Latvijas Republikas 11.Saeimas
2012.gada 5.jūlija
otrās ārkārtas sesijas sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 10.20. Sākam Saeimas 5.jūlija otrās ārkārtas sesijas sēdi.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret”... Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, šis likumprojekts ir jānodod komisijām un jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Kāpēc es gribu šodien uzrunāt jūs no tribīnes?

Vairākus mēnešus atpakaļ „Saskaņas Centrs” iesniedza grozījumus analoģiskā likumprojektā, kur piedāvāja paātrināt šo procesu, nosakot, ka visas tiesības pieņemt lēmumus tiek deleģētas Ministru kabinetam. Toreiz no šīs tribīnes Juridiskās komisijas pārstāvji paziņoja, ka attiecīgus grozījumus likumā mēs varam pieņemt dažu mēnešu laikā, ka tā nav problēma un ka tas ir ļoti vienkārši.

Ko mēs redzam iesniegtajā anotācijā?

Iesniegtajā anotācijā mēs redzam, ka 2010.gadā ir reģistrētas 62 sintētisko kanabinoīdu izņemšanas, bet analoģiski 2011. - 69 izņemšanas. Tas nozīmē, ka 131 gadījumā attiecīgās personas netika sauktas pie kriminālatbildības.

Es vēlreiz aicinu Juridisko komisiju pārskatīt šo kārtību, lai mēs varētu ātri un efektīvi cīnīties pret narkotiku izplatību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es īsti nevarēju saprast, vai Ādamsona kungs runāja „par” vai „pret” (No zāles dep. J.Ādamsons: „Es runāju „par”!”), bet es runāšu „par”.

Proti, pirms vairākiem mēnešiem viņš runāja, ka šī funkcija būtu jānodod Ministru kabinetam, taču Juridiskā komisija, kā arī Tieslietu ministrija un citas institūcijas, no varas dalīšanas principa izejot, ir apšaubījušas šo Ministru kabineta iespējamo funkciju. Mēs šodien saņemsim šo Ministru kabineta priekšlikumu un esam gatavi izskatīt to tuvākajā sēdē - nākošajā Juridiskās komisijas sēdē. Mēs aicināsim šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā. Līdz ar to nākošajā Saeimas ārkārtas sēdē, kas varētu būt, mēs šo lietu nokārtosim.

Vienīgais, ko es gribu piebilst... Kur tad tagad palika...? Ja jūs runājāt par šo iniciatīvu jau pirms vairākiem mēnešiem, tad kādēļ attiecīgā ministrija un valdība to iesniegusi pēc vairākiem mēnešiem? To varēja izdarīt daudz ātrāk. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kas veido valdību?!”)

Līdz ar to es aicinu likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, un mēs rīkosimies tā, lai šī lieta pēc iespējas ātrāk tiktu atrisināta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 14. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”)

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Tā kā šie abi divi... Tā kā šis likumprojekts ir vienā paketē ar iepriekš minēto likumprojektu un tā kā arī šis likumprojekts skar diskriminācijas jautājumus, ierosinu par līdzatbildīgo noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” tiktu nodots kā līdzatbildīgajai arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Jo šis ir paketes likumprojekts.

Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 18. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.jūlijā.

Šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.

Tātad Valsts prezidents ir atgriezis likumu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” otrreizējai caurlūkošanai.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts atkārtoti!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 115.panta pirmo daļu, es Juridiskās komisijas vārdā aicinu kolēģus noteikt šādus termiņus: 16.jūlijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 26.jūlijs - izskatīšana Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūlijs, izskatīšana - 26.jūlija sēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Godājamie deputāti! Šis likumprojekts nosaka, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Vienlaikus Saeimas atbildīgā komisija ir atbalstījusi likuma normu, kas ir vērsta uz sabiedrības un indivīda interešu sabalansēšanu, nosakot, ka Ministru kabineta izvēlēta institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitēs izglītojamo interesēm, varētu atļaut strādāt par pedagogu personai, kas ir bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu. Un Ministru kabinets noteiks arī kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm.

Nepieciešami daži paskaidrojumi. Tiesības strādāt par pedagogu neattieksies uz personām, kas ir sodītas par tīšiem sevišķi smagiem noziegumiem un par tīšiem smagiem noziegumiem, - tātad personām, kas ir sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem. Bet tās attieksies uz iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, par ko likumā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par 2 gadiem, bet ne ilgāks par 5 gadiem, kad iespējamais noziedzīgo nodarījumu kaitējums sabiedrības, personas vai valsts interesēm ir salīdzinoši mazāks.

Tāpēc komisija lēma, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atsevišķi gadījumi tomēr varētu būt izvērtējami, tādēļ ka starp šiem mazāk smagiem noziegumiem, kuri būtu izvērtējami, varētu būt, piemēram, elektrozvejas ierīču nelikumīga glabāšana, miesas bojājumu nodarīšana, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanas robežas, piemēram, skolotājs, kurš ir arī zemessargs, aizstāvot kādu skolēnu, līdz ar to ir nodarījis miesas bojājumus uzbrucējam. Un tādēļ ir paredzēta šāda procedūra, ka personas tomēr varētu vērsties šajā Ministru kabineta noteiktajā institūcijā, lūdzot individuāli izvērtēt konkrēto gadījumu.

Un tādēļ Saeimas komisija ir izskatījusi piecus priekšlikumus, par kuriem tagad aicinu jūs balsot.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka šo izņēmuma gadījumu izvērtēšanas kārtību, tātad uzticot Ministru kabinetam noteikt institūciju, kas varētu dot šādu atļauju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 3.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Tātad Ministru kabinetam līdz šī gada 31.augustam ir uzdots izstrādāt un iesniegt Saeimai nepieciešamos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai to saskaņotu ar šī likuma 50.panta 1.punktā izdarītajiem grozījumiem. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt likumprojektā paredzētos pārejas noteikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Un 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2012.gada 1.oktobrī. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Paldies.

Līdz ar to esam atbalstījuši visus atbildīgās komisijas priekšlikumus. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Pirmajā lasījumā skatām likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā”.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu, mums bija divas sēdes, un komisija ir atbalstījusi attiecīgo likumprojektu konceptuāli.

Likumprojekts paredz iespēju prokuroram un advokātam pieprasīt informāciju, kas ir nozīmīga konkrētajam kriminālprocesam, kā arī paredz, ka attiecīgā informācija, ja tai tiešām ir nozīme kriminālprocesā, varētu kļūt par pierādījumiem.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Kaut arī Juridiskās komisijas sēdē komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mēs esam atbalstījuši dažkārt arī mazāk sagatavotus priekšlikumus, es šoreiz šo likumprojektu atbalstīt nevaru un aicinu arī jūs šo likumprojektu neatbalstīt.

Paskaidrošu, kādēļ.

Šobrīd ir notikušas divas Juridiskās komisijas sēdes, un ir arī notikusi šo priekšlikumu analīze Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā, un jāteic, ka gan komisijas sēdē, gan arī šajā darba grupā ir ļoti dažādi - faktiski pilnīgi pretēji - viedokļi par šiem grozījumiem un vairākums pieaicināto ekspertu ir pret šiem grozījumiem.

Minēšu dažus no argumentiem, kas tiek uzsvērti dažādu institūciju pārstāvju iebildumos.

Pirmais. Ar Judina kunga un kolēģu sagatavotajiem priekšlikumiem tiks nojaukti Kriminālprocesa likuma principi, ka iztiesāšanas stadijā procesa virzītājs ir tiesa un ka lietu nodod tiesai tikai pēc pietiekama pierādījumu kopuma savākšanas.

Otrais. Šādā veidā tiek diskreditēta izmeklēšanas stadija, kurai zūd jēga, ja iztiesāšanas laikā tiek veiktas izmeklēšanas darbības.

Trešais. Mēs vairākkārt un... nu, faktiski dažādās institūcijās lemjam un mēģinām atrisināt krimināllietu izskatīšanas termiņu jautājumus, uzskatot, ka tie ir pārāk gari, un meklējot veidus, kā to efektivizēt. Eksperti uzskata, ka šie grozījumi - tieši otrādi! - pagarinās krimināllietu izskatīšanas termiņus, jo Kriminālprocesa likumā tiks nostiprinātas tiesības aizstāvim un prokuroram pieprasīt papildu pierādījumus, nesaskaņojot to ar tiesu.

Nākamais. Tiek nojaukts sacīkstes un vienlīdzības princips starp aizstāvības un apsūdzības pusi, jo tiek paredzēta kriminālatbildība par ziņu nesniegšanu prokuroram, savukārt par advokāta pieprasīto ziņu nesniegšanu atbildība paredzēta nav. Respektīvi, kā Judina kungs skaidroja, šie grozījumi paredz, ka gan aizstāvības pusei, gan apsūdzības pusei ir tiesības šādu informāciju vēl tiesas laikā pieprasīt, bet vienai pusei ir obligātas saistības šo informāciju dot, otrai - ne.

Un pats beidzamais. Eksperti norāda, ka priekšlikums ir ne tikai konceptuāli nepilnīgs, bet arī tehniski nepilnīgs. Ir vairākas neprecizitātes, piemēram, nav paredzētas tiesības informāciju pieprasīt cietušajam un apsūdzētajam, kurš aizstāvas pats, bez aizstāvja; nav skaidra pamatojuma, kādēļ izņēmums ir tikai kredītiestāžu un finanšu iestāžu informācija, kuru varētu arī nesniegt, bet, piemēram, ārstniecības iestādes ziņas par pacientu veselības stāvokli nav izņēmuma statusā. Un Kriminālprocesa likuma 496.panta tiesības pieteikt lūgumus par pierādījumu pievienošanu lietai... Būtu tad jāveic arī pilnīgs iespējamo lūgumu uzskaitījums, ja šāds regulējums tiek iekļauts.

Mūsuprāt... Manuprāt, ir tā, ka, pirms šis likumprojekts tika virzīts izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā, bija jāsaņem rakstiski dažādu institūciju atzinumi, par ko tika arī diskutēts Juridiskajā komisijā, lai tiešām izsvērtu, vai sagatavotais likumprojekts pēc tam nākamajos lasījumos ir tehniski un konceptuāli uzlabojams, jo arī tās institūcijas, kuras konceptuāli priekšlikumu atbalstītu, norādīja, ka šādā formā tas atbalstāms nav un ir nopietni pārstrādājams.

Tā ka aicinu šodien neatbalstīt šo likumprojektu un komisijai domāt par citu - alternatīvu formulējumu... piedāvājumu lemšanai Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Man ir tiešām prieks par šādu lielu interesi, ko izrāda cienījamā kolēģe attiecībā uz Kriminālprocesa likumu. Es ceru, ka, tieši tik efektīvi un aktīvi strādājot, mums izdosies attiecīgo likumprojektu pilnveidot un radīt tieši tādas normas, kas tiešām nodrošinās efektīvu kriminālprocesu. Bet, ņemot vērā to, ka izskanēja kritika, man gribētos vienkāršos vārdos pateikt, par ko mēs runājam, - kas ir šis jautājums.

Un jautājums ir ļoti vienkāršs: mums ir krimināllietas, kas sastāv nevis no viena vai diviem sējumiem, bet desmitiem vai pat simtiem sējumu. Tādējādi, izskatot attiecīgās lietas, bieži vien parādās jaunas versijas, jauni fakti, jauni argumenti. Mums tieši komisijas sēdē ģenerālprokurors stāstīja par kādu slepkavības lietu, kad tiesas zālē advokāts vai apsūdzētais tieši tad paziņoja, ka viņš neizdarīja šo noziegumu, ka viņam ir alibi, jo viņš bijis citā vietā.

Ja ir attiecīgie fakti, ko darīt tālāk? Ir svarīgi pārbaudīt, vai tiešām šis cilvēks bija tur, kur viņš... tajā vietā, par kuru viņš stāsta. Taču, lai iegūtu attiecīgo informāciju, svarīgi pieprasīt apliecinājumu tam, uzdot jautājumus.

Tātad par ko runā šie ierosinātie grozījumi?

Mēs piedāvājam prokuroram atļaut uzdot jautājumus, uzdot jautājumus un saņemt atbildes, un tas ir ļoti svarīgi, lai beigās mums būtu tiešām taisnīgs spriedums. Pret ko iebilst cienījamā kolēģe? Viņai droši vien šķiet, ka ir normāla situācija, ka ir fakti, bet šos faktus mēs ignorējam, tāpēc ka agrāk par tiem nav bijis zināms. Tas nav pieļaujams.

Taisnīguma vārdā katram faktam, kam ir nozīme, jābūt izvērtētam, un, ja tiešām attiecīgā informācija dod iespēju taisīt taisnīgu spriedumu, ignorēt to nedrīkst. Tas ir ļoti svarīgi.

Tiešām sacīkstes princips... tas ir princips, kas jāievēro, un tieši tādēļ mēs runājam gan par advokātiem, gan par prokuroriem, jo gan viena puse, gan otra puse var pieprasīt informāciju. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka prokurors var nesagatavotu lietu nosūtīt uz tiesu iztiesāšanai un tikai pēc tam vākt pierādījumus.

Bet, ņemot vērā sacīkstes principu, procesā var parādīties jauni fakti, un tieši tādēļ, lai atspēkotu šos faktus, lai iegūtu papildu informāciju, ir jāveic attiecīgi darbi.

Es pilnīgi piekrītu, ka tiesas iztiesāšanas laikā tiesa... lietu virzītājs ir tiesnesis, bet vai tiesnesim ir jāveic izmeklēšana, vai tiešām tiesnesim ir jāraksta pieprasījumi? Nē! Protams, patlaban likums pieļauj situāciju, ka prokurors var lūgt tiesu pieprasīt informāciju, un tas der gadījumā, kad mēs saprotam, uz kāda plaukta tā informācija atrodas. Taču, ja ir jāpārbauda dažādas versijas, vai, jūsuprāt, tā ir normāla situācija, ka prokurors tieši tad lūdz tiesu pārbaudīt vienu, otru, trešo iespējamo avotu, izprasīt dažādas izziņas? Nu, nē, tas nav normāli! Es tiešām domāju, ka visiem tiem, kam rūp mūsu kriminālprocess, kas tieši grib, lai kriminālprocess būtu taisnīgs, ir jābalso „par” attiecīgajiem grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Ir jāatzīst, ka no pašreiz klātesošajiem deputātiem kriminālprocesuālos jautājumos neviens nav pieredzējis, neviens nav spējīgs lielā mērā arī attiecībā uz to regulējumu, kas ir Kriminālprocesa likumā, sniegt tādu viedokli, kurš būtu lielā mērā atbilstošs tiem tiesvedības principiem, kuri ir nostiprināti jau gadu desmitiem. Es nebūtu gājis debatēt, ja es nebūtu dzirdējis no Judina kunga tādu vārdu kā „taisnīgums”. Un uzreiz jautājumā par taisnīgumu nez kādēļ es atcerējos ārvalstīs ASV dibinātos slepenos cietumus, kur taisnīguma vārdā spīdzināja, lika uz galvas maisus, bāza ūdenī, imitēja slīcināšanu. Tas arī ir taisnīguma vārdā! (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Taisnīguma vārdā vienā otrā smagā kriminālprocesā mēs varētu arī atļaut varbūt vienas otras psihotropas zāles ievadīšanu apsūdzētajam vai vienkārši izdot kādu likumu, lai, piemēram, uzsmēķē tur kādu vielu tiesnesis, prokurors, apsūdzētais, advokāti un vienojas savā starpā uzreiz par visiem jautājumiem. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Tāds ir taisnīgums tanī priekšlikumā, ko tagad virza Judina kungs!

Protams, es nerunāšu par tām peripetijām, kuras skāra vienu otru deputātu attiecībā uz minētā likumprojekta izstrādāšanas gaitu, kad tas ir tapis, bet ir jāatzīst viens - ka pie pašreizējā priekšlikuma... tie, tā teikt, procesuālisti, kuri sev tādu statusu tagad ir piedēvējuši, ir kā ziloņi puķu dārzā, kuriem patiesībā ir vienalga, vai augs pēc viņiem kaut kas šajā kriminālprocesuālajā lauciņā vai ne. Es gribu akcentēt, ka tie kriminālprocesa principi, kuri pašreiz ir kriminālprocesā, ir nostiprināti gadu desmitos. Es varbūt mēģināšu savas debates izklāstīt mazliet citādāk un vērsīšos pie autoritātēm. Latvijas Universitātes profesore Strada-Rozenberga komisijas sēdē iebilda pret minētajiem grozījumiem, norādot uz virkni nepilnību, ko parakstītāji... arī smīkņājošā Čepānes kundze, būdama doktore, nav ievērojusi. Latvijas Universitātes lektore Nīmandes kundze arī ir norādījusi iebildumus, kādēļ tie nav atbalstāmi. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Stukāna kungs, kurš skata Latvijas vēsturē visapjomīgāko lietu - digitālās televīzijas lietu -, ir norādījis, ka, apspriežot Krimināllietu tiesu kolēģijā šo jautājumu ar citiem tiesnešiem, arī ar to tiesnesi, kurš skata Lemberga lietu, neviens nav sniedzis atbalstu tam, ka šādus grozījumus vajadzētu iniciēt. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija arī ir iebildusi pret šo jautājumu. Kolēģi, tik tiešām vienam otram, kurš tagad te brēc par to, ka šo regulējumu vajadzētu, būtu tik tiešām jāstāv pie vadības grožiem kādā tiesībsargājošā iestādē, kura nepārtraukti bļauj par to, ka kāds ir jānotiesā, pierādījumi vispār tiesai nav jāvērtē un vispār tas nav nepieciešams. Bet es ieskicēšu vienu... lietas būtību attiecībā uz šo priekšlikumu, kurš pašreiz ir iesniegts.

Būtība ir sekojoša. Krimināllietās izmeklēšanu veic policijas iestādes, citas tiesībsargājošās iestādes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kad ir pamatotas aizdomas, lai kādu turētu aizdomās, un ir noteikti fakti, cilvēku atzīst par aizdomās turamo. Tad, kad ir pietiekams pamats, lai izvirzītu cilvēkam apsūdzību... tad, kad no tādām aizdomām jau tiek nonākts pie pārliecības, ka, visticamāk, viņš ir izdarījis... tā persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tad lieta tiek nosūtīta uz prokuratūru. Tāda ir kārtība, kuru Saeima ir nostiprinājusi un kura darbojas gadu desmitiem Latvijā. Prokurors, būdams pārliecināts par to, ka viņa izvirzītā apsūdzība ir pamatota, par to, ka apsūdzība izturēs tiesvedību, un par to, ka persona tiks notiesāta, un par to, ka tika noskaidrota izmeklēšanas laikā patiesība un nav iespējamas citas manipulācijas ar to, kas tika izvirzīts, virza lietu uz tiesu.

Procesuālā kārtība ir sekojoša. Lai nodrošinātu personai tiesības uz taisnīgu tiesu, personai izsniedz lietas materiālus. Tātad, ja kādu dienu attiecībā pret kādu no jums tiks izvirzīta kāda apsūdzība un lieta nonāks tiesā, jums ir iespējams iepazīties ar to, ko ir savākuši... gadu desmitiem var vākt, var turpināties tā izmeklēšana... ir savākušas amatpersonas. Tad lieta nonāk tiesā, un tiesā jūs varat paust savu viedokli par to, kas ir savākts.

Tas viss, ko Judina kungs te pieminēja, - par to alibi un visu pārējo... Nu, uzreiz ir redzams, ka viņš no krimināltiesībām ir nācis. Uz alibi personai ir pienākums norādīt jau uzreiz, tiklīdz viņa tiek iesaistīta. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Nav tāda pienākuma!”) Lūk! Bet tas acīmredzot... acīmredzot vēl vienu brēcēju viedokli šis jautājums neskar...

Tad, lūk! Grozījumu priekšlikums ir sekojošs: tad, kad lieta atrodas tiesā, tad, kad turpinās iztiesāšana, prokurors šajā laikā faktiski var turpināt izmeklēšanu, vācot... pieprasot pierādījumus. Šo izmeklēšanu prokurors var turpināt. Tad, kad notiek debates, tad, kad notiek sprieduma rakstīšana, un pat tad, ja - nedod Dievs! - tiesnesis ir uzrakstījis attaisnojošu spriedumu ar virkni argumentu, iesniedzot apelācijas sūdzību, prokurors pievieno jaunus pierādījumus, kuri pirms tam netika akceptēti.

Es aicinātu Čepānes kundzi nākt šeit un padebatēt par šo jautājumu, nevis dot padomus Judina kungam, kā tad šajā gadījumā aizstāvēt koalīcijas pozīciju.

Bet būtība ir sekojoša: faktiski attaisnojošu spriedumu, pastāvot minētajai koncepcijai, nebūs. Prokurors nekad no izvirzītās apsūdzības neatteiksies, un tiesvedība kļūs tik tiešām vēl ilgāka. Kāpēc? Tāpēc, ka es, būdams advokāts, reizi mēnesī pieprasīšu tiesnesim, lai viņš izprasa no prokurora to... tās darbības, kuras prokurors ir veicis. Katru reizi pēc katras tādas darbības, būdams advokāts, es lūgšu pārbaudīt, kāpēc viņš ir veicis tādu darbību, es lūgšu tiesu izvērtēt minētās darbības pamatotību.

Un es aicinu Judina kungu nelobēt prokuratūru! Un, ja jūs, Judina kungs, esat doktors, jurists un velns zina vēl kas papildus (Zālē smiekli. Starpsaucieni.), tad šo grozījumu mērķis nav tiesiskums. Vēl vairāk! Un cieņa šajā gadījumā var būt pret tiem projektiem, kuri tiek virzīti, vadoties pēc apziņas... pēc tiesiskās apziņas. Un tad tie būtu atbalstāmi.

Pie šīs situācijas tas viss ir pilnīgs murgs, ko jūs cenšaties realizēt un iedibināt savā formāli realizētā... tā teikt, dienestiem pakļautajā valstī. Līdz ar to, kolēģi, es aicinu būt lielā mērā saprātīgiem un ieklausīties vismaz tajā, ko es esmu teicis, tiem cilvēkiem, kuri Juridiskās komisijas sēdes laikā ir pauduši viedokli, ka tas projekts, kas pašreiz ir, nav izstrādāts un ir pilnīgs murgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Prieks par mūsu diskusiju! Tiešām ar katru debatētāju tā kļūst arvien interesantāka! Vispār tiešām būtu interesanti uzzināt, kāpēc ir tāda liela pretestība pret šādiem grozījumiem, jo ideja ir ļoti vienkārša. Ko paredz grozījumi? Ir apsūdzētais, un ir fakti. Un kāda ir mūsu doma? Nu, ja ir fakti, tad ņemsim tos vērā un analizēsim.

Bet cienījamie kolēģi saka: „Nē! Nevajag analizēt faktus! Lai fakti paliek šeit, bet mūsu apsūdzētais - šeit!” Dīvaini, kāpēc tā?

Ļoti interesanti! Kāds sakars tam ir ar narkotikām? Protams, lai runa būtu interesanta, var piesaukt prostitūciju, pedofiliju, un tad tiešām visiem atveras acis un visi klausās. Bet vai tas attiecas uz tēmu?

Man bija interesanti dzirdēt arī Elksniņa kunga viedokli, ka būs tādi negodīgi advokāti, kas sāks shēmot. Es ļoti ceru, ka savās nākamajās uzstāšanās reizēs Elksniņa kungs būs vēl... stāstīs tieši vēl detalizētāk, kā viņi shēmo. Mēs rakstījām likumus... (Starpsauciens no SC frakcijas.) Mēs rakstījām likumus, lai godīgi cilvēki tos varētu izmantot. Mēs nedomājām par to, kāds kādu negodīgu shēmu realizēs. Un nevajadzētu stāstīt par saviem plāniem izmantot likumu savtīgos, prettiesiskos nolūkos! Tas nav pieļaujams! Es lūdzu to ņemt vērā! Es lūdzu ņemt vērā, ka katram apsūdzētajam ir tiesības klusēt, viņam nav pienākuma stāstīt pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kur viņš bija. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Ak Dievs!”) Un kas notiek tālāk? Viņš iet uz tiesu, un viņš stāsta, ka viss, ko uzrakstīja prokurors, neatbilst patiesībai, jo viņš bija ārzemēs pie mīļākās vai vēl kaut kur. Un tāda informācija ir jāpārbauda, un, lai pārbaudītu, ir jāsūta pieprasījumi, bet Elksniņa kungam ir iebildumi: nevajadzētu sūtīt!

Cienījamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt grozījumus! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Juridiskajā komisijā patiešām bija ļoti kaismīgas debates par šo jautājumu, un daži kolēģi kā komisijā, tā arī šeit aizmirst, ka viņiem ir jānorobežojas no savas iepriekšējās prakses, piemēram, no advokatūras prakses vai tamlīdzīgi.

Es gribu teikt, ka šo priekšlikumu atbalstīja ģenerālprokurors Kalnmeiera kungs. Viņš komisijai sniedza ļoti argumentētus atzinumus. Šo priekšlikumu atbalstīja arī KNAB speciālists eksperts Baumaņa kungs, kurš ir zinātņu doktors, manuprāt, tieši krimināltiesībās. Šo lietu atbalstīja... Es pat nezinu, kāpēc apgabaltiesā un Augstākajā tiesā ir dažādi viedokļi... Šo lietu atbalstīja arī Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs - bijušais Augstākās tiesas senators Gruziņa kungs, kurš ir ar ārkārtīgi lielu pieredzi. Visi šie cilvēki teica, ka šajā gadījumā, protams, šo likumprojektu varētu pilnveidot, taču ir jādod gan prokuroram, gan advokātam šādas tiesības, ko pašlaik likumprojekts paredz.

Es gribu teikt, ka tiesnesim ir visas iespējas nevilcināt attiecīgo procesu, ja dažkārt kādi no iepriekš minētajiem - vai nu advokāts, vai prokurors - ļaunprātīgi mēģinātu šo lietu novilcināt.

Es nezinu, kādu iemeslu dēļ mēs esam sacēluši tādu ažiotāžu ap šo likumprojektu, domājot par kādu konkrētu personu. Es aicinu norobežoties no tā un mēģināt, lai patiešām šīs lietas tiktu tiesā izskatītas gan savlaicīgi, gan arī profesionāli un beigu beigās tiktu panākts arī taisnīgs rezultāts.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, bez krāšņiem epitetiem un tādām spilgtām emocijām es vienkārši racionāli gribu lūgt Judina kungu nespēlēties un nežonglēt ar informāciju, padarot šī priekšlikuma oponentus par... nu, blēžiem, kas grib izvairīties no papildu faktu vērtēšanas tiesas procesā. Tā nav taisnība! Ļoti skaidri šobrīd arī ir Kriminālprocesa likumā atrunāta kārtība, kādā jaunus faktus var pievienot lietai, ja tādi uzrodas tiesas laikā. Ir iespēja gan aizstāvim, gan prokuratūrai vērsties tiesā un lūgt tiesu gan pieprasīt jaunu informāciju, gan arī pievienot lietai. Tā ka jau ir atrunāta kārtība! Arī ģenerālprokurors norādīja uz to, ka pēc būtības šie sagatavotie likuma grozījumi daudz neko nemainīs.

Arī Gruziņa kungs, kurš bija viens no faktiski trīs institūciju pārstāvjiem - tikai trīs institūciju pārstāvjiem, kas atbalstīja šo likumprojektu kopumā! -, norādīja, ka tādā formā, kādā tas šobrīd ir sagatavots, tas nav atbalstāms.

Es neesmu kriminālprocesa tiesību eksperte, bet es uzticos autoritātēm, un jāsaka, ka pret šo likumprojektu bija jau minētais Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Strada-Rozenberga, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docente Nīmande, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Kaminskas kundze, Tiesībsarga biroja pārstāve Tivaņenkova. Manuprāt, tie ir pietiekami autoritatīvi cilvēki, kuri ir ļoti skaidri izteikuši viedokli, kādēļ šis likumprojekts nav atbalstāms, un, manuprāt, nav pamata viņiem neuzticēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie deputāti! Pretestība pret ko? Arī ažiotāža pret ko? Es jums pateikšu, Judina kungs! Pret muļķību ir ažiotāža! Un Čepānes kundze arī ir pret to - pret to pašu muļķību, ko jūs realizējat. Arī tādēļ tā pretestība tā arī izpaužas. Es varbūt atgādināšu jums, ko, piemēram, ir teicis franču kriminologs Ortolāns. Viņš kādreiz ir norādījis, ka godīgs pilsonis var arī nenokļūt nelāgu likumu darbības varā, bet viņam nav līdzekļu, lai izvairītos no nekrietnas tiesvedības, kurā pat visapdomātākais un taisnīgākais likums pārvēršas par tukšumu. Tieši tādēļ smaguma centram organizatoriskajā kriminālajā tiesvedībā ir jābūt tiesnesim, un likumdevējam ir saprātīgi jāstiprina viņa statuss, nevis vieglprātīgi, prokurora runu pavedinātam, jāmetas ceļos un jāsniedz viņam likumdošanas pakalpojumi.

Tik tiešām jūs tagad esat prokuroru priekšā metušies ceļos un sniedzat viņiem pakalpojumu attiecībā uz viņu pilnvaru stiprināšanu kriminālprocesā. Es neticu, piemēram, ka izmeklēšanas stadijā prokurors sirga vai nu ar prāta slinkumu, vai nespēju noteikt paša pēc būtības šķietamajā un pretrunīgajā lietas apstākļu izklāstā savu pozīciju, lai tā nesāktu drupt, piemēram, tiesā pie pirmajiem pieskārieniem, ko var realizēt viens otrs advokāts.

Šausmas! Tik tiešām šausmas! Arī attiecībā uz to, ko jūs piedāvājat, ka cilvēkam ir tiesības klusēt. Tas ir viens no pamatprincipiem, kas ir nostiprināts Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē un kas izriet no nevainīguma prezumpcijas. Tās tiešām ir šausmas, ja jūs tagad pasakāt, ka tas ir briesmīgi, ka cilvēkam tiesvedības laikā ir tiesības klusēt. Nu tad sāciet viņu, to cilvēku, sist, un viņš sāks runāt. Un tad viņš pateiks taisnību. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Loskutovs: „Demagoģija!”) Atgriezieties tik tiešām pie tā regulējuma, kāds ir bijis iepriekš attiecībā uz viduslaikiem, uz sākotnējo sabiedrību! Atgriezieties pie Taliona principa realizācijas, kad jūs sitīsiet pretī par to, ka jums kāds ir iesitis, un viss būs kārtībā! Jūs nodibināsiet gan taisnību, gan patiesību.

Nākamais jautājums - attiecībā uz te pieminētajiem advokātiem un ko te vēl pieminēja... Procesuālā vienlīdzība šajā gadījumā tiks grauta. Prokuroram ir tiesības izprasīt informāciju, un prokuroram informācija tiek sniegta. Advokāts informāciju izprasa, un jūs, Čepānes kundze,... uz to norādīja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāve - priekšsēdētāja vietniece Kaminskas kundze... uz jautājumiem advokātam neatbild. Kāpēc? Tāpēc, ka nav atbildības par atbildes nesniegšanu advokātam, un, otrkārt, ir Informācijas atklātības likums, saskaņā ar kura normām informācija lielākoties publiski nav pieejama. Par kādu līdzvērtību procesa gaitā, kad advokāts kaut ko var darīt lietas izskatīšanas laikā, jūs te runājat? Vai jūs kaut reizi esat bijis tiesā, lai runātu un gvelztu te tādas muļķības?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pirmām kārtām izteikt komplimentu Judina kungam. Viņš patiešām uzstājās ar spīdošu politisku runu. Ļoti emocionālu, bet tā runa ir tieši politiska, nevis juridiska. Es neesmu eksperts kriminālprocesa jautājumos, un tāpēc es ļoti uzmanīgi klausos, un man ir svarīgi izvērtēt piedāvātos priekšlikumus pirmām kārtām no cilvēktiesību viedokļa.

Ko es sadzirdēju? To, ka procesam jābūt efektīvākam. Teorētiski - jā! Es tam piekrītu, bet nevajadzētu aizmirst arī dažus citus principus. Opozīcijas pārstāvji minēja vairākus konkrētus argumentus, un es gaidīju, ka mūsu cienījamie juristi kaut kādus pretargumentus minēs, apgāzīs šos argumentus. Diemžēl neko tādu es nesadzirdēju. Es dzirdēju to, ka prokuratūra atbalsta. Nu, protams, prokuratūra to atbalsta, viņiem būs vieglāka dzīve, jo, ja mazāk ir cilvēktiesību aizsargmehānismu, jo vieglāk apsūdzībai ir panākt savus mērķus. Es sadzirdēju kaut kādus personiskus uzbrukumus, kaut kādus minējumus par kolēģi, par opozīcijas motīviem... Nu, piedodiet, tas vienkārši nav nopietni!

Es nevaru atbalstīt priekšlikumus, ja patiešām cienījami eksperti norāda uz ļoti konkrētiem trūkumiem, taču priekšlikuma aizstāvji un iesniedzēji šos argumentus nemaz pat nemēģina apgāzt, bet tā vietā runā ļoti emocionāli un politiski ļoti skaisti, un uzbrūk oponentiem personiski. Nu, piedodiet, ja uzbrūk cilvēkiem, nevis argumentiem, tas vienmēr rada zināmas bažas. Es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Diskusija tiešām ir interesanta un saistoša, un man prieks, ka vispār diskusija notiek, jo tikai diskusijā mēs varam panākt pienācīgu likuma kvalitāti. Mani gan nedaudz pārsteidza Elksniņa kungs - nevis ar savu demagoga talantu (ar to viņš mani vairs nepārsteigs), bet ar necieņu pret vecāko kolēģi un pret sievieti - Ilmu Čepāni. Visu cieņu jūsu zināšanām, ambīcijām un tā tālāk, bet Čepānes kundze ir pelnījusi, lai jūs izmantotu, kā saka, parlamentā pieņemtos izteiksmes līdzekļus!

Bet, runājot pēc būtības, es domāju, ka visi, kas klausījās diskusiju, pamanīja, ka tie, kas oponē likumprojektam, ļoti uzstājīgi „spiež” uz to, ka likumprojekts ir par to, lai dotu prokuroriem īpašas pilnvaras, ar to nostādot prokurorus privileģētā stāvoklī kriminālprocesā. Es domāju, jūs piekritīsiet, ka izklausās tieši šādi. Bet tā ir bezkaunīga manipulācija ar to, ka ne visi deputāti seko katram likumprojekta vārdam, par ko tagad runā.

Es gribu atgādināt, ka tie priekšlikumi, par kuriem pašlaik tiek diskutēts, nodrošina absolūti vienādas iespējas aizstāvībai un apsūdzībai. Norma skan šādi: „Aizstāvim un prokuroram, lai iesniegtu papildu pierādījumus, ir tiesības rakstveidā pieprasīt [..] kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem [..].” Aizstāvim un prokuroram! Akcentētas abas puses, lai nodrošinātu sacīkstes procesu.

Otra norma. Tā dod vienlīdzīgas tiesības prokuroram, cietušajam, apsūdzētajam un viņa aizstāvim. Par ko mēs runājam?! Pilnīgi vienādas tiesības abām pusēm. Abām pusēm ir tiesības aizstāvēt savu pozīciju tiesā!

Tāpēc es aicinu kolēģus, ja jau mēs runājam par diskusiju, ja mēs aicinām, Cileviča kungs, uz argumentēšanu, tad varbūt respektēsim to, kas ir rakstīts uz papīra, nevis ar demagoģijas uzlidojumiem...! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Augsti godātais Loskutova kungs! Opozīcijas pārstāvji tieši norādīja uz to, ka prokuroram un aizstāvim nav vienādu tiesību, un jūs to zināt daudz labāk par mani. Uzrakstīt uz papīra var ļoti daudz ko, bet šobrīd esošās likuma normas paredz, ka trešajām personām ir pienākums atbildēt uz prokurora jautājumiem, bet nav pienākuma atbildēt uz aizstāvja jautājumiem. Jūs taču to visu labi zināt! Un runa ir tieši par to, ka puses procesā nav vienlīdzīgas, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu. Un arī visi šie jautājumi rodas tieši tāpēc, ka mēs faktiski samazinām personas - privātpersonas - aizstāvības iespējas. Un tieši tas mani uztrauc no cilvēktiesību viedokļa. Un man ļoti gribētos, lai jūs atbildētu tieši uz šo argumentu, nevis uz to, ka... Mēs sludinām, ka ir vienādas tiesības, bet kā jūs nodrošināsiet šīs vienādās tiesības? Vai jūs grozīsiet citus likumus, kas šobrīd nosaka tās nevienlīdzīgās tiesības? Kā jūs rīkosieties šajā jautājumā?

Un diemžēl... Man ļoti gribētos, lai tomēr mūsu debates būtu korektākas, jo diemžēl gan šajā diskusijā, gan arī citās tieši no koalīcijas puses es pastāvīgi dzirdu aizvainojumus un pārmetumus opozīcijai tīri personiskā līmenī. Lūdzu, uzbrūciet idejām, nevis cilvēkiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst?

A.Judins. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt attiecīgos grozījumus un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. Lai būtu iespēja izvērtēt visus priekšlikumus, termiņš - 9.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Igors Zujevs.

I.Zujevs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.288 Lp/11 - „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” ir izstrādāts vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 30.marta sēdes protokollēmuma Nr.60 2.punktu.

Likumprojekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek izsniegtas un atjaunojamas farmaceitiskajai vai veterinārfarmaceitiskajai darbībai paredzētās licences, kurās norādīts, ka darbības ar narkotiskajām un psihotropajām vielām un zālēm ir atļautas.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Zujevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa. (No zāles: „Jā, jā, Siliņas kundze, jāiet!”, „Par likumprojekta būtību!”)

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie deputāti! Es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā” un numurs...

E.Siliņa. Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”, skatīsim dokumentu Nr.289/Lp11.

Jā, komisija izskatīja likumprojektu pirmajam lasījumam, un komisija aicina arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles: „Bet par ko tur ir runa?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Farmācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Siliņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un pirmajam lasījumam atbalstījusi likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Līdz ar to aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (RP).

Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr.250/Lp11).

Tā kā pirmajā lasījumā tas bija ļoti kvalitatīvi izstrādāts, priekšlikumi uz otro lasījumu netika iesniegti, tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Bišofa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Zinātniskās darbības likuma grozījumi ir tapuši pēc ilgstošām un intensīvām konsultācijām ar ekspertiem, un ir veikta daudzpusīga to izskatīšana Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Šie grozījumi skar galvenokārt mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni, kā arī precizē vairākus terminus un zinātnisko institūciju struktūras elementus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas precizē, kas ir zinātni apkalpojošais personāls. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Likumā līdz ar to ir ietvertas arī tiesības ne tikai uz izgudrojumu, bet arī uz augu šķirni un šo tiesību komercializācija. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 20. - deputātes Poriņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā noteiktas valsts zinātnisko institūciju darbinieku mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. Un 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Līdz ar to esam izteikuši attieksmi pret visiem 23 priekšlikumiem.

Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2012.gada 28.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.septembris. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.286/Lp11. Likumprojekts paredz atcelt nevienlīdzīgas konkurences un diskriminējošu situāciju, kādā šobrīd atrodas nacionālie televīzijas komerckanāli, salīdzinot ar ārvalstu retranslētajiem komerckanāliem. Likumprojekts paredz atcelt obligātās retranslācijas pienākumu attiecībā uz nacionālajiem komerckanāliem kabeļtelevīzijā un ļauj nacionālajiem komerckanāliem saņemt samaksu par saturu, līdzīgi kā samaksu par saturu var saņemt ārvalstu retranslētie televīzijas kanāli. Faktiski tas paredz atgriešanos situācijā, kāda tā bija 2010.gadā. Tātad neko fundamentāli jaunu - tādu, kas nebūtu bijis elektroniskajā mediju telpā, - šis likumprojekts neparedz.

Uzsveru, ka tajā pašā laikā tiek saglabāta bezmaksas televīzijas apraide un iedzīvotāji visā Latvijas teritorijā joprojām varēs skatīties visus četrus televīzijas kanālus, kas ir bezmaksas apraidē.

Ir saņemts viens priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Dana Reizniece-Ozola, Uldis Augulis un Raimonds Vējonis. Komisijā par šo jautājumu tika diskutēts vairākās sēdēs, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Komisijas vadītāja norādīja, ka mēs atgriežamies pie situācijas, kāda bija 2010.gadā. Tiesa, 2010.gadā pēc tālaika Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas, VIENOTĪBAS pārstāves Circenes kundzes priekšlikuma likumā tika ieviests tā sauktais must carry princips jeb saistības, kas jāievēro, princips. Tas paredzēja, ka visiem kabeļoperatoriem ir noteiktas saistības obligāti pārraidīt četrus nacionālos kanālus - Latvijas 1.televīziju, Latvijas 7.televīziju, LNT un TV3. Un tā galvenais mērķis bija atbilstoši Eiropas Savienības Universālā pakalpojuma direktīvai nodrošināt Latvijas kontekstā specifiskās vajadzības, nodrošināt vienotu informatīvo telpu, tas ir, četrus latviskus kanālus visā Latvijas teritorijā.

Par ko šobrīd ir runa?

Šobrīd ir runa par to, ka mēs atsakāmies no šī principa un uzskatām, ka divām komerctelevīzijām, atšķirībā no divām sabiedriskajām televīzijām, šobrīd būs tiesības kabeļoperatoriem pieprasīt samaksu par šo televīziju pārraidi kabeļoperatoru tīklos. Tas, cienītie kolēģi, faktiski skars vairāk nekā pusi Latvijas mājsaimniecību, jo šobrīd vairāk nekā puse jeb 400 000 mājsaimniecību ir tieši kabeļoperatoru klienti, kuriem šis pakalpojums - skatīties arī divus komerckanālus TV3 un LNT - kļūs dārgāks un dārgāks, un, pēc ekspertu aprēķiniem, tas kļūs dārgāks apmēram par 40 santīmiem mēnesī. Šķiet, tā nav liela nauda, bet, ja jūs paskatīsieties, kādi ir patērētāju kritēriji kabeļoperatoru izvēlē, tad summai ir ļoti liela nozīme, un mazie kabeļoperatori savu pakalpojumu līdz ar to būs spiesti palielināt vismaz par 10 procentiem.

Kādēļ tas ir svarīgi?

Svarīgi tas ir tādēļ, ka šobrīd lielajās Latgales pilsētās, krievvalodīgajās pilsētās, visticamāk, būs tā, ka šie kabeļoperatori vienkārši neliks vairs savās pakās šos divus nacionālos kanālus, un Latvijas iedzīvotājiem latviski pieejamo kanālu skaits uz pusi samazināsies.

Ko es vēl vēlos teikt?

Komisijas vadītāja ļoti skaidri norādīja, ka šobrīd tiek novērsta nevienlīdzīga attieksme starp ārvalstu televīziju programmām un komerckanāliem. Mēs visi, cienījamie deputāti, saņēmām vēstules no sabiedriskās televīzijas, kur Kota kungs ir izteicis bažas, ka tādējādi tiek - tieši otrādi! - vienlaikus nodrošināta nevienlīdzīga attieksme starp komerckanāliem un sabiedrisko televīziju, paredzot, ka komerckanāliem ir vēl viens papildu finansējuma avots. Savukārt sabiedriskajai televīzijai nekāds papildu finansējums kvalitatīva produkta ražošanai netiek piedāvāts.

Man uzskats ir, ka šādu must carry principa atcelšanu mēs Latvijas kontekstā, kad mēs visi tik ļoti rūpējamies par to, lai kultivētu latvisko vidi, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pēc iespējas vairāk informācijas pieejams latviešu valodā... ka to mēs varam ieviest tikai tad, kad ir izstrādāti arī kabeļoperatoru saturu regulējošie nosacījumi, un tos diemžēl, kā NEPLP pārstāvji uzskata, ātrāk par 2014.gadu izstrādāt nevar. Tādēļ ir šis priekšlikums - atcelt must carry principu no 2014.gada, nevis no nākamā gada sākuma (vienlaikus ar saturu regulējošiem nosacījumiem). Un nu papildus mēs šodien arī vienā no iepriekšējiem likumprojektiem... nodevām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai likumprojektu, kas paredz jaunu virszemes televīzijas apraides kārtību no 2014.gada sākuma. Manuprāt, tas arī ir labs brīdis, kad mainīt spēles noteikumus, tos kārtīgi apsverot un tiešām rūpējoties par to, lai mēs paši sev nenozāģējam zaru, uz kura sēžam.

Mēs tik ļoti rūpīgi domājām par to, kā nodrošināt latvisko vidi 2010.gadā, bet šobrīd šķiet, ka prioritātes ir pilnīgi mainījušās: mēs vairāk domājam par ārvalstu komerctelevīziju interešu nodrošināšanu, nevis par mūsu, galalietotāju, skatītāju, interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Sveicināti, kolēģi! Vēlos izteikt savu viedokli atbilstoši izskanējušajai retorikai.

Tātad jānosaka ir prioritātes. Valsts interesēs ir stiprināt Latvijas informatīvo telpu ar vietējo, reģionālo un nacionālo saturu.

Komisija ir rūpīgi strādājusi pie šī jautājuma un pie šī likumprojekta, piedalījās visi, kas vēlējās piedalīties mūsu komisijas sēdēs, - gan eksperti, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Mums bija gan darba grupa ar ekspertiem, gan politiķu darba grupa. Līdz ar to šis jautājums ir diezgan pamatīgi analizēts. Komisijā regulāri piedalījās arī NEPLP pārstāvis, tātad tā ir organizācija, kas regulē šo jomu.

Tātad mēs atgrieztos pie 2010.gada regulējuma. Tā bija veiksmīga sadarbība un pieredze. Līdz ar to mums būtu jādomā, ka mums vajadzētu šobrīd līdzsvarot Latvijā mediju vides spēlētāju noteikumus, jo šobrīd tie ir par labu vairāk kabeļoperatoriem nekā Latvijas, nacionālā, satura veidotājiem.

Atgriežoties pie tā, ka NEPLP ir regulējošā organizācija šajā jomā, jāteic, ka viņi uzskata, ka šo jautājumu nedrīkst atlikt, ka šī situācija jāsakārto jau tagad un ka ir svarīgi elektronisko mediju vidi veidot jau šobrīd. 2014.gadā stāsies spēkā jauni apraides nosacījumi, tādēļ svarīgi jau šobrīd izvērtēt valsts intereses vairāk nekā viena, otra vai trešā operatora intereses. Būs dots pietiekami ilgs pārejas periods, lai pielāgotos šim atjaunotajam regulējumam. Un vēlos arī piebilst, ka NEPLP ir arī valsts kapitāla daļu turētāja Latvijas Televīzijā un Latvijas Televīzijas vadītājam bija visas iespējas nākt uz mūsu komisijas sēdēm un paust savu viedokli, nevis to darīt tikai ar mediju starpniecību.

Un tātad vēlreiz gribētos kliedēt arī mītu par to, ka Latgalē nebūs iespējams redzēt visus mūsu nacionālos kanālus. Tātad būs bezmaksas apraidē... Caur dekoderiem un virszemes antenām būs iespējams redzēt visus četrus - gan sabiedriskos, gan divus komerckanālus.

Paldies par uzmanību. Un lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt likumprojektu kā tādu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Tiešām paldies Danai Reiznieces-Ozolas kundzei par diskusiju, jo patiešām diskusijās dzimst kvalitatīvi lēmumi.

Šeit bija mēģinājums zināmā mērā pretstatīt sabiedriskos medijus un komercmedijus. Jāteic, man ļoti žēl par šādiem argumentiem, jo gribu uzsvērt, ka šobrīd tieši sabiedriskie mediji ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzmanības lokā. Ļoti aktīvi tiek ar šiem medijiem strādāts un domāts, kā tos stiprināt. Un pavisam nesen ir izstrādāti priekšlikumi par papildu finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem. Es ļoti ceru, ka arī priekšlikuma iesniedzēji to ņems vērā un šādi dīvaini pretstatījumi vairs netiks veidoti.

Runājot par nacionālajiem komerckanāliem, iesaku Reiznieces-Ozolas kundzei iepazīties ar likumprojekta anotāciju. Tajā patiešām ir uzsvērts, ka Latvijā šobrīd ir tikai divi nacionālo mediju saturu ražojoši nacionālie komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Un ir būtiski, ka tas ir kritiski maz un netipiski Eiropas Savienības dalībvalstij.

Atgriežoties pie priekšlikuma. Nav nekādas vajadzības obligātās retranslācijas pienākumu atcelšanu vilcināt vēl vienu gadu. Tāds ir NEPLP atzinums. Komisija to ņēma vērā, un komisija tam piekrīt. Viens no argumentiem - un tas ir NEPLP arguments - ir tāds, ka obligātās retranslācijas pienākumu atcelšana - un tas ir jādara - tātad ļaus nacionālajiem komerckanāliem attīstīt saturu. Bet saturu - kvalitatīvu vietējo saturu - var sekmīgi attīstīt tikai tad, ja šis pienākums tiek atcelts un ja tiek veicināta līdzvērtīgāka konkurence. Šobrīd no nacionālo komerckanālu puses, kā atzīst NEPLP, ir redzama vēlme un apņemšanās strādāt pie vietējā satura.

Atgādināšu, ka šā gada pavasarī, aprīlī, Rīgā notika Eiropas komisijas „Par mediju plurālismu” darba grupas sanāksme. Atgādināšu, ka to vada mūsu eksprezidente, ļoti cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga. Šīs darba grupas ekspertu secinājums diskusijā bija šāds: jā, patiešām Latvijā ir netipiska situācija. Te ir ļoti liela ārvalstu televīzijas kanālu ietekme. Ko darīt? Viņu atbilde bija - veicināt vietējā satura ražošanu! Tātad tas bija secinājums, ko Latvijai iesaka ļoti cienījami ārvalstu eksperti.

Šī pienākuma - obligātās retranslācijas pienākuma - atcelšana būtu tikai taisnīga, jo, ja valsts šādu pienākumu ir uzlikusi, tad pēc laika tas ir jāpārskata. To paredz arī Eiropas direktīvas. Un mēs to šobrīd darām.

Obligātās retranslācijas termiņa atcelšanu NEPLP un komisija analizēja saistībā arī ar Konkurences padomes lēmumu, kā jau par to tika runāts arī Saeimas iepriekšējās sēdēs. Vēl atgādināšu, ka šis lēmums uzliek par pienākumu šobrīd abiem komerckanāliem atrasties bezmaksas apraidē. NEPLP par šo Konkurences padomes lēmumu izteica gandarījumu, jo sabiedrībai ir svarīgi, lai četri kanāli būtu bezmaksas apraidē. Bet mums ir nepieciešams, lai tie būtu nevis formāli, bet tiešām būtu ar spēcīgu saturu.

Šeit minētie paketēšanas grozījumi, par ko runāja Dana Reizniece-Ozola, patiešām pēc būtības nav saistīti ar šo obligātās retranslācijas pienākuma atcelšanu, jo ir atšķirīgi mērķi. Pamatpaketes veidošanas topošo grozījumu mērķis ir sakārtot Latvijas mediju vidi atbilstoši valsts nacionālajām interesēm. Šodienas grozījumu mērķis ir veicināt vienlīdzīgāku konkurenci Latvijas un ārvalstu komerckanālu starpā.

Paldies. Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Nu patiešām dīvaini klausīties šo motivāciju. It kā tikai LNT un TV3 ražo nacionālo saturu. Bet kā tad ir ar sabiedrisko televīziju? Kā ir ar reģionālajām televīzijām? Vietējām televīzijām?... Nu tā tas nav!...

Vēl dīvaināk dzirdēt - visu cieņu! - Mūrnieces kundzes apgalvoto, ka divas nacionālās televīzijas ir par maz Latvijai. Piedodiet! Tas ir tirgus, mēs tomēr runājam par komerctelevīziju. Mums ir tikai 2 miljoni potenciālo skatītāju. Nu, pēc standartiem mums pat viena komerctelevīzija nevar atmaksāties, bet jūs piedāvājat vēl dibināt komerciālās televīzijas...

Nu, man šķiet, ir pilnīgi skaidrs, par ko ir runa. Ka, protams, no šiem grozījumiem būs tikai viens ieguvējs - tā ir kompānija MTG, kurai faktiski pieder monopols nacionālo komerctelevīziju jomā. Mēs to visu ļoti labi zinām. Mēs redzam, kas notiek, mēs redzam, ka jaunievēlētā padome atklāti lobē šī koncerna intereses un mēģina to pamatot ar it kā kaut kādām nacionālām interesēm, kaut ko... Nu, piedodiet, tam nav ar to nekāda sakara!

Ko nozīmē „programmu pieejamība”? Programmas ir pieejamas visur. Bet teikt, ka līdz ar to mēs nodrošināsim bezmaksas pieejamību - nu, piedodiet, es tam nepiekritīšu. Salīdzināsim skaitļus! Zemes apraidi tagad skatās mazākums Latvijas iedzīvotāju, daudz vairāk izmanto kabeļtelevīziju. Un tieši tiem, tam vairākumam, būs jāmaksā papildus par esošo nacionālo televīziju programmu uztveršanu. Un, protams, tie cilvēki, kam ir ierobežotas iespējas, vēl izvērtēs, vai maksāt par to vai ne. Un tas mazākums, kas turpinās uztvert to bezmaksas zemes apraidi... nu, jā, turpinās uztvert. Bet kas tad notiek? Faktiski nacionālās televīzijas turpinās maksāt to nesamērīgo samaksu Lattelecom un zaudējumi tiks segti uz kabeļtelevīziju rēķina; to faktiski kabeļtelevīzijas iekasēs no skatītājiem. Par ko mēs runājam, par kādu nacionālo saturu?! Just business! Tas ir tikai bizness, tur ir biznesa modelis, nekāda nacionāla satura tur nav...

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, es jums atgādināšu, ka priekšlikums ir pārcelt šo... par 2004.gada 1.janvāri... 2014.gada 1.janvāri. Es tomēr aicinu runāt par priekšlikumu. Otrajā lasījumā mēs nerunājam par likumprojekta atbalstīšanu konceptuāli. Otrajā lasījumā saskaņā ar Kārtības rulli mēs runājam par konkrētu priekšlikumu. Priekšlikums skan, ka ir pārceļams termiņš par vienu gadu.

B.Cilevičs. Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Es ceru, ka jūs papildināsiet man to laiku, ko jūs norunājāt.

Es ļoti labi atceros, par ko ir priekšlikums, un termiņš neapšaubāmi ir ļoti cieši saistīts tieši ar saturu. Jo... es apgalvoju, ka, pieņemot šos grozījumus tieši tajā laikā, kas toreiz bija paredzēts, tas ir, sasteigti, patiešām tas atļaus MTG koncernam ļoti ātri atrisināt sava biznesa problēmas - vismaz daļu -, bet nekādā gadījumā tas nesakārtos televīziju tirgu. Gluži otrādi! Tas samazinās nacionālo televīziju pieejamību. Cilvēki, kas gribēs to skatīties... šeit es pilnībā piekrītu Kazākas kundzei... tie, kas gribēs, tie arī skatīsies. Pieejamība ir nodrošināta. Bezmaksas pieejamība nav nodrošināta - nebūs nodrošināta tādā līmenī, kādā tā ir šobrīd. Tātad situācija tiks pasliktināta. Un, ja patiešām ar 2014.gadu ir paredzētas tādas vērienīgas izmaiņas, varbūt patiešām vajadzētu kompleksi risināt šīs problēmas. Es jau saprotu, ka MTG prasa, lai koncerna problēmas tiktu risinātas uzreiz. Tātad jums nav kur atkāpties, jūs gribat kaut ko izdarīt par labu šai kompānijai, kura - es nezinu, kāpēc, - acīmredzot ir ļoti dārga koalīcijai. Tad tas monopols, kas faktiski valda Latvijas nacionālo televīziju tirgū... ar Konkurences padomes atļauju... Cik tur bija - 90 procenti?... Varbūt pat vairāk... Nē, nu var...

Kaut kā es vairs nedzirdu... Pavisam nesen vēl bija ļoti daudz bažu par mediju koncentrāciju, ka tur vajadzētu kaut ko grozīt, kaut ko mainīt likumos... Kaut kā visas sarunas apklusa, mediju koncentrācija sasniedza tādu līmeni, kāda Eiropā nekur vairs nav. Bet viss kārtībā! Jāpalīdz šīm kompānijām it kā ražot nacionālo saturu! Kaut gan, ja mēs paskatīsimies, ko rāda gan LNT, gan TV3, tad redzam, ka nacionālais saturs tur būtībā ieņem ļoti nelielu daļu un ka pārsvarā ir tie paši ASV seriāli un Krievijas kriminālie seriāli. Tas pats vien ir.

Tā ka runāsim nopietni tomēr par visām šīm lietām! Es nemaz neaicinu... kā saka, nepieņemt šo grozījumu, jo mēs tik un tā nevaram aizliegt MTG aiziet no bezmaksas apraides - zemes apraides. Ja viņi to gribēs, viņiem jau tagad ir visas iespējas atteikties no nacionālās televīzijas statusa un pieprasīt naudu no visiem izplatītājiem.

Tātad padomāt vēlreiz, es domāju, būtu vērts.

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Es jums ļāvu runāt vēl 30 sekundes virs jūsu laika, bet nu jūsu laiks ir beidzies. Un vēlreiz atgādinu: runājiet par termiņu!

B.Cilevičš. Tieši tās 30 sekundes, ko jūs runājāt, priekšsēdētājas kundze! Es saprotu, ka es runāju nepatīkamas lietas, bet piedodiet!

Sēdes vadītāja. Paldies! Cileviča kungs, jūs nedrīkstat debatēt ar sēdes vadītāju, un man ir tiesības jums gan aizrādīt, gan arī liegt vārdu, ja jūs neizpildāt manus aizrādījumus. Paldies.

Turpinām debates. (No zāles dep. B.Cilevičs: „Kad nav ko iebilst, tad...”)

Vārds deputātei Dainai Kazākai, otro reizi.

D.Kazāka (RP).

Jā, es vēlējos tikai oponēt Cileviča kungam un pateikt, ka tas ir mūsu iedzīvotāju interesēs, ka mums ir spēcīga informatīvā... Latvijas informatīvā telpa, un jebkuram, kam ir problēmas samaksāt papildu naudu, ja tomēr notiks abonēšanas maksas palielinājums... kam būs problēmas samaksāt šos attiecīgos santīmus klāt par LNT un TV3 pārraidīšanu, tad viņiem ir visas iespējas skatīties par velti virszemes televīziju. Tam nevajadzētu būt šķērslim, un, ja cilvēki maksā par Krievijas, piemēram, kanālu pārraidīšanu vai kādu citu ārvalstu...

Sēdes vadītāja. Kazākas kundze, arī jums es aizrādu, ka priekšlikums ir par termiņu.

D.Kazāka. Jā, paldies! Es tikai vēlējos šo to izkliedēt.

Paldies jums liels!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es neloloju ilūzijas par komerctelevīziju saturu, jo īpaši par nacionālo saturu. Protams, mēs tur redzēsim labas lietas un gaumīgus arī šovus, bet komerctelevīzijas tomēr ir komerctelevīzijas, un, kas ir lemts brīvajam tirgum, tas arī ir jālaiž brīvajā tirgū, un tāpēc es... Tas ir galvenais arguments, un tāpēc es esmu pret konkrēto priekšlikumu un aicinu atbalstīt komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Mūrnieces kundze ko vēlas piebilst?

I.Mūrniece. Vēlreiz uzsveru, ka komisija par to tiešām diskutēja ilgi. Mēs izsvērām visas iespējas un ņēmām vērā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ieteikumus.

Komisijas vārdā aicinu balsot „pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa un Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 15.augusts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies.

Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Reira - iesniegumu ar lūgumu turpināt šā gada 5.jūlija otrās ārkārtas sesijas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsim sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, 125 grozījumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 2. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 6. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 9. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 13. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 20.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. Arī 21.priekšlikumu Juridiskā komisija formulējusi. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. Arī 22.priekšlikumu Juridiskā komisija iesniegusi. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 23.priekšlikums - izslēgt 13.pantu. Arī tas ir atbalstīts. Iesniegusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 27. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Viņu priekšlikums nav atbalstīts. Tātad sāksies debates par valsts nodevām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vairāki Latvijas iedzīvotāji iebilst pret likumprojektā ieteikto valsts nodevu politiku un šo nodevu apmēru. Līdz ar to tika sagatavota vesela virkne deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikumu, kuri ir savstarpēji saistīti un paredz nepieļaut jaunu valsts nodevu ieviešanu un paaugstināšanu. Tas ir 27.priekšlikums, kā arī 28., 32., 36., 40., 74., 108., 109., 110., 112., 113., 114. un 119.priekšlikums.

Protams, no vienas puses, ir apsveicama Ministru kabineta vēlme padarīt efektīvāku administratīvo procesu un nodrošināt, lai lietas tiktu izskatītas saprātīgos termiņos. Piemēram, paredzēta plašāka rakstveida procesa piemērošana, videokonferences un citi instrumenti. Tādējādi grozījumi veicinās administratīvo procedūru vienkāršošanu. Tomēr, no otras puses, likumprojektā vienlaicīgi ietvertas normas, kuras paredz padarīt dārgāku vēršanos augstākās instances tiesā, četrkāršojot valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu - no 10 uz 40 latiem -, ieviešot drošības naudu par blakussūdzībām 10 latu apmērā un par kasācijas sūdzībām - 50 latu apmērā. Diemžēl izvērsts pamatojums tādam ierobežojumam nav sniegts (izņemot varbūt to, ka, pēc anotācijā izteiktajām likumprojekta autoru domām, nepieciešams nodrošināt barjeras funkciju un novērst situāciju, ka persona sniedz nepamatotas sūdzības, vēršoties tiesā „sporta pēc”). Tādējādi procesa dalībniekiem, iesniedzot procesuālus dokumentus, jārēķinās ar lielākiem izdevumiem.

Kārtējo reizi vēlos atgādināt Saeimai, ka sākotnēji administratīvais process bija iecerēts, lai iedzīvotāji varētu aizsargāt savas tiesības pret labi apmācīto valsts aparātu, lai tiktu garantēta cilvēktiesību ievērošana un nodrošināts taisnīgs rezultāts konkrētās tiesiskajās situācijās. Bet ar šo nodevu ieviešanu un paaugstināšanu tiek uzlikta pārāk liela barjera cilvēktiesībām, un šo barjeru ļoti daudzi cilvēki pārkāpt nevarēs tieši tāpēc, ka viņiem nav tādas naudas.

Tiesiskā valstī cilvēktiesības ir pašvērtība, un nav pieļaujami kārtējo reizi pārlikt slogu uz Latvijas valsts iedzīvotāju pleciem, šoreiz pieprasot no viņiem nesamērīgu maksu par to, lai viņi varētu aizstāvēt savas tiesības.

Uzskatu, ka šādu normu ieviešana ir pretrunā ar paša likuma mērķi un tāpēc nav atbalstāma. Līdz ar to aicinu balsot „par” Valērija Agešina un Andreja Elksniņa 27.priekšlikumu ar mērķi izslēgt likumprojekta 26.pantu un nepieļaut jaunu valsts nodevu ieviešanu un paaugstināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Administratīvā procesa būtība ir personas tiesību un interešu aizstāvība tiesās attiecībā uz izpildvaras un uz iestāžu veiktajām darbībām pret privātpersonu, tāpēc tiek izdots administratīvais akts.

Tad, lūk, valsts pozīcija attiecībā uz konkrētiem grozījumiem, kurus mēs šodien apspriežam, ir tāda, ka cilvēkam, aizstāvot savas intereses attiecībā pret valsti, laikā, kad valsts realizē savas tiesības un pilnvaras attiecībā pret personu, cilvēku, tiesā par to būtu jāmaksā.

Mēs iebilstam pret šādu pieeju šai pozīcijai, jo valsts atrodas nesamērojami daudz augstākā pakāpē, salīdzinot ar cilvēku, un arī iespējas valstij izdot administratīvo aktu un izvērtēt daudzus apstākļus ir daudz lielākas nekā privātpersonai aizstāvēties.

Mani, protams, mulsina tas, ka visas šīs nodevas, visi šie aprēķini un skaitļi komisijas ietvaros netika analizēti, nebija arī jebkāda veida pamatojuma, kāpēc 10 lati, 20 lati vai 40 lati... Par ko? Kādēļ? Kāpēc tie ir jāiekasē? Šādu argumentu nemaz nebija, lai varētu šo jautājumu tik lielā apjomā apsvērt, izsvērt, lai Saeimā gūtu atbalstu tai pozīcijai, kura ir piedāvāta pašreiz. Līdz ar to „Saskaņas Centra” pozīcija ir tāda, ka minētie priekšlikumi ir jāizslēdz.

Ja mēs runājam par tiem sūdzētājiem un, tā teikt, par anotācijā minētajiem „sportistiem”, kuri noslogo mūsu tiesu sistēmu, tad Latvijā viņu ir, nu, ja es nemaldos, ne vairāk kā pieci. Mēs uzskatām, ka ir apsveicamas jebkādas vēlmes attiecībā uz procesa efektivizāciju, bet tam nav jānotiek uz cilvēku rēķina. Un - vēl jo vairāk! - šim rēķinam nav jābūt ietvertam budžetā kā plānotajiem ienākumiem saistībā ar tiem pakalpojumiem, ko sniedz valsts.

Ja mēs šajā gadījumā uzstājam uz tiesiskumu, uz taisnīgumu, tad tiesai cilvēkiem ir jābūt pieejamai, un, ticiet man, 50 lati... Mēs varam šo summu pat desmitreiz paaugstināt, bet cilvēkus no tiesvedības tas nekādā veidā neatturēs.

Vēl vairāk! Nav nekāda pamata saistīt naudu ar procesuālo ekonomiju, lai lietas varētu iztiesāt ātrāk. Tas ir vienkārši kārtējais līdzeklis, lai piespiestu cilvēkus tik tiešām šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā tērēt vēl vairāk - tos 10, 20 vai 40 latus - sava viedokļa, savas pozīcijas aizstāvībai pret valsti, bet valsts vienkārši šos jautājumus, kas cilvēkiem ir sasāpējuši, risināt nevēlas.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (RP).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Esmu strādājusi administratīvajā tiesā jau no 2004.gada, tāpēc gribu arī izteikt savu viedokli par šiem priekšlikumiem un šeit izskanējušajām idejām.

Pirmais un galvenais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka tiesībām pretī vienmēr stāv pienākums šīs tiesības izmantot godprātīgi. 2004.gadā, izveidojot administratīvās tiesas, mēs aicinājām visus cilvēkus, kuriem ir sajūta, ka valsts viņiem ir nodarījusi pāri, nākt uz tiesu un teicām: „Nāciet! Vienkārši pasakiet, kas jums nepatīk! Tiesa jūsu vietā noformulēs pareizu prasījumu. Tiesa jūsu vietā sameklēs pierādījumus. Tiesa jūsu vietā atradīs un pieņems taisnīgu spriedumu.” Protams, tas ir pamatoti un pareizi, jo cilvēks attiecībā pret valsti tomēr ir mazāk aizsargātās pozīcijās. Bet tajā pašā laikā diemžēl, kā mēs konstatējām, cilvēki šīs savas tiesības neizmantoja pietiekami godprātīgi, un tādējādi administratīvā tiesa kļuva pati par savas veiksmes upuri. Proti, šī cilvēku interese un pieteikumu pieplūdums ir tik liels, ka tiesa ar to netiek galā, un, kā mēs redzam, lietu izskatīšanas termiņi ir ļoti nesamērīgi gari.

Nokavēta taisnība ir noraidīta taisnība. Šie vārdi jau ir kļuvuši lielā mērā par... nu, kā lai saka, folkloru, un mēs visi tos izmantojam, bet tas ir nopietni, jo tajā brīdī, kad uzņēmējs iet uz tiesu, vēlēdamies risināt ar Uzņēmumu reģistru vai Valsts ieņēmumu dienestu kādus jautājumus, viņam šie naudas līdzekļi vai risinājums ir nepieciešamas tūlīt, nevis pēc gada, diviem vai trim, kā tas ir šobrīd.

Pieņemu, ka Elksniņa kungs vēlas teikt, ka ne jau uz privātpersonu rēķina tas būtu jādara. Jā, tā ir pilnīga taisnība. Taču šajā gadījumā nav mēģinājums to darīt uz privātpersonu rēķina vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, personai ir tiesības prasīt samazināt valsts nodevu un tiesības prasīt pat atbrīvošanu no valsts nodevas tad, ja personai nav šo finanšu līdzekļu. Un mēs redzam no tiesu prakses, ka tās tiek ļoti veiksmīgi un ļoti bieži izmantotas. Tā ka mēs nekādā ziņā nevaram teikt, ka personām tādā veidā tiks liegtas tiesības uz pieeju tiesai.

Nākamais. Situācijā, kurā pieteikums ir pamatots, valsts nodeva personai tiek atmaksāta, līdz ar to šie līdzekļi tiek, nu, teiksim, iesaldēti uz kaut kādu brīdi, nevis zaudēti pavisam. Tā tas ir gadījumā, kad pieteikums ir pamatots.

Nākamais. Netiek mainīta pieeja tiesas pirmajai instancei. Un šajā sakarā man gribas teikt, ka arī attieksmei pret pirmo instanci ir jākļūst daudz nopietnākai un mēs nevaram teikt, ka gan jau otrā instance izskatīs lietu vairāk pēc būtības, mēs pataupīsim pieradījumus otrajai instancei vai kaut kā tamlīdzīgi... Nē! Arī pret pirmo tiesas instanci mums ir jāizturas pietiekami nopietni, jāiesniedz visi pierādījumi un jāpārsūdz spriedums nevis tikai tādēļ, lai izmēģinātu laimi - cerībā, ka otrā instance izlems citādāk -, bet tad, ja mēs tiešām uzskatām un ticam, ka pirmā instance ir kļūdījusies.

Līdz ar to, runājot par aprēķinu pamatotību, jāteic, ka valsts nodevas nesedz tiesas darbu un ka nesegs tiesas darbu arī šīs palielinātās valsts nodevas. Un nevienā valstī valsts nodevas nesedz tiesas darbu. Tāpēc jebkādi pamatoti aprēķini, kas varētu būt apakšā šim lēmumam... Būs tikai vēl lielākas - un vēl krietni lielākas! - valsts nodevas, tāpēc... Jā, šis priekšlikums pamatā ir balstīts uz to, lai atsijātu nepamatotas prasības un lai atsijātu prasības gadījumos, kad cilvēks vienkārši vēlas izmēģināt savu laimi. Tātad tas ir vērsts uz to, lai tiesībām pretī esošos pienākumus mēs izmantotu godprātīgi.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, kas ir iesniegti no opozīcijas puses, bet atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos un komisijas atbalstīto likumprojekta redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. (Aplausi.)

A.Elksniņš (SC).

Man ir liels prieks, ka Bites kundze ir norādījusi vairākus apsvērumus, par kuriem konkrēti es vēlētos arī padebatēt. Un varbūt Bites kundze, atbildot uz manu repliku, tad varētu arī izskaidrot tos jautājumus, par kuriem tagad es uzdošu savus jautājumus jums, tos argumentus, ar kuriem jūs motivējāt, ka mēs nebūtu atbalstāmi, protams.

Lūk, jautājums par to jēdzienu, ko jūs tikko izmantojāt, runājot par to, ka neizmanto tiesu sistēmu godprātīgi. Nu parādiet, kur tā ir!... Vai ir kaut kāds pētījums, kaut kāda analīze, kaut kādi datu apkopojumi? Tādu nav, cik man ir zināms. Varbūt es kļūdos, varbūt tomēr jūs kaut ko ieskicēsiet.

Nākamais. Man nepatīk... es pat nevaru iedomāties, kā tiesiskās koalīcijas pārstāvji varētu pateikt, ka... un pat salīdzināt... varbūt es tomēr esmu jūs pārpratis... ka tiesības uz pārsūdzību, ko cilvēks vēlētos izmantot, piemēram, apelācijas sūdzības iesniegšana par lēmumu... ka tā ir ļaunprātīga subjektīvo tiesību izmantošana. Es jums godīgi pasaku: savā darbā es esmu redzējis vienu otru lēmumu, kur ir norādīts, ka varētu tikt ļaunprātīgi... Bet, lai likumdevējs ķertos pie šī jautājuma risināšanas ar tādu koncepciju, - nu, diez vai.

Nākamais. Tiesneši, tā teikt, ir upuri tam veiksmes stāstam attiecībā uz administratīvā procesa regulējumu un administratīvā procesa ieviešanu Latvijā. Nu te man jāpiebilst, ka pietrūkst arī kaut kādu tādu izcilāku vārdu attiecībā uz to izrāvienu, ko tagad tiesu sistēma panāks ar šo situāciju, ka varbūt tās lietas tur desmit reizes tiks samazinātas. Būtība ir sekojoša: ar konkrētu naudu, ar konkrētiem ierobežojumiem jūs cenšaties - un tas ir argumentu pamatā! - samazināt lietu skaitu. Šie ļaunprātīgie cilvēki - viņi ir pieci, bet regulējumu jūs radāt miljoniem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs. Jā, komisijas vārdā mans pienākums ir minēt, ka par šo jautājumu tika daudz un ilgi debatēts, un arī Tieslietu ministrija mums sniedza jaunu informāciju. Taču jāsaka, ka oponenti jeb šā priekšlikuma aizstāvji aizmirsa pateikt pašu galveno. Un pats galvenais ir tas, ka tiesai ir visas tiesības, tāpat kā iepriekš, maznodrošinātu personu atbrīvot no šīs nodevas. Kāpēc, kolēģi, jūs to nepateicāt?

Tā ka aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 28. - arī deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 32. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 36. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 38. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 40. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 48. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 49. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 51. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 53. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 54. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 55. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Un 57. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 61. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 63. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 64. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 65. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 66. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 67. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Tāpat arī... Nē, 68.priekšlikums gan nav atbalstīts. Tas ir ministra priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 69. - Juridiskās komisijas formulētais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 70. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 71. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 74. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 76. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 77. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 78. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 80. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 81. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 83. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 84. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 86. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 87. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 90. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 91. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 92. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts... Un tāpat 93. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts daļēji un iekļauts 94. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 92., 93. un 94.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 95. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 97. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 98. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 99. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 100. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. Deputāte Inese Lībiņa-Egnere ir iesniegusi 101.priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts 102. - Juridiskās komisijas formulētajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 105. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 106. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 108. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 109. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Atbalstīts... Es atvainojos, nav atbalstīts!

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Nav atbalstīts arī 109. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tas jau ir 110.priekšlikums...

Dz.Rasnačs. Jā, 110.! Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 111. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 112. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 113. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 114. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 115. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 116. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 117. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 118. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. Nav atbalstīts 119. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 119. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 121. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 122. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 123. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 124. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 125.priekšlikums, ar kuru noteikts šā likuma spēkā stāšanās laiks, - nākamā gada 1.janvāris. Ir atbalstīts šis Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā, sakot paldies Juridiskajam birojam par lielo darbu, par termiņu ierosinu noteikt šā gada 3.septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.septembris. Paldies.

Dz.Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

 

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā”. Ir saņemti pieci priekšlikumi. Visi priekšlikumi Juridiskajā komisijā ir atbalstīti.

Tātad 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome ved Latvijā atsaukto pilnvarojumu reģistru un nākotnes pilnvarojumu reģistru. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kas saistībā ar paredzētajiem Civillikuma grozījumiem par nākotnes pilnvarojumu nosaka kārtību, kādā zvērināts notārs apliecina nākotnes pilnvarojuma līgumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, jo 1.marts ir pagājis un ir vajadzīgs jauns likuma spēkā stāšanās laiks.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā aicinu noteikt, ka termiņš ir divas nedēļas, tas ir, 19.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” ir izskatīts atbildīgajā komisijā - Juridiskajā komisijā. Otrajam lasījumam ir saņemta virkne priekšlikumu.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas nosaka, ka zvērināts tiesu izpildītājs pārņem mantu, kas atzīta par bezmantinieka mantu un ir piekritīga valstij, kā arī nodrošina tās apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un realizāciju un nodrošina kreditoru pretenziju apmierināšanu, ja ir pieteikti šādi prasījumi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - kultūras ministres Jaunzemes-Grendes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - kultūras ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 19.jūliju.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūlijs. Paldies.

Un pēdējais mūsu otrās ārkārtas sesijas sēdes jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” Juridiskā komisija ir izskatījusi pirms otrā lasījuma, ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Aicinu likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam Juridiskā komisija lūdz noteikt par termiņu 19.jūliju.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūlijs. Paldies.

Līdz ar to visi 5.jūlija otrās ārkārtas sesijas sēdes jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram JānimVucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Bet - saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu - tūlīt pēc šīs sēdes ir sasaukta trešā ārkārtas sesija un izsludināta sēde. Tūlīt! Tur ir tikai divi jautājumi. Es aicinu neizklīst un sākt sēdi tūlīt pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Šajā, otrajā, sēdē nav reģistrējušies tieši tie paši cilvēki, kas pirmajā sēdē, un viņu visu nav klāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 5.jūlija otrās ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas 2012. gada 5. jūlija
2. ārkārtas sesijas sēde

Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (Nr. 300/Lp11)
(Dok. Nr. 1046, 1046A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 301/Lp11)
(Dok. Nr. 1047, 1047A)
   
Priekšlikumi - dep. J.Ādamsons (pret)
  - dep. I.Čepāne (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 302/Lp11)
(Dok. Nr. 1048, 1048A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 303/Lp11)
(Dok. Nr. 1049, 1049A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 304/Lp11)
(Dok. Nr. 1063, 1063A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 305/Lp11)
(Dok. Nr. 1078, 1078A)
   
Par likumprojektu „Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums” (Nr. 306/Lp11)
(Dok. Nr. 1079, 1079A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 307/Lp11)
(Dok. Nr. 1080, 1080A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 308/Lp11)
(Dok. Nr. 1091, 1091A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 309/Lp11)
(Dok. Nr. 1092, 1092A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr. 310/Lp11)
(Dok. Nr. 1093, 1093A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 311/Lp11)
(Dok. Nr. 1094, 1094A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 312/Lp11)
(Dok. Nr. 1095, 1095A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 313/Lp11)
(Dok. Nr. 1096, 1096A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” (Nr. 314/Lp11)
(Dok. Nr. 1097, 1097A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” (Nr. 315/Lp11)
(Dok. Nr. 1098, 1098A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par 1972 .gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”” (Nr. 316/Lp11)
(Dok. Nr. 1099, 1099A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai šā gada 5. jūlijā
(Dok. Nr. 1090)
   
Par likuma otrreizēju caurlūkošanu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr. 79/Lp11)
(Dok. Nr. 1084)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 296/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1081)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 287/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 970, 1061)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. B.Cilevičs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 288/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 974, 1064)
   
Ziņo - dep. I.Zujevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 289/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 975, 1065)
   
Ziņo - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 283/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 959, 1070)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 250/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1069)
   
Ziņo - dep. I.Bišofa
   
Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 40/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1077)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 286/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1082)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Debates - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 51/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1089)
   
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Bite
  - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 150/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1088)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 149/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1087)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 147/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1086)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 05.07.2012 10:24:25 bal001
Par - 59, pret - 0, atturas - 14. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (302/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.07.2012 10:25:15 bal002
Par - 60, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (304/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.07.2012 10:29:03 bal003
Par - 59, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā (315/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.07.2012 10:35:18 bal004
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (296/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.07.2012 11:09:07 bal005
Par - 50, pret - 4, atturas - 26. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (287/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.07.2012 11:11:00 bal006
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (288/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.07.2012 11:12:55 bal007
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (289/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.07.2012 11:13:50 bal008
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (283/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.07.2012 11:15:01 bal009
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (250/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 11:19:02 bal010
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (40/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 11:42:00 bal011
Par - 25, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (286/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 11:42:25 bal012
Par - 53, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (286/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 11:59:45 bal013
Par - 29, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:00:10 bal014
Par - 29, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:00:46 bal015
Par - 30, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:01:26 bal016
Par - 30, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:02:03 bal017
Par - 30, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:05:09 bal018
Par - 29, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:08:17 bal019
Par - 31, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.108. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:08:41 bal020
Par - 32, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.109. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:09:08 bal021
Par - 32, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.110. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:09:36 bal022
Par - 32, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.112. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:10:00 bal023
Par - 31, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.113. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:10:25 bal024
Par - 32, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.114. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:11:06 bal025
Par - 32, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.119. Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:12:05 bal026
Par - 62, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvā procesa likumā (51/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:14:01 bal027
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (150/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:15:41 bal028
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (149/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.07.2012 12:16:59 bal029
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (147/Lp11), 2.lasījums

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde