Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2012.gada 10.maijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00.

Sākam Saeimas 10.maija sēdi.

Draudzīgais vīriešu pulciņš tur, zāles vidū, arī varētu ieņemt savas vietas... Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi pieteikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu – Zaķa, Dzintara, Zatlera, Rībenas un Latkovska – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 10.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 8.jautājumu – likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un iekļaut to 24.maija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Junkura iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.maijā. Šis atvaļinājums ir ticis piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā ir darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Komisija priekšlikumus otrajam lasījumam nav saņēmusi.

Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.875. Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja otrajam lasījumam. Nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Nr.875 atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA)

Strādājam ar dokumentu Nr.876.

Komisija izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam un pieņēma. Aicinu pieņemt trešajā, pēdējā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens pieteikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Komisija ir ļoti kvalitatīvi sagatavojusi likumprojektu, un uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā šā gada 31.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

 

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.877.

Ārlietu komisija izstrādāja šo grozījumu Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, lai Ārlietu ministrijas diplomāti un darbinieki varētu strādāt jaunizveidotajā iestādē „Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts”, nezaudējot iepriekš piešķirtos diplomātiskos rangus un darba stāžu.

Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.maijs. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 8.maija sēdē izskatīja Valsts aizsardzības koncepciju un to atbalstīja. Aicinu Saeimu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A.Pabriks (aizsardzības ministrs).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Pozīcija un opozīcija! Es šodien vēršos pie visiem Latvijas parlamenta deputātiem un deputātēm ar lūgumu atbalstīt mūsu aizsardzības koncepciju, jo šī koncepcija lielā mērā iezīmē robežšķirtni starp iepriekšējo domāšanu mūsu valsts aizsardzībā un nākotnes domāšanu.

Ja mēs skatāmies uz Latvijas bruņotajiem spēkiem, uz Latvijas zemessardzi, uz Latvijas profesionālo armiju, tad mēs sabiedrībā bieži sastopamies ar vairākiem stereotipiem. Un viens no šiem stereotipiem ir tāds: kāpēc mums ieguldīt līdzekļus bruņotajos spēkos, ja kara draudu nav vai šie draudi ir tik mazi?

Es gribētu apgāzt šo stereotipu ar vienu lietu. Proti, ja mēs skatāmies uz Rietumu vai Eiropas civilizācijas apzināto vēsturi apmēram 2500 gadu garumā, tad mēs zinām, ka nav bijusi tāda diena vai tāda situācija, kad mēs varētu pateikt, ka sabiedrība atrodas totālā drošībā un ka mums nekādi draudi nepastāv. Šis stereotips, ka konflikti vai karš nav iespējams, balstās uz pieņēmumu, ka ne mana paaudze un varbūt arī kāda vecāka paaudze (patiesībā vismaz trīs pēdējās paaudzes pēc Otrā pasaules kara) īstenībā karu vai nopietnu konfliktu nav pieredzējušas. Bet tas, ka mums - par laimi! - šāda pieredze nav bijusi, nebūt nenozīmē, ka pasaulē neeksistē draudi un ka šie draudi nevarētu skart arī mūs. Diemžēl šie draudi ir reāli, un, jo mazāk mēs tiem pievērsīsim uzmanību, jo mazāk mēs par tiem domāsim, jo lielāka iespēja pastāv, ka tie mūs pārsteigs nesagatavotus.

Vēl viens stereotips, kas diemžēl bieži ir izplatīts mūsu sabiedrībā. Un tas ir stereotips, ka mēs esam maza valsts, ka mums ir maza armija un mēs jau īstenībā neko nespējam izdarīt. Un kādēļ tad vispār rūpēties par bruņotajiem spēkiem, kādēļ rūpēties par zemessardzi, jo tik un tā jau mēs neko nespēsim?

Es domāju, ka arī šis stereotips ir nepamatots, jo arī ne pārāk lielas valstis iedzīvotāju skaita ziņā - 2, 5, 10, 20 miljoni - ir spējīgas mainīt un ietekmēt drošības vidi pietiekami veiksmīgi, ja tās ir laikus šādiem konfliktiem un krīzēm gatavojušās. Nu kaut vai tādu mazākas valsts piemēru es šeit uzreiz gribētu minēt, un tas nāk no laika perioda ap Otro pasaules karu, un tas ir Somijas piemērs: maza valsts spēja stāties pretī - gandrīz vienatnē! - daudzkārt lielākam pārspēkam un patiesībā, lai arī ar lieliem zaudējumiem, tomēr nezaudēt savu neatkarību, nezaudēt savu saimniecību un nezaudēt savu pašcieņu.

Es gribētu teikt arī tā, ka, bieži runājot ar Latvijas sabiedrību, es esmu salīdzinājis investīcijas Latvijas bruņotajos spēkos, Latvijas zemessardzē ar tādām kā investīcijām apdrošināšanā. Tad, kad mēs braucam ar automašīnu, vai tad, kad mēs dzīvojam savā dzīvoklī vai mājā, mēs ļoti bieži šo īpašumu apdrošinām. Un mēs apdrošinām savu automašīnu ne jau tāpēc, ka, no rīta braucot uz darbu vai kur citur, mēs plānotu ieskriet kokā vai nokļūt avārijā. Mēs neplānojam šādus nelaimes gadījumus, bet, ja - nedod, Dievs! - šāds gadījums tomēr notiek un mēs nokļūstam avārijā vai, teiksim, pārkurinot māju, tā mums ziemā nodeg, tad mums ir garantija, ka mēs spēsim no šīs, teiksim, ķibeles sveikā izkļūt ārā, jo mums būs, kas mums palīdzēs.

Nesen es dzirdēju, ka Latvijas saimnieciskā, cilvēciskā vērtība, nu, protams, nosacīti, cik lielā mērā to materiāli var izvērtēt, ir novērtēta aptuveni uz 30 miljardiem latu.

Vai mēs tiešām domājam, ka 2 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta ir apdrošināšana, kas ir par lielu šiem 30 miljardiem? Es domāju, ka šī summa, kuru mums vajadzētu atvēlēt Latvijas bruņotajiem spēkiem, Latvijas aizsardzībai, nav par lielu, lai gadījumā, ja mūs pārsteidz kāds konflikts vai kāds izaicinājums, mēs spētu adekvāti atbildēt, jo īstenībā jau jebkurš agresors, jebkurš oponents, būdams saprātīgs, vienmēr izvērtē to, vai atmaksāsies vai neatmaksāsies iesaistīties šajā konfliktā. Ja Latvijas aizsardzības sistēma ir pietiekami nodrošināta, tad šis vērtējums iespējamam, hipotētiskam oponentam nebūs pozitīvs, un mēs varbūt varēsim veiksmīgi no šī konflikta izvairīties. Savukārt, ja mūsu investīcijas šajā apdrošināšanas sistēmā, ko mēs saucam par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, neeksistēs un nebūs šeit uz vietas, tad ir skaidrs, ka mums ir arī lielākas iespējas saskarties ar iespējamu konfliktu, ar iespējamu izaicinājumu arī bruņotā plāksnē.

Valsts aizsardzības koncepcija ir ļoti būtisks dokuments - stratēģisks dokuments, kuram ir vajadzīgs ik pa četriem gadiem Saeimas akcepts, tāpēc ka bruņotie spēki un Latvijas zemessardze gaida no jums iespēju risināt tās problēmas, ar kurām ikdienā viņi sastopas, un bez aizsardzības koncepcijas nav iespējams šīs lietas tālāk risināt, nav iespējams veidot militāros plānus, nav iespējams attīstīt jaunās tehnoloģijas, jo vienkārši šis vispāraptverošais dokuments ir tas, kas dod zaļo gaismu tālākai attīstībai.

Es gribētu teikt, ka nacionālā koncepcija nošķir to iepriekšējo domāšanu, kas ir eksistējusi pirms krīzes un krīzes laikā arī Latvijas bruņotajos spēkos, arī Latvijas politiskajā vidē, no tās, ko mēs piedāvājam, ar vairākām lietām. Šeit varbūt nosaukšu vairākus skaitļus, lai arī jūs saprastu, ko īsti tas nozīmē. Proti, mēs esam pateikuši, ka nākotnē Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt pietiekami efektīviem. Tas nozīmē, ka vismaz 50 procentiem no Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt sagatavotiem pastāvīgajām operācijām un 8 procenti varētu šajās operācijās atrasties.

Tāpat mēs runājam par resursiem. Ir skaidrs, ka, ieguldot bruņotajos spēkos, mēs nedrīkstam šos resursus tērēt pārlieku daudz administrācijai vai kādām citām saimnieciskām lietām. Līdz ar to mēs esam paredzējuši, ka nākotnē no šiem līdzekļiem, kurus, mēs ceram, Latvijas budžets spēs mums atvēlēt, vismaz 20 procenti būs paredzēti bruņoto spēku attīstībai un ne vairāk kā 50 procenti - personāla izdevumiem. Administratīvais elements tiks ierobežots un tiek ierobežots ar 10 procentiem (un ne vairāk!) no budžeta. Es domāju, ka tas ir ļoti labs rādītājs jebkurai armijai, kas atrodas NATO sastāvā.

