Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas septītā sēde
2012.gada 24.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi.

Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 24.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.171/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.172/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.165/Lp11, pirmais lasījums) un alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.267/Lp11).

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu?

Pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi!

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz atsaukt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Par atsaukšanu nobalsoja vienbalsīgi visi komisijas deputāti, un šādu viedokli pauda arī uz komisijas sēdi uzaicinātie NEPLP pārstāvji.

Vispirms gribu uzsvērt, ka komisija kopā ar NEPLP pie likuma grozījumiem ir strādājusi ļoti atbildīgi: pārskatīti attiecīgie starptautiskie dokumenti, kā arī apzināta citu valstu pieredze. Un jāteic, ka citu valstu pieredze attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu jeb mediju regulāciju ir ļoti dažāda. Ir ļoti svarīgi, ka ir panākta konceptuāla izpratnes maiņa par to, vai mediju jomā ir iespējama regulācija. Līdz šim Latvijā noteicošā bija nostādne, ka mediju telpā nekāda regulācija nav vajadzīga un nav pat iespējama, un, galvenokārt no šī pieņēmuma vadoties, tapis spēkā esošais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Strādājot kopā ar NEPLP, esam secinājuši, ka šāda galēji liberalizēta pieeja kļuvusi par iemeslu tam, ka dominējošāku lomu Latvijas informatīvajā telpā iegūst ārvalstu retranslētie kanāli, tostarp Krievijas TV kanāli. Tajos ir vieta gan nedraudzīgai propagandai pret mūsu valsti, gan arī vērtībām, kuras ir svešas demokrātiskai, eiropeiskai valstij, kāda ir arī Latvija.

Šobrīd izpratnē ir noticis pagrieziens no izteiktas liberalizācijas uz mediju vides regulēšanu. Izrādās, ka to ļauj, piemēram, arī tās pašas Eiropas direktīvas, kuras līdz šim tika izmantotas par argumentu galējai liberalizācijai. Te varētu minēt gan Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, gan arī Universālo pakalpojumu direktīvu.

Minēšu, piemēram, Eiropas Parlamenta 2006.gada 27.aprīļa rezolūciju, kurā ir teikts, ka kultūras darbībām, precēm un pakalpojumiem ir gan ekonomiska, gan kultūras iedaba, jo tie ir identitātes, vērtību un nozīmes nesēji un līdz ar to pret tiem nevajag izturēties tikai kā pret tirdzniecības vērtību.

Arī Universālo pakalpojumu direktīva nosaka, ka dalībvalstis var noteikt pamatotas saistības, kas jāievēro īpašu radio un televīzijas kanālu pakalpojumu raidīšanai.

Tātad tas, kas līdz šim vai nu tīši nav darīts, vai ko vilcinājušies darīt, Latvijā ir iespējams, un citas valstis rīkojas tā, lai aizsargātu savu mediju telpu. Šajā ziņā komisija konsekventi ies uz priekšu. Tomēr šobrīd komisija lūdz izņemt likumprojektu no darba kārtības, tāpēc ka minētie grozījumi ir saistīti ar nacionālo komerckanālu (TV3 un LNT tajā skaitā) darbību un saistībā ar šiem komerckanāliem un plānoto to apvienošanos nesen pieņemts Konkurences padomes lēmums. Šī lēmuma noteikumi attiecas uz tik būtiskiem jautājumiem kā abu nacionālo komerckanālu atrašanās TV bezmaksas virszemes apraidē, abu uzņēmumu veidoto programmu izplatīšana, ko veic maksas televīzijas operatori; šī lēmuma nosacījumi skar retranslāciju.

Tie ir ļoti būtiski jautājumi, un komisija un NEPLP ir vienisprātis par to, ka minētie grozījumi ir jāaplūko kontekstā ar Konkurences padomes lēmumu. Šis lēmums ir tapis zināms tikai nesen, līdz ar to mēs tātad vēl gribētu arī izskatīt šī lēmuma nosacījumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu, pret to, ka tiktu izslēgti šie likumprojekti? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekti izslēgti no darba kārtības.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt lielu pateicību mūsu kolēģei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai par pamatīgo darbu, ko viņa kā šī likumprojekta referente ieguldīja likumprojekta tapšanā. (Aplausi.)

Otrkārt, es gribu uzsvērt to, ka šis likumprojekts nav tāds likumprojekts, kas attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju radītu komforta zonu politiskajām partijām un deputātu kandidātiem, jo šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai veicinātu daudz tiešāku saziņu starp politiskajām partijām, kandidātiem un vēlētājiem. Mēs zinām, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti augsts neuzticības līmenis - sabiedrība neuzticas politiķiem, Saeimai, valdībai. Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai politiskās partijas un deputātu kandidāti daudz precīzāk, daudz tiešāk sabiedrībai izskaidrotu savas programmas, savas nostādnes, savus pieņemtos lēmumus.

Ja šis likumprojekts tiks pieņemts un kļūs par likumu, tad, cerams, vairs nebūs iespējams ar liela finansējuma palīdzību uztaisīt skaistu, burvīgu, emocionāli pievilcīgu priekšvēlēšanu kampaņu un pēc tam vienkārši sēdēt mīkstā klubkrēslā un skatīties, kā pieaug reitingi.

Šajā likumprojektā ir saglabātas arī ļoti daudzas būtiskas lietas, kas ir jau šobrīd esošajā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un kas ir saistītas ar tādām demokrātiskām normām kā, piemēram, tā, ka ikvienai partijai, ikvienam deputātu sarakstam, kas kandidē vēlēšanās, ir iespējams saņemt 20 bezmaksas raidlaika minūtes.

Šis likumprojekts paredz arī to, ka 30 dienas pirms vēlēšanām nebūs iespējams izvietot apmaksātu politisku reklāmu televīzijās. Tas ir ļoti būtiski, lai politiskās partijas iesaistītos vienlīdzīgā cīņā, kā es jau sacīju, - daudz vairāk runātu par savām programmatiskajām nostādnēm, skaidrotu cilvēkiem savas nostājas un parādītu savos sarakstos esošās personības.

Likumprojekts ļoti būtiski precizē šīs lietas un precizē kārtību... to, ko deputātu kandidāti var darīt un ko viņiem ir atļauts darīt, un to, kādi ir viņu pienākumi priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.

Es ceru, ka pēc tam, kad Saeima pieņems šo likumprojektu, mums vairs neradīsies tādas situācijas, kāda radās man personīgi. Kad pirms 11.Saeimas vēlēšanām es no rīta stāvēju uz Tērbatas ielas un Lāčplēša ielas stūra, dalīdama savus bukletus, diemžēl pie manis pienāca liela auguma policists, kas man paskaidroja, ka es nodarbojoties ar nelikumīgu aktivitāti neatļautā vietā. Kad es apstrīdēju šo tēzi, policists bija gatavs aizvest mani uz iecirkni.

Es ceru, ka pēc tam, kad šis likumprojekts būs pieņemts šeit, Saeimā, pēdējā lasījumā, tādas situācijas vairs neradīsies nevienam, kam ir bijusi šāda pieredze iepriekš... Policija ir viņus dzenājusi gan Liepājas tirgū, gan arī citās vietās, piemēram, Centrālās stacijas laukumā Rīgā, kad tie sazinājās ar vēlētājiem un dalīja savus bukletus.

Vēl viena būtiska lieta šajā likumprojektā ir tā, ka tas paredz administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu priekšvēlēšanu laikā. Arī tas ir ļoti būtisks solis, lai visas partijas tiktu noliktas uz vienlīdzīgiem pamatiem priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.

Visbeidzot es gribu teikt, ka es tiešām esmu priecīga, ka šī Saeimas komisija, kurā ir pārstāvētas visas frakcijas, protams, ir spējusi vienoties par šī likumprojekta virzību, un es ceru, ka tas iezīmēs jaunu posmu tajā, kā politiskās partijas un deputātu kandidāti sazinās ar vēlētājiem, padarīs vēlētājus informētākus un viņu izvēli kvalitatīvāku.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Irinas Cvetkovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 17.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana” -, ir saņemts vēl viens iesniegums par iespējamām darba kārtības izmaiņām. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdē un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) komisijas izstrādāto likumprojektu „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 14 priekšlikumus un tos rūpīgi izvērtējusi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Reskājs, un komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. - deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Diemžēl nokavēju attiecībā uz savu 1.priekšlikumu. Lūdzu mani atvainot! Un lūdzu ļaut man runāt septiņas minūtes, apvienot pirmo un otro reizi.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, runājiet septiņas minūtes, jā!

V.Reskājs. Paldies.

Tiem, kas varbūt nepamanīja vai varbūt aizmirsa, atgādinu, ka 1.priekšlikums bija par bezdarba mazināšanu jauniešu vidū.

Šobrīd statistika par bezdarbu jauniešu vidū ir graujoša: pēc Eurostat datiem, Latvijā 30 procenti bezdarbnieku ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras dati atšķiras no Eurostat datiem. Uz 2012.gada 30.aprīli NVA uzskaitē bija 127 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem 14 tūkstoši jeb 11 procenti - jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Starpība starp Eurostat datiem un NVA datiem ir izskaidrojama galvenokārt ar to, ka ne visi jaunieši bezdarbnieki reģistrējas kā darba meklētāji.

No minētajiem bezdarbniekiem 60 procenti jauniešu, reģistrējoties NVA, neatzīmē, ka viņiem bijusi iepriekšēja darba pieredze. Ja var ticēt Eurostat datiem un pieņemt, ka kopējais jauniešu bezdarbnieku skaits Latvijā ir vienāds ar 30 procentiem, tad to jauniešu bezdarbnieku skaits, kuriem, iespējams, nebija iepriekšējas darba pieredzes, ir vienāds ar 23 tūkstošiem (protams, pie nosacījuma, ka mēs saglabājam NVA piedāvāto proporciju - 40 un 60).

Kā galvenie iemesli, kuru dēļ jauniešiem ir problēmas atrast darbu, tiek minēti pieredzes trūkums un iegūtās izglītības neatbilstība darba tirgus prasībām. Bieži jaunieši paši nezina, ko vēlas, un, savu nākotnes profesiju izvēloties, nepievērš uzmanību tam, vai šī profesija būs pieprasīta darba tirgū.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, daļai jauniešu ir grūtības atrast darbu arī zemo zināšanu dēļ. 65 procentiem no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem ir pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība, 7 procentiem izglītība ir zemāka par pamatizglītību, bet jauniešu ar iegūtu profesionālo izglītību ir 20 procenti un ar augstāko izglītību - 7 procenti.

Eiropas Savienībā notiek aktīvas diskusijas par bezdarba mazināšanas programmām jauniešu vidū. Vēlos atgādināt, ka arī Latvija saņēma vēstuli no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu, kurā viņš aicina Latviju izstrādāt pasākumu plānu, kas mazinātu bezdarbu jauniešu vidū. Latvija no savas puses apņēmās izstrādāt priekšlikumus līdz 1.aprīlim, un 4.aprīlī šie priekšlikumi tika prezentēti, un šogad jauniešu bezdarbnieku atbalstam ir paredzēti aptuveni 3 miljoni latu. Tomēr es personīgi nekur neieraudzīju tādu mērķi - ne tikai realizēt dažādus pasākumus, bet arī sekmēt to, lai jaunatne tiktu nodarbināta pēc visiem šiem pasākumiem.

Statistikai. 2011.gada dati liecina, ka jaunieši piedalījušies vairākos šādos NVA organizētajos pasākumos. Tomēr to, ka jauniešu bezdarbnieku skaits kopš 2010.gada beigām oficiāli samazinājies par apmēram 2,5 procentiem, viennozīmīgi var sasaistīt arī ar kopējo ekonomiskās situācijas uzlabošanos, nevis tikai vērtēt kā pozitīvu efektu no Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajiem pasākumiem. Tas liecina par to, ka pasākumi ir mazefektīvi un ir nepieciešams tos pilnveidot, izstrādājot nacionālo plānu jauniešu nodarbinātības veicināšanai.

Bieži jaunatnes loma sabiedrībā netiek novērtēta un tiek uzskatīts, ka jaunieši ir jauni un viņiem vēl visa dzīve ir priekšā, tāpēc paši spēs parūpēties par sevi un gan jau kaut kā izsitīsies. Arī politiķu vidū jauniešu politikas tēma ļoti bieži tiek aizbīdīta tumšākajā stūrī dēļ tā, ka tiek uzskatīts, ka jaunieši ir sociāli neaktīvi un reti piedalās vēlēšanās. Tomēr es aicinu attapties un padomāt, jo, attīstoties tehnoloģijām, jaunatnes loma valsts politikas veidošanas procesā ar katru gadu būtiski palielinās. Jaunieši, vismobilākā sabiedrības grupa, ilgi nespēdami atrast darbu, bieži izvēlas pamest valsti un meklēt laimi citur. Tātad ļoti tuvredzīgi rīkojas tie, kuri uzskata, ka labāk būs, ja mēs atbalstīsim pensionārus vai bērnus, bet ignorēsim jauniešus. Vēlos atgādināt, ka tieši jaunatne ir ikvienas valsts nākotne. Tieši no jauniešu vēlmes saistīt savu dzīvi ar savu dzimteni un tieši no jauniešu spējas iegūt konkurētspējīgu izglītību un veiksmīgi iesaistīties darba tirgū ir atkarīgs tas, vai būs valstī bērni un vai būs pensijas pensionāriem.

Šo grozījumu mērķis ir motivēt uzņēmējus pieņemt darbā jaunieti bez iepriekšējas pieredzes. Savukārt jauniešiem tad ir iespēja apliecināt sevi.

Nākamais, bet ne mazāk svarīgais šo grozījumu mērķis ir signāls sabiedrībai, signāls mūsu jaunatnei: valsts domā par jums un vēlas, lai jūs paliekat te - Latvijā!

Izstrādājot šos priekšlikumus, es lūdzu komentārus arī no Nodarbinātības valsts aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Studentu apvienības.

Ko raksta NVA? Jaunieši ir viena no grupām, kuras ekonomiskā krīze ir ietekmējusi visvairāk, jo brīvu darba vietu skaita samazināšanās rezultāts ir tas, ka jauniešiem pēc izglītības ieguves šobrīd ir grūti iekļauties darba tirgū.

Latvijas Pašvaldību savienība kopumā šobrīd nevar atbalstīt šos priekšlikumus, jo tai trūkst informācijas, taču tā uzskata šo problēmu par aktuālu un, kad tai būs pieejams vairāk informācijas, būs gatava to atbalstīt.

Latvijas Jaunatnes padome viennozīmīgi atbalsta šos priekšlikumus. Diemžēl neatsaucās Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. Toties caur Latvijas Jaunatnes padomi atsaucās un savus komentārus iesniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kura kopumā atbalsta šos pasākumus.

Nobeigumā... Es uzskatu, ka, lai atrisinātu jauniešu nodarbinātības problēmu, pirmām kārtām ir nepieciešams sakārtot mūsu izglītības sistēmu, jau no skolas sola sniedzot priekšstatu jaunatnei par tām profesijām, kuras valstij būs prioritāras. To nav grūti izdarīt tad, ja tiek kvalitatīvi izstrādāti un ievēroti vidēja un ilgtermiņa plānošanas dokumenti. Caur budžeta vietām valsts augstskolās ir jākontrolē jaunu speciālistu apmācības kvantitāte, ņemot vērā reālu darba tirgus pieprasījumu, kā arī jāizstrādā valsts līmeņa prakses nodrošināšanas programma.

Ir nepieciešams celt profesionālās izglītības prestižu un atjaunot tās materiāli tehnisko bāzi.

Diemžēl mans uzstāšanās laiks beidzas...

Nobeigumā es... kaut gan balsojums jau notika, tomēr es lūdzu katru deputātu palīdzēt un savu iespēju robežās risināt jauniešu bezdarba problēmas. Esmu pārliecināts, ka Latvija šajā jautājumā noteikti var būt par piemēru visai Eiropas Savienībai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinās debates par 2. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

 

J.Ozoliņš (ZRP).

Augsti godājamie kolēģi! Es gribu teikt tikai vienu komentāru par pilnīgi visiem šiem ZZS priekšlikumiem. Teikšu diezgan skarbi, ka šī rīcība 11.Saeimā atgādina tādu realitātes šovu „Ekstrēmās pārvērtības”. Iepriekšējā Saeimas sēdē mūs visus brīdināja par to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana būšot katastrofa pašvaldībām, ka tā vispār neesot vajadzīga, ka iedzīvotājiem tā neko nedošot, un tā tālāk. Savukārt vienu dienu vēlāk tika saņemts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegums, ka nodoklis ir jāsamazina no 25 uz 16 procentiem. Tas ir ļoti lielā pretrunā ar jūsu iepriekš teikto!

Man ir liels prieks, ka jūs atbalstāt Reformu partijas ideju par 9 procentiem un... par nodokļa samazināšanu, bet tas ir jādara atbildīgā veidā, un mēs arī turpmāk strādāsim pie tā, lai šo nodokli samazinātu.

Būtiski ir tas, ka mēs nedrīkstam darīt to strauji un mums tas ir jādara atbildīgi.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es neatbalstīšu!

Un strādāsim tālāk! No 25 procentiem uz 20 - šāds iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums šajā brīdī Latvijas ekonomikai ir vispiemērotākais.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šoreiz, lai izvairītos no skarbiem apvainojumiem populismā, kādi varētu sekot, uzreiz par visiem trijiem maniem priekšlikumiem par nodokļiem pateikšu, ka nekas nav manis paša izdomāts. Es esmu vienkārši rūpīgi sekojis koalīcijas partiju programmām, sadarbības memorandiem un redzamāko pārstāvju izteikumiem, un mani priekšlikumi ir vērsti uz to, lai jūs paši izmantotu šo lielisko iespēju pildīt publiskajā telpā dotos solījumus.

Vispirms par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Es piedāvāju to samazināt par 3 procentiem no 2013.gada 1.janvāra un tad nākamajos divos gados vēl tikpat, trīs gadu laikā sasniedzot 16 procentus līdzšinējo 25 procentu vietā.

Kas tad mani pārliecināja? Mani pārliecināja ļoti izsvērts raksts portālā Delfi, no kura es kādu gabaliņu nocitēšu. „Finanšu ministrija prezentē ierosinājumus, kas paredz no šī gada jūlija samazināt PVN no 22 uz 21 procentu, argumentējot, ka tas samazinās pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu, atvieglos cilvēkiem izmaksas par ikdienas tēriņiem un veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju un visādus citus latviešu brīnumpasakām cienīgus scenārijus.

Šī vēlme nav nekas cits kā papildu vēlme nodrošināties Māstrihtas kritēriju izpildei, bet tas nedrīkst būt pašmērķis. Galvenajam mērķim tuvākajiem gadiem ir jābūt iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai, ekonomikas konkurētspējas palielināšanai, ēnu ekonomikas straujai ierobežošanai. Primārais ir samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli ar 2013.gadu par 3 procentiem, kas katram nodokļu maksātājam vidēji katru mēnesi dod papildus 12 latus maciņā. Ja rēķinām no vidējās darba samaksas pēc nodokļu nomaksas, tie ir 324 lati gadā, turpretī PVN samazināšana par 1 procentu dotu maksimums 2 latu ietaupījumu nodokļu maksātāju ikmēneša budžetā.

Tādēļ aicinu neraustīt PVN likmes, bet sākt strādāt pie iedzīvotāju maciņa biezuma palielināšanas, no 2013.gada samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3 procentiem.” Citāta beigas.

To visu ir teicis Reformu partijas deputāts Jānis Ozoliņš, kurš nupat bija tribīnē. (Aplausi.) Un pats viņš šodien acīmredzot... pats balsos par šīm brīnumpasakām, jā!

Savukārt tie paši 9 procenti trīs gados... Tas ir ierakstīts Reformu partijas programmā kā galvenais reformas virziens, un šis pats cipars ir ierakstīts arī Valdības deklarācijas 38.pantā, bet Nacionālā apvienība savā programmā runā par nodokļa pazemināšanu pat līdz 15 procentiem. Piebildīšu vien, ka deklarācijas 38.pantā... punkts Nr.1... paredzēts, ka darbaspēka nodokļu samazināšanas iespējas ir jāizstrādā kopā ar sociālajiem partneriem, kurus arī jūs pārsteidzāt diemžēl nesagatavotus.

Tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un sākt pildīt savās programmās dotos solījumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Cienījamie zaļie un zemnieki! Jums vajag vairāk komunicēt savā starpā.

Pirms nedēļas deputāte Dana Reizniece-Ozola izvirzīja to pašu jautājumu: „Kāpēc jūs neierosinājāt samazināt darbaspēka nodokļus par 9 procentiem?” Un es aizgāju uz tribīni un uz to it kā atbildēju, bet tagad man tas jādara vēlreiz. Tātad par 9 procentiem mēs atkal...

Programma... Man ir liels prieks, ka mūsu programma tiek lasīta (No zāles dep. I.Grigule: „Laba programma!”), bet tas jādara uzmanīgāk. Ja jūs uzmanīgāk izlasītu mūsu programmu, tad jūs redzētu, ka no tiem 9 procentpunktiem ievērojama daļa bija plānota no pārlikšanas uz nekustamā īpašuma nodokli. Tas vēl nav noticis, jā... Tad līdz ar to no tiem 9 procentpunktiem, kā sākotnēji arī bija plānots, ap 5-6 procentiem tiks dabūts uz ekonomikas izaugsmes vai uz ēnu ekonomikas mazināšanās rēķina, kā tas arī tagad notiek, un pārējie 2-3 procenti tiks iegūti, pārliekot uz nekustamā īpašuma nodokli to nodokļu slogu... un arī, iespējams, uz patēriņa nodokli, ja mēs runājam par samazinātām PVN likmēm tur, kur ir iespējams to kompensēt.

Es nezinu, varbūt man nākamajā nedēļā vēlreiz vajadzēs kāpt tribīnē un runāt par to pašu. Ja jūs vēlaties, es varētu dot kādu privātu konsultāciju, jā. (No zāles dep. A.Bērziņš un dep. I.Grigule: „Cik maksā? Cik maksā?”) Bez maksas. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Bezmaksas!”)

Tas ir pirmais.

Par otro jautājumu. Par to, ka Jānis Ozoliņš ierosināja samazināt IIN nākamajā gadā par 3 procentpunktiem. Ir arī tāda lieta kā, teiksim, tā fiskālā telpa jeb fiskālās iespējas. Ja mēs arī plānojam atbilstību Māstrihtas kritērijiem, ja mēs runājam par budžeta deficītu, tas nozīmē, ka mēs varbūt diemžēl nevaram izdarīt visu to, ko mēs gribam; mums jāskatās arī uz budžeta deficītu. Tad, ja mēs skatāmies uz fiskālo telpu... Ja mēs nesamazinātu PVN un ja mēs nepalielinātu pēc tam neapliekamos minimumus, ja mēs nepalielinātu nodokļu atlaides apgādājamiem, tad vietas principā pietiktu arī IIN samazināšanai par tiem pašiem 3 procentpunktiem. Bet, tā kā politika tomēr - arī jums (nu, pirmām kārtām!) - es domāju, ir zināms kompromiss, tad... Tad, kad iekšā ir gan PVN samazinājums, gan arī IIN atvieglojumu palielināšana, tad vismaz uz nākamo gadu vieta ir tikai 1 procentpunktam.

Nu esmu gatavs atkal detalizēti izskaidrot visu to matemātiku.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šis un nākamais mans priekšlikums ir vērsts uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā. Un es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie priekšlikumi faktiski neparedz nekādu papildu finanšu slogu budžetam.

Jūs zināt, ka pretēji vispārējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas principiem šobrīd likumā ir noteikts, ka pamatā par dividenžu ienākumu gūšanas dienu un attiecīgi par dividenžu ienākumu izmaksas dienu likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes ir aprēķinātas. Savukārt par dividendēm pielīdzināmu ienākumu gūšanas dienu un attiecīgi par to izmaksu dienu uzskata gada pārskata apstiprināšanas dienu individuālā uzņēmuma, kas ir nodokļa maksātājs, maksājumiem.

Nodoklis ir jāsamaksā avansā pirms faktiskās dividenžu izmaksas, un, lai saglabātu apgrozāmos līdzekļus, uzņēmumi nereti ir spiesti atlikt peļņas sadali vai plānot peļņas sadali caur kaimiņvalstīs nodibinātām sabiedrībām. Tā kā Komerclikums pieļauj dividenžu aprēķināšanu ne biežāk kā reizi gadā, arī valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi tiek atlikti vismaz par gadu vai pat neatgriezeniski zaudēti.

Ar nodokli tiek aplikta arī individuālo uzņēmumu nesadalītā peļņa, kas ir reinvestēta uzņēmumu saimnieciskajā darbībā un netiek izmaksāta īpašniekiem. Attiecīgi šī uzņēmumu grupa tiek mākslīgi nolikta sliktākā situācijā nekā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji.

Latvijas uzņēmumi tā rezultātā no naudas plūsmas viedokļa ir sliktākā stāvoklī nekā citu Eiropas Savienības valstu uzņēmumi, jo lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu dividenžu aprēķināšana ir iespējama biežāk nekā reizi gadā vai to aprēķināšana tiek pielīdzināta dividenžu faktiskajai izmaksai.

Kolēģi! Šie likuma grozījumi novērsīs nevienlīdzīgo situāciju attiecībā uz dažādām uzņēmumu kategorijām un ļaus vieglāk plānot uzņēmumu naudas plūsmu, neierobežojot apgrozāmo līdzekļu apmēru, un tiešām uzskatu, ka rezultāts būs tas, ka palielināsies Latvijas uzņēmumu konkurētspēja. Uzlabosies arī valsts un pašvaldību budžetu ienākumu naudas plūsma, jo uzņēmumi nebūs spiesti atlikt lēmumu par peļņas sadali. Tādējādi palielināsies kopējais valsts un pašvaldību budžetu ienākums.

Vēlos uzsvērt, ka piedāvātie grozījumi sagatavoti, konsultējoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Aicinu atbalstīt šo ļoti labo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es arī piedalījos tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, un es aicinu kolēģus nebūt greizsirdīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu. Tik tiešām, šis priekšlikums būs ar pozitīvu fiskālo efektu un stiprinās mūsu valsts konkurētspēju, kā arī ļaus jauniem uzņēmumiem pārnest savas naudas plūsmas, lai tās būtu šeit, Latvijā, un maksāt nodokļus šeit, Latvijā, nevis domāt, kā izshēmot, lai šī nauda aizietu garām Latvijai.

Es varu apliecināt (es arī biju tajā sēdē!): mūsu rūpnieki arī šādu priekšlikumu atbalsta un karsti iestājas par to.

Tā ka es aicinu: nebūsim greizsirdīgi, atbalstīsim šo priekšlikumu! Tas neko nenodarīs jūsu principiem, tas tikai palīdzēs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs. Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu, neviens nebija greizsirdīgs, jo šis priekšlikums ir no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un no Latvijas Darba devēju konfederācijas; viņi ir vērsušies pie visām Saeimā esošajām frakcijām. Komisija nolēma šo, nākamo un 14.priekšlikumu izdalīt kā atsevišķus priekšlikumus un, veidojot likumprojektu, turpināt konsultācijas ar Finanšu ministriju, turpināt konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību un tad virzīt šos priekšlikumus kā atsevišķus likumprojektus. Jo praktiski šeit regulējums neatrisina jautājumu, jo akcionārs var būt gan uzņēmējs, gan privātpersona. Šis punkts atrisina tikai akcionāra kā privātpersonas jautājumu, bet neatrisina akcionāra kā uzņēmēja jautājumu. Līdz ar to ir nepieciešamas papildu konsultācijas, un tās mēs arī veiksim un veidosim atsevišķu likumprojektu šīs problēmas - kompleksas problēmas! - risināšanai.

Un tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 44, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. - deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 6. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 7. - deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - Deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 11. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Pagājušajā nedēļā pie mums viesojās Ministru prezidents un stāstīja... teica skaistus vārdus par valdības veikumu, arī par valdības prioritātēm - ka tās ir konkurētspējas veicināšana, ēnu ekonomikas mazināšana, sabiedrības nevienlīdzības mazināšana... Un kas man ļoti iepatikās? Šis termins - „tautas ataudzes veicināšana”.

Tad nu, lūk, lai tie nepaliktu tikai kā skaisti solījumi un lai nesanāktu valdībai tā, kā sanāca ar „Pasažieru vilcienu”, - ka ir politiķi ar skaistu apņemšanos, bet pēc tam ir sliktās amatpersonas, kas visu ir sabojājušas -, es esmu sagatavojis savus priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām, un to būtība ir sekojoša: visu šo fiskālo efektu, ko mēs domājam... ko tiek piedāvāts panākt ar šo minimālo likmju samazināšanu, virzīt uz neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamiem palielināšanu. Tātad - to pašu fiskālo ietvaru... Mēs nepārkāpjam valdības izvēlētos parametrus. Bet ko mēs ar to panākam? Mēs panākam, ka tā vietā, lai vienkārši samazinātu šīs likmes, kas nedos šo vajadzīgo efektu - uzņēmējiem nākt laukā no ēnu ekonomikas - un kas konkurētspēju nozīmīgi nepalielinās... Es piedāvāju, ka, ja mēs to novirzām uz neapliekamo minimumu un atvieglojumiem par apgādājamiem, mēs varam panākt jūtamu efektu. Kāpēc? Tāpēc, ka... Ja mēs runājam tagad konkrēti par šo priekšlikumu - 11.priekšlikumu... Kad runa ir par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, tad es piedāvāju no nākošā gada to paaugstināt līdz 60 latiem (vismaz līdz 60 latiem!) un no 2014.gada - vismaz līdz 100 latiem. Tas iekļaujas šajos ietvaros, ko valdība ir nospraudusi. Tas nav populisms. Bet ko tas dos? Tas dos to, ka mazajām algām šī nodokļa likmes - reālās ienākuma nodokļa likmes - samazinājums būs daudz straujāks. Piemēram, 200 latu algai, ja 100 latu ir neapliekamais minimums, reālā ienākuma nodokļa likme nokritīsies līdz 12,5 procentiem, un tas jau ir jūtams samazinājums, kas būs vairāk motivējošs uzņēmējiem - sākt maksāt šīs mazās algas legāli, nodarbināt cilvēkus legāli; tas savukārt nozīmē, ka tas būs atspaids mūsu sociālajam budžetam, jo pieaugs ieņēmumi sociālajā budžetā un samazināsies izdevumi, kas būs vajadzīgi bezdarbnieku uzturēšanai... šo slēpto bezdarbnieku uzturēšanai.

Tāpēc mans priekšlikums ir atbalstīt šo, jo no savas puses opozīcija ir bijusi konstruktīva, un es ceru sagaidīt tādu pašu konstruktīvu attieksmi no koalīcijas puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I.Ribakovs (SC).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Laikam ir vieglāk runāt reizē par visiem trim priekšlikumiem - par 11., 12. un 13.priekšlikumu -, jo tie ir savstarpēji saistīti.

Protams, ja mēs varam atbalstīt 11. un 12.priekšlikumu, tad uzreiz jādomā, kā mēs kompensēsim pašvaldībām; tad uzreiz jārunā par 13.priekšlikumu. Ja mēs gribam palīdzēt tieši tiem cilvēkiem, kam ir tagad grūtības, un ja mēs runājam, ka tomēr ir ekonomikas izaugsme, un ja mēs gribam samazināt problēmas, kuras tagad, tuvākajā laikā, es domāju, būs ar skolotāju algām, mums jāatbalsta visi trīs šie priekšlikumi, tātad arī 12.priekšlikums, ar ko mēs vismaz daļēji varam atrisināt demogrāfisko situāciju mūsu valstī.

Es aicinu atbalstīt mūsu kolēģa priekšlikumus, visus trīs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Godātie kolēģi! Viss likumprojekts kopumā ir atbalstāms. Noteikti! Un arī „Saskaņas Centra” deputāti atbalstīja... gan gatavodamies vēlēšanām, gan pirms tām savās programmās, savas partijas programmās atbalstīja nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu, galvenokārt uz zemi. Uz zemi! Līdz ar to vēlreiz saku, ka likumprojekts ir atbalstāms. Manuprāt, ir svarīgi arī sekot līdzi citai nepieciešamībai - nodrošināt lielāku progresivitāti mūsu nodokļu sistēmā. Un ar deputāta Zariņa konkrēto priekšlikumu mēs izdarīsim nopietnu soli šajā virzienā.

Es saredzu šeit iespēju mazināt nevienlīdzību mūsu sabiedrībā, atvieglot mūsu Latvijas iedzīvotājiem slodzi uz naudas maku pirmām kārtām. Tas ir ļoti svarīgi.

Es gribu piebilst, ka šis priekšlikums nemaz negroza galveno mērķi šim likumprojektam, tas - vēl vairāk! - to padara stiprāku un sabiedrībā cienījamu. Līdz ar to, manuprāt, Ivara Zariņa priekšlikums ir vietā (No zāles: „Un laikā!”) un ir atbalstāms.

Lūdzu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Šodien mūsu opozīcija ir tiešām ļoti konstruktīva. Man patiesībā patīk gan deputāta Reskāja priekšlikums (es domāju, ka bija ļoti sakarīgs, un mājasdarbs pavisam noteikti bija izdarīts), gan arī deputāta Zariņa priekšlikums. Bet pirmām kārtām mēs tomēr runājam par priekšlikumu, kurš attiecas uz likumprojektu, kas tiks pieņemts steidzamības kārtībā. Un tur tomēr nepieciešamas tālākas diskusijas.

Ja mēs runājam konkrēti par atvieglojumiem par apgādājamām personām, tad es... nu mums te iepriekšējās sēdes atkārtojums... es atgādināšu, ka dotajā brīdī kārtība ir tāda, ka tie ir ierakstīti Ministru kabineta noteikumos... Un šobrīd notiek diskusijas par to, kā, cik, ko mēs varam atļauties un tieši kādā kārtībā... kā un kādā proporcijā tiks samazināti gan neapliekamais minimums, gan atvieglojumi par apgādājamām personām. Un, ja cienījamai opozīcijai nav iebildumu, mēs tomēr vēlētos tos saglabāt Ministru kabineta noteikumos. Jā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Iebildumi ir, un iebildumi ir principiāli. Vai nu jūs paši tagad nesekojat līdzi tam, ko jūs taisāties darīt, vai arī spēlējat cirku ar sabiedrību.

Ja jūs pieņemat tagad šos grozījumus, kuri paredz, kā jūs paši sakāt, maksimālo iespējamo likmju samazinājumu ienākuma nodoklim, tad ir jautājums, no kādiem resursiem jūs tālāk domājat panākt šo paaugstinājumu atvieglojumiem vai neapliekamajam minimumam. Un tieši tāpēc šodien es jums piedāvāju manu alternatīvu, kura atbildīs daudz vairāk, daudz precīzāk tam, ko jūs skaisti solāt, runādami par šo sabiedrības nevienlīdzības mazināšanu un par šo iespēju atbalstīt ģimenes ar bērniem, atbalstīt demogrāfiju. Jo šo priekšlikumu ideja ir šāda - pirms jūs izniekosiet visu šo fiskālo efektu uz šo minimālo likmju samazināšanu, virzīt to visu tikai uz atvieglojumu ģimenēm un neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Un mēs neatņemam Ministru kabinetam šo funkciju, mēs vienkārši pasakām, kāds ir šis minimālais līmenis, pie kura... kurš obligāti ir jāievēro. Ministru kabinets... tā, kā jūs arī sakāt... Mēs atstājam šo iespēju, ka viņi var skatīties un lemt, ka varbūt var to pacelt augstāk, tas būs viņu lēmums; mēs vienkārši ar likumu pasakām to, ka tas ir jāizdara. Un arī... Kas ir labs ar šiem priekšlikumiem? Tas atrisina šo problēmu ar pašvaldībām, jo, ja viss šis fiskālais efekts tiek vērsts uz neapliekamo minimumu vai uz atvieglojumiem par apgādājamiem, tad likums paredz, ka, šīs izmaiņas veicot, Ministru kabinetam ir jāparūpējas par to, lai pašvaldību ieņēmumi neciestu.

Tā ka šis, es uzskatu, ir ļoti veiksmīgs risinājums, kas precīzi atbilst valdības prioritātēm, un es aicinu atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

 

J.Ozoliņš (ZRP).

Šodien tāda īpaša diena, jo mēs runājam par nodokļu samazināšanu, un rodas tāda situācija, ka... nu, šajās debatēs klausoties, rodas iespaids, ka tas ir slikti.

Es gribētu būt lepns par to, ka mēs to esam uzsākuši un darām pragmatiskā veidā.

Zariņa kungs, runa ir par to, kādā veidā sasniegt mērķi, un mēs esam izvēlējušies šo ceļu iet, deleģējot Ministru kabinetam šo uzdevumu - palielināt atvieglojumus par apgādājamiem un izsvērt, cik liela fiskālā telpa paliek atvieglojumiem saistībā ar neapliekamo minimumu. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jūs jau visu naudu būsiet sadalījuši!”)

Fiskālā telpa ir pietiekama, un tas arī ir iemesls, kāpēc es piekrītu attiecībā uz 1 procentu... attiecībā uz nodokļa samazināšanu šogad... no nākošā gada 1.janvāra... un pēc tam, vēlāk... nevis 3 procenti uzreiz. Kā Vjačeslavs Dombrovskis teica, tas ir sava veida kompromiss, kā visefektīvāk to panākt. Ja mēs rēķināsim, no iedzīvotāju puses skatoties, tas efekts ir aptuveni 3 procentu robežās jau no nākošā gada.

Tā ka nevajag jaukt lietas! Es domāju, paliksim pie izvēlētā ceļa, šos priekšlikumus noraidīsim un skatīsimies, kā Ministru kabineta līmenī to jautājumu risināt tālāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Komisija izanalizēja šo priekšlikumu un sliecās atbalstīt fiskāli izsvērto valdības iesniegto variantu, un neatbalstīja fiskāli neizsvērto, neizanalizēto Zariņa kunga priekšlikumu. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola un dep. A.Bērziņš: „Greizsirdība! Greizsirdība!”)

Tā ka lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 46, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Arī 12. - deputāta Zariņa priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Vispirms replika attiecībā uz iepriekš teikto.

Šis mans priekšlikums ir fiskāli, kā jūs teicāt, izsvērts un aprēķināts, es to izdarīju kopā ar Finanšu ministrijas ierēdņiem. (Tas jūsu informācijai!) Kā jūs to paši arī redzējāt, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē viņi pret to neiebilda... pret maniem priekšlikumiem. Un šo priekšlikumu būtība... es vēlreiz paskaidrošu... Šis efekts ir pat vēl minimālāks. Te ir vienkārši noteikti zemākie sliekšņi, kas būtu jāizdara, atstājot šo papildu manevru iespēju Ministru kabinetam. Arī attiecībā uz 12.priekšlikumu, kur ir runa par atvieglojumu par apgādībā esošajiem... Mans priekšlikums ir, ka nākošgad... tātad atkal doma... Mēs nerunājam par šo likmju samazinājumu, mēs visu šo fiskālo efektu vēršam tur, kur mums tas visvairāk būtu nepieciešams.

Pašlaik mūsu visaktuālākā problēma ir demogrāfija. Tātad palīdzēsim mūsu ģimenēm! Mēs varam visus šos miljonus, kurus jūs tagad gribat ar vienu, ar diviem procentiem nogriezt... varam koncentrēt, lai tie aizietu tur, kur mums tas ir visvairāk vajadzīgs. Tās ir mūsu strādājošās ģimenes, tie, kas rūpējas par bērniem, rūpējas par saviem vecvecākiem, tātad tie, kas dara to, ko lāgā nevar izdarīt valsts.

Tagad ir reāla iespēja to izdarīt!

Ja mēs runājam par aprēķiniem, ļoti konkrētus es varu pateikt kaut vai attiecībā uz nākošo gadu.

Tātad - ko piedāvā mans priekšlikums? Valdības priekšlikums ir tāds, ka šis efekts ir 57 miljoni. Mans priekšlikums - tie ir aptuveni 50 miljoni. Un tad tikai atliek vēl Ministru kabinetam... Vēl 7 miljoni... Atliek tad vēl izdomāt, kur tos likt.

Vēlreiz, kolēģi, atkārtoju: mēs runājam par reālu naudu! Tie ir desmitiem miljonu, kas var nākt uz mūsu ģimenēm, mūsu strādājošo ģimenēm, palīdzēt tām. Es aicinu to darīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!... Lūdzu rezultātu! (Balsojuma rezultāti neparādās. Starpsaucieni: „Tā ir zīme!”, „Atbalstīt!”)

J.Reirs. Nav svarīgi, kā balso, ir svarīgi, kā skaita...

Sēdes vadītāja. Nē, mēs tūlīt...

Nomierinieties! Mēs tūlīt noskaidrosim, vai ir tehniskas problēmas. Tātad tā ir tehnikas kļūda, kā redzat: rezultāta nav nekāda.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 13. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ja tas būtu tīri valsts administrējams un izmantojams nodoklis, nebūtu runa par šāda priekšlikuma nepieciešamību. Bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais pašvaldību ieņēmumu avots. Bija, ir un paliek! Līdz ar to jebkuras fiskāli pamatotas vai fiskāli nepamatotas spēles ar nodokļiem uzliek zināmu nastu uz pašvaldību pleciem.

Jāņem vērā, ka pēdējā laikā valdības politika ir vērsta uz to, lai nodotu valsts realizētās funkcijas pašvaldībām, nenodrošinot tām attiecīgu finansiālu nodrošinājumu. Spilgts piemērs tam ir pēdējie Saeimā izskatītie grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kuri paredz, ka visas rūpes un raizes, kas saistītas ar šo problēmu, ir atdotas pašvaldībām.

Šeit nav nekādas garantijas, ka cīņā, kas starp valdību un pašvaldībām norisinās par katru procentu sadalījumā, atkal nenotiks tas pats, kas notiek katru gadu. Tāpēc tas priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Ivars Zariņš, dod zināmas - ne pilnīgas, bet zināmas! - garantijas, ka pašvaldību intereses netiks skartas, jo tieši pašvaldības ir tās, kas sniedz iedzīvotājiem reālāko un jūtamāko palīdzību, risinot tās problēmas, ko mēs bieži vien radām šeit, šinī zālē.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nav saistīts ne ar vienu no iepriekš izskatītajiem un noraidītajiem vai atbalstītajiem priekšlikumiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Tā. Kāda ir priekšlikuma būtība? Tas skan sekojoši: „Ministru kabinets, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2013.gadam un nākamajiem gadiem, ievēro nosacījumu, ka grozījumi, kas samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, neietekmē ieņēmumu daļu pašvaldību budžetā.”

Manuprāt, tas ir ļoti taisnīgi.

Ja jūs tagad gribat nodemonstrēt, ka jūs esat gatavi rūpēties par tautu, ka jūs gribat samazināt nodokļus, tad, lūdzu, valdība, jūs arī uzņemieties atbildību par šo lēmumu, nevis atkal rīkojieties kā vienmēr: tradicionāli pieņemat kādu lēmumu, bet smagumu par tā izpildi uzliekat uz citu pleciem (šajā gadījumā - uz pašvaldībām).

Šis priekšlikums ir aktuāls neatkarīgi no tā, vai jūs esat noraidījuši tagad manus pārējos priekšlikumus, palikdami pie savējā. Jo šis princips būtu jāsaglabā, ja mēs negribam sagraut pašvaldību darbu. Ko jūs darāt ar savu it kā cēlo gājienu? Vienkārši samazināsim ienākuma nodokļa likmi un neparūpēsimies par pašvaldību ienākumiem? No kurienes tad pašvaldības pēc tam maksās naudu skolotājiem, veiks šīs sociālo pabalstu izmaksas, ja tām vienkārši nebūs naudas? Tātad atkal iznāk, ka kārtējo reizi jūs gribat to risināt uz sociāli visneaizsargātāko cilvēku rēķina.

Mans priekšlikums ir atbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es šeit aicinātu deputātu Zariņu nebūt greizsirdīgam un atsaukt savu priekšlikumu, jo faktiski Ministru kabinets, pieņemot šo likumprojektu un virzot uz Saeimu, ir ierakstījis protokollēmumā normu, kas paredz, ka, veidojot budžetu 2013.gadam un nākamo gadu budžetus, kur ir šie samazinājumi, Finanšu ministrijai tiek uzlikts par pienākumu kompensēt zaudējumus. Līdz ar to šāda norma jau ir - un vēl agrāk par to, ko jūs iesniedzāt. Tā ka es vēlreiz aicinu nebūt greizsirdīgam un atsaukt šo priekšlikumu. Un vēl gribu informēt mūsu kolēģus, ka, lai sūtītu budžetu uz Saeimu, ir nepieciešams Latvijas Pašvaldību savienības saskaņojums. Un visas 20 valdības... 20 gadus budžeti ir bijuši saskaņoti ar Latvijas Pašvaldību savienību, un vienmēr budžets tiek sabalansēts ar Latvijas Pašvaldību savienības interesēm un valsts interesēm. Nav bijuši tādi gadi, kad Latvijas Pašvaldību savienība neparakstītu vai nepiekristu. Arī šajos krīzes gados samazinājumi ir bijuši proporcionāli un faktiski pašvaldības vienmēr ir saņēmušas lielāku līdzekļu daudzumu, nekā sākotnēji bija plānots.

Es lūdzu arī nemaldināt sabiedrību un nestāstīt, ka tagad, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, cietīs pašvaldības. Un vēlreiz aicinu deputātu Zariņu nebūt greizsirdīgam un atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Nav runa par greizsirdību, par kaut kādām citām emocionālām izpausmēm. Ir runa par to, ka, ja pat eksistē, pieņemsim, - neviens to gan nav redzējis, - Ministru kabineta protokollēmums, tad tas ir pamats tam, lai nostiprinātu šo labo Ministru kabineta vēlmi pārejas noteikumos kā obligātu normu. Jo protokollēmums varbūt šodien ir viens, bet rīt var mainīties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man ir tā kā neērti tik pieredzējušam un nopietnam politiķim kā Reira kungs atgādināt, ka ir likums un ir protokollēmums un tiem ir ļoti atšķirīgs juridiskais spēks. Jo pamatlēmumus demokrātiskā valstī tomēr pieņem parlaments. (No zāles dep. J.Reirs: „Parlaments arī pieņem, Cileviča kungs!”) Kāpēc mums vienkārši jāpaļaujas uz to, ka Ministru kabinets pieņem lēmumu, un viss? Tagad, deputāti, varat būt brīvi! Neuztraucieties! (No zāles dep. J.Reirs: „Parlaments arī pieņem!”) Tieši to mēs arī piedāvājam. Bet jūs taču iestājaties pret to, lai parlaments šodien par to nobalso. Nē, piedodiet, Reira kungs, tas ir daudz nopietnāk. Es saprotu, ka jūs izvēlējāties šo ceļu...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli!

B.Cilevičs. ...ka visi nopietnie lēmumi tiek pieņemti valdībā. Tā ir apbrīnojama augstprātība. Nedomājiet, ka tikai jūs esat tie gudrie un ka cilvēki neko neatceras. Jūs, Reira kungs, tikko maldinājāt cilvēkus vairākkārt. Patiešām, valdošā koalīcija ar vairākuma balsojumu parlamentā atņēma pašvaldībām ļoti nopietnus līdzekļus. Jūs labi atceraties, ka tā notika 2009.gada jūnijā, kad tika nogrieztas mērķdotācijas skolotāju algām (No zāles dep. J.Reirs: „Proporcionāli valstij!”), un līdz ar to pašvaldībām bija jāslēdz skolas... Otrkārt, tika atņemtas dotācijas sabiedriskajam transportam, un pašvaldībai bija jāmeklē iekšējie resursi, lai tomēr segtu šos papildu izdevumus. Jūs... valdība jau sen nepiedalās nopietni, pienācīgi un proporcionāli dzīvokļa jautājumu risināšanā. Es jau nerunāju par antikonstitucionālajiem lēmumiem, tādiem kā pensiju samazināšana, kādus pašvaldības atļauties nevar. Jo pašvaldības visus savus sociālos pienākumus, pienākumus sociālās aizsardzības jomā vēl turpina pildīt. Valdība vairākkārt pašvaldībām atņēma šim mērķim paredzēto naudu. Un tagad jūs apgalvojat: protokollēmums ir, valdībai ir visi lēmumi, - esiet mierīgi un neuztraucieties!

Piedodiet, Reira kungs! Nevajadzētu uzskatīt, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir tik īsa atmiņa. Es aicinu tomēr atbalstīt. Ja jūs esat nopietns, runājot par to, ka patiešām tas viss ir izdarīts, tad tas ir pareizi. Ierakstīsim to likumā, un tad jau viss būs skaidrs. Tas, ka jūs negribat to darīt, vieš ļoti lielas aizdomas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Es jau negribēju kritizēt šo priekšlikumu, bet tas ir tāds, kas paredz, ka nākamajos gados... Piemēram, pēc kādiem 3-4 vai 5-6 gadiem, varbūt tad arī kāds no jums būs valdībā (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Nebūs!”), varētu būt krīzes situācija un samazināties ieņēmumi valstī kopumā. Šis priekšlikums paredz, ka valstij vienmēr ir jāgarantē pašvaldībām šie ieņēmumi. Līdz ar to priekšlikums nav korekts. Nekādā gadījumā.

Un Cileviča kungam gribu atbildēt ar to, ka visi samazinājumi tika veikti proporcionāli un valsts budžets ir cietis daudz vairāk, saskāries ar daudz lielākām problēmām, un cēlonis tam ir nevis 2009.gada budžeta samazinājums, bet gan agrākā krīze, kura bija gan pasaulē, gan valstī. Cileviča kungs, jums ir ļoti īsa atmiņa. Es atvainojos, bet tā tas ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Nu, redzat, kolēģi, nav neviena argumenta, kāpēc noraidīt šo priekšlikumu. Tāpēc, ka tas, ko tikko teica Reira kungs, manā priekšlikumā tā nav paredzēts. Ja pasliktinās ekonomiskā situācija, atbilstoši mainās arī pašvaldību budžeti. Tas, par ko es runāju, - tas, ko nedrīkst samazināt pašvaldībām, ir ienākumu daļa, kuru nedrīkst samazināt, jo valdība par to izlēmusi. Ja mainās ekonomiskā situācija uz vienu vai otru pusi, šie grozījumi neko neietekmē. Arī pašvaldības ienākumi mainās līdzi.

Tālāk. Ja mēs runājam par to, vai šeit ielikt vai neielikt. Ja jau jūs esat gatavi to pildīt, tad ielieciet likumā, pierādiet tautai, ka tiešām esat gatavi kaut ko darīt, nevis tikai visu laiku skaisti solīt nākotnē! Visi mani priekšlikumi bija domāti tam, lai jūs varētu izpildīt savus solījumus. Reāli izpildīt to, par ko skaisti runājat. Reāli pierādīt, ka demogrāfija tiešām ir jūsu prioritāte, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir jūsu prioritāte, ka konkurētspēja ir tas, kas vajadzīgs Latvijai, lai mēs varētu augt, lai tauta nebrauktu projām, lai paliktu šeit.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 47, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 14. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jautājumā par PVN šis mans priekšlikums paredz samazināt PVN par 3 procentiem.

Citēšu atkal, protams: „Samazinot PVN likmi par 1 procentpunktu, sešu mēnešu laikā vidējā inflācija varētu pazemināties par 0,4 procentiem. Tā liecina Nordea bankas Latvijā galvenā ekonomista Andra Strazda aplēses. Finanšu ministrija uzskata, ka līdz 0,5 procentiem. Šī viedokļa piekritēji acīmredzot cer, ka šis solis ievērojami palielinās Latvijas izredzes nonākt eirozonā, taču tā diemžēl nav taisnība. Mums jāsaprot, ka, izskatot Latvijas iespēju pievienoties eirozonai, netiks vērtēti inflācijas rādītāji konkrētajā laikposmā, bet gan inflācijas līmeņa ilgtspēja. Tas ir, vai inflācijas līmenis paliks tikpat zems arī nākamajos gados.” To teicis Reformu partijas pārstāvis ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. Tāpēc nolēmu viņam palīdzēt un neizniekot šos grozījumus ar 1 procentu, bet samazināt par 3 procentiem.

Un ko es vēl gribēju, Dombrovska kungs, pieminēt, - mēs ar jums abi politikā esam jauni cilvēki, un ticu, ka neesam arī pārāk sabojāti (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ooo!”), bet mani politikas vērojumi liecina, ka, jo sīkāka, smalkāka un garāka programma ir kādai partijai priekšvēlēšanu laikā, jo vairāk neizpildītu solījumu šai partijai ir nākošajās vēlēšanās.

Tā ka atbalstīsim!

Un vēl viena lieta - ja jūs palasītu, kādus priekšlikumus savulaik, esot opozīcijā, budžeta procesā gāza iekšā „Jaunais laiks”, jūs vispār paliktu bez valodas. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Baidās no „Jaunā laika”!”) Tā ka es vēl šeit esmu tikai kā bērna šļupsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Nē, pēc šīm debatēm nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. I.Zariņš: „Bez argumentiem!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Man šis piedāvātais likumprojekts par PVN samazināšanu par 1 procentu visām precēm, droši vien tāpat kā lielākajai daļai no jums, liekas nejēdzīgs, un to arī lielākajai daļai sabiedrības nācies atzīt. Lai atkal gluži vienkārši tukši nekritizētu šādu priekšlikumu, no kura jēgas nebūs gandrīz nekādas, vismaz nebūs sabiedrībai, es konstruktīvi izstrādāju savu priekšlikumu. Lai gan man bija dota tikai viena diena un viena nakts, es pa šo laiku sazinājos ar Finanšu ministriju, dabūju visus nepieciešamos datus un sagatavoju savu priekšlikumu, kurš aizpildīs visus svētos valdības fiskālos ietvarus vienkārši perfekti, nepārsniedzot neko. Plus paralēli jāņem vērā tas, ka valdība visu laiku atrunājas: mēs neko nevaram izdarīt, ja mēs samazināsim PVN pārtikai vai citām grupām, tas nav iespējams, tas ir grūti administrējams, tad atkal nesanāks... Es atradu risinājumu, kā to var izdarīt, kā tas sanāks. Un vispār gandrīz vai nekas nav jādara, jo mums ir vairākas preču grupas, kuras jau ir atsevišķi izdalītas, kuras vairs nav no jauna jāizdala, kuras jau ir atzītas par tādām, kurām ir vērts samazināt PVN.

Mans priekšlikums ir visu šo fiskālo efektu, ko mēs domājam panākt, ko mēs esam gatavi uzlikt budžetam, samazinot PVN par 1 procentu visām precēm, fokusēti novirzīt uz tām preču grupām, kuras ir aktuālas sabiedrībai, lai nevis atkal tikai ar skaistiem vārdiem par sociālo nevienlīdzību runātu, bet reāli palīdzētu un izdarītu to.

Tātad mans priekšlikums ir šāds: medikamentiem samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 5 procentiem; zīdaiņiem paredzētajiem produktiem - līdz 5 procentiem; mācību literatūrai - līdz 5 procentiem; sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē - līdz 5 procentiem; siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem un koksnes kurināmā piegādēm - arī līdz 5 procentiem.

Un, ko es vēl piedāvāju, ko mēs mierīgi varam atļauties un kas šajos fiskālajos valdības ietvaros ietilpst, - līdz 5 procentiem samazināt arī PVN likmi izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, jo tā būs reāla mūsu konkurētspējas veicināšana, jo pēc būtības šie pakalpojumi ir gandrīz kā eksporta produkts, jo tie tiek pārdoti ārzemniekiem, tiem, kas brauc uz šejieni. Līdz ar to paralēli tiks panākts efekts arī citās lietās.

Ko es vēl šeit gribēju piezīmēt, kas ir ļoti svarīgi? Ja mēs pieņemam šo manu priekšlikumu, tad būs nozīmīgi blakusefekti, jo, samazinot likmi, piemēram, medikamentiem, mēs samazinām arī valsts izdevumus, ko tā tagad tērē, iepērkot medikamentus. Jūs visi redzējāt... es domāju, daudzi no jums svētdien redzēja raidījumā „Nekā personīga” sižetu par tiem nelaimīgajiem apmēram 20 tūkstošiem cilvēku, kuriem valdība ir pateikusi: naudas nav un nebūs, un jūs neprotezēs, protēzes nevar nomainīt!

Tad, lūk, kolēģi! Ja jūs šodien pieņemat šos manus priekšlikumus, kas nav populistiski, kas atbilst tiem ietvariem un principiem, par kuriem jūs runājat, tad ar vienu pogas spiedienu jūs varat atrisināt šo cilvēku, cietēju, problēmas, jo, ja medikamentiem PVN tiek samazināts no 12 uz 5 procentiem, tad valsts zāļu iepirkumos rodas ietaupījums - apmēram 5 miljoni gadā. Ar šiem 5 miljoniem mēs varam uzreiz ar pilnu jaudu sākt protezēšanu plus paralēli risināt vēl citas problēmas, kuras mēs zinām, kuras pašlaik ir aktualizējušās, - piemēram, vīrushepatīts C. Arī tam nauda uzreiz atrodas.

Tā ka viss, kas atliek, - lūdzu, nevis skaisti solīsim, bet ņemsim un izdarīsim kaut ko! Prasmīgi rīkojoties, pat ar to rocību, kas mums ir, mēs to varam izdarīt. Tāpēc es aicinu atbalstīt manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs. Komisija rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu un nolēma neatbalstīt. Lūdzu Saeimu neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 44, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. - deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Tā teikt, labas lietas vienmēr ir trīs. Tāpēc mans 3.priekšlikums - piemērot samazinātu PVN pārtikas produktiem saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu sarakstu, kurā varētu iekļaut produktus ar ļoti īsu realizācijas laiku un tiešām pamatproduktus, kurus... nu, teiksim, pienu, maizi, makšķerniekiem varbūt šņabi... Bet, nopietni runājot, tiešām tikai pamatproduktus - pienu, maizi, dārzeņus un tādus, kas ir ražoti Latvijā.

Kur es šo ideju atradu? Nu, atkal man ir jācitē tātad: „Ir dažādi veidi, kā valdība var uzlabot ekonomisko situāciju mazturīgajiem iedzīvotājiem, tai skaitā pensionāriem. Viens no tiem ir palielināt budžeta izdevumus. Otra iespēja ir panākt, ka šiem iedzīvotājiem samazinātos izdevumi caur cenu pazeminājumu. Savas kopējās nabadzības dēļ mūsu iedzīvotāji vidēji izdod gandrīz vienu trešo daļu algas par pārtiku. Salīdzinājumam: Eiropas Savienībā izdod tikai 13 procentus. Eiropas Savienības direktīvas dod lielu brīvību valstīm pašām noteikt PVN dažādām precēm, tai skaitā pārtikai. Somijā ir 13 procenti, Vācijā - 7, Francijā - 5,5, Itālijā - 4, bet Lielbritānijā, Īrijā un Maltā ir 0 procentu PVN uz ikdienas pārtiku. Šogad valdības budžeta ieņēmumi katru mēnesi pārsniedz prognozēto līmeni. Mūsu valdībai paveras reti izdevīga iespēja padarīt mūsu nodokļu sistēmu daudz taisnīgāku.” To vēstījis Eiroparlamenta deputāts no partijas VIENOTĪBA Krišjānis Kariņš, un viņam var tikai piekrist.

Tā ka beigsim dziedāt tās slavas dziesmas par kritērijiem, rāmjiem, izaugsmēm un beidzot izdarīsim kaut ko labu saviem iedzīvotājiem, kas jau tā ir vispacietīgākie pasaulē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Blumfeldam.

R.Blumfelds (VL-TB/LNNK).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nacionālā apvienība jau iepriekš ir nākusi klajā ar ierosinājumu pazemināt PVN likmi noteiktiem pārtikas produktiem. Tas ļautu pazemināt pārtikas produktu cenas, tādējādi pozitīvi ietekmējot arī iedzīvotāju vai ģimeņu budžetus. Vietējā pārtika... kvalitatīva vietējā pārtika uz ģimenes galda ne tikai ļautu pozitīvi ietekmēt ģimeņu budžetus, bet nāktu par labu arī ģimenes veselībai. Tāpat šis pazeminājums, iespējams, ļautu palielināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomus.

Neraugoties uz šiem un vēl vairākiem pozitīviem momentiem, Finanšu ministrija, izvērtējot mūsu priekšlikumus, konstatēja, ka šobrīd ieviest pazeminātu PVN likmi pārtikai nav iespējams.

Pazeminātas PVN likmes ieviešanu atbalsta neskaitāmas sabiedriskās organizācijas, to skaitā lauksaimnieku, ražotāju un tirgotāju organizācijas. Tāpat šai idejai nepārprotami ir jūtams atbalsts arī iedzīvotāju vidū. Par to liecina kaut vai iniciatīva portālā manabalss.lv, kur parakstu skaits arī nav maziņš. Tādēļ, lai gan šobrīd Finanšu ministrijas atzinums ir negatīvs un mēs to, protams, respektējam, mūsuprāt, diskusijai par pazeminātās PVN likmes ieviešanu noteiktām pārtikas preču grupām ir jāturpinās valdībā. Šajā sakarā varam tikai uzteikt zemkopības ministri Laimdotu Straujumu par šī jautājuma atkārtotu aktualizēšanu un ceram, ka līdztekus vispārējās PVN likmes samazināšanai pēc iespējas drīzāk varēsim iepriecināt Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar samazinātu PVN noteiktām pārtikas preču grupām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

 

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Protams, samazināt nodokļus - tas vienmēr izskatās labi un ļoti populāri. Tomēr, kolēģi, neaizmirsīsim, ka mūsu budžetam joprojām ir deficīts, ka joprojām ļoti daudzos sektoros ir ļoti mazas algas un mēs esam apņēmušies algas paaugstināt, piemēram, skolotājiem! Tā ka vajadzības ir ļoti daudzas. Turklāt arī starptautiskā situācija nemaz nav tik spoža. (No zāles starpsaucieni: „Normāla!”) Mēs zinām, kas notiek ārpus Latvijas, bet nezinām vēl, kā tas tuvākajā laikā attīstīsies un kā ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un mūsu nodokļu ieņēmumus. Tāpēc es uzskatu, ka nevajadzēja te ar tādu vairāksolīšanu vai, pareizāk sakot, mazāksolīšanu nodarboties un dalīt gaļu, kamēr zvērs vēl nav nomedīts. Tā ka nesteigsimies! Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, saprātīgiem, un tāpēc arī noraidīsim šos priekšlikumus, kuri, es domāju, nav pietiekami pārdomāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Seržanta kungs! Par aritmētiku... Pavisam nesen jūs iesniedzāt grozījumus, kuru mērķis bija samazināt IIN vēl par 3 procentpunktiem (apmēram tā, ja es nemaldos). Tagad - samazināt arī PVN likmi, tas būtu 20 procenti. Ja mēs paskatīsimies uz aprēķiniem - tos nemaz nav tik grūti dabūt no Finanšu ministrijas -, tad, ja es nemaldos, fiskālais efekts no samazinātās PVN likmes ieviešanas pārtikas produktiem būtu apmēram tāds pats kā no IIN samazināšanas par 3 procentpunktiem. Bet situācija diemžēl ir tāda, ka tomēr ir budžets, tur ir ieņēmumi un izdevumi un tiem jābūt kaut kādā mērā sabalansētiem. To principā atzina arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, pavisam nesen atbalstot fiskālo paktu jeb līgumu. Vai ne? Jūs taču zināt, par ko balsojāt?! Un tas nozīmē, ka jāizvēlas vai nu viens, vai otrs. Vai nu jūs vēlaties samazināt IIN par tiem 3 procentpunktiem, vai vēlaties ieviest samazinātu PVN likmi pārtikai. Es baidos, ka matemātiski jūs nevarat dabūt gan vienu, gan otru, kā arī atbalstīt gan noteiktu fiskālo disciplīnu, gan fiskālo paktu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

J.Reirs. Jā.

Kolēģi! Komisijā šis priekšlikums tika izvērtēts. Šis priekšlikums ir fiskāli visietekmīgākais, tā svars būtu apmēram 137 miljoni gadā.

Bet kāpēc, kādu apsvērumu dēļ šis priekšlikums tika noraidīts?

Viens no galvenajiem apsvērumiem bija mūsu kaimiņu pieredze. Ir tāds teiciens, ka gudrais mācās no citu kļūdām. Mēs laikam tomēr gribam mācīties... dažreiz būt gudri un mācīties no citu kļūdām. Mūsu kaimiņi lietuvieši ieviesa šādu nodokli, un pēc tam ar lielu troksni, ar lielām problēmām, ļoti nepopulāri, bet nācās atcelt, jo praktiski tajā biznesa vidē - arī mums ir līdzīga biznesa vide - šis nodoklis neiedzīvojās un praktiski nebija administrējams.

Tas bija viens priekšlikums... viens arguments.

Otrs arguments arī ir par fiskālo ietvaru. Komisijā tika atzīmēts, ka šie priekšlikumi mums ļoti palīdzēs, sastādot 2013.gada budžetu. Un tad, kad mūsu cienījamie opozīcijas pārstāvji piedāvās sapņainus papildu izdevumus kādām pozīcijām, nepamatotām, tad, es domāju, mēs atgādināsim par šiem priekšlikumiem, kuri ir tik fiskāli ietekmīgi, ka praktiski neatļautu ne 2013., ne 2014.gadā veidot kādus papildu izdevumus citām pozīcijām.

Tā ka, kolēģi, lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 44, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, mans priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi elektrībai uz 12 procentiem bija viena no manas priekšlikumu paketes sastāvdaļām. Mēs varējām atļauties to izdarīt, tas iekļautos tajā fiskālajā ietvarā, ko valdība bija sagatavojusi, piedāvājot samazināt PVN likmi par 1 procentu. Tas būtu bijis priekšlikums, kura rezultātā mājsaimniecībām elektrība kļūtu apmēram par desmito daļu lētāka. Un tas atkal būtu reāls atspaids tām ģimenēm, kurām ir grūti nomaksāt komunālos maksājumus, bet kuras cenšas to darīt.

Bet savu attieksmi pret sociālo nevienlīdzību, par rūpēm par sabiedrību (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Rūpēm par Latvijas nākotni!”) jūs jau esat pauduši, tā ka nodemonstrējiet to arī ar šo balsojumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Runājot par 4.priekšlikumu, jāteic, ka es saprotu Zariņa kungu, kad viņš piedāvā šo priekšlikumu. Es domāju, ka viņš, būdams regulatora vadītājs, tieši atļāva pacelt elektroenerģijas tarifu apmēram par desmito daļu. Un šis ir tas veids, kā viņš varbūt mēģina savu kļūdu labot. Tajā laikā, kad viņš to darīja, viņš slēpās aiz ekonomikas ministra muguras. Ekonomikas ministram praktiski nebija iespēju ietekmēt tarifu, bet Zariņa kungam kā tālaika regulatora vadītājam un astoņus gadus strādājošam regulatorā bija iespēja gan mainīt regulējamo cenu aprēķina kārtību, gan iniciēt likumdošanu, lai mainītu aprēķināšanas kārtību, kura ir izveidota 90.gadu vidū un nav caurspīdīga. Bija iespēja izvērtēt regulējamo cenu, piedāvāto izmaksu pamatotību, bet neko tādu viņš nedarīja. Skaidrs, ka vienkāršāk ir ierakstīt likumā vienu pantu un nedaudz nograut valsts budžetu. Jā, tas ir efektīvāk.

Skaidrs, varētu uzteikt šo priekšlikumu kā Zariņa kunga mēģinājumu labot kļūdas, bet komisija izvērtēja un šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Gribi vai negribi, man uz šo repliku ir jāatbild.

Kā jau Reira kungs pareizi norādīja... Varbūt viņš nav lietas kursā... Regulators jau nav tas, kas paceļ vai nolaiž tarifu uz leju. Regulators ir tas, kas apstiprina, pasaka, vai šis paaugstinājums ir pamatots vai nav pamatots. Ekonomikas ministrs tajā laikā bija VIENOTĪBAS pārstāvis Artis Kampars, kurš bija „Latvenergo”, var teikt, tā saimnieks, atbildēja par šo valsts mantu, par šo valsts uzņēmumu. Un ja ekonomikas ministrs izdomāja atnākt ar šādu tarifa projektu, kuru viņš speciāli turēja kādu laiku, lai, protams, politiskajos procesos varētu izmantot to brīdi, kad tas ir izdevīgāk, un ja viņš atnāca ar šādu priekšlikumu un nolika priekšā uz galda... bet, protams, projekts bija atbilstoši sagatavots, bija pamatots, jo tarifs bija jāceļ jau sen, vienkārši tas politisku iemeslu dēļ netika darīts, bet tobrīd es biju regulatora vadītājs un man kā cilvēkam, kurš godīgi pilda likumu, redzot, ka šāds tarifa projekts ir iesniegts un ir pamatots, ko atzinusi arī tiesa, nācās projektu apstiprināt. Tā ka tas bija jūsu pašu nopelns.

Kāpēc es tagad piedāvāju šo samazinājumu par 10 procentiem? Tāpēc ka to reāli var izdarīt. Tas budžetu negraus. Graus pat mazāk nekā tas, ko piedāvājat jūs. Tā ka šeit nav nekādu objektīvu iemeslu, kuru dēļ šis tarifa projekts būtu jānoraida, šis priekšlikums par PVN likmes samazināšanu būtu jānoraida. Bet es jau esmu sapratis, kāda ir attieksme pret šo priekšlikumu, tā ka - paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, arī šajā gadījumā bija slēpšanās aiz bijušā ekonomikas ministra muguras, bet jautājums ir par tarifa apstiprināšanu un 10 procentiem, kas šeit tiek samazināti. Tātad, Zariņa kungs, ir nepieciešams mainīt regulējamo cenu izskatīšanas kārtību, un jūs zināt vislabāk, kā to var izdarīt, lai tarifs kalpotu sabiedrības interesēm vairāk, bet, astoņus gadus atrodoties tur un saņemot algu, kas ir vismaz par pārdesmit (No zāles dep. I.Grigule: „Skaita naudu!”) procentiem augstāka nekā deputāta alga, jūs astoņos gados nevarējāt sniegt priekšlikumus un saredzēt, kādas ir problēmas tieši regulējamo cenu veidošanā. Līdz ar to, Zariņa kungs, mēs nebūsim greizsirdīgi, mēs visu, ko jūs piedāvāsiet regulējamo cenu samazināšanā, atbalstīsim.

Paldies.

Bet šo priekšlikumu nevaram atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Jā, šo iemeslu dēļ komisija neatbalstīja minēto priekšlikumu un lūdz Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Un arī 5. - deputāta Zariņa priekšlikums - nav atbalstīts. (No zāles: „Kāpēc?!”)

Sēdes vadītāja. Debates uzsāksim pēc pārtraukuma. Tagad ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā dzimšanas dienā sveikt deputāti, mūsu kolēģi Dainu Kazāku. Viņai tieši šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi, es ļoti lūdzu jūs atcerēties, ka pēc dažām minūtēm ir Juridiskās komisijas sēde. Mums ir ieplānots ļoti svarīgs jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Deputātu grupa sadarbībai ar Taivānas parlamentu uzreiz pēc Saeimas sēdes pulcējas Dzeltenajā zālē. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Pie sienas!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

 

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Ingmārs Čaklais... nav zālē, Rihards Eigims... nav, Igors Meļņikovs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 24.maija sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un tikām līdz 5. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikumam, par kuru tagad uzsākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jā, skatoties, kā Saeima balsoja par iepriekšējo likumprojektu un likumprojektu, kuru mēs skatām tagad, - „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, man tas atgādina tos laikus, kad „Jaunais laiks” bija opozīcijā un jebkuru balsojumu pret tā priekšlikumiem sauca par „balsošanas mašīnu”.

Tagad mēs runājam par 5. - deputāta Zariņa priekšlikumu. Un, redzot Jāni Reiru (neredzu Vjačeslavu Dombrovski, bet Jānis Ozoliņš ir), man gribētos saprast, kāpēc tika noraidīts deputāta Zariņa priekšlikums. Viņš ierosināja kompensējamiem medikamentiem pievienotās vērtības nodokli samazināt no 12 procentiem uz 5.

Mēģināšu izskaidrot jaunajiem deputātiem. Saprotu to, ka jums vajadzēs laiku, vismaz gadu, lai iedziļinātos šā likumprojekta būtībā.

Valsts ik gadu tērē 70 miljonus kompensējamām zālēm, un tur jau ir iekļauta PVN likme - 12 procenti. Tātad 70 miljonus, kas ietver PVN 12 procentus, tērē valsts, un ārsti izraksta medikamentus atbilstoši diagnozēm, kuras apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem. Ja samazināsim uz 5 procentiem, tas nozīmē, ka ekonomēsim to ciparu, ko minēja deputāts Zariņš, - 5 miljonus -, un tas nekādā veidā neskars budžetu, tāpēc ka tā naudiņa, ja Veselības ministrija aizstāvēs, paliks Veselības ministrijas iekšienē, un lai tā pati pēc tam domā, kā ar šo naudiņu rīkoties. Ministrija var apmaksāt to, ko prasa Hepatīta biedrība, to, ko prasa Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca. Es varu jums pateikt, ko nozīmē 5 miljoni: tiks izoperēti visi cilvēki, kuri stāv rindā, kuri gaida 5 gadus... 3 līdz 5 gadus uz operāciju.

Un gribētos, lai tagad „balsošanas mašīna”, pie kuras pieder cienījamā Čepānes kundze un pie kuras pieder Dzintars Ābiķis, nevis vienkārši, bez jebkāda pamatojuma, nobalsotu „pret”... Man gribētos dzirdēt, kāpēc jūs gribat noraidīt šo priekšlikumu, kurš neskar budžetu un kuru atbalsta visi nozares pārstāvji. Kāpēc tas nav atbalstāms?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Jāsaka godīgi, es šodien biju nepatīkami pārsteigts, klausoties Reira kunga argumentus un loģiku, kura izpaužas vienā īsā formulējumā: „Es esmu priekšnieks, tu esi muļķis. Ja tu paliksi par priekšnieku, es palikšu par muļķi.”

Man šķiet, ka šeit jautājums ir drusku dziļāks. Ja mēs runājam par nodokļu grozījumiem, izmaiņām un tā tālāk un vienlaikus runājam par fiskālās disciplīnas stiprināšanu, par budžeta deficīta samazināšanu, tad tie ir tie kritēriji, par kuriem vajadzētu runāt, apspriežot vienu vai otru piedāvājumu.

Ja mēs runājam par šā nodokļa samazinājumu 1 procenta apmērā, tad padomāsim, kam tas ir izdevīgi! Vai tas ir izdevīgi tiem, kas nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem un sakrāj parādus, vai tas ir izdevīgi tiem, kas pērk pienu un maizi un skaita santīmus savos maciņos? Vai tas ir izdevīgi tiem, kas pērk dārgas villas, mašīnas un tā tālāk? Tiem šis samazinājums tiešām ir ārkārtīgi izdevīgs. Tāpēc runa par to, kā mazināt sociālo spriedzi sabiedrībā, bet pēc būtības tieši tāda ir deputāta Zariņa priekšlikuma jēga, - tas ir politisks jautājums, kas liecina par to, kādā virzienā iet mūsu valsts.

Es aicinu tomēr tieši no šā aspekta izvērtēt un atbalstīt Zariņa kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Pie visa, kas jau pateikts, gribu piebilst ļoti svarīgu lietu.

Jautājums ir tāds - kādu efektu galu galā mēs gribam panākt ar šo grozījumu? Tātad, kā jau tika teikts, efekts ir 1 procents. Ir runa par kontrolējamo tirgu un kontrolējamām cenām. Mēs varam kontrolēt tikai tās cenas, kas nāk no valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kur tiešām var izkontrolēt samazinājumu. Brīvajā tirgū mēs nevarēsim izkontrolēt, vai tik tiešām tās cenas būs samazinātas vai - tieši otrādi - vienkārši tie, teiksim, tirgotāji papildus dabūs 1 procentu sev kā peļņu. Tātad mūsu piedāvājumā, frakcijas „Saskaņas Centrs” piedāvājumā, ir ietvertas konkrētas preču grupas un pakalpojumi, kurus ir viegli kontrolēt, un tā ir ļoti būtiska atšķirība. Turklāt arī fiskālais efekts necieš, un efekts tik un tā tiks panākts. Bet es redzu, ka ir vēlme kontrolēt, vai, teiksim, galvenais arguments no valdības puses ir inflācijas mazināšana. Bet inflācijas mazināšana tikpat tiks kontrolēta, ja arī mūsu grozījumi būs pieņemti. Tātad ne no vienas puses es neredzu nekādus reālus argumentus pret „Saskaņas Centra”, pret Ivara Zariņa priekšlikumiem. Nu, nav tādu argumentu!

Tik tiešām pozīcijas partijas daudz tika lūgtas argumentēt konkrēti, kāpēc mūsu piedāvājumi netiek akceptēti. Pagaidām šādu argumentu nebija. Ja tiešām no valdības partiju pārstāvjiem būtu kāds arguments, es būtu ļoti priecīgs to dzirdēt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Es, godājamie kolēģi, runāšu par sava veida tā kā mītiem vai par lietām, kuras tiek saprastas dažādi.

Protams, ir tā, ka PVN likmes ir vienas no visvairāk grozītajām likmēm Latvijas nodokļu politikā, bet jāatceras arī tas, ka likmes tiek grozītas, lai sasniegtu vienu vai otru mērķi. PVN grozīšana galvenokārt ir veids, kā regulēt patēriņa apjomu tautsaimniecībā vai to, cik daudz mēs tērējam kā iedzīvotāji. Šinī gadījumā šis, neapšaubāmi, ir riskants solis no valdības puses, kas tiek piedāvāts, lai īstermiņā samazinātu inflāciju. Valdības pārstāvji - gan finanšu ministrs Andris Vilks, gan Valdis Dombrovskis -, gan arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir publiski pauduši viedokli, ka tas palīdzēs samazināt inflāciju.

Kaut arī es un Reformu partija atbalstīsim šos finanšu ministra izstrādātos grozījumus un neatbalstīsim opozīcijas priekšlikumus, tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka šinī lietā ir arī labās ziņas. Ja budžeta ieņēmumi samazināsies par 16,5 miljoniem šogad un par 40 miljoniem nākamgad, tas reāli nozīmē, ka valsts tēriņiem ir pietiekami daudz naudas, lai palīdzētu iedzīvotājiem tajos sociālajos sektoros, kur tas ir nepieciešams, lai valdība varētu pildīt arī savus solījumus par skolotāju, pedagogu, algu paaugstināšanu, kā arī par policistu algu pārskatīšanu un atalgojuma izmaiņām. Ņemot vērā to, man ir prieks, ka valsts budžetā ir pietiekami daudz brīvu resursu. Jo citādi piedāvājums samazināt nodokļus nemaz nebūtu iespējams.

Protams, ir gan Latvijas Tirgotāju asociācijas teiktais, ka šīs PVN likmes pārprogrammēšana tirgotājiem izmaksās aptuveni 7 miljonus latu, gan apgalvojumi, ka PVN samazināšana var veicināt importu no kaimiņvalstīm un tādā veidā palielināt šo kaimiņvalstu produkcijas patēriņu Latvijā. Tas ir risks, jā. Dzird arī sakām, ka PVN samazināšana nepalīdzēs maznodrošinātajiem cilvēkiem. Tieši pretēji! Vienīgie, kas izjutīs PVN samazināšanu, ir tie cilvēki, kas pirks luksusa preces. Jā, šie ir vieni no galvenajiem argumentiem, kuri ir šajā brīdī, teiksim tā, vērā ņemami. Protams, ir arī uzskats, ka inflācijas samazinājums par 0,5 procentiem vai 0,4 procentiem ir par mazu, ka tas ir nepietiekams un tā tālāk. Kā jau minēju, īstermiņā mēs ceram, ka tas nostrādās, jo mēs ticam, ka Andris Vilks, Valdis Dombrovskis un Ilmārs Rimšēvičs šajā brīdī nekļūdās.

Tāpēc mēs atbalstīsim šos grozījumus un noraidīsim visus pārējos, kas nav ar to saistīti.

Tāpēc, ka galvenais iemesls šo grozījumu virzīšanai ir inflācijas samazināšanas mērķis... Un visi pārējie mērķi, kuri ir atbalstāmi, ir jāskata citādā veidā. Ja mēs skatāmies partiju programmās, tad redzam, ka vismaz Reformu partija nav nekur teikusi, ka mēs atcelsim, piemēram, pievienotās vērtības nodokli.

Tāpēc, godājamie kolēģi, politika ir sava veida kompromisu māksla, kurā mums ir jāuzņemas arī atbildība par savu koalīcijas partneru piedāvātajiem risinājumiem. Un tāpēc mēs ceram, ka viņi tiešām ir rūpīgi šo pārdomājuši.

Paldies. Mēs šo noraidām, bet kopumā atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Man patīkami dzirdēt, ka valsts budžets pildās un ka deputātiem par to ir prieks, ka naudas visam pietiks. Es ceru, ka jūs to pašu pateiksiet arī tiem 20 tūkstošiem cilvēku, kuri cieš smagas sāpes tāpēc, ka joprojām nevar tikt izoperēti un joprojām stāv rindā uz šīm protēzēm, par kurām veselības ministre ir paziņojusi, ka naudas nav un nebūs.

Nu, protams, ir iemesls priecāties. Jūs sakāt, ka svarīgākais mums ir samazināt inflāciju. Redzat, es domāju, ja jūs esat tikpat kompetents ekonomists vai pretendējat uz to, ka saprotat ekonomiskos procesus, tad jums jāatzīst, ka mani priekšlikumi inflāciju slāpētu vēl veiksmīgāk, jo tie attiecas pamatā uz precēm, kurām vai nu cenas ir administratīvi regulējamas, vai arī pieprasījums nav elastīgs. Tas nozīmē, ka tie strādātu krietni efektīvāk. Bet, tā kā nu mēs redzam, ka visiem viss ir skaidrs - tas, kāda ir attieksme un kas būtu jādara, un kādas ir prioritātes, vai tās tiešām ir rūpes par sabiedrību un mēģinājumi izpildīt savus solījumus -, un tā kā mani iepriekšējie priekšlikumi ir noraidīti, tad es atsaucu šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums ir atsaukts, bet debates mēs varam turpināt.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam, otro reizi.

J.Ozoliņš (ZRP).

Nākošās 30 sekundes būs veltītas tam, ko darīt ar to nu, teiksim tā, naudu, kas atbrīvosies iedzīvotāju maciņos, ja viņi par precēm maksās mazliet lētāk.

Ļoti nepareizi ir domāt, ka tagad, kad mēs samazināsim cenas, cilvēki nepirks vairāk. Tieši otrādi! Mēs visi esam, nu, tā kā ļoti viegli ietekmējami no reklāmām un no vēlmes patērēt, un to naudu, kas mums paliks pāri pēc cenu samazināšanas, mēs mēģināsim iztērēt.

Un tāpēc jau tagad izstrādes procesā ir nākošais solis, kas veicinās iedzīvotāju, teiksim, uzkrājumu veidošanas filozofijas sākumu. Jo kas tad šajā brīdī notiek? Mēs mazliet atbrīvojam naudu, uztaisām lētākas cenas, bet tajā pašā laikā nekādā veidā neveicinām uzkrājumu veidošanos, jo faktiski ilgtermiņā veicinām patēriņu. Kā īstermiņa risinājums tas ir pieļaujams, kā ilgtermiņa risinājums - ne. Tāpēc strādāsim vienkārši tālāk, lai ekonomiku varētu veiksmīgi uzlabot un pārstāvēt iedzīvotāju intereses, savā veidā teikt viņiem priekšā, kas ir jādara, jo ne jau tikai aizņemšanās iespējama. Latvija kaut kā ir iemācījusies aizņemties, pēc pēdējās krīzes sāk atbildīgāk aizņemties, bet vēl nav iemācījusies aizdot, nav iemācījusies uzkrāt un nav iemācījusies kļūt par investoru.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es, protams, nezinu, kādu iemeslu dēļ kolēģis Orlovs klauvēja pie manas sirdsapziņas šajā sakarā, bet nu, ņemot vērā, ka viņš tā ir darījis, es tomēr arī gribētu jums uzdot dažus jautājumus.

Proti, es... man nav īsti skaidrs, kādēļ šīm preču un pakalpojumu grupām, kurām jau tā ir noteikta samazināta likme - 12 procenti -, jūsu priekšlikumi paredz 5 procentus. Kur šeit ir aprēķini, kāpēc ne tā, ka divpadsmit dala ar divi un iznāk seši? Kāpēc ne septiņi, kāpēc ne desmit?... Katrā ziņā ir ļoti viegli solīt sabiedrībai, ja par to nav jāuzņemas atbildība. Es noteikti gribētu redzēt, jā, un arī lūgtu jūs, lai turpmāk, ja iesniedzat šādus priekšlikumus, tiem apakšā būtu ekonomiskais pamatojums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi. (No zāles dep. I.Grigule: „Neatcel priekšlikumu!”)

I.Zariņš (SC).

Nu, protams, mēs varam turpināt diskusijas par priekšlikumu, ko jūs esat noraidījuši, bet tagad pēkšņi sākat domāt, ka varbūt tam ir ekonomiskais pamatojums... vai arī tāda pamatojuma nav. Ekonomiskais pamatojums tam ir, un tas tika izstrādāts kopā ar Finanšu ministrijas ierēdņiem. (No zāles dep. I.Čepāne: „Cik tas maksā?”) Precīzi tie paši cipari, ko piedāvā valdība, - par 100 tūkstošiem mazāk. Tā ka, lūdzu, Reira kungs var apliecināt - Finanšu ministrijas pārstāvji piedalījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē un neizteica nevienu iebildumu pret to. Viņi piedalījās, kad mēs apspriedām to; es arī atsaucos uz viņiem. Viņi sēdēja, klusēja un piekrita tam visam. Aprēķini ir, un tieši tāpēc ir šie 5 procenti, kas dod precīzi to pašu fiskālo efektu, ko jūsu priekšlikumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tā kā priekšlikums ir atsaukts, lūdzu, Reira kungs, turpiniet.

J.Reirs. Jā, es gribētu atgādināt, ka Finanšu ministrijai nav obligāti katrs priekšlikums jākomentē un Finanšu ministrija, kā arī pārējie uzaicinātie atbilstoši Kārtības rullim var uzstāties tad, kad priekšsēdētājs vai sēdes vadītājs dod vārdu. Tāpēc argumentēt ar to, ka Finanšu ministrijai nebija iebildumu, ir nekorekti.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā (bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā) likumprojektu „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija izskatījusi likumprojektu un ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

 

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija trešajam lasījumam saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi... ir izveidojusi vienu priekšlikumu, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Kredītu reģistra likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Arī šim likumprojektam komisija ir izveidojusi vienu priekšlikumu un to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Kredītu reģistra likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”. Pateicoties komisijas priekšzīmīgajam darbam ar pirmo un otro lasījumu, tagad mums atliek tikai apstiprināt trešo, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie deputāti! Skatām likumprojektu Nr.50/Lp11 - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Saņemti 129 priekšlikumi.

Man gribētos atgādināt, ka sākotnēji likumprojekts tika ierosināts sakarā ar nepieciešamību pilnveidot tiesību normas, kas regulē kārtību, kādā Latvijā izpilda citās valstīs piespriestus kriminālsodus, bet, izskatot attiecīgos priekšlikumus, tika iesniegti jauni priekšlikumi, kas attiecas uz dažādiem jautājumiem, kuri regulēti Kriminālprocesa likumā, tātad arī uz procesa dalībniekiem, drošības līdzekļiem, un citi. Daļa iesniegto priekšlikumu nav atbalstīta, bet man gribētos uzsvērt, ka mūsu komisijā tieši sakarā ar tiem notikušas vairākas konstruktīvas diskusijas un fakts, ka daži priekšlikumi nav guvuši atbalstu, pats par sevi nekādā gadījumā nenozīmē, ka tie būtu aplami vai nepareizi. Vienkārši ir dažādi viedokļi par to, kā visefektīvākajā veidā varētu risināt aktuālus jautājumus, problēmas, un tieši tad, izspriežot, izskatot dažādus jautājumus, tika pieņemti attiecīgi lēmumi.

1. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja un cienījamie deputāti! Mēs runājam par izmaiņām Kriminālprocesa likumā.

111.pants. Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības. Ko nozīmē šāda veida regulējums? Tas nozīmē, ka kriminālprocesā, lai arī kāds būtu personas procesuālais statuss - aizdomās turētais, apsūdzētais, liecinieks -, izmeklēšanas interesēs uz laiku, uz noteiktu termiņu var ierobežot personas tiesības. Ikviena tiesības. Manas, jūsu, ikviena sabiedrības locekļa tiesības. Ja izmeklēšanā rodas pierādījumi, piemēram, tam, ka mantas izcelsme ir noziedzīga, tad tiek pieņemts lēmums uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un virzīt lietu uz tiesu.

Priekšlikums, kurš tika atbalstīts otrajā lasījumā un kuru es lūdzu izslēgt, norāda uz ko? Ka valsts cenšas ieviest regulējumu, lai šāda veida lēmumi attiecībā uz aizskartās personas mantu, tiesībām, īpašuma tiesībām tiktu saņemti 24 stundu laikā. Administratīvā procesa likums paredz, ka administratīvie akti tiek paziņoti 7 dienu laikā. Civilprocess... Vai man vai ikvienam no jums kā aizskartajam mantas īpašniekam būs iespēja saņemt lēmumu 24 stundu laikā? Mums būs problemātiski šo lēmumu saņemt, ja mēs dzīvojam Latvijā. Kas būs, ja tas būs ārvalsts uzņēmums? Kā fiziski būs iespējams 24 stundu laikā nodrošināt?... Sekas būs šādas: atliktas tiesas sēdes, kavēta tiesvedība, bez procesa dalībnieku klātbūtnes pieņemti lēmumi un noslogota apelācijas instance.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kas lielā mērā ir virzīts uz to, lai pēc vispārīgiem kritērijiem un vispārīgiem principiem piemērotu vismaz 7 dienas. Tas būs acīmredzams solis uz priekšu, lai ievērotu un respektētu tās personas tiesības, kura kriminālprocesā ir iesaistīta konkrētā izmeklēšanas stadijā. 24 stundas - tas noteikti ir par maz.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst?

A.Judins. Komisijas sēdē šis jautājums tika izskatīts, izdiskutēts, arī ekspertiem bija iespēja izteikties un paust savu viedokli par šo jautājumu. Tātad 24 stundas... tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka dokuments ir nosūtīts. Ja mēs sākam skaitīt 24 stundas... 24 stundas mēs skaitām no tā brīža, kad attiecīgā informācija ir piegādāta. Tāpēc lūdzu neatbalstīt attiecīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 4. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Kaut kas jau atbalstīts arī bija... Cienījamie deputāti! Nākamais mans priekšlikums, kurš nav guvis atbalstu, ir saistīts ar tām personām un to procesuālo statusu, no kurām ņem paraugus salīdzinošajai izpētei.

Nu, pieņemsim, ir ierosināts kriminālprocess, ir nepieciešami paraugi, rokraksta paraugi, balss paraugi, lai nozīmētu, pieņemsim, ekspertīzi lietā. Pašreizējais regulējums norāda, ka paraugus salīdzinošajai izpētei var ņemt tikai no aizturētās, aizdomās turētās, apsūdzētās personas vai personas, pret kuru notiek kriminālprocess par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu. Pašlaik likumdevējs cenšas paplašināt minēto personu loku arī ar cita procesuālā statusa personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Kāda ir būtiskā atšķirība starp šo kategoriju lietām? Personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess... tātad netiek pieprasīta kriminālprocesa kvalifikācija pēc konkrēta Krimināllikuma panta. Juridiski pareizi būtu tā, ka gadījumā, kad izmeklēšanas vajadzībām nepieciešams lūgt paraugus, krimināllietā būtu konkrēta kvalifikācija, pēc kāda panta tad notiek izmeklēšana, lai, vadoties no minētā panta dispozīcijas, varētu ņemt konkrētus paraugus, nevis, pieņemsim, pēc kādas Krimināllikuma nodaļas, kura ietver 20 vai vairāk pantu.

Es uzskatu, ka minētais regulējums lielā mērā ir ierobežojošs attiecībā uz personām, kuras tiek iesaistītas kriminālprocesā, un tam nav nekāda juridiska pamata. Līdz ar to es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?

A.Judins. Kriminālprocesa likums paredz iespēju uzsākt procesu pret personām tieši tādēļ, lai izmeklētu attiecīgo lietu. Varbūt svarīgi ir saņemt paraugus salīdzinošajai izpētei arī attiecīgajos gadījumos. Un es vēl gribu uzsvērt - ja Elksniņa kungam ir konceptuāls viedoklis, ka nav pareizi tas, ka procesu var uzsākt pret personu, tad ir jādiskutē par citu pantu. Bet, ja mēs tādu iespēju paredzam, tad ir loģiski, ka attiecīgā darbība var tikt veikta. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt attiecīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 5. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 8. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Kā man nesen teica kāds kolēģis, no juristiem ir vienas nelaimes.

Kriminālprocesā pašlaik ir paredzēts papildus viens no drošības līdzekļu veidiem - uzturēšanās noteiktā vietā. Panta dispozīcija, nu, domājams, jums visiem tas būtu jāzina, skan šādi: uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā saistība, rakstveida saistība, uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas. Nu, kaut kas līdzīgs mājas arestam, bet lēmumu pieņem procesa virzītājs, nevis tiesa.

Es aicinu nepaplašināt izmeklēšanas pilnvaras, kuras lielā mērā ierobežos indivīdus un ļaus vienkāršam iecirkņa inspektoram noteikt, ka personai A 24 stundas būs, piemēram, jāsēž mājās. Kamēr nav tiesas lēmuma par minēto procesuālo darbību, tas ir būtisks cilvēktiesību, pamattiesību ierobežojums, un satura ziņā tas principā ir identisks mājas arestam, attiecībā uz kuru likumdevējs pieļauj tādu procesuālo kārtību, ka lēmumu pieņem tiesa. Es uzskatu, ka šajā gadījumā tā ir patiesībā tendencioza darbība ar mērķi paplašināt izmeklēšanas pilnvaras un nav nekāda attaisnojuma cilvēktiesību ierobežošanai.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un izslēgt minēto pantu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu... (No zāles starpsaucieni: „Viss! Viss! Viss!”) Nē, jūs varat tikai komisijas vārdā. Es jau āmuru noklaudzināju. Komisijas vārdā jums ir iespēja. (No zāles starpsaucieni: „Nevajag!”)

A.Judins. Komisijas vārdā es mēģināšu tieši izskaidrot šo jautājumu.

Lieta ir tāda, ka tikko Elksniņa kungs jums sniedza nepatiesu informāciju par Kriminālprocesa likuma normu, un ir ļoti svarīgi, kolēģi, lai jūs saprastu būtību. (No zāles dep. V.Agešins: „Komisijas vārdā runā, ja!”) Kur... kur ir problēma? Problēma ir saistīta ar faktu, ka drošības līdzeklis, par kuru mēs runājam, nav līdzīgs mājas arestam. Mājas aresta būtība ir šāda - cilvēks atrodas savā dzīvesvietā un to nedrīkst atstāt. Šajā gadījumā mēs runājam par drošības līdzekli, kura būtība ir cita. Proti, cilvēks nedrīkst atstāt savu dzīvesvietu uz laiku, kas ir ilgāks par 24 stundām. Tas ir pilnīgi cits drošības līdzeklis.

Tātad komisija izskatīja attiecīgo priekšlikumu un to neatbalstīja.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Dep. A.Elksniņš piesakās debatēs.)

Gribu atgādināt, ka debates par 9.priekšlikumu jau ir slēgtas. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Tās bija debates!”) Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 49, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 10. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Jā, kolēģi, man uzreiz gribētos... es sapratu, ka mēs tomēr šodien atbalstīsim šo lietu, un gribu paskaidrot, kāpēc. Tāpēc, ka jau divus gadus, trīs gadus mēs Latvijas Bērnu fondā tieši nodarbojamies ar šo bērnu rehabilitāciju. Nu, ne ar to, ko jūs sakāt, bet mēs nodarbojamies ar šo bērnu rehabilitāciju pēc tā, ko tie sliktie cilvēki ir izdarījuši viņiem. Un tikai dažus statistikas datus es gribu jums minēt. Pagājušajā gadā bija 60 tādi bērni (un Latvijai tas ir ļoti daudz - ļoti daudz! -, ja kaut vai viens tāds bērns ir!), bet vecuma cenzs dalījās... Bērni vecumā līdz 4 gadiem, no 2 līdz 4 gadiem bija kādi 3, līdz 6 gadiem - 5 bērni. Vislielākais kontingents bija vecumā no 7 līdz 12 gadiem - 23 bērni.

Kopumā šogad tikai pa 5 mēnešiem - pa 5 mēnešiem! - līdz šodienai jau ir 37 bērni... Pagājušogad šāda vardarbība, kas vērsta pret bērniem... te ir runa tikai par seksuālo vardarbību... Kopumā republikā ir cietuši no vardarbības 1200 bērni. Tas ir milzīgs skaitlis! Un tāpēc es domāju, ka, palielinot šo sodu... šo iespēju, teiksim, vēl izmeklēt... it sevišķi tāpēc, ka lielākajā daļā gadījumu ir skaidrs, ka konkrētais cilvēks ir to izdarījis, taču izmeklēšana ir sarežģīta un ļoti grūta... Es uzskatu, ka to, kas tika skatīts Juridiskajā komisijā... es nezinu, kāpēc tas tika noraidīts, bet es ļoti ceru, ka to atbalstīs. Un šodien, ja jūs arī skatījāties televīzijā - LNT... Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa teica, speciālisti ir teikuši, ka tas ir obligāti jāatbalsta.

Es domāju, ka šeit nav absolūti nekādas politikas, un šie cilvēki... Man liekas, ir dažāda veida noziegumi. Pat tie recidīvisti, kas sēž cietumā, nekādā gadījumā neieredz šos cilvēkus, kas vērsuši seksuālo vardarbību, izdarījuši seksuālos noziegumus pret bērniem. Tāpēc es domāju, ka mums ir vienkārši pienākums šodien labot šo kļūdu un gādāt, lai šie cilvēki atrastos tur, kur viņiem jāatrodas.

Es ļoti ceru, kolēģi, ka mēs šo... šīs izmaiņas šodien pieņemsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Pagājušā gada 1., es atvainojos, 8.jūlijā Saeima - toreiz vēl 10.Saeima - vienprātīgi, visiem balsojot „par”, nevienam nebalsojot „pret”, nevienam neatturoties, nevienam politiskajam spēkam publiski neiebilstot, pievienojās valdības akceptētajai koncepcijai, ka attiecībā uz vairākiem noziegumu veidiem lielāks akcents tiek likts nevis uz to, ka valsts uztur noziedzniekus slēgtā vidē, bet uz to, ka probācijas dienests ļoti aktīvi un intensīvi strādā... es pat teiktu, apstrādā konkrēto personu, lai tā nostātos uz pareizā ceļa.

Toreiz neviens neiebilda, taču likumdevējs aizmirsa vienu lietu - to, ka materiālās normas ir cieši saistītas ar procesuālajām un līdz ar materiālo normu grozīšanu tomēr vajadzēja nodrošināt arī zināmas cietušo un liecinieku aizsardzības garantijas. Un šīs garantijas parasti un vislabāk nosaka ar tādu drošības līdzekli kā aizdomās turamās personas apcietinājums. Diemžēl to mēs nebijām izdarījuši. Šī kļūda bija jāatzīst un jālabo.

Tieslietu ministrija ķērās šim darbam klāt tikai pēc tam, kad Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs sacēla lielu, lielu troksni - pamatoti! - un sauca palīgā medijus sakarā ar to, ka no apcietinājuma atbrīvotie pedofili ietekmē lieciniekus un cietušos. Pēc tam Tieslietu ministrijas pārstāvji tikās ar Valsts bērna tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem, izvērtēja pašreizējo situāciju un darba grupa, kuras sastāvā bija Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, apgabaltiesu, rajonu tiesu, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Satversmes tiesas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pārstāvji, piekrita, ka Kriminālprocesa likumā jāgroza apcietinājuma termiņi šīm personām, šim īpašajam kontingentam, un tiesai jādod plašākas iespējas. Palielinot termiņu no 4 mēnešiem līdz 6 mēnešiem pirmstiesas procesā un kopējo termiņu - no 9 līdz 12 mēnešiem... Būs deputāti, kuri teiks: mēs taču esam iesnieguši likumprojektu, kurā materiālajās normās atgriežamies pie sankcijām, kas ir līdzvērtīgas sankcijām par smagiem noziegumiem. Jā, par šīm normām būs jādiskutē, un es piekrītu, ka vairākas no tām mēs varētu akceptēt. Es ceru, ka vairākums tam piekritīs. Taču šī norma, ko mēs šodien akceptējam, neizslēdz tās normas pieņemšanu. Šī norma stājas spēkā 1.jūlijā. Un no 1.jūlija gan Valsts bērna tiesību aizsardzības centram, gan Valsts policijai būs vienkāršāk strādāt šajā jomā un būs mazāk raižu un problēmu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es ceru, ka balsojums 4 pret 4 Juridiskajā komisijā bija pārpratums. Un es ceru, ka šodien vairāki deputāti savu kļūdu vienkārši labos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man šis priekšlikums ne īpaši patīk, tāpēc ka es uzskatu, ka būtu jāveic grozījumi attiecīgajos Krimināllikuma pantos. Un, kā jau Rasnača kungs šeit pareizi teica, šie grozījumi tiek izskatīti Juridiskajā komisijā, un, es ceru, visdrīzākajā laikā mēs tos jau varēsim skatīt šeit pirmajā lasījumā.

Bet, ņemot vērā to, ka vēl priekšā pietiekoši ilgs laiks, kamēr šos grozījumus Krimināllikumā mēs varēsim pieņemt, es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai vismaz tādā veidā mēs varētu cīnīties ar šiem ne visai labajiem cilvēkiem, un laika gaitā, kad būs pieņemti attiecīgie grozījumi, kad mēs veselu virkni dzimumnoziegumu, kurus pagājušajā gadā kļūdas dēļ esam pārvērtuši no smagiem par mazāk smagiem, pārcelsim atpakaļ vecajā statusā, varēsim diskutēt arī par to, vai šis šodien grozītais pants, jaunpieņemtais pants vispār ir vajadzīgs.

Es aicinu atbalstīt 14.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Man gribētos lielos vilcienos izskaidrot priekšlikuma būtību, lai būtu skaidrs, par ko mēs balsojam. (No zāles: „Mēs zinām!”) Proti, runa ir par kriminālprocesuālo normu, kas paredz iespēju ilgāku laiku piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu - tām personām, kas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret... dzimumnoziegumus vai likuma pārkāpumus pret tikumību, ja cietuši bērni. Proti, ir runa par tādu pārkāpumu kā pavešana netiklībā, kā dzimumattiecības ar bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu.

Kad mēs runājam par attiecīgo grupu, par attiecīgiem pārkāpumiem, ir ļoti svarīgi nošķirt divus jautājumus. Viens jautājums ir par sodiem, par to, kādus sodus piemērot. Un, kā jūs zināt, tieši Ādamsona kungs un citi kolēģi ir iesnieguši priekšlikumus par sodu palielināšanu.

Patlaban mēs runājam par procesuālajām normām un apcietinājuma piemērošanu cilvēkam, kas tiek turēts aizdomās vai ir apsūdzēts attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā. Priekšlikuma mērķis ir ļaut turēt cilvēku apcietinājumā ilgāk, nekā paredz vispārīgās normas. Un attiecīgos grozījumus ierosināja... nu, tieši atbalstīja gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, uzsverot, ka attiecīgās lietas var būt ļoti sarežģītas un prasa laiku. Bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka cilvēkam, kas tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts minētā pārkāpuma izdarīšanā, līdz tiesai jābūt cietumā 12 mēnešus. Tā ir iespējamība, un es lūdzu ievērot, ka katrā konkrētā gadījumā izmeklēšanas tiesnesis lemj, vai ļaut vai neļaut piemērot attiecīgo drošības līdzekli. Bet, es domāju, ir svarīgi ņemt vērā, ka vispār nedrīkst jaukt soda jautājumu un kriminālprocesa jautājumus. Patlaban mēs runājam par kriminālprocesa normu, un es aicinu atbalstīt attiecīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Mēs varam diskutēt par to, ka priekšlikums ir labs vai slikts, bet būtība ir šāda. Tik tiešām 10.Saeima pagājušajā gadā ir pieļāvusi kļūdu. Pieļāvusi kļūdu! Juridiskā komisija šo kļūdu nav ievērojusi, virzījusi Saeimā apstiprināšanai likumprojektu. Saeima ir pieņēmusi. Un sodi attiecībā uz dzimumnoziedzniekiem, uz noziegumiem pret tikumību tika samazināti. Kļūda izpaudās tajā aspektā, ka likumdevējs nebija tik tālredzīgs un politiķi nebija tik piesardzīgi, lai ievērotu vienu mazu niansi. Gan Krimināllikumā paredzētie sodi, sodu smagums, kvalifikācija, gan arī kriminālprocess ir savstarpēji saistīti un veido vienu kopīgu struktūru, kopīgu sistēmu. Pēc grozījumiem Krimināllikumā noziedzīgi nodarījumi pret tikumību, par kuriem līdz 6 gadiem paredzētais sods tika samazināts līdz 5 gadiem, automātiski no smagiem noziedzīgiem nodarījumiem pārlēca uz mazāk smagiem ar visām no tā izrietošām sekām. Gan sodu noteikšanas principi, gan pirmstiesas procesa termiņi, gan arī apcietinājuma pamats smagiem noziegumiem ir daudz noteiktāks un daudz atbilstošāks, lai personu turētu apcietinājumā.

Ja mēs runājam par minētajiem grozījumiem, es nu gan negribētu piekrist tam, ka tas ir tas ceļš, kurš atrisina šo situāciju un atrisina šo kļūdu. Es domāju, ka visprecīzākais ceļš būtu Ādamsona kunga attiecībā uz Krimināllikumā paredzēto sodu palielināšanu iniciētie grozījumi, par kuriem Saeima ir nobalsojusi un kurus nodeva Juridiskajai komisijai. Diemžēl Juridiskā komisija attiecībā uz minēto jautājumu ir daudz kūtrāka nekā, piemēram, attiecībā uz likumu par tautas nobalsošanu, kas, vienas otras personas skatījumā, mums būtu jāpieņem tik tiešām ļoti ātri. Bet būtība ir tāda. Šobrīd par šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem ir paredzēts sods līdz 5 gadiem, vainīgie tiek saukti pie tādas pašas atbildības kā, piemēram, kapu apgānītāji vai tie, kas cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem. Lūk, tāda ir valsts politika attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem. Valsts tātad bērnus vērtē daudz zemāk nekā aizsaulē aizgājušos vai arī mūsu tuvākos draugus. (No zāles dep. I.Čepāne: „Beidz!”)

Bet šajā gadījumā šī pozīcija visnotaļ tiek balstīta... Kā „Jaunā laika” veidotājs Repše nesen ir teicis: ir jājūt... nav jābūt profesionālim, bet ir jājūt, ko sabiedrība vēlas.

Atgriežoties pie tā, ko vēlējās Valsts policija... Valsts policija vēlējās lielākus sodus Krimināllikumā un šādu priekšlikumu bija iesniegusi Tieslietu ministrijai.

Ko bija lūgusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija? Lielākus sodus.

Kāpēc vispār par to klusējam? Kāpēc šobrīd mēs neredzam nekādus skaidrojumus, piemēram, no koalīcijas, kuras pārstāve ir veselības ministre, par to, ka ekspertīzes, kas saistītas ar dzimumnoziedzniekiem un ar vardarbībā cietušajiem bērniem, tiek veiktas pēc kvotu principa? Kāpēc neviens par to nerunā? Ja šodien notiks par divām, par trim pavešanām netiklībā, izvarošanām vairāk, tad būs jāgaida vēl 3-6 mēneši.

Minētais grozījums, lai cik lielā mērā tas būtu starpposms uz 10.Saeimas pieļautās kļūdas novēršanu, neatrisina problēmas, kas saistītas ar valsts nespēju finansēt izmeklēšanu.

Šiem grozījumiem, kā ikvienam jautājumam, ir arī otra puse. Ja mēs skatāmies no juridiskās tehnikas viedokļa, tad ko nozīmē - no vispārīgiem principiem izdalīt kaut ko jaunu. Es, protams, nezinu, kāda bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pozīcija attiecībā uz dzimumnoziegumiem un to izmeklēšanu, bet acīmredzot pēdējā laikā viņi kļuvuši speciālisti par jebko. Tad rodas jautājums, vai kādā brīdī mēs nesaņemsim priekšlikumu, ka jāpagarina apcietinājums arī par daudz ko citu, nepārskatot kriminālprocesā paredzētos vispārīgos pirmstiesas procesa termiņus.

Nākamais jautājums. Kādēļ netiek ignorēts apstāklis, ka tas nekādā veidā nenoteiks sodu, par ko ir runa? Vai tad mums šajā gadījumā nebūtu jāparedz attiecīgie nosacījumi un jāatgriežas pie stingrākas sodīšanas? Tas būtu tik tiešām politiski atbildīgs lēmums, mēs atgrieztos pie iepriekšējās situācijas...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Elksniņš. Es lūdzu vēl divas minūtes, lai...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Lūdzu, runājiet vēl divas minūtes.

A.Elksniņš. Jā, paldies.

Tad, lūk, attiecībā uz finansējumu... Kādēļ, priekš kā? Neviens par to nerunā. Līdz ar to šajā gadījumā, godājamie kolēģi, tas risinājums, kurš tagad ir paredzēts, lielā mērā neatbilst ne juridiskās tehnikas, ne vispār kriminālprocesa pamatprincipiem, kuri tika iestrādāti iepriekš.

Es aicinu izsvērt un apdomāt minēto grozījumu, es neaģitēšu ne „par”, ne „pret”, ne kā citādi, bet tas nav pareizs un visi akcenti šajā diskusijā netiek likti uz pareizajām vietām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, es atzinīgi vērtēju tādu talantu, kas māk tieši tad, kad tiek izskatīts jautājums par Kriminālprocesa likuma normu, parunāt gan par dzīvniekiem, gan par sodiem. Bet mūsu jautājums ir par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, un, protams, ir saikne, ir tieša proporcija starp sodiem, drošības līdzekļiem un laiku, uz kādu var piemērot apcietinājumu.

Man gribētos uzsvērt, ka attiecīgo lietu grupa ir specifiska. Man bija iespēja pētīt attiecīgus spriedumus, un es saprotu, par kādām lietām runāju, atšķirībā varbūt no dažiem kolēģiem, kas aizstāv, bet īsti nesaprot, ko viņi aizstāv un par ko viņi runā.

Šeit runa ir par attiecīgo likumpārkāpumu grupu. Ir svarīgi panākt, lai būtu iespēja efektīvi izmeklēt attiecīgās lietas, un tas prasa laiku. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka ne 10 brīvības atņemšanas gadi, ne 15 gadi problēmu neatrisina, jo ļoti bieži cilvēki, kas izdara attiecīgos pārkāpumus, īsti nesaprot, ko viņi dara, savu vainu neatzīst. Tātad domāt, ka tad, ja būs 10 gadus pasēdējuši cietumā, viņi visu sapratīs un kļūs citādi, nav pareizi. Nav pamata tā uzskatīt. Bet, izmeklējot lietu, var rasties nepieciešamība pēc apcietinājuma uz ilgāku laiku nekā citos gadījumos, un tieši tādēļ ir piedāvāts pagarināt iespēju... atļaut turēt šos cilvēkus apcietinājumā līdz 12 mēnešiem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, otro reizi.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Abiem juristiem, mūsu gigantiem Saeimā, ir taisnība. Es absolūti piekrītu Judina kungam, ka runa pašlaik ir par to, ka šiem cilvēkiem ir ilgāk jāatrodas apcietinājumā (No zāles dep. J.Ādamsons: „Mūžīgi!”), lai varētu ļoti profesionāli veikt izmeklēšanu. Statistika rāda, ka 80 procenti no tiem, kas nodarījuši pāri šiem bērniem, ir tuvi vai attālāki radinieki, bet visi ir bijuši ļoti tuvi ģimenei. Ja šāds cilvēks izmeklēšanas laikā ļoti spēcīgi var ietekmēt tās gaitu, draudēt, un tā arī notiek, ka tiek draudēts bērnam vai mātei, vai vēl kādam citam cilvēkam, kas atsakās no savām liecībām, tad šī lieta nekad nenonāks līdz tiesai.

Ir otra lieta. Tas, ko saka Elksniņa kungs. Es absolūti piekrītu, ka tas ir nākamais solis, ka jābūt daudz stingrākiem un smagākiem sodiem. Kas attiecas uz ekspertīzi, tad iepriekšējā Saeimā ar grūtībām tika dabūti papildu naudas līdzekļi - 50 tūkstoši -, lai nebūtu rindas... Jo, godīgi sakot, tas ir cilvēktiesību pārkāpums, ja bērnam ir jāgaida gads rindā, lai viņš varētu iziet ekspertīzi. Tas ir nenormāli. Un tās naudas summas nav fantastiski lielas. Es domāju, ka, skatot tagad budžeta grozījumus, nākamā gada budžetu, tas jāņem vērā. Nedrīkst neviens bērns ekspertīzi gaidīt ilgāk, nekā paredzēts likumā. Vai tur būs vajadzīgi 50, 60 vai 70 tūkstoši, mūsu valsts nabagāka nepaliks. Mēs tikai ātrāk varēsim izdarīt to, kas mums ir jāizdara. Un, ja mēs dažreiz tā globāli runājam par cilvēktiesībām, tad šeit ir tieši runa par cilvēktiesībām - par bērna tiesībām šo ekspertīzi saņemt ātrāk.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt un ceru, ka priekšlikums tiks atbalstīts. Bet abu juristu diskusijā bija taisnība par nākamo soli, kas mums būs jāsper.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?

A.Judins. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Judins. 15. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 26. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 27. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 30. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 31. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 32. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 33. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 34. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 35. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Atbalstīts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 37. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 38. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 41. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 43. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 44. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 45. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 46. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 47. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 48. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 50. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 51. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 52. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 53. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 54. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 55. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 57. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 58. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 60. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 61. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 62. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 63. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 64. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 65. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 66. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 67. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 68. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 69. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 70. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 71. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 72. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 73. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 74. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 75. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 77. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 78. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 80.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 80. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 81. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 84. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 85. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 88. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 89. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 90. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 91. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 93. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 94. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 95. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 98. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 99.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 99. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 101. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 102. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 103. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 104. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 105. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 108.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 108. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 109. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 110. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 111. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 112. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 113. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 114. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 115. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 116. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 117. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 118. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 119. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 120. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 121. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 122. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 123. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 124. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 125.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 125. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 126. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 127. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 128. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

 

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Jautājums ļoti vienkāršs. Ir runa par pirmstiesas procesa termiņiem kriminālprocesos.

Mēs šodien un arī iepriekš esam atbalstījuši grozījumus Kriminālprocesa likuma 389.panta ceturtajā daļā attiecībā uz pirmstiesas procesa termiņu palielināšanu un termiņu apturēšanu laikā, kad lieta nokļūst tiesā. Taču priekšlikums, ko es biju iesniedzis, komisijā neguva atbalstu, neskatoties uz to, ka, piemēram, arī Augstākās tiesas pārstāvis Gruzniņa kungs bija norādījis, ka pārejas noteikumi būtu nepieciešami.

Es lūgtu Saeimu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu, kurš paredz, ka tiesību ierobežojuma termiņa apturēšana, kas paredzēta 389.panta ceturtajā daļā, attiecas tikai uz to mantu, ar kuru īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ir ierobežotas vai atņemtas pēc minētās normas spēkā stāšanās.

Līdz ar to, godājamie deputāti, es lūgtu atbalstīt grozījumu, ko esmu piedāvājis.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Judins. Lūdzu atbalstīt grozījumus Kriminālprocesa likumā un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Man bija par 128. - Elksniņa kunga priekšlikumu... Jā, jā, mums ir jābalso. Protams, es jautāju... Judina kungam, vai par 128.priekšlikumu...

A.Judins. Es saistībā ar 129. ...

Sēdes vadītāja. Nē, 128. - Elksniņa...

A.Judins. Es atvainojos, jā...

Sēdes vadītāja. Tātad, lūdzu, zvanu! Balsosim par 128. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, par pēdējo priekšlikumu!

A.Judins. 129. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt grozījumus Kriminālprocesa likumā (likumprojekts Nr.50/Lp11) un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skatām otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””. Šis likumprojekts precizē situācijas, kurās ir ļauts lietot Latvijas valsts ģerboni dažādās tā modifikācijās. Atgādināšu, ka ģerbonim ir šādi veidi - lielais valsts ģerbonis, mazais valsts ģerbonis un papildinātais mazais valsts ģerbonis.

1.priekšlikums - tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 2.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Tālākie priekšlikumi - no 3. līdz 8.priekšlikumam - uzskaita tās institūcijas, kurām būtu tiesības lietot lielo valsts ģerboni.

3.priekšlikums ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4., 5. un 6.priekšlikums ir Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Makarova priekšlikumi. Tie visi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Pati komisija to ir virzījusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 9.-12.priekšlikums attiecas uz papildinātā mazā valsts ģerboņa lietošanu.

9. - Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 10. - Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Makarova priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izveidots priekšlikums, ko pati komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 13.priekšlikums attiecas uz mazā valsts ģerboņa lietošanu. Tas ir atbildīgās komisijas izveidots priekšlikums, ko pati komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 14.-16.priekšlikums precizē tās vietas un tos dokumentus, kuros var tikt lietots lielais valsts ģerbonis.

14. - Valsts prezidenta Bērziņa kunga izveidots priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un tas ir iekļauts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

15. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Tas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 16. - atbildīgās komisijas izveidots un atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 17.-19.priekšlikums attiecas uz ģerboņa lietošanu dokumentu rekvizītu zonās.

17. - Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Arī 18.priekšlikums ir Valsts prezidenta Bērziņa kunga virzīts priekšlikums. Arī tas ir iekļauts 19. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 19. - atbildīgās komisijas izveidotais un pašas atbalstītais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 20. - Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 21. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā, ko pati... ko mēs jau apstiprinājām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 22., 23.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem, kuri galu galā noteiks to, ka visas šajā likumprojektā ietvertās normas... Ņemot vērā arī to, ka ir daudz dažādu dokumentu, kuri jau ir izstrādāti un kuru resursi būtu jāizlieto ekonomiski pamatoti, šīs normas stāsies spēkā ar 2014.gada 31.decembri, bet Ministru kabinetam atbilstošie pavadošie dokumenti būtu jāpieņem un jāvirza uz Saeimu līdz 2013.gada 31.decembrim.

22. - Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstīja un iekļāva savā priekšlikumā - 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā visas šīs pārejas noteikumu normas ir klasificētas. Un komisija pati savu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka šis likums stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Vucāns. Šī gada 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.

Pēc būtības šie grozījumi paredz līgumu slēgšanu un saistību izpildes kontroli, kā arī izziņas par saistību izpildi aprakstu (kāda tā izskatās) un kārtību, kādā pārvaldniekiem būs jābrīdina šie nemaksātāji un jāceļ tiesā prasības pret īpašniekiem.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Valainis. 21.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.246/Lp11 - „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, un ar likumprojektu Nr.271/Lp11 (līdzīgi grozījumi, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija).

Kāpēc vispār ir nepieciešams grozīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu?

Izstrādātās un likumprojektā ietvertās normas pilnvērtīgāk nodrošinās bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām. It īpaši tas attiecas uz tiesībām bērniem no sociālā riska grupām, tiesībām bērniem, kuri cieš no vardarbības. Turklāt gan bērniem, gan viņu vecākiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas saņemt kvalitatīvus uzraudzības pakalpojumus. Vienlaikus bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem tiks nodrošināta godīga konkurence un samērīgas prasības atbilstoši sniegtā pakalpojuma veidam.

Cienījamie kolēģi! Komisija aicina noraidīt Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu un atbalstīt komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu. Kāpēc?

Īstenībā nav lielas atšķirības starp šiem likumprojektiem. Komisijas piedāvātajā likumprojektā nav iekļautas kontroversiālās Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta normas par bērnu uzraudzību. Šīs normas izraisīja neviennozīmīgu reakciju ne tikai bērnu vecāku vidū, bet arī bērnu tiesību aizsardzības speciālistu vidū, un tāpēc šīs normas, kas attiecas uz papildinājumiem 24.pantā, komisijas piedāvātajā variantā nav iekļautas.

Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu, es aicinu balsot un balsojumā noraidīt Ministru kabineta iesniegtos likuma grozījumus un atbalstīt savukārt komisijas piedāvāto risinājumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (ZRP).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vēlos pievērst jūsu uzmanību konkrētajai situācijai, ka Latvijā, pēc Eurostat datiem, ir visaugstākais bērnu traumatisms Eiropas Savienības valstīs. Un, zinot, ka Labklājības ministrijas priekšlikums nav saņēmis lielu piekrišanu sabiedrībā, es tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka bērni vecumā no 7 līdz 13 gadiem bieži vien paliek nepieskatīti mājās. Un bieži vien tā rezultāts ir traumatisms, kā arī nāves gadījumi. Un, lai to novērstu, ir jābūt sabiedrības atbildībai gan no vecāku, gan no ģimenes locekļu, gan no pieskatītāju puses, no skolas, no visām pēcskolas aktivitāšu grupām, kur bērni piedalās. Ir tomēr jāparūpējas par to, lai bērni tiek pieskatīti! Ja sabiedrībā kāds... teiksim, ja kāds redz, ka bērns nav pieskatīts un dara muļķības, tad lai tomēr būtu tas individuālā apzinīguma līmenis tik augsts, lai apkārtējie pievērstu bērna uzmanību tam, ka viņš sevi apdraud! Tas varētu būt gan pilsētā uz ielām, gan arī kaut kur citur, laukos, kur bērni klaiņo kādreiz bez pieskatīšanas.

Līdz ar to, protams, es arī vēlos aicināt jūs atbalstīt komisijas iesniegto likumprojektu, bet tomēr pievērst uzmanību arī tam, ka bērnu traumatisma un drošības jautājums ir ļoti aktuāls mūsu valstī.

Paldies par uzmanību. Balsosim!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Es piekrītu Ābiķa kungam. Ir tikai viena lieta, ko es gribētu šeit pateikt.

Tas, kas šeit tiek rakstīts, sasaucas ar to, ka Sociālo un darba lietu komisijā ilgi un dikti tiek diskutēts par psihologiem. Šeit ir ļoti liela sadaļa, kas ir saistīta ar psihologu atzinumiem lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību. Es ļoti ceru, ka... Kolēģi, 10 gadi ir pagājuši... Nav pieņemts psihologu likums, likums psihologiem. Un, ja nav sabalansēti, kopā pieņemti šie divi likumi, tad... Protams, Bērnu tiesību aizsardzības likums ir jumta likums, bet ļoti svarīgi ir, lai tiktu realizēta dzīvē psihologu kvalitāte, par ko mēs šeit runājam, atzinumu kvalitāte, izglītība. Un vēl viens moments: specializācija. Nevar psihologs būt speciālists visos jautājumos. Un šeit jautājums ir par to, ka mēs runājam, ka tā ir specializācija konkrētiem ļoti smagiem gadījumiem, kad strādā ar bērniem.

Es domāju, ka mums ir jābūt pieņemtam vienlaikus arī likumam par psihologiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai Ābiķa kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets un atbildīgā komisija noraidījusi, atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 81, atturas - 2. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, paldies par gandrīz vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 25.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, sēdi turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Godātie deputāti! Pulksten 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem sāksies kopsēde ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem Saeimas Sarkanajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Ingmārs Čaklais... nav zālē, Rihards Eigims... nav, Igors Meļņikovs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers.... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 13.30.

Turpinām Saeimas 24.maija sēdi.

Turpinām skatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Sveicināti, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, skatām pirmajā lasījumā.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi šo likumprojektu, ar kuru tiks likvidēta Pārtikas padome. Proti, Pārtikas padomes uzdevumus pārņems jaunizveidotā Pārtikas nozares padome, un līdz ar to likumprojekts paredz svītrot no Pārtikas aprites uzraudzības likuma pantus, kas nosaka Pārtikas padomes izveidi, darbību, galvenos uzdevumus. Un tādējādi spēku zaudēs arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas ir Pārtikas padomes nolikums.

Likvidējot Pārtikas padomi, tiks novērsta situācija, ka Zemkopības ministrijas pārziņā ir divas institūcijas, kas nodarbojas ar pārtikas jautājumiem.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Es gribu uzslavēt Nacionālo apvienību, kura ir disciplinēta un faktiski ieradusies pilnā sastāvā. Kauns VIENOTĪBAI! (Aplausi.)

E.Smiltēns. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

E.Smiltēns. Ļoti konstruktīvus priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 31. maijam.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana kad?

E.Smiltēns. Izskatīšana 7.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs, izskatīšana - Saeimas 7.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurš faktiski paredz virkni deleģējumu Ministru kabinetam, pirmām kārtām - noteikt kārtību, kādā notiek savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojumu sniedzēju, mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzēju atzīšana. Likumprojekts paredz arī daudzus citus deleģējumus Ministru kabinetam.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu apstiprināt, pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 4.jūnijs, un izskatīšana - šī gada 14.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 14.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.

Esam saņēmuši 44 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA). (Starpsauciens no zāles.)

Nē, es neatceros priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atbalstītu priekšlikumu nevar atcelt.

E.Smiltēns. Kolēģi! Es vēlos runāt par visiem šiem priekšlikumiem - vairāk nekā 40 priekšlikumiem - kopumā, kas tika iesniegti no Zemkopības ministrijas puses.

Proti, kas ir mūsu Latvijas dzīvība un bagātība? (No zāles: „Cilvēki!”) Faktiski atbilde meklējama Satversmē.

Pirmkārt, tie ir cilvēki. Precīzi!

Un, otrkārt, tā ir mūsu valsts teritorija 6,4 miljonu hektāru platībā. Faktiski tie ir mūsu valsts stratēģiskie resursi - zeme, meži, ūdeņi.

Trekno gadu burbulim plīstot, daudzi faktiski zaudēja darbu un strauji kritās ienākumi. Ap 300 tūkstošiem cilvēku aizbrauca no valsts, daudzi pārdeva un joprojām pārdod sev piederošās zemes un mežu. Banku kredītu pieejamība strauji mazinājās, un bankas joprojām ir ārkārtīgi piesardzīgas, līdz ar to vietējie nespēj tās zemes nopirkt. Par īpašniekiem masveidā kļūst ārvalstnieki. Pēc neoficiāliem datiem, ārvalstu investoru īpašumā esošo mežu skaits jau ir līdzvērtīgs aizbraukušo skaitam - tas ir aptuveni 300 tūkstoši hektāru. Tie jau ir aptuveni 20 procenti no visiem Latvijas privātajiem mežiem, un šie apmēri turpina augt. Līdzīgas tendences ir arī attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm.

Investoru ārkārtīgi lielā interese par Latvijas mežiem un zemēm ir loģiska un saprotama, jo zemes un mežu cenas joprojām ir zemas, investori skaidri zina, ka Latvijas mežu ekonomisko vērtību var pat trīskāršot, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm - divkāršot.

Investori paši lēš, ka investīciju atdeve Latvijā ir līdz pat 8-12 procentiem gadā. Piemēram, Zviedrijā tā ir 2-3 procenti.

Un, ja mūsu darbi Briselē dos cerētos rezultātus, tad zemes cenas un tātad arī nomas maksas noteikti celsies, jo pastāv izteikta korelācija starp atbalsta maksājumu lielumu un zemes cenu katrā valstī. Tas viss skaidri iezīmē risku mazināties mūsu pašu ražotāju konkurētspējai, jo daudzi zemnieki... daudziem zemniekiem puse no apsaimniekotās platības ir nomā no kāda skandināvu īpašnieka.

Jau no pirmās dienas, kad Laimdota Straujuma mani uzaicināja strādāt savā komandā, bija skaidrs, ka viens no uzdevumiem ir rūpēties par šo valsts resursu ilgtspēju, to pēc iespējas efektīvāku izmatošanu, kā arī saglabāšanu mūsu pašu valsts iedzīvotāju rokās.

Tādēļ ir uzsākts realizēt virkni pasākumu, kurus es aicinu uztvert kā vienotu kopumu. Tā ir iespēja „Latvijas valsts mežiem” pirkt mežus, tā ir zemes kreditēšanas programma, kuru, es ceru, apstiprinās nākošnedēļ, un ilgtermiņa risinājums ir tieši šī meža īpašnieku kooperācija, ar ko faktiski mēs veicam strukturālu reformu mežsaimniecībā ar mērķi palielināt tās efektivitāti.

Kāda ir reālā situācija? Latvijā ir apmēram 150 tūkstoši meža īpašnieku, tātad ļoti sadrumstalota šī vide, kur vidējais meža īpašums ir apmēram 8 hektāri. Meža īpašnieku zināšanas... katram atsevišķi zināšanas par labu meža apsaimniekošanu un kokmateriālu tirgu ir ierobežotas, daudzi meža īpašnieki nedzīvo pie sava meža, un viņu iespējas to apsaimniekot arī ir ierobežotas.

Mazajiem meža īpašniekiem ir problēmas izdevīgi iepirkt pakalpojumus - meža apsaimniekošanas plānošanu, meža atjaunošanu, kopšanu un citus - un arī pārdot savu produkciju ir sarežģīti, jo apjomi ir mazi un līdz ar to ir liela atkarība no uzpircējiem jeb starpniekiem. Tāpēc mazo meža īpašumu ekonomiskā dzīvotspēja, meža apsaimniekošanas līmenis ir nepietiekams, un tas rada spiedienu pārdot šos īpašumus, un tie lielos apmēros nonāk ārvalstu uzpircēju vai to meitasuzņēmumu rokās.

Viens virziens, protams, ir lielu īpašumu veidošanās, proti, kapitāla koncentrācija, kas šobrīd notiek, taču šeit redzamas priekšrocības ir ārvalstu investoriem. Latvijas cilvēkiem meža īpašnieku kooperācija ļauj lielā mērā visas šīs problēmas atrisināt un praktiski ir vienīgais tirgu nekropļojošais instruments. Kļuvuši par kooperatīva biedriem, meža īpašnieki iegūs iespēju pārdot koksni caur šo sabiedrību, uzticēt kooperatīvam daļu šo darbu vai visu meža apsaimniekošanas darbu organizēšanu, no... (Zālē pamazām pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze ar Ašeradena kungu!...

E.Smiltēns. ...no tā speciālistiem iegūt kompetentu padomu likumdošanas, nodokļu un citos jautājumos saistībā ar mežsaimniecību.

Sēdes vadītāja. Parādnieka kungs, varbūt jūs apsēdīsieties?...

E.Smiltēns. Kas ir ieguvēji? Ieguvēji ir 150 tūkstoši meža īpašnieku un viņu ģimenes, meža nozare kopumā, jo koksnes pārstrādātājiem izveidojas stabili un prognozējami partneri. Un ieguvēja būs visa Latvijas sabiedrība kopumā - privātie meži tiks apsaimniekoti labāk, dos ieguldījumu Latvijas ekonomikā, dabā un arī Latvijas cilvēkos.

Kolēģi! Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un mēs konkurējam pasaules tirgū, tādēļ es aicinu ikvienu palūkoties arī uz situāciju ārpus valsts robežām. Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā meža īpašnieku kooperācija sāka darboties jau pirms 100 gadiem. Tās potenci raksturo kaut vai tas, ka lielākie meža uzpircēji Latvijā ir tieši skandināvu privāto mežu īpašnieku kooperatīvi, kuri šo gadu laikā jau kļuvuši tik spēcīgi, ka industrija nopelnīto...

Sēdes vadītāja. Druvietes kundze un Rībenas kundze!...

E.Smiltēns. ...nopelnīto naudu... Es lūdzu vēl vienu minūti, ja drīkst!

Sēdes vadītāja. Vai drīkst vēl vienu minūti?... (No zāles: „Protams! Lai runā!”) Tātad turpiniet, lūdzu!

E.Smiltēns. ...savu nopelnīto naudu investē Latvijas mežos. Piemēram, pēc neoficiāliem datiem, Dienvidzviedrijas kooperatīvam Latvijā pieder jau ap 60 tūkstošiem hektāru meža.

Mūsu kaimiņvalsts Igaunija ļoti aktīvi atbalsta un veicina meža īpašnieku kooperāciju jau kopš 2008.gada.

Vācijā vairāk nekā 4000 kooperatīvu apvieno gandrīz 400 tūkstošus privāto mežu īpašnieku.

Kolēģi! Mēs šeit esam ievēlēti, lai paveiktu arī tos darbus, kurus mēs esam solījuši pirms vēlēšanām Latvijas sabiedrībai. Un šie konkrētie priekšlikumi sakņojas Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai: tur ir solīts sekmēt meža īpašnieku pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanos. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pasludinājusi, ka šis gads, 2012.gads, ir Starptautiskais kooperatīvu gads, un savā rezolūcijā aicina ANO dalībvalstis šogad aktīvi darboties, lai veicinātu kooperāciju.

Man ir patiess prieks par tiem cilvēkiem, par tām ģimenēm, kas pēc Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas atgriežas Latvijā ar jaunām zināšanām un pieredzi. Un man prieks arī par to, ka mēs Latvijā varam sevi nodrošināt, paši saražojot maizi, pienu, gaļu un pārējo pārtiku. Un es skaidri zinu, ka Latvijas iedzīvotāji paši var ilgtermiņā gudri apsaimniekot savus mežus, no tiem gūt ienākumus savām ģimenēm un vēl arī atstāt šos īpašumus saviem bērniem. Un par to ir arī šie 40 priekšlikumi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 1.priekšlikumu? Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Paldies Smiltēna kungam.

Mums šodien ir domstarpības, taču mana atbilde būs tad, kad nonāksim pie 37.priekšlikuma.

2.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 3.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 4.priekšlikums - no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5.priekšlikums - no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 6.priekšlikums - no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 8. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 9. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 10. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 12. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 13. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. un 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 14. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 15. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 17. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 19. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 21. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 22. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 24. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 25. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 26. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 7. un 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 28. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 29. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 30. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 31. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 32. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 33. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 34. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 35. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 36. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Un 37.priekšlikums. Lūdzu vārdu!

Sēdes vadītāja. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Ooo!”) Uz ekrāna parādās: „Valdis Dombrovskis”... Lūdzu, izlabojiet! Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atrodas atvaļinājumā ārpus valsts.

V.Dombrovskis. Mēs gaidīsim Valdi Dombrovski vai tomēr es runāšu?

Labi. Vai drīkst? Vai atļausiet runāt šim Dombrovskim? (No zāles: „Nē!”, „Jā!”)

Sēdes vadītāja. Jā, protams. Es dodu vārdu Vjačeslavam Dombrovskim, bet, lūdzu, tehniski novērsiet to neprecizitāti, kas parādās uz ekrāna.

Lūdzu, Dombrovska kungs!

V.Dombrovskis (ZRP).

Kolēģi! Kā es jau teicu, mums ir nelielas, bet diezgan principiālas domstarpības ar Edvardu Smiltēnu un Zemkopības ministriju.

No pirmā skatījuma šo grozījumu mērķis ir piešķirt līdzīgus nodokļu atvieglojumus, kādi ir paredzēti lauksaimnieku kooperatīviem, un varbūt no pirmā skatījuma tas liekas visai loģiski, bet... Tas ir viens no tādiem gadījumiem, kur pirmais skatījums ir visai maldīgs.

Kāpēc?

Padomāsim par to, kādi varētu būt mērķi šādiem grozījumiem - piešķirt nodokļu atvieglojumus kooperatīviem!

Mērķis Nr.1 ir veicināt kooperāciju, un tas varētu būt visai jēdzīgs mērķis. Zemkopības ministrija apgalvo, ka kooperācija varētu palielināt meža īpašnieku produktivitāti. Ka tā tas varētu būt. Un no tā, ka varētu būt, ka viņiem būtu izdevīgi būt kooperatīvos arī bez nodokļu atlaidēm, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņi nesaprot visus labumus, kuri varētu nākt no piedalīšanās kooperatīvos... Labi. (No zāles: „Kas tur labs?”) Iespējams, mērķis Nr.2 ir vienkārši piešķirt nodokļu atlaides kādai šaurai cilvēku grupai.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, tie nodokļu atvieglojumi izmaksās 0,9 miljonus latu, ja mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Pagaidām man ir tāds iespaids, ka Zemkopības ministrija uzskata, ka mērķis šiem grozījumiem ir gan pirmais - veicināt kooperāciju -, gan arī otrais - piešķirt nodokļu atlaides.

Manuprāt, šis, otrais, mērķis - vienkārši piešķirt nodokļu atlaides šaurai cilvēku grupai - nav pareizs. Kāpēc? Nu padomāsim par to! Mums ir nodokļu atvieglojumi gan zemniekiem, gan jūrniekiem... Šodien mēs iedosim nodokļu atvieglojumus, iespējams, arī meža īpašniekiem. Kas notiks tālāk? Nu acīmredzot vēl kaut kāda sociālā grupa, visu to ieraudzīdama, atnāks un teiks: „Mēs arī gribam nodokļu atvieglojumus!” Visticamāk, ka Saeima tad iedos nodokļu atvieglojumus arī pensionāriem un citiem, un tā tālāk.

Man ir jautājums: kur beigsies šis ceļš? Nu ar vienu vārdu var pateikt... Es domāju, ka tas beigsies... Man ir vārds, lai aprakstītu to, kur tas beigsies: tā ir Grieķija! Arī tā ir valsts, kura uzbūvēta uz visiem šiem nodokļu atvieglojumiem, uz izņēmumiem un tā tālāk.

Gudri cilvēki jau diezgan sen sapratuši, kur ved šis ceļš.

Es domāju, ka starp jums ir tādi, kas ir bijuši Ministru kabinetā. Jūs varbūt atceraties, kādi ir tie vārdi, kuri tur ir rakstīti uz sienas lieliem burtiem: „Viens likums - viena taisnība visiem.” Viens likums - visiem! Bez kaut kādiem izņēmumiem!

Tātad šis mērķis - vienkārši piešķirt tā, pa kreisi un pa labi, nodokļu atvieglojumus, manuprāt, pilnīgi nav pareizs un nekādā veidā nav atbalstāms.

Tad mēs paliekam pie pirmā mērķa - pie kooperācijas veicināšanas. Un te es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka nodokļu atlaides nav un nevarētu būt pašmērķis. Līdz ar to tās varētu būt tikai līdzeklis cita mērķa sasniegšanai - tas ir, kooperācijas veicināšanai. Ja kaut kādu iemeslu dēļ šie mežsaimnieki nesaprot, kādi varētu būt tie labumi no kooperācijas... Tāpēc vēlreiz atkārtoju: atlaide ir līdzeklis, nevis mērķis. Instruments!

Zemkopības ministrija apgalvo, ka kooperācija nesīs labumus. No tā izriet, ka tie labumi būs skaidri arī bez nodokļu atlaidēm. Tātad visticamāk, ka kaut kādā brīdī tiks sasniegts kaut kāds optimāls kooperatīvu daudzums jeb skaits, un tad tie nodokļu atvieglojumi vairs nebūs nepieciešami. Un tad... līdz ar to no tā izriet, manuprāt, diezgan skaidri, ka nodokļu atvieglojumiem, ja tiem ir jābūt, jābūt skaidri terminētiem. Mans priekšlikums, kas tika iesniegts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas puses, bija terminēt nodokļu atvieglojumus ar četriem gadiem. Ka pēc četriem gadiem Zemkopības ministrija varētu iesniegt savu vērtējumu par to, vai tie mērķi tika sasniegti vai netika sasniegti, varbūt ir nepieciešams kaut kāds cits instruments. Un pēc tam jau nākamā Saeima pieņems lēmumu, vai pagarināt nodokļu atvieglojumus vai tos atcelt.

Es ilustrēšu to ar šādu piemēru. Pieņemsim, ka pie jums atnāk cilvēks un saka: „Es gribu uzcelt māju. Un, lai uzceltu māju, man ir nepieciešams vērtīgs instruments.” Labi. Bet tad, kad māja tiks uzcelta, ir diezgan loģiski, ka šis instruments tiks atdots atpakaļ. Un, ja šis cilvēks uzstāj, ka viņš grib šo instrumentu paturēt sev, tad rodas diezgan pamatotas aizdomas, ka varbūt patiesais mērķis ir nevis uzcelt māju, bet vienkārši dabūt šo instrumentu. Citiem vārdiem - vai nodokļu atlaides šajā gadījumā nav pašmērķis, nevis līdzeklis kāda cita mērķa sasniegšanai?

Un, piedodiet, man rodas tomēr - vismaz šobrīd - iespaids, ka varbūt Zemkopības ministrijas patiesais mērķis ir tomēr tiešām dabūt nodokļu atvieglojumus kādam konkrētam personu lokam, nevis tiešām kaut ko veicināt.

Tāpēc, kolēģi, es šoreiz aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. Uz trešo lasījumu mēs iesniegsim priekšlikumu, kurš piešķirs tādas pašas nodokļu atlaides, bet kurā būs skaidri terminēts - uz četriem gadiem. Ja tikai kāds nevarēs pamatoti argumentēt, kāpēc tiem jābūt nevis četriem gadiem, bet vai nu trim, vai pieciem, vai... nu, kaut kas tāds.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Es palūgšu vēlreiz aplausus kolēģim Vjačeslavam Dombrovskim, jo viņš nupat par šauru cilvēku grupu nosauca 150 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. (Aplausi.) Tik daudz ir privāto mežu īpašnieku Latvijā, uz kuriem attiecas šie likuma grozījumi un šī mežsaimniecības reforma, ko Zemkopības ministrija virza!

Vjačeslavu Dombrovski es aicinātu arī izlasīt papīrus līdz galam. Proti, šis ir Finanšu ministrijas atzinums, ar ko ministrija arī atzīst, ka, jā, uzņēmumu ienākuma nodoklī, ņemot vērā maksimāli pesimistiskas prognozes, būtu zaudējums - 0,9 miljoni latu. Taču aicinu izlasīt arī pašā pirmajā lapā ļoti redzami uzrakstīto, ka tādējādi papildu ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būtu prognozējami 1,2 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē to, ka šo grozījumu fiskālā ietekme uz budžetu būtu pozitīva.

Un es vēlos atgādināt tiem, kas nav izpētījuši struktūru, kādā veidā tad funkcionētu privāto mežu īpašnieku kooperatīvi: proti, privāto mežu īpašnieki apvienotos kooperatīvā un savu koksni caur kooperatīvu uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem, samazinot izmaksas, nodotu tālāk realizācijai. Šo naudu viņi saņemtu kooperatīvā atpakaļ, kooperatīvs atmaksātu privāto mežu īpašniekiem šo naudu.

Tātad - par ko ir atlaide? Atlaide ir tikai par to starpību, kas ir administratīvās izmaksas un ko patur kooperatīvs.

Kurš meža īpašnieks... Atim Lejiņam, piemēram, pieder 7 hektāri, viņš man stāstīja... Kurš būs ieinteresēts atstāt to naudu kooperatīvā? Vai ne?

Ņemot vērā šo priekšlikumu par četru gadu termiņu, ko noteiktu, ir jāņem vērā tas, kādā veidā vispār veidojušies kooperatīvi Latvijā. Pirms desmit gadiem tika ieviesta šāda pati sistēma, kādu šobrīd es piedāvāju ar šiem priekšlikumiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem, lauksaimniekiem. Kā pieredze rāda, desmit gadu laikā tie devuši izcilus rezultātus, un tas ir stiprinājis mūsu zemnieku starptautisko konkurētspēju.

Un jāņem vērā tas, ka, pirmkārt, Latvijā ir neziņa par to, kā īsti kooperācija darbojas. Atšķirībā no citām valstīm Latvijā kooperatīvi ir samērā jauns un tāpēc nepazīstams jēdziens. Mēs labāk pazīstam tādas uzņēmējdarbības formas kā SIA, individuālais komersants un citas.

Otrs faktors ir bailes no apkārtējo ietekmes, jo vēl pavisam nesenā vēsturē... ar kooperāciju piesedzās gan kolhozu veidotāji pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados, gan pirmo komercuzņēmumu veidotāji astoņdesmito gadu beigās. Un te var piebilst, ka pirmie kooperatīvu veidošanas mēģinājumi izgāzās, jo tur tika konstatēta arī kaut kāda neliela šmaukšanās.

Trešais faktors ir starpnieku vēlme... (Zālē pakāpeniski pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) “Saskaņas Centra” pārstāvjus tiešām lūdzu: ieņemiet vietas un pārtrauciet savas draudzīgās diskusijas!

E.Smiltēns. ... jo nelielais produkcijas... (Starpsauciens no zāles.)

Sēdes vadītāja. Arī Zaķim. Jā, arī Zaķim tieši tas pats...

E.Smiltēns. ...jo nelielais produkcijas ražotājs, vai tas būtu lauksaimnieks vai meža īpašnieks, ir atkarīgs no uzpircēja. Šī atkarība ļauj uzpircējam pelnīt, un tas ir viņa eksistences pamats.

Un kāpēc tad neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, nevis subsīdijas, kā arī komisijas sēdēs piedāvāja Vjačeslavs Dombrovskis? Pirmkārt, subsīdijas ir tirgu kropļojošs instruments. Meža nozarē šāds faktors ikdienas ekonomiskajā darbībā nav nepieciešams, un ir svarīgi to nejaukt ar ilgtermiņa ieguldījumiem mežu ilglaicīgo funkciju nodrošināšanā, piemēram, ieguldījumiem jaunaudžu kopšanā, ugunsdrošībā, apsardzībā un citā... tur, kur ir arī kaut kādi labumi paredzēti.

Otrkārt, meža īpašnieki, kas ir labuma guvēji, jau maksā un turpinās maksāt nodokļus par katru kubikmetru, ko viņi ir nodevuši kooperatīvam un par ko saņēmuši pretī naudu (juridiskās personas nomaksās uzņēmumu ienākuma nodokli un fiziskās personas - iedzīvotāju ienākuma nodokli). Es vēlreiz uzsveru, ka šī atlaide, gluži tāpat kā lauksaimniekiem, attiecas tikai uz to starpību, ko patur kooperatīvs.

Un, ceturtkārt, šādi neviens esošs nodokļu maksātājs netiek izņemts no nodokļu maksātāju vidus.

Līdz ar to tas pilnībā atbild uz jautājumu, kurš tika lemts jau 2012.gada, tātad šā gada, 2.janvārī Ministru kabineta komitejas sēdē, kur tika skaidri arī noteikts atbalstīt iesniegto likumprojektu, kā arī konceptuāli atbalstīt meža īpašnieku... pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanu.

Es vienkārši šeit neredzu argumentus, kuru dēļ būtu nepieciešams ierobežot uz četriem gadiem, jo mēs zinām, ka arī desmit gados lauksaimnieku kooperatīviem šis veidošanās process nav beidzies un turpināsies vēl ilgi. (Zviedrijā kooperatīvi veidojās 100 gadus, lai tie izaugtu līdz tādam līmenim, ka tie varētu pirkt Latvijas mežus!) Un, ja mēs uzliekam šo termiņu - šos četrus gadus -, tad mēs vienkārši diskreditējam jebkuru „burkānu” (pēdiņās), ko mēs gribam iedot kā motivāciju, lai privāto mežu īpašnieki kooperētos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Nu, vispirms jau visu cieņu Vjačeslavam Dombrovskim! Tiešām cienu viņa viedokli, kas vienmēr ir viņa viedoklis, un viņš pie tā arī diezgan stingri turas. Visu cieņu! Tomēr es esmu pilnīgi pārliecināts, ka, ja tas būtu Valdis Dombrovskis, kas šeit uzstātos viņa vietā, tad pilnīgi noteikti atbalsts mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīviem būtu nepārprotams. (No zāles: „Nav zināms!”)

Mazliet es gribu... Nu, varbūt tomēr es minēšu kādu kļūdu... kādu faktu, kurā Vjačeslavs pilnīgi noteikti kļūdījās. Priekšlikums terminēt nodokļa nomaksas kārtības atvieglojumus nebija no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas! Tas bija no diviem Reformu partijas deputātiem, nevis no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kā Vjačeslavs Dombrovskis minēja savas uzstāšanās laikā.

Protams, Dombrovska kungs daudz runāja par mērķiem. Man, protams, nav skaidri tie Vjačeslava Dombrovska mērķi, bremzējot mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanu. Nu, instrumenti man ir skaidri - tie ir Saeimas... ietekme Saeimā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur vairāk nekā trīs sēdēs tika muļļāts šis jautājums, mēģinot panākt kādus atzinumus no Konkurences padomes vai kā citādi... Vārdu sakot, mēģina atrast kādu iemeslu, lai tomēr - tomēr! - bremzētu mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu izveidošanu.

Palika, manuprāt, visi pie ļoti saprātīga risinājuma, ka katru gadu... tas būs pārejas noteikumos teikts... ka Ministru kabinetam katru gadu ir jāiesniedz Saeimai tomēr pārskats par šo mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanas gaitu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis pārskats arī pēc četriem gadiem... pie šiem nosacījumiem, ka tā nav vis īsti kā, nu, nodokļu atlaide, bet gan kā atvieglota ienākuma nodokļa nomaksas kārtība... ka arī pie šī it kā kārdinājuma mežsaimniekiem pēc četriem gadiem situācija nebūs diži laba, jo mežsaimniecības kooperatīvu veidošanai varbūt ir zināmi šķēršļi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi Latvijā veiksmīgi strādā, to biedri ir daudz vairāk motivēti kooperēties, jo bietes jāsēj un kartupeļi jāstāda katru gadu, graudi jāsēj katru gadu, govis pienu dod visu laiku. Meža īpašnieki, mazie meža īpašnieki, kādu labumu no meža gūst ļoti neregulāri, un arī tie darbi, kas mežā jāveic, ir jāveic ļoti neregulāri (iespējamas pat vairāk nekā 10 gadus ilgas pauzes starp kaut kādām darbībām mežā!), un līdz ar to viņiem varētu būt krietni mazāka motivācija darboties tieši kooperatīvā.

Man ir pilna pārliecība, ka varbūt pēc gada vai diviem, uzklausot ziņojumu par mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanos, Saeimai būs varbūt papildus jāpieņem vēl kādi motivējoši lēmumi, lai tomēr šī, manuprāt, ārkārtīgi nepieciešamā kooperatīvu veidošanās tomēr uzņemtu kaut kādu straujāku gaitu.

Kā jau Smiltēna kungs teica, tiešām šobrīd tā situācija ir diezgan smaga, mazie meža īpašnieki lielākoties ir varbūt jau izbraukuši uz ārzemēm, varbūt viņi dzīvo pilsētās, šķirti no sava apsaimniekojamā meža... Vienkārši vitāli nepieciešami šie kooperatīvi ir! Un es neredzu nekādu starpību... Ja šobrīd lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi tiek stimulēti pēc šī paša mehānisma, kādu Zemkopības ministrija piedāvā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu atdzīvināšanai, tad kāpēc uzsvērt šo starpību? Es domāju, ka starpības tur nav! Tik un tā ar šiem pakalpojumiem nodarbosies lauku cilvēki.

Un, ja mēs runājam par Latgali, par Vidzemi, par Kurzemi, par nomalēm, tad jāteic, ka, jā, tā ir kaut kāda iespēja tomēr atdzīvināt - atdzīvināt kaut kādā veidā! - šos novadus, nevis domāt tikai par pilsētām un tikai par lielajiem mežu apsaimniekotājiem, kuru intereses varbūt ir pretējas mūsu interesēm. Es domāju, ka šie paši zviedru uzņēmēji, pensiju fondi un tamlīdzīgi... arī mūsu pašu lielie meža īpašnieki, meža uzpircēji, protams, ļoti apsveic šo mēģinājumu kaut kādā veidā bremzēt mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanu.

Es ieteiktu tomēr atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemto, atbalstīto viedokli, nevis Reformu partijas slavējamo, ļoti argumentēti aizstāvēto viedokli, kas tomēr ir tikai divu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu viedoklis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V.Dombrovskis (ZRP).

Paldies.

Četri punkti.

Pirmais. Paldies Līdakas kungam par aizrādījumu. Jums ir taisnība. Tiešām es kļūdījos. Tas bija priekšlikums no manis un Zandas Kalniņas-Lukaševicas, nevis no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Tā ir.

Otrais. Te ir izskanējis, ka tie četri gadi nebūs pietiekams laiks, lai izveidotu kooperatīvus. Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē... es konkrēti pieprasīju informāciju un analīzi no Zemkopības ministrijas par to, cik daudz laika prasīja kooperatīvu izveidošana citās valstīs. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc tas jautājums bija drusciņ novilcināts... Zemkopības ministrija nevarēja pateikt absolūti neko. Acīmredzot domāja, ka ar kaut kādu balsu pārsvaru pilnīgi pietiekami, nevajag domāt par tiem lēmumiem, kurus mēs pieņemam.

Trešais. Izskanējis viedoklis par to, ka fiskālais efekts kopumā ir pozitīvs. Sākotnēji Finanšu ministrija atnāca ar vērtējumu, ka fiskālais efekts ir negatīvs - 0,9 miljonu apmērā. Bija arī aprēķins no Zemkopības ministrijas, kurš balstās uz pieņēmumiem, kurus es tā ļoti diplomātiski nosaukšu par stipri apšaubāmiem. Pēc tam - varbūt tāpēc, ka Finanšu ministrija pieder pie tās pašas partijas, - Finanšu ministrija atzīmēja, ka varbūt kopumā fiskālais efekts ir pozitīvs. Bet, ja tā tas ir, tad... Zemkopības ministrija, lūdzu, ja jums nav nekādu problēmu pārliecināt Finanšu ministriju, ka kopējais fiskālais efekts ir pozitīvs, tad ejiet uz priekšu ar subsīdiju! Tā pati Igaunija - 0,9 miljonu latu apmērā... Tad nu jājautā - kāda problēma? Bet acīmredzot kaut kāda iemesla dēļ tas nav iespējams.

Nu, un pēdējais. Kolēģi, vēlreiz atkārtoju: tas varbūt ir sīkums, ja runa par tiem 0,9 miljoniem latu, bet, ja mēs turpināsim iet pa šo ceļu, vienkārši piešķirot nodokļu atlaides nodokļu atlaižu dēļ... Ja tas būs mūsu pašmērķis, mēs nonāksim turpat, kur ir grieķi, pēc 20 vai 30, vai 40, vai 100 gadiem. Mēs tur būsim! To es...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā!”)

V.Dombrovskis. To es jums garantēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jāsaka, ka es arī no sākuma biju skeptisks jautājumā par šo Zemkopības ministrijas iniciatīvu, jo tā mana argumentācija balstījās uz to, ka piespiedu kārtā jau nevar... Nevienu nepiespiedīs kooperēties. Un mūslaiku vēsture jau parāda to, kurās nozarēs ir bijusi iespējama kooperācija un kurās nav. Ja redzam to, kā Skandināvija ir attīstījusi to, tad jau tiešām jāpiekrīt Edvardam Smiltēnam, kurš teica, ka tur jau vairāku gadu desmitu garumā kooperācija ir notikusi.

Taču, skatoties nākotnē, tiešām redzam šī jautājuma nozīmību, kāda tā ir šeit, Saeimas sēdē, un, paskatoties un rūpīgi izlasot arī to priekšlikumu, mēs redzam, ka pēc būtības mēs jau tiem meža īpašnieku kooperatīviem piedāvājam identisku mehānismu, kāds tas ir lauksaimniecības kooperatīviem. Tas nozīmē, ka... Pavērtējot to lauksaimniecības kooperatīvu attīstību... es pat teiktu, atsevišķos gadījumos veiksmīgo attīstību, kāda tā ir bijusi pagātnē, jādomā, ka varbūt tomēr šis ir tas brīdis, kurā ļaut pamēģināt, lai arī varbūt jau 20 gadus mūsu valsts ir neatkarībā darbojusies un īsti tādi kooperatīvi mežsaimniecībā nav veidojušies. Varbūt tiešām ļaut pamēģināt? Var būt, ka arī kaut kas veiksmīgs tad rodas. Jo skaidrs, ka kooperatīvu pamatā noteikti ir nevis kaut kāda valsts subsīdija, bet gan pušu intereses apvienoties un tādā veidā gūt kādu labumu tieši tā iemesla dēļ, ka darbojas kopā un ka vienu pakalpojumu izmanto vairāki šī kooperatīva dalībnieki, tādā veidā gūdami lielākus ieņēmumus un peļņu.

Tā ka es gan aicinu atbalstīt un neskatīties uz šo Zemkopības ministrijas priekšlikumu kā uz kaut ko ļoti briesmīgu. Protams, ir pamatotas arī bažas par to, ka tas nav realizējies līdz šim, bet varbūt nākotnē tiešām kaut kas mainīsies un tajā virzienā būs redzama kaut kāda attīstība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (ZRP).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka arī man ir lielas bažas par šī konkrētā priekšlikuma pamatotību, atdevi un nepieciešamību Latvijas ekonomikai.

Tā kā mums ir Zemkopības ministrija, kuras resursos ir arī tādas institūcijas kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts un tā tālāk, mēs būtu varējuši sagaidīt kādu pamatotu izvērtējumu, analīzi un argumentus par to, tieši kādi instrumenti ir nepieciešami, lai mūsu lauksaimnieki aizvien labāk varētu kooperēties un pienest lielāku pievienoto vērtību mūsu ekonomikai. Šāda izsvērta analīze diemžēl līdz manīm nav nonākusi.

Es piekrītu, ka ir bijis (uz kādām 6-7 lapām) Zemkopības ministrijas sagatavots īss apkopojums par to, kā ar kooperācijām mežsaimniecībā bijis citās valstīs un kas tur ir tas interesantākais. Tāds pamatojums tieši nodokļu atlaidēm šajā dokumentā īsti nav atrodams. Tieši pretēji! No vienas puses, mēs sakām, ka piemērs ir Igaunija, kurā tiek ļoti veicināta un stimulēta mežsaimniecības kooperatīvu darbība un ka tas ir piemērs, kādēļ arī Latvijā tā ir jāstimulē. Ir tikai viens liels „bet”. Kā jau mans kolēģis minēja, Igaunijā nav nodokļu atlaižu. Igaunijā ir subsīdijas.

Un tādēļ es uzskatu, ka tajā brīdī, kad mēs ejam uz priekšu ar šādiem priekšlikumiem, mums būtu jābūt izsvērtam salīdzinājumam un analīzei, kāds labums ekonomikai būtu tad, ja mēs piešķirtu subsīdijas, kāda ietekme būtu nodokļu atlaidēm un kas notiktu, ja paliktu tāpat, kā ir šobrīd. Nav bijis šāds salīdzinošs izvērtējums, un līdz ar to, es domāju, šis priekšlikums nav argumentēts un nav pietiekošs. Mums ir jāsaka, ka arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē radās vairāki jautājumi, bija neskaidrības. Nezināšana valdīja, piemēram, šādā jautājumā: vai kooperatīva biedri savā starpā varēs sniegt pakalpojumus? Pirmajā brīdī atbilde bija: „Nē, kategoriski nē!” Nākamajā brīdī: „Jā, protams! Ja jau mežu īpašnieki, kuriem katram ir hektārs, apvienojas, tad kādēļ gan lai viņi viens otram neizpalīdzētu, piemēram, mežu tīrīšanā ar minimālo tehniku?” Tai pretim ieskanējās: „Bet kas tad notiks ar lielajām mežizstrādes tehnikām un arī firmām? Mēs zinām tādas, kurām, teiksim, var piederēt daži hektāri meža un kuras vienlaikus ir lielas mežizstrādes firmas ar lielām, masīvām izstrādes tehnoloģijām. Vai arī viņi varēs būt šādu kooperatīvu biedri, sniegt lielos apjomos mežizstrādes pakalpojumus un arī saņemt šīs nodokļu atlaides?” Komisijas sēdē desmit minūšu intervālā skanēja gan kategorisks „jā”, gan kategorisks „nē”, un beigās atbilde uz šo jautājumu tā arī netika dota.

Tas tikai vēlreiz apliecina, ka šis jautājums nav izsvērts un argumenti nav skaidri, un nav bijuši aprēķini, kāds risinājums mūsu ekonomikai ir labāks.

Neapšaubāmi, mežsaimnieki ir ļoti svarīga mūsu ekonomikas daļa, iedzīvotāju daļa un uzņēmēju daļa, bet mēs šobrīd ejam uz priekšu ar vienu, es atļaušos šinī brīdī teikt, sasteigtu priekšlikumu, jo tas nav nācis no Zemkopības ministrijas, kas, būdama nozares vadošā institūcija, spētu argumentēt, ka tas ir akūti nepieciešams šobrīd Latvijas ekonomikai, ka tā ir tieši tā prioritāte, kas mums ir jāizvēlas. Jo, ja mēs ejam uz priekšu ar kādām nodokļu atlaidēm, tad pēc būtības tā ir zināmā mērā izmaiņa nodokļu sistēmā. Un tad ir jautājums: kādēļ? Lai arī neskaidri zināms apjoms - 0,9 miljoni vai nemaz -, bet... Kādēļ nodokļu atlaide ir šinī gadījumā svarīgāka par kādiem atvieglojumiem vai priekšrocībām, vai stimulējošiem mehānismiem jaunajiem uzņēmējiem, jauniešiem un tā tālāk? Tādā gadījumā mums ir jārunā par nodokļu reformu plašākā kontekstā, nevis tagad jāizrauj viens konkrēts gadījums - un piedevām bez argumentiem un pamatojumiem. Joprojām es neesmu dzirdējusi, kādēļ tiešām tas stimulēs kooperatīvu darbību un kādēļ tas būs labāk nekā subsīdijas, kā tas ir Igaunijā.

Tādēļ es šobrīd nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Līdz trešajam lasījumam Smiltēna kungam kopā ar Zemkopības ministriju ir visas iespējas tad atnākt ar kādiem argumentiem, kas būtu vairāk pārliecinoši.

Paldies, kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vienmēr aizrautīgi klausos, kā runā teorētiķi, kas neieklausās praktiķos. Šos priekšlikumus ir izstrādājuši praktiķi - Zemkopības ministrija, kas ir ieteikusi šos grozījumus kā vispiemērotākos.

Un es gribētu atsaukt, kolēģi, atmiņā 2008.gadu, kad kokmateriālu cenas nokritās aptuveni par trešo daļu un lielākā daļa no mazajām kokapstrādes saimniecībām bankrotēja. Kāpēc tas notika? Tāpēc, ka katra šī saimniecība, katrs mežizstrādātājs bija nopircis savu tehniku. Kā zināms, viens harvesters mežizstrādātājiem maksā ap pusmiljonu eiro, plus vēl visa pārējā mežizstrādes tehnika. Ja mēs pieņemsim šos grozījumus, tad šie mežsaimnieki varēs apvienoties kooperatīvos un nopirkt vienu harvesteru, teiksim, uz 100 vai 200, vai 300 mežsaimniecībām. Tas katrā ziņā atvieglotu mežistrādes plānošanas procesu, un šādai tehnikai, dārgai tehnikai, jāstrādā 24 stundas diennaktī, nevis divas trīs stundas diennaktī, kā tas bija 2008., 2007., 2006.gadā, kad, iestājoties kokmateriālu krīzei, lielākā daļa no saimniecībām bankrotēja.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas nāks tikai par labu tautsaimniecībai, būs ar pozitīvu fiskālo efektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Dāmas un kungi, labdien! Mēģināšu argumentēt no sava skatpunkta šo konkrēto jautājumu un mēģināšu jums atgādināt, ka Latvijā ir ne tikai laba vēsture saistībā ar kooperāciju, kas ir, sākot no... pirms desmit gadiem... Kā šodien ir ar lauksaimnieku kooperāciju? Starp citu, viens no jaudīgākajiem eksportētājiem Latvijā ir „Latraps”, kas ir ļoti labus rezultātus sasniedzis (tāpat daudzi citi), tieši bāzējoties uz šādu kooperācijas mehānismu. Tas ir labs eksportējošs un pievienoto vērtību radošs uzņēmums.

Atgādināšu, ka arī iepriekšējā periodā, respektīvi, tā sauktajos Ulmaņa laikos, tāda kooperācija bija ārkārtīgi populāra un bija ārkārtīgi būtiska, lai attīstītu arī lauksaimniecību.

Bet ko es gribētu aicināt jūs saprast šodien? Saprotiet vienu elementāru lietu, ka mežsaimniecības tirgus un, teiksim, koksnes produkcijas tirgus jau īstenībā ir reģionāls tirgus, sākot no... pat no Japānas līdz Eiropas vidienei un arī līdz Latvijai! Mēs tirgojam riņķī apkārt, konkurējam riņķī apkārt ārpus Latvijas. Mums īstenībā ir jāspēj konkurēt ar citām valstīm, iekšēji tas mūsu tirgus nemaz tik liels nav. Mūsu galvenie tirgi tomēr ir ārpus Latvijas. Lai mēs spētu uzrādīt kaut cik... cik necik cienīgu konkurētspēju, spēju konkurēt ar mūsu ārzemju konkurentiem, mums, protams, ir jākoncentrē kapitāls. Protams, ir jāsaliek kopā visi tie, kam ir pieci, septiņi, desmit vai piecpadsmit hektāri, jo tikai tad, kad viņi visi būs kopā, viņi kļūs konkurētspējīgi. Neaizmirstiet, piemēram, to, ka Somijas „Metsäliitto”, lielais kooperatīvs, bija tas, kas taisījās Latvijā būvēt, piemēram, celulozes rūpnīcu! Viens atsevišķs somu meža īpašnieks vai viens atsevišķs somu zemnieks nekad mūžā nekādu celulozes rūpnīcu nekur nebūtu pat sapņos sācis būvēt, toties kooperatīvs, kur bija visi kopā, bija tas, kas to šeit kādreiz plānoja darīt. Nu, ja būtu iesākuši to darīt... Iespējams, ka tad krīze nebūtu tik nopietna, kāda tā te bija. Bet... kas bijis, bijis!

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas mežu īpašnieki, ejot kopā, koncentrējot kapitālu, ar laiku būs spējīgi ne tikai daudz efektīvāk un daudz gudrāk apsaimniekot savus mežus, bet arī radīt nopietnas ražotnes, nopietnu pievienoto vērtību un daudz, daudz nopietnākā līmenī konkurēt reģionā, kas ir riņķī apkārt Latvijai, ārpus Latvijas robežām, tāpēc aicinu atbalstīt šo ideju, atbalstīt šo pirmo, tā teikt, dēstu, lai nākotnē izaug laba un nopietna nozare mums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, otro reizi.

 

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Es domāju, ka deputāts Zaķis aizskāra pareizo virzienu. (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Ir jārunā par konkurētspēju!

Meža nozarē kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku un eksporta apjoms sasniedz 1,18 miljardus latu, kas ir lielākais pēdējos 20 gados.

Ir jāņem vērā tas, ka šo grozījumu uzdevums ir mazināt izdevumus meža īpašniekiem un palielināt viņu ienākumus, kā Romāns Naudiņš pareizi teica, koncentrējot resursus, iepērkot pakalpojumus lētāk, jo tie ir kopā vienā vietā un arī lielākā apjomā. Un iespējams, ka arī resursi kļūs lētāki. Viņi kļūs konkurētspējīgāki. Turklāt, tā kā Zanda Kalniņa-Lukaševica pieminēja mūsu zinātniekus, piebildīšu, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātē esmu runājis ar Meža fakultātes dekānu. Viņš skaidri pasaka, ka meža īpašuma vērtību var palielināt līdz pat trim reizēm (daudzi meža īpašnieki - viena trešdaļa, pēc aptaujas datiem, - vienkārši to nesaprot!), un tādēļ nepieciešami šādi kooperatīvi.

Otrām kārtām ir jāņem vērā tas, ka lauksaimnieku kooperatīviem apsaimniekošanas cikls ir samērā neliels salīdzinājumā ar meža apsaimniekošanu. Meža apsaimniekošanas cikls nav ikgadējs, tas ir desmitgadēs mērāms. Līdz ar to, lai iekustinātu šo te „vali” - meža īpašnieku kooperāciju -, ir nepieciešami stimuli. Stimuli ir, piedodiet par izteicienu, copy-paste no lauksaimnieku kooperatīviem.

Šī sistēma Latvijā ir izstrādāta, sevi 10 gados apliecinājusi, un mēs nekādu jaunu divriteni šeit neizgudrojam. Tas viss ir precīzi tāds pats, kāds ir lauksaimnieku kooperatīviem. Turklāt subsīdijas, kā jau es minēju iepriekšējā runā, tiek uzskatītas par tirgu kropļojošām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Jā, cienījamie kolēģi, man arī milzīgs prieks, ka Zaķis un Līdaka peld vienā virzienā! Un, ja Naudiņš runā par pozitīvu fiskālo ietekmi, tad pilnīgi noteikti tur kaut kas ir.

Runājot par fiskālo ietekmi, tiešām mēs te spriedām, vai tā būs pozitīva vai negatīva. Nu, kad tas mežs ir pārdots kādam tur Svensonam vai Jorgensonam, tad fiskālā ietekme it kā ir pozitīva. Bet vai tiešām tas tā ir? Ļoti šaubos.

Ik gadu būs iespēja uzklausīt pārskatu un vajadzības gadījumā pamainīt likumu, lai izslēgtu kaut kādas shēmas, kuras arī tika pieminētas, jo bija bažas par to, ka kooperatīvi varētu kropļot uzņēmējdarbības vidi. Un galu galā, ja jau lauksaimniecības pakalpojumu... (Zālē pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka nav pierasts strādāt līdz pulksten trijiem, bet darbadiena ir līdz pulksten pieciem, mīļie! (Aplausi.)

I.Līdaka. Es ceru, ka šīs sekundes, Āboltiņas kundze, tiks atrēķinātas no man atvēlētā laika.

Jā, daļa lauksaimnieku ir arī meža īpašnieki, un man šķiet, ka viņiem šis izvēlētais atbalsta mehānisms ir skaidrs, saprotams un pieņemams. Tātad nav patiesībā jāargumentē, kāpēc nav subsīdiju, kāpēc nav tā vai tā. Drīzāk būtu jāargumentē, ja izvēlētos kādu citu modeli, piemēram, subsīdijas. Šis modelis ir tāds, kāds Latvijā jau strādā - strādā veiksmīgi! - caur lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem. Es domāju, ka velosipēds nav jāizgudro un nav jāskatās vienmēr pār plecu uz Igauniju, Ekvadoru vai Zimbabvi.

Atbalstīsim un iesim tālāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es gribu teikt, ka es balsošu „pret” vai atturēšos balsojumā par šo priekšlikumu. Pateikšu savus argumentus.

Es pilnībā piekrītu Vjačeslava Dombrovska priekšlikumam, ka ir jādod terminētas iespējas šai nozarei, un tad nākamā Saeima, izvērtējusi šīs nozares ieguldījumu mūsu IKP pieaugumā un budžeta sastāvā, varētu tās pagarināt vai izdomāt citus ieročus. Kāpēc?

Atcerieties, pagājušajā Saeimā ļoti nopietnas debates bija par meža nozares attīstību, un mēs palūdzām no Finanšu ministrijas datus par to, kāds tad ir meža nozares ieguldījums nodokļu nomaksā. Vidēji Latvijā no uzņēmuma nodokļos aiziet 25 līdz 30 procenti, taču meža nozarē pat nebija 2 procenti, jā.

Līdz ar to es domāju, ka mēs varētu piekrist Dombrovska piedāvātajam risinājumam - skatot likumprojektu trešajā lasījumā, iestrādāt 4 gadu ilgu termiņu. Un tad nākamā Saeima, kurā, es ceru, būs vairāk nekā 40 procenti deputātu no iepriekšējās Saeimas, varēs normāli izvērtēt šo priekšlikumu, normāli izvērtēt fiskālo ietekmi un tad runāt par to, vai pagarināt vai nepagarināt.

Tā ka lūdzu atbalstīt... Lūdzu balsot pret šo priekšlikumu un atbalstīt Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Kolēģi! Es arī aicinu balsot pret (No zāles dep. I.Grigule: „Koalīcija, varējāt taču paši savā starpā vismaz vienoties!”) faktiski neizsvērtu, nepārrēķinātu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neskatītu priekšlikumu, kas var būt ar pietiekoši lielu fiskālo ietekmi.

Mēs varam, protams, atbalstīt lietas, kuras ir ar, teiksim, tādu labu skanību, bet es gribētu paskatīties vēlreiz uz ekonomistiem, kuri aicina ar nodokļu atvieglojumiem veicināt lielāko nozari. Jūs minat, ka 1,6 vai 1,8 miljardu latu apgrozījums (eksporta izpratnē) ir meža nozarei, un pēc tam mēs sakām: „Nē, mēs piešķirsim vēl nodokļu atvieglojumus, lai vēl uzlabotu!” Nu, tas skan tā, ka... Teiksim, mēs vienā dienā skatām pensionāru jautājumus, kuriem tiešām vajag naudu, bet otrā dienā mums atkal ir kaut kādi tādi... uzņēmējdarbības ātrais risinājums.

Tāpēc nu izsvērsim nopietni un tad uz trešo lasījumu skatīsimies, ko tur var darīt! Es šoreiz balsošu „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Dāmas un kungi! Te visu laiku izskan dažāda veida apgalvojumi un līdz galam tā arī netiek saprasts, par ko ir stāsts.

Šīs nodokļu atlaides attiektos tikai uz tiem pakalpojumiem, kas ir faktiski mežā sniegti. Tās neattiektos uz mežsaimniecības produkcijas ražošanu. Tās neattiektos uz gateriem, uz celulozes vai šķiedras rūpnīcām, ja nākotnē tās sabūvētu. Uz to tas neattiektos! Tas attiektos tikai uz konsultācijām un darbiem mežā.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja mēs šobrīd prezumējam, ka mums Latvijā ir jau pietiekami daudz lielo īpašnieku, kuri varētu būt tie nosacītie žuļiki, kas tagad mēģinātu to savā labā izmantot, nu tad uz nākamo lasījumu noteiksim nevis ierobežojumu termiņa ziņā, bet kaut kādu ierobežojumu pēc apjoma vai ko tamlīdzīgu! Noteiksim, ka kooperatīva līgums nav jāslēdz, piemēram, „Latvijas valsts mežiem” ar Čičikovu vai Bubļikovu, kam 1 hektārs! Respektīvi, noteiksim, ka ir kaut kāda veida ierobežojumi pēc apjomiem vai kādi tamlīdzīgi! Notēmēsim precīzi šo normu uz mazajiem, nevis uzliksim termiņu! Ja tas ir terminēti, tas praktiski padara to normu mazinteresantu, mazjēdzīgu.

Tā ka uz trešo lasījumu būs ko vēl darīt. Aicinu atbalstīt un virzīties tālāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam, otro reizi.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šeit izskanēja ziņa, ka mazi nodokļi tiek maksāti kokapstrādes nozarē, izstrādātāju nozarē. Reira kungs teica. Bet no kā lai tie uzņēmēji maksā to nodokli? Ir tik maza tā marža, tā pārdošanas cena, ko diktē lielie kokapstrādes uzņēmumi, kas uzpērk kokmateriālus - apaļkokus vai gatavus zāģmateriālus! Tā cena ir pielāgota tā, lai tas izstrādātājs, latviešu zemnieks vai uzņēmējs, kas dzīvo Latvijā, pēc iespējas mazāk nopelnītu. Tur nav no kā maksāt tos nodokļus, kolēģi! Ja būs izveidots kooperatīvs, kurā apvienosies mežsaimnieki un kurš varēs noteikt savu cenu, zināmu cenu, tad pateiks tai lielajai kokzāģētavai: „Ziniet, mēs nākamajā nedēļā jums kokmateriālus nepiegādāsim!” Un...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze!

R.Naudiņš. Un mežizstrādātāji varēs vienoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ilma Čepāne!...

Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai... Kārlim Seržantam... (Deputāti ātri atsauc savu pieteikumu debatēt.)

Jā, man ļoti patīk jūsu spēles ar podziņām, it sevišķi „Saskaņas Centra”... Nospiedāt, kad tikko jūsu frakcijas deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva izgāja ārā... Jūs spēlējaties ar to, mēģināt atkal panākt to situāciju, kāda jau vienu reizi šajā zālē bija ar jūsu frakcijas vadītāju. Es tiešām aicinu izturēties pret šo procesu nopietni.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (ZRP).

Es pavisam īsi.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šodien sēdes sākumā, kad te bija daudz televīzijas kameru, mēs ļoti cītīgi runājām par nodokļu atlaidēm, par nodokļu sistēmu, un tad, piemēram, priekšlikumu atbalstīt jaunizveidotus jauniešu uzņēmumus... šie priekšlikumi tika noraidīti.

Ir runāts par iespējamām nodokļu atlaidēm, piemēram, reģionu attīstības veicināšanai. Šīs idejas vienmēr tiek noraidītas, jo, teiksim tā, kropļo tirgu... Citi iemesli... Šobrīd, kā zinām, nepārtraukti tiek atkārtots, ka nepieciešams atbalsts māmiņām, bērniem, pensionāriem un citiem, bet tas nav iespējams, jo... tas nav iespējams.

Kooperatīvu veidošana ir noteikti jāveicina, piekrītu. Bet nedomāju, ka šobrīd meža īpašnieki ir tā neaizsargātākā mūsu sabiedrības daļa.

Politika esot kompromisu māksla. Ja tiešām tas tā ir, tad - saistībā ar minēto ideju par nepieciešamo atbalstu reģionu attīstībai - mēs varētu šo priekšlikumu sākumā izmēģināt kādā no reģioniem, piemēram, Latgalē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Dombrovska kungs vēlas ko piebilst?

V.Dombrovskis. Ja drīkst, es gribu tā īsi atbildēt Naudiņa kungam.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā. Jūs drīkstat atbildēt tikai komisijas vārdā.

V.Dombrovskis. Tas arī ir komisijas vārdā. Tas nav par šo... Tas vairāk par to, ka cilvēki saka, ka kādā brīdī teorētiski nesaprot to, ko saprot praktiski.

Naudiņa kungs, tā sauktā teorija ir vairāku gadsimtu prakses...

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā... Dombrovska kungs, jums jārunā komisijas vārdā!

V.Dombrovskis. Es domāju, ka komisija atbalstīs šo viedokli: kad cilvēki saka, ka vairāku gadsimtu prakses apkopojums kaut kādā ziņā nav derīgs, tad tā ir vai nu nevēlēšanās, vai slinkums mācīties. Tas pats par sevi nav nekas jauns.

Paldies. Viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Jauna koalīcija!”)

V.Dombrovskis. Ejam tālāk, kungi!

38. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 39. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Redakcionāli prezicēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 40. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 41. - Kultūras ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Čepānes kundze!

V.Dombrovskis. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Datums, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam, ir 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, kas ir piedāvāts šodien izskatīšanai Saeimā, skar diezgan svarīgu jomu, jo tā mērķis ir informēt sabiedrību un apmierināt vēlētāju intereses saņemt vispusīgu informāciju un paust savus viedokļus par deputātu kandidātiem visa veida vēlēšanās.

Kā jūs zināt, vēl 10.Saeimas laikā bija iesniegti vairāki grozījumi likumos, kas reglamentēja priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās. Izskatījusi visus šos priekšlikumus, komisija nonāca pie secinājuma, ka ir svarīgi izstrādāt vienotus, ja var tā teikt, spēles noteikumus, kas reglamentētu visus priekšvēlēšanu aģitācijas procesus neatkarīgi no tā, kādas vēlēšanas notiek. Un līdz ar to šodien jūsu izskatīšanai, jūsu uzmanībai ir piedāvāts, manuprāt, diezgan labi sakārtots likumprojekts, kas saucas „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”.

Komisija aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Zaķa kungs arī varētu pārtraukt sarunāties... Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 7.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Jūlijs?

S.Dolgopolovs. Jūnijs. Jūnijs!

Sēdes vadītāja. Jā, paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Piedāvātais likumprojekts paredz sakārtot tās normas, kas eksistē jau pieņemtajā Teritorijas attīstības plānošanas likumā, un to sakārtošanas mērķis ir nodrošināt attīstības ieceru īstenošanas nepārtrauktību gadījumos, kad tiek mainīti - grozīti vai izstrādāti no jauna - saistošie noteikumi vai citi plānošanas dokumenti, kas reglamentē teritorijas attīstību.

Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atzina to ne tikai par aktuālu, bet arī par steidzamu un lūdz piešķirt likumprojektam steidzamības kārtību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Dolgopolovs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.

S.Dolgopolovs. Ņemot vērā šīs problēmas ārkārtīgo svarīgumu, komisija nolēma aicināt Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā vienā sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

S.Dolgopolovs. Paldies par ļoti produktīvo un ļoti ātro darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Šobrīd likums nosaka, kad iedzīvotāju ienākuma nodokli no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas ietur vai nu izmaksu vietā, vai dabas velšu lasītāji var veikt patentmaksājumus 30 latu apmērā. Ir konstatēts, ka šī norma īsti nestrādā, jo uzpircēji no kaimiņvalstīm, no kuriem šo nodokli iekasēt nevarētu, parasti uzpērk šīs dabas veltes un tādējādi mūsu pārtikas pārstrādātāju uzņēmumiem iet garām, secen mūsu pašu dabas veltes. Tāpēc ir izstrādāts priekšlikums, ka turpmāk varētu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā no ienākumiem, kas pārsniegtu 2000 latus gadā.

Komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu (kā saka, sezona tuvojas!) un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Parādnieks. Ņemot vērā aktualitāti un vispārējo atbalstu, komisijas vārdā aicinu nekavējoties pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... Lūdzu zvanu!... (No zāles: „Ir! Ir iebildumi!”) Stop! Deputātiem ir iebildumi. Ja kaut vienam deputātam ir iebildumi, mēs nedrīkstam balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Tātad, ja ir iebildumi, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.maijs, pirmdiena. Līdz pulksten pieciem.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas 31.maija sēdē?

I.Parādnieks. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.maijs, izskatīšana - 31.maija sēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Godājamie kolēģi! Lēmuma projekta būtība ir piekrist likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei 32 145 latu apmērā no resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” budžeta programmas „Apropriācijas rezerve” Ārlietu ministrijas izveidotajai budžeta programmai „Materiālās palīdzības nodrošināšana” 25 000 latu apmērā, lai nodrošinātu materiālās palīdzības sniegšanu no 2012.gada 1.jūnija, un budžeta apakšprogrammai „Centrālais aparāts” 7145 latu apmērā, lai nodrošinātu ar materiālās palīdzības sniegšanu saistītos administratīvos izdevumus (tā ir viena amata vieta).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” atbalstīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.171/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.171/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.172/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.172/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Atgādinu, ka pulksten 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Labklājības ministre Ilze Viņķele ieradīsies, lai sniegtu papildu atbildes.

Pirms mēs reģistrējamies, vārdu paziņojumam ir lūdzis deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kura nav zālē...

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Ingmārs Čaklais... nav zālē, Vjačeslavs Dombrovskis... šobrīd nav (No zāles: „Nav, nav! Sodīsim!”), Rihards Eigims... nav, Igors Meļņikovs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 24.maija sēdi pasludinu par slēgtu.


SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 7. sēde
2012. gada 24. maijā

 

 

Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. I.Mūrniece (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 272/Lp11)
(Dok. Nr. 917, 917A)
   
Par likumprojektu „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (Nr. 273/Lp11)
(Dok. Nr. 922, 922A)
   
Priekšlikums - dep. L.Čigāne (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 277/Lp11)
(Dok. Nr. 935)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Irinai Cvetkovai šā gada 17. maijā
(Dok. Nr. 924)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Meļņikovam šā gada 24. maijā
(Dok. Nr. 925)
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 268/Lp11) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 906B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. V.Reskājs
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. K.Seržants
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Ribakovs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Reirs
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 269/Lp11) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 907B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. K.Seržants
  - dep. I.Zariņš
  - dep. K.Seržants
  - dep. R.Blumfelds
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Reirs
   
Paziņojumi
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Latkovskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. V.Orlovs
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Zariņš
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 157/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 902)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 158/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 903)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 159/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 904)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Kredītu reģistra likums” (Nr. 160/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 905)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” (Nr. 208/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 920)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 50/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 923)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Bērziņš
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Bērziņš
  - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 213/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 908)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 262/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 865, 909)
   
Ziņo - dep. V.Valainis
   
Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 246/Lp11) (1. lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 803, 916) un

 

alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 271/Lp11) (1. lasījums)


(Dok. Nr. 916)
   
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
   
Debates - dep. D.Kazāka
  - dep. A.Bērziņš
   
Paziņojums
  - dep. I.Bišofa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 248/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 805, 918)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 249/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 806, 919)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 169/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 921)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Debates - dep. E.Smiltēns
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Līdaka
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. K.Olšteins
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. R.Naudiņš
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Reirs
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. R.Naudiņš
  - dep. J.Viļums
   
Likumprojekts „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (Nr. 273/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 922, 922A)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 272/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 917, 917A)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 272/Lp11) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 917, 917A)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 277/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 935)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 230/Lm11)
(Dok. Nr. 932)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 171/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012. gada 31. maijam” (Nr. 231/Lm11)
(Dok. Nr. 933)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 172/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012. gada 31. maijam” (Nr. 232/Lm11)
(Dok. Nr. 934)
   
Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 24.05.2012 09:13:33 bal001
Par - 38, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 09:30:15 bal002
Par - 39, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 09:35:48 bal003
Par - 39, pret - 44, atturas - 10. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 09:36:48 bal004
Par - 40, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 09:48:09 bal005
Par - 39, pret - 46, atturas - 8. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 09:51:19 bal006
Par - 39, pret - 45, atturas - 9. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 10:03:05 bal007
Par - 39, pret - 47, atturas - 8. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 10:03:33 bal008
Par - 36, pret - 49, atturas - 6. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 10:04:01 bal009
Par - 92, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (268/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 10:06:52 bal010
Par - 35, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (269/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 10:11:40 bal011
Par - 37, pret - 44, atturas - 8. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (269/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 10:21:04 bal012
Par - 40, pret - 44, atturas - 9. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (269/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 10:27:18 bal013
Par - 38, pret - 45, atturas - 10. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (269/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 11:19:23 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (269/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 11:21:52 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (157/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 11:22:36 bal016
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (158/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 11:23:19 bal017
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (159/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 11:24:00 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Kredītu reģistra likums (160/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 11:24:42 bal019
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (208/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 11:30:11 bal020
Par - 27, pret - 48, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 11:33:17 bal021
Par - 26, pret - 49, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 11:36:59 bal022
Par - 25, pret - 49, atturas - 10. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 11:58:45 bal023
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 12:11:55 bal024
Par - 32, pret - 50, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.128. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 12:12:31 bal025
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 3.lasījums

Datums: 24.05.2012 12:18:38 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (213/Lp11), 2.lasījums

Datums: 24.05.2012 12:20:03 bal027
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (262/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 12:26:23 bal028
Par - 6, pret - 81, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (246/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 12:26:47 bal029
Par - 91, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (271/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 13:31:50 bal030
Par - 59, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (248/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 13:32:27 bal031
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (248/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 13:33:51 bal032
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (249/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 13:34:19 bal033
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (249/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 14:28:16 bal034
Par - 54, pret - 20, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 2.lasījums

Datums: 24.05.2012 14:30:16 bal035
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 2.lasījums

Datums: 24.05.2012 14:32:22 bal036
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Priekšvēlēšanu aģitācijas likums (273/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 14:33:55 bal037
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (272/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 14:34:19 bal038
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (272/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 14:34:57 bal039
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (272/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.05.2012 14:36:39 bal040
Par - 74, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (277/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 14:36:59 bal041
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (277/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.05.2012 14:39:26 bal042
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (230/Lm11)

Datums: 24.05.2012 14:40:00 bal043
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"” (Nr.171/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam (231/Lm11)

Datums: 24.05.2012 14:40:36 bal044
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"” (Nr.172/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam (232/Lm11)



 

Frakciju viedokļi
2012.gada 24.maijā

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un laiks raidījumam „Frakciju viedokļi”.

Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Un pirmais šodien pie mikrofona – Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Romāns Naudiņš.

 

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā esam galīgajā lasījumā pieņēmuši izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likumu izmaiņas paredz no šā gada 1.jūlija samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi par 1 procentu, kā arī no nākamā gada samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Izmaiņas paredz nu jau mazāk nekā triju gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt no 25 procentiem uz 20 procentiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana par 5 procentiem turpmākajos trijos gados ir solis uz priekšu darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai. Kaut arī neliels, bet tomēr samazinājums.

Tieši nesamērīgi lielais darbaspēka nodoklis Latvijā ir viens no nopietnākajiem šķēršļiem ražošanas sektora attīstībai. Piemēram, Latvijā kopējais nodokļu slogs uz strādājošo ir ap 80 procentiem, savukārt Vācijā – 48 procenti. Un šī ir viena no atbildēm tam, kādēļ Latvijā ražošanas sektors neattīstās tik dinamiski, kā to vēlamies. Lielais nodokļu slogs ražotāju galaproduktus padara nekonkurētspējīgus. Galaproduktu cena ir pārāk augsta, lai Latvijas uzņēmēji to veiksmīgi eksportētu un izcīnītu savu tirgus daļu ārpus Latvijas.

Šīsdienas lēmums samazināt darbaspēka nodokli ir tikai sākums, un ar to nevajadzētu apstāties. Ir jāatrod vēl papildu mehānismi, kuri veicinātu nodokļu sloga samazināšanu.

Nacionālā apvienība koalīcijā ir nākusi ar priekšlikumiem par neapliekamā minimuma paaugstināšanu nākamajā gadā, kā arī iesaka paaugstināt neapliekamo minimumu par apgādājamiem, piemēram: jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo lielākas nodokļu atlaides. Zināmu atbalstu šai iniciatīvai koalīcijā esam panākuši.

Par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu. Jāatzīst, ka Nacionālā apvienība nav sajūsmā par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu tikai 1 procenta apmērā. Mūsu viedoklis ir un paliek nemainīgs – 10 procentu liels pievienotās vērtības nodokļa samazinājums atsevišķām pārtikas produktu grupām būtu bijis labākais risinājums. Pievienotās vērtības nodokļa samazināšana atsevišķām pārtikas produktu grupām nestu būtisku pienesumu tieši mazturīgajiem iedzīvotājiem. Diemžēl Nacionālās apvienības priekšlikumu samazināt PVN pārtikai koalīcijas partijas neatbalstīja. Tomēr ceram uz nākamo gadu, kad savu priekšlikumu iesniegsim atkārtoti un mēģināsim pārliecināt partnerus koalīcijā. Mūsu priekšlikumu par samazināto PVN likmi pārtikai beidzamajā nedēļā ir atbalstījusi arī zemkopības ministre un Zemnieku Saeima, ar kuru tikāmies vēl aizvakar.

Bez izmaiņām nodokļu likumos šodien Saeimas sēdē otrajā lasījumā esam atbalstījuši grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas veicinās mežsaimnieku apvienošanos kooperatīvos. Grozījumi paredzēs labākus spēles nosacījumus Latvijas mežsaimniekiem, kuri, izveidojot kooperatīvus, konkurētspējīgāk varēs apsaimniekot savus īpašumus un būt mazāk ievainojami no kokmateriālu tirgus svārstībām, kuras dažkārt pret Latviju trešās valstis rada apzināti.

Atsauksim atmiņā kaut vai 2008.gada tirgus svārstības mežsaimniecības un kokapstrādes nozarē. Virkne Latvijas mazo kokapstrādes uzņēmumu tika slēgta vai nonāca nopietnās finanšu grūtībās. Šodien pieņemtie likuma grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā mīkstinātu sekas šādiem notikumu pavērsieniem un aizsargātu Latvijas nacionālo mežsaimnieku intereses.

Lai gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šos grozījumus atsevišķi deputāti apšaubīja, ļoti ceru, ka trešajā lasījumā likuma grozījumi tiks virzīti bez sarežģījumiem.

Noslēgumā novēlu jums un jūsu ģimenei skaistu nedēļas nogali.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Naudiņa kungam. Kā nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš.

 

J.Ozoliņš (ZRP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas galvenais notikums neapšaubāmi ir grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, respektīvi, šā nodokļa samazināšana. Un man ir tiešām liels prieks, ka tas mums visiem kopā ir izdevies – samazināt šo nodokļa slogu no 25 uz 20 procentiem. Un man ir tāda neaprakstāma sajūta, ka mēs tiešām šo nodokļu reformu esam ļoti veiksmīgi uzsākuši, un jāsaka arī paldies gan koalīcijas partneriem, gan visiem vēlētājiem, kas noticēja tam, ka Latvijā ir iespējams samazināt nodokļus un jā... man prieks par to. Un liels, liels paldies arī par uzticību un par to, ka jūs esat ar mums.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Ozoliņa kungam.

Tagad vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam.

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā ir notikušas debates par grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā par PVN, un Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas frakcija ir iesniegusi savus grozījumus šiem diviem likumiem.

„Saskaņas Centrs” ierosināja palielināt to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem tiek piemērota pazemināta PVN likme, un uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanai jābūt nozīmīgākai un ka tā jāīsteno, galvenokārt palielinot ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu.

No 2013.gada 1.janvāra ar nodokļiem neapliekamajam minimumam ir jābūt ne mazākam par 30 procentiem no valstī noteiktās minimālās algas, bet no 2014.gada 1.janvāra – ne mazākam par 50 procentiem no valstī noteiktās minimālās algas. Šādus grozījumus šodien aicināja izdarīt „Saskaņas Centrs”.

Pašlaik oficiālā minimālā alga valstī ir 200 latu pirms nodokļu nomaksas, bet ar nodokļiem neapliekamais minimums – 45 lati. Un mēs uzskatām, ka jau no 2013.gada ienākumi 60 latu apmērā vispār nav jāapliek ar nodokļiem. 2014.gadā nav jāapliek ar nodokļiem ienākumi 100 latu apmērā. Pozitīvu efektu no neapliekamā minimuma paaugstināšanas pirmām kārtām varētu sajust tie cilvēki, kuri saņem minimālo algu. Tādā veidā ienākumi varētu pieaugt tieši tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, kuri pieder pie sociāli visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

„Saskaņas Centrs” arī uzskata, ka ir būtiski jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamā ienākumu daļa par katru apgādājamo, tai skaitā par bērniem. Pašlaik ar nodokļiem neapliekamā summa par apgādājamo ir tikai 70 latu. Mēs uzskatām, ka no 2013.gada 1.janvāra šai summai jābūt 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas jeb 100 latiem, bet no 2015.gada 1.janvāra šai summai jātiek dubultotai. Ar nodokļiem neapliekamās ienākumu minimālās summas paaugstināšana – tas ir atbalsts ģimenēm ar bērniem, tas demonstrētu valsts gatavību veicināt dzimstības pieaugumu, kas ir ļoti svarīgi pašreizējā smagajā demogrāfiskajā situācijā.

Vēl viens „Saskaņas Centra” ierosinājums, kuru šodien skatīja Saeima, ir noteikt atvieglojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksā jauniešiem, tiem nodokļu maksātājiem, kuri darbā iekārtojušies pirmo reizi. Nevienam nav noslēpums, ka darba devēji jauniešus pieņem darbā nelabprāt. Augstskolu beidzējam pēc diploma saņemšanas nav vienkārši atrast darbu. Veidojas noslēgts loks: darba devēji vēlas, lai darbinieks būtu ar pieredzi, bet viņš šo pieredzi apgūt nevar, jo darba devēji nevēlas pieņemt darbā cilvēku bez pieredzes. Mēs piedāvājām izdarīt grozījumus, kas motivētu darba devējus noslēgt līgumus ar gados jauniem cilvēkiem, ierosinājām cilvēkus līdz 25 gadu vecumam pirmos trīs mēnešus vispār atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas ar nosacījumu, ka tas ir viņu pirmais darbs. No ceturtā līdz devītajam darba attiecību mēnesim šādiem darbiniekiem, pēc mūsu domām, vajadzētu piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā. Šāda sistēma, mūsuprāt, nodrošinātu jaunajiem cilvēkiem iespēju sevi parādīt, bet darba devējam tas būtu stimuls pieņemt jauniešus darbā. Diemžēl šodien Saeimā visi mūsu priekšlikumi tika noraidīti.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Jūs klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Tālāk vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei.

 

I.Grigule (ZZS).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Mani kolēģi jau īsumā pastāstīja par aktuālāko šīsdienas Saeimas sēdē. Protams, no mūsu frakcijas viedokļa, tas bija likums... likuma pieņemšana par to, ka PVN nodoklis tiek samazināts par 1 procentpunktu. Mēs, protams, uzskatām, ka ir labāk samazināt kaut vai par vienu, nekā nesamazināt nemaz. Bet mūsu skatījumā šis samazinājums ir tikai darbības imitācija, jo reālu ieguvumu tieši tā iedzīvotāju grupa, kas ir mazturīgie, cilvēki ar bērniem, pensionāri, skolotāji, nesajutīs nekādu. Šo 1 procentu varbūt sajutīs pārtikušie iedzīvotāji, kuri vairāk iegādājas dārgas preces, luksusa preces. Tad šis 1 procents ir būtisks.

Mēs iesniedzām priekšlikumu samazināt līdz 12 procentiem PVN pārtikas precēm, elektrībai un gāzei, jo tas būtu reāls atspaids tiešām lielākajam vairumam Latvijas iedzīvotāju, kā arī uzņēmējiem. Bet diemžēl opozīcijas priekšlikumi tiešām netika atbalstīti.

Tāpēc es varbūt pāris vārdus pateikšu par vēl vienu aktualitāti, kas ir mūsu frakcijā un kas mūs sagaida nākamceturtdien. Tas ir šis starptautiskais Fiskālās disciplīnas līgums, kuru pagājušajā ceturtdienā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija gan atbalstīja, tomēr gribu pateikt, ka viedoklis frakcijā nav viennozīmīgs, jo izskan argumenti, ka mums nav šobrīd ar šo lietu jāsteidzas.

Vakardien Saeimā, Latvijas parlamentā, viesojās Igaunijas parlamenta Finanšu komisijas delegācija, un uz jautājumu par to, kā Igaunija kā eirozonas dalībvalsts strādā ar šo likumprojektu, igauņu kolēģi teica: „Nu ko jūs! Tas mums nav pirmais dienas kārtības jautājums. Varbūt pie tā mēs atgriezīsimies rudenī!”

Latvijai, kas nav eirozonas dalībvalsts, steigties ar ratifikāciju šajā brīdī absolūti nav nepieciešams, jo šī ratifikācija nākotnē būs vēl viens iemesls valdībai censties, lai Latviju pievienotu eirozonai pēc iespējas ātrāk, respektīvi, 2014.gadā.

Vai mums ir jāsteidzas ar iestāšanos eirozonā 2014.gadā, redzot, kas notiek Eiropā, kas notiek Grieķijā, Spānijā, Portugālē, kad viss brūk, viss jūk? Mūsu frakcijā ir ļoti neviennozīmīgs viedoklis par to.

Gaidīsim nākamo ceturtdienu, skatīsimies, kā lietas veidosies, kā virzīsies, bet, teiksim tā, diskusija joprojām ir ļoti aktuāla.

Noslēgumā gribētu novēlēt jums visiem jauku dienu, jauku nedēļas nogali – saulainu, siltu, lai visi jūs atpūstos un nākamnedēļ ar svaigiem spēkiem atkal dotos pie saviem darbiem.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Grigules kundzei.

Raidījumu šodien noslēdz partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Edvards Smiltēns.

 

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Jā, sveicināti! Labdien! Šodien tāda gara Saeimas sēde sanāca. Un, protams, mani kolēģi pirms manis runāja par šiem diviem pirmajiem darba kārtības punktiem, kas ir saistīti ar nodokļu izmaiņām. Es domāju, ka neko daudz vairāk šeit nepiebildīšu, tikai pateikšu, ka tas ir tas, ko apsolīja arī Valda Dombrovska valdība, stājoties amatā: ka krīzes laikā šie nodokļi tika pacelti un pēc iespējas šie darbaspēka nodokļi arī tiks samazināti. Un mēs esam beidzot sagaidījuši mirkli, kad runājam nevis par kārtējo konsolidāciju, bet gan par to, ka varam samazināt nodokļus.

Šodien es runāju arī par citām lietām, kas man šķiet ļoti nozīmīgas. Proti, tas ir jautājums par to, lai izpildītu valdības deklarācijā un partijas programmā vēlētājiem solīto: tas ir jautājums par meža īpašnieku kooperāciju.

Kā mēs labi zinām, tad šobrīd jau 10 gadus pastāv lauksaimnieku kooperācijas sistēma, un tā sevi ir ļoti attaisnojusi: lauksaimnieki ir kooperējušies un kļuvuši daudz konkurētspējīgāki, šobrīd pat runā savā starpā par to, ka varētu celt paši savas ražotnes, un tā tālāk.

Pilnīgi citāda situācija šobrīd ir meža nozarē, un tādēļ es šodien runāju par vērtībām. Un vērtība, protams, ir cilvēks, bet mūsu vērtība, kas nostiprināta Satversmē, ir arī mūsu teritorija 6,4 miljonu hektāru platībā. Un tie ir jautājumi, pie kuriem es sāku strādāt līdz ar to brīdi, kad Laimdota Straujuma mani uzaicināja kļūt par viņas komandas sastāvdaļu Zemkopības ministrijā. Proti, manuprāt, šie stratēģiskie resursi ir tikpat nozīmīgi kā mūsu valsts cilvēki un valoda. Tie ir meži, zeme un ūdeņi. Un faktiski, ja mēs vērojam situāciju nedaudz retrospektīvi, tad, protams, plīstot trekno gadu burbulim, daudzi zaudēja darbu un ap 300 tūkstošiem cilvēku aizbrauca no valsts. Bet ir vērojams arī cits process, proti, daudzi pārdod sev piederošos mežus un zemi. Galvenokārt kredītu nepieejamības dēļ to dara mūsu pašu zemnieki vai tie, kas vēlas nopirkt mežus, bet nevar to izdarīt. Līdz ar to lielas priekšrocības ir ārvalstu investoriem, kuri mežu uzskata par īpaši pievilcīgu investīciju objektu, viņi uzskata, ka šo investīciju atdeve ir pat 8–12 procenti gadā, bet, piemēram, Zviedrijā tiek lēsts, ka tie ir 2–3 procenti gadā.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka daudzi, pārdodot mežu, varbūt situācijas spiesti, neapzinās to, ka investors pērk tādēļ, ka šī meža vērtība, pēc zinātnieku aplēsēm, varētu tikt palielināta līdz pat trim reizēm. Lauksaimniecības zemēs situācija ir tāda, ka, palielinoties... ja mums veiksmīgi iznāk šī kauja Briselē par tiešmaksājumiem un atbalsta maksājumiem, zemes cena ļoti korelē ar šā atbalsta apjomu. Un, piemēram, Dānijā vai citās valstīs, citās Eiropas valstīs, atbalsta maksājumi ir lielāki, tie ir daudz lielāki nekā Latvijā. Līdz ar to mēs sākam realizēt veselu virkni pasākumu, kurus es aicināju kolēģus uztvert kā vienu kopumu.

Pirmais. Lai nedaudz ierobežotu... lai radītu alternatīvu tiem, kuri grib pārdot mežus, mēs palaidām šo Latvijas valsts mežu viena miljona programmu, kur cilvēks var izvēlēties – vai viņš vēlas pārdot mežu valstij vai kādam citam. Tas jau ir aizgājis.

Zemes kreditēšanas programma – tas ir otrs instruments. Proti, tas risina kredīta resursu problēmas tiem zemniekiem, un viņu ir daudz, kuriem puse no zemes ir nomā, bet otra puse atstāta pašiem. Viņi saprot, ka zemes nomas cenas celsies līdz ar atbalsta maksājuma palielināšanos. Tāpēc viņiem ir vēlme šīs zemes iegūt savā īpašumā. Tādēļ es ceru, ka nākamo otrdien valdība apstiprinās šo zemes kreditēšanas programmu.

Ilgtermiņā iespējamais risinājums ar mežiem. Ko mēs vēlamies panākt no ministrijas, lai mūsu valsts aktīvi, mūsu vērtības – zemes un meži – maksimāli paliek mūsu pašu valsts iedzīvotāju rokās? Mēs, protams, nevaram ierobežot investoru vēlmi šeit investēt. Tas ir dabīgs process. Mēs esam atvērts tirgus. Līdz ar to varam radīt citus instrumentus, lai motivētu mūsu pašu iedzīvotājus savu zemi un mežus nepārdot. Un attiecībā uz mežiem instruments ir meža īpašumu kooperācija, kas faktiski mūsu izpratnē ir strukturāla reforma mežsaimniecībā ar mērķi palielināt mežsaimniecības efektivitāti. Bet problēma ir tā, ka Latvijā ir 150 tūkstoši meža īpašnieku, kuru vidējais meža īpašums ir aptuveni astoņi hektāri, tātad īpašums ir ļoti sadrumstalots. Vieniem pašiem viņiem šobrīd būtu ļoti dārgi saņemt, teiksim, tādu pakalpojumu kā mežizstrādi un citus. Viņi nevar piegādāt pietiekami lielus apjomus, ja izlemj, teiksim, mežu cirst. Viņiem ir jākooperējas ar kādu meža īpašnieku kooperatīvu, lai samazinātu izmaksas, palielinātu ieņēmumus, stabilizētu tirgu. Un tas būtu labi gan privāto mežu īpašniekiem, gan arī kokrūpniekiem, kuri savukārt nodarbina Latvijā 40 tūkstošus cilvēku un kuru eksports veido jau 1,18 miljardus latu. Līdz ar to... tādēļ es arī virzīju šos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, un asas debates izraisīja jautājums par to, kā motivēt cilvēkus iesaistīties kooperatīvos. Mans priekšlikums bija izmantot tieši to pašu līdzekli, kāds tika dots lauksaimnieku kooperatīviem, proti, šim kooperatīvam pienākas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide. Tas izraisīja vētrainas debates, iebilda galvenokārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, un arī balsojums vēlāk bija dalīts. Bet loģika jau ir ļoti vienkārša. Ja valsts... ja konkrētā kooperācija ir grūti iekustināma, tad valstij ir jāstimulē šis process visiem iespējamiem veidiem. Un lauksaimnieku kooperācijas gadījumā tas viss tiešām sanāca. Šajā gadījumā jārēķinās, ka meža apsaimniekošanas cikls ir garāks un process varētu būt vēl ilgāks. Zviedrijā, lai nonāktu pie tik veiksmīga iznākuma, bija vajadzīgi 100 gadi. Un tad arī Zviedrija... Zviedrijā nav šo atbalsta pasākumu.

Un tādēļ arī debatēs es vērsu uzmanību uz to, ka nevajadzētu noteikt nedz ierobežojumus šādam atbalstam, nedz citus pasākumus, kas varētu kavēt šādu kooperāciju. Es uzskatu, ka Latvijas valstij tas ir ārkārtīgi nozīmīgi. Un tieši tāpat kā es priecājos par cilvēkiem, kuri brauc atpakaļ no Īrijas vai no citām valstīm, kā pagājušajā svētdienā De facto sižetā bija redzams, tāpat es priecājos par to, ka mēs uz vietas varam saražot paši savus kartupeļus, graudus, pienu, maizi, un tāpat es pilnīgi skaidri zinu, ka mēs esam pietiekami kvalificēti, lai paši apsaimniekotu savus privātos mežus, dotu ieguldījumu Latvijas ekonomikai, dabai un cilvēkiem ilgtermiņā un saglabātu tos arī nākamajām paaudzēm.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Smiltēna kungam.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” izskan.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums izdevusies diena! Un uz sadzirdēšanos!




Atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu
2012.gada 24.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labvakar, augsti godātie deputāti! Labvakar, labklājības ministre!

Mēs sākam jautājumu un atbilžu sēdi.

Šodien mums ir tikai viens jautājums, kuru uzdevuši deputāti Zariņš, Potapkins, Urbanovičs, Mirskis, Ādamsons, Dolgopolovs, Ivans Klementjevs, Zemļinskis, Jakovļevs un Orlovs, – jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Ministrei ir tiesības izteikties divas minūtes, ja tā ir papildinformācija pie rakstiskās atbildes. Es saprotu, ka deputāti nav apmierināti ar rakstisko atbildi.

Pirmais jautājumu uzdot pieteicās Ivars Zariņš. Lūdzu, jums ir minūte jautājuma uzdošanai, un ministrei būs divas minūtes atbildei uz jautājumu. Lūdzu tribīnē! Sākam.

I.Zariņš (SC).

Jūs esat iesniegusi Saeimai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Kā pamatojums tiek minēts tas, ka šie grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu speciālā budžeta ilgtspēju. Prezentējot šos grozījumus, tika minēti konkrēti skaitļi un tas, kā šie grozījumi ietekmēs speciālo budžetu ilgtermiņā. Tomēr nekādi aprēķini, kas varētu to apliecināt, deputātiem netika iesniegti. Esmu jau divas reizes lūdzis jūs tos iesniegt, lai varētu pārliecināties par piedāvāto grozījumu pamatotību. Bet joprojām neesmu tos saņēmis.

Sakiet, kāpēc jūs izvairāties tos iesniegt un kad tas beidzot tiks izdarīts?

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Ivaram Zariņam.

Divas minūtes labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, lai atbildētu.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Jā. Zariņa kungs, tad mums ir jāsalīdzina tas informācijas apjoms, ko Labklājības ministrija jums ir iesniegusi pirms trijām nedēļām, ja es nemaldos, kā atbildi uz deputātu jautājumu, kur 2.pielikumā ir detāli atšifrēti speciālā budžeta ieņēmumi, izdevumi un uzkrātā rezerve, ņemot vērā plānoto grozījumu ietekmi, un tas ir aprēķināts faktiskajās cenās.

Acīmredzot ir notikusi kāda kļūda dokumentu apritē vai Saeimas lietvedībā, un šī vēstule ir pazudusi, par ko es ļoti šaubos.

Tad pēc šīs sēdes beigām es labprāt jums vēlreiz iedošu rokās šos aprēķinus.

Ja ir papildu jautājumi...

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais jautājums. Ivars Zariņš. Lūdzu, mikrofonu!

I.Zariņš. Šis pielikums nav pazudis. Esmu to saņēmis, bet tur nav nekādu aprēķinu, tur ir tikai rezultāti. Es vēlētos redzēt aprēķinus. Kādēļ es to jautāju? Jo no jūsu sniegtās atbildes, ko esat man sniegusi rakstiski, ir skaidri redzams, ka jūs izmantojat datus, kas neatbilst reālai aktuālai situācijai. Piemēram, migrācija, dzimstība, iedzīvotāju skaits un tā tālāk. Tāpat jūs apgalvojat, ka nākotnē nozīmīgi pieaugs Latvijā dzīvojošo mūža ilgums, balstoties uz prognozēm, kuru izstrādē Latvijas Labklājības ministrija nav piedalījusies. Un ne aprēķinu metodiku, ne pieņēmumus, ne faktorus, kuri izmantoti šo prognožu ticamības nodrošināšanai, jūs nevarat iesniegt. Zinot, ka, paaugstinot mūža ilguma prognozi, proporcionāli samazinās izmaksājamās pensijas apjoms, kā mēs varam pārliecināties par to, ka šī mūža ilguma prognoze nav manipulācija, lai uz pensionāru rēķina risinātu speciālā budžeta problēmas, nepamatoti samazinot izmaksas pensijām?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Divas minūtes ministrei.

I.Viņķele. Tātad par to, kādus datus Labklājības ministrija izmanto, ņemot par pamatu dažādu modeļu izstrādi. Kā jau Labklājības ministrijas atbildē ir norādīts, ir izmantoti Eurostat dati un arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat Labklājības ministrija ir arī norādījusi, ka ne Eurostat datu apkopošanā, ne metodikas izstrādē Labklājības ministrija patiešām nepiedalās. Jautājums ir par to, vai jūsu bažas par Eurostat datu atbilstību īstenībai ir pamatotas, jo šos datus izmanto arī, prognozējot demogrāfijas tendences pilnīgi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tad man arī ir retorisks jautājums. Ja jūs pats ar jūsu pieredzi regulatorā, visticamāk, arī neesat spējīgs izmērīt, pieņemsim, elektrības pretestību... Un tad tas jautājums ir – vai jūs apšaubāt šos mērījumus? Vai jūs apšaubāt pat arī, pieņemsim, zelta blīvuma rādītājus, kurus jūs pats noteikti nevarat izmērīt? Līdz ar to es gribu teikt, ka diemžēl Labklājības ministrijas rīcībā nav citu ticamu statistikas datu un prognožu, kā vien Eurostat dati. Bet mēs neesam vienīgā valsts, līdzīgi ir arī citās Eiropas Savienības valstīs. Līdz ar to jūsu šaubas faktiski ir jātulko plašāk: jūs apšaubāt vispār visu makroekonomikas prognozēšanas sistēmu ne vien Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Zariņa kungs, jūs izmantojāt iesniedzēju tiesības uzdot jautājumu. Pamatojoties uz Kārtības rulli, deputātam, kurš nav parakstījis iesniegumu, ir tiesības uzdot trīs jautājumus.

Lūdzu, Marjana Ivanova-Jevsejeva, pirmais jautājums!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, Viņķeles kundze, savā atbildē jūs minat, ka viens no jūsu virsmērķiem ir veicināt ģimenes labklājību un sekmēt dzimstību. Tāpēc tiek piedāvāts paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, paredzot, ka tā apmērs veido 50 procentus no minimālās algas.

Lai tie tomēr nebūtu tikai tukši, skaisti solījumi, – kad tieši jūs esat gatavi iesniegt šādu priekšlikumu apstiprināšanai?

Sēdes vadītājs. Es varu atgādināt, ka mēs varam uzdot jautājumus tikai sakarā ar šo vēstuli. Ja ministre uzskatīs, ka tas jautājums neattiecas uz šo vēstuli, viņa var atteikties no atbildes.

Lūdzu, divas minūtes!

I.Viņķele. Es neatteikšos, neatteikšos no atbildes! Tātad šobrīd valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts ģimenes valsts pamatnostādņu rīcības plāns, kurā kā viens no piedāvātajiem ģimeņu atbalsta mehānismiem ir neapliekamā minimuma un summas... atvieglojumu par apgādājamiem paaugstināšana.

Ar Finanšu ministriju līdz augusta beigām Labklājības ministrijai ir jātiek skaidrībā par to, cik liels šis atvieglojuma apmērs varētu būt nākamajā gadā. Lai to noteiktu precīzi, ir nepieciešami gan precizētie budžeta ienākumi... ieņēmumu prognozes, kas Finanšu ministrijai būs jāaprēķina saistībā ar PVN likmes samazinājumu, gan arī prognozes par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem nākamā gada budžetā, ņemot vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu.

Es gribu teikt, ka līdz vasaras beigām nākamā gada neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamiem lielums būs zināms.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi!

Gribu atgādināt deputātiem, ka var uzdot papildjautājumus, kuri attiecas uz konkrēto jautājumu un konkrēto atbildi. Paldies par sapratni!

Lūdzu, otrais jautājums. Marjanas Ivanovas-Jevsejevas jautājums.

M.Ivanova-Jevsejeva. Viņķeles kundze, tomēr vēl par šo tēmu precizējošs jautājums. Valdība jau ir piedāvājusi veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu nākamajā gadā, un Saeima ir atbalstījusi šo valdības priekšlikumu. Šī samazinājuma fiskālais apjoms, ja to izmantotu atvieglojumam par apgādājamā likmes paaugstināšanu, atļautu īstenot šo likmes paaugstināšanu pat vairāk nekā par 50 procentiem no minimālās algas.

Kādēļ jūs neiesniedzat savus priekšlikumus par šīs likmes paaugstināšanu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Atgādinu, ka ministres kundze var atteikties sniegt informāciju par šo jautājumu, tāpēc ka tas neattiecas uz šodien apspriežamo tematu.

Lūdzu, Ilze Viņķele, jums ir tiesības atteikties. Ja ne, tad divas minūtes, lūdzu.

I.Viņķele. Man ir īss komentārs. Es izmantošu sēdes vadītāja piedāvāto iespēju neatbildēt uz šo jautājumu, jo es uzskatu, ka tas nav korekti noformulēts, un pamatošu, kādēļ. Tādēļ, ka attiecībā uz deputātes minēto pieņēmumu par to, ka, viņasprāt, apgādājamā atvieglojumu apmērs ir palielināms virs 50 procentiem no minimālās mēnešalgas, man nav informācijas par to, uz kādiem finanšu pieņēmumiem balstoties šis apgalvojums tiek izteikts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es gribu atgādināt Marjanai Ivanovai-Jevsejevai, ka apzināti pārkāpt Kārtības rulli, – tas nav ētiski.

Vai trešais jautājums skars tēmu, par ko mēs šodien runājam? Ja tas atkal neattieksies uz tēmu, tad es to noņemšu bez tiesībām ministrei atbildēt. Lūdzu uzvesties korekti un neaizmirst, ka mums ir ne tikai Kārtības rullis, bet arī Ētikas kodekss. Paldies.

Lūdzu, jautājums! Marjana Ivanova-Jevsejeva.

M.Ivanova-Jevsejeva. Izskaidrojumam tagad jautājums tieši par pielikuma otro daļu.

Ņemot vērā to, ka Pensijas likuma grozījumu pakete būs plašāka, nekā bija paredzēts līdz tam un kā izskaidrots otrajā pielikumā, Labklājības ministrija būs spiesta iztērēt vairāk līdzekļu to realizēšanai vēl līdz tam periodam, kad pēc jūsu prognozēm uzkrātā rezerve būs ar plus zīmi, tas ir, no 2015.gada.

Tātad – vai jūs esat pārliecināta, ka šādos apstākļos jums izdosies nodrošināt pensijas indeksāciju, sākot no 2013.gada, kā bija apsolīts līdz tam?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Viņķele. Tātad – par apsolījumiem. Esmu publiski komentējusi iespēju runāt par pensiju indeksāciju 2013.gada beigās, ievērojot nosacījumus – absolūti skaidrus nosacījumus – ienākumu analīze, ienākumu, izdevumu analīze sociālajā budžetā. Tas nav apsolījums, tā ir informācija par to, ka, pastāvot noteiktiem finanšu apstākļiem, mēs varam runāt par indeksāciju 2013.gadā.

Otrs. Visnotaļ atzinīgi vērtēju jūsu rūpes par sociālā budžeta ilgtspēju. Un es ceru, ka, rosinot šos priekšlikumus, kas tika atbalstīti un kas daļēji ir arī jūsu priekšlikumi, jūs šo rūpi par sociālā budžeta ilgtspēju esat ņēmusi vērā un līdz ar to mūsu kopējā sadarbība sociālā budžeta stabilizācijā turpināsies arī pēc šo likumprojektu pieņemšanas galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi! Paldies par interesantiem jautājumiem!

Deputātu vārdā atvainojos jums par tiem jautājumiem, kuri izskatījās nekorekti un kuri neattiecās uz tēmu.

Līdz ar to mēs sēdi slēdzam.

Paldies!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2012. gada 24. maijā

 

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles atbilde uz deputātu jautājumu „Par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””” (Nr. 9/J11)
(Atbildes dok. Nr. 888)
   

Papildjautājums
- dep. I.Zariņš
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Saeimas kārtējā sēde