Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas pirmā sēde
2012.gada 6.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam rudens sesijas pirmo Saeimas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Arlitas Zariņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Orlova, Čigānes, Ražuka un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” Saeimas lēmuma projektu „Par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.283/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pimenova, Klementjeva, Zariņa, Reskāja un Ivanovas-Jevsejevas iesniegto likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs. Lūdzu!

I.Pimenovs (SC).

Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi deputāti, klātesošie!

Likumprojekts ir par īpašuma tiesībām uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Kāda ir situācija? Saskaņā ar likumu „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” šīs tiesības tika atjaunotas uz objektiem, kuri bija atsavināti pēc 1940.gada 21.jūlija. Bet likums neattiecās uz diviem valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – uz Doma baznīcu un uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu, kuras atbilstoši Kultūras ministrijas rīkojumam ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Abu baznīcu statuss saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu tiek noteikts ar īpašiem likumiem. Doma baznīcas statuss ar likumu jau ir noteikts, bet Rīgas Svētā Pētera baznīcas statuss ar likumu vēl joprojām nav noteikts. Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka atrodas SIA „Rīgas Nami” valdījumā. Tātad Rīgas pilsētas pašvaldība ir faktiskā valdītāja, bet tiesiskā saimnieka nav, jo Rīgas Svētā Pētera baznīca nav ierakstīta zemesgrāmatā. SIA „Rīgas Nami” iznomā arhitektūras pieminekli – Rīgas Svētā Pētera baznīcu – Rīgas domes Kultūras pārvaldei, kura nodrošina (citēju): „...baznīcas un tajā esošo kultūrvēsturisko objektu saglabātību, izpēti un pieejamību tūristiem un Rīgas iedzīvotājiem, organizējot izstādes, maksas un bezmaksas koncertus, ekskursijas, kā arī nodrošina iespēju Rīgas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskajai draudzei baznīcā netraucēti veikt reliģisko darbību”. (Citāta beigas.)

Turpmākajai baznīcas restaurācijai un uzturēšanai ir vajadzīgi papildu līdzekļi, kurus var nodrošināt Eiropas Savienības fondi, bet līdzekļu piesaistīšana ir apgrūtināta, kamēr īpašuma tiesības uz baznīcu nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas vārda. Lai noteiktu īpašnieku, ir jāpieņem likums. Likumprojekts nosaka tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās Rīgas pilsētas pašvaldībai. Tomēr – kāpēc Rīgai? Tā ir tradīcija, kolēģi! Baznīca piederēja Rīgas pilsētai kopš baznīcas uzcelšanas 13.gadsimta sākumā – līdz 19.gadsimta beigām. Baznīcai bija liela nozīme pilsētas varas nostiprināšanā. Rīga, gribēdama celt savu prestižu, vēlējās izveidot arī savu baznīcu, lai tā būtu lielāka par citām. Tieši tad Svētā Pētera baznīca kļuva par Rīgas simbolu.

Pēc sagraušanas Otrā pasaules kara laikā Pētera baznīcas ēka tika atjaunota no drupām un tās restaurācijā tika ieguldīti milzīgi naudas līdzekļi: no 1954.gada līdz 1990.gadam – nedaudz mazāk par 4 miljoniem rubļu, kas tad bija milzīga summa, bet no 1991.gada līdz 2010.gadam – vairāk par 700 tūkstošiem latu jau no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta neatkarīgajā Latvijas valstī.

Tas dod, cienījamie deputāti, Rīgas varai morālas tiesības turpināt izmantot un pārvaldīt baznīcas ēku, uzturot seno tradīciju. Vienlaikus ar mērķi nodrošināt arhitektūras pieminekļa izmantošanu Rīgas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskās draudzes reliģiskajai darbībai – dievkalpojumiem – likumprojekts paredz noslēgt savstarpēju līgumu par baznīcas izmantošanu.

Strīds par to, kam ir jāpieder baznīcām, notiek ne tikai Latvijā. Kristīgie tempļi vairākās valstīs ir atzīti par nacionālās kultūras pērlēm, un tāpēc, lai nodrošinātu laicīgās varas atbildību par baznīcu saglabāšanu, tās nodotas publiskajā īpašumā. Valsts īpašumā un apsaimniekošanā atrodas tādi arhitektūras un vēstures šedevri kā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijā, Svētā Vita katedrāle Prāgā, Čehijā, Svētās Sofijas katedrāle Stambulā, Turcijā, Īzaka katedrāle Sanktpēterburgā, Krievijā, Nigulistes baznīca Tallinā, Igaunijā.

Kam piederēs Rīgas vēsturiskais mantojums – par to Saeima lai lemj tagad! Nav runa par lēmuma pieņemšanu šobrīd, runa ir par iespēju nodot šo likumprojektu skatīšanai Saeimas komisijai, kura pētīs visus argumentus „par” un „pret”. Galvenais – ir nepieciešams, lai īpašuma statuss tiktu piešķirts. Tas ir vissvarīgākais.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija ierosinājumam nodot... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Pimenova, Ivana Klementjeva, Zariņa, Reskāja un Ivanovas-Jevsejevas iesniegto likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - 6. Likumprojekts komisijām nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Auguļa, Vējoņa, Brigmaņa un Vucāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība ir sagatavojusi un iesniegusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, kas papildina likumu ar jaunu nodaļu - „Eiropas pilsoņu iniciatīva”.

Lisabonas līgums piedāvā jaunu iespēju sabiedrībai piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanā. Un tas nozīmē, ka viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturto daļu Eiropas Savienības dalībvalstu, var iesniegt Eiropas Komisijai priekšlikumus par izmaiņām tiesību aktos.

Latvijas iedzīvotājiem šāda iespēja bija jānodrošina jau ar šī gada 1.aprīli. Ņemot vērā, ka grozījumus nacionālajā tautas nobalsošanas kārtībā Valsts prezidents Andris Bērziņš ir atkārtoti nodevis Saeimai caurlūkošanai un par tiem vēl ir prognozējamas nopietnas un ilgstošas diskusijas, Eiropas pilsoņu iniciatīvas likumprojekts, mūsuprāt, kā atsevišķs normatīvais akts jāvirza steidzami. Kā ir norādījis arī Valsts prezidents, būtu vēlams šo likumprojektu sadalīt un tās normas, kas ir svarīgas un ātri lemjamas, virzīt uz priekšu. Lai gūtu precīzāku informāciju, Zaļo un Zemnieku savienība ir sagatavojusi vēstuli tieslietu ministram Bordānam, lai saņemtu no viņa precīzu informāciju par iespējamām Eiropas Komisijas sankcijām pret Latviju par Eiropas pilsoņu iniciatīvas savlaicīgu neiekļaušanu nacionālajos tiesību aktos, kā arī par iespējamo finansiālo atbildību. Tāpēc mēs aicinām atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai, lai pēc iespējas ātrāk šīs normas, kam jau faktiski bija jābūt iekļautām mūsu nacionālajā likumdošanā līdz aprīlim, mēs varētu virzīt uz priekšu un pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kā mēs tikko dzirdējām kolēģa deputāta Auguļa teiktajā par pārējām Tautas nobalsošanas likuma normām, kas ir ierosinātas kā grozījumi šajā likumā, Zaļo un Zemnieku savienība gatavojas ilgstoši un gari diskutēt. Mani personīgi šis apgalvojums ļoti mulsina, un es domāju, ka arī ļoti daudzus citus kolēģus šeit šis apgalvojums patiesi mulsina, jo atcerēsimies Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēstuli, kura ir adresēta Saeimai un kurā viņš saka, ka grozījumi Tautas nobalsošanas likumā ir jāizdara nekavējoši un steidzami.

Vai tiešām kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības nav pamanījuši to, ka laikā, kad tika gatavots referendums par iespējamo valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, televīzijas kanālā „Pervij Baltijskij kanal” tika veikta masīva reklāma. Šis kanāls daļēji pieder Krievijas Federācijas pilsoņiem.

Vai tiešām Zaļo un Zemnieku savienības kolēģi nav pamanījuši to, ka Drošības policijas priekšnieks Reinika kungs ir teicis, ka šajā kampaņā tika ieplūdināta nauda no ārvalstīm - nezināmas izcelsmes līdzekļi no ārvalstīm? Vai tiešām jūs neesat pamanījuši, ka Reinika kungs ir teicis, ka ar šiem līdzekļiem būs ļoti grūti strādāt, tāpēc ka nav regulējuma tam, kā var veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, nav nekādu ierobežojumu ne naudas izcelsmes avotiem, ne arī tam, cik daudz šādās kampaņās var iztērēt?

Vai tiešām jūs neesat pamanījuši to, ka Reinika kungs norādīja, ka šīs kampaņas laikā patiesie darboņi palika „ēnā”, bija sabiedrībai nezināmi?

Vai tiešām jūs nevēlaties steidzamības kārtā izskatīt arī grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas nosaka daudz stingrākus ierobežojumus priekšvēlēšanu aģitācijai pirms referendumiem... pirmsreferendumu aģitācijai, kā arī šīm iniciatīvas grupām, kas virza šos grozījumus?

Kolēģi, ja mēs runājam par formu... Mēs ļoti labi zinām, ka likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” ir atvērts un ka Juridiskajā komisijā priekšlikumus var iesniegt līdz 10.septembrim. Cienījamie kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības, kādēļ jūs to nedarāt?

Jūs ļoti labi zināt, ka šobrīd Juridiskā komisija strādā pie Latvijas pilsoņiem ļoti būtiskiem un nozīmīgiem likumprojektiem, piemēram, pie grozījumiem Pilsonības likumā, kurus mēs skatīsim jau šodien. Šie grozījumi ir ārkārtīgi svarīgi, lai noteiktu gan dubultpilsonību Eiropas Savienības un citās valstīs... ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, gan arī lai atvieglotu nepilsoņu bērnu reģistrācijas kārtību Latvijas pilsonībā.

Vai tiešām jūs šobrīd gribat torpedēt Juridiskās komisijas darbu ar šādu papildus... ar jaunu iesniegtu likumprojektu, nevis izmantojat iespēju... izmantojat parasto likumdošanas kārtību un procedūru, lai līdz 10.septembrim iesniegtu šos grozījumus, ja jūs tik ļoti gribat izcelt tieši šo elementu grozījumos... likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”?

Es aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu un aicinu Zaļo un Zemnieku savienību iesniegt savus priekšlikumus parastajā kārtībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”, bet lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reiznieces-Ozolas, Auguļa, Vējoņa, Brigmaņa un Vucāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. (No zāles dep. E.Smiltēns un dep. Dz.Zaķis: „Taisnīgums uzvar!”)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Naudiņa, Cilinska, Krēsliņa un Latkovska iesniegto likumprojektu „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība ir sagatavojusi šo likumprojektu, jo jau pusgadu Latvijas pilsoņiem ir... Latvijas iedzīvotājiem ir liegtas tiesības saņemt pēc pašu vēlēšanās ierakstu savā pilsoņa vai nepilsoņa pasē par savu tautību. Un mēs... un ne tikai mēs, bet droši vien arī daudzi no jums ir saņēmuši iedzīvotāju sūdzības par to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nomainot veco pasi pret jaunu, vairs nevar šo ierakstu atjaunot.

Es domāju, ka ikviens no mums lepojas ar savu piederību tai tautai, kuru mēs pārstāvam, un, protams, ikviena brīva izvēle ir prasīt šo ierakstu vai neprasīt. Tāpēc mēs lūdzam atbalstu šī likumprojekta nodošanai komisijai.

Un vēlos vēl pieminēt, ka datus par nepilngadīgiem bērniem tāpat kā agrāk varēja, tā arī šobrīd var pēc personas vēlēšanās rakstīt pasē, taču jau pusgadu diemžēl Ministru kabineta atsevišķu ministriju nostājas dēļ šīs tiesības ir liegtas.

Mēs, analizējot šo jautājumu, nonācām pie secinājuma, ka šī kļūda būtu jālabo likumā. Pirms aptuveni gada likumdevēji šīs tiesības deva Ministru kabinetam - regulēt, kas rakstāms un kas nav rakstāms. Taču tagad mēs uzskatām, ka šajā situācijā likumdevēju vairākums tomēr to var nostiprināt ar likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Pievienotās vērtības nodokļa likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu... lēmuma projektu „Par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek skatīts šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis likumprojekts tiks skatīts šīsdienas sēdē kā pēdējais. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Reiznieces-Ozolas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.septembrī. Saeimas Prezidijs ir šo atvaļinājumu piešķīris, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Demiteram no šā gada 10.septembra līdz 14.septembrim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Demiteram no šā gada 10.septembra līdz 14.septembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Arlitas Zariņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 5.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Arlitas Zariņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Arlitu Zariņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arlitas Zariņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts desmit deputātu - Vjačeslava Dombrovska, Ineses Lībiņas-Egneres, Dainas Kazākas, Raivja Dzintara, Dzintara Zaķa un citu deputātu - iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts tajā iekļauts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.1106. Šis likumprojekts, kas sakārto attiecības saistībā ar Serbijas un Latvijas autotransporta pārvadājumiem, tika izskatīts komisijā. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Es aicinu deputātus apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1107. Kā jau dzirdējāt, šis likumprojekts sakārto attiecības starp ASV, Eiropas Savienību un Norvēģiju gaisa transporta jomā. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Mēs saņēmām vienu priekšlikumu no Saeimas Juridiskā biroja un to apstiprinājām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu deputātus apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1105. Likumprojekts „Grozījums likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” tika izskatīts komisijā trešajam lasījumam. Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Jums priekšā šodien ir otrajam lasījumam sagatavotie grozījumi Pilsonības likumā, kas ir izgājuši ļoti plašu un dziļu vērtēšanu īpaši izveidotajā Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, kura pavisam ir noturējusi 38 sēdes (36 sēdēs no tām tika strādāts ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem), turklāt ar šīs apakškomisijas, Ārlietu ministrijas, Latvijas Universitātes un citu partneru kopīgu sadarbību šā gada 2.martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika rīkota starptautiska konference ar nosaukumu „Latvijas pilsonība 21.gadsimtā”.

Tā kā es pati esmu šīs apakškomisijas locekle, varu apliecināt, ka, sagatavojot priekšlikumus jums šeit pieņemšanai otrajā lasījumā, esam ņēmuši vērā visas aktualitātes, kas saistībā ar Pilsonības likumu šajā laika posmā, kopš Pilsonības likums nav vairs skatīts Saeimā, ir radušās. Ir bijušas arī ļoti plašas debates par dubultpilsonības jautājumiem, par trimdas latviešu problemātiku, par nepilsoņu bērnu reģistrācijas kārtību, par naturalizācijas kārtības birokrātisko procedūru atvieglošanu. Tā ka šis jautājumu loks ir bijis ļoti plašs.

Jums šodien lemšanai ir nodoti 49 priekšlikumi. Priekšlikumu apakškomisijā bija krietni vairāk, taču ministrijas, kas iesniedza priekšlikumus, kuri tika plaši izdebatēti apakškomisijā... Tika izveidotas apakškomisijā jaunas likumprojekta redakcijas, tāpēc no ministriju puses daļa priekšlikumu tika atsaukta. Līdz ar to šodien šo priekšlikumu ir nedaudz mazāk, nekā mēs apakškomisijā izdebatējām.

Pēc izskatīšanas apakškomisijā likumprojekts nonāca atbildīgajā - Juridiskajā komisijā. Arī Juridiskajā komisijā visi šie priekšlikumi tika izdebatēti, tika uzklausīti visi viedokļi „par” un „pret”, un arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Tagad par katru no priekšlikumiem. Mēģināšu arī iezīmēt šo būtiskāko priekšlikumu saturu.

1. - atbildīgās komisijas, tas ir, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura: vārdu „ārvalstnieks” likumā visur aizstāt ar vārdiem „citas valsts pilsonis”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt līdz šim likumā esošo... lietoto terminu skaidrojumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Jautājums par pilsonības koncepciju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas neapšaubāmi izraisīja viskarstākās diskusijas un visai pretrunīgus vērtējumus gan Latvijas sabiedrībā, gan starptautiskajās institūcijās.

Divdesmit gadu laikā daudz kas mainījies, un, ņemot vērā mūsdienu realitāti, mums nopietni jāizvērtē vairāku likuma normu grozīšanas lietderība. Es uzskatu, ka Pilsonības likums jāmodernizē, padarot tā normas vairāk iekļaujošas. Ir nepieciešama pilsoņu loka paplašināšana, nevis sašaurināšana, jo mēs zaudējam cilvēkus, īpaši jaunos un spējīgākos, kas darba meklējumos izbrauc uz citām valstīm. Turklāt saglabājas liels pastāvīgo iedzīvotāju - nepilsoņu skaits, lielākā daļa no kuriem šeit ir piedzimusi, bet dažādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas naturalizēties, līdz ar to nostiprinot demokrātijas deficītu, uz ko norāda vairākas starptautiskas organizācijas.

„Saskaņas Centra” 3.priekšlikums paredz atzīt visu Latvijā akreditēto skolu absolventus par pilsoņiem reģistrācijas kārtībā. Spēkā esošā norma tika pieņemta jau pirms mazākumtautību izglītības reformas īstenošanas, un šobrīd Latvijā saskaņā ar Izglītības likumu nepastāv divas izolētas izglītības sistēmas. Ir vienota sistēma, kuras ietvaros atsevišķas skolas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības likumā sen vairs nav jēdzienu, kuri joprojām saglabājas Pilsonības likumā. Ļoti būtiski ir tas, ka kopš pagājušā gada visu skolu absolventiem centralizētie eksāmeni valsts valodā notiek pēc vienotiem standartiem. Tātad prasību līmenis ir identisks visiem absolventiem - gan to skolu, kur mācības notiek tikai latviešu valodā, gan to skolu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati, šīs prasības pat pamatskolu beidzējiem ir augstākas nekā naturalizācijas pārbaudēs.

Attiecībā uz vēstures un Satversmes zināšanām situācija ir atšķirīga. Vēstures eksāmens ir pēc izvēles, nevis obligāts visiem absolventiem, taču šī situācija attiecas arī uz tām skolām, kuru absolventiem jau tagad ir tiesības uz pilsonības iegūšanu reģistrācijas kārtībā. Turklāt, kā apliecina Izglītības un zinātnes ministrijā, kopējais zināšanu apjoms, ko skolēni iegūst izglītības procesā, arī būtiski pārsniedz naturalizācijas pārbaudēs paredzēto. Līdz ar to šobrīd vairs nav nekāda pamatojuma atšķirīgai attieksmei pret to skolu absolventiem, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Nobeigumā gribu uzsvērt, ka, mūsuprāt, galvenais likuma grozījumu mērķis ir veicināt Latvijas galvenās bagātības - mūsu cilvēku - saglabāšanu.

„Saskaņas Centrs” skatās uz šo likumu pragmatiski - jo vairāk pilsoņu, jo labāk.

Līdz ar to aicinu balsot „par” 3. - „Saskaņas Centra” priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Man jāpievienojas iepriekšējam runātājam, ka pašreizējā likuma redakcija tik tiešām ir novecojusi, jo, kā zināms, Latvijā vairs nepastāv dalījums krievu un latviešu plūsmās. Ir skolas, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, un šo skolu skaits ir apmēram viena piektdaļa no Latvijā esošajām skolām. Tāpēc, protams, šis pants ir jāmaina, un šādu priekšlikumu ir sniegusi Juridiskā komisija.

Es pamatošu, kāpēc „Saskaņas Centra” piedāvātā redakcija nebūtu vēlama. Šeit ir runa par akreditētām mācību iestādēm. Pirmkārt, saskaņā ar Izglītības likuma 9.panta 2.punktu mācības citās valodās var īstenot privātās izglītības iestādes, kas arī ir pakļautas akreditācijai. Tātad mācību process var notikt arī citā valodā. Protams, jūs uzreiz teiksiet, ka ir jākārto valsts pārbaudījumi latviešu valodā. Tā tik tiešām ir tiesa. Pašreiz visu skolu pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvei pārbaudījumus kārto latviešu valodā. 12.klases beigās mums ir vienots pārbaudījums visu skolu beidzējiem, tātad labām latviešu valodas zināšanām būtu jābūt, bet šeit mēs nevaram runāt tieši par mācību valodu, mācību ieguvi valsts valodā.

Vēl jāņem vērā, ka saskaņā ar Izglītības likuma 33.pantu izglītības iestādes ir jāakreditē divu gadu laikā kopš to darbības uzsākšanas. Arī šis tātad varētu būt drīzāk ierobežojošs faktors, jo skolām nav liegts pirmajā savas darbības gadā izsniegt apliecības par vidējās izglītības vai pamatizglītības ieguvi arī tad, ja skolām šā statusa vēl nav. Akreditācija kā tāda vispār ir tikai no 1998.gada, visās skolās - no 2000.gada. Tātad šī norma arī ir izslēdzoša un nebūt neaptver visus skolu beidzējus.

Un visbeidzot. Svarīgākais ir tas, ka šeit netiek ievērota personas brīvā griba. Runa nav par naturalizāciju, bet par reģistrāciju. Tā tātad attiektos uz pilnīgi visiem, arī uz tādiem skolu beidzējiem, kas būtu izvēlējušies citas valsts pilsonību vai arī nepilsoņa statusu.

Un tātad, ņemot vērā gan vispārējo likuma garu, gan arī konkrēti Izglītības likuma normas, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Juridiskās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Nē, man nav nekas jauns piebilstams.

4.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Ir jābalso par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Jā.

Tagad pārejam pie 4.priekšlikuma, kurš ir atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums. Līdzšinējais likuma 2.pants ir izteikts jaunā redakcijā ar būtiskiem papildinājumiem. Un tie būtiskākie ir, ka pie Latvijas pilsoņu loka... ka definitīvi tiek tad arī iekļauti visi latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Un attiecībā uz tiem latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, ir noteikti priekšnoteikumi, ka šim cilvēkam vai viņa priekštecim ir jābūt pilsonības saiknei, kas ir pierādāma, uz 1940.gada 17.jūniju, kā arī ir paredzētas īpašas latviešu valodas prasmes pārbaudes. Tāpat arī attiecībā uz bērniem, kuru vecāki ir Latvijas pilsoņi, šobrīd šī, jaunā, redakcija paredz, ka bērna dzimšanas brīdī ir nevis abiem vecākiem jābūt Latvijas pilsoņiem, bet ka par Latvijas pilsoni ir atzīstams arī bērns, kura viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis.

Šis priekšlikums ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, un precizē kārtību, kādā bērns atsakās no Latvijas pilsonības. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mēs vērtējam Juridiskās komisijas apstiprināto Pilsonības likuma 4.panta redakciju... 4.panta redakciju, ko mēs tagad skatām, bet saistībā ar grozījumiem 3.pantā „Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis” mēs šodien ļoti daudz runāsim par dubultpilsonības jautājumu.

Kas konkrēti man attiecībā uz šo regulējumu nepatīk?

Iedomāsimies, piemēram, šādu situāciju: ja Latvijas pilsone, būdama stāvoklī no tādas valsts pilsoņa, kura neietilpst šajā privileģēto valstu sarakstā, aizbrauc, piemēram, uz Izraēlu, Austrāliju, Brazīliju vai pat arī Krieviju - nav svarīgi, uz kurieni viņa aizbrauc! -, tad viņai, ja bērns piedzimst citā valstī, ir jāizvēlas tam bērnam tās valsts pilsonība vai arī Latvijas.

Tad man ir jautājums: sieviete, kas atradīsies citā valstī, kuras valsts pilsonību viņa izvēlēsies savam bērnam? Protams, viņa izvēlēsies tās valsts pilsonību, kura uz to brīdi, vadoties pēc tūlītējiem saimnieciskiem - tieši ekonomiskiem! - apsvērumiem, sniegs lielāku nodrošinājumu šim bērnam: sociālās garantijas, medicīnisko aprūpi, bērnudārzu, izglītību. Tāda būs izvēle attiecībā uz valsts pilsonību.

Tas ir pamats, stūrakmens un pamatproblēma attiecībā uz šo hierarhiju, attiecībā uz tām vēlamajām un nevēlamajām valstīm.

Tad ir vēl tāds jautājums. Izvēloties, pieņemsim, šajā gadījumā Izraēlas pilsonību, kāda būs bērna saikne ar Latvijas valsti? Cik daudz un cik bieži bērns varēs braukāt? Labi, Izraēla... Pieņemsim, ka tā būs Krievija. Ir noteikts vīzu režīms, noteikti būs vēl papildu apgrūtinājumi, lai bērns, piemēram, varētu šeit iebraukt. Un šajā gadījumā man nepatīk tā pozīcija, ka valsts pasaka: ja Latvijas pilsonis aizbrauc uz to valsti, kura mums nav draudzīga, tad šajā valstī bērnam būs liegta iespēja, piemēram, uz savu etnisko sakņu saglabāšanu un attīstību.

Protams, šis bērns 15 gadu vecumā varētu atkārtoti izvēlēties šo Latvijas pilsonību, bet tad ir jautājums: vai 15 gadi ir tas laika brīdis un sprīdis, kad bērns tomēr izvēlēsies Latvijas pilsonību? Manā skatījumā, tāda nevienlīdzīga un diskriminējoša attieksme parāda tikai to, ka tiešām ir tās „labās” valstis un ir tās „sliktās” valstis, un tie Latvijas pilsoņi, kuri ir aizbraukuši uz tām, tā teikt, trešajām, nedraudzīgajām, valstīm... ka it īpaši attiecībā uz bērna pilsonību, ja tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tāda pozīcija, kas tendēta uz Latvijas pilsoņu neatgriešanos.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā. Es vēlos paskaidrot šeit izskanējušos argumentus no komisijas viedokļa, jo pieļauju, ka tādēļ, ka Elksniņa kungs nav bijis apakškomisijas loceklis, viņam ir radusies tāda... viņam pārpratuma rezultātā, visticamāk, nav saprotams, kāda tad ir šī piedāvātā redakcija.

Proti, likumprojekts nosaka, ka visiem bērniem, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir šādas tiesības, un viņi ir Latvijas pilsoņi arī tad, ja viņi dzimšanas brīdī ir dubultpilsoņi, neatkarīgi no tā, ar kuru no valstīm šāda dubultpilsonība arī izveidotos. Attiecībā uz bērniem šāds loks, ierobežojošs loks, nepastāv. Likums to nenosaka.

Un, ja jūs palūkotos šā priekšlikuma otro daļu, tad redzētu, ka ierobežojošais brīdis sākas līdz ar šā bērna 25 gadu vecuma sasniegšanu, kad viņš, būdams jau apzinīgā vecumā, pats, nevis mātes vai tēva, kaut kādu ekonomisku apsvērumu rezultātā izvēlas vai neizvēlas vienu vai otru pilsonību. Tad viņš pats apzināti izvēlas, kāda būs viņa nākotne, kādi ir viņa nākotnes nodomi un vai viņš vēlas vai nevēlas saglabāt savu piederību Latvijas pilsoņu lokam, jo pilsoņu loks, protams, ietver arī zināmu saikni ar valsti, zināmus pienākumus attiecībā uz valsti, un šis vecums tika ļoti plaši izdebatēts apakškomisijā. Tam pieskārāmies arī Juridiskajā komisijā un atradām par labāko esam tieši šo 25 gadu vecumu, nevis pilngadības sasniegšanas vecumu vai 21 gada vecumu. Tiešām vienojāmies par 25 gadu vecumu, kad mēs varam runāt par pilnībā nobriedušu personību, kas apzinās, ar kuru valsti viņai ir pati ciešākā saikne.

Un, protams, ir arī - bet par to mēs runāsim tālāk - noteikts atsevišķu valstu loks, ar kurām Latvijai ir tā dēvētā ģeopolitiskā tuvība, - tās ir Eiropas Savienības valstis, tās ir NATO valstis, attiecībā uz kurām tik tiešām jebkurā gadījumā tiek pieļauta dubultpilsonības pastāvēšana. Taču es vēlos pilnībā noraidīt izskanējušos argumentus, ka bērniem tiek liegta Latvijas pilsonība un ka mātes vai tēva vēlme un ekonomiskie apsvērumi varētu būt par pamatu, kā mēs paplašinām vai sašaurinām savu pilsoņu loku.

Minētais priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi!

Vēlos informēt par Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas lemto un, izmantojot iespēju, gribu pateikt milzu paldies tiešām pilnīgi visu partiju frakcijām, kas palīdzēja un deleģēja savus pārstāvjus darbam šajā apakškomisijā. Un mēs tiešām ļoti ražīgi pastrādājām, par to visiem paldies.

Tagad par 3.1 pantu. Viena no apakškomisijā visātrāk panāktajām ir vienošanās tā sauktajā nepilsoņu bērnu jautājumā - tieši šinī! Situācijā, kad gandrīz katra 11.Saeimas frakcija nāca ar savu kardināli pretēju šā jautājuma uzstādījumu un formulējumu, saucot argumentus un debatējot, komisija nonāca pie vienota un visām frakcijām pieņemama kompromisa, turklāt ļoti ātri.

Patlaban no spēkā esošā Pilsonības likuma 3.1 panta un tā apakšpunktiem izriet, ka bezvalstnieka vai nepilsoņa bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja līdz brīdim, kad viņš sasniedz 15 gadu vecumu, abi bērna vecāki ir iesnieguši iesniegumu par pilsonības iegūšanu.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, tagad vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu, kuriem pienāktos Latvijas pilsonība pēc spēkā esošā likuma, nav reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Pēc PMLP rīcībā esošās aptaujas var spriest, ka par iemeslu ir procedūras sarežģītība, kā arī tas, ka abi vecāki šo piekrišanu nevar vai negrib dot. Un tomēr man liekas ļoti svarīgi... Jums vajag zināt... Ne visi varbūt izsekoja līdzi Pilsonības likumam veltītajai konferencei, kuru mēs sarīkojām pavasarī. Uzstājās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietnieks Citkovska kungs un prezentēja vairākus tādus grafikus. Es runāšu par grafiku, kas saucas „Kāpēc vecāki nav agrāk izmantojuši... iesnieguši iesniegumu Latvijas pilsonības iegūšanai bērnam?”. Protams, tie bija pamatiemesli, kuru dēļ mēs arī šo lēmumu pieņēmām šādu.

2 procenti nevarēja iesniegt, jo otrs vecāks nevēlas; 5 procenti nevarēja iesniegt, jo nebija zināma otra vecāka atrašanās vieta; 7 procentiem bija cits iemesls... Bet svarīgākie ir tie lielākie procenti: 21 procents nezināja, ka var iegūt dubultpilsonību, nekārtojot eksāmenu! 6 procenti - nebija pārliecināti... Vieglāk ceļot uz NVS valstīm - 17 procenti. Pienākas automātiski - tā uzskatīja 24 procenti. Un - pavisam kuriozi! - 18 procentiem vienkārši nebija laika.

Tas veido situāciju, kas ir nelabvēlīga bērnam, jo Latvijas valsts likumā ir piešķīrusi šim bērnam tiesības būt Latvijas valsts pilsonim, bet nosacīti, arī dažu tehnisku iemeslu dēļ, šis bērns nevar realizēt savas tiesības. Tātad bērna tiesības iegūt pilsonību ir nevajadzīgi apgrūtinātas un formalizētas.

Pieņemot, ka šī norma jau ir spēkā, visu Saeimas frakciju pārstāvji apakškomisijā piekrita labot situāciju, paredzot, ka bezvalstnieka vai nepilsoņa bērns brīdī, kad tiek reģistrēts viņa vārds, uzvārds un dzimšanas fakts, ir tiesīgs iegūt Latvijas pilsonību uz viena no vecākiem izteiktās vēlmes pamata. Turklāt tiek vienkāršota arī procedūra - māte vai tēvs atzīmē, vai vēlas, lai bērns ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis. Tā būs ne tikai fiziska darbība, bet arī emocionāli un morāli atbildīga darbība. Pietiks ar to, ka viens no vecākiem izsaka savu lēmumu; neviens vairs nevarēs teikt, ka valsts nerealizē vai neizpilda sen nolemto. Ja vecāki izvēlēsies bērnam atstāt nepilsoņa statusu, tad vecāki par to uzņemsies visu atbildību. Valsts ir devusi iespēju, un, kā likumā ir ierakstīts, ikvienam ir tiesības to izmantot.

Līdz ar šo lēmumu apakškomisija ir pilnībā noraidījusi debates par kādu iespējamu automātisko pilsonību vai līdzīgu formulējumu lieku lietošanu mūsu likumdošanā. Tagad tas ir jādara arī Saeimai kopumā. Tāpēc aicinu noraidīt 6., 7., 9. un 11.priekšlikumu, bet daļēji atbalstīt 8., 10. un 12.priekšlikumu un tādējādi atbalstīt apakškomisijas un Juridiskās komisijas lēmumus un 13.piekšlikumā piedāvāto redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad par 6.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 7.priekšlikums ir frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Taču tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 12.priekšlikums arīdzan ir frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā jaunā redakcijā ir izteikts šis 3.1 pants, proti, ka pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieka vai nepilsoņa bērna pilsonību, par ko jau referēja Čaklā kungs... Ņemot vērā jau iesniegtos priekšlikumus, kā arī to, ka izveidotajā darba grupā, kurā darbojās vairāku ministriju eksperti, pārstāvji, tika rasta iespēja šajā pantā apkopot gan jaundzimuša bērna pilsonības piešķiršanas kārtību, gan arī pilsonības piešķiršanu bērnam līdz 15 gadu vecumam. Šobrīd divu vecāku iesnieguma vietā tiek pieļauts viena vecāka iesniegums, bet pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas bērns pats var iesniegt šo pieteikumu ar vēlmi kļūt par Latvijas Republikas pilsoni.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta, bet, pirms mēs skatām tālāk priekšlikumus, vēlos jūs informēt, ka Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir atsaukusi savu 16. un 18.priekšlikumu.

Lūdzu, turpiniet ar 15.priekšlikumu!

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

15. ir atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kas paredz, ka Latvijas trimdiniekiem, kuri līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, un viņu pēcnācējiem, kas iesniedza iesniegumu saglabāt tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņiem, var izveidoties dubultpilsonība. Un tas ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kā mēs redzam, mēs šodien balsojam par ārkārtīgi svarīgu likumu, un tieši šis pants, kas ir... kas min trimdinieku tiesības paturēt savu jau 1940.gadā nostiprināto pilsonību, ir būtisks. Un es šeit gribu uzsvērt divus aspektus.

Pirmais aspekts ir par valsts tiesisko pusi, bet otrs - tieši par trimdinieku situāciju. Valsts tiesiskā puse jau ir ļoti... daudzkārt atzīmēta mūsu tiesībsargājošo iestāžu rakstos un pētījumos. Nesen tas notika arī Satversmes tiesas 2010.gada 13.maija spriedumā par šo jautājumu. Un es gribu jums citēt dažus būtiskus aspektus, lai mēs izprastu, cik nopietns ir šis pants.

Pirmais citāts ir par to, ka tas iepriekšējais, pastāvošais, likums jau paredzēja pārejas noteikumus, kur ir teikts (citāts - tas ir pamats visai šai lietai!): „Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīmu terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja...” Un šeit ir būtisks punkts... noteikums: „...ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1.jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995.gada 1.jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības.” Tā bija viena daļa no šiem tiesiskajiem argumentiem.

Otrs ir, ka viss šīs pilsonības atjaunošanas pamats ir arī balstīts uz Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, ko arī ir minējuši ļoti daudzi mūsu tiesību eksperti. Un, kā ir minējusi profesore Ineta Ziemele, tas, ka trimdā pastāvēja Latvijas pilsoņu kopums, kas ar savām Latvijas pasēm un ar savu darbību vienmēr atgādināja un juridiskā veidā pastiprināja Latvijas valsts neatkarības de iure turpmāko pastāvēšanu, bija būtiski: mēs varējām atjaunot mūsu valsts neatkarību. Tā ir viena puse.

Otra puse ir pašu trimdinieku centieni. Kā es jau minēju, daudzi paturēja Latvijas pases un visādi cīnījās, lai mūsu valsts neatkarību turpinātu. Bet bija tomēr netaisnība esošajā likumā, ka savu pilsonību kā atjaunotu vajadzēja reģistrēt līdz 1995.gada jūlijam. Tas daudziem trimdiniekiem dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams. Es pati pazīstu vairākas ģimenes, piemēram, vienu konkrēti Čikāgā, kur es agrāk dzīvoju: viņiem viens ģimenes loceklis, proti, tēvs, nomira, un tajā situācijā ģimene nevarēja savu Latvijas pilsonību atjaunot reģistrācijas ceļā. Bet viņi tagad to varēs. Tā ka es ļoti uzsveru, ka daudzi trimdinieki gaida šo mūsu likuma labojumu un cer, ka tas arī patiešām tiks apstiprināts. Par to es arī esmu pārliecināta.

Vēl es gribu uzsvērt, ka runa ir ne tikai par latviešiem. Ir runa par visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri bija vai nu deportēti, vai citādu iemeslu dēļ okupācijas laikā dzīvoja ārzemēs.

Es gribu uzsvērt vēl arī to, ka šis pilsoņu kopums mums trimdā ne tikai ir bijis svarīgs, bet joprojām ir svarīgs. Kā mēs zinām, ļoti daudz cilvēku, mūsu pilsoņu, dzīvo ārzemēs, un mums ir ļoti svarīgi nākt viņiem pretī visādos veidos. Un, atbalstot šo likuma pantu, mēs to izdarām, un es jūs aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas Prezidija priekšsēde! Kolēģi!

Rasma Kārkliņa pateica lielāko daļu no tā, ko es gribēju teikt. Es faktiski tagad gribu ļoti konspektīvi sasummēt to, kas, man liekas, ir šī likuma būtība un šī priekšlikuma būtība, un izkliedēt varbūt dažus pārpratumus, kas ir bijuši, lai vairs tādu nebūtu.

Pirmais, ko es gribu teikt, - ka te nav runa par Latvijas pilsonības atgūšanu vai atjaunošanu, vai piešķiršanu. Kā deputāte Kārkliņa teica, Latvijas pilsoņi, kuri atstāja Latviju vai kurus no Latvijas deportēja laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam PSRS vai Vācijas okupācijas dēļ... es domāju, ka te ir ļoti svarīgi uzsvērt vārdu „okupācija”... nezaudēja Latvijas pilsonību, jo atbilstoši Latvijas valsts de iure nepārtrauktībai arī Latvijas pilsonība saglabāja nepārtrauktību. Tās divas lietas iet absolūti kopā, un tās nevar atšķirt nekādā veidā.

Tā ka šis likumprojekts paredz, ka šiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem līdz ceturtajai paaudzei ir tiesības šo faktu reģistrēt. Te nekas vairs nav jādara, tikai fakts ir jāreģistrē un jāpierāda tā pēctecība. Un to, saprotams, var darīt Latvijas Iedzīvotāju reģistrā. Šis likumprojekta pants arī paredz to, ka Latvijas pilsoņiem, kuri minētajā laika posmā pieņēmuši citu pilsonību, reģistrējoties nav no šīs pilsonības jāatsakās un ka viņiem var izveidoties dubultpilsonība. Tā ka es ceru, ka daži šie pārpratumi ir faktiski izkliedēti, un es ceru, ka uz visiem laikiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Attiecībā uz Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā lemto par 8.1 pantu es tomēr gribētu sākt ar to, kādā veidā mēs sākām strādāt gan 10.Saeimā, gan 11.Saeimā apakškomisijā. Mēs vienojāmies, ka vispirms aktualizēsim tēmas un jautājumus, kas, kā mums liekas, būtu pa blokiem diskutējami. Tad mēs tiešām pieaicinājām visus iespējamos ekspertus, izrunājām, argumentējām paši savā starpā un tikai tad ķērāmies pie konkrētās redakcijas.

Šajā gadījumā argumenti... attiecībā uz 8.1 pantu divas vai trīs lietas es gribu tomēr minēt. Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīna uzliek par pienākumu Latvijas valstij rūpēties un nezaudēt saikni ar tiem Latvijas pilsoņiem, par kuriem šajā pantā ir runa. Un zināmā mērā ļoti precīzi Kristīne Krūma rakstā „Dubultā pieeja dubultpilsonībai” portālā www.politika.lv norāda, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts, kas izskata tieši šo jautājumu, nespēj nodrošināt efektīvu tiesiskās saiknes saglabāšanu starp Latvijas valsti un šiem pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Pilsonības likums balstās uz dubultās pilsonības aizlieguma principu, taču mūsdienu valstu praksē dominē pretējais princips, proti, persona var iegūt vai saglabāt vairāku valstu pilsonības.

Šodien skatāmā likumprojekta 8.1 panta redakcijā, kas atvieto šī likuma pārejas noteikumu 1.punktu, jaunais regulējums paredz laika ziņā neierobežotas tiesības. Tas bija jautājums, par kuru mēs vienojāmies uzreiz un tiešām debatējot par šiem Latvijas pilsoņiem, par ko ir runa šajā punktā, un viņu pēcnācējiem tajā skaitā. Tātad, veicot šādu reģistrāciju, šīs personas var saglabāt citas valsts pilsonību, ja viņām tāda ir.

Strādājot pie Pilsonības likuma grozījumiem, notika 38 Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdes, par to tika daudz runāts un spriests dažādās darba grupās, tika saņemtas e-pasta vēstules gan no nevalstiskajām organizācijām, gan no privātpersonām visā pasaulē. Bija iespēja daudzus jautājumus pārrunāt telefoniski vai satikties ar cilvēkiem personiski. Sarunās un sarakstē minētie dzīvesstāsti, tas, ko katrs stāstīja par savu konkrēto gadījumu un savu situāciju ar sāpi, vedināja domāt, ka Latvijas pilsonība piešķirama, balstoties tieši uz šo pantu. Un būs tikai godīgi, ja tagad šie cilvēki varēs iegūt šo Latvijas pilsonību un saglabāt savas mītnes zemes pilsonību.

Tāpēc aicinu atbalstīt 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 15. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

I.Lībiņa-Egnere. Jā.

16.priekšlikums - atsaukts.

17. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 18.priekšlikums - arīdzan atsaukts.

19.priekšlikums - arī atsaukts.

20. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums iesniegts ar mērķi nediskriminēt Latvijas pilsoņus un viņu pēcnācējus pēc valsts un tautības piederības. Mūsu priekšlikums paredz atļaut dubultpilsonību visiem ārpus Latvijas dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka iespēju paplašināšana - iespēja saglabāt Latvijas pilsonību vienlaicīgi ar citas valsts pilsonību - veicina saiknes saglabāšanu ar Latviju un līdz ar to cilvēkresursu saglabāšanu. Mēs pieļaujam dubultpilsonību gan trimdiniekiem, kas Latvijas pilsonību atjauno reģistrācijas kārtībā, gan personām, kas profesionālu vai ģimenes apstākļu dēļ iegūst citas valsts pilsonību, gan arī Latvijas pilsoņu bērniem, ja viņi, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību.

Līdz ar to „Saskaņas Centrs” nostājas pret Latvijas pilsoņu šķirošanu attiecībā uz tiesībām uz dubultpilsonību atkarībā no tā, kuras konkrētas citas valsts pilsonība ir šīm personām.

Pirmkārt, ir nepareizi, ja tiesības uz Latvijas pilsonību ir atkarīgas no citas valsts likumdošanas normām un administratīviem lēmumiem.

Otrkārt, tie Latvijas pilsoņi, kas pameta Latviju, glābjoties no dažādiem režīmiem, ne vienmēr, maigi sakot, varēja brīvi izvēlēties, kur apmesties uz dzīvi. Bieži vien tikai liktenis noteica, vai viņi dzīvos Kanādā vai ASV, vai Krievijā, vai kaut kur citur.

Ir ļoti grūti, gandrīz vai neiespējami, pamatot, kāpēc dažas valstis ir iekļautas šajā sarakstā, bet citas - ne. Gan latviešu, gan krievu izcelsmes Latvijas cilvēki saglabāja saikni ar Latviju, un pēc neatkarības atjaunošanas viņi apmeklē mūsu valsti, dibina uzņēmumus, apsaimnieko atgūtos nekustamos īpašumus.

Es un arī citi Saeimas Juridiskās komisijas locekļi... mēs esam saņēmuši daudz vēstuļu no tagadējiem latviešiem, Krievijas pilsoņiem, kuri pauž cerību, ka arī viņiem netiks liegta iespēja atjaunot Latvijas pilsonību, nezaudējot Krievijas pilsonību... Sibīrijā, piemēram.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka visi pilsoņi - visi pilsoņi! - ir vajadzīgi Latvijai un nebūtu pareizi izslēgt tos, kurus liktenis iemeta valstīs, kuras nepieder elitāriem valstu „klubiem”.

Aicinu balsot „par” 20. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu, jo selektīvā pieeja jautājumā par dubultpilsonību mums nav pieņemama.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ko piedāvā „Saskaņas Centrs”? „Saskaņas Centrs” piedāvā, ka Latvijas pilsonis var būt jebkurš, kurš ir ieguvis jebkuras... jebkurš pilsonis, kurš ir ieguvis jebkuras citas valsts pilsonību. Es atkārtoju - jebkuras citas valsts pilsonību!

Kas īstenībā ir valsts? Valsts - tā ir zeme. Un tā ir pilsoņu kopums, kas šo zemi apdzīvo. Un tie dubultpilsoņi, kuri dzīvos ārpus Latvijas savās mītnes zemēs, nepārprotami būs arī Latvijas valsts pārstāvji. Un tagad iedomājieties situāciju, ka Latvijas valsts pilsonis, tātad mūsu valsts pārstāvis, sēdēs savas mītnes zemes armijas tankā un iebruks mums draudzīgas valsts teritorijā! (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”) Un tieši tāda situācija varēja būt pirms pāris gadiem, kad Krievijas armija iebruka mums draudzīgā valstī - Gruzijā.

Ko piedāvā „Saskaņas Centrs”? Vai tad, cienījamie kolēģi, jūs nepamanījāt, ka mūsu lielās kaimiņvalsts prezidents vienā savā uzrunā minēja, ka 20.gadsimta traģiskākais notikums ir PSRS sabrukums? Tātad no tā izriet, ka Latvijas neatkarības atgūšana pieder šai traģēdijai, tātad tas, ka Latvijas valsts atguva savu neatkarību, ir traģisks notikums mūsu lielās kaimiņvalsts prezidenta izpratnē.

Un atcerieties, cienījamie kolēģi no „Saskaņas Centra” frakcijas, ka pilsonība - tā nav dāvana vai tikai dāvana. Tas ir arī pienākums! Tas ir arī pienākums dienēt armijā un pildīt savas valsts vadības lēmumus. Tāpēc vairāk nekā skaidrs ir tas, ka dubultpilsonības institūts var pastāvēt tikai ar tām valstīm, ar kurām mums ir draudzīgas attiecības, par kurām mums nav jāšaubās par to, ka tās atzīst mūsu neatkarību, par kurām mums nav jāšaubās, ka tās neiebruks mums draudzīgo valstu teritorijā. Es, piemēram, negribētu, ka mums būtu dubultpilsonība ar Ziemeļkoreju, zinot šīs valsts vadības nostādnes svarīgos jautājumos.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums - „Saskaņas Centra” priekšlikums -, ka pilnīgi jebkuras valsts pilsonis var būt arī Latvijas pilsonis, man kategoriski nav pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

 

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Es kategoriski iebilstu pret domu, ka šādu jautājumu risināšana būtu pretrunā ar cilvēktiesībām, un iebilstu „Saskaņas Centram”, ka mūsu valsts pienākums, Saeimas pienākums vai arī Ministru kabineta pienākums būtu veidot dubultpilsonību ar jebkuru valsti.

Es gribu teikt, ka arī šeit... ka arī tiesību doktrīnā ir viedoklis, ka, ja nepieciešams, ir pieļaujama diferencēta pieeja dubultpilsonībai, akceptējot to tur, kur starp attiecīgajām valstīm pastāv īpašas politiskas, ekonomiskas, militāras vai kultūras saites, un tādēļ lielais vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu pieļauj dubultpilsonību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un turklāt šāda diferencēta pieeja attiecībā uz dažādu valstu pilsonībām nenozīmē, kā es jau teicu, nedz individuālu diskrimināciju no cilvēktiesību viedokļa, nedz politisku diskrimināciju.

Es uzsveru: valsts principā ir tiesīga pati noteikt savu ārpolitisko pozīciju attiecībā pret citām valstīm, pie kā pieder arī vajadzības gadījumā diferencēta pieeja dubultpilsonības jautājumā.

Piemēram, līdztekus dubultpilsonības pieļaujamībai ar Eiropas Savienības valstīm Spānija vēl papildus paredz dubultpilsonības atvieglojumus ar spāniski runājošām Latīņamerikas valstīm, Portugāle - ar portugāliski runājošām valstīm, Lielbritānija - ar Īriju un Britu Sadraudzības valstīm, un tā tālāk, un tādēļ, kolēģi, nav pareizs šeit izteiktais arguments, ka dubultpilsonība pieļaujama vai nu attiecībā uz visām valstīm, vai nemaz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Pavisam nesen Rēzeknē notika 3.pasaules latgaliešu saiets, kurā tika spriests, lemts par Latgales attīstību, par Latgales valodas attīstību, par izdzīvošanu. Un šajā saietā piedalījās ļoti daudzi latgalieši - latvieši, kuri dzīvo ārzemēs, kuri dzīvo Eiropas Savienībā, kuri dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, kuri dzīvo Krievijā, tālajā Sibīrijā Ačinskas ciemā... Atbraukušajiem no Eiropas Savienības, no citām šā veida valstīm nebija nekādu problēmu ierasties - ne ar vīzām, ne ar kaut kādām citām vajadzībām... Bet tieši tie cilvēki, latvieši, latgalieši, kas dzīvoja un dzīvo tālajā Sibīrijā... viņiem nācās iziet lielo birokrātisko procedūru, lai dabūtu vīzas, lai atbrauktu, lai apmaksātu ceļu, lai būtu šeit un piedalītos šajā saietā.

Šis priekšlikums un arī 8.1  pants... iepriekšējais atbalstītais priekšlikums, kas noteica, ka dubultpilsonību var iegūt trimdinieki un tie cilvēki, kas tika izsūtīti pēc 1940.gada... Un šis priekšlikums, varētu teikt, ļautu... dotu iespēju tiem cilvēkiem, kas pirms simt gadiem labākas dzīves meklējumos izbrauca no Latgales, izbrauca no Latvijas uz tālām zemēm - tālo Sibīriju - vai Sanktpēterburgu, vai kādām citām pilsētām vai vietām, lai dzīvotu labāk... (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Var iegūt! Var! Jālasa!”) Bet viņi ir izbraukuši vēl pirms 1940.gada. Un mans priekšlikums: nu neapbižot tos cilvēkus, kuri gribētu iegūt arī Latvijas pilsonību! Arī tos cilvēkus, kuri ir izbraukuši vēl līdz 1940.gadam, un ļaut... un atbalstīt šo mūsu priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka jebkurā lietā ir savi pozitīvie momenti un savi negatīvie momenti.

Neapšaubāmi, pozitīvs moments ir tas, ka - tā, kā pareizi teica Čepānes kundze, - mums ir jāizvēlas, vai mēs esam par dubultpilsonību vai neesam; vai esam pret to institūtu.

Mēs atbalstām dubultpilsonības ieviešanu, par ko jau runāja mani kolēģi, „Saskaņas Centra” deputāti, vairāku apsvērumu dēļ. Bet būsim konsekventi! Šodien tā diskusija, kas ir izveidojusies ap 20.priekšlikumu, ko iesniedzis „Saskaņas Centrs”... Principā risinājums ir arī Juridiskās komisijas redakcijā, kura piešķir šāda veida tiesības Ministru kabinetam. Kur ir loģika?

Ābiķa kungs te tikko minēja... Es saprotu, ka viņš runāja par draudzīgām un nedraudzīgām valdībām, par citām valstīm runājot... Es ceru, ka viņš nedomāja - draudzīgām un nedraudzīgām tautām! (No zāles: „Nē!”) Līdz ar to, kas būs, ja, teiksim, mainīsies valdība arī šeit? Šo situāciju arī vajadzētu... padomāt par to... Kā mainīsies likums šinī sakarā, ja tāda kompetence un tādas tiesības tiek piešķirtas Ministru kabinetam, nevis ir iestrādātas kā vispārīga likuma norma? Man šķiet, ka tas nav tālredzīgi.

Dabīgi, jūs šodien varat neatbalstīt 20. - „Saskaņas Centra” - priekšlikumu. Bet to ideju, ka šīs lietas jāregulē likumam un jāregulē taisnīgi, nedalot un nešķirojot Latvijas pilsoņus pēc valstīm, pēc citām pazīmēm, ka jābūt vispārīgiem spēles noteikumiem... Un līdz ar to, ja jūs pat šodien noraidīsiet šo priekšlikumu, mēs būsim spiesti uz trešo lasījumu precizēt šo normu tā, lai nebūtu pieļaujama improvizācija Ministru kabineta izpratnē, kā tas notiek bieži vien citos jautājumos šodien, vakar un, es baidos, rīt arī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Katra diena, ko mēs pavadām šajā pasaulē, kurā notiek kāda atklāsme, ir ļoti svarīga diena. Piekritīsiet?

Man ir atklāsme: „Saskaņas Centrs” ir slepena organizācija! „Saskaņas Centrs” ne tikai nevīžo izlasīt 2.pantu, tā pilnu redakciju, ne tikai nevīžo izlasīt 8.panta pilnu redakciju, bet viņi arī savstarpēji nesarunājas, jo divi deputāti, kas viņus pārstāvēja apakškomisijā... trīs deputāti, kas pārstāvēja viņus Juridiskajā komisijā, bija informēti par to, kas ir ierakstīts 2.pantā. Vajadzētu būt informētiem par to, kas ir pierakstīts 8.pantā un ko mēs visi šeit no tribīnes tikko centāmies atgādināt. Tātad tur šis jautājums ir izskatīts un pieņemts. Bet, ja viens no partijas vadītājiem - Urbanoviča kungs - stājas kameras priekšā un saka, ka par to vajadzētu debatēt, tad vispirms vajag pajautāt kolēģiem, vai gadījumā tas jau nav noticis, kā tas ir šajā gadījumā un arī Pilsonības likuma sakarā.

Un šajā gadījumā man tiešām ir lūgums: cienījamie kolēģi, izlasiet 2.pantu, izlasiet 8.pantu! Satversmes tiesa par dubultpilsonības pieļaujamību... esmu to jau citējis, bet tagad „Saskaņas Centram” par godu atgādināšu vēlreiz: „Dubultpilsonības jautājums pamatā ir politisks, nevis tāds, kas būtu izšķirams, balstoties uz juridiskiem apsvērumiem. Pilsonības jautājuma tiesiskā regulējuma pieņemšanai piemīt politisks aspekts. Likumdevējs, izšķiroties par labu dubultpilsonības pieļaušanai, nosaka to, ar kurām personām un kādos gadījumos dubultpilsonība ir pieļaujama, ņemot vērā valsts intereses, politisko situāciju un pilsonības politiku.” Tāpēc ir konkrēta redakcija 2.pantam, ir konkrēta redakcija 8.pantam un mūsu piedāvātā konkrētā redakcija 9.pantam. Un nemulsiniet sabiedrību un nestāstiet nepatiesību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Tik kvēla Čaklā kunga runa tiešām prasa atbildi, un es vēlētos viņam atgādināt, ka politiķi nāk un iet, bet tie cilvēki, attiecībā uz kuriem jūs to regulējumu pieņemat, acīmredzot paliks. Jums gan laikam tā nešķiet.

Sakarā ar dubultpilsonību man patiesībā ir vairāki jautājumi. Es gribētu, lai jūs man atbildētu. Komisijas sēdēs, apakškomisijas sēdēs es neesmu piedalījies, bet mani interesē statistikas rādītāji par Latvijas pilsoņu skaitu katrā valstī, lai jūs tiešām pieņemtu politisku lēmumu - politisku! - par to, ka dubultpilsonības jautājums būs atrisināts attiecībā uz, pieņemsim, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm, uz Eiropas Savienības vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu pilsonību. Interesanta ir tāda iezīme kā, piemēram, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonība, un šis konkrētais ieraksts ir veikts tikai tādēļ, ka, piemēram, Šveice nav ne NATO, ne Eiropas Savienībā. (No zāles dep. I.Čepāne: „Ministru kabinets nolems!”) Vienas valsts dēļ mēs tur ieliekam tādu regulējumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Attiecībā uz to, kas ko lasa un kas ko nelasa. Un nu par tiem statistikas rādītājiem. Jums nav konkrētu aprēķinu, kur, kādā valstī, kāds ir Latvijas pilsoņu skaits, kuri tur dzīvo. Jums nav pat noteikta ārvalstu regulējuma attiecībā uz to, ja Latvijas pilsoņiem, Latvijas pilsonim, piedzimst bērns tajā citā - trešajā - valstī... kādi tad ir nosacījumi tās citas valsts pilsonības iegūšanai. Un viens no nosacījumiem varētu būt atteikšanās no Latvijas pilsonības. Tur jau tā lieta! Tur jums gan prātiņa nepietiek, lai to izvērtētu.

Viens otrs no jums vēl pieļauj iespēju, ka mums ir obligātais dienests un ka vajag dienēt armijā, ka atzīst vai neatzīst neatkarību... Cik daudz ir jāaizdomājas, lai pateiktu, ka, pieņemsim, okey, Krievija neatzīst mūsu valsts neatkarību? Tiešām es aicinātu ieklausīties tajā, ko Dolgopolova kungs ir teicis. Kas rada problēmas tautu starpā? Kāpēc attiecībā uz šo institūtu, dubultpilsonības institūtu, ir jābūt tādai divkosīgai attieksmei attiecībā uz skaitļiem? Parādiet tos, Čaklā kungs! Jūs vadījāt apakškomisiju. Cik jums tur bija? Ap 40 sēdēm. Parādiet mums aprēķinus! Vai tādi ir? To nav! Līdz ar to ir jūsu deklaratīvā attieksme attiecībā uz šo iedalījumu. Un pamata tam nekāda nav.

Līdz ar to es tiešām aicinu izvērtēt šo jautājumu lielā mērā objektīvi, par pamatu ņemot arī to vērtējumu, kas ir tajās citās valstīs attiecībā uz kādas valsts pilsonības iegūšanu. Un, ja tur, tajās trešajās valstīs, dzimst mūsu pilsoņu bērni, tad viņiem ir jāatsakās no Latvijas pilsonības. Šajā gadījumā es domāju, ka tas, ko jūs piedāvājat, ir muļķības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Jautājums par dubultpilsonības izveidošanu, manā atmiņā, ir parādījies pēdējo divu gadu laikā, pēc tam, kad Latvijas iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu liels skaits pārvietojās uz ārzemēm, galvenokārt uz Rietumiem, vēl precīzāk - uz Īriju, Lielbritāniju un Vāciju - ekonomiskās emigrācijas procesa laikā.

Pērn pavasarī man bija tikšanās ar Latvijas pilsoņiem, lielākoties latviešiem... latviešu emigrantiem, kuri dzīvo patlaban Īrijā un Vācijā un kuri uzstājās un pieteicās ar problēmu, ka viņiem būtu daudz vieglāk uzturēties tajās valstīs... un viņi negribētu zaudēt savas saites ar Latviju, ja būtu nodrošināta dubultpilsonība. Līdz ar to šī prasība un šī norma, ko piedāvā arī likumdevējs pamatdokumentā, kuru mēs šobrīd skatām, ir taisnīga, un es to atbalstu, tāpat kā to atbalsta visa mūsu frakcija.

Dubultpilsonība ir solis uz priekšu mūsu likumdošanas attīstībā katrā ziņā! Emigrācija notiek ne tikai uz Rietumiem, bet arī uz Austrumiem. Ar valstu uzskaitījuma sašaurināšanu līdz Rietumvalstīm, līdz NATO valstīm, ieviešot politisko kritēriju, mēs patiesībā iejaucamies ekonomiskajos procesos, neļaujot mūsu Latvijas pilsoņiem, tiem, kas vēlētos, aizbraukt, lai uzturētu savas ģimenes ekonomiski, un strādāt Pēterburgā, Maskavā vai Pleskavā, vai Smoļenskā, saglabājot Latvijas pilsonību. Šeit nav nekādas citas mašinērijas!

Ābiķa kungs, ja ienaidnieka tankā sēdēs Latvijas ienaidnieks, tad Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izturēsies pret šo tanku un pret šo tankistu kā pret ienaidnieku, šeit nevar būt nekādu šaubu! Neuztraucieties, es šeit nesaredzu nekādu problēmu!

Bet problēma ir ikdienas problēma. Ar to formulējumu, kuru mums tagad piedāvā komisija, patiesībā mēs „kanalizējam” ekonomisko emigrāciju tikai uz vienu pasaules pusi un ierobežojam to uz Krieviju, uz Ukrainu vai uz citām valstīm. Tas nav taisnīgi, un tā ir iejaukšanās ekonomiskajos procesos! Tas arī patiesībā mazina mūsu iedzīvotāju iespējas sakārtot savas ekonomiskās intereses.

Līdz ar to es uzskatu, ka mūsu frakcijas iesniegtais 20.priekšlikums ir daudz nopietnāks, nekā daži kolēģi no VIENOTĪBAS frakcijas mēģina to tagad raksturot. Lūdzu jūs nopietni izturēties pret šo priekšlikumu un atkal to atbalstīt! Un, ja tas netiks atbalstīts, mēs piedāvāsim citu risinājumu trešajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Sakovska kungam pietiks ar trim minūtēm? Jā.

Tad turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Mēģināšu runāt ļoti īsi! Es aicinu deputātus tomēr runāt vairāk atklāti par tām bailēm, ko līdz šim vēl, es tā jūtu, Latvijas sabiedrībā pauž mūsu valdošās partijas - runāsim atklāti! - par Krieviju.

Tātad, Ābiķa kungs, cik es jūs sapratu, latvietis, kas dzīvo Krievijā, piemēram, tāds latvietis kā Valdis Pelšs... varbūt jūs tādu pazīstat... ka tad viņš sēdīsies iekšā Krievijas tankā un brauks karot ar Latviju. Es vienkārši brīnos: cik ilgi mēs tādā stilā runāsim no tribīnes? Nu vai tad nopietni mēs esam, tādā veidā runādami? Vai tad mēs neticam NATO vairāk? Vai tad jūs domājat, ka tiešām Krievijas tanki sāks uzbrukt Latvijai? Nu, vienkārši tas ir... (No zāles: „Gruzijā!”) Nu ko Gruzija? Nevajag salīdzināt Gruziju un Latviju! Tomēr - pirmais punkts! - mēs neticam NATO, ja mēs runājam par tankiem.

Nākamais punkts. Atklāti runājot, jāteic, ka, ja mēs runājam par Krieviju un tiem latviešiem, kas dzīvo Krievijā, tad, nedodami viņiem pilsonību, mēs tādā veidā atbalstām staļinisma politiku, jo Staļins... viņš pieļāva to politiku un izsūtīja latviešus masveidā uz Sibīriju un Krieviju. (Starpsaucieni no zāles.) Ja mēs negribam izlabot Staļina pieļautās kļūdas, nu tad ko... nu tad par ko mēs runājam? Mēs runājam par to veidu, mēs varam paaicināt Krievijas latviešus atpakaļ uz Latviju, dodot viņiem iespēju caur dubultpilsonību atbraukt mierīgā ceļā uz Latviju.

Es jau runāju par tām lietām. Kāpēc mēs nevaram dot tiesības Latvijas krieviem... atbraukt caur dubultpilsonību uz Latviju un mēģināt dzīvot Latvijā? Vienkārši tādā veidā, jo latvieši ir latvieši visā pasaulē! A mēs šķirojam: latvieši Krievijā ir sliktāki par latviešiem, kas dzīvo Kanādā. Ļoti dīvaini!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā sirsnīgi sveikt apaļā un skaistā jubilejā mūsu kolēģi - Marjanu Ivanovu-Jevsejevu, kurai šī apaļā jubileja bija 1.septembrī. (Aplausi.)

Un vēl es visus vēlos informēt, ka pārtraukumā lielajā vestibilā tiks atklāta izstāde „Pasaule tavā bibliotēkā - UNESCO Pasaules mantojuma izzināšana”, kas ir rīkota, atzīmējot UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību 40.gadadienu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Andris Bērziņš... nav, Boriss Cilevičs... nav, Edmunds Demiters... Demitera kungs ir klāt, jā, paldies, Nikolajs Kabanovs... neredzu, nav laikam, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Mirskis... nav, Jānis Reirs... Reira kungs! Un Dana Reizniece-Ozola... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” un bijām uzsākuši debates par 20. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Vēlreiz: cienītā priekšsēde! Kolēģi! Es gribu tikai divas lietas pieminēt.

Viena ir tāda, ka es esmu vairākas reizes dzirdējis, ka „Saskaņas Centra” pārstāvji runā par kvantitāti, nevis par kvalitāti, par pilsoņu... par naturalizēto pilsoņu kvantitāti, ka vajadzētu vairāk pilsoņu. Es faktiski domāju, ka mums jādomā pirmām kārtām par kvalitāti, jo tie notikumi, tie lielie notikumi, tie referendumi - viens, kas jau ir bijis, otrs - kas varētu būt, - norāda uz to, ka mums tā kvalitāte faktiski ir samērā zema. Tā ka pie mums nedrīkst... mēs nedrīkstam runāt tikai par kvantitāti.

9.pants principā ir par to - par Latvijas pilsoņiem. Nu, un, ja tādi atrodas Krievijas Federācijā un piesakās uz Krievijas Federācijas pilsonību, tad viņiem ir jāatsakās no savas... un jāiesniedz lūgums piešķirt citu pilsonību. Tas šos cilvēkus nostādītu tādā situācijā, ka, pieprasot Krievijas pavalstniecību, viņiem būtu jāiesniedz atteikšanās jeb jāveic savas, Latvijas, pilsonības atsaukšana.

Es domāju, ka tas šos cilvēkus nostādītu galīgi nepareizā... ļoti neiespējamā situācijā, un tas nav pieņemams. Tā ka tādā gadījumā viņi arī varētu nebūt dubultpilsoņi, jo tas viss atkarīgs no tā, vai tad pieņem to viņu atteikšanos vai ne.

Tā ka, es domāju, šis ir ļoti slidens ieteikums no „Saskaņas Centra” puses.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu pieminēt tikai dažus faktus.

Kad runāja par militārajām lietām, tas uzreiz izsauca man vēlmi tomēr šeit uzstāties.

Pirmais. Valstu savstarpējās attiecības var mainīties. Ja runājam par NATO valstīm, tad jāteic, ka mēs zinām, piemēram, militāro konfliktu starp Turciju un Grieķiju. Dažādas intereses... Konflikti ir vairāki. Ir augsta līmeņa komisijas pētījušas, vai iespējams pret NATO valstīm vērsts militārais konflikts no ārpuses. Praktiski tā varbūtība ir tuva nullei.

Divi piemēri no dzīves.

Es pats esmu bijis izsūtīts uz Sibīriju. Kad 1956.gadā mūs formāli atbrīvoja, dzīvojām Tigdas rajonā Amūras apgabalā. Lai no stacijas „Sivaki” atbrauktu uz Latviju, viena biļete maksāja vairāk nekā 400 rubļu... nu, 451 rubli, man liekas, vai 431 rubli... Parastajā cietajā vagonā, ne kaut kādā luksā! Tā bija liela problēma, lai atgrieztos! Mana vidējā māsa palika vēl gadu, lai nopelnītu to naudu. Tātad tur, Sibīrijā... Jūs parunājiet ar tiem cilvēkiem, kas tur brauca tagad apskatīties tās vietas! Daudziem tur, Sibīrijā, ļoti laba attieksme ir pret Latviju, bet viņiem ir daudzas ekonomiskās problēmas, lai atgrieztos un dzīvotu Latvijā.

Otrs piemērs. 90.gadu sākumā es aizgāju no Krievijas Bruņotajiem spēkiem. Man bija dzīvoklis, saņēmu naudu, 29 gadus biju nodienējis. Es samainīju Maskavas dzīvokli pret Rīgas dzīvokli. Naudas pietika, lai atgrieztos, atvestu mantas. Es visu to izdarīju, palīdzības jau no Latvijas puses nebija, izņemot Daini Turlo, kam iedeva dzīvokli. Bet mans labs paziņa un draugs Aleksandrs Gerasimjonoks, kurš bija septiņkārtējs pasaules čempions šaušanā un kura brālis dzīvo netālu no Rēzeknes, Latgalē, viņš to nevarēja izdarīt tīri finansiālu, ekonomisku līdzekļu dēļ. Viņa meita ieguva Olimpiskajās spēlēs sudraba medaļu Krievijas Federācijai. Es, Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, gribētu, lai tā medaļa būtu Latvijas kontā.

Tie ir vienkārši fakti pārdomām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Šis priekšlikums Juridiskajā komisijā nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums, kas atbalstīts un kas tātad paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājas tiem Latvijas pilsoņiem, kuri arīdzan ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību, vai arī kuri ir ieguvuši tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, vai arī ja ir iegūta iepriekš neminētas valsts pilsonība, taču Ministru kabinets ar individuālu atļauju ir devis piekrišanu saglabāt Latvijas pilsonību.

Tāpat arī šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka pilsonība saglabājas tām personām, kuras citu valstu pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā. Par šo priekšlikumu, protams, kā mēs to redzējām, runājot par iepriekšējo priekšlikumu, bija ļoti plašas debates. Sākotnēji mums arī apakškomisijā bija jākonstatē, vai runa ir par iespējamu juridisku kritēriju un vai mēs šeit varam vai nevaram runāt par diskrimināciju. Un mēs guvām viennozīmīgu atbildi, ka šeit nav runa par juridiska kritērija diskrimināciju, jo Eiropas Padomes Pilsonības konvencija, it īpaši šīs konvencijas skaidrojošais ziņojums, skaidri dod iespēju valstīm pēc saviem politiskajiem apsvērumiem ar atšķirīgu attieksmi izturēties pret dažādu valstu valstspiederīgajiem. Īpaši šajā skaidrojošajā ziņojumā ir norādīts, ka attiecībā uz Eiropas Savienības valstīm savstarpēji Eiropas Savienības valstis šādus atvieglojumus var dot. Tādējādi arī mēs apakškomisijā secinājām, ka runa nav par kādu diskrimināciju no juridiskā viedokļa.

Tāpat arī šobrīd jau spēkā esošais likums - Pilsonības likums - piemēram, 14.pantā, runājot par naturalizāciju, paredz, ka tiem pēcnācējiem, kuru priekšteči ir bijuši Igaunijas vai Lietuvas pilsoņi... ka arī viņiem ir īpašāks režīms, ņemot vērā ciešo saikni starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tā ka mēs varam tikai teikt, ka šobrīd, 2012.gadā, kad mēs esam pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, NATO dalībvalsts, mēs tādējādi šo savu saikni, savu tuvību paplašinām atbilstoši tam, kādā situācijā mēs šobrīd atrodamies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

22.priekšlikums ir Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kurš nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - arīdzan „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pirms tam te kāds no debatētājiem teica, ka šis ir „Saskaņas Centra” slidenais priekšlikums. Nē, nē, viņu priekšlikumi nav slideni! Šis parāda patieso vēlmi un būtību, kādus tad „Saskaņas Centrs” redz topošos Latvijas Republikas pilsoņus, viņuprāt.

Tātad - ko viņi piedāvā izslēgt ar šo priekšlikumu? To, ka par pilsoņiem varētu naturalizēties arī tie iedzīvotāji, kas ir bijuši PSRS VDK vai kāda cita ārvalstu drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā. Lieliski! Paldies, „Saskaņas Centrs”! (No SC frakcijas: „Lūdzu!”, no VIENOTĪBAS frakcijas: „Kauns!”) Tātad mums viss ir skaidrs, ko jūs gribat šeit redzēt, - kādus pilsoņus, kādus sabiedrotos jūs sev meklējat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Nākamais - arī Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš izsaka jaunā redakcijā pantu par naturalizācijas ierobežojumiem. Un tās būtiskākās debates, kas par šo priekšlikumu izvērtās gan apakškomisijā, gar arī komisijā, bija saistītas ar to, ka līdzšinējā likuma redakcija pēc būtības attiecībā uz naturalizāciju nosaka, ka svarīgi ir pārbaudīt teorētiskās zināšanas, ko pārbauda šajā naturalizācijas eksāmenā, taču, salīdzinot ar citām demokrātiskām valstīm, kurām ir naturalizācijas procedūra, Latvija īsti nekonstatē naturalizācijas pretendenta patieso integrāciju, patieso vēlmi dzīvot šajā sabiedrībā un tādējādi arī būt patiesi integrētam. Un tādējādi, izpētot citu Eiropas valstu pieredzi, naturalizācijas kārtību un noteikumus, mēs konstatējām, ka būtu jānostiprina arī Latvijā Pilsonības likumā, ka ir ierobežojumi uzņemt Latvijas pilsonībā tādas personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām konstitucionālajām vērtībām, ja to konstatē kompetentas iestādes. Jāsaka, ka līdz šim brīdim to varēja darīt tikai tad, ja ilgstošā tiesas procesā vairāku gadu garumā... tātad tad, ja tas ir pierādīts ar tiesas spriedumu. Taču tad, ja šāds... ja tik tiešām tiesvedība bija uzsākta pret šādu personu, bet tiesas spriedums nebija stājies spēkā, likumā nebija pamata šo naturalizācijas procedūru apturēt vai pārliecināties par šīs personas patieso integrāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Es centīšos pa punktiem...

Pirmkārt, aicinājums Čaklā kungam, lai pieteiktos minētās panta redakcijas autors! Man tiešām ir interesanti... tas cilvēks, kurš ir izdarījis manis zemāk norādītās lietas.

Otrkārt, Parādnieka kungam. Jūs tikko norādījāt - paldies mums... Tad jums paldies, ka naturalizācijas ierobežojumos tagad neietilpst personas, „kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu...” (Starpsaucieni no zāles.) „...administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki”. Tātad tos, kuri VDK bija finanšu, plānošanas un arī administratīvo... kuri pieņēma darbā tos operatīvos darbiniekus... tiem naturalizācijas ierobežojumu tagad nebūs. Parastiem darbiniekiem tie acīmredzot paliks.

Nākamais. Pašreizējā 11.panta redakcija paredz, ka ir nepieciešams tiesas spriedums - tiešām demokrātiskai valstij atbilstošs vērtējums. Kas tagad mums tiek piedāvāts? Tiesas vairs nebūs. Būs kompetentās iestādes atzinums VIENOTĪBAS stilā: ar savu uzvedību... nu, viņš pastaigājas... vai vēl kaut kā citādāk rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai. Es vakar atvēru Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu: ja viņš klausās skaļi mūziku - sabiedriskās kārtības apdraudējums. Liegums naturalizēties tam cilvēkam!

Vai, piemēram, apdraudējums nostiprinātām konstitucionālām vērtībām... Briesmu lietas... Cieņas un goda aizskārums, protams, ir konstitucionālas vērtības apdraudējums, un tad naturalizācija ir liegta.

Kas ir tās kompetentās iestādes? To ir ļoti daudz! VIENOTĪBA gan zina to konkrētu sarakstu un kura kādai ministrijai ir pakļauta. Bet tad ir jautājums par to - kādā tiesvedībā? Vai kā administratīvo aktu to konstatēs administratīvajā procesā (Starpsaucieni no zāles.) vai kriminālprocesā kā kaut kādu lēmumu? Vai to konstatēs operatīvās izstrādes lietā, pamatojoties uz valsts slepeniem, deklasificētiem materiāliem? Principā hipotētiski tāds vissliktākais rezultāts ir sekojošais - Drošības policija... Starp citu, ne velti Čigānes kundze Drošības policijas priekšnieku Reiniku šodien pieminēja, pat trīs reizes! Trīs! (Zālē smiekli, izsaucieni.) Es ar jums nerunāšu! (Starpsaucieni no zāles.)... Vēstule ar vienu teikumu: nepilsonis A, B vai vēl tur kāds cits - vienā teikumā! - apdraud sabiedrisko kārtību ar savu uzvedību. Naturalizācijas ierobežojums!

Bet ko jūs darāt? Man tiešām ir jautājums: ko jūs darāt? Tās ir tik lielas muļķības, ka es tiešām aicinātu autoru... jums trīsdesmit vai cik tur... trīsdesmit sešas sēdes bija: ko jūs tur darījāt.? Lai iziet priekšā cilvēks un konkrēti pasaka, kurš ir šīs redakcijas autors! Vienīgā iebilde, ko sniedza Čaklā kungs komisijas sēdē uz manu jautājumu, bija tāda, ka tiesas spriedums ir pārāk vienkāršoti. Tiešām, tas ir briesmīgi vienkāršoti!

Tāda ir... Čepānes kundze laikam norādīja, ka tāda bija politiskā izšķiršanās. Nu tāda mums ir tā politika! Parlaments patiesībā ir pilnīgākā nulle! Viss tiek nodots izpildvarai.

Kāds ir pārsūdzības... Izstāstiet man, lūdzu, Čepānes kundze, kāds būs pārsūdzības mehānisms! (No zāles dep. I.Parādnieks: „Nekāds!”) Pareizi! Ļoti jauka atbilde: nebūs pārsūdzības mehānisma! Tātad visi vēlamie vai nevēlamie attiecīgi pie pilsonības pielaisti netiktu. Turklāt cilvēkam tiesības attiecībā uz pārsūdzības mehānismu pēc būtības tiks liegtas.

Nākamais jautājums attiecas uz ietvertajiem ierobežojumiem. Nu, draugi mīļie, cik gadi ir pagājuši? Mums vēl joprojām ir bail no tā bijušā... es nezinu, kaut kādas tur iestādes darbinieka, kuram ir 70 vai 80 gadu. Ziniet, izlasot šos naturalizācijas ierobežojumus, no vēstures man radās iespaids par agrīnajām feodālajām valstīm, ka tam nepilsonim ir jābūt piestiprinātam šeit pie tā zemes gabala un ka nevajag viņu laist nekur. Tā ir normāla situācija, normāla pozīcija, un tā nav jārisina.

Bet it īpaši es aicinu tagad norādīt, kurš ir autors. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Vispirms par vienu nelielu juridisku argumentu, kuru es izteicu arī Juridiskās komisijas sēdē un lūdzu arī kolēģus ar to iepazīties, un, proti, tas ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 11.aprīļa lēmums lietā Nr.SK221.

Šis ir ļoti apjomīgs spriedums, un tur ir argumentēts patiešām, ka lemšana par naturalizāciju ir politiska izšķiršanās... un par pārsūdzēšanu. Un šeit tēzēs ir noteikts, ka Ministru kabinetam (es citēju): „ir piešķirta neierobežota rīcības brīvība piešķirt vai nepiešķirt pilsonību personām, attiecībā uz kurām Naturalizācijas pārvalde ir konstatējusi, ka tās atbilst naturalizācijas priekšnoteikumiem, un Ministru kabinets lēmumu pieņem, balstoties uz Ministru kabinetā pārstāvēto politisko partiju mērķiem un nostājas pilsonības jautājumos”. Līdz ar to šādiem lēmumiem piemīt politiska lēmuma raksturs. Tas, ka uz personu neattiecas neviens naturalizācijas ierobežojums un ka viņa ir izpildījusi visas naturalizācijas prasības, nerada šai personai subjektīvās tiesības uz uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Un nākošais. Mūsu komisijā bija ļoti... faktiski apakškomisijā bija ļoti konstruktīvs darbs. Taču, skatoties uz to, kas notiek saistībā ar šo Pilsonības likumprojektu, ar masveidā piedāvāto naturalizāciju, ar šo politisko fonu un arī šodienas debates un maldināšanu, es gribētu, kolēģi, jums teikt, ka tas ir labi izstrādāts scenārijs, lai valstī radītu nestabilitāti un šķeltu sabiedrību. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Ooo!”)

Es minēšu šeit pavisam trīs cēlienus, jo ļoti bieži daudzi no šīs puses runā tēlaini, bet es centīšos argumentēt. Tātad es runāšu par trijiem cēlieniem.

Pirmais cēliens. Urbanoviča kunga vārdiem runājot, uz skatuves uznāk labākie mobilā pulka dēli un meitas jeb bruņinieki. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ooo!”) Šeit pirms valodas referenduma - krievu valodas referenduma - ir bijuši viņa izteicieni, ka tie ir viņa sirdsapziņas bruņinieki, un šie bruņinieki arī šodien ir vērsušies Centrālajā vēlēšanu komisijā ar iniciatīvu par masveida naturalizāciju, skaidri zinot, ka tas ir pretrunā ar Satversmi, skaidri zinot, ka tas ir pretrunā ar Satversmes tiesas judikatūru, Augstākās tiesas... Saeimas 1996.gada lēmumu. Piemēram, visi ir aizmirsuši... Ir Deklarācija par Latvijas okupāciju. Es citēšu tikai vienu teikumu: „PSRS vadība mērķtiecīgi ieplūdināja Latvijā simtiem tūkstošu migrantu un ar to palīdzību centās iznīcināt Latvijas tautas identitāti. Šīs politikas rezultātā latviešu kā pamatnācijas īpatsvars samazinājās no 77 procentiem līdz 52 procentiem.” (No zāles dep. I.Klementjeva starpsaucieni.)

Nākošais. Satversmes tiesas spriedums 2005.gada 7.martā, 13.punkta pēdējā rindkopa: „Nav pamatots viedoklis, ka Latvijai bijis pienākums automātiski garantēt pilsonību tiem indivīdiem un viņu pēctečiem, kuri nekad nav bijuši Latvijas pilsoņi un Latvijā ieceļojuši okupācijas laikā. Turklāt šīm personām tika dotas tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.”

Otrais cēliens šajā teātrī. Uz skatuves parādās samierinātāji, kuri veicina... kuri aicina uz dialogu... „Saskaņas Centra” personā. Kā mēs redzam, visi šie priekšlikumi... Es vakar skatījos Latvijas Televīzijas pirmajā programmā raidījumu „Sastrēgumstunda”... Tiek piedāvāti - es vēl īsti to neesmu redzējusi - pavisam septiņi punkti... Tātad šie samierinātāji... Bet būtībā, izvērtējot kompleksi visus šos priekšlikumus, redzams, ka tie jau neatpaliek no tiem pirmajā cēlienā parādījušamies bruņiniekiem. Un līdz ar to arī cenšas panākt šo pašu nulles variantu, tāpat arī dubultpilsonību Krievijas pilsoņiem.

Un beidzot trešais variants... trešais cēliens. Ja šī šantāža neizdodas, tad es prognozēju, ka „Saskaņas Centrs” iesaistās parakstu vākšanā. Un par to liecina tas, ko nesen es izlasīju... Izlasīju vakar interviju... Ir tāds portāls MHO club, kur ir Urbanoviča kunga intervija. Un saistībā ar šo referendumu viņš saka: „Tie, kas ir parakstījušies par referendumu, tie ir malači!” Viņš saka, ka tas ir protesta veids. Es jautāju: „Protams, par valsts naudu, jā?” Pēc tam viņš saka, ka „šeit partija kā tāda nepiedalīsies, taču dalībnieki piedalīsies, un mēs veicināsim, lai šie cilvēki no mūsu partijas piedalītos parakstu vākšanā”. (No zāles dep. I.Zariņš: „Laiks beidzies!”)

Līdz ar to es uzskatu, ka šajā, trešajā, cēlienā atnāks gan šie bruņinieki, gan arī samierinātāji un visi vienosies vienotā balsojumā pret Latvijas neatkarību, pret Latvijas nepārtrauktību, pret Latvijas kontinuitāti.

Es aicinu visus šos provokatīvos priekšlikumus neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Pēc deputātes Čepānes spēcīgās runas man faktiski neērti tagad vispār teikt par tādu ļoti sīku lietu. Tas ir tajā 11.panta pirmās daļas piektajā apakšdaļā... Mums ir rakstīts, ka pamatā... ka tiem nevar piešķirt... ka nevar naturalizēties cilvēki, kas Latvijā vai kādā citā valstī ir atzīti par vainīgiem nozieguma izdarīšanā. Es pieņemu, ka te ir izlaists vārds „smagu”, jo te varētu būt tā absurdā situācija, kā mēs vakardien runājām, dažiem cilvēkiem: ja kāds ir nozadzis, teiksim, ievārījuma burku, nu tad viņš tagad nevarētu naturalizēties.

Tā ka es domāju, ka... Es atbalstu visu šo priekšlikumu, bet es iesaku, ka uz trešo lasījumu mums jāmaina šī redakcija un jāpapildina, lai neiznāk tā, ka par zaptes burkas nozagšanu nevar dabūt... nevar naturalizēties... neatkarīgi no tā, cik liela burka un cik garšīga zapte...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka tomēr nav visai labi, ja juridisko zinātņu doktore nodarbojas kā teātra kritiķe.

Man šķiet, ka šeit ir runa par juridiskām lietām un par tiesiskuma karogu, ko VIENOTĪBA ir izsludinājusi.

Runa ir par 25.priekšlikumu. Starp citu, jūs tikko ieminējāties, ka nevajadzētu atbalstīt - ko? „Saskaņas Centra” ierosinājumus par 25.priekšlikumu? Tādi neizskanēja. Tāpēc es gribētu pateikt tikai par vienu momentu, kas šeit izskan ļoti koncentrēti un ļoti netaisnīgi. Un tas ir, ka ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālajām vērtībām, ja to ir konstatējušas kompetentās iestādes. Punkts! Tālāk ir uzskaitījums, ko nozīmē kompetentās iestādes.

No likuma ir izņemta norma, ka šie jautājumi ir skatāmi tiesā. Un tikai tiesas spriedums ir pamats vērtējumam, vai darbība... Starp citu, tas ir otrs moments - ne uzvedība, bet darbība, kas arī ir ļoti svarīgi, jo uzvedība un darbība stipri atšķiras. Un nevar vērtēt cilvēku pēc viņa darbībām... pēc viņa uzvedības, bet jārunā tomēr ir par viņa darbībām.

Līdz ar to tas ir solis atpakaļ. Ko tas nozīmē? Jau šodien, piedodiet kolēģi, lielai daļai no Saeimas deputātiem ar kompetento iestāžu lēmumiem ir liegta pieeja valsts noslēpumiem. Es negribu teikt, ka tas ir labi vai ka tas ir slikti. Bet kas ir kompetentā iestāde? Kas ir šāda lēmuma pamatā? Un kāpēc tāds lēmums nevar tikt pārsūdzēts un kāpēc tā argumentācija nav novadīta līdz vēlētājiem, kuri ir ievēlējuši Saeimas deputātus? Šodien mēs šo praksi tur paturpinām un paplašinām, attiecinot to uz citiem. Tāpēc es nerunāju par detaļām, kas ir visos apakšpunktos, bet es runāju par to galveno atkāpšanos no tiesiskuma karoga un no tiesiskuma principa. Pārlikt uz kompetentām iestādēm tiesas funkcijas - tas ir vēl trakāk, nekā Saeima pārliek savas funkcijas uz Ministru kabinetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Man patiešām dažkārt ir neērti, ka arī šeit tiešām profesoriem un doktoriem ir jārunā citādākā valodā, jo juridiski argumenti, kā mēdz teikt, tautā neaiziet līdz daudziem cilvēkiem. Un es aicinu izlasīt „Jurista Vārdu”, proti, 2012.gada 3.aprīlī publicēto Ingas Reines - Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās - rakstu, kura vērtē šo draudu valsts drošībai. Viņa pilnībā pamato, Dolgopolova kungs, ka šī norma ir pilnīgi neadekvāta un neatbilstoša citu valstu praksei.

Un es jums vēl gribu pateikt, citēt šeit, piemēram, bažas par draudiem. Bez kaut kādiem tiesas spriedumiem - to, kas ir noteikts Austrijā. Austrijā var dabūt pilsonību, ja persona... nevar dabūt pilsonību, ja persona kaitētu Austrijas interesēm. Maķedonijā var dabūt pilsonību, ja viņa nerada draudus valsts drošībai, aizsardzībai, bet Slovēnijā - neradīs nākotnē... Kāds vēl kāds tiesas spriedums? Par kādu tiesas spriedumu jūs šeit runājat? Nākošais: Šveicē - ja pakļaujas Šveices likumdošanai, nekādā veidā neapdraud Šveices drošību, Ungārijā - naturalizējoties nerada draudu... Bez kaut kādiem tiesas spriedumiem! Īpašos gadījumos, piemēram, Itālijā, ja ir pamatotas bažas. Tikai bažas! Un, starp citu, Izraēlā neviens netiek pie pilsonības, ja persona tiek uzskatīta par draudu sabiedrībai, savukārt Norvēģijā, ja tas neatbilst nacionālās drošības interesēm vai pat ārpolitikas apsvērumiem. Šeit mūsu tiesību sistēmā ir tāda lieta, ka šīs institūcijas, kuras jūs minējāt, pieņem administratīvus aktus, tātad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, un tās aktu var pārsūdzēt, bet ne jau Ministru kabineta, kurš izšķirsies par šo naturalizāciju. Tā lēmumu nedrīkst pārsūdzēt! Un tā tas ir visās pasaules valstīs. Un es patiešām lūdzu, ka ar savu maldināšanu, nu, nevajadzētu šeit... mums vajadzētu runāt tikpat konstruktīvi, kā mēs runājām šajā apakškomisijā. Un nevajadzētu maldināt sabiedrību...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Tiešām ļoti daudz briesmīgu lietu es esmu dzirdējis. Pirmkārt, ja būsim korekti, tad Austrijā, Šveicē un citās valstīs, izņemot, piemēram, Kipru, Igauniju, arī Latviju, nepilsoņu nav. Līdz ar to, ja mēs runājam par naturalizācijas jautājumiem attiecībā uz nepilsoņiem, tad, lūdzu, miniet konkrētus gadījumus, nevis, piemēram, ASV naturalizāciju, kuru veic citas valsts pilsoņi. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, - attiecībā uz regulējumu. Ziniet, nu man tas kļūst tiešām smieklīgi, man ir tāda sajūta, ka vakar ar jums, ar visu frakciju, Reiniks ir izrunājies un sabaidījis jūs ar kaut ko. Bet tad ir jautājums... Vieni ir jautājumi, kuri skar valsts drošību. Bet sabiedriskā kārtība? Jūs varat iedomāties, cik tas loks ir plašs? Es vakar apskatījos: nu, piemēram, par skaļu klausās mūziku, karatē mācīšanās noteikumu pārkāpšana... Ļoti daudz ir to pārkāpumu, kurus to plašuma dēļ var tulkot jebkādā veidā.

Nākamais. Jūs, Čepānes kundze, esat citātu piekritēja attiecībā uz tiesas spriedumiem... Žēl, es nepaņēmu otru enciklopēdiju... Bet, ja mēs šeit runājam par tiesu varu un izpildvaru, - kādēļ parlamentam ir jānodod izpildvarai tik plašas kompetences, tik plašas pilnvaras? Kādēļ? Jūs tiešām neuzticaties šajā gadījumā tām tiesām, jūs atzīstat, ka tiesās tie izskatīšanas termiņi būs pieci, septiņi vai vienā otrā lietā pat desmit gadi. Un tad cilvēks visu šo laiku nevarēs iziet to naturalizācijas procedūru. Tā ir pamatproblēma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Es nebūtu minējis Čepānes... cienījamās Čepānes kundzes vārdu, ja tas nebūtu saistīts ar šā panta kontekstu... šā priekšlikuma kontekstu.

Es gribētu pateikt divas lietas.

Pirmā lieta ir tā, ka es runāju ne tikai par tiesvedību un par tiesu sistēmas tiesībām skatīt šo jautājumu, bet runāju arī par principiāli svarīgu lietu, ka vērtēt var darbus, nevis uzvedību. Jo uzvedības ietekme uz sabiedrisko kārtību - tas ir tik plaši tulkojams jēdziens, ka šeit bez tiesas sprieduma iztikt diemžēl nevarēs.

Tāpēc es aicinu nespekulēt un nepārspīlēt, bet, godīgi sakot, pieturēties pie kaut kādas godīgas attieksmes pret vārdiem. (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Uz jautājumu „kāpēc?” var atbildēt ļoti īsi un skaidri. Lai visādi lindermani & Co neaizņemtu laiku tiesām, kurām jānodarbojas ar daudz nopietnākiem jautājumiem.

Kas attiecas uz sabiedriskās kārtības traucēšanu, mūzikas klausīšanos un, kā tikko teica, uzvedību, mums jārunā par darbiem, nevis par uzvedību. Ziniet, es, ja būtu tāda iespēja, liegtu pilsonību piešķirt pat tiem, kuri savus izsmēķus met ārā pa mašīnas logu, jo uzskata, ka miskaste ir viss ārpusē, bet ne viņa glaunā mašīna. Tā ka es domāju, ka kompetentām iestādēm ir pilnas iespējas un tiesības šādus lēmumus pieņemt. Un, kā jau Čepānes kundze teica, daudzās pasaules valstīs šīs tiesības ir... notiek tādā veidā.

Un es tikai brīnos, ka ne reizi vien „Saskaņas Centrs”... vēl nepieminēja, ka mēs te graujam demokrātijas pamatus. Arī šādus argumentus viņi mēdz izmantot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Es neesmu tik stiprs tiesiskajos jautājumos kā kolēģis no VIENOTĪBAS un daļēji arī mani kolēģi no „Saskaņas Centra”. Bet ko es precīzi saredzu? Ka tomēr naturalizācijas procedūra šeit, Latvijā, ir piemērojama 95 procentos gadījumu attiecībā uz konkrētu personu kategoriju - uz nepilsoņiem. Uz nepilsoņiem un tikai uz nepilsoņiem! Līdz ar to atsauces uz Maķedoniju, uz pārējām valstīm, uz Šveici, kur... Cienījamā kolēģe Čepāne, kuras kompetenci es cienu un arī mācos no viņas, godīgi sakot, šeit mani nepārliecina nemaz. Manā skatījumā - nevis kā politiķa, bet vienkārši kā Latvijas iedzīvotāja skatījumā -, šī kategorija, šis statuss - nepilsonis - ir ļoti netaisnīgs. Patiesībā tie ir cilvēki, kuri šeit... viena trešdaļa no viņiem šeit dzimuši, (No zāles dep. I.Čepāne: „Viņi varēja naturalizēties!”) citi ir nodzīvojuši Latvijā vairāk par 40 gadiem. Tie nav mauritānieši no Magribas, kas iebraukuši šeit, Latvijā, lai vienkārši apmestos uz kādu laiku, un mēs tagad viņus šķirojam - tādas kompetentas organizācijas... Līdz ar to tiesas lēmums attiecībā uz personu, kas šeit bija dzimusi vai nodzīvojusi garu laiku, ir tiešām nepieciešams. Es arī gribētu... es arī gribētu atgādināt, kā izveidojušās tās neatkarības... piedodiet, tas nepilsoņa statuss 2005.gadā. Pirms tam bija 1991.gads, kad Augstākā padome 15.oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru patiesībā pilsonības iegūšana reģistrācijas kārtībā bija atvēlēta tikai tiem, kuri bija pilsoņi vai viņu pēcnācēji uz 1940.gada 17.jūniju. Es tagad negribētu apstrīdēt šo konkrēto datumu, jo tas ir atsevišķas, ļoti nopietnas sarunas temats.

Bet kas ir ļoti svarīgi? Es gribu atgādināt, ka Latvijas Tautas fronte, kas bija guvusi varu vēlēšanās un pārņēma varu Latvijā, solīja vēlētājiem - visiem! - ka visi, kas šeit dzīvoja tajā brīdī kļūs par pilsoņiem. Es gribētu pateikt tā, ka, ja būtu vienkārši kaut vai par mata tiesu uzrādīts, ka būs citas tiesiskās normas, tad Tautas fronte, kurā arī es biju loceklis un dalībnieks aktīvajā Latvijas Zinātņu akadēmijas organizācijā, neredzētu varu Latvijā kā savas ausis, un tāpēc es domāju tā: ja mēs vēlamies šo netaisnīgumu vienkārši pārvarēt, tad mums vajag ļoti nopietni izturēties pret šo apstākli. Nevis formāli, bet pēc fakta un arī morāli! Līdz ar to naturalizācijas procedūra nav piemērojama formāli... pret mūsu, Latvijas, personām tā nevar būt tāda pati kā pret tiem, kuri iebraukuši Latvijā emigrācijas procesu rezultātā, lai vienkārši apmestos šeit un gūtu darbu.

Līdz ar to, ja mēs sametīsim šīs personas vienā katlā, tad tas nebūs taisnīgi. Un tas ir ļoti svarīgi, jo līdz ar to tauta to vienkārši nesapratīs.

Esiet, lūdzu, prātīgi, lai tiešām nešķeltu sabiedrību, bet saliedētu to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Jā, godātie kolēģi, man šīsdienas debates par 25.priekšlikumu nedaudz atgādina vakardienas raidījumu „Sastrēgumstunda”, kur viena cilvēku grupiņa, īsti nezinot, par ko ir runa, griež vienu skaņu plati visu laiku pēc kārtas - desmitiem reižu.

Es tomēr aicinu runāt par būtību, kolēģi, un, ja jums frakcijā ir cilvēki, kas piedalījušies komisijā... apakškomisijas darbā, tad pajautājiet vispirms viņiem un tikai tad nāciet šeit, tribīnē, runāt. (Starpsauciens no SC frakcijas: „Pamāci arī citus!”) Es jau pārtraukumā ar vienu no jūsu kolēģiem par šo tēmu runāju un pateicu, kas ir minēts likumā. Viņš bija ļoti izbrīnīts. Tā ka tas ir akmens to kolēģu lauciņā, kuri strādā apakškomisijā. Ja jūs nespējat savā frakcijā izskaidrot likuma būtību, tad tas nozīmē, ka jūs vajag tur vienkārši nomainīt.

Bet tagad par 25.priekšlikumu. Es Nacionālās apvienības vārdā vēlos teikt, ka mēs to atbalstām. Pirmā daļa 25.priekšlikumā - 11.panta pirmā daļa - tiešām ir ļoti liels solis pretī tam, lai Latvijas pilsonībā netiktu uzņemtas Latvijai nelojālas personas. Tas ir ļoti liels solis! Tas ir liels panākums, bet otro daļu, kas skar atvaļinātās militārpersonas, mēs uz trešo lasījumu prasīsim izslēgt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Tā kā šeit šim 25.priekšlikumam ir bijušas tik daudzas un tik dažādas interpretācijas, tad, ņemot vērā to, ka varbūt jums ne katram priekšā ir tieši šī redakcija, es vēlreiz vēlos pateikt, ka runa šajā Juridiskās komisijas - atbildīgās komisijas - piedāvātajā redakcijā ir par šo citēto ģenerālklauzulu, ka ar uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām. Neskatoties uz to, kā teica Dolgopolova kungs, šeit nav punkta, bet gan ir vārdi „tai skaitā” un kols, kur tad ir uzskaitīti šie piemēri, jo, no juridiskās zinātnes viedokļa, ģenerālklauzula katrā konkrētajā gadījumā konkretizē. Un šeit ir doti trīs piemēri: personas ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā; pēc 1990.gada 4.maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību; ir saistītas ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā.

Proti, šie ir tie piemēri, ko atbildīgā komisija liek priekšā, konkretizējot šo ģenerālklauzulu, par kāda veida darbībām un uzvedību var būt runa. Un, tā kā šis uzskaitījums nav izsmeļošs, tad tai uzvedībai vai tām darbībām, par kādām tiesību piemērotājs vēl varētu piemērot... tām būtu jābūt šāda rakstura - valsts drošību apdraudošai uzvedībai vai darbībām, kā es iepriekš citēju. Nevis šeit izskanējušie tik tiešām visdažādākie smieklīgie dzīves gadījumi, bet... Likumdevējs ir skaidri devis ne vien ģenerālklauzulu, bet mēģinājis jau to konkretizēt trijos piemēros, un tiesību piemērotājs analogi konkrētajā situācijā var tātad meklēt, vai tik tiešām par šāda veida draudiem valsts drošībai ir runa vai nav runa.

Es lūdzu jūs ņemt to vērā tad, kad jūs balsosiet par šo priekšlikumu, kas ir Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 26, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts... Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

26. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es uzskatu, kolēģi, par savu pienākumu paskaidrot šī priekšlikuma jēgu.

Proti, salīdzinot ar spēkā esošo redakciju, šiem... Lai varētu pretendēt uz naturalizāciju, šai personai ir jānodzīvo... Tātad - kā tiek skaitīts piecu gadu uzturēšanās... piecu gadu termiņš? Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža.

Taču - ko piedāvā „Saskaņas Centrs”?

„Saskaņas Centrs” savā priekšlikumā piedāvā: „kurām pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990.gada 4.maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža) un kuras naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgi dzīvo Latvijā”.

Tas diezgan ir sarežģīti - atšķirt šīs atšķirīgās nianses, taču es gribētu atkal minēt vienu tādu piemēru. Spēkā esošā redakcija paredz, ka cilvēkam patiešām, kad viņš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šeit ir jādzīvo, bet jūsu priekšlikums ir apmēram tāds: kad viņš ir saņēmis šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vairākus gadus pēc kārtas atbrauc šeit uz „Jauno vilni” un trīs mēnešus atpūšas Jūrmalā, un tad tiek nepārtraukti šie mēneši summēti kopā.

Es domāju, ka, ņemot vērā to, ka pilsonības piešķiršanai, kā arī naturalizācijai tiek prasīts, ka ir jābūt pastāvīgai saitei ar attiecīgo valsti un jābūt izpildītiem visiem pārējiem priekšnoteikumiem... Es domāju, šī lieta... šo priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt. Un es tikai tādēļ runāju, lai pēc tam nebūtu runas, ka, redziet, koalīcija bez jebkādas argumentācijas ir noraidījusi vērtīgos „Saskaņas Centra” priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (No zāles dep. I.Čaklais vēršas pie SC frakcijas: „Atbalsta! Atbalsta!”)

I.Lībiņa-Egnere. Arī 28. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (No zāles dep. I.Čaklais: „Atbalsta!”)

I.Lībiņa-Egnere. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru ir izteikts jaunā redakcijā 12.pants „Naturalizācijas noteikumi”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. ir Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka personai, kura uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, var izveidoties dubultā pilsonība. Tātad tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ierosina izslēgt 14.pantu, jo iepriekš - 12.pantā - pie naturalizācijas noteikumiem ir iekļauta arī daļa no šī 14.panta šobrīd spēkā esošās redakcijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 33. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš ir atbalstīts, un tas precizē bērnu naturalizācijas kārtību, ja viens no vecākiem iegūst pilsonību naturalizējoties. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Šis priekšlikums deleģē Ministru kabinetam noteikt atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā pieņem un izskata naturalizācijas iesniegumus, kā arī paredz to, ka Ministru kabinets var pieņemt politisku lēmumu - neuzņemt pilsonībā personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām konstitucionālajām vērtībām. Un arī pie šā priekšlikuma izstrādāšanas, ļoti plaši diskutējot apakškomisijā, tika ņemta vērā gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra par to, ka arī šādam politiskam lēmumam valstī ir jābūt iespējamam, gan arī citu valstu prakse.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Īstenībā debatēt jau kļūst garlaicīgi, jo tie autori tā arī nepiesakās attiecībā uz minēto regulējumu. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Uzjautrini, uzjautrini mūs!”)

Bet attiecībā uz minētajiem grozījumiem 17.pantā patiesībā ir ļoti interesantas īpatnības, kuras pastāv kopsakarībā ar 11.pantu. Piemēram, apskatīsimies 17.panta ceturto daļu, ka lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets var pieņemt lēmumu neuzņemt pilsonībā personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām. Tas pats plašais, aptverošais jautājumu loks, tie paši argumenti, ko mēs minējām attiecībā uz 11.pantu! Šeit nav arī šo trīs atkāpju pirmajā daļā - A, B, C, kuras ir paredzētas 11.pantā. Bet, ja jūs ieskatītos vēl tajā pašā 11.pantā, ko jūs esat apliecinājuši, tad jūs redzētu, ka tās trīs daļas „spēlē” tikai pie nosacījuma, ka ir vārdi „tai skaitā”. Tas nozīmē - „tai skaitā”, bet ne „arī”. Un tas plašais regulējums pie šīs pašas gramatiskās interpretācijas pieļauj ne tikai šo nosacījumu pastāvēšanu, bet arī ļoti plašu minētās normas tulkošanu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt - par naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību. Tagad tiek piedāvāts, ka persona, kurai naturalizācija atteikta, atkārtotu iesniegumu var iesniegt ne agrāk kā gada laikā pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas termiņš un tas nav apstrīdēts vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums. Tātad iedomāsimies šādu situāciju: persona naturalizācijas kārtībā ar iesniegumu vēršas, lai iegūtu pilsonību, naturalizācijas procesā kompetentā iestāde pieņem lēmumu - atteikt. Cilvēkam ir iespēja, sava veida dilemma - vai nu vērtēt visas mūsu debates attiecībā uz mūsu smagnējo tiesvedības sistēmu, kur ir noteikti 3-5 gadi, vai arī vienkārši nogaidīt gadu un tad griezties atkārtoti ar iesniegumu naturalizācijas jautājuma izskatīšanai.

Kādas ir pamatproblēmas tajā regulējumā, ko jūs piedāvājat? Cilvēks, kurš gribēs iegūt Latvijas pilsonību, netiesāsies ar valsti arī par, iespējams, prettiesiski pieņemto lēmumu, kuru būs pieņēmusi kompetentā iestāde.

Tas ir pirmais.

Otrais. Netiesājoties ar valsti un tiesas ceļā neatzīstot atteikumu par prettiesisku administratīvo aktu, viņš neiegūst tiesības saskaņā ar atlīdzināšanas likumu saņemt kompensāciju par izpildvaras pieņemto šāda veida lēmumu.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, man tiešām būtu ļoti interesanti uzzināt, kurš ir strādājis pie šādas redakcijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā.

Es komisijas vārdā vēlos vēlreiz atkārtot, ka mēs šo likumu skatām sistēmiski, kopsakarā. Un, kā šeit arī Elksniņa kungs jau iezīmēja, tik tiešām arī šajā Juridiskās komisijas piedāvātajā priekšlikumā ir iestrādāta tā pati ģenerālklauzula, tāpēc, no juridiskās tehnikas viedokļa, nebūtu lietderīgi visos pantos vēlreiz šo uzskaitījumu sniegt. Bet, kā jau es norādīju, šo ģenerālklauzulu konkretizējot, tiesību piemērotājs ņems vērā šeit, likumā, nostiprinātos kritērijus, un tikai un vienīgi tiem pielīdzināta uzvedība un darbības varētu tikt atzītas par tādām. Un, Elksniņa kungs, neviens brašs dziedātājs vai dejotājs nekvalificēsies šādām darbībām! Šeit tik tiešām ir runa par nopietniem valsts apdraudējumiem. Un to visu mēs tik tiešām apakškomisijā esam izskatījuši, esam izdebatējuši ne tikai politiķu starpā, bet tiešām iesaistot ekspertus, to skaitā arī Reines kundzi, kura tolaik bija Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tātad aicinu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums par izmaiņām likuma nodaļas nosaukumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz izteikt 21.pantu jaunā redakcijā, precizēt to personu loku, kuras ir atbrīvotas no Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu, latviešu valodas prasmes pārbaudes. Ir atbalstīts.

Šis priekšlikums šobrīd sakārto šo jauno sistēmu, kādā tiek novērtētas skolēnu zināšanas. Šobrīd no šiem alfabēta burtiem Izglītības un zinātnes ministrija ir pārgājusi uz jaunu sistēmu. Mēs esam aicinājuši uz apakškomisiju Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus. Bet, visticamāk, arī vēl uz trešo lasījumu, ņemot vērā to, ka tā ir jauna sistēma, arī šo priekšlikumu, iespējams, vēl precizēsim, lai tik tiešām nerastos pārpratumi tā piemērošanā.

Tas ir tātad atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek precizēta kārtība, kādā notiek atteikšanās no Latvijas Republikas pilsonības. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek precizēta Latvijas pilsonības atņemšanas kārtība. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegts priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš precizē Latvijas pilsonības atjaunošanas kārtību un ir saistīts ar jau minētajiem priekšlikumiem par dubultās pilsonības iegūšanu. Tas ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru papildināti likuma pārejas noteikumi, lai varētu nodrošināt, ka pie likuma spēkā stāšanās būs nodrošināta šī pāreja uz jauno regulējumu attiecībā uz tiem iesniegumiem, kuri ir iesniegti vēl spēkā esošā likuma regulējuma laikā. Tas Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās brīdi. Komisija aicina par likuma spēkā stāšanās brīdi noteikt 2013.gada 1.janvāri. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 8, atturas - 19. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.septembri.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.septembris. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Pirms mēs izskatām nākamo jautājumu, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad desmit deputāti - Raivis Dzintars, Gaidis Bērziņš, Imants Parādnieks un citi deputāti - ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat desmit deputāti - Raivis Dzintars, Gaidis Bērziņš, Imants Parādnieks un citi deputāti - ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Latvijas Republikas tiesībsarga gada ziņojums par 2011.gadu”.

Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam.

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņas kundze! Godājamie deputāti, dāmas un kungi!

Savu šīsdienas runu vēlētos sākt ar atbildēm uz pāris jautājumiem, un tie ir: kāpēc tas, ko teikšu, ir svarīgs sabiedrībai, politiķiem un man kā tiesībsargam?

Pirmkārt. Kāpēc ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Latvijā ir svarīgs sabiedrībai?

Cilvēktiesības ir ilgtspējīgas, demokrātiskas sabiedrības labklājības pamats. Valstīs, kurās cilvēktiesību jēdziens nav tikai skaisti vārdi, bet dzīvē īstenoti un ievēroti principi, iedzīvotāji bauda augstu labklājības līmeni. Savukārt ikviena problēma vai nepilnība cilvēktiesību ievērošanā traucē valsts labklājības attīstību.

Nereti kā piemēru sev priekšā stādām Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju. Šīs ir ne tikai augstas labklājības valstis, tās ir arī valstis, kas vienas no pirmajām pirms vairākiem simtiem gadu vai vairākiem desmitiem gadu izveidoja ombuda jeb tiesībsarga institūtu, lai aizstāvētu tiesiskas, cieņpilnas, godīgas un taisnīgas attiecības starp valsti un tās iedzīvotājiem.

Lielu daļu no cilvēktiesībām ikviens no mums bauda, ikdienā neaizdomājoties, ka attiecīgā tiesība vai brīvība ir cilvēktiesība. Piemēram, paužot savu kritisko viedokli par kādu valsts amatpersonu un nebaidoties par iespējamām represijām; rakstot vēstuli draugam, būt pārliecinātam, ka vēstuli nelasīs kāds cits; apmeklējot savas ticības dievnamu, būt drošam, ka pēc tam netiksi nomētāts ar akmeņiem; vai pēc vizītes pie ģimenes ārsta būt pārliecinātam, ka ziņas par veselības stāvokli netiks izpaustas kādam ziņkārīgajam. Visās šajās manis pieminētajās situācijās sabiedrības pārstāvji sastopas ar cilvēktiesībām.

Esmu pārliecināts, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no savas pilsoniskās, sociālās, politiskās vai citas piederības vēlas dzīvot labklājīgā valstī. Tāpēc cilvēktiesību ievērošana ir svarīga ikvienam šīs valsts iedzīvotājam. Un mans kā tiesībsarga uzdevums ir sekot līdzi, lai cilvēktiesības Latvijā tiktu ievērotas, saskaņā ar Tiesībsarga likumu norādīt uz ikvienu cilvēktiesību problēmu, kuru esam identificējuši darba gaitā un kura kavē šīs valsts labklājību.

Otrkārt. Kāpēc ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Latvijā ir svarīgs jums, godātie politiķi?

Tiesībsarga darbs ir salīdzināms ar risku identificēšanu un priekšlikumu sniegšanu identificēto problēmu risināšanai. Gatavojoties šim ziņojumam, es pārlūkoju „Deklarāciju par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”, kurā jūs, deputāti, līdz ar uzticības izteikšanu Valda Dombrovska sastādītajam Ministru kabinetam esat apstiprinājuši valstij saistošas prioritātes un uzdevumus. Ar savu ziņojumu vēlos norādīt uz Tiesībsarga biroja darba gaitā identificētiem riskiem, kas izriet no cilvēktiesību problēmām Latvijā un var apgrūtināt izvirzīto prioritāšu un uzdevumu īstenošanu un līdz ar to - Latvijas centienus uz labklājīgu valsti.

Treškārt. Kāpēc ziņojums ir svarīgs man, tiesībsargam?

Tiesībsarga iepriekšējo gadu pieredze diemžēl liecina, ka katru gadu valsts un pašvaldību iestādēm tiek norādīts uz teju vienām un tām pašām cilvēktiesību problēmām. Manuprāt, tas nav pieļaujami, ka valsts un pašvaldības amatpersonas ignorē un nerisina tiesībsarga norādītās cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmas. Pēdējā pusgadā vērojama bīstama tendence, kas norāda uz tiesisko principu noraidīšanu pēc būtības, proti, atsevišķas iestādes, no vienas puses, piekrīt tiesībsarga norādīto cilvēktiesību problēmu esamībai un, no otras puses, tajā pašā laikā norāda, ka neveiks nekādus pasākumus identificēto problēmu risināšanai, jo tiesībsarga atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs.

Es vēlos šajā situācijā ikvienam politiķim vai amatpersonai atgādināt par Satversmes tiesas lēmumā norādīto, ka Saeimai, saņemot tiesībsarga priekšlikumus par nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, šādi grozījumi ir jāvērtē pēc būtības vai arī jāsniedz argumentēts viedoklis, kādēļ tas netiek darīts. No Satversmes tiesas lēmuma skaidri un nepārprotami izriet, ka uz tiesībsarga ikvienu norādīto cilvēktiesību vai labas pārvaldības problēmu un sniegto priekšlikumu problēmas risināšanai ir jāsniedz atbilde pēc būtības par attiecīgās iestādes turpmāko rīcību problēmas risināšanai.

Manuprāt, ir bērnišķīgi atgādināt, ka likumdevējs un valsts pārvalde strādā iedzīvotāju labā. Bet, ja tas nepieciešams, esmu gatavs to atkārtot vēl un vēl.

Esmu pārliecināts, ka klātesošie politiķi ir iepazinušies ar pilnu Latvijas Republikas tiesībsarga 2011. gada ziņojumu, kuru jūs saņēmāt vasaras sākumā, tādēļ savā runā akcentēšu tikai dažas, manā ieskatā, neatliekami risināmas cilvēktiesību problēmas. Es nelasīšu visu ziņojumu, kas ir uz 179 lapām, es uzsvēršu būtiskās lietas.

Uzskatu, ka mans pienākums ir pievērst jūsu uzmanību cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām Latvijā, kas var kavēt Latvijas kā labklājīgas valsts attīstību. Pārskatāmības labad ziņojumu esmu veidojis pa tematiskajiem blokiem.

Es sākšu ar izglītību.

Netiek nodrošinātas Satversmes 112.pantā garantētās tiesības bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Izpēti pie šī jautājuma Tiesībsarga birojs uzsāka jau 2008.gadā, bet īpaši intensīvi mēs sākām darbu pie šī jautājuma 2011.gadā. Ar ziņojumu par tiesību iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs esmu iepazīstinājis gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, izglītības ministru, Ministru prezidentu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, visas skolas, gan ar mediju starpniecību - plašu sabiedrību, tādēļ mani secinājumi un priekšlikumi jums ir zināmi.

Situācijas tūlītējam risinājumam saskatu šādus soļus:

Izglītības likumā precizēt terminus „mācību līdzekļi” un „maksa par izglītības ieguvi” un būtiski papildināt Ministru kabineta noteikumus „Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”; izstrādāt plānu periodam, lai pilnībā no valsts budžeta līdzekļiem tiktu finansēta obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšana pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs, vienlaikus nepasliktinot izglītības kvalitāti; pārejas periodā nekavējoties nodrošināt iespēju ģimenēm saņemt pašvaldības sociālo palīdzību vai valsts palīdzību, ja atbilstoši to ienākumiem un materiālajam stāvoklim tām nav iespēju nodrošināt bērna izglītību.

Es gaidu, ka augstas valsts amatpersonas šajā jautājumā pārtrauks nogaidošo klusēšanu un paudīs savu viedokli, kam sekos arī aktīva rīcība prettiesiskās prakses pārtraukšanā.

Labklājība.

Sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācijas procesā cilvēktiesību principu ievērošanai ir būtiska nozīme uz iedzīvotāju labklājību. Esmu vairākkārt norādījis, ka valsts nav izpildījusi Satversmes 109.pantā noteikto pienākumu garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī, jo valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kam piesaistīts vecuma pensijas minimālais apmērs, ir 45 lati mēnesī, un tā apmērs ir nemainīgs kopš 2006.gada. Minētais lielums nav pamatots ne ar ekonomiskajiem rādītājiem, ne ar aprēķiniem par personas vajadzību nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tāpat esmu aicinājis Ministru kabinetu vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanā ņemt vērā Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas, piemēram, minimālā sociālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai izvēlēties kādu no starptautiski atzītām metodēm.

Lielais bērnu skaits sociālās aprūpes centros norāda uz to, ka valsts nav pietiekami veikusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu ikvienam bērnam tiesības uzaugt ģimenē. Arī darbinieku skaits ir nepietiekams tam, lai bērni varētu saņemt aprūpi atbilstoši savām vajadzībām. Darbinieku trūkums attiecināms arī uz sociālās aprūpes centriem, kuros ir pieaugušie. Manuprāt, novārdzināto jauniešu gadījumi Daugavpils novada sociālās aprūpes centrā „Kalkūni” un Valsts sociālās aprūpes centra „Vidzeme” filiālē „Rūja” ir uzskatāmi piemēri un norāda uz nepieciešamību steidzami pārskatīt normatīvajos aktos noteiktās prasības sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm.

Līdz šim nav izstrādāts deinstitucionalizācijas plāns vai stratēģija, kā panākt pakāpenisku likvidāciju iestādēm, kurās ievieto bez vecāku gādības palikušos bērnus, un sekmēt alternatīvos ārpusģimenes aprūpes pasākumus. Vēršu uzmanību, ka bērnu līdz 3 gadu vecumam ievietošana aprūpes iestādēs jeb tā saucamajos bērnu namos ir uzskatāma par bērnu tiesību pārkāpumu. Apsveicami ir grozījumi, kurus virza Labklājības ministrija, nosakot, ka bērnu ievietošana institūcijā ir pagaidu risinājums uz laiku līdz sešiem mēnešiem, un vienlaikus uzliekot pienākumu pašvaldībām aktīvi meklēt ārpusģimenes aprūpes iespējas bērnam augt ģimeniskā vidē. Lai arī plānotie grozījumi ir pozitīvs solis bērnu tiesību aizsardzībā, šie centieni ir nepietiekami, tādēļ ir jāizstrādā deinstitucionalizācijas stratēģija un attiecīgs rīcības plāns ar skaidriem mērķiem un uzdevumiem noteiktam laika periodam.

Labklājību ietekmējošs apstāklis ir arī partnerattiecību tiesiskais regulējums. Tiesībsarga ieskatā, grozījumi nepieciešami tiesību normās, kas attiecas uz pacientu tiesisko aizsardzību, interešu konflikta novēršanu, procesuālajām tiesību normām, personas sociālajām tiesībām, tiesībām uz informāciju.

Veselība.

Lielais bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem skaits sociālās aprūpes centros liecina par to, ka valstī trūkst ģimenes tipa aprūpes pakalpojumu un tādēļ šādus bērnus bieži ievieto bērnu aprūpes iestādē. Lai samazinātu bērnu ar īpašām vajadzībām ievietošanu aprūpes iestādēs un veicinātu bērnu izņemšanu no minētajām iestādēm, nepieciešams sniegt pietiekamu atbalstu ģimenēm, kurās aprūpē bērnus ar īpašām vajadzībām, un sekmēt alternatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamību. Jāizvērtē iespēja noteikt lielāku atlīdzības apmēru tiem aizbildņiem un audžuģimenēm, kas aprūpē bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, jo šiem bērniem viņu veselības un attīstības stāvoklis nedrīkst būt par šķērsli, lai saņemtu aprūpi ģimeniskā vidē.

Personas ar garīga rakstura traucējumiem diendienā saskaras ar savu tiesību pārkāpumiem, bet pašas ir ierobežotas spējā aizstāvēt savas tiesības. Esam konstatējuši, ka vairākos sociālās aprūpes centros ir problēmas gan attiecībā uz sociālās aprūpes centru veikto sociālo rehabilitāciju, gan attiecībā uz sociālās aprūpes centru klientiem pieejamo veselības aprūpi. Sociālās aprūpes centru darbinieki šo centru sniegtos pakalpojumus pamatā izprot kā aprūpes pakalpojumus, kas nav vērsti uz centros iemitināto personu atgriešanu sabiedrībā, tādēļ sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pārsvarā nesasniedz sociālās rehabilitācijas mērķi, proti, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Risku rada arī apstāklis, ka klienti saņem lielas zāļu devas, bieži vērojama polipragmāzija, proti, vienlaicīga daudzu zāļu lietošana, un vairumā gadījumu alternatīvās aprūpes metodes tiek aizstātas ar medikamentiem.

Īpašu uzmanību vēlos pievērst problēmām tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā. Situācijas uzlabošanai tehnisko palīglīdzekļu jomā ir sniegtas konkrētas rekomendācijas, piemēram:

nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, iegādājoties mūsdienīgus, ilgtermiņā lietojamus un personu vajadzības apmierinošus tehniskos palīglīdzekļus;

ir jāpārskata piešķirtā finansējuma apjoms un esošo finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitāte; nav pieļaujams, ka tehniskie palīglīdzekļi, kas iegādāti par valsts budžeta līdzekļiem, nav kvalitatīvi un neatbilst personu vajadzībām;

tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas sistēma ir veidojama, ņemot vērā katras personas individuālās vajadzības, sasaistot rehabilitācijas pasākumus ar piemērota tehniskā palīglīdzekļa izvēli un nekavējošu iegādi, attiecīgi piešķirot finansējumu un nodrošinot valsts atbalstu personas līdzmaksājumam dārgiem un ilgtermiņā lietojamiem tehniskiem palīglīdzekļiem.

Droša vide ir viens no veselības pamatnosacījumiem. Satversmes 111. pantā nostiprinātas tiesības uz veselības aizsardzību, kas ietver tiesības uz drošiem un veselīgiem sadzīves apstākļiem. Valsts pienākums ir nodrošināt epidēmisko un endēmisko slimību profilaksi, ārstēšanu un apkarošanu, proti, izstrādāt sistēmu, kas nodrošina minētās tiesības un šo tiesību izpildes efektīvu kontroles mehānismu. Pēdējo divu gadu laikā bīstami pieaugusi legionelozes izplatība. Izpētot šo jautājumu padziļināti, esam konstatējuši:

1) pašreizējais regulējums nav pietiekams iedzīvotāju tiesību uz veselības aizsardzību nodrošināšanā un būtu izstrādājamas obligātas prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti, kā arī paredzams kontroles mehānisms šādu prasību ievērošanai;

2) bez tam, lai novērstu saslimšanas risku, piemēram, ar legionelozi un nodrošinātu iedzīvotāju tiesības uz veselības aizsardzību, nepieciešama sabiedrībai pieejama informācija par veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem.

Laba pārvaldība.

Par Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktā labas pārvaldības principa ievērošanu vēlos jūsu uzmanību pievērst divām jomām - nodokļi un elektroenerģija.

Nodokļi. Pēdējā pusotra gada laikā Tiesībsarga birojā saņemti vairāki iesniegumi par tēmu, kas skar Valsts ieņēmumu dienesta prettiesisko rīcību, iekasējot auditu rezultātā aprēķināto, bet likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neparedzēto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu no ienākuma par tādu nekustamo īpašumu pārdošanu, kas bijuši personas īpašumā vairāk par 12 mēnešiem, ar šīm darbībām pārkāpjot personu tiesiskās paļāvības principu.

Elektroenerģija. Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 5.pantā noteikts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības pamatprincips, proti, pieņemt lēmumus un izdot administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem. Savukārt minētā likuma IV nodaļā „Tarifu noteikšana” lietotāju intereses netiek minētas. Saskaņā ar likuma 20.pantu tarifa apmērs nosakāms tādā apmērā, lai segtu ekonomiski pamatotas izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti.

Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka normatīvie akti nesniedz skaidru priekšstatu, kā notiek apstiprināšanai iesniegto tarifu ekonomiskās pamatotības pārbaude. Iesniegtie tarifi tiek vērtēti saskaņā ar metodiku, no kuras nav iespējams konstatēt, ka tarifa aprēķina ekonomiskā pamatotība atbilst ne tikai uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, bet arī lietotāja interešu aizsardzībai.

Tiesībsarga ieskatā, pastāv arī risks, ka komisija, izskatot iesniegto tarifu ekonomisko pamatotību, varētu būt netieši ieinteresēta saglabāt vai palielināt sabiedrisko pakalpojumu gada apgrozījumu, ņemot vērā, ka tās darbība tiek finansēta no valsts nodevas, kas saņemta par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

Protams, komisija visus atzinumā ietvertos pārmetumus ir noraidījusi. Tomēr, ņemot vērā to, ka elektroenerģijas tarifu pieaugums skar ikviena Latvijas iedzīvotāja ekonomiskās intereses, darbu pie jautājuma padziļinātas izpētes turpināsim.

Nodarbinātība.

Viens no nodarbinātību ietekmējošiem apstākļiem ir diskriminācija. Neskatoties uz diskriminācijas aizliegumu, darba tirgū ir pieaudzis diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu skaits. Ar diskrimināciju nodarbinātības jomā biežāk sastopas pirmspensijas, pensijas vecuma cilvēki, un vecums kā kritērijs tiek izvirzīts kandidātu atlasē; ir atsevišķi gadījumi, kad vecāka gadagājuma cilvēkiem uzteikti darba līgumi; sievietes, kuras atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, - ir konstatēti gadījumi, kad netiek nodrošināts līdzvērtīgs darbs un atalgojums, kā noteikts likumā; romu tautības pārstāvji - romu kopiena norāda, ka liela daļa romu ir izbraukuši no valsts, jo Latvijā nav iespējas iekļauties nodarbinātības vidē.

Diskriminācijas izskaušanai normatīvajā regulējumā nav vērojami būtiski trūkumi, savukārt tādi veidojas ikdienas praksē. Par diskriminācijas pārkāpumiem iedzīvotāji sūdzas maz nevis tāpēc, ka diskriminācija nodarbinātības jomā būtu reta parādība, bet gan personas līdz galam, iespējams, nav apzinājušās savas tiesības un vairumā gadījumu baidās no darba devēju tā saucamās atriebības, kā to liecina arī daži pētījumi.

Tiesiskums.

Analizējot situāciju cilvēktiesību jomā saistībā ar tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, secināms, ka ar steigu jāīsteno valdības deklarācijas sadaļā „Tiesiskums” noteiktais uzdevums pārkārtot un optimizēt vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu sistēmu. Uz jautājuma risināšanas steidzamību norāda arī Tiesībsarga birojā saņemtās sūdzības, kas saistītas ar tiesībām uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos, kas īpaši aktuāli ir gadījumos, kad personas atrodas apcietinājumā.

Tiesiskumu ietekmē arī juridiskās palīdzības pieejamība. Esam snieguši priekšlikumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzība likuma grozījumiem, paredzot iespēju personām ar zemu ienākuma līmeni saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību prasības iesniegšanai un tiesvedībai arī Satversmes tiesā. Lai gan tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas, kā norāda Satversmes tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šīs tiesības var tikt ierobežotas tikai tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības. Personas ar zemu ienākuma līmeni var nonākt situācijā, kad to ierobežoto finanšu iespēju dēļ ir liegta piekļuve taisnai tiesai. Diemžēl šis priekšlikums Saeimā tika noraidīts.

No tiesiskuma viedokļa raugoties, personu ar garīgās veselības un garīgās attīstības traucējumiem tiesību nodrošināšanā problēmas rada apstāklis, ka, neskatoties uz Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra spriedumā noteikto, ka ar 2012.gada 1.janvāri spēkā jāstājas jaunam rīcībspējas regulējumam, šobrīd spēkā ir vien pagaidu noregulējums.

Tiesiskumu šai sabiedrības grupai būtiski ietekmē vēl kāds Tiesībsarga biroja aktualizēts jautājums par valsts nodrošināta advokāta lomu un darbību, aizstāvot personas tiesā saistībā ar lēmuma pieņemšanu par piespiedu ārstēšanu psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika konstatēts, ka lielā daļā gadījumu tiesas procesā pēc būtības netiek nodrošināta likumā paredzētā advokāta palīdzība, kas rezultātā rada būtisku cilvēktiesību - tiesību uz taisnīgu tiesu - pārkāpumu.

Es aicinu ātrāk īstenot arī noteikto uzdevumu - attīstīt tādu kriminālsodu politiku, kas mazina noziegumu recidīvu un samēro pārkāpumu ar sodu, vienlaikus īstenojot brīvības atņemšanas iestāžu personāla un infrastruktūras, kā arī tiesiskā regulējuma vienlaicīgas reformas. Uz šī uzdevuma īstenošanas steidzamību norāda Tiesībsarga birojā saņemtais ievērojamais iesniegumu skaits par brīvības atņemšanas apstākļiem, labas pārvaldības principa pārkāpumiem, nepietiekamu medicīnisko aprūpi un citiem jautājumiem. Šie ir arī jautājumi, par kuriem pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā vēršas ieslodzītās personas, un Latvija ir spiesta maksāt ievērojamas summas kompensācijās. Vienlaikus jānorāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka finanšu trūkums nevar attaisnot ieslodzījuma apstākļus, kas ir tik nabadzīgi, ka sasniedz tādu apiešanās pakāpi, kas nonāk pretrunā ar spīdzināšanas, nežēlīga vai cilvēka cieņu pazemojoša soda aizliegumu. Tiesībsarga birojs regulāri apseko ieslodzījuma vietas un tiekas ar ieslodzītajiem un ieslodzījuma vietu darbiniekiem. Konstatēts, ka vardarbības gadījumu izmeklēšanas mehānisms ir neefektīvs; nav veikti sistēmiski uzlabojumi personālpolitikas jautājumā. Cietuma darbinieku zemais atalgojums ir novedis līdz tam, ka cietumos nav profesionālu cilvēku, kas spētu kompetenti strādāt ar ieslodzītajiem. Par akūtu nepieciešamību risināt ieslodzījuma vietu personālpolitikas jautājumus liecina arī ieslodzīto pašnāvību skaits ieslodzījuma vietās.

Sabiedrības drošība.

Sabiedrības drošību negatīvi ietekmē arī vājais individuālais preventīvais darbs ar bērniem pašvaldībās. Individuālais preventīvais darbs ar bērniem ļauj laikus identificēt un izskaust uzvedības problēmas, kas var novest pie 1) kriminālas darbības; 2) alkohola un citu vielu lietošanas; 3) stundu kavēšanas, skolas neapmeklēšanas un mācību pamešanas; 4) antisociālas, agresīvas, dumpīgas uzvedības, autoritāšu nerespektēšanas un necieņas pret citiem.

Jau šobrīd var secināt, ka ir liels skaits sociāli atstumtu bērnu, kas veido ievērojamu riska grupu. Pētījumi parāda, ka skolās ir paaugstināts skolēnu skaits ar mācīšanās grūtībām, uzvedības un emocionāliem traucējumiem. Vispārizglītojošās skolās un arodskolās šādi bērni ir gandrīz katrā klasē.

Uzvedības un emocionālie traucējumi pieder traucējumu grupai, kas prasa īpašu psiholoģisku un sociālu atbalstu. Šiem bērniem ir nepieciešami uzvedības un emocionālās sfēras, tajā skaitā vadības funkciju un uzmanības, veicināšanas pasākumi. Ja bērns nepieciešamo atbalstu nesaņem, viņa uzvedība kļūst bīstama viņam pašam un rada citu personu, tajā skaitā bērnu, tiesību aizskārumu. Grūtībās nonāk arī viņu vecāki un skolotāji, jo skolēnu neveiksmes mācībās un saskarsmē ar apkārtējiem bieži noved bērnu pie mācību motivācijas zuduma, bet skolotājs zaudē vēlmi veicināt mācīšanos.

Uzskatu, ka plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, paredzot agresīvu bērnu izslēgšanu no skolas uz laiku, nevis risina problēmu pēc būtības, bet gan rada mānīgu ilūziju, ka agresīvais jaunietis pats no sevis labosies. Izstumjot bērnu no izglītības sistēmas, tiek radīts vēl lielāks sociālās atstumtības risks un ilgtermiņā arī drauds sabiedrības drošībai.

Situāciju pasliktina arī apstāklis, ka pašvaldībās nav vienotas prakses, kura iestāde nodarbojas ar preventīvā darba veikšanu.

Sabiedrības drošība cieši ir saistīta ar personu tiesību aizsardzības garantiju ievērošanu saskarsmē ar policiju. Tiesībsarga birojs ne tikai saņem sūdzības par policijas darbinieku pieļautajiem pārkāpumiem, bet arī pēc savas iniciatīvas vairākos policijas iecirkņos ir apmeklējis īslaicīgās aizturēšanas vietas, kā rezultātā ir iegūta vispusīga informācija gan no aizturētajām personām, gan no pašiem policijas darbiniekiem. Vērojami trūkumi policijas darbinieku saskarsmē ar iedzīvotājiem - labas pārvaldības principa pārkāpumi, konstatēti pārkāpumi, veicot izmeklēšanas darbības pirmstiesas izmeklēšanas laikā un nesamērīgi iejaucoties personas privātajā dzīvē.

Īpaši jūsu uzmanību vēlos pievērst personu tiesību ievērošanai pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Kriminālprocesa likums skaidri pasaka, ka kriminālprocesa laikā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda likumā noteiktajā kārtībā. Spēkā esošais regulējums liedz tiesībsargam iepazīties ar krimināllietas materiāliem, tādējādi liedz iepazīties ar trūkumiem par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem pirmstiesas izmeklēšanas procesā.

Bīstama sabiedrības drošību ietekmējoša parādība ir naida runa. 2011.gadā tiesībsargs ir sniedzis 13 eksperta atzinumus Drošības policijai par rasu, etnisko naidu saturošiem izteicieniem internetā, interneta portālos, un konstatēts, ka šo izteikumu rezultātā tiek radīta naidīga, neiecietīga vide pret krievu, arābu, romu tautības pārstāvjiem, kā arī pret latviešiem. Naidu saturošu izteicienu mazināšanai tiek piedāvāti vairāki priekšlikumi: piemēram, ļaut reģistrēties interneta komentāru telpā, norādot savu identitāti, tādējādi mazinot anonimitāti; publicēt notiesājošos spriedumus par kriminālpārkāpumiem interneta vidē, tādējādi informējot sabiedrību, diskusiju dalībniekus, lai novērstu to, ka interneta diskusijas tiek uztvertas kā anonīma vide, kaut gan komentētāji ir identificējami un sodi tiek piemēroti; izglītot policijas darbiniekus reģionos; iespējams, atsevišķiem tematiem neatļaut komentēšanas iespēju.

Saliedēta sabiedrība.

Viens no saliedētas sabiedrības veidotājiem ir integrācijas procesu sekmēšana. Jau ierasti integrācijas procesu attiecinām uz dažādu etnisko grupu savstarpējo attiecību veicināšanu. Šodien jūsu uzmanību vēlos pievērst arī vēl kādam būtiskam sabiedrības saliedētības jautājumam, proti, patvēruma meklētāju un patvēruma procedūrā statusu ieguvušo personu sociālajai aizsardzībai. Ja valsts uzņemas atbildību par indivīdu, kurš pieprasa patvērumu, un piešķir viņam uzturēšanās atļauju, kuru iespējams pagarināt, tai būtu jānodrošina visi priekšnosacījumi integrācijas procesa efektīvākai un ātrākai realizācijai. No valsts puses jau šobrīd tiek piešķirti finanšu resursi, bet tajā pašā laikā netiek padomāts par tāda veida atbalstu, kas veicinātu patvēruma meklētāju un migrantu ātrāku integrāciju sabiedrībā, piemēram, organizējot praktiskus apmācības kursus un profesionālās apmācības.

Latvijā dzīvojoša un regulāri atstumta sabiedrības daļa ir romi jeb čigāni. Jau šobrīd ir skaidrs, ka pasākumi romu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū nav bijuši efektīvi. Mēs veicām pārbaudi un konstatējām, ka laika periodā no 2007.gada līdz 2012.gadam valsts un nevalstisko organizāciju projektu veikšanai romu integrācijai ir izlietots vairāk nekā miljons latu. Neskatoties uz skaidri noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem mērķiem un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem, konstatējām, ka būtiskajās jomās - diskriminācijas mazināšana, izglītības un nodarbinātības veicināšana, veselības aprūpes pieejamība un mājokļa nodrošinājums - nav veikti nepieciešamie pasākumi romu atstumtības novēršanai.

Īpašuma jautājumi.

Liela daļa saņemto iesniegumu Tiesībsarga birojā ir par tiesiskajām attiecībām, kas izriet no zemes reformu reglamentējošiem tiesību aktiem. Gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz citām personām (nevis dzīvokļu īpašniekiem) piederošas zemes jeb tā saucamo piespiedu nomas attiecību gadījumos galvenā problēma, kas ietverta iesniegumos, bija pārlieku augstā zemes nomas maksa. Izvērtējot iesniegumos ietverto informāciju, secināts, ka piespiedu nomas attiecību spēkā esošais regulējums nav samērīgs. Esam vērsuši Tieslietu ministrijas uzmanību uz problemātiku piespiedu nomas attiecībās. Atbalstām ieceri izstrādāt metodiku daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai, kā arī ieviest papildu kritērijus kadastrālās vērtības noteikšanai šādiem apgrūtinātiem īpašumiem, lai normatīvā regulējuma pilnveidošanas rezultātā arī faktiski būtu uzlabots dzīvokļu īpašnieku tiesiskais stāvoklis.

Un otrs būtisks īpašuma jautājums, kurā skartas Satversmē garantētās pamattiesības, ir ievešana valdījumā. Lai arī darbu pie jautājuma izpētes turpinām, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka spēkā esošais regulējums neaizsargā nedz īrniekus, nedz pilnvērtīgi nodrošina arī īpašnieku tiesības. Kā spilgts piemērs ir nesenie notikumi Ganu ielā Rīgā, kur jaunie īpašnieki ignorē iepriekš noslēgto un spēkā esošo īres līgumu un sagādā īrniekam pazemojošus un necilvēcīgus sadzīves apstākļus, lai panāktu, ka īrnieks „labprātīgi piespiedu kārtā” dzīvojamās platības atstāj. Šeit, godājamie deputāti, ir runa par procedūru, kas ir neefektīva, lai gan, protams, procesuālos likumos un citos tiesību aktos ir skaidri un nepārprotami noteikta. Bet pēdējais brīdis ir šos jautājumus risināt, jo mēs arvien vairāk un vairāk saņemam šādus ziņojumus un sūdzības gan no īpašniekiem, gan no īrniekiem.

Visbeidzot, nupat aplūkotie jautājumi ir tikai daži no gada ziņojumā iekļautā plašā jautājumu loka. Tomēr vienam no nupat aplūkotajiem jautājumiem vēlos veltīt papildu uzmanību. Bezmaksas izglītības piemērs ir būtisks, jo tas iezīmē vairākas, manā skatījumā, ļoti bīstamas tendences, proti, iedzīvotāju bailes no savu tiesību izmantošanas un aizstāvēšanas, Satversmes un vairāku starptautisku un nacionālu tiesību aktu ignorēšanu, amatpersonu prettiesisku rīcību un augstu valsts amatpersonu nogaidošo klusēšanu sabiedrībai aktuālos, bet politiski neērtos jautājumos.

Noslēgumā vēlos atgādināt vien to, ka neērtu jautājumu nerisināšanai bieži lietotā atruna „atvēlētā budžeta ietvaros” pēc būtības nozīmē, ka cilvēktiesības tiek pakārtotas budžetam, nevis otrādi - budžets cilvēktiesībām.

Nu ielieciet sevi tā cilvēka vietā, kuram invaliditātes dēļ nepieciešama kājas protēze un nav zināms, cik ilgi vēl uz to būs jāgaida rindā, vai tās personas vietā, kuras ienākumi mēnesī ir zem iztikas minimuma un kurai uz skolu ir jāpalaiž bērni, vai, piemēram, sociālās aprūpes centrā iemitināta sirmgalvja vietā, kurš centrā iemitināts pret paša gribu, bet ar ģimenes locekļu lēmumu, vai tā bērna vietā, kurš gaida, kad to izņems no bērnu nama, un katrā pieaugušā veras ar cerībām uz jaunām mājām un ģimeni!

Ieliekot sevi visās tajās situācijās, būs pilnīgi skaidrs, kādu attieksmi vēlas gan risinājumiem, gan steidzamībai un kā jūs vēlētos šīs problēmas risināt. Lai šis princips kalpo kā vadmotīvs lēmumiem, kurus jūs pieņemsiet!

Pateicos par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam par ziņojumu.

Saskaņā ar Kārtības rulli par to ir iespējamas debates, bet mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad debates mēs sāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.

 

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc piecām minūtēm! Mums vakar palika neizskatīti jautājumi, un ir faktiski visi uzaicinātie dienesti atnākuši, tā ka lūgums ierasties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Dzintars Ābiķis... izskatās, ka nav, Ābiķis... ā, ir Ābiķa kungs, Andris Bērziņš... nav, Boriss Cilevičs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Mirskis... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Valdis Zatlers... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpinām Saeimas sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs noklausījāmies Latvijas Republikas tiesībsarga gada ziņojumu par 2011.gadu un saskaņā ar Kārtības rulli par šo ziņojumu ir iespējamas debates.

Debatēs ir pieteikušies vairāki deputāti. Uzsākam debates.

Pirmajai vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienītie kolēģi! Nožēlojami ir tas, ka jārunā par cilvēktiesībām pustukšā zālē. (No zāles dep. V.Agešins: „Mēs esam klāt!”)

Paldies tiem, kas ir klāt!

Un vispirms gribu teikt paldies tiesībsargam Jansona kungam un Tiesībsarga birojam par apjomīgo un ļoti detalizēto ziņojumu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija regulāri tiekas ar Tiesībsarga biroju, tajā skaitā arī izskatot likumprojektus, un es ceru, ka arī nākotnē šī sadarbība būs vismaz tikpat aktīva. Kā deputāte paudīšu savu viedokli par ziņojumu un par to, kas tieši man tur liekas svarīgs.

Ir jomas, kas norādītas kā problemātiskas, bet tajā pašā laikā darbs virzās uz priekšu. Piemēram, tas ir saistībā ar bērnu, cilvēku ar invaliditāti un cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem tiesību ievērošanu.

Man ir ļoti saprotama vēlme, lai daudzas problēmas tiktu risinātas ātrāk, un kā komisija... vismaz kā komisijas deputāte es uz to arī mudināšu.

Manuprāt, pozitīvi ir tas, ka tiesībsargs ir pamanījis, ka Latvijā tiek aizskartas arī valsts pamatnācijas - latviešu - intereses, un tas ir akcentēts ziņojumā par naida runu. Tiek atzīts, ka naida runa tiek Latvijā vērsta pret Latvijas valsts nāciju. Tātad paldies par to, ka arī latviešiem Latvijā ir cilvēktiesības, un šī nostāja ir jauna salīdzinājumā ar to, ko mēs pieredzējām vēl pirms vairākiem gadiem. Tomēr gribu mudināt tiesībsargu šo faktu ne tikai pamanīt, ka latviešiem ir cilvēktiesības, bet arī pie tā strādāt.

Tiesībsargs un Tiesībsarga birojs ir bijuši akli pret faktu, ka vairāk nekā 90... kolēģi, ieklausieties!... 90 procenti cilvēku tirdzniecības upuru, jaunās meitenes, ir tieši latviešu meitenes.

To saka nevis politiķi, bet to saka eksperti. Laika trūkuma dēļ detalizētāk pie šī fakta nepakavēšos, bet ikviens šādas ziņas var iegūt. Tas norāda - un vēlos arī tiesībsargam to teikt -, ka problēma, visticamāk, ir meklējama sistēmā. Tātad tas ir sistēmisks trūkums, kas ir jāpēta un pie kā ir jāstrādā. Es nepiekrītu deputātiem, kuri, komentējot šos izteikumus, var norādīt, ka tas ir tikai tāpēc, ka latviešu meitenes (es citēju) „ir tādas muļķes”.

Tātad ir jautājums, kāpēc tieši latviešu meitenēm ir grūtības iekļauties Latvijas darba tirgū, un es aicinu tiesībsargu strādāt vēl un pētīt jautājumus, kur diskriminēti tiek tieši latvieši kā valsts nācija.

Un, manuprāt, viens no cēloņiem, kas to rada, diemžēl ir sadalītā Latvijas izglītības sistēma. Latviešu un krievu skolas nav nekāds ieguvums, tomēr tā problēma būtu jānovērš, jo patiesa un saliedēta sabiedrība veidojas tieši skolā.

Par dažām tiesībsarga iniciatīvām, kas tika dēvētas par tīru populismu un par sabiedrības tracināšanu. Piemēram, saistībā ar izglītību var runāt par to, ka tiesībsargs nepārdomāti komunicēja ar sabiedrību, un var aicināt tiesībsargu pārdomāt un veidot stratēģiju saziņai ar sabiedrību, tomēr beigu beigās no šīm iniciatīvām ir izauguši racionāli un praktiski priekšlikumi, un ceru, ka darbs kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju tiks turpināts.

Viena joma, kas man liekas ļoti būtiska tiesībsarga darbā un arī personiski man tā šķiet ļoti būtiska, ir bērnu tiesību ievērošana. Un ir svarīgi, lai bērni augtu ģimenē - tā, kā tas uzsvērts tiesībsarga ziņojumā. Tomēr nebūs iespējams tik vienkārši un uzreiz atteikties arī no alternatīvās aprūpes iestādēm. Tomēr virziens ir pareizs, un tajā ir jāturpina iet.

Vēl viens jautājums attiecībā uz etnisko integrāciju - romu jeb čigānu tiesības. Ir ļoti būtisks izvērtējums...

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Mūrniece. Lūdzu vienu minūti vai pusotru.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? (No zāles: „Jā! Lai runā!”) Jā, deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, turpiniet!

I.Mūrniece. Tiesībsarga birojs ir izvērtējis, kā tērēts piešķirtais finansējums dažādās programmās, kas vērstas uz noteiktu sabiedrības grupu iekļaušanu, un ir secinājis, ka faktiski ieguvēja ir tikai ļoti šaura iedzīvotāju grupa. Un, manuprāt, ir jāpārvērtē arī šie principi, kā tiek tērēts finansējums saliedētākas sabiedrības veidošanai, lai ieguvēji būtu ne tikai tie, kas var padziedāt, padejot vai piedalīties tikai dažos semināros. Galvenais ir praktiskais ieguvums.

Vēl. Naida noziegumi. Tā ir parādība, un naida runu diemžēl pieredzam internetā - visbiežāk internetā. Tie ir izteikumi, kas pārkāpj runas brīvības robežas. Gribu uzsvērt, ka tiesības uz runas brīvību nav absolūtas. Ar šādiem izteikumiem tiek radīta naidīga vide gan pret noteiktām tautībām, tajā skaitā - valsts pamatnāciju, gan arī pret noteiktām sabiedrības grupām...

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, jūsu laiks otrreiz ir beidzies!

I.Mūrniece. Tātad vēlos teikt tikai to, ka nepieciešami grozījumi Krimināllikumā, lai tur būtu definēta naida runa un paplašināts soda mēru piemērošanas spektrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Cienījamais tiesībsarg Jansona kungs! Es gribu jums pateikties par ziņojumu, ko jūs esat iesniedzis Saeimā. Kā Mūrnieces kundze norādīja, šis ziņojums patiesi ir ļoti apjomīgs - tas kopumā sastāda 179 lapas - un ļoti detalizēti izskata dažādas darbības, ko jūs esat veicis pēdējā gada laikā.

Lai novērtētu, kā īsti ar šo darbu ir veicies, es atgriezos pie likuma par tiesībsargu un paskatījos, kādas ir likumā noteiktās funkcijas, kuras tiesībsargam ir jāveic. Šīs likumā uzskaitītās funkcijas ir piecas. Pirmā ir cilvēktiesību aizsardzība. Otrā ir vienlīdzīgas attieksmes sekmēšana un diskriminācijas novēršana. Trešā ir labas pārvaldības principa ievērošanas izvērtēšana un veicināšana. Arī ceturtā funkcija saistīta ar labu pārvaldību; tas nozīmē to, ka normatīvajos aktos jānovērš trūkumi, kas rada labas pārvaldības trūkumu valsts pārvaldes un citās iestādēs. Un piektā funkcija ir sekmēt sabiedrības informētību par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu.

Ja mēs apskatām kopumā šo ļoti detalizēto ziņojumu, kur ir pieminēti ļoti daudzi pozitīvi darbi, ko tiesībsargs ir veicis un kam ir pievērsis uzmanību, man diemžēl ir jāatzīst, ka labas pārvaldības principam, kas likumā ir pieminēts divos no pieciem punktiem, kuri nosaka tiesībsarga funkcijas, diemžēl no ziņojuma 179 lapām ir veltītas tikai 5 lapas.

Es Saeimā strādāju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un es personīgi tiešām raudzījos uz šo ziņojumu ar tādu cerību, ka šis ziņojums piedāvās mums rīcības plānu, kā uzlabot pārvaldību, kā veicināt labu pārvaldību mūsu valstī. Tomēr man ir jāsaka, ka šis apsolījums vai šī cerība šajā ziņojumā netika piepildīta pilnā mērā. Pat gluži pretēji! Salīdzinājumā ar citām ziņojuma daļām labai pārvaldībai veltītā sadaļa ir, manuprāt, nepietiekami detalizēta un varētu būt daudz vairāk izvērsta. Un šajā ziņā es gribētu atgādināt ievadvārdus, ko Jansona kungs raksta šā ziņojuma ievadā, kur Jansona kungs norāda, ka pārāk bieži mēs Latvijas Republikā sekojam dažādu starptautisku ekspertu ieteikumiem vai starptautisku organizāciju ieteikumiem par to, kā mums vajadzētu uzlabot pārvaldību savā valstī, bet nesekojam vietējo ekspertu ieteikumiem.

Diemžēl man ir jāsaka, ka, ja mēs apskatām labas pārvaldības sadaļu, tad šeit tomēr šie gadījumi, kas tiek minēti, kur tiesībsargs ir iesaistījies... kur gadījumu risināšana ir salīdzinoši ļoti specifiska... Un, iespējams, tie nav tādi, kas dod plašāku labas pārvaldības izpratni Latvijas pilsoņiem un arī iedzīvina šos principus pēc būtības. Tā, piemēram, tiesībsargs ir iesaistījies privātpersonu un VID strīda risināšanā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu nekustamā īpašuma darījumiem, ir sniedzis atzinumus Satversmes tiesā tieši par šo jautājumu, ir iesaistījies kādas zemnieka saimniecības strīda risināšanā ar Lauku atbalsta dienestu par tiešmaksājumiem, ir runājis jau par paša tiesībsarga pieminēto elektroenerģijas tarifu diferenciācijas principu un arī iesaistījies strīdu risināšanā par Salaspils novada domes kopmītņu stāvokli. Es teiktu, ka šie jautājumi ir specifiski, un es personiski ļoti gribētu mazliet plašāku skatījumu uz labas pārvaldības jautājumiem, ko mēs - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti - varētu daudz tiešākā mēra izmantot savā darbā. Tā ka no nākošā tiesībsarga ziņojuma mēs ļoti labprāt tieši šo labas pārvaldības principu analīzi gribētu sagaidīt daudz lielākā mērā.

Ja mēs runājam kopumā par šo ziņojumu, tad tas, kā man šajā ziņojumā arī mazliet pietrūkst, ir kopsavilkums, kur tiesībsargs ļoti konkrēti pateiktu, kas ir bijušas viņa prioritātes, kāpēc šādas prioritātes ir izvēlētas, neminot tikai resursu ierobežojumu vai resursu trūkumu, bet dotu arī vērtējumu, kā tad ar šo prioritāšu īstenojumu ir veicies. Tā ka es noteikti aicinātu tiesībsargu ņemt vērā šos ieteikumus un noteikti ar interesi sekošu tālākajiem ziņojumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Atvainojos, ka tik vēlu te tiku, bet runāšu pavisam īsi.

Es vēršu uzmanību uz tiesībsarga pārskata 59.lapaspusi, kur ir sadaļa par saprātīgiem termiņiem tiesas procesos. Un te ir minēts tāds piemērs... Kā piemērs ir minēta tiesībsarga iestāšanās attiecībā uz personu A. un lietas sekmīgas izskatīšanas atjaunošanu. No tā es secinu, ka ir bijuši arī citi centieni, jo šis ir minēts kā piemērs, bet nav ne vārda par rezultātiem. Un tādēļ es ierosinu, lai tiesībsargs Saeimai sniedz papildu ziņojumu par visiem gadījumiem, kuros tiesībsargs ir centies paātrināt tiesas procesu un arī par rezultātiem.

Manuprāt, pārskatā trūkst secinājumu un ieteikumu par to, kas dažādu jautājumu risināšanā būtu saprātīgi termiņi. Un te es minēšu savu piemēru par samērā vienkāršu piespiedu nomas jautājumu. Process sākās 2008.gada 14.jūlijā, un līdz šim, pēc četriem gadiem, nav galasprieduma. Tik vienkārša jautājuma izskatīšanai, manuprāt, pietiktu ar ne vairāk kā sešiem mēnešiem, un tas jau ir diezgan garš laiks. Tā ka lietas stiepšana garumā... Te nav runa tikai par to, ka stiepj garumā, bet tas, teiksim, traucē arī manu darbību vai kāda cita darbību. Lietas stiepšana garumā ir nodokļu maksātāju naudas izšķiešana un liecina par nekvalitatīvu un slikti organizētu tiesas darbu. Un man liekas, ka uz to vajadzētu bišķiņ vairāk tiesībsargam norādīt.

Tā ka, es ceru, šim jautājumam tiesībsargs savā 2012.gada pārskatā pievērsīs lielāku uzmanību un dos ieteikumus par saprātīgiem termiņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi!

2011.gadā īpaši aktuāls kļuvis jautājums par valsts sociālās aprūpes centros ievietoto personu tiesībām, raksta savā ziņojumā tiesībsargs. Kā zināms, tajā pašā gadā pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas šajos centros tika rīkotas daudzas pārbaudes, kuru rezultāts ir viennozīmīgs - centru vadība rīkojas nepareizi, nav nodrošināta pienācīga bērnu audzināšana, apmācība, pat pandusi bērniem invalīdiem nav aprīkoti. Tam sekoja darbinieku atlaišana, jaunu prasību izstrādāšana izglītības procesam: „Dariet, termiņi ir noteikti!” Labklājības ministrija nepajautāja, kas ir tie iemesli, kāpēc, piemēram, valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” Daugavpils filiāles „Kalkūni” budžetā nav... nebija paredzēti līdzekļi (starp citu, neliela summa - 10 tūkstoši latu!), lai sievietēm audzinātājām nevajadzētu vilkt ārā uz savām rokām... kopā ar ratiņiem... desmitgadīgus bērnus, kuriem diagnosticēta bērnu cerebrālā trieka. Starp citu, par to problēmu centru administrācija kliedza jau daudzus gadus. Neviens nepainteresējās, kāpēc, reformējot aprūpes centrus, to pedagogi vienā dienā kļuva par sociālajiem darbiniekiem un viņu iepriekšējā darba metodika un plāns tika pilnīgi noraidīti. Pedagoģiskais darbs tika aizvietots ar sociālo. Pēc kārtējās pārbaudes tiem nabaga skolotājiem, šo centru skolotājiem, uzlika par pienākumu apmācīt kurlmēmus un neredzīgus bērnus, nenodrošinot viņus ne ar ko - ne ar aprīkojumu, ne ar metodiku. „Dariet, un viss!” - tā viņiem tika pateikts. Tie pedagogi, ticiet man, naturāli raud: „Paskaidrojiet, kā strādāt! Dodiet noteikumus, nevis tikai sodiet!”

Cienījamie kolēģi! Dažkārt reformas ir laba lieta, bet jebkuras pārmaiņas jānodrošina gan ar līdzekļiem, gan ar loģiku: kāpēc mēs to darām un ko gribam panākt? Ceru, ka tiesībsargs to saprot un palīdzēs apzināt to arī Labklājības ministrijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (RP).

Labdien, godātie kolēģi un Jansona kungs!

Paldies Jansona kungam par darbu. Ir tiešām patīkami, ka tiesībsarga darbs pēdējā gada laikā ir kļuvis aizvien pamanāmāks. Un man ir īpašs prieks, ka tiesībsargs, paužot savu viedokli, ir ņēmis vērā un ir rēķinājies ar sabiedrībā pastāvošajām pamatvērtībām, nepakļaujoties atsevišķām varbūt modes vai starptautiskām tendencēm.

Atzīstami arī, ka tik liela uzmanība vispārīgi pievērsta tieši bērnu tiesībām un - specifiski! - bērnu tiesībām uzaugt ģimenē. Izmantojot izdevību, es gribu akcentēt vēl kādu ar bērnu un ģimenes tiesībām saistītu jautājumu, proti, jauno vecāku tiesības saglabāt sev tādu pašu vietu darba tirgū, kāda tā ir bijusi pirms bērna piedzimšanas. Mēs zinām, ka Darba likums jau šobrīd paredz šādas garantijas, un mēs varētu teikt, ka, no likuma viedokļa, viss ir kārtībā, taču, arvien interesējoties par tādām situācijām reālajā dzīvē, nākas secināt, ka darba devēji izmanto dažnedažādas iespējas, lai pārliecinātu, lai sarunātu vai meklētu dažādus likumīgus ceļus, kā tomēr atbrīvot no darba jaunos vecākus vai samazināt viņu tiesības. Viens ļoti reāls piemērs, un jāsaka, ka diemžēl šis ir piemērs no valsts pārvaldes iestādes. 2011.gadā kāda departamenta vadītāja devās dekrētā, un pēdējā viņas darba dienā viņai tika piedāvāts parakstīt rīkojumu, ar kuru viņa tika pazemināta amatā no departamenta vadītājas uz departamenta vadītājas vietnieci, saglabājot līdzšinējo izpeļņu. Saprazdama, ka tā ir viņas pēdējā darbavieta pirms dekrēta atvaļinājuma - un tik tiešām varbūt viņas domas bija jau kaut kur citur un nebija īpašas vēlēšanās strīdēties -, viņa šo rīkojumu parakstīja. Kad šī jaunā māmiņa atgriezās darbā pēc dekrēta atvaļinājuma, viņai tika piedāvāts parakstīt jaunu rīkojumu par darba algas samazināšanu. Šobrīd viņa domā, ko darīt - meklēt citu darbu? Un tāpēc es nevaru šeit izpaust ne viņas vārdu, ne attiecīgās valsts pārvaldes iestādes nosaukumu. Taču, līdzko šī situācija būs atrisinājusies, es noteikti lūgšu augstāku iestādi izvērtēt šīs rīcības tiesiskumu, taču rezultāts ir tāds, ka māmiņa ir zaudējusi gan savu amatu, gan savu algu tikai tāpēc vien, ka ir radījusi jaunu bērnu mūsu, latviešu, sabiedrībai. Es domāju, ka tā ir ļoti nopietna problēma, pie kuras vajadzētu piedomāt, pie kuras vajadzētu piestrādāt gan mums, politiķiem, gan visai sabiedrībai kopumā, vērtējot un nosodot šādas situācijas, jo, kā jau es teicu, Darba likumā šķietami viss ir kārtībā.

Mēs paši diskutējam par to, lai dotu iespēju jaunajiem vecākiem saglabāt līdzšinējo materiālo stāvokli gan ar maternitātes, gan ar paternitātes un vecāku pabalstiem, taču materiālā stāvokļa saglabāšana, lai arī tā ir ļoti svarīga... tomēr vienlīdz svarīga ir arī abu bērna vecāku spēja un iespēja saglabāt savu vietu un stāvokli un turpināt nodrošināt šo materiālo stāvokli bērnam arī pēc viena gada vecuma sasniegšanas, kad viņiem ir jāatgriežas darba tirgū.

Paldies liels! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu drusku pievērsties tiesībsarga ziņojumam no 87.lapaspuses līdz 97.lapaspusei, par kurām viņš no tribīnes pateica gan tikai dažus teikumus, un tas ir par Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

Nu, diemžēl pirms gadiem pieciem man atmiņā ir palicis tāds notikums. Savulaik kā žurnālisti mēs uzzinājām, ka Valmieras cietumā, diezgan brutāli un pārkāpjot Dzīvnieku aizsardzības likumu, ir vienkārši nošauti četri suņi, no kuriem viens bija visus spēkus atdevis vilks - septiņus gadus vecs -, bet trīs bija gadu veci kucēni. Un tad, kad mēs vērsāmies pie Puķītes kunga pēc skaidrojuma, kā tas var būt, ka valsts iestādē notiek šādas lietas, viņš mums tā bravūrīgi atbildēja: „Suņi ir mūsu inventārs! Ko mēs gribam - to mēs arī darām.”

Pēdējā laika notikumi ar viņa komentāriem par ieslodzīto pašnāvībām cietumos tagad liek domāt, ka šāda pati pieeja viņam ir arī pret cilvēkiem.

Tā kā pēdējo piecu gadu laikā Latvijas cietumos ir notikušas 22 pašnāvības, visas šīs pašnāvības ir izmeklējusi pati Ieslodzījuma vietu pārvalde, un tikai vienā gadījumā ir atklāts, ka drusku vainīgi ir bijuši arī cietumsargi, jo viņi nav laikā izsaukuši ātro palīdzību.

Pēc tiesībsarga ziņojuma arī redzams, ka cietumos joprojām tiek pārkāptas ļoti būtiskas lietas, kas ir ierakstītas gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, gan Sodu izciešanas likumā, un šīs te lietas nebūt nav tādas, kam ir vajadzīgs obligāts valsts finansējums. Tur sākumā pietiktu varbūt ar attieksmes maiņu, ar cietumsargu centību varbūt arī un kaut vai ar humānāku attieksmi pret šiem cilvēkiem.

Pēdējo piecu gadu laikā jāatzīmē, ka politisko atbildību par šo iestādi tagad ir uzņēmies politiskais spēks, ko mēs pazīstam ar nosaukumu „Visu Latvijai!”, jo apmēram pēdējos piecus gadus tieslietu ministri ir bijuši no šī politiskā spēka, un brīžiem pat ir neizprotami, kāpēc faktiski pēc diviem Valsts kontroles iznīcinošiem ziņojumiem, kurus arī pie mums Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē mēs esam dzirdējuši no ministrijas Krimināltiesību departamenta darbiniekiem... ir nesaprotams, kā un kāpēc šo cilvēku joprojām šajā iestādes vadībā tur, jo tas tomēr ietekmē gan 7 tūkstošu ieslodzīto dzīvi, gan arī 3 tūkstošu cietumsargu dzīvi un darbu. Tā ka es tad esmu pārliecināts, ka mēs no šīs iestādes sagaidīsim ne vienu vien pārsteigumu, un tas ārējais iespaids ir tāds, ka šī iestāde no tādas, kas pirms pieciem gadiem mēģināja kaut kā resocializēt ieslodzītos, kaut kā viņus sagatavot dzīvei... ka šobrīd tā ir tikai un vienīgi represīva iestāde, no kuras vienīgā pieejamā informācija ir dabūnama arī tikai tad, ja notikuma izmeklēšanā iesaistās vai nu policija, vai tiek izsaukta ātrā palīdzība. Pārējos gadījumos informācija ārpusē vispār nenonāk.

Tā ka es novēlu tiesībsargam, protams, nenovērst savu uzmanību no šīs iestādes un varbūt nākamajā ziņojumā veltīt tai vēl lielāku vērību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Sveicināti! Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jansona kungs! Tiesībsarga biroja pārstāvji un visi klātesošie!

Paldies tiesībsargam par ziņojumu. Tikko dzirdējām, ka būtiski valstī ir nodrošināt cilvēktiesības, kas veicinātu labklājīgas valsts attīstību. Es pozitīvi vērtēju tiesībsarga jau izdarīto un sasniegto, tomēr aicinu Tiesībsarga biroju uzsāktās iniciatīvas tiešām īstenot līdz galam, jo ir aizsāktas diezgan daudzas tēmas. Tagad būtu svarīgi to nodrošināt, lai tās būtu īstenotas arī tālākos procesos.

Runāšu par kādu citu tēmu, kas šodien tik ļoti neizskanēja, bet kas, domāju, ir sabiedrībai ļoti aktuāla. Aicinu tiesībsargu pievērsties arī šiem bērnu tiesību aspektiem, jo, kā teikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.panta ceturtajā daļā, bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu arī šo mērķi - bērna orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu. Un Latvijas Republikas Satversmes nodaļā „Cilvēka pamattiesības” teikts: „Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.” Tas teikts 112.pantā. Un 115.pantā, atļaušos atgādināt, teikts: „Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.” Es gribu paskaidrot, ka ar šiem vārdiem „tiesības dzīvot labvēlīgā vidē” mēs varam saprast arī to, ka ir tiesības dzīvot labvēlīgā, drošā sabiedrības veselības vidē. Tās nodrošināšana sabiedrībai ir svarīga, tātad svarīga arī bērnu un pusaudžu izglītošana par sabiedrības veselības un indivīda veselības jautājumiem.

Ikvienas valsts nacionālajās interesēs ir savas valsts ilgtspējība. Latvijas cilvēki ir mūsu bagātība, un bērni ir mūsu lielākā bagātība. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu valsts iedzīvotāji ir veseli, droši un apmierināti ar dzīvi savā valstī. Viena no Latvijas valsts šībrīža prioritātēm ir izdzīvošana, tā sauktais demogrāfijas jautājums, kas ir cieši saistīts ar veselību un sabiedrības izpratni par to. Fakti ir ļoti satraucoši. Pasaules Veselības organizācijas un Sabiedrības veselības centra veiktie pētījumi liecina, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas bērnu regulāri smēķē un lieto alkoholiskos dzērienus. Pieaugusi vieglo narkotiku, surogātu lietošana. 35 procenti no psihoaktīvo vielu atkarīgajiem ir pusaudži līdz 18 gadu vecumam. Vairākkārtīgi pieaudzis toksikomānu skaits. 60 procenti no seksuāli transmisīvo slimību slimniekiem ir vecumā no 17 līdz 29 gadiem, tātad jauniešu vecumposmā. Audzis arī neplānoto grūtniecību skaits, un tās visbiežāk beidzas ar abortu. Augusi mazgadīgo un nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, arvien turpina pieaugt vardarbība pret bērniem.

Veselības ministrijas statistika liecina, ka aizvien pieaug tādu bērnu skaits, kuriem ir aptaukošanās, vairāk nekā 80 procenti bērnu nav fiziski aktīvi vismaz vienu stundu dienā - un tā ir arī mūsu, vecāku, atbildība! -, vairāk nekā 25 procenti bērnu smēķē cigaretes vismaz reizi nedēļā. Latvijā smēķē vismaz puse vīriešu un gandrīz trešdaļa sieviešu, audzis alkohola patēriņš. Mums ir nestabilas ģimenes un vardarbība skolās un ģimenēs. Šajā sakarā zināšanu par veselīgu dzīvesveidu un veselības saglabāšanu nevar būt par daudz. Un runa ir ne tikai par fiziskās veselības saglabāšanu, pareizi ēdot un pareizi sportojot, bet arī par to, kā zinoši izvairīties no traumām un seksuāli transmisīvām slimībām. Daudzu slimību cēloņi ir psiholoģiski un garīgi - negatīva domāšana, negatīvas emocijas un gadiem ilgi psiholoģiskie konflikti mēdz novest pie ļaundabīgiem audzējiem un citām slimībām. Latvijā pieaug veģetatīvās distonijas slimnieku, cilvēku ar veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem, skaits. Visiem izdevīgāk, ja zināšanas par veselību bērnos nonāktu iespējami ātrāk un visatbilstošākajā veidā. Izglītošana, profilakse un laicīgi uzsākta ārstēšana vienmēr būs efektīvāka un lētāka valstij nekā nesavlaicīgi diagnosticētu un ielaistu hronisku slimību ārstēšana.

Aicinu nodrošināt atbilstošu resursu un finanšu izmantošanu, lai, pateicoties izglītotai sabiedrībai, bērni kļūtu veselāki un laimīgāki. Ir vajadzīga efektīva veselības mācība skolās. Kaut arī to jau māca integrētos priekšmetos, tās efektu mēs nemanām, jo jauniešiem bieži vien attieksme pret savu veselību ir vienaldzīga vai pārāk pavirša. Mums ir izstrādāta veselības mācības programma ar daudzveidīgām mūsdienīgām metodēm, taču tā diemžēl nedarbojas. Bērni nav pietiekami izglītoti veselības jautājumos, un iepriekšējie statistikas dati tiešām ir satraucoši.

Runājot par veselības mācību kā priekšmetu...

Sēdes vadītāja. Kazākas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

D.Kazāka. Lūdzu pagarinājumu divas minūtes.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

D.Kazāka. Paldies.

Tātad, runājot par veselības mācību kā priekšmetu, pagājušajā gadā šis ir izvēles priekšmets, un pagājušajā gadā tikai 15 procenti vidusskolēnu to ir izvēlējušies kā izvēles priekšmetu. Profesionālajās skolās to ir apguvuši aptuveni 2000 skolēnu. Kopš 2005.gada veselības mācība nav atsevišķs mācību priekšmets, bet tā ir integrēta sociālo zinību kursā. Veselības mācība dažādos priekšmetos neveicina integrāciju, tātad mēs nevaram saprast, kāds ir rezultāts un kas ir atbildīgs par šo rezultātu, ka sabiedrības veselība ir pasliktinājusies. Arī vecāki vēlas, lai viņu bērni saņemtu labāku izglītību. Pavasarī tika veikta aptauja, ko veica „Māmiņu klubs” un „Papardes zieds”. 673 vecāki atbildēja uz jautājumiem, un 68 respondenti uzskata, ka bērnu izglītošana valsts skolās būtu pats svarīgākais. 80 procenti vecāku atzīst, ka veselības izglītība būtu svarīga kā atsevišķs mācību priekšmets un obligāts veselības priekšmets mācībās. Ministriju darbs, skaisti dokumenti un augstā politika nav svarīgāka par reālu un efektīvu risinājumu bērnu labā. Iespējams, tur ir...

Sēdes vadītāja. Kazākas kundze, jūsu debašu laiks vēlreiz ir beidzies. (No zāles: „Lai runā!”)

D.Kazāka. Domāsim ilgtermiņā par savas valsts interesēm. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Augsti godātais tiesībsarg! Kolēģi! Visi, kuri seko šai sēdei!

Es arī gribētu izteikt pateicību ministrijas vārdā par tiesībsarga ziņojumu un īpašu paldies par to ziņojumu, kas tika prezentēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pavasarī, jo tas par šiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību bez maksas, komisijā tika sniegts daudz izvērstāks un konkrētāks. Un jāsaka arī tā: paldies par sniegto informāciju, kuru mēs apspriedām Izglītības un zinātnes ministrijā! Jāsaka tā: šis ziņojums ir tiešām ļoti kvalitatīvs. Secinājumi un priekšlikumi ir ļoti konstruktīvi un arī īstenojami. Un šajos priekšlikumos ir norādīti precīzi normatīvie akti - gan likumi, gan Ministru kabineta noteikumi -, kas mums visiem kopā būtu jāpilnveido, lai mēs lielākā apmērā ievērotu virkni normatīvo aktu.

Bet... Bet es arī gribētu, droši vien jau kārtējo reizi... tiesībsargam un viņa kolēģiem būs jāuzklausa zināms nosodījums, jo tad, kad mēs runājām Saeimā, Izglītības kultūras un zinātnes komisijā, un tad, kad mēs runājām ministrijā, bija panākta vienošanās, ka mēs Tiesībsarga biroja izstrādātos priekšlikumus īstenosim līdz gada beigām. Pie tā ministrija arī ļoti cītīgi strādā, un jāsaka tā, kā es jau teicu: šis pārmetums jeb nosodījums ir vairāk orientēts uz to, ka, kā jau man te kolēģi arī no Saeimas teica, tieši mācību gada sākumā tika sacelta, jāsaka tā, pietiekami liela ažiotāža par jautājumiem, kas ir saistīti gan ar mācību līdzekļu nodrošināšanu, gan par jautājumiem, kas attiecas uz definīciju - izglītība bez maksas.

Šajā sakarā es arī gribētu teikt - jā, mēs piekrītam, ka ir jāstrādā un jāprecizē definīcija. Ko nozīmē - mācību līdzekļi? Izglītības likums noteic, ka mācību līdzekļi ir mācību, tātad izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, mācību un... tātad materiāli un iekārtas. Pašlaik reālā situācija ir tāda, ka šos mācību līdzekļus nodrošina no valsts budžeta un no pašvaldību budžeta, un arī vecāki tos nodrošina, un arī no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem tos nodrošinām, un arī uzņēmēji un nevalstisko organizāciju sektors palīdz nodrošināt izglītības iestādēm šos mācību līdzekļus.

Un es vēlos informēt, kas ir tie jautājumi, pie kuriem strādā ministrija pašlaik. Tie ir trīs bloki: finansējuma nodrošināšana, normatīvā regulējuma pilnveide un sadarbība, komunikācija ar izglītības iestādēm.

Īsumā pastāstīšu par katru.

Finansējuma nodrošināšana. Jāteic, ka Saeimā 2012.gada budžeta grozījumos pirmajā lasījumā mēs visi kopā esam atbalstījuši iesniegto ministrijas priekšlikumu mācību literatūras iegādei piešķirt līdzekļus 258 tūkstošu 900 latu apmērā. Papildus tika iesniegti priekšlikumi vēl piešķirt līdzekļus mācību literatūras iegādei. Un, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu otrajā lasījumā, tad galu galā mēs panāksim to, ka uz vienu bērnu finansējums būs trīs lati un divdesmit trīs santīmi. Tas ir ļoti liels solis, jo pirms diviem gadiem tā summa bija zemāka par latu. Mums drīz jau būs... stāv priekšā darbs ar 2013.gada budžetu, un aicinājums šodien ir visiem kolēģiem - atbalstīt ministrijas virzīto priekšlikumu, lai 2013.gada budžetā būtu iekļauts tas, ka mēs nodrošinām uz vienu izglītojamo 7 latu apmērā šo finansējumu mācību grāmatu iegādei. Un tādējādi mēs apliecināsim to, ka mēs pildām normatīvos aktus, jo jau 2001.gadā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi, kuros ir noteikts, ka šai summai ir jābūt 10 latiem, tātad līdz 10 latiem mums vēl jāizaug. Mums vēl ir kur augt.

Tā kā manas uzstāšanās laiks tūlīt beigsies, man ir lūgums: vai es varētu izmantot papildu laiku? Jā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

I.Vanaga. Paldies!

Man gribētos informēt arī par to, ka ministrija ir paredzējusi līdz 2014.gada 1.septembrim izstrādāt valsts galvojumu bezmaksas izglītības pakalpojumu grozam. Tātad darbs turpinās un ir ļoti intensīvs. Un vēl arī saistībā ar mācību līdzekļu nodrošināšanu jau šogad tika īstenots inovāciju fonda ietvaros šis finansiālais atbalsts - 300 tūkstoši latu, lai varētu izstrādāt gan izglītības iestādes, gan nevalstiskās organizācijas digitālos mācību līdzekļus, kas tiks ievietoti visiem pieejamā vidē un būs pieejami bez maksas gan skolēniem, gan skolotājiem.

Par normatīvo regulējamu. Mēs strādājam pie Ministru kabineta noteikumiem Nr.97, un ministrijā Izglītības departaments un Valsts izglītības satura centrs strādā pie standartu izvērtēšanas. Tur katram mācību priekšmetam, tā teikt, iet cauri un skatās, kādi mācību līdzekļi attiecīgajā priekšmetā ir nepieciešami. Un strādā, lai definētu, ko apmaksā valsts, kas ir uz pašvaldības pleciem un kas - uz vecāku pleciem. Darbs pie tā turpinās, līdz gada beigām mums tas ir jāprezentē.

Un īsumā arī vēl par sadarbības partneriem. Visas skolas mēs esam uzrunājuši, lai iespēju robežās tās censtos rast kompromisu un atrastu individuālu risinājumu katrā gadījumā, kad vecāki vēršas pie skolas un saka, ka nevar nodrošināt mācību līdzekļu iegādi.

Un, atbildot uz tiesībsarga norādījumu uz Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka šo izglītojamo drošību, te ir jāsaka tā: šie Ministru kabineta noteikumi ir valsts sekretāru sanāksmē izsludināti, un tas ir darīts ar mērķi nodrošināt lielākas sabiedrības daļas drošību, izolējot bērnu uz laiku. Ir iesaistīta gan pašvaldība, gan bāriņtiesa, gan sociālais dienests, gan vecāki, lai gādātu par skolēnu un pedagogu drošību, jo ir tiešām gadījumi, ka bērns, piemēram, ar krēslu met kādam. Un tātad ir jādomā, kā mums visiem kopā risināt šo problēmu, lai nav apdraudēta lielāka sabiedrības daļa.

Paldies jums par uzmanību. Strādāsim kopā! Un vēlreiz es aicinu tiesībsargu, kā mēs vakar vienojāmies Latvijas Lielo pilsētu asociācijā: esam viens otram sadarbības partneri un publiskajā telpā ejam uz pozitīvo! (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augstu godātie kolēģi! Ja runājam ar humoru, tad es ceru, ka tiesībsarga ziņojuma pirmās lapaspuses visi ir izlasījuši, jo parasti grāmatā vismaz pirmās lapaspuses sāk lasīt. Un pirmajās lapaspusēs tiesībsargs ziņojumā skar jautājumu par bērna tiesībām uzaugt ģimenē, par to, ka bērnus līdz trīs gadu vecumam neievieto sociālās aprūpes iestādēs. Tie visi ir jautājumi, kurus, uzsākot savas deputāta darba gaitas, es pētīju, skatījos, analizēju, apmeklēju iestādes. Un šobrīd varu teikt, ka plāns, kā panākt deinstitualizāciju, ir sagatavots.

Mulsina tikai tas, ka ļoti lēni šajā mājā virzās jautājumi uz priekšu, un jau pirmajās šīs rudens sesijas dienās es kārtējo reizi pārliecinājos, ka vienu teikumu nākas labot vienu nedēļu, ka viens likuma pants ir jāpielabo vienu mēnesi, bet, lai risinātu bērnu alkoholisma un smēķēšanas problēmu, ko mēs katrs redzam, ir vajadzīgas programmas, kuru rezultāts būs redzams pēc sešiem gadiem.

Un te nu man rodas salīdzinājums ar uzņēmējiem. Es zinu, ka arī šajā zālē ir uzņēmēji. Ja uzņēmējs sešus gadus domātu tikai par vienas jaunas darba vietas radīšanu, tad ir jautājums: kādi nodokļi šajā valstī un mūsu budžetā vispār ienāktu?

Es ceru, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Mūrnieces kundzes vadībā lems ātri un ļoti kvalitatīvi par bērnu ārpusģimeņu aprūpes jautājumiem, ievērojot to, ko Tiesībsarga birojs ir izstrādājis un ierakstījis savā ziņojumā. Un es iesaku katram no jums apmeklēt kādu no šīm iestādēm, jo, kad kādā vēlā vakara stundā es ierados vienā no šīm iestādēm, tad, ejot jau projām, kāds mazs, divgadīgs puisītis skrēja man pakaļ un sauca: „Mammīt, mammīt, neej projām!” Tad tas, protams, man vēl līdz šai dienai ir palicis atmiņā. Un es ceru, ka par šādiem bērniem katrs no jums ir gatavs ātri un saprātīgi pieņemt lēmumus.

Un es arī gribētu katram no jums, uzsākot jauno rudens sezonu, novēlēt būt par kārtīgu Latvijas zemnieku, jo, ja jūs pabraucāt pa Latvijas laukiem, tad redzējāt, kā viņi nokuļ ražu, un viņiem katram ir sauja ar graudiem, ko paņemt rokā un no kā mums visiem ir maize. Un es ceru, ka pēc gada, klausoties nākošo tiesībsarga ziņojumu, mēs visi kopā priecāsimies, ka šo jautājumu esam sakārtojuši un atrisinājuši.

Paldies jums visiem! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tiesībsargam vēl ir tiesības runāt un atbildēt deputātiem uz uzdotajiem jautājumiem. Lūdzu!

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Paldies par iespēju vēlreiz, tā teikt, uzstāties, bet es runāšu īsi. Jā?

Godātie deputāti! Liels paldies par jūsu novērtējumu, paldies par objektīvo kritiku un ierosinājumiem. Protams, ka mēs to ņemsim vērā un pie tā strādāsim, ņemot vērā to, ka ir jau 2012.gada otrā puse. Pie daudziem priekšlikumiem, kas tika izskanējuši šeit, mēs jau strādājam, un, visticamāk, mums būs iespējams jau plašāk nākamā gada ziņojumā atspoguļot vairākas tās tēmas, kas tika arī šeit pieminētas. Runa ir gan par labu pārvaldību, gan par pārējiem jautājumiem. Un, Vanagas kundze, protams, mēs esam sabiedrotie, jo tiesībsargam, deputātiem un parlamentam - mums jau ir kopīgi mērķi, un līdz ar to mēs jau automātiski esam sabiedrotie. Jautājums ir tikai par to, kā mēs to visu risinām, bet es domāju, ka ir ārkārtīgi daudz jau šajā virzienā izdarīts un ir tie pareizie soļi sperti.

Paldies jums! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēlēsim veiksmi tiesībsargam, un tiešām iespēju robežās es aicinu uz sadarbību.

Tātad balsojums par šo ziņojumu nav nepieciešams un šis jautājums uzskatāms par izskatītu.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.283/Lp11) otrajam lasījumam”.

Vai kāds ziņos? Ja neziņo, tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.283/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts - tātad termiņš pagarināts.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 2012.gada 19.jūnijā Latvijas Republikas Saeimā tika saņemts Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums ar likumdošanas iniciatīvu par atbildību par deputāta zvēresta (svinīgā solījuma) laušanu. Iesniegumā tika prasīts Saeimai izstrādāt Saeimas kārtību reglamentējošā dokumenta grozījumus, kas mainītu sankcijas jeb Saeimas deputāta sodīšanu, ja fiksēts pārkāpums vai pierādījums tam, ka Saeimas deputāts ir pārkāpis zvērestā (svinīgajā solījumā) pausto, un noteikt par to juridisku atbildību.

Šāda veida likumdošanas iniciatīva Saeimā tika saņemta pirmo reizi: pilsoņi, izmantojot Saeimas kārtības ruļļa 131.3 pantā noteikto, iesniedza Saeimā rakstveida prasību. Pilsoņu balsis tika skaitītas sabiedrības līdzdalības portālā - interneta portālā www.manabalss.lv -, un šī likumdošanas iniciatīva pirmo piecu dienu laikā kopš tās iesniegšanas saņēma 10 tūkstošu pilsoņu atbalstu šajā portālā.

Lai arī parakstu vākšana pašlaik ir apturēta, uz šo brīdi šo iniciatīvu parakstījuši jau vairāk nekā 14 tūkstoši pilsoņu.

2012.gada 19.jūnijā Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs nolēma nodot 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par deputāta zvēresta laušanu” sākotnējai izvērtēšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

2012.gada 26.jūnijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma, ka kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu uzsāks 2012.gada 4.jūlijā. Uz komisijas sēdi tika aicināti arī kolektīvā iesnieguma iesniedzēji Roberts Griškevičs un Armands Geriks, kuriem 2012.gada 2.jūlijā elektroniski tika nosūtītas aicinājuma vēstules. Lai vispusīgāk izvērtētu saņemto kolektīvo iesniegumu un tā turpmāko virzību, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2012.gada 26.jūnijā nosūtīja trīs vēstules - 11.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedrei Inesei Lībiņai-Egnerei, 11.Saeimas deputātei Lolitai Čigānei un Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai. Tajās komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs komisijas vārdā aicināja rast iespēju piedalīties kolektīvā iesnieguma par pilsoņu likumdošanas iniciatīvu sākotnējā izvērtēšanā.

Komisijā 2012.gada 4.jūlijā, sākotnēji izvērtējot kolektīvo iesniegumu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, 11.Saeimas deputāte Lolita Čigāne un Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas pārstāve Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Mertena piekrita kolektīvā iesnieguma iesniedzējiem, ka par Saeimas deputāta svinīgā solījuma (zvēresta) pārkāpumiem Saeimas deputātiem būtu jāpiemēro stingrāka atbildība. Taču, kā arī atzina vairāki Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti, atbildība par deputāta svinīgā solījuma (zvēresta) pārkāpumiem ir jautājums, kas pieprasa plašāku pētījumu šajā jomā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sākotnējās iesnieguma izvērtēšanas sēdē nolēma uzdot Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai mēneša laikā izskatīt un sniegt atbildes pēc būtības uz jautājumiem, kas skar deputāta svinīgā solījuma (zvēresta) regulējumu citās valstīs un Latvijas praksi ar tiesnešu svinīgā solījuma (zvēresta) pārkāpumiem. Tāpēc 2012.gada 9.jūlijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nosūtīja Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai vēstuli ar šādiem jautājumiem.

Pirmkārt. Kāda ir atbildība par tiesneša zvēresta (svinīgā solījuma) pārkāpšanu?

Otrkārt. Vai un kā deputāta atbildības jautājums par svinīgā solījuma (zvēresta) pārkāpšanu regulēts citās Eiropas valstīs?

Treškārt. Vai un kādos gadījumos citās Eiropas valstīs pastāv deputāta atsaukšanas (impīčmenta) procedūra un kādi ir tās juridiskie šķēršļi?

Ceturtkārt. Apkopojot informāciju par citu valstu pieredzi, piedāvāt tiesisko regulējumu gadījumiem, kad tiek pārkāpts Saeimas deputāta svinīgais solījums (zvērests).

Piektkārt. Apkopojot informāciju par citu valstu praksi, rast juridiskus risinājumus, kas varētu derēt gadījumiem Latvijā, kad netiek ievērots deputāta svinīgajā solījumā (zvērestā) paustais.

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas vēstuli ar sniegtajām atbildēm uz iepriekš minētajiem jautājumiem Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma 2012.gada 6.augustā un šā gada 22.augusta komisijas sēdē nolēma Tieslietu ministrijas vēstuli pārsūtīt visiem Saeimas deputātiem un lūgt, lai Saeimas deputāti iesniedz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā savus priekšlikumus par to, kādā veidā, pēc viņu uzskatiem, minētais jautājums varētu tikt regulēts Latvijā.

Komisija, izskatījusi Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas sniegto informāciju par veikto pētījumu par parlamentu deputātu zvērestiem un šajā sakarā uzklausot Saeimas frakciju priekšlikumus, atzina Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas pētījumā sniegto informāciju par nepietiekamu, lai uz tās pamata būtu iespējams noteikt regulējumu par Saeimas deputāta svinīgā solījuma (zvēresta) pārkāpumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atbalsta kolektīvā iesnieguma autoru priekšlikumu - noteikt deputātu juridisko atbildību par būtiskiem deputāta svinīgā solījuma (zvēresta) pārkāpumiem. Vienlaikus komisija uzskata, ka ir nepieciešams veikt papildu pētījumus šajā jomā. Tāpēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu, uzdodot Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai līdz 2012.gada 1.novembrim sagatavot un iesniegt Saeimā plašāku analīzi par deputāta svinīgā solījuma (zvēresta) regulējumiem, izvērtējumā iekļaujot 27 valstis, kas ietilpst Eiropas Savienības sastāvā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par šo jautājumu iespējamas debates. Ja debašu nav, tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā””. Ir iesniegums ar lūgumu noteikt par līdzatbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Lūdzu atbalstīt šos abus lēmuma projektus, tāpēc ka mēs nolēmām un es nolēmu, ka šīs sesijas laikā man vajadzētu strādāt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka proporcionalitāte ir tāda: kolēģiem „zemniekiem” - 2, kolēģiem RP - 2, bet mums ir tikai viens pārstāvis šajā komisijā. Un šī komisija izskatīs svarīgus jautājumus. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Dzintar, izstāsti - kāpēc?”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, aicinām pēc piecām minūtēm jūs uz sēdi komisijas telpās! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

 

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina uz otro šīsdienas sēdi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē - 409.telpā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav zālē, Andris Bērziņš... nav, Boriss Cilevičs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Mirskis... nav, Klāvs Olšteins... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Valdis Zatlers... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 6.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 1. sēde
2012. gada 6. septembrī

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” (Nr. 299/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1043, 1043A, 1043B, 1043C)
   
Priekšlikums - dep. I.Pimenovs (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr. 340/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1144, 1144A)
   
Priekšlikumi - dep. U.Augulis (par)
  - dep. L.Čigāne (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 341/Lp11)
(Dok. Nr. 1147, 1147A)
   
Priekšlikums - dep. Dz.Rasnačs (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 342/Lp11)
(Dok. Nr. 1148, 1148A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” (Nr. 343/Lp11)
(Dok. Nr. 1149, 1149A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” (Nr. 344/Lp11)
(Dok. Nr. 1150, 1150A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 345/Lp11)
(Dok. Nr. 1151, 1151A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 346/Lp11)
(Dok. Nr. 1152, 1152A)
   
Par likumprojektu „Pievienotās vērtības nodokļa likums” (Nr. 347/Lp11)
(Dok. Nr. 1153, 1153A)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai šā gada 6. septembrī
(Dok. Nr. 1155)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Demiteram no šā gada 10. septembra līdz 14. septembrim
(Dok. Nr. 1156)
   
Lēmuma projekts „Par Arlitas Zariņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 273/Lm11)
(Dok. Nr. 1168)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (Nr. 258/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1106)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses” (Nr. 259/Lp11) (2.lasījums) (1 priekšlikums)
(Dok. Nr. 1107)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” (Nr. 87/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1105)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 52/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1154)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. I.Druviete
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čaklais
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. I.Čaklais
  - dep. V.Agešins
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. I.Čepāne
  - dep. J.Tutins
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Čaklais
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. A.Sakovskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. V.Liepiņš
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Elksniņš
   
Par darba kārtību
   
Latvijas Republikas tiesībsarga gada ziņojums par 2011. gadu
(Dok. Nr. 1019)
   
Ziņo - Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons
   
Paziņojums
  - dep. J.Ozoliņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debates - dep. I.Mūrniece
  - dep. L.Čigāne
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
  - dep. I.Bite
  - dep. K.Seržants
  - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Vanaga
  - dep. I.Bišofa
  - Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 283/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 275/Lm11)
(Dok. Nr. 1170)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” turpmāko virzību” (Nr. 274/Lm11)
(Dok. Nr. 1169, 1157A)
   
Ziņo - dep. R.Dzintars
   
Lēmuma projekts „Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 304/Lp11) (Nr. 276/Lm11)
(Dok. Nr. 1175)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Juridiskās komisijas” (Nr. 277/Lm11)
(Dok. Nr. 1176)
   
Debates - dep. Dz.Rasnačs
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 278/Lm11)
(Dok. Nr. 1177)
   
Paziņojumi
  - dep. I.Bišofa
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 06.09.2012 09:08:13 bal001
Par - 34, pret - 47, atturas - 6. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (299/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 06.09.2012 09:14:37 bal002
Par - 37, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (340/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 06.09.2012 09:19:57 bal003
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Demiteram no šā gada 10.septembra līdz 14.septembrim

Datums: 06.09.2012 09:20:59 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Arlitas Zariņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (273/Lm11)

Datums: 06.09.2012 09:22:34 bal005
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (258/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 09:24:14 bal006
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un ... (259/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 09:25:03 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem” (87/Lp11), 3.lasījums

Datums: 06.09.2012 09:36:10 bal008
Par - 25, pret - 64, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 09:44:11 bal009
Par - 59, pret - 2, atturas - 22. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 09:49:20 bal010
Par - 26, pret - 64, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 09:49:46 bal011
Par - 25, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 09:50:19 bal012
Par - 26, pret - 62, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 09:50:52 bal013
Par - 26, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 11:06:10 bal014
Par - 26, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 11:09:22 bal015
Par - 26, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 11:11:03 bal016
Par - 26, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 11:11:30 bal017
Par - 27, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 11:42:32 bal018
Par - 64, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 11:45:18 bal019
Par - 26, pret - 63, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 11:53:14 bal020
Par - 61, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 11:57:28 bal021
Par - 65, pret - 8, atturas - 19. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (52/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.09.2012 14:15:12 bal022
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr.283/Lp11) otrajam lasījumam (275/Lm11)

Datums: 06.09.2012 14:21:57 bal023
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” turpmāko virzību (274/Lm11)

Datums: 06.09.2012 14:22:33 bal024
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (304/Lp11) (276/Lm11)

Datums: 06.09.2012 14:23:45 bal025
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Juridiskās komisijas (277/Lm11)

Datums: 06.09.2012 14:24:14 bal026
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (278/Lm11)



Frakciju viedokļi
2012.gada 6.septembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas rudens sesijas pirmā sēde, un nākamajās „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija diezgan bagātīga Saeimas darba kārtība. Un kā pirmo es gribētu uzsvērt tiesībsarga ziņojumu. Manuprāt, ziņojums bija izsvērts, pamatīgs, taču deputāti norādīja – varbūt pamatoti – uz atsevišķiem trūkumiem tajā. Tas, ko es gribētu teikt par tiesībsarga darbu aizvadītajā periodā kopš viņa ievēlēšanas, – man liekas, darbs viņa birojā ir stabilizējies. Ir parādījusies zināma konkrētība viņa rīcībā, ir konkrētas iniciatīvas. Par dažām varbūt var arī diskutēt, cik tās ir pamatotas, bet es domāju, ka kopumā Jansona kunga jaunības degsme plus zināšanas, kā arī veiksmīgi komplektēta juristu komanda – tas viss dod cerību, ka tiesībsargs savu darbu cilvēku interešu aizstāvības jomā, cilvēktiesību jomā uzlabos un būs veiksmīgs.

Otrs darba kārtības jautājums, kam gribētos pievērst uzmanību, ir jautājums par deputāta zvēresta laušanu. Manuprāt, tas ir ļoti aktuāls jautājums, ko sabiedrība ierosinājusi. Arī Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta viedokli, ka deputātiem jānes daudz lielāka atbildība par sava zvēresta laušanu. Lai papildinātu konkrētās juridiskās normas, šis jautājums tiek nodots Tieslietu ministrijai priekšlikumu izstrādāšanai, un es ceru, ka pēc tam, kad saņemsim šo izvērtējumu, šā jautājuma risinājums noteikti iegūs konkrētas aprises jau Saeimas darbā.

Šodien Zaļo un Zemnieku savienības deputāti iesniedza likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, lai papildinātu likumu ar jaunu nodaļu „Eiropas pilsoņu iniciatīva”. Es pieņemu, ka koalīcijas deputāti nebija līdz galam, tā pamatīgi, iepazinušies ar mūsu priekšlikumu. Izskanēja dažādas versijas, kas, manuprāt, nebija īsti korektas, bet nu galu galā šīs likumdošanas iniciatīvas katrā ziņā tiks skatītas Juridiskajā komisijā. Mēs atbalstām to, ka šis likumprojekts tiek sadalīts un atsevišķa lieta ir par referendumiem, atsevišķa lieta ir par šīm iniciatīvām. Mēs esam par to, ka jāpaaugstina kopumā ir slieksnis, lai nepieļautu atsevišķus varbūt galīgi nepieņemamus referendumus, un, protams, mēs gaidām no Juridiskās komisijas, ka galu galā tiks apstiprināta Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīva par šiem negrozāmajiem pantiem – ka nav iespējami referendumi ne par pilsonību, ne par valsts valodu, ne jautājumā par valsts nedalāmību.

Mēs uzskatām, ka šajā brīdī daudzi svarīgi jautājumi ir saistīti ar ekonomikas lietām. Budžeta grozījumi ir nākamie darba kārtības jautājumi. Zaļo un Zemnieku savienība šiem jautājumiem pieies ar vislielāko atbildību un ir iesniegusi arī savus priekšlikumus, bet tie jau ir Saeimas nākamās sēdes darba kārtības jautājumi.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim.

Nākamais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Ingmārs Čaklais. Lūdzu!

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

 

Labdien, godātie klausītāji! Varu tikai piekrist Brigmaņa kunga tikko teiktajam. Saeima ir tiešām atsākusi darbu aktīvā režīmā. Šodien Saeimas sēdē tiešām bija pietiekami daudz jautājumu, par kuriem bija jādebatē un jāspriež. Tomēr man gribētos teikt, ka, mūsuprāt, svarīgākais šodien bija tieši Pilsonības likuma izskatīšanas jautājums. Un par to, kas šodien notiek, jāsaka, ka lielā mērā šis ir vēsturisks brīdis. Minētais likums ir viens no valsts pamatlikumiem, viens no tiem, kuri tiešām pieder pie šīs valsts balstiem, – tā sacīt, viena no kājām, uz kā stāv šī valsts. Un tāpēc ir svarīgi, ka mēs šodien tikām līdz otrajam lasījumam. Likumprojektu pieņēmām otrajā lasījumā pēc ilgām, ilgām debatēm, kas ir notikušas Juridiskajā komisijā un speciāli izveidotajā apakškomisijā, uzklausot visus ekspertus, visus viedokļus, kādus varējām, katrā no tēmām.

Sabiedrībai varbūt nav pamanāms ikdienā šis darbs, ko mēs esam teju ilgāk nekā gadu veikuši. Bet man ir svarīgi, lai saprastu to būtību ikviens. Tāpēc esmu pateicīgs tiem žurnālistiem, kas palīdz to skaidrot, un kolēģiem, gan tiem, kas šo darbu dara, gan tiem, kas palīdz to tiešām izskaidrot sabiedrībai. Kad atver kādu no likumiem un redz nepieciešamību izdarīt tajā izmaiņas, visgrūtāk ir, protams, tikt līdz galīgajai redakcijai, kas ir pieņemama Saeimas vairākumam un tiešām noderīga valstij. Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija uzreiz vienojās – nevis strādāt ar konkrētām redakcijām, bet formulēt, ka mums ir konkrētas tēmas, par kurām ir jārunā, jādebatē, lai saprastu, kādi ir viedokļi, kādas ir iespējas, kā to dara citur pasaulē, kāda ir bijusi Latvijā tā tradīcija, lai nonāktu pie labākā risinājuma. Šajā gadījumā – konkrēti ir runa par Pilsonības likumu –, mēs atdalījām dubultpilsonības jautājumu, vienlaicīgi sasaistot to ar trimdinieku pantu, kas, protams, arī skar dubultpilsonību. Svarīgs bija tā sauktais latviešu – līvu pants, kas ir likuma 2.pants. Nepilsoņu bērnu jautājums ir viens no tiem, ko, es domāju, mēs esam atrisinājuši lieliskā formātā. Un arī naturalizācijas kārtība... Tās pastiprināšanai mēs esam nobrieduši un tagad jau realizējam.

Visas šis lietas faktiski būtu tādas varbūt skaidrojamas, bet galvenā lieta ir jāsaprot: šodien mēs izdarījām vienu kardinālu labojumu! Latvijas Pilsonības likums, šobrīd spēkā esošais, ir dubultpilsonību noliedzošs. Šīsdienas apstiprinātā redakcija ir pretēja – tātad dubultpilsonību atveroša. Un tā ir ļoti kardināla izmaiņa Latvijai kopumā, varbūt tā ir arī tā nākotne.

Attiecībā uz nepilsoņu bērnu jautājumu sakarā ar sabiedrībā ļoti aktīvām debatēm par to, vai nepilsoņiem piešķirama pilsonība... Sakarā ar referendumu, sakarā ar šo parakstu savākšanu ir svarīgi apzināties: nepilsoņi – tā ir viena konkrēta sabiedrības daļa. Šī problēma ir aktuāla, ka viņi tiešām ir, šādi nepilsoņi. Bet jāsaprot, ka ar šīsdienas lēmumu mēs esam pusi no darba izdarījuši. Un varu to apgalvot tīri tādā ziņā, ka jebkurā ģimenē... pieņemsim, ka būtu visa mūsu sabiedrība kā ģimene... un arī šie nepilsoņi, var teikt, ir kā ģimene... Ir, tā sacīt, vecākie – vecāki, vecvecāki... Bērni un mazbērni... Un tad kaut kādi citi cilvēki nāks... Nāks nākamā paaudze – dzims atkal bērni, mazbērni un tā tālāk. Šodien mēs šo jauno paaudzi, visu topošo un nākošo, ieliekam kategorijā, ka tikai un vienīgi vecāki izlems – būs vai nebūs šie... Tagad atliek skatīties arī uz to atlikušo daļu... uz nepilsoņu vēlmēm un vajadzībām un mēģināt sakārtot, lai nepilsoņu tiešām ar laiku vairs Latvijā nebūtu, lai viņi visi būtu Latvijas pilsoņi vai to valstu pilsoņi, kuras tad viņi izvēlas.

Un visbeidzot es gribu teikt, ka likums ar šīm normām, kuras varbūt ir grūti saprast pirmajā brīdī, galvenokārt tiek sakārtots, jo zināmā mērā, protams, jebkurā brīdī var sākt taisīt jaunu likumu un cerēt, ka tas būs labāks. Šeit mēs vienojāmies par racionālu darbību, esmu pateicīgs visiem apakškomisijas locekļiem, kas ļoti racionāli strādāja. Mēs tiešām dzirdējām cits citu, un pat tad, ja kādam pietrūka balss, lai viņa viedoklis iegūtu likuma teksta aprises, tomēr mēs esam to dzirdējuši un esam paturējuši prātā, ka arī šādas lietas notiek.

Man atliek teikt paldies, atliek cerēt, ka iesniegtie priekšlikumi tiks pavisam ātri izskatīti arī trešajam lasījumam un tā būs lieliska dāvana, šis likums, 18.novembrī, mūsu valsts svētkos. Tā sacīt – pilsoņu dāvana savai valstij un valsts dāvana pilsoņiem!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ingmāram Čaklajam no VIENOTĪBAS frakcijas.

Nākamā runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Vanaga. Lūdzu!

I.Vanaga (RP).

 

Sveicināti, klausītāji! Es vēlos pievērst lielāku uzmanību vienam Saeimas sēdes darba kārtības jautājumam, proti, tiesībsarga ziņojumam par 2011.gadu.

Es vēlos no šī ziņojuma vairāk izcelt jautājumus, kas ir saistīti ar izglītību. Tiesībsargs savā ziņojumā norādīja uz virkni jautājumu, pie kuriem mums ir jāstrādā, un tātad šī informācija tika sniegta arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Attiecībā uz Saeimu ir skaidrs, ka mums ir priekšā ļoti nopietns darbs ar Izglītības likumu. Proti, ir jāprecizē definīcija: kas ir mācību līdzekļi, ko tie ietver? Un te gribētos, izmantojot situāciju, pateikt paldies visām pašvaldībām, izglītības pārvalžu vadītājiem, arī skolu direktoriem un īpaši vecākiem par sapratni, jo mēs visi ļoti labi zinām, kāds ir bijis periods pirms jaunā mācību gada, – ar pietiekami karstām un aktīvām diskusijām par to, kas ir izglītība bez maksas un ko ietver sevī šie mācību līdzekļi. Un tāpēc es vēlos informēt, ka ministrija sadarbībā ar Saeimu ļoti aktīvi strādā un strādās pie šiem jautājumiem, lai izvērtētu, kā jau es minēju, Izglītības likumu, kur ir noteikts tātad šis atbildības sadalījums: kas ir ministrijas kompetencē, kas ir pašvaldību kompetencē, kas ir vecāku kompetencē. Un tas ir saistīts arī ar darbu ministrijā, ar visu to, pie kā ministrija tagad strādā, – izvērtē standartus, mācību priekšmetus, lai noteiktu, kas ir uz valsts pleciem, kas ir uz pašvaldību pleciem un kas – uz vecāku pleciem. Tātad, vēlreiz saku, tās ir lietas, kas ir Izglītības likumā atrunātas.

Es arī gribu vēl akcentēt jautājumu, kas ir saistīts ar šiem mācību līdzekļiem, proti, informēt par to, ka nu, ja apstiprinās... ja tiks apstiprināti budžeta grozījumi 2012.gadam tā, kā ir iecerēts un kā procesi pašlaik notiek Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tad... Ir pozitīvā ziņa, ka, ja tiks atbalstīts priekšlikums par mērķdotāciju mācību literatūras iegādei, tad šī summa jau būs 3 lati un 23 santīmi vienam bērnam. Pirms diviem gadiem šī summa bija zemāka par latu. Un jāteic, ka jau ir nopietnas iestrādes 2013.gada budžetam saistībā ar tiesībsarga ziņojumu. Ir priekšlikums šo summu nākamā gada budžetā, tātad 2013.gada budžetā, palielināt pat līdz 7 latiem uz vienu skolēnu. Tātad kolēģus aicināja atbalstīt to, lai mēs arī varētu nākamgad atskaitīties par saviem... par Saeimas un arī valdības padarītajiem darbiem... kā mēs izpildām jau spēkā esošos normatīvos aktus. Ir tiešām jāpiekrīt arī tiesībsargam, ka pašlaik mēs tos... nepildām pilnā apmērā, bet katrā ziņā mums ir jāstrādā, lai mēs tos pildītu, jo galu galā... Paši apstiprinām šos likumus un tad meklējam dažādus ieganstus un skaidrojumus, kāpēc viens vai otrs likuma pants netiek pildīts.

Tie tātad ir tie būtiskākie... tas ir tas būtiskākais, ko gribējās šodien akcentēt saistībā ar izglītības jautājumiem. Un novēlu mums visiem – nu, tiem, kas ir izglītības jomā, – sekmīgu mācību gadu un būt arī aktīviem klausītājiem.

Vadītāja. Paldies Ingai Vanagai no Reformu partijas frakcijas.

Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” viedokli par nepilsoņu problēmu risināšanu Pilsonības likuma kontekstā.

Ir zināms, ka vairāk nekā 12 tūkstoši pilsoņu ir iesnieguši Centrālajai vēlēšanu komisijai likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kas paredz atzīt visus nepilsoņus par Latvijas Republikas pilsoņiem.

Šajā sakarā es varu atgādināt, ka 1991.gada 15.oktobrī – pretēji Latvijas Tautas frontes solījumiem – ievērojamai Latvijas iedzīvotāju daļai tika liegtas tiesības iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā. Savukārt 5.Saeima 1995.gada 12.aprīlī ar likumu ieviesa nedemokrātisko un netaisnīgo nepilsoņa statusu.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka šie lēmumi būtiski palielināja cilvēku izslēgšanu no demokrātiskiem procesiem un viņu atsvešinātību no valsts. Tas arī ir minētās nepilsoņu iniciatīvas cēlonis.

Tas, ka liela sabiedrības daļa pastāv nepilsoņu statusā, neatbilst Latvijas valsts interesēm, un likvidēt šo netaisnību ir viens no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” svarīgākajiem politiskajiem mērķiem, par ko mūsu frakcija konsekventi iestājās savā darbībā 9. un 10.Saeimā un iestājas arī 11.Saeimā. Mēs uzskatām, ka referendums ir galējs, bet leģitīms līdzeklis, ja parlaments nespēj atrisināt sabiedrībā esošas problēmas un pretrunas.

Mēs uzskatām, ka pašlaik Saeimas uzdevums ir nekavējoties uzsākt konstruktīvu un, galvenais, rezultatīvu darbu bez saukļiem, lai novērstu starpnacionālo attiecību saasināšanos sabiedrībā.

Tautas priekšstāvju pienākums ir ieklausīties savu pilsoņu vēlmēs. Līdz ar to Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija piedāvā pirmos neatliekamos konkrētos soļus.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas piedāvātie septiņi soļi.

Vispirmām kārtām atzīt pēc 1991.gada 21.augusta nepilsoņu ģimenēs dzimušos bērnus par Latvijas pilsoņiem, paredzot viņu reģistrāciju bez atsevišķas birokrātiskas procedūras (un šajā virzienā Saeima strādā).

Otrkārt, atzīt visu Latvijā akreditēto skolu absolventus par pilsoņiem reģistrācijas kārtībā. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir vienota izglītības sistēma: visu skolu absolventi kārto vienus un tos pašus eksāmenus, pie tam latviešu valodā.

Treškārt, samazināt naturalizācijas ierobežojumus un atvieglot naturalizācijas noteikumus pirmām kārtām gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ceturtkārt, līdzīgi kā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem piešķirt arī Latvijas nepilsoņiem vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās, kā to rekomendē ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Eiropas Padomes institūcijas.

Piektkārt, pieņemt likumu par vietējiem referendumiem, paredzot iespēju tajos piedalīties visiem attiecīgās teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tātad arī nepilsoņiem. Mēs uzskatām, ka līdzdalība ir efektīvs integrācijas līdzeklis.

Sestkārt, atcelt ierobežojumus nepilsoņiem vērsties Saeimā ar kolektīviem iesniegumiem, lai arī nepilsoņiem nodrošinātu iespējas veikt dialogu ar valsts varu. Diemžēl šī iespēja viņiem pašlaik ir liegta.

Un visbeidzot (un tas ir septītais solis) pārskatīt profesiju aizliegumus un citus sociālekonomisko tiesību ierobežojumus nepilsoņiem, jo nav skaidrs, kāpēc Latvijas nepilsonis nevar strādāt, piemēram, par ugunsdzēsēju.

Nobeigumā vēlos pateikt, ka nepilsoņu problēmu risināšana ir vēsturisks izaicinājums visiem politiskajiem spēkiem, kas ieinteresēti Latvijas sabiedrības saliedēšanā – ne vārdos, bet darbos – un mūsu valsts uzplaukumā.

Mēs aicinām visus Saeimas deputātus ar vēsu, konstruktīvu... ar vēsu prātu, konstruktīvi un bez emocijām apspriest situāciju, izvērtēt iespējamos nepilsoņu problēmas risinājumus.

Šie „Saskaņas Centra” priekšlikumi, mūsuprāt, ļaus mazināt spriedzi sabiedrībā un nodrošinās iespēju nepilsoņu jautājumu risināt bez referendumiem.

Liels paldies jums par uzmanību un uzticību!

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Sestdien, 18.novembrī
09:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā
10:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde
13:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”