Vēl par šīs koncepcijas novērtējumu. Mēs neesam to veidojuši slēgtos kambaros - bez konsultācijām ar ekspertiem, to skaitā starptautiskajiem ekspertiem. Mums ir pozitīvi atzinumi no mūsu stratēģiskajiem partneriem NATO iekšienē. Arī nesen vēl vizītes laikā šeit, Rīgā, NATO ģenerālsekretārs Rasmusens deva ļoti pozitīvu atzinumu šai koncepcijai, un mēs arī ceram, ka pēc jūsu pozitīva balsojuma, uz kuru es paļaujos, mēs varēsim arī iedot šo koncepciju mūsu Valsts prezidenta rokās, ar kuru kopā mums būs jādodas uz Čikāgas samitu jau nākošnedēļ.

Čikāgas samitā ir ļoti svarīgi pateikt, ka šī koncepcija ir pieņemta, jo tas nozīmē, ka Latvija rūpējas par savu drošību, ka Latvija rūpējas par savu ieguldījumu mūsu kolektīvajā aizsardzībā NATO iekšienē, un tas ļaus mums papildus iegūt arī militāro atbalstu, tehnoloģisko atbalstu no mūsu sabiedrotajiem NATO aliansē. Jo pēdējā laikā ir bijuši ļoti daudzi jautājumi par to, kāpēc mūsu sabiedrotajiem vajadzētu mums tehnoloģiski palīdzēt, kāpēc mūsu sabiedrotajiem vajadzētu mums palīdzēt ar gaisa patrulēšanu, ja mēs paši necienām savu neatkarību un necienām savus bruņotos spēkus, un nevēlamies šeit tos finansiāli atbalstīt. Dodot finansiālo atbalstu Latvijas bruņotajiem spēkiem, mēs patiesībā garantējam to, ka mēs iegūsim palīdzību no sabiedrotajiem, un tādējādi piepildās Bībelē teiktais: kam ir, tam tiek dots.

Attiecībā uz mūsu iekšējo sadalījumu es gribētu speciāli šeit pieminēt vēlreiz Latvijas zemessardzi, jo Latvijas zemessardze grūtajos laikos, krīzes laikos ir ļoti smagi cietusi. Un gandrīz katrā no jūsu ģimenēm droši vien ir kāds tuvinieks, kas ir zemessardzē, un viņi gaida no mums, lai šeit būtu papildu ieguldījums, lai Latvijas zemessardze kā regulāro spēku vienību atbalstošais elements spētu pildīt savus uzdevumus. Zemessardzei Latvijā ir ne tikai militārs uzdevums, ne tikai uzdevums sniegt atbalstu mūsu profesionālajiem karavīriem; zemessardzei ir arī ļoti būtisks patriotisks uzdevums. Tie ir cilvēki, kas savu brīvo laiku velta Latvijas aizsardzībai, un mēs nevaram par zemu novērtēt šo zemessardzes ieguldījumu, tāpat arī viņu darbu ar jaunatni. Un man ir jāsaka tā, ka jebkurā valstī, tajā skaitā, protams, arī Latvijā, bruņotie spēki ir būtisks nacionālās neatkarības simbols. Tāpat kā Latvijā tā ir latviešu valoda, tāpat tie ir arī bruņotie spēki. Un, ja mēs apšaubām caur dažādiem manis iepriekš minētajiem stereotipiem bruņoto spēku vajadzību, bruņoto spēku pastāvēšanu, to kvalifikācijas spējas, tad patiesībā mēs apšaubām arī mūsu valsts pastāvēšanas nepieciešamību. Jo - kas ir valsts bez saviem simboliem? Valstī šie simboli ir jāuztur, un tie ir jāciena. Turklāt jo sevišķi tad, ja šie simboli ir ar praktisku nozīmi.

Zemessardze nav tikai atbalsts mūsu profesionāļiem. Jaunajā koncepcijā un vēlāk iestrādātajos dokumentos zemessardzei ir paredzēta arī zināma loma starptautiskajās operācijās, kur tā jau iepriekš ir piedalījusies. Atcerieties kaut vai to pašu Kosovu! Mūsu zemessargi ir pietiekami spējīgi piedalīties arī starptautiskajās operācijās, viņi ir labi sagatavoti, un šīs operācijas nākotnē var būt gan NATO, gan Eiropas Savienības, gan ANO operācijas.

Tāpat mēs speciālu uzmanību pievērsīsim, attīstot Nacionālo bruņoto spēku specializētās spējas ar jaunajām tehnoloģijām.

Vēl vienu lietu savas runas nobeigumā es gribētu pieminēt. Es aicinātu neskatīt Latvijas drošības sistēmu un bruņotos spēkus kā kaut ko nošķirtu un atdalītu no Latvijas ekonomiskās vides, no Latvijas sociālās vides. Aizsardzība vienmēr ir bijusi dabiska, organiska saimnieciskās, ekonomiskās un kultūras dzīves sastāvdaļa. Un to mēs redzam arī veidā, kā bruņotie spēki savu iespēju robežās cenšas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem, cenšas iesaistīt Latvijas uzņēmējus, Latvijas tirgotājus tajās operācijās vai to operāciju apgādē, kurās mēs piedalāmies kā NATO dalībvalsts. Un es jums varu droši solīt, ka mēs darīsim visu Aizsardzības ministrijā, lai arī turpmāk veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi, Latvijas tehnoloģiju attīstību, Latvijas uzņēmēju attīstību visur, kur tas ir iespējams, saistībā ar bruņotajiem spēkiem.

Bet, protams, mēs nevaram šeit iedot mūsu uzņēmējiem zivi, mēs varam iedot makšķeri. Uzņēmējiem ir jābūt pietiekami aktīviem un jābūt pietiekami spējīgiem un konkurētspējīgiem, lai viņi šeit piedalītos. Un pēdējo gadu rezultāti ļauj man būt piesardzīgi optimistiskam par to.

Visbeidzot. Cienītais Latvijas parlament, Saeima! Es domāju un esmu pārliecināts, ka Valsts aizsardzības koncepcija nav kaut kas tāds, kur būtu jāatšķeļ labēji domājošu deputātu viedoklis no kreisi domājošajiem, pozīcija no opozīcijas. Šis nav jautājums, kas ir partejisks, šis nav jautājums, kas ir frakcionāls. Šis ir jautājums, kas ir vispārnacionāls, un tādēļ es aicinu ne tikai valdošo pozīciju un tajā iesaistītās frakcijas un partijas, bet arī opozīciju atbalstīt šo koncepciju, jo šis nav tas jautājums, kam būtu jūs jāšķeļ. Un es aicinu... es gribu pateikt arī paldies komisijai, kurā mums veiksmīgi izdevās (daļēji arī ar opozīcijas atbalstu) šo koncepciju virzīt tālāk uz Saeimas sēdi.

Paldies. Un cerēsim, ka pēc šīs koncepcijas pieņemšanas mūsu bruņotie spēki būs spējīgi tuvākajā laikā sevi parādīt arī jūsu acīs tikai no pozitīvās puses.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

Es atgādinu, ka debašu ilgums par lēmuma projektu ir piecas minūtes.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es simtprocentīgi vai tuvu tam atbalstu aizsardzības ministra teikto. Viņš ļoti pareizi pateica par visiem kopējiem aspektiem. Ja skatītu par detaļām, tad uzreiz ir skaidrs, ka šeit šie skaitļi... ka 50 procenti no NBS nav vēl gatavi, ja ieskaitām arī zemessardzi jeb 8 procentus, bet es šodien solījos runāt tikai par procedūrām. Es nerunāšu par koncepcijas saturu. Saeimai ir iesniegta apstiprināšanai Valsts aizsardzības koncepcija, un deputātiem tiek piedāvāts - bez iespējām diskutēt un ieviest izmaiņas tajā! - apstiprināt to.

Divi piemēri. Francijā, kad skatīja līdzīgu dokumentu, proti, drošības un aizsardzības stratēģijas vai militārās stratēģijas, tika rīkotas 40 konferences, semināri, kur detalizēti diskutēja... un tad pieņēma Balto grāmatu. Man tās darba grupas vadītājs uzdāvināja to grāmatu.

Otrs piemērs. Mūsu kaimiņi austrumos. Kad parlamenta vadītājs pasacīja, ka parlaments nav vieta priekš diskusijām... Labi.

Ministra kungs ļoti pareizi pasacīja par to, ka šim dokumentam ir liela nozīme, un deputātiem tas būtu jāapzinās, jo tas ir stratēģiska līmeņa dokuments, kas ir konceptuālā bāze likumu izstrādei aizsardzības nozarē, un tālāk jau tiek noteikti uzdevumi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Šis dokuments, ko šogad tātad pieņemam, darbosies līdz 2016.gada 1.oktobrim.

