmitajai daļai valsts iedzīvotāju.

Valdība apgalvo, ka ekonomika patlaban strauji attīstās. Šādos apstākļos, mūsu skatījumā, loģiskākais solis, kas būtu jāizdara, - būtu jāsamazina nodokļi apkurei. Ir nepieciešams atgriezt sākotnējo PVN likmi, kas bija 5 procentu apmērā, un atcelt akcīzes nodokli par gāzi. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka valsts iedzīvotāji nespēj pilnībā apmaksāt iepriekšējā ziemā saņemtos rēķinus - nevar apmaksāt tagad un nevarēs arī turpmāk.

Ja mūsu priekšlikums tiktu pieņemts, tad Latvijā kopumā iedzīvotāju ietaupījums sasniegtu aptuveni 13 miljonus latu. Valsts budžets šos līdzekļus atgūtu, jo, maksājot mazāk par siltumenerģiju, iedzīvotāji naudu tērētu citām precēm un pakalpojumiem, kuriem attiecīgi PVN ir noteikts 21 procenta apmērā. Valsts iegūtu vairāk.

Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri saņem minimālo algu, tas ir ļoti būtiski. Desmitiem tūkstošu pensionāru tā būtu iespēja nopirkt zāles, nevis atdot visu savu pensiju par apkuri.

Šodien Saeimai ir kārtējā unikālā iespēja apliecināt, ka tautas kalpi sniedz palīdzību ne tikai bagātajiem un turīgajiem cilvēkiem, bet arī tiem, kam šī palīdzība ir vitāli svarīga.

Aicinu balsot „par”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Jautājums par samazinātās - 5 procentu - likmes ieviešanu pievienotās vērtības nodoklim šodien ir darba kārtības centrā. Mēs jau otro reizi pieskaramies šai tēmai. Par to domā, to dzird un klausās visa sabiedrība, un mūsu atbildība ir pieņemt arī atbildīgu lēmumu.

Mans kolēģis Valērijs Agešins jau izklāstīja frakcijas pozīciju. Es, būdams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, gribētu polemizēt par tiem iebildumiem, kurus dzirdēju komisijas sēdes laikā.

Mūsu oponenti saka: „Jūsu priekšlikums atvieglos slogu arī tiem, kam to nevajag. Baudīs šo samazināšanu jebkurš, un sociālā plaisa līdz ar to palielināsies.” Es uzsveru pretējo: tieši esošie augstie komunālie maksājumi palielina Latvijas nodokļu sistēmas regresivitāti; tas ir, personām ar lieliem ienākumiem komunālo maksājumu slogs ir relatīvi mazāks, bet personām ar maziem ienākumiem šis slogs ir relatīvi lielāks un atstāj citiem tēriņiem ikdienā nesalīdzināmi mazāk naudas nekā turīgajiem iedzīvotājiem.

Komunālie maksājumi ziemas laikā pilsētas divistabu dzīvokļa uzturēšanai dažreiz sasniedz vienu ceturto daļu no ģimenes mēneša budžeta. Tūkstošiem pensionāru un vientuļo iedzīvotāju vairāk par pusi no saviem ienākumiem tērē komunālajiem maksājumiem.

Vēl viens iebildums: vēl lielāka kļūs atkarība no Krievijas fosilajiem resursiem. Bet vai siltumenerģijas patērētāji, fiziskās personas, pērk gāzi no Krievijas? Viņi to patērē. Vai viņi tiešām stāv rindā, lai gūtu vēl vienu kubikmetru gāzes no Krievijas? Līdz ar to šis iebildums, manuprāt, neiztur nekādu kritiku.

Atkal saka šādi: „Kopējais parāds jau samazināsies šajā, 2012., gadā. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nav jau tik traki.” Bet atcerēsimies tos skaitļus, kurus šeit pieminēja mans kolēģis Agešins, tāpat arī kolēģe Reizniece-Ozola mūsu sēdes sākumā. Parāds ir sasniedzis pilsētās 19,5 miljonus latu septembrī. Tātad šai... (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Būs vēl lielāks!”) To mēs vēl redzēsim!

Es negribētu ar zāli sarunāties, bet jūs visi saprotat, par ko ir runa. Tā ir problēma, kas ir jārisina mūsu valstij, lai atvieglotu dzīvi mūsu sabiedrībai.

Saka vēl vairāk! Es gribu pasvītrot, ka bija vēl tāds iebildums: „Būs sarežģītāka administrēšana, jo PVN deklarācijās nav paredzētas ailes otrajai likmei.” Es uzskatu, ka tā vienkārši ir ņirgāšanās par priekšlikumu, par to situāciju, kurā iekļuvuši mūsu, Latvijas, iedzīvotāji - vismaz tie, kas ir mazturīgākie un nevar cerēt uz to, ka viņiem tagad varbūt palīdzēs valsts.

Bija arī divi nopietni argumenti, par tiem es gribētu sīkāk parunāt tiktāl, cik man pietiks laika.

Lūk, par ko ir jārunā! Par energoefektivitātes programmas piemērošanu. Ir jāsāk saimniekot! Ir jāsiltina mājas, ir jāizstrādā jaunas tehnoloģijas, lai ietaupītu siltumenerģiju un līdz ar to maksātu mazāk par to un ietaupītu naudu. Tam es varu piekrist. Patiesībā arī mūsu Ekonomikas ministrijā droši vien attīstās šīs programmas, arī Rīgā šie projekti ir piemēroti. Varbūt nav tik rosīgi, kā mēs gribētu, bet tomēr darbs iet uz priekšu.

Runā arī par to, ka jāsaglabā 21 procenta likme fosilajai enerģijai un ka vajag veicināt un samazināt likmi atjaunojamās enerģijas ieviešanai. Tam es arī piekrītu. Bet vienlaikus mēs esam kailas patiesības priekšā: priekšā ir ziema, būs jāmaksā konkrētām ģimenēm (nevis kaut kādām shēmām vai sabiedrībām!), būs jāapmaksā siltumenerģija konkrētajos ekonomiskajos apstākļos. Tātad ģimenēm, kurām mēneša ienākums ir knapi lielāks par iztikas minimumu! Septembrī tas bija 178 lati un turpina augt. Cilvēki vienkārši nevar samaksāt! Tās ir mokas, tās ir cilvēku mokas, un mēs varam šeit spekulēt par to, kas būtu bijis jādara līdz šim, pirms diviem gadiem, kas būs jādara turpmāk. Problēma ir šosezon, šoziem, un, ja mēs to nerisināsim, tad neviens to nedarīs mūsu vietā!

Es pieļauju, ka pēc tam...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Pimenovs. Divi teikumi!

Pēc tam, kad šī problēma būs atrisināta, mēs varam atgriezties pie esošajām likmēm un turpināt attīstīt šo tehnoloģiju, nodokļu tehnoloģiju, citādāk. Bet šoreiz ir ekstremāla situācija, un, lai to atrisinātu, ir nepieciešama ekstremāla rīcība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Jā, paldies, kolēģi, par atbalstu! Ceru, ka balsojums arī būs labs un mēs pierādīsim šodien Latvijas Republikas iedzīvotājiem, ka mēs arī saprotam kaut ko ne tikai no lieliem ģeopolitiskiem strīdiem... saprotam, kas būs labāks - Krievija ar „Gazpromu” - vai kas nebūs tik labi... Bet paklausīsimies, kas notiek arī šodien pasaulē!

Visi jau zina, ka ASV plosās ciklons „Sendija” (No zāles dep. J.Ādamsons: „Taifūns!”), un visi cilvēki, kas kaut ko saprot no prognozes, saprot, ka šis ciklons plosās ne tikai Amerikā, bet vēlāk ietekmēs arī Latvijas reģionu, Eiropas reģionu. Cik esmu dzirdējis prognozes, šī būs visbargākā ziema Latvijā. Tas nozīmē, ka šoziem siltuma patēriņš būs daudz lielāks un ģimenēm vajadzēs maksāt, pieņemsim, februārī daudz vairāk nekā iepriekšējos gados. Cilvēki, kuri ļoti tālu stāv no politikas, SEB ekonomiskie eksperti, jau prognozēja, ka rēķini būs par 50 procentiem lielāki nekā pagājušajā ziemā. Tas nozīmē, ka mēs pilnīgi neesam gatavi ziemai.

Es, būdams sociālās sfēras pārzinātājs, vēl varu pateikt, ka arī sociālie dienesti pašvaldībās tam nav gatavi. Viņiem nav nekādu rezervju, lai palīdzētu ģimenēm, kuras griezīsies pie tiem ar lūgumu segt kaut kādus parādus. Es jums gribu pateikt, ka, pieņemsim, arī Rīga šodien nav tam gatava, lai tādā apjomā palīdzētu saviem iedzīvotājiem, bet, ja mēs runājam par Latgales reģionu, tad tur jau šodien ir deficīts.

Es gribu pateikt, ka mēs jau tagad ļoti daudz atsakāmies no pabalstiem, kurus maksā valsts, - gan garantētos minimālos ienākumus, gan visu pārējo. Tas viss paliek uz iedzīvotāju un uz pašvaldību pleciem. Tas nozīmē, ka mēs šodien ar šo likmes samazinājumu varam palīdzēt konkrētām ģimenēm, mēs varam palīdzēt pašvaldībām, mēs varam arī segt to dabas „sitienu”, ko mēs izjutīsim no janvāra vai februāra, kad būs viszemākā temperatūra pēdējos 5-7 gados Latvijas teritorijā.

Es saprotu, ka mūsu ekspertiem un ekonomistiem daudz vieglāk bija „uzdāvināt” RIMI, MAXIMA un citiem pārējiem tirdzniecības tīkliem 50 miljonus ar samazināto PVN likmi 1 procenta apmērā, taču jebkurš no mums, kas apmeklē pārtikas veikalus, to santīmu nejuta un tos 2 santīmus no 2 latiem arī nesajuta, bet tirdzniecības tīkli reāli saņēma ļoti labu peļņu. Es apsveicu tos cilvēkus, kas nopirka pa šo laiku bentlejus vai dārgus pulksteņus. Viņiem tas daudz vieglāk bija izdarāms, un viņi daudz mazāk samaksāja.

Es lūdzu valdošās koalīcijas deputātus padomāt, varbūt šodien ir tāds moments, kad var paklausīties tos argumentus, kuri no paša rīta bija gan opozīcijas deputātiem, gan arī „zaļajiem” un „zemniekiem”. Ļoti žēl, ka jūs šodien noraidījāt ne tikai šo likumu atvēršanu, bet arī atraidījāt tos cilvēkus, kuri stāvēja uz ielas un lūdza jūs atbalstīt mūsu priekšlikumus. Varbūt sāksim domāt valstiski un nedomāsim tikai par ģeopolitisko „briesmoni”, kuru šodien jūs mēģināt zīmēt saistībā ar Krievijas Federāciju vai ar „Gazprom” lobiju?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu saprast, vai tiešām, deputātuprāt, šī pamazinātā procentu likme kaut ko vispār mainīs šajā situācijā. Vai tiešām jūs paši tam ticat, ka šie siltuma parādi ir radušies šīs pievienotās vērtības nodokļa likmes dēļ? Tam ir daudzi citi iemesli, par tiem jau tiek daudzkārt runāts, un šie jautājumi tiek virzīti. Un tiešām ir labāk iesaistīties šajā procesā un palīdzēt virzīt tos veiksmīgi uz priekšu, jo samazinājums no 12 uz 5 procentiem jau neko nemainīs. Mums šie parādi lielā mērā ir komercbanku dzīvokļu pārdošanas izsolē dēļ. Tur jau tie rodas, kur parādus maksā kaimiņi. Un mēs visi zinām, ka čaklākie maksātāji ir tieši pensionāri. Viņi samaksā santīms santīmā par šiem pakalpojumiem, bet tajā pašā laikā viņi samaksā arī par tiem, kuri nemaksā, - arī par daudziem cilvēkiem, kas ir aizbraukuši prom, kuru dzīvokļi ir pārdoti vai atņemti. Un tur tad arī rodas šie lielie cipari! Tur rodas arī šie desmiti miljonu, kurus samaksā šie kaimiņi un citi iedzīvotāji, kuriem tie it kā nebūtu jāmaksā. Taču šis procentu likmes samazinājums šo problēmu nerisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Klausoties koalīcijas deputātu iebildumus pret šo priekšlikumu, man patiešām rodas jautājums: vai jūs dzīvojat Latvijā? Kur jūs dzīvojat? Ar kādiem cilvēkiem jūs runājat? Kādi ir jūsu argumenti? Piemēram, ekonomikas ministra arguments, ka, redziet, tas stimulēšot lielāku patēriņu. Vai tie pensionāri var regulēt patēriņu? Jo patiešām - vai viņi uzkrās to gāzi burkās zem gultas? Kā tas izpaudīsies?

Attiecībā uz Dombrovska kunga šodien izskanējušo argumentu, ka, redz, jāpalīdz tiem, kuriem palīdzība ir vajadzīga. Protams, tas ir absolūti pareizi! Bet ko jūs kā valdība darāt, lai to panāktu? Un šodien jau tika minēts šis piemērs. Jūs, Dombrovska kungs, minat, ka PVN samazināšana par vienu procentu atviegloja dzīvi cilvēkiem. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ierindas cilvēkiem!”) Vai jums ir dati par to, kā mainījās cenas? Nu nav, nav taču! Jo tiešām jūs uzdāvinājāt tos 50 miljonus pārsvarā lielveikalu tīklu īpašniekiem, bet cilvēki to nemaz nesajuta. Vai tas ir tas, ko jūs piedāvājat?

Principā situācija ir ļoti vienkārša: jūs turpināt savu ierasto stratēģiju - pārlikt to slogu, to nastu - palīdzēt maznodrošinātajiem - uz pašvaldību pleciem, jo, protams, PVN ir ieskaitīts valsts budžetā. Tātad jūs negribat samazināt ienākumus valsts budžetā un piedāvājat, ka pašvaldībām vajag segt šo starpību. Dombrovska kungs, jūs teicāt, ka pašvaldībām jāpalīdz tiem nabagiem, tātad pašvaldības izmaksās pabalstus, cilvēki apmaksās apkuri un tas PVN tiks ieskaitīts valsts budžetā.

Jums nepietiek ar to, ka jūs jau esat atņēmuši pašvaldībām ļoti daudz naudas. Es tagad neiztirzāšu šo stratēģiju, kas sākās 2009.gadā... PVN pārdale... Jūs atkal tur „izvarojāt” Latvijas Pašvaldību savienību, lai tā piekristu tiem procentiem... Pilnīgi skaidrs, ka Rīga izstājās no Latvijas Pašvaldību savienības, jo Latvijas Pašvaldību savienība neaizstāv pašvaldību intereses, bet pakļaujas valdības spiedienam.

Un tagad jūs turpināt to pašu stratēģiju - jums ir vajadzīgi skaisti makroekonomiskie rādītāji, lai tie Māstrihtas kritēriji tiktu sasniegti, un līdz ar to jums rūp tikai tas, lai budžets tiktu piepildīts. Un, ja cilvēki nevar to samaksāt, tad lai pašvaldības dod, izmaksā viņiem pabalstus, lai viņi varētu samaksāt, lai jūsu budžets izskatītos ļoti skaisti!

Kā, Dombrovska kungs, jūs gribat īstenot to mērķtiecīgo atbalstu? Ko valdība dara, lai patiešām tiem nabagiem palīdzētu? Pensiju indeksāciju - to jūs noraidāt; samazinātu PVN likmi apkurei jūs noraidāt - un lai pašvaldības tiek galā! Tas vienkārši nav godīgi.

Nedomājiet, lūdzu, ka jūs kaut kādiem pensionāriem vai lētticīgiem cilvēkiem spēsiet pierādīt, ka patiesība ir jūsu pusē, ka mēs esam izgājuši no krīzes. Jūs - jā! Jūs izgājāt no krīzes un arī tie turīgie cilvēki, ko jūs atbalstāt un kuru interesēs jūs darbojaties. Absolūts vairākums to cilvēku, kas nevar samaksāt par apkuri, nav izgājuši no krīzes.

Un es aicinu jūs tomēr padomāt ne tikai par sevi un par savu sponsoru interesēm, bet arī par tiem cilvēkiem, kas dzīvo apkārt. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Kolēģi! Liels paldies Cileviča kungam par diezgan aizkustinošo runu!

Es sākšu ar to, ko kopumā es jau teicu kā ekonomists, un šāda ir mana specializācija.

Ir politiķi, kuri ir, teiksim tā, dalītāji, kuriem patīk, teiksim tā, pārdalīt šo kopējo pīrāgu, kuru sauc par valsts budžetu, vai nu tā, vai kā citādāk. Tam arī ir noteikti kaut kāda nozīme. Nu, un ir politiķi, kuri ir orientēti uz to, lai šo pīrāgu kā tādu palielinātu, pie kuriem vismaz es sevi un savus kolēģus Reformu partijā pieskaitu.

Man ir liels prieks par to, ka Cileviča kungs arī sapratis, ka tomēr, ja mēs vēlamies palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem šī palīdzība ir tiešām nepieciešama, kurus šī gāzes cenu paaugstināšana ir skārusi visvairāk... mēs runājam par pensionāriem, maznodrošinātajiem, trūcīgajiem cilvēkiem... ka viņiem jāpalīdz. Bet pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana visiem - tas nav labs instruments, jo - vēlreiz atkārtoju!- tas skars visus, ieskaitot tos cilvēkus, kuriem, kā jūs teicāt, vai nu krīze nekad nav bijusi, vai kuri no tās kaut kādā veidā izgājuši. Un diez vai mēs šiem cilvēkiem, kuri var samaksāt gan šādus rēķinus par apkuri, gan daudz augstākus, tiešām vēlamies palīdzēt, turklāt palīdzēt uz to pašu trūcīgo iedzīvotāju rēķina, kuri maksā visus tos darbaspēka nodokļus un tā tālāk.

Tātad, kā es jau teicu, ja mēs vēlamies risināt šo jautājumu, tad tas jārisina gan Labklājības ministrijas, gan arī tomēr pašvaldību līmenī, izvērtējot šo trūcīgo cilvēku un pensionāru ienākumu atbilstību iztikas minimumam, domājot par to, kā mēs palīdzam tieši tiem cilvēkiem, kuriem palīdzība ir nepieciešama. (Starpsaucieni. No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Kā jūs palīdzat?!”)

Tālāk. Ir ļoti labi, ka tika pacelts jautājums par tām pašvaldībām... kaut kādām „izvarotām”... kā es sapratu, divām „izvarotām” pašvaldībām. Es te gribētu uzdot jautājumu, tajā skaitā arī „Saskaņas Centram”, kurš sevi pozicionē kā sociāldemokrātus. Labi! Es respektēju filozofiju, ka vajag mazināt nevienlīdzību, ņemt no tiem cilvēkiem, kuri spēj maksāt, un dot tiem cilvēkiem, kuriem kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ šajā dzīvē nav paveicies. Citiem vārdiem sakot, paņemt no tiem, kuriem ir augsti ienākumi, un dot tiem, kuriem ir vai nu ļoti zemi ienākumi, vai šo ienākumu nav vispār, jo viņi ir bezdarbnieki.

Tad, lūdzu, atbildiet man uz šo jautājumu! Tātad, ja mēs runājam par situāciju, tad Latvijas Pašvaldību savienībā mums tagad ir divi risinājumi. Viens - pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi tā, lai no tā proporcionāli iegūtu visas pašvaldības, tajā skaitā - Rīga... (Starpsaucieni. Troksnis.) Ļaujiet man pabeigt, lūdzu!... (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns ir vai nav?”) Ļaujiet man pabeigt, lūdzu!... proporcionāli visas pašvaldības, tajā skaitā, Rīga un Ventspils. Vai arī mēs runājam par finanšu ministra Vilka priekšlikumu, kura mērķis ir dot vairāk naudas tām pašvaldībām, kuras ir nabagākas, lai gan Rīgai un Ventspilij ienākumu līmenis paliks iepriekšējā līmenī. Un tad, ja jūs esat īsti demokrāti... īsti sociāldemokrāti un patiesībā rūpējaties par cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tad tas ir tas pareizais risinājums (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Viens otram netraucē!”), kurš jums ir jāatbalsta, nevis jāsūdzas par kaut kādām „izvarotām” pašvaldībām. Šī situācija patiesībā ir ļoti līdzīga situācijai, kāda bija ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja jūs sakāt, ka jūs neatbalstāt likmes samazināšanu kā tādu... (Starpsaucieni. No zāles dep. J.Urbanovičs: „Par seksu nebija runa vispār!” Smiekli.) Nu tad tas nebiju es, cilvēks, kurš runāja par to, kā jūs teicāt, Urbanoviča kungs!

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli!

V.Dombrovskis. Ja esat... ja jūs pozicionējaties kā sociāldemokrāti, tad, lūdzu, izturiet līdz galam un iestājieties atpakaļ Latvijas Pašvaldību savienībā.

Es gribu pateikt lielu paldies finanšu ministram Vilkam par to, ka viņš ļoti labi īsteno sociāldemokrātijas principus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, PVN likme ietekmē siltuma tarifu, ja tie aprēķini ir pareizi. Kā es parēķināju tikko, tad tie ir apmēram 9 procenti galapatērētājam, ko šī PVN samazinātā likme ietekmē.

Taču, ja mēs paskatāmies uz šo situāciju globāli Latvijā, tad ir redzams, ka, ja runājam par Rīgu, tad Rīgā īstenībā mēs savus siltuma tarifus jau dotējam.

Un kādā veidā notiek dotēšana? Dotēšana notiek pavisam vienkāršā veidā, jo mēs, maksājot par elektroenerģiju, subsidējam jeb atbalstām stacijas TEC-1 un TEC-2. Tātad principā mēs, gribam to vai negribam, no valsts budžeta jau šobrīd dotējam siltumenerģiju Rīgā... (Pārrāvums skaņu failā)... būtu vēl lielākas problēmas ar parādu saistībām nekā Rīgā.

Ja mēs paskatāmies uz situāciju enerģētikas sektorā kopumā, tad, protams, lētākā enerģija ir tā, ko mēs neiztērējam. Un tāpēc noteikti daudz rūpīgāk mums varbūt būtu jāskatās, izvēloties prioritātes, kādā veidā attīstīt tieši tos virzienus, kā ietaupīt mūsu enerģiju, un viens no tiem, protams, ir ēku energoefektivitāte, kas, pēc aplēsēm, ietaupa apmēram 40 procentus no tās enerģijas, ko mēs patērējam.

Diemžēl šobrīd jau ir iztērēta tā nauda, kas tika atvēlēta no struktūrfondu līdzekļiem, un ir iedalīta vēl neliela... salīdzinoši maza daļa tam, lai mēs varētu uzlabot savu ēku energoefektivitāti.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es drīzāk aicinu jūs varbūt kopīgi padomāt par to, lai izveidotu valstī ilgtspējīgu... uz ilgtspējības principiem veidotu kāda veida fondu vai ko tamlīdzīgu, ar ko varētu runāt par ēku energoefektivitāti vairāk nekā viena vai divu gadu garumā, lai mēs varētu nosiltināt Rīgā vismaz kādas tūkstoš mājas, nevis visā Latvijā pāris simtu, lai visa Latvija varētu tiešām runāt par būtisku siltuma tarifu samazināšanu. Un tad tas būtu īstenībā vienīgais ejamais ceļš, kādā veidā maksāt mazāk par siltumu. Varbūt tas ir pareizais virziens, šobrīd izvēloties mūsu valsts prioritātes, kādā veidā mēs tērējam savus budžeta līdzekļus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Taču es gribu atgādināt debatētājiem, ka mēs debatējam par 34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas izteikto priekšlikumu, kurā nav neviena vārda par samazināto likmi elektroenerģijai. (Starpsaucieni no zāles.) Šis priekšlikums ir tīri redakcionāls - jūs lūdzat aizstāt likumā vārdus „nodokļa samazinātā likme” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „nodokļa samazinātā 12 procentu likme” (attiecīgā locījumā). Tā ka es tomēr lūdzu debatētājus ievērot Kārtības rulli un debatēt par konkrēto, 34., priekšlikumu. (Troksnis zālē.)

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Ņemot vērā aizsākto diskusiju, kura ir saistīta ar šo priekšlikumu un arī ar nākamajiem priekšlikumiem, ko „Saskaņas Centrs” ir iesniedzis, tiešām šiem apstākļiem ir būtiska nozīme. Kāpēc?

Nu, iedomāsimies vienkāršu situāciju! Nez kāpēc daudzi domā, ka mums ir milzīgs vidusšķiras slānis un tagad tas priekšlikums attiecībā uz samazināto PVN likmi siltumenerģijai skars tikai tos nabadzīgos, tos maznodrošinātos, daudzbērnu ģimenes un tā tālāk. Vidusšķiras mums Latvijā nav!

Tas ir viens.

Otrs. Attiecībā uz tiem jautājumiem, ko viens otrs te izteica, - par anotācijas esamību vai neesamību iepriekšējiem likumprojektiem... Bija diskusija par likumu „Par valsts pensijām”, par likumu „Par nodokļiem un nodevām”... Ziniet, jūsu attieksme arī pret šo iniciatīvu... Nu, nav anotācijas, nav aprēķina, nav kaut kāds grafiks te vienam otram piestādīts... Neder!

Es lūgtu jūs atcerēties visus tos jūsu priekšlikumus, kad jūs uzstājāt uz PVN likmes pazemināšanu. Jūs 1 procentā PVN ieraudzījāt tiešām nereālu kaut kādu labumu, ko sabiedrība iegūst. Vienā procentpunktā! Tagad mēs runājam par 7 procentpunktiem laikā, kad jau tūlīt iestāsies ziema, kad cilvēkiem būs jāmaksā par siltumenerģiju, un jūs neredzat tajā ekonomisku ieguvumu. Saprotiet, ir viena loģiska lieta, ko neviens, es domāju, nevarēs atspēkot, - ka to, cik cilvēks... cik ģimene... algu, kādu ir saņēmusi šajos mēnešos, viņa nesaņems vairāk... pieņemsim, ne vairāk, ne mazāk. Šos naudas līdzekļus viņi automātiski iztērē, samaksājot par dzīvokļa īri, par siltumenerģiju, par komunālajiem pakalpojumiem, par pārtiku... Tie cilvēki nesāks dzīvot, tā teikt, izšķērdīgāk un nesaudzīgāk attiecībā uz tiem līdzekļiem! Viņi šo naudu tērēs, un viņi strādā, lai izdzīvotu.

Tas tarifs un tā PVN likme, kura pašreiz ir, attiecībā uz cilvēkiem Latvijā, uz tiešām ļoti lielu īpatsvaru iedzīvotāju, tiešām ir nozīmīga, un šajā situācijā parlaments var parādīt savu nostāju un mugurkaulu attiecībā uz šāda lēmuma pieņemšanu, kurš tiešām, kā Olšteina kungs ir norādījis, ir reāls, efektīvs ieguvums, ko sabiedrība sajutīs uzreiz - faktiski ar nākamiem rēķiniem. Cilvēki ietaupīs! Šos līdzekļus viņi varēs izlietot daudz kam citam - arī grāmatām saviem bērniem, ko valsts nespēj nodrošināt. Jūs nesaprotat, ka, ņemot ārā vai liekot no vienas kabatas otrā, nekas jau nemainīsies. Galu galā tie līdzekļi nonāks tirgū un tiks patērēti. Jūs nevērtējat to, ka mums ir ļoti... vairākas tiešām republikas nozīmes pilsētas - Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Valmiera, Ventspils. Tā ir visa Latvija! Daži no jums dienām domā, kā optimizēt savus nodokļus, kaut ko nesamaksājot valstij. Jūs nolīgstat tam advokātus, mēģināt izšiverēt kaut kādu kombināciju, bet jautājumā par gāzi jūs neapjēdzat, ka to dedzinās atkarībā no tā, kāda būs temperatūra, nevis no tā, kāds būs tarifs, ko jūs attiecīgi piedāvājat. Es domāju, ka šajā situācijā jums ir jāatbalsta gan šis, gan nākamie mūsu priekšlikumi attiecībā uz to, ka mums ir jāspēj pieņemt tiešām valstisks lēmums - samazināt PVN likmi siltumenerģijai. Un tas nav nekāds nonsenss! Tā ir normāla parādība ļoti daudzās valstīs. Citu argumentu šajā situācijā nav. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tas veids, kādā mūsu cienījamie kolēģi no „Saskaņas Centra” atsakās runāt par šī redakcionālā grozījuma būtību, pierāda to, ka mūsu kolēģi atsakās runāt par šī jautājuma būtību vispār. Viņi nerunā par to, ka ar šo grozījumu un ar idejām, ko viņi šeit aizstāv, viņi faktiski dod priekšroku bagātiem cilvēkiem, kuri, protams, dzīvo daudz lielākās platībās un potenciāli iegūst daudz vairāk no šīs samazinātās likmes. (Starpsaucieni, smiekli zālē.)

Tomēr es gribu norādīt uz vēl vienu citu būtisku lietu. Cienījamie kolēģi no „Saskaņas Centra” jau otrajā pēc kārtas Saeimas sasaukumā vada Mājokļa jautājumu apakškomisiju, un Mājokļa jautājumu apakškomisijas uzdevums ir arī risināt komunālo maksājumu parādu jautājumus, vispirms panākot jau to, ka pārvaldnieki strādā ar parādniekiem un savlaicīgi piedzen parādus, un, otrkārt, panākot tādu situāciju, ka tie godīgie cilvēki, kuri kārtīgi maksā savus rēķinus un kuri pamatā ir vecāka gadagājuma ļaudis un pensionāri, netiek sodīti par to, ka viņu mājās dzīvo cilvēki, kas vienkārši ignorē savus siltuma rēķinus.

Ko dara „Saskaņas Centra” kolēģi, kas vada Mājokļa jautājumu apakškomisiju? Mēs jau mēnesi pēc mēneša mēģinām atrast risinājumu, taču šāda risinājuma nav. Vēl pavisam nesen mēs diskutējām par „Saskaņas Centra” kolēģu priekšlikumiem, kas faktiski paredzēja to, ka par nesamaksātajiem rēķiniem tiks sodīti tie cilvēki, kas kārtīgi maksā savus rēķinus. „Saskaņas Centra” kolēģi! Es jūs aicinu nevis raudāt krokodila asaras šeit, no tribīnes, bet patiešām strādāt komisijā ar konkrētiem priekšlikumiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā jūs visi nerunājāt par priekšlikumiem, tad es vēlreiz varu nolasīt priekšlikuma būtību, kurš ir tīri redakcionāls. Jūs iedomājaties, ka jūs varat debatēt par visu pēc kārtas - par visām pasaules bēdām, kas notiek... Es nevaru liegt jums šādu demokrātiju... Mēs turpinām debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi no koalīcijas!

Sēdes vadītāja. Nedebatējiet ar sēdes vadītāju!

B.Cilevičs. Es ļoti labi saprotu, ka jums ir nepatīkama šī diskusija, tāpēc jūs esat gatavi piekasīties pie visa kā un runāt par apakškomisijām un par visu pārējo. Gribu pievērst jūsu pieredzējušo juristu uzmanību tam faktam, ka 34.priekšlikums ir ļoti cieši saistīts ar 35., un gadījumā, ja 34. tiks noraidīts, tad pastāv liela varbūtība, ka 35. vairs nebūs balsojams. Tieši tāpēc mēs runājam gan par 34., gan par 35.priekšlikumu vienlaicīgi. Es ceru, ka tas jums ir skaidrs.

Augsti godātais Dombrovska kungs! Man ir liels prieks, ka jūs sākat interesēties par sociāldemokrātiskām idejām. (Zālē smiekli, troksnis.) Es tagad nestāstīšu jums, kas ir sociāldemokrātijas būtība. To var izlasīt. Bet gribu pievērst jūsu uzmanību vienkāršam faktam. Atšķirībā no valdības, pašvaldības kopumā un Rīgas pašvaldība tajā skaitā, godīgi pilda visas savas saistības. Un visa tā sociālā nasta, ko mūsu likumdošana uzliek tieši uz pašvaldību pleciem, tiek izpildīta. Visi pabalsti tiek izmaksāti, un pat tā pašvaldības budžeta daļa, kas aiziet šiem sociālajiem nolūkiem (No zāles dep. I.Čepāne: „„Rīgas satiksmē”?”), tika ļoti būtiski palielināta krīzes dēļ. Turpretī valdība rīkojas tieši pretēji, un, atšķirībā no valdības, Rīgas pašvaldība un citas tā sauktās bagātās pašvaldības pilnībā izpilda savas saistības arī attiecībā uz citām pašvaldībām. Jūs zināt, kas ir izlīdzināšanas fonds. Jūs zināt, cik daudz Rīga iegulda šajā izlīdzināšanas fondā, un tas vienkārši nav godīgi.

Jūs tagad tiešām raudājāt par tiem nabaga pensionāriem, ka tie turīgie cilvēki saņems vairāk. Bet ko jūs kā koalīcija piedāvājat, lai atvieglotu pensionāru dzīvi? Jūs taču nedarāt neko! Ja gribat iebilst, ka mūsu priekšlikumi ir slikti, nu tad piedāvājiet vismaz kaut ko savu!

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

B.Cilevičs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

 

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav klāt, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Vineta Poriņa... nav, Elīna Siliņa... nav, Inga Vanaga... nav, Juris Viļums... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Mēs uzsākām izskatīt likumprojektu „Pievienotās vērtības nodokļa likums” otrajā lasījumā un turpinām debates par 34.priekšlikumu.

Nākošais pieteicies debatēs deputāts Uldis Augulis. Lūdzu!

U.Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Es nebiju gatavojies nākt runāt, jo neloloju nekādas ilūzijas par to, ka šis priekšlikums tiks atbalstīts, bet, ja kāpj deputāti tribīnē un sāk skaidrot, ka tie, kas runā, nav iedziļinājušies priekšlikumos, tad nu jāteic, ka šis gan ir priekšlikums pēc būtības, nevis tikai redakcionāls grozījums. Jo, kā mēs zinām, Eiropas likumdošana pieļauj to, ka var noteikt divas pazeminātās likmes. Šobrīd mums ir viena pazeminātā likme, līdz ar to šis priekšlikums ir pēc būtības, par ko arī ir jādiskutē.

Mēs runājam par to, ka pievienotās vērtības nodokļa samazināšana uz 5 procentiem apkurei dotu labumu ne tikai trūcīgajiem, bet arī kādiem lielajiem. Piekrītu, ka varbūt tur varētu nesamazināt un kaut kādā veidā diferencēt šo nodokli, bet tādā gadījumā pievienotās vērtības nodoklim mums jāpieiet visās jomās ar diferenci, tātad arī pārtikai pārtikas veikalos, lai mēs tad kaut kādas konsekvences „savilktu kopā”. Taču šeit runa ir par tiem cilvēkiem, kas tiešām šobrīd jau vairs... uz šo brīdi nav spējīgi samaksāt par to siltumenerģiju, kuru viņi patērē. Jo, ja mēs skatāmies uz tiem pašiem pieminētajiem pensionāriem, kuri cītīgi maksā, - jā, viņi cītīgi maksā, bet šo pēdējo trīs gadu laikā, kad ir kāpušas cenas, kad ir kāpuši izdevumi, viņiem maciņā nekas vairāk nav palicis, kā tas ir bijis trīs gadus atpakaļ. Līdz ar to šī būtu tā viena iespēja, viens veids, kā arī šiem trūcīgajiem cilvēkiem palīdzēt.

Mēs runājam par to, ka pašvaldības... ka tā ir pašvaldību funkcija. Pašvaldībām mēs neiedodam tik daudz finanšu līdzekļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā tas varētu būt, argumentēdami ar to, ka ir lielās pašvaldības, kuras paņem vairāk, un mazās, trūcīgās pašvaldības. Problēma jau nav tajā, kā mēs sadalām iedzīvotāju ienākuma nodokli; problēma ir likumā „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” pēc tam, kad ir beigusies reforma. Un šīs visas nodokļu izmaiņas, kas mums ir kopumā, ir jāskata visas nodokļu politikas kontekstā.

Ja mēs skatāmies to pašu pensiju indeksāciju vai neapliekamā minimuma palielināšanu, - jā, mēs palielinām strādājošajiem, taču tajā pašā laikā aizmirstam pensionārus, kuriem arī ir tāds pats neapliekamais minimums, kuru mēs neaiztiekam. Līdz ar to mēs panākam, ka pensionāriem šo trīs gadu laikā nepalielināsies nekas maciņos, bet izdevumi gan viņiem palielinās. Līdz ar to viņi taupa uz zālēm, taupa uz pārtiku, jo viņi ir paši cītīgākie komunālo maksājumu maksātāji. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, un, ja mēs to neatbalstām, tad vajag to skatīt vismaz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā un tiešām risināt visu nodokļu kopējo politiku, lai nebūtu tā, ka mēs izraujam vienu, izraujam otru, cīnāmies ar tiem, kas šobrīd vēl var samaksāt... lai viņi maksā vairāk. Turklāt Nodokļu politikas apakškomisija, ko vada Vjačeslavs Dombrovskis, pēdējo reizi tika sanākusi 10.maijā. (No zāles: „Oooo!”) Līdz ar to - par ko mēs runājam? Mēs taču neesam diskutējuši par visiem nodokļiem.

Paldies. Un aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākošais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Sakovskis. Lūdzu!

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Ar visu cieņu es gribu pateikt, ka Čigānes kundze... mēs ar viņu strādājam kopā apakškomisijā, bet ne tikai. Mēs esam arī vienas delegācijas - Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas - locekļi, un man vienmēr ir bijis tāds priekšstats, ka Čigānes kundze ir ļoti profesionāla, viņa ļoti interesējas par visām lietām un tik tiešām ir ļoti aktīva arī mūsu apakškomisijā - Mājokļa jautājumu apakškomisijā, kuru vada „Saskaņas Centrs”. Bet es tik tiešām nevaru saprast, kāds sakars ir Mājokļa jautājumu apakškomisijai ar šo konkrēto jautājumu, kuru mēs skatām tagad. Tik tiešām! Jo, ja jūs gribat, nu, teiksim tā, pievilkt klāt to, kas attiecas uz komunālo parādu problēmām, uz to, kas notiek mūsu valstī, tad tik tiešām varu sacīt, ka mūsu apakškomisija nodarbojas vairāk nekā gadu ar to, kā atrast risinājumu parādu samazināšanai. Kā jūs atceraties, mēs vēl gadu atpakaļ - pagājušajā gadā - paši... paši deputāti kopā nolēmām, ka mēs negaidīsim nekādu atbalstu no ministrijām, bet paši izveidosim veselu paketi ar risinājumiem, kādā veidā mēs varētu samazināt šo parādu slogu un tādējādi atvieglot iedzīvotājiem dzīvi.

Ar ko mēs sastopamies? Ar jautājumu: kāpēc tik ilgi tas viss velkas? Tāpēc... tieši tāpēc, ka mūsu ministrijas mums visu laiku pretojas, tās traucē mums normāli strādāt. Uz visām mūsu iniciatīvām tās vienmēr atrod kaut kādas iebildes, ka tas nav... ka tas nav likumīgi, ka to nedrīkst, ka tā nedrīkst... Bet mēs sākām ar ko? Mēs sākām ar to, ka Civilprocesa likumā tie paši slavenie 10 procenti no bankām, kas bija... Kā jūs atceraties, tas bija sākums, kā var cīnīties ar komunālajiem parādiem. Okey! Mēs nolēmām, ka bankām mēs nevarēsim neko izdarīt, jo tur ir Konstitūcija, tur ir Satversme... nu, vairākas problēmas, tāpēc mēs nevaram neko bankām izdarīt, un tad, kad mēs sākām izstrādāt citas normas citos likumos... četros likumos mēs izstrādājām šādas normas - gan Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, gan Dzīvokļa īpašuma likumā un vēl vairākos citos likumos. Mēs to izdarījām, bet tālāk kas notiek?

Ministrijas nedod iespēju virzīties tālāk. Un ne jau tāpēc, ka komisija - mūsu apakškomisija - slikti strādā. Tieši otrādi! Mums visu laiku liek šķēršļus, un jūs to labi zināt. Un tāpēc es esmu ļoti izbrīnīs, kāpēc jūs... kāpēc jūs tagad mūsu apakškomisijai izvirzāt kaut kādas pretenzijas par to, ka mēs nerisinām. Tieši otrādi! Mēs darām visu, lai to risinātu! Bet es vēlreiz gribu atgriezties pie tā, ka nekāda sakara tagadējam jautājumam ar mūsu apakškomisijas darbību nav. Diemžēl. Un tā nebūtu laba prakse - pievilkt pie vienas problēmas pavisam citu komisiju darbību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākošais debatēs deputāts Sergejs Mirskis. Lūdzu!

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! Šodien vairākas reizes mēs te dzirdējām, ka nevar atbalstīt mūsu priekšlikumus tāpēc, ka, redziet, tad arī tiem bagātniekiem tas iznāks lētāk... tā apkure. Bet, atvainojiet mani, kur jūs redzat tos bagātniekus? Vai tad tie 300 tūkstoši, kas ir aizbraukuši no Latvijas, bija tie bagātnieki? Vai tie, kuri palika šeit, kam nebija naudas, par ko aizbraukt... vai viņi ir tie bagātnieki? Mēs šodien nevaram salīdzināt šitādas lietas.

Es visvairāk brīnos ne jau par VIENOTĪBU, bet es visvairāk brīnos par Nacionālo apvienību. Un es brīnos - kāpēc? Tāpēc, ka tieši Nacionālā apvienība vienmēr runā par to, ka viņi grib maksimāli atbalstīt savu tautu. Mēs zinām, kā viņi tagad cīnās par to, lai veicinātu Latvijā demogrāfiju. Bet, ziniet, cilvēks ir tāda būtne, kura aukstumā nevairojas, - atvainojiet mani! Un paskatieties, kāda ir dzimstība siltajās zemēs un kāda ir mūsu klimatā!

Tāpēc man liekas, ka vismaz Nacionālajai apvienībai būtu nu nopietni jāpadomā par to, tāpēc ka tas siltums vajadzīgs ne tikai krieviem; tas vajadzīgs arī latviešiem - visiem, kas dzīvo Latvijā! Un man liekas, ka tas ir jautājums, kur jums ir jāizšķiras, tāpēc ka, ja darbosieties tādā neoliberālā stilā, kā tas ir ar VIENOTĪBU, jūs tālu netiksiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, es aicinu debatēt par 34.priekšlikumu!

Nākošais debatēs deputāts Ivars Zariņš. (No zāles: „Ivar, pasaki!”, „Anekdoti!”, „Kādu salīdzinājumu!”)

I.Zariņš (SC).

Ja kolēģi tā vēlas, es varu sākt ar anekdoti, kas attiecas uz diskusiju tieši par šo grozījumu. Šī anekdote ir sekojoša. Kādā tiesas procesā cietušajam, kuram ir nolaupīts maciņš, dod vārdu tiesā, un viņš saka: „Ziniet, pēc tam, kad es noklausījos sava laupītāja advokāta runu, man vispār ir šaubas par to, vai man maz ir bijis maciņš.”

Un tas ir tas, ko es, pašlaik klausoties šo diskusiju par nepieciešamību samazināt šo nodokli un kaut kādā veidā tomēr domāt par to, lai mājsaimniecībām būtu vienkāršāk pārdzīvot šo ziemu... Nu, diskusija tiek veikta apmēram šādā stilā: tas jau viss ir lieki un vispār nav vajadzīgs.

Kolēģi! Es pirmām kārtām vērsīšos tagad pie kolēģiem no koalīcijas. Vasarā jūs draudzīgi... nu, lielā vienprātībā un draudzīgi nobalsojāt par PVN samazināšanu. Sakiet: kas bija lielākie ieguvēji no šādas samazināšanas, no šī viena... šī bezjēdzīgā 1 procenta? (Starpsaucieni.) Tātad tie paši bagātie! Kāpēc toreiz jūs to vienprātīgi pieņēmāt un nobalsojāt?

Vēl vairāk! Vēl vairāk! Jūs zinājāt, ka patiesībā šo PVN samazinājumu izmantos tirgotāji, lai ieliktu savā maciņā vairāk naudiņas. To mēs tagad arī redzam. (No zāles dep. J.Reirs: „Uzņēmēji, ja?!”) Tātad par viņiem jūs bijāt gatavi parūpēties! Tagad, kad jums ir iespēja izdarīt tiešām lietu, kura „strādās” uz patērētājiem, jūs to nedarāt. Jo šinī gadījumā... Ja mēs runājam tagad par siltumu, tad te ir divi lieli mīti, kurus vajadzētu izkliedēt. Viens - tas, kas attiecas uz cenu.

Mēs ļoti labi zinām, ka, samazinot PVN, siltuma piegādātāji nevarēs pacelt cenu, kā to izdarīja gadījumā, kad jūs pacēlāt... samazinājāt PVN tirgotājiem. Tirgotāji ar to varēja spēlēties. (No zāles dep. J.Reirs: „Pacels cenas!”) Siltuma cenas nevarēs pacelt, jo tās ir regulētās cenas un tās mainīties nevarēs.

Otrs lielais mīts, kas tiek... Nu, es atvainojos, cilvēki ir ļoti atrauti no šīs sfēras, ja var teikt, ka tādā veidā pieaugs gāzes patēriņš. Ziniet, cik daudz vajadzēs, tik daudz arī kurinās, lai to siltumu dabūtu! No tā, ka mainās PVN, gāzei siltumietilpība nemainās. Tā ka šis arī ir mīts, kurš nekādi nepiepildās.

Klausoties šīs debates, es varu piekrist Dombrovska kungam. Jā, pareizāk būtu tā, kā jūs sakāt, - ka nevajadzētu samazināt PVN, bet ka mēs varētu palīdzēt „pa tiešo” pensionāriem, mazāk turīgajiem. Bet ko jūs izdarījāt? Jūs paši nobalsojāt pret to visu! Jūs esat pieraduši šeit ļoti skaisti runāt! Tas ir tā kā šinī anekdotē... atnākt un pastāstīt, cik viss ir pareizi un sakārtoti. (Starpsaucieni.) Bet realitātē darbi ļoti atšķiras no jūsu vārdiem. Un tad... kas tad cits atliek?

Tieši tāpat arī Olšteina kungam es varu piekrist, ka vajadzētu meklēt šos ilgtermiņa risinājumus. Bet kāpēc tad jūs to nedarāt? (No zāles dep K.Olšteins: „Darām! Darām!”) Jau sen to varēja izdarīt! Gadi rit, priekšā ir kārtējā ziema. Ja jums nav šo ilgtermiņa risinājumu, tad mēs jums nākam palīgā un piedāvājam īstermiņa risinājumu, kā var palīdzēt tautai pārlaist šo ziemu.

Un šis balsojums ļoti uzskatāmi parādīs, kam tad jūs īsti kalpojat, par ko rūpējaties: vai par mijēju naudas maciņiem vai par to, kā palīdzēt savai tautai pārziemot, šo ziemu pārlaist šeit, Latvijā, nevis kaut kur citur!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS). (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nāves sodu visiem!”)

Labdien, kolēģi! Līdz šim man likās, ka tikai Repše bija no Marsa, bet tagad nu es saprotu, ka viņš tomēr neieradās viens... (Smiekli, aplausi.) Un, klausoties dažu labu runātāju, man arī ir jāsāk domāt, ka vai nu mēs dzīvojam dažādās valstīs, vai pilnīgi dažādos līmeņos, un, dzirdot vienas kolēģes teikto par to, ka, nu, ja mēs tagad visus parādniekus sūdzēsim tiesā un atņemsim viņiem tos dzīvokļus, tad nu gan visi tagad sāks maksāt un valstij šīs problēmas nebūs. Es varu pateikt no savas deviņstāvu mājas pieredzes. Pavasarī mājas iedzīvotāju parāds bija apmēram 45 tūkstoši latu. Pa vasaru, kad ir mazāki rēķini, cilvēki daļēji šo parādu tika nomaksājuši, tagad šis parāds ir nokrities līdz kādiem 28 tūkstošiem latu. Es prognozēju, ka nākošajā pavasarī tie varētu būt jau 60-70 tūkstoši latu. Un tad, kad es devos tieši pie Rīgas domes ierēdņa, kurš atbild par visām namu pārvaldēm, un uzdevu šo jautājumu, kāpēc galu galā mēs ar šiem parādniekiem necīnāmies, viņš man atbildēja ļoti vienkārši: „Bet vai jūs zināt, ka visi šie dzīvokļi, kur ir parādnieki, 99 procentos gadījumu ir ieķīlāti bankās?”

Un kāda tad ir tā mūsu likumdošana? Tiklīdz namu pārvalde vēršas tiesā pret šādu dzīvokli, uzreiz ir klāt banka, kura šo dzīvokli paņem. Dzīvokli gan tā paņem, bet parāds tik un tā paliek. Turklāt parāds paliek uz šīs pašas mājas iedzīvotāju pleciem, kuriem vairs nav arī šī dzīvokļa, ko realizēt, lai nosegtu to parādu.

Un es ļoti labi atceros arī argumentus no pozīcijas puses, kāpēc mums šīs bankas ir „svētās govis”, bet pašvaldības ir tās, kurām par to visu ir jāmaksā. Tāpēc es jums novēlu, no sirds novēlu, šajās pašvaldību vēlēšanās arī kādā pašvaldībā uzvarēt, lai jūs beidzot saprastu, kas tur notiek.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim, otro reizi.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). (No zāles dep. A.Klementjevs: „Biji kopā ar Repši? Izstāsti!”)

Vēlreiz, kolēģi! Es gribēju... es saprotu to, ka joprojām gūstu vēl lielāku pārliecību par to, ka tie procentu atvieglojumi, ko jūs piedāvājat, tiešām nekādu labumu nenesīs (No zāles dep. I.Zariņš: „Maciņa nemaz nav bijis!”), un tas, ko tikko Seržanta kungs minēja par šo deviņstāvu māju - tā jau ir tā atbilde. Ja šos jautājumus, par ko arī Čigānes kundze pirms tam te runāja... ja notiks šo parādu jautājumu sakārtošana, tad tas mājām dos normālas bilances, tas dos mājām iespēju piedalīties renovācijas pasākumos (No zāles: „Ej nu ej?!”), uzlabot energoefektivitāti un pēc tam iegūt daudz lielākus ietaupījumus par jūsu piedāvātajiem 5 procentiem. Jāskatās ir ilgtermiņā! Šis īstermiņš... nu, tiešām nekā laba tur nebūs. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jaunais cilvēk, ko tu!...”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par... Vai vēlaties komisijas vārdā vēl ko piebilst? Lūdzu!

J.Reirs. Es pāris vārdu tomēr pateikšu. Kolēģi! Tātad mēs izskatījām 34.priekšlikumu, kurš paredz redakcionālas izmaiņas (No zāles dep. I.Cvetkova: „Tās nav redakcionālas izmaiņas!”), - tātad pievienot ciparu „12” pie samazinātās likmes, bet ar nākamo priekšlikumu „Saskaņas Centrs” grib ieviest otru samazināto likmi. Tātad mums ir 12 procenti un ir 5 procenti. Komisija šo priekšlikumu izskatīja, ļoti vētraini izanalizēja, uzklausīja visus speciālistus un nolēma to neatbalstīt. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Uzvārdus!”) Lūdzu arī Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jūs ar dustu nemēģinājāt?!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 35.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 36. - deputātu Sakovska un Orlova priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātu Sakovska un Orlova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav.

J.Reirs. 39. - deputātu Sakovska un Orlova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputātu Sakovska un Orlova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 43. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par 43. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 45. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Pirmajam vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Sekojot Prezidija priekšsēdētājas lūgumam, es pieteicos debatēs tieši par priekšlikumu, kurš tieši attiecas uz mūsu priekšlikuma būtību, - par samazināto - 5 procentu - likmi.

Komisijas sēdes laikā Finanšu ministrijas pārstāve secināja, ka, ja mūsu priekšlikums tiktu pieņemts, tad fiskālais efekts būtu 40 miljoni latu.

Tas nozīmē, ka šī summa tiktu izņemta no budžeta ienākumiem. Un līdz ar to - liela nelaime: nebūs samazināts budžeta deficīts... ar visām tām sekām, kas ir patiešām katastrofa mūsu neoliberālajai valdībai.

Vienlaikus es gribu uzsvērt attiecībā uz tiem secinājumiem, kuri jau šeit skanēja no šīs tribīnes, - mēs cīnāmies šobrīd nevis par bilancēm, bet par to mazturīgo cilvēku naudu, kuru viņi lielākoties maksā tieši par apkuri. Tas - pirmkārt.

Otrkārt, par vidusslāņa interesēm. Ja tiktu samazināta siltumenerģijas maksa, tad papildu lati tiktu samaksāti nevis par gāzi, nevis par apkuri, bet par jaunām virsdrēbēm veikalos, par lieku degvielas litru mašīnai, kas ir vidusslāņa ģimeņu īpašumā. Līdz ar to būs palielinājies pieprasījums tirgū, līdz ar to jaunu stimulu saņemtu mūsu ekonomika.

Tāpēc es apšaubu šo vērtējumu, kuru sniedza Finanšu ministrija, un es pieļauju, ka tieši šis arguments bija galvenais un joprojām ir galvenais mūsu oponentiem. Galvenais šeit ir shēma, nevis konkrētu cilvēku likteņi.

Es gribu, lai jūs sadzirdētu manis teikto un atbalstītu mūsu priekšlikumu, kurš tagad ir balsojams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates par šo priekšlikumu slēdzu. Vai, Reira kungs, komisijas vārdā nevēlaties ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 47. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 52. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 53. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 54. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 55. - parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 57. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 58. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 59. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 62. - deputātu Sakovska un Orlova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V.Orlovs (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! No šī laika, ko esmu pavadījis Saeimā, es atceros tikai vienu gadu - tas bija „treknajos gados”, kad Veselības ministriju vadīja Gundars Bērziņš un kad Veselības ministrija nepieprasīja papildu finansējumu kompensējamām zālēm. Un tā katru gadu un arī šogad mēs apropriācijas veidā piešķiram atkal 8 miljonus kompensējamām zālēm, un tā ir „slimība”, kas mums atkārtojas katru gadu. Situācija zināma - trūkst finansējuma, tāpēc vienā no priekšlikumiem mēs piedāvājam neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli kompensējamās zāles.

Kompensējamās zāles - to ir ļoti vienkārši izskaidrot: ārsts izraksta pacientam zāles, un pēc tam valsts par tām samaksā. Tas nozīmē, ka, ja nebūs pievienotās vērtības nodokļa, zāles kļūs lētākas. Līdz ar to lielāks pacientu skaits varēs saņemt medikamentus nepieciešamajai ārstēšanai.

Dzirdot iepriekšējās debates, es tagad laikam... mēs sagaidīsim cilvēkus, kuri piedāvās tādus risinājumus, kādi bija vecajos laikos Spartā, - ja ir slims cilvēks, viņu vajag nogalināt un nevajag mocīties. Līdz ar to nebūs nepieciešamas kompensējamās zāles. Priekš kam? Un tas, ko piedāvāja Ozoliņa kungs komisijā? Viņš piedāvāja vispār palielināt zālēm PVN līdz 22 procentiem. Kāpēc mums jābūt vienādiem spēles noteikumiem visiem - slimiem cilvēkiem un veseliem cilvēkiem?

Cienījamie kolēģi! Jums ir vecāki, jums ir bērni, un saslimt var jebkurš. Mūsu bijušais Valsts prezidents arī saslima, un viņš uz savas ādas izjūt, kā dzīvo cilvēks, kurš ir slims un kuram ir nepieciešamas kompensējamās zāles.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo gadījumā, ja to neatbalstīs, mēs uz trešo lasījumu atkal sniegsim priekšlikumu, kuru atbalsta gan nozares speciālisti, gan arī Veselības ministrija, bet, saprotot to, ka varbūt uz trešo lasījumu vajadzētu sniegt priekšlikumu, lai likums stājas spēkā no 2014.gada, kā arī saprotot to, ka jūs neatbalstīsiet... jūs varat neatbalstīt to tikai ar vienu domu - tikai tāpēc, ka 2013.gada budžets jau ir sagatavots un jūs nevarat atrast papildu finansējumu veselības nozarei.

Aicinu atbalstīt „Saskaņas Centra” - manu un Aleksandra Sakovska - priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākošajam vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Sākšu ar to, ka PVN likmes zālēm desmit gadu laikā ir palielinājušās no nulles līdz 12 procentiem, un tās ir vienas no visaugstākajām likmēm ES valstīs. Ir bijušas deputātu un NVO neskaitāmas iniciatīvas par PVN likmes atcelšanu vai samazināšanu visām zālēm, tomēr par absolūti akūtu uzskatu vismaz valsts kompensējamo medikamentu neaplikšanu ar PVN.

Gribu uzsvērt, ka jau vairākus gadus kompensējamo zāļu budžets tiek veidots ar deficītu. 2012.gadā, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, kompensējamo zāļu izmaksas bija 82,6 miljoni latu, no kuriem valsts budžetā sākotnēji bija ieplānoti tikai 76,3 miljoni latu. Daļu - 4 miljonus latu - no trūkstošajiem līdzekļiem bija plānots iekasēt no zāļu ražotājiem proporcionāli viņu tirgus daļai Latvijā.

Šāda prakse tika ieviesta, sākot ar 2011.gadu, kad Veselības ministrija, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu un ekonomisko krīzi, bija vērsusies pie Latvijā pārstāvētajiem zāļu ražotājiem ar lūgumu līdzfinansēt kompensējamo zāļu budžetu 4 miljonu latu apmērā, kas sniegtu atbalstu hroniski slimiem cilvēkiem.

Šogad ražotāji atteicās līdzfinansēt kompensējamo medikamentu deficītu, jo kļuva skaidrs, ka valsts apzināti plāno izdevumus ar deficītu, kuru pēc tam liek segt ražotājiem. Veselības ministrija lūdza valdībai palielināt kompensējamo medikamentu budžetu, lai segtu ieplānotos ieņēmumus no ražotāju maksājumiem. Neņemot vērā faktiskos izdevumus medikamentu kompensācijai, kompensējamo medikamentu budžets 2013.gadam atkal ir plānots ar jau iepriekš zināmu deficītu - tas ir, 78,4 miljonu latu apmērā. Tas ir par 4,2 miljoniem mazāk nekā 2012.gadam prognozētie faktiskie izdevumi.

Šogad PVN daļa kompensējamo zāļu budžetā valsts izdevumos par kompensējamiem medikamentiem ir aptuveni 9 miljoni latu. Tā ir summa, kas tiek pārskaitīta no... starp valsts iestādēm, un par šādu summu mazāka ir nauda, kas reāli tiek izmantota medikamentu apmaksai. Kompensējamo zāļu aplikšana ar PVN ir neloģiska, jo tas ir valsts atbalsts veselībai... atbalsts, ko pati valsts sniedz hroniski slimiem cilvēkiem. Neapliekot kompensējamos medikamentus ar PVN, valsts samazinās finansiālo slogu tiem, kam zāļu pirkšana un lietošana ir akūti nepieciešama dzīvošanai.

Gribu pasvītrot atsevišķi vēl to faktu, ka ir tādas tendences - runāt par to, ka, ja mēs samazināsim PVN likmi, tad par to pašu summu ražotāji var paaugstināt savu peļņu. Šeit tas nav iespējams, jo farmācijā visu cenu veidošana ir ļoti stingri reglamentēta, un tur nav nekādu iespēju ne paaugstināt, ne samazināt. Visas bāzes cenas un visi, kā saka, peļņas izdevumi ir strikti reglamentēti, un te var garantēt: ja 12 procenti būs noņemti zālēm, tad tik tiešām par to summu zāles būs lētākas. Te nevar būt nekādu šaubu par to, ka cenas nemainīsies. Nu, ja mēs salīdzinām, piemēram, ar to pašu 1 procentu no PVN, ko mēs samazinājām... Nekāda efekta tautsaimniecībā nebija. Visi to var apliecināt!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē principā galvenais arguments „pret” šo priekšlikumu izskanēja no Finanšu ministrijas - ka pastāv Eiropas Savienības regula, kas neļauj tādā veidā samazināt likmi vai neaplikt medikamentus ar PVN. Es palasīju šo regulu - speciāli palasīju ļoti uzmanīgi! - un varu pateikt, ka tā regula ir traktējama. Tur nav uzspiests, tur nav pateikts simtprocentīgi, ka tā nedrīkst rīkoties.

Šajā sakarā es gribu pateikt arī to, ka nebija tā, ka mēs nebijām apsprieduši ar sabiedriskajām organizācijām mūsu priekšlikumu. Tika saņemts atbalsts no 10 sabiedriskajām organizācijām. To skaitā ir Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Pensionāru federācija, invalīdu apvienība „Apeirons”, Invalīdu tiesību aizsardzības centrs, Pacientu ombuds, Aptieku attīstības biedrība, Aptieku īpašnieku asociācija un vairākas citas.

Godātie kolēģi! Īpaši vēršos pie tiem deputātiem, kuri aizstāv demogrāfisko problēmu risināšanu, jo demogrāfija - tā ir ne tikai bērnu dzimstība, bet arī vecāku cilvēku, cilvēku ar slimībām, aizstāvēšana, arī viņu tiesības. Jo Latvija izmirst ne tikai tāpēc, ka...

Sēdes vadītāja. Sakovska kungs, piecas minūtes ir beigušās!

A.Sakovskis. Es ļoti lūdzu nedaudz... (No zāles: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A.Sakovskis. ... bet arī tāpēc, ka mūsu cilvēki izmirst, ne tikai nepiedzimst. Un arī tā ir problēma. Un es ļoti ceru uz to, ka tomēr mūsu deputāti apzināsies savu atbildību par to, ja mēs tagad nepierādīsim sabiedrībai, ka mēs tiešām esam sociāli atbildīga valsts. Nobalsosim „par” mūsu priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākošais debatēs pieteicis deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Gribētu sākt ar to frāzi, ar ko Sakovska kungs beidza, - „sociāli atbildīga valsts”.

Pirmo reizi redzu, jūtu un dzirdu to, ka sociāli atbildīga valsts atrodas nodokļu ziņā trešajā vietā... trešā zemākā nodokļu valsts Eiropas Savienībā! Tas ir ļoti interesanti!

Tās ambīcijas attiecībā uz nodokļu samazināšanu un tās ambīcijas attiecībā uz tām sociālajām programmām, ko jūs gribat iedot... Tad ir jautājums: no kurienes nauda?

Bet tagad par zālēm. Es gribu pateikt... Pirmkārt, tātad Finanšu ministrija tiešām mums teica, ka ir regulas, kas neļauj piešķirt PVN likmes atlaidi. Tas ir viens.

Otrs. Ja nav PVN, tad visneizdevīgākajā situācijā ir mūsu ražotāji - „Grindex” un „Olainpharm”. Tātad jūs ar to jau pateicāt, ka tie ir sliktie. Runājot par PVN tagad, arī zāļu ražotāji ir sliktie, jo viņi praktiski, pievienojot vērtību šeit, Latvijā... ražojot zāles, nedabūtu atpakaļ priekšnodokli, un tas sadārdzinātu tieši Latvijā ražoto medikamentu izmaksas, turklāt ļoti nozīmīgi sadārdzinātu šīs izmaksas. Tas ir vēl viens jautājums.

Trešais. Šī samazinātā PVN likme nav vienīgais palīdzības veids, ko valsts sniedz cilvēkiem, kuri ir saslimuši. Pirmām kārtām ir kompensējamie medikamenti. Atkarībā no receptes valsts apmaksā 25 procentus, 50 procentus, 75 procentus, bet dažām grupām - vispār apmaksā zāles. Kompensējamām zālēm, kuras tiek izrakstītas uz receptēm, vairumtirdzniekiem un mazumtirdzniekiem uzcenojums ir nevis 25 procenti, kā ir parastām zālēm, bet tikai 10 procenti. (No zāles dep. V.Orlovs: „Ja tu nezini sistēmu - par ko tu runā?!”) Ir cilvēki, kuri nonāk slimnīcās, par vienu dienu maksā 5 latus un saņem jebkādu zāļu apkalpošanu, kas ir nepieciešama. Līdz ar to bez šīs vienas PVN likmes ir arī ļoti daudz citu veidu, kā palīdzēt. Un visiem tiem kolēģiem, kas uzskata, ka PVN ir jāsamazina, neatrodot vietā līdzekļus budžetā, es gribu pateikt, ka viņi ir paši pirmie un galvenie cilvēki, kas iestājas par to, lai iedzīvotāji brauktu prom no valsts, pirmkārt, jau tāpēc, ka tas ir nepieciešams. Mums Baltijas līmenī ir ļoti zemas algas gan pedagogiem, gan mediķiem, gan policijā strādājošajiem (No zāles dep. D.Reiznieces-Ozolas starpsaucieni.), un no kurienes tad mēs varam paaugstināt... Jūs jau šodien, izskatot visus ar PVN saistītos priekšlikumus, esat sagrāvuši pieaugumu valsts budžetā piecus gadus uz priekšu. No kurienes var dabūt naudu šīm cilvēku kategorijām? Tātad jūs esat pirmie vainīgie pie tā, kas notiek! (No ZZS frakcijas: „Āāāā!”)

Un, Reiznieces-Ozolas kundze, jūs tikai tagad atcerējāties, ka ir apkures rēķini un siltums. Taču deviņus gadus, kamēr partija bija valdībā, jūs neatcerējāties to! Un tad varbūt pieaugumu - tos 19 miljonus vai 24 miljonus... paņemiet un norēķiniet nost tos miljonus, kad jūs bijāt valdībā! (No zāles dep. A.Elksniņš: „Ko tu te runā?!”) Un tad varbūt runāsim kopā!

Kolēģi, lūdzu noraidīt šos priekšlikumus kā budžetu graujošus un nesamērīgus priekšlikumus, jo valstij ir ļoti daudz citu palīdzības veidu, kā palīdzēt slimiem cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim, otro reizi.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Tik tiešām droši vien te nav tādu lielu speciālistu starp deputātiem, kas orientējas sfērā, kāds ir farmaceitiskais bizness. Tas ir ļoti īpatnējs un ļoti specifisks bizness! Es gribu jums apliecināt to faktu, ka, pirms es gāju uz tribīni, es pakonsultējos ar speciālistiem, kāds tam būs efekts uz budžetu. Es varu jums pateikt, ka te ir runa nevis par PVN nulles likmi, bet par neaplikšanu ar PVN vispār. Šajā gadījumā nekādu zaudējumu budžetam nav. Nav zaudējumu budžetam, un tas ir galvenais, kas izriet no mūsu priekšlikuma! Jā. Pat Finanšu ministrija nevarēja man pateikt neko pretī, kaut arī gribēja. Bet viņi apliecināja tikai vienu faktu: jā, ja būtu nulles likme, tad budžetam būtu zaudējums aptuveni 10 miljoni latu. Ja mēs vispār neapliekam, tad zaudējumu nav, un tas ir galvenais moments. Tas nozīmē, ka mūsu priekšlikums nav populistisks vai kāds cits. Tas bija izsvērts, un tas tik tiešām bija aprēķināts. Jūs varat pajautāt!

Tātad es neredzu nekādus šķēršļus tam, lai pieņemtu mūsu priekšlikumu, tāpēc ka nav nekādu negatīvu efektu saistībā ar budžetu. Un es neredzu, kāpēc mēs nevarētu pieņemt šādu priekšlikumu. Nu kādi ir iemesli? No vienas puses, zaudējumu budžetam nav, un, no otras puses, ar šādu gājienu mēs dodam pacientiem vēl iespēju samazināti maksāt par zālēm. Kāda te problēma? Kāda ir vaina, ka nevar pieņemt? Nu kāda ir vaina?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam, otro reizi.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Nu par nezinīšiem, jā... Nu esmu šokā par Jāņa Reira izteikumiem! Cienījamais Reira kungs, ja mēs tagad paņemsim izdruku no tā, ko jūs pateicāt, un iedosim speciālistiem, viņi smiesies... nu, nedēļu vismaz.

Cienījamie kolēģi! Medikamenti... Neskatoties uz to, vai tie ir kompensējami vai nav kompensējami, tiem ir pēc Ministru kabineta noteikumiem uzcenojums. Tas nav saistīts ar to, vai tie ir kompensējamie vai nekompensējamie. Un tas, ka Reira kungs teica, ka kompensējamiem it kā 10 procenti, nekompensējamiem - 25... Nu, tas ir tikai... tikai Reira kungs vienīgais zina, tikai Reira kungs... Visi pārējie, tie, kuri saistīti ar nozari, zina, ka visiem medikamentiem uzcenojums ir pēc Ministru kabineta noteikumiem.

Par ražotājiem. Piemēram, „Grindex”, „Olainpharm” tikai 5 procentus medikamentu saražo priekš iekšējā tirgus. Mēs tagad runājam par kompensējamām zālēm. Ja jūs paskatīsieties, cik kompensējamo medikamentu saražo „Grindex” un „Olainpharm”... Ja jūs atradīsiet 5 procentus, tad es cepuri noņemšu jūsu priekšā! Līdz ar to - to, ko stāstīja Reira kungs, var stāstīt tikai diletants, kurš vispār neko nesaprot šajā nozarē. (Starpsaucieni no zāles.)

Cienījamie kolēģi! Jums frakcijā VIENOTĪBA ir ministri, parunājiet vismaz ar ministru iekšienē! (Starpsaucieni no zāles.) Parunājiet ar ministru!

Komisija, kura bija kopējā, - Sociālo un darba lietu komisija... Ministre pati saka, ka viņa atbalsta šo iniciatīvu. (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi. (Starpsaucieni no zāles.)

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Jauna fizika jāsāk kaut kāda - domāt par jaunām lietām. Tātad vienā pusē noņem, otrā - neparādās, un nekas nav izmainījies, jā... Ļoti interesanti! Praktiski šie... Circenes kundzei uzdeva jautājumu: „Vai jūs tādu lietu atbalstītu?” - „Jā, atbalstītu.” - „Bet vai jūs atbalstītu, ka par šo summu samazinātos bāzes izdevumi, kas ir loģiski?” - „Nē, neatbalstu! Nē, neatbalstu!”

Lūk! Un PVN ienāk kopējā budžetā. Zāļu PVN... Jūs domājat, ka, ja jūs samazinātu šo zāļu PVN, tad tas paliktu kopējā budžetā? (Starpsaucieni no zāles.) Nē, no bāzes ņemtu nost... no bāzes ietu nost šie... Un, ja jūs, strādājot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau gadu, nezināt nodokļu virzību, nu tad vajag mācīties! Tad es apņemos veidot seminārus, veikt kaut kādus... aicināt speciālistus, lai saprot, kā veidojas budžets. Varbūt tā tiešām ir bijusi problēma, ka mēs, nu, tiešām divi vai trīs pieredzējuši cilvēki Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šajā Saeimā... (Starpsaucieni no zāles.) Nu, varbūt vajadzēja veidot seminārus. Nu, tad to arī darīsim, kolēģi!

Tātad lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - deputātu Sakovska un Orlova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni no zāles.)

J.Reirs. 63. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 64. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 79. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 80. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 84. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 85. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 86. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 87. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Bet 88. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts un, mainot numerāciju, es domāju, iekļauts... Atbalstīts, jā!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 90. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 91. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 94. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 95. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 98. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 103. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 105. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 106. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 108. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 109. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 110. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 111. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 112. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 113. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 114. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 115. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 116. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 117. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 118. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 119. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 120. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 121. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 122. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 123. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 124. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 125. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 126. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 127. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 128. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 129. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 130. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 131. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 132. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 133. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 134. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 135. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 136. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 137. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 138. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 139. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 140. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 141. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 142. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 143. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 144. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 145. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 146. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 147. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 148. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 149. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 150. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 151. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 152. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamais Prezidij! Reira kungam bija ļoti laba ideja - sarīkot semināru, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saprastu mūsu priekšlikuma būtību. Es domāju, ka mēs varam vienoties. Mēs aicināsim speciālistus, kuriem jūs varēsiet uzdot jautājumus un pārliecināties par to, ka mūsu priekšlikums pilnīgi atbilst valsts interesēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai jūs prasāt balsojumu par 151.priekšlikumu?

Lūdzu, Reira kungs, turpiniet! Pēdējais priekšlikums.

J.Reirs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 152.priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Pievienotās vērtības nodokļa likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 29, atturas - 9. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. 15.novembris, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē ir izskatījusi un tālākai virzībai atbalstījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Tā kā likumam ir sava specifiska priekšvēsture un konteksts, kādā tas būtu skatāms, es kā likumprojekta ziņotājs mēģināšu to izklāstīt.

Atbilstoši tam, ka 23.oktobrī tika panākta valdību veidojošo 11.Saeimas frakciju un neatkarīgo deputātu vienošanās par demogrāfijas atbalsta apjomu 2013.gada budžetā, un atbilstoši parakstītajam vienošanās protokolam par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem, kurš tika nostiprināts ar Ministru prezidenta rīkojumu, tiek plānoti šādi - bet ne tikai! - pasākumi ģimeņu ar bērniem atbalstam.

Bērna kopšanas pabalsta palielināšana: no 2013.gada 1.janvāra no pašreizējiem 50 latiem uz 100 latiem paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru sociāli neapdrošinātām personām laika posmā no bērna dzimšanas līdz gada vecumam; no 2013.gada 1.janvāra no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru, ja bērni ir vecumā no gada līdz pusotram gadam. Ir arī paredzēts saglabāt 2013.gadā bērna kopšanas pabalstu, ja bērni ir vecumā no pusotra līdz diviem gadiem, 30 latu apjomā mēnesī. Šā pasākuma īstenošanai Labklājības ministrija ir izstrādājusi un plāno steidzamības kārtā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1609 - „Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu un piemaksu piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību”. Šiem noteikumiem būtu jāstājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Savukārt vecāku pabalsta minimuma paaugstināšana, kas saistīta ar iepriekš minēto pasākumu un ir šodien izskatāmā likumprojekta grozījumu būtība, paredz no 2013.gada 1.janvāra paaugstināt sociāli apdrošināto vecāku pabalstu līdzšinējo minimālo apmēru no 63 latiem uz 100 latiem mēnesī, kā arī noteikt tiesisko regulējumu valsts pamatbudžeta līdzekļu pārskaitīšanai invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā vecāku pabalstu izmaksai paaugstinātajā minimālajā apmērā. Realizējot šo koalīcijas partneru scenāriju, bērnu vecāki no nākamā gada iegūs jaunu minimālā atbalsta shēmu bērniem līdz divu gadu vecumam, kas paredz vienādu minimālā atbalsta apjomu gan sociāli apdrošinātiem vecākiem, gan arī vecākiem, kuri nav veikuši sociālās iemaksas: 100 latu mēnesī - līdz pusotra gada vecumam un 30 latu mēnesī - no pusotra līdz divu gadu vecumam. Ja bērna kopšanas pabalsta palielināšanai paredzētais finanšu apjoms 2013.gadā ir 8 miljoni latu, tad vecāku pabalsta minimālā līmeņa palielināšana finansiāli ir krietni mazietilpīgāka, un tai ir nepieciešami 260 tūkstoši latu 2013.gada budžetā, jo tādu personu, kuru apdrošināšanas iemaksas nesegtu jauno minimālo apjomu, nav daudz.

Iepriekš minētie pasākumi ir iekļauti likumprojektā „Par valsts budžetu 2013.gadam” un likumprojektā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam”.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka likumprojekts ir saistīts ar budžeta veidošanas procesu, aicinu to noteikt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

A.Ašeradens. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris... Laiku, līdz cikiem var iesniegt priekšlikumus, komisija nav noteikusi.

Savukārt likumprojekts tiks skatīts Saeimā 15.novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris... 7.novembris, izskatīšana - 15.novembrī.

A.Ašeradens. Jā, 7.novembris. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Jā, 7.novembris. Es automātiski atkārtoju, ko teica referents. Tātad 7.novembris, bet izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”, to atbalstīja un lūdz likumprojektu noteikt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

I.Druviete. Priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” gaidīsim līdz šī gada 5.novembrim. Izskatīšana Saeimas sēdē - šī gada 8.novembrī. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.novembris, izskatīšana - Saeimas 8.novembra sēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par apropriācijas pārdali 568 004 latu apmērā no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas „Studējošo un studiju kreditēšana” uz 62. resora „Mērķdotācijas pašvaldībām” budžeta programmu „Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu... šo lēmuma projektu, uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus un nolēma atbalstīt apropriācijas pārdali.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.170/Lp11) trešajam lasījumam”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 6.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.170/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 6.novembrim pagarināts. Paldies!

Atkal atgriežamies pie likumprojektu izskatīšanas.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC). (No zāles: „Kur jūs bijāt?”)

Paldies par iespēju prezentēt likumprojektu. Komisija to atbalstīja.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums. Dokumenta numurs 1246.

Likumprojekta būtība - saskaņot direktīvas, kuras pieņemtas, un izpildīt Publisko aģentūru likuma pārejas noteikumus. Likumu iesniedza... likumu prezentēja cilvēks, kurš strādā Valsts ieņēmumu dienestā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Klementjevs. Paldies par atbalstu. Ceru, ka par šo likumprojektu arī būs daudz priekšlikumu, tāpat kā par PVN... Ļoti svarīgs likumprojekts, kuru mēs ļoti ilgi gaidījām!

9.novembris - tas ir galvenais termiņš, līdz kuram Sociālo un darba lietu komisija gaidīs jūsu priekšlikumus. (No zāles: „Šajā gadā?”)

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.novembris. Paldies.

Un pēdējā sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.390/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

 

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ņēma vērā to apstākli, ka mēs pagājušajā nedēļā esam izslēguši no budžeta likumprojektu paketes - pēc Juridiskās komisijas pamatota lūguma! - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Budžeta likumprojektu paketē bija vēl divi saistītie likumprojekti. Viens no tiem bija likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” un otrs - „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”. Arī šos likumprojektus ir nepieciešams izslēgt no budžeta likumprojektu paketes un mainīt arī atbildīgo komisiju.

Tātad mēs esam sagatavojuši lēmuma projektu: „Izslēgt likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.390/Lp11) no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.390/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts no budžeta likumprojektu paketes izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.390/Lp11)”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Esam sagatavojuši lēmuma projektu par to, lai iepriekš minētajam likumprojektam par atbildīgo komisiju noteiktu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Balsojām, atbalstījām. Lūdzam arī jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.390/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā komisija par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.391/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija sagatavoja attiecīgo lēmuma projektu, atbalstīja to un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.391/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no budžeta paketes izslēgts. Paldies.

Nākamais un arī pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.391/Lp11)”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Arī šim likumprojektam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz noteikt par atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.391/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā komisija par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām pēc piecām minūtēm jūs uz sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 15.00 komisijas telpās. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Bet par semināru?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos atgādināt, ka šodien pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Tātad bija iesniegti pieci jautājumi ekonomikas ministram, uz kuriem bija saņemtas rakstveida atbildes, kas deputātus neapmierina, tāpēc pulksten 17.00 būs iespēja uzdot papildjautājumus.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav, Vineta Poriņa... nav, Kārlis Seržants... ir klāt, Elīna Siliņa... nav, Dāvis Stalts... nav, Inga Vanaga... nav, Juris Viļums... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 1.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 10.  sēde
2012. gada 1. novembrī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 431/Lp11)
(Dok. Nr. 1379, 1379A)
   
Priekšlikumi - dep. A.Ašeradens (par)
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. I.Čepāne
   
Par likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 432/Lp11)
(Dok. Nr. 1380, 1380A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Klementjevs (par)
  - dep. J.Ādamsons
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 433/Lp11)
(Dok. Nr. 1386, 1386A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” (Nr. 434/Lp11)
(Dok. Nr. 1387, 1387A)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (Nr. 435/Lp11)
(Dok. Nr. 1391, 1391A)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” (Nr. 436/Lp11)
(Dok. Nr. 1392, 1392A, 1392B)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 438/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1394, 1394A)
   
Priekšlikumi - dep. D.Reizniece-Ozola (par)
  - dep. V.Dombrovskis (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 439/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1395, 1395A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Līdaka (par)
  - dep. J.Ozoliņš (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 440/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1396, 1396A)
   
Priekšlikumi - dep. J.Tutins (par)
  - dep. A.Ašeradens (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (Nr. 441/Lp11)
(Dok. Nr. 1414, 1414A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” (Nr. 442/Lp11)
(Dok. Nr. 1417, 1417A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 443/Lp11)
(Dok. Nr. 1423, 1423A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 445/Lp11)
(Dok. Nr. 1433)
   
Priekšlikums - dep. V.Zatlers (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 446/Lp11)
(Dok. Nr. 1436, 1424A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jurim Viļumam no šā gada 29. oktobra līdz 1. novembrim
(Dok. Nr. 1420)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 31. oktobrī un 1. novembrī
(Dok. Nr. 1421)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Vinetai Poriņai šā gada 1. novembrī
(Dok. Nr. 1422)
   
Lēmuma projekts „Par Elitas Grigorovičas atbrīvošanu no Dobeles rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 305/Lm11)
(Dok. Nr. 1429)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Marinas Dombrovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 306/Lm11)
(Dok. Nr. 1430)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Par Līgumu par Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu starp Igaunijas Republiku, Somijas Republiku, Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti” (Nr. 352/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1180B)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses” (Nr. 335/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1412)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (Nr. 300/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1413)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 329/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1385)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 51/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1406)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (Nr. 191/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1415)
   
Ziņo - dep. D.Stalts
   
Paziņojumi
  - dep. V.Orlovs
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Druviete
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 404/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1285, 1381)
   
Ziņo - dep. G.Rusiņš
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr. 403/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1284, 1383)
   
Ziņo - dep. K.Krēsliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 416/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1332, 1384)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 168/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1390)
   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 360/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1397)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 302/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1398)
   
Ziņo - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 365/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1399)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Iekšējā audita likums” (Nr. 326/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1400)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 303/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1401)
   
Ziņo - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 348/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1403)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 402/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1283, 1404)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 220/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1405)
   
Ziņo - dep. A.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 325/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1407)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Debates - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 167/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1408)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu” (Nr. 320/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1114, 1409)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”” (Nr. 364/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1235, 1410)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1972. gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”” (Nr. 316/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1411)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Pievienotās vērtības nodokļa likums” (Nr. 347/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1416)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. A.Klementjevs
  - dep. V.Valainis
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. K.Olšteins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. L.Čigāne
  - dep. B.Cilevičs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. U.Augulis
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. S.Mirskis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. K.Seržants
  - dep. V.Valainis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. V.Orlovs
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. J.Reirs
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. V.Orlovs
  - dep. J.Reirs
  - dep. V.Orlovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 437/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1393, 1434)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 445/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1433, 1441)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 303/Lm11)
(Dok. Nr. 1402)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Nr. 170/Lp11) trešajam lasījumam” (Nr. 304/Lm11)
(Dok. Nr. 1428)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 369/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1246, 1388)
   
Ziņo - dep. A.Klementjevs
   
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 390/Lp11) izslēgšanu no 2013. gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 307/Lm11)
(Dok. Nr. 1437)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 390/Lp11) (Nr. 308/Lm11)
(Dok. Nr. 1438)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 391/Lp11) izslēgšanu no 2013. gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 309/Lm11)
(Dok. Nr. 1439)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 391/Lp11) (Nr. 310/Lm11)
(Dok. Nr. 1440)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Paziņojumi
  - dep. I.Bišofa
  - dep. J.Reirs
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 01.11.2012 09:13:31 bal001
Par - 38, pret - 40, atturas - 9. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (431/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 01.11.2012 09:20:27 bal002
Par - 85, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (432/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 01.11.2012 09:28:57 bal003
Par - 44, pret - 41, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (438/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 01.11.2012 09:34:25 bal004
Par - 42, pret - 37, atturas - 12. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (439/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 01.11.2012 09:45:29 bal005
Par - 44, pret - 44, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (440/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 01.11.2012 09:54:43 bal006
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Elitas Grigorovičas atbrīvošanu no Dobeles rajona tiesas tiesneša amata (305/Lm11)

Datums: 01.11.2012 09:55:39 bal007
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Marinas Dombrovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (306/Lm11)

Datums: 01.11.2012 09:56:55 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu starp Igaunijas Republiku, Somijas Republiku, Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti (352/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.11.2012 09:57:53 bal009
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses (335/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 09:58:48 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (300/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 09:59:25 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (329/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:05:56 bal012
Par - 51, pret - 21, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:06:25 bal013
Par - 51, pret - 21, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:08:32 bal014
Par - 47, pret - 25, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:08:57 bal015
Par - 49, pret - 27, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:09:41 bal016
Par - 50, pret - 25, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:10:04 bal017
Par - 55, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:11:40 bal018
Par - 52, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:13:27 bal019
Par - 57, pret - 1, atturas - 25. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:14:52 bal020
Par - 53, pret - 0, atturas - 31. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:19:04 bal021
Par - 58, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 10:29:35 bal022
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (191/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:02:21 bal023
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (404/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:03:54 bal024
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (403/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:05:06 bal025
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (416/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:09:01 bal026
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (168/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:10:34 bal027
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (360/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:12:43 bal028
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (302/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:14:41 bal029
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (365/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:16:40 bal030
Par - 33, pret - 46, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Iekšējā audita likums (326/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:17:25 bal031
Par - 59, pret - 0, atturas - 28. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Iekšējā audita likums (326/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:21:43 bal032
Par - 59, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (303/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:24:46 bal033
Par - 61, pret - 0, atturas - 30. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (303/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:26:28 bal034
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (348/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:27:48 bal035
Par - 52, pret - 30, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:31:18 bal036
Par - 59, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (220/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:36:21 bal037
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (325/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:42:11 bal038
Par - 61, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (167/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:45:41 bal039
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu (320/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:47:02 bal040
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)” (364/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 11:48:17 bal041
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu” (316/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 13:46:33 bal042
Par - 42, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 13:46:59 bal043
Par - 43, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 13:47:27 bal044
Par - 43, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 13:47:57 bal045
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 13:48:20 bal046
Par - 42, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 13:48:57 bal047
Par - 41, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 13:51:46 bal048
Par - 41, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 14:10:47 bal049
Par - 41, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 14:15:42 bal050
Par - 37, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.115. Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 14:20:04 bal051
Par - 51, pret - 29, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Pievienotās vērtības nodokļa likums (347/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.11.2012 14:24:38 bal052
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (437/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 14:24:58 bal053
Par - 82, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (437/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 14:26:29 bal054
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (445/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 14:26:48 bal055
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (445/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 14:28:30 bal056
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (303/Lm11)

Datums: 01.11.2012 14:29:10 bal057
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Nr.170/Lp11) trešajam lasījumam (304/Lm11)

Datums: 01.11.2012 14:30:18 bal058
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (369/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.11.2012 14:32:06 bal059
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.390/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (307/Lm11)

Datums: 01.11.2012 14:32:50 bal060
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.390/Lp11) (308/Lm11)

Datums: 01.11.2012 14:33:38 bal061
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.391/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (309/Lm11)

Datums: 01.11.2012 14:34:22 bal062
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.391/Lp11) (310/Lm11)




Frakciju viedokļi
2012.gada 1.novembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V.Dombrovskis (RP).

 

Labdien! Šodien mums Saeimā bija ļoti interesanta diena, ļoti karstas diskusijas. Es gribētu pievērst uzmanību galvenajai diskusijai, kura bija izvērsusies.

Opozīcija, gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan „Saskaņas Centrs”, bija diezgan solidāri iesniegusi grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, ierosinot samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi apkurei un pamatojot šos grozījumus ar to, ka pēdējā laikā diezgan būtiski ir pieaugusi gāzes cena, taču koalīcija diemžēl šādus grozījumus atbalstīt nevarēja, vismaz ne tādā redakcijā, kādā tie bija iesniegti.

Es izstāstīšu – kāpēc.

No vienas puses, ir diezgan skaidrs: jā, gāzes cena ir būtiski pieaugusi, un tas samazināja visu Latvijas iedzīvotāju pirktspēju. Bet apskatīsim kādus divus hipotētiskos iedzīvotājus! Viens iedzīvotājs būtu vientuļš pensionārs, kurš viens (vai viena) dzīvo vienā dzīvoklī un kura (vai kuras) pirktspēja ir diezgan būtiski samazinājusies, jo tagad rēķini par apkuri ziemā būs krietni lielāki. Savukārt otrs hipotētiskais iedzīvotājs varētu būt kādas lielas pašvaldības vadītājs, kurš varētu arī ieņemt amatu kādā lielas ostas valdē, kopumā par to visu saņemot diezgan lielu atalgojumu. Un, protams, šis gāzes cenas pieaugums un lielāki rēķini par apkuri skars gan šo vientuļo pensionāru, gan šo pašvaldības vadītāju.

Es domāju: mēs visi varam piekrist tam, ka mums vajadzētu palīdzēt grūtībās nonākušam pensionāram vai pensionāriem, citiem vārdiem, tiem cilvēkiem, kuru ienākumu līmenis ir ļoti zems, – pensionāriem, trūcīgiem cilvēkiem, maznodrošinātām personām. Bet varbūt sabiedrības mērķis nav gluži tas – palīdzēt tiem, kuri tomēr ir spējīgi samaksāt tos rēķinus par apkuri, tas ir, cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem, pašvaldību vadītājiem, kuri savieno savu amatu arī ar labi apmaksātiem amatiem pašvaldību uzņēmumos, un tā tālāk. No tā diezgan skaidri izriet: ja mēs samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi šādi, kā to piedāvā opozīcija, tad mēs palīdzētu gan tiem cilvēkiem, kuriem objektīvi vajadzētu palīdzēt, gan arī tomēr tiem cilvēkiem, kuriem palīdzību nav iespējams pamatot ne no taisnīguma viedokļa, ne no ekonomikas efektivitātes viedokļa. Citiem vārdiem – nekādi nav iespējams pamatot. Tāpēc mēs aicinājām opozīciju iesniegt labāk izstrādātus priekšlikumus, kuru mērķis būtu tieši fokusēt palīdzību uz tiem cilvēkiem, kuriem šī palīdzība ir nepieciešama, un neizšķērdēt valsts resursus, jo to resursu mums diemžēl nav tik daudz.

Mēs esam gatavi konstruktīvi diskutēt par priekšlikumiem, kuru mērķis ir izvērtēt sociālo pabalstu – gan valsts, gan arī, protams, pašvaldību sociālo pabalstu – atbilstību minimālajam iztikas līmenim. Tādu diskusiju mēs vienmēr esam gatavi uzsākt, un es domāju, ka mēs tam pievērsīsimies, un principā pie tā strādā arī Labklājības ministrija (mans kolēģis Arvils Ašeradens drīz par to droši vien runās), un mēs ar lielu nepacietību gaidīsim šos priekšlikumus – konstruktīvākus, detalizētākus un, ja tas būtu iespējams, arī ar attiecīgu, labi sagatavotu anotāciju.

Tātad gaidām priekšlikumus no opozīcijas!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vjačeslavam Dombrovskim no Reformu partijas frakcijas.

Nākamā runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien! Šodien komisijām tika nodoti likumprojekti „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Pie šiem grozījumiem deputātu darba grupa ir strādājusi jau no janvāra, un tie paredz pasākumus, kas samazinātu pārmērīgu alkohola lietošanu. Diemžēl jāatzīst, ka alkohola pieejamība jauniešiem mūsu valstī nav problēma. Statistika liecina, ka nepilngadīgo noziegumi pārsvarā tiek izdarīti alkohola reibumā. Grozījumi paredz, ka personas vecumā no 18 līdz 25 gadiem alkoholu varēs iegādāties, ja tiks uzrādīti identifikācijas dokumenti.

Šodien komisijai nodotais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” ir saistīts ar iepriekš minētajiem likumprojektiem. Tā, piemēram, tas paredz sankcijas īpašniekiem, kuru īpašumā tiek nelikumīgi tirgots alkohols.

Komisijās deputātiem būs iespējas par šiem jautājumiem uzklausīt ekspertus un turpināt debates.

Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Šie grozījumi attiecas uz lēmumu pārsūdzēšanu administratīvā procesa ietvaros, uz procesuālajiem termiņiem un uz piespiedu naudas apmēru tiesvedības stadijā. Grozījumu mērķis ir efektivizēt tiesu darbu, lai procesa dalībnieki būtu ieinteresēti sadarboties ar tiesu un nepamatoti nekavētu lietas izskatīšanu.

Opozīcijas pārstāvji šodien nāca klajā ar tautai tīkamiem priekšlikumiem – samazināt pievienotās vērtības nodokli apkurei un indeksēt pensijas jau no 2013.gada. Jāatzīst, ka Nacionālā apvienība kā prioritārus pasākumus uzskata sociālās nevienlīdzības un reģionu labklājības līmeņa izlīdzināšanu, paredzot tam konkrētus pasākumus – turpmāk padarīt mājokļus energoefektīvus, izveidot darba grupu un ar nozaru ekspertiem atrast instrumentus šī mērķa reālai īstenošanai.

Šajā nedēļā Nacionālā apvienība ir nosaukusi kandidātu Rīgas mēra amatam, un tā ir augstas raudzes profesionāle tiesību jautājumos, spēcīga, pieredzes bagāta personība – Baiba Broka.

Šodien ir 1.novembris – aizsākas Latvijai vissvinīgākais mēnesis. Es aicinu, sagaidot Lāčplēša dienu un mūsu valsts dzimšanas dienu, piespraust pie apģērba sarkanbaltsarkanās lentītes, pielikt pie mašīnām Latvijas karogus, vienoties 18.novembrī lāpu gājienā. Lai mums visiem gaišs un svētku sajūtas pilns novembris!

Vadītāja. Paldies Inesei Laizānei no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

„Frakciju viedokļos” nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

 

Labdien, klausītāji! Kā mans kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis jau minēja, viskarstākās debates šodien izvērsās par opozīcijas – gan Zaļo un Zemnieku savienības, gan „Saskaņas Centra” – priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli apkurei no 12 uz 5 procentiem. Asas diskusijas un viedokļu paušana par šo jautājumu šodien notika ne tikai Sēžu zālē, bet arī pie Saeimas nama, kur pulcējās arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji un ļoti skaidri pauda savu viedokli par šo jautājumu, uzsverot, cik svarīgi tieši šosezon jau nākt klajā ar konkrētiem risinājumiem, lai atvieglotu iedzīvotājiem smago komunālo maksājumu slogu. Diemžēl koalīcija savu attieksmi parādīja viennozīmīgi gan Sēžu zālē ar savām debatēm un argumentiem, gan arī faktā, ka ne tikvien neizgāja pie piketētājiem, bet meklēja Saeimas nama blakusdurvis, lai nemanīti iekļūtu Saeimas ēkā un izkļūtu no tās.

Kādi bija šodien argumenti, kurus mēs dzirdējām no deputātiem, runājot „pret” opozīcijas iesniegtajiem likumprojektiem, un kurus mēs esam dzirdējuši arī jau iepriekš no valdības pārstāvjiem? Viņi runāja par atbalstu mazāk turīgajiem, bet realitāte ir tāda, ka šis atbalsts mazāk turīgajiem ir tikai vārdos, nevis darbos. Mēs ļoti labi atceramies, cik vieglu roku pagājušajā gadā PVN tika samazināts visām precēm. Ne tikai ekonomisti, bet arī paši iedzīvotāji ļoti skaidri saprot, ka šis 1 procents visām precēm faktiski nozīmē, ka vislielākie ieguvēji ir luksuspreču iegādātāji. Respektīvi, nopērkot dārgu mašīnu un samaksājot nodokļos vien jau 200 tūkstošus latu, protams, uz PVN rēķina ietaupa gana lielu summu. Gan ekonomikas ministrs, gan arī šodien koalīcijas kolēģi runāja gan par ilgtermiņa pasākumiem, kas ir jāveic, lai ietaupītu uz siltuma maksājumiem, gan par biomasas stacijām un energoefektivitātes programmām, bet viņi diemžēl aizmirst, ka situācija jau šobrīd ir kritiska: iedzīvotāju parādi par apkuri ir sasnieguši gandrīz 24 miljonus jau pirms šīs sezonas, un katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir apkures parāds. Un, ņemot vērā to fonu, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs dzīvo tuvu nabadzības slieksnim un katru mēnesi pieaug to ģimeņu skaits, kuras tiek izliktas no dzīvokļa komunālo maksājumu parādu dēļ, nav iespējams atlikt šī jautājuma risināšanu uz ilgāku laiku.

Ir pētījumi, kuri parāda, ka šoziem komunālo pakalpojumu rēķini līdz ar augstākiem siltumenerģijas tarifiem sasniegs rekordaugstus līmeņus. Un ģimenes jau tā taupa uz ēdienu! Jautājums – uz ko vēl var ietaupīt?

Šie paši pētījumi parāda, ka izdevumu struktūras dēļ tieši mazāk turīgie iedzīvotāji, daudzbērnu ģimenes un pensionāri būs tie, kuri cietīs visvairāk.

Jautājums ir, ka valdība un arī, kā šodien mēs redzējām, deputāti atkal pieņem visvienkāršāko lēmumu – šo maksājumu slogu atstāt pašu iedzīvotāju ziņā un labākajā gadījumā uzvelt to pašvaldību pleciem. Es vēlos arī atgādināt: nākamā gada budžetā ir paredzēts, ka pašvaldībām vairs nebūs finansējuma garantētā minimālā ienākuma pabalstam, nebūs arī finansējuma mājokļu pabalstam. Jautājums – uz kā rēķina pašvaldības varēs atbalstīt šos iedzīvotājus, kuru parādu apjoms joprojām strauji augs?

Es vēlos atgādināt, ka šis piedāvātais priekšlikums – samazināt pievienotās vērtības nodokli no 12 procentiem uz 5 procentiem – nav nekas jauns. Tas faktiski ir pirmskrīzes perioda pievienotās vērtības nodoklis. Mēs labi atceramies, ka 2009.gadā par siltumapgādi bija jāmaksā vien 5 procenti! Tad sekoja vairākas konsolidācijas, pievienotās vērtības nodokli palielināja līdz 10 procentiem, pēc tam līdz 12 procentiem, dabasgāzei vēl pievienoja arī akcīzes nodokli, un tā rezultāts: šobrīd, ja mēs salīdzinām gāzes iegādes un apkures iegādes cenas 2009.gadā un šajā gadā, tad varam redzēt, ka tās izmaksas ir pieaugušas par 80 procentiem. Un to visu diemžēl lielā mērā šobrīd valdība atstāj pašu iedzīvotāju ziņā, kam tas pilnā apmērā ir jāsedz!

Ir daudz ģimeņu, kas tieši pirms apkures sezonas sākšanās pieņem svarīgu lēmumu – palikt Latvijā vai atstāt valsti, un tas ir viens no argumentiem, ko mēs šodien izmantojām: mēs gribējām, lai ieklausās valdības pārstāvji, kuri šobrīd ļoti skaļi pauž dažādus plānus. Laikrakstu pirmajās lappusēs mēs varam lasīt par dažādām reemigrācijas politikām, ko arī ekonomikas ministrs no savas puses piedāvā. Jautājums – cik tas maksā? Vai tiešām nav izdevīgāk šobrīd ietaupīt uz apkures izmaksām no iedzīvotāju puses, varbūt neieņemt tik daudz naudas budžetā, kā ir plānots, bet vēlāk netērēt ārvalstu konsultantiem par dārgu reemigrācijas plānu izstrādi?

Paldies.

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man īpašs prieks par šodienas ražīgo darbu. Tika izskatīti daudzi likumprojekti, to skaitā virkne likumprojektu, kuru izstrādē biju personīgi iesaistīts.

Šeit es gribu pieminēt tos likumprojektus, par kuriem jau runāja kolēģe no Nacionālās apvienības, – likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un Saeimā iesniegto likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Pēc gada darba Saeimas darba grupai ir izdevies iesniegt pietiekami, manuprāt, radikālu likumdošanas paketi, kas turpmāk, ja šie likumprojekti sekmīgi virzīsies Saeimā uz priekšu, ļautu samazināt jauniešu alkoholismu. Kā no publiskām debatēm ir zināms, jauniešu alkoholisma līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, un īpaši nepatīkama šī situācija ir tad, ja mēs uz to skatāmies mūsu demogrāfijas kontekstā. Un es gribu īpaši pieminēt faktu, ka praktiski visās pozīcijās alkohola patēriņā jaunas meitenes jeb jaunietes šobrīd apsteidz puišus. Tas ir viens pārdomu vērts fakts.

Protams, Saeima ir saņēmusi daudzus un dažādus likumprojektus, ko varētu pieminēt un kas radioklausītājiem varētu būt interesanti, un viens no tādiem ir likumprojekts „Grozījumi Medību likumā”. Parasti šis likums izraisa milzīgas debates, jo... Un šeit arī būs jauni noteikumi, kas paredz ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanā un precizē medību tiesības. Kā zinām, šobrīd sabiedrībā notiek milzīgas debates par to.

No citiem, kopumā 50, liekas, likumprojektiem, ko Saeima šodien izskatīja, es gribu pieminēt opozīcijas deputātu virzīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kas paredzēja pensiju indeksāciju mazajām pensijām, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

Diemžēl, pārstāvot valdību, Labklājības ministriju un sociālo budžetu, nevarējām šodien atbalstīt šo priekšlikumu. Nevarējām gluži vienkārši tāpēc, ka krīzes gados sociālais budžets ir iztērējis visas savas rezerves, un nākamgad sociālais budžets strādās ar 57 miljonu deficītu. Un vēl palielināt šo deficītu par 27 miljoniem – tas praktiski ir neiespējami.

Taču pilnīgi noteikti varu teikt, ka pensiju indeksācija atsāksies no 2014.gada, un, ja nākamgad sekmēsies nodokļu iekasēšana un uzlabosies nodokļu iekasēšana no „ēnu” algas, un palielināsies sociālās iemaksas, un, ja vien tas būs iespējams, lai sociālais budžets strādātu ar neitrālu rezultātu, Labklājības ministrija pati virzīs uz priekšu jautājumu par pensiju iespējamo indeksāciju. Tā ka skatīsimies, kā veicas ar sociālo iemaksu attīstību.

Jāsaka, divi likumprojekti izraisīja... aizņēma milzīgu Saeimas laiku.

Viens, ko es gribu pieminēt un par ko kolēģi nerunāja, ir likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Es domāju, ka šie 103 priekšlikumi, ko Saeima šodien apstiprināja, ievērojami uzlabos administratīvo tiesvedību. Tika ieviestas jaunas normas, kas atļauj saīsināt procesuālos termiņus (tie ir „hroniska slimība” Latvijas tiesu sistēmā!), atļauj rakstveida procedūras ieviešanu tiesvedībā, kā arī paaugstina tiesāšanās dalībnieku atbildību par neattaisnotiem tiesas sēžu kavējumiem un par pieprasītās informācijas neattaisnotu neiesniegšanu.

Protams, otrs likumprojekts, kas izraisīja milzīgas debates, bija „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, un iesniegtie priekšlikumi bija par PVN samazināšanu siltumam un zālēm.

Kopumā paužot gan VIENOTĪBAS, gan Labklājības ministrijas pozīciju, es gribu teikt, ka mēs neatbalstām šādu vispārēju pieeju, taču piekrītam tam, ka ir nepieciešams sniegt mērķtiecīgu atbalstu tieši personām ar nelieliem ienākumiem. Un kopumā valstij ir jāstrādā pie ienākumu izlīdzināšanas shēmas, jo šobrīd mēs redzam, ka tieši ienākumu nevienlīdzība ir viens no lielākajiem draudiem līdzsvarotai valsts attīstībai nākotnē.

Un pašās beigās es gribu pateikt kādu labu ziņu.

Šodien Saeima apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Tas ietilpst tā sauktajā demogrāfijas paketē un paredz vecāku pabalsta minimuma paaugstināšanu, un tas iet kopā ar bērna kopšanas pabalsta palielināšanu. Kopumā, ja šīs izmaiņas tiks akceptētas, tad bērnu vecāki no nākamā gada iegūs jaunu minimālā atbalsta shēmu. Bērniem līdz divu gadu vecumam tā paredzēs vienādu minimālo atbalsta apjomu... gan sociāli apdrošinātiem vecākiem, gan vecākiem, kuri nav veikuši sociālās iemaksas, – tie būs 100 lati mēnesī līdz bērna pusotra gada vecumam. Un arī turpmāk saglabāsies pabalsts 30 latu mēnesī no bērna pusotra līdz divu gadu vecumam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

Un „Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runā Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām es vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Esam tos sagatavojuši un iesnieguši, un šodien Saeimā tika izskatīti attiecīgie grozījumi.

Kādēļ šāds likums ir vajadzīgs tieši tagad? Lai nodrošinātu budžeta konsolidāciju, Latvijā jau vairākus gadus netiek veikta pensiju indeksācija. Turklāt pēdējo gadu laikā Centrālā statistikas pārvalde Latvijā novēro cenu kāpumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem, to skaitā pensionāriem, pēdējo gadu laikā ir samazinājušies reālie ienākumi. „Saskaņas Centra” piedāvātā pensiju indeksācija varētu skart ne mazāk kā 370 tūkstošus cilvēku.

Neskatoties uz to, ka mums ir notikušas konsultācijas gan ar arodbiedrībām, gan ar pensionāru apvienībām, kas atbalsta mūsu likumprojektu par pensiju indeksāciju, šis normatīvais akts tika noraidīts ar Saeimas vairākuma balsīm. Līdz ar to es varu apgalvot pilnīgi droši, ar vislielāko pārliecību, ka sabiedrība – atšķirībā no Saeimas vairākuma! – sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu un mistisku tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārēju labklājību, kura tomēr ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis.

Un, ņemot vērā to, ka Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, „Saskaņas Centrs” iesniedza vairākus priekšlikumus, kuri cieši saistīti savā starpā, un viens no mūsu priekšlikumu mērķiem – nekavējoties samazināt PVN apkurei līdz 5 procentiem. Daudzām Latvijas ģimenēm apkures rēķini ir smaga nasta. Tajā ir vainojama gan rekordaugstā gāzes cena, gan labējo valdību antisociālā politika. Pieaugot gāzes cenai, apkures izmaksas ir kāpušas, un, mūsu skatījumā, viens no instrumentiem, lai samazinātu iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, ir pievienotās vērtības nodokļa samazināšana. Tas būtu reāls atvieglojums ikvienai ģimenei.

Atgādināšu, ka līdz krīzei apkurei bija 5 procentus liela PVN likme, pēc tam sākās konsolidācijas, vairākas konsolidācijas, vēl un vēl, un valdība nolēma, ka visdrošākais veids, kā papildināt budžetu, ir palielināt nodokli no 5 uz 10 procentiem jau tā nenormālajām apkures cenām mūsu valstī. Pagāja kāds laiks, un valdība, acīmredzot uzskatīdama, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām izskatās paēduši un apmierināti ar dzīvi, pievienotās vērtības nodokļa likmi pacēla līdz 12 procentiem, turklāt tika ieviests arī akcīzes nodoklis gāzei – 12 lati par 1000 kubikmetriem. Grūti spriest par to, vai visi šie pasākumi palīdzēja cīņā ar krīzi, toties, sākoties šai ziemai, parādi par apkuri jau ir iekrājušies desmitajai daļai valsts iedzīvotāju.

Valdība apgalvo, ka ekonomika patlaban strauji attīstās. Šādos apstākļos loģiskākais solis, kas būtu jāizdara, – jāsamazina nodoklis apkurei. Mūsu skatījumā, ir nepieciešams atjaunot sākotnējo PVN likmi, kura bija 5 procentu apmērā, un atcelt akcīzes nodokli par gāzi. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka valsts iedzīvotāji nevar pilnībā apmaksāt iepriekšējās ziemās saņemtos rēķinus un arī turpmāk nevarēs apmaksāt tos pilnā apjomā.

Redziet, ja mūsu priekšlikums šodien būtu ticis pieņemts, tad Latvijā kopumā iedzīvotāju ietaupījums sasniegtu aptuveni 13 miljonus latu, un valsts budžets šos līdzekļus tik un tā varētu atgūt, jo, maksādami mazāk par siltumenerģiju, iedzīvotāji naudu tērētu citām precēm – tādām precēm un tādiem pakalpojumiem, kam PVN ir noteikts 21 procenta apmērā. Valsts iegūtu vairāk, un vairāk iegūtu arī desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas saņem minimālo algu. Tas ir ļoti būtiski! Un šodien desmitiem tūkstošu pensionāru tad būtu iespēja nopirkt zāles, nevis atdot visu savu pensiju par apkuri. Bet diemžēl arī šis „Saskaņas Centra” priekšlikums tika noraidīts.

Es uzskatu, ka šodien Saeimā ir palaista garām unikāla iespēja apliecināt, ka tautas kalpi sniedz palīdzību ne tikai bagātajiem, bet arī tiem, kam šī palīdzība ir vitāli svarīga.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!




Atbildes uz deputātu jautājumiem
2012.gada 1.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir pieci deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par enerģētikas tirgus liberalizāciju”.

Uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Tādēļ man jautājums ministra kungam: vai jūs vēlaties vēl sniegt kādu informāciju papildus jau sniegtajai atbildei? Ja ne, tad... Tātad papildu informācija... informācija papildus šai rakstveida atbildei netiks sniegta.

Jums, iesniedzēji, ir iespēja uzdot divus papildu jautājumus. Zariņa kungs, vai vēlaties to izmantot? Labi.

Zariņa kungs, tad, lūdzu, pirmais jūsu papildu jautājums!

I.Zariņš (SC).

Jā, paldies.

Saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju ir jautājums par pārvades sistēmas operatora nodalīšanu.

Lai īstenotu direktīvas prasības, Ekonomikas ministrija izvēlējās vissarežģītāko pārvades operatora nodalīšanas modeli. Savulaik jau regulators izteica savus iebildumus pret šādu modeli un brīdināja par iespējamiem sarežģījumiem tā īstenošanā. Tagad, kad tā atbilstību direktīvai ir apšaubījusi arī Eiropas Komisija, jo neuzskata, ka ar esošo modeli tiks nodrošināta nepieciešamā pārvades sistēmas operatora neatkarība, jo tam nav iespējams pašam veikt savai darbībai nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanu, ir noticis tā, ka pārvades sistēmas operatora sertificēšanas process ir iestrēdzis.

Mani vēlētāji lūdz no jums atbildi: kurš atbildēs par šo nekorekti ieviesto pārvades sistēmas operatora nodalīšanas modeli un par radītajiem finansiālajiem zaudējumiem, un par vairākiem simtiem darbinieku radīto stresu?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ministra kungam – divas minūtes. Lūdzu! Jums vieta tribīnē.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Deputāti! Klātesošie! Nu, atbildot uz šo jautājumu, jāteic, ka es domāju, ka mēs jau diezgan izvērsti un korekti sniedzām rakstveida informāciju un atbildi uz šo deputāta Zariņa uzdoto jautājumu. Bet, ja ir nepieciešams, tad es īsumā atkārtošu tur minēto, kaut arī es aicinu varbūt sarīkot papildu tikšanos frakcijā, lai mums nebūtu jātērē resursi un sēde, un raidlaiks tam, lai atkārtotu jautājumus, kuri jau ir iepriekš izskaidroti.

Tātad – īsumā. Es nevaru piekrist tiem faktiem, ko Zariņa kungs minēja par Eiropas Komisijas kādiem lēmumiem. Šobrīd Eiropas Komisijas lēmumi par sertifikāciju nav pieņemti. Sabiedrisko pakalpojumu regulators jeb Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir izskatījusi pārvades sistēmas operatora iesniegtos dokumentus, tie ir nosūtīti Eiropas Komisijai un ir saņemti Eiropas Komisijā septembrī... precīzāk, oktobrī laikam... Jā, 8.oktobrī ir reģistrēts šis pieteikums. Un no šī datuma Eiropas Komisijai ir divu mēnešu laikā jāsniedz atzinums, un Eiropas Komisija ir darījusi zināmu, ka šo atzinumu sniegs līdz 10.decembrim, tātad izmantos visu šo laiku. Un tad, kad šis atzinums būs, mēs varēsim secināt, vai jūsu, Zariņa kungs, minētais ir vai nav patiesība. Es domāju, ka šī sertifikācija, visticamāk, notiks. Šobrīd tikai ļoti neliela daļa no elektrotirgus dalībniekiem Eiropā ir šo sertifikācijas procedūru uzsākuši; pavisam neliels skaits – burtiski daži! – ir tādi, kas šo sertifikāciju saņēmuši.

Tāpēc uzskatam, ka Latvija te kaut kādā ziņā ir iepakaļ vai ir kaut kāda veida citas problēmas, es šobrīd nevaru piekrist.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Zariņam otram papildu jautājumam. Lūdzu!

I.Zariņš. Nu, es tomēr nesaņēmu atbildi uz jautājumu: kurš atbildēs, ja izrādīsies, ka tomēr šis modelis ir nekorekts? Izbrīna mazliet tas, ka ministrs nav lietas kursā par notiekošo.

Tā situācija ir tāda, ka, lai labotu šo kļūdu un nodrošinātu pārvades sistēmas operatora nodalīšanu, lai to tiešām beigās varētu sekmīgi ieviest atbilstoši Eiropas direktīvas prasībām, atkal būs jāveic simtiem strādājošo pārvietošana starp uzņēmumiem – atpakaļ no LET uz PSO. Tādējādi tiek radīta reāla riska iespēja daudziem strādājošajiem zaudēt darba iespējas, ja darba devējs izlems neatjaunot darba attiecības, bet strādājošajiem paredzēto darbu nolems realizēt ar ārpakalpojumu palīdzību, kas ilgtermiņā var nenodrošināt nepieciešamo pakalpojumu kvalitāti un turklāt var būt arī ekonomiski neizdevīgs risinājums sistēmas lietotājiem.

Un tāpēc mani vēlētāji lūdza jums pajautāt: vai ekonomikas ministrs kā atbildīgais par enerģētikas nozari ir gatavs uzņemties vismaz pārraudzīt šo procesu? Kas ir nepieciešams, lai labotu šo kļūdu, šo...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs! Laiks...

I.Zariņš. Jā, es pabeigšu teikumu.

...šo savulaik, iespējams, pieļauto Ekonomikas ministrijas kļūdaino lēmumu un nodrošinātu tā norisi atbilstoši sabiedrības interesēm un informētu arī par to deputātus?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Paldies.

Tātad es mēģināšu mazliet sīkāk izskaidrot, kāds ir šis viedokļa paušanas process vai pārbaudes process sertifikācijas ietvaros.

Tātad, pirms jebkas nonāk Eiropas Komisijā attiecībā uz sertifikācijas procesu, pirmo soli sertifikācijas procesā veic Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kuru deputāts Zariņš jau piesauca. Un šī gada 3.martā akciju sabiedrība „Augstsprieguma tīkls” atbilstoši likumam iesniedza šo informāciju, kas ir nepieciešama sertifikācijas veikšanai, un acīmredzot SPRK ir šo informāciju izskatījusi un uzskatījusi par nepieciešamu nosūtīt Eiropas Komisijai. Līdz ar to deputāta Zariņa paustās bažas, es domāju, ir izvērtējis mūsu pašu regulators, kurā Zariņa kungs pats kādreiz ir strādājis. Un, es domāju, viņš piekritīs, ka regulators nekādus lēmumus nepieņem nedz pārsteidzīgi, nedz viegli. Un šajā gadījumā arī ir tikusi pieprasīta papildu informācija, kas tikusi izvērtēta, un tas ir bijis par pamatu tam, lai tā tālāk tiktu nosūtīta Eiropas Komisijai attiecīgā sertifikācijas lēmuma pieņemšanai.

Man uz šo brīdi nav zināmi fakti, par kuriem Zariņa kungs runā, tāpēc es tos uztveršu kā pieļāvumu. Es lūgšu Zariņa kungu pēc tam man detalizēti izklāstīt, kāda informācija ir viņa rīcībā, lai es varētu reaģēt.

Vienlaikus vēlos norādīt, ka institūcijas, kas ir lēmumu pieņemšanā iesaistītas... piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulators ir pilnībā neatkarīgs, un īstenot pārraudzību pār šo institūciju nav man tiesību, un šīs iespējas ir ierobežotas. Tā ka jebkurā gadījumā es noteikti aicinu regulatora vadību šim jautājumam pastiprināti pievērsties, ja izrādītos, ka Zariņa kunga minētais ir kaut kādā ziņā pamatots.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Papildu jautājumus uzdot ir pieteicies arī deputāts Andrejs Elksniņš, kurš nav parakstījis šo jautājumu. Arī jums laiks jautājuma uzdošanai ir viena minūte. Jūs varat uzdot trīs papildu jautājumus.

Lūdzu, Elksniņa kungs!

A.Elksniņš (SC).

Godājamais Pavļuta kungs! Jūs, atbildot uz mana kolēģa jautājumiem... precīzāk sakot, jūs, neatbildot uz jautājumiem, noraidījāt visas bažas un visus apsvērumus, ko Zariņa kungs ir norādījis. Bet man tad būtu jums precizējošs jautājums attiecībā uz PSO un ieviešanas termiņiem, vadoties no direktīvas, kāda ir spēkā jau kopš 2009.gada jūlija. Ir acīm redzams un arī jūs savā atbildē pieminējāt, ka vairākas valstis un vairāku sistēmu operatori jau ir ieviesuši un sertificējuši šīs sistēmas. Mēs neesam sertificējuši. Vai jūs varētu izskaidrot, kādēļ trīsarpus gadu laikā Eiropā vairāku sistēmu operatori to ir ieviesuši, bet mēs neesam ieviesuši? Kādi ir tie patiesie iemesli? Kādēļ mēs nevaram līdzināties tiešām labiem piemēriem, bet mums šajā gadījumā jāvelkas nopakaļ?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Nu, pirmām kārtām es gribētu pasvītrot to, ka beidzamie lēmumi, kas īstenoja šo nepieciešamo liberalizāciju elektroenerģijas tirgū un attiecīgi pārvades un citu sadaļu sadalīšanu, valdībā ir tikuši pieņemti 2011.gada nogalē. Respektīvi, laika posms, kas ir pagājis kopš šī lēmuma pieņemšanas un kopš ir faktiski uzsākta sertifikācijas procedūra, šobrīd ir tikai viens gads.

Runājot par jūsu piesauktajiem citiem pārvades sistēmu operatoriem Eiropā, vēlos atgādināt, ka Eiropā ir 27 dalībvalstis un ir vairāk nekā 27 pārvades sistēmu operatori. Šie „spēlētāji” ir vairāki, un šobrīd tikai 11 dalībvalstis no šīm 27 un vēl lielāka skaita institūciju ir ziņojušas par sertificēšanas procedūru veikšanu un tikai vēl mazāka daļa no tām patiesībā šo procedūru ir noslēgušas.

Es nevaru šobrīd komentēt neko par patiesajiem iemesliem, jo man nav zināmi nekādi nepatiesi iemesli vai iegansti, kurus šeit būtu vērts pieminēt. Kā jau minēju, šeit šī sertifikācijas procedūra iet savu gaitu. Tā ir skaidri, likumiski noteikta. Šeit tiek ievēroti attiecīgie termiņi. Tos ievēro SPRK, un es esmu pārliecināts, ka ievēros arī Eiropas Komisija, un atkarībā no Eiropas Komisijas atzinuma būs iespējams tālāk rīkoties un vērtēt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai vēlaties uzdot vēl kādu papildu jautājumu?

Lūdzu, Elksniņa kungs!

A.Elksniņš. Paldies.

Es turpināšu, ņemot vērā to, ka jūs neatbildējāt uz iepriekšējo jautājumu, ko uzdeva mans kolēģis.

Kurš konkrēti atbildēs par nekorekti ieviesto PSO nodalīšanas modeli, par radītajiem finansiālajiem zaudējumiem, kā arī par apstākļiem, ko jūs tikko atzināt – ka mēs... ka faktiski iepriekšējā valdība... tas nav pārmetums konkrēti jums... nav veicinājusi konkrētās direktīvas pārņemšanu? Ministru kabinetā lēmums tika pieņemts tikai divus gadus pēc direktīvas pieņemšanas.

Ja šīs pamatotās bažas izvērtīsies patiešām reālas, tad... Vai jūs kā jaunais ministrs, ekonomikas ministrs, esat vērtējis šos kritērijus un paredzējis iespējamās negatīvās sekas attiecībā uz šo mehānismu... precīzāk sakot, šo nodalīšanas modeli?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Tiešām, kā jau jūs atzīmējāt, es neesmu piedalījies šī modeļa izstrādē un pieņemšanā. Tas noticis iepriekšējās valdības laikā. Un tāpēc šobrīd detalizēti apspriest to, kāpēc ir aizkavējusies šī izstrāde un lēmuma pieņemšana, ja atkal mēs neesam būtiski šos termiņus pārkāpuši... Šobrīd šie lēmumi tiek pieņemti tā, kā tas ir nepieciešams. Ir diezgan grūti iedziļināties tālaika motivācijā. Protams, šis ir sarežģīts jautājums, un tas ir prasījis pietiekami daudz laika arī citās dalībvalstīs, lai šo sadalīšanu veiktu.

Attiecībā uz atbildīgajiem. Šeit, kā es esmu jau iepriekš iezīmējis, ir iesaistīts ļoti plašs lēmuma pieņēmēju loks. Protams, primārā pieeja ir tā, ka valdība un Saeima lemj par šādiem grozījumiem likumā un par likuma atbilstību Eiropas Savienības direktīvām. (Šī tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas procedūra jums noteikti ir ļoti labi zināma.) Gan valdības līmenī ar visiem saskaņojumiem, gan pēc tam Saeimā kompetenti cilvēki un iepriekšējā sasaukuma deputāti ir ar to strādājuši. Es domāju, ka šeit nebūtu pamata uzskatīt, ka būtu kaut kādā veidā apietas kādas būtiskas saskaņošanas procedūras un būtu pieļauts kāds būtisks brāķis. Ja tomēr izrādītos, ka tas tā ir, tad acīmredzot mums būs jāmēģina noskaidrot, kāpēc šāds modelis ir ticis identificēts kā labākais. Es domāju, šobrīd anotācija mums sniedz lielisku pamatojumu tam, kāpēc šāds modelis ir izvēlēts, un droši vien ministrijai kopumā būtu jāuzņemas papildus tāda īpaša atbildība par modeļa ieteikšanu valdībai. Bet es domāju, ka... Pasvītroju, ka šobrīd jūs un jūsu kolēģis Zariņa kungs runājat pieļāvuma formā par kādiem varbūtējiem zaudējumiem, kuru esamība man šobrīd neliekas nedz skaidra, nedz arī kaut kādā veidā pierādīta. Tātad šī saruna ir absolūti teorētiskā līmenī šobrīd.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam trešajam papildu jautājumam.

A.Elksniņš. Es varbūt piekritīšu jums, ka jūs varbūt... jums būs iespēja, protams, pārfrāzēt un varbūt es nepareizi esmu sapratis, bet, izrādās, jūs esat ķīlnieka lomā attiecībā uz to stāvokli, kurā jūs tagad esat. Bet arī pie šiem apstākļiem jūs... Vai kā atbildīgais par enerģētikas nozari jūs esat gatavs, piemēram, uzņemties uzraudzīt šo procesu rūpīgāk un identificēt arī tos problēmjautājumus – un tos atklāt arī sabiedrībai –, kurus ir pieļāvuši iepriekšējie, piemēram, ekonomikas ministri, ja izrādīsies, ka šādas problēmas tiešām pastāv?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Paldies.

Es domāju, ka atbilde uz šo jautājumu ir viennozīmīga: jā. Uz jautājumu, vai es būtu gatavs atklāt nepilnības, kuras ir pieļāvis iepriekš kāds lēmuma pieņēmējs, atbilde it viennozīmīga: jā. Es domāju, ir vesela virkne jomu, jo īpaši enerģētika, kur... Es esmu ļoti skaidri par to runājis. Piemēram, par atjaunojamās enerģijas jomu, par kuru, es saprotu, mēs pēc brītiņa runāsim sīkāk. Es esmu diezgan skaidri norādījis sabiedrībai, kādas būtiskas politiskas kļūdas es redzu iepriekšējo ministru darbības laikā, iepriekšējo valdību darbības laikā, un tādējādi es neredzu nekādu problēmu – konkrēti identificēt problēmas un runāt par to risinājumiem tad, ja šādas problēmas reāli būtu.

Attiecībā uz šobrīd aplūkojamo tematu par liberalizāciju gribu vēlreiz pasvītrot, ka jūsu uzdotie jautājumi, manuprāt, šobrīd ir tīri teorētiski. Eiropas Komisija veic izvērtējumu, un šī izvērtējuma rezultāti parādīs, kāds ir patiesais lietu stāvoklis. Un droši vien, ja kaut kas nebūtu Eiropas Komisijai pa prātam... tā droši vien nebūs pirmā reize... Ir ļoti daudz jomu, kurās Latvijas puses pieņemtie lēmumi Eiropas Komisijai liek paust kādus apsvērumus un notiek dialogs starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību un dažādām tās struktūrām. Tā ka droši vien tas nebūtu pats par sevi nekas ārkārtējs, ja izrādītos, ka Eiropas Komisijai ir kaut kas piebilstams attiecībā uz tiem plāniem un tiem risinājumiem, kurus Latvijas valdība ir piedāvājusi.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Zariņam un deputātam Elksniņam par uzdotajiem papildu jautājumiem un ministram – par sniegto atbildi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par enerģētikas stratēģiju”. [Faktiski tiek skatīts darba kārtības 2.punkts – deputātu I.Zariņa, I.Pimenova, V.Reskāja, J.Lazarevas un V.Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par energostandartu apstiprināšanu”. – Red. piez.]

Uz šo jautājumu arīdzan ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Vai jūs, ministra kungs, vēlaties sniegt vēl kādu informāciju papildus jau rakstiski sniegtajai atbildei?

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Nē.

Sēdes vadītāja. Tātad paldies.

Līdz ar to dodu vārdu Ivaram Zariņam papildu jautājuma uzdošanai. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Paldies.

Šeit ir vairāki jautājumi.

Pirmais ir par to, kāpēc Enerģētikas likumā noteiktie obligāti piemērojamie energostandarti joprojām nav apstiprināti. Mēs neesam saņēmuši atbildi uz to. Ir minēti iemesli, kāpēc tos nevar apstiprināt, kāpēc Latvijai joprojām nav savu apstiprinātu standartu, lai gan nozare un regulators jau gadiem ilgi ir vairākkārt uz to norādījis Ekonomikas ministrijai, ka tādi ir nepieciešami. Jautājums ir – kādēļ Ekonomikas ministrija joprojām nav spējīga izpildīt Enerģētikas likumā noteiktās prasības un cik ilgs laiks vēl nepieciešams, lai tas beidzot tiktu izdarīts un nozarei nebūtu jāstrādā bez apstiprinātiem kvalitātes standartiem, pakļaujot cilvēku drošību riskam?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Paldies.

Principā, Zariņa kungs, jūs tikko atkārtojāt vairākus no rakstveidā iesniegtajiem jautājumiem. Es mēģināšu īsi izklāstīt šīs atbildes uz vairākiem jautājumiem.

Tātad par energostandartiem.

Pirmkārt. Vēsturiski spēkā bijušie energostandarti, pēc speciālistu domām un izvērtējuma, nav viennozīmīgi pārceļami un apstiprināmi šobrīd jau atbilstoši Enerģētikas likuma dotajam deleģējumam. Tur ir vairākas problēmas. Problēmu uzskaitījums jāsāk ar to, ka šie vēsturiskie standarti diezgan lielā mērā kopē un veido saturu no Krievijas standartiem, kuri nav pilnā mērā Latvijā izmantojami. Vienkārši neatbilst mūsu aktualitātēm, neatbilst Eiropas standartiem un praksēm.

Otrkārt. Saīsinātā formā arī tur ir iekļauti posmi no Eiropas standartiem, un tas savukārt rada autortiesību pārkāpumu problēmas. Tā kā ir bijis nepieciešams rūpīgi izvērtēt šo standartu kvalitāti un atbilstību Eiropas praksei, šim nolūkam elektroenerģētikas jomā ir izveidota speciāla ekspertu vienība jeb tā dēvētā Standartizācijas tehniskā komiteja (pie Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra), kurā ir pieaicināti un strādā 14 institūciju eksperti (tostarp nevalstisko organizāciju pārstāvji), tātad labākie eksperti elektroenerģijas tirgus jomā, kuri savukārt strādā pie šo standartu projekta izstrādes. Šī grupa ir saskārusies ar dažādiem principiāliem, būtiskiem jautājumiem, kas ir izšķirami, izlemjami, tostarp ar jautājumiem par terminoloģiju. Katrā ziņā šobrīd... ir paredzēta jau nākammēnes sēde, kurā, kā mēs uzskatām, projektu varētu apstiprināt un tuvāko mēnešu laikā virzīt izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Vai vēlaties tās izmantot?

Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds.

I.Zariņš. Paldies.

Pavļuta kungs, jūs pareizi aprakstījāt situāciju. Man tā ļoti labi zināma, jo es desmit gadus esmu nodarbojies ar šiem jautājumiem, un es jums piekrītu... tai problemātikai. Tomēr skaidru atbildi uz jautājumu... skaidru atbildi par to, kad beidzot tas būs izdarīts, es nesaņēmu.

Kāpēc tas ir tik aktuāli? Es pielikšu klāt vēl vienu faktoru. Ekonomikas ministrijas stratēģija paredz palielināt zaļās enerģijas izmantošanas īpatsvaru valstī un stimulēt, ka ar elektroenerģijas ražošanu varēs nodarboties arī mājsaimniecības. Tas nozīmē, ka tirgū ienāks ļoti daudz personu ar visdažādāko kvalifikāciju un izpratni par enerģētiku. Un tāpēc tas ir ļoti nozīmīgi – pēc iespējas ātrākā laikā izstrādāt šos standartus, neskatoties uz šīm problēmām. Protams, problēmas ir jārisina, jo... Un šie standarti nevar būt vispārīgi, tie nevar būt vienkārši kā... ar rekomendējošu raksturu. Tiem noteikti ir jābūt Ministru kabineta noteikumiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Un jautājums ir: kad mums būs tādi standarti, kuri nebūs vis vienkārši rekomendējoši, bet būs stingras, konkrētas, imperatīvas normas?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Es varu jums tikai piekrist, ka šie standarti ir ļoti būtiski. Taču vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka attiecīgais Enerģētikas likuma pants, uz kuru balstās šis deleģējums standartus izstrādāt, apstiprināt un ieviest, – ka šis pants nesatur varbūt tādu tiešu termiņu, kuru mēs kaut kādā veidā būtu pārkāpuši. Es domāju, ka speciālisti ir izdarījuši visu labāko un iespējamo, lai kompetenti šos standartus sagatavotu. Kā jau minēju un kā jūs noteikti ļoti labi zināt, šādu standartu sagatavošana saduras ar speciālistu savstarpējām domstarpībām. Šie ir sarežģīti tehniski jautājumi. Vecā, padomju laika izpratne par šo nozari saduras ar moderno, Eiropā pieņemto praksi, un šīs diskusijas ir bijušas garas. Es uzskatu, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai šis projekts virzītos uz priekšu. Un, kā jau minēju, lai vistuvākajā laikā – tātad, es domāju, dažu tuvāko mēnešu laikā – šis projekts būtu tāds, par ko eksperti no 14 organizācijām varētu būt vienojušies. Šeit svarīgi ir panākt vienprātību jeb konsensu (un tas vienmēr ir laikietilpīgs pasākums, kā jūs noteikti zināt no parlamenta prakses), un tad šo dokumentu būtu iespējams tālāk virzīt apstiprināšanai valdībā.

Neviena būtiska iemesla, lai kavētos ar šī dokumenta virzību, manuprāt, nav. Es tādus nesaskatu.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Deputāts Andrejs Elksniņš arī ir pieteicies uzdot papildu jautājumu. Viņš nav jautājuma iesniedzējs, bet viņam arī ir šādas tiesības. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Pavļuta kungs, jūs tiešām esat uzņēmies vadīt ļoti nozīmīgu un problemātisku jomu. Un, cik ir redzams arī no jūsu atbildes, Latvijas standartu sistēmā darbojas Krievijas akciju sabiedrības РАО ЕСЭ РОССИИ (RAO EES Rossii) 1995.gada noteikumi.

Bet man ir jautājums. Jūs minējāt tās darba grupas sanāksmes. Vai jūs varētu norādīt, kopš kura laika un cik bieži minētā darba grupa sanāk un notiek darbs pie jaunu energostandartu apstiprināšanas?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Šobrīd es jums šādu detalizētu informāciju sniegt nevarēšu, jo, būdams ministrs, es nepiedalos visu darba grupu darbā, un detalizēti kontrolēt šo informāciju – tas vienkārši ir fiziski neiespējami.

Šajā gadījumā ar šo jautājumu nodarbojas nepastarpināti Ekonomikas ministrijas padotībā esošā SIA „Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs”. Tā ka es šajā gadījumā paļaujos uz šīs organizācijas speciālistiem, ka novedīs uzdoto darbu līdz galam. Un es nezinu, cik būtiska šobrīd ir šī informācija par to, cik bieži darba grupa ir tikusies. Kā jau es iepriekš jums minēju, tātad šībrīža apņemšanās, kas ir mums, – nodot informāciju par apņemšanos, ka varētu oktobrī sanāksmē, kas ir bijusi... tas norāda uz to, ka diskusijas rezultātā varētu saņemt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas būtu apstiprināms.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Deputāts Andrejs Elksniņš ir pieteicies vēl vienam papildu jautājumam. Lūdzu!

A.Elksniņš. Es gribētu minēt to, ka parlamentārās uzraudzības ietvaros, parlamentārās kontroles ietvaros, mums tiešām ir svarīgi izdibināt visus tos jautājumus, it īpaši tik būtisku jautājumu par energostandartu apstiprināšanu. Un jautājums par darba grupas dibināšanu un tās sanākšanu ir tiešām šajā gadījumā nozīmīgs arī parlamentam. Kāpēc? Tāpēc, ka, kā minēts jūsu atbildē, mēs darbojamies un par pamatu izmantojam 1995.gada noteikumus. Tāpēc man ir jautājums saistībā ar to. Kas ir atbildīgs par to, ka Enerģētikas likumā noteiktā prasība par energostandartu izstrādi un to apstiprināšanu joprojām nav izpildīta? (Laiks kopš vecajiem noteikumiem un apstākļiem... Laiks, kādā bija jāpieņem jauni... jāapstiprina jauni energostandarti, ir bijis pietiekami liels.) Un vai tā ir jūsu atbildība vai iepriekšējā ministra?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Nu, es cienu deputātu vēlmi zināt, kad kāda darba grupa ir sākusi strādāt un cik bieži tā ir tikusies. Var būt, ka tā var interpretēt parlamentāro uzraudzību. Es domāju, ka būtiskāk, protams, būtu vērtēt sasniegtos rezultātus, un tieši tāpēc ir būtiski atbildēt uz jautājumu, kuru jūs iepriekš uzdevāt, proti, – kad būs?

Par to, kas ir atbildīgs. Šobrīd – nu viennozīmīgi! – atbild ministrija un ministrs, un valsts sekretārs, teiksim, organizē darbu un pārrauga kapitālsabiedrību darbību. Tā ka šeit šī valsts pārvaldē iedibinātā atbildības hierarhija ir visnotaļ skaidra, un tā darbojas arī šajā gadījumā. Tātad ministrs pārrauga administratīvā aparāta darbību, un administratīvais aparāts savukārt tiešākā veidā pārrauga kapitālsabiedrības. Es domāju, ka šajā gadījumā, kā es jau pasvītroju, ir būtiski panākt vienprātību jeb saskaņu par to, lai šis dokuments tiešām būtu tāds, kam piekrīt visas puses, un, ņemot vērā standartu nozīmību, tiem jābūt tādiem, ar ko tiešām spēj strādāt un ko spēj pieņemt arī nozares speciālisti. Tāpēc, kā jau es minēju, ir iesaistīts plašs speciālistu loks un 14 organizācijas un puses, un, protams, šāds saskaņošanas process prasa laiku. Līdzīgi varētu jautāt, kāpēc, teiksim, kādi likumprojekti Saeimā iestrēgst gadiem un kurš par to ir atbildīgs.

Es domāju, ka vienprātības panākšana par jebkuriem jautājumiem ir sarežģīts process, bet nu tomēr, kā jau minēju, manuprāt, progress vistuvākajā laikā būtu iespējams, un mēs ceram, ka šie standarti varētu tikt no speciālistu puses apstiprināti un virzīti tālāk apstiprināšanai valdībā jau tuvākajos mēnešos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Andrejs Elksniņš vēlas uzdot vēl trešo, pēdējo, papildu jautājumu. Lūdzu, jums vārds!

A.Elksniņš. Jā, paldies.

Turpinot diskusiju, es gluži negribētu piekrist, ka ir tā: lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Tā mums neviens ekonomiskais „uzrāviens” neizdosies!

Bet tagad es būšu konkrēts. Kad konkrēti jūs iesniegsiet Ministru kabinetā standartus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Viskonkrētākā atbilde, ko es šobrīd esmu gatavs jums sniegt neatkārtojoties, ir šāda: tiklīdz Standartizācijas tehniskā komisija būs vienojusies par šo redakciju, kuru tā ir gatava virzīt ministrijai virzīšanai valdībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ministra kungs ir atbildējis uz visiem uzdotajiem papildu jautājumiem. Līdz ar to mēs uzsākam trešā šodienas darba kārtības jautājuma izskatīšanu. Tas ir deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par enerģētikas stratēģiju”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska ministra kunga atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Vai jūs, ministra kungs, vēlaties vēl sniegt kādu papildu informāciju pirms papildu jautājumu saņemšanas? Nē.

Deputāts Ivars Zariņš ir pieteicies uzdot pirmo papildu jautājumu.

Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds.

I.Zariņš (SC).

Jā, paldies.

Esmu iepazinies ar ministra sniegto atbildi, no kuras es redzu, ka arī ministrija atzīst, ka enerģētikas pamatnostādnes ir novecojušas, nav derīgas aktuālu izaicinājumu risinājumiem, bet apstiprinātas enerģētikas stratēģijas vēl nav. Arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes jau ir novecojušas un nesniedz atbildes uz aktuāliem izaicinājumiem.

Jautājums: kā Ekonomikas ministrija var pieņemt atbildīgus un izsvērtus lēmumus, kas skar enerģētikas nozari, valsts energoneatkarību, tā, lai tie atbilstu valsts un nozares ilgtermiņa interesēm, ja šādas ilgtermiņa stratēģijas nemaz... vēl joprojām nav un nav zināms, kāda tā īsti būs, jo tā nav apstiprināta?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs, jums vārds.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Paldies par uzdoto jautājumu. Tā ir lieliska iespēja... Kaut arī man ir sajūta, ka jūs atbildes uz šiem jautājumiem zināt, tā, protams, ir iespēja vēlreiz skaidrot gan jums, gan sabiedrībai to, kādēļ šobrīd ir būtiski izstrādāt šo ilgtermiņa stratēģiju par Latvijas enerģētikas jomas attīstību līdz 2030.gadam.

Vispirms vēlos pasvītrot, ka ir vismaz viens Latvijas attīstības plānošanas dokuments, kurā ir definēti arī galvenie, kaut arī vispārīgi formulēti, Latvijas enerģētikas attīstības mērķi un uzdevumi, un tā ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kas ir apstiprināta Saeimā 2010.gadā. Tas ir galvenais un hierarhiski augstākais plānošanas dokuments, kurā, protams, enerģētikas jautājumi ir aplūkoti vispārīgi.

Tālāk. Paralēli jeb vienlaikus spēkā, protams, ir arī Latvijas Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam, bet man jāpiekrīt jūsu konstatācijai, ka šis dokuments ir savā ziņā novecojis, turklāt tas ir salīdzinoši īsākam laika posmam – līdz 2016.gadam.

Un te jāpiebilst, ka Latvijā vēsturiski nekad nav bijuši ilgtermiņa plānošanas dokumenti enerģētikas jomā. Tātad faktiski līdz šim lēmumus – būtiskos lēmumus! – enerģētikas jomā ir pieņēmuši komersanti, tādi kā „Latvenergo”, „Latvijas Gāze” un citi tirgus spēlētāji, kas veic būtiskas investīcijas enerģētikā, kur laika nogrieznis ir 20–30 gadi. Šī stratēģija ir nepieciešama, lai valsts pārņemtu vadošo lomu šīs politikas veidošanā.

Un par to, kā ir bijis iespējams līdz šim pieņemt lēmumus. Nu, man grūti spriest par citiem ministriem. Katrā ziņā tie principi, kuri ir stratēģijas pamatā, kura gan vēl līdz šim brīdim galīgi nav apstiprināta... no tiem mēs arī vadāmies, balstoties uz Eiropas Savienības enerģētikas politikas dokumentiem, vadoties no ministrijā uzkrātās pieredzes un, protams, arī no tiem politiskajiem uzstādījumiem, kas ir minēti gan valdības deklarācijā, gan arī Reformu partijas programmā un citos programmatiskos dokumentos.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Jautājuma iesniedzējs Ivars Zariņš vēlas uzdot vēl vienu, pēdējo, papildu jautājumu. Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds.

I.Zariņš. Jā, paldies!

Es tomēr gribētu saprast. Ja jūs uzskatāt, ka ir tādi dokumenti, ar kuru palīdzību mēs varam šos stratēģiskos lēmumus pieņemt, tad es lūdzu jūs pateikt, kādi tad ir tie risinājumi Latvijas nodrošināšanai ar nepieciešamajām elektroenerģijas jaudām, teiksim, vidējā termiņā. Nu, tad prioritārā kārtībā, vadoties no mūsu stratēģijas – tādas, kāda tad tā būtu –, jūs varētu uzskaitīt. Un varbūt arī pamatojiet šo kārtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Ja es pareizi saprotu, jūs jautājat par enerģijas jaudām vispār, nevis elektroenerģiju specifiski? Par elektroenerģiju?

Tādā gadījumā mums jānonāk jau pie jautājuma, kas bija ceturtais no jūsu uzdotajiem jautājumiem un kas saistīts ar Visaginas atomelektrostaciju, jo arī šī jautājuma ietvaros bija uzdots jautājums par to, kādi ir citi, alternatīvi, projekti. Tad es būšu spiests atkārtoties, iespējams.

Runājot par šo, jāteic, ka ir jautājumi, pie kuriem Latvijas enerģētikas politikā ir strādāts pietiekami ilgu laiku. Šeit ir ļoti liela pēctecība, ir uzkrāta tomēr liela... gan inženierkompetence, gan politikas plānošanas kompetence šajā sistēmā. Un jāsaka, ka valsts loma enerģētikas projektu īstenošanā ir būtiska, bet ne neierobežota, un ka gan citviet pasaulē, gan arī Latvijā nākotnē vajadzētu orientēties uz to, ka lēmumus par lielu enerģētikas investīciju veikšanu pieņem ne tik daudz valsts, cik komersanti, kuriem šie projekti būs jāīsteno valsts politikas ietvaros, bet tādā veidā, lai šie projekti būtu komerciāli pamatoti, jo nākotnē tomēr nebūtu pieļaujams, ka tiek īstenoti projekti ar valsts atbalstu tādā veidā, ka sadārdzina enerģijas galacenu lietotājiem vai kādā citādā veidā apdraud enerģētikas nozares un visas ekonomikas – jo īpaši visas ekonomikas kopumā! – ilgtspēju.

Runājot par citiem projektiem, kas varētu būt būtiski energostratēģijas kontekstā, jāteic, ka pats pirmais un pats galvenais projekts šobrīd ir Visaginas atomelektrostacijas projekts, kas ir visgatavākais, vislielākais un ar komerciāli vislielāko potenciālu; paralēli tiek strādāts pie starpsavienojuma izveides ar Skandināvijas valstu tirgiem, lai nodrošinātu lētākas Skandināvijas enerģijas piekļuvi. Potenciāli varētu tikt apsvērta jaunu jaudu projektu īstenošana... būvniecība Lietuvā. Te gan jāskata tas: no komerciāliem viedokļiem, tās varētu būt arī mūsu kompānijas, kas šādus projektus īsteno. Un paralēli ir apsverama, protams, un tiks īstenota arī jaunu atjaunojamās enerģijas jaudu projektu īstenošana Latvijā.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Klātesošais deputāts Andrejs Elksniņš arī vēlas uzdot papildu jautājumu. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jūs norādījāt enerģētikas nozares attīstību noteicošo politikas plānošanas dokumentu. Šādus dokumentus varētu saražot dažnedažādākos, arī dažādas koncepcijas, bet, kamēr notiek tā apspriešana un pieņemšana Saeimā, faktiskie apstākļi bieži vien mainās.

Jautājums ir šāds: cik lielas, teiksim tā, elektrības papildu jaudas un kādā termiņā būs nepieciešams operatīvi nodrošināt, lai varētu nodrošināt valdības paredzēto ekonomikas „uzrāvienu” un palielināt apstrādes rūpniecības daļu kopējā ekonomikā līdz 20 procentiem?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Paldies par jautājumu. Šis ir tiešām būtisks jautājums, kuru ir nepieciešams skaidrot atkārtoti un atkārtoti.

Pirmām kārtām vēlos precizēt, ka tas nav šobrīd būtiski – runāt par jaunu jaudu radīšanu. Principiāli. Jo Baltijā nav elektroenerģijas jaudu trūkuma. (Mēs par to esam jau runājuši arī iepriekš Pieprasījumu komisijā, manuprāt, ne vienu reizi vien, turklāt arī jūsu klātbūtnē.) Taču ir jārunā par to, ka Baltijā, tātad arī Latvijā, pietrūkst elektroenerģijas jaudu, kas spētu saražot lētāku enerģiju. Tātad problēma ir nevis jaudu trūkums, bet izmaksas. Tieši izmaksas ir galvenais faktors, kurš var traucēt Latvijas ekonomikas „uzrāvienu”, var samazināt Latvijas industrijas konkurētspēju turpmākajos gados! Un šis ir tas iemesls, kāpēc es esmu personīgi sagatavojis valdībai priekšlikumus, kas ir tikuši apstiprināti Ministru kabineta 28.augusta sēdē, kurā tika izskatīts informatīvais ziņojums par valsts atbalsta mehānismiem atjaunojamai enerģijai.

Mums ir doti papildu uzdevumi – vērtēt arī atbalsta mehānismus elektroenerģijas ražošanai no gāzes, dabasgāzes... un vēl virkne uzdevumu. Mēs risinām problēmas, kas ir saistītas ar to, ka iepriekšējo valdību laikā pieņemtie lēmumi par valsts atbalstu gāzes un atjaunojamo energoresursu izmantošanai elektroenerģijā būtiski nākotnē sadārdzinās... Tātad iepriekš pieņemtie lēmumi sadārdzinās elektroenerģijas cenas nākotnē. Mums, šai valdībai, šobrīd ir jārīkojas, lai šīs iepriekš pieņemto lēmumu sekas mazinātu un pēc iespējas neitralizētu. Tāpēc es arī runāju par šo zaļās enerģijas reformu, un drīzumā mēs runāsim arī par gāzes atbalsta pārskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Andrejs Elksniņš. Otrs papildu jautājums. Lūdzu!

A.Elksniņš. Jā, paldies.

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā enerģētikas stratēģijas projektā primārais mērķis ir veicināt konkurētspējīgu ekonomiku, nozīmīgi palielinot tajā rūpniecības īpatsvaru. Tas nav iespējams, nenodrošinot energoefektivitāti. Pašlaik Latvijai ir viens no zemākajiem energoefektivitātes rādītājiem Eiropā, un saskaņā ar starptautiskas auditorfirmas veikto pētījumu Latvijā ir viszemākā energoefektivitāte arī starp Baltijas valstīm.

Cik lielu elektroenerģijas ietaupījumu ir paredzēts iegūt, veicot energoefektivitātes pasākumus?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Šis skaitlis ir, manuprāt, minēts stratēģijas tekstā, kura man šobrīd nav pa rokai, tāpēc es no galvas jums to nenosaukšu. Tas, ko es jums varu nosaukt kā vienu no būtiskākajiem rādītājiem tieši stratēģijas kontekstā vai kā piemēru: ņemot vērā to, ka mājokļi ir viena no tām patēriņa grupām, kur ir vislielākais energoefektivitātes potenciāls, mērķis ir laika posmā līdz 2030.gadam panākt, lai mājokļu energoefektivitāte būtībā uzlabotos divkārt. Proti, šobrīd Latvijā mājokļu vidējais energopatēriņš ir apmēram 200 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā, taču mūsu uzstādītais mērķis ir – ar dažādu investīciju palīdzību, gan publiskā sektora, gan privātā sektora investīciju palīdzību, samazināt šo rādītāju, līdz vidējais skaitlis būtu aptuveni 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā; tas jau ir diezgan atbilstīgi modernai būvei. Tas nozīmē, ka būtu gan renovācija, gan, protams, jaunu būvniecības standartu ieviešana attiecībā uz jaunām ēkām.

Runājot par energoefektivitāti, man ir jāpiekrīt jums, ka tas ir viens no būtiskākajiem elementiem un investīciju objektiem, kas ir minēti stratēģijā.

Jūs jautājat, kā mēs varam rīkoties, ja vēl nav stratēģijas. Tas mums, protams, neliedz jau iestrādāt galvenos principus nākotnes plānošanas dokumentos Nacionālajā attīstības plānā, kurš šobrīd ir Saeimā un ar kuru jums ir visas iespējas iepazīties un par to diskutēt. Tajā ir iestrādāti būtiski pasākumi tieši energoefektivitātes veicināšanai, un tie pilnībā atbilst tiem mērķiem un tām saistībām, ko Latvija uzņemas kontekstā ar jauno energoefektivitātes direktīvu, kas ir Eiropas Savienības līmenī šobrīd... stāsies spēkā. Un līdz ar to arī Latvijā paredzētas vērienīgas investīcijas energoefektivitātē.

Vēlreiz atkārtoju: ar to, ar šiem plāniem tiešām var iepazīties Nacionālā attīstības plāna projektā.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Deputāts Andrejs Elksniņš, trešo reizi.

A.Elksniņš. Mans jautājums bija attiecībā uz ražošanas energoefektivitāti, bet jūs savā atbildē pieminējāt mājokļu energoefektivitāti. Kāda mājokļu energoefektivitātei ir saistība ar jums iepriekš uzdoto jautājumu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Nu, saistība ir tāda, ka energoefektivitātes rādītājus parasti aplūko trijās nozarēs, jo... Kuras ir lielākās enerģijas patērētāju grupas? Tās ir – transports, rūpniecības sektors un mājokļu sektors. Kā jau es jums minēju, šobrīd es jums no galvas šo rādītāju par Latvijas rūpniecību nenosaukšu. Es to varu izdarīt papildus, ja tas ir nepieciešams kompetences demonstrēšanai, vēlāk. Katrā ziņā es domāju, ka būtiski ir iezīmēt pašu faktu, ka man ir jums absolūti jāpiekrīt, ka energoefektivitātes potenciāls Latvijā ļoti liels, esošais industriālās energoefektivitātes līmenis ir absolūti neapmierinošs kopumā jeb vidēji, lai arī mums ir, protams, atsevišķi izcili piemēri. Šobrīd jau tiek veikti projekti industriālās energoefektivitātes uzlabošanai gan no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, gan no citiem resursiem jau esošajā plānošanas periodā, bet katrā ziņā attiecībā uz nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu industriālās energoefektivitātes pasākumi tiek plānoti pirmām kārtām caur attīstības finanšu institūcijas ietvaros veidojamām energoefektivitātes programmām.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Paldies deputātu kungiem par papildu jautājumiem un ministra kungam par atbildēm uz papildu jautājumiem!

Nākamais ir deputātu Zariņa, Ivanovas-Jevsejevas, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Visaginas atomelektrostaciju”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Vai, ministra kungs, jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju? Ja ne, tad dodu vārdu deputātam Ivaram Zariņam pirmajam papildu jautājumam. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Paldies.

Ministra kungs, jūs daudzkārt esat uzsvēris, ka Latvija piedalīsies Visaginas atomelektrostacijas projektā tikai tad, ja tas būs ekonomiski un komerciāli izdevīgs. Līdz ar to ir ļoti konkrēts jautājums, uz ko mēs gribam konkrētu atbildi: pie kāda īpatnējo investīciju līmeņa, ja mēs skaitām latus uz megavatu, būs tā robeža, kuru sasniedzot mēs pateiksim, ka tas mums ir komerciāli izdevīgi vai vairs nav komerciāli izdevīgi? Pie kāda līmeņa tas būs?

Un otrs arī ir par to pašu – par elektroenerģijas pašizmaksu vai – droši vien Latvijas gadījumā – par cenu. Kāds būs tas līmenis, pie kura mēs teiksim, ka mums tas ir komerciāli izdevīgi vai nav izdevīgi?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Jā, jāpiekrīt, ka tiešām mēs esam regulāri pauduši viedokli par to, ka iesaistīšanās projektā ir iespējama tikai tad, ja būs skaidras prognozes un analīze liecinās, ka tas būs ekonomiski un komerciāli izdevīgs. Jāsaka, ka galvenais rādītājs ir varbūt ne tik daudz investīcijas uz megavatu, ko jūs pieminējāt kā pirmo, bet... pamatjautājums ir, kādā veidā mēs paredzam, kā attīstīsies elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā. Ir jāņem vērā tas apstāklis, ka ir paredzēts jau drīzā laikā pabeigt starpsavienojumu izbūvi starp Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm. Ir paredzēti divi šādi starpsavienojumi, kas ļautu potenciāli samazināt elektroenerģijas cenu līmeni gan Lietuvā, gan Latvijā. Igaunijā šobrīd šo cenu līmenis jau ir zemāks. Tas, vai mums būs izdevīgi iesaistīties Visaginas AES projektā, tiek analizēts un vērtēts saskaņā ar pastāvošajiem cenu izmaiņas scenārijiem. Visaginas atomelektrostacijas saražotajai elektroenerģijai būtu jābūt spējīgai cenas ziņā konkurēt ar to cenu līmeni, kas veidosies pēc Latvijas iekļaušanās Nord Pool un visas Baltijas iekļaušanās – iekļaušanās pilnā mērā! – Nord Pool biržas cenu zonā, šajā biržas sistēmā.

Šobrīd, protams, pastāv dažādi scenāriji par to, kādi varētu būt šie cenu līmeņi, un tas sarežģī šos aprēķinus par to, kādai, santīmos izteiktai, būtu jābūt Visaginas elektroenerģijas cenai. Nav iespējams nosaukt vienu atsevišķu skaitli, kuru šobrīd varētu nospraust kā robežvērtību. Šie ir sarežģīti aprēķini, ar ko nodarbojas tiešām pieredzējuši konsultanti un arī investors, kas ir Hitachi GE Nuclear Energy, kas ir kompānija ar globālu pieredzi. Katrā ziņā šai cenai būtu jābūt konkurētspējīgai kaut vai šodienas elektroenerģijas cenu kontekstā, kuras, kā zinām, sastāda, nu, teiksim, no lietotāju viedokļa raugoties, santīmos; tad būtu jābūt mazāk par pieciem santīmiem; tāda ir šobrīd tirgus cena – četri, četri ar pusi... Kā kurā brīdī. Tātad šis ir tas cenu līmenis, uz kuru mēs raugāmies šodien...

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, laiks!...

D.Pavļuts. Paldies.

Sēdes vadītāja. (Starpsauciens no zāles.) Mums ir noteikta kārtība, tā attiecas gan uz jautājumu uzdošanas laiku, gan arī uz atbilžu sniegšanas laiku.

D.Pavļuts. Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Viss kārtībā, ministra kungs.!

Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds otram papildu jautājumam!

I.Zariņš. Uzdošu arī jautājumu par to, kā tiks... Kā Latvijas puse piedalīsies ar finansējumu šajā projektā?

Lai gan ministra kungs savā atbildē ir teicis, ka šis finansējums tiks veikts, piesaistot kredītinstitūciju aizdevumu, ir skaidrs, ka simtprocentīgi to nevarēs izdarīt tikai ar šo aizdevumu. Tāpat arī šī aizdevuma sakarā noteikti vajadzēs Latvijai kaut kādas... vajadzēs Latvijas pusei uzņemties kaut kādas saistības. Jo, ja to varētu darīt pilnīgi uz projektu bāzes, tad Latvijas puse vispār šeit nebūtu vajadzīga. Un tāpēc tiek vēlreiz uzdots konkrētais jautājums: kādas saistības Latvijas pusei būs jāuzņemas piesaistītā finansējuma nodrošināšanai, ar ko Latvija to nodrošinās un cik tas maksās?

Tas, ka šobrīd nav iespējams sniegt atbildi tāpēc, ka nav zināmas kopējās izmaksas un to sadalījums starp iesaistītajām pusēm, nav uzskatāms par pietiekošu pamatojumu, lai uz to jautājumu neatbildētu, jo neatkarīgi no tā jau ir zināmi aptuvenie finansējuma apjomi: tas sastādīs apmēram miljardu eiro. Tāpēc situācijā, kad ir paziņots, ka Latvijas valsts šajā projektā neuzņemsies nekādas saistības, vienīgais, kam atliek uzņemties šīs saistības, paliek pats projekta dalībnieks „Latvenergo”. Un tāpēc – neatkarīgi no tā, kādi būs tie apjomi, – jautājums ir – ar ko...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, jums ir viena minūte jautājuma uzdošanai!

I.Zariņš. Jā.

Man ir jautājums: ar ko tad ir domāts nodrošināt šīs savas saistības un vai šāda jautājuma risināšana nevar novest pie nopietna riska zaudēt būtiskus „Latvenergo” aktīvus, ja mēs to neizvērtēsim pienācīgi?

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, es jūs lūdzu izmantot minūti jautājuma uzdošanai, nevis jautājumu uzdot pēc minūtes notecēšanas.

Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Uz šo jautājumu mēs esam snieguši atbildi jau rakstveidā, un esam arī daudzkārt to apsprieduši dažādos formātos.

Es, protams, atkārtošos, bet, atbildot uz šo jautājumu, varu teikt sekojošo. Pirmais un galvenais, ko ir nepieciešams pasvītrot, ir tas, ka, Latvijai (jeb, precīzāk sakot, „Latvenergo”) potenciāli iesaistoties Visaginas atomelektrostacijas projektā, tam netiek plānots novirzīt valsts budžeta līdzekļus. Tas ir pats svarīgākais.

Otra būtiska lieta ir tā, ka šie līdzekļi, kas ir nepieciešami projekta īstenošanai, lielā mērā būs pieejami, pateicoties Hitachi GE Nuclear Energy, kas ir Japānas un ASV uzņēmumu koncerns, kuri līdz ar savu piedāvājumu, kļūstot par projekta... ne tikai par tehnoloģiju piegādātāju, bet arī par investoru un daļu īpašnieku, arī piedāvāja nodrošināt finansējumu no ASV un Japānas eksporta kredītinstitūciju resursiem. Tas varētu ļaut finansēt būtisku daļu no šī projekta. Cik lielā mērā – šobrīd es nevaru jums atbildēt, jo šādas informācijas vienkārši nav.

Savukārt atlikušie līdzekļi primāri tiktu ieguldīti no projektā iesaistīto kompāniju pašu resursiem, tātad šādi resursi ir arī „Latvenergo” rīcībā.

Tā ir standartprakse, ka uzņēmumi uzņemas kredītsaistības šādu projektu īstenošanai un šādam mērķim, protams, ņem aizņēmumus dažādās starptautiskās vai vietējās institūcijās. „Latvenergo” ir šāda prakse, un tā tiek plānota biznesa plāna ietvaros. Un tātad šīs saistības tiek plānotas iepriekš, sabalansētas ar citām saistībām, ar attīstības plāniem, un tāpēc es domāju, ka šobrīd nav pamata diskutēt par kaut kādiem izdevumiem no valsts budžeta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam papildu jautājumam.

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Pavļuta kungs, jums tika uzdots jautājums par Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajām alternatīvajām iespējām un izvērtējumu dalībai Visaginas AES projektā. Savā atbildē jūs norādījāt, ka alternatīvi projekti varētu būt kondensācijas elektrostacija Lietuvā, AER stacija Igaunijā, AER stacija Lietuvā, jebkāda stacija Latvijā... Taču jūs norādījāt arī to, ka, ņemot vērā aktīvo iesaisti Visaginas AES projekta attīstībā, šobrīd nav ticis veikts alternatīvu projektu izmaksu aprēķins. Tad ir jautājums: kādā veidā jums bez šiem aprēķiniem ir iespējams paredzēt un noteikt, ka dalība tieši šajā projektā, Visaginas AES projektā, Latvijai ir visizdevīgākā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Es mazliet nesapratu jautājumu, jo... Manuprāt, ka mēs iepriekš jau esam skaidri norādījuši, ka „Latvenergo” pastāvīgi veic šādas izmaksu analīzes. „Latvenergo”, kas ir mūsu nacionālā energokompānija, gadu gaitā – ne viena, ne divu, bet nu droši vien desmit, divdesmit gadu laikā! – pastāvīgi analizē iespējamos pieejamos projektus. Šī analīze faktiski tiek veikta pastāvīgi! Šī analīze ir balstīta uz novērtējumu par vides ietekmi, par potenciāli iegūstamo jaudu, par elektroenerģijas pašizmaksu, par ieguldāmām investīcijām, to mērogu, par iegūstamās elektroenerģijas jaudas raksturu (vai tā ir pastāvīga vai, teiksim, nepastāvīga jauda) un tā tālāk. Vadoties no visiem šiem apsvērumiem, ir veikta analīze, un šobrīd Visaginas AES projekts, no komerciālās... varbūtējās komerciālās pievilcības un no tehnisko un citu parametru viedokļa, ir labākais, kas Baltijas valstīs ir zināmā gatavības stadijā.

Tīri teorētiskā līmenī ir apsvērti arī citi projekti – visdažādākie, sākot no projektiem, kas ir tikai Baltijas līmenī, un beidzot ar, teiksim, vērienīgiem projektiem atjaunojamo energoresursu jomā. Taču šie projekti caurmērā vai nu nenodrošina pietiekamu elektroenerģijas jaudu, lai tajos būtu vērts iesaistīties, vai arī nespēj nodrošināt veiktajām investīcijām atbilstošu elektroenerģijas pašizmaksu. Šeit ir aplūkoti varianti gan attiecībā uz jauniem HES risinājumiem, kas šad un tad tiek pieminēti Latvijas publiskajā telpā, gan uz dažādām citām tehnoloģijām.

Visbūtiskākais ir tas, ka enerģētikas stratēģijā ir definēts princips, ka valstij nevajadzētu turpmāk bāzes jaudu radīšanā tieši iejaukties, jo tā ir komersantu atbildība, kas balstīta uz komerciāliem principiem. Tā ka tirgum būs šī funkcija jānodrošina.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms es dodu vārdu deputātam Andrejam Elksniņam, es vēlos informēt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 120.panta pirmo daļu atbilžu sniegšanas laiks, kopējais laiks, nevar būt ilgāks par vienu stundu, un, ja deputātu kungi vēlēsies izmantot visu maksimālo papildu jautājumu skaitu, tad ministram tie būs pilnā laikā jāatbild.

Tad mēs, visticamāk, šo laiku pārsniegsim un mums būs jāpārceļ atbildes sniegšana uz kādu citu laiku pēc Saeimas kārtējās sēdes. Tā ka, lūdzu, deputātu kungi, jūs varat izvēlēties papildu jautājumu skaitu vēl atlikušajās deviņās minūtēs.

Lūdzu! Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš. Jā, paldies! Domāju, mēs uzdosim vēl ilgi jautājumus.

Nākamais jautājums. Jūs apgalvojat, ka valsts Visaginas AES projektā neuzņemsies nekādas saistības uz sevi. Jautājums: vai tās būs jāuzņemas „Latvenergo”?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Jūs ne visai precīzi iztulkojāt manis teikto. Tas, ko es teicu, ir, ka primāri šīs saistības, kas varētu izrietēt no iesaistīšanās projektā, tiktu īstenotas ar visiem citiem iespējamiem līdzekļiem.

Šobrīd, nezinot projekta kopējo finanšu apmēru un „Latvenergo” bilanci un aizņemšanās iespējas uz projekta realizācijas uzsākšanas brīdi, kad tiktu pieņemts attiecībā uz investīcijām galīgais lēmums, kas projekta veiksmīgas īstenošanas gadījumā varētu prasīt droši vien kādus pāris gadus... Tātad, pastāvot šādiem nosacījumiem, šobrīd grūti pateikt, vai „Latvenergo” kopumā varēs uzņemties – pēc savas bilances apmēriem – visu šo, teiksim, projekta apjomu. Risinājumi ir pasaules praksē pietiekami aprobēti. Šādos gadījumos tiek meklēts droši vien galvotājs; tas varētu būt garantiju formā, bet, teiksim, šobrīd par šiem mērogiem ir ļoti grūti spriest. Ir skaidrs, ka tiks izdarīts viss iespējamais, lai nekādas būtiskas saistības valsts budžetam šajā sakarā neveidotos.

Kas attiecas uz „Latvenergo” spēju uzņemties saistības, par to es jau runāju. Es tagad atkārtošos, sakot, ka tā ir standartprakse – uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības. Liela komercsabiedrība, kāda ir „Latvenergo”, šādas kredītsaistības uzņemas pret tās bilancē esošajiem aktīviem, vērtībām, nākotnes naudas plūsmu un tā tālāk. Tā ka šī ir absolūti standartprakse, kas tiek īstenota arī Visaginas AES projekta gadījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš. Turpinu šo jautājumu sēriju.

Jūs norādījāt, ka, ņemot vērā aktīvo „Latvenergo” iesaisti Visaginas AES projekta attīstībā, šobrīd nav ticis veikts alternatīvo projektu izmaksu aprēķins. Cik es saprotu no jūsu teiktā, tad arī attiecībā uz Visaginas AES projektu nav skaidra, pilnīga izdevumu aprēķina. Vēl vairāk! Nav tiešām skaidrs, kāds būs prasījums attiecībā uz iespējamo nodrošinājumu, ko varēs prasīt no „Latvenergo”.

Vai tiešām šajā situācijā, neizvērtējot šī atsevišķā projekta izmaksas, iespējamo „Latvenergo” kredītreitingu, nosacījumus, uz kādiem varēs piesaistīt investīcijas, ieķīlājot valstij piederošās akcijas, aktīvus... Vai tiešām šis projekts, pat neizvērtējot citus, ir tas atbilstošākais, uz kuru būtu mūsu valsts jāvirza?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Es pieņemu, ka jūs saprotat uzņēmējdarbības un, teiksim, finanšu principu pamatus un šajā gadījumā noteikti saprotat, ka daudzmaz vērienīgs jebkurš projekts, kuru komercsabiedrība nevar pilnībā veikt par saviem līdzekļiem, liek uzņemties saistības kaut kādā veidā... teiksim, uzņemties saistības attiecībā uz tiem aktīviem, kas ir uzņēmuma bilancē, un tādējādi šo projektu īstenot. Jebkurš vērienīgs projekts to prasītu, un tas nav nekas unikāls: jebkura infrastruktūras investīciju objekta gadījumā šī prakse būtu līdzīga. Tā arī līdz šim „Latvenergo” ir rīkojies, iepriekšējo valdību laikā īstenojot tādus projektus kā, teiksim, TEC modernizācija. Es domāju, ka Zariņa kungam, kas ir jautājuma līdzautors, SPRK ir nācies skatīt daudzus šādus pieteikumus. Es domāju, šeit nav nekā ārkārtēja, un šis mehānisms tiešām ir aprobēts.

Jūs jautājāt, vai var pieņemt lēmumu, pastāvot tik daudziem neskaidriem jautājumiem. Attiecībā uz to jāteic, ka ne jau velti es esmu daudzkārt minējis, ka Latvijas puse (jeb „Latvenergo”) galīgo lēmumu par iesaistīšanos projektā nav pieņēmusi un nepieņems līdz tam brīdim, kamēr nebūs pietiekami skaidri būtiskākie no šeit atzīmētajiem jautājumiem. Jo nevar noteikt projekta rentabilitāti, kamēr nevar atbildēt uz jautājumu par investīciju kopapjomu, par to, cik izmaksā resursu sagāde, un tā tālāk. Neatbildot uz šiem jautājumiem, protams, nevar pieņemt lēmumu par piedalīšanos projektā.

Vēlreiz atkārtošu – lēmums par iesaistīšanos Visaginas AES projektā nav pieņemts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citi papildu jautājumi nav pieteikti par šo jautājumu.

Pārejam pie piektā darba kārtības jautājuma, kas ir deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par atjaunojamajiem energoresursiem”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus.

Vai, ministra kungs, jūs vēlaties ko papildus paskaidrot?

Ja ne, tad es dodu vārdu iesniedzējam Zariņa kungam papildu jautājumam. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Mums patiesībā ir vairāki jautājumi, bet es saprotu, ka laika nav, un tāpēc uzdošu tikai vienu.

Savā atbildē jūs informējāt, ka Ekonomikas ministrijai līdz 1.novembrim bija jāiesniedz Ministru kabinetam priekšlikums par atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalsta mehānismu un ekonomiski pamatotu atbalsta perioda ilgumu un intensitāti. Šodien ir 1.novembris. Lūdzu, informējiet deputātus, kāds ir šis piedāvātais mehānisms un ekonomiski pamatotais atbalsta periods, un ilgums un intensitāte šim mehānismam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Uzdevums izstrādāt šādu jaunu atbalsta mehānismu ticis dots 28.augustā, tātad šeit nav runa par kādiem gadiem vai ko tamlīdzīgu. Burtiski pāris mēnešu mums ir bijusi iespēja strādāt pie šī jautājuma.

Sagatavojot priekšlikumus jaunajam atbalsta mehānismam, ar kuru varētu turpmāk īstenot atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalstīšanu, mēs esam saskārušies ar ļoti lielu interesi no iesaistītajām, teiksim, nozares organizācijām un, jāsaka, arī ar ļoti lielu kritiku, kas ir aizkavējusi šī jautājuma strauju virzību, un droši vien tas nav nekas ārkārtējs.

Katrā ziņā šobrīd mums ir gatavs projekts grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kurā tiek iezīmēts šis jaunais atbalsta mehānisms, tie pamatprincipi. Un šo mēs virzīsim... mēs būtībā būtu gatavi virzīt, bet, ņemot vērā, ka esam saskārušies ar industrijas iebildumiem, vispirmām kārtām mēs gribētu novērst šīs pamatiebildes, lai neizveidotos situācija, ka diskusija Ministru kabinetā izvēršas pārlieku gara un nekonstruktīva. Tātad mēs mēģināsim vispirms novērst šīs domstarpības un uzreiz pēc tam virzīt šo sagatavoto priekšlikumu. Es domāju, tas varētu prasīt kādas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums vēl ir atlicis laiks vienam papildu jautājumam, jo mēs sākām nedaudz pēc pulksten 17.00.

Lūdzu, Zariņa kungs!

I.Zariņš. Mēs bijām uzdevuši jautājumu: ar kādu normatīvo aktu palīdzību ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo tiesisko vidi atjaunojamo energoresursu jomā, lai īstenotu šos plānus? Savā atbildē jūs uzskaitāt Eiropas normatīvos aktus, kuri Latvijai būtu jāsasniedz, – tie ir ļoti ambiciozi –, esat norādījuši šeit tos, bet neesat norādījuši normatīvo aktu, ar kuru Latvija nodrošinās nepieciešamo ietvaru – šo Eiropas direktīvās noteikto mērķu sasniegšanu.

Kā zināms, tam paredzētais Atjaunojamās enerģijas likums iestrēdza 10.Saeimā, un arī 11.Saeimā tas tika iestrēdzis un vairs nav virzīts Kāds tad būs šis normatīvais akts, ar kuru mēs panāksim šo nepieciešamo ietvaru? Vai tas vispār mums būs? Vai ir paredzēts? Joprojām nekas netiek virzīts, lai gan ir pagājis vairāk nekā gads.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Nu, es baidos, Zariņa kungs, ka atkal man būs jāsaka kaut kas, ko jūs jau zināt, un es katrā ziņā novēlu, lai mūsu turpmākajā sadarbībā mēs neaizņemtu pārāk daudz citu kolēģu laika, runājot par jautājumiem, uz kuriem atbildi zināt gan jūs, gan es.

Šobrīd man jāsaka, ka šīs saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies atjaunojamo energoresursu jomā, Latvija ir pilnībā pārņēmusi savā likumdošanā. Šeit ir arī atsevišķi specifiski normatīvie akti, kas aplūko atjaunojamo energoresursu tēmu atsevišķās nozarēs, piemēram, transportā. Un, kā jau es minēju, jaunais atbalsta mehānisms, kas ir Latvijas specifiskais atbalsta mehānisms, ir pretējs vēsturiskajam. Tātad Ekonomikas ministrija uzskata par nepieciešamu grozīt... mainīt vēsturisko atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Šis ietvars tiktu noteikts ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Ministrija uzskata, ka šis mehānisms ir jānostiprina esošajā likumā, un, kā jau iepriekš tas ir pausts, neuzskata par nepieciešamu veidot atsevišķu likumu un atjaunot diskusijas par Atjaunojamās elektroenerģijas likumu kā tādu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to paldies deputātiem par uzdotajiem jautājumiem un ministram – par sniegtajām atbildēm. Saeimas kārtības ruļļa 122.panta noteiktajā maksimālajā laika ietvarā deputātu kungi varēja uzdot šos jautājumus un ministra kungs varēja sniegt atbildes.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.

Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2012. gada 1. novembrī

 

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par enerģētikas tirgus liberalizāciju”(Nr. 13/J11)
(Atbildes dok. Nr. 1361).
Papildjautājums - Dep. I.Zariņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. I.Zariņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par energostandartu apstiprināšanu” (Nr. 14/J11)
(Atbildes dok. Nr. 1361)
Papildjautājums - Dep. I.Zariņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. I.Zariņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par enerģētikas stratēģiju” (Nr. 15/J11)
(Atbildes dok. Nr. 1361)
Papildjautājums - Dep. I.Zariņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. I.Zariņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par Visaginas atomelektrostaciju” (Nr. 16/J11)
(Atbildes dok. Nr. 1361).
Papildjautājums - Dep. I.Zariņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. I.Zariņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. A.Elksniņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par atjaunojamajiem energoresursiem” (Nr. 17/J11)
(Atbildes dok. Nr. 1361).
Papildjautājums - Dep. I.Zariņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Papildjautājums - Dep. I.Zariņš
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Pirmdien, 20.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”