Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas vienpadsmitā sēde
2012. gada 21. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 21.jūnija sēdi.

Mūsu pirmais darba kārtības jautājums, kurš ir tradicionāls, noslēdzot Saeimas pavasara sesiju, ir Valsts prezidenta uzruna.

Tātad vārds Viņa Ekselencei Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Valsts prezidents).

Labrīt!

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!

Cienītās deputātes, godātie deputāti!

Ministru nav vēl... (Zālē smiekli.)

Dāmas un kungi!

2011.gada 8.jūlijā, stājoties Valsts prezidenta amatā, sākās mana sadarbība ar 10.Saeimu, kura jau pēc divām nedēļām referenduma rezultātā tika atlaista. Tā izveidojās neatkarīgās Latvijas vēsturē vēl nebijusi situācija: saskaņā ar Satversmes 49.pantu Valsts prezidentam bija jāorganizē atlaistās Saeimas darbs priekšvēlēšanu posmā, kad politiķu dienas kārtībā ienāk populisms un gluži objektīvi rodas vēlme iegūt pēc iespējas vairāk vēlētāju atbalsta. Šis bija laiks, kad manas un parlamenta attiecības noteica citādi principi.

Šodien noslēdzas ārkārtas vēlēšanās ievēlētās 11.Saeimas pirmais darba cēliens. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai atskatītos uz jūsu veikumu un arī novērtētu Saeimas un Valsts prezidenta sadarbību.

Laiks un gaisotne, kurā tika ievēlēta šī Saeima, bija ļoti sarežģīta. Vēlētāju gaidas un cerības uz 11.Saeimas deputātu kvalitatīvajām un morālajām īpašībām referenduma iespaidā bija sakāpinātas. No jums tika gaidīts paraugdarbs. Jums uzliktā latiņa bija ļoti, ļoti augsta. Turklāt daudzi no šīs Saeimas deputātiem parlamentā strādā pirmo reizi. Vismaz sākotnēji tas prasa laiku, lai iejustos šī darba procesuālajā kārtībā.

Šī Saeima ir spējusi izveidot darba spējīgu Ministru kabinetu un pieņemt mums pašiem un Eiropas Savienībai svarīgus lēmumus, tostarp ar balsu kvalificētu vairākumu.

Arī acīmredzami nepieciešamais un smagais lēmums - pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu - ir bijis šīs Saeimas darba kārtībā un atklātās, bet smagās diskusijās ticis izskatīts. Tas liecina par politisko gribu, atbildību un spēju aizmirst pretrunas, kad tas nepieciešams valsts interesēs. Ticu, ka parlaments spēs atrisināt arī vakar izveidojušos situāciju valdībā.

Šī Saeima ir iestrādājusies, un no tās var prasīt darba rezultātus. Komisijas aktīvi turpina darbu gan pie nodokļu sistēmas, gan tiesu sistēmas un procesa, gan fiskālās disciplīnas, gan ar tiesiskumu un atklātības principu regulējošiem likumiem. Esmu pārliecināts, ka rudens sesijā iesāktais darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem attiecībā uz dubultpilsonību un Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas ierobežotu mākslīgu maksātnespējas procesu uzsākšanu, tiks sekmīgi pabeigts.

Es arī ceru, ka Ministru kabinets un Saeima rudens sesijā bez kavēšanās sāks praktiski apspriest un piedāvāt pirmos risinājumus mājokļa jautājumā, it īpaši attiecībā uz nesaprātīgi augstām piespiedu zemes nomas maksām. Mūsu cilvēki un uzņēmēji to gaida jau sen, tādēļ kavēties nedrīkst.

Vērtējot Saeimas pieņemtos likumus un izsludinot tos, man ir radušies vairāki secinājumi, uz kuriem vēlētos vērst jūsu uzmanību.

Pirmkārt, daži likumi tiek tik bieži grozīti, ka cilvēki nespēj tiem izsekot līdzi. Gada laikā būšu izsludinājis gandrīz 200 likumus, no kuriem daži grozīti pat četras reizes, bet dažiem grozījumiem apjoms sasniedz 60 lapas. Tāpat joprojām nespējam atteikties no plašas, detalizētas un pat sīkumainas regulācijas likuma līmenī, kas pilnīgi objektīvi var izraisīt pamatotus pārmetumus par nesakārtotu likumdošanu.

Otrkārt, šīs Saeimas vairākums sevi pozicionē kā tiesiskuma koalīciju. Tomēr tas nenozīmē pieņemt tikai sabiedrībā populārus lēmumus, kā, piemēram, lēmumu par atklātiem balsojumiem Saeimā, bet arī ikdienā praktiskajos jautājumos liek rūpīgi strādāt un ievērot pašdeklarētos principus, ņemot vērā juridiskus atzinumus un izsverot dažādus, arī neērtus, viedokļus.

Nesagatavoti un populistiski priekšlikumi nebūtu jāvirza.

Treškārt, ne vienmēr tiek gādāts par pašvaldību kompetences un atbildības palielināšanu. Bez spēcīgas vietējās varas valsts var neattīstīties... nevar attīstīties. Ja paliks tikai lielās pilsētas, bet lauki arvien iztukšosies, agri vai vēlu mēs zaudēsim Latvijas valsts jēgu.

Lai gan Latvija nav agrāra valsts, mūsu saknes un pamats vienmēr ir bijis un būs Latvijas laukos. Tie ir fundamentāli jautājumi, kurus nevar labot, likumus nododot otrreizējai caurlūkošanai; tas pakāpeniski jāņem vērā, likumprojektus rakstot.

Turpinot Labas gribas manifestā pausto, es vēlos uzteikt Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas izveidošanu un uzsākto darbu. Arī man ir izveidojusies laba saikne ar šīs komisijas deputātiem un vadību, jo savā ziņā mēs visi darām vienu darbu. Ja patiesi vēlamies, lai mūsu bērni un nākamās paaudzes dzīvotu drošā, uz savstarpēju cieņu balstītā sabiedrībā, ir jāaptur centieni to šķelt.

Šī ir pēdējā robeža un pēdējais brīdis mainīt virzienu, to lielā mērā nosaka arī aktuālie notikumi Eiropā un pasaulē. Šis ir nopietnu pārmaiņu laiks ne tikai ekonomiski, bet arī ģeopolitiski.

Mēs esam tādu izaicinājumu priekšā, kas ievērojami mainīs pasaules valstu attīstības dimensiju un to lomu nākotnē.

Tādēļ mums jābūt gudriem un gataviem pieņemt šos izaicinājumus, par galveno mērķi vienmēr paturot stipru un konkurētspējīgu Latvijas valsti gan Eiropas Savienības, gan daudz plašākos mērogos.

Aicinu būt vēl drosmīgākiem un aktīvākiem, īstenojot tādus sabiedrības saliedēšanas pasākumus, kam būtu arī konkrēti rezultāti. Mums kopā jāatceras un jāpadomā par tām pamatvērtībām, uz kurām balstās Latvija.

Tās ir demokrātija, likuma vara un cieņa pret cilvēku.

Sava pilnvaru termiņa pirmajā pusgadā Saeimas atlaišanas dēļ un jaunās Saeimas formēšanās laikā man nebija iespēju iesniegt Saeimai likumdošanas iniciatīvas. Otrajā pusgadā es šādas tiesības izmantoju vairākkārt un iesniedzu gan likumprojektus, gan likumu ierosinājumus, gan balsojamus priekšlikumus likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam.

Līdzšinējās iniciatīvas tika iesniegtas gan Saeimai, gan Ministru kabinetam. Tās, kuras iesniegtas Saeimai, skar gan valsts simbolu lietošanu, gan nejēdzību novēršanu diplomātisko dāvanu jautājumā, gan pašvaldību kompetences stiprināšanu un investīciju vides uzlabošanu.

Mūsu kopdarba rezultātā ir panākts, ka mēs virzāmies uz vienotu valsts vizuālās identitātes koncepciju un novēršam to, ka mūsu valsts izskatās kā dzeņa vēders, katrai iestādei lietojot savu logotipu, bet diemžēl atsakoties lietot valsts ģerboni. Saeima manas līdzšinējās likumdošanas iniciatīvas ir atbalstījusi. Arī šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir iniciatīva, kuras pieņemšanu gaida visas pašvaldības, un tā attiecas uz zemes nomas šķēršļu atcelšanu veiksmīgākai investoru piesaistei.

Jāteic, ka tas nebūtu iespējams bez Saeimas komisiju un Valsts prezidenta institūcijas kvalitatīvas sadarbības. Īpašu pateicību gribu izteikt Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Runājot par plānotajām iniciatīvām, es gribētu izteikt savus apsvērumus par pārvaldības modeļa pilnveidi un viedokli šajā jautājumā. Mans mērķis nav Valsts prezidenta pilnvaru palielināšana, jo uzskatu, ka jau šobrīd esošās pilnvaras ir pietiekami plašas, lai Valsts prezidents spētu ietekmēt politiskos procesus un valsts dzīvi kopumā.

Tāpat mans pašmērķis nav jaunas Satversmes rakstīšana. Es apzinos, ka ir nepieciešami uzlabojumi izpildvaras un pašvaldību stiprināšanai, lai mainītu to, ka teorētiski pastāv ideāls varas līdzsvars, bet netiek nodrošināta attīstība, pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību. Tādēļ esmu izveidojis ekspertu grupu konkrētu priekšlikumu sagatavošanai, kuriem būtu jānonāk pie jums izlemšanai.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Noslēdzoties jūsu pirmajai darba sezonai, novēlu jums labu atpūtu vasarā, lai jau rudens sesijā varētu turpināt mūsu valsts izaugsmei tik nepieciešamo likumdošanas darbu. Allaž esmu uzsvēris, ka parlamenta lomai parlamentārās demokrātijas apstākļos ir jābūt noteicošai. Parlamentam jābūt pirmajai un galvenajai likumdošanas institūcijai gan teorētiskā, gan tīri praktiskā nozīmē.

Šobrīd tuvojas viens no kalendārā gada nozīmīgākajiem notikumiem - vasaras saulgrieži, visa Latvija gatavojas Līgosvētkiem un Jāņudienai.

Lai arī turpmāk spējam saglabāt un kopt mūsu tradīcijas, papildināt mūsu mantojumu, lai būtu ko dot un atstāt nākamajām paaudzēm.

Novēlu jums visiem priecīgus Līgosvētkus un pateicos par sadarbību šajā Saeimas periodā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam.

Turpinām Saeimas 21.jūnija sēdi.

Pirms mēs izskatām apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka mums ir iesniegti 17 piedāvājumi par iespējamām darba kārtības izmaiņām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā 1.punktu likumprojektu „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Aijas Bisānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Ēku energoefektivitātes likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Agešina, Reskāja, Pimenova un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav... Deputātiem tomēr ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 13, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad darba kārtība grozīta un lēmuma projekts iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Agešina, Reskāja, Pimenova un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Elksniņa, Zariņa, Zemļinska un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Agešina, Reskāja, Pimenova, Dolgopolova un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 14, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Agešina, Zemļinska, Sakovska un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Elksniņa, Agešina, Zemļinska, Sakovska un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 13.punktu - likumprojektu „Nodokļu atbalsta pasākuma likums” izskatīšanai trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielinājumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojumu „Par 11.Saeimas deputāta Dzintara Zaķa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 11.punktu - likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tā pati komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas ārkārtas sesijas tuvākās sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 21.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (Nr.273/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 20.augustam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Tālivalža Juša atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Kristapa Timpara apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Cukura nozares likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Smiltēna, Lejiņa, Buiķa, Čaklā, Dzintara un Dombrovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Iesniegtie grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30.pantā būtiski maina Saeimas deputāta neaizskaramības institūta reglamentāciju. Pašreizējā regulējumā iniciatīvas autori piedāvā aizstāt sekojošu imunitātes apjomu: Saeimas locekli nevarēs aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevarēs uzsākt kriminālvajāšanu, kā arī Saeimas loceklim nevar piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas.

Iniciatīvas iesniedzēji ignorē likumdošanas varas, tiesu varas un izpildvaras imunitātes apjomu un pastāvošo tiesisko regulējumu.

Man ir liels prieks, ka pēc manis debatēt ies Čigānes kundze, kaut gan es gribētu, lai ar mani padebatētu Čepānes kundze. Bet vai Čigānes kundze zina, ka Saeimas deputātiem pašreiz ir viszemākais imunitātes apjoms, salīdzinot ar tiesnešiem, prokuroriem un specdienestu pārstāvjiem? Čigānes kundze to diez vai zina.

Tiesnešus, prokurorus, drošībniekus nedrīkst aizturēt pat administratīvā kārtā, nemaz nerunājot par kratīšanām un aizturēšanu, kam akceptu var dot vienīgi ģenerālprokurors vai Augstākās tiesas tiesnesis.

Valsts prezidentam un Ministru kabineta locekļiem Satversmē vispār nav nostiprināta nekāda imunitāte! Diez vai arī to Čigānes kundze zina...

Atsevišķām amatpersonām vispār ir dažādas imunitātes pakāpes bez jebkāda pamatojuma. Tā, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas var saukt pie administratīvās atbildības, bet Drošības policijas amatpersonas nevar saukt pie administratīvās atbildības.

Pastāv atšķirība arī starp administratīvo un kriminālprocesuālo imunitāti. Vai Čigānes kundze vismaz zina, ar ko atšķiras administratīvā un kriminālā tiesvedība? (No frakcijas VIENOTĪBA starpsaucieni: „Zina, zina!”)

Mūsu valstī nav nekādas imunitātes saistībā ar operatīvajām darbībām nevienai valsts amatpersonai. Lietuvā, piemēram, tāda imunitāte ir.

Projektā, kas iesniegts, ir būtiska pretruna ar pašu Satversmi, jo īstenībā veidojas murgs! Deputātam ir tiesības neliecināt par ziņām, ko viņš ir saņēmis no iedzīvotājiem, no pilsoņiem, taču tajā pašā laikā no deputātiem varēs izņemt to, ko minētās sarunas laikā deputāts ir piefiksējis.

Vai Čigānes kundze vispār ir iepazinusies ar ārvalstu praksi? Vācijā, Austrijā, Francijā... (No zāles dep. J.Reirs un dep. Dz.Ābiķis: „Jā! Ir!”)

Iesniedzēji ignorējuši iepriekš izteiktos argumentus, ar kuriem minētais likumprojekts iepriekš tika noraidīts, par vienlaicīgu imunitātes apjoma samazināšanu visām valsts varām. Nav iespējams, godājamie kolēģi, samazināt vienīgi likumdošanas varas imunitāti, padarot to viegli ietekmējamu un iedragājamu no izpildvaras puses!

Man ir jautājums: kādēļ jūs neatbalstījāt „Saskaņas Centra” iepriekš izteikto ierosinājumu - atteikties vispār no deputāta imunitātes? Kādēļ jūs atkārtoti kāpjat uz tiem pašiem Šlesera „grābekļiem” un Saeimā mēģināt pārskatīt tiesas lēmumus par deputātu apcietināšanu?

Atbilžu nav.

Ideju par atteikšanos no imunitātes ignorē visu pasaules valstu neatkarīgās likumdošanas funkciju pieredze. Deputāta neaizskaramība ir vajadzīga nevis tāpēc, lai pārkāptu likumu un izvairītos no atbildības, bet lai varētu brīvi paust savu viedokli, nebaidoties no tā, ka jūs varētu tikt sodīts.

Deputāta imunitāte ir sociāla vērtība: deputātam ir vārda brīvība un netraucēta iespēja pildīt savus funkcionālos pienākumus. Tā ir garantija, kura ir gadsimtiem ilgi pierādījusi savu tiesisko nepieciešamību. Mūsdienās deputāta imunitāte kalpo kā nosacījums, pateicoties kuram tiek nodrošināts konkrēts valsts dzīves iekārtas princips, kas ir balstīts uz parlamenta neatkarības un patstāvības lomu valsts varas dalīšanas sistēmas institūtos. Ir nepieciešamas samērīgas sviras likumdevēja nodalīšanai no izpildvaras un tiesu varas iespējamās ietekmes, par pamatu ņemot vienlīdzības, samērīguma un lietderības kritērijus.

Jūs sevi dēvējat par tiesiskuma koalīciju. Vai tad pašreiz jūs māc bažas un šaubas par to, ka jūs arī varētu kādu Saeimas deputātu neizdot vajāšanai vai, piemēram, kratīšanai? (Starpsauciens no zāles.) Jūs minat, ka pašreizējā imunitāte ir par lielu parlamenta aizsardzībai. Varbūt jūs tomēr varētu... Čigānes kundze, jūs debatēsiet pēc manis... norādīt, kādi ir tie patiesie iemesli? Pasaules vēsture pierādījusi, ka tie, kas valda, ietekmē visus - bez izņēmuma! - procesus. Koalīcijai ir finanšu resursi, iestāžu resursi, izpildes līdzekļi. Jūs izmantojat drošības un tiesībsargājošās iestādes, lai ietekmētu politiskos procesus valstī... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Meli!”) Es atļaušos turpināt divas minūtes.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem... (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Lai runā!”, „Nē!”) Vai tiešām ir iebildumi pret to, ka tiek turpināts divas minūtes? Deputāts turpina runāt vēl divas minūtes.

Lūdzu, Elksniņa kungs!

A.Elksniņš. Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājs Žans Pols Kosta 2009.gadā, viesojoties Latvijā, vienā no intervijām ir norādījis, ka Latvijai ir sava specifika. Tiešām, Latvijai ir sava specifika! Ir jāatzīst, ka, lai arī kādi ierosinājumi būtu minēti teorijā, praksē pozīcija vienmēr skādēs opozīcijai. Jūs tikai iedomājieties Zaķa kungu, kuram būtu jāatstāj tiesības uz politisku runu, kas ir pasargāta no izpildvaras ierobežojumiem! Šāds dialogs Saeimas deputātam drīzāk ir iespēja, lai izteiktos par iespējamo vajāšanu. Mēs nerunājam par to, ka kāds deputāts būs nesodīts, kļūs neietekmējams, bet jebkurā gadījumā cilvēkiem ir tiesības zināt par šiem politiskajiem procesiem un pieņemt tādu lēmumu, kāds ir atbilstošs tiesiskuma principiem.

Anotācijā ir minēts, ka pastāvošā kārtība attiecībā uz deputāta neaizskaramību nonāk pretrunā ar vienlīdzības principu. Nu jā, vienlīdzības principu... Paskāla vārdiem runājot, šī principa izpratne iesniedzējiem acīmredzot ir atkarīga no ģeogrāfiskā stāvokļa.

Es aicinu koalīciju un arī visus Saeimas deputātus minēto ierosinājumu neatbalstīt. Pēc būtības tas ir pretrunīgs, nav izstrādāts, jūs neņēmāt vērā iepriekšējos apsvērumus, ko mēs esam izteikuši, un, manā skatījumā, tas ir kārtējais populistiskais gājiens, ar kādu jūs cenšaties padarīt parlamentu vairāk ietekmējamu un iemūžināt savu darbību koalīcijā uz visiem laikiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi!

Elksniņa kungs! Man ir tagad ļoti liela iespēja pastāstīt jums un jūsu kolēģiem to, ko es acīmredzot zinu un ko es nezinu.

Es zinu to, ka jau šī gada 2012.gada 29.martā Saeima lēma par līdzīgu jautājumu. Tajā laikā, ievērojot to, ko Valsts prezidents Bērziņš arī tikko Saeimai rekomendēja, Juridiskā komisija bija pamatīgi strādājusi pie iespējamiem grozījumiem Satversmē. Bija darba grupa, kurā bija aicināti iesaistīties visu frakciju, tajā skaitā Elksniņa kunga frakcijas, pārstāvji. Tika diskutēts, un vairāki priekšlikumi par grozījumiem Satversmē tika salikti vienā likumprojektā. Acīmredzot vadoties pēc apsvērumiem, ko Bēziņa kungs tikko mums norādīja, - ka ir ļoti svarīgi domāt par kvalitatīvu procesu, nevis par to, kā izpatikt sabiedrībai. Juridiskā komisija lika šo likumprojektu kopā, ieliekot tajā vairākus priekšlikumus par grozījumiem Satversmē, bet, kā izrādījās, šī taktika nebija pareiza, jo mūsu kolēģi, tajā skaitā Elksniņa kungs, minēja ļoti daudzus un dažādus argumentus, kāpēc šo likumprojektu nevar atbalstīt, tajā skaitā runāja par to, ka grozījumi tiek virzīti ļoti lielā steigā, un arī par to, ka tur ir saliktas kopā daudzas pārāk dažādas lietas.

Daži citāti, Elksniņa kungs, ko es zinu, tika izteikti, tajā skaitā no jūsu frakcijas biedriem, Saeimas 29.marta sēdē. Piemēram, Elksniņa kunga kolēģis Igors Pimenovs no „Saskaņas Centra” sacīja: „Bet es gribētu runāt nevis par atklātību, kuru es visnotaļ atbalstu - un es domāju, ka tas ir pareizais ceļš -, bet par imunitāti tomēr.”

Piemēram, mūsu kolēģis Kārlis Seržants no ZZS šajā Saeimas 29.marta sēdē sacīja: „Es uzreiz gribu pateikt, ka esmu viennozīmīgi par to, lai noņemtu imunitāti administratīvajās lietās. Es esmu viennozīmīgi arī par to, lai balsojumi būtu atklāti, bet es esmu pret to, ka tas viss tiek darīts tagad tādā steigā un visas šīs diezgan dažādās lietas ir sabāztas vienā likumprojektā.”

Boriss Cilevičs, arī Elksniņa kunga frakcijas kolēģis, sacīja: „Var atbalstīt atklātus balsojumus aiz līdzjūtības pret jums.” (Domāti likumprojekta iesniedzēji.) „Mēs varam to atbalstīt.”

Šobrīd ar šiem diviem grozījumiem Satversmē, kas tiek piedāvāti, situācija tiek labota. Deputātiem ir iespēja vispirms izteikties par deputātu imunitātes mazināšanu, bet pēc tam izteikties par atklātajiem balsojumiem - tātad balsot saskaņā ar savu 29.martā pausto nostāju.

Turklāt šajā laika periodā, es gribētu piebilst, ir notikušas daudzas un dažādas izmaiņas. Mums ir nākušas klāt jaunas zināšanas. Piemēram, Latvijā ir viesojies Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Jaglanna kungs, kurš ir teicis, ka Latvijā Saeimas deputātu imunitāte ir nesamērīga. (No zāles dep. A.Elksniņš: „To viņš teica par...”) Šeit es nocitēšu citātu, ko es zinu, - ka viņš teica, Elksniņa kungs... Jaglanna kungs tātad sacīja: „Jo jebkurā demokrātiskā valstī parlamentam ir jābūt neatkarīgam, nevis tādam, kas slēpjas aiz visām šīm imunitātēm.” (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.)

Šie ir Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Jaglanna vārdi. Tātad ar šo uzstāšanos es aicinu, piemēram, Borisu Cileviču kaut vai aiz žēlastības pret likumprojekta iesniedzējiem vai arī, piemēram, kolēģi Kārli Seržantu kaut vai aiz bailēm no Ilmas Čepānes, kā viņš pagājušajā reizē, diskutējot par šo jautājumu, atzina, balsot „par” un atbalstīt šo likumprojektu... šos grozījumus Satversmē.

Paldies, kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Āboltiņas, Smiltēna, Lejiņa, Buiķa, Čaklā, Dzintara un Dombrovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 37, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Smiltēna, Lejiņa, Buiķa, Čaklā, Dzintara un Dombrovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Turpinot šo jau izskanējušo tēmu attiecībā uz Satversmes grozījumiem, kuru iesniedzēja galvenokārt ir VIENOTĪBAS „spice”, tad ziniet: noklausoties iepriekšējo runātāju, tas man atgādināja Gētes vārdus, ka taisnīgums ir vāciešu īpašums un fantoms. Tāpat mēs tagad varam runāt arī par VIENOTĪBU - ka tas, ko viņi saka, ir viņu - tikai viņu! - īpašums un ka tas ir viņu fantoms, pie kā viņi pieturas. (No zāles: „Par jautājumu! Par jautājumu!”)

Pēc būtības, atgriežoties pie atklātiem un aizklātiem balsojumiem, ir jāteic, ka aizklāta balsošana - tā ir sirdsapziņa, atklāta balsošana - tas ir pārbaudāms balsojums. Arī anotācijā ir minēts, ka aizklātie balsojumi Latvijas Republikas Saeimas praksē liecina par to, ka aizklātā balsošana mazina sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām. Iepriekš atbalstot atklātos balsojumus, es uzskatīju, ka tie viennozīmīgi izskaudīs negodīgumu starp deputātu teikto un darīto. Taču pieredze Saeimā apliecināja, ka par idejām, vērtībām un solījumiem Saeima jau tāpat balso atklāti. Problēmas pamats ir amatpersonu iecelšana, kas sevi tik lielā mērā ir degradējusi, ka piespieda mainīt balsošanas formu valstī un pāriet uz atklātiem, kontrolētiem balsojumiem.

Likumprojekta autori - pārsvarā VIENOTĪBAS pārstāvji - centās un arī atrada argumentus atklātas balsošanas par valsts amatpersonām ieviešanai. Zīmīga ir, protams, minēto grozījumu anotācija, kurā ir teikts: “Aizklātie balsojumi nonivelē politiskās atbildības institūtu, savukārt atklāto balsojumu gadījumā vēlētājs var pārliecināties par deputāta vārdu atbilstību viņa rīcībai [..]. Līdz ar to atklātie balsojumi uzliek deputātam atbildību par viņa vārdiem [..].” Un patiesais domu grauds, kurš anotācijā ir ietverts: „Turklāt aizklātie balsojumi [..] radījuši grūtības nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atrast atbilstošus kandidātus.”

Iesniedzēju argumenti un prasība pēc atklātiem balsojumiem prasa izšķirt šo strīdīgo situāciju, vērtējot to pēc bezpartejiskuma prasības. Ja tā ir iesniedzēju labā ideja, kā viņi to pasniedz, tad atbalstīt to mums visiem atmaksāsies. Turpretī, ja šī ideja ir slikta, tad idejas ļaunums nesodīts nepaliks.

Veicot padziļinātu izpēti, es apskatījos vēsturiskos priekšnosacījumus.

Mūsu valsts iekārta ir parlamentāra republika. Valdību veido koalīcija, kas top, politiskajām partijām parakstot koalīcijas līgumu. Ar šo koalīcijas līgumu politiskās partijas, kas to paraksta, uzņemas atbildību par mūsu valsts attīstību un vienojas par valdības izveidošanu. Tiek parakstīta arī deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību.

Tas viss notiek, ja valdošajai koalīcijai Saeimā ir vairākums - 51 balss atbalsts.

Kāpēc es iedziļinājos šajā procedūrā? Tāpēc, ka jebkuras valsts amatpersonas iecelšanai Saeimā ir nepieciešams vismaz 51 balss atbalsts.

Izanalizējot ierosinājuma iesniedzēju politisko pieredzi, tiešām var teikt, ka VIENOTĪBAS un „Jaunā laika” dalība iepriekšējās koalīcijās radīja problēmas amatpersonu ievēlēšanā. Pastāvot apstākļiem, kad darbojas Koalīcijas padome, koalīcijas līgums, ir spēkā virkne politikas plānošanas dokumentu, viens otrs koalīcijas partneris vēl atļaujas to visu pārkāpt un balsot nevis pēc uzstādījuma, bet pēc sirdsapziņas. Atsevišķu deputātu sirdsapziņa apdraudēja valdības pastāvēšanu.

Godājamie deputāti! Atklātie balsojumi ir līdzeklis, lai koalīcijas partnerus piespiestu balsot tā, kā iepriekš ir ieplānots, lai varētu pārbaudīt viņu rīcības atbilstību vārdiem un lai problēmas ar vēlamo amatpersonu apstiprināšanu koalīcijai nerastos. Jo reāli pie pašreizējā parlamentārā modeļa, kad valdība ar valdošo koalīciju saplūdusi, opozīcijas ietekme uz politiskajiem procesiem ir visnotaļ minimāla. Un mēs to redzam katru dienu: atklātie balsojumi ir spiediens uz konkrēto deputātu - balsot tā, kā viņam partijas vadība to ir uzspiedusi. Atklāto balsojumu sistēma ļauj partijas vadībai kontrolēt savus partijas biedrus. (No zāles dep. I.Čaklais: „Ne visur notiek tā kā Rīgā!”)

Pat senie grieķi atzina, ka kādai idejai ir jānostiprinās un jābūt ilgstoši atzītai vērtībai pret agonāli izprasto atsevišķu politiķu morāli. Mēs visi varētu šeit piedalīties eksperimentā un par šo jautājumu nobalsot vienreiz atklāti un vienreiz - aizklāti. Ticiet man, deputāti, minētā balsojuma rezultāti atšķirtos! (No zāles dep. J.Reirs: „Jūs jau to zināt!”)

VIENOTĪBAS iekšējais balsojums par Zaķi kā frakcijas vadītāju... (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Elksniņš. Atļausiet minūti? Minūti!

Sēdes vadītāja. Minūti. Es jums atļauju runāt vēl minūti, bet runāt par tēmu - par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, par atklātiem balsojumiem, ievēlot Latvijas Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus. Es joprojām neesmu dzirdējusi no jums nevienu vārdu, kas attiektos uz konkrēto tēmu.

Paldies.

A.Elksniņš. Paldies. Visi tie, kam vajadzēja, saprata.

Lūk, VIENOTĪBAS iekšējais balsojums par Zaķi kā frakcijas vadītāju! Tur ir aizklāti... Kur ir atklātums?

Sēdes vadītāja. Mēs runājam par Satversmes grozījumiem!

A.Elksniņš. Kur šajā gadījumā ir atklātums? Ir slēpts balsojums. Sabiedrība nezina, kas kā ir balsojis.

Valsts prezidenta atklāta ievēlēšana. Kas ir izdarīts tautas vēlēta prezidenta jautājumā? Mums nav vajadzīgs atklāti vēlēts koalīcijas prezidents. Mēs vēlamies Latvijas tautas aizklāti vēlētu prezidentu. Diemžēl jūs arī to ignorējat.

Platons kādreiz ir teicis, ka dvēselei ir trīs pamatspēki: iekāre - tai jābūt nosvērtai, spars - ir jābūt drosmīgam - un prāts - ir jābūt viedam. Es nebaidos uzņemties atbildību un aicināt neatbalstīt atklāto balsojumu nostiprināšanu Satversmē...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Elksniņš. ... ievēlot valsts amatpersonas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam, kurš ir pieteicies runāt „par”.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas Prezidija priekšsēde! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Mani ļoti uzjautrina Elksniņa kunga ļoti dīvainā humora izjūta. Bet tā nopietnāk runāt es gribētu nevis vienkārši kaut kā populistiski, bet argumentēt, kāpēc mums tiešām vajadzētu atklātu balsojumu arī prezidenta amata kandidāta ievēlēšanas un tiesnešu... Satversmes tiesnešu ievēlēšanas gadījumā.

Aizklātās balsošanas atbalstītāji apgalvo, ka tā nodrošina objektīvu un neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, pieļaujot jau Elksniņa kunga pieminēto deputātu sirdsapziņas balsojumu. Prakse rāda, ka tā diemžēl nav (No zāles dep. A.Elksniņš: „Koalīcijā!”), jo aizklātā balsošana ir izmantota, lai slēptu īsto balsojumu no saviem kolēģiem un vēlētājiem un lai radītu šaubas par visu deputātu balsojumiem un līdz ar to arī viņu godīgumu. Atcerēsimies ļoti nepatīkamo pieredzi pēdējās Valsts prezidenta un Saeimas Prezidija priekšsēža vēlēšanās. (ZZS un SC frakcijas deputāti smejas un aplaudē.) Nav šaubu, ka tāda uzvedība var tikai graut sabiedrības uzticību Saeimai kopumā, deputātiem, politiskajām partijām un visam politiskajam procesam, it sevišķi tiem cilvēkiem, kas aplaudēja.

Vēl. Aizklātie balsojumi ir radījuši grūtības atrast nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atbilstošus kandidātus. Daudzi augsti kvalificēti profesionāļi būtu gatavi kandidēt, bet to nedara, jo nevēlas sevi pakļaut miglainai ievēlēšanas kārtībai un baumošanai. Un par to jūs arī varētu aplaudēt, lūdzu! Lūdzu! Aplausu nav? (Daži deputāti aplaudē.)

Man ļoti patika Elksniņa kunga uzskati par atklātajiem balsojumiem. Viņš tos nosauca par kontrolētiem. Tas parāda, kā jūs frakcijā šīs lietas kārtojat. Tas ir galīgā pretrunā ar to, ko Cileviča kungs ir teicis. Latvijā ir parlamentārā demokrātija! Tam es piekrītu. Tas nozīmē, ka deputāts Saeimā pārstāv vēlētājus un vēlētājiem ir tiesības zināt un pārbaudīt, kā viņu ievēlētie pārstāvji lemj un balso, it sevišķi ļoti svarīgos lēmumos - gan par Valsts prezidentu, gan Satversmes tiesas tiesnešiem. Tas parlamentārā demokrātijā ir vissvarīgākais apsvērums, un to var nodrošināt tikai atklātā balsošana. Aizklātie balsojumi norāda katra deputāta... Atklātie balsojumi parāda katra deputāta vārdu atbilstību viņa rīcībai. Deputāta patieso nostāju rāda viņa balsojumi, un deputātam ir jānes pilna atbildība par savu balsojumu un jābūt spējīgam to pamatot un izskaidrot vēlētājiem, nevis jāslēpjas aiz aizklātuma plīvura.

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 36. un 85.pantā ir nepieciešami, lai izveidotu vienotu regulējumu attiecībā uz balsojumiem Saeimā. Šā mērķa sasniegšanai nepieciešams no Latvijas Republikas Satversmes izslēgt deputātu aizklātos balsojumus par Valsts prezidenta ievēlēšanu amatā un Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu. Es uzskatu, ka deputātam īsts sirdsapziņas balsojums ir atklāts balsojums, nevis aizklāts. Tāpēc es arī priecājos par Seržanta kunga atbalstu atklātajiem balsojumiem. Es ceru, ka arī jūs pārstāvat visu savu frakciju šajā jautājumā, tādēļ, cienītās deputātes un godātie deputāti, uzklausiet savu sirdsapziņu un balsojiet par šiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”, tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Āboltiņas, Smiltēna, Lejiņa, Buiķa, Čaklā, Dzintara un Dombrovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cvetkovas, Kabanova, Rodionova, Agešina, Dolgopolova, Raimonda Rubika, Tutina, Artūra Rubika, Ribakova un Orlova iesniegto likumprojektu „Par Otrā pasaules kara veterāna statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Irina Cvetkova.