Jautājums par procedūrām ir tāds. Nacionālās apvienības programmā par šiem jautājumiem bija doti formulējumi, kas ir aizsardzība, kas ir drošība, kas ir pašaizsardzība, kas ir kolektīvā aizsardzība. Un kādēļ mēs to darījām? Mēs darījām to tādēļ, ka... Likumā „Par valsts aizsardzību” - Latvijas likumā -, kas 1992.gadā darbojās, bija rakstīts (1.pants): „Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pienākumu... pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.” Saprotams, tagad tas likums ir mainīts un vārdam „aizsardzība” ir cita nozīme. Mēs, Nacionālā apvienība, savā programmā rakstījām par to, ka Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā ar vārdu „aizsardzība” vajadzētu saprast pasākumu kopumu cīņai pret NATO stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem, izaicinājumiem, un tie galvenie ir četri. Tie ir - globālais terorisms, kiberuzbrukumi, energoresursu drošība un klimatiskās izmaiņas.

Es pagājušā gada 13.decembrī rakstīju Aizsardzības ministrijai un jautāju, vai viņi piekrīt tādam formulējumam vai dos savu formulējumu. Diskutēsim! Vai arī lai atraksta savu formulējumu...

17.februārī, pēc vairāk nekā diviem mēnešiem, pēc vairākiem zvaniem saņēmām atbildi, kurā nebija atbildes. Tad es mēģināju vairākkārt izsaukt, organizēt diskusijas un tamlīdzīgi. Man principā Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, kur kādreiz Aizsardzības zinātņu pētniecības centrā es vienmēr varēju organizēt seminārus un esmu organizējis desmitiem... man principā to aizliedza darīt.

Diskusijas bija? Bija! Piemēram, Valmierā tikai vasarā pirms vēlēšanām tika organizēta diskusija par Valsts aizsardzības koncepciju. Es nebiju aicināts, bet aizbraucu. Es uzdevu divus jautājumus.

Pirmais jautājums: kurš no tiem, kas piedalījās diskusijā, ir lasījis Valsts aizsardzības koncepciju? Neviens!

Otrs jautājums. Mums ir Ģenerāļu klubs, un, kad es braucu uz turieni, Ģenerāļu kluba vadītājs Gaidis Zeibots uzdeva jautājumu: „Kādēļ mums, Ģenerāļu klubam, nedod izvērtēt? Nu, kur tad lielāki eksperti ir?!” Līdz pat šai dienai Ģenerāļu klubs izvērtēšanai šo koncepciju nav saņēmis.

Es runāju tagad tikai par procedūrām.

Tālāk. Kādēļ ir liela nozīme?... Es pateikšu vienu piemēru. Tas nosaka patiešām arī prioritātes. Pagājušā gada martā šeit, Saeimā, mūsu premjerministrs...

Sēdes vadītāja. Krēsliņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā! Vēl divas minūtes var!”) Cik jums vajag vēl laika? Cik laika jums vēl nepieciešams?

K.Krēsliņš. Divas minūtes.

Sēdes vadītāja. Dodu jums vēl divas minūtes.

K.Krēsliņš. Atvainojiet! Nu, labi.

Premjerministrs... Citēju, ko viņš pateica: „Nespējot nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu, par 98 procentiem samazināta līdzdalība NATO reaģēšanas spēkos - 253 cilvēku vietā aizsūtījām 3. Tas nosaka mūsu prioritātes.”

Es zinu, ka aizsardzības budžets tika samazināts nevis uz pusi, bet pat vairāk, un, ja teiktu, ka par 70 procentiem nepildām, bet par 30 procentiem pildām, tad ir saprotams. Bet nu par 98 procentiem nav aizsardzības budžets samazināts. Tas nozīmē, ka mēs laikam kaut kur prioritātes uzliekam nepareizi. Un to nosaka arī šis koncepts.

Varbūt koncepts ir jāapstiprina, jo tas ir eventuāli nepieciešams Latvijai? Nē! Jo 2008.gada koncepcijā un mūsu likumos ir pateikts: aizsardzībai vajag iedalīt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta! Mēs nepildām savus likumus. Tos vajadzētu pildīt. Tas, ka mēs uzrakstīsim jaunu papīru un pateiksim, ka mēs kādreiz ieviesīsim tos 2 procentus, - ko tas dos? Neko!

Igaunijai ir kiberaizsardzības centrs, Lietuvā iziet akreditāciju NATO energoresursu aizsardzības centrs. Mums koncepcijā ir ierakstīts kaut kāds savs priekšlikums, kas paredz izveidot loģistikas nodrošinājuma vai informatīvā kara vešanas... bet kaut kāda NATO kopējā nav. Kaut kāda jauna devuma, salīdzinot ar iepriekšējo konceptu, nav.

Tādēļ šeit es tā īsti neredzu, kādēļ bija vajadzīga tāda steiga. Un tādēļ mans jautājums ir šāds: kādi ir argumenti koncepcijas pieņemšanai bez neatkarīgu ekspertu izvērtēšanas, bez apspriešanas sabiedrībā un Saeimā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ar dziļu interesi noklausījos aizsardzības ministra uzstāšanos. Man dziļas simpātijas izsauca laiks, kad Pabrika kungs bija ārlietu ministrs, nevis aizsardzības ministrs, tāpēc ka, ja mēs runājam par koncepciju, tad koncepcijā ir pateikts it kā ļoti daudz kas, bet pēc būtības - nekas. Nav sniegtas atbildes uz pamatjautājumiem, kādas būtu jebkurā koncepcijā sniedzamas.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs rakstām vai runājam par kādas koncepcijas apstiprināšanu, lēmuma projekta pieņemšanu, tad jāsāk jau ar to... Es gribētu klātesošajiem uzdot jautājumu: kurš no jums, klātesošajiem, to ir lasījis un vai tā vispār ir bijusi pieejama deputātiem? Cik es zinu, tad, izņemot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus, neviens ar to nav iepazinies. Ļoti veiksmīgi mēs šodien sāksim diskusiju par to, kas mums būtu jādara un par ko būtu jābalso.

Vai ir nepieciešams apstiprināt jaunu koncepciju? Jā, pēdējā koncepcija mums tika apstiprināta 2008.gada 19.jūnijā, un tajā noteikti būtu nepieciešami labojumi, lai uz jaunās koncepcijas pamata varētu plānot NBS attīstību. Man tikai nav saprotams viens: kāpēc šī jaunā koncepcija tik krasi atšķiras no iepriekš apstiprinātās un neatbilst Nacionālās drošības likuma 29.panta pirmajā daļā definētajam: „Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā”? Vairākas reizes es esmu pārlasījis šo dokumentu, bet tā arī nespēju atrast valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes, pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.

Mums šajā koncepcijā tiek definēts, ka NBS un Aizsardzības ministrijas galvenā prioritāte ir sauszemes spēku attīstība, bet, ja mēs paskatāmies, kas reāli tiek attīstīts, tad redzam, ka sauszemes spēkiem praktiski nekas tur nepaliek pāri. Mēs attīstām visu kaut ko! Kārlis Krēsliņš šeit jau minēja, ka mums ir pieņemts likums par to, ka 2 procenti ir jāpiešķir aizsardzībai. It kā nebūtu nekādu šaubu par to. Kāpēc mēs nepildām šo likumu? Ir pagājuši 20 gadi kopš Latvija ir neatkarīga... ir atguvusi neatkarību, 20 gadi, kopš mēs veidojam Nacionālos bruņotos spēkus, bet, ja Nacionālo bruņoto spēku komandieris var pateikt, ka mēs pat neesam pusceļā, veidojot Nacionālos bruņotos spēkus, tad man ir jautājums: a kur tad palikušas tās milzīgās naudas summas, ko mēs visu laiku esam devuši aizsardzībai? Kāpēc mums tiek izmantota autotehnika, kura ir 40-50 gadu veca? Vienīgais, kas mums ir, tie ir labi sagatavoti karavīri, augstas klases profesionāļi. Bet kādos sadzīves apstākļos viņi dzīvo? Vai tas ir normāli, ka karavīri, virsdienesta karavīri, dzīvo pa 12 cilvēkiem vienā istabiņā, kurā nav pat kur drēbes pakārt?

Ja mēs runājam par koncepciju, tad jābūt nospraustam stratēģiskam mērķim, ko mēs galu galā gribam sasniegt pēc 5, 10 vai 20 gadiem. Mani izbrīnīja aizsardzības ministra atbilde attiecībā uz to, ka viņi nav spējīgi plānot tik tālus pasākumus. Vai tiešām mēs nezinām, kādus bruņotos spēkus mēs gribētu pēc 10 vai 15 gadiem, kādā kvalitātē tiem būtu jābūt? Pie visa tā mums ir arī jāparedz, kādi tad naudas līdzekļi ir nepieciešami, lai īstenotu šos mērķus. Saeimai pēc idejas šodien būtu jāspriež arī par to, kādi līdzekļi ir iedalāmi un kā tie tiks izmantoti. Arī tā visa šeit nav. Mēs varam par daudz ko diskutēt. Es šajā koncepcijā tā arī neredzēju, kas tad tiks reorganizēts, kādas funkcijas pārņems Aizsardzības ministrija, vai beidzot krasta apsardze uzņemsies visu atbildību par drošību uz ūdens - gan uz iekšējiem, gan ārējiem ūdeņiem. Vai mēs tāpat turpināsim ekspluatēt divus helikopterus un vienu lidmašīnu, neko neveltot tur? Mums ir trīs tanki, viens ir rezerves daļās, vienu var ievilkt... tad tas sāks kustēties... un trešo mēs aizlienējam igauņiem.

Vai nebūtu jāpārdomā arī par to, kā izmantot daudz efektīvāk šos līdzekļus? (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Es diemžēl neesmu saņēmis atbildi uz visiem šiem jautājumiem, arī izskatot šo koncepciju.

VIENOTĪBAS deputāti, arī aizsardzības ministrs faktiski ir iedzinis...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Ādamsons. Es beidzu.

...ir iedzinis stūrī visu parlamentu. Pēc būtības mums visiem, tajā skaitā arī „Saskaņas Centram”, būtu jāatbalsta šī koncepcija, bet ir ļoti slikti, ka mēs atbalstām nekvalitatīvus dokumentus, kurus pēc tam vienkārši iemetam atvilktnē vai miskastē un... Tas nav rīcības plāns mūsu tālākajai darbībai!

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Nacionālās apvienības vārdā gribu izteikt pilnu aizstāvību un atbalstu Aizsardzības ministrijas iniciatīvām un galvenokārt ieskatīties vēsturē: kāda tad ir bijusi Nacionālās apvienības darbība aizsardzības jautājumos? Mūsu rindās ir daļa, kas saucas „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, un tās izvirzītais kādreizējais ministrs Ģirts Valdis Kristovskis bija viens no tiem, kuri ieveda mūsu valsti NATO. Šobrīd mēs runājam par stratēģiskās plānošanas dokumentu, kura apdraudēšana vai neakceptēšana ir diezgan liels risks mūsu tālākajai dalībai, mūsu ilgtspējīgai dalībai NATO. Tātad šī diskusija pēc būtības ir Latvijai kaitīga un nevēlama.

Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi un būs par pašaizsardzības spēju stiprināšanu mūsu valsts bruņotajos spēkos. Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi un būs par zemessardzi un tās darbību valsts pašaizsardzības spēku sastāvā. Nacionālā apvienība par vienu no savām prioritātēm uzskata arī jaunsardzes kustības attīstību un ilgtspējīgumu. Līdz ar to mēs uzskatām, ka visas šīs nianses, termiņi, termini - tas viss ir diskutējams, ieviešams, labojams, bet tas nav nekādā veidā pamats, lai mēs runātu par Valsts aizsardzības koncepcijas apturēšanu šeit, Saeimā, un lai mēs pieļautu kaut niecīgus riskus, ka šobrīd Eiropā strauji augošā kreisā kustība varētu NATO samitā likt priekšā mūsu gaisa telpas patrulēšanas pārtraukšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Lasot šo Valsts aizsardzības koncepciju un arī uzklausot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ministru, nācās tomēr domāt par divām lietām.

Tā viena lieta bija tā, ka man bija tāda sajūta, tā saucamā déj?-vu, ka es kaut kur šo visu jau esmu lasījis un dzirdējis. Un tas iespaids bija tāds, ka Aizsardzības ministrijas ierēdņi šur tur nav vis strādājuši ar visu datora klaviatūru, bet ar diviem taustiņiem: Copy un Paste. Taču, ņemot vērā to, ka iepriekšējā koncepcija varēja būt 2008.gadā, bet šī darbosies līdz 2016., astoņi gadi tomēr ir tas termiņš, kur nu drusku vairāk tām koncepcijām vajadzēja atšķirties.

Otra lieta, ko es arī izteicu Pabrika kungam, - ka man šajā koncepcijā varbūt tā kā pietrūka konkrētības. Es, bez šaubām, saprotu, ka tā ir stratēģija, tas ir stratēģisks dokuments, kurā nevar paredzēt, protams, ļoti konkrētas lietas, bet, ņemot vērā to, ka citas valstis, piemēram, nekautrējoties savās koncepcijās arī uzraksta, kuru, teiksim, no pasaulē vai tuvumā esošajām valstīm tās uzskata par reālu draudu un kurā virzienā tiek uzmanība vairāk vērsta, tad nu šādas te drusku konkrētības man tomēr pietrūka, ņemot vērā to, kas notiek tepat mūsu kaimiņvalstīs.

Nu tā kā aizsardzības ministrs un galvenais ierēdnis šo manu kritiku sadzirdēja un apsolīja arī mūsu komisiju ar šādiem konkrētākiem plāniem un datiem iepazīstināt, tad es šo koncepciju arī atbalstīju.

Un noslēgumā es gribētu novēlēt Pabrika kungam, lai viņa emocionālo runu, aicinājumu tomēr uz likuma ievērošanu - finansēt Aizsardzības ministriju likumā noteikto 2 procentu apmērā no valsts budžeta - pirmām kārtām sadzirdētu viņa partijas biedri - finanšu ministrs Vilks un premjers Dombrovskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Šodien, apspriežot koncepciju - tās pieņemšanu vai nepieņemšanu, vēlos minēt, ka 7 gadus esmu strādājis NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijā (no 2004.gada līdz 2011.gadam) un pārstāvējis Latviju, un man nav sveši tie politiskie jautājumi, kuri saistīti ar kolektīvo aizsardzību. Un, lemjot politiskus jautājumus, nekādā gadījumā nedrīkst ieslīgt detaļās un neredzēt visu spēles laukumu. Diemžēl jāsaka: vai nu apzināti, vai neapzināti tas tiek darīts sistemātiski. Arī šeit, Saeimā. Ja to darītu „Saskaņas Centra” pārstāvji, tad es vēl saprastu.

Ja runājam par koncepcijas pieņemšanas vai nepieņemšanas politiskajām sekām, tad es vēlos minēt, ka pirmdien Nacionālās apvienības valdes sēdē bija Aizsardzības ministrijas pārstāvji, bija parlamentārais sekretārs; bija ilga, nopietna saruna un tika tieši uzsvērta šī politiskā nepieciešamība šajā laikā, pirms Vašingtonas... es atvainojos, pirms Čikāgas samita, pieņemt šo koncepciju.

Ja runā par 2 procentiem, tad netēlosim naivos, jo tie, kas šeit uzstājās kā eksperti, ļoti labi zina, kā šie 2 procenti sadalās un ir sadalījušies pēdējos padsmit gadus. Arī pat pirms iestāšanās NATO. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Ļoti slikti!”) Ļoti labi zina, kā tie sadalījās. Tie skar ne tikai aizsardzību, ne tikai bruņotos spēkus, bet tie skar arī mūsu drošību. Un, ja mēs vēlamies šos 2 procentus veltīt tikai bruņotajiem spēkiem, tad ir vajadzīgs nopietns un pamatīgs darbs un nevajag šeit torpedēt politiskus lēmumus, kuru dēļ ir atkarīga gaisa patrulēšana nākotnē. Manuprāt, tā ir rīkošanās pret mūsu politiskajiem mērķiem un pret kolektīvo aizsardzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

 

A.Pabriks (aizsardzības ministrs).

Nenoliedzami, jebkuras demokrātijas sastāvdaļa ir dialogs, un, nenoliedzami, jebkuras demokrātijas sastāvdaļa ir sarunas. Bet, manuprāt, ir arī ļoti svarīgi, lai šo sarunu laikā mēs spētu ne tikai sarunāties, bet spētu arī viens otru sadzirdēt. Un daļā no šiem jautājumiem, kas izskanēja no iepriekšējiem runātājiem... starp kritiskajiem jautājumiem es patiesībā atcerējos daudzas lietas, kuras mēs iepriekš tomēr esam pārrunājuši un par kurām mēs esam informējuši. Un tomēr, neieslīgstot pārāk daudz detaļās, es gribētu par dažām no tām atgādināt.

Nu, pirmām kārtām par diskusijām ar ekspertiem, pirmām kārtām par to, cik daudz ir debatēts jeb diskutēts par šiem jautājumiem. Jā, vienmēr, protams, var diskutēt par to vairāk. Nenoliedzami var diskutēt vairāk, bet mums ir bijušas vismaz trīs lielas diskusijas par šo koncepciju Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā; tur ir piedalījies arī Krēsliņa kungs. Mums ir bijušas vismaz trīs lielas diskusijas valsts iekšienē, dažādos reģionos, par šo tēmu, un es domāju, ka, protams, jebkurš, kuram šīs tēmas ir tuvas un interesantas, spēj atrast laiku, lai izlasītu šo koncepciju un tajā iedziļinātos, un tad jau jautājums par to, cik katra viedoklis ir pieņemams vai nav pieņemams, ir beigu beigās atkarīgs no šīs diskusijas iznākuma, un tas, ka viens vai otrs viedoklis nav pilnībā atspoguļots, nebūt nenozīmē, ka šis dokuments ir nepareizs, jo diemžēl viedokļi un pozīcijas ir dažādas.

Otrām kārtām, ja mēs runājam par to, ka koncepcijā varbūt trūkst detaļu, mums ir jāsaprot, ka ir atšķirība starp Valsts aizsardzības koncepciju un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu. Un tieši tāpēc, lai šīs detaļas būtu īstenotas pēc iespējas tuvākā laikā, mums ir svarīgi šo koncepciju pieņemt, jo mēs nevaram atļauties ne politiski, ne militāri, ne no drošības viedokļa koncepcijā likt iekšā tās detaļas, kas ir ieliktas dokumentos, kuri seko pēc tam... Un šis nav mans pārmetums, teiksim, jautātājiem, jo tas ir leģitīms jautājums, bet ir skaidrs, ka, rakstot šādu konceptuālu dokumentu, šādā konceptuālā dokumentā mēs neliksim iekšā potenciālo, hipotētisko ienaidnieku, mēs neliksim iekšā kaut kādus ciparus vai apjomus mūsu aizsardzībai, kas mums ir vajadzīgi. Tie būs daudzos citos dokumentos, un tie eksperti, tie politiķi, kuriem ir attiecīgās pielaides... nacionālās drošības pielaides, varēs ar tiem iepazīties, ja viņi nokļūs attiecīgajā amatā, bet, teiksim tā, šī informācija nav tā, kas ir paredzēta, teiksim, visai... plašākai publikai, tā nav paredzēta arī debatēm, diskusijām Latvijas Saeimā, un es uzskatu, ka tas ir normāli.

Un nu par dažiem tādiem emocionāliem izteikumiem - par to, ka mūsu karavīriem varbūt trūkst drēbju pakaramo vai viņiem varbūt nav dzīves apstākļi pietiekami labi, vai ka mums ir tikai viena vai divas lidmašīnas vai tikai trīs tanki. Ziniet, ja jūsu priekšā tuvākajā vai tālākajā nākotnē nostāsies kāds aizsardzības ministrs, kurš argumentēs, ka mums vajadzētu pirkt tankus vai vajadzētu pirkt lidmašīnas, tad gan es aicinātu Latvijas parlamentu šādu koncepciju un šādus plānus neapstiprināt, jo tas būs vai nu populisms, vai korupcija, vai neprofesionalitāte, jo tādai valstij kā Latvija tanki un lidmašīnas nav vajadzīgi. Mēs netaisāmies nevienam uzbrukt ar šādiem ieročiem, bet mums ir jābūt pietiekamām spējām, lai mēs šāda tipa ieročus kā tanki, piemēram, spētu neitralizēt; šādi ieroči mums ir un būs, un tas, vai tie būs pietiekami moderni, ir atkarīgs tieši no tā, vai jūs šo koncepciju aizstāvēsiet. Es personīgi uzskatu, ka šie publiskie, populistiskie pārmetumi, kāpēc Latvijai, piemēram, nav tanku, patiesībā ir vērsti uz Latvijas valsts diskreditāciju, jo mēs domājam tādos terminos kā, teiksim, „Pirmais pasaules karš”, „Otrais pasaules karš” - nu, ja valstī nav 1000 tanku, tad valsts neko nevar izdarīt. Nevajag mums šos dzelzs gabalus! Tie maksā dārgi, un tiem nav nekāda pielietojuma. Mums vajag labus karavīrus, mums vajag modernās tehnoloģijas.

Kas attiecas uz dažādām iespējām Latvijā izvietot ekselences centrus, - jā, Igaunijā ir šis kiberekselences centrs, par ko mēs esam ļoti priecīgi, un Latvija šeit piedalās. Jā, lietuvieši nopietni strādā pie enerģētikas ekselences centra, kas ir ļoti labi. Mums, latviešiem, arī ir idejas un ir iespējas īstenot šāda ekselences centra vai centru izveidi mūsu valstī. Es negribu šeit iedziļināties detaļās, tieši par kurām tēmām, bet mēs spēsim šādu ekselences centru piedāvāt. Un viens no tiem ir tāds, kur mums varbūt ir kvalifikācijas, kādas ir tikai kādām 7-8 valstīm pasaulē. Bet mēs to spēsim izdarīt tikai tad, ja mums tiešām būs šie līdzekļi, jo pateikt, ka mēs veidosim ekselences centru un pēc tam, kā Seržanta kungs teica, palikt uz 1 procentu lielu budžetu no IKP - tā būtu lieka karsta gaisa pūšana balonā. Tam vienkārši nav nozīmes! Nav nozīmes runāt par to, ko mēs nevaram fiziski izdarīt, pat ja mums ir idejas.

Un visbeidzot. Es tomēr uzskatu, ka... es esmu priecīgs, ka Saeimā, parlamentā, ir šī interese par aizsardzības koncepciju, jo tā lielā mērā ir ļoti līdzīga arī nozīmes ziņā ārlietu koncepcijai. Bet es aicinu šeit, ja kādam šķiet, ka viņš varbūt nav tam veltījis pietiekami daudz laika, tomēr veltīt šo laiku un pēc 4 gadiem, kad mēs nāksim atkal ar jaunu koncepciju jaunā Saeimā, jo tīri strukturāli katrai Saeimai ir jāapstiprina sava aizsardzības koncepcija... tad es būtu ļoti priecīgs redzēt būtiskāku, vēl dziļāku, ilgāku diskusiju, ja es arī tad vēl būšu aizsardzības ministrs. Ja ne, tad varbūt piedalīšos citādā veidā.

Paldies. Un vēlreiz: es ceru ne tikai uz pozīcijas, bet arī uz opozīcijas atbalstu, jo - atkal es uzsveru! - tas ir nacionālas dabas jautājums, tas nav šķeļošs jautājums. Un ne jau tāpēc, ka mums pietrūktu balsu, bet tāpēc, ka, manuprāt, mums vajag arī šeit parādīt attieksmi, jo nav nozīmes balsot „pret” kaut ko tādu, kas ir svarīgs katram no mums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kaut kā ļoti sadrūmuši mēs izskatām šo tik svarīgo, vitāli svarīgo, mūsu valstij dokumentu, kurš uz vairākiem gadiem noteiks mūsu valsts drošības, militārās aizsardzības pamatprincipus.

Šeit es gribu atcerēties pirms gadiem septiņiem notikušu apspriedi, kur tika izskatīts Gruzijas Republikas līdzīgs dokuments, un Latvijas pārstāve NATO, kas pārstāvēja Aizsardzības ministriju NATO mītnē, ļoti simpātiska dāma, kas arī šodien velta visus savus spēkus un talantus mūsu aizsardzības spēku stiprināšanai, uzprasīja Gruzijas pulkvedim: „Bet kam Gruzijai tanki?” Un tur tad to tanku skaits bija 100 vai vairāk. Nu, militāristi bija galīgi samulsuši un sāka stāstīt civilajiem no ārlietu ministrijām, ko militāristi dara ar tankiem, kā viņi braukā ar tiem tankiem, šauj un tā tālāk.

Bet šis jautājums, es domāju, apspriežot attiecīgo Gruzijas dokumentu pirms gadiem septiņiem un ņemot vērā, ka pēc tam diemžēl notika tas, kas notika - 2008.gada augusta karš -, kur bija redzams, ka Gruzijas tanku skaitam absolūti nebija izšķirošas nozīmes konflikta iznākumā... Izšķiroša bija pasaules sabiedrības un Eiropas valstu ātrā reakcija, lai apturētu šo incidentu.

Vai Baltijas valstis... vai Latvija un Baltijas valstis ir vispār aizstāvamas tīri militāri? Diez vai. Ja ņemtu vērā Pirmā vai Otrā pasaules kara karošanas taktiku, tad diez vai mēs varētu nodrošināt tādu cilvēku, ieroču un aizsardzības blīvumu, kas varētu apstādināt iespējamo pretinieku. Bet tāpēc jau mēs esam iesaistījušies NATO kolektīvajā aizsardzības sistēmā, kas paredz savstarpēju atbalstu militāras agresijas gadījumā.

Kā izskatās un kāda ir atšķirība starp iepriekšējo un pašreizējo aizsardzības koncepciju no Reformu partijas viedokļa? Tur ir sperti vairāki ļoti svarīgi soļi uz priekšu, pirmām kārtām jau samazinot štābos esošo tā saucamo militāro ierēdņu ar uzplečiem skaitu, jo notikusi ir liela, vērienīga Aizsardzības ministrijas aparāta un Nacionālo bruņoto spēku integrācija. No vienas puses, it kā jābūt civilai kontrolei pār bruņotajiem spēkiem, tātad Aizsardzības ministrijai jābūt civilai. No otras puses, ja tikai civilie strādā Aizsardzības ministrijā, tad tiek pazaudēta šī militārā pieredze, militārā izpratne, un tas nedod vēlamo rezultātu. Tāpēc tika apvienotas attiecīgās nodaļas, lai izvairītos no funkciju dublēšanas.

Es gribu uzsvērt vēlreiz šo proporcionalitāti: 10 procentu - štābiem, 40 - attīstībai, 50 - uzturēšanai. Pieļaujamais procentu sadalījums ir šāds: 20, 40 un 40. Tātad, pateicoties šīm reformām aizsardzības resorā, mums izdevās samazināt birokrātijas uzturēšanai atvēlēto līdzekļu daudzumu un palielināt uzturēšanai, tātad arī karavīru labklājībai un drošībai, veltītos līdzekļus.

Šī koncepcija ir nākamais lielais solis uz priekšu. Šeit tiešām nav runa par pozīciju un opozīciju. Un es domāju, ka arī no Reformu partijas viedokļa pārmaiņu ziņā tas ir liels solis uz priekšu, lai mēs varētu vadīt mūsu aizsardzības, drošības un Nacionālo bruņoto spēku attīstības politiku tuvākos četrus gadus.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamais ministra kungs! Pirmām kārtām, es ne ar vienu vārdu neesmu teicis, ka Latvijai nepieciešami tanki... un daudz. Mums pilnīgi pietiek ar pāris tankiem, lai mācītu karavīrus no tiem nebaidīties. (Zālē smiekli.) Viena tanka izmaksas ir apmēram no 10 līdz 20 miljoniem ASV dolāru. Viens prettanku granātmetējs izmaksā līdz 10 tūkstošiem dolāru. Tātad mēs varam parēķināt, cik mums ir vajadzīgs prettanku granātmetēju, lai tiktu galā ar tiem tankiem.

Otrs. Pabrika kungs, jūs te minējāt par valsts aizsardzības plānu. Ko tad gribēja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, aicinot dažādus ierēdņus uz komisijas sēdēm? Mēs gribējām tikai vienu - lai mums rastos vienota izpratne. Lai mēs saprastu to, ko diemžēl daudzi klerki Aizsardzības ministrijā nesaprot, - ka mēs varam runāt par kopējo aizsardzības plānu NATO ietvaros. Un līdz ar to Latvijai ir jādomā par pavisam citiem plāniem, par krīzes pārvarēšanas plāniem, par to prognozēm. Bet, ja Aizsardzības politikas departamenta direktors komisijas sēdē pasaka: „Ziniet, mēs neesam spējīgi paredzēt kaut kādas krīzes!” -, tādā gadījumā, atvainojiet, viņam jāiet pensijā, lai neieņem attiecīgo amatu! Vairāk jau man nav ko piebilst.

Mēs visi esam ieinteresēti, lai Latvija būtu droša valsts, lai aizsardzības potenciāls būtu pietiekoši liels. Bet tas ir atkarīgs tikai no mums visiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Varētu runāt arī komisijas vārdā, bet... lai nebūtu pārmetumu...

Daudz izskanēja saistībā ar procedūru - steiga vai kā savādāk... Atcerēsimies, ka likums nosaka, ka katra jauna Saeima noteiktā laikā apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju! Diemžēl vai par laimi (kā mēs vērtējam Zatlera kunga, tagad mūsu kolēģa, rīkojumu Nr.2), iepriekšējā Saeima šo darbu nespēja paveikt. Līdz ar to šinī Saeimā šis darbs, protams, tika veikts ātrāk, ja varētu tā teikt. Bet tajā pašā laikā jāsaka, ka mūsu komisija, kas ir atbildīgā komisija par šo jomu, vairākkārt uzklausīja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus. Bija gan diskusija par šo te „trepīti”, sasniedzot 2 procentu finansējumu mūsu aizsardzības jomai, gan diskusija, ko rosināja pats Krēsliņa kungs, kura, protams, nenoslēdzās ar vienojošu lēmumu, jo Aizsardzības ministrija un NBS pārstāvji palika pie sava viedokļa, protams, bet Krēsliņa kungs palika pie savējā, taču nevar teikt, ka nebija diskusiju.

Jāsaka gan, ka mūsu komisija aizvakar, skatot šo jautājumu, tomēr pieņēma arī, varētu teikt, lēmumu un aicinājumu Aizsardzības ministrijai jau pēc trim gadiem vai, visticamāk, pēc četriem gadiem, sākot darbu pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas, jau tajā pašā mirklī iesaistīt tieši Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, lai jau tajā brīdī, kad ministrijas un NBS iekšienē tiek izstrādāti pirmie uzmetumi, komisija jau būtu informēta un spētu dot savu ieguldījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams Latkovska kungam? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

 

Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts 10 deputātu - Elksniņa, Urbanoviča, Meļņikova, Zemļinska, Kabanova, Potapkina. Rubika, Ņikiforova, Jakimova un Nikonova pieprasījums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā”. Tātad šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Iesniedzēji nav lūguši to atzīt par steidzamu un nav lūguši arī vārdu motivācijai.

Vēl vēlos jūs informēt, ka pagājušajā nedēļā tika uzdoti divi deputātu jautājumi.

Tātad tika uzdots deputātu Auguļa, Vējoņa, Bērziņa, Grigules un Reiznieces-Ozolas jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ir saņemta arī vēstule, ka jautājuma atbildētāji nevar ierasties Saeimā sakarā ar darba pienākumu veikšanu. Tātad atbilžu sniegšanas sēde notiks nākamnedēļ.

Tāpat tika saņemts deputātu Zariņa, Potapkina, Urbanoviča, Mirska, Ādamsona, Dolgopolova un citu deputātu jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Arī šajā gadījumā ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un arī šeit ir saņemta ministres atbilde, ka viņa diemžēl nevar šodien Saeimā ierasties. Tātad atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Ir saņemti arī divi jauni jautājumi. Ir saņemts deputātu Reiznieces-Ozolas, Vējoņa, Līdakas, Seržanta un Auguļa jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim un ekonomikas ministram Pavļutam „Par sašķidrinātās gāzes termināļa projektu virzību”. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam un ekonomikas ministram.

Ir saņemts arī deputātu Cileviča, Kabanova, Rubika, Ņikiforova, Ādamsona un citu deputātu jautājums iekšlietu ministram Kozlovskim „Par drošības policijas darbību”. Jautājums tiks nodots iekšlietu ministram.

Pirms es dodu vārdu paziņojumiem deputātiem, kas ir pieteikušies, es vēlos atgādināt, ka pirmdien, 14.maijā, notiks ikgadējais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums „Stabilitāte, partnerība, attīstība”, kurā jūs visi tiekat laipni aicināti piedalīties, jo tiešām tas ir ikgadējs pasākums, kurā nevalstiskās organizācijas ierodas apmēram 100 pārstāvju skaitā. Un es tiešām būtu ļoti pateicīga, ja arī deputāti izrādītu interesi par tām tēmām, kas ir pieteiktas, un piedalītos šajās diskusijās. Tātad pirmdien pulksten 10.00 būs foruma darba atklāšana Sarkanajā zālē, pēc tam - darbs trijos blokos.

Tagad vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Labdien, kolēģi! Informēju jūs, ka Sociālo un darba lietu komisijas sēde būs pulksten 10.40.

Paldies.

Gaidīsim jūs komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Tagad vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, kuri ir deputātu grupā sadarbībai ar Vācijas parlamentu! Informēju, ka pirmdien, 14.maijā, ir tikšanās ar mūsu vēstnieku Vācijā Ilgvaru Kļavu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... nav zālē, Ina Druviete... nav, Jānis Dūklavs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Klaužs... nav, Ivans Klementjevs... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Aleksejs Loskutovs... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 10.maija sēdi pasludinu par slēgtu.


SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 5. sēde
2012. gada 10. maijā

 

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 261/Lp11)
(Dok. Nr. 864, 864A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 262/Lp11)
(Dok. Nr. 865, 865A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 263/Lp11)
(Dok. Nr. 877, 877A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Junkuram šā gada 3.maijā
(Dok. Nr. 878)
   
Likumprojekts „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 252/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 818)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” (Nr. 227/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 875)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu” (Nr. 198/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 876)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 221/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 873)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 263/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 877, 877A)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Lēmuma projekts „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu” (Nr. 225/Lm11)
(Dok. Nr. 883)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Debates aizsardzības ministrs A.Pabriks
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. D.Stalts
  - dep. K.Seržants
  - dep. Dz.Rasnačs
  aizsardzības ministrs A.Pabriks
  - dep. R.Ražuks
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Latkovskis
   
Par deputātu pieprasījumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā” (Nr. 7/P11)
(Dok. Nr. 890)
   
Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Par deputātu D.Reiznieces-Ozolas, R.Vējoņa, I.Līdakas, K.Seržanta, U.Auguļa jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību” (Nr.  10/J11)
   
Par deputātu B.Cileviča, N.Kabanova, A.Rubika, Ņ.Ņikiforova, J.Ādamsona, V.Nikonova, I.Meļņikova, J.Lazarevas, J.Tutina, S.Potapkina un I.Pimenova jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par Drošības policijas darbību” (Nr.  11/J11)
   
Paziņojumi
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
  - dep. I.Bišofa
  - dep. I.Čepāne
  - dep. J.Reirs
  - dep. E.Smiltēns
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 10.05.2012 09:03:09 bal001
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (252/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.05.2012 09:04:34 bal002
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas ... (227/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.05.2012 09:05:14 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu (198/Lp11), 3.lasījums

Datums: 10.05.2012 09:06:27 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (221/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.05.2012 09:07:51 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (263/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.05.2012 10:00:08 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu (225/Lm11)




Frakciju viedokļi
2012.gada 10.maijā

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un klāt ir raidījums „Frakciju viedokļi”.

Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs jums par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Es runāšu mazāk par Saeimas šīsdienas sēdes aktualitātēm, bet vairāk par tām aktualitātēm, kas ir dienaskārtībā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai.

Vakardien mūsu frakcijā viesojās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji un ļoti emocionālā un pamatotā sarunā pauda savu satraukumu par situāciju ar izglītības darbinieku atalgojumu un darba nosacījumiem, kādi viņiem ir šajā situācijā un šobrīd. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pilnībā atbalstīja arodbiedrības uzstādījumu un pietiekami stingro prasību, ka skolotāju algas, kuru zemākā likme šobrīd ir tikai nedaudz virs minimālās algas valstī – 245 lati pirms nodokļu nomaksas –, nekavējoties ir jāceļ, jo skolotāji ir tie cilvēki, kas rūpējas par mūsu bērniem, par mūsu tautas nākotni, par mūsu tautas gudrību, izglītību un tātad arī valsti ilgtermiņā. Un ir nepieļaujami, ka skolotāju atalgojums šinī brīdī tiek sasaistīts ar bērnu skaitu. Mēs pārliecinājāmies diskusijā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, ka sistēma „nauda seko bērnam” īsti nestrādā, jo tajās lauku skolās, kurās bērnu skaits ir zem simts audzēkņiem, skolotāji tiešām nevar savilkt galus kopā un šie 250 lati uz papīra reizēm pat nesanāk. Skolotājs taču nav vainīgs pie tā, ka mūsu valstī bērnu skaits samazinās, ka dzimstība samazinās, ka aizbrauc darbspējīgie iedzīvotāji uz ārvalstīm, paņemot līdzi bērnus. Tāpat tā ķīmija, fizika un bioloģija ir jāmāca, un tur nav kur likties. Tā ka Zaļo un Zemnieku savienība stingri iestāsies par skolotāju prasību atbalstīšanu: sākot ar šī gada 1.septembri, darba algu palielināt par 10 procentiem un ar nākošā gada 1.janvāri palielināt vēl par 10 procentiem.

Otra aktuālā lieta mūsu frakcijā ir jautājums, kas skar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu no šī gada 1.jūlija par vienu procentpunktu, kā to aicina mūs darīt valsts vadītājs premjers Dombrovskis. Mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka PVN samazināšana par vienu procentu nedos nekādu inflāciju ietekmējošu, pazeminošu rezultātu. Tad jau drīzāk būtu jādomā par samazinātu PVN pārtikai (tas ir ļoti aktuāli visiem Latvijas iedzīvotājiem!), par samazinātu PVN gāzei, par samazinātu PVN elektrībai. Un otrs, alternatīvs, variants – ja, teiksim, valdības vadītājs nebūtu ar mieru izskatīt šādus priekšlikumus, mēs ierosināsim palielināt neapliekamo minimumu no 70 latiem līdz 100 latiem. Līdz ar to visi cilvēki, kuru apgādībā ir bērni, invalīdi, vecāki cilvēki, reāli izjutīs šo nelielo atvieglojumu. Bet PVN samazināšana par 1 procentpunktu visam... visam sektoram – tas nedos nekādu labumu, nekādu ietekmi.

Paldies, un jauku dienu!

Vadītāja. Paldies Grigules kundzei.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šoreiz Nacionālās apvienības vārdā vairāk runāšu par tematu, kas bija svarīgs Saeimas šīsdienas sēdē, un tas ir – Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšana un pieņemšana.

Gribu uzsvērt, ka Nacionālajai apvienībai vienmēr ir bijuši ļoti svarīgi valsts aizsardzības jautājumi, un arī šobrīd, lai gan ministrija nav mūsu pārraudzībā, mēs rūpīgi sekojam līdzi jebkurām rīcībām, kas vērstas uz valsts aizsardzības stiprināšanu un valsts aizsardzības tālāku nākotni.

Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies par stingru valsts aizsardzības politiku un tās sistemātisku stiprināšanu, radot arī tādus stratēģiskās plānošanas dokumentus kā Valsts aizsardzības koncepcija.

Mēs labi apzināmies, ka šis process nav bijis perfekts – tāpat kā daudz kas šajā valstī –, taču nekādā ziņā tas nav pamatojums, lai apstādinātu Valsts aizsardzības koncepcijas tālāku virzību, un tas arī pierādījās šīsdienas balsojumā Saeimā, kad vienbalsīgi Valsts aizsardzības koncepcija tika pieņemta.

Mēs labi izprotam Valsts aizsardzības koncepcijas nozīmīgumu un tās politiskās konsekvences, kas tiktu radītas, ja Valsts aizsardzības koncepcija netiktu pieņemta.

Kāpēc šeit vispār runājam par pieņemšanu vai nepieņemšanu? Šobrīd šis temats ir vēl joprojām aktuāls, un aizsardzības ministrs ir solījis tikties ar Nacionālās apvienības frakcijas vadību, arī partijas vadības pārstāvji varēs piedalīties šajā tikšanās reizē un runāt par mums ļoti svarīgiem jautājumiem. Un tie ir – terminu „aizsardzība”, „drošība” definēšana tālākajos normatīvajos aktos, lai šie termini būtu vienādi izprotami visiem, kas strādā ar plānošanas dokumentiem.

Aizsardzības sektorā mums svarīga un interesējoša joma ir, protams, jaunsardzes kustības attīstība un zemessardzes attīstība, jo abas šīs organizācijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā ir krietni cietušas krīzes gados, un mēs gribam saprast, kāds ir Aizsardzības ministrijas tālākās rīcības plāns šo struktūru kapacitātes un rīcībspējas atjaunošanai.

Uzsvaru savā tālākajā dialogā mēs noteikti liksim uz šo tēmu – jaunsardze kā vienīgā valsts atbalstītā patriotiski audzinošā kustība; no tās patiesi ir atkarīgs, kāda augs mūsu jaunā paaudze Latvijā. Tas ir pats galvenais veiksmes stāsts arī sabiedrības saliedēšanai, un tātad turpmāk rūpīgi sekosim līdzi jaunsardzes kustības un pārējo Aizsardzības ministrijas struktūrvienību attīstībai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Stalta kungam.

Tagad vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

 

Labdien, radioklausītāji! Esmu ne tikai Saeimas deputāts, bet arī vadu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, kura bija atbildīga par Valsts aizsardzības koncepcijas virzīšanu izskatīšanai Saeimā šodien.

Es gribu pirmām kārtām pateikties šīs koncepcijas izstrādātājiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā, un vēl es ļoti gribētu pateikties visiem Saeimas deputātiem, ikvienam, kas šodien piedalījās Saeimas sēdē un arī nobalsoja par Valsts aizsardzības koncepciju, kas ir ļoti svarīgs dokuments, uz kura tālāk jau tiek būvēti konkrēti plāni un arī izstrādāti budžeti. Mani, protams, patīkami pārsteidza, ka tiešām visa Saeima simtprocentīgi atbalstīja šo aizsardzības koncepciju. Lai gan bija kritika – un dažviet arī pamatota –, kas Aizsardzības ministrijai būs jāņem vērā, tomēr jāsaka, ka šī koncepcija ir jau solis uz priekšu salīdzinājumā ar to, kura tika sagatavota un pieņemta 2008.gadā. Es gribu uzsvērt būtisku atšķirību šajā koncepcijā. Jāatceras, ka šī ir tāda vispārēja stratēģija, bet tajā jau parādās konkrēti cipari. Viens no svarīgākajiem aspektiem ir tas, ka mēs paredzam, ka pastāvīgi operāciju rajonos varēs darboties 8 procenti no Nacionālo bruņoto spēku kopējā personālsastāva un ne mazāk kā 50 procenti būs sagatavoti dalībai operācijās. Tāpat par prioritāti attīstībai ir izvirzīts mērķis, ka mūsu spēki būs orientēti uz sauszemes operācijām, tātad visas citas kaujas spējas būs pakārtotas sauszemes operācijām.

Mēs ieviesīsim jaunu mobilizācijas un rezerves sistēmu, kur, kā mans kolēģis Stalta kungs jau norādīja, galvenā loma būs zemessardzei. Ir paredzēts, ka... tas ir ļoti labi, tas attiecas uz visu valsts pārvaldi, arī uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem... Šajā koncepcijā ir skaidri pateikts, ka no Nacionālo bruņoto spēku kopējā personālsastāva tikai 10 procenti – mazāk nekā 10 procenti! – varēs būt administratīvais elements. Tātad karavīru – 90 procenti. Un to, kas nodarbojas ar apgādi un pārējiem administratīvajiem jautājumiem, – tikai 10 procenti no kopējā personālsastāva.

Vēl viena lieta, ko šodien mēs pieņēmām bez debatēm, kas ir ļoti svarīga un kas ir jāzina. Kā jūs zināt, Saeima šī gada sākumā pieņēma... un jau no 2.aprīļa ir iespējams saņemt personu apliecinošu dokumentu – identifikācijas karti. Ja es būtu pensionējies, es diez vai izvēlētos to saņemt. Vienīgi tad, ja es būtu aktīvs pensionārs un bieži dotos uz ārvalstīm, Eiropas valstīm, Šengenas valstīm, noteikti šāda karte būtu izdevīga, jo nav nepieciešams līdzi ņemt pasi. Bet šodien mēs pieņēmām izmaiņas. Kāpēc? Kā jūs zināt, Saeimas vēlēšanās un arī dažādos referendumos līdzi ir jāņem pase, kurā tiek iespiests zīmogs par dalību, lai jūs nepiedalītos, kā saka, vairākkārt. Un šoreiz mēs pieņēmām izmaiņas. Līdz brīdim, kamēr tiks ieviests elektroniskais reģistrs, kāds ir pašvaldību vēlēšanās, vēlēšanās būs jāizmanto tikai pase. Bet, ja būs elektroniskais reģistrs, tad, ja jūs negribat vispār pasi turēt mājās vai saņemt to, jums būs iespēja lietot tikai identifikācijas karti. Pašlaik, ja jūs esat aktīvs pilsonis, tad, piedaloties vēlēšanās un referendumos, jums ir nepieciešama arī pase.

Liels paldies. Un baudiet skaisto pavasara dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Ainaram Latkovskim.

Jūs klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un tagad vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

 

Godātie radioklausītāji! Es gribētu jūs informēt par to, kādas aktivitātes ir veikusi... par vienu no aktivitātēm, ko ir veikusi šonedēļ politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs”.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kuri paredz saglabāt pašreizējo kārtību, kādā pilsoņi var rosināt referendumu. Saeimas vairākums 26.aprīlī otrajā lasījumā pieņēma likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumus, kurus bija sagatavojuši pozīcijas deputāti, un šajos grozījumos paredzēts būtiski mainīt kārtību, kādā pilsoņi var sasaukt referendumu. Lai ierosinātu visas tautas nobalsošanu par konkrētu likumprojektu vai par Satversmes grozījumiem, vajadzēs pirmajā posmā savākt ne mazāk kā 10 procentus valsts pilsoņu parakstu, nevis 10 tūkstošus parakstu, kā nosaka pašlaik spēkā esošā kārtība. Turklāt parakstu vākšanu tādā gadījumā nefinansēs valsts, parakstu vākšanu neveiks Centrālā vēlēšanu komisija, bet gan referenduma iniciatori un atbalstītāji, kuriem nāksies uzņemties pilnīgi visus izdevumus. Pašlaik viena paraksta notariāla apstiprināšana maksā 2 latus. Lai notariāli apstiprinātu 10 tūkstošus pilsoņu parakstu, ir nepieciešami 20 tūkstoši latu, bet, lai notariāli apstiprinātu 10 procentus visu valsts pilsoņu parakstu, būs vajadzīgi jau 300 tūkstoši latu. Apstākļos, kad strauji pieaug iedzīvotāju nabadzība, tas vispār liek šaubīties par iespēju sarīkot referendumu par jautājumiem, kuri skar sociāli neaizsargātākās sabiedrības daļas intereses. Acīmredzot tas arī ir valdošās koalīcijas mērķis – atņemt tautai tiesības ietekmēt šaura politiķu loka lēmumus.

Pašlaik, lai sāktu referendumu iniciēšanu par konkrētu likumprojektu vai par Satversmes grozījumiem, ir nepieciešams savākt ne mazāk kā 10 tūkstošus notariāli apstiprinātu to pilsoņu parakstu, kuri atbalsta attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumus. Ja to ir izdevies panākt, tad Centrālā vēlēšanu komisija jau par valsts līdzekļiem organizē tālāku parakstu vākšanu, kurā pilsoņiem ir jāatbild uz jautājumu – vai viņi atbalsta ideju par referenduma rīkošanu. Ja ne mazāk kā 10 procenti vēlētāju iniciatīvai saka „jā”, tad tiek izsludināta tautas nobalsošana.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija uzstāj, lai šāda kārtība tiktu saglabāta. Latvijā pašlaik pastāvošā referendumu iniciēšanas sistēma ir atzīstams demokrātijas piemērs. Taču pašlaik valdošo partiju deputāti, kurus ir ievēlējusi tauta, vēlas tautai atņemt likumdošanas iniciatīvas tiesības. Vēlētāji nav devuši valdošajām partijām mandātu šādai rīcībai, tomēr valdošā koalīcija vēlas, pilnībā atņemot pilsoņiem tiesības ietekmēt svarīgu lēmumu pieņemšanu, izveidot Saeimas monopolu likumu radīšanā un lēmumu pieņemšanā.

Paldies par uzmanību. Lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies Tutina kungam.

Un šodien raidījumu noslēgs Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (ZRP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Reformu partijas frakcijas vārdā vēlos pievērst jūsu uzmanību sekojošām lietām.

Saeimas šodienas sēdes darba kārtības galvenais jautājums, protams, bija Valsts aizsardzības koncepcijas atbalstīšana. Visi klātesošie Saeimas deputāti vienbalsīgi par to nobalsoja, un tas liecina par koncepcijas kvalitāti un tiem mērķiem, kuri bija jāsasniedz. Vai nepieciešami Latvijai tanki? Vai Latvijas un pārējo Baltijas valstu teritorija ir vispār aizsargājama ar tiem spēkiem un resursiem, kas ir mūsu, Latvijas un pārējo Baltijas valstu, rīcībā? Uz visiem šiem jautājumiem atbild aizsardzības koncepcija, kas, no Reformu partijas viedokļa, ir liels solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekšējo – 2008.gadā pieņemto koncepciju. Galvenais, no reformu viedokļa, ir tas, ka izdevās panākt ļoti, ļoti labu proporciju starp administratīvi štābos nodarbinātām militārpersonām, starp naudu, kas tiek ieguldīta nozares attīstībā, un uzturēšanas izdevumiem. Šis procentu samērs ir 10, 40 un 50. NATO ietvaros rekomendējamais ir 20, 40 un 40. Tātad mūsu aizsardzības nozares pārstāvjiem izdevās samazināt štābos nodarbināto skaitu, tam nepieciešamos līdzekļus, ieguldot šo naudu personālsastāvam, tātad bruņoto spēku karavīriem, virsniekiem paredzētajos līdzekļos; tas nozīmē viņu tālāko sociālo aizsardzību un iespēju attīstīt bruņotos spēkus, pilnveidot to spējas. Tas ir tikai viens piemērs, kas atšķir iepriekšējo koncepciju no tagadējās. Tas ir apliecinājums tam, ka mēs pilnībā iekļaujamies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, kas vienīgā var dot drošības un militārās aizsardzības garantijas Latvijai.

No citiem jautājumiem, kuriem Reformu partijas frakcija ir veltījusi savus spēkus šonedēļ, es gribētu pieminēt un uzsvērt mūsu panākumus vakardienas diskusijā ar premjerministru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu. Koalīcijas partneri piekrita mūsu viedoklim, kas no programmas viedokļa, kuru Reformu partija īsteno, ir ārkārtīgi svarīgs, – nākamo triju gadu laikā darbaspēka nodokļus samazināt par 5 procentpunktiem. Pie šī nosacījuma Reformu partijas frakcija piekrīt arī atbalstīt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo Reformu partijas programmā ierakstīti jautājumi saistībā ar darbaspēka nodokļu samazināšanu nākamo triju gadu laikā. Tā ir droša garantija mūsu ekonomikas attīstībai, uzņēmēju atbalstam, kā arī bezdarba mazināšanai.

No citiem svarīgiem jautājumiem vēlos atzīmēt Reformu partijas darba grupas izstrādātos priekšlikumus likumam „Par v

alsts pensijām”, kurus mēs esam iesnieguši un kuru būtība ir pensionēšanās vecuma pagarināšana, sākot ar 2014.gadu, bet ne par sešiem mēnešiem katru gadu, bet par trim, un tas, manuprāt, ir labs, izsvērts kompromiss valdības piedāvātajam un tam, ko Latvijas Pensionāru federācijas un arodbiedrības lika priekšā.

Vēl mēs piedāvājam atļaut priekšlaicīgi pensionēties par tik gadiem, cik ir izskolots un izaudzināts bērnu, un valsts pensiju aprēķināt... tiesības uz valsts pensijas aprēķināšanu piešķirt ne tām personām, kurām darba stāžs ir desmit gadu, bet tām, kurām darba stāžs ir vismaz 25 gadi, lai ievērotu šeit sociālo taisnīgumu.

Paldies, cienījamie radioklausītāji! Labu jums atlikušo šo skaisto pavasara dienu! Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Jauku jums šo dienu, un uz sadzirdēšanos.

.

     

.

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde