Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas astotā (ārkārtas) sēde
2012.gada 22.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas ārkārtas sēdi.

Šodienas sēdes darba kārtībā praktiski ir viens jautājums - likumprojekts „Par valsts budžetu 2013.gadam”, kā arī to pavadošo likumprojektu pakete. Pirms mēs sākam sēdi, es vēlreiz vēlos atgādināt procedūru.

Tā kā par budžetu pavadošo likumprojektu paketi debatē par visu kopumā un tā kā komisija ir lūgusi atzīt budžeta likumprojektu paketi par steidzamu, tad vispirms es došu vārdu referentam šajā jautājumā - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam. Viņš ziņos komisijas vārdā par šiem likumprojektiem un lūgs tos atzīt par steidzamiem. Mēs balsosim par katra šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu, un tad pirms pirmā lasījuma mēs sāksim debates - es atgādinu! - par visu likumprojektu paketi kopumā. Pēc tam, kad būs beigušās debates par visu paketi kopumā, mēs balsosim par katru no likumprojektiem atsevišķi, par to pieņemšanu pirmajā lasījumā, un noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Tātad sākam izskatīt budžetu pavadošo likumprojektu paketi.

Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais finanšu ministra kungs! Godātie deputāti! Godātie ministri!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 2013.gada valsts budžeta projektu, 2013.-2015.gada budžeta ietvara projektu un 31 budžetu pavadošo likumprojektu. Iepriekšējā Saeimas sēdē mēs esam izslēguši divus likumprojektus no budžeta likumprojektu paketes. Līdz ar to mums skatīšanai ir atlikuši 29 likumprojekti. Komisija izskatīja šos likumprojektus un lūdz Saeimu piešķirt visiem likumprojektiem steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso par katru no likumprojektiem - par tā atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Un lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2013.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Un tagad, lūdzu, par pirmo lasījumu. Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā runās deputāts Jānis Reirs?

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Jā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” un likumprojektu „Par valsts budžetu 2013.gadam”, kā arī pavadošos likumprojektus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Šodien Saeimas vērtējumam ir nodots 2013.gada valsts budžeta projekts. Šis ir pirmais budžets pēc starptautiskā aizdevuma programmas un fiskālās konsolidācijas pabeigšanas. Šis ir pirmais budžets pēc četru gadu pārtraukuma, kurā mēs varam atļauties piešķirt papildu finansējumu prioritāriem pasākumiem. Lielā mērā tas kļuvis iespējams, pateicoties iepriekšējos gados veiktajiem finansēšanas stabilizēšanas pasākumiem, kas ļāvuši sakārtot valsts finanses un atgriezties pie ekonomikas izaugsmes.

Latvijas ekonomikā turpinās stabila izaugsme. Ja iepriekšējos gados ekonomikas izaugsme balstījās galvenokārt uz ražošanas un eksporta pieaugumu, tad šogad ir vērojams arī būtisks iekšzemes pieprasījuma pieaugums, kas liecina, ka ne tikai eksportējošie uzņēmumi, bet arī Latvijas iedzīvotāji jūtas stabilāki un ir sākuši optimistiskāk raudzīties nākotnē.

Līdz ar ekonomikas izaugsmi tiek radītas jaunas darba vietas un pakāpeniski samazinās bezdarbs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Latvija ir visstraujāk augošā Eiropas Savienības ekonomika. Šī gada pirmajā pusgadā ekonomikas pieaugums bija 5,9 procenti, un var prognozēt, ka šogad plānotais izaugsmes temps - 4,0 procentu - tiks pārsniegts.

Ražošanā un eksportā saglabājas stabila pieauguma tendence: eksports pagājušajā gadā ir pieaudzis par 28 procentiem, bet šī gada septiņos mēnešos - par 13 procentiem. Apstrādes rūpniecība - eksporta galvenais dzinējspēks - pagājušajā gadā ir pieaugusi par 12 procentiem, bet šī gada astoņos mēnešos - par 11 procentiem.

Līdzšinējie pieauguma tempi liecina par paveikto valsts ekonomikas atjaunošanā, tomēr, raugoties nākotnē, aicinu būt reālistiskiem. Šobrīd visā pasaulē, arī mūsu galvenajos eksporta tirgos, valda liela neskaidrība attiecībā uz izaugsmes potenciālu tuvākajos gados. Nelabvēlīga scenārija gadījumā arī mūsu izaugsmes tempi var būtiski samazināties. Pārlieku liels optimisms prognozēs var novest pie nepatīkamiem pārsteigumiem. Galvenās makroekonomiskās prognozes, balstoties uz kurām ir veidots 2013.gada budžets, ir ekonomikas pieaugums 3,7 procentu apmērā un inflācija - 2,0 procentu apmērā.

Valsts ekonomiskās attīstības svarīgs priekšnoteikums ir finanšu stabilitāte. Tāpēc valdība ir pieturējusies pie iepriekš nospraustā kursa uz budžeta deficīta samazināšanu. 2013.gada budžeta deficītu plānots samazināt līdz 1,4 procentiem no IKP (pēc EKS 95 metodikas). Arī turpmākajos gados budžeta deficītu būs jāturpina mazināt, nonākot pie sabalansēta budžeta, vēlākais, 2016.gadā.

Runājot par stabilitāti, vēlos atgādināt, ka, krīzei sākoties, pirmais, ko zaudējām, bija finanšu tirgu uzticība. Šo uzticību atgūt nebija viegli, un atkal varam to ātri zaudēt, ja atkāpsimies no mūsu pašu uzņemtajām saistībām makroekonomiskās un fiskālās stabilitātes jomā.

Vēlos uzsvērt, ka atgriezties pie „trekno gadu” nekontrolētās nodokļu maksātāju naudas tērēšanas nav ne pieļaujams, ne nepieciešams. Tas būtu pretrunā gan ar labas ekonomiskās pārvaldības principiem, gan ar mūsu apņemšanos virzīties uz sabalansētu budžetu un īstenot pretciklisku fiskālo politiku.

Mēs zinām, cik vētrainas debates pēdējā mēneša laikā ir notikušas par nākamā gada budžetu. Politiķi vienmēr varēs atrast tūkstošiem veidu, kā visus padarīt laimīgus uz nodokļu maksātāju rēķina. Un šo vētraino debašu laikā nereti izskan jautājumi: „Kāpēc budžeta deficīts tiek samazināts no 1,9 procentiem no IKP uz 1,4 procentiem nākošgad? Kāpēc tieši 1,4 procenti? Vai tad, piemēram, 1,5 procenti vai 1,6 procenti arī nebūtu labi diezgan? Kāpēc nevaram mazliet pamanipulēt ieņēmumu prognozes? Tad taču būtu vairāk naudas, ko tērēt!”

Mēģināšu paskaidrot, kāpēc šāda pieeja nav atbalstāma un pie kādām sekām tā var novest.

Starptautiskā aizdevuma programmas laikā mēs uzņēmāmies saistības: pēc programmas pabeigšanas katru gadu samazināt budžeta deficītu par pusprocentu no IKP, līdz tiek sasniegts vidēja termiņa budžeta deficīta mērķis. 2013.gada budžets lielā mērā ir tests, vai Latvijas politiķi patstāvīgi, bez starptautisko aizdevēju uzraudzības, spēj īstenot atbildīgu fiskālo politiku vai arī atkal sāks „gāzēt līdz grīdai”. Jebkura atkāpšanās no budžeta deficīta mērķiem vai ieņēmumu prognožu nepamatota manipulēšana no finanšu tirgu puses tiks viennozīmīgi uztverta kā Latvijas atkāpšanās no savām saistībām un radīs bažas par Latvijas spēju nodrošināt finanšu stabilitāti.

Arī te varētu rasties jautājums: „Kāpēc gan mums būtu jāuztraucas par to, ko par mums domā finanšu tirgi?” Problēma ir tā, ka, kamēr vien mēs turpināsim dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tas ir, kamēr mums būs budžeta deficīts, mums būs jāveic aizņemšanās šajos pašos finanšu tirgos, lai šo deficītu nosegtu. Un no finanšu tirgu viedokļa būs atkarīgs, par kādām procentu likmēm mēs varēsim aizņemties. Vēl jo vairāk, 2014. un 2015.gadā mums ir jāveic valsts parāda pārfinansēšana - katru gadu vairāk nekā miljarda latu apjomā. Mūsu spēja vai nespēja ievērot fiskālo disciplīnu lielā mērā noteiks procentu likmes, par kādām mēs veiksim pārfinansēšanu. Piemēram, ja aizņemamies par 5 procentiem gadā (nevis par 4 procentiem), tad šis neietaupītais procents nozīmē pārmaksāt katru gadu ap 38 miljoniem latu. Tādā gadījumā par 10 gadu valsts vērtspapīriem mēs procentos pārmaksāsim 380 miljonus latu. Līdz ar to, nepieturoties pie fiskālās disciplīnas mērķiem šodien, mēs vēlāk varēsim brīnīties, kāpēc atkal nepietiek naudas, lai īstenotu dažādas skaistas ieceres. Mēs šo naudu gluži vienkārši pārmaksāsim procentos.

Minēšu vēl dažus skaitļus. Nākamā gada budžetā procentos mums būs jāsamaksā pāri par 250 miljoniem latu. Tā ir milzīga summa. Tomēr vēl pirms mēneša... Es atvainojos, vēl pirms gada mēs plānojām, ka šī summa būs vēl lielāka - pāri par 280 miljoniem latu. Mēs esam panākuši 30 miljonu latu ietaupījumu tikai tāpēc, ka valsts budžeta deficīts ir mazāks par sākotnēji plānoto un valsts kase var piesaistīt finansējumu par zemākām likmēm. Tomēr, ja mēs atkāpsimies no fiskālās disciplīnas, situācija strauji mainīsies un ietaupījuma vietā mēs katru gadu procentos pārmaksāsim desmitiem miljonu latu. Tāpēc ir svarīgi pieturēties pie reālajām budžeta iespējām, nodrošināt fiskālo disciplīnu, līdz ar to nepārmaksājot naudu procentos un iegūstot līdzekļus prioritāro pasākumu finansēšanai.

Tagad ir ļoti populāri piesaukt Igaunijas piemēru, apspriest jomas, kurās igauņi mūs ir apsteiguši, un tur daudz kam var piekrist. Tomēr, runājot par Igaunijas pieredzi, jāsaprot, kas ir šīs pieredzes pamatā. Viens no būtiskākajiem Igaunijas veiksmes stāsta iemesliem ir tas, ka Igaunijas politiķi ir bijuši pacietīgāki un tālredzīgāki. Jau 90.gadu sākumā Igaunija pieņēma lēmumu par sabalansētu valsts budžetu un pie tā ir pieturējusies. Rezultātā viņi nemaksā 250 miljonus latu procentos, bet novirza šos līdzekļus dažādiem prioritāriem pasākumiem. Savukārt ārvalstu investori novērtē Igaunijas finansiālo stabilitāti, un tai ir vieglāk piesaistīt investīcijas, kas veicina ekonomikas izaugsmi un arī budžeta ieņēmumu pieaugumu. Ja gribam ko mācīties no Igaunijas pieredzes, tad pirmais, kas jāmācās, ir samērot vēlmes ar iespējām.

Tomēr atgriezīsimies pie šodien apspriežamā valsts budžeta projekta. 2013.gada valsts budžeta prioritātes ir ekonomikas attīstība, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un atalgojuma palielināšana noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām. Tāpat budžetā paredzēts finansējums, lai sagatavotos vairākiem būtiskiem notikumiem - Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā, Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014.gadā, Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un citiem pasākumiem. Salīdzinot ar šī gada budžeta bāzi, ievērojami papildu līdzekļi piešķirti veselības aprūpei. Paredzēts finansējums arī reģionu attīstībai, tajā skaitā Latgales atbalsta programmai. Turpinām finansēt sabiedrības saliedēšanas plāna pasākumus.

Runājot par ekonomikas attīstību, valdība turpina darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un nodokļu sloga samazināšanas. Jau šī gada vidū tika īstenota PVN pamatlikmes samazināšana no 22 procentiem uz 21 procentu, savukārt ar 2013.gada sākumu sāksim iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, bet no gada vidus palielināsim atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Tuvāko trīs gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi plānots samazināt no 25 uz 20 procentiem. Cik no šīs nodokļa samazināšanas ietaupīs vidusmēra ģimene? Jau 2013.gadā ģimene ar diviem bērniem, kur katrs no vecākiem saņem vidējo algu - 464 latus, uz veiktā nodokļu samazinājuma rēķina ietaupīs apmēram 103 latus, un turpmākajos gados šī summa ievērojami pieaugs.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, ievērojams līdzekļu apjoms paredzēts Eiropas Savienības fondu apguvei, kas kalpo kā būtisks ekonomikas stimulēšanas instruments. Eiropas Savienības fondu apguvei atvēlētā nauda arī krīzes gados skaidri liecināja par valdības apņemšanos veicināt pēc iespējas drīzāku atgriešanos pie ekonomikas izaugsmes. Šī apņemšanās ir nodrošinājusi strauju piešķirto Eiropas Savienības fondu apguves kāpumu, kura rezultātā Latvija šobrīd atrodas 4.vietā starp jaunajām dalībvalstīm pēc piešķirto Eiropas Savienības fondu apguves intensitātes. Nākamā gada budžetā šī politika tiek turpināta un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvei novirzīts 961 miljons latu.

Domājot par izaugsmi, gribētu uzsvērt, ka ekonomikas izaugsmei un ar to saistītajam labklājības pieaugumam ir jēga tikai tad, ja tas kalpo visas sabiedrības interesēm. Pēdējie tautas skaitīšanas dati runā paši par sevi - no 2,7 miljoniem iedzīvotāju, kas Latvijā bija pēc neatkarības atjaunošanas, tagad Latvijā palikuši tikai 2 miljoni iedzīvotāju. Šādas negatīvas demogrāfiskās un emigrācijas tendences ir nekavējoties jāaptur, tāpēc demogrāfija ir valdības prioritāte, kas atspoguļota arī valsts budžetā. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai budžetā paredzēti līdzekļi māmiņu algu griestu dubultošanai, tiek dubultotas arī valsts veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kas kopj bērnu, paredzēts papildu atbalsts ģimenēm bērna pieskatīšanai, finansēta mātes un bērna veselības programma un uzsākts valsts atbalsts mākslīgajai apaugļošanai, pašvaldībām nodrošināta aizņemšanās iespēja bērnudārzu infrastruktūras sakārtošanai, kā arī īstenoti citi pasākumi.

Kopumā demogrāfijas mērķiem nākošā gada budžetā paredzēti apmēram 38 miljoni latu, un turpmākajos gados šī summa pieaugs virs 60 miljoniem latu. Tieši demogrāfijas jautājumi ir izraisījuši viskarstākās debates par nākamā gada budžetu, līdz ar to pašreiz strādājam pie tā, lai sagatavotu vēl papildu priekšlikumus otrajam lasījumam saistībā ar valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem un demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Atbilstoši budžeta iespējām turpināsim kāpināt šo atbalstu arī turpmāko gadu budžetos.

Krīzes laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā strādājošajiem nācās saskarties ar algu samazināšanu, turklāt sabiedriskajā sektorā algu samazinājums bija ļoti ievērojams - vidēji par 25 procentiem. Pie šāda algu līmeņa, atjaunojoties valsts ekonomiskajai izaugsmei, ir aizvien grūtāk noturēt valsts darbā kvalificētus speciālistus. Tādēļ viena no budžeta prioritātēm ir atalgojuma palielināšana noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām.

Izglītības un kultūras jomās jau no 1.septembra ir paaugstinātas algas vispārizglītojošo skolu pedagogiem, bet kultūrizglītības iestāžu pedagogu algas ir pielīdzinātas vispārizglītojošo skolu pedagogu algām.

Iekšlietu jomā tiek palielināts atalgojums policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem. Tieslietu jomā - Ieslodzījuma vietu pārvaldes un tiesu darbiniekiem. Labklājības jomā - sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Esošā atalgojuma fonda ietvaros tiek nodrošinātas arī elastīgākas valsts pārvaldes darbinieku motivācijas iespējas.

Pēdējo gadu laikā mēs esam īstenojuši vairākas reformas, lai uzlabotu valsts budžeta pārvaldību. Attiecīgi 2013.gada valsts budžets ir pirmais budžets, ko mēs izskatām kopā ar likumu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam”, kurā ir skaidri noteikti budžeta deficīta mērķi turpmākajiem trim gadiem.

Pirms vairākiem mēnešiem Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu ratificēja Fiskālās disciplīnas līgumu, tādējādi paužot atbalstu ilgtspējīgai fiskālai politikai un valsts budžeta strukturālā deficīta ierobežošanai. Tomēr ir svarīgi Fiskālās disciplīnas līguma normas iestrādāt arī nacionālajā likumdošanā, tāpēc aicinu Saeimu paātrināt darbu pie Fiskālās disciplīnas likumprojekta izskatīšanas.

2013.gada budžets ir pirmais budžets pēc četru gadu pārtraukuma, kura izstrādē un pieņemšanā mūs neierobežo starptautisko aizdevēju diktētie noteikumi. Līdz ar to šis budžets ir arī tests mūsu politiskās sistēmas briedumam, nepārdodot vēlētājiem īstermiņa labumus uz valsts ilgtermiņa attīstības rēķina. Tests tam, vai mēs spēsim būt atbildīgi un domāt ilgtermiņā vai arī paļausimies eiforijai un priekšvēlēšanu populismam. Tests tam, vai domāsim par stabilu valsts attīstību vai arī, tikko pārvarējuši iepriekšējo krīzi, tūlīt atkal kāpsim uz fiskālās „gāzēšanas līdz grīdai” grābekļa.

Aicinu Saeimu apstiprināt 2013.gada valsts budžeta projektu. Šis budžets ir apliecinājums tam, ka valsts ir atgriezusies pie normāla darba un dzīves ritma. Tas nodrošina gan līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi, gar ir vērsts uz to, lai pēc iespējas ātrāk mūsu valsts iedzīvotāji ekonomikas izaugsmi redzētu atspoguļojamies arī savos personiskajos budžetos.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti, dāmas un kungi! 2013.gada valsts budžeta likumprojekts tika sagatavots, ņemot vērā skaidras valdības prioritātes, tātad nodokļu samazināšanu, demogrāfijas jautājumu risināšanu, kā arī nozīmīga loma ir pievērsta ceļu infrastruktūras sakārtošanai un veselības aprūpei, lai nākamgad mūsu valsts varētu pārliecinošāk virzīties uz ilgtspējīgāku un kvalitatīvāku izaugsmi.

Nākamā gada budžeta iespējas jeb fiskālās telpas lielumu pamatā nosaka divi faktori: pirmkārt, jau pieņemtās nodokļu politikas izmaiņas, tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana trīs gadu periodā no 25 uz 20 procentiem un pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana no 22 uz 21 procentu (jānorāda, ka Latvija ir Eiropas Savienībā gandrīz vienīgā valsts, kas var atļauties samazināt nodokļus!); otrkārt, Valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Tas nozīmē, ka katra nākamā gada budžeta strukturālā deficīta uzlabojumam jābūt 0,5 procentu līmenī attiecībā pret iepriekšējo gadu. Vienlaikus gan jānorāda, ka abi faktori vērsti uz to, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, tātad tie nav pretrunā ar izaugsmi.

Latvijas mērķis ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgus tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa izaugsmi un finanšu stabilitāti. Šāda valdības politika skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgstoši, ilgā laika periodā, ievērot Māstrihtas kritērijus.

2013.gada valsts budžeta likumprojekts tika veidots Ministru kabineta pārstāvju, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru intensīvu diskusiju procesā.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,66 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,79 miljardu latu apmērā jeb aptuveni par 130 miljoniem latu lielāki. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,8 procentu apmērā no kopprodukta. Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi nākamgad ir plānoti 5,66 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,82 miljardu latu apmērā. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai prognozēts ne lielāks kā 1,4 procenti no kopprodukta.

Finanšu ministrija plāno, ka valdības vispārējā budžeta deficīts 2013.-2015.gadam nepārsniegs Konverģences programmā noteiktos griestus: tātad nākamgad budžeta deficīts nepārsniegs 1,4 procentus no kopprodukta, aiznākamgad - 2014.gadā - 0,8 procentus un 2015.gadā - 0,3 procentus. 2015.gadā vajadzētu patiesībā nonākt jau pie sabalansēta budžeta.

Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2013.-2015.gadam nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 3,7 procentu apmērā, bet turpmākajos gados - 4 procentu apmērā no kopprodukta.

Budžeta papildu iespējas prioritāriem pasākumiem nākamajā gadā valdība paredzējusi 122 miljonus latu, kā arī 25 miljonus latu jaunu politiku iniciatīvām, piemēram, iekšlietu sistēmas darbinieku uzturdevu palielināšanai.

Sākotnēji ministriju pieprasījumi prioritātēm sasniedza pat 340 miljonus latu, kas trīs reizes pārsniedza fiskālās iespējas nākamajam gadam. Diemžēl visu ministriju pieprasījumus nākamgad vēl nav iespējams akceptēt, tādēļ valdība vienojās par pasākumiem, kas vērsti uz konkrētu mērķu un valdības izvirzīto prioritāšu sasniegšanu, kā arī aktivitātēm sabiedrībai nozīmīgās jomās, kurās iepriekšējo gadu budžetu konsolidāciju rezultātā tika visbūtiskāk samazināts finanšu apjoms.

Gatavojot nākamā gada budžeta projektu, nozaru ministriju pieprasījumi pamatā bija saprotami un atbalstāmi, jo līdz šim visas nozares ir strādājušas līdzekļu samazināšanas režīmā, taču jāapzinās, ka viena gada laikā nav iespējams atjaunot finansējumu visām nozarēm uzreiz, turklāt nākamā gada budžetā valstiskajām vajadzībām finansējums tiek piešķirts papildus, nevis samazināts. Ministriju griezumā lielākais budžeta līdzekļu pieprasījums ir veselības, satiksmes un kultūras nozarēm. Veselības ministrijas izdevumi nākamajam gadam tiek pielīdzināti šā gada budžeta izdevumiem.

Tāpat diskusijā ar Latvijas Pašvaldību savienību valdība rada iespēju nākamgad finansiāli atbalstīt pašvaldības reģionos, kuros ir zemākie ieņēmumi. Ir svarīgi novirzīt papildu līdzekļus reģioniem un atbalstīt tur dzīvojošos cilvēkus, tāpēc lēmums sniegt atbalstu pašvaldībām ar zemākiem attīstības indeksiem dos reģionālajām pašvaldībām lielāku atspaidu nekā iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienkārša proporcijas pārdale par labu pašvaldībām.

Latvijas Pašvaldību savienības domes šā gada sēdē tika atbalstīts priekšlikums piešķirt papildu finansējumu reģionālajām pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem. No 110 pašvaldībām papildu līdzekļus saņems 89 pašvaldības 5,6 miljonu latu apmērā. Šo papildus atbalstīto pašvaldību ieņēmumi būs 2-5 reizes lielāki nekā gadījumā, ja tiktu par 1 procentu sadalīts... pārdalīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par labu pašvaldībām.

Tāpat valdība ir apņēmusies nākt palīgā Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils un Liepājas pašvaldībām, piešķirot papildu dotāciju kopumā 5,9 miljonu latu apmērā. Savukārt pašvaldību ar lielākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa nominālie ienākumi nākamā gada budžetā, pat neskatoties uz IIN samazinājumu par vienu procentpunktu, tiek prognozēti lielāki, nekā tie bija šogad.

Svarīgi valdībai turpmāk nepieļaut „gāzi grīdā” politikas atjaunošanu, saglabāt piesardzību valsts finanšu plānošanā un tiekties uz to, lai tērējam tik, cik spējam nopelnīt, jo vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības scenārija galvenie riski, līdzīgi kā pēdējos divus gadus, pamatā ir saistīti ar ārējo vidi, tātad notikumiem pasaules finanšu jomā, ekonomikā un eirozonas parādu krīzes atrisināšanā.

Šobrīd prognozes paredz eirozonas situācijas stabilizāciju un pakāpenisku uzlabošanos, kas arī veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību. Papildus, protams, arī saglabājas dažādi riski, kas saistīti ar naftas cenām vai pārtikas cenām. Iespējama arī izaugsmes palēnināšanās Āzijas tirgos, Ķīnā... iespējams, ASV. Tāpēc ļoti svarīgi ir Latvijas uzņēmējiem arī turpmāk palielināt savu klātbūtni dažādos noieta tirgos, diversificēt dažādus tirgus. Un arī ļoti svarīgs Latvijai, protams, ir iekšzemes patēriņš, lai būtu sabalansēta attīstība - tāda, kādu mēs to redzam vairāku pēdējo ceturkšņu laikā.

Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi vērsti uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanos, kā arī konkurences spējas atjaunošanos un maksimāli arī censtos aizsargāt sabiedrības sociāli jutīgās daļas.

Vēl es gribētu savā runā piebilst par sekojošiem ļoti svarīgiem argumentiem. Latvija ir pirmoreiz nonākusi tik unikālā situācijā: mēs nekad neesam bijuši priekšā ekonomikas ciklā Eiropas Savienībā, bet patlaban tas notiek. Ja mēs atskatāmies un paskatāmies kopumā, kā izskatās eirozona, Eiropas Savienība, tad mēs redzam to apmēram tādā situācijā, kādā Latvija bija 2008. vai 2009.gadā. Tas ir tiešām ļoti, ļoti unikāli!

Konsolidācijas ēra ir neizbēgama. Dažās valstīs tā būs mazāka, dažās - lielāka. Bet ir skaidrs, ka ilūzijas par to, ka ar zināmām manipulācijām var panākt budžeta vai parādu līmeņa noturēšanu un tajā pašā laikā nomierināt starptautiskos tirgus, izzūd. Konsolidācija notiek ļoti plašā apmērā: Grieķijā (par to mēs visi zinām), Portugālē, Spānijā, Īrijā, arī Lielbritānijā un arī pat tādās valstīs, par kurām mēs varbūt... arī varbūt brīnāmies. Bet arī tur politiķi un valsts iedzīvotāji saprot, ka nevar atļauties tēriņus tādā apmērā un aizņemties tādā apmērā, kā tas ir bijis iepriekšējās dekādēs. Un tas ir redzams gan Nīderlandē, gan Beļģijā, gan Dānijā, gan Luksemburgā, gan arī Somijā. Principā nav tādu valstu, kuras tas neskartu, jo tas ir likumsakarīgi.

Dažās valstīs konsolidācija vai recesija, vai stagnācija ilgs ļoti ilgu laiku, dažās - mazāk. Sekmīgajās valstīs pietiktu ar vienu vai diviem gadiem, līdzīgi kā Latvijā, lai nostātos uz tādas ilgtermiņa, ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Savukārt vairākās valstīs, sevišķi Dienvideiropā, tas varētu ieilgt 5-10, varbūt pat 15 gadus.

Attiecībā uz Latviju. Vērojot, kas notiek pārējās valstīs, mēs varam arī varbūt iedomāties, kas varētu būt Latvijā bijis, ja Latvijā nebūtu tautas izpratnes par to, ka šis posms diemžēl ir jāpārvar. Mēs redzam protestus un savu valstu pat zināmā mērā demolāciju, kas notiek lielā daļā Dienvideiropas valstu, un diezin vai šī aina tik ātri nomainīsies. Un te mums ir tiešām jāsaka visiem paldies: paldies Latvijas iedzīvotājiem par to, ka mēs neejam šādu ceļu, mēs neizvairāmies no problēmām, mēs negrasāmies savas valstis, tā teikt, nodedzināt vai paralizēt! To ir ļoti svarīgi saprast.

Savukārt, ja mēs runājam par dažādiem citiem jautājumiem, kas ir saistīti ar... Varbūt arī tiek minēts, ka Latvijas izaugsme patlaban nav pārliecinoša, ka joprojām ir problēmas, un tad tomēr jāpaskatās arī, kāda bija situācija kaut vai tajā pašā migrācijas jomā 2004. vai 2007.gadā. Arī tajā laikā Latvija katru gadu zaudēja tādu pilsētu, kāda ir Sigulda vai Kuldīga. Katru gadu! Tikai par to nerunāja neviens! Tas process... Esot iekšā Eiropas Savienības valstīs, var teikt, ir ļoti grūti pretoties iespējām doties kādu brīdi strādāt citās valstīs. Vienkārši tas ir... to ir ļoti grūti izdarīt - kaut kādā veidā nobremzēt.

Pieņemsim, tāda valsts kā Polija, kuru mēs uzskatām... valsts, kura ir ļoti labi pretojusies krīzei, kurai nav bijušas lielas problēmas, joprojām turpina zaudēt katru gadu entās šādas pilsētas. Polijā ekonomiskā situācija nebūt nav slikta. Pieaugušas ir darba algas, budžeta deficīts ir mazs, ir pārliecība par savas dzīves uzlabošanos, bet Polijas valdībai tik un tā nav iespējams apturēt to. Tas ir organisks process, uz kuru atbilde var būt tikai tad, kad valsts kļūst aizvien sabalansētāka un pievilcīgāka uzņēmējdarbībai. Tad tas process arī palēnināsies!

Ja runājam par Latvijas izaugsmi, tad man tieši pašam iznāca ļoti daudz strīdēties ar starptautiskajiem aizdevējiem par to, kāda būs Latvijas ekonomika, kādi skaitļi mums būs šogad un nākamgad. Un arī šeit ir noticis tas, ko negaidīja neviens. Mūsu kopprodukts šogad, kas būs vismaz... principā pārsniegs 15 miljardus latu, ir tas, ko starptautiskie aizdevēji un eksperti no kredītreitingu aģentūrām un Eiropas Komisijas saredzēja, ka Latvijā tas varētu būt 2016.-2017.gadā. Nākamgad kopprodukts noteikti sasniegs 16 miljardus. Tātad mēs pieaudzēsim savu ekonomiku par vienu miljardu vēl klāt. Par tādu skaitli vispār runa bija kādā 2018., 2019., pat 2020.gadā. To vajag novērtēt! Taču tas ir noticis.

No opozīcijas puses bieži izskan arī tāda... arī pagājušajā gadā, kā es atceros, budžetu prezentējot, šeit bija ļoti liela skepse. Tika teikts, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums, ka bezdarbs pieaugs un ka Latvijai nebūs iespējams atgriezt jeb atmaksāt starptautisko aizdevumu.

Par to pat nav ko domāt! Kas reāli notiek? Realitāte ir pavisam citādāka. Ekonomika mums aug būtiski straujāk, un Latvija var atdot ātrāk par grafikā noteikto starptautisko aizdevumu, lai mums nebūtu liekas rezerves jātur, lai mums nebūtu jāpārmaksā procenti. Tas, ka mēs spējam tagad pakāpeniski savu ārējo parādu pārfinansēt, ietaupot, iespējams, vairākus desmitus miljonu latu jau nākamgad, kurus varēsim novirzīt citām jomām, manuprāt, ir ļoti svarīgs arguments tam, ka tomēr tas, kas ir bijis izdarīts, dod rezultātu.

Jā, makroekonomiskie rādītāji ar novēlošanos sniedz konkrētāku ainu par to, kas notiek kopumā sabiedrībā. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas, kas notiek šogad ekonomikā, šī izaugsme, noteikti nākamgad atspoguļosies pieaugošā labklājībā un pakāpeniski pieaugošā arī pirktspējā jau nākamgad. Tā ir ekonomiskā cikla tāda likumsakarība - no makroekonomiskiem līdz mikroekonomiskiem skaitļiem parasti ir viena līdz pusotra gada laikposms.

Ekonomiskā izaugsme viennozīmīgi liecinās arī beidzot par pārliecību sabiedrībā un uzņēmējos, kā arī par drošību. Joprojām mēs sevi šaustām: vai tiešām tas smagākais periods ir pāri? Vai tiešām Latvijas ekonomika aug? Tas tā nevar būt! Bet ar katru nākamo ceturksni šai pārliecībai ir jāaug. Jā, tas notiek! Mēs tiešām augam! Ekonomika aug! Un tā pārliecība ir tā, kas viennozīmīgi radīs lielāku uzņēmējdarbības aktivitāti. Būs lielāks nodarbinātības pieaugums. Darba algu pieaugums jau ir sācies. Tas viss summēsies lielākās investīcijās uzņēmumos un arī lielākā patēriņā, kas savukārt summēsies lielākos nodokļu ieņēmumos, un mums būs iespēja vairāk līdzekļu novirzīt jomās, kurām mums tiešām tas ir vajadzīgs.

Tā ka lūdzu deputātus atbalstīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Tas tiešām ir pietiekami sabalansēts starp dažādām jomām un iespējām, un tas tiešām ir vērsts uz izaugsmi. Nav nekādu šaubu par to, ka Latvijā šogad bija visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, un arī nākamgad mēs tāda būsim. Mums ir visas iespējas parādīt pat vēl labākus rādītājus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienītā Prezidija priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Klātesošie valdības locekļi! Godātie deputāti!

Ir precīzi sagatavots centrālās valdības izdevumu plāns un ir uzrādīts izdevumu segums. Tomēr valdības budžets ir vairāk nekā valdības deklarācijas finansiāls noformējums. Gada budžetā ir jābūt atbildei uz laika izaicinājumiem, kuri liek valdībai rast atbilstošus risinājumus. Budžetam vajag apliecināt valdības saprašanu par to, kādas pretrunas izvēršas ekonomikā un kā valdība šīs pretrunas izšķirs.

Likumprojektā „Par valsts budžetu 2013.gadam”, manuprāt, nav norādītas šīs problēmas, tāpēc nav piedāvāti risinājumi.

Lai noformulētu iebildumus pret valdības iesniegto budžeta projektu un priekšlikumus budžetam, ir jāuzrāda valdības paveiktā vērtējumi, kuri izraisa kritiku, jo tie bruģē ceļu budžeta projektam. Kādi ir tie vērtējumi? Tātad - „Latvijas veiksmes stāsts”! Ministru prezidents prezentē budžetu, kurš domāts valstij, kas piedzīvojusi ekonomisko veiksmi.

Pēdējā piektdienā Eiropas lietu komisijas sēdē uzstājās Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs, kurš arī teica: „Veiksmes stāsts.” Bet viņš ļoti eleganti pēc tam precizēja: „Makroekonomiskās veiksmes stāsts.” Tā ir makroekonomiskā veiksme!

Makroekonomiskais rezultāts ir vairāk ekonomiskās attīstības solījums, cerība uz attīstību nekā attīstības rādītājs. Kāds ir pamats secināt par ekonomisko izveseļošanos? Un par kādu cenu tā ir atgūta?

Darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir joprojām ļoti augsts - 16 procenti. Bezdarbs tiek pārvarēts lielā mērā uz emigrācijas rēķina, emigrācija ir strauji augusi pēdējo trīs gadu laikā. Emigrēja arī pirms krīzes, bet prombraukšana uz Rietumiem ir palielinājusies tieši pēc krīzes sākuma. Plašsaziņas līdzekļu neatkarīgie pētnieki uzvēra, ka ārpus Latvijas atrodas 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Es labprāt uzzinātu no Ministru prezidenta precīzu skaitli vai to, kādi pasākumi ir veikti, lai šo skaitli precizētu. Šā gada jūlijā darba vietu skaits bija par 166 tūkstošiem mazāks nekā pirms krīzes - 2008.gada jūlijā. Ko valdība darīs, lai radītu jaunas darba vietas jaunajā gadā - budžeta projekts par to klusē.

Ekonomiskā katastrofa Latvijā nebija pasaules krīzes sekas vien. Tas ir esošās valdības un pirms krīzes virknes valdību un Latvijas Bankas īstenotās neoliberālās politikas rezultāts. Ar pasaules krīzi Latvija sadūrās jau ievērojami noplicināta - ar milzīgu privātā sektora parādu, kas izpaudās ar pārkarsētu ekonomiku, kredītu burbuli un lielu tirdzniecības bilances deficītu.

Piekoptā politika bija arī Eiropas Komisijas veicināta. Starptautiskā aizņēmuma programma piedāvāja izdevīgus nosacījumus, bet vienlaikus izvirzīja prasības, konsolidējot budžetu, piekopjot skarbas taupības politiku. Tā sakrita ar valdības nolūku mazināt budžeta deficītu un inflāciju, lai pēc iespējas stiprāk atbilstu Māstrihtas prasībām tieksmē pēc ātrākas eiro ieviešanas.

Mums saka: „Ekonomikas izaugsme Latvijā saglabājas viena no straujākajām Eiropas Savienībā, un strauji aug eksports”. Bet neaizmirsīsim, ka pasaules ekonomikas vēsturē Latvijai bija lielākais IKP kritums pēc ASV Lielās depresijas 30.gados un Argentīnas krīzes 21.gadsimta sākumā! Pēc liela krituma mēdz būt arī ātra celšanās, ja uzņēmēji nesaduras ar stipru konkurenci, kā tas notiek attīstītajā tirgū.

Šā gada jūlijā eksports bija par 16 procentiem lielāks par eksportu pērnā gada jūlijā; tas varētu izskatīties visai pārliecinoši. Bet eksports iekļauj sevī arī tranzītu. Tranzīts ir iekļauts eksporta izaugsmē. Piemēram, lielākais Latvijas uzņēmums, mērot pēc apgrozījuma, šodien ir Krievijas ķīmiskās rūpniecības giganta Uralhim meitasuzņēmums SIA Uralchem trading, kas darbojas agroķīmijas un mēslošanas līdzekļu nozarē. Viss Uralchem radītais „eksports” un „imports” ir tikai tranzīts, bet Uralchem taču ir arī eksporta „veiksmes stāsta” daļa. Es gribētu dzirdēt no Ministru prezidenta kunga viņa viedokli, kādā mērā tomēr eksporta pieaugumu nosaka iekšzemē eksportam ražotās preces un kādā mērā - tranzīts.

Valdība sludina par budžeta deficīta samazināšanu un publiskā sektora parāda apkarošanu kā par spilgtāko ekonomiskās izveseļošanās pazīmi un priekšnosacījumu. Bet valstij ir taču divi parādi! Par to atkal nav ne vārda! Bez publiskā sektora parāda vēl ir arī privātā sektora parāds. To raksturo ārējās tirdzniecības bilance, starpība starp eksportu un importu. Šo rādītāju Ministru prezidents atkal neminēja.

Ārējās tirdzniecības deficīts gandrīz nav mainījies pēdējo 12 mēnešu laikā, šā gada jūlijā bija 30 procentu, un tas pieaug. Šī starpība ir valsts starptautiskās konkurētspējas mērs. Un valstis ar pozitīvu tirdzniecības bilanci ir labāk aizsargātas ekonomiskās krīzes laikā, tās var drošāk paļauties uz savām ekonomikas jaudām un nebūt atkarīgas no finanšu tirgiem.

Kam Eiropā ir lielākā pozitīvā tirdzniecības bilance? Vācijai, Dānijai, Nīderlandei, Beļģijai, Zviedrijai, Somijai. Vai esat atpazinuši, kas tās ir par valstīm? Kodols! Tas ir pats kodols, pie kā mēs tagad tiecamies ar visiem saviem spēkiem. Un kas stāv blakus Latvijai ar negatīvām tirdzniecības bilancēm? Spānija, Portugāle un Grieķija. Tās ir tās valstis, kuras ekonomisti ierindoja ar saīsinājumu GIPS jeb PIGS. Lietuvai un Igaunijai arī ir negatīva tirdzniecības bilance, kas nesola tām neko labu.

Ko valdība taisās darīt, lai mazinātu plaisu starp importu un eksportu, tātad lai pastiprinātu Latvijas konkurētspēju jau nākamajā gadā? Budžeta projektā uz to nav atbildes.

Valdība cer uz to, ka pēc tam, kad valsts budžets būs sabalansēts līdz nullei un kad Latvijas valūtas riski eirozonā būs novērsti vispār... ka pēc tam investīcijas ieplūdīs Latvijā. Taču Eiropas ekonomikas pieredze liecina, ka šāda politika nemaz nelīdzēja valstīm, kurām bija liels privātā sektora parāds, piemēram, Spānijai un Īrijai, un arī Latvijas pieredze par to neliecina.

Burbuļa gados ar latu, kas piesaistīts pie eiro, bet ar milzīgu privātā sektora parādu Latvija bija cietusi visvairāk starp Eiropas valstīm. Es pieļauju, ka eirozonas ietvaros, kur ir ierobežotas dalībvalstu neatkarīgās monetārās un fiskālās politikas iespējas, tām dalībvalstīm, kam ir mazāka konkurētspēja, būs vēl grūtāk pretoties finanšu tirgiem, ja notiks ekonomiskais satricinājums.

Vēl drūmāka izskatās Latvijas atkarība no importa nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšanas priekšvakarā. Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, visdrīzāk saņems mazāk Eiropas naudas nākamajos septiņos gados. Daudzgadu budžeta „apcirpšana” var novest pie valsts izdevumu ievērojamas samazināšanās vairākās dalībvalstīs, arī Latvijā, līdz ar to veicinot stipru prociklisku efektu. Tāda perspektīva vēl vairāk liek mums paļauties uz saviem resursiem, nevis cerēt uz finanšu tirgiem. Tāpēc pirms iestāšanās eirozonā visu turpmāko valsts budžetu uzdevumam ir jābūt Latvijas, cik vien iespējams, eksporta pārsvaram pār importu un, cik vien iespējams, imports jāaizstāj ar iekšzemē ražotu produkciju.

Ko tad darīt?

Es rosinu nesamazināt budžeta deficītu, paturot bilanci 1,9 procentu līmenī pret IKP, bet to summu, kas izveidosies virs valdības ieplānotā tēriņa, ieguldīt Latvijas Hipotēku bankas pamatkapitālā valsts mērķprogrammu nodrošināšanai. Mēs esam suverēna valsts, un mēs varam tā rīkoties. Tie ir apmēram 80 miljoni latu, un tāds kapitāls dotu bankai iespēju piesaistīt vēl vismaz 800 miljonus latu dažādām valsts atbalsta programmām, un, sadarbojoties ar komercbankām, varētu ieplūdināt tautsaimniecībā ap 1 miljardu latu kredītu veidā.

Es atkārtoju: šī nauda tiktu piešķirta valsts mērķprogrammu nodrošināšanai, tātad jaunu aktīvu izveidošanai, un tā neradīs inflāciju. Valsts mērķprogrammu ietvaros kredīti tiek piešķirti attīstībai, nevis tēriņiem, tāpēc šī nauda neveicinās importa pieaugumu.

Zinu, man iebildīs, ka zemāks budžeta deficīts nozīmēs mazākus aizņēmumus finanšu tirgos deficīta finansēšanai, tātad arī mazākus procentus par aizņēmumiem. Un tādā taupīgā ekonomikā atliks vairāk līdzekļu slimnīcām, skolotāju algām, policistiem, taču liela deficīta dēļ Latvijai būs jāmaksā lielāka nauda.

Apsvērums ir šāds: ir jāpanāk ekonomikas pārkārtošana no patēriņa uz pašu ražošanu. Tas laiks ir klāt! Taču šobrīd mēs vēl arvien patērējam daudz vairāk importa preču nekā spējam paši saražot, tā dzīvojot uz parāda, privātā sektora parāda.

Ir nepieciešams valsts virzīts attīstības grūdiens. Paļāvība uz finanšu tirgiem mums tādu grūdienu nenodrošinās. Ir jārūpējas par sevi, izmantojot savus resursus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godājamais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi! Šodien Saeimā mēs pirmajā lasījumā skatīsim 2013.gada valsts budžetu. Valdība mūs mēģina pārliecināt, ka šis budžets ir pirmais kopš 2008.gada, kurā ietvertais finansējums tiek piešķirts papildus, nevis samazināts; ka pēdējo četru gadu laikā šis ir pirmais budžets, ko valdība sagatavojusi patstāvīgi, bez tiešas starptautisko aizdevēju līdzdalības, un ka tas ir pirmais izaugsmes budžets.

Valdība apgalvo, ka jau šogad esam sasnieguši tādus izaugsmes rādītājus, kādus starptautiskie aizdevēji Latvijai prognozēja tikai 2017.gadā. Šis budžeta projekts jau parāda plānotos 2020.gada rādītājus. Lieliski! Kāpēc ne 2050.gada?

2013.gada budžeta projektā esot ietverta tautsaimniecības izaugsme, nodokļu mazināšana, labklājības palielināšana un tā tālāk. Šis esot pirmais gads, kad izdevies paredzēt papildu finansējumu valsts prioritārajiem mērķiem: prioritārajām nozarēm papildus tiks piešķirti 147 miljoni latu.

Viena no prioritārajām ir demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākumu finansēšana. Reira kungs mums apgalvoja, ka demogrāfija nav tikai pabalsti (mūsu valstī tie ir 8 lati mēnesī par vienu bērnu, kā jūs zināt), ka galvenais demogrāfiju stimulējošais pasākums nākamajā gadā būs māmiņu algu izmaksu griestu jeb izmaksu ierobežojumu samazināšana. Diemžēl tā skars tikai ģimenes, kuru darba alga sastāda vairāk nekā 800 latus pirms nodokļu nomaksas. Mūsu valstī tie ir tikai 10,9 procenti no visiem iedzīvotājiem! Šie ir Centrālā statistikas biroja dati.

Bet ko darīt un kā dzīvot pārējām ģimenēm ar bērniem? Kā uzturēt bērnu mammai, kura strādā par pārdevēju, medmāsu vai bibliotekāri? 43,1 procents cilvēku Latvijā saņem darba algā 300 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pēc nodokļu nomaksas šī alga sastāda 229 latus, ja ir viens bērns, un 246 latus, ja ir divi bērni.

Kā demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākumu jūs plānojat no 2013.gada 1.jūlija palielināt par 10 latiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Tas nozīmē - ja viens no vecākiem pēc nodokļu nomaksas saņēma „uz rokas” 229 latus, tad pēc demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākuma viņš saņems 231 latu un 50 santīmus. Starpība jau „milzīga” - 2 lati un 50 santīmi! Ja viens no vecākiem pēc nodokļu nomaksas saņem „uz rokas” 295,75 latus, tad viņš saņems 298,75 latus.

Par kādu labklājības palielināšanu jūs šeit runājat?! Varbūt šie skaitļi ietekmē valsts budžetu, bet ģimenes budžetu - ne.

Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šādā situācijā atrodas liels ģimeņu skaits Latvijā.

Un tagad par sportu un tā vietu mūsu dzīvē un valsts budžeta projektā. Pagājušajā nedēļā veselības ministre Circenes kundze mums paziņoja, ka Latvijā ar katru gadu pieaug smēķētāju skaits starp jauniešiem. Un tā ir nacionāla traģēdija! 13 gadu vecumā smēķē katrs desmitais bērns, bet 15 gadu vecumā - jau katrs trešais. 15 gadu vecumā katrs ceturtais pusaudzis ikdienā lieto alkoholu. Pēc ministres domām, skolēnus nepieciešams izglītot par veselīga dzīvesveida jautājumiem. Viņa aicina deputātus atbalstīt atsevišķa priekšmeta - veselības mācības - ieviešanu skolu programmās. Manuprāt, tas šo problēmu neatrisinās. Pusaudži smēķē un lieto alkoholu, zinot par nikotīna un alkohola slikto ietekmi uz veselību, bet diemžēl viņiem nav ar ko nodarboties pēc skolas - savā brīvajā laikā.

Valdības deklarācijā nav neviena vārda par sportu. Veselības jomā ir tikai viens punkts - veicināsim veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu sabiedrībā, kā arī atjaunosim veselības mācību skolās kā atsevišķu mācību priekšmetu. Sadarbojoties ar pašvaldībām un NVO, nodrošināsim iespējami veselīgu vidi! Bet atvainojiet! Visā civilizētajā pasaulē sports ir veselīga dzīvesveida pamats. Būsim precīzi! Salīdzināsim skaitļus! Vispirms jau skolu finansēšanas jomā. Vispārizglītojošajās skolās skolēns valstij izmaksā 678 latus gadā, mūzikas skolas audzēknis - attiecīgi 335 latus gadā, bet sporta skolas audzēknis - tikai 114 latus. Starpība starp mūzikas skolas un sporta skolas audzēkņa finansējumu ir 221 lats. Izskaidrojiet man, ar ko sportisti ir sliktāki par muzikantiem un dziedātājiem! Man negribētos domāt, ka tik netaisnīga starpība finansējumā ir veidota ar nolūku, lai skolēni nenodarbotos ar sportu. Tā ir rupja kļūda, kuru var viegli izlabot! Tādēļ es jūs lūdzu izlīdzināt finansējumu.

2008.gadā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām bija paredzēti 8 miljoni 235 tūkstoši 266 lati, bet 2012.gadā - tikai 3 miljoni 220 tūkstoši 677 lati. 2012.gada finansējums pret 2008.gadu sastāda tikai 39,1 procentu, kā rezultātā 2012.gadā no valsts budžeta līdzekļiem bija iespējams nodrošināt tikai 57 procentus no sporta treneru darba samaksai nepieciešamā finansējuma. Man nav saprotams, kāpēc budžetā atrasta nauda visam citam, izņemot sportu.

Pievērsīsim uzmanību sporta organizāciju statistikas datiem. Varbūt tur situācija ir labāka. 2009.gadā Latvijā, pēc izglītības un zinātnes ministra datiem, bija 1024 sporta organizācijas un 5107 sporta speciālisti. 2011.gadā bija tikai 762 sporta organizācijas un 4322 sporta speciālisti. Tas nozīmē, ka mēs zaudējam speciālistus, jo viņi saņem neadekvāti mazu atalgojumu par savu darbu. Diemžēl arī šajā jomā nav nekā iepriecinoša.

Gribu pievērst jūsu uzmanību arī faktam, ka mūsu valstī ir novadi, kuros nav nevienas sporta skolas. Tāds ir Sējas, Salas, Rundāles, Lubānas, Krimuldas, Jaunpiebalgas, Ērgļu, Ciblas, Cesvaines, Baltinavas un Auces novads. Daudzos novados, tādos kā Kokneses, Jaunjelgavas, Dundagas, Dagdas, Brocēnu, Beverīnas, Alsungas un Aglonas novads, ir tikai viena sporta organizācija. Kā jūs domājat, ar ko bērni varētu nodarboties pēc skolas šajos novados?

Pēc izglītības un zinātnes ministra datiem, 2009.gadā no 236 tūkstošiem 223 skolniekiem (no 1. līdz 12.klasei) ar sportu nodarbojās tikai 69 tūkstoši 776 bērni, un tie bija tikai 29,5 procenti skolēnu. 2011.gadā no 216 tūkstošiem 307 skolēniem ar sportu nodarbojās tikai 47 tūkstoši 767 skolēni, un tie bija vairs tikai 22 procenti... no 29 uz 22 procentiem no kopējā skolēnu skaita. Šie skaitļi ļauj izdarīt divus secinājumus.

Pirmais. Sporta popularitāte jaunatnes vidū strauji krītas.

Otrais. Nodarbošanās ar sportu kļūst finansiāli nepieejama lielai daļai jaunatnes. Diemžēl man nav pārliecības, ka mēs šobrīd spēsim radikāli uzlabot situāciju, bet mums steidzami būtu jāpalielina sporta popularitāte jaunatnes vidū. Jāpanāk, lai sporta nodarbības ārpus skolas būtu finansiāli pieejamas ikvienam skolēnam. Mums būtu jāattīsta ne tikai basketbols un bobslejs, bet arī citi sporta veidi. Tad mums būs cerība, ka pēc desmit gadiem jaunā paaudze nebūs smēķētāju un dzērāju paaudze, kura, izdzirdot vārdu „sports”, zaudētu samaņu.

Es aicinu šobrīd rīkoties atbildīgi. Atbildīgi pret nākamajām paaudzēm. Uzskatu, ka šo budžeta projektu, kāds tas ir šobrīd, atbalstīt nevar.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es tomēr aicinu frakciju vadītājus parūpēties, lai frakcijas pilnā sastāvā sekotu līdzi budžeta sēdei, jo ir ļoti dīvaini, redzot, ka, parlamentam debatējot par svarīgāko likumu, ir tik daudz tukšu vietu zālē.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Godātais Prezidij! Godātais Ministru prezidenta kungs, ministri, kolēģi! Vai Latvijai ir sapnis? Man liekas, ka jā. Šīs valdības daudzu gadu valdīšanas laikā ir mehāniski veikti tādi pasākumi kā griešana, cirpšana, apgriešana vai vēl kaut kādi, lai īstenotu valdības ļoti loloto sapni - iegūtu vajadzīgos valsts makroekonomiskos rādītājus, kas ļautu iestāties Latvijai eirozonā jau 2014.gada 1.janvārī. Šī sapņa īstenošanai arī tiek izvirzīti mērķi 2013.gada budžetā.

Šī mērķa īstenošanas rezultāts ir tas, ka plaisa starp Latvijas turīgajiem un ne tik turīgajiem iedzīvotājiem ir palielinājusies. Un tā palielinās ar katru brīdi! Bagātākie kļūst vēl bagātāki, ne tik bagātie kļūst vēl nabadzīgāki. Latvijas „veiksmes stāsta” un nodokļu reformas rezultāts ir tas, ka Latvija Eiropas Savienībā atrodas pirmajā vietā tieši ienākumu nevienlīdzības ziņā. Tātad valdības īstenotā politika ir nākusi par labu tikai bagātajiem, bet ne visai Latvijas tautai. Izskatās, ka Latvijas „veiksmes stāsts” ir kāda cilvēka personīgās karjeras un iespēju veiksmes stāsts. Šāda stāsta scenāriju diemžēl neviena cita valsts negrasās īstenot.

Kā izmainīt situāciju Latvijā? Ir jādod iespēja mazāk turīgiem cilvēkiem savos makos redzēt vairāk latu, nekā viņi tos redz un jūt pašreiz. Krīzes laikā 2009.gada 1.jūlijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums tika nogriezts no 90 līdz 35 latiem. 2011.gadā to mainīja, palielinot tikai par 10 latiem. Atvieglojums par apgādājamiem ir 70 lati, un 2013.gada budžetā tas būtu jāpalielina, un būtu jāparedz arī turpmākajos gados to paaugstināt. Bet valdība neplāno to mainīt.

Piektajā gadā pēc krīzes valdība nevēlas atdot parādus savai tautai. Tāpēc 2013.gada budžetā „Saskaņas Centrs” ierosinās veikt grozījumus, kas ir par labu Latvijas ne tik turīgajiem iedzīvotājiem, un no 1.janvāra palielināt neapliekamo minimumu vismaz uz 60 latiem, atvieglojumu par apgādājamiem - vismaz uz 80 latiem, attaisnotos izdevumus no pašreiz esošajiem 150 latiem - vismaz uz 300 latiem. Var jau pārmest mums - kur ņemsiet naudu? Tas, ko mēs prasām, dārgi maksāšot, un budžets to nevarot atļauties. Bet mūsu analīze parāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2013.gada budžetā ir ieplānoti ar lielu, lielu piesardzību un faktiski tie būs lielāki, nekā ir plānots. To pierāda gan 2011.gada, gan 2012.gada budžeta izpildes dati, to pierāda kaut vai pēdējie grozījumi 2012.gada budžetā. „Nu, re, cik mēs labi strādājam - mums radās lieki naudas līdzekļi! Sāksim tos tērēt un neņemsim vērā fiskālo disciplīnu!” Bet varbūt tos vajadzēja pataupīt, paturēt sliktākiem laikiem, kā to pastāvīgi deklarēja valdība?

Tādēļ mēs uzskatām: ja valdošā koalīcija grib pierādīt savu uzticību Latvijai un tās tautai, tad tai jāmaina savi uzskati, nodrošinot papildu ieņēmumus katram Latvijas iedzīvotājam, nevis tikai tiem, kuri saņem lielu atalgojumu. Pagaidām ir ieplānots tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums, un no tā labumu izjutīs tikai tie, kuriem alga ir virs 500 latiem. Tie, kam zemāka alga, šo samazinājumu neizjutīs.

Pārskata gadā iedzīvotāju ienākumu sadales proporcija bija šāda: 80 procenti - pašvaldībai, 20 - valdībai. 2013.gadā ir piedāvāts šo proporciju saglabāt, bet uz pašvaldību pleciem būs pārliktas papildu izmaksas, kuras agrāk tika segtas no valsts budžeta, - garantētais iztikas minimuma pabalsts, dzīvokļa pabalsts, papildu izmaksas bērnudārziem, lai tie varētu uzņemt bērnus no pusotra gada vecuma, kā arī izmaksas, kas saistītas ar pašvaldību sagatavošanu eiro ieviešanai.

Mēs uzskatām, ka, lai pašvaldības varētu izpildīt šos papildu pienākumus un veikt arī savas pamatfunkcijas, ir jāmaina ienākuma nodokļa sadales proporcija, un tā būtu šāda: 84 procenti - pašvaldībām un 16 procenti - valdībai.

Lai cilvēkam sāktu rasties motivācija meklēt darbu un sākt strādāt, mēs piedāvāsim ieviest transporta izdevumu kompensāciju, ko darba devējs maksā savam darbiniekam, neapliekot to ar nodokli. Šī kompensācija izlīdzinās divu darbinieku neto ieņēmumus pie nosacījuma, ja viens dzīvo šeit, bet otrs - kaut kur tālāk no darbavietas. Kopumā tas dos tautsaimniecībai gan iekšzemes patēriņa pieaugumu, gan pasažieru pārvadātāju zaudējumu samazinājumu, kuri pašreiz ir kompensējami no valsts budžeta.

Mēs piedāvāsim iespējas attīstīties mazajam biznesam. Likumdošana tagad paredz šīm grupām neizdevīgus apstākļus un pieprasa maksāt 25 procentus no peļņas, bet citas juridiskās personas maksā tikai 15 procentus.

No 2013.gada 1.janvāra ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme attiecībā uz ienākumiem no saimnieciskās darbības - līdz 15 procentiem.

Un pēdējais... Mēs nedrīkstam aizmirst arī tādus cilvēkus kā pensionāri, invalīdi, pavisam neaizsargāti iedzīvotāji un uzskatām, ka 2013.gada budžetā ir jāparedz pensiju indeksācija.

Kopš krīzes sākšanās, lai nodrošinātu budžeta konsolidāciju, Latvijā netika veikta pensiju indeksācija. Vienlaicīgi pēdējos gados Centrālā statistikas pārvalde Latvijā uzrāda cenu kāpumu: 2008.gadā - plus 15,3 procenti, 2009.gadā - plus 3,3 procenti, 2010.gadā - mīnus 1,2 procenti, 2011.gadā - plus 4,2 procenti, bet 2012.gada septembrī - plus 2,9 procenti. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar fiksētiem ienākumiem - tas ir, pensionāriem - pa šiem gadiem ir samazinājušies reālie ienākumi. Atjaunojot pensiju indeksāciju, valsts, palielinot reālos pensionāru ienākumus, var atgūt zaudēto tautas uzticību. Valsts nodrošinās arī iekšējā patēriņa pieaugumu. Piedāvātā pensiju indeksācija skartu ne mazāk par 370 tūkstošiem cilvēku, kas ir apmēram 62 procenti no kopējā valsts pensiju saņēmēju skaita.

Mūsu skatījumā, šādā čaulā piedāvātais budžets 2013.gadam pirmajā lasījumā nebūtu atbalstāms. Un vispār, VIENOTĪBA, Reformu partija, Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība, pie frakcijām nepiederošie deputāti un „Saskaņas Centrs”, atcerieties: dots devējam atdodas! Tas ir, jebkurā brīdī viss nāk atpakaļ. Mīlēsim savu tautu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, godājamie kolēģi! Manai runai būs divas daļas. Viena - par valsts centrālās valdības parādu un otra - par to, cik mēs esam parādā un kad Latvijai šis parāds ir jādzēš, cik svarīgi ir šo parādu pēc iespējas ātrāk pārfinansēt un šo jautājumu atrisināt.

Aizņemšanās apjomu, centrālās valdības parādu līmeni, vidējā termiņā ietekmē kopējā finansēšanas nepieciešamība valsts budžeta izpildes nodrošināšanai un centrālās valdības parādsaistību atmaksai attiecīgajā periodā nepieciešamais resursu apjoms. Un papildus vēl ir nepieciešams resursu rezerves uzturēšanai nepieciešamais finansējums. Protams, mēs varam teikt: „Vai tas ir daudz vai maz?”

Bet, kolēģi, atcerieties: Latvija ir aizņēmusies uz doto brīdi 5 miljardus 600 miljonus latu (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pagaidām!”), ko mums vajadzēs atdot! Šis parāds mums pa gadiem pieaug. Kopš 2011.gada tas ir pieaudzis par vairāk nekā 390 miljoniem latu. Un loģisks ir jautājums: kam tad mēs esam parādā?

Galvenie, kam mēs esam parādā, ir Eiropas Komisija (mums apmēram 2 miljardi ir jāatmaksā tai), Starptautiskais Valūtas fonds (700 miljoni)... Eiroobligācijas... Investori, ārvalstu pilsoņi, nerezidenti, ir nopirkuši Latvijas eiroobligācijas 1,4 miljardu apmērā. Tas ir parāds. Eiropas Investīciju banka, Pasaules Banka... Citas ārējā parāda saistības... Un iekšējā tirgus jeb iekšējā parāda saistības - 600 miljonu latu apmērā.

Protams, mēs varam teikt, ka mums vajag papildu naudu vienai aktivitātei, vienai prioritātei, otrai prioritātei... Vajag skolām jumtus labot, vajag nodrošināt autopārvadājumus, vajag bezmaksas brīvbiļetes - un tā tālāk, un tā tālāk. Bet atcerieties: šis parāds ir jāmaksā Latvijas iedzīvotājiem! Šis parāds ir jāmaksā mūsu bērniem, šis parāds attiecas uz visiem, kas Latvijā strādā, maksā nodokļus un turpina... ir lojāli šai valstij.

Protams, jautājums ir par to, vai to var izdarīt. Mēs saņēmām zināma, teiksim, veida informāciju no Finanšu ministrijas, ka tas ir iespējams. Kolēģi, redzat, kā ir! Ja mēs vienā brīdī šogad esam 150 miljonu latu apmērā ātrāk atmaksājuši starptautisko aizdevumu - tas ir labi, tāpēc ka šajā brīdī likmes ir zemākas un mums ir mazāk pēc tam jāmaksā, mēs nesamaksājam procentos tik daudz.

Kas dara mani bažīgu? Bažas ir par šī parāda atmaksas grafiku. Ieklausieties! 2013.gadā - nākamgad! - mums ir jāatdod vairāk nekā 540 miljoni latu, 2014.gadā - vairāk nekā 1 miljards 150 miljoni. Tā nav maza nauda! Un bez disciplīnas budžeta sastādīšanā, bez pārdomātas līdzekļu tērēšanas mēs nekad šo naudu nevarēsim atdot. Mums vienmēr būs problēma ar to, ka mums naudas pietrūkst pensiju indeksācijai, pietrūkst bērnudārziem, pietrūkst visām tām labajām lietām, ko - es ticu, kolēģi! - jūs visi gribat nodrošināt Latvijai.

Tāpēc noslēgumā es gribu pastāstīt vienu situāciju no dzīves.

Sabiedrība ļoti ilgi kritizē Latvijas Republikas sociālo pabalstu sistēmu, izskan argumenti, ka tā ir dārga, netaisnīga, neefektīva, mazina vēlmi strādāt. Respektīvi, pabalstu sistēma trūkumcietējiem dod savā veidā zivi, nevis makšķeri.

Vienu dramatisku piemēru sociālās palīdzības sistēmā vēlos jums izklāstīt un pievērst uzmanību šīm problēmām, kas vēl joprojām ir. Tās tiek risinātas, bet lēni. Es devos uz savu vēlēšanu apgabalu - Zemgali. Vienā no šādām vizītēm pienāca klāt gados vecāka gadagājuma kundze un uzdeva jautājumu par 2013.gada budžetu. Viņa skarbā tonī teica: „Jūs tur, augšā, skandējat, ka valsts kasē naudas trūkstot. Nauda ir, bet vienkārši jūs to nemākat iztērēt!” Es jautāju šai kundzei: vai jūs varat minēt kādu konkrētu piemēru? Un tad šī kundze man par pārsteigumu izvilka no maisiņa šo paku. Tā ir Eiropas Savienības bezmaksas pārtikas paka, kas ir domāta Latvijas trūcīgajiem un, neapšaubāmi, ir vajadzīga. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Dod atpakaļ tai sievietei! Kāpēc atņēmi?”) Bet izrādās, ka šī kundze šo paku ir nopirkusi tirgū, kur nokļūst diemžēl liela daļa no šīm pakām. Tās ir domātas trūcīgajiem, bet diemžēl bieži vien tiek gan izbarotas dzīvniekiem, gan pārdotas, gan samainītas pret citu preci. Man neatlika nekas cits kā vien šai kundzei piekrist, ka sociālajā sistēmā ir problēmas, kuras mums ir jārisina.

Šis labi domātais Eiropas Savienības atbalsta pasākums Latvijas trūcīgajiem cilvēkiem, kas tiek finansēts no Eiropas Savienības lauksaimniecības budžeta, izmaksā 5,2 miljonus eiro. Šis ir skaidrs piemērs, ka ļoti bieži mums budžetu izdodas iztērēt ne tur, kur mēs esam sākotnēji varbūt to gribējuši.

Godājamie kolēģi! Aicinu visus pievērst uzmanību ne tikai budžeta tērēšanai, budžeta ieņēmumu un izdevumu skaitļiem, bet arī šo līdzekļu tērēšanas pamatotībai un efektivitātei. Es šo paku vēlos nodot finanšu ministram Andrim Vilkam, labklājības ministrei Ilzei Viņķelei un premjeram, lai jūs vienmēr to paturētu prātā, kad skatīsieties budžeta līdzekļu papildu tērēšanu... lai tā paka paliek vēsturei. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Ozoliņš. Šo budžetu šeit pirmajā lasījumā mēs atbalstīsim un skatīsimies, lai tie tēriņi, kurus mēs prasām, būtu saprātīgi, Latvijas iedzīvotājiem saprotami un lai tas darbs virzītos uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Ādamsona kungam pietiks ar deviņām minūtēm? (No zāles dep. J.Ādamsons: „Absolūti!”) Jūs saskaņā ar Kārtības rulli varat runāt 15 minūtes, bet līdz pārtraukumam ir atlikušas 9 minūtes.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pārdomājot šodien izskatāmos jautājumus, budžeta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es arī sev uzdevu jautājumu: ar ko šīgada budžeta pieņemšana atšķiras no iepriekšējiem gadiem? Laikam ne ar ko, izņemot to, ka tagad mums pie varas ir tā saucamā tiesiskuma koalīcija ar reformu pieskaņu, kaut gan tajās jomās, kuras es pārstāvu arī komisijā, - aizsardzības un drošības jomā - es kaut kā šīs reformas īpaši neredzēju.

Tā ir absolūti absurda situācija, ka mums par drošību uz ūdens atbild četras ministrijas, ka ir šī sadalīšana, ka nav konkrētu atbildīgo. Ka mums ir 13 operatīvās darbības subjekti un ka arī šajā jomā neviens neko negrib sākt darīt. Ir absolūti absurda situācija, ka iepriekšējā Valda Dombrovska vadītā valdība likvidēja Policijas akadēmiju, un tas mums laika gaitā „atspēlēsies” nākotnē pietiekoši spēcīgi.

Un ne jau velti es pieminēju tiesiskuma koalīciju. 1996.gadā, Šķēlem nākot pie varas, viņš panāca vienu - ka tie jautājumi, kurus izlemj valdība, parlamentā praktiski netiek apspriesti. Jebkurā gadījumā, lai arī cik tie būtu absurdi, tiem parlamentā būs vairākuma atbalsts. Un šī situācija, ko viņš iedibināja, turpina attīstīties arī šobrīd.

Šīgada pavasarī mēs lielā vienprātībā atbalstījām aizsardzības koncepciju, kuru šeit arī pieņēmām, un tur tika minēts arī tāds cipars, ka līdz 2020.gadam mums jāpalielina budžets līdz 2 procentiem no IKP.

Kā tas mums notiek realitātē? Realitātē ir sekojoši: nākošajā gadā mums budžetā tiek paredzēti 0,99 procenti, bet 2015.gadā - 0,76 procenti. Varētu jau teikt, ka absolūtajos skaitļos mēs tad paskatīsimies, jo varbūt ir pieaugums... IKP ir pieaudzis. Nebūt ne! Absolūtajos skaitļos arī ir kritums par vairāk nekā 20 miljoniem.

Tādā gadījumā mēs varam paskatīties atalgojumu. Varbūt atalgojumā ir pieaugums vai tiek saglabāts esošais? Arī nē! Arī atalgojums mums krītas aizsardzības sfērā.

Es uzdevu ministram vienu naivu jautājumu: vai jūs plānojat samazināt bruņoto spēku sastāvu? Viņam tas bija diezgan liels pārsteigums.

Mēs varam paskatīties uz ko citu. Te Ministru prezidents runāja par to, ka mēs palielinām atalgojumu tiesību aizsardzības sistēmā - policistiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un tā tālāk. Realitātē tā tas nav! Mēs vienkārši uzturdevu, kuru mēģinām atjaunot iepriekšējā apjomā, pārliekam atalgojumā, un tā vietā, lai „uz rokas” saņemtu 50 latus, tagad gan policists, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti saņems 30 latus.

Vai tas ir kaut kāds pluss? Jā, tas plusu dod: šiem darbiniekiem agrāk vai vēlāk būs jāiet pensijā, un tas būs pielikums pie pensijas. Bet vai var runāt par atalgojuma pieaugumu? Nu, absolūti nevar!

Mēs ar valdību savulaik... Savulaik tika piedāvāta un ar lielu atbalstu tika arī parlamentā atbalstīta vienotā atalgojuma sistēma. Bet par kādu vienoto atalgojuma sistēmu mēs runājam, ja karavīrs armijā pirmajā gadā „uz rokas” saņem 179 latus? Vai mēs gribam, lai viņš ar pilnu krūti iet mūs visus aizstāvēt, ja viņam visu laiku jādomā par to, kā aizsargāt savu ģimeni? Un arī policisti un citi tiesību aizsardzības sistēmas darbinieki, kuru atalgojums sastāda „uz rokas” 250-280 latus... Pēc tam, kad viņš ir diennakti nodežurējis, nostrādājis, viņš tā vietā, lai atpūstos un pēc tam jau, pilnīgi atsvaidzināts, varētu iet pildīt savus tiešos dienesta pienākumus, ir spiests domāt, kā uzturēt ģimeni un meklēt kaut kur... kur piestrādāt. Tāpēc nav jābrīnās, ka mums parādās informācija par kaut kādiem darbiniekiem, kas brīvajā laikā, tajā laikā, kad viņiem būtu jāatpūšas, iet kaut kur meklēt papildu darbu. Vai arī, labākajā gadījumā, viņi aizbrauc atvaļinājuma laikā uz Īriju vai kaut kur uz Rietumiem, kur var kaut kādu naudiņu nopelnīt, lai varētu norēķināties par kredītiem.

Ilgtermiņā ļoti labi, ka beidzot... Nepagāja ne divdesmit gadi, kad mēs sākam runāt par to, ka beidzot sāksim celt jaunus cietumus. Viena jauna cietuma celtniecība izmaksās apmēram 5 miljonus latu. Tas principā ir pozitīvi, jo tie cietumi ir novecojuši gan morāli, gan tehniski. Bet mēs neko negribam darīt, lai samazinātu cietumnieku skaitu.

Lai Valsts probācijas dienests varētu sākt strādāt pilnā apjomā, mums no budžeta ir nepieciešami 375 tūkstoši latu, bet mēs budžetā tādu naudu nevaram atrast. Lai izlīdzinātu atalgojuma sistēmu prokuratūrā, ir nepieciešams darbiniekiem papildus 241 tūkstotis latu, bet arī to mēs nevaram atrast.

Pats smieklīgākais. Mums ir viena iestāde - kontroles dienests, kas cīnās ar nelegālās naudas apriti un atmazgāšanu. Lai viņiem izlīdzinātu atalgojumu, ir nepieciešami 14 tūkstoši latu, bet arī tos mēs budžetā nez kāpēc nevaram atrast!

Lielākā daļa valsts amatpersonu saņem transportlīdzekļa kompensācijas. Un pats smieklīgākais: lai robežsargi, kinologi pildītu savas funkcijas un ar suņiem varētu aizbraukt uz notikuma vietu, viņiem kompensācijās ir nepieciešami 193 tūkstoši latu, bet arī šo naudu mēs nevaram atrast! Nez kāpēc valdība mums nesaprot vienu elementāru lietu - ka viens lats, kas ieguldīts drošībā, netiešā veidā gada laikā atdod atpakaļ vismaz 10 latus. Un tas ir pierādījies: ja mēs nestiprināsim savu drošību, mēs nekur tālu arī netiksim.

Un nobeigumā es arī tādu retorisku jautājumu gribu uzdot. Ja mēs runājam par izeju no krīzes, tas man izraisa smaidu viena iemesla dēļ: ja valsts augstākās amatpersonas nav spējīgas nomaksāt savas kredītsaistības tādā vai citādā veidā, tad par kādu izeju no krīzes mēs runājam?!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma, bet, pirms mēs reģistrējamies pārtraukumam, es vēlos visu mūsu vārdā sirsnīgi sveikt dzimšanas dienā Ojāru Ēriku Kalniņu, kam dzimšanas diena ir tieši šodien. (Aplausi.)

Paldies. Un tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav, Ina Druviete... nav, Rihards Eigims... nav, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Mirskis... nav, Romāns Naudiņš... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi, kurā mēs izskatām likumprojektu „Par valsts budžetu 2013.gadam” un to pavadošo likumprojektu paketi.

Pirms pārtraukuma mēs bijām uzsākuši debates par visu paketi kopumā, tātad šobrīd turpināsim debates.

Vārds deputātam Dmitrijam Rodionovam.

D.Rodionovs (SC).

Labdien, godātie deputāti! Ministri! 2013.gada budžets ir ceļš uz Māstrihtas kritēriju izpildi, nevis uz cilvēku labklājību. Šī budžeta uzdevums ir deficīta mazināšana, nepieļaujot valsts parādu pieaugumu un nodrošinot Latvijā eiro ieviešanu.

Valdībai jāpievērš uzmanība sociāli atbildīgai valsts politikai, nevis jācenšas izpildīt visus prasītos kritērijus, neveicot sabiedrībai nepieciešamās darbības sociālajā un ekonomiskajā jomā.

Kā minēja kolēģi, 2013.gada budžetā nevar saskatīt valdības darbības un risinājumus eksporta attīstībai, lai gan tieši tas nosaka tirdzniecības bilanci, kura vairāku gadu garumā ir bijusi negatīva, un tādējādi Latvija nav spējīga konkurēt ar citām valstīm. Valdībai ir jāatrod risinājums eksporta un importa izlīdzināšanai.

Nākamā gada budžets neskar mums jau sen pazīstamo problēmu - ekonomisko emigrāciju, nav definētas valsts darbības attiecībā uz ārpus Latvijas strādājošo emigrantu atgriešanu dzimtenē. Finanšu ministrija sniedz datus par bezdarba līmeņa samazināšanos. Var piekrist, ka jauniešu vidū šis īpatsvars ir mazinājies vēl vairāk, taču visiem ir skaidrs, ka tas ir samazinājies ne jau darba atrašanas dēļ, bet gan sakarā ar došanos uz ārzemēm. Neraugoties uz to, valdība joprojām nedomā par jaunu darba vietu radīšanu. To skaits joprojām ir mazāks nekā pirms 2008.gada krīzes. Ir jāsamazina nodokļu slogs darbaspēkam, citādi darba devēji, kā arī darba ņēmēji turpinās meklēt ceļu, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas atrisinās ēnu ekonomikas problēmu, un nevajadzēs strīdēties par algas paaugstinājumu ēnu ekonomikas apkarotājiem, bet šos līdzekļus varēs virzīt uz pensiju indeksāciju.

Finanšu ministrija informē, ka viena no būtiskajām prioritātēm nākamā gada budžetā ir demogrāfiskās politikas īstenošanas pasākumi, kas veicina dzimstību. Demogrāfiskais stāvoklis neuzlabosies, ja bērnu pabalsts joprojām būs 8 lati mēnesī, neskatoties uz to, ka tiks samazināti izmaksu griesti jeb ierobežojumi māmiņu algām un atvēlēti līdzekļi mātes un bērna veselības uzlabošanai. Demogrāfija nozīmē atbalstu veselībai, atbalstu izglītībai, atbalstu strādājošām ģimenēm, drošību mūsu valstī.

Šī gada budžets nespēj sniegt atbalstu mūsu valsts iedzīvotājiem.

Atalgojuma palielināšana sabiedriskajā sektorā strādājošiem. Pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem ir niecīgs algu paaugstinājums. Izglītības un zinātnes ministrija nevarēs atrisināt skolotāju zemo algu problēmu ar 10 latiem. Valdībai ir jāatbalsta sociālā joma jau 2013.gadā, jo Latvija bez izglītotiem, veseliem, nodarbinātiem un drošībā esošiem cilvēkiem nevar pastāvēt kā neatkarīga valsts.

Aicinu neatbalstīt 2013.gada budžetu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Dāmas un kungi! Ministri!

Es gribu izteikt savu atzinību valdībai un finanšu ministram par milzīgo darbu, kas ir ieguldīts šī budžeta izstrādē. Un es domāju, ka, protams, mēs katrs varam atrast daudzas dažādas jomas, kam finansējums ir nepietiekams, un daudzos gadījumos tas arī būtu pamatoti. Un noteikti ir godprātīgi darbinieki, kuri jau sen būtu pelnījuši algu pielikumu, noteikti ir jomas, kurās būtu daudz vairāk naudas investējams, un tā tālāk, un tā joprojām.

Tomēr diemžēl tā situācija ir tāda, ka līdzšinējā pieredze, arī pasaules pieredze, šī gada laikā arvien vairāk un vairāk ir parādījusi, ka tā ideja, ar ko šeit regulāri ir nācis „Saskaņas Centrs”, proti, palielināt budžeta deficītu un šo uz deficīta rēķina iegūto finansējumu investēt tautsaimniecībā... ka tas ir diemžēl mūsdienu apstākļos nereāls, bīstams un faktiski neiespējams variants.

Taču tas nenozīmē, ka šī budžeta pakete ir pilnībā ideāla. Es domāju, ka pavisam noteikti ir iespējams to uzlabot, un it īpaši ir iespējams to uzlabot tieši demogrāfijas jomā. Un, pateicoties arī sabiedrisko organizāciju atbalstam, ir jau šobrīd izdarīts liels darbs un veiktas iestrādes, lai šie jautājumi uz otro lasījumu tiktu sakārtoti un uzlaboti. Un tas parāda, ka tomēr mēs arī varam virzīties tajā virzienā, lai mazinātu sabiedrībā valdošo nevienlīdzību.

Nevienlīdzības mazināšana ir arī viens no uzdevumiem un pamatindikatoriem Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, kuru, es ceru, valdība apstiprinās pirmajā lasījumā jau šajā nedēļā, un tas nozīmēs, ka Saeimā būs diskusijas jau par nepieciešamajām investīcijām un finansējumu ilgākā laika periodā.

Un, runājot gan par Nacionālo attīstības plānu, gan par šo nevienlīdzības palielināšanos, kāda ir notikusi pēdējā laikā, jāteic, ka ir labi, ka arī šis jautājums šobrīd sabiedrībā ir aktualizēts. Es nedomāju, ka šis jautājums nebija zināms. Nacionālā apvienība jau savulaik vairākkārt ir nākusi ar priekšlikumiem gan par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan arī par samazināto PVN likmi pārtikai. Nu, pagaidām tas nebija izdevies. Taču šī jautājuma aktualizēšana - un ir labi, ka tas ir aktualizēts, - nozīmē, ka šobrīd ir īstais laiks domāt, kā šo sociālo nevienlīdzību mazināt, kas ir iespējams un kādi ir lētākie un efektīvākie pasākumi, lai to izdarītu.

Šeit jau Ozoliņa kungs minēja, ka varbūt ne viss ir kārtībā ar sociālā pabalsta sistēmām, kur finansējums varbūt netiek izlietots pietiekami efektīvi. Tāpat mums ir jādomā par to, kādā veidā tomēr varbūt nākotnē palielināt neapliekamo minimumu, varbūt to attiecināt tieši uz bērniem, nevis uz visiem apgādājamiem.