 

I.Cvetkova (SC).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti!

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas vakardienas sēdē izdevās panākt vienošanos un pieņemt, manuprāt, konstruktīvu lēmumu, ka septembrī tiks uzsākts darbs pie likumprojekta „Par Otrā pasaules kara veterāna statusu” izstrādes. Tāpēc pagaidām mēs esam gatavi nevirzīt šo likumprojektu un par to iesniedzam attiecīgu iesniegumu Saeimas Prezidijam.

Labāk slikts miers nekā labs karš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Cvetkovas, Dolgopolova, Rubika, Tutina, Rodionova un otra Rubika iesniegumu, ar kuru viņi atsauc savus parakstus par likumprojektu „Par Otrā pasaules kara veterāna statusu”. Tātad likumprojekts vairs tālāk nav izskatāms un runāt „pret” arī nav iespējams. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.jūnijā. Saeimas Prezidijs to ir piešķīris, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Reskāja iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.jūnijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aijas Bisānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 19.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Aijas Bisānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Jēkabpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Aiju Bisāni rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aijas Bisānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 12, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 9, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Tālivalža Juša atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Tālivalža Juša atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Kristapa Timpara apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Kristapa Timpara apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu, sākot tātad... Es atvainojos! Likumprojektu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu - „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”.

Komisija šo likumprojektu izskatīja. Tā būtība ir šāda: ņemot vērā krīzes iestāšanos, 2009., 2010. un 2011.gadā tika samazināts finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, kas paredzēja celtniecības tempu samazināšanu. Un tādējādi šis likumprojekts paredz ēkas nodošanas ekspluatācijā datumu pārcelt no 2012.gada 18.novembra uz 2013.gada 31.decembri. Un šī likumprojekta pieņemšana ļaus nodrošināt juridisku pamatu līgumu slēgšanai un Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta aktivitāšu īstenošanai atbilstoši jaunajam Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas termiņam un grafikam.

Komisija izskatīja šo likumprojektu, lūdz atzīt to par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Kolēģi, ja nav iebildumu, lūdzu likumprojektu atbalstīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā.

Ir saņemti septiņi priekšlikumi. Visi atbalstīti. Bet tagad par katru pēc kārtas.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 7. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kurš nosaka, ka, ja ir iecelts jaunais administrators, tad viņš arī turpina darbu neatkarīgi no sūdzību iesniegušā administratora lēmuma izskatīšanas. Arī tas Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka tieslietu ministra priekšlikums nav atbalstāms.

Vadoties pēc esošā regulējuma, maksātnespējas procesi norit saskaņā ar trim likumiem. Viens no tiem ir likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, un katram no pārējiem diviem nosaukums ir „Maksātnespējas likums” (viens tika pieņemts 2007.gadā, bet otrs - 2010.gadā). Uz 2012.gada 1.maiju bija 379 nepabeigti maksātnespējas procesi saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un 2894 maksātnespējas procesi pēc 2007.gada Maksātnespējas likuma. Un visos šajos 3273 procesos ir tā, ka gadījumā, ja mainās administrators, katram no tiem ir tiesības uz pusi jeb uz 50 procentiem no minimālās valsts noteiktās atlīdzības. Bet nav tiesību uz šādu atlīdzību, ja administrators tiek atcelts.

Piedāvātais priekšlikums paredz, ka pat tad, ja tiesa pieņemtu administratora attaisnojošu lēmumu, viņam nebūtu tiesību atgriezties un pildīt savus pienākumus procesā, no kura viņš ticis atcelts. Un tas nozīmē, ka viņam nebūtu arī tiesību pat uz pusi no likumā paredzētās minimālās atlīdzības.

Manuprāt, virzot šādu būtisku priekšlikumu, Tieslietu ministrijai bija jāievēro gan samērīguma, gan taisnīguma princips, un, ja administrators ar apgabaltiesas lēmumu tiktu attaisnots, tad, ierobežojot viņa tiesības uz atjaunošanu maksātnespējas procesā, no kura viņš atcelts, viņam būtu jāsaglabā tiesības uz pusi no minimālās valsts garantētās atlīdzības par paveikto darbu un pildītajiem pienākumiem. Kamēr vairāk nekā 3 tūkstoši procesu pēc veciem likumiem nav pabeigti, attiecīgs regulējums bija jāparedz arī ar to visu saistītajos normatīvajos aktos.

Es uzskatu, ka piedāvātais priekšlikums ir paviršs, nepārdomāts un izstrādāts, neizvērtējot visus šos apstākļus, un tādēļ nav atbalstāms.

Es aicinu balsot „pret”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, es vēlos komisijas vārdā piebilst, ka mēs šo jautājumu komisijā izdiskutējām un vienojāmies, ka, ņemot vērā to, ka likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir izskatāms steidzamības kārtībā, jo, kā jau minēja iepriekšējā sēdē, Satversmes tiesā ir ierosināta lieta par atsevišķu Civilprocesa likuma pantu neatbilstību Satversmei, tad ir ļoti būtiski noteiktajā termiņā virzīt šos Civilprocesa likuma grozījumus, lai nebūtu nepamatotas tiesas procesa izmaksas un Saeima kā likumdevējs varētu parādīt savu labo gribu, likumprojektu grozot.

Visas šīs iespējamās problēmas, par kurām minēja Cvetkovas kundze, mēs varam risināt, izdebatējot Civilprocesa likumu, kas šobrīd ir arī atvērts, un Juridiskajā komisijā atrast vispiemērotāko risinājumu, jo runa ir par vienu vai diviem procesiem, kad tiesa pēc savas iniciatīvas atsauc administratoru. Šis konkrētais priekšlikums tik tiešām šo jautājumu nerisina, taču tas arī neizslēdz šāda risinājuma atrašanu nākamajos Civilprocesa likuma grozījumos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 22, atturas - 8. Priekšlikums atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Arī 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 4. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas 5.priekšlikumā, kas komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 4. un 5. priekšlikumu.

A.Barča. 6. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 7. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem Pasta likumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par vēl vienu iespējamu izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā (bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Cukura nozares likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Latkovskis.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija likumprojekta trešajam lasījumam saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Tas paredz: „Vispārīgā nolīgtā darba raksturojumā iekļauj konkrētas svešvalodas lietošanu, ja tā ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums [..].”

Sēdes vadītāja. Komisija?...

I.Latkovskis. Komisija... balsojumā vairākums neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, augsti godātie kolēģi!

Ar šī grozījuma pieņemšanu Darba likumā tiktu novērstas vairākas problēmas Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanā.

Ir skaidrs, ka šis grozījums galvenokārt ir domāts, lai novērstu to, ka tiek nepamatoti pieprasītas krievu valodas prasmes darba tirgū, un tātad ar šo grozījumu tiktu ierobežota sabiedrībā pastāvošā divvalodības izplatība.

Jebkurā nacionālā unitārā valstī no tās drošības un stabilitātes viedokļa ir skaidrs, ka sabiedrības divvalodība ir nevēlama parādība. No pasaules prakses ir redzams, ka sabiedrības divvalodībai nav raksturīgs ilglaicīgums: vienmēr sabiedrības divvalodības apstākļos agri vai vēlu notiek sabiedrības pilnīga pāreja uz vienu vai uz otru valodu. Šis Darba likuma grozījums, kuru, es ceru, Saeima šodien atbalstīs, pirmkārt, mazinātu tendenci publiskajā telpā pāriet saziņā tikai uz krievu valodu, kā tas pašreizējās likumdošanas apstākļos tiek plaši praktizēts, un, kā redzams, šāda prakse ir drauds Latvijas valsts turpmākai pastāvēšanai un stabilitātei.

Otrkārt, sabiedrības divvalodība atstāj ne tikai katastrofālu ietekmi uz valsts drošību un stabilitāti, bet ietekmē arī latviešu valodu līdz pat tās dziļākajām struktūrām. Patlaban jau ir pienācis laiks, kad atsevišķus latviešu valodas vārdus un izteicienus, ja nezina krievu valodu, vairs nevar saprast. Tātad latviešu valoda divvalodības apstākļos tiek katastrofāli ietekmēta līdz pat valodas dziļākajām struktūrām.

Ja pašreizējā divvalodība ar līdzšinējiem apgriezieniem, ko sekmē likumdošana, turpināsies, var veidoties kāda trešā valoda, un nav teikts, ka tā vairs būs baltu valoda. Tātad ir apdraudēta latviešu kā baltu valodas - senas informācijas nesējas - pastāvēšana.

Treškārt, Latvijas izglītības sistēmā prioritāte ir Eiropas Savienības valstu valodu apguve. Ja skolēns, kurš skolā ir apguvis vairākas Eiropas Savienības valodas, nokļūst darba tirgū, kur nepārprotami un bez vajadzības tiek pieprasīta krievu valoda, šādā situācijā viņa skolā apgūtais multilingvisms viņam nepalīdz.

Atbalstot šo grozījumu Darba likumā trešajā lasījumā, mēs nodrošinātu skolās aizsāktā multilingvisma politikas turpinātību, neļaujot izcelt vienas svešvalodas, kura pat nav kāda Eiropas Savienības valstu valoda, prioritāti, jo galu galā neesam taču Krievijas pagarinājums Eiropas Savienībā. Ar šo grozījumu mēs vienlaikus ar iepriekš minētajām problēmām novērstu arī latviešu jauniešu un Latvijā atgriezušos ārzemju latviešu diskrimināciju darba tirgū. Tādējādi tiktu radīti labvēlīgi apstākļi un komforts ne tikai krievvalodīgo cilvēku, bet arī latviešu pastāvēšanai Latvijā.

Es gribu atsaukties uz to, ko šodien teica Viņa Ekselence Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimā. Viņš teica (citāta sākums): „Šī ir pēdējā robeža un pēdējais brīdis mainīt virzienu, to lielā mērā nosaka arī aktuālie notikumi Eiropā un pasaulē. Šis ir nopietnu pārmaiņu laiks ne tikai ekonomiski, bet arī ģeopolitiski.” Citāta beigas.

Es aicinu Saeimu šodien atbalstīt šo grozījumu Darba likumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pēc šī grozījuma izskatīšanas otrajā lasījumā un mana publiskā pamatojuma šeit, no tribīnes, es saņēmu no vairākiem varbūt fanātiskiem Nacionālās apvienības aizstāvjiem vēstules, un tās bija pārsātinātas ar indīgām ķengām un ar draudiem ne tikai man, bet arī manai ģimenei. Vēl esot Zatlera Reformu partijas rindās, es biju viena no skaļākajām, kas iebilda pret partijas vadības lēmumu dot tik lielu uzticības kredītu „Saskaņas Centram”, lai riskētu veidot valdību divatā. Gan tad, gan arī šobrīd es uzskatu, ka Latvijas valsts neatkarības, nacionālās identitātes un latviešu valodas sardzē mēs nedrīkstam nevienu brīdi zaudēt modrību, nedrīkstam eksperimentēt ar pārdrošiem un neizsvērtiem soļiem. Tobrīd gan no saviem krieviski runājošiem kolēģiem, gan draugiem, tāpat arī publiskajā komunikācijā ar cittautiešiem es saņēmu nosodījumu, saņēmu apvainojumus, vairāk vai mazāk inteliģentu kritiku, tomēr tas ne brīdi nebija tik aizskaroši, tik biedējoši un tik draudoši, kā tas bija šoreiz, kad pret mani vērsās mani tautieši. Ticiet man, es uz brīdi sajutos kā Norvēģijā, un man bija sajūta, ka šeit apkārt kaut kur staigā tādi paši „breiviki”.

Es pateicos kolēģiem, kas iepriekšējo Saeimu sasaukumu laikā ir izstrādājuši pamatīgu un pietiekamu normatīvo bāzi, kas ir ļāvusi nostiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas tiesības. Valsts valodas likums jau šobrīd pieprasa latviešu valodas lietošanu privātajos uzņēmumos, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses, ievērojot normu samērīgumu ar privāto uzņēmumu tiesībām un interesēm. Valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāldaļa pieder valstij vai pašvaldībai, arī ir jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Es jums teikšu, ka mums jau Valsts valodas likums un arī citi normatīvie akti dod šo pietiekamo normatīvo bāzi. Mums pat ir jāskatās, kā mēs to ievērojam. Mums šobrīd ir arī valsts kapitālsabiedrības, kuru vadībās mēs atbalstām un apstiprinām ārvalstniekus, kas šo valodu nelieto. Kādēļ mēs paši savā saimniecībā nekontrolējam valsts valodas ievērošanu tā, kā to paredz likums?

Cienījamie kolēģi! Jau tad, kad projekta iesniedzēji nāca un komisijā aizstāvēja savu priekšlikumu, viņi atklāti arī teica, ka šis ir politisks priekšlikums, ka šī ir politiska izšķiršanās. Darba likumam nevajadzētu būt politiskam. Mums ir citi likumi, kas nosaka pamatprioritātes valstij un aizsargā latviešu valodu. Darba likums galvenokārt ir ekonomisku attiecību nostiprinājuma regulējums, tādēļ es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tikko no Saeimas tribīnes izskanēja ļoti, ļoti nopietni pārmetumi par draudiem, pieminot arī ģimenes locekļus, un šajā sakarā izskanēja Nacionālās apvienības vārds un Nacionālās apvienības atbalstītāju vārds, tāpēc es ļoti lūgtu deputāti Elīnu Siliņu kāpt atkārtoti tribīnē un pamatot, kādā veidā šādas nekrietnas darbības ir saistītas tieši ar Nacionālās apvienības vārdu, kāpēc Nacionālā apvienība tika saistīta ar šāda veida notikumiem, un, ja šāda pamatojuma nav, tad tomēr lūgtu atvainoties mūsu partijas biedriem, jo Nacionālās... Nacionālā apvienība, lai arī pārstāv... var piekrist vai nepiekrist mūsu viedoklim, bet pat pret visniknākajiem oponentiem mēs nekad neesam vērsušies ar draudiem, vēl jo vairāk - izmantojot šādas ciniskas metodes, kādas tikko tika izteiktas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tomēr aicinātu runāt par priekšlikumu.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mums ir jāskatās ļoti uzmanīgi uz to, ko īsti saka šis pants. Tas ļoti lietišķi pasaka, ka, ja vienai darba vietai ir nepieciešamas kādas svešvalodas zināšanas, tad to, zināms, var pamatot. Netieši tas saka: ja kādas svešvalodas zināšana nav vajadzīga, tad to nedrīkstētu iekļaut darba līgumā. Manuprāt, tas viss ir ļoti vienkārši un loģiski. Tad jājautā - kāpēc tas vispār būtu jāliek šajā likumā? Un te es gribu atgādināt, ko jau es teicu agrāk, kad mēs par līdzīgu pantu spriedām Saeimā, - ka daudzos darba līgumos vēl arvien aiz inerces bieži pastāv nepamatotas prasības attiecībā uz svešvalodas prasmi, jo sevišķi krievu valodas prasmi. Es minēju arī to, ka man personīgi ir tāda pieredze, ka es Latvijas Universitātē saņēmu darba līgumu, kur bija ierakstīts, ka man ir jāprot krievu valoda. Tas bija galīgi nepamatoti attiecīgā darba veikšanai! Tāpat tas bija ar vienu kolēģi. Es uzskatu, ka tas bija aiz inerces, ne jau darba devējs to gribēja.

Tā ka šeit mēs savā ziņā veicam tādu preventīvu darbu, lai būtu skaidrs, ka darba līgumā nevajag uzstādīt kaut kādas nepamatotas prasības, jo tas aizskar darba ņēmēja tiesības un attiecīgā brīdī var būt vērsts pret viņu. Un, zināms, te tomēr ir arī plašāka valodas politikas ietekme, ka, ja cilvēks redz... Kā jau mēs teicām, sludinājumā to nevar teikt, bet, ja tas darba līgumos parādās, tad cilvēki, kuriem nav kaut kādas attiecīgas svešvalodas zināšanas, jutīsies tā, ka viņi nevar uz šo darbu pieteikties vai ka viņiem jāatsakās no līguma.

Tā ka es patiešām gribu aicināt šo ļoti vienkāršo, loģisko papildinājumu ielikt attiecīgajā likumā, jo tas neko neierobežo, bet tomēr stiprina darba ņēmēju tiesības piedalīties attiecīgos darba konkursos un veikt savus darbus... bez tā, ka viņiem uzstāda kaut kādas nepamatotas prasības zināt vienu vai otru valodu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai, otro reizi.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Atvainojos Nacionālajai apvienībai un visai Latvijai. Jūs sapratāt, ka pārmetumi ir jūsu virzienā. Es neraidu pārmetumus jūsu virzienā, es saku, ka tie bija jūsu atbalstītāji, kuri arī atklāti atbalstīja visas jūsu iniciatīvas, un tādēļ es pieņemu, ka tie ir jūsu atbalstītāji, kuri konkrēti sauca jūsu cilvēkus, par kuriem viņi stāv un krīt. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Kuri tie bija?”) Tādēļ tāda arī bija mana... mans traktējums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Latkovskis. 2. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums, kurš paredz 152.pantā pārejošas darba nespējas laiku un dod tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, nosakot to līdz 10 dienām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Iesniegtā priekšlikuma būtība ir tikai samērot darba devēju un darba ņēmēju tiesības. Tātad likuma būtība... mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka... Skaidrs, ka tie cilvēkiem ir neparedzēti apstākļi, kad viņi saslimst, bet darba devējs apņemas par slimošanas laiku... tikai par 10 slimošanas dienām segt arī apmaksāta atvaļinājuma apmaksu. Tas ir samērojams tikai ar to, ka vienmēr ir jāvērtē un jāmēra, cik daudz darba ņēmējs ar savu ieguldījumu un darba labumu devis darba devējam, un lai tas ir proporcionāls tam, ko darba devējs pēc tam kā atvaļinājuma kompensāciju samaksā viņam.

Skaidrs, ka šis priekšlikums ir uz trešo lasījumu... Es patiesībā arī neceru, ka uz trešo lasījumu es gūšu jūsu, Saeimas, atbalstu, bet es apzināti neatsaucu šo priekšlikumu, lai izraisītu šo diskusiju, jo Labklājības ministrija solīja jau rudenī atkal vērt vaļā Darba likumu un tad šo priekšlikumu jau nopietnāk skatīt.

Mums ir dažnedažādas Eiropas Savienības regulas un konvencijas, kuras mums ir jāievēro, tomēr mēs esam... mūsu nacionālajā likumdošanā tomēr vēl ir iespēja interpretēt, kā tieši mēs šīs regulas un konvencijas ievērojam un piemērojam. Un šeit tā būtu tikai iestāšanās par taisnīgumu starp darba devēju un darba ņēmēju interesēm. Es ne velti, iesniedzot šo priekšlikumu, nepieminēju tos daudzos darba ņēmējus, kas varbūt negodīgā veidā saņem šīs slimības lapas, pagarina tās līdz maksimāli iespējamiem sešiem mēnešiem, kuru laikā darba devējs nevar atlaist šos cilvēkus. Es pat negribu runāt par šiem gadījumiem, jo ar negodīgiem cilvēkiem būtu jācīnās mūsu uzraudzības iestādēm. Bet šeit ir jāievēro tieši taisnīguma princips: cik daudz darba ņēmējs ar savu nostrādāto darbu dod labumu darba devējam, tik arī darba devējs ir gatavs viņam kompensēt atvaļinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Dažos vārdos centīšos paskaidrot jums, kādēļ komisija neatbalstīja deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu.

Gluži vienkārši! Uzreiz Darba likumā ielikt šādu normu, mūsuprāt - un tāds bija Saeimas deputātu, kas strādā komisijā, vairākuma viedoklis -, neizanalizējot, ko tas beigās dos un kā tas tiek piemērots... Jo, redziet, kolēģi, šeit deputāte Elīna Siliņa, kura, protams, ļoti labi pārzina biznesa vidi, varbūt nebija padomājusi par to, ka tad, ja māte vai tēvs kopj slimu bērnu, viņiem jau no pirmās dienas šo darba nespējas lapu apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Un te pēc taisnības ir ieliktas tās dienas, kas kādreiz bija 14 un kad par darba nespēju maksāja darba devējs. Pašreiz, kā likumā noteikts, tādas ir 10 dienas.

Komisijas sēdē mēs runājām par to, ka te ir nepieciešams izanalizēt arī citus likumus - gan par valsts pabalstiem, gan par valsts sociālo apdrošināšanu -, bet šādu priekšlikumu bez nopietnas apspriešanas un bez nopietnām diskusijām gan atbildīgajā ministrijā, gan arīdzan sabiedrībā, kaut vai „Asociācijā Ģimene”, manuprāt, nevajadzētu ietvert.

Tādēļ, sakot paldies deputātei Elīnai Siliņai, kura ir uzsākusi mūsu komisijā uz trešo lasījumu šo diskusiju, es tomēr aicinu atbalstīt komisiju, tas ir, šodien deputātes Siliņas priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Latkovskis. Komisijas vārdā piebildīšu, ka tiešām visi deputāti šo priekšlikumu uztvēra ar izpratni un kā vajadzīgu, taču saskatīja, ka trešajam lasījumam tas ir nesagatavots un nav veiktas pietiekamas diskusijas. Tāpēc komisija neatbalstīja kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 71, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 23, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus. Visus ir atbalstījusi.

1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par Valsts ieņēmumu dienesta pilnvaru palielināšanu un piedalīšanos muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas jomā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums attiecībā uz korekcijām pilnvarās. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par spēkā stāšanās laiku. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai trešajā lasījumā esam saņēmuši 29 priekšlikumus. Visus esam caurskatījuši, lielāko daļu esam atbalstījuši, daļu - daļēji atbalstījuši, bet principā visi ir atbalstīti.

1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par terminu „transfertcena” un „riska adrese” definīcijām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par izmaiņu precizējumu attiecībā uz starpvalstu līgumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par nemateriālā ieguldījuma aprakstu un tā vērtības noteikšanu sabiedrībām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par deklarējamās summas palielināšanu no 1000 latiem uz 2000 latiem darījumiem skaidrā naudā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - deputāta Sakovska kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 25. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 27. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 28. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. Un 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt izmaiņas likumprojekta trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs tagad uz sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Divi paziņojumi.

Pirmais - deputātiem, kuri darbojas sadarbības grupā ar Taivānas parlamentu, uzreiz pēc sēdes beigām jāpulcējas šeit pat uz īsu tikšanos.

Otrais - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti pulcēsies uz īsu sēdi pulksten 10.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Aicinu jūs uz Juridiskās komisijas sēdi pēc dažām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde pulksten 10.35 Tautsaimniecības komisijas zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inga Bite... nav, Rihards Eigims... nav, Jeļena Lazareva... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Jānis Ozoliņš... ir, Vladimirs Reskājs... nav, Ivans Ribakovs... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 21.jūnija sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Sākam strādāt ar likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Sociālo un darba lietu komisija sagatavoja priekšlikumus uz trešo lasījumu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Ir sākusies sēde. Jāņi...

A.Klementjevs. Līgas...

Paldies par uzmanību.

1.priekšlikums ir no Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Cipules. Komisijā tas ir atbalstīts, bet uzlabots un ir atbalstīts 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka šī situācija ir nepatīkama: man, komisijas vadītājas jeb priekšsēdētājas vietniekam, ir jārunā pret komisijas lēmumu, pret kolēģu lēmumu. Taču es uzskatu, ka, lai arī ļoti labas gribas vadīts ir šis lēmums un vēlme atrisināt apmaksas problēmas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, ar šādu risinājumu, kurš, manuprāt, ir krīzes risinājums, šodien mēs... tādā veidā rīkoties nevaram.

Šī priekšlikuma jēga tātad ir noteikt neatliekamās medicīniskās palīdzības jeb ātrās palīdzības brigāžu šoferiem pagarināto normālo darba laiku, tas ir, noteikt, ka viņu darba laiks turpmāk ir 60 stundas nedēļā, līdzīgi, kā tas ir ārstiem. Tas šajā situācijā, manuprāt, nav akceptējams.

Tas ir neakceptējams šādu iemeslu dēļ. Šobrīd Darba laika direktīvas 6.pants nosaka, ka nedēļas darba laiks, skaitot kopā normālo darba laiku un virsstundas, nedrīkst pārsniegt 48 stundas. Darba likumā noteiktie darba laika ierobežojumi: normālais darba laiks - 40 stundas nedēļā, virsstundas - 144 stundas trīs mēnešu periodā. Tas ir noteikts saskaņā ar direktīvas 6.pantu. Direktīvas 22.pants paredz dalībvalstu tiesības atkāpties no direktīvā noteiktajiem darba laika limitiem, ja tiek ievēroti vairāki priekšnoteikumi, to skaitā darba aizsardzības principi, neviens darbinieks nav spiests strādāt ilgāk un šādu ilgāka darba laika piemērošanu uzrauga valsts kontrolējošās institūcijas.

Ārstu un medmāsu trūkums, kas liedz nodrošināt normatīvajos aktos noteiktās veselības aprūpes kvalitātes prasības un kas tādējādi rada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai, bija par pamatu tam, ka 2009.gadā pēc Veselības ministrijas priekšlikuma tika veikti grozījumi Ārstniecības likumā un tika noteiktas iespējas ārstniecības personām noteikt tā saucamo pagarināto normālo darba laiku līdz 60 stundām nedēļā, 240 stundām mēnesī. Ārstu un medmāsu trūkums tika pamatots ar informāciju par nepieciešamo darbinieku skaitu un pieejamiem cilvēkresursiem tajā laikā.

Savā un Labklājības ministrijas vārdā aicinu šodien neatbalstīt iesniegtos šī likuma grozījumus - 1., 2., 4., 5., 6. un 7.priekšlikumu - šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Tā kā atkāpšanās no normālā darba laika ir saistīta ar papildu risku darbinieku drošībai un veselībai - pieaugot darba laika ilgumam, pieaug arī nelaimes gadījumu darbā skaits -, to var izmantot tikai gadījumos, kad tam ir būtisks un objektīvs pamats. Atšķirībā no situācijas, kurā tika noteikta iespēja ārstniecības personām strādāt pagarināto normālo darba laiku, analoģisku regulējumu attiecināšana uz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu šoferiem no Veselības ministrijas puses nav pamatota ne ar šoferu trūkumu, ne ar citiem objektīviem iemesliem. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtajai informācijai autovadītāji ir piektā lielākā bezdarbnieku profesiju grupa (1474 bezdarbnieki).

No Veselības ministrijas sniegtās informācijas kā vienīgais grozījumu mērķis ir identificējams darba samaksas problēmas risināšana, taču darba samaksas problēma nav uzskatāma par objektīvu pamatojumu, lai atkāptos no darbiniekiem noteiktajiem darba laika limitiem.

Otrkārt. Pagarinātā darba laika noteikšana ir vērtējama kā Satversmes 7.panta noteikto personas tiesību uz atpūtu ierobežojums, kuram - atbilstoši Satversmes tiesas iedibinātajai cilvēktiesību ierobežojumu izvērtēšanas kārtībai - ir jābūt ar leģitīmu mērķi un jābūt samērīgam (proti, minēto mērķi nevar sasniegt ar citiem personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem).

Darba samaksas problēmu risināšana diez vai ir atzīstama par leģitīmu mērķi personai Satversmē garantēto tiesību ierobežošanai, turklāt to var sasniegt ar citiem līdzekļiem, kas neierobežo personām Satversmē garantētās cilvēktiesības. Piemēram, ar Darba likumā noteikto...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, es vēlreiz aicinu jūs ieņemt vietas! Ja jums ir kādas sarunas, izejiet, lūdzu, viesu sektorā! Gribu atgādināt, ka šajā zālē mēs esam, lai izskatītu konkrētus likumprojektus. Arī „Saskaņas Centram”... Visiem! Tas attiecas uz visiem. Šobrīd visās frakcijās notiek tādas brīvas un draudzīgas sarunas. Ja jums ir nepieciešamība demonstrēt, ka jums neinteresē tas, kas notiek zālē, lūdzu, atstājiet šo zāli! Paldies.

Lūdzu, turpiniet, Ašeradena kungs!

A.Ašeradens. Paldies, Saeimas priekšsēdētāja!

Piemēram, ar Darba likumā noteikto iespēju noteikt summēto darba laika uzskaiti neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu šoferiem varētu ļaut organizēt darba laiku elastīgi, pielāgojot to ārstniecības personas darba laikam, tādējādi izvairoties no virsstundu rašanās, kas prasa būtiskus finanšu papildu līdzekļus.

Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu, es aicinu neatbalstīt šodien manis minētos likuma grozījumus viena iemesla dēļ. Ja mēs tagad radīsim šādu precedentu, tas radīs precedentu arī citām industrijas pārstāvju grupām veidot nepamatotas priekšrocības savai nozarei. Kā piemēru es minētu tālbraucējus šoferus, kuru nozare arī pieprasa noteikt šādu pagarinātu normālo darba laiku, un par to notiek liela publiska cīņa.

Pašā nobeigumā es gribu teikt, ka krīze ir beigusies un ka mēs nevaram risināt šādas situācijas ar krīzes laika metodēm.

Paldies, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Par 2.priekšlikumu un arī par pārējiem, par kuriem runāja Arvils Ašeradena kungs, mans ļoti cienījams un augsti vērtēts vietnieks, bet te ir tas gadījums, ka Ašeradena kungs šajā komisijas sēdē nepiedalījās. Viņš bija, tā teikt, ārpus Saeimas un pildīja citus pienākumus, un tādēļ to diskusiju, kāpēc Veselības ministrija tieši tādā veidā mums iesniedza priekšlikumus, man ir nepieciešams jums skaidrot. Un šos jautājumus... Ne jau komisijā un ne jau uzreiz Veselības ministrijā tādi jautājumi tika skatīti. Bet, lūk, Valsts kontrole, skatot jautājumus par neatliekamās medicīniskās palīdzības finanšu situāciju, norādīja uz šiem ļoti nopietnajiem riskiem un uz pārkāpumiem. Kolēģi, Veselības ministrijas pārstāvji arī šajā konferencē (es tajā piedalījos kopā ar veselības ministri Ingrīdu Circenes kundzi un valsts sekretāru Rinaldu Muciņa kungu), arī neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti un arīdzan šīs personas, kuras sēž pie stūres, skaidri un gaiši mums visiem skaidroja, ko tas nozīmē.

Nu nevar gluži tā, Ašeradena kungs, kā jūs sakāt, ka vairāk nekā 1000 šoferu rītdien mēs sēdināsim pie neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas stūres. Tā tas nav! Šīs personas, kas vada neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, tiek apmācītas. Pēc taisnības viņām ir tikai viens mazs pussolītis līdz paramediķim, jo šie automašīnu vadītāji jeb šoferi, kā nu mēs šodien viņus te gribam nosaukt, piedalās cilvēku glābšanā. Un nav tā, ka jebkurš tūlīt, kurš ir Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē, var rītdien sākt strādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē.

Tālāk - kas tur ir rakstīts un kāda ir vienošanās ar Veselības ministriju. Un tādā gadījumā, nepārkāpjot direktīvu, jo pēdējais - 7.priekšlikums -, kur komisija 6.priekšlikumā ir atbalstījusi Veselības ministriju, skan tā, ka šī norma, kuru šodien piedāvājam Ārstniecības likumā, strādā līdz 2014.gada 31.decembrim. Tātad Veselības ministrijai tiek dots pietiekami ilgs laiks, lai viņi visu sakārtotu un izdomātu, ko tad darīt un kā rīkoties.

Veselības ministrija mums komisijas sēdē ir vēstījusi arī to, ka viņi, ņemot vērā, ka gadījumi ir ļoti nepatīkami, it sevišķi ziemā... it sevišķi ņemot vērā, kādi Latvijā tomēr ir ceļi, un ne jau tie tālākie no pilsētām vai no galvaspilsētas, ka tie paliks arvien labāki... Tas, ka Ašeradena kungs uzskata, ka krīze ir beigusies, nu ļoti labi, bet, ja mēs paklausāmies veselības ministri, tad veselības aprūpes sistēmā... Nemaz neizklausās, ka naudas mums būtu tik daudz, lai mēs varētu atbilstoši šodien spēkā esošajam Darba likumam samaksāt šai brigādei. Bet, ja šodien šie grozījumi netiek pieņemti, tādā gadījumā ir jāizpilda tas, uz ko ir norādījusi ministrijai Valsts kontrole. Un šajā gadījumā, atvainojiet, kolēģi, tur nebūs vairs runa tikai par dažiem tūkstošiem. Tas nu ir pilnīgi skaidrs.

Vēl viena lieta, ko es vēlētos, kolēģi, jums bilst. Es aicinu tomēr uzticēties šoreiz Veselības ministrijai un vēlreiz apgalvoju, ka komisijas sēdē, šo jautājumu diskutējot arī ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, skaidri un gaiši nonācām pie secinājuma, ka, izvirzot un ierakstot likumā šos pārejas noteikumus, direktīvu mēs nepārkāpjam. Direktīva to atļauj darīt. Un tādēļ, kolēģi, esiet tik laipni, es ļoti jūs aicinu atbalstīt komisijas izstrādātās redakcijas un atļaut Veselības ministrijai un veselības ministrei šo jomu sakārtot līdz 2015.gadam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Godātais Ašeradena kungs un Barčas kundze! Es jūs visus ļoti cienu, bet jūs varbūt nezināt, cik karstas diskusijas pagājušās Saeimas laikā bija Juridiskajā komisijā saistībā ar tālbraucēju šoferu darba laiku. Tad mēs arī vērtējām administratīvo atbildību par pārkāpumiem; direktīvas paredz ārkārtīgi stingras prasības. Tieši tā pati... tādi paši argumenti, kā šodien jūs, Barčas kundze, runājāt... Tātad ir krīzes situācija, Latvija ir maza valsts... Mēs te nevaram aizbraukt līdz Ogrei... mums galapunkts ir, piemēram, Rīgā... apstāties un gulēt, un tamlīdzīgi... Mēs visu to esam dzirdējuši Juridiskajā komisijā. Bet es tikai gribētu visiem kolēģiem uzdot vienu jautājumu. Ja mēs pieļaujam ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu vadītājiem strādāt 60 stundas, kas pārsniedz normālo darba laiku... Kad viņi ir pārguruši, vai tas nerada draudus pārējai sabiedrībai?

