Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas devītā sēde
2012.gada 7.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 7.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir iesniegti lūgumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Annas Knodzes atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Gvido Ungura apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. I.Parādnieks: „Ir!”) Tad jābalso.

Jūs vēlaties runāt pret darba kārtības izmaiņām? Lūdzu! Vārds runāt „pret”.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka tas jautājums vienkārši nonāca darba kārtībā gana strauji. Tikai vakar vakarā saņēmu savā Saeimas e-pastā... Es pieļauju, ka arī daudzi citi deputāti saņēma no Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības vēstuli par iespējamiem civilprocesa pārkāpumiem šā tiesneša rīcībā. Es uzskatu, ka ir nepieciešams iepazīties ar šiem materiāliem, lai varētu balsot atbilstoši tam... tai izpratnei, vai šis tiesnesis tiešām ir cienīgs saņemt šādu... uz mūžu iegūt tiesneša amatu. Tāpēc es lūdzu šīs sēdes darba kārtībā šo punktu neiekļaut un izskatīt nākamajā Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - pēc Juridiskās komisijas lūguma iekļautu tajā lēmuma projektu „Par Gvido Ungura apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 38, atturas - 7. Tātad lēmuma projekts nav atbalstīts. Tātad šis jautājums netiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr.231/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.232/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Kārļa Eņģeļa, Ingas Vanagas, Dzintara Zaķa un Eināra Cilinska iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās pirmo jautājumu - likumprojektu „Grozījums Sporta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē aug troksnis.) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta... (No zāles dep. I.Klementjevs: „Balsot!”) Ir tomēr iebildumi? Balsot? Jūs vēlaties balsojumu? Lūdzu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - izslēgtu no tās likumprojektu „Grozījums Sporta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - 3. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Jā, runāt „pret” pieteikusies deputāte Ilma Čepāne. Bet varbūt jūs par procedūru?... Ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es gribu runāt par to, ka parasti šādas lietas tiek nodotas Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Ir arī ierosinājums nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.

I.Čepāne. Jā.

Sēdes vadītāja. Tas arī ir, bet ir deputātes Āboltiņas iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 10, atturas - 16. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Loskutova, Latkovska, Čepānes, Kārkliņas, Buiķa, Lībiņas-Egneres, Zatlera, Rusiņa un Ābiķa iesniegto likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Iesniegto grozījumu mērķis ir sakārtot mūsu Kriminālprocesa likumu, atrisināt vienu problēmu, kas ir konstatēta, kas ir aktuāla un kas var traucēt taisnīga sprieduma taisīšanu.

Proti, ir runa par situāciju, ka pie mums tiesvedība ilgst gadu, divus, trīs vai varbūt vēl ilgāk un parādās jauna informācija, jauni fakti. Un, ja pierādījumi pastāv, ja pastāv fakti, kuriem ir nozīme konkrētajā kriminālprocesā, tad ir ļoti svarīgi, lai attiecīgie fakti tiktu ņemti vērā. Patlaban ir noteikts, ka gadījumā, ja lieta atrodas tiesā, tad procesa virzītājs ir tiesnesis, bet prokurors uztur apsūdzību un viņa iespējas pieprasīt jaunu informāciju, viņa iespējas tieši tad nodrošināt jaunu pierādījumu, teiksim, izvērtēšanu ir minimālas. Ļoti svarīgi mainīt šo kārtību, jo ir tiešām gadījumi, ka jauni fakti parādās vēlāk, proti, nevis tad, kad lieta atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, bet tieši tad, kad lieta atrodas tiesā. Nav normāla situācija... nav pieļaujama, manuprāt, situācija, ka tiešām ir kļuvuši zināmi attiecīgi fakti, bet procesuālu šķēršļu dēļ attiecīgos faktus nedrīkst ņemt vērā un tie ir jāignorē.

Ierosinātie grozījumi paredz divu pantu grozīšanu. Proti, viens pants paredz nostiprināt kārtību, ka prokuroram un advokātam būs tiesības pieprasīt informāciju, kas ir svarīga konkrētam kriminālprocesam, un otrs pants paredz, ka gadījumā, ja ir... ja parādās tādi fakti, kuriem ir pierādījuma nozīme, tad tie papildu pierādījumi var tikt pievienoti lietai.

Man gribas uzsvērt, ka arī tagad, atsaucoties uz vispārīgiem principiem, protams, var prasīt, lai attiecīga darbība tiktu veikta. Bet tomēr ir viedoklis, ka to nedrīkst darīt, un, lai tiešām būtu skaidrība, lai tiešām tiesai nebūtu jātērē laiks, lai interpretētu attiecīgo normu, ļoti svarīgi to precīzi definēt, precīzi formulēt.

Man gribas uzsvērt, ka attiecīgie grozījumi būs nozīmīgi visiem tiem procesiem, kas prasa ilgu laiku, kas saistīti, piemēram, ar naudas atmazgāšanu, legalizāciju, ar izvairīšanos no nodokļiem un ar citām līdzīgām lietām.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.jūnijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 14.jūnijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts, atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par Karinas Kornas apstiprināšanu par Saeimas pārstāvi Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā. Komisija šo lēmuma projektu vienbalsīgi atbalstīja un lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Annas Knodzes atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 5.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Annas Knodzes atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar šā gada 8.jūniju atbrīvot Annu Knodzi no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Annas Knodzes atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 5.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Žaneti Žimanti par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vēl divi pieteikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu iekļaut tajā izskatīšanai (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā - saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu iekļaut tajā (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) izskatīšanai pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Atbildīgā komisija saņēma vienu... pareizāk sakot, izstrādāja pati vienu priekšlikumu, precizējot likuma spēkā stāšanās laiku. Lūdzu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī visu likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Otrajam lasījumam kopumā saņemti deviņi priekšlikumi.

1. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - deputāta Reskāja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labrīt, godātā priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Iesniegt šos grozījumus mani motivēja vairāku iedzīvotāju sūdzības, kurās mani lūdza pievērst uzmanību pārmērīgam enerģijas dzērienu patēriņam bērnu un jauniešu vidū. Skolotāji un bērnu vecāki diemžēl ne vienmēr paši spēj tikt galā ar šo problēmu.

Pēc vairāku iedzīvotāju sūdzībām es vērsos pie Veselības ministrijas ar lūgumu sniegt man informāciju par šo jautājumu, un ministrija, atsaukdamās uz vairākiem pētījumiem, man šo informāciju sniedza.

Galvenā problēma ir tā, ka cilvēki, kuri regulāri patērē enerģijas dzērienus, tos mēdz lietot vairāk par vienu devu dienā, kā arī jaukt kopā ar alkoholu. Ir veikti dažādi pētījumi, kas parāda enerģijas dzērienu regulāras lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību. Visbiežāk no enerģijas dzērienu lietošanas cieš tieši jaunieši, jo viņi ne vienmēr apzinās šāda dzīvesveida negatīvās sekas uz savu veselību. Bērniem un jauniešiem, kas nav kofeīnu saturošu dzērienu regulāri lietotāji, pieaug kofeīna intoksikācijas risks. Kofeīns pats par sevi lielā daudzumā ir kaitīgs: no tā rodas ne tikai atkarība, bet tas iedarbojas arī kā stimulants un diurētisks līdzeklis. Kā blakusefekti var rasties sirdsklauves, paātrināta sirdsdarbība, bezmiegs. Ja kofeīns tiek patērēts lielos daudzumos, tas izraisa nervozitāti, uzbudināmību. Kopējās iezīmes kofeīna intoksikācijai ir nervozitāte, trauksme, nemiers, bezmiegs, kuņģa un zarnu darbības traucējumi, trīce, tahikardija, psihomotorisks uzbudinājums un retos gadījumos - pat nāve. Kofeīns rada arī papildu slodzi nierēm, izvadot no organisma šķidrumu, ja enerģijas dzērieni tiek patērēti regulāri un daudz. Palielinoties svīšanai, var sākties organisma atūdeņošanās.

Pēdējā laikā Eiropas Savienības valstīs enerģijas dzērieniem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība sakarā ar tiesas procesiem, kas saistīti ar vairākiem nāves gadījumiem, kurus, iespējams, izraisījusi šo dzērienu lietošana. Reģistrēti nāves gadījumi, kas saistīti tieši ar enerģijas dzērienu lietošanu, Austrālijā, Īrijā un Zviedrijā. Zviedrijā trīs nāves gadījumi tiek saistīti ar to. Nevienā Eiropas Savienības valstī nepastāv pilnīgs enerģijas dzērienu aizliegums, taču ir noteikti pārdošanas ierobežojumi. Piemēram, Norvēģijā, Dānijā un Francijā enerģijas dzērieni tiek uzskatīti par bioloģiski aktīvām piedevām, tāpēc tos atļauts pārdot tikai aptiekās. Zviedrijas Nacionālā pārtikas administrācija jau gadiem ilgi brīdina par pārmērīgu enerģijas dzērienu lietošanu jauniešu vidū un iesaka tos nejaukt ar alkoholu, kā arī nelietot fizisku aktivitāšu laikā.

Arī Krievijā pastāv ierobežojumi attiecībā uz enerģijas dzērieniem: to sastāvā nedrīkst būt vairāk kā 2 tonizējošas sastāvdaļas, uz bundžiņas jābūt norādītam lietošanas ierobežojumam, un to tirdzniecība skolās ir aizliegta.

Ja kāds no jums ieies tirdzniecības centrā un izpētīs plauktus ar enerģijas dzērieniem, tad viņš secinās, ka brīdinoši uzraksti dažādiem dzērieniem ir dažādās vietās un nereti šos uzrakstus ļoti grūti atrast. Arī brīdinājumu teksti atšķiras: uz vieniem dzērieniem ir rakstīts, ka drīkst lietot tikai pieaugušie, uz otriem - ka nav ieteicams lietot bērniem, grūtniecēm un personām, kuras nepanes kofeīnu, savukārt uz trešajiem ir ieteikums lietot saprātīgi.

Tas liecina, pirmkārt, par to, ka valstī ir jāizstrādā vienoti kritēriji, kam, kurā vietā un cik pamanāmi uz produkta ir jānorāda brīdinājumi par iespējamām lietošanas sekām.

Otrkārt, tas liecina par duālo situāciju. No vienas puses, jau šobrīd ražotāji uz savas produkcijas norāda, ka produkts nav ieteicams bērniem. No otras puses, ražotāji uzskata, ka ierobežojumu noteikšana ir nepamatota. Tad šībrīža brīdinājumi arī ir bez pamata, tā tas sanāk. Šībrīža situācija man atgādina situāciju kinoteātrī... Kad ir noteikti vecuma ierobežojumi attiecībā uz konkrētām filmām, kontrolieri tiesīgi pārbaudīt, vai apmeklētājs ir sasniedzis filmai nepieciešamo vecumu. Savukārt gadījumos ar enerģijas dzērieniem... Uz produkcijas ir rakstīts, ka nedrīkst, bet neviens to nekontrolē, jo attiecīgo likumu bāze nav pilnvērtīga.

Ņemot vērā minēto, es aicinu deputātus konceptuāli atbalstīt manu priekšlikumu - būtībā tas ir nevis mans priekšlikums, bet gan iedzīvotāju prasība! - un sekmēt konkrētu noteikumu izstrādāšanu, kuri ierobežotu enerģijas dzērienu pārdošanu personām līdz 18 gadu vecumam un liktu ražotājiem savu produkciju attiecīgi marķēt pēc vienotiem noteikumiem.

Sabiedrībā daudz diskutēts par nepieciešamību palielināt veselības nozares finansējumu, bet nedrīkst aizmirst arī to, ka sabiedrības veselība ir ne tikai finansējums slimnīcām, lai ārstētu slimības, kad tās jau cilvēkiem ir konstatētas, bet arī profilakses pasākumi, kuri ir tikpat svarīgi. Un jo kvalitatīvāki būs šie pasākumi, jo efektīvāka būs mūsu veselības nozare kopumā, un jo veselīgāki būs jaunieši, jo veselīgāka būs mūsu sabiedrība pašos pamatos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Ar savu pieredzi pēc vairāk nekā 20 gadu sportošanas es arī varu teikt, ka esmu pamēģinājis daudz dažādu sportisku dzērienu un arī kaut ko saprotu no tā, pārbaudīju visu uz sevi. Bet tad, kad sportā vēl nebija tie enerģijas dzērieni, kas ir pašlaik... Kāda ir atšķirība sportiskajiem dzērieniem un enerģijas dzērieniem? Tāda, ka enerģijas dzērieni satur kofeīnu. Kofeīns - tas ir... skaitās arī kā aizliegtais produkts priekš sportošanas, tāpēc ka tas ir dopings. Un es jums gribu atgādināt, ko raksta žurnāliste Laura Jansone, konsultējoties ar Sporta laboratorijas sporta ārsti Sandru Rozenštoku. Kāpēc cilvēki lieto sporta dzērienus? Cilvēka organisms strādā pēc principa, ka, ja tam kaut ko dod no ārpuses, tas to tērē pirmo, bet savas rezerves tiek pataupītas. Tātad, lietojot fiziskas slodzes laikā speciālos dzērienus, cilvēks nejūt spēku zudumu, bet... Tad, kad viņš sāk lietot to dzērienu... no sākuma tu jūties tā, it kā tev būtu spēks, bet pēc tam ir tukšums iekšā, nav nekā... Un sporta ārsti rekomendē nelietot arī tos sporta dzērienus līdz 14 gadu vecumam. Mēs varam to pārbaudīt šinī Saeimā - varbūt ja ne šodien, tad nākamajā sēdē iedot katram no jums izdzert vienu enerģijas dzērienu, un es esmu pārliecināts, ka mums tad vajadzēs izsaukt kādas piecas vai desmit ātrās palīdzības... Bet skolēni tieši to dara! Viņi dzer tos enerģijas dzērienus, nevis sportodami, bet sēdēdami iekšā skolā, un sākas tad tās problēmas ar veselību. Un, ja lieto kopā ar alkoholu, tad, kā jau teica mans kolēģis, tas vispār ir nāvējoši!

Es aicinu jūs atbalstīt šo grozījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aicinu šodien visus padomāt un paskatīties uz šo jautājumu objektīvi, nevis vadoties pēc politiskām simpātijām vai antipātijām.

Centīšos par šo pašu lietu runāt nedaudz un ļoti konspektīvi, bet skaidrā latviešu valodā, lai jums visiem būtu skaidrs.

Mēs dzīvojam Latvijā, valstī, kur vietējā uzņēmēja intereses ir pašas neaizsargātākās, valstī, kurā demogrāfiskie jautājumi ilgstoši netiek risināti, valstī, kuras jauniešiem ar katru gadu pasliktinās ne vien fiziskās sagatavotības līmenis, bet arī veselība.

Šoreiz par veselību Reskāja kungs... mums visiem aizsteidzies priekšā ir Reskāja kungs un iesniedzis ļoti labus priekšlikumus šajā likumā, lai aizliegtu enerģijas dzērienu tirgošanu nepilngadīgajiem. Ļoti labs un cēls mērķis, turklāt pamatots! Nepilngadīgajiem paralēli lielajai alkohola, tabakas izstrādājumu un narkotiku lietošanai... Nu jau vairāk nekā desmit gadus alkoholam, tabakas izstrādājumiem un narkotikām piebiedrojies tā sauktais enerģijas dzēriens.

Kas tas īsti ir?

Lielākajai daļai enerģijas dzērienu sastāvā ir tik daudz kofeīna, cik astoņās standartizmēra tasītēs kafijas. Papildus lielajai kofeīna devai to saturā vēl ir arī pārmērīgs daudzums cukura un atļauto stimulējošo augu vielas, no kurām īpaši izceļams taurīns.

Pētījumos ir noskaidrots, ka sintētiskais taurīns rada tādas sekas kā augsts asinsspiediens, insulta draudi, krampji un sirds slimības. Šo iemeslu dēļ enerģijas dzērieni oficiāli ir aizliegti Francijā, Dānijā, Norvēģijā. Šajās valstīs tos var iegādāties tikai aptiekās, jo tie tiek uzskatīti par zālēm. Arī Zviedrijā ir bijuši vairāki nāves gadījumi, kā jau minēja Reskāja kungs, un tieši tur šobrīd notiek visplašākās diskusijas par enerģijas dzērienu lietošanu.

Enerģijas dzērienu noieta tirgus Eiropā un arī visā pasaulē ir gana liels, lai tas spētu lobēt savas intereses pietiekoši veiksmīgi. Piemēram, dzēriena Red Bull gada apgrozījums vien ir 4,2 miljardi eiro! Tāpēc nav brīnums, ka ārsti visā pasaulē vēl nav nonākuši pie kopīga slēdziena par enerģijas dzērienu kaitīgumu, lai gan tas ir acīm redzams.

2009.gadā ASV žurnālā Pediatrics publicēts Maiami universitātes Pediatrijas fakultātes Pediatrijas integrālās medicīnas programmas nodaļas pētījums, kurā secināts, ka enerģijas dzērieni var būt bīstami bērnu, pusaudžu, jauniešu veselībai, jo tie bieži pārsniedz pieļaujamo kofeīna daudzumu, tiek pārdozēti un rada nopietnas veselības problēmas, pat nāves gadījumus.

Kolēģi, būsim gudri un izvēlēsimies iet ceļu, kas nākotnē ļaus mūsu bērniem būt veselīgiem un izvairīties no letālām sekām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Augsti godājamie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos pateikties Vladimiram Reskājam par sabiedrības, politiķu uzmanības pievēršanu bērnu un jauniešu veselīga dzīvesveida problēmām. Tas tiešām tā ir, ka enerģijas dzēriena nepareiza lietošana daudzos gadījumos var novest arī pieaugušus cilvēkus pie dramatiskām sekām. It sevišķi to var redzēt tepat Latvijā: teiksim, maratona skrējēji pēkšņi sāk krist, nevar noskriet līdz galam, jo ir pārvērtējuši savas spējas.

Redzat, kā ir: tas jautājums būtiski saistīts gan ar sportu, gan ar mārketingu, gan ar citām lietām, ko šī industrija veicina.

Ko tad iesniedzējs ierosina? Ierosina aizliegt pārdot enerģijas dzērienus personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkstēs tos iegādāties. Šis nodoms ir ļoti labs, bet mēs zinām, kā sanāk ar labiem nodomiem, ja tos pieņem steidzamības kārtībā. Un tas apstāklis, ka tik kardināls priekšlikums ir iesniegts tikai tagad, kad likumprojektu skatām jau otrajā, galīgajā, lasījumā, nedod iespēju nedz mediķiem, nedz dietologiem, nedz uzņēmējiem, nedz vecākiem un citiem plaši diskutēt, izteikt pamatotu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu viedokli par vai pret šo priekšlikumu.

Manuprāt, nav gluži tā, ka jauniešu veselīga dzīvesveida veicināšanai mēs neko neesam darījuši. Gan Saeima, gan Ministru kabinets ir virzījies uz pareizo pusi: piemēram, izglītības iestādēs vairs nedrīkst pārdot čipsus un saldinātās limonādes, ieskaitot enerģijas dzērienus, un no nākamā gada no skolu ēdienkartēm tiks izsvītroti frī kartupeļi.

Nu, neapšaubāmi, lai uzlabotu bērnu un jauniešu vidū veselīgu dzīvesveidu, ir jādara, protams, daudz vairāk. Tādēļ aicinu šodien noraidīt šo priekšlikumu, bet neaizmirst meklēt kompleksu risinājumu veselīga jauniešu dzīvesveida atbalstīšanai, tātad arī cīņai pret smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu, dzeršanu un neveselīgu pārtiku.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, mēs neesam vienīgie, kas par šo jautājumu sāk domāt. Eiropas valstīs ir dažāda pieredze: ir valstis, kur ir ierobežots enerģijas dzērienu patēriņš, un ir valstis, kur tie tiek pārdoti tikai aptiekās. Un līdz ar to es domāju, ka šis Vladimira Reskāja priekšlikums ir konceptuāli labs.

Zemkopības ministrija arī tajā pašā virzienā strādā. Palūkojieties uz nākamo priekšlikumu! Tas ir 3. - zemkopības ministres Straujumas priekšlikums -, kas paredz arī definēt, kas ir enerģijas dzēriens, kā arī nosaka Ministru kabinetam attiecīgu deleģējumu.

Bet situācija ir tāda, ka vakardien komisijā šim jautājumam tika veltītas desmit minūtes. Šis ir otrajā, galīgajā, lasījumā skatāms likumprojekts, tur nepieciešami saskaņojumi ar Veselības ministriju, un jāuzaicina arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai ar viņiem šo jautājumu izdiskutētu.

Es domāju, ka priekšlikums konceptuāli ir labs. Lūgums ir sekot komisijas viedoklim gan par 2., gan par 3.priekšlikumu - gan par deputāta Reskāja, gan par zemkopības ministres Straujumas priekšlikumu - un šobrīd tos neatbalstīt, tātad sekot komisijai, bet mēs šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tūliņ pat izdiskutēsim.

Atsevišķu likumu, kolēģi, uztaisīsim un arī šo jautājumu sakārtosim, jo šobrīd tam bija par maz laika - 10 minūtēs kvalitatīvi pieņemt šo likumu vienkārši nevar!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Smiltēna kungs jau apmēram iezīmēja šo motivāciju, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja Reskāja kunga priekšlikumu. Principā es arī sliecos to neatbalstīt, jo, manuprāt, šī enerģijas dzērienu lietošanas samazināšana attiecināma ne jau tikai uz jauniešiem līdz 18 gadiem. Es domāju, ka tomēr Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir jāmeklē komplekss risinājums. Iespējams, ka... Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka jāierobežo arī reklāma, tāda kā, piemēram, šī: „Red Bull ceļ spārnos!”.

Šī reklāma vērsta ne jau tikai uz jauniešiem; tā mērķēta uz visiem. Es uzskatu, ka arī pieaugušiem cilvēkiem tas nav tas labākais variants - jaukt enerģijas dzērienu kopā ar alkoholu un vēl kādu tabletīti uzdzert pa virsu.

Es nedomāju, ka šis jautājums ir skatāms tagad steidzamības kārtībā, pēkšņi iebalsojot vienu patiešām saprātīgu priekšlikumu. Līdz ar to es aicinu šoreiz priekšlikumu neatbalstīt, un - esiet pārliecināti! - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija drīz ķersies pie šī jautājuma nopietnāk un kompleksāk klāt. Iespējams, ka likumā būs jāmaina arī panti par marķējumu, jo es pieļauju, ka uz šiem iepakojumiem ir jāliek līdzīgi brīdinājumi kā uz cigarešu iepakojumiem.

Taču man šķiet, ka šie nepārtrauktie ierobežojumi līdz 18 gadiem un tamlīdzīgi, tās rūpes par bērnu veselību... ka zināmā mērā tās kādreiz var novest arī līdz kādam absurdam. Jo šeit motivēt ar to, ka ir slikti enerģijas dzērienus jaukt kopā ar alkoholu un ka, lūk, nepārdodot personām līdz 18 gadiem enerģijas dzērienus, mēs šo parādību izskaudīsim... Nu atvainojiet, alkoholu jau tāpat aizliegts pārdot personām, kas jaunākas par 18 gadiem, bet tik un tā jaunieši staigā piedzērušies. Vai šis ierobežojums kā tāds ir tas efektīvākais un saprātīgākais? Es nezinu.

Mana dziļākā pārliecība ir, ka, ierobežojot skolu virtuvēs izmantojamo produktu klāstu, mēs esam panākuši pilnīgi pretējo: jaunieši šo bezgaršīgo ēdienu vienkārši nevēlas baudīt. Viņi aiziet uz kiosku, nopērk čipsus un pārtiek no tiem. Varbūt būtu labāk, ja tomēr mazāk ierobežotu šo ēdienu klāstu? Būtu ēdiens varbūt garšīgāks, bet... (Zālē pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas un ievērojiet cieņu pret runātāju!

I.Līdaka. Acīmredzot arī kolēģi diezgan daudz ir šo Red Bull pabaudījuši pirms nākšanas uz sēdi, tāpēc tādi nepacietīgi.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es atbalstu šo priekšlikumu. Tas tiešām ir jāatbalsta!

Vēlos jūs informēt, ka iepriekšējā Saeimā bija debates par kolas dzēriena aizliegumu mācību iestādēs, bija debates ne tikai Saeimā, bet arī valdībā, un arī plašsaziņas līdzekļi daudz runāja par to. Tajā laikā daudzi teica apmēram tā: „Tā taču ir milzīga industrija! Būs milzīgs starptautisks skandāls! Mēs vēršamies pret lielu un ietekmīgu valstu interesēm. Tas ir gandrīz vai ģeopolitisks jautājums.”

Nu arī te situācija līdzīga: arī tagad ir runa par milzīgu industriju, un daži jau ir, es atvainojos, sabijušies par to, ka varētu būt kaut kāda milzīga ietekme uz mūsu turpmākajiem lēmumiem. Varu jums atgādināt, ka pagājušajā reizē, kad tika aizliegta kolas dzeršana, Madlēna Olbraita, bijusī Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāre, izdarīja diezgan pamatīgu spiedienu uz Latvijas valdību un zināmā mērā arī uz Latvijas parlamentu, taču toreiz nedz valdība, nedz parlaments nesaliecās un nepadevās, un nenobijās, un pieņēma šo svarīgo lēmumu. Tā ka es aicinu balsot „par”, atbalstīt.

Protams, mēs varētu vaicāt zālē cilvēkiem: cik daudzi no jums ir kādreiz dzēruši šos enerģijas dzērienus vai lieto ikdienā vai kā citādi? Es saprotu, ka lielākā daļa to nav darījusi. Es varu pateikt, ka es to esmu darījis tikai tajos gadījumos, kad ir bijis ļoti ilgstošs laiks jāpavada automašīnā pie stūres... kā līdzekli, lai neaizmigtu. Tas ir vienīgais iemesls. Tā nekādā ziņā nav šo dzērienu reklāma, jo es uzskatu, ka līdz 18 gadu vecumam cilvēkiem tiešām varētu veidoties atkarība no šī līdzekļa, un, kā jau te minēja un pamatoja, tā var radīt ļoti smagas sekas nākotnē.

Aicinu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka Reskāja priekšlikums nav ideāls. To var uzlabot vai ielikt definīciju... Bet mums šodien ir iespēja atbalstīt Reskāja kungu un otrajā lasījumā neatbalstīt likumprojektu, un tad tas nonāks atpakaļ komisijā un jūs varēsiet to pieslīpēt ar komisijas redakciju. Kāpēc es to runāju un aicinu jūsu komisiju paņemt šo jautājumu sev? Iepriekšējos gados mēs to problēmu visu laiku skatījām Sociālo un darba lietu komisijā. Es nezinu, kas notiek Veselības ministrijā, bet... Jautājums par tiem dzērieniem bija atbalstīts komisijā, bet pēc tam tas pazuda kaut kur. Es pieļauju iespēju, ka visām tām rūpnīcām, kuras taisa naudu ar šiem dzērieniem, tiem pašiem Red Bull un visiem pārējiem... Viņi gūst tik lielu peļņu, ka viņi ne tikai „Formulu-1” var nopirkt un vēl kaut kādus citus pasākumus, bet arī lobēt mūsu ministrijā šos jautājumus, un visi atrunājas no vienas vai otras ministrijas: ai, atliksim, ai, parakstīsim, mainīsim Ministru kabineta noteikumus vai vēl ko!... Izskatās tā, ka jūs gribat paņemt kādu tehnisko pauzi, lai sarunātu ar ražotājiem, ar izplatītājiem un kaut ko dabūtu vēl. Vot, Aija Barča arī smaida... Mēs caur visu to izgājām... Visus mūsu brīnišķīgos pasākumus, lai ierobežotu šo dzērienu pārdošanu veikalos, Veselības ministrija ne par vienu soli nevirzīja uz priekšu. Nevienu! Iznāca tā, ka viņi atbalsta, viņi pierāda ar dokumentiem, ka mums Latvijā tā lieta nav reglamentēta, bet... Tik un tā tos pārdod kopā ar sulām, kopā ar limonādēm, un tie jaunie cilvēki, kuri pērk šos dzērienus, nezina, cik tie kaitīgi. Tas teikums, ka šāds dzēriens ir kaitīgs, uzrakstīts ar tik maziem burtiņiem, ka es nezinu, kā vispār kāds var izlasīt šo teikumu!

Es piedāvāju variantu. Ja mēs nevaram pilnīgi izmest tos no mūsu tirdzniecības tīkliem, tad izdarīsim tā - uz stenda uzrakstīsim: „Tas ir bīstami, tu nomirsi pēc pieciem gadiem, ja lietosi tos biežāk nekā divas reizes dienā!” Un tā tālāk. Un tad cilvēki zinās, ar ko viņi riskē. Šodien jauns cilvēks zina, ka tas dzēriens dod papildu enerģiju, ka ar to dzērienu vieglāk patusēt tusiņā vai klubiņā, vieglāk nolikt ieskaiti vai eksāmenu. Tas nozīmē, ka viņš nezina, cik tas ir bīstams. (Starpsauciens no zāles.) Es domāju, ka, vot, Aleksejs Loskutovs zina, par ko mēs runājam, viņš ar riteni daudz brauc, tāpēc... Es saprotu, ka viņš arī izmanto to, lai ripotu...

Visus, kas nobalsos „pret”, es turēšu aizdomās par to, ka enerģijas dzēriens un „Formula-1”... ka šis deputāts ir saistīts ar to.

Sakarā ar to atbalstīsim, nodosim komisijai un uzlabosim! Ļoti žēl, ka mēs nevarējām Sociālo un darba lietu komisijā to panākt. Veselības ministrija citreiz būs uzmanīgāka. Un sapratīsim, ka mūs citi cilvēki citās ministrijās atbalstīs: ierobežot!

Es uzskatu, ka vispār tas, ka šodien kopā ar šo dzērienu piedāvā arī alkoholu... Tas vispār tāds ļoti, ļoti bīstams kokteilis iznāk, bet mēs redzam, ka gan alu, gan visu pārējo alkoholu pārdod kopā ar šiem dzērieniem.

Tas nozīmē, ka nobalsosim „par”. Paldies Reskājam, ka viņš pacēla šo nopietno problēmu! Un pēc tam komisijā varēs uzlabot jau uz trešo lasījumu. Gribu atgādināt, ka šodien mums ir tikai otrais lasījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, kolēģi! Es tomēr vēlos atgādināt, ka mēs runājam ne jau par vispārēju aizliegumu, bet tikai par nepilngadīgajiem. Un kāpēc tas izraisa tādas diskusijas? Vai tiešām Saeima ir kaut kāds enerģijas dzērienu lobijs, vai kā? Es, piemēram, paraugos uz šo jautājumu no tāda viedokļa: vai jūs gribat, lai jūsu bērni jau līdz 18 gadu vecumam dzertu visādus dīvainus enerģijas dzērienus? Es negribu. Es balsošu „pret”. (Zālē smiekli.) Es balsošu „par” to ierobežošanu, bet „pret” enerģijas dzērienu dzeršanu. Es domāju, ka tas ir pavisam, pavisam vienkārši, te nav nekādas politikas: vai nu jūs gribat, lai jūsu bērni un mazbērni dzertu to, vai ne. Es varētu piekrist, ka atsevišķs ierobežojums nav komplekss risinājums, bet vajag sākt ar kaut ko, varbūt tieši ar enerģijas dzērienu ierobežošanu, un pēc tam domāt par reklāmas ierobežošanu, un tā tālāk! Mēs dzīvojam modernā pasaulē, kur parādās daudzas jaunas vielas un daudzi jauni pētījumi par to, kā tas ietekmē cilvēku un cilvēka organismu. Tā ka te nevar ilgi diskutēt, te vajag pieņemt lēmumu un nobalsot „par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Runājot par šiem enerģijas dzērieniem, šobrīd es vairāk dzirdu skanam viedokli, ka tas ir tāds diskotēku vecums, kad jaunieši šos enerģijas dzērienus dzer. Diemžēl gluži tā tas nav! Šos dzērienus var jebkurā „Narvesen” veikalā, teiksim, bērns, kurš veic savus pirmos patstāvīgās iepirkšanās soļus, 9-10 gadu vecumā jau iegādāties. (No zāles: „Ārprāts!”) Un es varu pastāstīt gadījumu no dzīves. Kad mana meita, 6.klases skolniece, brauca ar klasi ekskursijā, tad divas meitenes... katra izdzēra pa vienai bundžiņai šā Red Bull, un četras stundas viss autobuss bija pilnīgā haosā, jo viņas nu bija pilnīgi šķīrušās no prāta un četras stundas izdarījās tā, ka visiem pilnīgi rokas sākušas trīcēt un nav varējuši saprast, ko tad īsti darīt.

Tāpēc atšķirībā no sava kolēģa Līdakas kunga es tomēr šoreiz balsošu „par” šī priekšlikuma tālāku virzīšanu. Galu galā tomēr šie enerģijas dzērieni jau, nu, kā saka, vecuma robežas nešķiro, jo ir dzirdēts tāds stāsts, ka naktskluba apkopēja atrada pusizdzertu Red Bull bundžiņu - un no rīta visa pilsēta spīdēja un laistījās.

Tā ka uztversim šos dzērienus tomēr kā nopietnu draudu savu bērnu veselībai!

Atbalstīsim!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Jāsaka, ka īsti nav skaidrs... Cīsiņi, kuros nav noteikts procentuāls daudzums gaļas, ir kaitīgi bērniem, frī kartupeļi ir kaitīgi bērniem... Bet enerģijas dzēriens? Izrādās, vēl nav noskaidrots Latvijā, vai tas ir kaitīgs bērniem! Tur kaut kas nav kārtībā ar šāda veida domāšanu.

Man ir trīs bērni. Vecākais puika, divpadsmitgadīgais, spēlē futbolu. Man patīk doties līdzi uz turnīriem, skatīties, kā puiši aizrautīgi spēlē. Mani pārsteidz tas, ka bieži vien arī citiem bērniem ir klāt vecāki un gadās, ka kādam ir līdzi arī enerģijas dzēriens. Divpadsmit gadu vecumā! Kāpēc?

Mans kolēģis Klementjevs, sportists, olimpiskais čempions, tā labi paskaidroja. Tur nevajag Veselības ministriju, lai saprastu, ka šie dzērieni ir kaitīgi vispār cilvēku veselībai, bet bērniem jo īpaši! Līdz ar to es domāju... Otrs Klementjevs, man liekas, ļoti labu ierosinājumu Saeimai izteica: par šo priekšlikumu balsot „par”, par likumprojektu kopumā - „pret”, atdot atpakaļ, papildināt, lai tas būtu korekts, un izdarīt tā, lai galarezultātā bērni nelietotu, viņiem nebūtu iespējams nopirkt enerģijas dzērienus! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam, otro reizi.

V.Reskājs (SC).

Paldies kolēģiem par atbalstu.

Vienīgi gribu vēlreiz akcentēt to, ko pareizi teica mans kolēģis Ņikita Ņikiforovs, - ka nav runa par pilnīgu aizliegšanu, ir runa par ierobežošanu, ierobežošanu bērniem. Te ir priekšlikums aizliegt pilnībā. Izskatīsim... Jā, ir runa par ierobežošanu tieši bērniem, jo tieši bērni ir tie, kuri neapzinās savas rīcības sekas, neapzinās, kādas sekas var atstāt uz viņu nākotni, uz viņu veselību tas, ko viņi patērē jaunībā.

Līdakas kungs teica, ka tagad var aizliegt vēl kaut ko un nonākt līdz absurdam. Protams, var saindēties arī ar burkāniem, bet vai kāds ir dzirdējis, ka bērniem rodas atkarība no burkāniem? (No zāles dep. A.Klementjevs: „Zaķim!”) Es neesmu dzirdējis. Es neesmu dzirdējis par atkarību no burkāniem, bet konkrēti šajā gadījumā ir runa par atkarības gadījumiem, ļoti biežiem gadījumiem, kad bērni regulāri lieto tos dzērienus.

Un otrkārt. Vēlreiz atkārtoju, ka ir runa par duālu situāciju: šobrīd uz produkcijas ir rakstīts, ka tā ir kaitīga, ka to nedrīkst lietot bērni, bet tajā pašā laikā mēs dzirdam, ka, nē, nekādu ierobežojumu nav. Tas skan varbūt, teiksim, no kaut kādu lobiju puses. Kā tas var būt? No vienas puses, uz produkcijas ir rakstīts, ka nedrīkst, bet, no otras puses, ierobežojumi nav vajadzīgi. Tas man nav skaidrs, tāpēc es aicinu atbalstīt mana kolēģa Klementjeva priekšlikumu. Atbalstīsim to!

Noraidīsim kopumā un atdosim atpakaļ komisijai!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts arī viena deputāta iesniegums saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu, ka pirms galīgā balsojuma par likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites likumā” vajag nodot to atpakaļ caurskatīšanai atbildīgajai komisijai. Šis jautājums izlemjams pēc būtības pirms galīgā balsojuma. Tātad mēs turpinām debates par šo priekšlikumu un par nākamajiem, bet šis iesniegums... jautājums par likumprojekta atdošanu atbildīgajai komisijai būs izlemjams pirms galīgā balsojuma par likumprojekta atbalstīšanu.

Tagad vārds Ivanam Klementjevam, otro reizi.

I.Klementjevs (SC).

Ar ko mēs lepojamies visu laiku? Ka mēs esam neatkarīgi. Tātad mums vajag pašiem domāt, ko mēs darām ar saviem bērniem! Diemžēl mums pašlaik nav statistikas, cik lielā mērā ir jau pierādīts tas, ka tas produkts ir kaitīgs. Par bērniem, par skolām mēs nezinām to statistiku, bet vajag veidot to statistiku! Tiem ārstiem, kas strādā skolās, vajag visu atzīmēt!

Bet, ja tas produkts satur trīs stimulatorus - nu, atvainojiet mani! - un jūs man teiksiet, ka tas ir veselīgs... Pagaidīsim vēl? Mums Saeimā nodibināta darba grupa, kas strādā ar alkohola aprites ierobežojumiem, lai vispār aizliegtu pārdot alkoholu personām līdz 18 gadu vecumam. Pārdot varētu tikai tiem, kuri, uzrādīdami personu apliecinošu dokumentu, pierāda, ka sasnieguši šo vecumu. A kā ar šiem dzērieniem? Tie ir daudz kaitīgāki nekā alkohols!

Tā ka padomājiet par saviem bērniem! Smiltēna kungs! Smiltēna kungs, jums arī drīz jau būs bērni! Tā ka padomājiet par saviem bērniem - ko viņi dzer un kā viņi dzīvo, vai viņi būs veselīgi vai ne? Jūs paši teiksiet, ka tas nav veselīgi bērniem. Tad nu parūpēsimies par saviem bērniem!

Lūdzu atbalstīt šo... Mēs pēc tam varam pielikt to, ka vajag Ministru kabinetam... Bet pašlaik vajag atbalstīt to.

Paldies. (Dep. J.Kursīte-Pakule aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Kāpu tribīnē tāpēc, ka man šķiet, ka šī ir viena no tām reizēm, kad partijām ir dots brīvs balsojums šajā jautājumā, un atšķirībā no sākotnējiem plāniem debašu rezultātā tie svaru kausi varētu nosvērties uz pretējo pusi.

Kā man šķiet, reizēm iniciatīvas - arī labas iniciatīvas! - tiek noraidītas. Tās tiek noraidītas divos veidos. Viens veids - novest lietu līdz absurdam, sakot, ka šis viens risinājums jau visu jautājumu neatrisināšot, vēl esot jādomā par čipsiem, cīsiņiem... un vēl citiem ierobežojumiem. To ir grūti atspēkot, bet, sekojot šādai loģikai, darīt nevarētu neko. Un ir otrs mehānisms - šo jautājumu „iemarinēt”, teikt, ka tas vēl nav pietiekoši izdiskutēts, ka tas ir jādiskutē citās institūcijās, iesaistot visas iesaistītās puses. Pret to arī ir grūti iebilst, oponēt.

Taču te es gribētu izmantot līdzību ar to pašu autortiesību lietu. Protams, jau sen darbojas darba grupas, kur no visām pusēm šis jautājums tiek skatīts, bet uz priekšu nevirzās absolūti. Bija nepieciešams radikāls lēmums - iesniegt tādus diezgan... nu, striktus likuma grozījumus autortiesību jomā, lai beidzot iesaistītās puses būtu gatavas nonākt pie kaut kāda kompromisa, un tagad ir uz to cerība.

Man šķiet, šis arī ir tāds jautājums, kurā būtu gluži vienkārši jāpieņem lēmums, lai Latvija un Latvijas sabiedrība būtu veselāka. Un, ja kādam ir pilnīga pārliecība, ka, šodien šo priekšlikumu neatbalstot, vēlāk mēs līdz tam pašam rezultātam nonāksim, tad jūs varat neatbalstīt. Man diemžēl šīs pārliecības nav, ņemot vērā iepriekš paustos argumentus par to, cik šis lobijs ir stiprs un kāda tam var būt ietekme. Jo vairāk mēs tā jautājuma risināšanu vilksim garumā, jo mazākas izredzes, ka mums izdosies panākt rezultātu.

Tāpēc šoreiz lūdzu, lai šī būtu tā reize, kad mēs robežu starp pozīciju un opozīciju nojaucam un pieņemam lēmumu, un izdarām vienu labu darbu. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Rītdien sāksim...”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mums visiem - pārsvarā visiem - ir bērni, un mēs, mājās atrodoties, nepiedāvājam bērniem tasīti kafijas, bet piedāvājam vai nu kakao, vai tēju. Taču bērns, izgājis ārpus mājas, uzreiz var iegādāties enerģijas dzērienu, kurš pieckārši pārsniedz kafijas tasītes dozu.

Un vai mēs savā galvā varam saprast, kas notiek pēc tam ar bērniem?

Vajadzētu tāpat ierobežot enerģijas dzērienu reklamētājus, kas parasti sporta pasākumos, masu pasākumos par velti dala enerģijas dzērienus, un no šā brīža jau rodas atkarība bērniem, viņi jau pierod pie enerģijas dzērieniem. Un jo ilgāk mēs vilcināsimies, jo neveselīgākus mēs arī savus bērnus padarīsim, jā.

Tāpēc es piekrītu, ka jānodod ir komisijām, bet domāju, ka ar to ir jāstrādā bišķiņ ātrāk un nevar vilkt garumā, jo priekšā ir vasaras sezona un visas iespējas bērniem ir kārtējo reizi izbaudīt šos neveselīgos dzērienus. Un vajadzētu arī, tāpat kā alkoholiskos dzērienus reklamējot, rakstīt, ka tiem ir negatīva ietekme uz veselību, un reklamēt tos kā dzērienus, kas atstāj iespaidu uz veselību.

Es balsošu pašreiz „par” to, lai šis jautājums tiktu nodots komisijai, bet vajag strādāt ar to bišķiņ ātrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, otro reizi. (No zāles starpsaucieni: „Par bērniem!” Dep. A.Klementjevs: „Par lobiju!”)

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Prieks skatīties, kā mēs strādājam. Tāda dzīvība atgriezās no domas vien par enerģijas dzērienu! Bail pat domāt, kas būtu, ja iedzertu kolēģi.

Jā, Klementjeva kungs. Man šī problēma arī noteikti šķiet aktuāla, bet es saskatu, ka šeit jau ir plašāks konteksts vispār, domājot par pārtikas drošību un arī par bērnu drošību. Zemkopības ministrija intensīvi pie šī jautājuma strādā. Ja jūs palūkosieties uz nākamo priekšlikumu, tad redzēsiet, ka tas arī ir tieši par šo tēmu. Līdz ar to es iesniedzu Saeimas Prezidijam iesniegumu par to, lai nodotu atpakaļ komisijai šo likumprojektu. Ņemsim un atvēlēsim tam ilgāku laiku! Tie pārējie priekšlikumi varbūt nav tik steidzami. Izdebatēsim to tēmu, sakārtosim!

Es domāju, ka mēs šo jautājumu skatīsim līdz pat... varbūt pat līdz sesijas beigām, līdz pieņemsim likumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Šī diskusija notiek ne tikai mūsu zālē. Diskusija notiek arī plašsaziņas līdzekļos.

Es gribu citēt, ko par diskutējamo jautājumu rakstījusi akciju sabiedrības „Cēsu Alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere: „Enerģijas dzēriens un tā izejvielas dzērienā sastopamajās proporcijās un daudzumā ar tiesību aktiem ir atzīti par lietojamiem uzturā. Eiropas Pārtikas drošības asociācija atzinusi enerģijas dzērienus par drošiem patēriņam. Vienā skārdenē enerģijas dzēriena ir vienai kafijas tasei vai krūzei melnās tējas līdzvērtīgs kofeīna daudzums. Savukārt Eiropas Savienības valstīs kofeīnam nav noteiktas ne ieteicamās, ne maksimāli pieļaujamās dienas devas.”

Šajā sakarā es uzreiz gribētu atgriezties pie tās domas, kura jau izskanēja: diez vai vecāki labprāt dod bērniem stipru kafiju. Toties lielākā daļa enerģijas dzērienu satur krietni lielāku kofeīna devu! Turklāt diskotēkās pusaudži izdzer nevis vienu, bet vairākas bundžiņas, jaucot šos dzērienus kopā ar alkoholu un nodarot potenciālu kaitējumu veselībai, jo aknām slodze ir tāda, ka Mārtiņš Šics to salīdzina ar hepatīta iedarbību.

Interesanti, ka „Cēsu Alus” valdes priekšsēdētāja, lai gan sacījusi, ka kaitējuma neesot nekāda, vēlāk izsakās tādā interesantā veidā: „Balstoties uz citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, ir iespējams rast citus efektīvus enerģijas dzērienu ierobežošanas līdzekļus jauniešu vidū, tai skaitā izglītošanas modeļus par šo dzērienu ietekmi uz veselību.” Tad kāpēc būtu jāinformē par ietekmi uz veselību, ja viss ir tik balts un pūkains un šie dzērieni salīdzināmi ar strauta ūdeni?

Es domāju, ka tiešām, kā Dzintara kungs teica, mūsu vidū šodien ir pietiekami liela vienprātība par to, ka bērnu veselība jāsargā, un es atbalstu Reskāja kunga priekšlikumu, kas, manuprāt, izstrādāts visai pārdomāti un kvalitatīvi gan no idejas, gan no redakcijas viedokļa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Zālē aplausi.) Par - 94, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

E.Smiltēns. Kolēģi, mums ir vēl nedaudz priekšlikumu. Vismaz tehniski ir jāiziet tiem cauri.

Nākamais ir 3. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš paredz definēt, kas ir enerģijas dzēriens, kā arī deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu šos pārtikas produktus... šos enerģijas dzērienus nosaukt, un tamlīdzīgi. Ņemot vērā to, ka mēs atbalstījām 2.priekšlikumu un ka šo priekšlikumu komisija neatbalstīja tikai un vienīgi tādēļ, lai izvērstu plašākas debates un izceltu šos savus priekšlikumus laukā, es lūdzu šo priekšlikumu tomēr atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

 

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Man ir jāpasaka neliela ideja par šo priekšlikumu, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā es neesmu un savu viedokli, visticamāk, tur nepaudīšu.

Es aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju šo priekšlikumu veidot un pēc tam virzīt tādā veidā, lai neatkārtotos situācija, kas mūsu valstī ir nu jau gadus piecus ar tā saucamajām smēķējamām narkotikām: narkotiku ražotāji it kā nemitīgi pārveido šīs vielas, izveidojot jaunus ķīmiskus savienojumus, un atbildīgajām institūcijām ir atkal jāvērtē, atkal jāpēta, jākonstatē, vai tie ir kaitīgi vai nav kaitīgi, un tas process aizņem vismaz 6 līdz 9 mēnešus. Tātad, visticamāk, šo enerģijas dzērienu sarakstu vajadzētu veidot nevis pēc nosaukumiem, kurus var mainīt kaut vai reizi nedēļā, bet pēc konkrētu vielu satura (procentos), un tad šo dzērienu ražotājiem būtu daudz mazākas iespējas manevriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

E.Smiltēns. Paldies.

4. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 9. - pēdējais - ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar iekļauto iepriekšējo - 8.priekšlikumu - tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un es aicinu... būtu jābalso...

Sēdes vadītāja. Nē, jums ir jāaicina komisijas vārdā... Komisija ir nolēmusi likumprojektu atbalstīt, bet, pirms mēs lemjam par tā atbalstīšanu, mēs skatīsim deputāta Smiltēna iesniegumu, kurā ir lūgums atdot likumprojektu atpakaļ. Šis iesniegums mums jāizskata pirms izlemšanas par būtību - vai likumprojektu atbalstīt vai ne.

Saeimas kārtības ruļļa 136.pants nosaka, ka ir iespēja likumprojektu atdot atpakaļ pārstrādāšanai vai uzlabošanai atbildīgajai komisijai. Šāds iesniegums ir saņemts no deputāta Edvarda Smiltēna, un jautājums ir balsojot izlemjams pirms galīgā balsojuma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atdotu atpakaļ atbildīgajai komisijai atkārtotai caurskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 6, atturas - 2. Tātad ierosinājums ir atbalstīts un likumprojekts tiek nodots atpakaļ atbildīgajai komisijai. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Likumprojekts otrajā lasījumā, steidzams.

Likumprojektam komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Ir iesniegti 25 priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Tātad 2. - atbalstīts.

3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Aha, tātad 13.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 20. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 21. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 23. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 24. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 25. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja šo likumprojektu un izstrādāja to kopā ar arodbiedrībām un Tieslietu ministriju. Tas uzlabos komunikāciju starp darbiniekiem un tiem biznesmeņiem, kuri nevarēja veiksmīgi turpināt savu biznesu un kuriem maksātnespējas gadījums... Sakarā ar to es lūdzu... arī komisija lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

A.Klementjevs. Jā, paldies par atbalstu.

11.jūnijs - priekšlikumiem, 14.jūnijs - izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 14.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien darba kārtībā ir likumprojekts, kas paredz atcelt nevienlīdzīgās konkurences un diskriminējošo situāciju, kādā šobrīd ir nacionālie televīzijas kanāli. Savulaik šādu situāciju ar labiem nodomiem ir radījusi valsts, un šodien valsts uzdevums ir šo situāciju pārskatīt. Atcelt obligātās retranslācijas pienākumu komisijai ieteica arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas uzrauga sabiedrisko mediju darbību. Šie grozījumi tapuši ciešā sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Ir ļoti būtiski, ka pēc grozījumu pieņemšanas gan sabiedriskā televīzija, gan nacionālie kanāli joprojām paliks bezmaksas televīzijas virszemes apraidē un būs redzami visā Latvijas teritorijā - Rīgā, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un citur.

Piedāvātie grozījumi paredz atcelt obligātās retranslācijas pienākumu, bet vienlaikus arī nostiprina bezmaksas televīzijas apraidi. Latvijā ir tikai divas nacionālās televīzijas, un tas ir kritiski maz un netipiski Eiropas Savienības valstij. Ekonomiskā krīze, straujš reklāmas tirgus sarukums, ārvalstu televīzijas kanālu ienākšana Latvijā ir novājinājusi nacionālos medijus. Nacionālie televīzijas kanāli salīdzinājumā ar ārvalstu retranslētajiem, tajā skaitā Krievijas kanāliem, šodien atrodas nevienlīdzīgas konkurences situācijā. Tiem par atrašanos bezmaksas apraidē Lattelecom ir jāmaksā ļoti augsta apraides maksa - ap 650 tūkstošiem latu gadā, bet liegts no kabeļtelevīzijas operatoriem saņemt samaksu par saturu. Tajā pašā laikā kabeļtelevīzijas operatori par saturu maksā ārvalstu retranslētajiem televīzijas kanāliem. Daļa Krievijas retranslēto televīzijas kanālu pārraida Latvijas valstij nedraudzīgu propagandu.

Šo grozījumu sagatavošanu, izskatot arī citus variantus, komisija sāka drīz pēc tās izveidošanas, jau aizvadītā gada nogalē. Tad arī nacionālie televīzijas kanāli brīdināja, ka apsver iespēju iziet no tā sauktās bezmaksas apraides. Bet tādā gadījumā cilvēki, kas televīziju skatījušies bezmaksas apraidē, paliktu tikai ar diviem sabiedriskās televīzijas kanāliem. Ap 200 tūkstošiem cilvēku justos piekrāpti, jo, paļaujoties uz digitalizācijas ēras solījumiem, viņi pirka dekoderus, ierīkoja īpašas televīzijas antenas.

Līdz ar to komisija meklēja risinājumu. Secinājām, ka saspringtās budžeta situācijas dēļ sabiedriskā pasūtījuma piešķiršana komercmedijiem ir jāatliek uz labākiem laikiem. Attiecībā uz apraides maksu, ko no 2014.gada 1.janvāra nodrošinās Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs, pēc ļoti ilgas un uzstājīgas amatpersonu iztaujāšanas saņēmām apliecinājumu, ka apraides maksa tiks samazināta vairāk nekā trīskārt un būs aptuveni 200 tūkstoši latu gadā. Nacionālie kanāli ir apliecinājuši, ka tāda apraides maksa ir pieņemama.

Obligātās retranslācijas pienākuma atcelšana attiecas - uzsveru! - tikai uz nacionālajiem komerckanāliem, nevis uz sabiedrisko televīziju. Līdz ar to sabiedriskās televīzijas kanāli arī turpmāk tiks obligātā kārtā iekļauti televīzijas programmu piedāvājumā, bet nacionālie kanāli, tāpat kā ārvalstu retranslētie televīzijas kanāli, varēs ar kabeļtelevīzijas operatoriem vienoties par atlīdzības apmēru. Tā nav jauna un tā nav nebijusi situācija. Šajā ziņā mēs atgriežamies situācijā, kāda bija pirms 2010.gada, kad tika ieviests obligātās retranslācijas pienākums.

Un vēl es šodien gribu pateikt, ka tas ir tikai pirmais solis uz nacionālās informatīvās telpas atveseļošanu. Nākamais solis - un mēs iesim kopā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi - ir regulēt kabeļtelevīzijas programmu piedāvājumu atbilstoši valsts nacionālajām interesēm. Šajā virzienā komisija strādās tālāk, un - kā mēs secinājām, pārskatot Eiropas direktīvas, - te šķēršļu nav. Tātad komisija pie šiem grozījumiem strādājusi ļoti ilgi un atbildīgi, sēdes bijušas plaši apmeklētas. Grozījumu sagatavošanas gaitā esam konsultējušies ar visām atbildīgajām ministrijām - Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, arī Konkurences padomi, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju, Latvijas Telekomunikāciju asociāciju, Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, Reģionālo televīziju asociāciju, Lattelecom, Baltcom, IZZI, kā arī citiem kabeļtelevīzijas operatoriem. Par grozījumu steidzamību izšķīrāmies, pirmkārt, Konkurences padomes lēmuma dēļ, kas tika pieņemts un publiskots 11.maijā, un tā nosacījumu dēļ, kas abām nacionālajām televīzijām uzliek pienākumu palikt bezmaksas televīzijas apraidē.

Otrkārt. Likumprojektu ir svarīgi pieņemt līdz sesijas beigām, lai nozarē iesaistītajām pusēm dotu pietiekami ilgu pārejas periodu - pusgadu - attiecību sakārtošanai. Plānots, ka grozījumi spēkā stātos 2013.gada 1.janvārī. Par šiem grozījumiem un to virzīšanu steidzamības kārtā vienbalsīgi balsoja visi komisijas deputāti, kas piedalījās sēdē, - gan VIENOTĪBAS, gan Reformu partijas, gan Nacionālās apvienības, gan ZZS, gan „Saskaņas Centra” pārstāvji.

Komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Cileviča kungs runās par steidzamību?

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, kurš runās par likumprojekta steidzamību.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es lielā mērā piekrītu tam, ko teica Mūrnieces kundze. Bet man tiešām ir iebildumi pret steidzamību. Es gribu paskaidrot, kāpēc.

Pirmkārt, jāprecizē, kas ir nacionālā televīzija, nacionālā komerctelevīzija. Vārdam „nacionāls” ir vairākas nozīmes. Un šajā gadījumā runa nav par nacionālo saturu. Šobrīd nacionālās televīzijas definīcija balstās vienīgi uz aptveršanas zonas, turklāt tikai vienas platformas, proti, zemes, apraidi. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 4.panta ceturtā daļa noteic, ka pēc aptveršanas zonas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu plašsaziņas līdzekļos. Savukārt 9.panta otrā daļa noteic, ka attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas teritorijas. Tātad argumenti par nacionālā satura veidotājiem jāuztver diezgan piesardzīgi. Nacionālo saturu, pirmkārt, veido sabiedriskie mediji, Latvijas Televīzija. Unikālu nacionālo saturu, vietējās ziņas, veido reģionālie un vietējie mediji, bet tā saucamo nacionālo komerctelevīziju programmu laika lauvas tiesu aizņem tās pašas amerikāņu komēdijas un Krievijas seriāli. Tātad faktiski nacionālās televīzijas statuss nosaka nevis satura veidošanu, bet biznesa modeli, un man ir grūti piekrist tam, ka faktiski par galveno nacionālā satura veidotāju šobrīd tiek uzskatīts viens ārzemju koncerns - MTG, kuram pēc tam, kad Konkurences padome devusi savu piekrišanu, pieder gan LNT, gan TV3. Tātad esošais regulējums faktiski paredz zināmu biznesa modeli - to, ka nacionālās komerctelevīzijas ir pieejamas bezmaksas paketē zemes apraidē un arī visos kabeļtīklos bez maksas. Tātad visas platformas - divas no četrām, ko mēs principā varam regulēt, - nodrošina lielu un stabilu skatītāju loku un tādējādi līdz nesenam laikam nodrošināja arī augstās reklāmas cenas. Un tāpēc šis bizness bija ienesīgs. Bet, attīstoties tehnoloģijām, pirmām kārtām internetam, konkurence pieauga, turklāt krīze iedragāja reklāmas tirgu, un šis biznesa modelis vairs neļauj pelnīt. Un, protams, nacionālās televīzijas, tātad MTG, sāka lobēt grozījumus likumā. Tas viss ir pilnīgi pieņemami, likumsakarīgi. Un šis ir jau trešais šādu grozījumu variants. Atšķirībā no iepriekšējiem diviem variantiem šis ir labs un pieņemams, mēs to atbalstām. Tas ir pareizs, jo iepriekšējie varianti paredzēja, ka, neskatoties uz to, ka nacionālajām komerctelevīzijām būs atļauts prasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem, tomēr kabeļtelevīzijas operatoriem būs pienākums savās paketēs obligāti iekļaut nacionālo komerctelevīziju programmas. Tā bija acīmredzama pretruna ar Komerclikumu. Tagad mēs nododam visu šo lietu tirgus attiecību ziņā, un tas ir ļoti pareizi. Kaut gan es neesmu pārliecināts, ka šis biznesa modelis, saskaņā ar kuru nacionālās televīzijas iegūst peļņu no kabeļtelevīzijas operatoriem, nevis no reklāmas, būs ienesīgs... bet tā nav mūsu lieta. Protams, ja viņi grib savu biznesu veidot tādā veidā, mēs nedrīkstam neko viņiem uzspiest. Tad tas ir pilnīgi normāli.

Mēs atbalstām šo priekšlikumu, bet, vakar vēlreiz to pārdomājuši un pārrunājuši, tomēr gribētu lūgt padomāt par steidzamību. Mēs esam pret steidzamību. Kāpēc? Kā Mūrnieces kundze teica, grozījumi paredz, ka tie stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Tātad laiks vēl ir. Protams, būtu ļoti labi, ja spēles noteikumi būtu skaidri pēc iespējas ātrāk, lai visiem spēlētājiem būtu iespēja vienoties. Bet visā šajā jomā mēs diemžēl esam aizmirsuši vienu ļoti nopietnu spēlētāju, galveno nacionālā satura veidotāju, Latvijas Televīziju. Es ceru, ka daudzi deputāti ir iepazinušies ar Latvijas Televīzijas vadītāja Kota kunga vakardienas paziņojumu. Es negribētu piekrist simtprocentīgi visam, ko Kota kungs saka, bet tur ir dažas ļoti nopietnas pārdomas. Un, tā kā jau trešo reizi mums laikam izkristalizējas daudzmaz pieņemams variants, varbūt tomēr padomāsim vēlreiz, iesaistīsim šajā procesā arī Latvijas Televīziju, sabiedriskos medijus, kas līdz šim netika izdarīts, un pieņemsim tādus grozījumus, ko pēc tam nevajadzēs vēlreiz pārtaisīt!

Tātad mēs atbalstām grozījumus, bet esam pret steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 47, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Mūrniece. Komisija vienojās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūnijs. Mēs patiešām šo likumprojektu skatām jau gandrīz pusgadu. Visiem deputātiem, tajā skaitā Cileviča kungam un visiem pārējiem, bija iespēja... nekas cits nenotika.

Sēdes vadītāja. Tā kā likumprojekts nav atzīts par steidzamu, priekšlikumu iesniegšanas termiņam ir jābūt ne mazākam par 5 dienām.

I.Mūrniece. Jā, es atvainojos. Tātad 5 dienas... 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. 12.jūnijs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs. Paldies.

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai Judina kungam... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam, lai runātu par procedūru... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam...

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, paldies. Mums šodien ir problēma ne tikai ar mikrofonu, bet arī ar internetu. Man ir prieks, ka tieši pirms kāda laika, lai taupītu papīru, mēs nolēmām, ka neprintēsim likumprojektus un varēsim strādāt ar dokumentiem elektroniski, bet šodien pusstundas laikā ir lielas problēmas un tiešām nevar izmantot dokumentus, par kuriem mēs balsojam. Tas absolūti nav pieņemami. Man ir aicinājums sakārtot, atrisināt šo jautājumu, bet tagad jau ir pārtraukums. Mēs, protams, varam izsludināt to pārtraukumu, bet... Tiešām tā nedrīkst būt.

Sēdes vadītāja. Es gribu teikt: lai deputātu darbs būtu nodrošināts un viņus netraucētu ārējas problēmas, visos datoros šī informācija ir pieejama. Problēmas ir ar ārējo tīklu. Protams, jautājums tiks risināts, bet es tomēr aicinu - ja jūs gribat, lai šādas problēmas nerastos, - sakārtot to tā, lai šo dokumentu pieejamība datorā būtu nodrošināta.

Un vēl, protams, es jautājumā par deputātu... es, protams, neesmu jums aizrādījusi, jo tiešām neviens nelasa avīzes, bet, lūdzu, padomājiet - ja jūs datorā lasāt ziņas un tvītojat, vai tas ir tas, kāpēc esat ienākuši šajā zālē ceturtdienā pildīt savus deputāta pienākumus?

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, ņemot vērā to, ka Satversmes tiesa šā gada 18.aprīlī ierosinājusi lietu, pamatojoties uz privātpersonas iesniegtu konstitucionālo sūdzību par Civilprocesa likuma 363.28 panta devītās daļas atbilstību Satversmes 92.pantam, kas ikvienam dod tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā, un 106.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Un, proti, problēma ir tanī apstāklī, ka maksātnespējas administratorus Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos tiesa pēc savas iniciatīvas var atcelt no pienākumu veikšanas, neparedzot pārsūdzības iespējas. Tā kā Satversmes tiesā šāda lieta ir ierosināta, Saeimai kā tiesību normas izdevējam ir jāsagatavo atbildes raksts līdz šā gada 18.jūnijam, un Juridiskā komisija kopā ar Tieslietu ministriju ir nonākusi pie secinājuma, ka Saeima, grozot attiecīgo tiesību normu, izstrādājot likumprojektu un paredzot pārsūdzības iespējas, varētu noteikt saīsinātus termiņus, proti, noteikt, ka šādu lēmumu var pārsūdzēt 10 kalendāro dienu laikā, attiecīgi tiesas process sakarā ar pārsūdzību notiktu 15 kalendāro dienu laikā un būtu pieejams lēmums. Tā varētu atrisināt šo lietu, lai šīs sūdzības ietvaros nebūtu nepieciešams dārgs un laikietilpīgs Satversmes tiesas process, jo katrs Satversmes tiesas process, protams, patērē arī ļoti lielu valsts budžeta naudu.

Tāpēc, izstrādājot šo likumprojektu un saprotot, ka būtu labi, ja mēs nevilcinātos, un ņemot vērā arī to, ka Saeima plāno doties garākās brīvdienās vasaras laikā, Juridiskā komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai Cvetkovas kundze vēlas runāt par steidzamību?...

Pirms mēs balsojam par likumprojekta steidzamību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Čigānes, Smiltēna, Zaķa, Zatlera un Ozoliņa - iesniegumu ar lūgumu turpināt 7.jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Pareizi!”, „Ļoti pareizi!”. Dep. J.Urbanovičs: „Man ir iebildumi!”) Deputātiem... Deputātam Urbanovičam ir iebildumi. Tad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai turpināt 7.jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 25, atturas - 3. Tātad priekšlikums ir atbalstīts, mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Cvetkovas kundze vēlas debatēt pēc būtības, nevis par steidzamību?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Un tagad sākam debates par likumprojekta pirmo lasījumu.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Man gribētos vienkārši pievērst uzmanību tam, ka vakar, izskatot, izvērtējot šo jautājumu, Juridiskās komisijas locekļi ir vienojušies šādi: pēc analoģijas ar Civilprocesa likuma 448.pantu par kārtību, kādā augstākās instances tiesa izskata blakus sūdzību, precizēt attiecīgo daļu otros punktus un izteikt tos šādā redakcijā: „atcelt lēmumu un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.” Tādējādi minētā redakcija būs precizēta. Juridiskā komisija izstrādās priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, es vēlos piebilst, ka tik tiešām šāds lēmums Juridiskajā komisijā tika pieņemts. Acīmredzot tehniska rakstura apstākļu dēļ tā šobrīd šajā sagatavotajā dokumentā nav, bet uz otro lasījumu, protams, šis lēmums ir jāizpilda. Un tāpat otrajam lasījumam būs vēl kādi priekšlikumi, komisija tos izvērtēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

I.Lībiņa-Egnere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs, un sēde likumprojekta izskatīšanai - 21.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 21.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr.231/Lp11)”.

Vai kāds runās par šo lēmumu? (No zāles: „Nē!”) Nē. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr.231/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Tātad atbildīgā komisija ir mainīta. Par šo likumprojektu atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.232/Lp11)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.232/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā par likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11)”.

Sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Nekad nebija ienācis prātā, ka nu vajadzēs runāt par tehnisku lietu, kas ietverta jaunpiedāvātajā lēmuma projektā, kurš nebūt ne vienprātīgi tika akceptēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Ja mums pirms nedēļas nebūtu bijušas debates ar komisijas vadītāju par to, kas ir atbildība, kāda ir problēmas būtība un kādi tie soļi, kas ir jārealizē, es nebūtu kāpis tribīnē. Bet cienījamā reformatora argumenti bija ļoti īpatnēji.

Arguments Nr.1 - šo likumprojektu ir izstrādājusi mana ministrija, un es to skatīšu.

Arguments Nr.2 - es vispār taisos šo likumprojektu „iemarinēt”.

Arguments Nr.3 - tas ir gards kumoss opozīcijai.

To es nesapratu. Es jau sāku domāt par to, ka man laikam jāsāk draudzēties ar galvu.

Runājot par lietas būtību... Saeima ir akceptējusi lēmuma projektu, kas atbildību par šā likuma izskatīšanu uzlika uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pleciem. Kāpēc? Šis lēmums, kas Saeimā tika atbalstīts, bija vienprātīgi un vienbalsīgi pieņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Kādēļ? Tradicionāli - jo jautājumus, kas saistīti ar ēkām, mājokļiem, skata šī komisija. Šeit ir zināmas iestrādes.

Runājot par ēku energoefektivitāti, tas ir ļoti atbildīgs un ļoti svarīgs, bet tikai viens no tautsaimniecības sektoriem, kuriem ir savas īpatnības un savas īpašības, atšķirīgas no visa pārējā. Jo tehniskās lietas nevar tikt skatītas atsevišķi no pārvaldīšanas lietām, no sociālām lietām, no ekonomiskām lietām, no finansiālām lietām. Galvenais ir pārvaldīšana, jo jebkura ēka, kur nav iekšā dzīvības, ir grausts. Jāsaka, gods kam gods, Juridiskā komisija, skatot tai tīri piekritīgu likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, tajā sadaļā, kas attiecas tieši uz ēkām, uz mājokļiem, nolēma pārlikt atbildību par šā procesa virzīšanu uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pleciem. Tas ir loģiski. Jo tā ir viena kopīga problēma, kuras risinājumu gaida ne tikai mūsu tautsaimniecība, bet gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji.

Es gribētu teikt, ka šis lēmums, ko piedāvā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, neskar ne koalīcijas, ne partiju intereses. Šis ir tikai skaidra saprāta un loģikas jautājums. Es aicinātu neatbalstīt un noraidīt piedāvāto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 60, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts. Par šo likumprojektu atbildīgā komisija joprojām paliek Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā to Saeima lēma pagājušajā reizē.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, vēlos mūsu visu vārdā sveikt apaļā jubilejā, kas bija šajā nedēļā - 3.jūnijā, Dzintaru Ābiķi! (Aplausi.)

Tāpat apaļā jubilejā sveicam Sergeju Mirski, kuram dzimšanas diena bija 4.jūnijā! (Aplausi.)

Savukārt dzimšanas diena tieši šodien ir mūsu kolēģim Edmundam Demiteram. (Aplausi.) Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 11.00 tiek sasaukta Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un Baltijas lietu apakškomisijas kopīgā sēde. Mums jāizlemj steidzams jautājums... Tātad Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Kā mēs vakar vienojāmies, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 11.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 15.00, tātad trijos pēcpusdienā, notiks deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu sanāksme. Ciemos būs Lietuvas vēstnieks. Temats - Lietuvas enerģētikas koncepcija un tas viss, kas mūs atšķir šajā jomā. Aicinu visus deputātu grupas dalībniekus, kā arī citus deputātus, kas interesējas par enerģētiku.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu, esiet tik laipni un pulcējieties dažas minūtes pēc sēdes beigām uz komisijas sēdi. Mums ir izsaukti nekustamo īpašumu īpašnieki. Mēs nevaram likt viņiem gaidīt. Esiet, lūdzu, tik laipni! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un arī Sabiedrības saliedētības komisijas locekļi! Mūsu komisiju kopsēde notiks 12.30 Viesu zālē. Darba kārtībā - tikšanās ar latviešu patriotiskās dzejas izlases veidotājiem un izdevējiem. Laipni lūgti arī citi Saeimas deputāti, kas vēlas iepazīties ar mūsu dzejniekiem, rakstniekiem un literatūras izdevējiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 11.15. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un es vēlos paziņot, ka tūlīt pēc sēdes sanāks Frakciju padome, lai lemtu par to, kad mēs slēgsim sesiju un rudenī atsāksim strādāt.

Bet tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

Jā, kolēģi, es atvainojos Saeimas Kancelejas vārdā, kura nespēja konstatēt to, cik deputātiem ir dzimšanas diena. Šodien dzimšanas diena ir arī deputātei Rasmai Kārkliņai. Tā ka sveicam arī Rasmu Kārkliņu. (Aplausi.)

Vārds Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Ilma Čepāne... tikko vēl bija, ir, ir, redzu. Lolita Čigāne... ir, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Ainars Latkovskis... ir, Jānis Reirs... ir, Elīna Siliņa... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 7.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 9. sēde
2012. gada 7. jūnijā

Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. I.Parādnieks (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 282/Lp11)
(Dok. Nr. 958, 958A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 283/Lp11)
(Dok. Nr. 959, 959A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 284/Lp11)
(Dok. Nr. 960, 960A)
   
Par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” (285/Lp11)
(Dok. Nr. 965, 965A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 286/Lp11)
(Dok. Nr. 968, 968A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 287/Lp11)
(Dok. Nr. 970, 970A)
   
Priekšlikums - dep. A.Judins (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 291/Lp11)
(Dok. Nr. 983)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai šā gada 31. maijā
(Dok. Nr. 971)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 14. jūnijā
(Dok. Nr. 972)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā” (Nr. 238/Lm11)
(Dok. Nr. 966)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par Annas Knodzes atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 239/Lm11)
(Dok. Nr. 976)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 241/Lm11)
(Dok. Nr. 978)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 257/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 964)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 248/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 805B)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Debates - dep. V.Reskājs
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. D.Stalts
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Līdaka
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Klementjevs
  - dep. Ņ.Ņikiforovs
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. V.Reskājs
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. R.Dzintars
  - dep. G.Rusiņš
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 264/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 881B)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 196/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 967)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 260/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 842, 961)
   
Ziņo - dep. A.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 286/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 968, 968A)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Priekšlikums par steidzamību - dep. B.Cilevičs (pret)
   
Par procedūru - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 291/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 983)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Debates - dep. I.Cvetkova
   
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 231/Lp11) (Nr. 242/Lm11)
(Dok. Nr. 980)
   
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 232/Lp11) (Nr. 243/Lm11)
(Dok. Nr. 981)
   
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr. 276/Lp11) (Nr. 244/Lm11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 986)
   
Debates - dep. S.Dolgopolovs
   
Paziņojumi
  - dep. R.Vējonis
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. R.Ražuks
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Druviete
  - dep. I.Bišofa
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 07.06.2012 09:03:26 bal001
Par - 38, pret - 38, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Gvido Ungura apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (240/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.06.2012 09:06:07 bal002
Par - 59, pret - 23, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Sporta likumā (280/Lp11), nodošana komisijām, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 07.06.2012 09:08:15 bal003
Par - 63, pret - 10, atturas - 16. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai (285/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 07.06.2012 09:12:47 bal004
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 14.jūnijā

Datums: 07.06.2012 09:13:47 bal005
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā (238/Lm11)

Datums: 07.06.2012 09:14:58 bal006
Par - 87, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Annas Knodzes atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata (239/Lm11)

Datums: 07.06.2012 09:15:56 bal007
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (241/Lm11)

Datums: 07.06.2012 09:17:54 bal008
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (257/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.06.2012 09:59:28 bal009
Par - 94, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (248/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.06.2012 10:01:57 bal010
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (248/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.06.2012 10:03:38 bal011
Par - 83, pret - 6, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu atpakaļ komisijai. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (248/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.06.2012 10:04:42 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (264/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.06.2012 10:07:28 bal013
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (196/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.06.2012 10:08:28 bal014
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (260/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.06.2012 10:08:47 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (260/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.06.2012 10:22:13 bal016
Par - 46, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (286/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.06.2012 10:22:39 bal017
Par - 91, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (286/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.06.2012 10:29:17 bal018
Par - 59, pret - 25, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 07.06.2012 10:29:43 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Civilprocesa likumā (291/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.06.2012 10:31:27 bal020
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (291/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.06.2012 10:32:17 bal021
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (231/Lp11) (242/Lm11)

Datums: 07.06.2012 10:32:48 bal022
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (232/Lp11) (243/Lm11)

Datums: 07.06.2012 10:36:57 bal023
Par - 25, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11) (244/Lm11)



 

Frakciju viedokļi
2012.gada 7.jūnijā

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un laiks raidījumam „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Un pirmais šodien pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki likumprojekti, kā arī iesniegti komisijām izskatīšanai jauni likumprojekti vai likumu iniciatīvas. Gribētu pieminēt pāris likumprojektus.

Kā viens no tiem šodien tika skatīts arī likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kurā ir būtiski grozījumi. Bija vēlme noteikt šim likumprojektam steidzamību, bet, protams, Saeima lēma, ka šis likumprojekts nav skatāms kā steidzams, jo ir vēl daudzi nezināmie, lai šo likumprojektu varētu tādā steigā virzīt.

Kā nākošais tika pieņemts un nodots komisijām vairāku deputātu iesniegtais likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, kas uzlabos procesuālo darbību kriminālprocesā, lai varētu veiksmīgāk darboties ar nodokļu shēmu veidotājiem, kā arī naudas atmazgātājiem, un kas katrā ziņā uzlabos visu šo procesuālo darbību.

Vēl šodien Saeima lēma par likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kurā bija ierosinājums noteikt ierobežojumu enerģijas dzērieniem, lai tos nevarētu iegādāties jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Saeima šodien nolēma šo likumprojektu atdot atpakaļ komisijai, lai varētu precīzi definēt un pateikt, kādi šie dzērieni var būt, jo mēs zinām, ka sabiedrībā šie dzērieni nodara ļoti lielu kaitējumu, it sevišķi jauniešiem.

Bija arī vairāki citi likumprojekti, kas, protams, uzlabos šo likumprojektu piemērošanu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Uldim Augulim.

Tagad vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika pieņemti vairāki svarīgi likumi. Nosacīti varbūt tos varētu sadalīt trijās grupās. Pirmā grupa – vesela virkne likumprojektu, kas attiecas uz kapitālsabiedrību, komercsabiedrību darbību. Svarīgs ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, kas atļaus Uzņēmumu reģistra valsts notāram pārbaudīt, vai kapitālsabiedrības izsniegtie dokumenti atbilst statūtos noteiktām dokumentu formas prasībām, kā arī likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, kur mēģinājām atrast saprātīgu līdzsvaru starp drošības radīšanu komercsabiedrības vidē un komerctiesībām kā privāttiesību nozari. Civilprocesa likumā pieņemti svarīgi grozījumi, kas paredz sociālo tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas saīsina termiņus.

Pēc vairāk nekā sešu mēnešu diskusijām pieņemts ļoti svarīgs likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Steidzamība netika noteikta, bet pirmajā lasījumā likums ir akceptēts. Tas sakārto elektronisko saziņas līdzekļu – televīzijas kanālu tirgu un nostāda visu uz pareizām sliedēm. Tas ir liels solis uz priekšu.

Šodien, manuprāt, Saeima zināmā mērā pierādīja savu briedumu, to, ka mēs kā Saeimas deputāti – neatkarīgi no politiskajām frakcijām un citiem apstākļiem – esam spējīgi izdiskutēt vērtīgus priekšlikumus un panākt Latvijas iedzīvotājiem vajadzīgo, nepieciešamo lēmumu. Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” ar opozīcijas deputāta Reskāja priekšlikumu galīgajā lasījumā netika pieņemts. Deputāts bija iesniedzis priekšlikumu ierobežot tā saucamo enerģijas dzērienu pārdošanu jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, ņemot vērā plaši zināmo šo enerģijas dzērienu kaitīgumu veselībai, jo daudzu svarīgu ingredientu – kofeīna un citu – daudzums tur ir ļoti, ļoti augsts.

Pēc diskusijām Saeimas sēdē, pretēji komisijas lēmumam, mēs atbalstījām šo opozīcijas deputāta Reskāja labo priekšlikumu, kā arī vienojāmies atdot likumprojektu komisijai, lai varētu to pilnveidot, kā arī veikt citas nepieciešamās izmaiņas, lai mūsu jaunieši netiktu apdraudēti.

Šeit svarīga, manuprāt, ir ne tik daudz, kaut gan arī tā ir ļoti svarīga, šī likumprojekta būtība, bet tā forma, kādu mums šodien izdevās panākt un kas mūsu frakcijas – Reformu partijas frakcijas – deputātos viesa ļoti lielu gandarījumu.

Paldies.

Saulainu jums šo dienu. Mēs turpināsim darbu.

Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam.

Kā nākamais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā atbalstīja „Saskaņas Centra” frakcijas iesniegto grozījumu likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.

Mūsu priekšlikuma būtība paredz nodrošināt pašvaldībām tiesības iznomāt tām piederošos zemes gabalus, kas reģistrēti zemesgrāmatā ar atzīmi – valsts un pašvaldības vajadzībām.

Pašlaik pašvaldībām šādu tiesību nav. Pašvaldībām aizliegts piecu gadu laikā pēc reģistrācijas zemesgrāmatā nodot šādus zemes gabalus nomā. Rezultātā šis aizliegums bremzē daudzu Latvijas reģionu attīstību. Kādēļ tā noticis?

Treknajos gados vietējām varām bija milzu plāni par teritorijas attīstību, tādēļ tās zemes gabalus paturēja sev. Ekonomiskā krīze daudzus plānus apturēja, taču pašlaik pašvaldībās bieži vien vēršas uzņēmēji, kuri vēlas nomāt pašvaldības zemi kāda biznesa projekta īstenošanai, tādējādi reģionos radot jaunas darba vietas, bet pašvaldība nevar iznomāt konkrētu zemes gabalu, jo tas likumdošanas līmenī ir aizliegts. Tāpēc mūsu deputāts Jānis Tutins ierosina atcelt normu, kura aizliedz iznomāt šādus zemes gabalus, taču vienlaikus saglabāt likuma normu attiecībā uz pārdošanu, atsavināšanu vai šādu zemes gabalu izmantošanu kā ķīlu. Varu piebilst, ka „Saskaņas Centra” priekšlikumu akceptēja visi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Es uzskatu, ka vērtību dzīvei piešķir tikai tas, ko esam darījuši citu labā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un tālāk vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien. Šodien Saeimā izskatīja 22 jautājumus un tika pieņemti vairāki likumi. Izskatīšanai tika pieņemti arī vairāki normatīvie akti. Man gribētos pievērst uzmanību tam, ka šodien tika skatīts jautājums par grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā un tiešām bija diezgan garas debates par šo jautājumu saistībā ar enerģijas dzērieniem un par normu, kas regulē to pārdošanu. Proti, bija izteikts priekšlikums aizliegt realizēt attiecīgos dzērienus bērniem, un pēc ilgām diskusijām Saeima atbalstīja šo aizliegumu. Viens cilvēks balsoja „pret” aizliegumu, pārējie Saeimas deputāti uzskatīja, ka tiešām nedrīkst attiecīgos dzērienus pārdot nepilngadīgām personām.

Diemžēl likums vēl nestāsies spēkā, un atbildīgā komisija vērtēs attiecīgo normu. Bet ir svarīgi, ka pats princips, pati ideja ir atbalstīta, un es ceru, ka tuvākajā nākotnē jautājums tiks atrisināts un ar likumu būs aizliegta attiecīgo dzērienu pārdošana bērniem.

Saeima arī pieņēma izskatīšanai likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, kas regulē ļoti svarīgu jautājumu saistībā ar pierādījumiem. Tas jautājums tika pieņemts izskatīšanai. Protams, ka vēl ir tālu tā diena, kad grozījumi stāsies spēkā, bet ir svarīgi, ka jautājuma izskatīšana tiešām ir atbalstīta. Atbilstoši minētajiem grozījumiem ir paredzēts, ka gadījumā, ja prokuroram vai advokātam ir informācija par svarīgiem apstākļiem, faktiem kriminālprocesā, bet lieta atrodas tiesā, tad attiecīgo informāciju būs iespēja pieprasīt. Arī tagad tas nav aizliegts, bet daži uzskata, ka tomēr tas nav pieļaujams. Tātad, pieņemot attiecīgos grozījumus, būs skaidri pateikts, ka gadījumā, ja tiešām ir ziņas, ir fakti, kam ir nozīme kriminālprocesā, attiecīgo informāciju var pieprasīt, saņemt un attiecīgā informācija var tikt atzīta par papildu pierādījumu. Proti, ja būs pieņemti grozījumi, tiks izslēgta tāda situācija, ka ir fakti, bet tie ir ignorēti juridisku iemeslu dēļ – tādēļ, ka tie parādījās tikai tad, kad lieta jau nodota tiesā. Bet ar šo likumprojektu darbs vēl ir priekšā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Diskusijas parlamenta šodienas sēdē patiešām bija ļoti karstas, un, kā jau vairāki kolēģi teica, dažkārt radās sajūta, ka deputāti – vai vismaz kāds no tiem – ir dzēruši enerģijas dzērienus.

Es gribu apsveikt Saeimu par šo lēmumu – tātad par enerģijas dzērienu pārdošanas ierobežojumiem attiecībā uz nepilngadīgajiem – un gribu teikt: tas ir svarīgi, jo mēs virzāmies uz mūsu bērniem drošāku valsti. Mēs virzāmies arī uz tiesiskāku valsti, jo tika pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā, un – uzsveru! – tos atbalsta arī Nacionālā apvienība. Grozījumi par to, lai tiktu ņemti vērā pierādījumi tiesā, kas tiek iegūti pēc laika, kad lieta ir nonākusi tiesā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu iztiesātas dažādas lietas un lai mēs visi kopā dzīvotu drošākā un tiesiskākā valstī.

Ļoti svarīgs bija likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, ko Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Te gan daži kolēģi balsoja pret steidzamību, aizbildinoties ar diezgan nebūtiskiem apstākļiem, it kā viņiem neesot pieejama vēl visa nepieciešamā informācija, lai gan atbildīgā komisija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ir ļoti atbildīgi pusgadu strādājusi pie šiem grozījumiem. Jāteic gan, ka tiem deputātiem, kuri izteica šādas domas, ka viņiem it kā neesot vēl skaidri visi jautājumi, bija pietiekami daudz laika šos jautājumus noskaidrot, ja nu patiešām viņi to nezināja un būtu vēlējušies noskaidrot. Jautājums, manuprāt, ir cits. Tātad aizbildinājumus vienmēr atradīs tie, kuru mērķis ir kavēt to, lai tiktu stiprināta nacionālā informatīvā telpa, lai mūsu mediju telpa Latvijā kļūtu stiprāka, lai lielāka loma tajā būtu mūsu pašu nacionālajiem televīzijas kanāliem. Te es domāju gan mūsu sabiedriskos medijus, gan mūsu komercmedijus, gan vietējos un reģionālos medijus. Jāatbalsta ir visi, un ļoti svarīgs ir atbalsts tieši visiem, visiem nacionālajiem medijiem.

Šis likumprojekts gan vairāk attiecas uz LNT un TV3, abu nacionālo komerctelevīziju tālāko darbību. Un ļoti būtiski ir uzsvērt, ka tas šīs abas televīzijas nostādīs vienlīdzīgākā – ne pilnībā vienlīdzīgā, bet vienlīdzīgākā – konkurencē ar ārvalstu retranslētajiem televīzijas kanāliem, tajā skaitā 1.Baltijas kanālu, ar NTV, RTR un daudziem citiem. Piebildīšu, ka noteikti Krievijas retranslētie televīzijas kanāli raida Latvijas valstij klaji nedraudzīgu, teiksim atklāti, propagandu. Tātad tie, kuri iebilda pret likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā, aizbildinoties ar dažādiem ieganstiem, tomēr atrada par iespējamu steidzamības kārtā izskatīt vairākus citus likumprojektus, kurus šodien izskatīja Saeima. Labi, virzīsimies uz priekšu – soli pa solim, un es ceru, ka likumprojekts tiks pieņemts un tiks izskatīts, un dažādi šķēršļi, kas šeit tiek mākslīgi radīti, aizbildinoties un meklējot dažādus aizbildinājumus... ka šī situācija tādā veidā vairs nevirzīsies. Ļoti ceru, ka šie vajadzīgie grozījumi, kas patiešām atveseļo nacionālo informatīvo telpu, pavisam drīz tiks pieņemti, un ir plānots, ka tie varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inārai Mūrniecei.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” izskan.

Paldies, ka klausījāties. Lai jauka diena! Uz sadzirdēšanos!

Piektdien, 17.novembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:30  Eiropas lietu komisijas sēde (turpinājums)
11:00  Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa tikšanās ar Kirgizstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Kubanychbek Omuraliev
12:00  Saeimas priekšsēdētājas V. E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīriem
12:20  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa tikšanās ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīriem
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”