Tie ir tikai daži varianti, un droši vien ir arī citi varianti. Iespējams, ka ir jāatgriežas vēlreiz arī pie domas par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Taču tas, ko es gribētu rosināt, ir līdzīgu darba grupu veidošana, kā tas notika demogrāfijas jautājumu risināšanas nolūkā ar mērķi atrast risinājumus un pamēģināt tos atrast kompleksi tieši sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Tas būtu jāizdara vairāku mēnešu laikā, lai skaidri iezīmētu ceļu uz konkrētiem priekšlikumiem varbūt jau budžeta grozījumos vai nākamā gada budžetā. Bet šie jautājumi ir samilzuši, un šobrīd arī sabiedrības uzmanība ļauj tam pieķerties aktīvāk. Un es ceru, ka arī ienākumu pieaugums un tautsaimniecības attīstība ļaus rast risinājumus šajā virzienā. Turklāt ne visi risinājumi prasa papildu ieņēmumus, noteikti ir arī tādi, kas vienkārši nozīmē efektīvāku to pašu sociālās palīdzības līdzekļu sadali tā, lai tie būtu precīzi mērķēti un nonāktu tieši pie maznodrošinātajām personām.

Tas ir tas jautājums, ar kuru es arī vēlos uzrunāt valdību, it īpaši finanšu ministru un labklājības ministri, un es ceru, ka kopīgiem spēkiem mēs arī atradīsim tādu iespēju, lai tomēr būtu lūzuma punkts, kad šī sabiedrības ienākumu nevienlīdzība sāk mazināties, nevis pieaug.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezident! Valdības pārstāvji! Esmu pārliecināta, ka jūs kā vecāki ļoti lepojaties ar saviem bērniem, jo viņi aktīvi iesaistās sporta nodarbībās, apmeklē treniņus un, protams, sasniedz augstus rezultātus. Jūs apmeklējat viņu sacensības un uzskatāt, ka jūsu bērna treneris ir pelnījis cieņu. Jūs pat ieteicāt viņu paziņām, jo šis cilvēks dod jūsu bērnam galveno - veselību, mērķtiecību, spēju pārvarēt grūtības un kautrību. Vai tad šis cilvēks nav pelnījis arī labu darba algu?

Pēc Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes atzinuma, šodien jaunatnes sporta treneru atalgojums ir viens no zemākajiem valstī. Un lielākā daļa treneru saņem tikai minimālo pedagoga atalgojumu. Vai jūs zināt, cik tas ir? Tie ir 180 lati uz rokas. 180 lati! Un maksimums, kas gaida sporta pedagogus nākamgad, ir minimālās likmes paaugstināšana par 10 procentiem. Bet vai šo niecīgo uzlabojumu treneri vispār sajutīs? Nē! Jo tik un tā saglabāsies negodīgs finansēšanas modelis, kad valsts dotē tikai 57 procentus no sporta treneru darba samaksai nepieciešamā. Trūkstošo naudu sedz pašvaldības. Skaidrs, ka Ventspils un Talsu iespējas uzturēt savus sporta trenerus nav vienlīdzīgas, un rezultātā šis pieredzējušais treneris nekad nebrauks strādāt uz tālākajiem, nabagajiem novadiem, jo par to algu, ko viņam piedāvās tur, viņš nevarēs uzturēt savu ģimeni. Ko tas nozīmē? To, ka tie bērni, kuru talants varētu būt atklāts ar prasmīgu sporta pedagogu palīdzību, tā arī paliks viduvējības, vieni no daudziem - bez perspektīvas un iespējām realizēt sevi.

Mēs nevaram noliegt, ka neadekvāti zemais sporta skolu treneru atalgojums nemotivē jaunus speciālistus darbam sporta skolās. Tas pat nav spējīgs konkurēt ar vispārizglītojošo skolu skolotāju atalgojumu, un attiecīgi cieš sportistu sagatavošanas kvalitāte un karjeras iespējas. Un cietīs arī turpmāk, jo šīgada finansējums treneru algām sastāda tika 39 procentus, salīdzinot ar 2008.gadu, bet nākamgad diez vai pārvarēs 40 procentus.

Šodien piketa laikā pie Saeimas sapulcējās sporta pedagogi no visas Latvijas, viņi neprasīja daudz - tikai vienādot „spēles noteikumus” gan sporta treneriem, gan skolotājiem bērnu mākslas, mūzikas un deju skolās, kuri, kā zināms, saņem valsts dotācijas 80 procentu apmērā. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešami 1,2 miljoni latu, tas dos cerību uz attīstību ļoti daudziem - gan pašiem treneriem, kuri noteikti novērtēs viņiem pretī sperto soli, gan bērniem, kuri varēs pavadīt nodarbībās ar treneri vairāk laika, jo viņam nevajadzēs skraidīt no vienas darbavietas uz otru, lai piepelnītos, gan arī vecākiem, kuri, nebūdami Saeimas deputāti vai valdības pārstāvji, arī grib lepoties ar saviem bērniem un viņu veiksmēm sportā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātais Ministru prezident, ministri, deputāti!

Ministru prezidenta Valda Dombrovska prioritāte iepriekšējos gados ir bijusi budžeta sabalansēšana, kredītreitingu uzlabošana, ekonomiskās izaugsmes atjaunošana. Šajos rādītājos ir novērojama pozitīva virzība, progress, un varam par to izteikt tikai atzinību valdības vadītājam. Bet bez šiem rādītājiem ir arī citi rādītāji! Šie rādītāji vieni paši automātiski nenozīmē mūsu valsts tālāku attīstību un izaugsmi. Ir jāskatās arī uz tādiem rādītājiem, kas ietekmēs mūsu valsts nākotni ilgtermiņā. Viens no tiem ir demogrāfija, kura tagad ir iekļuvusi valdības darba kārtībā kā prioritāte, un es ceru, ka jau šis budžets ļaus uzsākt samilzušo problēmu risināšanu.

Tomēr, ja mēs vēlamies nodrošināt mūsu tautsaimniecības un tautas ilgtermiņa attīstību, tad tuvākajos gados valdībai ir jāpievēršas arī citu problēmu risināšanai, kurām ir tieša saistība ar demogrāfiju.

Pirmā. Viena no prioritātēm ir eksporta un importa bilances uzlabošana, lai mums neveidotos ārējās tirdzniecības deficīts. Atgādinu, ka 2011.gadā mūsu tautsaimniecība saistībā ar negatīvu tirdzniecības bilanci zaudēja vairāk nekā 1,7 miljardus. Un, lai gan mums eksports ir pēdējos gados pieaudzis, imports ir pieaudzis straujāk. Un arī šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, mēs esam iekļuvuši par 220 miljoniem lielākos mīnusos attiecībā uz tirdzniecības bilanci.

Nākamais jautājumu bloks, kur arī ir svarīgi skatīties rādītājus, - tā ir mūsu tautiešu atgriešanās Latvijā un emigrācijas apturēšana.

Trešais uzdevums būtu reģionālās nevienlīdzības mazināšana, jo sevišķi pierobežas reģionos. Atgādinu, ka iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju dažādos Latvijas reģionos atšķiras pat 2,5 reizes, un, ja šos rādītājus salīdzinātu... Ja salīdzina, piemēram, Rīgu un kādu pierobežas pagastu, tad šīs atšķirības ir vēl lielākas.

Ceturtais. Sociālās nevienlīdzības mazināšana, par kuru jau runāja mans kolēģis Einārs Cilinskis.

Piektais. Vietējo ražotāju un zemnieku atbalsts, nacionālā kapitāla īpatsvars mūsu tautsaimniecībā. Jāatzīst, ka tieši nacionālie uzņēmēji un atbalsta programmas, kas paredzētas viņiem kreditēšanas veidā, ir daudz vērtīgākas nekā ārvalstu investori, jo tieši nacionālais kapitāls ir tas, kas paliek mūsu tautsaimniecībā un dod daudz lielāku atdevi. Visi šie daudzie jautājumi un rādītāji ir tie, kuriem būtu jāpievēršas nākamajos gados, un es ceru un novēlu, ka mums tas izdosies... ka mums šos uzlabojumus izdosies panākt kopīgā darbā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie klātesošie! Šis budžets ar visiem to pavadošajiem likumprojektiem droši vien nav ne labāks, ne arī diži sliktāks par pāris iepriekšējiem budžetiem. Tas ir tikpat grāmatvedisks, pareizs un, protams, pelēks. Ir arī pa kādai krāsainai „odziņai” kā, piemēram, algu dubultošana varai pakalpīgās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem. Bet vispār cik akurāti, mehāniski un bezkaislīgi katram pa latiņam tika nogriezts krīzes laiku budžetos, tikpat aritmētiski un nešaubīgi katram pa kripatiņai tiek pielikts klāt, lai varētu redzēt un just, ka valdība stūrē to valsts kuģi pretī pārticībai un plauksmei.

Bet vai tiešām stūrē? Pēc būtības jau tieši budžets un nodokļu likumi ir tā stūre, ar kuru valsts tautsaimniecība ir stūrējama, bet izskatās tā, ka kuģis dodas savā gaitā un stūre grozās tā ceļam līdzi. Šī budžeta pieaugums nez vai ir iepriekšējā budžeta sekas. Kuģis peld savā gaitā, reizēm varbūt pat par spīti tai stūrei, kas radusi turēties tikai taisni un stabili. Protams, stabili redzot priekšā tikai vienu mērķi - eiro, kas patiesībā ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, nevis pats mērķis.

Drīz acīmredzot tiks pieņemts jaunais Nacionālais attīstības plāns, un arī 2013.gada budžetam tā kā būtu jābūt atbilstīgam ambiciozajam ekonomiskā izrāviena sauklim, bet izrāviens un pelēcība - tās nu gan galīgi nav vienas un tās pašas lietas. Ar pelēcību izglītības un inovāciju finansējumā izrāviena nebūs, ar pelēcību veselības aprūpes un sociālās drošības finansējumā nebūs arī tā dēvētās drošumspējas. Un izrāvienu negarantēs arī tik skaļi apdziedātais eksporta fantastiskais pieaugums, ja vēl lielāks pieaugums tiek plānots importam. Un te nu jājautā: kā tad atmaksāsim to 5 miljardus lielo ārējo parādu?

Zaļo un Zemnieku savienība nebalsos „pret” šo 2013.gada budžetu pirmajā lasījumā un nebalsos arī „par”. Mēs sniegsim priekšlikumus uz otro lasījumu un cerēsim, ka par spīti budžeta pelēcībai tautsaimniecības kuģis tomēr atradīs pareizo ceļu uz ekonomisko izrāvienu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Urā!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās deputātes un godātie deputāti! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Katram no mums, skatoties 2013.gada budžetu, ir savas jutīgās jomas, kas saistās ar mūsu saitēm ar vēlētājiem, ar mūsu pamatprofesiju, ar profesionālajām organizācijām un arī ar citām nevalstiskajām organizācijām, ar kurām mēs esam saistīti.

Taču vienlaikus valsts budžeta pieņemšana ir tā reize, kad, noklausoties valdības vadītāja un vismaz dažu ministru ziņojumus, mums ir iespēja mēģināt saprast valdības piedāvāto valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības loģiku un to, vai kārtējā gada budžets ir saskaņots ar šiem vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem. Līdz ar to debates par valsts kārtējā gada budžetu ir arī debates par valsts uzturēšanai un sabalansētai attīstībai paredzēto līdzekļu saprātīgu izvietošanu un arī par saprātīgiem šo līdzekļu savākšanas mehānismiem, lai nodrošinātu iespēju tiem cilvēkiem, kuri ir strādāt griboši, atrast darba iespējas un līdz ar to arī savas ģimenes uzturēšanas iespējas tepat Latvijā, lai, izmisuma pārņemtiem, viņiem nevajadzētu doties darba meklējumos svešatnē.

Šodien no Ministru prezidenta un arī finanšu ministra dzirdējām, ka ekonomiskā attīstība ir noteikta kā augsta līmeņa prioritāte 2013.gada valsts budžetā. Savukārt, noklausoties gan premjera, gan finanšu ministra, gan arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedra ziņojumus, man ir radies priekšstats, ka valdībai, veidojot nākošā gada budžetu, liekas, ka pietiek ar to, ka tā spēlējas ar procentu likmēm, ar procentpunktiem, minot to, ka mums ir priekšlaicīgi jāatdod valsts parāds; ka ar to pietiek, lai ekonomiskā attīstība notiktu pati par sevi.

Godātie kungi, diemžēl tā nenotiek! (No zāles: „Un dāmas?” Zālē smiekli.)... Finanšu ministrs un premjers mums ir kungi, es vēršos pie viņiem.

Lai vadītu valsti uz noteiktu mērķi, ar to saprotot minēto ekonomisko attīstību, ar šīm sarunām par procentiem ir par maz. Ir jābūt skaidrībai par to, kas ir svarīgākās sviras attīstības nodrošināšanai. Šajā kontekstā gribu teikt, ka 2013.gada budžets, manā redzējumā, nav nekāds pēckrīzes vai attīstības budžets. Tas joprojām ir akūtu sociālo problēmu un krīzes cirsto brūču daļējas ārstēšanas budžets.

Kas ļauj man to apgalvot?

Skaidrs indikators tam, vai valsts budžets ir vērsts uz tautsaimniecības attīstību, ir finansējums izglītībai un zinātnei. Jā, valdības pārstāvji savos ziņojumos minēja to, ka 2013.gadā tiek nodrošināts finansējums vispārējās izglītības pedagogu minimālā atalgojuma palielināšanai, kā arī dažu citu pedagogu grupu atalgojuma palielināšanai. Taču tajā pašā laikā šajā budžetā trūkst apmēram 3,6 miljonu latu, lai par 10 procentiem nodrošinātu finansējuma paaugstināšanu Latvijas mūzikas skolu un mākslas skolu pedagogiem. Nenosegta ar atbilstošiem finansējumiem ir palikusi arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa par izglītības programmu īstenošanu, ko nosaka Izglītības likums.

Īpašs stāsts ir par finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai un par finansiālo nodrošinājumu iecerētajām reformām šajās jomās, par kurām atbildību ir uzņēmusies Reformu partija. Domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas prasītā finansējuma nepiešķiršana zinātnei un augstākajai izglītībai 2013.gada budžetā ir saistīta ar to, ka Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju nav spējušas valdības vadītājam un finanšu ministram piedāvāt sakarīgu modeli, kaut vai rīkojoties pēc Skandināvijas valstu un mums līdzās esošās Igaunijas piemēriem, - piedāvāt tādu modeli, kas skaidri parādītu, kā investīcijas zinātnei tiek atražotas tautsaimniecībā. Vēl vairāk! Arī šīgada budžetā un nākošā gada budžetā tādi instrumenti kā kompetenču centru programma, kurā tiek piesaistīti komersanti, ir palikusi bez skaidras vīzijas par finansējuma piesaisti un par iespējamo atdevi no šīs programmas.

Vēl atsevišķs temats ir par to, ka rīcība, kas Ministru kabinetam noteikta dažādos likumos, tiek ignorēta, sastādot kārtējo... kārtējā gada valsts budžetu. Tā, piemēram, Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrā daļa nosaka to, ka Ministru kabinetam katru gadu, sastādot valsts budžetu, zinātniskās darbības nodrošināšanai ir jāparedz finansējuma pieaugums par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Elementāri aprēķini rāda, ka tā summa, kas būtu papildus jāparedz klāt zinātniskās darbības nodrošināšanai 2013.gadā, ir apmēram 24 miljoni latu. Kopumā piešķirtais finansējums šajā jomā ir apmēram 4 miljoni latu - 4,2 miljoni. Tas ir sešas reizes mazāk, nekā būtu jāpieliek klāt. Tātad principā piešķirta ir septītā daļa no tā finansējuma, ko paredz Zinātniskās darbības likums, kaut vai tikai šis viens pants.

Tāpat Augstskolu likuma 76.panta septītā daļa paredz, ka no 2013.gada vidus finansējuma pieaugumam augstākajā izglītībā attiecībā uz budžeta vietu dotāciju būtu jāpalielinās par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Šī norma gan stājas spēkā no nākošā gada vidus, bet tā, neapšaubāmi, skar 2014. un 2015.gada budžetus, par kuriem mēs gan šodien, gan arī otrajā lasījumā balsosim. Arī šis finansējuma pieaugums atbilstošajā budžetā nav paredzēts.

Es jau minēju to, ka nav paredzēts finansējums pirmsskolas izglītības programmu nodrošināšanai. Šeit ir skaidra zona par to, ko var darīt, gatavojot budžetu otrajam lasījumam. Es saprotu, ka summas ir pietiekami lielas, bet katrā ziņā Latvijas zinātne ir pelnījusi, lai tā netiktu atstāta bada nāvei, jo tādā gadījumā arī valstij, valsts tautsaimniecībai, godīgi sakot, es attīstību neredzu.

Tie ir tie iemesli, kuru dēļ es pievienojos tam, ko teica mans frakcijas kolēģis Ingmārs Līdaka, kāpēc Zaļo un Zemnieku savienība atturēsies šodien balsojumā, bet mēs ļoti ceram uz saprātīgu rīcību pārpalikušajā periodā līdz budžeta sastādīšanai otrajā lasījumā, un tad jau redzēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ministri!

Es runāšu par budžetā iekļautajiem Civilprocesa likuma grozījumiem Nr.382. Ar tiem krietni - par 50 procentiem - ir paredzēts arī palielināt valsts nodevas par prasības celšanu tiesā. Mērķi ir cēli.

Pirmais - ierobežot personu tiesības griezties tiesā, lai meklētu savu aizskarto tiesību aizsardzību, jo, lūk, viņas ļaunprātīgi tiesājas nolūkā izvairīties no kreditoru saistību izpildes.

Nu, ziniet, varbūt mēs vispār aizliegsim tiem „ļaunprātīgajiem” parādniekiem griezties tiesā un atstāsim šo iespēju tikai un vienīgi hipotekārajiem kreditoriem, lai viņi ātrāk īstenotu savu īsto mērķi - pārrakstītu palikušos Latvijas īpašumus uz sava vārda.

Un otrais - palielināt atalgojumu tiesu darbiniekiem par 40 latiem mēnesī. Es vēlos atgādināt, ka šīgada augustā bija konstatēts, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā skaitījās fiktīvie darbinieki. Tātad faktiski strādājošo darbinieku skaits šajā tiesā bija pietiekošs. Vai kopš augusta - trīs mēnešu laikā - šis jautājums tika izvērtēts Tiesu administrācijā vai Tieslietu ministrijā? Nē! Vai nebūtu lietderīgāk pārskatīt darbinieku štatu sarakstu attiecīgajās tiesās un samazināt to? Un tieši šos līdzekļus izmantot pārējo darbinieku algu palielināšanai, nevis uzlikt šo nastu uz mūsu iedzīvotāju pleciem.

No vienas puses, tika ieplānots ierobežot cilvēkiem brīvu pieeju tiesai, lai tādējādi samazinātu, kā ir norādīts anotācijā, lietu skaitu tiesās, bet, no otras puses, darbiniekiem, kuriem rezultātā būs mazāk darba, algu palielināt. Paradoksāla loģika, vai ne? Jo mazāk darba, jo vairāk par to jāmaksā.

Es vēlos atgādināt, ka vidējā alga Latvijā ir 300-400 lati mēnesī. Mēs esam 3.vietā Eiropā bezdarba līmeņa ziņā. Mūsu iedzīvotāji nav spējīgi nokārtot savas saistības pret kredītiestādēm, jo mūsu valstī nav iespējams nopelnīt naudu. Par lielām parāda summām valsts nodevas patlaban sastāda divus, trīs tūkstošus latu un pat vairāk.

Vai Latvijas tiesām jābūt pieejamām tikai turīgajiem? Ziniet, mūsu valstī ir izveidojusies īpaša labas pārvaldības prakse. Budžets tiek veidots no soda sankciju, nodevu, nodokļu bezgalīgas palielināšanas, nevis to racionālas sabalansēšanas. Un valdošie ar šādu rīcību apzināti izveido nelabvēlīgus apstākļus mūsu iedzīvotāju dzīvei, bet pēc tam cīnās par papildu līdzekļiem seku novēršanai - demogrāfijas problēmām, emigrācijas mazināšanai un tā tālāk.

Ja jūs tiešām rūpējaties par savu tautu, tad dariet to, bet nepieņemiet šādus likumus - nepamatotus un pat bīstamus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri, kolēģi, dāmas un kungi! Es runāšu par diviem jautājumiem.

Vispirms par Civilprocesa likuma grozījumiem. Mums jāskatās, vai patiešām šis nodevu paaugstinājums ir atbilstošs Satversmes 92.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam. Es gribu teikt, ka, izanalizējusi judikatūru, es varu apgalvot, ka no tā neizriet tiesības uz bezmaksas tiesvedību, īpaši civiltiesiskajos strīdos, jo samērīgas nodevas maksāšana nav uzskatāma par ierobežojumu tiesas pieejamībai. Tāpēc mums būtu jāvērtē, vai nodevu paaugstināšana civiltiesisko strīdu jomā ir samērīga.

Pēdējās būtiskās izmaiņas likumā bija 2004.gadā. Un kāda ir pašreizējā situācija?

Pašreizējā situācija saskaņā ar CPL 34.panta pirmo daļu. Piemēram, par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 1000 latiem, ir maksājama valsts nodeva, kas ir 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem. Tālāk: ja prasības summa ir no 100 001 lata līdz 500 000 latiem, tad nodeva ir 1290 lati plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latu. Ja ir vairāk par pusmiljonu, tad nodeva ir 2490 latu plus tikai 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latu. Un līdz ar to mēs redzam, ka šādos gadījumos, kā to rāda šie piemēri, ir 50 vai pat 300 reižu mazāk nekā prasībām līdz 1000 latiem. Un ko šāda situācija veicina? Šāda situācija veicina tā saukto stratēģisko sūdzību iesniegšanu ar mērķi patiešām novilcināt saistību izpildi. Diemžēl tiesas arī dažkārt nav vēl īsti izpratušas šo stratēģisko sūdzību jēgu un nozīmi un patiešām šādas lietas tiek ierosinātas. Mēs parasti skatāmies uz Igauniju... Nu, kolēģi, izlasiet! Ja jums liekas, ka šeit ir nesamērīgi, tad paskatieties, kādas ir šīs nodevas Igaunijā, - četras reizes lielākas! Kādas ir nodevas Lietuvā? Arī tur tās ir vairākkārt lielākas!

Šiem likuma grozījumiem atbalstu ir izteikusi arī Ārvalstu investoru padome. Mēs zinām, ka tiks Mediācijas likums pieņemts, un iespējams, ka tad varēs vienoties bez šādu nodevu samaksāšanas. Tā ka es aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Otru jautājumu, par ko es gribu runāt pavisam nedaudz, man izraisīja Līdakas kunga uzstāšanās. Līdakas kungs teica, ka šis budžets esot kā kuģis, kas ir grāmatvediski pelēcīgs. Es gribētu viņam atgādināt, ka viņš tajā laikā arī bija šeit, Saeimā, kad šie budžeta kuģi... Varētu teikt, ka uz budžeta rēķina valsts aparātam bija neaptveramas dzīres! Un es esmu saglabājusi, līdzi paņēmusi 2004.gada, 2008.gada ministriju centrālo aparātu atalgojuma analīzi. Tajā laikā, kā zināms, Zaļo un Zemnieku savienība, Līdakas kungs, bija koalīcijā. Paskatīsimies, kāds 2008.gadā, kad tā dzīru kulminācija bija sasniegusi apogeju, bija atalgojums centrālajā aparātā! Daži piemēri. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vidējā darba alga - vidējā uz vienu cilvēku! - bija 1604 lati. Turklāt izdevumi uz vienu darbinieku - gandrīz 3000 latu. Zemkopības ministrijā, kur vienmēr jūsējie ir bijuši tie galvenie, vidējā alga - 1311 lati, izdevumi uz vienu darbinieku - 2981 lats. Paskatīsimies Finanšu ministriju: vidējā darba alga mēnesī - 1162 lati, un izdevumi uz vienu darbinieku - 2471 lats.

Diemžēl... Es vienmēr esmu izrādījusi zināmu satraukumu, būdama arī opozīcijā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tajā laikā, kad Vējoņa kungs bija ministrs, vidējā alga bija tikai 1040 latu uz vienu darbinieku un izdevumi vienam darbiniekam - 2086 lati. Un šodien ļoti nepatiesi... Manuprāt, tiek izplatīts tāds mīts, ka nekas valsts pārvaldē šajos gados nav darīts.

Es gribētu teikt, ka valsts budžeta iestādēs vidējais nodarbināto skaits 2012.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šīm dzīrēm 2008.gadā, ir samazinājies no 79 tūkstošiem uz 58,1 tūkstoti nodarbināto jeb par 26,1 procentu... par 20,6 tūkstošiem nodarbināto.

Izdevumi atlīdzībai šā gada otrajā ceturksnī (salīdzinājumā ar 2008.gada otro ceturksni) ir samazinājušies no 237,3 miljoniem uz 154 miljoniem latu. Tātad kāds ir samazinājums? Mēs katrs varam izrēķināt, ka tas ir 35 procenti. Un tāpēc nerunāsim, ka šeit - valsts pārvaldē - notiek kaut kādas dzīres, ka valsts pārvaldē tiek palielinātas algas.

Kam tad tiek palielinātas algas? Algas tiek palielinātas visupirms pedagogiem. Kaut arī nedaudz, bet šīs algas tiek palielinātas. Algas tiek palielinātas arī sociālajā jomā strādājošiem, kur šīs algas ir mazas. Algas ir jāpalielina arī tieslietu sistēmā un prokuratūrā esošajiem darbiniekiem, kuri gatavo dažādus nolēmumus, kuri gatavo spriedumu projektus, un tāpēc, manuprāt, nevajadzētu šo lietu pārspīlēt, un katrā ziņā arī populismam ir savas robežas.

Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt šo budžetu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

Godātie Ministru prezident, ministri, cienītā Prezidija priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es gribētu parunāt vēl par sabiedriskā darba... sabiedriskā sektora darba samaksas palielināšanu.

Tagad vidējā darba samaksa šajā sektorā (pēc 2012.gada otrā ceturkšņa Latvijas statiskas datiem) ir 520 latu, bet vidējā darba samaksa privātajā sektorā, tas ir, uzņēmējdarbības sektorā, ir 459 lati, kas ir par 13,3 procentiem zemāka.

Eiropas valstu statistika liecina tieši par pretējo. Privātajā sektorā vienmēr vidējā darba samaksa ir augstāka. (No zāles dep. J.Reirs: „Arī Rīgas domē?”) Vēl vairāk paaugstinot darba samaksu, mēs nelabvēlīgi ietekmējam privātā sektora darba samaksas konkurētspēju. Tad ir jautājums: kurš strādās privātajā sektorā un nodrošinās valsts nodokļu ieņēmumus? (No zāles dep. J.Reirs: „Rīgas Ūdens!”)

Man ir arī lielas šaubas par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Viens fakts. Valsts parāds Latvijā no 2009.gada palielinājies par 1 miljardu 467 miljoniem latu jeb par 35 procentiem un ir sasniedzis 5 miljardus 607 miljonus latu. Varbūt, balstoties uz šo palielināšanos, ir pārvarēta ekonomiskā krīze valstī?

Gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojektam „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam”. Tā 3.pantā ir norādīts: „Izstrādājot turpmāko gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektus, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, nodrošināt pakāpenisku virzību uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto indikatīvo mērķi - sasniegt valsts aizsardzības finansējuma apmēru līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam.” Kāpēc?

Tālāk. Nevienā pantā mēs neredzam valsts pienākumus pret Latvijas iedzīvotājiem - piemēram, noteikt nodarbināto iedzīvotāju skaita palielināšanu Latvijas darba tirgū vai sasniegt zinātnes inovācijas projektu un izstrādņu finansējuma apmēru līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam. Tāda valdības pieeja budžeta sastādīšanai pēc būtības spītīgi vērsta uz ārvalstu investoru un citu prasību nodrošināšanu, nevis aizstāv Latvijas iedzīvotāju intereses.

Un pēdējais. Kopš 2009.gada netiek veikta pensiju indeksācija, bet patēriņa minimuma grozs mēnesī ir palielinājies no 168 latiem līdz 173 latiem, tas ir, par 3,1 procentu. Visneaizsargātākā ļaužu grupa - pensionāri - kļūst no nabadzīgiem par ubagiem, tērējot pēdējo naudu medikamentiem, kas kļūst dārgāki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es pieļauju, ka šis budžeta projekts ir labākais no risinājumiem - tāds, kādu ir iespējams izveidot šodien Latvijā. (No zāles: „Vienmēr var labāk!”) Es saprotu, ka budžets - tie vienmēr ir iespēju ierobežojumi, mūsu plānu, vēlmju ierobežojumi. Nu tāda ir tā situācija!

Taču man rodas vairāki jautājumi, kad paskatos valsts konsolidētā budžeta izdevumu funkcionālajā sadalījumā. Kādēļ, piemēram, Eiropas Savienības rekomendācijas pildot, mēs esam pirmajās rindās, bet NATO ieteikumus un savus solījumus mēs nepildām? Kā jau atzīmēja iepriekš kolēģi deputāti, piemēram, par to pašu aizsardzību... Man karavīri jautā... Pieņēmām valsts aizsardzības koncepciju, kur bija noteikts, ka pakāpeniski mēs tuvosimies 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Reāli, ja paskatās, kā iet pa gadiem, mēs no šā mērķa attālināmies: šogad - 0,9 procenti, taču 2015.gadā - 0,7 procenti. Kāpēc? To jautā ne tikai mūsu karavīri. To jautā arī mūsu kolēģi no citām valstīm.

Var jau skatīties arī citas sadaļas. Teiksim, ir, kā to jau šeit atzīmēja, arī par zinātni, izglītību jautājumi. Es biju Cēsu ģimnāzijā. Man skolotāji un vadība uzdeva jautājumu par to, vai algas tiks pieliktas. Jā, tiks! Mums ir runāts par to, ka tiks pieliktas. Bet jautājums bija konkrēti par to, ka šogad - šinī tabulā šāds sadalījums ir - izglītībai paredzēti 464 miljoni, taču 2015.gadā - tikai 387,8 miljoni. Samazinājums! Nu kā tad mēs to pildīsim, kā tās algas palielināsim, no kā? Man nebija atbildes.

Man ir lūgums plašsaziņas līdzekļos paskaidrot mūsu vēlētājiem, kā tad tomēr tiks pildīti tie mūsu solījumi.

Ja paskatāmies funkcionālajā sadalījumā, kur finansējums tiek palielināts vai samazināts, tad redzam, ka lielākoties visur, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, mēs... no iekšzemes kopprodukta mums ir mazāk iedalīts gan aizsardzībai, gan zinātnei, gan izglītībai. Tad rodas jautājums: kur ir vairāk? Nu, kā es redzu, vairāk ir vispārējiem valdības dienestiem: šogad ir apmēram 604,7 miljoni, bet 2015.gadā būs 775,247 miljoni.

Es saprotu - visam ir izskaidrojums. Droši vien šeit arī ir visi tie, kas var paskaidrot, bet to vajag skaidrot arī vēlētājiem, jo vēlētāji uzdod jautājumus!

Lai mēs prastu arī paskaidrot un lai vēlētāji saprastu, kādēļ ir tāda situācija!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien Veselības ministrija tika pieminēta tikai kontekstā kā viena no sastāvdaļām, kurā ir plānots risināt demogrāfisko problēmu. Savukārt man gribētos parunāt par Veselības ministrijas kā nozares budžetu. Nu pirmām kārtām mēs visi zinām to, ka finansējums ir ļoti zems un ka 3,1 procents no IKP - tas ir ļoti tālu no tā, kas tika solīts priekšvēlēšanu gaisotnē. Es ļoti labi atceros: es piedalījos tiešraidē, un tieši oponenti no VIENOTĪBAS solīja... Mēs solījām 4 procentus 2014.gadā, bet oponenti no VIENOTĪBAS sita sev pie krūtīm un solīja, ka būs 4,5 procenti. Bet 4,5 procenti, cik man ir zināms, ir plānoti tikai 2020.gadā. Nu kā var nesolīt? Protams, mēs vienmēr varam teikt... mēs varam dot, cik daudz gribam Veselības ministrijai, tā „apēdīs”, bet vajadzētu iekšienē pārstrukturēt šo nozari.

Pagājušajā gadā pēc budžeta pieņemšanas mēs atklājām to, cik nevienlīdzīgs ir ambulatorais finansējums dažādos reģionos. Piemēram, salīdzināsim pilsētas - Jēkabpili un Valmieru. Jēkabpilī - 6 lati uz vienu iedzīvotāju, Valmierā - 22 lati, Aizkrauklē - 5 lati, Dobelē - 22 lati. Gada sākumā Sabiedrības veselības apakškomisija - pievērsiet tam uzmanību! - uzrakstīja vēstuli Veselības ministrijai ar lūgumu: kad tiks gatavots nākamais budžets, izlīdziniet! Un ko mēs secinājām pagājušajā reizē Sabiedrības veselības apakškomisijā? Viss palicis tāpat, kā bija iepriekš. Un tas nozīmē tikai to, ka atkal ir „savējie”, ka ir labie un sliktie.

Cienījamie kolēģi, aicinu jūs neatbalstīt budžetu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību iepriekš minētajai paciņai, un es domāju, ka kolēģis varbūt nepamanīja, bet kaut ko noklusēja. Proti, šī ir Latvijas manta, ražota tepat Zemgalē (Rāda paciņu. Zālē starpsaucieni.) - mūsu maizes klētī, proti, „Dobeles Dzirnavnieks” ir tās ražotājs. Un es domāju, ka šī manta ir pierādījums tam, ka faktiski mūsu lauksaimnieki ir spējīgi pabarot Latviju, turklāt arī vēl kļūt par mūsu eksporta dzinējspēku. Un tādēļ es budžeta kontekstā vēlējos akcentēt dažas, svarīgākās, Zemkopības ministrijas pozīcijas, kas, manuprāt, vēl vairāk uzlabos mūsu zemnieku konkurētspēju un arī ražošanu.

Īpaši vēlos vērsties pie kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un teikt: piemēram, Dūklava kungs, jūs taču nebūsiet „pret” (No zāles dep. J.Reirs: „Viņš jau neklausās par budžetu!”), ka beidzot ir atgriezts bāzes finansējums meliorācijai. Šobrīd bāzes finansējums būs 1,5 miljoni latu, plus 570 tūkstoši ir iedoti meliorācijai. Jūs pats ļoti labi zināt, kāda ir situācija Latvijā un cik nozīmīgi tas ir mūsu zemniekiem. Tāpat Brigmaņa kungs, kura gan nav uz vietas, bet es domāju, ka arī viņš nevarētu nobalsot „pret” budžetu, zinot, ka 800 tūkstoši latu ir piešķirti tik daudz jau pārrunātajai un zemnieku minētajai nepieciešamībai apdrošināt sējumus. Tāpat diezgan garās un grūtās sarunās Briselē mēs esam panākuši akceptu no Eiropas Savienības, ka mums ir iespēja papildus maksāt arī valsts tiešmaksājumus - un Zemkopības ministrijas budžeta sadaļā tie ir 42 miljoni latu -, kas ir paredzēti tieši zemniekiem.

Es domāju tā: kaut vai šīs trīs lietas vien minot un dzirdot, jums tiešām necelsies roka balsot „pret” šo budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien! Necelsies gan, Smiltēna kungs! Vismaz noteikti atturēsimies pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā, kā nu izdosies mums ar priekšlikumiem...

Šodien vienā no laikrakstiem bija lasāma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča intervija, kurā cita starpā bija teikts, ka mūsu sodi ir par bargiem. To pašu šeit no tribīnes ir teikuši vairāki runātāji, un, protams, tam var piekrist. Bet, lai šāda sodu politika būtu, valstī ir vajadzīgs ļoti spēcīgs probācijas dienests un viss tas, kas ar šo lietu ir saistīts. Taču šobrīd Valsts probācijas dienestam ar likumu ir atņemtas iespējas un tiesības pildīt savas likumā noteiktās funkcijas! Lai šis dienests varētu šīs funkcijas atjaunot, ir nepieciešami nieka 375 tūkstoši, un tad dienesta darbinieki varētu atkal nodarboties ar ieslodzītajiem cietumos, varētu nestrādāt saīsinātu darba nedēļu - nu, vārdu sakot, darīt visu, lai šie noziedznieki... lai tad, kad viņi atgriezīsies uz ielas, viņi būtu vairāk vai mazāk socializēti.

Pirms vairākiem gadiem Latvijā darbojās deviņi Valsts probācijas dienesta finansēti ieslodzīto rehabilitācijas centri, kurus valsts daļēji apmaksāja. Šobrīd ir palicis vairs tikai viens, un tam valsts nemaksā ne kapeiku! Tā ka mēs attiecīgus grozījumus noteikti sniegsim.

Mēs runājam par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem vajadzētu 2 miljonu latu prēmiju par cīņu ar ēnu ekonomiku. Protams, var būt, ka viņiem vajag šos 2 miljonus, bet... Mums ir tāda iestāde kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Tajā strādā mazliet vairāk par 10 cilvēkiem, kuri valstij gada laikā atdod vismaz dažus miljonus latu, taču viņiem, viņu algu izlīdzināšanai mēs nevaram atrast 14 tūkstošus latu visa šī gada laikā! Tā ka arī šajā sakarā grozījums noteikti būs.

Izmantojot gadījumu, ka šeit ir Ministru kabineta locekļi, es gribētu aicināt viņus sākt pildīt arī savus, teiksim tā, sabiedrības locekļu pienākumus šā veiksmes stāsta, teiksim tā, visā pasākumā un varbūt izbeigt savas kredītbrīvdienas un sākt atmaksāt reiz paņemtos kredītus. Kamēr desmitiem tūkstošu cilvēku met ārā no viņu dzīvokļiem un īpašumiem dažu tūkstošu latu parādu dēļ, ir daži Ministru kabineta locekļi (nu, nesaukšu vārdā), kuri jau četrus piecus gadus bauda kredītbrīvdienas. Ja jau no ministra algas nespēj samaksāt kredītus, tad ko tad lai dara tie vienkāršie cilvēki? Kādu piemēru viņi tādā veidā redz? (Starpsaucieni: „Uzvārdus! Uzvārdus!”) Nu, varbūt otrajā lasījumā...

Un noslēgumā - par to algu eiforiju jeb par tām algu dzīrēm. Es gribētu atgādināt, kurš tad šajā valstī uzsāka algu dzīres. Vai tas nebija Einars Repše, kura pirmais pasākums Ministru prezidenta amatā bija šo algu dubultošana? (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu beidz!”) Bija gan! No tūkstoša uz diviem tūkstošiem. (Starpsaucieni zālē.) Un Repšes finanšu ministrs bija Dombrovska kungs tajā laikā. (Starpsaucieni zālē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Prezidij, premjer, ministri, kolēģi un visi, kuri seko līdzi sēdei!

Pēdējās dienās būtībā neatņemama ikdienas sastāvdaļa manā dzīvē, tāpat kā, pieļauju, jūsu daudzu darba dzīvē, ir 2013.gada budžets, tātad likumprojekts „Par valsts budžetu 2013.gadam”. Es izlasīju šo likumprojektu - un, jāsaka, ļoti rūpīgi izlasīju! - un atzīmēju tās lietas, kas mani ieinteresēja, un arī tās lietas, kuras jau daudzi iepriekšējie runātāji akcentēja savās uzrunās.

Mana runa būs diezgan vispārīga, bet par dažām lietām - ļoti konkrēta.

Es negribētu nedz izcelt, nedz arī īpaši kritizēt nevienu ministriju un nevienu to padotībā esošu institūciju, bet būtiskākie secinājumi tomēr ir tādi, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību, - ka ir tiešām ministrijas, kas ir ļoti taupīgi plānojušas un ļoti paškritiski piegājušas budžeta izstrādei, bet ir diezgan daudz ministriju, kurām tomēr tā tērēšanās kāre ir bijusi lielāka nekā kolēģu ministrijām.

Es gribētu akcentēt arī to, ka šeit ļoti daudzi pieminēja atalgojuma jautājumus un vairāki runātāji izcēla tieši izglītības sektoru. Jā, viennozīmīgi paldies visiem, kuri pie šī jautājuma ir strādājuši un atbalstījuši ierosinājumu, lai izglītības sektorā strādājošajiem mēs varētu paaugstināt algas. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka praktiski visās ministrijās un to padotībā esošajās iestādēs atalgojuma politika ir bijusi ar pozitīvu tendenci - ka tas tiek paaugstināts. Un arī apdrošināšanas jautājumi virknē ministriju ir iestrādāti.

Tā ka šeit es gribētu uzsvērt, ka ne tikai izglītības sektorā, bet arī pārējos sektoros nākamā gada budžetā ir paredzēti algu paaugstinājumi.

Trešais, par ko es gribētu teikt, ir tas, par ko man visvairāk ir salīmētas šīs krāsainās lapiņas un sarakstīti mani komentāri. Virknē ministriju ir projekti, programmas, pilotprojekti, par kuriem gribētos tiešām dzirdēt komentāru par to lietderību, kā arī par izmaksu pamatotību.

Un es arī gribētu teikt līdz ar to paldies ministrijām par paveikto darbu, paldies Ministru kabinetam par paveikto darbu, jo šeit, kā es jau minēju, ir gana daudz pozīciju, no kurām varēs izvēlēties, lai uz otro lasījumu iesniegtu priekšlikumus, kas ir saistīti ar sportu, zinātni, profesionālo izglītību, mācību līdzekļiem, speciālo izglītību, brīvpusdienām un augstāko izglītību.

Un es arī domāju, ka būs virkne pozīciju, no kurām izvēlēties, lai mēs varētu parūpēties arī par daudzkārt runās jau minēto parādu atdošanas jautājumiem.

Savukārt nobeigumā es gribētu arī aicināt ministrus strādāt pie tā, lai valsts institūciju, pašvaldību un to padotībā esošo institūciju budžeti būtu publiski pieejami, lai tie būtu uzrakstīti iedzīvotājiem saprotamā, skaidrā valodā, jo es pieļauju, ka arī daudziem no mums, klātesošajiem, lai šo budžetu saprastu... saprastu to, kas ir kas, bija gana daudz jāstrādā. Tāpēc man ir aicinājums - jo mēs zinām, ka ministrijās budžeti ir daudz skaidrākā valodā un koncentrētākā versijā pieejami, - parūpēties par to, lai tie būtu pieejami ikvienam valsts iedzīvotājam un lai mēs būtu „caurspīdīgāki”, atklātāki un savam vēlētājam draudzīgāki.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim.

R.Ķīlis (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Finanšu ministra kungs! Deputāti! Dāmas un kungi! Man ir neliela piezīme saistībā ar apspriežamo jautājumu, un tā ir sekojoša.

Es pilnībā jums piekrītu, Vucāna kungs, ka tad, kad tiek diskutēts par valsts budžetu, tiek diskutēts arī par valsts attīstības redzējumu. Tas tā arī ir. Un šeit laikam saduras noteikta veida divas dažādas izpratnes par to, kādai tai attīstībai jābūt.

Viena, ko es apzīmētu ar veco stilu un ko es varbūt personificēšu kā ministrs, būtu sekojoša: ministra galvenais uzdevums, pēc vecā stila, ir aiziet un „izplēst” vai nu no finanšu ministra, vai citiem ministriem kādu gabalu, atnest to un nomest savai nozarei, par to saņemot uzslavu, un tālāk skatīties, ko darīt nākošgad.

Principiāli citādāka izpratne ir tā, ko mēs piedāvājam ar šo budžetu; proti, mēs skatāmies nevis tikai uz kādu palielinājumu, uz X procentiem vai latiem, bet uz to, kā to saistīt ar citiem būtiskiem, mainīgiem rādītājiem - tādiem kā kvalitāte un sistēmiskās izmaiņas. Tas ir tas, ko mēs jau veicam un arī veiksim savās jomās: kā piemēru sniedzot, varu minēt, ka tas ir saistībā ar pedagogu algām.

Runa nav tikai un vienīgi par palielinājumu, bet arī par principiāli citādāku veidu, kā tiek uzskaitīts darbs, kā tiek motivēti skolotāji, kā tiek vērtēts viņu paveiktais un kā tas saistās ar izglītības politikas mērķiem. Tas ir svarīgs faktors, nevis vienkāršs palielinājums.

Tādu pašu mēs redzam arī citās jomās. Te tika pieminēta zinātne un augstskola. Nav jēgas turpināt finansēt programmas, kuras nav kvalitatīvas. Vai ne? Palielinot vienkārši finansējumu un neskatoties, kam tas ir domāts, nav jēgas turpināt finansēšanu, ja nav skaidrs un saprotams, cik kvalitatīva ir mūsu zinātne.

Šie darbi ir jāizdara, un tad mēs varēsim daudz mērķtiecīgāk finansēt, jo neaizmirsīsim, dāmas un kungi, ka valsts budžets jau sen Latvijai vairs nav vienīgais avots, no kura mūsu sabiedrība un ekonomika dzīvo! Valsts budžets, manuprāt, drīzāk jau ir veids, kā atbalstīt to, kas mums ir konkurētspējīgs jau cīņā par citiem resursiem, kas ir Eiropas Savienības un citi. Ņemsim to vērā arīdzan! Tas ir jautājums ne tikai par to, kā sadalīt mums pienākošos līdzekļus, bet arī par to, kā mēs varam veicināt attīstību.

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Godātie ministri! Cienījamie deputāti! Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.386/Lp11).

Likumprojekts paredz nodot pašvaldībām kompetenci noteikt nodokļa likmi no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Likumprojekts to paredz nodrošināt droši vien tādēļ, ka budžeta likumprojektā ir nostiprināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem proporcijā 80 pret 20, nevis 85 pret 15, kā to prasīja un joprojām prasa Latvijas Pašvaldību savienība.

Līdz ar to likumprojekts, par kuru es tagad uzstājos, paredz dot pašvaldībām iespēju palielināt sava budžeta ienākumus uz nekustamā īpašuma nodokļa rēķina. Var prognozēt, ka šādu normu piemērošanas rezultāts būs nekustamā īpašuma nodokļa likmju palielināšana, sūdzības un iedzīvotāju protesti.

Līdz ar to es domāju, ka šis likumprojekts negūs lielu atbalstu opozīcijas frakcijās. Tomēr es aicinu arī kolēģus deputātus no koalīcijas frakcijām apdomāt iespēju noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo nekustamo īpašumu. Un vislabāk - lai tā būtu dzīvojamā platība, jo Latvijas iedzīvotāju lielam vairākumam dzīvoklis vai neliela savrupmājiņa ir vienīgā bagātība, kas ir viņu rokās. Un līdz ar to palīdzēt viņiem tomēr optimizēt savus nodokļus - tas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli būtu gan taisnīgs, gan arī pragmatisks risinājums. Līdz ar to mēs veicināsim, lai pašvaldības savā rīcībā nodrošinātu turpmāk lielāku progresivitāti, apliekot nekustamos īpašumus, kas ir to pakļautībā, ar lielāku nekustamā īpašuma nodokli tiem īpašumiem, kas ir lielāki pēc savas platības vai pēc kadastrālās vērtības.

Domāju, ka šis pasākums veicinās taisnīgumu sabiedrībā, un domāju, ka būtu pareizi, ja šī ideja tiktu atbalstīta ne tikai opozīcijas frakcijās, bet arī cienījamo kolēģu koalīcijas frakcijās.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam, otro reizi.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Godātais izglītības un zinātnes ministra kungs! Es vēlos vēlreiz atgriezties pie jautājuma par finansējumu zinātnei.

Un vēlos pie tā atgriezties šādā kontekstā.

Kad es runāju pirmo reizi, es principā mēģināju pateikt to, ka ļoti būtisks vienlaikus ar izglītības un zinātnes kvalitātes jautājumiem ir arī jautājums par to, cik lielā mērā tās investīcijas, kas tiek ieguldītas zinātnē un izglītībā, caur tautsaimniecību tiek saņemtas atpakaļ. Un tas ir sadarbības jautājums, un šeit mēs nevaram runāt abstrakti tikai par zinātnes kvalitāti, bet mums ir jārunā arī par mehānismu, par veidu, kādā zinātne ar saviem sasniegumiem, ar tehnoloģiju pārnesēm palīdz pilnveidot tautsaimniecību, palīdz pilnveidot to, ko premjers minēja, - apstrādes rūpniecību. Tas ir izaicinājums šim gadam, nākošajam gadam un turpmākajiem gadiem.

Par to, ka zinātnei finansējums ir jāpalielina, es domāju, vislabāk liecina vidējie skaitļi Eiropas Savienības valstīs. Tajās valstīs, kuras ir konkurētspējīgākās, ja mēs rēķinām procentos no IKP, zinātnei tiek finansēts nedaudz virs 1 procenta no iekšzemes kopprodukta... no valsts budžeta līdzekļiem. Latvijā šis līmenis ir apmēram 0,2 procenti no IKP, Igaunijā - 0,7, Eiropas Savienībā vidēji - 0,74. Salīdziniet un spriediet paši!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien visiem, kas vēl seko līdzi diskusijai! Klausoties šo diskusiju, prātā nāk kāda anekdotiska analoģija par to (Zālē smiekli: „Yes!”)... Es taču saprotu, ka ir jāuzmundrina kolēģi... Anekdotiska analoģija par to. Kādas valsts vadītājam, kura valsts nonākusi krīzē, prasa: „Vai jums ir plāns, kā iziet no krīzes?” Uz to viņš lepni atbild: „Man ir veseli divi plāni - fantastiskais un reālistiskais.” - „Nu, lūdzu, pastāstiet mums!” Un tad viņš sāk stāstīt. Viņš saka: „Viens plāns ir tāds, ka atlidos citplanētieši un šeit mums visu atrisinās.” - „Nē, nē, nē!” žurnālists saka. „Sakiet to reālistisko!” Viņš saka: „Nē, nē! Jūs mani nesapratāt. Tas arī ir reālistiskais plāns.” - „Un kāds tad ir fantastiskais?” - „Nu, fantastiskais ir tāds, ka mēs ņemsim un paši visu izdarīsim.”

Ironiski, bet tieši šis budžets, par kuru mēs diskutējam, ir tāds... šis ceļš, ko Latvija ir izvēlējusies: mēs paši neko nedarīsim, atnāks ārvalstu investori, un viss, kas mums jāizdara, - ir jābūt vienkārši pietiekoši skaistiem, lai šeit atnāktu ārvalstu investori un visu izdarītu. Paši mēs izdarīt nevaram neko. Un tiek minēti argumenti, kā tas viss mums nostrādās, cik mēs tur miljonus varēsim iegūt no tā.

Bet skatīsimies reāli, kolēģi! Ja arī nostrādās šie reitingi, tad tie nostrādās priekš finanšu investoriem, kas grib paspekulēt. Bet reāli vai jūs esat ko pajautājuši tiem investoriem, kas nāk šeit un ražo? Vai viņi vispār zina, kāds Latvijai ir kredītreitings? Droši vien tas nav tas pirmais, uz ko skatīsies investors, kurš nāks šeit iekšā. Viņš pirmām kārtām skatīsies uz to, vai šai valstij vispār ir kāda vīzija par to, kā tā grib attīstīties, un ko tā dara, lai šo vīziju īstenotu. Un tad, saliekot kopā šo virzienu ar savām interesēm, investors secinās, vai viņam ir interese šeit atrasties vai nav... analizēs to, kāda šeit ir nodokļu politika un ko dara valsts, lai atbilstoši šiem saviem plāniem izglītotu savu tautu, lai dotu viņai nepieciešamās prasmes un zināšanas... Tas būs svarīgi! Bet mums ļoti skaisti stāsta par visiem šiem cipariņiem.

Un intereses pēc es sāku analizēt šos cipariņus un skatīties. Labi, viens no lielākajiem ieguvumiem, ko mums piedāvā, kāpēc mums vajadzīgs šāds finanšu ietvars, kāds tiek piedāvāts... Uzreiz pateikšu, ka neviens nediskutē par to, vai ir vajadzīga disciplīna. Protams, disciplīna ir vajadzīga, bet runa ir par samērojamību... Tāpat kā ar nošļukušām biksēm nekur tālu netiksi, tās ir jātur kaut kādā ietvarā, bet, ja mēs tās savelkam tik spēcīgi, ka paši nevaram paelpot, tad mēs darām paši sev pāri. Un tas ir tas, ko jūs piedāvājat!

Mums skaisti tiek solīts kā Veidenbauma dzejolī, ka ir jāpaciešas un ka vēlāk labāk(i) būs. Bet, ja mēs paskatāmies šo trīs gadu ciklu, kas tiek piedāvāts, tad nekādi no tā nav redzams, kur tad tautai paliks labāk. Ja reiz mēs paskatāmies šajā trīs gadu ciklā, tad redzam, ka valsts pamatbudžets 2014.gadā pret 2015.gadu samazināsies, bet speciālais budžets pieaugs procenta robežās. Ienākuma nodoklis, ja mēs paskatāmies ienākuma nodokļa prognozes, arī samazinās. Un tad arī pašvaldību budžetos nebūs nekas labs.

Godātie kolēģi! Pasakiet man, kur tad tautai būs tā labākā dzīve? Ko jūs solīsiet skolotājiem, ārstiem? Principā mēs viņiem piedāvājam: brauciet projām laikam, jo labāk šeit tuvākajos gados nebūs!

Un kāpēc man tomēr ir tādas bažas par to visu? Es analizēju tos ciparus, ko jūs esat ieguvuši. Mēs te braši runājam par ekonomisko ciklu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā es pajautāju šiem likumu autoriem, kā tad izskatās tas cikls, jo filozofija tiešām ir ļoti laba: cikla ietvaros budžetam ir jābūt sabalansētam. Pilnīgi piekrītu! Bet man tā īsti nespēja atbildēt, kad tad šis cikls ir sācies un kad tas beigsies, kā cikla ietvaros tas būtu jāsabalansē un kādā fāzē mēs atrodamies šī cikla ietvaros. Ja mēs paskatāmies šos ciparus, kas šeit ir, tad principā atbildi var dabūt. Ja mēs paskatāmies kopīgo deficītu, kurš laikposmā no 2013. līdz 2015.gadam samazināsies, un ja mēs paskatāmies paralēli strukturālā deficīta tendences, tad mēs redzam, ka jau 2014.gadā strukturālais deficīts būs lielāks par kopējo deficītu. Tas nozīmē, ka ar to tiek pateikts, ka jau 2014.gadā Latvija būs sasniegusi tādu izaugsmes fāzi, ka tai būs jāsāk bremzēt... ka tas cikliskais deficīts būs negatīvs...

Tātad, ja es jūs, kolēģi, pareizi saprotu, tad tas, ko jūs piedāvājat... šis valsts attīstības scenārijs ir tāds, ka labāk mums vairs nebūs, tāpēc tagad sāksim bremzēt. Vai jūs paši apzināties, par ko jūs taisāties balsot? Kādu nākotni jūs piedāvājat tautai? Ja kāds var pretargumentus izteikt, es ļoti labprāt tos dzirdētu, jo es skatos tos ciparus, kas te ir rakstīti.

Tālāk. Koalīcija beidzot savu... Man ir priekšlikums priekš koalīcijas, kā jums palīdzēt risināt savas nesaskaņas savā starpā.

No vienas puses, Nacionālā apvienība ir uzstājusi uz to, ka demogrāfijai jāatvēl vairāk līdzekļu; figurē summa līdz pat 30 miljoniem. Un man priekš jums ir lielisks risinājums, kā jūs to varat atrisināt vienā rāvienā, nemainot fiskālo ietvaru. Nekas nav jādara - vienkārši to ienākuma nodokļa samazinājumu, kas ir paredzēts - samazināt par vienu procentu - un kas ir absolūti bezjēdzīgs, kas neko nedos, novirzīsim... šo samazinājumu novirzīsim uz atvieglojumiem par apgādājamiem! Tie ir 30 miljoni. Trīsdesmit miljoni automātiski aizies tur, kur visvairāk ir vajadzīgs, - tie būs ģimenēm, kam ir bērni, invalīdiem. Tas taču ir tas, par ko jūs tagad cīnāties. Bez problēmām!

Tāds man jums priekšlikums. Būsim konstruktīvi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Jā, šodien izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam runa rit varen raiti. Par veco un jauno domāšanu mēs cerējām padiskutēt ar ministra kungu ZZS frakcijā. Cerējām, cerējām... Taisījāties jūs, ministra kungs, uz šo tikšanos kā vista uz perēšanu - ilgāk par mēnesi. Un galu galā tās noliktās dienas rītā izrādījās, ka vanckars vien izperējies. Tad tāda ir tā jaunā domāšana un tā jaunā attieksme - augstprātības demonstrēšana visur un visā, nevis diskusija un skaidrošana!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamais Prezidij! Sveicināts, Ministru prezident! Sveicināti ministri, sveicināti kolēģi, klausītāji!

Es sākšu ar to, par ko man visvairāk sāp sirds, un es gribu pateikties žurnālam „Ir” par ļoti analītisko rakstu par nevienlīdzības problemātiku Latvijā. Raksta nosaukums ir „Veiksmes stāsta ēnas puse”. Kā jau daudzi no maniem iepriekš runājušajiem kolēģiem izteicās, mēs esam ieguvuši veiksmes stāstu makroekonomisko rādītāju rezultātos, bet diemžēl tas ir uz mūsu vismazāk nodrošināto iedzīvotāju rēķina.

Un tagad es nolasīšu dažus citātus no šī raksta, lai tikai ieskicētu: „Latvija ir galējību zeme, kur 42 procenti bērnu dzīvo uz nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa.”

„Latvijā katrs piektais iedzīvotājs ir pakļauts nabadzības riskam.”

„Pērn 100 tūkstošiem cilvēku mēneša ienākumi bija mazāki par 45 latiem.”

Un šeit es ļoti pievienojos tiem, kas izteicās, ka mums būtu jātaisa nākošā darba grupa jautājumā par kompleksiem priekšlikumiem, kā atrisināt šo problēmu un padomāt par reāliem cilvēkiem, īpaši jau laukos.

Un tagad es gribētu labprāt jums atskaitīties par kādu citu darba grupu, par kuru jau daudzkārt esmu runājusi no tribīnes, un konkrēti runa ir par demogrāfisko jautājumu risināšanu. Šobrīd ir vairākas darba grupas, un es gribu pateikt lielu paldies ministriem par iespēju ar Saeimas deputātiem sastrādāties un veidot dialogu par redzējumu, kā mēs varētu uzlabot situāciju demogrāfisko jautājumu risināšanā. Un šeit es gribu teikt, ka mēs esam nonākuši pie tā, ka mēs vēlamies risinājumus redzēt multiplicējošā efektā... (Starpsaucieni no zāles.) Ir runa par to, ka ir jānodrošina bērniem pakalpojumi ar pēc iespējas mazāku starpniecību gan no vecāku puses... vai no pašvaldību puses, piemēram, bērnudārzu vai licencētu aukļu nodrošināšana, vai arī brīvpusdienas skolās. Valdības deklarācijā ir rakstīts, ka principa „nauda seko bērnam” ieviešana pirmsskolās būtu jāuzsāk jau tuvākajā laikā, un mums ir veiksmīgi izdevies atrast plānu, kā to realizēt ar valsts budžeta palīdzību un tieši tā, lai rezultāts nonāk līdz bērnam un vecākam. Un šeit es gribu pieminēt vēl to, ka mēs arī pārskatām un radām lieliskus priekšlikumus, kā uzlabot pabalstu sistēmu tieši jaunajiem vecākiem, lai veicinātu dzimstību, kā arī veicinātu atbalstu vecākiem ar maziem bērniem, jo, kā zināms, tas nav pietiekošs.

Katrā ziņā liels paldies par sadarbību! Es esmu ļoti optimistiska un ceru, ka mēs spēsim vienoties un rīt publiski varēsim nākt klajā ar paziņojumu, kādi ir šie risinājumi.

Es gribu vēl papildināt, ka tas nav tikai Nacionālās apvienības ultimāts jeb tā sauktais veto, kas te ir izskanējis, bet ka aiz šīs programmas stāv arī neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji un arī pārstāvji no Reformu partijas. Tā ka es ceru, ka mums rīt būs lieliskas ziņas sabiedrībai, kā mēs varam uzlabot demogrāfiju.

Liels paldies par uzmanību, un vēlu veiksmi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Jā, pēc būtības tagad mums ir jābalso par katru no likumprojektiem atsevišķi, ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, bet es vēlos jūs informēt, ka esmu saņēmusi piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čigānes, Kalniņa un Ašeradena - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 22.oktobra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. (No zāles: „Pareizi! Kāds pārtraukums?!”)

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums ir jābalso par katru no likumprojektiem atsevišķi - par to atbalstīšanu pirmajā lasījumā, un katram likumprojektam būs jānosaka arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma laiks.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisijas vārdā es gribu pateikties deputātiem par saturīgajām debatēm. Daudzi priekšlikumi arī tiks izskatīti uz otro lasījumu. Tomēr es gribu atgādināt kolēģiem, ka, pieņemot likumprojektu normas pirmajā lasījumā, tas nekādā gadījumā vēl nenozīmē, ka likums jau ir pieņemts. Arī likumprojektā par pašvaldību un valsts institūciju darbinieku atalgojumu tiks pārskatītas daudzas normas, lai nesanāk tā, kā minēja deputāte no Zaļo un Zemnieku savienības, - ka pieaugums ir nozīmīgs, bet ir iespēja strādāt arī citā darbavietā. Saistībā ar šo pieaugumu, piemēram, gribu pieminēt to, ka Repše ministriem pacēla algu no 465 latiem uz 2000 latiem... Tomēr gribu atgādināt, ka ministri saņēma daudz lielākas algas brīvostās, „dzelzceļos” un citur, un, vienkārši apvienojot algu un liedzot strādāt citās vietās, ministriem atalgojums bija pat zemāks.

Līdz ar to mēs, vērtējot tās normas, kas ir iekļautas pirmajā lasījumā, piemēram, par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, izvērtēsim arī šo piedāvāto algu palielinājumu... to, ko piedāvā Ministru kabinets. Un es domāju, ka daudzi deputāti, arī debatējot par pirmo lasījumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, uzskata, ka ir jāpārskata šis piedāvājums. Līdz ar to šis piedāvājums tiks pārskatīts.

Kolēģi, vēlreiz lūdzu atbalstīt visus likumprojektus pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 39, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Otrais lasījums - 15.novembrī, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Vai Siliņas kundzei ir priekšlikums par procedūru?

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs šobrīd vienojamies par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir ceturtdiena, pulksten 12.00, bet, ņemot vērā to, ka ceturtdien mums ir Saeimas sēde, tad jau vispār vairs formāli tā ceturtdiena nav vajadzīga kā priekšlikumu iesniegšanas diena, jo visi deputāti, es pieņemu, tomēr būs Saeimas Sēžu zālē. Tāpēc es tomēr aicinu ceturtdienu izmantot kā to dienu, kad var iesniegt priekšlikumus, bet, lai deputātiem tiešām būtu laiks šai priekšlikumu iesniegšanai, aicinu pagarināt termiņu - pārcelt to no pulksten 12.00 uz pulksten 15.00, jo sēdes darba kārtība nav ļoti gara un tāpēc mums tomēr būs... vismaz deputātiem būs iespēja pabeigt izskatīt priekšlikumus.

Tātad aicinu pārcelt no pulksten 12.00 uz pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Siliņas kundze, priekšlikumu iesniegšanas termiņa maksimālais ilgums tiek noteikts, un bija zināms, ka pie tā var strādāt. Bet, protams, jūsu priekšlikums tiks balsots kā iesniegts priekšlikums. Tātad jūsu priekšlikums ir - 25.oktobra pulksten 15.00.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!... Deputāts Pimenovs pirms tam lūdza vārdu... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam, lūdzu!

I.Pimenovs (SC).

Paldies.

Ja mēs runājam par laika pagarināšanu ceturtdien, 25.oktobrī, tad varbūt mums vajadzētu darīt tā, kā mēs darījām līdz šim, tātad iesniegt līdz dienas beigām - līdz pulksten 17.00? (No zāles: „Līdz 24.00!”)

Sēdes vadītāja. Pulksten 17.00...

Jā, Reira kungs!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Es gribētu runāt par balsošanu.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!

J.Reirs. Kolēģi! Praktiski budžets Saeimā ir no 28.septembra, un kolēģiem ir iespēja veidot priekšlikumus jau no šī datuma. Tas, ka šodien ir pieņemšana pirmajā lasījumā, neliedza mums sagatavot un pētīt šo budžetu jau pirms šīs dienas.

25.oktobris ir izvēlēts kā pēdējais iespējamais datums, lai normāli varētu izskatīt un pieņemt budžetu, jo budžeta izskatīšanas process nebeidzas, nobalsojot Saeimas Sēžu zālē. Praktiski, lai šos priekšlikumus sagatavotu... lai darbinieki varētu to visu sagatavot, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir piesaistījusi arī konsultantus no citām komisijām, un viennozīmīgi šis termiņš tiks... šie cilvēki strādās arī sestdienās, svētdienās, jo likumprojekts ir jāsagatavo izskatīšanai Ministru kabinetā, kur to izskatīs labākajā gadījumā otrdien, trešdien. Bet, ja mēs termiņu pavirzām un praktiski zaudējam jau ceturtdienu, tad šis likumprojekts tiks izskatīts vēl vēlāk. Tas nozīmē, ka Saeimā šis likumprojekts nonāks tādā termiņā, ka mums nebūs iespējams vairs normāli strādāt ar priekšlikumiem. Es domāju, ka pareizāk būtu ļaut komisijai un Saeimai strādāt ilgāku laiku jau ar priekšlikumiem, nekā nolikt šo gatavošanās laiku. Jo praktiski, termiņu pārceļot no ceturtdienas 12.00 uz 15.00, mēs jau ceturtdienu zaudējam.

Lūdzu, kolēģi, es... (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Tā, paldies.

Ir trīs priekšlikumi. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jābalso vispirms par tālāko termiņu. Vistālākais termiņš ir 25.oktobra pulksten 17.00. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobra pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 33, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts. Paldies.

Nākamais priekšlikums ir 25.oktobra pulksten 15.00. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobra pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 31, atturas - 10. Priekšlikums atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobra pulksten 15.00. Izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobra pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Aicinu arī pārējiem likumprojektiem noteikt šo laiku - pulksten 15.00!

Sēdes vadītāja. Būs jānosaka šāds priekšlikums par katru likumprojektu atsevišķi un par katru atsevišķi būs jābalso.

Tātad mums ir divi priekšlikumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobra pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 39, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts. Tātad - pulksten 15.00.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikumus iesniegt līdz 25.oktobrim, līdz pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 40, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 25.oktobris, pulksten 12.00. Izskatīšana - 15.novembrī.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikumus iesniegt līdz 25.oktobrim, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 40, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 10, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Reaģējot uz dažu deputātu, arī Barčas kundzes, starpsaucieniem, gribu pateikt, ka man komisijas vārdā jāziņo, ka komisija nobalsoja par pulksten 12.00. Līdz ar to šī procedūra ir jāveic. Cits variants varētu būt tāds, ka pasludina pārtraukumu. Tad sanāktu kopā komisija un nolemtu, ka visiem priekšlikumiem jābūt iesniegtiem līdz pulksten 15.00. Līdz ar to esmu spiests paziņot, ka termiņš ir pulksten 12.00 25.oktobrī un izskatīšana - 15.novembrī. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Mēs domājām - ietiepīgs esi!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikumus iesniegt līdz 25.oktobrim, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam”” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 37, atturas - 3. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - 15.novembrī.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

25.oktobris, pulksten 15.00. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nu, ja olšteiniešiem nebūs priekšlikumu!...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajam lasījumam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 39, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana. Priekšlikumu iesniegšana - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 39, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 34. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kārlim Seržantam!

K.Seržants (ZZS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.oktobris, pulksten 15.00. (Starpsaucieni zālē, aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tad piecpadsmitais...? (Starpsauciens no zāles.) Divdesmit piektais... Vai Siliņas kundzei ir cits priekšlikums vai arī 25.oktobris?

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikums - 25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Jā, Seržanta kungam bija tieši tāds pats priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 40, atturas - 4. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Izskatīšana - 15.novembrī, priekšlikumu iesniegšana - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 41, atturas - 4. (Aplausi.) Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varēs strādāt jau pēc sēdes beigām, tūlīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 41, atturas - 3. Mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Tā kā divreiz ir vienāds balsojuma rezultāts, tad šis priekšlikums ir noraidīts. Balsojums par priekšlikumu iesniegšanu līdz pulksten 15.00 ir šāds: par - 45, pret - 42, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Izskatīšana - 15.novembrī, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.oktobris... Ieslēdziet mikrofonu deputātei Irinai Cvetkovai!

I.Cvetkova (SC).

25.oktobris, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātei Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 17.00! Mēs balsojam par tālāko priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - 4. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 67, atturas - 4. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - līdz 25.oktobra pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!

I.Zariņš (SC).

25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Siliņas kundze, vai jums ir cits priekšlikums?

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nē, nav. Tāds pats!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 41, atturas - 4. Tātad vienāds skaits. Mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 43, atturas - 2. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - 15.novembrī.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 41, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00. Izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Izskatīšana - 15.novembrī, priekšlikumu iesniegšana - 25.oktobrī pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 27, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 25.oktobrī pulksten 12.00 - priekšlikumu iesniegšana. Izskatīšana - 15.novembrī.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Igoram Pimenovam!

I.Pimenovs (SC).

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.oktobri, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 44, atturas - 5. Tātad priekšlikums nav atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00. Izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 37. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!

I.Zariņš (SC).

Piedāvājums - 25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 42, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00. Izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 38. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Izskatīšana - 15.novembrī, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Neuztraucieties, var balsot arī ar roku, ja sistēma atteikusies darboties. Ir arī balsu skaitītāji, tā ka pastāv iespēja balsot, arī vienkārši paceļot roku. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 25.oktobrī pulksten 12.00 - iesniegšana, izskatīšana - 15.novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 39. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 38. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Izskatīšana - 15.novembrī, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 39, atturas - 5. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 35. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Neslēdziet ārā!”)

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 42, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 35. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 39. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 38. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 41, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2013.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Izskatīšana - 15.novembrī, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Igoram Pimenovam!

I.Pimenovs (SC).)

Es tomēr lūdzu Saeimu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 25.oktobra vakaru, pulksten 17.00.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Siliņai!

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

25.oktobris, pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms ir jābalso par tālāko. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Par valsts budžetu 2013.gadam” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Par valsts budžetu 2013.gadam” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 67, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta „Par valsts budžetu 2013.gadam” otrajam lasījumam ir 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

Cienījamie kolēģi! Sēde vēl nav beigusies!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”. Komisija izsniedza šo lēmuma projektu komisijas locekļiem, un deputātiem bija iespējams likumā noteikto trīs dienu laikā iesniegt priekšlikumus. Komisija šodien sanāca un konstatēja, ka neviens priekšlikums nav iesniegts, tāpēc lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu Saeimas sēdē.

Šis lēmuma projekts ir nepieciešams, lai deputātiem atvieglotu priekšlikumu iesniegšanu, ņemot vērā to, ka šis ir neordinārs gads budžeta pieņemšanā. Mums ietvara budžets un kārtējais budžets nāk kopā vienā dienā, un, lai atvieglotu šo situāciju, ir radīts šis lēmuma projekts. Turklāt ir iespēja konsultēties ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbiniekiem par priekšlikumu sastādīšanu.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi Saeimas 22.oktobra ārkārtas sēdes jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav zālē, Ina Druviete... nav, Rihards Eigims... nav, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Mirskis... nav, Romāns Naudiņš... nav, Jānis Reirs... ir klāt, Vladimirs Reskājs... ir klāt, Raimonds Vējonis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 22.oktobra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 8. (ārkārtas) sēde
2012. gada 22. oktobrī

Par 2013. gada budžeta likumprojektu paketi
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Par steidzamības piešķiršanu 2013.gada budžeta likumprojektu paketei
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 372/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1253, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 373/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1254, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 374/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1255, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr. 375/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1256, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2014. gadam”” (Nr. 376/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1257, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 377/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1258, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 378/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1259, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 379/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1260, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 380/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1261, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 381/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1262, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 382/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1263, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 383/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1264, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 384/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1265, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 385/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1266, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 386/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1267, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 387/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1268, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 388/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1269, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 389/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1270, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 390/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1271, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 391/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1272, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 392/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1273, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 393/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1274, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 394/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1275, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 395/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1276, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 396/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1277, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 397/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1278, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 399/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 1280, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 400/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1281, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. - 2015. gadam” (Nr. 371/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1252, 1358)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par valsts budžetu 2013. gadam” (Nr. 370/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1251, 1358)
   
Likumprojekts „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. - 2015. gadam” (Nr. 371/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1252, 1358)
un likumprojekts Par valsts budžetu 2013. gadam” (Nr. 370/Lp11) (Ar šajā paketē ietvertajiem likumprojektiem) (1.lasījums) (Steidzams)

 


(Dok. Nr. 1251, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates Ministru prezidents V.Dombrovskis
  finanšu ministrs A.Vilks
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. J.Tutins
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. J.Ādamsons
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. D.Rodionovs
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Vucāns
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Čepāne
  - dep. J.Lazareva
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. V.Orlovs
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. K.Seržants
  - dep. I.Vanaga
  izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. J.Vucāns
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Līdaka
  - dep. D.Kazāka
   
2013. gada budžeta likumprojektu paketes pieņemšana 1.lasījumā
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 372/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1253, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Par procedūru - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 373/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1254, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 374/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1255, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr. 375/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1256, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2014. gadam”” (Nr. 376/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1257, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 377/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1258, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 378/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1259, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 379/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1260, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikumi - dep. K.Seržants
  - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 380/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1261, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 381/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1262, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 382/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1263, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikumi - dep. I.Cvetkova
  - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 383/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1264, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikumi - dep. I.Zariņš
  - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 384/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1265, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikumi - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 385/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1266, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 386/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1267, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 387/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1268, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 388/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1269, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 389/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1270, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 390/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1271, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 391/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1272, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 392/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1273, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 393/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1274, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 394/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1275, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 395/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1276, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 396/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1277, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 397/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1278, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 399/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1280, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 400/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1281, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. - 2015. gadam” (Nr. 371/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1252, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikums - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Par valsts budžetu 2013. gadam” (Nr. 370/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1251, 1358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikumi - dep. I.Pimenovs
  - dep. E.Siliņa
   
Lēmuma projekts „Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2013. gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” (Nr. 300/Lm11)
(Dok. Nr. 1359)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 22.10.2012 11:03:33 bal001
Par - 50, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Kriminālprocesa likumā (372/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:03:54 bal002
Par - 49, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (373/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:04:17 bal003
Par - 52, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (374/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:04:42 bal004
Par - 51, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (375/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:05:05 bal005
Par - 52, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam” (376/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:05:25 bal006
Par - 53, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (377/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:05:45 bal007
Par - 53, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (378/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:06:03 bal008
Par - 53, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (379/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:06:21 bal009
Par - 54, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Invaliditātes likumā (380/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:06:40 bal010
Par - 54, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pacientu tiesību likumā (381/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:06:58 bal011
Par - 54, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Civilprocesa likumā (382/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:07:17 bal012
Par - 54, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (383/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:07:37 bal013
Par - 54, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (384/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:07:56 bal014
Par - 55, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (385/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:08:14 bal015
Par - 53, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (386/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:08:33 bal016
Par - 54, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (387/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:08:52 bal017
Par - 54, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (388/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:09:11 bal018
Par - 54, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (389/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:09:29 bal019
Par - 54, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (390/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:09:48 bal020
Par - 53, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (391/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:10:08 bal021
Par - 54, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (392/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:10:27 bal022
Par - 53, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (393/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:10:45 bal023
Par - 54, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Izglītības likumā (394/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:11:03 bal024
Par - 54, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Augstskolu likumā (395/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:11:22 bal025
Par - 54, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Vispārējās izglītības likumā (396/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:11:40 bal026
Par - 54, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Profesionālās izglītības likumā (397/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:12:01 bal027
Par - 54, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (399/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:12:21 bal028
Par - 54, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (400/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:12:42 bal029
Par - 54, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. - 2015.gadam (371/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 11:13:03 bal030
Par - 54, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2013.gadam (370/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 14:51:40 bal031
Par - 50, pret - 39, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (372/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 14:55:53 bal032
Par - 41, pret - 33, atturas - 12. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.17. Grozījums Kriminālprocesa likumā (372/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 14:56:22 bal033
Par - 46, pret - 31, atturas - 10. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012 plkst.15. Grozījums Kriminālprocesa likumā (372/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 14:56:52 bal034
Par - 50, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (373/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 14:57:53 bal035
Par - 44, pret - 39, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (373/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 14:58:18 bal036
Par - 76, pret - 3, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (374/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 14:59:09 bal037
Par - 44, pret - 40, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (374/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 14:59:42 bal038
Par - 82, pret - 2, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (375/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:00:28 bal039
Par - 44, pret - 40, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (375/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:00:56 bal040
Par - 51, pret - 10, atturas - 26. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam” (376/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:02:09 bal041
Par - 45, pret - 37, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam” (376/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:02:33 bal042
Par - 79, pret - 1, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (377/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:03:18 bal043
Par - 45, pret - 39, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (377/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:03:43 bal044
Par - 54, pret - 7, atturas - 28. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (378/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:04:26 bal045
Par - 43, pret - 39, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (378/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:04:52 bal046
Par - 52, pret - 4, atturas - 34. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (379/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:06:08 bal047
Par - 45, pret - 40, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (379/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:06:33 bal048
Par - 62, pret - 1, atturas - 28. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Invaliditātes likumā (380/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:07:14 bal049
Par - 43, pret - 41, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi Invaliditātes likumā (380/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:07:51 bal050
Par - 63, pret - 1, atturas - 28. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (381/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:08:32 bal051
(atkartots balsojums).
Par - 44, pret - 41, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi Pacientu tiesību likumā (381/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:08:57 bal052
Par - 45, pret - 42, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi Pacientu tiesību likumā (381/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:09:33 bal053
Par - 54, pret - 29, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (382/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:10:41 bal054
Par - 38, pret - 47, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.17. Grozījumi Civilprocesa likumā (382/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:11:05 bal055
Par - 13, pret - 67, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi Civilprocesa likumā (382/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:11:34 bal056
Par - 59, pret - 2, atturas - 28. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (383/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:12:27 bal057
(atkartots balsojums).
Par - 45, pret - 41, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (383/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:12:56 bal058
Par - 46, pret - 43, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (383/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:13:23 bal059
Par - 53, pret - 28, atturas - 10. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (384/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:14:04 bal060
Par - 43, pret - 41, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (384/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:14:30 bal061
Par - 76, pret - 0, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (385/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:15:09 bal062
Par - 53, pret - 27, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (386/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:15:53 bal063
Par - 41, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.17. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (386/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:16:20 bal064
Par - 53, pret - 0, atturas - 37. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (387/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:17:04 bal065
Par - 46, pret - 42, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (387/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:17:31 bal066
Par - 54, pret - 1, atturas - 38. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (388/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:18:33 bal067
Par - 64, pret - 0, atturas - 29. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (389/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:19:13 bal068
Par - 54, pret - 0, atturas - 39. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (390/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:19:52 bal069
Par - 54, pret - 0, atturas - 38. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (391/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:20:29 bal070
Par - 54, pret - 28, atturas - 11. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (392/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:21:08 bal071
Par - 54, pret - 38, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (393/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:21:51 bal072
Par - 45, pret - 39, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (393/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:22:15 bal073
Par - 52, pret - 0, atturas - 35. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (394/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:22:59 bal074
Par - 46, pret - 42, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Grozījums Izglītības likumā (394/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:23:23 bal075
Par - 54, pret - 0, atturas - 35. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (395/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:24:03 bal076
Par - 54, pret - 0, atturas - 39. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Vispārējās izglītības likumā (396/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:24:42 bal077
Par - 54, pret - 0, atturas - 38. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Profesionālās izglītības likumā (397/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:25:23 bal078
Par - 54, pret - 31, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (399/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:26:02 bal079
Par - 62, pret - 0, atturas - 29. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (400/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:26:44 bal080
Par - 54, pret - 28, atturas - 11. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. - 2015.gadam (371/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:27:28 bal081
Par - 46, pret - 41, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.15. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. - 2015.gadam (371/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:27:58 bal082
Par - 54, pret - 29, atturas - 10. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2013.gadam (370/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.10.2012 15:28:56 bal083
Par - 39, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2012. plkst.17. Par valsts budžetu 2013.gadam (370/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:29:21 bal084
Par - 13, pret - 67, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25 .10.2012. plkst.15. Par valsts budžetu 2013.gadam (370/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2012 15:31:14 bal085
Par - 59, pret - 29, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam (300/Lm11)

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Saeimas kārtējā sēde