Es ārkārtīgi augstu vērtēju šos cilvēkus, kas strādā šādā saspringtā situācijā, bet mums ir jāskatās arī uz sabiedrības drošību, uz ceļu satiksmes drošību, jo pārguris cilvēks... Arī šeit, Saeimā, savulaik... Piemēram, pieņemot budžetu naktī, nevar tapt kvalitatīvi lēmumi. Un es patiešām, ņemot vērā savu pieredzi Juridiskajā komisijā... Ļoti vēlējās arī tālbraucēju šoferu asociācijas un visi pārējie braukt daudz ilgāk, nekā to paredz direktīvas noteikumi. Es tomēr vairāk sliecos atbalstīt Ašeradena kunga viedokli, ka šeit tomēr jāpieiet ārkārtīgi uzmanīgi un samērīgi jāizvērtē šīs piešķirtās tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai, otro reizi.

A.Barča (ZZS).

Atvainojiet, godātie kolēģi! Es tā kā pa brīžam jūtos... Es nezinu, vai jau nolīgojuši visi esam, vai kā? Un es nesaprotu vienu lietu. Mums ir divas ministrijas - Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, un, ja es nemaldos, abas šīs ministrijas vada VIENOTĪBAS pārstāves. (No zāles starpsaucieni: „Ak šitā?!”) Tad sakiet, lūdzu, kādēļ mums ir jāmokās ar vēstulēm, ar tām personām, kuras nāk šurp pie mums un kuras stāsta... un tā tālāk, ja divas ministres nevar satikties un sarunāties?! (Starpsaucieni no ZZS frakcijas: „Tas ir ļoti sarežģīti!”) To, atvainojiet, es nekādi nevaru saprast.

Čepānes kundze, arī jūs dziļi cienu. Redziet, tālbraucējs šoferis nedaudz atšķiras no tā, kas ir neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas vadītājs jeb šoferis. Kāpēc atšķiras? Ļoti vienkārši... Kolēģi, it sevišķi vīrieši, esiet tik laipni...

Es gribētu redzēt, kā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas vadītājam varētu nodrošināt šo maiņu ar otru kolēģi pulksten 8.00 Rīgā, Saldū, Liepājā, ja šīs neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas brauc pa visu Latviju - mums tagad ir kopīgs tīkls -, un tad nu saprotiet, cik vēl būs nepieciešami papildu līdzekļi! Varbūt helikopteru kādu tad iepirksim Veselības ministrijai, lai noteiktus atbildīgus darbiniekus nogādātu tieši tajā vietā pulksten 8.00 vai pulksten 20.00? Un tā tālāk.

Es ļoti aicinu, kolēģi, uzticēties šoreiz Veselības ministrijai un atbalstīt likumprojektu komisijas variantā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Klementjeva kungs vēlas ko piebilst?

A.Klementjevs. Jā, paldies!

Es gribu komisijas vārdā pateikt, ka ministrija strādāja ar šo priekšlikumu, man liekas, divas nedēļas. Pirmoreiz mēs saņēmām gandrīz tukšu likumprojektu, bet komisija deva iespēju Veselības ministrijai sagatavot šo priekšlikumu, pēc tam uzlabojot to kopā ar Juridisko biroju. Tas nozīmē, ka šis priekšlikums nebija sasteigts, netika izskatīts bez argumentiem. Un komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu. 1.priekšlikumu tad iznāk tā kā noraidīt...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir jābalso par 1. un par 2.priekšlikumu - par abiem. Vispirms par 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Cipules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu... Tāpēc ka tika aicināts balsot par 1. ... Par - 21, pret - 22, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Klementjevs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Ir aicinājums balsot par 2.priekšlikumu.

A.Klementjevs. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas uzlabotais priekšlikums. Par 1. balsojām tāpēc, ka bija pieteiktas debates par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad balsojums tiek lūgts arī par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 18, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

A.Klementjevs. Paldies par atbalstu.

3.priekšlikums, kuru izstrādāja Sociālo un darba lietu komisija, arī atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Paldies.

4.priekšlikums saņemts no Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Cipules. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu? Ašeradena kungs, vai nepieciešams balsot par 4.priekšlikumu? Nē. Tātad deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. Paldies.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 6. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Cipules priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. Paldies.

Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Likumprojektu mēs izskatām trešajā lasījumā, uz kuru nav saņemts neviens priekšlikums. Atgādinu, ka tas ir saistīts ar divu Eiropas Padomes lēmumu īstenošanu, kas paredz personas tiesības iegūt informāciju par personas datu apstrādi divās Eiropas Savienības institūcijās - Eurojust un Eiropas Policijas birojā -, kā arī fiziskās personas tiesības iegūt visu veidu informāciju, kas par viņu savākta jebkurā personas datu apstrādes datubāzē, izņemot gadījumus, kad to liedz nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā noteiktie ierobežojumi.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” trešajā, tātad arī galīgajā, lasījumā.

Kopumā komisijā saņemti pieci priekšlikumi, no kuriem 1. ir ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums, kas ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums, kurš ir guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi minētie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”. Kopumā ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”.

Kopumā komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniegusi zemkopības ministra pienākumu izpildītāja labklājības ministre Ilze Viņķele. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raivim Blumfeldam.

R.Blumfelds (VL-TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja! Mēs, deputāti, kā zināms, pārstāvam sabiedrības intereses un tās paudām arī komisijas sēdē. Eiropas Savienības direktīva patiešām šobrīd liedz iespēju pašvaldībām un nacionālajām valdībām ierobežot ĢMO apriti neatbilstoši direktīvai. Komisijas priekšlikums, lai arī apgrūtina pašvaldību iespējas ierobežot šo audzēšanu un izplatīšanu, tomēr ir zināms kompromiss. Es šajā balsojumā atturēšos. Aicinu deputātus un sevišķi ierēdņus turpmāk rūpīgi sekot ĢMO veltītajām diskusijām Eiropas Savienības līmenī, kā arī aktīvi (es pasvītroju - aktīvi!) tajās piedalīties un pārstāvēt Latvijas sabiedrības intereses. Un tad, kad Eiropas Savienībā tiks panākta iespēja sabiedrībai tomēr noteikt, ko audzēt un izplatīt savas valsts teritorijā un ko ne, rosinu ierēdņus būt tikpat čakliem, kā ierasts, un, kārtējo reizi baidot deputātus un sabiedrību ar Eiropas Savienības direktīvām un sankcijām, rosināt mainīt likumu... vismaz atpakaļ uz līdzšinējo redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs ko vēlas piebilst? Jūs lūdzat balsojumu par 2.priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 12. Priekšlikums atbalstīts.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi.

3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi Saeimai grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā uz trešo lasījumu.

Ir saņemti 20 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šis 2.priekšlikums ir ļoti cieši saistīts ar 3., 6., 8., 9., 10. un 13.priekšlikumu un netieši saistīts arī ar citiem.

Proti - kādā ziņā. Šie priekšlikumi ļoti būtiski, salīdzinot ar spēkā esošo redakciju, salīdzinot ar otro lasījumu, groza kooperatīvo sabiedrību pārvaldes sistēmu. Līdz šim, ja jūs būtu iedziļinājušies likumā, tad redzētu, ka valdes izveidošana kooperatīvajā sabiedrībā bija biedru kopsapulces ekskluzīva kompetence.

Taču tagad, izdarot grozījumus, šī ekskluzīvā kompetence tiek nodota padomes rokās. Padome līdz šim galvenokārt uzraudzīja un kontrolēja valdi, turpretī tagad abas šīs funkcijas ir sapludinātas kopā, un valde, tātad padome, pašlaik var gan izveidot, proti, ja tas ir paredzēts statūtos, gan arī kontrolēt šo valdi. Manuprāt, tā nav pareiza pārvaldes sistēmas reorganizācija šajā jomā. Kā jūs atceraties, pirms divām vai trijām nedēļām bija diskusija par šo likumprojektu. Es gan nerunāju, taču vairāki kolēģi runāja, un viņus visus varētu sadalīt trijās grupās. Vieni teica, ka tas ir nepieciešams mazo meža īpašnieku interesēs, lai mazie meža īpašnieki nebrauktu uz ārzemēm un apvienotos. Un tā tālāk.

Otri teica, ka tas likumprojekts, iespējams, domāts atsevišķu lielo meža īpašnieku interesēs, bet trešie teica, ka faktiski šajā gadījumā patiešām tiek lobētas atsevišķas intereses, un mežrūpniecība, mežsaimniecība, kas ir viens no lielākajiem tautsaimniecības sektoriem, faktiski nodokļus maksā ārkārtīgi nelielā apmērā. Un šeit, spriežot pēc cienītā komisijas vadītāja Dombrovska kunga vārdiem, aptuveni miljona latu apmērā ir iespējama šī fiskālā ietekme - tātad budžets zaudētu apmēram 1 miljonu latu.

Ja mēs pievēršamies šai pirmajai koncepcijai, ka tiešām mēs aizstāvam mazos meža īpašniekus, kuriem arī tagad likums neliedz apvienoties kooperatīvos, tad šajā gadījumā es uzskatu, aizstāvēdama mazos īpašniekus, ka mēs nevaram pieļaut šādu reorganizāciju, proti, ka nevis šie mazie īpašnieki izveido valdi un nosaka tur visas pārējās funkcijas, tātad arī valdes locekļu samaksu un tā tālāk, bet mēs nedrīkstam pieļaut, ka to dara padome, kurai faktiski būtu jāveic uzraudzības funkcijas.

Es aicinu gan šo, gan arī pārējos priekšlikumus, kas saistīti ar šo reorganizāciju, neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie Saeimas deputāti! Līdz tam brīdim, kamēr Čepānes kundze neizteica savus apsvērumus, arī es nebiju iedziļinājies minētajā likumprojektā. Es tik tiešām aicinātu ieklausīties argumentos attiecībā uz valdes un padomes savstarpējām attiecībām un to statusu. Un šajā gadījumā, manā skatījumā, šo priekšlikumu, ko ir atbalstījusi komisija, atbalstīt nevar, jo juridiski veidojas brāķis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dombrovska kungs vēlas ko piebilst?

V.Dombrovskis. Galvenais, ko es gribu piebilst. Par attiecīgajām normām mums tiešām komisijā bija diezgan liela diskusija. Es neatkārtošu tos argumentus, kuri ir izskanējuši, kuri ir līdzīgi tiem, ko teica Čepānes kundze. Es pateikšu arī par argumentiem no citas - no otras - puses. Un galvenais arguments bija apmēram tāds, ka tas ir... Starp citu, diezgan labs piemērs, kas būtu saistīts ar politiskajām partijām, būtu jautājums: vai tad, ja tiek organizēts vai nu kongress, vai kopsapulce, noteikti kooperatīvā jāierodas visiem biedriem vai tikai daļai? Un arguments bija tāds, ka gadījumā, ja kooperatīvā ir ļoti daudz biedru un it īpaši ja šie biedri dzīvo dažādos reģionos, tad kopsapulci sasaukt, efektīvi sasaukt, būs ļoti grūti. Tas bija galvenais arguments no tās otrās puses.

Bet, kolēģi, es to... Te ir gan „par”, gan „pret”, gan pluss, gan mīnuss... Es to atstāju jūsu kompetencē - pieņemt pareizo... Neaicinu balsot ne „par”, ne „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 15, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet ar 3.priekšlikumu!

V.Dombrovskis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Ja jau mēs neatbalstījām 2.priekšlikumu, tad, protams, arī šis priekšlikums... 3.priekšlikums ir visbūtiskākais. Jūs redzat, kas šeit, runājot par kooperatīvās sabiedrības statūtiem, ir paredzēts atšķirībā no iepriekšējās redakcijas, - ka padomei tiek dotas tiesības ievēlēt un atsaukt valdes locekļus. Es aicinu neatbalstīt arī šo.

Tas nav mazo meža īpašnieku interesēs! Tas būtu apmēram tas pats, ja, piemēram, kāda politiskā partija... tai ir izveidota arī... var būt arī dome... Un, ja valdes locekļus neievēlētu vis kopsapulce, bet kopsapulces deleģētas personas, - nu, tas nav no pārvaldes sistēmas viedokļa pareizs risinājums, ticiet man!

Ja, piemēram, nevar sanākt kopā šie kooperatīvu dalībnieki, tad, protams, var otrreiz izsludināt šo lietu. Lai gan, protams, ja mēs tā godīgi runājam... No otras puses, ja reiz statūtos tas būtu iekšā, nu tad viņiem ir jāsaprot, kādus statūtus šī kopsapulce pieņem. Bet, skatoties uz to, kāda prakse ir Latvijā, pat lielākie uzņēmumi, piemēram, tie, kas lauksaimniecībā strādā... tiem nav... tie neveido šīs padomes un nepiešķir padomēm šādas funkcijas. Un pie tam ņemiet vērā, ka padomē var būt tikai trīs cilvēki - tikai trīs cilvēki! Tad tur būs tie īstie menedžeri - piedodiet par atklātību! -, kas noteiks visa šī kooperatīva darbību?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 21, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 13, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 9.priekšlikumu arī?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 15, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, vai jūs lūdzāt balsot arī par 10.priekšlikumu? Nē. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 18. - Reformu partijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

 

V.Dombrovskis (RP).

Kolēģi! Mums šodien darba kārtība sēdē būs diezgan gara. Par šo jautājumu mēs diezgan daudz jau esam diskutējuši, tāpēc es gribu tikai īsi pateikt par galvenajiem punktiem.

Galvenie punkti ir trīs.

Pirmais. Manuprāt, nodokļu atvieglojumu piešķiršana atsevišķām sabiedrības grupām principā nav pieļaujama. Tas ir pretrunā gan ar principu - viens likums visiem, gan arī ir pretrunā ar Reformu partijas pirmo principu - vienkārši, skaidri un vienādi spēles noteikumi visiem bez izņēmuma. Ir diezgan skaidrs, ka nodokļu atvieglojumu piešķiršana atsevišķām sabiedrības grupām nevar būt pašmērķis, tomēr šī likumprojekta izskatīšanas laikā man ir radies diezgan stiprs iespaids, ka šī nodokļu atvieglojumu piešķiršana tomēr ir viens no pašmērķiem.

Otrais punkts ir tas, ka šo grozījumu virzīšanas ceļš, manuprāt, nav bijis īpaši labs, un šodien, šīs sēdes laikā, mēs to arī esam redzējuši attiecībā uz citiem grozījumiem par to padomi.

Tātad grozījumi ir diezgan būtiski. Grozījumi bija iesniegti, tajā skaitā arī par nodokļu atvieglojumiem, uz otro lasījumu, kas nozīmē - bez saskaņošanas Ministru kabinetā. Finanšu ministrija nostājās „pret”, norādot uz negatīvo fiskālo efektu. Zemkopības ministrija ir iesniegusi savus aprēķinus, norādot uz to, ka šis fiskālais efekts varētu būt pozitīvs, bet, pēc mana vērtējuma, to nopietni ņemt nav iespējams. Tieslietu ministrijai arī bija negatīva attieksme pret šādiem grozījumiem. Manuprāt, ir absolūti skaidrs, ka pirmajā kārtā tomēr ir jāiziet cauri saskaņošanas procesam Ministru kabinetā.

Trešais - par to, kāda ir būtība kā tāda. Zemkopības ministrija saka, ka kooperācija uzlabo efektivitāti. Ja tas būtu tā, tad pavisam noteikti loģiskais jautājums ir šāds: ja šī efektivitāte tiks uzlabota, kāpēc meža īpašnieki nesāk paši kooperēties, ja viņi no tā var kļūt efektīvāki un no tā var pelnīt vairāk? Tātad Zemkopības ministrija faktiski apgalvo, ka meža īpašnieki, it īpaši mazie meža īpašnieki, kaut kādu iemeslu dēļ nav informēti, ir inerti, varbūt nesaprot visus tos labumus, ko viņi var saņemt no kooperācijas, un līdz ar to ir nepieciešams kaut kāds grūdiens no valsts puses. Šis grūdiens varētu būt varbūt subsīdijas, varbūt nodokļu atlaides, varbūt kaut kas cits.

Zemkopības ministrija piedāvā nodokļu atlaides, bet, ja mēs piekrītam šādam domu veidam, tad ir skaidrs, ka nodokļu atlaides ir instruments, nevis pašmērķis. Un jebkuram instrumentam jābūt skaidri terminētam.

Šāds, manuprāt, ir labas valsts pārvaldības princips, tāpēc mēs tomēr iestājamies... pieņemot Zemkopības ministrijas argumentāciju, ka kooperācija varētu būt produktivitāti veicinoša, tomēr norādām, ka nepieciešams skaidri terminēt nodokļu atlaides.

Mēs piedāvājam četru gadu termiņu, un tā ir mūsu priekšlikuma būtība. Tātad līdz ar to, kolēģi, lūdzu atbalstīt Reformu partijas frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, šī diskusija ir bijusi ļoti gara arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un arī kādā no iepriekšējām Saeimas sēdēm, kad mēs otrajā lasījumā par to runājām.

Es gribu jums nolasīt citātu no tā, ko ir teicis Aigars Kallass, kas ir Igaunijas valsts mežu apsaimniekotāja „Valsts meža centrs” vadītājs, proti: „Lai arī kā gribētos teikt, ka Igaunijas zemei jāpieder igauņiem, to ir neiespējami panākt, un, ja tas nav iespējams, nav jēgas ar to cīnīties. Atbalstu „Latvijas valsts mežu” un Latvijas valdības centienus, taču tā ir zaudēta kauja, turklāt Igaunijas valdība patlaban nav tik bagāta, lai šādas programmas atbalstītu.”

Tādi ir Aigara Kallasa vārdi, kuriem es kategoriski nepiekrītu, un tādēļ Zemkopības ministrija ir realizējusi vairākas lietas, proti, izmantojusi iespēju miljona apmērā valstij iepirkt mežus, veikusi zemes kreditēšanas programmu, lai zemnieki varētu uzpirkt zemes, kā arī paredzējusi meža īpašnieku kooperāciju, kas ir vērsta nevis uz lielajiem, bet tieši uz mazajiem meža īpašniekiem, kuru kopskaits ir 150 tūkstoši, un 92 procenti no šiem meža īpašniekiem ir tādi, kuriem piederošās platības nav lielākas par 20 procentiem. Un, ja mēs paskatāmies aptuvenos skaitļus, tad redzam, ka šobrīd 300 tūkstoši hektāru meža jeb 20 procenti privāto mežu pieder ārvalstniekiem un 250 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes.

Līdz ar to, ja mēs mēģinām runāt par kaut kādu reģionu attīstību un to, ka lauki paliek aizvien tukšāki, tad, manuprāt, jāteic, ka tieši zeme un mežs ir - iespējams, dažiem pat vienīgā - sasaiste ar laukiem. Ja viņi to visu pārdod, viņi saikni ar laukiem reāli zaudē.

Turklāt šajā sakarā jārunā arī par ēnu ekonomiku. Protams, skaidrs, ka meža nozarē tāpat kā citās nozarēs ir ļoti būtisks ēnu ekonomikas īpatsvars. Parunājot ar mežiniekiem, ir skaidrs, ka visbiežāk tas notiek tā, ka tie privāto mežu īpašnieki, kuriem ir ļoti mazas platības, izvēlas no uzpircēja saņemt skaidrā naudā norēķinu par nodotajiem baļķiem. Meža īpašnieku kooperatīvi ir mehānisms, ar ko šos meža īpašniekus, tā teikt, izdzīt ārā no ēnu ekonomikas, jo meža īpašnieku kooperatīvā ir grāmatvedības uzskaite, kur redzamas ir koksnes plūsmas un arī tas, cik šiem īpašniekiem ir jānomaksā valstij nodokļos nauda.

Un vēl. Reālie iemesli, kāpēc līdz šim kooperācijas kustība attiecībā uz privātajiem mežiem nav bijusi veiksmīga Latvijā, ir vairāki. Pirmkārt, tās ir okupācijas sekas piecdesmit gadus, tātad faktiski pieredze ar kolhoziem. Un ļoti būtiski ir arī tas, ka deviņdesmitajos gados ir bijusi ļoti draņķīga pieredze, jo tika izveidots viens kooperatīvs, kurš faktiski arī iedragāja uzticību privāto mežu īpašnieku kooperatīviem kā tādiem.

Zviedrijā un citās valstīs šie kooperatīvi ir veidojušies gadu simtiem.

Tas nav tāds process, ko mēs varētu šeit palaist ātri, tāpēc ka Latvijai ir tiešām raksturīgs tas, ka cilvēki neuzticas ne tikai valdībai, bet neuzticas arī savstarpēji un līdz ar to nespēj sadarboties. Līdz ar to, ja šajā zālē atbalsta konceptuāli kooperāciju kā tādu, tad ir jautājums: kas ir tie stimuli, kā mēs varam stimulēt - no valsts puses iedot stimulus, lai šī kooperācija arī attīstītos?

Zemkopības ministrijas priekšlikums, kas arī tika izdiskutēts ar visām nevalstiskajām organizācijām, bija uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide kooperatīvam, kur faktiski tā atlaide attiektos tikai uz to daļu, kas ir šie administratīvie izdevumi, ko kooperatīvs patur savām vajadzībām. Tur nav runa par lielām summām!

Un ja citām partijām, tajā skaitā Reformu partijai, ir citi priekšlikumi... Mēs mēnešiem esam strādājuši pie šī jautājuma, un es gribētu redzēt tos galdā... To, kāds ir jūsu priekšlikums, kā jūs stimulēsiet meža īpašnieku kooperāciju Latvijā.

Otrkārt, Finanšu ministrijas atzinumā jau bija kāda lieta, ko arī Reformu partija iepriekšējā reizē noklusēja: 900 miljoni faktiski būtu fiskāli negatīvs efekts uzņēmumu ienākuma nodoklim, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtu pieaugums ap 1,2 miljoniem. Finanšu ministrijā šis jautājums ir pārrunāts jau vairākas reizes. Finanšu ministrija pati ir secinājusi, ka tiešām būtiska fiskāli negatīva efekta tur nav, un konceptuāli šim jautājumam piekrīt.

Un vēl būtiska lieta - pēdējā, ja es drīkstu vēl pusminūti...

Vjačeslava Dombrovska priekšlikumā... jeb tas jau ir Reformu partijas reāls priekšlikums - faktiski mēģinājums pēc četriem gadiem „izravēt” ārā visas normas, kas ir saistītas ar meža īpašnieku kooperatīvu atzīšanas mehānismu. Tātad tas ir mehānisms, kurš tika ielikts tādēļ, lai kontrolētu šo kooperācijas, teiksim, veidu un lai nebūtu iespējams izveidot shēmas un reāli krāpties. Es minēšu piemēru saistībā ar lauksaimnieku kooperatīviem, kur pirms divām nedēļām tika novērsts gadījums, kad vienkārši tika izveidots kooperatīvs ar 25 biedriem, kuru lielākā daļa nemaz nezināja, ka viņi ir kooperatīva biedri. Šis mehānisms nodrošina to, lai netiktu veikta krāpniecība gan ar nodokļiem, gan arī ļaunprātīgi netiktu izmantoti zemnieki šajā gadījumā, kā tas šībrīža sistēmās strādā, lai to nodrošinātu.

Reformu partijas priekšlikums paredz šo instrumentu „izravēt” laukā.

Un otrkārt... Tad pēdējais. Pēdējais - par nodokļu atlaidēm.

Vjačeslava Dombrovska priekšlikums bija terminēt uz četriem gadiem... (Starpsaucieni.) Būtībā man ir... 10 sekundes... (No zāles: „Laiks!”) Būtībā mans priekšlikums ir tieši tāds pats - pārskatīt... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Es lūdzu klusumu zālē! Ja jums ir iebildumi... (No zāles dep. I.Grigule: „Lai runā! Mēs nedzirdējām beigas!”) Jā, mēs nedzirdējām beigas...

Jebkuru jautājumu var izlemt balsojot. Tā ka es vienkārši lūdzu saglabāt savstarpēju cieņu.

Debates slēdzu.

Tātad - vai komisijas vārdā... Vai komisijas vārdā Dombrovska kungs vēlas ko piebilst?

V.Dombrovskis. Nē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Zatlera Reformu partijas frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 41, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. 19. ... Paldies par atbalstu, kolēģi, starp citu!

19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Tad nu visi priekšlikumi ir izskatīti. Līdz ar to... Bet diemžēl mums ir radusies problēma, jo, ņemot vērā to, ka tik daudzi no komisijā atbalstītajiem atbildīgās komisijas priekšlikumiem tika noraidīti, tas varētu radīt juridiska rakstura problēmas visā likumprojektā. Līdz ar to es aicinu atgriezt šo likumprojektu atpakaļ komisijā. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu to atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mums pirms balsojuma par likumprojektu trešajā lasījumā ir saņemts deputāta Imanta Parādniekaiesniegums ar tieši tādu pašu lūgumu - tātad atgriezt to atpakaļ komisijā, jo ir sabalsoti pretrunīgi priekšlikumi, kas varētu apgrūtināt likuma realizāciju. Un šis priekšlikums ir balsojams pirms balsošanas par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Tātad vispirms mēs balsosim par priekšlikumu - atgriezt likumprojektu atpakaļ atbildīgajā komisijā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atgrieztu atpakaļ atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Tātad priekšlikums atbalstīts. Likumprojekts atgriežas atbildīgajā komisijā. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kauns komisijai!”) Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem Nr.1034 un Nr.1034A - izskatām likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” galīgajā lasījumā.

Ir saņemti 54 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - deputātes Inas Druvietes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 7. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 13. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 16. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 19. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 20. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 21. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 23. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 25. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 26. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 28. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. Esam nonākuši pie 29.priekšlikuma. Atbildīgā komisija to atsauca (tas būs pievienots kā dokuments Nr.1034A). Atbildīgā komisija to atsauca, jo pēdējā komisijas sēdē 14.jūnijā netika atbalstīts 34. - finanšu ministra Vilka priekšlikums - un jau pēc likumprojekta iesniegšanas Saeimas Prezidijam (tas bija 14.jūnijs), pēc konsultācijām ar Saeimas Juridisko biroju un Finanšu ministriju tika konstatēts, ka nav atbalstāms arī ar 34.priekšlikumu saistītais 29.priekšlikums. Tāpēc tika izdarīti labojumi tabulā, kas ir pievienoti, cienījamie deputāti, uz atsevišķas lapas - jā, uz 62.A lapas.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad 29.priekšlikumu mēs vairs neskatīsim, bet skatīsim tālāk 30.priekšlikumu, arī 31. un 32., kas ir uz atsevišķas lapas - uz 62.A lapas.

Jā, paldies.

K.Olšteins. Tātad 30. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 31. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 33. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 34. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 36. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 37. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 40. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 42. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 44. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 47. - deputāta Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 51. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 53. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vēl 2 priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Desmit deputāti - Dombrovskis, Kalniņa-Lukaševica, Viļums, Demiters, Vanaga un citi deputāti - ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Deputāti lūdz balsojumu par iespējamām izmaiņām.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 36, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad sēdes darba kārtība ir grozīta.

Tāpat ir saņemts desmit deputātu - Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas, Demitera, Vanagas, Eņģeļa un citu deputātu - iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.271/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu, es lūdzu pievērst uzmanību vienai ārkārtīgi svarīgai un nozīmīgai lietai. Proti, pārejot uz drošu elektronisko parakstu vākšanu, atsakoties no diviem posmiem saistībā gan ar likumprojektu un Satversmes grozījumu projektu ierosināšanu, gan ar Saeimas atlaišanas ierosināšanu, ņemiet, lūdzu, vērā pārejas noteikumus. Proti, šie pārejas noteikumi šo jauno kārtību, ievērojot tiesiskās paļāvības principu jeb arī, varētu teikt, saudzējošo pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, paredz noteikt tikai no 2015.gada 1.janvāra. Es tiešām lūdzu arī šīs nostājas oponentus ņemt to vērā un nepasludināt šā likuma pieņemšanas sakarā pasaules galu.

Paldies.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 3. - deputātu Elksniņa kunga un Cvetkovas kundzes priekšlikums, kas netiek atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Andreja Elksniņa un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais, 4.priekšlikums, arī ir deputātu Elksniņa kunga un Cvetkovas kundzes priekšlikums, kas komisijā neguva atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Andreja Elksniņa un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais, 5.priekšlikums, ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 6.priekšlikums arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas Juridiskajā komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums saistībā ar balsošanas procesuālo kārtību, nosakot gan balsošanas sākumu, gan beigas. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Ar 8.priekšlikumu ir līdzīgi... Nosaka, ka atsevišķos gadījumos balsošana var notikt līdz pulksten desmitiem vakarā atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētās pilsētās. Arī tas ir guvis Juridiskās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 10. - deputātu Reiznieces-Ozolas kundzes, Seržanta kunga un Grigules kundzes priekšlikums. Tas nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Gari nerunāšu, jo, cik var just, balsošanas mašīna ir ieslēgta un darbojas, tā ka mani argumenti tāpat uzklausīti netiks... Bet es varu atkārtot tikai to, ko es jau iepriekš teicu, - ka, manuprāt, paceļot... jeb nepieļaujot šo normu, kura paredz, ka jāsavāc 30 tūkstoši parakstu, mēs faktiski likvidēsim referendumus kā tādus Latvijā. Jo, zinot, cik daudz līdzekļu vajag, lai savāktu 150 tūkstošus parakstu - tas ir apmēram pusmiljons, tas ir divreiz vairāk, nekā partijas šobrīd var atļauties tērēt vēlēšanās! -, es neredzu Latvijā nevienu tādu sabiedrisku organizāciju... izņēmums varētu būt vienīgi mežinieki... es neredzu šeit nevienu sabiedrisku organizāciju, kas varētu šādu naudu savākt un izlietot šo parakstu vākšanām.

Tā ka, ja mēs tagad, teiksim, zem tiesiskuma koalīcijas karogiem likvidējam Latvijā referendumus, tad lai tā arī notiek. Bet tas lai ir tikai uz jūsu atbildību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie deputāti! Analizējot minēto priekšlikumu, ir jāapsver virkne apstākļu, kuri būtu jāņem vērā. Pirmkārt, pašreizējā likumdošanas iniciatīva pēc būtības ir virzīta uz atšķirības formu ziņā novēršanu. Kāpēc? Latvijas Republikas Satversmē jau ir paredzēta kārtība, kādā tauta varētu iesniegt likumdošanas iniciatīvu - ir nepieciešama viena desmitā daļa. Taču likumdevējs, Saeima, iepriekš ir pieņēmusi normatīvo aktu, kurā ir atvieglojusi procesuālo kārtību, kādā minētie paraksti tiek vākti. Līdz ar to iepriekšējās Saeimās tika ieviesta divpakāpju sistēma attiecībā uz parakstu vākšanu. Pašreizējais regulējums attiecībā uz 10 tūkstošiem parakstu kā tāds tik tiešām ir diskutabls. Taču mani mulsina tas, ka netika uzklausīta Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīva attiecībā uz to, lai mēs paliktu pie šīs divpakāpju sistēmas, bet pārskatītu sākotnējo robežu, lai varētu ierosināt otro pakāpi. Līdz ar to koalīcija izvēlējās visvienkāršāko modeli formas ziņā, lai atteiktos no divpakāpju sistēmas. Pati atteikšanās no divpakāpju sistēmas pēc būtības nozīmē automātisku atgriešanos pie Satversmē paredzētā regulējuma attiecībā uz nepieciešamību pēc vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu. Tādējādi mani mulsina faktiski tas, ka nenotika diskusija.

Otrkārt, līdzeklis, kas tika pieņemts, pēc formas ir vieglāks, lai īstenotu un kontrolētu šo pasākumu, un faktiski padarītu to par neiespējamu. Taču pēc būtības saturiski, satura ziņā, Zaļo un Zemnieku savienības argumentos varētu ieklausīties un vismaz izdiskutēt par palikšanu pie šīs divpakāpju sistēmas, lai šo sākotnējo robežu varētu ierosināt mazliet lielāks cilvēku skaits. Un tā savā ziņā tad būtu arī kompromisa iespēja starp tiem 150 tūkstošiem, kas tik tiešām ir par daudz, neskatoties uz to, kādā formā un veidā varēs vākt parakstus, salīdzinot ar pašreiz pastāvošo kārtību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Seržanta kungs! Šeit demokrātija netiek ne žņaugta, ne likvidēta, ne aprakta. Es nezinu, kādi vēl šeit ir izteikti salīdzinājumi attiecībā uz šiem likuma grozījumiem. Mēs Juridiskajā komisijā esam diskutējuši, un arī ar opozīciju, uzklausot viņu viedokļus. Un, proti, mēs esam secinājuši, ka, sākot ar 2015.gadu, šī kārtība varētu tikt atvieglota - pirmkārt, paraksti varētu tik vākti droši... tātad drošā elektroniski noteiktā kārtībā.

Otrkārt, paraksti varētu tikt vākti gan pie notāra, gan bāriņtiesās. Un bez tam vēl ir iestrādāta norma, ka šajā gadījumā varētu parakstīties arī vēl kādā citā valsts vai pašvaldības iestādē, kuru Ministru kabinetam ir deleģējums noteikt. Tātad vēl daudz plašāk! Jo šeit, jā, tiesa, kolēģu iesniegtais priekšlikums paredz šo divpakāpju sistēmu trīs reizes palielināt. Ja tagad pašreizējā kārtība bija noteikta, proti, neskatoties... šeit es domāju, ka neskatoties uz Satversmē noteikto... Protams, deputāti var noteikt dažādu šo kārtību. Tātad bija paredzēts, ka, kā parasti mēdz teikt mans kolēģis godājamais Judina kungs, 0,5-0,6 procenti tad var testēt visu valsti par valsts līdzekļiem sava likumprojekta vai Satversmes grozījumu projektam, vai Saeimas atlaišanai - to, ir vai nav tam atbalsts. Bet tas viss par valsts naudu tiek darīts! Un šajā gadījumā, ja mēs to pareizinām ar trīs, kā mana kolēģe Dana Reizniece grib paredzēt, nu tad šeit ir nepilni 2 procenti.

Es domāju, ja arī viņa runās debatēs un teiks, jā, ziniet, citās valstīs ir šie 2 procenti, tad mēs jau pagājušajā reizē runājām, ka nevienā citā valstī, izņemot varbūt Šveici, runājot par konstitūcijas grozījumiem, nekad šī vēlētāju iniciatīva nekur netop par likumu vai par konstitūcijas grozījumiem. Nav tādas kārtības, un līdz ar to šeit mēs paredzam, manuprāt, joprojām ārkārtīgi lielas tādas demokrātiskas iespējas cilvēkiem izteikt savu viedokli. Nu, paskatīsimies... Manuprāt, līdz 2015.gadam arī drošu elektronisko parakstu būs vairāk. Jāņem vērā arī tas, ka šeit paplašināsies - noteikti saskaņā ar Pilsonības likuma grozījumiem paplašināsies! - pilsoņu loks. Šeit drīzāk no šī gala varētu pastāvēt problēmas, lai varētu vienu desmito daļu savākt. Bet es noraidu šo apgalvojumu, ka šeit, šajā priekšlikumā un citos, kas ar to ir saistīti, tiek ierobežotas demokrātijas iespējas. Manuprāt, tas būs atsevišķām partijām pat daudz lētāk, it īpaši, ja mēs esam plānojuši veikt šo parakstu vākšanu caur www.latvija.lv.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man gribētos atgādināt, ka mūsu jautājums tagad nav par to, vai ir jābūt 10 tūkstošiem vai 150 tūkstošiem, būtībā mēs runājam par to, cik pakāpēm ir jābūt. Bet ko nozīmē pakāpe?

Būtībā jautājums ir par to, kopš kāda brīža valsts pieslēdzas un sāk tērēt savu naudu un... Pareizi, jau izskanēja cipars... Mēs saprotam, ka šodien situācija ir šāda. Ja kādam ir doma, ideja un to atbalsta 0,6 procenti, tad valstij ir pienākums pieslēgties, iztērēt 400, 500 tūkstošus latu, lai pārbaudītu, vai ideja ir laba vai slikta. Būt vai nebūt referendumam - šis jautājums ir regulēts Satversmē, un Satversmē ir skaidri rakstīts - 10 procenti. Bet es nevaru saprast, kāpēc valstij ir jāsāk tērēt naudu, ja tikai 0,6 procentiem kaut kas šķiet par pareizu.

Ko piedāvā Seržanta kungs? Viņš saka: labi, nevajag 0,6 procentus! Mēs gribam 1,8. Vai tas ir pietiekami, lai izšķērdētu naudu? Es domāju, ka ne. Mums ir jārīkojas atbildīgi.

Es tikko dzirdēju argumentu, ka referendums nebūs iespējams. Nekad nebūs iespējams. Kāpēc? Tāpēc, ka nav labu ideju, ko atbalsta tauta. Ja būs ideja, tad, es domāju, referendums būs iespējams, jo tauta to atbalstīs. Sākotnēji mēs tiešām domājām, ka būs iespēja regulēt attiecīgo jautājumu, noregulēt attiecīgo jautājumu un ieviest jaunu kārtību ātri, bet mēs redzam, patlaban tiešām cilvēkiem nav iespēju parakstīties elektroniski, un tieši tāpēc mēs piedāvājam normu, saskaņā ar kuru likums būs spēkā tikai kopš 2015.gada. Un ko nozīmēs tieši tad elektroniskais paraksts vai tieši bāriņtiesu izmantošana? Tas nozīmēs, ka turpmāk tas neko nemaksās, ka cilvēks varēs bez maksas apliecināt savu gribu. Mēs tiešām uzskatām, ka demokrātija nedrīkst būt dārga, un mēs domājam gan par valsti, gan par tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka tiešām kaut kas ir jālabo, jāgroza.

Es aicinu kolēģus atbalstīt tos grozījumus, kurus mēs izstrādājām. Mums bija apmēram 20 sēdes, kurās mēs nopietni diskutējām un apsvērām visus jautājumus. Tas nav ņemts no gaisa! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

Lūdzu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies Judina kungam par aicinājumu balsot „par” priekšlikumu. Es arī lūdzu balsot „par” šo priekšlikumu, saglabājot divpakāpju sistēmu, paredzot, ka valsts piedalās pilsoņu iniciatīvu finansēšanā, un vienlaikus paredzot, ka pirmajā kārtā slieksnis tiek nedaudz palielināts - no 10 tūkstošiem uz 230 tūkstošiem, kas tiešām ir apmēram 2 procenti no vēlētāju skaita. Un es aicinu koalīciju pildīt savus solījumus un atgriezties pie diskusijas par ļoti svarīgiem jautājumiem, kurus opozīcija komplektā ar šo piedāvājumu ir izteikusi, - runāt par iespējamiem Satversmes grozījumiem, paredzot, ka Saeimai ir tiesības piedāvāt savu alternatīvu likumprojektu, lai nebūtu tikai viens saistošais likumprojekts, ko ir sagatavojusi tauta. Vai par šiem jautājumiem Juridiskajā komisijā ir bijusi diskusija? Nav bijusi diskusija!

Aicinu atgriezties arī pie Zaļo un Zemnieku savienības iesniegtajiem Satversmes grozījumiem par pantiem, kas ir anti... respektīvi, pie priekšlikumiem, kas ir antikonstitucionāli vai nedemokrātiski, jo paredz aizliegt rīkot referendumus. Runājot par šo jautājumu, bija solījums to izdiskutēt jau maijā. Tagad ir jūnija beigas. Vai ir bijusi diskusija? Nav bijusi diskusija!

Ja mēs ļoti skaļi runājam par to, ka elektroniskā parakstu vākšanas iespēja atrisinās problēmu, tad es uzskatu, ka tā problēmu neatrisinās, jo tik un tā 150 tūkstošus parakstu savākt būs ļoti apgrūtinoši. Elektroniskā paraksta lietotāju skaits šobrīd Latvijā ir tikai 16 tūkstoši, un nav garantijas, ka līdz 2015.gada 1.janvārim tiešām valsts nodrošinās elektroniskā paraksta vākšanas sistēmu un ka līdz ar to šis paraksta lietotāju skaits būtiski pieaugs.

Tāpēc aicinu atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu un tiešām atstāt iespēju tautai referendumus ierosināt arī pēc 2015.gada.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Godātie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība, protams, uzskata, ka 10 tūkstoši ir par maz, bet mēs stingri iestājamies par to, ka ir jāsaglabā šī divpakāpju sistēma. Un tāpēc es arī aicinu, tāpat kā divi iepriekšējie runātāji, atbalstīt Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu par 30 tūkstošiem.

Jo - būsim reāli! - 150 tūkstošus šinī situācijā, kad mums vēl nav skaidrības, kā jau Ozolas kundze minēja, par elektronisko parakstu vākšanu, par pašvaldību iestāžu izmantošanu, savākt ir nereāli. Nemānīsim sevi! Ja mēs pieņemsim šos grozījumus, palielinot šo vienu pakāpi līdz 150 un vairāk tūkstošiem parakstu, - nu nebūs Latvijā referendumu! Kāpēc? Varbūt kādam vajag, lai nebūtu referendumu?

Protams, varbūt varētu būt arī tāds piemērs. Mēs jau nezinām, ko valdības vadītājs ir noslēdzis slepenajos protokolos ar Starptautisko Valūtas fondu. Varbūt ir apsolīts... (Zālē troksnis, starpsaucieni: „Āāā!”, „Nu!”) Varbūt ir apsolīta „Latvenergo” vai „Latvijas valsts mežu” privatizācija? (No zāles: „Nē!”) Tas nav tik nereāli, jo „Latvenergo” privatizācijas mēģinājums jau bija pirms gadiem desmit. Tas nonāca līdz referendumam, un tauta pateica: „Nē!”

Vai pēc šo grozījumu pieņemšanas tautai būs iespējams lemt par savām tiesībām un savām interesēm? (No zāles: „Jā!”) Noteikti nē! Mēs ierobežojam Satversmē noteiktās brīvības un tiesības.

Satversmē rakstīts: „Vara pieder tautai.” Kāpēc mēs baidāmies dot šo varu tautai brīvi izpaust savu gribu caur referendumiem? Vai tiešām Šveice ir slikti pārvaldīta zeme? Viņi nebaidās no referendumiem. Kāpēc mēs tik ļoti baidāmies?

Un noslēgumā es gribu nocitēt (tie nebūs mani vārdi) gandrīz vai klasiķi: „Situācija politisko brīvību ievērošanā ir pasliktinājusies daudzviet pasaulē, pat Eiropas Savienībā. Tā ir politiskā realitāte. Ir ieviesti jauni ierobežojumi: cilvēki vairs nevar tik vienkārši organizēties, tiek ieviesti birokrātiski ierobežojumi, finansiāli, atļaujas no valsts institūciju puses piketu rīkošanai...” (Nu, mēs zinām - Krievijā pieņemts likums.) „... un referendumiem...” (Nu, mēs tūlīt pieņemsim.) „Tā ir globālā politiskā recesija. Pēdējo gadu laikā pasaulē mēs varam vērot šādas vairākuma varā balstītas valdības nostiprināšanos. Dažas partijas vai politiskās kustības iegūst varu leģitīmās vēlēšanās ar pareizi saskaitītām balsīm. Šādā situācijā bieži vien rodas risks, ka tiks ierobežotas mazākumtiesības - gan indivīdu līmenī, gan arī grupu līmenī. Vienmēr ir jāvadās pēc principa: vairākums valda, bet mazākumam ir tiesības. Uz šādiem pamatiem veidojas liberāla, demokrātiska, moderna valsts. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Demagoģija!”) Citādi būs tikai plebiscīts un vairākuma vara. Veidojas šobrīd pasaulē demokrātiskā vairākuma principa perversija. Respektīvi: ja jūs neesat ar mums, tad jūs neesat patrioti, jūs pārāk stipri atšķiraties, jūs esat nepiederoša persona, un jūsu viedoklis nav interesants.” Autors - ASV valsts sekretāres vietnieka palīgs, bijušais Freedom House izpilddirektors, Džordžtaunas un Hopkinsa Universitātes mācībspēks, un tā tālāk, un tā joprojām, Tomass Melia.

Es aicinu atbalstīt Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Nu man ir diezgan dīvaini dzirdēt šos aicinājumus - taupīt uz demokrātijas rēķina. Judina kungs, pirms vēlēšanām es nedzirdēju nedz no jūsu partijas, nedz no jums personiski šādus aicinājumus un šādus konstatējumus, ka demokrātija ir dārga. Jā, demokrātija ir dārga! Varbūt jums būtu vērts izdarīt nākamo soli - ierosināt atcelt Saeimas vēlēšanas, jo tās arī maksā naudu?! Latvijas vēsturē jau bija zināmas situācijas, kad demokrātija tika ierobežota it kā efektivitātes veidā. Varbūt jums ir laiks aicināt atgriezties pie šīs pieredzes? Būs viens vadonis, nekādas demokrātijas, nekādu lieku tēriņu, un būs miers, un visi būs laimīgi! Jo, protams, ir pilnīgi skaidrs, ka priekšlikums ir vērsts uz tautvaldības ierobežošanu, uz to, lai tiktu samazinātas pilsoņu iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Protams, no tādas ciniskas politiskas loģikas viedokļa tas ir pilnīgi saprotams. Kad jūs paši cīnījāties pret oligarhiem, kad jūs rāvāties pie varas, tad, protams, jūs to darījāt ar aicinājumiem par tautvaldības un demokrātijas paplašināšanu. Tagad, kad vara pieder jums, jūs gribat samazināt jūsu politisko oponentu - opozīcijas - un arī pilsoņu iespējas kaut kādā veidā traucēt jums vadīt valsti tā, kā jūs to uzskatāt par pareizu. Tātad tas ir parasts politisks cinisms. Nekā tur jauna nav! Mēs to jau simts reizes redzējām! Bet es nevaru saprast jūsu patosu, ar kādu jūs joprojām cenšaties uzdoties par galvenajiem demokrātijas atbalstītājiem un aizstāvjiem. Jūs ļoti dedzīgi aizstāvējāt visādus ierosinājumus, kolektīvus iesniegumus - un tā tālāk -, kas faktiski ir vērsti uz demokrātijas un tautvaldības imitāciju.

Jā, var būt iespējas vairākām pilsoņu grupām iesniegt parlamentā priekšlikumu, un tad parlaments to apspriež, noraida, un visi ir laimīgi, un nekādu papildu tiesību šiem pilsoņiem nav. Šobrīd spēkā esošā sistēma ir kaut kas tāds, ar ko Latvija var lepoties. Par to, ka mums patiešām ir ļoti augsts demokrātijas un pilsoņu līdzdalības līmenis, jāpateicas tieši tām likuma normām, kas nosaka salīdzinoši nelielai pilsoņu grupai iespēju ierosināt gan likuma apspriešanu Saeimā, gan arī referendumu gadījumā, ja Saeima noraida viņu priekšlikumu. No tā nav jākaunas. Uz šādām lietām nevajadzētu taupīt. Protams, var strīdēties par to, kā to efektīvāk organizēt. Es domāju, ka priekšlikums, kas ir no ZZS kolēģiem, ir patiešām vērā ņemams. Patiešām 10 tūkstošu varbūt ir par maz. Varbūt mums vajadzētu to palielināt. Jūs būtībā piedāvājat vispār likvidēt šādu iespēju, saglabāt tikai šo imitāciju, formulējot šādus nosacījumus, kas šobrīd ir absolūti nereāli.

Es nemaz neesmu pārliecināts, ka 2015.gadā, kad pēc jūsu piedāvājuma stāsies spēkā šīs normas, patiešām tas būs reāli. Domāju, ka nebūs reāli arī tie 150 tūkstoši. Tātad vienkārši jūs kārtējo reizi taupības lozungu aizsegā cenšaties ierobežot demokrātiju. Mēs nevaram tam piekrist. Es domāju, ka jāturpina diskusija. Šis priekšlikums ir apspriežams. „Saskaņas Centram” ir savi priekšlikumi. Bet kaut ko solīt nākotnē... solīt, ka 2015.gadā tas jau būs iespējams un valstij tur nebūs jātērē sava nauda, - nu, piedodiet, tas tomēr neatbilst demokrātijas principiem!

Es aicinu jūs atbalstīt vismaz šo ZZS kolēģu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Bieži vien parlamenta darbā ir tā, ka debatētāji iekarst un runā par konkrēto jautājumu, par konkrēto priekšlikumu, par konkrēto likumprojektu, tikai runā pagātnes dimensijā. Un tā vairākas kolēģes runāja par šo projektu otrā lasījuma dimensijā, kur es viņām pilnīgi piekristu. Bet, kolēģes, vai jūs esat vispār šo trešā lasījuma redakciju izlasījušas?

Atkārtošu tātad vēlreiz: divarpus gadus - vēl divarpus gadus! - spēkā ir vecā kārtība, plus klāt nāk iespēja atlaist Saeimu, ierosinot 10 tūkstošiem vēlētāju. Divarpus gadus jau ir šī kārtība! Nekāds pasaules gals rīt nesākas.

Tālāk. Ja runājam par parakstu vākšanu elektroniski, par to, kas notiks pēc divarpus gadiem, tad man ir jautājums: kā jūs domājat, cik dienās tika savākti paraksti, lai būtu likumdošanas iniciatīva par sodīšanu deputāta zvēresta pārkāpumu gadījumā? Cik dienās? (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Bez autentifikācijas!”) Tātad, Reiznieces kundze, tam pietika ar piecām dienām.

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli!

Dz.Rasnačs. 15 tūkstoši parakstu tika savākti piecās dienās, un tas ir šodien - 2012.gadā. Pēc divarpus gadiem jums vairs nevajadzēs gadu, lai savāktu šo vienu desmito daļu, - jums pietiks ar 20 dienām. Atcerieties šīs debates šodien!

Bet nu pats galvenais. Es jums gribu pateikt, kāpēc ir tik liela pretestība pret šo likumprojektu kopumā. Es piekrītu, ka daži aktīvi, ļoti emocionāli cilvēki, kas varbūt grib ļoti izcelties, to nav pamanījuši. Pretestība šim likumam ir tikai viena iemesla dēļ. Un ne jau tāpēc, ka vecā kārtība būs divarpus gadus, bet tāpēc, ka būs stingra finanšu kontrole un ka šī stingrā finanšu (Zālē troksnis.)... un šī stingrā finanšu kontrole izgaismos tos... izgaismos tos, kuri... jūs arī par priekšlikumu nerunājāt... izgaismos tos, kuri finansēja iepriekšējo referendumu un kuri finansē pašreizējo.

Vai tiešām Zaļo un Zemnieku savienība aizstāv slēpto finansēšanu... referendumu? (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Nē!” Zālē smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Rasnačam.

Mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma. Es tūlīt lūgšu zvanu reģistrācijai, bet, lūdzu, palieciet vietās, jo šodien ir vasaras saulgrieži un mums ir arī vēl kāda jauka tradīcija. Mums ir ļoti daudz Jāņu. Tā ka vispirms, lūdzu, zvanu reģistrācijai, bet, lūdzu, neatstājiet zāli pēc reģistrācijas!

Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Un tad, kad būs nolasīti rezultāti, es aicinu zāles priekšā mūsu Jāņus - Jāni Ādamsonu, Jāni Dombravu, Jāni Dūklavu, Jāni Junkuru, Jāni Klaužu, Jāni Lāčplēsi, Jāni Ozoliņu, Jāni Reiru, Jāni Tutinu, Jāni Upenieku, Jāni Urbanoviču un Jāni Vucānu. (Aplausi.)

Bet vispirms Jānim vēl ir jānolasa reģistrācijas rezultāti.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Tā, viens no Jāņiem lasīs reģistrācijas rezultātus.

Nav reģistrējušies: Inga Bite... nav, Ingmārs Čaklais... ir klāt, Jeļena Lazareva... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Ivans Ribakovs... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums ir līdz pulksten 13.30, bet es aicinu mūsu viesus.

(Dzied Suitu sievas.)

 

Bet, Jāņi, lūdzu, nāciet zāles priekšā! Jāņi, lūdzu, nāciet zāles priekšā!

Es aicinu visus deputātus uz Sarkano zāli!

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 13.30. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” trešajā lasījumā un tikām līdz 10.priekšlikumam. Mums bija uzsāktas debates. Pirms pārtraukuma bija cilvēki, kas bija pieteikušies vēl debatēt.

Tātad turpinām debates. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Jā, man šodien sanāk visu laiku savās runās atskatīties pagātnē, tāpēc to tradīciju es turpināšu un piesaukšu kādu šī gada 9.janvāra balsojumu - šeit, Saeimā, notikušo balsojumu par Kārtības ruļļa grozījumiem, kuri paredzēja to, ka 10 tūkstošiem Latvijas pilsoņu ir tiesības vērsties pie Saeimas ar, iespējams, likumdošanas kārtībā risināmiem jautājumiem.

Tātad, ja mēs runājam par to, ka šobrīd mēs šiem 0,6 procentiem iedzīvotāju atsakām tiesības uz pilsonisku aktivitāti... Šī iniciatīva, par ko mēs visi kopā vienojāmies, faktiski noraida šos aizrādījumus saistībā ar likumprojektu par tautas nobalsošanu, jo tieši šobrīd mums ir konkrēta, labi institucionalizēta sistēma, kas dod pilsoņiem tiesības tos interesējošos jautājumus pacelt Saeimas dienas kārtībā. Vēl es gribētu atgādināt, ka Saeima... un es tiešām lepojos par šo lēmumu... gāja pat mazliet tālāk un deva iespējas... to skaitā iespējas sešpadsmit gadus veciem (vai jauniem) cilvēkiem parakstīt šīs likumdošanas iniciatīvas.

Un saistībā ar šo autentifikāciju, ko Reiznieces kundze pieminēja, jāteic, ka šobrīd tā autentifikācija notiek, izmantojot internetbankas sistēmas; līdzīgā veidā cilvēki šobrīd var deklarēt savu dzīvesvietu, pieteikties mācībām augstskolā un tamlīdzīgi. Tā ka šī sistēma ir pietiekami pārbaudīta un arī pietiekami... atzīstama par pietiekami labu esam.

Tātad es pilnībā noraidu tos argumentus, ko mums šeit cēla priekšā mūsu kolēģis deputāts Boriss Cilevičs, - ka mēs kaut kādā veidā ierobežojam tautvaldību vai iespējas sabiedrībai piedalīties likumdošanas procesos. Jo, kā es jau minēju, jau pusgadu mums eksistē šī iespēja - 10 tūkstošiem ar šīm likumdošanas iniciatīvām vērsties Saeimā.

Vienlaikus es gribu arī atgādināt, ka tad, kad mēs izdarījām šos grozījumus Saeimas kārtības rullī, tikai viens deputāts no „Saskaņas Centra”, kas šobrīd ļoti stingri iestājas par iespējām 0,6 procentiem iedzīvotāju pacelt šīs... pacelt šos likumprojektus un uzsākt parakstu vākšanu... tikai viens deputāts no „Saskaņas Centra” atbalstīja šos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas dod iespēju iedzīvotājiem apspriest likumdošanas ceļā virzāmas iniciatīvas.

Un nobeigumā es gribu vēlreiz uzsvērt to, ko vairāki kolēģi jau teica, - ka šobrīd mums jau ir parādījusies pirmā iniciatīva, pirmais kolektīvais iesniegums, kas ir saistīts ar iespējamu sodu par deputāta mandāta... par deputāta zvēresta pārkāpumiem. Un tas ir ļoti slavējami, ka pilsoņi ir savākuši šos parakstus, ir vērsušies Saeimā, un nu mums atkal reiz būs iespēja izdiskutēt visus „par” un „pret” un dot ļoti skaidru signālu Latvijas pilsoņiem par to, kas ir iespējams un kas, iespējams, nav iespējams. Kādi ir juridiskie šķēršļi šādas sodīšanas noteikšanai.

Tā ka, kolēģi, es aicinu ZZS kolēģu iesniegto priekšlikumu, kurā ir runa par 30 tūkstošiem, neatbalstīt, bet atbalstīt šo likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Es gribu pieminēt tikai dažas lietas.

Pirmā ir tā, ka demokrātijai ir tiesības sevi aizstāvēt. Ja kādas demokrātiskas normas sāk lietot, lai traucētu demokrātiju, tad demokrātijai ir tiesības šīs normas pastiprināt, un ar laiku tās varētu arī atvieglot. Un kas ir noticis līdz šim un kas, liekas, notiek arī visvairāk? Ka šo ļoti zemo slieksni izmanto, lai burtiski traucētu valsts attīstību. Tas novērš ļoti daudzu cilvēku uzmanību un enerģiju no tiem jautājumiem, kas īstenībā būtu jākārto, lai valsts varētu attīstīties.

Es nesaredzu nekādu pamatu satraukumam par to, ka tā latiņa ir pacelta augstāk, jo tagad jau ir ID kartes, ir lasītāji. Un arī vēl citas iespējas ir parakstīties. Un tie, kas domā, ka pēc dažiem gadiem vēl nebūs tas pieejams ļoti daudziem cilvēkiem un ļoti plaši... es domāju, ka jūs vienkārši neesat īsti sapratuši, cik demokrātiska šī maiņa ir. Es teiktu, tā ir pārāk demokrātiska, jo tie divi trīs gadi ir pietiekami, lai varētu šito, es teiktu, ļoti nepatīkamo tendenci... Tā varētu turpināties un augt.

Tā ka, es domāju, mums ir noteikti jāatbalsta šis likumprojekts, šis priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es arī par diviem jautājumiem.

Vispirms par Reiznieces kundzes informāciju. Tā informācija saistībā ar ID kartēm nav patiesa, jo šīs nedēļas sākumā ID kartes bija nevis 16 tūkstošiem, bet jau 25 tūkstošiem. Tā ka katru nedēļu... Centrālās vēlēšanas komisijas pārstāvji sniedza informāciju, ka katru nedēļu, katru mēnesi nāk klāt.

Tagad par to, ko runāja Liepiņa kungs. Šajā sakarā es gribu jums pateikt tēzes par aizstāvēties spējīgu demokrātiju. Proti, lietā „Ždanoka pret Latviju” galvenā tēze ir šāda: lai garantētu demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti, valstij var būt nepieciešamība veikt īpašus pasākumus sevis aizstāvēšanai.

Otrkārt, valstij nevar prasīt, lai tā pirms iejaukšanās pagaida, līdz kāda grupa ir sagrābusi varu un sākusi veikt konkrētus pasākumus ar konvencijas standartiem un demokrātiju nesavienojamiem mērķiem un politiku, lai gan šādas briesmas... tātad briesmas demokrātijai ir pietiekami pamatotas un būtu novēršamas.

Un beidzot - nosacījumi. Mums šeit jārunā ir par samērīgumu. Protams, šeit zināmā mērā var būt, ka varētu tikt ierobežotas atsevišķu grupējumu intereses uz valsts rēķina testēt, kā jau teica kolēģis, vienu vai otru lietu. Bet slēptākā veidā - es piekrītu vairāk tieši Rasnača kungam - tie mērķi ir pavisam citi. Un šeit arī šajā te... šajās tēzēs ir teikts, ka, protams, mēs, dalībvalstis, varam veikt pasākumus, neierobežojot attiecīgu tiesību realizāciju tik lielā mērā, ka tās grauj šo tiesību pašu būtību un atņem tām spēkā esamību. Proti, es domāju, ka, ejot gadiem, šī kārtība būs vieglāka nekā pašlaik.

Es aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

I.Čepāne. Paldies. Es arī komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta un Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 47, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 11.priekšlikums, tātad deputātu Elksniņa un Cvetkovas kundzes priekšlikums. Šeit ir aicinājums... proti, atgriezties pie 10 tūkstošiem parakstu pastāvīgi. Komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Tautas likumdošanas iniciatīvas tiesības ir Satversmes kodola neatņemama sastāvdaļa, kā arī nozīmīgs sabiedrības politiskās līdzdalības elements, kura mērķis ir sabiedrības interešu pārstāvība. Referendums ir tiešas demokrātijas izpausmes veids, kad tautai ir iespēja tieši, bez ievēlēto deputātu starpniecības, izteikt savu viedokli par jebkuru aktuālu jautājumu.

Neskatoties uz to, Saeimas vairākums otrajā lasījumā izdarīja grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Jā, no vienas puses, koalīcija it kā dod iespēju tautai ar kolektīvajiem iesniegumiem griezties Saeimā, bet, no otras puses, faktiski padara par fikciju tautas tiesības pieņemt lēmumus par likumu ierosināšanu vai Saeimas atlaišanu.

Jā, tiešām, koalīcija ir atteikusies no sākotnējās vēlmes ieviest šos ierobežojumus nekavējoši, bet noteikusi pārejas periodu līdz 2015.gadam. Šāds risinājums sabiedrībai tiek pasniegts kā kompromiss. Es uzskatu, ka termiņu pārcelšana apmaiņā pret reālu tiesību ierobežošanu nevar tikt uzskatīta par kompromisu. Tas, ko piedāvā likumprojekta autori, ir vērsts uz to, lai ierobežotu Latvijas tautas suverēnās tiesības. Turklāt parakstu vākšanu tādā gadījumā neveiks vis Centrālā vēlēšanu komisija, bet gan referenduma iniciatori un atbalstītāji, kuriem nāksies uzņemties pilnīgi visus izdevumus. Tādi finansiāli ierobežojumi tikai pasliktinās pilsoniskās iniciatīvas iespējas.

Es uzskatu, ka demokrātija bez pilsoņu līdzdalības politikā ir neiedomājama. Tas ir mērķis, kuram ir vērts tērēt valsts resursus. Pašlaik viens referendums katram Latvijas iedzīvotājam izmaksā 25 santīmus, turklāt Latvijā nemaz nav bijis tik daudz referendumu, lai būtu izsmelta mūsu valsts finanšu kapacitāte. Savukārt elektroniskā balsošana valstī vēl nav nodrošināta.

Rodas jautājums: vai referendumi domāti tikai bagātajiem? Vai nebūs tā, ka referendumus rīkos tikai miljonāri par jautājumiem, kas ir svarīgi tikai viņiem? Apstāklis, ka pieaug iedzīvotāju nabadzība, vispār liek šaubīties par iespēju sarīkot referendumu par jautājumiem, kas skar, piemēram, sociāli neaizsargātākās sabiedrības daļas intereses. Acīmredzot tas arī ir tiesiskuma koalīcijas mērķis - atņemt tautai tiesības ietekmēt šaurā politiķu loka lēmumus.

Mēs uzskatām, ka pašlaik Latvijā pastāvošā referendumu iniciēšanas sistēma ir spilgts demokrātijas piemērs, taču atsevišķi deputāti vēlas tautai būtiski apgrūtināt likumdošanas iniciatīvas tiesības, faktiski atņemot pilsoņiem iespēju ietekmēt svarīgu lēmumu pieņemšanu un izveidojot Koalīcijas padomes un valdības monopolu likumu radīšanā. Es uzskatu, ka vēlētāji nav devuši varas partijām mandātu šādai rīcībai.

Līdz ar to Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi savus grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kuri paredz saglabāt pašreizējo kārtību, kā pilsoņi var rosināt referendumu. Mums nav tiesību aizmirst to, ka tauta ir varas avots. To precīzi nosaka Satversmes 2.pants. Mēģinājumi sarežģīt referendumu ierosināšanas kārtību, manuprāt, ir vēlētājiem nedraudzīgi un tiešo demokrātiju ierobežojoši. Otrajā lasījumā akceptētie grozījumi rada bažas, ka varas partijas pēc būtības piekopj elitāru klubu politiku un elitāru demokrātiju. Es uzskatu, ka mums tā uzvesties vienkārši nav tiesību. Arī Valsts prezidents uzskata, ka situācija, ka 150 tūkstoši parakstu tautas nobalsošanas iniciatoriem būs jāsavāc pašiem... ka šāds slieksnis referenduma ierosināšanai var izrādīties pārāk augsts.

Līdz ar to es aicinu balsot „par” 11. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es jau šodien norādīju uz atšķirību starp esošo referenduma iniciēšanas procedūru, no vienas puses, un kolektīvā iesnieguma procedūru, kas ir paredzēta Saeimas kārtības rullī, no otras puses. Neskatoties uz to, pieredzējusi juriste Čigānes kundze tomēr minēja to kolektīvo iesniegumu kā alternatīvu. Piedodiet, Čigānes kundze, es neticu, ka jūs neredzat atšķirību.

Vēlreiz atkārtošu, ja ir ar to problēmas, un vēlreiz atgādināšu visiem kolēģiem: atšķirība ir principiāla! Kolektīvais iesniegums dod iespēju kaut ko piedāvāt, ierosināt, un parlamentam ir visas tiesības šo priekšlikumu noraidīt. Es ļoti labi saprotu jūsu nodomu. Tie sešpadsmitgadīgie aktīvie cilvēki ierosinās kaut kādas lietas, un jūs vērtēsiet... jūs, kā jūs teicāt, vērtēsiet, vai tas ir iespējams vai nav iespējams. Jums ļoti ērti justies tāda arbitra lomā. Jūs lemsiet, kas ir vajadzīgs valstij un vai tauta ir pietiekoši gudra, lai tautas viedoklis atšķirtos no jūsu viedokļa. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Te ir parlamentārā demokrātija!”)

Šobrīd spēkā esošā procedūra ir principiāli atšķirīga: ja Saeima noraida šo ierosinājumu, tad seko referendums.

Vai ir saprotama atšķirība vai mums jāturpina par to runāt, cienījamie eksperti un cienījamie kolēģi no valdošās koalīcijas? Piedodiet, es saprotu, ka jums ir vajadzīgie argumenti, lai aizstāvētu savu priekšlikumu, bet es ļoti lūdzu jūs izvēlēties tomēr tādus argumentus, ko patiešām... kas nav tik smieklīgi kā šis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Franču domātājs Montēņs vienā no saviem darbiem ir norādījis (No zāles dep. I.Rībena un dep. L.Čigāne: „Kurš domātājs?”): kad ir runa par attiecībām, pieņemsim, koalīcijas partneru starpā, kuras tiek nodibinātas kādam noteiktam mērķim, pieņemsim, tādēļ, lai valdītu, ir jārūpējas tikai par tiem defektiem, kuriem ir tiešs sakars ar minētajiem mērķiem. Tad, lūk, koalīcijas skatījumā, minētie ierosinājumi ir atbalstāmi, ierobežojot tautas nobalsošanas procedūru, jo tas ir defekts, valdošās koalīcijas skatījumā.

Kāpēc tas ir defekts? Defekts tādēļ, ka pašreizējais regulējums pieļauj iespēju Latvijas tautai kā suverēnās varas nesējam iniciēt jautājumus, balsot par tiem un pieņemt arī juridiski saistošus lēmumus, kuri būs saistoši ikvienam no jums.

Uz doto brīdi minētā iniciatīva, likumdošanas iniciatīva, atrodas uz svariem, kad, no vienas puses, Saeimai, katru reizi pieņemot normatīvo aktu un balsojot par to, ir iespējams un ir vajadzība atskatīties, vai tauta šajā gadījumā būs par to vai pret to, un arī paredzēt, ka iespējamās situācijās varētu būt arī tādas iniciatīvas, kas ierobežotu Saeimas kā likumdevēja varas darbību.

Es dzirdēju šodien argumentus par to, ka tik tiešām nav jēgas lauzt šķēpus par šo jautājumu un kaut kādā veidā mēģināt jūs pārliecināt, jo jūsu pozīcija jau ir nostabilizējusies ilgākā posmā, bet es aicinu jūs padomāt, un es aicinu jūs mainīt savu viedokli, kam sekos, iespējams, arī pozīcijas maiņa vienam otram deputātam.

Bija argumenti par to, ka valsts pieslēdzas un ka tad ir jātērē nauda, jātērē līdzekļi. Judina kungs nosauca 400-500 tūkstošus latu. Hipotēku un zemes bankas jautājumā - 25 miljoni. Iesniedzam! Nav nekādu problēmu, dalām naudu! Kādēļ mūsu iniciatīvas, kuru pašreizējais regulējums ir paredzēts Latvijas likumdošanā, ir sliktākās visā Eiropā?

Jā, mēs varam sevi salīdzināt ar Šveici. Kāpēc mums šajā gadījumā būtu kaut kas jāapgrūtina tādā veidā, kādā jūs to paredzat, jo tik tiešām, pastāvot pašreizējai situācijai, referendumu nebūs... referendumus nevarēs ierosināt. Jūs runājat, bet nemaz nediskutējat par iesniegtajiem negrozāmiem pantiem Latvijas Republikas Satversmē, par kuriem tad vispār nevarētu rosināt referendumus.

Jūs tagad visi māžojaties ar to 2015.gadu. Nu tad kādēļ šodien ir jāpieņem regulējums, kas stāsies spēkā 2015.gadā? Kādēļ? Nekāda attaisnojuma tam arī šajā brīdī nav. Tik tiešām notāri, bāriņtiesas, elektroniskais paraksts... Tikai 16 tūkstošiem tas ir izsniegts. Kuriem no jums ir izsniegts elektroniskais paraksts? Mēs varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt tos cilvēkus, kuriem tas ir. Ir redzams, ka tas regulējums, kāds pašreiz ir, ir nelabvēlīgāks nekā tas, ko... ir labvēlīgāks nekā tas, ko jūs acīmredzot piedāvājat.

Vidēji Eiropā ir nepieciešami 2 procenti balsu. Mēs esam unikāli. Kāpēc jums tas būtu jāgrauj? Es uzskatu, ka šajā gadījumā jūsu, tiesiskuma koalīcijas, piedāvātais priekšlikums nav taisnīgs, jo lielā mērā tas ierobežos tautas iniciatīvas.

Es norādītu jums, ka par virkni jautājumu tik tiešām, kā sacīja Rasnača kungs, nepieciešamo balsu skaitu ir iespējams savākt piecās dienās, bet, jo lielāks ir tas slogs nepieciešamajām balsīm, jo grūtāk ir tās savākt. Un tās aug proporcionāli ģeometriskajā progresijā.

Es aicinu kolēģus vēlreiz apdomāt to visu un nedeklarēt, ka tagad vara pieņemt normatīvos aktus likumos būs tikai Saeimai, un es aicinu atbalstīt „Saskaņas Centra” ierosinājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Trīs lietas. Pirmā lieta, lai arī kādi argumenti būtu šeit izskanējuši, ir tā, ka reāli... reāli tas ir de facto un de iure cilvēktiesību ierobežojums. Punkts viens.

Punkts divi. Jāsaka, ka šeit Judina kungs izteica brīnišķīgu domu, ka pievilcīga ideja noteikti radīs tik lielu un adekvātu atbalstu, ka 150, 200 vai 300 tūkstoši - tās ir pupu mizas.

Ir tikai viena ideja, kas var izsaukt šāda veida lielu piekrišanu un pievilcību, ko pierādīja jau arī prakse, - tā ir Saeimas atlaišana. Loģiski spriežot, šinī gadījumā arī varētu attiecināt to lielo normu uz šo jautājumu ierosināšanu.

Un pēdējais. Frančiem ir labs teiciens: „Kas maksā, tas pasūta mūziku.” Līdz šodienai par šīs demokrātijas - labas vai sliktas - izpausmi maksāja lielā mērā valsts. Pie jaunās situācijas - kas maksās par šo demokrātijas izpausmi? Tas ir jautājums Nr.1, uz ko ar esošo likuma redakciju diemžēl atbildes nav.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Elksniņa un Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 49, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 12. - satiksmes ministra Roņa kunga priekšlikums. Tas ir saistīts ar šo kvalificēto autentifikāciju un drošu elektronisko parakstu. Komisijas sēdē šādā redakcijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 13. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un ir iekļauts 15. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 14. - Judina kunga priekšlikums. Tas komisijā neguva atbalstu sakarā ar to, ka komisija šaubījās par drošu šo elektronisko parakstu vākšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! „Saskaņas Centrs” piedāvā (līdzīgi kā Eiropas pilsoņu iniciatīvā) izmantot tiešsaistes parakstu vākšanas sistēmu, tātad vākt parakstus elektroniski. Tas ir iekļauts mūsu iesniegtajā priekšlikumā - 16.priekšlikumā.

Šis likumprojekts paredz ieviest elektroniskās parakstīšanās sistēmu, bet tikai attiecībā uz Eiropas iniciatīvām. Eiropas Komisija ir izstrādājusi atvērtā koda parakstu vākšanas programmu, definējusi prasības pašu izstrādātajām programmām. Latvija ir noteikusi institūciju, kas izsniedz drošības sertifikātus. Kāpēc tad nacionālām parakstu vākšanām mēs nevaram izmantot jau gatavu normatīvo, tehnisko un institucionālo sistēmu? Tas liecina tikai par vienu: koalīcijas vienīgais mērķis ir tautas tiesību ierobežošana. Jā! Mums pārejas noteikumos... piedāvātajos priekšlikumos ir atruna par to, ka šī kārtība stāsies spēkā 2015.gadā. Bet kā mēs varam būt pārliecināti, ka tas notiks un tiks izpildīts? Mums ir piedāvāts palielināt parakstu slieksni apmaiņā pret solījumiem nākotnē izstrādāt kompensējošus mehānismus. Manuprāt, kamēr nav izstrādāta demokrātiskiem standartiem atbilstoša parakstu vākšanas sistēma, nav pieļaujams palielināt arī parakstu slieksni. Tas ir pretrunā ar tautvaldības principu.

Tiešām, ar šādām iniciatīvām tiks izveidots unikāls Latvijas demokrātijas modelis. Koalīcijas piedāvājums ne tikai būtiski sašaurinās tautas spēju ietekmēt valsts politiskos procesus; tas liecina par vēlmi norobežoties no tautas.

Nākas secināt, ka koalīcija soli pa solim izveido priekšnoteikumus policejiskas valsts izveidošanai, kad vara stingri kontrolēs tautas sociālo, ekonomisko un politisko dzīvi. Visnotaļ koalīciju mentāli neatlaiž tā pagātne, kas mūsu tautai sagādāja tik nopietnas mokas.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Es saistībā ar iepriekšējiem priekšlikumiem par šo pantu un šobrīd izskatāmo Juridiskās komisijas izstrādāto šā panta redakciju esmu dzirdējusi tik daudz spārnotu izteicienu un tādu ļoti interesantu debatēšanas kultūru, ka es tomēr uzskatu par savu pienākumu skaidrot, ko mēs lēmām Juridiskajā komisijā un kas tik tiešām ir noteikts šajā redakcijā, par kuru šobrīd notiek debates.

Pirmais jautājums ir mūsu Satversmē nostiprinātās vēlētāju tiesības iniciēt likumprojekta izskatīšanu un pieņemšanu referendumā, kas ir spilgts demokrātijas piemērs. Jā, tas ir spilgts demokrātijas piemērs, un esmu lepna, ka mums Satversmē ir šāds instruments un ka mēs strādājam pie tā, lai šo instrumentu vēl vairāk modernizētu, uzlabotu un tas tik tiešām sasniegtu tam noteikto mērķi. Un, proti, šobrīd 10 tūkstošus parakstu savācot pie notāra, valsts, manuprāt, tādā ļoti nemūsdienīgā veidā, es pat teiktu tādā arhaiskā veidā, pēc tam skolās un kultūras namos, cilvēkiem ar pasēm nākot, tās apzīmogojot un ieliekot tajās spiedogu par to, ka viņi ir par kaut ko parakstījušies, liek savākt šo atlikušo daļu.

Jā, jums ir taisnība - tas tiek finansēts no valsts budžeta, bet sakiet, lūdzu, kādēļ jūs uzskatāt, ka šis Juridiskās komisijas piedāvātais priekšlikums nozīmē, ka valsts nenodrošinās platformu, mūsdienīgu platformu, kur šos parakstus savākt? Ja jūs rūpīgi izlasītu šo priekšlikumu, jūs redzētu, ka šie paraksti būs iespējami... tos būs iespējams vākt valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv. Šis portāls tiek finansēts no valsts budžeta, tādējādi valsts nebūt neatstāj visu uz parakstu vācēju pleciem.

Vēl vairāk! Atšķirībā no Zaļo un Zemnieku savienības iesniegtajiem priekšlikumiem par to, ka runa būs tikai un vienīgi par tik tiešām, nu, ļoti šauram lokam šobrīd pieejamo elektroniski drošo parakstu, šeit, šajā redakcijā, šādas prasības nav. Tādējādi ir pietiekoši ilgs, samērīgs laiks, lai atrastu efektīvāko risinājumu, kā šajā valsts finansētajā portālā ar mūsdienīgām metodēm savākt šo cilvēku vēlmi par konkrēto likumprojektu - rīkot vai nerīkot referendumu.

Un, manuprāt, tas ir pats svarīgākais, ka mēs vēlamies šo savu spilgto demokrātijas institūtu padarīt lietojamu, padarīt saprotamu un atteikties, manuprāt, no šīm arhaiskajām metodēm, kā tas notiek šobrīd skolās un kultūras namos, lietojot pases un spiedogus. Un man tiešām būtu ļoti liels gandarījums, ja mēs šodien atbalstītu Juridiskajā komisijā izstrādāto redakciju. Un arī turpmākajā darba kārtībā jums būs jautājums par vēlētāju reģistru. Lai arī tad, kad šie paši vēlētāji iet un jau balso pašā referendumā, lai arī tad būtu vēlētāju reģistrs un nebūtu jāiet ar pasēm un ar spiedogiem nebūtu jāapzīmogo cilvēki par to, vai viņi piedalās vai nepiedalās referendumos.

Es aicinu atbalstīt šo Juridiskās komisijas izstrādāto, manuprāt, tiešām ļoti labo redakciju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Es vēlos piebilst, kas ir tie fakti, kuri tiešām rada bažas, vai līdz 2015.gada sākumam tiks izveidota atbilstoša elektroniskā sistēma, pat ja šobrīd jau ir portāls www.latvija.lv, kurā ir nepieciešams izveidot atsevišķu - šim mērķim domātu - sistēmu. Tas prasīs gan finansējumu valstij (No zāles dep. A.Judins: „Vienreiz!”), gan arī pēc tam prasīs uzturēšanas līdzekļus un cilvēku resursus. Bet tas nebūs lēti.

Un nu daži piemēri. Elektroniskās identifikācijas kartes, par kurām mēs šodien tik ļoti priecājamies un par kurām arī atzinīgi izteicās Ilvesa kungs, kad bija Latvijā, uzsverot, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums, kas jau sen bija jāsakārto. Tās Latvijā mēs nevarējām ieviest no 2006.gada. Par elektroniskajām vēlēšanām mēs runājam vismaz jau no 2007. vai 2008.gada. Cik gadu ir pagājuši tādiem svarīgiem jautājumiem un kas liek domāt, ka ar šo elektroniskās parakstu vākšanas sistēmu mums veiksies labāk? Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst?

I.Čepāne. Kolēģi, komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Juridiskās komisijas izstrādāto un atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi!

16. - deputātu Elksniņa un Cvetkovas priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un jau iekļauts iepriekš nobalsotajā 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 16. - deputātu Elksniņa un Cvetkovas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Elksniņa un Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 17. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta un Grigules priekšlikums. Tas nav atbalstīts, un es, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, aicinu jūs pievērst uzmanību ceturtajai daļai... Tātad es aicinu arī šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta un Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 51, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 18. - deputātu Elksniņa un Cvetkovas priekšlikums. Tas komisijā neguva atbalstu, jo šo kārtību grib atstāt joprojām pa vecam. Manuprāt, tas arī, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, nav jāatbalsta Saeimai.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu Elksniņa un Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 19. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts - salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju. Komisijā ņēmām vērā citu valstu praksi, kā šāda lieta tiek noteikta. Kā mēs arī noskaidrojām, nevar ikviens, kam ienāk prātā, ierosināt likumu grozījumus vai Satversmes grozījumu projektus. Šis priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 20. - Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un, kā jūs redzat, ir iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 21. - deputātes Čepānes priekšlikums, kas zināmā mērā saīsina šo procedūru. Šajā gadījumā, piešķirot Centrālajai vēlēšanu komisijai tiesības izvērtēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, lai tas saskaņā ar Satversmi būtu pēc formas un satura atbilstīgs, šeit tika samazināts šis dienu skaits. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 22. - deputātes Čepānes priekšlikums. Tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija aicina atbalstīt šādu redakciju: „Parakstu vākšanai par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu izveido iniciatīvas grupu.” Un tad tiek uzskaitīti apstākļi, pie kādiem var pastāvēt šī iniciatīvas grupa, un tiek norādīts, kādus lēmumus pieņem Centrālā vēlēšanu komisija. Un tā tālāk.

Būtībā, turpinot debates attiecībā uz iepriekšējiem jautājumiem, ko mēs ar kolēģiem esam norādījuši, ir jāmin virkne formālu argumentu, formālu iemeslu, kurus... Saeima pašreiz uzskata, ka ir jārada attiecībā uz tautas nobalsošanas iniciatīvu un attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām... Tas nozīmē, ka Centrālā vēlēšanu komisija, piemēram, pieņem lēmumu reģistrēt likumprojektu, nosaka termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījuma projektā konstatēto trūkumu novēršanai, atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījuma projekta reģistrāciju, atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījuma projekta reģistrāciju, ja iniciatīvas grupa neatbilst, ja Satversmes grozījuma projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

Ko es gribu ar to visu pateikt? Ir runa ne tikai par samazināšanu, bet arī par formālas procedūras ieviešanu, kura lielā mērā sabiedrībai aktuālus jautājumus, ieviešot šo formālo procesuālo procedūru, pagarinās uz ilgāku laiku, mazinās sabiedrības vēlmi un aktivitāti piedalīties attiecīgajā iniciatīvā, kā arī formāli, ar politiski ne neatkarīgas Centrālās vēlēšanu komisijas rokām, izmantojot to, varēs pieņemt virkni lēmumu pēc tā, ka, piemēram, projektam nav atbilstoša forma vai, piemēram, nav kaut kādā apjomā atbilstošs saturs.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu vēlreiz pārdomāt šo iniciējumu. Un nav jau runa tikai par būtību. Ir runa arī par procesuāliem šķēršļiem, ko acīmredzot Čepānes kundze tagad izskaidros.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi un Elksniņa kungs! Es patiešām izskaidrošu.

Jūs parasti mēdzat atsaukties uz Satversmes tēviem, un jūs kā jurists varat sameklēt tepat lejā, bibliotēkā, žurnāla „Jurists” 1928.gada 5.numuru, kuru atrada viens no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, kā arī Juridiskā biroja vadītājs un kurā viens no spēcīgākajiem teorētiķiem un arī Satversmes tēviem - Dišlers - ir teicis šādus vārdus saistībā ar jūsu šaubām. Protams, arī tajā laikā šajā procesuālajā likumā nebija norādītas Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības pārbaudīt, vai Satversmes prasības, likuma projekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas un satura ir līdz galam izstrādāts. Tik un tā šādas tiesības Centrālajai vēlēšanu komisijai bija. Un, Elksniņa kungs, Centrālā vēlēšanu komisija to pat ir darījusi!

Un ko saka Dišlera kungs? Dišlera kungs saka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nav vis tīri tehnisks darba birojs vai starpniecības iestāde, kura katru iesniegto projektu tīri mehāniski virza tālāk, bet tā gan ir augstākā vadošā iestāde, kurai stingri jālūkojas uz to, lai visi uz Saeimas vēlēšanām, likumu ierosināšanu no tautas un uz tautas nobalsošanu attiecošamies likumi tiktu pareizi lietoti un izpildīti.

Es ļoti labi saprotu opozīcijas bažas, ņemot vērā... skatoties tieši šo referenduma procesa vēsturisko attīstību. Es redzu, ka jūs apmierina tāda kārtība, ka šodien Latvijā likumprojektus un Satversmes grozījumu projektu var ierosināt jebkurš caurbraucējs, ka to var ierosināt... šos likumprojektus var ierosināt personas ar sliktu reputāciju, ka to var izdarīt nepilsoņi. Līdz ar to es saprotu, ka jums nepatīk, ka Centrālā vēlēšanu komisija, pieaicinot nepieciešamības gadījumā atzītus ekspertus, kā arī savulaik Dišlers par to ir rakstījis, varētu lemt, vai šis likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir līdz galam izstrādāts, jo mums ir bijusi arī tāda pieredze, ka nodotie... izstrādātie likumprojekti ir saturējuši kolīziju. Par to mēs jau pagājušajā reizē runājām. Ir jābūt kādai institūcijai, kas to darītu. Nu, nevar būt tāda situācija, ka valsts iztērē tik lielus līdzekļus, beigu beigās likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts tiek pieņemts un tikai tad Satversmes tiesa pasaka attiecībā uz likumprojektiem, ka tie neatbilst Satversmei, ka tie nav pilnīgi un līdz galam izstrādāti.

Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Nu, jā, diez vai Čepānes kundze var pateikt to, ko mēs domājam, jo tas ir kaut kas tāds ezotērisks lielā mērā... (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ko Dišlers teica par šo jautājumu?”) Jā, bet atgriežoties pie Dišlera, diez vai Dišlers pirms 90 gadiem ir vērtējis manas šaubas par šodienu, to, ko es saku. Diez vai Dišlers pirms 90 gadiem zināja arī to, ka jūs te tādi būsiet un jūs tur tā izrīkosieties ar to mūsu demokrātiju.

Bet būtība ir sekojoša. Es esmu lasījis gan Saeimas, gan Satversmes sapulces stenogrammas...

Būtība ir tāda: virknē postpadomju valstu jeb bijušās Padomju Savienības valstu tika pieņemtas jaunas konstitūcijas, bet Latvija principā ir izņēmums, jo Latvijā jauna Satversme netika pieņemta. Tātad arī jautājums par tautas iniciatīvām un par tautas nobalsošanām netika no jauna risināts. Līdz ar to tās problēmas pašreiz pastāv un to dēļ Čepānes kundze tik stipri uztraucas.

Būtība ir sekojoša. Demonstrējot savus argumentus, Čepānes kundze, mūsu visu kolēģe, beidzot tik tiešām ir nonākusi līdz tai īstenībai: līdzekļi un nauda - tas ir tas pamats, lai neatbalstītu šo iniciatīvu.

Es aicinu Latvijas valstij nebūt tik taupīgai, tik alkatīgai pēc naudas, lai ierobežotu likumdošanas iniciatīvas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko vēlas piebilst?

I.Čepāne. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Komisija arī secināja, ka, lai varētu šo likuma normu izstrādāt, mums ir jāveic arī vēsturiskā interpretācija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Juridiskās komisijas sagatavoto un atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 31, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 24., tas ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta un Grigules priekšlikums izslēgt 23.1 pantu. Tas komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta un Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 25. - Elksniņa kunga un Cvetkovas kundzes priekšlikums, kas ir tieši tāds pats. Tas komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātu Elksniņa un Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 26. - deputātes Čepānes priekšlikums. Tas ir vērsts uz Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu pārsūdzēšanas procesa saīsināšanu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tāds pats ir 27. - Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 28. - Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts un arī iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Līdz ar to 29.priekšlikums ir tapis šādā redakcijā, kā jūs redzat. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 30. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta un Grigules priekšlikums - izslēgt 24.pantu. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta un Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Tieši tāds pats ir 31.priekšlikums, ko ir iesnieguši deputāti Elksniņš un Cvetkova, kas arī komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 32. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta un Grigules priekšlikums - izslēgt likumprojekta 25.pantu. Tas neguva atbalstu. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Seržanta un Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 33. - tieši analogs priekšlikums, kas nācis no deputātiem Elksniņa kunga un Cvetkovas kundzes. Arī tas komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 34. ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt 25.panta trešo daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 35. ir Čepānes priekšlikums saistībā ar Satversmes tiesas kompetenci un paredz izslēgt 25.1 pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tieši tāds pats ir 36.priekšlikums - Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un tieši tāds pats ir deputātu Elksniņa un Cvetkovas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 38. ir deputāta Zaķa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un ietverts 40.priekšlikumā, kas attiecas uz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu par 38.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Dzintara Zaķa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 76, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 39. - deputātu Elksniņa un Cvetkovas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 40. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 40. - Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 31, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 41. - deputāta Zaķa priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un paredz izslēgt 25.3 pantu, bet, ņemot vērā pašreizējo šā likumprojekta sistēmu, komisijas vārdā es lūdzu šo priekšlikumu, ja jūs pieprasāt balsojumu, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas vērtējumam.

I.Čepāne. Nākošais ir 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 43. ir deputāta Zaķa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un paredz izslēgt 25.4 pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 44. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 33, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ko varētu raksturot kā tehniska rakstura priekšlikumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 46. - arī tehniska rakstura priekšlikums. Nāk no Juridiskās komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 47. ir deputātu Elksniņa un Cvetkovas priekšlikums, kas paredz izslēgt 14.pantu attiecībā uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likuma ierosināšanu un aģitāciju par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - deputātu Andreja Elksniņa un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Savukārt 48. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas, salīdzinot ar otro lasījumu, zināmā mērā ir papildināts, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tālāk. Mēs esam tikuši līdz 49.priekšlikumam - līdz pārejas noteikumiem. Un šeit Juridiskā komisija piedāvā izslēgt pārejas noteikumu papildināšanu ar 2.punktu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 50. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 50.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 55, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 51. - deputāta Zaķa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, bet, kā jūs redzat, tehniski noformējot, tas ir iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - deputāta Dzintara Zaķa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - neviens, pret - 84, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Līdzīgi ir ar 52.priekšlikumu, kas ir no Zatlera Reformu partijas frakcijas. Tas arī ir atbalstīts daļēji un iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 53. - šīs pašas partijas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Nu un tagad mēs esam tikuši līdz 54.priekšlikumam, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums un kas, kā es jau iepriekš teicu, paredz... šī jaunā kārtība paredz noteikt pārejas periodu, paredz tiesisko paļāvību. Tas ir samērīgs, pēc Juridiskās komisijas domām, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Kur mēs esam tagad nonākuši? Mēs esam nonākuši pie tā, ka līdz 2015.gada 1.janvārim joprojām būs spēkā līdzšinējā kārtība, kā var ierosināt sabiedrība referendumu. Atgādināšu, ka ZZS priekšlikums, kuru jūs noraidījāt, paredzēja tomēr jau pavisam drīzā laikā noteikt šos griestus parakstiem - 30 tūkstošus.

Varu brīdināt, ka 2014.gads būs priekšvēlēšanu gads, un atkal mēs redzēsim zili zaļus brīnumus... Droši vien jautājumus par pilsonību, valodu, marta datumiem un maija datumiem, un ko tik vēl... varētu arī neieraudzīt tieši kā priekšlikumus... nu, referendumam.

Jau pašā debašu sākumā Čepānes kundze uzskaitīja trīs atvieglojumus parakstu vākšanā, kas paredzami ar 2015.gadu. Un atgādināšu, ka ZZS atkal minēja savācamo parakstu skaitu, kurš ir akurāt trīsreiz lielāks nekā līdzšinējais. Es domāju, ka ļoti samērīgi būtu bijis atbalstīt ZZS priekšlikumu par 30 tūkstošu parakstu vākšanu.

Judina kungs savukārt te gauži raudāja par naudas šķērdēšanu referendumos, bet nu līdz šim viņš nav vēlējies atbalstīt pretvalstisku referendumu rīkošanas aizliegumu un nevēlas arī atbalstīt tūlītēju provokatīvu un tikai šauram ļaužu lokam atbalstāmu referendumu rīkošanu.

Es patiesībā aicinu visdrīzākajā laikā tomēr atgriezties pie šī likuma izmaiņām un paredzēt - vismaz jau nu ar 2013.gada sākumu - tomēr palielināt to parakstu skaitu, kas jāsavāc, lai rosinātu referendumu. Pretējā gadījumā 2014.gads mums var izvērsties ļoti, ļoti interesants.

Un varbūt dažas... Šeit bija piezīmes par ZZS attieksmi attiecībā uz šo finansējuma kontroli referendumam. Es domāju, ka mēs ar savu atbalstu šiem punktiem esam pierādījuši to, ka šai likuma izmaiņu daļai mēs pilnībā piekrītam, bet nekādi nevaram piekrist tam, ka šīs izmaiņas stātos spēkā tikai 2015.gadā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un Līdakas kungs! Man ir ļoti žēl, ka jūs neesat sapratuši (No zāles dep. A.Bērziņš: „Kur mēs tik glupi?”), ka līdzšinējā kārtība ir spēkā tikai attiecībā uz parakstu vākšanas procedūru. Ir pavisam jauna kārtība! Ir noteiktas pilnvaras Centrālajai vēlēšanu komisijai un pēc tam sekojošajai procedūrai. Ir noteikta pavisam jauna kārtība, kā jūs pats minējāt, aģitācijas kontrolei. Es domāju, ka tas ir ļoti samērīgi, un sabiedrībā šodien, ņemot vērā to, kas iepriekš ir noticis, šī referendumu politika, kāda tā līdz šim ir bijusi, nav populāra.

Es nezinu, vai jūs kāds, kolēģi, dzirdējāt, ko teica Igaunijas prezidents, atbraucis Latvijā. Ko viņš teica? Kad viņam jautāja par referendumu, viņš teica, ka, pastāvot noteiktai politiskajai situācijai, nav lielāku briesmu par referendumiem, kas varētu destabilizēt politisko situāciju. To teica Igaunijas prezidents!

Un nobeigumā es, kolēģi, gribētu no savas puses teikt: lūdzu, nemaldināsim sabiedrību! Es domāju, ka pēc šiem gadiem šī referenduma ideja būs daudz vieglāk realizējama nekā šodien. Un es vēlreiz... Es nezinu, bet, manuprāt, daži no kolēģiem mēģina izmantot jau otrajam lasījumam sagatavotās visas tās runas, absolūti neredzot, kas šeit ir noticis. Un, proti, ka šajā laikā - līdz 2015.gadam -, manuprāt, sabiedrība arī neatbalstīs. Es esmu tagad dzirdējusi zālē, ka tiekot vākti paraksti, lai šo referendumu likumu neizsludinātu. Vai jūs esat pārliecināti, ka sabiedrība to atbalstīs referendumā? Es domāju, ka nekad to neatbalstīs, jo pašreiz referendumi ir pārvērsti... atsevišķos gadījumos ir pārvērsta referendumu jēga, manuprāt, - to es saku personīgi -, un tie vairs nesasniedz savu mērķi. Referenduma jēga ir pilnīgi kaut kāda cita. Referenduma jēga ir pārvērsta, lai politiķi varētu izrādīties un lai varētu destabilizēt situāciju.

Un es lūdzu tātad atbalstīt šo Juridiskās komisijas 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

I.Čepāne. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Pēdējais ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ņemot vērā to, ka ieilga šī likumprojekta izstrādāšana, un, kā jau kolēģi teica, vairāk nekā 20 sēdes ir bijušas, līdz ar to ir nolemts izslēgt nosacījumu par likuma stāšanos spēkā, paredzot, ka likums stājas spēkā parastajā kārtībā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Paldies, godātie kolēģi!

Es aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā. Un, ņemot vērā to, ka tika ieguldīts ārkārtīgi liels darbs no Juridiskās komisijas deputātu puses, arī es gribu izteikt ārkārtīgi lielu pateicību Juridiskā biroja vadītājam Kusiņa kungam, komisijas konsultantēm un arī Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktorei Mertenes kundzei par sniegto palīdzību. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 39, atturas - nav. Likums pieņemts.

Ir saņemts deputātes Grigules iesniegums ar lūgumu pēc balsojuma dot viņai vārdu paziņojumam par balsošanas motīviem par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

Lūdzu, vārds deputātei Ivetai Grigulei!

I.Grigule (ZZS).

Godātie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es gribu paziņot, ka mūsu frakcija nobalsoja „pret” šo likumprojektu tikai tādēļ, ka ir nesamērīgi paaugstināts šis referenduma ierosināšanas slieksnis. Tas nav demokrātiski, un tas būtiski ierobežo Latvijas pilsoņu tiesības un iespējas piedalīties sabiedriskos procesos. Mēs esam savākuši parakstus un aicināsim Valsts prezidentu šo likumprojektu neizsludināt, bet atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Un es ļoti ceru, ka Valsts prezidenta kungs dos iespēju koalīcijai saglabāt seju un labot savas kļūdas.

Paldies visiem, kas ir ieguldījuši milzīgu darbu, bet vēl nedaudz darba netraucēs, un, ja Saeima arī otrreiz nelabos savas kļūdas, nu tad ir arī vēl atlikuši citi līdzekļi opozīcijas rīcībā, lai tomēr jautātu padomu tautai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā”, izskatām pirmajā lasījumā.

Komisijā par skatāmo jautājumu notika tiešām plašas diskusijas, piedaloties plašam un daudzveidīgam ekspertu lokam, un tās noslēdzās ar vienbalsīgu lēmumu - atbalstīt grozījumus.

Deputāti secināja, ka likumā šobrīd ir vairākas būtiskas nepilnības un diskutablas lietas. Visplašāk tika apspriesta publiskā izpildījuma definīcija, no kā šobrīd izriet, ka publiskais izpildījums ir jebkāda ar autortiesībām aizsargāta darba atskaņošana ārpus ierastā ģimenes loka. Tas savukārt paver plašas un absurdas interpretācijas iespējas.

Gan klātesošie grozījumu iesniedzēji, gan pārējie deputāti atzina, ka galīgā redakcija būtiski atšķirsies no pašreiz piedāvātā varianta, kas drīzāk ir taktisks solis, lai sarežģītajā diskusijā cerētu saprātīgos termiņos sagaidīt rezultātu, tāpēc komisija uzskatīja, ka būtiski nepieciešams likumprojektu virzīt tālāk, nosakot pietiekoši garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam, kā arī uzdodot Kultūras ministrijas darba grupai kopā ar plašu iesaistīto pušu pārstāvību rast labākos risinājumus.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Dzintars. Iesniegšanas termiņš - 28.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, pirmais lasījums, un alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Paldies.

Iesniegto sākotnējo likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 206/Lp11, darba grupa ir pārstrādājusi, papildinājusi un izstrādājusi jaunu likumprojektu. Tā ka to pirmo, kas tur ir norādīts, tas ir, Nr.206/Lp11, mums vajadzētu noraidīt, lai mēs varētu tad ķerties klāt pie komisijas izstrādātā.

Sēdes vadītāja. Tā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, kuru komisija nav atbalstījusi, atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 81, atturas - 1. Likumprojekts nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Gandrīz uzvara! Gandrīz!”)

V.Liepiņš. Tātad mēs varam ķerties klāt pie komisijas atbalstītā... darba grupas izstrādātā un komisijas vienbalsīgi atbalstītā likumprojekta.

Pirms mēs ķeramies pie balsošanas, es gribētu pievērst jūsu uzmanību dažām lietām.

No sākotnējās izvērstās anotācijas mēs esam sagatavojuši daudz īsāku anotāciju, bet es vēlos abas anotācijas papildināt, jo ir radušies daži pārpratumi par Vēlētāju reģistra likuma un ar vēlēšanu sistēmu saistīto likumu funkcijām.

Pirmais, ko es gribu uzsvērt, ir tas, ka Vēlētāju reģistra likums nosaka, kā veidojams vēlētāju reģistrs, nevis kā notiek balsošana. To nosaka attiecīgie vēlēšanu likumi. Man ir vairāki deputāti nākuši klāt un tieši prasījuši, vai būs visādi ierobežojumi, bet Vēlētāju reģistra likums tikai nosaka, kā veido vēlētāju reģistru. Neko vairāk!

Otrais ir tas, ka vēlēšanu likumi ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbildībā, un darba grupa, kura izstrādāja šos grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, turpinās savu darbu, izskatot atsevišķos vēlēšanu likumus, sākot ar Saeimas vēlēšanu likumu. Un, kad visi būs izskatīti un saskaņoti, uz Saeimas sēdi laidīsim tos vienlaicīgi. Šie likumi faktiski mums kaut kad ir jāsāk sakārtot, bet tie tomēr kopā ir arī jāpieņem vai jānoraida.

Trešā lieta ir tā, ka vēlētāju reģistrs nosaka, par kuru... Ir vēl viens pārpratums, starp citu... Vēlētāju reģistrs nosaka, par kura vēlēšanu apgabala sarakstiem vēlētājiem būs jāizšķiras, tas ir, par kuriem vēlēšanu apgabaliem vēlētājiem būs... sarakstiem būs jāizšķiras, bet tas nenosaka, ka vēlētājs var balsot tikai vēlēšanu dienā un tikai fiziski atrodoties savā vēlēšanu iecirknī.

Un ceturtais. Vēlos arī pieminēt, ka vēlētāju reģistrs ir pamats, uz kura bāzes veidot elektronisko un interneta balsošanu. Par to jau arī... arī tas tika pieminēts. Un, ja nebūs vēlētāju reģistra, tad mēs nevarēsim arī virzīties uz elektronisko vai interneta balsošanu.

Un pašās beigās par vienu pavisam pragmatisku apsvērumu. Mums tagad ir elektroniskās identifikācijas kartes, uz kurām, es domāju, ir samērā grūti... To zīmogu jau var uzspiest, bet tas nebūs tur noturīgs.

Un pašās beigās vien pateikšu, ka visi tie... ka viss izstrādātais - visi šie grozījumi ir vienbalsīgi atbalstīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kur visas frakcijas bija pārstāvētas, un tās visas šo atbalstīja.

Un es gribu izteikt arī vienu sevišķu pateicību Grīnblata kungam, kas piedalījās visās darba grupās un tāpat kā visi citi bija ļoti konstruktīvs un atbalstošs. Un tāpēc man ir mazliet grūti saprast, kāpēc es manu, ka no vienas frakcijas cilvēki sāk šaubīties, vai šo likumprojektu vajadzētu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Tā ka es gribu norādīt, ka arī no šīs frakcijas visu laiku ir bijis atbalsts visās darba grupās un arī balsojumā komisijā.

Tā ka es lūdzu atbalstīt jūs šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu izteikt savu atzinību Liepiņa kungam, un es vērtēju viņu kā savas jomas profesionāli. Visu cieņu tam, ko Liepiņa kungs ir darījis līdz šim, lai uzlabotu mūsu vēlēšanu sistēmu! Un arī šajos centienos es tiešām izsaku viņam atzinību un apsveicu ar to!

Tikai jāsaka, ka šobrīd diemžēl tas likumprojekts - tāds, kāds tas ir nonācis mūsu rīcībā un pieņemšanai pirmajā lasījumā, - ir jāatzīst par brāķi.

Un es pateikšu - kāpēc.

Mēs nevaram pieņemt likumprojektu un tikai pēc tam domāt par pavadošajiem likumprojektiem, kas sakārtotu vai precizētu to, ko mēs jau esam tajā ietvēruši. Tātad sākotnējā ideja, koncepts, kāpēc ir vajadzīgs šis vēlētāju reģistrs uz Saeimas vēlēšanām, ir visnotaļ saprotams un atbalstāms. Un Liepiņa kungs arī to pauda, lai... īsi sakot, lai nenotiktu „balsošana ar autobusiem”. Nu tā kā būtu skaidrs.

Bet, ierobežojot „balsošanu ar autobusiem”, šobrīd mēs esam panākuši to, ka mēs ierobežosim balsotājus kā tādus. Jau tā vēlēšanas nav tik aktīvi apmeklētas, kā mēs to vēlētos. Ja mēs paskatāmies, kas likumprojekta, ja es nemaldos, 14.punktā bija rakstīts, tad katram ir tiesības izvēlēties sev citu vēlēšanu iecirkni tajā pašā apgabalā, kurā viņš ir reģistrēts. Un doma ir sekojoša: ja es esmu reģistrēts Teikā, tad, ja es gribu nobalsot Iļģuciemā par Rīgas sarakstu, man 25 dienas iepriekš ir jāpiesakās. Es varbūt pie mammas aizbraucu ciemos, un ko tad man tagad darīt - tāpēc nebalsot vai skriet uz Teiku? Tanī gadījumā man ir jāpasaka visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem par šo likumprojektu, ka jums mēnesi pirms vēlēšanām ir jāparedz, kur jūs būsiet tanī laikā, lai varētu nobalsot.

Liepiņa kungs, es atgādināšu, ko mēs runājām tad, kad šis jautājums tika pārrunāts Koalīcijas sadarbības padomē. Mūsu konceptuālā nostāja bija tāda - principiāli atbalstām vēlētāju reģistra ieviešanu. Konceptuāli ir nepieciešams, lai cilvēks, kurš vēlas nobalsot, varētu - vienalga, kur viņš ir reģistrēts, - aiziet uz jebkuru vietu un izvēlēties tā apgabala sarakstu, kurā viņš ir reģistrēts. Tātad šim reģistram ir jābūt elektroniski pieejamam visos vēlēšanu iecirkņos. Tanī gadījumā vēlētāju reģistrs ir atbalstāms. Un jābūt ir iespējai reģistrēties citā apgabalā, ja tam ir kāds objektīvs pamats - darba vieta vai kāds īpašums, vai varbūt pat vecāku īpašums. Tātad viņam ir iespēja izvēlēties, kur viņš jūtas piederīgs... kuram apgabalam vairāk. Šeit tas nekur neparādās. Un, Liepiņa kungs, diemžēl neiztur kritiku jūsu aicinājums - pieņemsim tagad šo un pēc tam varbūt kaut kad spersim nākošos soļus. Nē, mums ir jāveic šie soļi vienā laikā, ja mēs gribam sasniegt pozitīvu rezultātu. Pretējā gadījumā mēs dabūsim tikai ar bomi pa galvu.

Es aicinu šobrīd neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, izstrādāt pavadošos likumus un tad arī tos pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vajag tā labi izdebatēt!”)

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Punkts viens. Vēlētāju reģistra likums ir - un ir spēkā! Šeit ir runa par grozījumiem attiecīgajā likumā.

Punkts divi. Neviens nerunā par to, ka pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts būs arī nemainīgs līdz tam brīdim, kamēr komisija un Saeima neizskatīs visus trīs likumus, kas ir saistīti ar vēlēšanu sistēmu, - likumus par Eiroparlamenta vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām.

Punkts trīs. Tas jautājums, par ko runāja Parādnieka kungs, tiešām tika diskutēts komisijā. Tā versija, kas ir piedāvāta pirmajam lasījumam, - tā ir viela diskusijām un konstruktīviem priekšlikumiem. Tāpēc arī šoreiz būs pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai varētu izdiskutēt tās strīdīgās lietas un piedāvāt varbūt papildinājumus, kas uzlabotu šo likumu līdz ideālam stāvoklim.

Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Jā, lūdzu! Bet komisijas vārdā. Lūdzu!

V.Liepiņš. Es tieši par to runāju, ka ir jāņem vērā tie citi likumi. Un, lai nebūtu pārpratumu: tās 25 dienas ir tad, ja tiešām pārvācas, nevis tad, kad brauc pie mammas vai vecmammas, vai kaut kur citur. Saeimas vēlēšanu likumā būs paredzēti arī depozītbalsojumi, balsojumi pa pastu... Un ir arī tāds iesniegums, ka varētu nobalsot kādā citā vēlēšanu iecirknī... Jā, tas ir tā kā depozītbalsojums, bet to balsi skaita tajā iecirknī, kurā vēlētājs ir reģistrēts. Tā ka Parādnieka kungam es saku lielu paldies, ka viņš to jautājumu pacēla, bet īstenībā tur atbildes faktiski jau ir, un par to nevajadzētu uztraukties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Liepiņš. 17.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus Civillikumā. Ir saņemts tiešām ļoti daudz priekšlikumu, kopā 126. Es jūs ar tiem iepazīstināšu un ar būtiskākajiem grozījumiem iepazīstināšu arī detalizēti.

1.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Tas precizē laulības noslēgšanas kārtību sakarā ar to, ka jau pirmajā lasījumā tika atbalstīta izsludināšanas institūta izslēgšana, jo tā vairs nepilda tai vēsturiski paredzēto funkciju - sabiedrības informēšanu par paredzamo laulību, lai novērstu likumam pretējas laulības noslēgšanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē laulības noslēgšanas kārtību pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš minēto priekšlikumu un paredz, ka laulību uzskatīt par izirušu vai šķirt to var ne tikai tad, ja laulātie dzīvo šķirti vismaz trīs gadus, bet arī tad, ja tās iziršanas iemels ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgu bērnu. Un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē terminu, kāds jālieto, ja maksāšanas pienākums rodas no laulāto tiesiskajām attiecībām, proti, iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, bez norādes uz uzturēšanas līdzekļiem. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - arīdzan Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē laulības līguma noslēgšanas kārtību personām, kurām ir ierobežota rīcībspēja. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Arī tas precizē laulības līguma noslēgšanas kārtību personai, kuras rīcībspēja ir ierobežota. Un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kas nosaka vecuma ierobežojumus adoptētājam, kā arī bērna drošības interesēs nosaka personu, kura nedrīkst būt adoptētāju lokā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - deputāta Rusiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - deputāta Rusiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz, ka adopciju var atcelt tiesa ne tikai tad, kad pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu, bet arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā nav izveidojušās patiesas bērna un vecāku attiecības, jo adopcijas gadījumā prioritārām vienmēr ir jābūt bērna interesēm. Minētais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz, ka katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu pat tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem. Ir jāsaskaņo ar Civillikumā lietoto terminoloģiju... ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā lietoto terminoloģiju. Un tas ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - arīdzan tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz, ka jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē kārtību, kādā vecāks ar rīcībspējas ierobežojumiem pārstāv savu bērnu mantiskajās attiecībās. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā tātad iekļauts arī tieslietu ministra priekšlikums Tas paredz precizēt aizgādnības tiesību atņemšanas pamatus, novēršot situāciju, ka šie pamati ir vai nu tādi paši kā bērna aprūpes tiesību atņemšanai uz laiku, vai pat vieglāki, lai gan no tiesisko seku viedokļa būtu jābūt otrādi. Priekšlikums paredz arī precizēt 200.panta trešo daļu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām, ar kurām ārpusģimenes aprūpe bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta ne tikai pie aizbildņa, kā to paredz Civillikuma pašreizējā redakcija, bet arī audžuģimenē un bērnu aprūpes iestādē. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 49. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 50. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 51. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 52. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 53. - atbildīgās komisijas, tas ir, Juridiskās komisijas, priekšlikums. Tajā iekļauti tātad... iekļauts arī tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, kā rīkoties situācijā, ja abi bērna vecāki atzīti par maksātnespējīgiem (proti, bāriņtiesa bērna mantas pārvaldīšanai ieceļ sevišķu aizbildni). Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 54. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 55. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 56. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 58. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 59.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 59. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā iekļauts tātad arī tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz noteikt jaunu tiesisko regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad personai ir kādi veselības traucējumi (piemēram, koma, insults) vai kad persona nespēj pati paust savu gribu un nevar saprast savas darbības nozīmi un vadīt to, bet kad tajā pašā laikā personai rodas tiesību aizskārums un ir nepieciešams nodibināt aizgādnību. Un, lai aizsargātu šādu personu intereses un mantu, turpmāk personām ar šādiem veselības traucējumiem varēs noteikt rīcībspējas ierobežojumus un noteiktu lietu vešanai iecelt aizbildni, ievērojot noteikumus par rīcībspējas ierobežojumu noteikšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tātad komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 60. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 61. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 62. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz: ja personai ir garīga rakstura traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams personas interesēs, un tas ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 63. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 64. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 65. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 66. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas precizē, ka persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās, kā arī paredz, ka personas rīcībspēja nav ierobežojama, lai tā var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un taisnīgā tiesā saistībā ar tās rīcībspējas ierobežojumiem, strīdiem ar aizgādni un viņa atcelšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 68. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 69. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 70. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā iekļauts tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz, ka bāriņtiesa pēc vajadzības ieceļ personai, kurai tiesa ierobežojusi rīcībspēju, vienu vai vairākus aizgādņus, kā arī paredz aizgādnim pienākumu palīdzēt aizgādnībā esošajam apgūt prasmes un spējas, lai viņš varētu atjaunot rīcībspēju, un nodrošināt aizgādnībā esošās personas kopšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 71. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 72. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 74. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 75. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 76. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 77. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 78.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 78. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 79. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 80. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 81. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 82. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē, ka personām, kurām rīcībspēja ierobežota izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, arī varēs noteikt rīcībspējas ierobežojumus, nosakot to apjomu, nevis tikai pilnībā atņemt minētajai personai pārvaldību un rīcību pār viņas mantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 83. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 87.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 84. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 85. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 87.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 86. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 87. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 88. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 89. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 90. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 91. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā iekļauts arī tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz, ka testamentu var taisīt katra persona, izslēdzot norādi, ka tā ir rīcībspējīga. Un tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 92. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 93. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 94. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka par testamenta izpildītāju nevar iecelt personu, kurai tiesa ierobežojusi rīcību un pārvaldību ar mantu vai ierobežojusi tiesības pārstāvēt sevi, un nepilngadīgo. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 95. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 96. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 97. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 98. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 99. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 100. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 101. - arīdzan Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 102. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 105.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 104. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 105.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 105. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 106. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 107. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka persona, kuras rīcībspēja ierobežota garīga rakstura traucējumu vai citu veselības traucējumu dēļ, vai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, ir rīcībnespējīga tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā. Šī prezumpcija, ka persona ir rīcībnespējīga tiesas spriedumā noteiktā ierobežojuma apmērā, ir piemērojama arī citām Civillikuma daļām. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 108. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 109. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 110. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka aizgādņi pārstāv personu, kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa, patstāvīgi vai kopā ar aizgādnībā esošo. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 112. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 114.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 114. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 115. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 116. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 117. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 118. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 119.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 119. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 120. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 121. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 122. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz papildināt Civillikuma 15.nodaļu ar jaunu apakšnodaļu „Līgums par brīvprātīgā darbu”, nosakot no līguma par brīvprātīgā darbu izrietošo tiesisko attiecību saturu gadījumos, kādos nepieciešama šāda līguma rakstveida forma, kā arī šādam līgumam piemērojamos noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 123. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt Civillikuma apakšnodaļu „Pilnvarojuma līgums” ar jaunu sadaļu „Nākotnes pilnvarojums”. Nākotnes pilnvarojums nozīmē to, ka pilnvarotājs uzdod pilnvarniekam uzdevumu pārzināt viņa lietas gadījumam, kad pilnvarotājs fiziskas saslimšanas vai garīgu traucējumu, vai arī citu iemeslu dēļ būs zaudējis spēju ar savām darbībām izteikt apzinātu un saprotamu gribu vai pārzināt savas lietas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 124. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 125. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 126. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Ierosinu 5.jūliju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūlijs. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mēs tagad reģistrējamies pirms katra pārtraukuma?”)

Ir mainīts Kārtības rullis, un mēs reģistrējamies pirms katra pārtraukuma.

Urbanoviča kungs, Kārtības rullis ir grozīts!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav zālē, Boriss Cilevičs... nav, Jeļena Lazareva... nav, Klāvs Olšteins... ir, Vitālijs Orlovs... nav, Ivans Ribakovs... nav, Inguna Rībena... esot, Edvards Smiltēns... Kur ir? Nav Smiltēna. Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)


 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Mēs varam turpināt sēdi. Es varu jūs brīdināt, ka man ir tādas tiesības - aicināt reģistrēties kvorumam, bet, kamēr es to vēl neesmu aicinājusi darīt, es vēlos jūs informēt, ka es lūdzu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un ziņot par vienu piešķirtu atvaļinājumu, lai tas nepaliek uz rudens sesiju.

Tātad Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputāta Orlova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu 21.jūnijā. Saeimas Prezidija sēdē tas arī ir izdarīts, un par to jūs tiekat informēti.

Tātad turpināsim 21.jūnija sēdi, kas ir pēdējā sēde mūsu pavasara sesijā.

Pirms pārtraukuma mēs ļoti čakli strādājām, bijām jau izskatījuši daudzus un svarīgus likumprojektus, bet mums vēl ir atlikuši daudzi un svarīgi likumprojekti.

Tātad mēs esam tikuši līdz 27.punktam - likumprojektam „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Mēs turpinām darbu pie šīs apjomīgās likumprojektu paketes, un nākamais likumprojekts - „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” - ir izskatīts Juridiskajā komisijā otrajam lasījumam.

Ir saņemts viens - Juridiskā biroja - priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam lūdzu noteikt 5.jūliju.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Arī grozījumi Bāriņtiesu likumā ir izskatīti Juridiskajā komisijā. Otrajam lasījumam ir saņemta virkne priekšlikumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - arīdzan Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 6. ir atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kurā iekļauti arī šie iepriekšējie priekšlikumi. Tas precizē, kādos gadījumos bāriņtiesa ieceļ aizgādni, saskaņojot tos ar paredzētajiem grozījumiem Civillikumā, kuri nosaka, ka personām ar veselības traucējumiem, piemēram, koma, insults, arī varēs noteikt rīcībspējas ierobežojumu un nodibināt aizgādnību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Visi priekšlikumi tātad ir izskatīti un atbalstīti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5.jūliju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Arī šis likumprojekts - „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” - ir saistīts ar iepriekš izskatītajiem likumprojektiem. Tas ir izskatīts otrajā lasījumā Juridiskajā komisijā, un ir saņemta virkne atbalstītu priekšlikumu.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā iekļauti arī iepriekšējie priekšlikumi. Tas paredz, ka vienotais civilstāvokļa aktu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, jo saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts starp Tieslietu ministriju un šo pārvaldi, tiek pārņemtas funkcijas un pārvalde uzņemas šīs informācijas sistēmas pārziņa funkciju. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz noteikt minimālo izglītības prasību dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Tā mērķis ir noteikt, ka, ja laulību šķir Eiropas Savienības dalībvalstī, tad laulības reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz ārvalsts tiesas spriedumu, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz sešu mēnešu termiņu, kura laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinetam jāizdod šajā likumā minētie noteikumi, kā arī jāuzskaita tie Ministru kabineta noteikumi, kuri ir piemērojami līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai, ciktāl tie nav pretrunā ar minēto likumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka šajā likumā minētās minimālās izglītības prasības amatpersonām neattiecas uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu, kura darba attiecības ir uzsākusi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu 5.jūliju noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Paldies, kolēģi!

Šis - piektais likumprojekts - ir visapjomīgākais šo likumprojektu paketē. Ir saņemti vairāk nekā 170 priekšlikumi, un visi šie priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir izskatīti Juridiskajā komisijā. Ziņošu par visiem, detalizēti - par atsevišķiem, svarīgākajiem, priekšlikumiem.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas un vēl arī citi turpmākie priekšlikumi paredz efektivizēt spēkā esošo civilprocesuālo regulējumu, ieviešot deklarētās dzīvesvietas principu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz piekritības noteikumus, ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta ir piekritīga Latvijas tiesai. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Un arī nākamais priekšlikums paredz noteikt fiksēto, ar lietas vešanu saistīto atlīdzināmo izdevumu apmēru mantiskās un nemantiskās lietās, kā arī paredz tiesai piešķirt tiesības noteikt mazāku atlīdzināmo izdevumu apmēru advokāta palīdzības samaksai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka katrā tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols, un tā pamatojums tātad ir saistāms ar Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Cilvēktiesību tiesā praksē konstatēto nepieciešamību noteikt, ka tiesas sēdes protokols rakstāms ne tikai pirmās un apelācijas instances tiesas sēdē, bet arī kasācijas instances tiesas sēdē. Un tas ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, kādas ziņas nenorāda tiesas sēdes protokolā, ja tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - tieslietu ministra priekšlikums, kas precizē, ka personām, kurām rīcībspēju ierobežojusi tiesa, ir pilnīga civilprocesuālā rīcībspēja lietās, kurās izskata tās rīcības un brīvības ierobežojumus, kā arī strīdus starp šo personu un tās aizgādni. Šādās lietās tiesa pieaicina prokuroru un bāriņtiesas pārstāvi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz noteikt, ka lēmums, ar kuru apmierināts vai noraidīts lūgums par trešās personas pieaicināšanu vai iestāšanos lietā, nav pārsūdzams, jo šobrīd esošā redakcija paredz iespēju par šādu lēmumu iesniegt blakussūdzību, taču tas būtiski kavē lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanu, jo vairumā gadījumu šādas blakussūdzības nav pamatotas. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka pierādījumus iesniedz tiesā ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes līdzšinējo 7 dienu vietā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka, ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tiesa uzliek naudas sodu līdz 500 latiem. (Šābrīža regulējums paredz iespēju uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem.) Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atb... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 38.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 22, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 46. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. - arīdzan atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 49. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 50. - tieslietu ministra priekšlikums. Šis un arī nākamais ministra priekšlikums paredz izslēgt vārdus „pēc prasītāja lūguma”. Tātad mērķis ir noteikt, ka tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt aizmugurisku spriedumu, tādējādi arī vairāk iedzīvinot šo institūtu praksē. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 51. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 52. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 53. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 54. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 55. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz, ka tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas tad, ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta nav piekritīga Latvijas tiesai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 56. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 57. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 58. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 59. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 60. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 61. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz noteikt, kas jāsaprot ar bērna dzīvesvietu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 62. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 63. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 64. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 65. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 66. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 67. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt to lietu uzskaitījumu, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā, ar lietām par nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu, saskaņojot to ar civilprocesuālo regulējumu, ar paredzamajiem grozījumiem Civillikumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 68. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 69. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 70. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 71. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 72. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 73. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 74. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz, ka personām ar veselības traucējumiem tiesas spriedumā noteic termiņu, bet ne ilgāku par 7 gadiem, kādā personas rīcībspēja ir pārskatāma. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 75. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 76. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 77. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 78. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 79. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 80. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 87.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 81. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Savukārt 85. - tiesībsarga Jansona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 88. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 89. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 90. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 91. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 92. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 93. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 94. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 95. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt šo likumu ar jaunu nodaļu „Nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšana”, kura nosaka kārtību, kādā izskatāmas šīs kategorijas lietas. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 96. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 97. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 98. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 99. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 100. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 101. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 102. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 103. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 104. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 105. - arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 106. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 107. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 108. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 109. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 110. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 111.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 111. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtību, paredzot, ka prasība ceļama tiesā, kura izskatīja pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, lai tādējādi tiktu daļēji izlīdzināts šo lietu skaits pa visām Latvijas tiesām. Tas ir Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 112. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 113. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 114. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 115. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Savukārt 116. - tieslietu ministra priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts 117.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 117. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē saistību piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtību, paredzot, ka prasība ceļama tiesā, kura izskatīja pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 118. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 119. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 120. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 121. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 122.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 122. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka tiesa nepieņem pierādījumus, ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, un ja apelācijas instances tiesa nekonstatē attaisnojošus iemeslus, kāpēc pierādījumi netika iesniegti pirmās instances tiesā. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 123. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 124. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 125. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 126. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 127. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 128. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 129. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 130.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 130. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka protestus par spēkā stājušamies tiesas nolēmumiem Senātam varēs iesniegt ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors, un no šās funkcijas paredzēts atbrīvot Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 131. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 132. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 133. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 134. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 135. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 136. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Savukārt 137. - tieslietu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 138. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 139. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Savukārt 140. - tieslietu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 141. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 142. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 143. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 144. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 145. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 146. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 147.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 148. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 149. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 150.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 151. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 152. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 153. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 154. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 155. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 156. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 157. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 158. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 159. - tieslietu ministra priekšlikums. Arīdzan ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 160. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 161. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 162. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 163. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 164. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 165. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 166. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 167. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 168. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 169. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 170. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 171. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 172. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 173. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Tas paredz papildināt Civilprocesa likuma pārejas noteikumus ar jauniem punktiem, lai noteiktu tiesisko regulējumu tajā gadījumā, ja, pamatojoties uz jūsu iepriekš atbalstīto, uz likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 21.panta 1.punkta pamata ir nodibināta pagaidu aizgādnība un uz 21.panta 2. un 3.punkta pamata apturēta tiesvedība saistībā ar personas rīcībspēju, kamēr nepastāvēja materiālās tiesību normas, pēc kurām izskatīt lietu pēc būtības. Tas ir Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot pēdējais - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. (Aplausi.) Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam lūdzu noteikt par iesniegšanas termiņu 5.jūliju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Taisām ciet partiju finansēšanu vispār!”)

V.Liepiņš (RP).

Ir iesniegti 22 grozījumi. Visi ir atbalstīti komisijā vienbalsīgi vai arī iekļauti kādā nākamajā...

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 2. - deputāta Dolgopolova priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 4. - deputāta Dolgopolova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 5.- Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 6. - deputāta Dolgopolova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 7. - deputāta Dolgopolova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 8. - deputāta Dolgopolova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 13. - deputātes Čigānes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 15. - deputātes Čigānes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 17. - deputātes Čigānes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Un pēdējais - deputāta Dolgopolova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Liepiņš. 17.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Labdien, godājamie kolēģi! Šajā likumā pamatā skatīsimies grozījumus, kas saistīti ar valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu... kapitālsabiedrību nekustamā īpašuma iznomāšanas kārtības caurspīdīgumu un detalizētu sabiedrības informēšanu par šo kapitālsabiedrību īpašuma nomas līgumiem.

Komisija ir saņēmusi kopumā 17 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 4. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 5. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 6. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 9.priekšlikums, kurš ietver sevī vienu no šo grozījumu būtībām: ja kapitālsabiedrība iznomā savu nekustamo īpašumu, tai ir pienākums izstrādāt ar kapitāldaļu turētāju saskaņotu kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma iznomāšanas kārtību un nodrošināt tās publisku pieejamību kapitālsabiedrības juridiskajā adresē un savā mājaslapā internetā. Tātad šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 10. - komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 12. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 13. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 16. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. Un 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arīdzan atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Stalts. Iesniegšanas termiņš - 20.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.jūlijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ēku energoefektivitātes likums aizstās šobrīd spēkā esošo Ēku energoefektivitātes likumu. Ir piedāvāts jauns likums, ņemot vērā, ka stājusies spēkā jauna Eiropas Savienības direktīva, kuras prasības būtu jāpārņem nacionālajā likumdošanā. Ņemot vērā dažādus birokrātiskus un tamlīdzīgus šķēršļus, šis likums ir aizkavējies, un faktiski direktīvu pārņemt laikā diez vai izdosies.

Likumprojekts nosaka projektējamu, rekonstruējamu un renovējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības, ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības, kā arī ēku energosertificēšanas kārtību un prasības. Šo likumprojektu apspriežot komisijā, tika konstatēts, ka tomēr daudzas lietas vēl būtu uzlabojamas, pilnveidojamas un precizējamas.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ēku energoefektivitātes likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Komisija ierosina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.augustu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Cukura nozares likumā”, pirmais lasījums. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Atbalstām!”)

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kapitāla... (Zālē troksnis, starpsaucieni: „Ūūū!”, „Atmaskojās!”) Kolēģi, tā gadās, kad uzticas tam, ko iedod rokā...

Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Cukura nozares likumā”. Tas ir pareizais likumprojekts, vai ne? (Aplausi.)

Likumprojekts paredz ārpuskvotas cukura definīciju, kā arī paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu iestādi, kura veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, apstiprinājuma atsaukšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī pildīs citus noteikumus.

Komisijas vārdā lūdzu balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Cukura nozares likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Smiltēna kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.septembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.septembris. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielinājumam”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Ministru kabineta lēmuma projektu un Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu Nr.34 „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” komercdaļas pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu”.

Protokollēmumā teikts, ka Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to, lai nodrošinātu uzņemtās saistības par Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdarbības izbeigšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2009.gada 19.novembra lēmumu valsts atbalsta lietā Nr.60/2009 izpildi, apstiprinājis bankas komercdaļas pirmās, otrās, piektās un sestās aktīvu paketes atsavināšanu atbilstoši informatīvajā ziņojumā sniegtajam. Līdz ar to, ņemot vērā šo darījumu, ir nepieciešams palielināt valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” atlikušās daļas, tas ir, trešās un ceturtās daļas, un tās daļas, kas nākotnē varētu nodarboties ar atbalstu, attīstības daļu... Ir nepieciešams palielināt kapitālu par 25 miljoniem latu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielinājumam”.

Komisija atbalstīja šo lēmumu un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! 19.jūnijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu, kas ir būtisks priekšnoteikums attīstības finanšu institūcijas izveidei. Ir akceptēta Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas četru aktīvu pakešu atsavināšana. Ir daudz jautājumu saistībā ar šo pārveides procesu: kāpēc tiek atsavināta bankas daļa, proti, komercdaļa, kāpēc banku nevaram saglabāt valsts īpašumā vai pārdot banku kopumā un kāpēc tas tiek darīts šādos termiņos?

Turpmākajā runā sniegšu atbildes uz visiem šiem izskanējušajiem jautājumiem. Jau 2006.gadā Ministru kabinets apstiprināja plānu par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pakāpenisku pārveidi par attīstības banku līdz 2013.gadam, vienlaikus tajā brīdī atsakot bankas privatizāciju. Tas ir bijis ilgstošs process, kad bankas darbība ir tikusi koncentrēta uz to, lai 2013.gada beigās banka pildītu tikai attīstības daļas funkcijas.

2009. un 2010.gadā valsts, lai stiprinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas spēju ekonomiskās krīzes laikā sniegt nepieciešamo atbalstu tautsaimniecībai caur attīstības kredītu izsniegšanu, kā arī lai nodrošinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas darbību, nodrošinātu atbilstību bankas noteiktajām normatīvajām prasībām, ieguldīja bankas kapitālā 143 miljonus latu.

Jebkurš ieguldījums, kas tiek veikts Latvijas Hipotēku un zemes bankas kapitālā, tiek vērtēts no valsts atbalsta regulējuma viedokļa, jo valsts īpašumā esošai kapitālsabiedrībai nav priekšrocību, salīdzinot ar privāto, un tāpat kā valsts ieguldījums privātuzņēmumā tiek rūpīgi vērtēts, lai nepieļautu tirgū konkurences kropļošanu. Turklāt Eiropas Savienības regulējums paredz, ka kredītiestāde nevar vienlaicīgi nodarboties gan ar komercdarbību, gan ar attīstības programmu realizāciju. Abi šie virzieni ir strikti nodalāmi un realizējami atsevišķi, pretējā gadījumā tas tiek uzskatīts par negodīgu vai nevienlīdzīgu konkurenci.

2009.gadā Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums Latvijas Hipotēku un zemes bankai sniegtā valsts atbalsta lietā ietver sekojošus nosacījumus.

Pirmais - papildu kapitāls tiks izmantots attīstības funkciju nodrošināšanai un tādēļ tiešā veidā neatbalsta komercdarbību.

Otrais - netieši tiek sniegts atbalsts komercdarbībai, jo Latvijas Hipotēku un zemes banka darbojas kā vienota juridiskā persona, un tāpēc par pieņemamu tika uzskatīta Latvijas puses apņemšanās pārtraukt komercdarbību un izbeigt to pilnībā līdz 2013.gadam. Tātad tika pieļauts tāda veida ieguldījums, ka komercdarbība tiks pārtraukta 2013.gadā.

Attiecībā uz 2010.gadā veikto pamatkapitāla palielinājumu galalēmumu Eiropas Komisija vēl nav pieņēmusi, jo šobrīd vēl arvien turpinās padziļinātās izmeklēšanas procedūra no Eiropas Komisijas puses. Un pozitīva lēmuma pieņemšanas priekšnosacījums ir to saistību izpilde, kuras Latvija uzņēmusies. Proti, Latvija ir uzņēmusies saistības izbeigt komercdarbību. Ja tas nenotiek, tad Latvijai katrā ziņā šis 43 miljonu ieguldījums tiek uzskatīts par neatbilstošu no Eiropas Komisijas puses. Tas tika veikts, krīzes laikā nostiprinot, atbalstot Latvijas Hipotēku un zemes bankas darbību.

Jau 2002.gada maijā Eiropas Komisija pieņēma svarīgu lēmumu attiecībā uz attīstības bankām Eiropā. Attīstības institūcijas misija ir būt publiskā sektora atbalstam, kā ietvaros jānovērš tirgus nepilnības un jāveic finanšu tirgu papildinošas funkcijas, nevis jākonkurē ar tām. Eiropas Komisijai nav pārliecības, ka, saglabājot komercdaļu valsts īpašumā, tiek nodrošināta godīga konkurence, jo valsts atbalstīta komercbanka spēj uz labākiem nosacījumiem piedāvāt pakalpojumus finanšu tirgū; tas nav atļauts atbilstoši konkurences normām.

Kā iepriekš minēts, Latvija ir uzņēmusies saistības izbeigt komercdarbību līdz 2013.gadam. Līdz ar to, lai nodrošinātu klientu interešu aizsardzību un finanšu sektora stabilitāti, šobrīd ir sagatavots atbilstošs rīcības plāns, kas, no vienas puses, nodrošinās komercdaļas tālāku attīstību privātajā sektorā, bet, no otras puses, bankas attīstības daļas netraucētu darbību, turpinot uzsāktās valsts atbalsta programmas.

Valsts atbalsta regulējums ir tikai viens aspekts, kas nosaka valsts īpašumā esošas kapitālsabiedrības darbību. Valstij iesaistoties komercdarbībā, ir jābūt skaidri noteiktiem mērķiem, kuru dēļ šāda komercdarbība tiek veikta.

Valsts pārvaldes iekārtas likums skaidri nosaka gadījumus, kuros valsts iesaistās komercdarbībā. Valstij nav jānodarbojas ar komercdarbību jomā, kurā jau privātais sektors spēj nodrošināt pietiekamu konkurenci. Valstij ir jākoncentrējas uz jomām, kurās pastāv tirgus nepilnības. Komercbanku jomā tās ir finansējuma nodrošināšana specifiskām sabiedrības grupām, uzņēmumiem un valstij prioritārajām jomām, kam tirgū šāds finansējums nav pieejams vai komercbankas tajā nav ieinteresētas. Līdz ar to tas ir pamats apsvērumam, kas ir noteicis Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveides mērķus.

Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir iekļauta apņemšanās izveidot pilna spektra attīstības institūciju, centralizējot resursus, un sadarbībā ar privāto sektoru izveidot tās profesionālu uzraudzības mehānismu.

Šobrīd valsts atbalsta programmu finanšu instrumenta veidā īsteno četras attīstības finanšu institūcijas - Latvijas Hipotēku un zemes banka, Latvijas Garantiju aģentūra, Lauku attīstības fonds un Vides investīciju fonds. Šobrīd paralēli komercdaļas pārdošanas procesam tiek strādāts pie vienotas šādas institūcijas - attīstības finanšu institūcijas - izveides plāna. Paredzams, ka attīstības finanšu institūcija varētu darboties tādos virzienos kā biznesa iesācēju un sociāli jutīgu iedzīvotāju grupu pašnodarbināšanas veicināšana, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, inovāciju, vides aizsardzības, lauksaimniecības attīstības veicināšana.

Līdz ar to šobrīd ir būtiski nodrošināt komercdaļas pārdošanas procesa sekmīgu pabeigšanu, lai nodrošinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas kā attīstības institūcijas tālāku darbību un veidotu pamatu vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidei.

Ministru kabinets 19.jūnijā ir atbalstījis tālāko rīcību Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas īstenošanā - līguma noslēgšanu ar potenciālajiem investoriem par četru komercdaļas aktīvu pakešu pārdošanu. Lai to varētu īstenot, ir nepieciešams vienlaikus veikt bankas kapitāla palielināšanu par 25 miljoniem latu. Atbilstoši likuma „Par valsts budžetu 2012.gadam” 14.pantam Finanšu ministrija var veikt šo kapitāla palielināšanu, ja Saeima tam ir piekritusi ar atsevišķu lēmumu.

Vēl es gribu arī atgādināt, ka, lai arī Latvijas Hipotēku un zemes banka strādā šajā brīdī ar peļņu, tā ir izgājusi cauri arī krīzei, ir jāsaprot, ka tas valsts atbalsts ir bijis ļoti liels. Ja mēs tagad atliekam šī jautājuma risināšanu, tad - agri vai vēlu - jāsaprot, ka nākamie darījumi ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidi, sadalīšanu valstij izmaksās aizvien dārgāk, jo Latvijas Hipotēku un zemes bankai nav iespējams izsniegt jaunus kredītus komercdaļā, nav iespējams vairs radīt tādus peļņas nosacījumus, kādi bija pirms pāris gadiem.

Investoru interese par Latvijas finanšu tirgu ir salīdzinoši maza, ņemot vērā arī to fonu, kāds patlaban valda Eiropas finanšu tirgos.

Atlikšana samazinās potenciālo ieguvumu par Latvijas Hipotēku un zemes banku, un jebkurā gadījumā Eiropas Komisija šo banku liks transformēt un sadalīt. Mums nav iespējams turpināt kaut kādā veidā izskatīt pat domu, ka mēs to varētu kā pilnu banku pārdot. Tas diemžēl nav iespējams, jo mēs esam Eiropas Savienībā. Tad mums ir jāstājas no Eiropas Savienības ārā, ja mēs gribētu šajā gadījumā šo jautājumu citādāk risināt. Tā ka, es domāju, šeit galvenais akcents ir nebremzēt šo procesu, lai nesamazinātu šo pakešu pārdošanas cenu (No zāles dep. I.Grigule: „Kāda ir cena?”), un vairāk fokusēties uz to, ko mēs gribam redzēt kā finanšu attīstības institūciju. Tas ir mūsu visu uzdevums - radīt tiešām ļoti efektīvu finanšu institūciju. Tā tiešām būtu tā niša, kurā patlaban komercbankas nav ieinteresētas un, visticamāk, arī nekad nebūs ieinteresētas.

Es lūdzu jūs atbildīgi pieiet šim jautājumam, kas skar Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidi un jaunas attīstības institūcijas izveidi, un lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Dombrovska kungs, saskaņā ar Kārtības rulli jūsu debašu laiks ir 5 minūtes.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Man nav nekādu šaubu, ka šis Latvijas Hipotēku un zemes bankas stāsts Latvijas vēsturē ienāks kā, vislabākajā gadījumā, ļoti neviennozīmīgi vērtēta epizode. Tā ir banka, kura vairākus gadus pildījusi valsts, valdības uzdevumus, bija izveidojusi tādu kredītportfeli, kas ļoti dārgi izmaksāja nodokļu maksātājiem, kur tās summas bija mērāmas vairākos desmitos miljonu latu, ko maksāja nodokļu maksātāji.

Mēs esam, kā zināms, jauna partija, kura diemžēl ir saskārusies ar šo jautājumu tikai noslēdzošajā stadijā. Diemžēl tas veids, kā mūs informēja par visu šo procesu, mums ir bijis pilnīgi nepieņemams, un par to mēs arī esam informējuši koalīcijas partnerus. Parasti tas izskatījās apmēram tā, ka gan Koalīcijas padomes sēdēs, gan atbildīgajās komisijās, gan arī valdībā savstarpēji nepaziņoja, nepieteica to darba kārtībā, bet pēkšņi ieradās... 10 minūtes pirms sēdes beigām ieradās konsultants ar apjomīgu prezentāciju uz kādām 40 lapām... ļoti tehniski... pasacīja, ka jums ir 7 minūtes, lai iepazītos ar visu šo materiālu un pieņemtu lēmumu, bet, ja gadījumā šis lēmums netiks pieņemts, tad acīmredzot iestāsies pasaules gals un valstij būs vairāku miljonu zaudējumi.

Mums ir vairāki jautājumi par Latvijas Hipotēku un zemes banku. Vairākus jautājumus mēs pagaidām nevaram atļauties uzdot, ņemot vērā to, ka bankas pārdošana ir ļoti jutīgs process. Vismaz nevaram atļauties tos uzdot, kamēr šis pārdošanas process netiks pabeigts. Tajā skaitā arī jautājumi par pārdošanas organizācijas procesu. Atspoguļojot mūsu bažas, divi no mūsu ministriem atturējās, balsojot Ministru kabinetā par šo lēmumu. Tajā pašā laikā, kā es jau teicu, banku pārdošanas process ir ļoti jutīgs, un mēs ticam ministram Vilkam, ka gadījumā, ja šis process tiks „norauts”, tad, vismaz tuvākajā laikā, valstij draudētu tiešām vēl lielāki zaudējumi. Nebūs citādi! Tāpēc šis ir smags lēmums.

Mums ir vairāki jautājumi, bet, balstoties uz šo visu nepietiekamo informāciju un apsverot visus plusus un mīnusus, es tomēr aicinu Reformu partijas deputātus atbalstīt šo lēmumu. (Aplausi. No ZZS un SC frakcijām starpsaucieni: „Ooo!” Dep. A.Bērziņš: „Tik skaisti runāja, un te - uzreiz...”)

Tajā pašā laikā Reformu partijas frakcija ir pilnvarojusi mani paziņot sekojošo.

Pirmais. Šie jautājumi tiks uzdoti, obligāti tiks uzdoti tad, kad šis pārdošanas process būs noslēgts.

Otrais. Es gribu vēlreiz izmantot iespēju un atgādināt koalīcijas partneriem, ka tas veids, kādā šie jautājumi bija virzīti gan koalīcijā, gan valdībā, mums ir pilnīgi nepieņemams. Un gadījumā, ja kāds no koalīcijas partneriem izvēlēsies tādu pašu veidu, kā virzīt jautājumus, tad mūsu atbalsta tam nebūs, un mēs uzskatīsim, ka atbildība par visām iespējamām sekām būs jāuzņemas tiem koalīcijas partneriem, kuri izvēlējās šādi, necaurskatāmā veidā, virzīt valstij tik svarīgus jautājumus.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Finanšu ministrs labi raksturoja situāciju ap šo jautājumu, ap jautājumu par Latvijas Hipotēku un zemes bankas nevis kapitāla palielināšanu, bet īstenībā par pārdošanu. Te galvenais jautājums ir bankas pārdošana.

Viss tika raksturots, bet galvenais jautājums - kāds rezultāts pārdošanas gaitā? Mēs dabūsim ko? Mēs dabūsim... mēs varam dabūt, nevis iegūt, bet mēs zaudējumus dabūsim. Man, no vienas puses, jādomā, kā runāt, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā es parakstīju tādu ļoti speciālu papīru par informācijas neizpaušanu. Protams, es tagad nevaru droši vien runāt atklāti par visu to, ko mēs dzirdējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet, ticiet man, tas, kas tika dzirdēts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, neizraisa nekādu, teiksim, sajūtu par to, ka tas darījums ir labs... Latvijas labā.

Mēs esam tātad riska... tātad paspārnē, ka mēs zaudēsim ļoti lielu naudu, un tā būs atkal budžeta - budžeta! - nasta. Es domāju, ka šinī gadījumā ir lietderīgi tomēr nesteigties, nobalsot „pret”, šo lēmuma projektu atdot atpakaļ komisijai, vēlreiz to visu apspriest.

Vēl kas ir galvenais? Varbūt jāpaceļ jautājums valdībā un jāatceļ tā slepenība. Kāpēc sabiedrība nevar zināt par to, kādā veidā notiek banku pārdošana? Kāpēc galu galā nevar apvienot komercdaļu ar attīstības daļu? Kāpēc to nevar izdarīt? Kāpēc, parakstot tātad vienošanos ar Eiropas Komisiju par to, ka banka jāpārdod, - kāpēc nevar prasīt, aicināt to pašu Eiropas Komisiju pagarināt to termiņu un nākt pretī Latvijas interesēm, un, zinot, ka... visi jau zina!... ka mums jau ekonomika attīstās un banka strādā ar peļņu, dot tai mūsu bankai iespēju pastrādāt un nopelnīt naudiņu, nevis mums pašiem ieguldīt naudu? Lai banka atpelna pašas spēkiem to visu un paaugstina savu likviditāti! Un pēc tam jau varētu domāt par pārdošanu, kad... jau pēc kāda laika, teiksim, pēc gadiem diviem trim. Tās ir izdarāmas lietas, tas nav nekas tāds, kas nav iespējams!

Ņemot vērā to visu, es vēlreiz aicinu nobalsot pret šo lēmuma projektu, atdot to atpakaļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un domāt par optimālo risinājumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Manos studiju laikos starp mums, studentiem, klīda tāds jociņš, ar kuru RTU studenti ķircināja Latvijas Universitātes studentus, jautājot viņiem: „Kāpēc jums galvenajā mājā durvis, ieejas durvis, ir atvērtas tikai uz vienu pusi?” Un paši uzreiz atbildēja: „Tāpēc, ka divi cirki uz vienas ielas nemēdz būt.”

Šodien mēs arī Saeimā esam sarīkojuši vienu lielisku cirka izrādi. Tiešām lieliski režisēta! Sarīkota gara priekšnesumu virtene par deputātu imunitāti, par atklātajiem balsojumiem - tā, lai publiskajā telpā sabiedrībai un medijiem būtu par ko diskutēt un šajā jūklī nemanīta paliktu sagatavotā izrāde par bankas aktīvu pārdošanu, kurā Saeimas deputātiem atkal tiek piedāvāta tāda paklausīgu statistu loma... kā tādam aunu baram, kuru „uz aklo” dzen kaut ko izdarīt, nobalsot par 25 miljonu latu - nodokļu maksātāju naudas - piešķiršanu tikai tāpēc, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu kādam pārdot Latvijas Hipotēku un zemes bankas aktīvus.

Tāpēc... jo šī darījuma rezultātā tiks piešķirts šiem aktīviem liels diskonts, kas radīs zaudējumus Latvijas Hipotēku un zemes bankai, un līdz ar to ir nepieciešamība palielināt kapitālu, lai šī banka varētu strādāt. Nu, lieliski!

Kam pārdos? Kāpēc mums jānes tādi zaudējumi? Un kāpēc tas ir tik steidzami jāizdara un deputātiem tas ir jāizlemj vienas dienas laikā? Tas deputātiem nav jāzina; pat vairāk: šī informācija ir noslepenota! Jautājums - kādēļ valdībai ir jāslēpj no deputātiem? Kam tā vēlas pārdot valstij piederošos aktīvus? Kādēļ tas jādara tādā steigā un cik patiesībā lieli būs zaudējumi no šāda valdības lēmuma? Kādēļ vispār ir jāsteidz sadalīt gabaliņos un tos izpārdot, šos gabaliņus, ar zaudējumiem, ja banka strādā ar peļņu pat pie nosacījuma, ka tai ir nozīmīgi ierobežota uzņēmējdarbība? Ko tas savukārt nozīmē? To, ka, ja pārdod šo banku kopumā un noņem šos ierobežojumus, tās aktīvu vērtība pieaugtu. Bet mēs izvēlamies tieši pretējo! Mēs izvēlamies to sadalīt, samazināt šo aktīvu vērtību un pārdot ar lieliem zaudējumiem. Tiek izvēlēta tāda pārdošanas shēma, līdzīgi kā tad, ja mums stallī stāvētu zirgs, ar kuru mēs nevaram braukt, art zemi, nevaram darīt saimniecības darbus, jo mums tas ir aizliegts, un tāpēc mums piedāvā: „A, davai, sadaliet šo zirgu gabaliņos, sataisiet kotletēs un pārdodiet kādam!”

Tas ir tas, ko mums tagad piedāvā izdarīt ar Latvijas Hipotēku un zemes banku tā vietā, lai padomātu, kā mēs varētu izmantot šo zirgu, lai viņš varētu turpināt art mūsu zemi... Bet nē! Viņš ir neizdevīgs konkurentiem, jo, ja tāds zirgs parādīsies uz skatuves, tad viņi zaudēs savu biznesu. Un tas ir, es domāju, galvenais iemesls, kāpēc mēs izvēlamies šādu bankas pārdošanas shēmu. „Tāpēc, ka mums to iesaka konsultanti!” - mums atbildēs. Jā, es nebrīnos, ka vēlāk, kad atklāsies, kas patiesībā ir nopirkuši šos aktīvus, izrādīsies, ka pircējs ir cieši saistīts ar šo konsultantu, kurš mums iesaka šādā veidā pārdot banku.

Ļoti savdabīgi ir tas, ka par otru banku, kuru konsultē cits konsultants, viņš ir devis pretēju piedāvājumu: „Nesteidzieties pārdot šo banku, jo nav īstais brīdis to darīt!”

Visu cieņu, ministra kungs! Es nedzirdēju nevienu argumentu, kāpēc mums šodien tādā steigā, „uz aklo”, spriežot pēc visa tā, ko jūs teicāt, būtu jāpieņem šis lēmums. Tāpat es nezinu arī tādu Eiropas Savienības prasību - varbūt jūs varat pateikt? -, kura nosaka to, ka šī banka... ka šo komercdaļu nevar pārdot visu kopumā, ka tā ir jāsadala šādās paketēs. Manuprāt, jūs mulsināt tagad... jūs maldināt deputātus.

Tāpēc es aicinu šodien šo lēmumu nepieņemt, nesteigties ar šāda lēmuma pieņemšanu, bet to kārtīgi izdiskutēt. Savukārt tos masu medijus, kuri vēl ir palikuši šeit, zālē, es aicinu tiem deputātiem, kuri šodien pieņems šo lēmumu, pajautāt, kādēļ, kāda ir motivācija un pamatojums tādā steigā un „uz aklo” pieņemt lēmumu par 25 miljonu nodokļu maksātāju naudas atdošanu kādam (No zāles dep. A.Bērziņš: „Privātam sektoram atdot!”) tikai tāpēc, lai skandināvu bankas varētu izdevīgāk kaut ko nopirkt. (Starpsaucieni.) Kādēļ ir šis slepenības statuss? Ko valdība vēlas noslēpt ar to? Un cik lielus zaudējumus patiesībā valsts cietīs šā darījuma rezultātā?

Un vēl pats galvenais jautājums, uz ko es aicinu atbildēt, pirms mēs pieņemam šo lēmumu: kas tālāk notiks ar to bankas daļu, kas paliek mūsu valsts rīcībā? Kā mēs tiešām nodrošināsim šo attīstības instrumentu, lai tas visefektīvākajā veidā kalpotu mūsu valsts interesēm, nevis būtu vienkārši dekorācija, kura izpilda starpnieka lomu starp naudu un skandināvu bankām?

Tā ka es aicinu šodien šo lēmumu neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Nu, līdzīgi kā iepriekšējais runātājs arī es šoreiz raksturošu šo situāciju ar tādu līdzību.

Iedomāsimies, ka mēs būtu paņēmuši līzingu un nopirkuši mašīnu, ar kuru domājam braukāt kā ar taksi. Tātad sākumā mums kaut kā nesanāk tas bizness, par taksistu kaut kā neizdodas strādāt, nu, tad iedomājamies, ka šo mašīnu varbūt varētu pārdot. Kamēr mēs to mašīnu pārdotu, tikmēr sanāktu tā, ka šī mašīna ieskrietu stabā un beigu beigās mums būtu tikai detaļas. Un tas ir šajā līdzībā tas brīdis, kad ir sākusi strādāt šī Saeima, - faktiski ir atlikušas tikai detaļas. Un mēs tagad domājam: „Bet tomēr tās detaļas vēl ir, un kāds cilvēks, kam ir līdzīga mašīna, gribēs tās detaļas nopirkt. Protams, ne jau par to summu, ar ko var atmaksāt līzingu. Acīmredzot mēs tik un tā paliksim parādā, bet kaut kādu naudu iedosim...” Un tad mēs teiktu tā: „Nē, mēs nepārdosim vis, jo mēs taču varējām baigi pelnīt tajā laikā, kad tā mašīna vēl nebija tikai detaļas!”

Un tad ir jautājums: vai šis ir tas brīdis, kad pārdot tās detaļas? Vai tās varbūt kādreiz paliks dārgākas?

Nu, tas ir jautājums, uz kuru mēs nevaram pateikt atbildi. Un līdz ar to mūsu vienīgā argumentācija ir tomēr uzticēties finanšu ministra kungam, kurš arī šeit paskaidroja (Zālē troksnis, starpsaucieni no ZZS un SC frakcijām: „Ooo!”) un kurš uzņemas politisko atbildību par to, ka šis ir tas brīdis, kad šīs detaļas pārdot ir lietderīgi.

Tagad par tālāko.

Neapšaubāmi, ka jautājums par attīstības institūciju... un es ceru, ka mēs tomēr varētu atgriezties pie jautājuma par attīstības banku, jo, manā skatījumā, attīstības banka tomēr varētu būt efektīvāka nekā attīstības institūcija. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un mēs jau ļoti ilgstoši esam uzdevuši šo jautājumu, bet pagaidām tas risinājums vēl nav ticis izstrādāts. Tā ka es ceru, ka tomēr šis... arī finanšu ministrs norādīja, ka šī jautājuma risinājums tiks izstrādāts, un ar šo argumentāciju es pamatoju, kādēļ Nacionālā apvienība balsos par šo lēmuma projektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Saeimas tribīne nav tā īstā vietā, kur skaidrot attiecības starp koalīcijas partijām, kaut gan, no malas skatoties, no opozīcijas puses skatoties, šīs attiecības nu gan ir dīvainas. Cik es sapratu, vismaz divām no koalīcijas partijām nav visas informācijas, nebija iespējas izvērtēt šī darījuma lietderīgumu, iespējamos ieguvumus vai zaudējumus valstij. Un vienīgā motivācija ir koalīcijas solidaritāte un uzticība finanšu ministram.

Es nekādā ziņā negribu apšaubīt Vilka kunga kvalifikāciju, bet padomāsim par šādu vienkāršu lietu: deputāta atbildība. Kolēģi, mums tiek piedāvāts kārtējo reizi nobalsot par kaķi maisā! Šobrīd jautājuma cena ir vismaz 25 miljoni. Vilka kungs teica, ka tā jārīkojas. Nekādu citu argumentu nav. Pārējais ir ļoti vispārēji: Eiropas Savienība tur kaut ko prasa. Jā, mēs šobrīd taisāmies 25 miljonus no valsts budžeta atdot nezināmam privātam investoram. Mums nav nekādas informācijas par to, kas taisās pirkt šo banku, par kādu cenu, cik liela nauda ieplūdīs varbūt valsts budžetā vai vispār nekas neieplūdīs. Un šajā situācijā jūs uzskatāt: ja vairākums deputātu nobalso „par”, tad tas atbilst deputāta atbildības principam un demokrātiskas valsts principam. Nu man tiešām grūti to iedomāties! Es piekrītu tam, ka, protams, tas ir visnotaļ jutīgs jautājums, bet... pastāv taču procedūras, kas ļauj deputātiem iepazīties ar lietas būtību! Faktiski, ja pat koalīcijas partijām nav informācijas, tad ko tur runāt par opozīciju?! Jā, mums ir daži deputāti, kam bija iespējas iepazīties ar šo slepeno informāciju, bet viņiem nav tiesību izpaust šo informāciju un informēt pārējos frakcijas biedrus. Vai jūs neuzskatāt, ka vispār tas ir skaidri acīm redzams cieņas trūkums pret deputātiem? Kārtējo reizi valdība izlēma: „Mēs jau esam tik gudri, un mums tikai formāli vajadzētu, lai jūs apzīmogotu katru mūsu gudro lēmumu!” Bet, ja galu galā šis lēmums izrādīsies ne tik gudrs un tomēr jūsu solījumi netiks izpildīti un valstij būs zaudējumi, tad nu ne jau no savas kabatas jūs, Vilka kungs, atlīdzināsiet šos zaudējumus valsts budžetam un Latvijas tautai.

Šajā situācijā, nu, kā saka, citu partiju lēmumu balsot „par” šādos apstākļos es komentēt neņemos, bet „Saskaņas Centrs” noteikti tik bezatbildīgu priekšlikumu atbalstīt nevar. Par kaķi maisā mēs noteikti nebalsosim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Par detaļām. Tik tiešām, šeit ir jārunā par tādu vienu veiklu manipulāciju, kas tiek veikta. Tik tiešām, ir ļoti ērti pasniegt, ka mums ir jāizjauc pa detaļām un tad pēc iespējas ātrāk šīs detaļas jāpārdod. Kādēļ? Tāpēc, ka tik tiešām veselu automašīnu šinī tirgū neviens nenopirks. Tā nevienam nav vajadzīga, jo... jo skandināvu bankām pirkt vēl vienu banku nav vajadzīgs. Savukārt nopirkt aktīvus... Tā ir ļoti lieliska iespēja - šīs detaļas iegādāties!

Savukārt, ja mēs atstājam visu šo mašīnu kopumā, tad tik tiešām mums šis pircējs... šis pircējs vairs nevarēs būt skandināvu bankas, un tieši tāpēc tas ir neizdevīgi.

Es piedāvāju, kolēģi, to, kas ir neizdevīgi bankām, bet kas būtu izdevīgi valsts tautsaimniecībai: ja mēs šeit ļautu ienākt kādai jaunai bankai, jaunai spēcīgai bankai, jo nīkulis jau to nedarītu, tad mēs tādā veidā panāktu veselīgu konkurenci tirgū un panāktu mazāku atkarību no Skandināvijas bankām, kāda veidojas mūsu tautsaimniecībai. Es aicinu: kolēģi, dosim tādu iespēju! Es esmu pārliecināts, ka šis darījums būs krietni izdevīgāks nekā tas, ko tagad piedāvā mūsu konsultanti. Es esmu gatavs saderēt uz savu Saeimas deputāta mandātu, ka, ja tas tā nebūs, esmu gatavs to nolikt. Dodiet tādu iespēju! Dodiet tādu iespēju, un es esmu pārliecināts, ka situācija izrādīsies pavisam citādāka, un tas būs milzīgs ieguvums mūsu valstij, milzīgs ieguvums tautsaimniecībai! Darīsim tā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir teikusi, ka mēs iebilstam pret šo darījumu - pārdošanu pa daļām, bet, protams, ir arī daži kutelīgi jautājumi, kas ir saistīti ar šo banku un kas ir izskanējuši publiskajā telpā. Es, protams, gribētu tagad izmantot izdevību un uzdot jautājumu Vilka kungam, var būt, ka viņš spēs atbildēt, ņemot vērā to, ka viņš pats ir SEB Unibankas bijušais darbinieks. Šo darījumu konsultē SEB Unibanka, un, ja šo banku nopirks SEB Unibanka, tad kā tas - velns parāvis! - izskatīsies? (No zāles starpsauciens: „„Sagadīšanās”!”)

Un tad ir vēl otra bauma: ja šis darījums notiks, tad Vilka kungam tiks garantēts darbs līdz mūža beigām - tad, kad viņš atstās ministra amatu.

Un vēl otrs jautājums man ir par to visu. Es neesmu banku speciālists, un man nav bijis nekādas iespējas iepazīties ar šā darījuma būtību. Es gribētu pajautāt, jo publiskajā telpā ir izskanējis, ka arī premjera Dombrovska ģimenei tur ir viena miljona eiro kredīts. Šobrīd šī ģimene bauda kredītbrīvdienas jau kādus gadus divus un nemaksā šo kredītu. Es gribu pajautāt: vai jūs varat pateikt, kas notiks ar šo miljonu, Vilka kungs?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Nedaudz precizēšu vēsturi. Lēmums par Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdarbības pārtraukšanu tika panākts 2006.gadā, kad Vilka kungs laikam pat nedomāja par darbību politikā. Līdz ar to mēs... valsts gāja jau uz šo pārdošanu un termiņš bija nolikts - 2013.gads.

2008.gadā, 2009.gadā, sākoties finanšu krīzei, tika veikti steidzami ieguldījumi Latvijas Hipotēku un zemes bankas kapitālā, ko arī veica cita valdība - nevis Dombrovska, bet Godmaņa vadītā valdība. Apmaiņā pret šiem ieguldījumiem, lai banka nepazustu, Eiropas Komisija aizliedza komercdarbības veikšanu.

E... es gribēju teikt nevis „Elksniņa kungs”, bet „Zariņa kungs”... tai mašīnai, par ko jūs runājat, sen nav riepu, un tam zirgam nav nagu, nav astes un visa pārējā nav. Un šādā situācijā, kad mašīnai nav riepu, bet zirgam nav nagu, ragu, Dombrovska valdība saņēma šādu mantojumu.

Un kas ir panākts? Ir panākts tas, ka bankas darbība ir stabilizēta. To jūs pat atceraties un esat sapratuši, ka tā jau strādā pat ar peļņu, bet nosacījums pārdot komercbankas daļu līdz 2013.gadam ir jau no 2006.gada, šis nosacījums vēl ir pastiprināts 2010.gadā, ieguldot pamatkapitālā papildu līdzekļus, bet zaudējumi radās lielākoties no neveiksmīgiem kredītiem, kas tika izsniegti līdz 2008.gadam. Tas ir par to vēsturi.

Bet tagad es parunāšu par tuvāko vēsturi, par to, kas ir noticis šīs Saeimas laikā. Starp citu, arī konsultantu izvēle notika iepriekš - cita finanšu ministra darbības laikā. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pie kura ministra?”)

Tātad šīs Saeimas darbības laikā - 2011.gada 1.novembrī - notiek valdības sēde, kura pieņem šādu lēmumu - apstiprina pārdošanas stratēģiju. Šī lēmuma rezultātā tiek veiktas klausīšanās Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tātad jau Publisko izdevumu un revīzijas komisijā ir vismaz 20 procenti no Saeimas dalībniekiem, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēl vairāk papildina šo procentuāžu. Tad ir arī noticis seminārs par šo jautājumu, kur piedalījās visas koalīcijas partijas, kur tika izskaidrota šī darījuma būtība. Un tātad visas koalīcijas partijas piekrita.

Nākamais. Valdība pieņēma lēmumu izsludināt konkursu. Tika izsludināts konkurss, 20.decembrī tika saņemti iesniegumi no ļoti daudziem investoriem, bet valdība - visa valdība! - sēdēja, nebija apmierināta ar iesniegumiem, un tad valdība lūdza investorus uzlabot iesniegumus, un tad 17.janvārī tika saņemti jauni iesniegumi un tika nolemts - valdībā nolemts! -, ka turpinās sarunas ar astoņiem no pretendentiem.

Tālāk. 27.martā jau tika atlasīti četri pretendenti, un valdība nolēma turpināt šo darbu ar četriem pretendentiem. Un tad sekoja valdības lēmums sadalīt pirmo un trešo paketi (tie, kas ir piedalījušies sēdēs, apmēram zina, ko tas nozīmē), un 19.jūnijā tika pieņemts valdības lēmums par pārdošanu... pirmās, otrās, piektās, sestās paketes pārdošanu diviem investoriem. Tik ļoti loģiska secība un tik ļoti... un katra valdības sēde šajā jautājumā - ne mazāk par divām stundām. Un tik ļoti loģiska secība! Un kāpēc tagad būtu, pēc opozīcijas domām, „jārauj stopkrāns”? Nav saprotams.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu, ļaut... dot iespēju palielināt pamatkapitālu, jo šis palielinātais pamatkapitāls neaiziet pārdodamajās daļās, tas paliek tajā daļā... lai paliekošā daļa varētu palikt par attīstības banku, nevis par attīstības institūciju. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.)

Līdz ar to es vēlreiz lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V.Dombrovskis (RP).

Es, kolēģi, tikai gribu īsi komentēt to, ko Reira kungs teica par to, ka koalīcija bija informēta.

Bija divas reizes, kad šis jautājums bija pieteikts virzīšanai uz koalīciju. Par vienu reizi, kas bija pirmdiena, es jau stāstīju. Kad mums šis ielūgums bija izteikts, mums tika prasīts to visu pieņemt zināšanai 7 minūšu laikā; mums iedeva prezentāciju uz kādām 40 lapām un, protams, pēc tam to prezentāciju paņēma atpakaļ pēc 7 minūtēm.

Tajā pirmajā reizē, kad mūs iepazīstināja ar šo procesu, taisnība, laika bija vairāk. Ja es nemaldos, tad bija 10 minūtes apmēram tai pašai prezentācijai, pēc kurām mēs to pieņēmām zināšanai, un it kā atkal tas bija ar draudiem, ka, ja mēs nepieņemsim šo lēmumu, tad viss tas process tikšot „norauts” un iestāšoties pasaules gals.

Es tikai atkārtošu vēlreiz, ka tie paņēmieni un veidi, ar kuriem šis process tika virzīts, manuprāt, nav gluži pieņemami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Vēlreiz labdien! Jā, kā teica „Saskaņas Centra” pārstāvis, noteikti Saeimas tribīne nav tā labākā vieta, kur risināt koalīcijas partneru domstarpības. Bet jāsaka, ka tomēr tāda zināma neizpratne man ir par Reformu partijas nostāju, jo Nacionālā apvienība bija vienīgā, kas no sākta gala... Kopš sanākusi 11.Saeima un Koalīcijas padome, mēs esam teikuši, ka mūsu, tā teikt, finanšu ideoloģija atšķiras no pārējo koalīcijas partneru ideoloģijas šajā jautājumā. Mēs vienmēr esam teikuši, ka mēs uzskatām: Latvijai ir vajadzīga valsts banka. Un Latvijas Hipotēku un zemes banka ir tā banka, kuru mēs veiksmīgi varētu valsts interesēs darbināt. To mēs esam pauduši vienmēr.

Tā kā mūsu ideoloģija šajā jautājumā atšķīrās un atbildību par šo jomu uzņēmās VIENOTĪBA, tad... Es ļoti labi atceros daudzās Sadarbības padomes sēdes, kur mēs paudām savas bažas gan par procesu, gan par to, vai vispār šis jautājums ir jāvirza tieši tā. Reformu partija bija diezgan stingrās pozīcijās, ka šis process ir jāturpina, un nevienu reizi, kā Reira kungs šeit jau ir teicis, nav iebilduši. Mēs cēlām satraukumu par to un teicām... klāstījām savu vīziju. Mēs respektējām vairākumu, koalīcijas partneru viedokli - pret savu gribu! -, respektējām to, ka ir cilvēki, kas uzņemas atbildību par šo. Un brīdī, kad mēs esam nonākuši, kā izteicās frakcijas vadītājs Cilinska kungs, pie sasistas mašīnas un ir jāpārdod detaļas, es gribu jautāt: kur jūs bijāt tad, kad tā mašīna vēl bija braucamā stāvoklī un atlika to tikai nedaudz pieremontēt vai pierādīt, ka Latvijai ir tiesības ar šo mašīnu braukt? Tagad mums ir jāatrod veids, kā vismaz kaut ko iegūt, lai, iespējams, no tās uztaisītu kādu citu ekselentu braucamrīku. Un to, kā mums pietrūkst, es esmu paudis arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gājis uz Finanšu ministriju, runājis gan ar konsultantu, gan ar ministrijas ierēdņiem: mums trūkst un arī sabiedrībai ir nepieciešama skaidra vīzija par to, kāda būs šī jaunā attīstības banka. Kas būs šis braucamrīks? Kas to varēs lietot? Kāds būs pozitīvais pienesums lauksaimniekiem zemes iegādei, jaunajiem uzņēmējiem savu programmu un uzņēmējdarbības attīstībā? Tas ir nepieciešams! Ja šāda vīzija būtu skaidra, mēs ātri pieņemtu lēmumus, lai tiktu galā ar tām detaļām, kuras mums tādu vai citu negadījumu rezultātā ir kļuvušas nevajadzīgas, un darbinātu tās, ar kurām mēs varam sasniegt jaunas virsotnes. Šī vīzija ir nepieciešama tūlīt un nekavējoties! Es aicinu Finanšu ministriju to izdarīt iespējami visīsākajā laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam... Debates slēdzu. Paldies.

Vai finanšu ministrs vai ziņotājs kaut ko vēlas piebilst? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielinājumam” atbalstīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 38, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums „Par 11.Saeimas deputāta Dzintara Zaķa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Jā, tā kā šodien visi ir tādā Jāņu noskaņā, tad arī es gribētu atgādināt pēdējo teicienu, skatu no lugas „Skroderdienas Silmačos”, kur pēdējā ainā Dūdars tādā saviļņotā balsī saka: „Pēc taisnīguma, pēc visiem likumiem man ir jāprec saimniece un Aleksim - Elīna.” Man gribas teikt apmēram tāpat - ka pēc visiem likumiem un taisnīguma, man liekas, šobrīd tribīnē vajadzēja stāvēt kādam no pozīcijas, bet, tā kā man ir mīksta sirds un bija tik sirsnīgi lūgumi, es uzņēmos šo smago nastu. Bet arī teikšu tomēr: gods kam gods, komisijā mēs visi vienbalsīgi nobalsojām par to, ko es tūlīt arī nolasīšu.

Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 13.jūnija sēdē pēc 11.Saeimas deputāta Vitālija Orlova lūguma ierosināja un savā 2012.gada 20.jūnija sēdē izskatīja 11.Saeimas deputāta Dzintara Zaķa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu. Lietas izskatīšanas gaitā komisija izvērtēja 11.Saeimas deputāta Dzintara Zaķa rīcību, nenomaksājot valstij pievienotās vērtības nodokli 8800 euro apmērā, iegādājoties automašīnu „Volvo XC60”. Komisija konstatēja, ka 11.Saeimas deputāts Dzintars Zaķis, iegādājoties automašīnu „Volvo XC60” un nenomaksājot valstij pievienotās vērtības nodokli 8800 euro apmērā, ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 20.punktu.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179.pantu, komisija izteica 11.Saeimas deputātam Dzintaram Zaķim rakstveida brīdinājumu. Komisijas lēmums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Tas viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Dāmas un kungi! Godājamie kolēģi! Es apzinos, ka, rīkojoties kā uzņēmējs, es tiešām pārkāpu tās ētikas normas, kuras man būtu jātur augstā cieņā kā politiķim. Es nožēloju savu rīcību un atvainojos par to, ka, šādi rīkojoties, es tiešām nu nekādā veidā neveicināju Saeimas prestižu. Es, kolēģi, arī jūs visus aicinu turpmāk, nākotnē, veicot jelkāda veida finanšu darījumus, pirmām kārtām padomāt par ētiku un tikai tad domāt par izdevīgumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājums izskatīts.

Pirms mēs skatām atlikušos jautājumus, ir saņemts piecu deputātu - Čigānes, Smiltēna, Zaķa, Ozoliņa un Bišofas - iesniegums ar lūgumu turpināt 21.jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Deputātiem iebildumu nav. Mēs turpinām mūsu sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

 

K.Seržants (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanai pie administratīvās atbildības.

Sergejs Potapkins pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, vadot transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nebija izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (Nr.273/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 20.augustam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (Nr.273/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 20.augustam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 20.augustam pagarināts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11)”.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šodien Dombrovska kungs sūdzējās par to, ka, lūk, pēdējā brīdī viņš ir saņēmis lēmuma projektu par bankas kapitāla palielināšanu un ka nebija laika izpētīt. Mēs arī... Šodien saņēmām desmit deputātu parakstītu iesniegumu. Es sāku zondēt, kas par iemeslu, kāpēc tāda skaista ideja parādījusies, it īpaši ņemot vērā, ka šis likumprojekts jau ir pieņemts pirmajā lasījumā un darbs pie tā rit pilnā sparā. Es aptaujāju vairākus cilvēkus, ieskaitot ekonomikas ministru, un, godīgi sakot, nevienam īpašas skaidrības par to nebija. Līdz ar to man radās iespaids, ka šeit ir vai nu lielas ambīcijas, vai liela muļķība (jūs man piedodiet!), vai viena pozīcija, kas rada zināmu interesi obligātā energoaudita veikšanā. Es pat baidos izteikt to minējumu, ka varbūt aiz tā visa stāv diezgan liela nauda, bet... Godīgi sakot, ņemot vērā, ka Saeima jau divas reizes - divas reizes! - šo lēmuma projektu ir noraidījusi, mēs, skatot to trešo reizi un akceptējot vai noraidot (tas pat ir vienalga!), kļūstam smieklīgi, un tas ir trakāk nekā pieļautās kļūdas, kuras var labot, jo tā izsmiekla reputācija, piedodiet, nevairo jeb neveicina, kā Zaķa kungs teica, Saeimas prestižu.

Es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 39, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā komisija par Ēku energoefektivitātes likumu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Mūsu šīsdienas sēdes pēdējais jautājums ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.271/Lp11) otrajam lasījumam”. Termiņš pagarināms līdz 2012.gada 9.jūlijam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.271/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 9.jūlijam ir pagarināts.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes - un šī tātad ir pēdējā sēde mūsu pavasara sesijā - jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos informēt, ka ir saņemts piecu deputātu - Danas Reiznieces-Ozolas, Raimonda Vējoņa, Kārļa Seržanta, Ulda Auguļa un Ingmāra Līdakas - jautājums ekonomikas ministram Pavļuta kungam „Par sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību un „Booz & Company” priekšizpētes starprezultātiem”. Jautājums tiks nodots ministram, bet jūs saņemsiet rakstisku atbildi. Šis jautājums uz nākamo sesiju nepāriet. Tātad, ja atbilde jūs neapmierinās, jums nebūs iespēju uzdot papildjautājumus ministram.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav klāt, Jeļena Lazareva... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Ivans Ribakovs... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 21.jūnija sēdi un pavasara sesiju pasludinu par slēgtu.

Vēlu visiem tiešām uzkrāt jaunus spēkus! Tiem, kam vēl ir likumprojekti, - sesijas slēgšana nenozīmē, ka komisijas nedrīkst strādāt. Ja komisijas pieņems daudzus likumprojektus, tad, visdrīzāk, tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, par ko jūs tiksiet arī attiecīgi informēti.

Bet pagaidām katrā ziņā priecīgus saulgriežus un smelties to spēku no saules!

Paldies.



SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 11. sēde
2012. gada 21. jūnijā

 

 

V.E. Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna
   
Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Cukura nozares likumā” (Nr. 293/Lp11)
(Dok. Nr. 1015, 1015A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 294/Lp11)
(Dok. Nr. 1016, 1016A)
   
Priekšlikumi - dep. A.Elksniņš (pret)
  - dep. L.Čigāne (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 295/Lp11)
(Dok. Nr. 1017, 1017A)
   
Priekšlikumi - dep. A.Elksniņš (pret)
  - dep. V.Liepiņš (par)
   
Par likumprojektu „Par Otrā pasaules kara veterāna statusu” (Nr. 297/Lp11)
(Dok. Nr. 1023, 1023A)
   
P?r procedūru - dep. I.Cvetkova
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 21. jūnijā
(Dok. Nr. 1044)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vladimiram Reskājam šā gada 21. jūnijā
(Dok. Nr. 1045)
   
Lēmuma projekts „Par Aijas Bisānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 254/Lm11)
(Dok. Nr. 1052)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par 11. Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas” (Nr. 255/Lm11)
(Dok. Nr. 1055)
   
Lēmuma projekts „Par 11. Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 256/Lm11)
(Dok. Nr. 1056)
   
Lēmuma projekts „Par 11. Saeimas deputāta Valērija Agešina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 257/Lm11)
(Dok. Nr. 1057)
   
Lēmuma projekts „Par 11. Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 258/Lm11)
(Dok. Nr. 1058)
   
Lēmuma projekts „Par 11. Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas” (Nr. 259/Lm11)
(Dok. Nr. 1059)
   
Lēmuma projekts „Par 11. Saeimas deputāta Ivara Zariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 260/Lm11)
(Dok. Nr. 1060)
   
Lēmuma projekts „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Tālivalža Juša atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva” (Nr. 265/Lm11)
(Dok. Nr. 1071)
   
Lēmuma projekts „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Kristapa Timpara apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā” (Nr. 266/Lm11)
(Dok. Nr. 1072)
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” (Nr. 290/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 979, 1051)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” (Nr. 290/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 979, 1051)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 291/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 983)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Debates - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr. 254/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 833)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 275/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 930)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 73/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1018)
   
Ziņo - dep. I.Latkovskis
   
Debates - dep. V.Poriņa
  - dep. E.Siliņa
  - dep. R.Dzintars
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. E.Siliņa
  - dep. E.Siliņa
  - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 171/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1025)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 172/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1026)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Paziņojumi
  - dep. I.Bišofa
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 30/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1028)
   
Ziņo - dep. A.Klementjevs
   
Debates - dep. A.Ašeradens
  - dep. A.Barča
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 204/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1029)
   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 221/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1030)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” (Nr. 238/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1031)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 245/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1032)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Debates - dep. R.Blumfelds
   
Likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 169/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1033)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Debates - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. E.Smiltēns
   
Priekšlikums par likumprojekta atgriešanu komisijai
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 32/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1034)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr. 79/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1040)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. K.Seržants
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Judins
  - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. I.Grigule
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. Dz.Rasnačs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. L.Čigāne
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Agešins
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Čepāne
   
Par balsošanas motīviem - dep. I.Grigule
   
Likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 281/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 943, 1013)
   
Ziņo - dep. R.Dzintars
   
Likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 206/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 618)

 

un alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 298/Lp11) (1.lasījums)


(Dok. Nr. 1027)
   
Ziņo - dep. V.Liepiņš
   
Debates - dep. I.Parādnieks
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 53/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1035)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vitālijam Orlovam šā gada 21. jūnijā
(Dok. Nr. 1075)
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 251/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1036)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 67/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1037)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” (Nr. 54/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1038)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 66/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1039)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 222/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1041)
   
Ziņo - dep. V.Liepiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (Nr. 191/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1042)
   
Ziņo - dep. D.Stalts
   
Likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr. 276/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 931, 1053)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Cukura nozares likumā” (Nr. 293/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1015, 1015A)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielinājumam” (Nr. 261/Lm11)
(Dok. Nr. 1062)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates finanšu ministrs A.Vilks
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Zariņš
  - dep. K.Seržants
  - dep. J.Reirs
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Parādnieks
   
Par 11. Saeimas deputāta Dzintara Zaķa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu
(Dok. Nr. 1066)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Paziņojums - dep. Dz.Zaķis
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 263/Lm11)
(Dok. Nr. 1067)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Priekšvēlēšanas aģitācijas likums” (Nr. 273/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012. gada 20. augustam” (Nr. 264/Lm11)
(Dok. Nr. 1068)
   
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr. 276/Lp11) (Nr. 267/Lm11)
(Dok. Nr. 1073)
   
Debates - dep. S.Dolgopolovs
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 271/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 268/Lm11)
(Dok. Nr. 1074)
   
Informācija par deputātu D.Reiznieces-Ozolas, R.Vējoņa, K.Seržanta, U.Auguļa un I.Līdakas jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību un „Booz&Company” priekšizpētes starprezultātiem” (Nr. 12/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 21.06.2012 09:14:46 bal001
Par - 76, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas (255/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.06.2012 09:16:15 bal002
Par - 75, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (258/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.06.2012 09:33:00 bal003
Par - 54, pret - 37, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (294/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.06.2012 09:44:55 bal004
Par - 54, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (295/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.06.2012 09:48:19 bal005
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Aijas Bisānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (254/Lm11)

Datums: 21.06.2012 09:48:46 bal006
Par - 63, pret - 12, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas (255/Lm11)

Datums: 21.06.2012 09:49:13 bal007
Par - 76, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (256/Lm11)

Datums: 21.06.2012 09:49:38 bal008
Par - 71, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (257/Lm11)

Datums: 21.06.2012 09:50:03 bal009
Par - 64, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (258/Lm11)

Datums: 21.06.2012 09:50:28 bal010
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (259/Lm11)

Datums: 21.06.2012 09:50:53 bal011
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (260/Lm11)

Datums: 21.06.2012 09:51:26 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Tālivalža Juša atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva (265/Lm11)

Datums: 21.06.2012 09:51:58 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Kristapa Timpara apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā (266/Lm11)

Datums: 21.06.2012 09:54:06 bal014
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (290/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.06.2012 09:54:25 bal015
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (290/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.06.2012 09:54:59 bal016
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (290/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.06.2012 10:00:25 bal017
Par - 53, pret - 22, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Civilprocesa likumā (291/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.06.2012 10:00:53 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (291/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.06.2012 10:02:46 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” (254/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.06.2012 10:03:51 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (275/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.06.2012 10:18:45 bal021
Par - 31, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (73/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 10:24:29 bal022
Par - 1, pret - 71, atturas - 12. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Darba likumā (73/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 10:24:55 bal023
Par - 62, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (73/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 10:26:30 bal024
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (171/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 10:30:19 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (172/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:19:04 bal026
Par - 21, pret - 22, atturas - 37. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ārstniecības likumā (30/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:19:34 bal027
Par - 60, pret - 18, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Ārstniecības likumā (30/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:20:33 bal028
Par - 83, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (30/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:21:45 bal029
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (204/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:23:15 bal030
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (221/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:24:11 bal031
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā (238/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:26:54 bal032
Par - 65, pret - 0, atturas - 12. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (245/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:27:28 bal033
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (245/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:33:57 bal034
Par - 37, pret - 15, atturas - 29. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:36:23 bal035
Par - 30, pret - 21, atturas - 28. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:37:15 bal036
Par - 31, pret - 16, atturas - 32. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:37:49 bal037
Par - 29, pret - 13, atturas - 34. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:38:19 bal038
Par - 34, pret - 15, atturas - 31. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:39:05 bal039
Par - 32, pret - 17, atturas - 33. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:50:26 bal040
Par - 34, pret - 41, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 11:52:07 bal041
Par - 84, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu atpakaļ komisijai. Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 12:00:27 bal042
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (32/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 12:01:25 bal043
Par - 46, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11) (267/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.06.2012 12:04:03 bal044
Par - 39, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 12:04:32 bal045
Par - 24, pret - 52, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 13:38:29 bal046
Par - 14, pret - 47, atturas - 22. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 13:52:50 bal047
Par - 28, pret - 49, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:01:19 bal048
Par - 54, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:02:06 bal049
Par - 24, pret - 51, atturas - 12. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:02:42 bal050
Par - 11, pret - 51, atturas - 20. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:03:19 bal051
Par - 36, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:12:52 bal052
Par - 46, pret - 31, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:13:38 bal053
Par - 35, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:14:08 bal054
Par - 31, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:15:28 bal055
Par - 32, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:16:11 bal056
Par - 28, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:17:34 bal057
Par - 6, pret - 76, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:18:26 bal058
Par - 50, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:19:33 bal059
Par - 51, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:20:27 bal060
Par - 21, pret - 62, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:21:48 bal061
Par - 16, pret - 55, atturas - 12. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:22:19 bal062
Par - 0, pret - 84, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:28:36 bal063
Par - 50, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:29:44 bal064
Par - 52, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (79/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:33:07 bal065
Par - 83, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (281/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:34:32 bal066
Par - 2, pret - 81, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (206/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.06.2012 14:44:27 bal067
Par - 74, pret - 3, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (298/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.06.2012 15:03:07 bal068
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (53/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.06.2012 15:32:47 bal069
Par - 59, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (251/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.06.2012 15:34:44 bal070
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (67/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.06.2012 15:36:17 bal071
Par - 24, pret - 48, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums (54/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.06.2012 15:39:40 bal072
Par - 57, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums (54/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.06.2012 15:46:02 bal073
Par - 56, pret - 22, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi Civilprocesa likumā (66/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.06.2012 15:58:39 bal074
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (66/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.06.2012 16:02:08 bal075
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (222/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.06.2012 16:05:27 bal076
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (191/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.06.2012 16:07:28 bal077
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Ēku energoefektivitātes likums (276/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.06.2012 16:10:01 bal078
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Cukura nozares likumā (293/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.06.2012 16:51:22 bal079
Par - 53, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielinājumam (261/Lm11)

Datums: 21.06.2012 16:56:19 bal080
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanai pie administratīvās atbildības (263/Lm11)

Datums: 21.06.2012 16:56:53 bal081
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Priekšvēlēšanas aģitācijas likums” (Nr.273/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 20.augustam (264/Lm11)

Datums: 21.06.2012 16:59:25 bal082
Par - 47, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11) (267/Lm11)

Datums: 21.06.2012 17:00:11 bal083
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.271/Lp11) otrajam lasījumam (268/Lm11)



 

Frakciju viedokļi
2012.gada 21.jūnijā

 

 

Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies pavasara sesijas pēdējā Saeimas sēde, un laiks raidījumam „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmais šodien pie mikrofona Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš.

 

V.Liepiņš (RP).

 

Labdien! Es gribētu pieminēt trīs lietas, kas man tiešām dod cerību, ka reformas arī turpināsies. Daudzas jau ir notikušas, bet tagad, pašās sesijas beigās, mēs pieņēmām... runājām par trim ļoti svarīgām lietām.

Pirmā. Mēs turpinām vēlēšanu... visu to sistēmas reformu. Mēs jau tagad esam... likumā jau paredzēts, ka var kandidēt tikai vienā apgabalā. Tas novērsa diezgan lielas problēmas ar „lokomotīvēm” un tādām lietām.

Nākamā reforma, ko mēs pieņēmām šodien pirmajā lasījumā, ir tā, ka mēs ieviesīsim Vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās. Te es gribu pieminēt, ka tas ir tikai pirmais solis, jo noteicām tikai to, kā veidojam vēlētāju reģistru, nevis to, kā notiek balsošanas. To visu mēs skatīsim, kad atgriezīsimies un sāksim darbu rudens sesijā, jo visas tās lietas, šie likumi un daži citi, ir jāvirza kopā. Tie... viens pats neko daudz nenozīmē, bet tie tādā ziņā jāvirza kopā.

Otra lieta, kas man arī dod cerību, ka varētu lietas turpināt uzlaboties, ir tā, ka mēs pieņēmām, nodevām komisijā Satversmes grozījumu, ar kuru mēs paredzam, ka visi balsojumi Saeimā būtu atklāti. Mums bija atlikušas tikai divas lietas. Viena ir, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklātās vēlēšanās... un arī Satversmes tiesas tiesnešus. Galvenā argumentācija... var runāt, kā grib, bet pamatā mūsu argumentācija ir tāda, ka vēlētājiem ir jāzina, kā mēs balsojam, un tam jābūt pavisam atklātam procesam, jo nevar atkārtoties tās epizodes, ka cilvēki stāsta niekus un tad iznāk rezultāts tāds, ka liekas, ka visi deputāti ir kaut kādā veidā negodīgi. Pamatā varbūt ir tikai daži – pieci, seši, septiņi –, bet ar to pietiek: kad viņi kaut ko saka par to, kā viņi balsojuši, tas vienkārši neiet kopā ar dažām citām lietām.

Un nākamā – trešā – lieta, ko es gribu pieminēt, ir partiju finansēšanas likuma grozījumi. Es domāju, ka tur tās galvenās lietas ir divas.

Pirmā lieta ir tā, ka mēs esam samazinājuši – ceram, ka esam samazinājuši! – naudas ietekmi uz vēlēšanām. Proti, viena gada laikā nevarēs partijai ziedot vairāk kā 50 reizes minimālo mēnešalgu (agrāk bija 100 reizes), tas ir, 10 tūkstošus latu, nevis 20 tūkstošus latu.

Un otra lieta ir tie kopējie tēriņi, ko var katra partija, katrs saraksts izdot vēlēšanās. Tie griesti tagad ir samazināti no apmēram 550 tūkstošiem latu uz aptuveni 300 tūkstošiem, varbūt ir pat bišķiņ mazāk. Un tādā veidā... Es domāju, ka tas arī veicinās tādu aktivitāti, ka mēs būsim... mums būs vairāk iespēju un būs tās iespējas jāizmanto, lai būtu tieša tikšanās ar vēlētājiem, nevis kaut kādā attālinātā veidā... ka mēs kaut kā balsis... ka partijas it kā balsis pērk... Te būs daudz nopietnāk jāstrādā, lai mēs dabūtu balsis savai partijai un paši sev.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Liepiņam.

Tagad vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Imantam Parādniekam.

 

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

 

Labvakar! Kaut arī valda priekšsvētku noskaņas, Saeimas šodienas sēde bija gana gara un arī karsta.

Tika pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi, bet vairāki lēmumi tika noraidīti... Mūsu, Nacionālās apvienības, viedoklis ir, ka tas bija gluži nepamatoti un, jāsaka, pat necienīgi priekš Latvijas valsts parlamenta. Šeit es domāju grozījumus Darba likumā, kuri paredzēja, ka svešvalodu prasmes prasības varētu tikt iekļautas darba līgumā tikai tad, ja tām ir objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Diemžēl lielākā daļa Latvijas parlamenta uzskata, ka latviešu diskriminācija darba tirgū ir normāla parādība Latvijā. Nacionālās apvienības uzskats ir krietni atšķirīgs, un es ceru, ka tas kādreiz gūs vairākuma atbalstu. Bet šoreiz, trešajā lasījumā, šie grozījumi Darba likumā netika iestrādāti.

Vēl viena lieta, kas šodien bija visnotaļ dīvaina, bija grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā. Frakcijām ņemoties ar dažādiem viedokļiem par to, kam tad jābūt šinī likumā un vai ir jāsniedz atbalsts meža īpašnieku kooperatīvu izveidei vai nav, tika iestrādātas likumā normas, kas bija pretrunīgas, un tāpēc šo likumprojektu nācās atdot atpakaļ komisijai, lai tas tiktu izstrādāts gana korekti. Ceru, ka šo kooperatīvu veidošana tiks sakārtota un arī mazie meža izstrādātāji varēs veidot kooperatīvus, lai apkopotu savus spēkus un būtu pretsvars dažādām zviedru lielkompānijām.

Un par Vēlētāju reģistra likumu, ko jau pieminēja kolēģis Liepiņa kungs. Ir tā, ka mūsu viedoklis šobrīd ir nedaudz atšķirīgs nevis attiecībā uz būtību vai uz to mērķi kā tādu, jo tiešām vēlētāju reģistrs ir jāsakārto, bet... tikai ir konceptuāli jāpanāk... jābūt ir tā, ka šis reģistrs ir vispār pieejams neatkarīgi no tā, kurā vietā konkrētais vēlētājs ir nolēmis balsot. Ja viņš ir reģistrējies Rīgā, tad, pat atrodoties kāzās Latgalē, viņš var balsot par Rīgas vēlēšanu apgabalu. Un, ja viņš vēlas reģistrēties kādā citā apgabalā tāpēc, ka jūtas piederīgs šim apgabalam, viņam ir jābūt šādām tiesībām. Protams, jābūt arī objektīvam pamatam, ka tur ir viņa dzimtās mājas, viņa vecāku mājas vai viņa darba vieta, bet tādai iespējai ir jābūt. Un līdz ar to ir nepieciešams virzīt kopā ar šiem Vēlētāju reģistra likuma grozījumiem arī pavadošos dokumentus. Tad tas tiešām būs kvalitatīvs darbs, lai pēc tam nesanāk tā, ka vienu lietu mēs pieņēmām, bet par galveno aizmirsām; tas radītu nopietnas problēmas tieši ar vēlētāju aktivitāti.

Un noslēgumā bija pati smagākā izšķiršanās šodien, jo Nacionālā apvienība vienmēr ir teikusi, ka mēs uzskatām, ka Latvijas valstij ir jābūt savai valsts bankai, un šodien bija jāpieņem lēmums par kapitāla palielināšanu Latvijas Hipotēku un zemes bankā, kas pēc savas būtības nozīmēja, ka, palielinot šo kapitālu, būs iespēja pārdot šo bankas daļu – jau četras paketes no sešām – tiem pircējiem, kuri ir izrādījuši interesi par to.

Protams, šinī situācijā, kad informācija ir stipri ierobežota, lai mēs varētu pieņemt kādu citu lēmumu, mums nākas pieņemt tieši šādu lēmumu, lai vismaz saglābtu to, kas vēl ir saglābjams, un mūsu absolūta pārliecība ir tāda, ka svarīgākais ir, kāda būs jaunā attīstības banka, kādus tā dos pienesumus un iespējas lauksaimniekiem un jaunajiem uzņēmējiem. Un, ja tā būs tāda institūciju banka, kas dos lielu pienesumu un ieguvumus jaunajiem uzņēmējiem, tad šis projekts kā tāds būs devis pozitīvu pienesumu. Šobrīd šādas vīzijas nav. Tas, ko sabiedrība un arī koalīcijas partneri, Nacionālā apvienība to skaitā, gaida no atbildīgās ministrijas – Finanšu ministrijas – un no frakcijas VIENOTĪBA, ir tieši šī skaidrā vīzija.

Paldies.

Un priecīgus Līgosvētkus!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam.

Nākamais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas priekšsēdētāja biedrs Edvards Smiltēns.

 

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es gribu jūs apsveikt ar saulgriežiem un novēlēt jums priecīgus Līgosvētkus!

Protams, mani kolēģi jau minēja pašus būtiskākos balsojumus. Šodien tādu likumprojektu bija ļoti daudz, un vairums šo likumprojektu bija īpaši svarīgi šodien: kā nekā šodien bija pēdējā sēde šajā sesijā. Bet es vēlos vairāk, sīkāk komentēt tādas diezgan pretrunīgas diskusijas izraisījušos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā. Proti, mēs dedzīgi aizstāvam savas nacionālās intereses, vienmēr runājam par to, ka mums vajadzētu aizstāvēt pašmāju ražotājus, kaut vai skolām dārzeņus iepirkt nevis no Lietuvas, bet izdomāt shēmu, kādā veidā mēs varam tos pirkt tepat Latvijā, un tas būtu tāds pozitīvs protekcionisms. Mēs esam ļoti lieli cīnītāji par latviešu valodu kā fundamentālu Latvijas valsts pastāvēšanas, teiksim, pamatnoteikumu un citām lietām.

Taču es vēlos vērst uzmanību uz to, ka Latvijas valsts sastāv ne tikai no mūsu valodas, latviešu valodas, un citām lietām, bet sastāv arī no zemes. Proti, sākot darbu Zemkopības ministrijā kā parlamentārais sekretārs pie zemkopības ministres Laimdotas Straujumas, es diezgan aktīvi ķēros pie viena cita jautājuma, proti, Latvijas lauksaimniecības zemju un mežu izpārdošanas jautājuma, risināšanas.

Ir skaidrs, ka tās zemes, kas ir valsts īpašumā, piemēram, valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” apsaimniekotās meža teritorijas, kas ir puse no Latvijas valsts mežiem kopumā, nekad netiks pārdotas – vismaz tikmēr, kamēr Saeimā būs lielākā daļa šībrīža deputātu, kuri tā arī uzskata. Bet jautājums ir par to, kas notiek ar privātajām zemēm un mežiem.

Es šobrīd esmu ieguvis datus, ka aptuveni 300 tūkstoši hektāru meža jau pieder ārzemniekiem, un tie būtu 20 procenti no kopējiem privātajiem mežiem; tāpat arī ap 250 tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes, kas veido aptuveni 10 procentus no kopējā apjoma, pieder faktiski ārvalstu kompānijām vai ārvalstu investoriem. Principā tas nekas slikts nebūtu, jo ir... izskan pretēji argumenti, ka tas ir kaut kāds valsts... arī drošības jautājums, nacionālās drošības jautājums. Bet kas aiz šiem investoriem?... Jautājums: kas tad tie investori īsti ir? Kā man šķiet, liela daļa, protams, ir skandināvu kompānijas, bet tikpat liels ir arī kapitāls, kas ir no NVS valstīm. Līdz ar to es apšaubu šo tēzi, ka tas būtu tāds tipisks nacionālās drošības jautājums.

Otrs jautājums ir par to, ka nu mēs aizvien vairāk runājam par to, ka lauki paliek arvien tukšāki, cilvēki brauc no laukiem prom uz pilsētām vai vēl tālāk – uz Īriju. Lūk, manā izpratnē īpašums – tā ir tāda fundamentāla saikne ar laukiem. Un, ja cilvēki, apstākļu spiesti, pārdod savu īpašumu laukos, tad, manuprāt, viņi galīgi zaudē šo saikni ar laukiem. Manuprāt, to vienkārši nedrīkst pieļaut.

Ja mēs runājam par to, kas tad būs pelnītāji... Proti, ja mēs atļausim izpārdot šos mežus un zemi ārvalstu investoriem, tad... faktiski es to uztvertu kā latviešu pašu neizmantoto iespēju, jo tomēr mežs un zeme – tas ir ilgtermiņa resurss, kuru pareizi izmantojot var gūt ilgtermiņa ienākumus. Un, ja man jāizvēlas starp to, vai būs ārpus lielajām pilsētām lieli... lieli, bet nedaudzi ārvalstu īpašnieku īpašumi vai daudzi mazi pašmāju īpašnieku īpašumi, tad es izvēlos, protams, otro variantu.

Un, ja mēs skatāmies tieši uz mežiem, tad redzam, ka šobrīd situācija ir tāda, ka ir 150 tūkstoši meža īpašnieku, kuru meža īpašuma vidējā platība ir 7,5 hektāri. Reāli tas nozīmē to, ka, ja viņi strādā pa vienam, viņi ir nespējīgi konkurēt. Un, lai mēs viņus padarītu spējīgākus konkurēt, arī es nācu ar šo iniciatīvu par meža īpašnieku kooperatīviem.

Paradokss ir tāds, ka zviedru meža īpašnieku kooperatīvi... zviedru meža īpašnieki, kuri ir kooperējušies, ir tik spēcīgi, ka viņi var atļauties pirkt ļoti lielos apmēros zemes Latvijā. Manuprāt, tas virziens ir ļoti pareizs.

Turklāt tas ir arī virziens, lai apkarotu ēnu ekonomiku. Ja šie darījumi notiek pa vienam, tad – tas nav noslēpums, parunājot ar mežiniekiem, mēs to uzzinām! – daudzi norēķinās skaidrā naudā. Savukārt kooperatīvs – tā ir jau tāda juridiska struktūra ar grāmatvedības uzskaiti un precīziem aprēķiniem par to, cik koksnes, tā teikt, izgājis cauri un kādi nodokļi būtu nomaksājami.

Līdz ar to mana tēze ir šāda: būdami mazi, mēs esam vienkārši vāji, bet, ja mēs spējam veicināt šo kooperāciju, tad tas ir nopietns pretspēks lielajām kompānijām un ārvalstu investoriem.

Raksturīgs arī ir tas, ka diemžēl Latvijā ir diezgan liela cilvēku neuzticība ne tikai Saeimai un valdībai, bet arī neuzticība cilvēkiem savā starpā. Arī 50 gadu okupācijas sekas un kolhozu piemērs ir atstājis sliktu iespaidu uz kooperāciju kā tādu. Šajā sakarā arī jāpiemin būtu pirms 15 gadiem notikušais pirmais kooperācijas mēģinājums, kas faktiski sagrāva uzticību kooperācijai, jo tur bija vērojamas tādas, nu, nelabas, teiksim, tendences tajā visā.

No valsts puses mēs varam, protams, radīt sistēmu, lai šos kooperatīvus izveidotu, bet ir jautājums: kā tad valsts to atbalstīs un veicinās? Un šajā sakarā Zemkopības ministrija nāca klajā ar iniciatīvu – piešķirt šiem kooperatīvajiem uzņēmumiem ienākuma nodokļa atlaidi. Tas būtībā ir tāds niecīgs atbalsts, jo fiskālā efekta tam nav nekāda, tas ir fiskāli neitrāls. Bet, ja ir, piemēram, 10 tūkstošu hektāru kooperatīvs, gadā varētu nopelnīt priekš kooperatīva kādus 2 līdz 4 tūkstošus latu, par kuriem var vienu darbinieku tikai uzturēt... Un no tā tad aprēķinātu to nodokļa atlaidi.

Citus priekšlikumus no saviem koalīcijas partneriem es nesagaidīju, tāpēc arī es tik enerģiski šo likumprojektu esmu virzījis.

Es vēlos citēt Aigara Kallasa, kas ir Igaunijas valsts meža apsaimniekotāja „Valsts meža centrs” vadītājs, teikto: „Lai kā arī gribētos teikt, ka Igaunijas zemei jāpieder igauņiem, to ir neiespējami panākt, un, ja tas nav iespējams, tad nav jēgas par to cīnīties. Atbalstu „Latvijas valsts mežu” un Latvijas valdības centienus, taču tā ir zaudēta kauja. Turklāt Igaunijas valdība patlaban nav tik bagāta, lai šādas programmas attīstītu.”

Es uzskatu, ka padoties ir pēdējais, ko mēs, ievēlēti deputāti, drīkstam atļauties. Tā lieta ir jānoved līdz galam, un mums ir jārada pašiem savi konkurētspējīgi meža īpašnieki, kuri paši saimniekos savā mežā un iegūs naudu arī savai ģimenei.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Tālāk vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei.

 

I.Grigule (ZZS).

 

Labvakar, godātie radioklausītāji! Es pastāstīšu tikai par vienu likumprojektu, kurš ar balsu vairākumu Saeimā šodien tika apstiprināts, respektīvi, par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu”” un likumu ierosināšanu.

Līdz šim tautas nobalsošanu varēja ierosināt divās kārtās. Pirmajā kārtā bija jāsavāc 10 tūkstoši iedzīvotāju parakstu likumprojekta ierosinātājiem, otrajā kārtā pieslēdzās Centrālā vēlēšanu komisija.

Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka 10 tūkstoši pilsoņu parakstu pirmajā kārtā ir mazs slieksnis, un ierosināja to trīskāršot – līdz 30 tūkstošiem pilsoņu parakstu. Pēc tam pieslēgtos Centrālā vēlēšanu komisija. Diemžēl mūsu priekšlikumu neatbalstīja, bet koalīcija, Saeimas vairākums, pieņēma grozījumus, ar kuriem tiek noteikts, ka turpmāk jebkurai sabiedriskai organizācijai... vienalga, vai tā ir Pensionāru savienība vai arodbiedrība, vai Māmiņu klubs... jebkurai sabiedriskai organizācijai, kas gribēs lemt par mūsu tautai, mūsu valstij svarīgiem jautājumiem, būs jāsavāc 150 tūkstoši vēlētāju parakstu, respektīvi, 15 reizes vairāk nekā līdz šim.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka tas būtiski mazina mūsu cilvēku iespēju līdzdarboties politiskajos un sabiedriskajos procesos, mazina iespēju izteikt savu viedokli par mums visiem svarīgiem jautājumiem, mazina Satversmē noteiktās tiesības un Satversmē rakstīto, ka vara pieder tautai. Tas ir absolūts demokrātijas ierobežojums! Piemēram, ja pirms gadiem desmit šāds likums jau būtu bijis spēkā, tad referenduma, kas savulaik notika jautājumā par „Latvenergo” privatizāciju... nu, respektīvi, šāda referenduma vispār nebūtu bijis un „Latvenergo” būtu privatizēts. Rodas jautājums – kāpēc šobrīd mums ir vajadzīgs tik nesamērīgi augsts slieksnis referendumu ierosināšanai? Vai tāpēc, lai tautai pilnīgi izslēgtu iespējas lemt par savu likteni? Vai varbūt atkal tiek domāts... tiek plānots referendums, teiksim, par „Latvenergo” privatizāciju vai valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” privatizāciju? Zaļo un Zemnieku savienība stingri nostājas pret šo grozījumu izsludināšanu. Mēs jau esam savākuši visu frakcijas deputātu parakstus un uzrakstījuši vēstuli Valsts prezidentam Bērziņa kungam, aicinot neizsludināt šo likumu un atdot atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Mēs ļoti ceram, ka Saeima saņems šo likumprojektu vēlreiz un labos kļūdas, respektīvi, neliegs Latvijas tautai iespēju paust savu gribu tieši, nepastarpināti, – bez partiju, bez deputātu starpniecības, tieši, iniciēt referendumus par sev aktuālām un aktīvām tēmām un novest savu gribu līdz Saeimas deputātiem. Jo šis ir absolūti nedemokrātisks process, kas šobrīd notiek Saeimā, un Zaļo un Zemnieku savienība viennozīmīgi iestājas pret to.

Paldies jums un novēlu jums visiem priecīgu līgošanu un lai jūsu pusē lietus nelītu!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ivetai Grigulei.

Raidījumu šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! „Saskaņas Centrs” ar izpratni uztver Latvijas iedzīvotāju neapmierinātību ar Saeimas darbu.

Pēc pēdējām vēlēšanām jau ir sakrājušies vairāki iemesli, kuru dēļ cilvēki pauž savu neapmierinātību ar varas partiju darbību vai bezdarbību. Netiek risināti vairāki sasāpējuši jautājumi, to skaitā jautājums par pedagogu, policistu un citu valstij svarīgu profesiju pārstāvju algām. Ar apšaubāmu argumentāciju tika noraidīts „Saskaņas Centra” likumprojekts par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tika panākts balsojums par Fiskālās disciplīnas līguma ratificēšanu, atņemot Latvijai ekonomisko neatkarību, tika atbalstīta iniciatīva faktiski pilnībā aizliegt Latvijas tautai referendumu rīkošanu par jebkuru jautājumu; pieņemti likuma grozījumi, kas paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Iepriekšējie solījumi vienkārši ir atstāti novārtā!

Mēs uzskatām, ka vēlētāji nav devuši varas partijām mandātu šādai rīcībai un šī neapmierinošā situācija ir jāmaina. Bet tas ir jautājums ļoti plašai diskusijai.

Es vienmēr atceros Satversmes 2.pantā noteikto, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Visiem pie varas esošajiem politiķiem šī Satversmes norma ir jāatceras un jārespektē ik dienu un ik stundu. Uzskatu, ka nekādā gadījumā Saeima nedrīkst propagandēt elitāro demokrātiju un uzvesties kā elites pārstāvji, kuri ir visgudrākie un kuriem tauta nepieciešama tikai reizi četros gados, kad notiek vēlēšanas.

Tomēr vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Saeimas pavasara sesijas laikā tika atbalstīti vairāki „Saskaņas Centra” priekšlikumi un likumprojekti. Prieks bija liels. Līdz ar to varu atskaitīties īsi un kodolīgi par paveikto.

Runājot par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, varu pateikt, ka Labklājības ministrija ir piekritusi kompromisam, daļēji akceptējot Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumus. Tādējādi mēs esam spējuši panākt koalīcijas piekāpšanos vairākos mums un mūsu vēlētājiem principiālos jautājumos.

Pirmkārt, varas partijas pilnībā pieņēma „Saskaņas Centra” priekšlikumu pensionēšanās vecumu paaugstināt pakāpeniskāk līdz 2025.gadam, nevis līdz 2020.gadam, kā tika plānots iepriekš.

Otrkārt, samazināts darba stāžs, kāds nepieciešams, lai dotos pensijā vecāki, kuriem ir pieci un vairāk bērnu, kā arī tie vecāki, kuriem ir bērni invalīdi. Šīm iedzīvotāju kategorijām ir arī vienkāršota pati pensionēšanās procedūra.

Un, treškārt, panākta vienošanās par priekšlaicīgu pensionēšanos cilvēkiem, kas strādājuši kaitīgos apstākļos ražošanā. Tas ir stāsts par metalurgiem, par ķīmiķiem, arī par jūrniekiem.

Tomēr kopumā „Saskaņas Centra” nostāja paliek nemainīga: „Saskaņas Centrs” neatbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu principā.

Vēlos arī pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka Saeimā tika atbalstīti un izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodoti „Saskaņas Centra” sagatavotie grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā. Mūsu sagatavotajos grozījumos paredzēts, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri riskējuši ar savu dzīvību un veselību, likvidējot avārijas sekas, saņems no valsts piemiņas zīmes. Piemiņas zīmju piešķiršana Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem, protams, būtu tikai simbolisks žests, taču mēs uzskatām, ka valstij ir šādi jāatzīmē šo cilvēku nopelni un jāpievērš īpaša uzmanība viņu problēmām.

Nobeigumā frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā gribu visiem novēlēt priecīgus Līgosvētkus.

Paldies par sadarbību un uzticību!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” izskan.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauks vakars! Un uz sadzirdēšanos!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav