Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas pirmā sēde
2012.gada 19.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 19.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām un grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 19.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam „Parādu atgūšanas likums” (Nr.96/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 23.aprīlim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 2012.gada 19.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 19.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Zentas Krūmiņas atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 2012.gada 19.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Bilsēna, Eņģeļa, Viļuma, Bišofas un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 19.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Bilsēna, Eņģeļa, Viļuma un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 19.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Demitera, Igauņa, Bišofas un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 19.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Edmunda Demitera ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „GrozījumiSēklu un šķirņu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Agešina, Elksniņa, Rodionova un Rubika iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Saskaņā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas tika izdarīti pagājušā gada 8.jūlijā, būtiski tika samazinātas sankcijas par vairākiem Krimināllikuma 16.nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību” paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Turklāt par atsevišķiem noziedzīgajiem nodarījumiem brīvības atņemšanas sods tika samazināts tādējādi, ka tā rezultātā tika mainīts noziedzīgā nodarījuma veids no smaga nozieguma uz mazāk smagu noziegumu.

Minētie Krimināllikuma grozījumi stājās spēkā pagājušā gada 1.oktobrī. Pašreizējās situācijas analīze liecina, ka grozījumu rezultātā no ieslodzījuma vietām tika atbrīvotas vairākas iepriekš apcietinātas personas, kuras dzīvo un uzturas tiešā cietušo personu tuvumā.

Policijas darbinieki ir saņēmuši vairākas sūdzības no vecākiem par to, ka aizdomās turētie uzturas tiešā cietušo tuvumā.

Minētās izmaiņas būtiski iespaido arī kriminālprocesuālos termiņus, kuri jāievēro, izmeklējot šādas lietas.

Cienījamie kolēģi! Pagājušajā gadā Juridiskā komisija pieļāva kļūdu, kā rezultātā mēs esam panākuši to, ka par pedofiliju kriminālatbildība faktiski ir paredzēta tieši tādā pašā apmērā kā par dzīvnieku mocīšanu. Par līķu apgānīšanu, kapavietu apgānīšanu sodi ir paredzēti daudz lielāki nekā par noziegumiem attiecībā pret bērniem.

Es uzskatu, ka šī kļūda parlamentam ir jālabo. Ļoti žēl, ka mēs to neizdarījām iepriekšējās sesijas laikā. Un, ņemot vērā, ka šo kļūdu ir pieļāvusi Juridiskā komisija, es aicinu noteikt, ka atbildīgā... aicinu nodot šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija, kura vairāk staigā pa zemi, mazāk nodarbojas ar teoriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es neizslēdzu, ka Ādamsona kungs tiešām vēlas, lai būtu lielāka kārtība Krimināllikumā, lai tiešām cīņa ar pedofiliem būtu efektīvāka, bet diemžēl tas, ko viņš mums stāsta, neatbilst patiesībai.

Par ko ir runa? Ierosinātie grozījumi nav saistīti ar seksuālo vardarbību pret bērniem, jo mums ir Krimināllikuma 159.pants un 160.pants, kas paredz atbildību par attiecīgajiem noziegumiem. Sods – mūža ieslodzījums. Par kādiem grozījumiem ir runa?

162.pantā ir paredzēta atbildība par pavešanu netiklībā. Tas ir nopietns noziedzīgs nodarījums, un tieši tādēļ par to ir paredzēts kriminālsods – brīvības atņemšana uz laiku līdz 3 gadiem.

Ko piedāvā cienījamie kolēģi? Viņi piedāvā palielināt sankcijas. Kāpēc? Nevis tāpēc, ka ir jāsoda bargāk, bet tādēļ, lai policijai būtu ērtāk strādāt. Ja mums ir problēma ar kriminālprocesu, ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un izmeklēšanu, mums ir jāgroza Kriminālprocesa likums. Ir tāds likums, Ādamsona kungs, – Kriminālprocesa likums! Jūs piedāvājat grozīt Krimināllikumu, un tur, kur sods ir 5 gadi, jūs piedāvājat aizstāt ar sodu līdz 10 gadiem.

Es pētīju praksi, es lasīju spriedumus (diemžēl es neatļaušos tagad lasīt spriedumus šeit no tribīnes, jo tur ir sensitīva informācija). Pagājušajā gadā saskaņā ar Krimināllikuma 162.pantu tika notiesāti 22 cilvēki. No tiem 22 cilvēkiem 12 tika sodīti ar brīvības atņemšanu.

Ja patlaban mēs paskatīsimies sankcijas, tad redzēsim, ka pirmajā daļā paredzēts sods līdz 3 gadiem, otrajā daļā – līdz 5 gadiem. Tiesa nepiemēro nedz 3 gadus, nedz 5 gadus. Kāpēc ir jāparedz 10 gadi? Lai jums būtu iespēja droši vien kameras priekšā stāstīt, ka jūs esat pret pedofiliju. Bet jautājums... Ja jūs gribat tieši sakārtot šo jautājumu, ja jūs gribat risināt problēmas, tad ir jādomā par soda izpildi. Jo – kāda ir lielā problēma? Mēs varam ielikt cilvēku cietumā, nosūtīt uz 10 gadiem, bet ir jādomā, kas būs, kas notiks ar viņu pēc atbrīvošanas. Tie pārkāpumi, par kuriem mēs runājam, to pārkāpumu problēma ir saistīta nevis ar faktu, ka cilvēkam ir dzimumorgāni, bet ar to, ka nav kārtības galvā, un tiešām tad ir jāstrādā ar galvām, un ir svarīgi, lai būtu speciālas programmas, svarīgi, lai Valsts probācijas dienests varētu strādāt efektīvi. Tātad ir jādomā par saturu! Tā vietā, lai domātu par saturu, mums ir piedāvāts domāt par formu. Mēs nosūtīsim uz 10 gadiem vai uz 5 gadiem un aizmirsīsim par šiem cilvēkiem, bet jūs neinteresē, kas būs – kas notiks pēc tam, kad viņi atnāks atpakaļ sabiedrībā, kādus kaitīgus pārkāpumus viņi izdarīs.

Es tiešām domāju, ka starp šiem piedāvātajiem grozījumiem ir arī racionāli priekšlikumi, bet mūsu Krimināllikums ir vaļā, un mēs patlaban strādājam ar grozījumiem Krimināllikumā, un tad tiešām, es domāju, mēs varam papildināt sankciju... grozīt sankciju 162.1 pantā. Bet tas, kas patlaban ir piedāvāts, nav sagatavots.

Tāpēc es aicinu balsot „pret”. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”.

Bet mums ir arī priekšlikums mainīt atbildīgo komisiju, un saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par priekšlikumu, kas tātad ir pretrunā ar Prezidija lemto. Arī par šo priekšlikumu – mainīt atbildīgo komisiju no Juridiskās komisijas uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju – viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.

„Pret” ir pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Kad no tribīnes skan tendenciozi, nepatiesi apgalvojumi, tad tomēr mūsu pienākums ir tos atspēkot.

Te ir balsošanas izdruka, Ādamsona kungs! 2011.gada 8.jūlijs. „Par” – 76, „pret” – neviens, „atturas” – neviens, starp tiem 76 „par” 17 ir „Saskaņas Centra” deputāti, tajā skaitā arī Jānis Ādamsons. (Starpsaucieni: „Opā!”, „Ārprāts!” Troksnis zālē.) Un es lūdzu nevainot Juridisko komisiju! Nodosim šo Juridiskajai komisijai! Iepriekšējā Saeimā es biju Aizsardzības un iekšlietu komisijā... Es atvainojos, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, taču tik un tā es uzskatu, ka šādi pārmetumi Juridiskajai komisijai ir pilnīgi nevietā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai... Ādamsona kungs var runāt „par” savu priekšlikumu par atbildīgās komisijas maiņu.

J.Ādamsons (SC).

Pirmkārt, tiešām būsim korekti, tāpēc ka tas, ko Rasnača kungs minēja, ir bijis komplekss balsojums par visu Krimināllikumu... par visiem grozījumiem Krimināllikumā (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nē! Nē! Nē!”), nevis par attiecīgajiem pantiem.

Un otrkārt. Judina kungs, mani jūsu uzstāšanās, godīgi sakot, pārsteidz, pat ļoti pārsteidz. Es uzskatīju, ka vismaz jūs kā jurists...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūs varat runāt tikai par atbildīgās komisijas maiņu!

J.Ādamsons. Ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija, kā es sapratu no Judina kunga uzstāšanās, vairāk nodarbojas ar teoriju, nevis ar praksi, es aicinu nodot šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kurai ir ciešāka saskare ar zemi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu – mainīt atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi Krimināllikumā” no Juridiskās komisijas uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad mums ir jābalso par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodotu Juridiskajai komisijai saskaņā ar Prezidija atzinumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ādamsona, Agešina, Elksniņa, Rodionova un Rubika iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Eināra Cilinska iesniegumu, kurš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta otro daļu lūdz atļaut ziņot par Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas balsošanas motīviem par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” pēc balsojuma rezultātu paziņošanas.

Frakcijas vārdā to nolasīs Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs.

Lūdzu, vārds deputātam Dzintaram Rasnačam!

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms nepilna gada, 2011.gada 8.jūlijā, Saeima lielā vienprātībā ar 76 balsīm „par”, nevienam nebalsojot „pret” un nevienam neatturoties, un nevienam nepiedaloties debatēs, kad ziņoja deputāts Laimis Šāvējs par šo likumu, trešajā lasījumā, galīgajā, nobalsoja par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas noteica jaunu sodu politiku par tādiem dzimumnoziegumiem pret mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem, kuri nav saistīti ar izvarošanu vai vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu.

To vidū, kuri toreiz balsoja „par”, bija arī pašreizējā likumprojekta iesniedzēji - 17 „Saskaņas Centra” deputāti, tā paša „Saskaņas Centra”, kas šobrīd aicina pārskatīt viņu toreiz atbalstīto projektu.

Jautājums - kāpēc tāda viedokļu maiņa?

Un te neliela atkāpe. Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs vairākkārt publiski ir paudis sašutumu par to, ka bērni, kuri cietuši pret viņiem vērstu dzimumnoziegumu rezultātā, tiek ietekmēti mainīt savas liecības vai pat atteikties no tām. Tradicionāli tas notiek tā, ka apsūdzētās personas apzināti novilcina pirmstiesas un tiesāšanas procesu, tādējādi izmanto likumā noteikto īso apcietinājuma termiņu un, nokļuvušas brīvībā, turpina ietekmēt cietušos un lieciniekus. Lai to novērstu, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ierosināja šo drošības līdzekli - apcietinājumu - un tā termiņa maksimālo robežu palielināt un pielīdzināt tādam apcietinājuma termiņam, kāds ir noteikts par smagiem noziegumiem. Respektīvi, no 4 mēnešiem pirms tiesas uz 6 mēnešiem pirms tiesas, un kopējais apcietinājuma termiņš no 9 līdz 12, lai tiesa katrā konkrētajā gadījumā varētu izvēlēties un pieņemt atbilstošu lēmumu.

Taču Juridiskās komisijas 22.marta sēdē pēc deputāta Andreja Elksniņa iebildumiem šis priekšlikums neguva komisijas deputātu vairākuma atbalstu. „Par” balsoja 4 pozīcijas deputāti, priekšlikumu neatbalstīja 4 opozīcijas deputāti, balsojumā atturoties. Komisijas sēdes noslēgumā Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs ierosināja nākamajā sēdē, kad tiks skatīti Kriminālprocesa likuma grozījumi trešajā lasījumā, atkārtoti balsot par minēto priekšlikumu.

Šis notikums ir licis „Saskaņas Centram” steidzīgi kaut ko darīt, lai atbrīvotos no sarūpētā pedofilu aizstāvja tēla. Tad arī lielā steigā tapa šie „Saskaņas Centra” deputātu priekšlikumi.

Nacionālā apvienība atbalsta iesniegto likumprojektu un atbalsta bargāku sodu piemērošanu arī par tādiem dzimumnoziegumiem pret mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem, kuri nav saistīti ar izvarošanu un vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu. Tos likumprojekta iesniedzēji minējuši tikai 161., 162. un 162.1 pantā, taču likumprojekta iesniedzēji nez kāpēc nav paredzējuši noteikt bargākus sodus par citiem dzimumnoziegumiem pret mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem (piemēram, par iesaistīšanu pornogrāfisku materiālu veidošanā).

Nacionālā apvienība aicina grozīt iepriekšējās valdības apstiprināto sodu politikas koncepciju, neatsakoties no probācijas uzraudzības kā jauna papildsoda, taču dodot iespēju tiesai noteikt bargākus sodus par šādiem noziegumiem.

Nacionālā apvienība atgādina, ka jau 2008.gadā Saeima ir noteikusi noziedzniekiem maksimālos sodus līdz pat mūža ieslodzījumam par sevišķi smagiem dzimumnoziegumiem pret mazgadīgajiem, tas ir, pret personām līdz 14 gadu vecumam.

Ceram, ka tuvākajā laikā paredzētais seminārs, konkrēti 25.aprīlī, viesīs lielāku skaidrību likumprojekta iesniedzējiem no „Saskaņas Centra”, kuri vēl pirms nepilniem 10 mēnešiem ne ar pušplēstu vārdu neiebilda, un arī visi 17 balsošanā piedalījušies šīs frakcijas deputāti balsoja „par” pašreiz spēkā esošo redakciju.

Paldies. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Un kā balsoja Rasnačs? - Rasnačs balsoja „par”!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombravas, Dzintara, Cilinska, Laizānes un Blumfelda iesniegto likumprojektu „Grozījumi Arhīvu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka Arhīvu likums tika pieņemts 9.Saeimas laikā un ka tā izskatīšana un izstrādāšana gāja caur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Līdz ar to es aicinātu noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija, bet likumprojekts tiek skatīts arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikumu, ka atbildīgā komisija par likumprojektu „Grozījumi Arhīvu likumā” tāpat kā iepriekšējā Saeimā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Deputātiem nav iebildumu.

Bet par šā likumprojekta nodošanu komisijām ir pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Šie grozījumi Arhīvu likumā ir sagatavoti pēc Latvijas Okupācijas muzeja biedrības iniciatīvas 9.Saeimas pēdējās dienās. Visai sasteigtā gaisotnē tika pabeigts darbs pie jaunā Arhīvu likuma, kurā ir vairākas nepilnības un brāķi, tajā skaitā ir iestrādāta norma, kas liedz vēsturniekiem bez doktora grāda piekļūt atsevišķiem arhīvu materiāliem, jo likuma 13.panta trešās daļas 2.punktā ir noteikts, ka dokumentus, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi, cita starpā, atļauts izmantot pēc zinātnieka pieprasījuma zinātniskās darbības veikšanai. Taču saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu par tādām tiek atzītas tikai tās personas, kuras ieguvušas doktora grādu.

Tādēļ ir nepieciešamas izmaiņas, jo, piemēram, izmeklēšanas lietas, neraugoties uz to specifisko saturu un rašanās apstākļiem, tomēr ir viens no informatīvākajiem dokumentu veidiem. Šobrīd ir maz vēstures doktoru, kuri savu pētījumu veikšanai izmanto šīs lietas, taču ir daudz vēstures maģistru un studentu, kuri jau vairāk nekā desmit gadus ir nodarbojušies ar represiju, nacionālās pretošanās kustības, holokausta un līdzīgu tēmu izpēti. Piemēram, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedri, veicot kritušo partizānu pārapbedīšanu vai ierīkojot piemiņas vietas, arī līdz šim izmantoja izmeklēšanas lietas, lai iegūtu konkrētu informāciju par personām vai par notikumiem.

Grozījumi paredz paplašināt to personu loku, kuras var piekļūt šiem arhīvu materiāliem, līdzīgi kā tas bija iepriekšējā Arhīvu likuma redakcijā un kārtībā.

Aicinu nodot šos grozījumus komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Arhīvu likumā” tiek nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Labdien!

Tātad tas ir starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Bieži vien to sauc par Eiropas fiskālo līgumu.

Valdība parakstīja šo līgumu un tagad iesniedz to ratifikācijai Saeimā.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atļaujiet man atgādināt jums, kā arī tiem, kas mūs klausās, ka ekonomiskā un monetārā savienība nozīmē eirozonu. Līgums attiecas uz visām Eiropas valstīm, kuras jau ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli vai plāno pāriet uz eiro. Tātad līgums tieši attiecas arī uz Latviju. Pēc sava politiskā svarīguma šis dokuments ir likumprojekts numur viens šīsdienas darba kārtībā un viens no galvenajiem likumprojektiem šinī politiskajā sezonā.

Par līguma būtību. Līgums ievieš fundamentālus ierobežojumus gada budžeta plānošanā, šo ierobežojumu īstenošanas piespiedu mehānismu un ārējās sankcijas par līguma noteikumu neievērošanu. Līgums, ja tas būs ratificēts, uz ilgu laiku, uz ilgu perspektīvu sašaurinās Latvijas valsts iespējas ietekmēt ekonomikas attīstību. Tas neļaus valstij nepieciešamajā apjomā uzsākt investīcijas infrastruktūrā, darba vietu radīšanā, zinātnē, izglītībā un samilzušo demogrāfijas izaicinājumu risināšanā. Un rezultātā Latvija ilgtermiņā var zaudēt savu konkurētspēju. Tas apdraudēs valsts un nācijas tālāko pastāvēšanu, tāpēc „Saskaņas Centrs” neatbalsta līguma ratifikāciju un aicina neatbalstīt likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijā.

Jums un vēlētājiem var rasties jautājums: ja līgums ir tik nevēlams, tad kāpēc līgums tomēr tika izstrādāts un parakstīts Eiropā kā starpvaldību dokuments?

Pirmkārt, līgums tika izstrādāts, lai nepieļautu turpmāku bezatbildīgo aizņemšanos, kuru veica dažas eirozonas dalībvalstis starptautiskajos finanšu tirgos. Aizņēmās, izmantojot augsto eiro autoritāti, kuru nodrošināja eirozonas attīstīto valstu, Vācijas, Francijas, Austrijas un Nīderlandes, ekonomika, bet bankrotējošās ekonomikas kļuva par nastu visai ekonomiskajai un monetārajai savienībai, un tas nevarēja patikt attīstītām dalībvalstīm. Bet Latvija taču neaizņēmās, Latvija pildīja Māstrihtas prasības pilnā mērā. Latvijas valdības izšķērdība, kuru mēs kritizējam šeit, no šīs tribīnes, tomēr nekaitēja valsts saistību izpildei. Tātad šis līguma izstrādes motīvs uz Latviju neattiecas. Latvijai šis skatāmais līgums nav vajadzīgs!

Vienlaikus un otrkārt, līgums neaizsargās dalībvalstis, tajā skaitā Latviju, no jaunām krīzēm, jo tas ierobežo tikai valsts tēriņus, bet neregulē patēriņu un naudas plūsmas privātajā sektorā. Taču tieši privātā kapitāla ieplūšana kļuva par iemeslu kredītu burbuļiem un ekonomikas pārkaršanai.

Vienlaikus un treškārt, kā jau teicu, līgums izņem no Latvijas ekonomikas attīstības līdzekļiem tādu rīku kā fiskālo stimulāciju. Vēl sliktāk ir tas, ka tas notiek papildus monetārās politikas autonomijas pazaudēšanai.

Ceturtkārt, līgums ir pretrunā ar mūsu suverenitātes principu, jo pieprasa fundamentālus ierobežojumus fiskālajā politikā nostiprināt mūsu likumdošanā un Satversmē. Ja Briselē uzņemtos atbildību par Latvijas teritorijas attīstību apmaiņā pret mūsu suverenitātes sašaurināšanu, tad būtu viela pārdomām, bet pagaidām mēs cīnāmies par lielākiem, taisnīgākiem tiešmaksājumiem mūsu lauksaimniekiem, kā arī par vismaz tāda paša līmeņa kohēzijas finansējumu.

Kam līgums ir vajadzīgs? Kas var atļauties pievienoties līgumam? Dalībvalstis, kurām ir liels eksporta pārsniegums pār importu. Kāpēc līgums tām ir izdevīgs? Tāpēc, ka līgums iemūžina Eiropas dalībvalstu sadalījumu eksportētājos (ražotājos), kuri nosaka ekonomisko konjunktūru tirgū, un importētājos (patērētājos), kuri paliek no šīs konjunktūras atkarīgi uz mūžu.

Esam lielas izvēles priekšā. Aicinu Saeimu neatbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām, balsot „pret” vai atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” nodotu Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājumu piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jeļenas Lazarevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 29.martā. Saeimas Prezidijs to izdarīja, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs saņēma arī deputāta Raivja Dzintara iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.aprīlī.Arī šis atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Pirms mēs sākam skatīt nākamo sadaļu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Initas Bišofas iesniegumu, kurā viņa atsauc savu parakstu zem lēmuma projekta Nr.209 par viņas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Tātad šis jautājums nav skatāms, jo tam vairs nav desmit parakstu.

Un vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis vienu lūgumu par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad Saeimas Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgās komisijas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Zentas Krūmiņas atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 18.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Zentas Krūmiņas atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2012.gada 23.aprīli atbrīvot Zentu Krūmiņu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zentas Krūmiņas atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Edmunda Demitera ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Edmunda Demitera ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Tātad ir saņemts deputātu Elksniņa, Potapkina, Ņikiforova, Tutina, Lazarevas un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības rīcības atbilstību likumiem un Latvijas tautas interesēm”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieprasījumu komisija 28.marta sēdē izskatīja Andreja Elksniņa, Sergeja Potapkina, Ņikitas Ņikiforova, Jāņa Tutina, Jeļenas Lazarevas, Ivara Zariņa, Marjanas Ivanovas-Jevsejevas, Igora Meļņikova, Vladimira Nikonova un Aleksandra Jakimova pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ar liktenīgo nosaukumu „Par valdības rīcības atbilstību likumiem un Latvijas tautas interesēm” un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās normas nav pārkāptas. Līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu.

Kad pienāks tas svinīgais brīdis, aicinu arī Saeimas sēdē neatbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt minēto pieprasījumu, ko mēs adresējām Ministru prezidentam Dombrovska kungam, jo, mūsu skatījumā, pastāv virkne pretrunu un pārkāpumu, kuri būtu jāizskata un jāsniedz Saeimas locekļiem atbildes, vai attiecīgo minēto likumprojektu un attiecīgi... tajā skaitā nolīgumu, nākotnē nevarētu apstiprināt.

Būtība ir tāda. Mēs iesniedzām pieprasījumu saistībā ar Valsts valodas likuma normām, jo Saeimas deputāti attiecībā uz iepriekš virzītajiem jautājumiem un arī pieprasījumiem ir saņēmuši aptuveni pusotru tūkstoti materiālu, netulkotu valsts valodā. Tik tiešām uz doto brīdi izveidojās interesanta situācija. Mēs lūdzam, lai iepazītos ar visiem dokumentiem un materiāliem, lai minēto nolīgumu izvērtētu - vai tas ir atbilstošs gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, gan arī citām tiesību normu prasībām. Bet uz doto brīdi šis secinājums visnotaļ liek vienīgi šaubīties par minētā nolīguma tapšanas gaitu. Līdz ar to mēs saskaramies ar problēmām, kad, no vienas puses, mums ir jālasa pieprasījumi un komisijas sēdē jāiepazīstas ar klasificētiem materiāliem pusotra tūkstoša lappušu apjomā angļu un franču valodā... Vai tas ir attaisnojami vai nav attaisnojami? Es domāju, ka šajā gadījumā secinājumus izdarīsiet paši. Bet cits jautājums ir par to, ka valsts šajā gadījumā pasaka arī atklāti, ka pat attiecībā uz tulkojumiem ir jāveido iepirkums. Un šajā gadījumā... Cik lielā mērā, godājamie deputāti, mēs varētu nākotnē izskatīt minēto nolīgumu, ja visi pavadošie dokumenti minētajam nolīgumam, visi sarunu protokoli, viedokļi, pozīcijas, ir svešvalodā? Diemžēl tāda ir piekoptā prakse attiecībā uz mūsu ārlietām, un es nedomāju, ka tas ir attaisnojami.

Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt minēto pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Vispirms gribu pateikties pieprasījuma iesniedzējiem par kārtējo iespēju izteikties par kādu sabiedrībai aktuālu tēmu. Lai gan Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (turpmāk šo nolīgumu saukšu vienkārši par ACTA) vēl nav nokļuvis nemaz līdz Saeimai, diskusijas par to jau rit pilnā sparā.

Šim pieprasījumam ir pagarāka priekšvēsture, kuru tagad mēģināšu jums īsumā atreferēt.

Šī gada 8.februārī Saeimas Prezidijam tika iesniegts deputātu Elksniņa, Ādamsona un citu deputātu jautājums Nr.3 par ACTA. Jautājums pārsvarā bija par nolīguma sarunu gaitu, un tika izteikts lūgums iesniegt visus ar to saistītos darba dokumentus, pat sanāksmju protokolus un pozīciju projektus, aptuveni uz 1500 lapaspusēm kopumā.

Dokumenti tika iesniegti, tiesa gan, to oriģinālvalodā, tātad angļu valodā, un, saudzējot resursus, lielāko daļu no dokumentiem iesniedzām kompaktdiskā. Ekonomikas ministrs Pavļuta kungs ieradās sniegt mutiskas atbildes uz papildu jautājumiem.

Nedēļu pēc šo mutisko atbilžu sniegšanas, 23.februārī, tika saņemts vēl viens - deputātu Elksniņa, Cvetkovas un citu deputātu - jautājums, tas ir, jautājums Nr.4, par šo pašu nolīgumu jeb ACTA. Ekonomikas ministrijā tas izpelnījās šādam dokumentam netipisku apzīmējumu „deputātu jautājums par deputātu jautājumu”, jo šoreiz jautājums bija par to, kāpēc ACTA tapšanas darba dokumenti ir iesniegti angļu valodā, nevis latviešu valodā. Tika lūgts šos CD formātā esošos dokumentus iesniegt papīra formātā un pārtulkotus latviešu valodā. Paralēli Elksniņa kungs iesniedza Tieslietu ministrijai un Valsts valodas centram iesniegumu par Ekonomikas ministrijas rīcību, un tika saņemta Tieslietu ministrijas un Valsts valodas centra atbildes vēstule, kurā rakstīts (citēju): „Valsts valodas likuma 10.panta ceturtā daļa paredz, ka valsts iestādes no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā.” (Citāta beigas.) Un visbeidzot secināja (citēju): „Pamatojoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, Tieslietu ministrija nesaskata normatīvo aktu pārkāpumus amatpersonu rīcībā.” (Citāta beigas.)

Arī uz šo jautājumu un atbilžu sēdi ieradās Pavļuta kungs un sniedza deputātiem atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Un ko ir vērts atzīmēt? Šajā reizē notika, manuprāt, Saeimā vēl nebijis precedents, proti, viens no jautājuma iesniedzējiem uzdeva jautājumu angļu valodā - tātad ne valsts valodā.

Un visbeidzot. 21.martā tika iesniegts Elksniņa, Potapkina un citu deputātu pieprasījums par būtībā identiskiem jautājumiem, kādi tika jautāti šajā otrajā jautājumu sesijā. Un te nu mēs esam.

Aicinu deputātus neatbalstīt šo pieprasījumu un varbūt apsvērt iespēju mainīt, piemēram, Kārtības rulli, proti, atļaut šajās jautājumu uzdošanas sesijās uzdot nevis tikai piecus jautājumus, kā to šobrīd nosaka Kārtības rullis, bet kādus desmit vai piecpadsmit, lai ministram, taupot viņa laiku, nevajadzētu bieži nākt un atbildēt uz dažiem jautājumiem, bet gan varētu atnākt vienreiz un atbildēt uz visiem jautājumiem. Vai arī ieviest jaunu terminoloģiju, piemēram. Šoreiz atbilstoši būtu pieprasījums par deputātu jautājumiem. Tad vismaz uzreiz būtu skaidrs, kurā stadijā atrodas jautājuma izskatīšana.

Un nobeigumā tomēr dažas lietas saistībā ar ACTA nolīgumu, kas varbūt neizskanēja šajos deputātu jautājumos, taču, ņemot vērā plašo rezonansi sabiedrībā, būtu svarīgi to pateikt.

Tātad ACTA nolīgums šobrīd... tā virzība šobrīd ir apturēta. Eiropas Komisija ir lūgusi Eiropas Savienības Tiesu izvērtēt nolīguma atbilstību cilvēktiesībām. Tiesa gan, spriedums ir gaidāms tikai aptuveni pēc pusotra vai pat diviem gadiem. Ir lūgts arī tiesībsarga vērtējums par šo nolīgumu, taču galīgo atbildi viņš sola sniegt tikai pēc Eiropas Savienības Tiesas lēmuma.

Tikmēr Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju, Tieslietu ministriju un Eiropas Padomes pārstāvniecību Latvijā rīkos diskusiju ciklu (sākot ar 14.maiju) pavisam četros griezumos - par autortiesībām, digitālo vidi, patentiem un cilvēktiesībām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Potapkina, Ņikiforova, Tutina un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības rīcības atbilstību likumiem un Latvijas tautas interesēm”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 43, atturas - 7. Pieprasījums nav atbalstīts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.794 - likumprojektu „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu”. Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja otrajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti, un mēs līdz ar to likumprojektu atbalstījām.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.795. Priekšlikumi nav saņemti. Ārlietu komisija vēlreiz atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un aicina kolēģus atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.796. Līgums par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu tika izskatīts. Komisijā priekšlikumi netika saņemti, līdz ar to atbalstījām. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.797.

Likumprojekts „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Komisija piedāvāja un pieņēma vienu priekšlikumu. Līdz ar to mēs atbalstījām likumprojektu otrajā lasījumā. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis.

Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu trešajam lasījumam. Atgādināšu, ka šo otrajā lasījumā apstiprināto grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā un šādi veicināt arī sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām, kā arī valsts varai kopumā.

Vārdi „aizklāti balsojot”, kas tiek izslēgti no 22.panta, pēc savas būtības nozīmē to, ka... Latviešu valodā ir tāds teiciens: „Pakārt nedrīkst apžēlot.” Atkarībā no tā, kurā vietā mēs ieliksim komatu, pēc būtības mainīsies šī teiciena jēga.

Es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, lai balsojumi turpmāk būtu atklāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam mēs esam saņēmuši 11 priekšlikumus.

1. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Vanagas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts un, pēc manā rīcībā esošās informācijas, ticis arī atsaukts.

Sēdes vadītāja. Man nav tādas informācijas par priekšlikuma atsaukšanu. Rakstiski es to neesmu saņēmusi. Parlamentārās sekretāres nav klāt, bet es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret...

I.Druviete. Jā. Tādā gadījumā paskaidroju, ka šī pati sistēma attiektos arī uz 2.priekšlikumu. Bilsēna kungs māj ar galvu un var apliecināt, ka komisijā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji piekrita, ka arī 2.priekšlikums nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 3.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 4.priekšlikumu savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 5. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir ļoti nozīmīgs, jo paredz noteikt izglītības iestāžu klasifikāciju - profesionālā pamatskola, arodskola, profesionālā vidusskola, tehnikums un koledža. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 7. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 8. - arī parlamentārās sekretāres Vanagas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. Un 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Līdz ar to esam atbalstījuši visus trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, un es lūdzu jūsu atbalstu grozījumu pieņemšanai kopumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Un ar šo likumprojektu tiek izdarītas trīs lietas.

Pirmkārt, tas paredz, ka privatizācijas subjektiem, kas jau ir reģistrēti Uzņēmumu reģistra reģistros, privatizāciju veicošajā institūcijā vairs nebūs pienākums iesniegt personas reģistrācijas apliecību. Tas ir viens.

Otrs. Tāpat likumprojekts paredz svītrot no Privatizācijas likuma arī normu, kas paredzēja privatizācijas subjektiem obligātu pienākumu iesniegt kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka šī persona ir nomaksājusi likumā paredzētos nodokļus.

Un pēdējais. Vienlaicīgi šis likumprojekts arī paredz izslēgt no Privatizācijas likuma ceturto daļu, kas ir pretrunā ar šī likuma noteikto ietvaru, jo pilnvaro Ministru kabinetu izdot kārtību, kā tiek privatizēta valstij vai pašvaldībai nepiederoša manta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz atbalstīt to arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 26.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - arī finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 4. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Finanšu ministra priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Sveicināti vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.595.

Šis nolīgums starp Igauniju, Latviju un Lietuvu dzelzceļa jomā ir nepieciešams, jo pašreizējie nolīgumi ir diezgan novecojuši, lielākā daļa ir no 1992. un 1993.gada. Visjaunākais ir tapis 2003.gadā, un arī tas vairs neatbilst Eiropas Savienības normām. Līdz ar to ar šo jauno nolīgumu varēsim uzlabot ekonomisko, administratīvo un tehnisko sadarbību starp mūsu valstīm dzelzceļa jomā.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es domāju, visi mēs esam par to, lai sadarbība starp Baltijas valstīm būtu ciešāka, sekmīgāka, efektīvāka. Un šis nolīgums ir uzskatāms piemērs, kā mēs cenšamies to realizēt. Latvija no savas puses cenšas to realizēt, savukārt Igaunija un Lietuva no savas puses ir uzskatāms piemērs, kā eleganti censties realizēt savas nacionālās intereses, ko nedara īsti Latvija.

Tik tiešām, nolīgums pamatā ir par daudzām vispārīgām lietām. Par to, kā mēs verificēsim savā starpā dokumentus, par to, kā sadarbosimies ar pārrobežu infrastruktūru, un tur parādās arī viens konkrēts projekts, kas tiek pieminēts: Rail Baltica. Ir saprotams, kāpēc tas ir vajadzīgs lietuviešiem, kāpēc tas ir vajadzīgs igauņiem. Latvija vēl joprojām nav tikusi skaidrībā, kāpēc tas ir vajadzīgs Latvijai. Šis labums nav īsti pierādīts.

Bet runa nav par to. Runa ir par ko? Ka mēs esam gatavi sadarbības vārdā piedalīties megaprojektā, kur būs vajadzīgas miljardu investīcijas. Tanī pašā laikā šinī nolīgumā mēs neredzam neko, kas būtu Latvijas interesēs. Piemēram, sliežu posmu starp Reņģi un Mažeiķiem Lietuva ir nojaukusi, lai neietu kravas uz Liepājas ostu no Lietuvas teritorijas. Bet mēs tanī pašā laikā esam gatavi piedalīties megaprojektos, vispār nepamēģinot sakārtot tās lietas, kas mums ir aktuālas.

Diez vai to var nosaukt par mūsu interešu aizstāvību šeit. Nevilšus nāk prātā joks, ka katrai īstai sievietei ir nepieciešami trīs zvēri: jaguārs - garāžā, sabulis - drēbju skapī un ēzelis, kas par to visu samaksās. Nu ļoti negribētos, ka mēs tādā veidā īstenojam šo savu Baltijas sadarbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Kalniņa kungs!

O.Ē.Kalniņš. Es šeit tikai gribu atgādināt, ka šis nolīgums ir savstarpējs nolīgums starp trijām valstīm. Kaut gan Rail Baltica ir pieminēts, tas nav par Rail Baltica. Tas ir kaut kas pilnīgi cits. Tā ka vēlreiz es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 27. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.726, un, kā Saeimas priekšsēdētāja nupat nolasīja, šis ir līgums starp Eiropas Investīciju bankas dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latviju.

Un ar šo likumprojektu mēs atbalstām Eiropas Investīciju bankas 2010.gada 16.novembra lēmumu palielināt saistību limitu darbībām, kur aizņēmējs var garantēt... aizņēmējs vai garantētājs ir valsts, kā arī uzņemties pilnu komerciālo risku katrā individuālā darbībā ar privātā sektora aizņēmēju.

Principā tas attiecas uz Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm un ir īpaši saistīts ar izmaiņām, kas notiek tagad Ziemeļāfrikā. Ļoti daudzas starptautiskas finanšu institūcijas tagad skatās uz iespēju palielināt palīdzību un investīcijas Ziemeļāfrikā.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, atbalstīja to, un es aicinu kolēģus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumu Dzelzceļa likumā (Nr.235/Lp11) pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir noteikt deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas biroja dienesta apliecības paraugu. Ļoti nopietna lieta.

Šādi grozījumi tiek veikti, lai dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklētājiem būtu ārējā normatīvā aktā apstiprināts dienesta apliecības paraugs un tādējādi viņi netraucēti varētu piekļūt dzelzceļa satiksmes negadījuma vietai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir izskatīts, un es lūdzu arī savus kolēģus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Ja jums ir priekšlikumi, tad mēs tos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā gaidīsim līdz šā gada 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Tātad mēs skatām likumprojekta otro lasījumu.

Un es atkārtošu to, ko es jau teicu pie pirmā lasījuma.

Šis ir viens no visvecākajiem likumprojektiem. Tur stāv iekšā vēl tāds jēdziens kā kolhozs, kura sen vairs Latvijā nav. Un tādēļ bija vienošanās, ka šobrīd šim likumprojektam mēs neizdarīsim labojumus, bet taisīsim jaunu likumprojektu. Un principā gan Tieslietu ministrija, gan arī personīgi Krīgera kungs, kas piedalījās sēdē no arodbiedrībām, piekrīt šim viedoklim, ka ir jātaisa jauns likumprojekts. Taču tajā pašā laikā no „Saskaņas Centra” Irina Cvetkova iesniedza kādus 25 priekšlikumus un komisija pamatīgi par katru jautājumu balsoja. Un es gribu uzsvērt, ka tas tika pateikts gan komisijā, gan... Es varu atkārtot šeit, ka šeit nebija tā, ka opozīcija sniedz kādus priekšlikumus un mēs noraidām tos tādēļ, ka tie ir opozīcijas priekšlikumi. Šeit ir runa pēc būtības, un tādēļ es saku šos ievadvārdus. Varbūt tas mums ļauj laiku ietaupīt tagad vispārējā šajā komisijā...

Būtībā ir divas lietas, ko komisija atbalstīja. Viena lieta ir tīri... nu, tāda gramatiska. Likumprojekta nosaukumā ir vārds „grozījums”, taču 1.priekšlikums paredz nomainīt vārdu „grozījums” ar vārdu „grozījumi” attiecīgajā locījumā. Un otra, ko es arī beigās pieminēšu, ir tā, ka jaunais variants - jauns likums - tiks izstrādāts līdz 1.maijam. Mēs uzaicinājām deputāti Irinu Cvetkovu piedalīties darba grupas sēdēs, jo viņa nopietnu darbu ieguldījusi, un, lai visas šīs idejas varētu realizēt, lai viņa strādā darba grupā!

Un tagad pāreju pie pašiem priekšlikumiem.

Tātad 1.priekšlikums - vārda „grozījums” vietā liekam vārdu „grozījumi”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru deputāti atbalsta.

A.Buiķis. 2. - Irinas Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts. Viņa aicina izslēgt 1.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

 

I.Cvetkova (SC).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izvērtējam pārsvarā manus priekšlikumus likumam, kas netika būtiski grozīts kopš tā pieņemšanas 1991.gadā.

Kopumā ir jāatzīst, ka likumā iekļautie jēdzieni un definējumi, tādi kā „kolhozs”, „Augstākā padome” un daudzi citi, ir novecojuši un neatbilst mūsdienu prasībām.

Uzreiz vēlos uzsvērt, ka neviens no maniem priekšlikumiem netika atbalstīts komisijas sēdē. Kolēģi no mūsu frakcijas komisijas sēdē ir mēģinājuši saukt deputātus pie veselā saprāta, lai viņi aizmirstu par to, ka priekšlikumi ir iesniegti no opozīcijas puses, bet šis aicinājums bija bez rezultāta. Mani pat mēģināja uzpirkt ar piedāvājumu atsaukt savus priekšlikumus un apmaiņā piedāvāja piedalīties Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, kas nodarbosies ar jauna likuma izstrādi. To paredzēts pieņemt pēc diviem gadiem, un tas stāsies spēkā pēc diviem gadiem, tas ir, 2014.gadā.

Vēl. Viens no argumentiem bija arī tāds: ja mēs gaidījām 20 gadus, varam pagaidīt vēl divus.

Bet kas ir galvenais, kas mani mulsina? Tikai iedomājieties - man, likumdevēja pārstāvei, piedāvāja pastrādāt izpildvaras darba grupā, kas tiks izveidota, pateicoties manis sagatavotajām iniciatīvām!

Kolēģi! Man liekas, ka daži no mums ir aizmirsuši, ka mēs esam likumdevēji, nevis izpildvara, kuras darba efektivitāte neiztur nekādu kritiku, un spilgts piemērs tam ir šis likums.

Mēs, nevis izpildvaras ierēdņi, esam augstākā valsts vara, kas veido likumdošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, valsts un tautas interesēm.

Mēs nevaram paļauties uz to, ka izpildvaras ierēdņi apsolīja sagatavot jaunu likumprojektu, bet jau šodien, kad likums ir atvērts, mēs varam grozīt to pēc mūsdienu prasībām. Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu un lūdzu jūs ar uzmanību un sapratni izvērtēt manus priekšlikumus un atbalstīt tos. Es pievēršu jūsu uzmanību būtiskākajiem no tiem, un kā pirmais ir jāmin priekšlikums izslēgt no likuma šo teikumu: „Saskaņā ar Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un Latvijas likumiem republikas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi veidot arodbiedrības.” Šis teikums nav aktuāls un ir deklaratīvs.

Godātie kolēģi, lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Buiķa kungs jau izklāstīja komisijas viedokļus, bet tiek lūgts balsojums par 2.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 40, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 3.priekšlikums ir līdzīgs 2.priekšlikumam. Protams, es nevaru nosodīt kolēģi, bet man tomēr liekas, ka lietot vārdu „uzpirkt” šajā situācijā nebija īsti korekti (Starpsauciens no SC frakcijas: „Sievietēm vienmēr taisnība!”), tas lai nu paliek uz deputātes, tā teikt, sirdsapziņas.

Tātad komisija neatbalstīja 2. - Irinas Cvetkovas priekšlikumu. Es saprotu, ka viņa... Es atvainojos, 3.priekšlikumu. Es saprotu, ka viņa nāk uzstāties.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir grozīt likuma pantu atbilstoši mūsdienu prasībām, saīsinot to un izsvītrojot atsauces uz deklarācijām, starptautiskiem paktiem un konvencijām. Un lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 4. - Irinas Cvetkovas priekšlikums. Tas pat izsauca debates, jo, redziet, te ir tāds formulējums: „Tiesības dibināt arodbiedrības ir rīcībspējīgiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem.” Tātad, ja kādi cilvēki kādā organizācijā dibina arodbiedrību, bet pēkšņi izrādās, ka kāds nav rīcībspējīgs, tad ko mēs darīsim pēc tam? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tad jau Saeimā nebūs...”) Tādēļ komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 42, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 5.priekšlikums nav atbalstīts. Tas bija Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nu, šo debašu rezultātā Juridiskais birojs savu priekšlikumu atsauca. Un tas būtībā ir saistīts ar 6.priekšlikumu. Tātad 5. un 6.priekšlikums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, bet Juridiskais birojs neapstiprina, ka priekšlikums būtu atsaukts, un tas joprojām ir tabulā. Tātad par to ir iespējamas debates.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

 

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! No piedāvātās tabulas gan neizriet, ka Juridiskais birojs būtu atsaucis savu priekšlikumu. Es nezinu... Varbūt Kusiņa kungs to var pateikt pats.

Bet, ja ir runa par būtību, tad šinī gadījumā tā faktiski ir vienīgā izmaiņa Arodbiedrību likumā. Un jauninājums ir Arodbiedrību reģistra vešana. Dabīgi, ka šī pozīcija ir attiecināma uz arodbiedrību izveidošanu, bet nekādā gadījumā uz arodbiedrību reģistrēšanu... reģistrāciju. Tāpēc Juridiskā biroja argumentācija, iesniedzot šāda veida grozījumus, godīgi sakot, sakārto lielā mērā līdz jaunā likuma izstrādāšanai visas pozīcijas, kas regulē arodbiedrību darbu. Un man šķiet, ka šis Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstāms gan pēc formas, gan arī no saturiskā viedokļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai arī mums...

A.Buiķis. Jā, varbūt vēl viena piezīme. Lieta tāda, ka visvairāk šajā likumā ir ieinteresētas arodbiedrības, bet tās neatbalstīja šos priekšlikumus. Tā ka faktiski te ir tāda, nu, viennozīmīga attieksme. Tātad arī šo priekšlikumu mēs neatbalstām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 42, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Buiķis. 7. - izslēgt 6.pantu. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Buiķis. 8. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Netiek atbalstīts arī 10. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Buiķis. Arī 10.priekšlikums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Te mēs sastopamies ar brīnišķīgiem un vēstures notikumu pārpildītiem jēdzieniem - „Augstākā Padome”, „Ministru Padome”: „Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un Latvijas Republikas Ministru Padomē arodbiedrības šīs tiesības realizē ar to republikānisko institūciju starpniecību.” Es saprotu, ka, iespējams, daži no jums sapņo, lai atgrieztos Augstākās padomes laiki, bet, ja mans priekšlikums netika atbalstīts tieši šā iemesla dēļ, tad mēs, iespējams, varam pievienoties... lai neatbalstītu to. Bet kā deputātiem mums jāuzņemas atbildība par to, ka likumā ir runa par iestādēm, kas jau sen nepastāv mūsu valstī. Tas nozīmē, ka šī likuma norma, tāpat kā daudzas citas, jau sen nedarbojas. Un mums ir jāuzņemas par to atbildība, un man liekas, ka būtu loģiski atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

A.Buiķis. Es varu tikai atkārtot to, ko jau teicu. Gan arodbiedrības, gan komisija uzskatīja, ka nav nozīmes šo likumu labot. Ir vēl daudz labojumu, kuri būtu jāizdara. Tas tiks izdarīts līdz nākošā gada 1.maijam, šī komisija strādās. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, tas ir, neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Augstākās padomes atbalstītāji! Lai dzīvo! Par sociālismu!”)

Nākamais ir 11.priekšlikums.

A.Buiķis. 11. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 36, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 12.priekšlikums - savu biedru aizstāvības formas arodbiedrības nosaka statūtos un koplīgumos. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Minēto normu grozīju, arī ievērojot mūsdienu prasības. Kolektīvo un citu līgumu vietā paredzēts lietot jēdzienu „koplīgums”, kas ir noteikts, vadoties pēc Darba likuma prasībām. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Buiķis. Nu, es neatkārtošu argumentus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēdz 13.panta otro daļu... Nu, pietiekami gari. Varbūt es nelasīšu. Kā jau es teicu, argumenti ir tie paši. Mēs neatbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Buiķis. 14. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nu, kolēģe izteiksies. Es nekomentēšu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Spēkā esošā redakcija paredz, ka arodbiedrības var ierosināt tādu amatpersonu saukšanu pie atbildības vai pat atbrīvošanu no darba, kuras neievēro kolhozu likumdošanas aktus. Kolēģi! (Smiekli un aplausi.) Kolēģi, kolhozi ir pagātnes palieka - padomju režīma laikā tos vēl 1935.gadā izveidoja Ļeņina tautsaimniecības kolektivizācijas plāna ietvaros.

Es īpaši vēršos pie Nacionālās apvienības. Vai jūs esat gatavi atbalstīt šā jēdziena saglabāšanu spēkā esošajā likumā? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Jā!”) Šinī gadījumā jūs nesapratīs jūsu vēlētājs. Esmu spiesta atgādināt (No zāles dep. I.Parādnieks: „Paldies!”), ka mēs dzīvojam neatkarīgā valstī un esam jau 21.gadsimtā. Daļa no mūsu jaunajiem deputātiem pat nezina, ko tas nozīmē - kolhozi, jo nekad nav tos redzējuši.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu!

A.Buiķis. Nu, kam patīk literatūra, var palasīt Imanta Ziedoņa darbus par kolhoziem... Tā ka tas nav nekas briesmīgs, jo 20 gadus mēs bez kolhoziem iztikām, revolūcijas nav notikušas. Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Mēs jau balsojām par to. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 28, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. Tā... tagad 15.priekšlikums. Tas ir par arodbiedrību pārvaldes institūcijām. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 38, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. Tāpat 16.priekšlikums, ko komisija neatbalstīja, ir Irinas Cvetkovas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Buiķis. 17. - Irinas Cvetkovas priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Vēlos uzsvērt, ka šis priekšlikums ir vērsts uz personu tiesiskās paļāvības stiprināšanu saistībā ar arodbiedrību darbu un atsauci uz esošo Darba likumu. Mainīta definīcija, kas vairs nepastāv. Darba disciplīna manā priekšlikumā ir definēta kā disciplinārs sods, bet patiesībā panta būtība nav mainīta. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Buiķis. Tātad komisija neatbalstīja arī 18. ...

Sēdes vadītāja. Tas ir 17.priekšlikums. Buiķa kungs, mums ir jābalso vispirms par 17.priekšlikumu.

A.Buiķis. Par 17. ... Nu, komisija neatbalstīja to...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 37, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 18.priekšlikums ir par garantijām arodbiedrību pārvaldes institūciju locekļiem. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību uz tādiem pantā izmantotiem vārdiem kā „strādnieki un kalpotāji”. Vēl pietrūkst „kolhoznieces”. Panta redakcija ir definēta atbilstoši mūsdienu prasībām un attiecas uz arodbiedrību pārvaldes institūciju locekļu papildgarantiem.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 30, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. Un 19. bija Juridiskā biroja priekšlikums, kurš piedāvāja šo vienu daļu no panta izslēgt. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Buiķis. 20. - Irinas Cvetovas priekšlikums par arodbiedrību pārvaldes institūciju atbildību. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 34, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nu, tur ir vārdu maiņa - esošie vārdi tiek nomainīti ar vārdiem „pie likumā noteiktās atbildības”. Arī to komisija neatbalstīja, vadoties pēc šiem vispārīgajiem apsvērumiem, ko es pateicu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Buiķis. 22.priekšlikums ir par domstarpību izskatīšanu starp arodbiedrību un darba devēju. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Spēkā esošā likuma norma faktiski nedarbojas. Tiesas atsevišķi neizskata pantā minētos strīdus, tāpēc panta definējums ir noformulēts pēc mūsdienu prasībām un saskaņā ar Darba likuma prasībām, saīsinot to, bet saglabājot tā būtību. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 33, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 23. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Par arodbiedrību īpašuma objektiem. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Jau sen arodbiedrību īpašumā nav ne ārstniecisko, ne atpūtas, ne citu iestāžu ar ēkām (No zāles dep. J.Ādamsons: „Izniekoja!”), un tādēļ likuma norma tika grozīta līdzīgi Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Buiķa kungs, mēs turpinām debates!

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es ilgus gadus esmu nostrādājis arodbiedrībās un simtprocentīgi piekrītu tam, ko teica Cvetkovas kundze. Viņas formulējums faktiski ir attaisnojams ar to valdību rīcību, kas izsaimniekoja visu arodbiedrību īpašumu. Visu! I sanatorijas, i atpūtas namus, i tūristu bāzes un tā tālāk, kas šodien vai nu ir privatizēti un apsaimniekoti ļoti švaki, kā bijusī sanatorija „Ķemeri”, vai kā citādāk... Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums nu gan būtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 24, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 24. - Irinas Cvetkovas priekšlikums. Par arodbiedrību tiesībām veikt saimniecisko darbību. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums no 22.panta izslēgt vārdus „dot aizdevumus”, „organizēt loterijas”. Arī tas netika atbalstīts šo vispārējo apsvērumu dēļ. (No zāles dep. I.Grigule: „Kāpēc?!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (No zāles dep. I.Grigule: „Iesaku balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 25.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. 26. - Irinas Cvetkovas priekšlikums izslēgt 7.nodaļu - „Arodbiedrību darbības izbeigšana”. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 36, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Buiķis. Priekšpēdējais - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā. (No zāles: „Lai dzīvo!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Buiķis. Un 28.priekšlikums, kuru komisija atbalstīja, ir šāds: „Līdz 2013.gada 1.maijam Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai jauna likuma projektu, kas reglamentē arodbiedrību darbību”, kur tiks atrisināti šie minētie priekšlikumi un daudzi citi. Tātad lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Buiķis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu balsot par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par arodbiedrībām”” otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par arodbiedrībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 26. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Buiķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.aprīlis. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Zatlera, Ozoliņa, Bišofas un Ražuka - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 19.aprīļa sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu - turpināt 19.aprīļa sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 30, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts. Mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un virza tālāk Saeimā skatīšanai pirmajā, konceptuālajā, lasījumā valdības iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Šo nedaudzo, bet katram Latvijas iedzīvotājam būtisko likuma grozījumu mērķis ir valsts speciālā sociālā budžeta darbības stabilizācija un ilgtspējas nodrošināšana.

Pārvēršot šo mērķi skaitliskā izteiksmē, mēs iegūstam šādu ainu. Ja valdība un Saeima neveic nekādu rīcību sociālā budžeta stabilizēšanā, tad mēs 2030.gadā iegūtu sociālo budžetu ar 1 440 000 000 latu lieliem parādiem jeb negatīvu uzkrājumu un zaudētu jebkādu manevrētspēju sociālo izmaksu jomā. Turpretī valdības piedāvātie grozījumi paredz samazināt sociālā budžeta izmaksas, pakāpeniski sākot palielināt pensionēšanās vecumu un pārnesot pensiju piemaksas uz pamatbudžetu, sākot ar 2014.gadu. Tādējādi tiek iegūtas sabalansētas sociālā budžeta izmaksas ar sociālā budžeta iemaksām un ilgtermiņā tiek iegūta spēja veidot sociālo budžetu ar būtisku uzkrājumu.

Cienījamie kolēģi! Valdība savus virzītos grozījumus sociālā budžeta stabilizācijai pamato ar četriem fundamentāliem argumentiem: iedzīvotāju skaits Latvijā dzimstības samazināšanās un emigrācijas pieauguma dēļ samazinās, sociālā nodokļa maksātāju jeb sociālā budžeta iemaksu veicēju skaits krīzes gados ir būtiski samazinājies un nepieaug, sociālā budžeta iemaksu algu jeb algu, no kā tiek maksāti nodokļi, vidējais līmenis ir zems, tās nepieaug, to līmenis nav sabalansēts ar nākotnē sagaidāmo pensiju apjomu. Savukārt pensionēšanās vecumu sasniegušo mūžildze stabili pieaug.

Kādēļ nepieciešama sociālā budžeta rezerve?

Pavisam vienkārši! Ekonomikai ir ciklisks raksturs, un ekonomiskās izaugsmes gados budžetā ir jāveido uzkrājums, lai ekonomiskās lejupslīdes brīdī, kad atkal samazināsies iemaksu apjoms, valsts varētu atbildīgi izpildīt savas saistības pret izmaksu saņēmējiem, kā tas ir darīts līdz šim.

Vēl valstij ir pienākums pret pensionāriem kompensēt viņiem inflācijas radīto pensiju pirktspējas samazinājumu jeb veikt, tautas valodā runājot, pensiju indeksāciju, kura tiek plānota jau no 2014.gada. Kā arī bez visa augšminētā valdībai ir jāsagatavo sociālā budžeta rezerve mazo pensiju jautājuma risināšanai. Nevienam nav noslēpums, ka 37 procenti valsts iedzīvotāju saņem minimālo algu un šeit sagaidāmās pensijas būtiski atšķirsies no vidējām pensijām šobrīd.

Kolēģi! Strādājošo cilvēku skaits, viņu darba mūža ilgums, pensijas lielums un sociālā nodokļa lielums ir cieši saistītas lietas. Fakti ir vienkārši nesatricināmi. Nav iespējams saglabāt līdzšinējo pensiju lielumu, līdzšinējo nodokļu līmeni un līdzšinējo darba mūža ilgumu. Šī apziņa balstās zinātniski, ekonomiski, statistiski un demogrāfiski pamatotā matemātiskā modelī, kurš ir Labklājības ministrijas rīcībā. Valdība var aizstāvēt ikkatru ciparu jebkurā pensiju nākotnes aprēķinu tabulā, un ar pilnu atbildību valdība piedāvā nepalielināt sociālo nodokli, saglabāt un palielināt pensijas un pakāpeniski pagarināt darba mūžu. Tas ir objektīvos rādītājos balstīts reālistisks piedāvājums. Tiem, kas aicina nepagarināt darba mūžu vai darīt to vēlāk un lēnāk, ir skaidri un gaiši cilvēkiem jāpasaka, ka viņi būtībā aicina vai nu nākotnē maksāt mazākas pensijas, vai arī iekasēt no cilvēkiem lielākus nodokļus.

Cienījamie kolēģi! Lai augsta bezdarba līmeņa apstākļos samazinātu iedzīvotājiem pensionēšanās vecuma paaugstināšanas radītos darba zaudējuma riskus, valdība piedāvā likumā kā patstāvīgu normu saglabāt iespēju pensionēties divus gadus ātrāk - priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Tā kontekstā ar jau esošajām iedzīvotāju atbalsta formām, sociālās drošības tīklu, NVA finansiālo un mūžizglītības atbalstu nodarbinātiem vai darbu zaudējušiem iedzīvotājiem, kā arī valsts atbalsta programmām mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai veido vērā ņemamu alternatīvu paketi pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem - uzsākt savu uzņēmumu, pārkvalificēties jaunam piemērotākam darbam, uzlabot savas kompetences esošajā darbā vai arī pieņemt lēmumu par priekšlaicīgu pensionēšanos.

Es priecājos, ka likuma virzītāju un viņu oponentu starpā nav būtisku domstarpību par virzāmo izmaiņu nepieciešamību. Viedokļu atšķirība valda jautājumos par virzāmo normu piemērošanas tempu un riskus samazinošās paketes lielumu. Tādēļ aicinu Saeimu šodien atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, dot pietiekamu laiku priekšlikumu iesniegšanai, kā arī dot laiku komisijai produktīvām diskusijām ne tikai manis pieminēto likuma grozījumu izskatīšanai, bet arī rūpīgi izvērtēt pārējos valdības un ieinteresēto pušu virzītos priekšlikumus, tādējādi kopīgiem spēkiem rodot labākos risinājumus Latvijas iedzīvotājiem tik būtiskā jomā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Labdien, augsti godātie deputāti! Paldies parlamentārajam sekretāram! Tas ir augsta līmeņa referāts. Es jau viņu paslavēju vakar komisijā. Bet es nekur nedzirdēju par cilvēkiem. Es dzirdēju par rezervēm, par naudu, par uzkrājumu. A kur cilvēks? Pazuda! Mūsu Labklājības ministrijā mēs domājam par cilvēkiem. Kur trīs galvenie pasākumi? Trīs pasākumi! Cik mēs ieguldīsim, lai uzturētu cilvēkus pie labas veselības? Pieņemsim, rehabilitācijā ieguldīsim 5 miljonus, varbūt piedāvāsim labāku diagnostiku šiem cilvēkiem pirms pensijas vai profilaksi sāksim tādu lielu... no 55 gadiem... lai visi izietu... Viss par valsts līdzekļiem. Es saprotu, ka tad mēs šo cilvēku varam saglabāt darba tirgū. Bet jūs zināt kā lieli speciālisti no Labklājības ministrijas, ka bezdarbs skar visvairāk cilvēkus pirmspensijas vecumā. 40 procenti ilgstošo bezdarbnieku ir cilvēki, kuriem ir 55 gadi vai vairāk. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ļoti grūti šodien konkurēt ar jauniem cilvēkiem. Ja mums bezdarbs būs vairāk par 10 procentiem - 132 tūkstoši bezdarbnieku -, tad skaidrs, ka jaunam cilvēkam, kuram varbūt vēl nav bērnu, kuri slimo, nav vēl hronisku slimību, daudz vieglāk pierādīt savam darba devējam, ka viņš ir labākais speciālists, un viņš var izvilkt šo darbu - 8 stundas plus... Kā mēs visi saprotam, privātbiznesā strādā daudz ilgāk. Mēs nepiedāvājam neko, arī subsidētas darba vietas ne, lai varbūt palīdzētu šim darba devējam, kurš nodarbina tādus cilvēkus... Mēs šodien nerunājam par cilvēku, kā mēs kompensēsim viņam to, ka mēs pieņemam politisku lēmumu šodien, lai glābtu sociālo budžetu.

Mēs ar Aiju Barču un Andri Bērziņu atceramies 1998.gadu: Makarovs bija labklājības ministrs... Man liekas, Kalvītis bija premjers... Cits Bērziņš - Gundars Bērziņš - bija finanšu ministrs... Viņš, Gundars Bērziņš, pateica 1998.gadā: „Ja jūsu sociālajā budžetā būs pozitīvais balanss, tad es palīdzēšu jums atrisināt problēmas ar pensijām un jums pensionāri saņems daudz vairāk.”

Pēc trim gadiem mēs ar saviem aktīviem pasākumiem komisijā izvilkām plusos. Mēs ar komisijas priekšlikumiem dabūjām miljardu klāt proficīta, bet tik un tā mūsu pensionāri ir trūcīgi. Bet mēs tomēr izvilkām no mīnusiem uz plusiem un nedevām iespēju cilvēkiem reāli paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, kad bija tāds projekts.

Jā, bija divi referendumi. Pēc tam bija Satversmes tiesas process, viss kaut kas bija. Un mēs reāli pierādījām, ka šodien latvieši un cilvēki, kuri dzīvo Latvijā, nevar „izvilkt” līdz 65 gadiem un tad iet pensijā. Viss ir pierādīts! Un arī priekšlaicīgā pensionēšanās ir saglabājama ar visiem iespējamiem pasākumiem, un mēs pierādām, ka katrs trešais pensionārs izmanto šo iespēju. Tas nozīmē, ka latvieši nav gatavi šai reformai. Mēs nevaram sešus gadus pavilkt šo reformu.

Mūsu priekšlikums, varbūt kompromisa variants: pavilksim divpadsmit gadus. Kāpēc lai mēs Baltijas reģionā būtu pirmie, kuri ievedīs šo sistēmu? Mēs sliktāk dzīvojam nekā igauņi, vēl sliktāk - nekā lietuvieši, bet pensijas līmeņa ziņā 2020.gadā mēs būsim ātrākie... Nav neviena pierādījuma, kāpēc mums vajag izpildīt šos kritērijus. Vai ir kaut kāds dokuments, kuru mēs parakstījām un paņēmām uz sevi kaut kādus solījumus, ka mēs izpildīsim šos datumus?

Mūsu priekšlikums no „Saskaņas Centra” būs konkrēts: šo reformu, ja... mēs nevaram to atlikt, ieviesīsim 12 gadu laikā. Saglabāsim cilvēkiem visas tiesības priekšlaicīgi pensionēties, arī tiem, kuri strādājuši smagos un fiziski smagos apstākļos (saraksts Nr.1 un Nr.2), un cilvēkiem, kuri audzinājuši bērnu invalīdu, vai ģimenēm, kurās ir vairāk par pieciem bērniem. Saglabāsim visas šīs garantijas!

Vēl priekšlikums. Pēc priekšlaicīgās pensionēšanās ar 50 procentiem no piešķirtās pensijas izdzīvot nevar. Vidēji mums šodien pensija ir mazāka par 200 latiem. Mēs tad piedāvājam cilvēkam tikai 50 procentus - labākajā gadījumā 100 latu. Nevar viņš izdzīvot! Bet viņš nevar arī piedalīties darba tirgū. Tas nozīmē, ka ir sasteigta šī reforma. Un paskatieties, kā mums notiek debates parlamentā! Ar steigu, ar steigu... Ne ar steidzamību, kā mums pārmet kolēģi. Ar steigu tas tika iekļauts darba kārtībā pagājušajā reizē, kad Ministru kabinets iesūtīja šo dokumentu, un šodien ārpus normālās kārtības dokuments tika iekļauts darba kārtībā. Tas nav labs stils! Mēs neuzticamies sabiedrībai, mēs nerunājam ar cilvēkiem, mēs līdz galam neizgājām visas konsultācijas sabiedrībā.

Jā, es saprotu, ka vairākums šodien ir gatavs atbalstīt visu. 75 gadus arī! Lai izturētu kādu Māstrihtas kritēriju. Bet reāli šodien šis likums skar 52 tūkstošus, un, ja mēs uzreiz sāksim reformu, tad pēc tam, ja mēs nepavilksim to tālāk uz 12 gadiem, tas skars vēl 150-160 tūkstošus. Tas nozīmē, ka 200 tūkstoši cilvēku šodien sēž pie radio un klausās, ko deputāti pieņems... kādu lēmumu.

Sakarā ar to mans priekšlikums ir šodien atlikt šo jautājumu. Neatbalstīt un pēc tam nodot šo likumprojektu komisijām konsultācijām. Mēs tad dziļāk paurbsim un dabūsim vidējo rezultātu, tāpēc ka parlamentārā republikā mums ir tiesības pieņemt lēmumu.

Lūdzu frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā atbalstīt mūsu priekšlikumu, bet šodien neatbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Dosim iespēju iesniegt priekšlikumus vismaz vienu mēnesi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir apņēmusies nodrošināt valsts ekonomisko un sociālo attīstību, uzlabot savu iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus un ievērot cilvēktiesības. Tas ietver arī sociālās tiesības.

Diemžēl ekonomiskās krīzes laikā pieaug tendence veikt stingrus ekonomiskās pārvaldības pasākumus, nosakot stingru budžeta disciplīnu un vienlaikus ignorējot sociālo dimensiju.

Jāsaka, ka valdība, manuprāt, izvēlējusies diezgan oriģinālu paņēmienu, kā risināt pensiju problēmu. Tā vietā, lai stimulētu jaunu darba vietu izveidi, ministrijas aicina vienkārši un mehāniski samazināt pensionāru skaitu. Kā saka: „Nav pensionāru, nav problēmu!”

Jāteic, ka nepopulārus lēmumus valdība parasti izpilda. Iespējams, tieši tādēļ, neskatoties uz pamatotiem iebildumiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu vairākums nolēma virzīt skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, maigi sakot, pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz pensijas vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadu vecumam, - sākt jau no 2014.gada un pabeigt līdz 2020.gadam. Es uzskatu, ka tieši šī likumprojektā ietvertā norma nav atzīstama par samērīgu un saudzējošu, jo strauja pensionēšanās vecuma celšana tikai tāpēc, lai segtu iztrūkumu valsts pensiju speciālajā budžetā, vēl vairāk graus sabiedrības uzticību pensiju sistēmai, tās ilgtspējai un stabilitātei.

Turklāt konteksts un veids, kā tiek plānota pensionēšanās vecuma paaugstināšana, manuprāt, ir pretrunā ar cilvēktiesībām, jo nav pagājis pat gads kopš varas partiju iepriekšējā solījuma, ka pensiju jomā nekas netiks pasliktināts, bet patlaban jau ir nākamie signāli, kas, visticamāk, vainagosies ar reālu darbību, ka pensionēšanās vecums tiešām tiks paaugstināts. Manuprāt, no tiesiskās paļāvības viedokļa tas ir pilnīgi nepareizi, jo sabiedrībai ir jātic vīzijai un konkrētam politsolījumam, it īpaši par sociāli ekonomisko jautājumu bloku.

Ja politiķi nolemj paaugstināt pensionēšanās vecumu, iedzīvotāji tam būtu laicīgi jāsagatavo, bet tagad mēs dzirdam pilnīgi citu retoriku. Manuprāt, ar sabiedrību tā nedrīkst manipulēt un spēlēties. Tas, man šķiet, ir tikai pazemojoši.

Dažas lietas, kad varas partijas pirms dažiem gadiem bija pavisam „izgājušas no rāmjiem”, piemēram, pensiju apmēra apcirpšanas jautājumā, atlika Satversmes tiesa. Tieši tāpēc es varu atgādināt, ka Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka likumdevējam, pieņemot lēmumus sociālā nodrošinājuma jomā, jāievēro tiesiskās paļāvības, samērīguma, taisnīguma un sociāli atbildīgas valsts principi.

Vienlaikus Satversmes tiesa arī atzīst, ka tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Tomēr šādā gadījumā nepieciešams ievērot saprātīgu līdzsvaru starp personas paļaušanos uz līdz šim spēkā esošo tiesisko regulējumu, no vienas puses, un tām interesēm, kuru nodrošināšanai šis regulējums tiek mainīts, no otras puses.

Savukārt līdzsvaru veido saudzējoša pāreja, kas var būt arī kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana. Par samērīgu un atbalstāmu, es uzskatu, būtu atzīstama mūsu kaimiņvalstu pieredze, ja mēs runājam par Lietuvu un Igauniju. Jā, tiešām, daļa Eiropas valstu ar līdzīgu vēsturisku un ekonomisku attīstību pensionēšanās vecuma palielinājumu līdz 65 gadiem plāno sasniegt aptuveni periodā līdz 2025.gadam. Proti, Igaunija - 2024.gadā, Lietuva - 2025.gadā.

Vēlos atgādināt, ka iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” paredzēja pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot ar 2016.gadu. Tomēr reforma tiks paātrināta. Īpaši satrauc fakts, ka, lasot dažādus preses izdevumus, redzu, kādi labi aprobēti un emocionāli ietekmīgi paņēmieni tiek izmantoti, lai vienkāršu cilvēku pārliecinātu par to, ka pretargumenti nav nekas cits kā tikai atsevišķu personu neizpratne par problēmu būtību.

Es iebilstu pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu vairāku iemeslu dēļ, bet minēšu vēl tikai divus konkrētus iemeslus.

Pirmkārt. Latvijā dzīves ilgums ir pārāk mazs, un, ja pensionēšanās vecums tiks paaugstināts līdz 65 gadiem, daudzi vīrieši līdz pensijai gluži vienkārši nenodzīvos, un tas var atsaukties uz motivāciju maksāt nodokļus. Kāda jēga to darīt, ja normālu pensiju tik un tā nesaņemsi? Faktiski pensionēšanās vecuma paaugstināšana - tas ir valsts saistību pret nodokļu maksātājiem pārkāpums.

Otrkārt. Ja vecāka gadagājuma cilvēkiem nebūs iespēju doties pensijā, viņiem ir kaut kā jānopelna sev iztika, bet tieši pirmspensijas vecuma ļaudīm atrast darbu ir īpaši grūti, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi izmanto iespēju doties priekšlaicīgā pensijā, jo cilvēks vecumā pēc 60 gadiem, kuram ir daudz dažādu profesionālu, hronisku kaišu, jau nu nevar vairs, tēlaini sakot, kraut vagonus.

Daudzi cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem, un tas nozīmē, ka valstij kādu laiku nāksies viņiem maksāt bezdarbnieka pabalstu, bet pēc tam viņi vērsīsies vietējā pašvaldībā pēc sociālās palīdzības un maznodrošinātas personas statusa piešķiršanas.

Ar to es gribu pateikt, ka ekonomiskais ieguvums no pensijas vecuma paaugstināšanas ir vairāk nekā apšaubāms. Nav jēgas paaugstināt pensionēšanās vecumu, ja netiek radītas jaunas darba vietas. Protams, nemainīgus pensionēšanās noteikumus ilgtermiņā nodrošināt nav iespējams, tāpēc pensijas vecuma paaugstināšana varētu sākties no 2016.gada, turklāt atbalstot arodbiedrību un „Saskaņas Centra” piedāvāto mēreno gaitu, tas ir, palielinot pensionēšanās vecumu katru gadu par 3 mēnešiem. Mums šis jautājums jārisina nevis matemātiski, bet gan praktiski un humāni, jo mūsu dzīves kvalitāte un ekonomiskā situācija nav salīdzināma ar tādām Eiropas valstīm kā Vācija, Dānija vai Zviedrija, kur pensionēšanās vecums jau ir 65 gadi. Tur ir zemāks arī bezdarba līmenis, labāk funkcionē veselības aprūpes sistēma un sociālās garantijas ir pavisam citā līmenī.

Līdz ar to šodien es aicinu balsot „pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

 

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas, ka Eiropas Savienībā pensionēšanās vecums palielinās un palielināsies, ir fakts. Jautājums ir par šīs darbības ātrumu. Latvija bieži gan vietā, gan nevietā grib būt pirmrindniece. Vajadzētu paskatīties un papētīt, kā to dara vidēji Eiropas Savienība un pirmām kārtām jau mūsu kaimiņi - Lietuva un Igaunija.

Domāju, visi saprot un piekrīt tam, ka pensijas vecums tiks paaugstināts. Bet vai Latvijā ir pietiekoši sakārtota pensiju sistēma? Manuprāt, ir vēl daudz darāmā.

Es vērsīšu uzmanību tikai uz vienu aspektu. Loģiski, ka pensijas lielums ir atkarīgs no personas devuma sabiedrībai. To nosaka daži aspekti, arī tas, cik maksāts nodokļos, un tam ir saistība ar pensionēšanās vecumu un vidējo dzīves ilgumu, pirmkārt, jau pēc aiziešanas pensijā. Otrkārt, vajadzētu ņemt vērā bērnu skaitu, kas nākotnē maksās nodokļus arī pensiju fondam. Treškārt, pensiju korekcija, jo pasaulē vienmēr notiek naudas devalvācija. Dolāra pirktspēja, kāda tā bija pirms 50 gadiem un šodien, ir ļoti atšķirīga.

Pie manis ir griezušies daudzi atvaļinātie karavīri par pensijas sistēmas neloģiskumu. Viens piemērs šajā sakarā no militārās jomas.

Laikam nav loģiski, ka vecākais virsnieks vai augstākais ģenerālis saņem mazāku pensiju nekā seržants. Viens konkrēts piemērs un laba ziņa civilistiem, bet ne visai motivējoša vēlme ilgāk dienēt karavīriem, jo ģenerālim ar 42 gadu izdienu militārā pensija ir mazāka nekā viņa vecuma pensija.

Es runāju par to, ka pensiju sistēma ir jāsakārto ļoti akurāti. Un Nacionālās apvienības frakcija, skaidrs, ka uz otro lasījumu iesniegs savus priekšlikumus, ko te varētu mainīt un kā sakārtot šo sistēmu. Konceptuāli likuma nodošanu pirmajam lasījumam atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Augsti godājamais Prezidij! Kolēģi! Trīssimt gadus pirms mūsu ēras sengrieķu filozofs Aristotelis ir rakstījis: „Visskaistākais ir taisnība. Vislabākais - veselība. Un vispatīkamākais ir sasniegt to, ko katrs vēlas.”

Tad nu par šīm trim lietām saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Es domāju, ka katrs no mums vēlas sasniegt to trešo, īpaši tanī brīdī, kad mēs paši vairs nevarēsim vecumdienās tik aktīvi strādāt, un tad vispatīkamākais būs saņemt no valsts pensiju. Bet, lai mums tas izdotos, man liekas, tieši šis likumprojekts paredz mums uzlikt par pienākumu vairāk pastrādāt un šajā reizē arī ātrāk strādāt. Un tieši tādēļ man šis likumprojekts patīk, jo 2014.gads ir tepat. Un 1952.-1956.gadā dzimušie ir mūsu mammītes un tēti, jaunākiem cilvēkiem - vecmāmiņas un vectētiņi; tie ir mūsu kolēģi tepat blakus.

Mums vakar sociālie partneri nosauca daudz iemeslu, kādēļ šo likumprojektu nevajag, - nav darba vietu, negrib darba devējs, atlaiž pirmspensijas vecumā. Taču mums ir viens gads un 8 mēneši, lai sakārtotu lietas. Te šoreiz nelīdzēs gari sarakstīti plāni - 2018., 2020.gads -, un nevarēs arī kā uz nulles deklarāciju skatīties virsū tam jautājumam 20 gadus, jo tie taču ir mūsu līdzcilvēki. Mēs rūpēsimies par viņiem. Mēs taču viņus mīlam.

Aristotelis saka: „Vislabākais ir veselība.” Sociālie partneri saka: „Cilvēks nomirs, nesagaidījis šo pensiju.” Mūsu valstī taču ir Veselības ministrija. Jāsaka, ka līdz šim Sociālo un darba lietu komisijā mēs esam daudz runājuši par zālēm, slimībām, slimnīcām. Liekas, ka šis ir īstais brīdis Veselības ministrijai attaisnot savu nosaukumu (jo tā taču nav Zāļu ēšanas ministrija, tā ir Veselības ministrija!) un nākt ar kārtīgu domu, kā tad ar veselību, veselīgu dzīvesveidu šajā valstī īsti būs. Diez vai pietiks ar vienu veselības mācības stundu skolā, par ko tik skaļi runā Latvijas Ārstu biedrība. Jo skolā pavadām vienu trešdaļu no savas dzīves. Ko tad darīsim divu trešdaļu perioda laikā? Papildus labi noderēs šajā nedēļā notikušajā konferencē par ģimenes vērtībām izskanējušās tēzes, ka pētījumi pierāda, ka laulībā dzīvojoši cilvēki, izrādās, dzīvo ilgāk; ka sievietes, kuras dzemdējušas bērnus, arī dzīvo ilgāk. Tas nozīmē, ka visi, kuri runā par demogrāfiju, īpaši likuma „Par valsts pensijām” ietvaros, šobrīd saprot, ka tieši šodien ir pienācis laiks pateikt, ka ģimene ar bērniem šajā valstī, Latvijā, ir vērtība. Gaidīsim Veselības ministriju jau tuvākajā laikā Sociālo un darba lietu komisijā ar dokumentiem par visu to, ko mēs darīsim, lai veseli un laimīgi cilvēki dzīvotu garu un skaistu mūžu šeit, Latvijā. Un palīgā noteikti nāks Zemkopības ministrija, jo viena no šīs zemes pamatvērtībām ir cilvēka darba tikums.

Visa latviešu literatūras klasika, īpaši Edvarda Virzas darbs „Straumēni”, stāsta, kā Latvijas laukos cilvēki līdz savai pēdējai minūtei, līdz savām vecumdienām, ir bijuši aktīvi, ir stipri savā darba tikumā un mīlestībā kopj savu zemi, Latviju. Un es ceru, ka katrs no jums tieši tagad redz un domā par kādu lauku sievu, par kādu lauku vīru, kurš savā mīlestībā un darba tikumā pļauj zāli, vāc sienu, aprūpē gotiņu, stāda kartupeļus, apmīļo sunīti. Un ar savām sastrādātajām rokām griež maizes riku. Vai jūs varat iedomāties, ka šis cilvēks saka: „Man tagad ir 62,3 gadi, un vai es vairāk to nedarīšu?” Nē! Šie cilvēki līdz pēdējam to darīs. Arī savos 60, 70, 80 un 90 dzīves gados, jo viņi mīl... viņi mīl Latviju. Un tas ir Zemkopības ministrijas uzdevums - visiem spēkiem pūlēties, lai šādu cilvēku Latvijai būtu vairāk, jo zeme un darbs cilvēkam dod spēku un veselību.

Un tagad par to visskaistāko, par ko arī Aristotelis raksta, - par taisnību. Tieši šonedēļ man kā deputātei bija tikšanās ar cilvēku, kas bijis šai mājai līdzās 20 gadus un redzējis, kas šeit notiek. Un kā viņš saka: ar labu vēsturisko atmiņu... Un tagad fragments: „Ir 1995.gads Ministru kabinetā. Ministru prezidents Andris Šķēle. Latvijai vajag naudu - naudu aizņemties. Ierodas Pasaules Bankas eksperti ar Foksas kundzi priekšgalā. Viņa saka: „Mēs jums naudu dosim, jo vajag sakārtot sistēmu - šoreiz valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu. Tikai par to jums vēl kaut kas jāsakārto šajā valstī.” Foksas kundze saka: „Ja mans tēvs ir dzērājs, tad šajā valstī viņš nevar neko saņemt.”

Naudu vajag? Vajag! Un tad Latvijā ienāk valsts garantētais minimālais iztikas pabalsts, toreiz - 18 lati. Latvijas cilvēki apmulst: „Kā? Mums taču ir darba tikums! Mēs vienmēr esam strādājuši un tikai tad saņēmuši par darbu. Tagad tāpat var saņemt?”

Ir pagājuši 16 gadi. Foksīze ir prom. Tagad Labklājības ministrijas darbinieki skatās Pasaules Bankas virzienā, jo vajadzētu padomāt, kā no slazda ārā dabūt cilvēkus, kuri zina, ka viņiem pienākas GIM, un kuriem īsti strādāt vairs negribas.

Novēlu izturību un lielu darba sparu Labklājības ministrijai, un varbūt šoreiz domāt pašiem, lai kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju varētu sakārtot mūžizglītības programmas, lai nākošajā struktūrfonda periodā mērķtiecīgi novirzītu finansējumu programmām, kas sniedz iespējas strādāt un atrast darbu pirmspensijas vecuma cilvēkiem, jo šajā vecumā cilvēki grib strādāt.

Un noslēgumā gribu teikt: kad pirmo reizi kā deputāte piedalījos Eiroparlamenta sēdē par sociālo kohēziju, kāds deputāts no Lielbritānijas teica: „Mums jāpaaugstina pensionēšanās vecums, mums visiem ir jāstrādā ilgāk, lai saviem bērniem neatstātu tik lielus parādus.”

Un tādēļ šodien īpaši aicinu visus, kas te ilgi sēdēja un to biezo putru, dižķibeli, savārīja, arī balsot „par”, nevis tagad atturēties vai - vēl labāk - balsot „pret”. Un tā solīdi, kā vecāki cilvēki saka, vai tā solidāri, kā jaunākie saka, visiem kopā balsot „par”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Cienījamie kolēģi! Man ir tikai viens jautājums: vai jūs paši plānojat savu ģimenes budžetu? Esmu pārliecināta, ka jā. Tātad, kā jūs rīkotos, ja pēkšņi jūsu dēls atnāktu un paziņotu: viss, es gribu jaunu auto par 100 000, tāpēc, nu, māmiņ un tētiņ, pārdodiet savu dzīvokli un ejiet kaut vai uz ielas dzīvot! Nauda ir vajadzīga šeit un tagad! Protams, neparedzot tādus šausmīgus tēriņus, jūs vismaz izbrīnīsities un teiksiet tieši: dēliņ, nomierini savu apetīti!

Un tagad sakiet man, kā uzvesties tiem nabaga cilvēkiem, kuri, aizturot elpu, gaidīja, ka Saeima pieņems šīgada budžetu, ka vadība par visu vienosies ar kreditoriem? Varbūt politiķi atkal izdomās kaut kādas represijas topošajiem pensionāriem? Vai tomēr vēl gadiņu var dzīvot mierīgi? Tie naivie cilvēki vēl tic, ka vara prot plānot savus tēriņus. Vismaz gadu uz priekšu. Un mēs ar jums, šajā zālē pieņemot valsts galveno finansiālo dokumentu, it kā piekrītam. Viss! Sociālo garantiju apcirpšanu beidzam! Bet pēc tam katru mēnesi nozogam pa drusciņai vēl un vēl. Jūs taču atceraties, kā mistiski pazuda tiesības priekšlaicīgi pensionēties tiem cilvēkiem no 2.saraksta, kuri strādāja kaitīgos apstākļos. Toreiz Ašeradena kungs īsi un nepārprotami teica: „Budžetā naudas nav.” Šodien sanāca, ka atkal budžeta groziņš kļuvis tukšāks. Un atkal par valdības pilnīgo nespēju plānot sociālo politiku un saistošos izdevumus jāatbild pašiem visneaizsargātākajiem - tiem, kuriem līdz pensijai palikuši daži gadi un kurus jau nepieņem darbā. Tā ir realitāte. Un ziniet, cik tādu cilvēku ir? Apmēram 50 tūkstoši!

Kolēģi! Kas būs nākamais, ko pēkšņi izvēlēsies ar varu paņemt no latviešiem: vecāku pabalsts, slimības pabalsts, invaliditātes pensija? Ak, nu ja! To gan jau ir paredzēts samazināt ar piedāvātajiem grozījumiem.

Ja šodien pirmajā lasījumā tiks atbalstīts likumprojekts, kas būtībā nozīmē pensijas vecuma ātrāku paaugstināšanu, cilvēki galīgi vilsies valsts vadībā. Un viņiem būs taisnība! Jo tikko, pirms mazāk nekā pusgada, viņiem apsolīja, ka pensiju sistēmā nekas nepasliktināsies, bet šodien viņi redz pretējo. Tāda attieksme ir nepieļaujama, ja mēs gribam nodrošināt tiesību pēctecību un uzticību politiķu vārdiem. Būsim konsekventi vai atklāti pateiksim: „Mēs esam tie, kas manipulē ar cipariem un likumiem, un neapgrūtināsim sevi ar paskaidrojumiem, kāpēc ir vajadzīga ārkārtēja pensiju sistēmas reforma!”

Es tomēr ticu, ka, pat neprazdams plānot savus izdevumus, mūsu „gudrais dēls no izpildvaras” nedzīs laukā sirmos vecākus vienīgi kārtējās kaprīzes dēļ. Mēs to nedrīkstam pieļaut.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Jā, kolēģi! Pēc dažu uzstāšanās man ir tāda sajūta, ka šie cilvēki, kuriem liekam priekšā pensionēties ar 2014.gadu, tā vien ir stāvējuši pie Saeimas un lūgušies: „Mēs tā gribam strādāt! Mums tik feina veselība ir! Un, ziniet, nu, ja jūs vēl varētu tā izdarīt, ka nevis ar 2016.gadu, bet jau ar 2014.gadu, tad mēs būsim jums pateicīgi līdz kapa malai, kad mēs to pensiju nesaņemsim!” Tāpēc es domāju, kolēģi, ka tas 2016.gads... paldies Dievam, ka ne 1917.gads... 2016.gads... Kad mēs toreiz runājām, tā diskusija bija šausmīgi nopietna, bija runa par to - būt vai nebūt vispār pensionēšanās vecuma palielināšanai. Jūs atceraties, sabiedrībā bija ļoti nopietna saruna par to. Un ar lielām grūtībām... tiešām pusotru gadu atpakaļ, drusku vairāk par gadu, ar lielām grūtībām kopā ar sabiedrību nonācām pie tā, ka tas varētu būt 2016.gads.

Tagad mēs gribam noteikt, ka 2014.gads. Labi! Mēs gribam ielikt iekšā... Mēs runājām, it kā visi tiešām... kā es sākotnēji teicu, ka viņi tā grib to darīt, ka viņi vēlas tur būt. Es saprotu par šīm finansēm... mums ir jāatrod arī finanses, mums jāskatās ir. Bet saprotiet, ka tie, kuri tagad pensionēsies, sākot ar 2014.gadu, tie ir tie cilvēki, kas Latvijas neatkarības laikā ir maksājuši nodokļus! Tie ir tie cilvēki, kas ir vairāk par 20 gadiem šeit, Latvijā, strādājuši, kas ir mēģinājuši uzticēties, uzticēties kaut kādai sociālajai politikai attiecībā uz nākotni un ticēt: „Ja nu šoreiz pateica, ka vairs citādāk nebūs, nu tad man jātic. Es tomēr gribu ticēt.” Paiet viens laika sprīdis, un es atkal vairs ticēt nevaru. Kā mēs varam to ticību atgriezt cilvēkam, lai viņš ticētu, ka šī sociālā garantija jeb sociālā nākotne, kāda varētu būt, ka es tai varētu ticēt, ka es varētu maksāt, ka es gribētu to darīt, bet man ik pēc gada izdara kaut kādus griezienus, man izdara kaut kādas kustības, kur es vairs ticēt negribētu šeit uz vietas?

Ar Ašeradena kungu... Visu cieņu, teiksim, Ašeradena kungam, kas strādā, un visu cieņu... Bet mēs jau runājām par to: ja mēs izdarām pirmo soli (un to jau kolēģi šodien arī teica), nav pretī nolikta otra puse. Tam cilvēkam, kas aiziet pensijā, vai mēs viņam varam garantēt? Mēs teorētiski runājam, ka viņš varētu strādāt, ka darba vietas varētu būt kaut kur... Kolēģi šeit runās par priekšlikumiem, kādi varētu būt, lai uzņēmējus ieinteresētu, subsidētu un viņiem piemaksātu, lai pensionārus nemestu ārā. Nu, nebūs tā! Tas varētu būt viens solis, protams, stimulējošs, nevis pēc diviem gadiem, kad mēs gribam ar 2014.gadu jau sākt šo reformu. Nu, nebūs tas tik ātri!

Mēs nezinām... Mēs tagad domājam, ka nekādi ekonomiskie satricinājumi vairs nenotiks, ka visā Eiropā un pasaulē mēs beidzot esam to vilcienu uzlikuši uz sliedēm un ka tas ies ar lielu ātrumu uz priekšu un nesīs mums naudu. Vai tiešām mēs tā domājam?

Kolēģi! Man gribētos, lai mēs to ierakstītu iekšā un pēc gada - tad, kad atkal sāksies kaut kāda neskaidra „ekonomiskā kratīšanās”, - lai mēs teiktu: „Ziniet, nu kaut kā nesanāks. Nu, piedodiet!” Bet šie cilvēki, kas tagad 2014.gadā ies... sākot ar 2014.gadu... viņi neatradīs darbu, viņi meklēs, viņi, teiksim, saņems bezdarbnieka pabalstu, viņi iztērēs šo iespēju, cik viņiem dos likuma normas par šo bezdarbu. Tālāk viņi ies uz pašvaldību un prasīs pašvaldībā palīdzību. Un darbu viņi neatradīs!

Mēs nevaram pateikt tā, ka visi tie cilvēki, kuri pensionēsies, paši ir vainīgi: viņi ir nolaidīgi, viņi ir bezatbildīgi, viņi nav gribējuši strādāt, viņi ir dzērāji... Mēs tā nedrīkstam pateikt! Un tā tas nav! Bet tie cilvēki - tanī otrajā pusē - viņi būs iedzīti šinī strupceļā. Un man ļoti gribētos, lai šīs stenogrammas, kad mēs šodien pieņemam šo likumu... lai mēs to atcerētos ne tikai priekšvēlēšanu laikā, kad mēs ļoti mīlam bērnus un pensionārus un pa vidu drusku mēs mīlam arī uzņēmējus, teiksim, tā kā klanāmies, bet lai mēs kaut kā to cieņu un uzticēšanos viņiem mēģinātu, teiksim, iznest cauri visam šim laikam.

Es brīnos par viena otra cilvēka (es negribu nosaukt uzvārdu), kurš ir publicējies... Es nevaru saprast, vai viņš ir, teiksim, speciāli uzkurināts, lai runātu par šādām lietām... par pensionāriem runātu ar kaut kādu tādu nicinājumu un naidu. Mēs esam mēģinājuši kaut kā kopā sarīdīt bērnus, invalīdus un vecus cilvēkus. Kāpēc to dara? Kāpēc to dara? Vai lai pierādītu, teiksim, to, ka tam pensionāram nepienākas? Pierādītu to, ka tie, kas ir strādājuši šos 20 gadus, teiksim, un maksājuši nodokļus, ka viņiem nepienākas tā pensija? Ka viņi tā ir uzlabojuši pa tiem 20 gadiem, teiksim, savu veselību, ka viņi tagad droši dzīvos līdz 80 gadiem?

Tāpēc es ļoti ieteiktu... ļoti ieteiktu un lūgtu, kolēģi, kopā padomāt, pirms mēs pieņemam! Tas ir ļoti svarīgi, tas attiecas uz ļoti daudziem cilvēkiem, uz viņu ģimenēm, teiksim, kopīgi... Nu, būsim ne tikai teorētiķi, bet būsim arī praktiķi un mēģināsim paskatīties uz priekšu! Es ticu, ka mēs kopīgiem spēkiem varēsim atrast tādu momentu, lai šie cilvēki teiktu paldies, jo viņi par to, ko viņi ir nopelnījuši, jau ir samaksājuši nodokļos.

Tāpēc es sākotnēji nevaru tagad atbalstīt šā likumprojekta virzīšanu tālāk, bet diskusijās ZZS noteikti piedalīsies, un mēs kopīgiem spēkiem mēģināsim tomēr arī atrast šādus kompromisus nākotnē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es mēģināšu paust neatkarīgo deputātu grupas viedokli.

Pirmām kārtām jau mēs atbalstīsim šā likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Mēs apsolāmies iesaistīties tālākajās diskusijās aktīvi.

Es gribu teikt, ka Labklājības ministrija izskatās kā vientuļnieks, kas ir uzņēmies šo ļoti nopietno uzdevumu - atrisināt pensiju budžeta problēmas, tātad visa šī speciālā budžeta problēmas. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ļoti labi pateica: „Ja valdība neko nedarīs, šis pensiju budžets sabruks.” Tieši tā! Šeit ir runa par valdību, šeit ir runa par visu ministriju darbību, par visu, kas var uzlabot situāciju šajā jomā. Piedāvātais risinājums, es būšu atklāta, neatrisinās visas problēmas. Un Labklājības ministrija viena pati ilgtermiņā šo problēmu neatrisinās.

Es šobrīd mazāk jutīšu līdzi pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātības problēmām, jo tur ir risinājumi. Jau tagad ir sarosījušies, un ir piedāvājumi gan mūžizglītībai, gan mazās uzņēmējdarbības atbalstam. Tāpat arī veselības jomā mums ir uzlabojumi. Mums veselības budžets lēnām, lēnām aug, un tur būs risinājumi. Tomēr es šoreiz vairāk gribu uzrunāt pārējās ministrijas, ne tikai Labklājības ministriju, kura ir tiešām kā vientuļnieks, kas uzņēmies risināt šo. Mums ir jādomā, ka, atkal izdarot kaut kādas izmaiņas, mēs radām draudu... ka mēs palielinām neticību sociālās apdrošināšanas sistēmai un nodokļu nomaksas jēgai. Ticiet man, mēs ļoti bīstami šobrīd manevrējam ar to, ka mēs ņemam nost šos „burkānus”, to, ko mēs solām pretī šīm sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Man liekas, ka tomēr visefektīvākais risinājums pensiju budžetam un visai pensiju sistēmai ir tas, ka mums ir jāpanāk, lai valstī pieaugtu vidējā alga un līdz ar to arī šīs sociālās iemaksas un lai mums pieaugtu darba vietu skaits. Jo tikai tad, kad tiešām būs darba vietu skaita pieaugums un nodarbinātības pieaugums, tas palielinās šo attiecību, cik nodarbināto uztur pensionāru. Un tikai tā ir vienīgā... tas ir vienīgais risinājums šai lietai.

Un kā to darīt? Manuprāt, visspēcīgākā atbilde un visefektīvākais risinājums ir samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Mēs ar esošo darbaspēka nodokļu slogu neesam konkurētspējīgi. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tiešām?!”) Mēs esam Eiropā, bet mēs Eiropā neesam konkurētspējīgi. Un, salīdzinot arī ar visām pārējām valstīm ārpus Eiropas Savienības, mēs neesam konkurētspējīgi. Ticiet man! Un tas ir darbs visām pārējām ministrijām un īpaši Finanšu ministrijai. Mums ir maksimāli jāstrādā darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas virzienā. Un tā arī būs atbilde uzticībai maksāt nodokļus, uzticībai sociālās apdrošināšanas sistēmai, un tad varbūt mums tik sāpīgi lēmumi nebūs jāpieņem arī pensiju jautājumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es tā īsti nebiju gatavojies runāt, bet, noklausījies debates, nevarēju nekāpt tribīnē un kaut ko arī pateikt.

Es paklausījos tos uzsvarus, ko mums uzlika Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Protams, atgādināšu, ka mums kopš 1996.gada vairs nav sociālā nodokļa, mums ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bet tas varbūt nebūtu tā... Jā, iedzīvotāju skaita samazināšanās ir viens no argumentiem, kura dēļ jau 2010.gadā mēs nācām klajā ar šo priekšlikumu - no 2016.gada pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu ar domu par ilgtermiņu - nevis par 2015. vai 2016.gadu, bet par 2020.-2030.gadu, kad tiešām varētu būt problēmas, ja ekonomikā nav izaugsmes. Sociālā nodokļa maksātāju skaita samazināšanās - jā, bet šeit ir ļoti liela daļa ēnu ekonomikas, kur ir nepieciešams komplekss darbs, nevis tikai kaut kāda pensionēšanās vecuma celšana.

Nākošais - zemas iemaksas. Vjačeslava Dombrovska vadītajā apakškomisijā par nodokļiem mēs to paskatījāmies, kad mums ziņoja par to cilvēku skaitu, cik nodokļu maksātāji ir tie, kas maksā no minimālās algas. Tas skaitlis priekš mūsu valsts ir nesamērīgi liels. Protams, līdz ar to visu šo iemaksu - gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan sociālās apdrošināšanas iemaksu - apjoms ir salīdzinoši mazs. Mums, protams, jāstrādā pie tā, lai ekonomika augtu un lai cilvēkiem būtu lielāki ienākumi, no kā arī maksāt. Jo šī ir apdrošināšanas sistēma, kur cilvēks no saviem ienākumiem, maksājot iemaksas, nodrošina sevi pret tādiem riskiem kā vecums, slimība, bezdarbs, no kuriem neviens nav... neviens nevar izbēgt.

Mūža ilgums... Nepiekritīšu! Šis īsti nav arguments, lai mēs celtu pensionēšanās vecumu.

Par mērķiem. Mērķi bija uzkrājums, lai pēc tam varētu veikt indeksāciju, jo nākotnē būs mazākas pensijas... Nē! Mērķis pirmām kārtām ir pēc iespējas vairāk cilvēku pie samazinātā iedzīvotāju skaita saglabāt darba tirgū, ne tikai ilgāk strādājot, bet arī ātrāk sākot. Tas nozīmē, ka mums šeit ir jārisina jautājums kompleksi. Mēs nedrīkstam aprobežoties tikai ar pensionēšanās vecuma pacelšanu vien. Šeit ir ietverta gan izglītības sistēma, gan nodokļu sistēma, gan nodarbinātības problēmas.

Pirmām kārtām par to, ar ko mēs nācām klajā, bet ko tā arī līdz galam neizdarīja, - budžeta sakārtošana. Tām iemaksām, kuru tur nav un kuras nav paredzētas, tādām kā apdrošināšanas iemaksas, ir jābūt no pamatbudžeta. Diemžēl par to mums neizdevās citus pārliecināt, mēs labāk pacēlām darbaspēka nodokli, lai varētu nosegt vecāku pabalstus, nevis mēģinājām tomēr ņemt no pamatbudžeta, kur šie maksājumi bija paredzēti un ir paredzēti arī visās citās valstīs, kur to nodrošina no valsts pamatbudžeta.

Šobrīd mēs dzirdam arī publiskajā telpā, ka mums ir labi budžeta ienākumi, ka mēs samazināsim PVN, bet neskatāmies darbaspēka nodokļa samazināšanas virzienā. Taču, manuprāt, pašlaik ir tas brīdis, kad mēs tās izmaksas varam nest pāri - mazināt darbaspēka nodokļus, nevis kaut kādā veidā runāt par pievienotās vērtības nodokļa mazināšanu. Mēs daudz vairāk iegūsim gan pamatbudžetā, gan tajā pašā sociālās apdrošināšanas budžetā no šīm iemaksām, dodot cilvēkiem redzējumu... garantiju atgriezties legālajā darba tirgū un veikt lielākas iemaksas no saviem ieņēmumiem. Nu, te man liekas, ka tie, kuri ir ekonomisti, pilnīgi labi to saprot, ko nozīmē tie stimuli, kurus mēs varam iedot ar darbaspēka nodokļiem.

Jā, Siliņas kundze pieminēja - ļoti labi un pareizi! -, ka tas nav tikai Labklājības ministrijas darbs. Šeit faktiski ir jāiegulda visu ministriju darbs, lai mēs nodrošinātu to, ka ir nodokļu politika gan šiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem, lai ieinteresētu uzņēmējus viņus turēt darbā, gan tā pati izglītības sistēma, gan Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas sadarbība par ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa darba tirgus attīstīšanu. Nekad nepiekritīšu tiem argumentiem, ka no valsts atbalstīsim uzņēmējdarbību, taisīsim rūpnīcas. Mēs varam taisīt, mēs varam ražot, bet tas viss mums ir kaut kur jāpārdod. Un šeit, manuprāt, šie nav īstie argumenti.

2014.gads. Kāpēc mēs savā laikā arī... Faktiski Pasaules Banka bija tā, kas izstrādāja šos priekšlikumus Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai par to, ko ir nepieciešams reformēt mūsu apdrošināšanas sistēmā. Toreiz mēs ilgi skaidrojām un strīdējāmies par to, kurā gadā - 2013., 2014. gadā, kad mums ir jāatdod aizdevumi... kā mums ir jāpaceļ ekonomika šajā laikā. Un pārliecinājām par to, ka loģiskais ir 2016.gads, no kura mēs pakāpeniski, protams, varam celt šo pensionēšanās vecumu. Nu, pieļauju, ka šobrīd ir kaut kādā veidā palikušas kaut kādas vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu, ka nepieciešams ir 2014.gads. Bet, kamēr mēs neesam sakārtojuši visas šīs lietas, kuras jau es iepriekš minēju, kā arī nodrošinājuši darba tirgu, to, ka ir darba vietas un šiem cilvēkiem ne tikai mācīties vai priekšlaicīgi pensionēties ir iespējas... un to var darīt, jo tas priekšlikums arī bija komplekss...

Vēl viens iemesls, kāpēc 2014., ne 2016.gads. Ko mēs iegūstam? Mums ir iespējama priekšlaicīga pensionēšanās, un, ja cilvēki to izvēlēsies, būs izdevumi: iespējams, daļai būs nepieciešami pabalsti, jo priekšlaicīgā pensija būs pārāk maza, lai samaksātu gan par siltumu, gan visus citus komunālos maksājumus. Šie izdevumi uzgulsies uz pašvaldībām, tāpat apmācības. Tās kopumā ir publiskās finanses. Ja mēs vienā pusē kaut kādā veidā mēģināsim ietaupīt, nesakārtojot visu kopumu, tad mēs radīsim otrā vietā izdevumus un kopumā publiskās finanses no tā neko neiegūs. Šeit, man liekas, vajadzētu mazliet pārdomāt un iedziļināties gan apdrošināšanas sistēmā, gan nodokļu sistēmā, lai mēs šādus lēmumus vispār varētu pieņemt tik strauji. Šeit, manuprāt, nav vajadzīgs tas straujums, jo vienošanās ar sabiedrību jau faktiski bija.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, atdot to atpakaļ komisijai, izlabot jau pirms pirmā lasījuma un tad virzīt tālāk, jo likumprojektā ir arī normas, kuras ir vajadzīgas un ar kurām būtu jāvirzās uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Godātie kolēģi! Šī laikam ir tā reize, kad man jāsaka, ka šī Saeima tiešām ir citādāka nekā iepriekšējā. Iepriekšējā Saeimā es visu laiku dzirdēju no debatētājiem, nu, tiem, kas jau bija pieredzējušāki, ka mums šis likumprojekts... šis likums ir jāmaina, jo tas tika pieņemts Kalvīša kunga laikā, Godmaņa kunga laikā un, nedod Dievs, oligarha Šķēles kunga laikā. Tagad šeit ir tas patīkamais pārsteigums: mēs pilnīgi nesaglabājam konsekvenci ar pirms gada Dombrovska valdībā pieņemto un ar visiem sociālajiem partneriem saskaņoto lēmumu - pensionēšanās vecumu paaugstināt no 2016.gada.

Latvijas Darba devēju konfederācija toreiz piekrita. Šobrīd viņi saka: nē, 2014.gads! Kas ir mainījies? Vai ir darbaspēka trūkums tirgū? Vai viņi ir radījuši jaunas darba vietas tādā vairumā, lai mazinātu bezdarbu valstī? Man liekas, ka ne. Ja mēs runājam par bezdarbu, tad nu, protams, es varu tikai atkārtot vēlreiz to, kas te tika jau skanējis šodien, - ka 50 procenti pirmspensijas vecuma cilvēku ir bezdarbnieki. Un tie eventuālie ieguvumi 2014.gada budžetā no pensionēšanās vecuma palielināšanas... Teorētiski tiek plānoti 8 miljoni. Nu, tie ir teorētiski 8 miljoni, jo mēs nevaram prognozēt, cik liels bezdarba līmenis būs tajā brīdī. Tāpat arī tie 15 miljoni 2015.gadā. Ja mēs teorētiski - teorētiski! - skatāmies uz šiem 8 vai 15, vai 23 miljoniem, vai tas ir tā vērts, lai mēs tracinātu sabiedrību un ietu pilnīgi pret sociālajiem partneriem? Te nu man atkal jādomā par konsekvencēm.

Sociālo un darba lietu komisija lieliski nostrādāja attiecībā uz Arodbiedrību likumu - neatbalstīja ne Juridiskā biroja priekšlikumus, ne „Saskaņas Centra” priekšlikumus, un arguments bija viens - nu, tas, ko jau es minēju: arodbiedrības nepiekrīt! Tad kāpēc šajā likumprojektā netiek saglabātas tās pašas konsekvences? Vai arodbiedrības piekrīt? Vai Latvijas Pensionāru savienība piekrīt? Vai piekrīt šie sociālie partneri - tie, uz kuriem pirmām kārtām attieksies šie likuma grozījumi?

Vidējais pensionēšanās vecums Eiropā ir 63 gadi. Varbūt vajag to pacelt nevis līdz 65, bet līdz 63 gadiem, un visi Eiropas funkcionāri un Eiropas mīļotāji būs apmierināti.

Par pensionēšanās vecuma celšanu vēl tāds interesants fakts. Baltā grāmata paredz, ka pensionēšanās vecuma celšanai ir jābūt samērojamai ar dzīves ilgumu. Kāds Latvijā ir dzīves ilgums un cik gadu pensionārs pavada pensijā pirms aiziešanas taisaulē? Aptuveni 11! Igaunijā - 13, Vācijā ap 15... Nu, jebkurā gadījumā citur ir vairāk. Ja mēs paceļam uz 65, tad teorētiski šie 11 gadi vēl samazinās uz 8 gadiem. Mēs atkal esam līderi! Bet, zinot to, kādus slaidus Ašeradena kungs vakar rādīja komisijā par dzīves ilguma tendenci Latvijā, kur līkne pagaidām diemžēl iet uz leju, šie teorētiskie 8 gadi teorētiski samazinās vēl vairāk. Respektīvi, arī šeit netiek ievēroti Eiropas Baltās grāmatas... Eiropas Komisijas Baltās grāmatas pamatprincipi pensiju celšanai.

Ko es gribētu teikt? Es gribētu piekrist visiem, kuri šodien šeit ir runājuši par uzticības atjaunošanu Saeimai, valdībai, bet man gribētos nobeigumā pastāstīt vēl vienu tādu līdzību.

Sabiedrībā labi pārticis un ļoti pazīstams uzņēmējs. Viņa septiņgadīgais dēls bija uzrāpies uz skapja un netika lejā. Un tētis teica: „Lec droši, es tevi noķeršu!” Un puisēns lēca, bet tētis pagāja malā. Protams, puisēns raudāja un nesaprata: kāpēc tā? Bet tētis viņam teica: „Dēliņ, neuzticies nevienam!”

Tad kādus pilsoņus mēs, valsts... (Starpsaucieni. Troksnis.) Jā, nu, tas ir šausmīgi! Tas ir šausmīgi, protams! Piekrītu! Bet šobrīd mēs darām tieši to pašu. Pirms gada mēs teicām: „2016.gads būs tas laiks, kad mēs sāksim šo pensijas vecuma paaugstināšanu.” Šobrīd mēs esam pagājuši malā un sakām: „Nē, mīļie, sāksim 2014.!” Vai šī pensijas vecuma paaugstināšana atrisinās problēmas? Piekrītu Siliņas kundzei: nekad! Sakne ir nelegālā ēnu ekonomika, nelegālā nodarbinātība. Ar to ir jāstrādā! Un galvenokārt jau Finanšu ministrijai un Iekšlietu ministrijai. Un tad arī pārējās problēmas lēni, bet agrāk vai vēlāk atrisināsies. Jā...

Taču šobrīd, manuprāt, valdība rīkojas kā tādi krustneši, kas neskatās uz savu tautu un necenšas iedziļināties tās būtībā un ikdienā. Vai tiešām valdības vadītājam Eiropas zvaigznes ir tā aptumšojušas prātu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es nolēmu pieminēt vienu citu aspektu, par kuru šeit neviens pagaidām nerunāja. Un tas ir par izdienas pensijām. Kaut arī šajā likumā... tā kontekstā izdienas pensijas netiek skartas, bet ir neizbēgami: ja mēs pacelsim vidējo pensionēšanās vecumu, tad būs grūti ieskaidrot skolotājam, kāpēc viņam ir jāstrādā līdz 65 gadiem, bet policists var aiziet pensijā - nu, pie labas veiksmes - jau pēc 20 gadu ilgas izdienas, tas ir, 40 gados. Un šis grāvis būs nenormāli liels, tāpēc neizbēgami arī šie izdienas pensiju gadi būs jāceļ. Bet es varu prognozēt, kas notiks pie pirmajām indikācijām, kad šī tēze vispār kaut kur vēl tikai parādīsies apspriešanā. Es esmu pietiekami daudz redzējis Latvijā laukos policistus, kuri staigā desmit gadus vecās formās, kuru ģimenes saņem mazturīgo pabalstus vietējā pašvaldībā, un viņu, teiksim, turēšanās darbā faktiski ir balstīta uz diviem vaļiem. Viena lieta ir tā: ja viņam ir dežūru grafiks, kad viņš diennakti strādā un trīs dienas - brīvas, tad viņš vēl kaut kur var piepelnīties. Bet otra lieta ir šī izdienas pensija. Un es varu saderēt, ka pie pirmajiem signāliem, ka izdienas pensijās kaut kas mainīsies (un tie ir astoņi likumi, ja nemaldos), tad nu gan mēs paliksim bez pieredzējušākajiem policistiem, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, prokuratūras darbiniekiem un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem. Un cīnīšanās ar ēnu ekonomiku līdz ar to būs vēl vairāk apgrūtināta, nekā tā ir šobrīd. Tā ka aicinu padomāt arī par šo aspektu. Un aicinu arī koalīcijas partijas varbūt mājās pārlasīt savus priekšvēlēšanu solījumus un otrajā lasījumā atcerēties arī par tiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Es vēlos dažos vārdos jums vēstīt par to, kā vakardien noritēja Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji izteica savus viedos viedokļus. Un mūsu komisijas sēdē vakardien piedalījās arī labklājības ministra pienākumus izpildošais ministrs Ķīļa kungs. Nu, lūk, ir runa par ļoti nopietnām lietām - par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”.

Man gribētos šodien, kolēģi, teikt, ka likumprojektā ir trīs normas, kuras, manuprāt, ir ļoti labas un nepieciešamas. Vispirmām kārtām tas ir Saeimas dotais uzdevums Ministru kabinetam - izstrādāt normu par priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšanu ilgtermiņā. Šis Saeimas uzdevums ir izpildīts. Par to mēs, un es tajā skaitā, varam būt gandarīti.

Otrkārt. Saeima ir precizējusi normu - jau vairākkārt, jau vairākos sasaukumos Sociālo un darba lietu komisija uzsvērusi šo jautājumu - par personām, kuras audzina līdz pilngadībai bērnus invalīdus. Arī šī norma ir precizēta, un par to es šodien vēlos teikt paldies Labklājības ministrijai, jo šajā likumprojektā norma ir uzrakstīta tā, ka, manuprāt, vairākums šo vecāku, kurus ir piemeklējusi tā nelaime vai nu dzemdēt, vai kādā citā ceļā iegūt bērnu invalīdu, es domāju, būs gandarīti. Jo likumprojektā ir rakstīts, ka personām, kuras audzinājušas līdz pilngadībai bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte 8 gadu termiņā... Tātad nebūs vairs mums, es tā ļoti ceru, vecāku, kuri dosies uz tiesu un centīsies pierādīt, ka viņu bērniņš ir saslimis līdz 8 gadu vecumam. Šī norma ir precizēta.

Un vēl viena norma, par ko es izteicu savulaik šeit, parlamentā, viedokli, sākot jau no 7.sasaukuma. Nu beidzot es varu būt gandarīta, ka arī tas ir sadzirdēts un Labklājības ministrija ir ierakstījusi mūsu šodien izskatāmajā likumprojektā normu par sociālās apdrošināšanas stāža palielināšanu, lai varētu saņemt valsts vecuma pensiju. Jo es vienmēr esmu uzskatījusi, ka 10 gadus varonīgi strādāt algotā darbā un maksāt nodokļus - tas ir daudz par maz, lai pieprasītu valsts vecuma pensiju tad, kad iestājas šis sociālais risks, ko mēs katrs varam izrēķināt, tas ir, noteiktais vecums, kad mums ir tiesības pieprasīt pensiju. Tagad valdība - protams, konkrēti Labklājības ministrija - virza normu, ka jābūt 15 vai 20 gadiem... Es domāju, ka tas ir saprātīgi.

Bet tagad par nākošajām lietām. Ja jau šodien te daudzi ir tik emocionāli, tad man arī gribētos teikt, bet tādā nedaudz pieklusinātā tonī, ka ievērojamie piebaldzēni brāļi Kaudzītes saviem varoņiem bieži vien ielika mutē vārdus „kā smejies”. Un, lūk, arī mums tagad ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kā smejies, ir izdevies lietuviešiem un igauņiem beidzot parādīt, ka arī Latvija kaut kādā ziņā var būt pirmā - tas ir, pirmā, kurā sāk iet pensijā... pensionēties 65 gadu vecumā 2020.gadā. Mūsu brāļi, kaimiņi, - vairākus gadus vēlāk. Un, lūk, šī ir tā norma, kuru es nekādā gadījumā likumprojektā nevaru atbalstīt - pensionēšanās vecuma palielināšanas līdz 65 gadu vecumam uzsākšanu 2014.gadā. Un vēl jo vairāk no 2016.gada - jau uzreiz par pusgadu.

Godātie kolēģi! Es ļoti jūs aicinu otrajam lasījumam saspringt, vienoties un atrast kompromisu. Bet, ja nu jūs, godātā koalīcija, kuras disciplīna ir augstā līmenī, teiksiet, ka nu šoreiz, kā smejies, lietuviešiem un igauņiem tikai pa priekšu, tad mums, tai opozīcijai, ko atliek darīt? Mēs noskatīsimies, kā jūs varonīgi to nobalsosiet.

Vēl daži interesanti skaitļi. Mēs runājam par pirmspensijas vecuma personām: citi saka - no 50 gadiem, citi saka - no 55, bet ir tāds skaudrs cipars, kuru, pieprasot komisijām... Es Nodarbinātības valsts aģentūrā pirms mēneša painteresējos par personām, kurām ir 45 un vairāk gadu, līdz 62 gadu vecumam, - līdz mūsu pašreizējam pensionēšanās vecumam. Un atbilde skanēja - tā ir ļoti skaudra, kolēģi! -, ka 43 procenti no šīm personām ir bezdarbnieki.

Pagājušajā piektdienā mani uzaicināja piedalīties ļoti nopietnā konferencē par nodarbinātību Ventspilī. Bija ieradušies vietējie politiķi, bija ieradušies darba devēji un tā tālāk. Un arī viņi, lūk, cilvēki Ventspilī, saka, ka pie viņiem ir lielākas algas nekā pārsvarā valstī, ka pie viņiem ir lielākas pensijas nekā pārsvarā valstī, bet arī pie viņiem, tāpat kā citur valstī, cilvēkiem jau 45 gados ir ļoti grūti iekļūt atpakaļ darba tirgū. Šeit jautājumi, protams, ir daudzi un dažādi: vai cilvēkam ir pietiekama izglītība, vai viņš ir pietiekami čakls bijis iepriekšējā darbavietā, vai viņam ir pietiekami laba veselība un tā tālāk.

Bet nu vēl par vienu jautājumu. Šogad Briselē 17.februārī notika nopietna sanāksme, kurā piedalījās arī mūsu labklājības ministre Ilze Viņķeles kundze. Un Eiropas rekomendācijās, manuprāt, ir divas lietas, kuras būtu jāskata cieši līdzās. Eiropas rekomendācijas dalībvalstīm ir pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, bet valdībām līdztekus darīt visu iespējamo, lai palīdzētu rast jaunas darba vietas katrā dalībvalstī. Es ļoti ceru, ka valdība šo dokumentu ļoti nopietni studēs un arī ņems vērā.

Vakardien komisijas sēdē jautājumā par mūžizglītības programmām, kas arī būtu viens no kompensējamiem mehānismiem personām, kurām ir pirmspensijas vecums, godātais Ķīļa kungs tā godīgi vēl neko pastāstīt mums nevarēja: kaut kas jau tiekot domāts, domas esot vairākas... Un, manuprāt, Sociālo un darba lietu komisijā noteikti par šīm lietām viņam tiks uzdoti jautājumi. Un ne tikai viņam vien, bet arīdzan ekonomikas ministram un finanšu ministram, jo, ejot uz vēlēšanām, uz Latvijas Republikas 11.Saeimas vēlēšanām, praktiski visas partijas teica un stāstīja, ka darbaspēka nodokļus ir nepieciešams pazemināt. Ja nu nevaram iedzīvotāju ienākuma nodokli pazemināt, ja nu nevaram sociālās apdrošināšanas iemaksas pazemināt pašreizējā situācijā, tad nu, cienītie valdības vīri un sievas no pozīcijas, esiet tik laipni un domājiet par nodokļu atlaidēm iedzīvotāju ienākuma nodoklī par apgādībā esošajām personām. Un, ja ne gluži par visām apgādībā esošajām personām, kas ir nestrādājošs laulātais, kas ir nestrādājošs invalīds ģimenē, tad domājiet vismaz par bērniem. Un arī tas tad būs atbalsts mūsu cilvēkiem, kuri pašreiz strādā un ar grūtībām cenšas nodrošināt savu bērnu izglītošanu un veselību.

Protams, es ļoti aicinu visiem spēkiem cīnīties pret ēnu ekonomiku. Protams, es aicinu citas ministrijas nākt talkā Labklājības ministrijai, strādāt sadarbībā un redzēt visu to plašo lauku, ko sauc par Latvijas izaugsmes nodrošināšanu. Tā, protams, nav tikai labklājības jomas atbildība. Bet, ņemot vērā, ka likumprojektā ir divas normas, kuras es nekādi nevaru atbalstīt, - tas ir, valdības piedāvātais invaliditātes pensiju aprēķins... Tā maiņa ir paredzēta, it kā balstoties uz to, ka dažiem negodprātīgiem cilvēkiem pirms invaliditātes noteikšanas ir ienācis prātā par lielu algu samaksāt lielu nodokli dažu mēnešu laikā. Es uzskatu, ka likumu mēs nevaram rakstīt negodprātīgām personām; mums ir absolūti citas struktūras, kuras ar to var nodarboties.

Un otrs jautājums. Es šodien nekādi nevaru atbalstīt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot ar 2014.gadu, tādēļ šodien par likumprojektu mans balsojums būs, protams, „pret”, bet es esmu apsolījusi sev un saviem vēlētājiem, un arīdzan cilvēkiem, kuri mani ir uzrunājuši, ka centīšos rakstīt priekšlikumus otrajam lasījumam un centīšos arī kaut vai individuāli ar jums, kolēģi, runāt, lai mēs varētu kādu kompromisu rast.

Paldies, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Es saprotu, ka lielākā daļa jau domā par pusdienām, nevis par tālākām diskusijām, tāpēc centīšos runāt īsi.

Mēs esam dzirdējuši šodien daudz skaistu vārdu par to, kā vajag glābt speciālo budžetu, ka jārūpējas par tā ilgtspēju. Es arī personīgi piekrītu, ka tas ir jādara un ka ir jāveic pasākumi, lai šo ilgtspēju nodrošinātu, citādi tās nebūs.

Jautājums - vai šie piedāvātie grozījumi to nodrošina? Mēs te esam dzirdējuši karstasinīgas runas par to, cik te viss skaisti izskatīsies. Ziniet, es savā iepriekšējā darbā... Apmēram desmit gadus esmu strādājis ar tarifu projektiem, tāpēc atļaušos apgalvot, ka kaut ko saprotu no aprēķiniem. Ja mēs skatāmies uz pensijām un tarifiem, tad principā tas ir gandrīz viens un tas pats.

Tarifi ir domāti priekš tā, lai salāgotu ieņēmumu plūsmu ar izdevumu plūsmu. Šeit ir otrādi. Mēs cenšamies ar... pensijas... tas ir, lai salāgotu izdevumu plūsmu ar ieņēmumiem. Principi ir tie paši. Pamatā ir aprēķini, pamatā ir metodika, kā tika minēts, arī matemātiskais modelis kaut kāds un pamatojums, kādā veidā mēs iegūstam šo salāgošanu.

Es pieņemu, ka jūs visi esat iepazinušies ar likuma grozījumiem, ar tiem, kuri ir iesniegti Saeimā un balstoties uz kuriem šodien mums ir jāpieņem lēmums.

Es arī ar tiem ļoti uzmanīgi iepazinos - un ko es tur atklāju? Es neatklāju nevienu ciparu, nevienu aprēķinu, kas pierādītu, ka šie grozījumi nodrošinās ilgtspējīgu speciālo budžetu. Nekur to nav! Atšķiriet, apskatieties! Maksimums, ko jūs tur atradīsiet, ir dati par 2014.-2015.gadu. Par 2014.-2015.gadu... Ko jūs tur atradīsiet? Jūs atradīsiet tikai izdevumus. Jautājums ir... Ja mēs runājam par budžetu, ja mēs runājam par šo ilgtspēju, tad droši vien būtu jābūt pretī arī ieņēmumiem, kaut kādiem aprēķiniem. To nav! Ir vienkārši kaut kādas izdevumu izmaiņas, un vairāk nekā nav. Es uzrakstīju vēstuli labklājības ministram ar lūgumu iesniegt man šos datus, ka es vēlētos pārliecināties, ka tas, kas tiek ar šiem grozījumiem piedāvāts, tik tiešām tiks reāli sasniegts. Es lūdzu iesniegt man šos izejas datus, iesniegt aprēķinu metodes, iesniegt visus tos pieņēmumus, uz kuru pamata tiek apgalvots, ka ar šiem grozījumiem ilgtspēja tiks nodrošināta. Es tos joprojām neesmu dabūjis.

Tad es apskatījos, pats mēģināju no tiem datiem, kas ir, pārliecināties, kas tad tur sanāk. Un atklājās interesanta aina: pat tad, ja mēs paņemam šos 2014.-2015.gada datus... teiksim, paņemam šo jutīgo jomu, kas saistīta ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tad tur ir ļoti interesanti šie dati... Ja jūs paskatāties, cik tur ir pensionāru, tad šo pensionāru, kuri mums tagad it kā neaizies pensijā, sanāks vairāk, nekā viņu sanāk pašlaik pēc Centrālās statistikas pārvaldes pēdējās tautas skaitīšanas datiem. Man jautājums: no kurienes parādīsies vēl šie potenciālie pensionāri? Mums ir... Kas? Vai mēs gatavojamies pasaules galam 2012.gadā, ka pie mums kāds te vēl nolaidīsies un prasīs pensionēties? Tas ir pats mazākais!

Tas, kas mani samulsināja. Es vēlāk paņēmu šīs krāsainās bildītes, jo principā vienīgais materiāls, uz kura pamata mēs šodien varam pieņemt lēmumu, ka šie pensiju grozījumi būs ilgtspējīgi, ir vienkārši krāsainas bildītes, kas mums ir noliktas priekšā. Un arī šeit parādījās interesanta nianse. Man rokā ir aprēķini, kur faktiski nav nekādu aprēķinu. Tātad mums nav nekādu datu par šo ilgtspējīgo budžetu.

Mums nav arī datu, kas parādītu, kādas tad reāli izmaiņas būs šinī 2014.-2015.gadā. Jo, ja mēs paskatāmies kaut vai šīs pašas izmaiņas, kuras ir prognozētas, balstoties uz nekorektiem datiem... kā ir aprēķināti, teiksim, šie paši iespējamie ieguvumi no šīm izmaiņām speciālajā budžetā, tad mēs redzam, ka tur akli ir pieņemts, ka visi pensionāri, kuri tagad neaizies pensijā, automātiski paliks darba tirgū. Šeit neparādās nekādi aprēķini, cik lieli papildu izdevumi radīsies speciālajam budžetam sakarā ar to, ka daļa kļūs par bezdarbniekiem un ka viņiem vajadzēs maksāt bezdarba pabalstu. Šādu aprēķinu tur nav!

Tur arī tiek pieņemts, ka visi pensionāri, kas tagad vēl... ka visi potenciālie pensionāri, kuri nekļūs pensionāri... ka viņi ir strādājošie pensionāri un ka neviens no viņiem nav bezdarbnieks, ka neviens no viņiem pašlaik nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Tātad pat šajās mazajās niansēs šeit jau ir absurdi! Tātad, pirmkārt, nepatiesi ir jau izejas dati; otrkārt, aprēķini nav korekti; treškārt, mums vispār nav aprēķinu par turpmākajiem gadiem.

Kas paliek vēl interesantāks? Ja jūs esat iepazinušies ar šo dokumentu, kurš mums ir iesniegts un uz kura pamata šodien jūs taisāties balsot par šiem likuma grozījumiem, tad 5.punkts, kur ir apkopojums šiem visiem aprēķiniem, kas mums ir iedoti, skan... kurš ir izcelts boldēti, ar treknu tekstu... skan: „Kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014.gadā sastādīs 9,3 miljonus latu. Kopējais ietaupījums 2015.gadā sastādīs 20 miljonus latu.”

Tālāk mēs paskatīsimies šos skaidros, skaistos grafikus, kas mums tika rādīti priekšā. Ko es redzu pēc šiem grafikiem? Un jūs droši vien redzējāt arī televīzijā, ka tie sadalās... Pēc šiem grafikiem sanāk jau pilnīgi citi cipari - tur jau simti miljonu parādās. Un blakus šiem grafikiem... Tātad šeit parādās 2014.gadā starpība... Jā, 2014.gadā ir vairāk nekā 150 miljoni, 2015.gadā - 300 miljoni.

Blakus šiem pašiem slaidiem, kas mani vēl vairāk samulsināja... Es skatos tālāk šos slaidus, ko ir uztaisījusi Labklājības ministrija, par scenāriju „A” un par scenāriju „B”. Skatos, kā tad īsti ir ar to 2014.gadu, cik tad liels tur tas ietaupījums iznāk. Un es tagad skatos scenāriju „A”, tas ir tas, ja netiek izmaiņas veiktas, - 2014.gadā ieņēmumi (tie ir gan tūkstošos norādīti)... tātad ir 1 miljards 249 miljoni, izdevumi - 1 miljards 249 miljoni. Finansiālā bilance - mīnus 143. Es tiešām gribu redzēt jūsu matemātisko modeli, kā jūs to ieguvāt! Jo kas paliek interesanti? Ja mēs paskatāmies otro scenāriju par 2014.gadu, tad 2014.gadā ieņēmumi atkal ir 1,249 miljardi, izdevumi - 1,249 miljardi, finansiālā bilance - mīnus 7. Nu, tiešām ļoti interesanti!

Tātad, kolēģi, ja mēs pieejam tagad ar visu nopietnību tam, par ko mēs šodien diskutējam, un tam, kas mums ir piedāvāts, tad jūs man, lūdzu, pasakiet, kā, balstoties uz šiem datiem, kas ir mūsu rīcībā, mēs šodien varam balsot? Es tik tiešām gribētu atbalstīt to kolēģu piedāvājumus, kuri teica, ka šis priekšlikums būtu jāatdod atpakaļ komisijām un vēlreiz kārtīgi jāsagatavo.

Jo - kas pretējā gadījumā sanāk? Šeit ir trīs varianti šinī situācijā tātad: vai nu ierēdņi, kas ir taisījuši šo priekšlikumu, ir absolūti nekompetenti, vai - otrs variants! - viņi mūs uzskata par kretīniem, kas neko nesaprot, vai - trešais variants! - viņiem patiesībā ir dziļi vienalga, kas notiks ar to sabiedrības daļu, kura savas saistības pret valsti ir izpildījusi, kārtīgi strādājusi. Un tagad par viņiem ir jāparūpējas! Nu, mēs ar viņiem rīkojamies nevērīgi. Es personīgi labāk tad gribētu, lai ir otrais variants. Jā, jo šinī gadījumā tad mēs varam pierādīt, ka mēs neesam kretīni, ka mēs tik tiešām rūpējamies par šo valsti, ka tik tiešām esam spējīgi pildīt savus pienākumus.

Kā tad vajadzētu normāli izskatīties šim priekšlikumam? No vienas puses, es pašlaik to kritizēju, un jūs varat teikt: jā, viegli ir kritizēt. Kā tad būtu normāli tas izskatījies, ja tik tiešām šī valdība rūpētos par savu tautu un tiešām to uztrauktu šī sociālā budžeta ilgtspēja un tas, kas notiks ar cilvēkiem, kuriem vēlāk vajadzēs saņemt šīs samaksas?

Tad, pirmkārt, būtu iesniegti normāli aprēķini, pēc kuriem mēs varētu pārliecināties, ka tik tiešām šie grozījumi nodrošina šo ilgtspēju. Kāpēc man radās bažas? Es mēģināju likt iekšā ciparus, ņemot vērā reālo demogrāfisko situāciju, ņemot vērā visas tās tendences, ko mēs zinām, un nekādi tas nesanāca, nekādi nesanāca tie cipari, kas tiek piedāvāti. Tāpēc es ļoti gribētu redzēt šo matemātisko modeli. Droši vien mēs rakstīsim deputātu pieprasījumu Labklājības ministrijai, lai mums būtu iespēja dabūt šos izejas datus un pārliecināties par šo aprēķinu patiesumu. Tātad, pirmkārt, vajadzētu būt šiem aprēķiniem.

Otrkārt. Ja mēs runājam par kādiem pasākumiem, kaut vai par šo pašu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tad tas būtu tikai normāli, ja valdība paralēli ar to, ka tā paceļ šo pensionēšanās vecumu... ka tā paralēli parādītu arī pasākumu kompleksu, ko tā veiks, lai šie cilvēki paliktu darba tirgū, lai viņiem palīdzētu pašiem nopelnīt šo naudiņu un sagaidīt šo pensionēšanās vecumu. Tā ir viena lieta.

Tālāk. Ja mēs runājam par kādu solidaritāti, tad es to neredzu šinī priekšlikumā. Šeit nav nekādas solidaritātes, vienkārši ir problēma! Mēs to tradicionāli risinām - kā? Liksim uz tautas pleciem, nogriezīsim... Domājiet! Normāli, solidāri būtu, ka arī valdība no savas puses parādītu, ko tā darīs šinī situācijā. Tātad, ja ir problēma ar speciālo budžetu, tad viena puse... jā, mēs te skatāmies, kā mēs varam samazināt izdevumus. Otra puse, kad valdība parāda, kā tā rūpēsies par to, lai šie ieņēmumi šinī budžetā būtu lielāki, paralēli skaidrotu tautai savu ēnu apkarošanas plānu, kādā veidā panāks to, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas pieaugs šinī budžetā, paralēli skaidrotu par visiem šiem ekonomikas stimulācijas jautājumiem.

Bet nu pats galvenais, uz ko es gribētu aicināt tos, kas gatavoja šos likuma grozījumus, lai nodrošinātu tā saucamo ilgtspēju šim sociālajam budžetam. Ja mēs runājam par pensijām, tad, atvainojiet, kāpēc jums ir tik šaurs skatījums uz to, kas pašlaik vispār notiek ar pensiju sistēmu? Droši vien visi mēs esam lietas kursā par to, ka pensiju sistēma mums sastāv no vairākiem līmeņiem. Kāpēc mēs esam ķērušies klāt tagad tikai pie pirmā līmeņa? Mums vēl ir arī otrais pensiju līmenis. Lūk, kā es to redzētu: ka varbūt viens no risinājumiem, kā varētu... Panākt ne tik daudz uz topošo pensionāru rēķina visu šo nepieciešamo ilgtspēju, bet padomāt par to, kā efektīvāk izmantot pensiju otro līmeni! Pašlaik tur gandrīz miljards ir uzkrājies, un tas atrodas kaut kur ārzemju vērtspapīros - tā vietā, lai liktu tam atgriezties šeit un dotu tam iespēju strādāt šeit, Latvijas ekonomikā. Lūk, caur to reāli stimulēt darba vietas, stimulēt nodokļa... sociālās apdrošināšanas iemaksas! Lūk, tas būtu reāls mehānisms! To valdība varētu izdarīt.

Kāpēc valdība to nedara? Šeit atkal tāda... ļoti savdabīga situācija atkal veidojas. Ja mums kaut ko vajag attiecībā uz sabiedrību, tad mēs esam gatavi griezt, mainīt, bet, ja kaut kas tagad varbūt varētu aizskart banku intereses, tad - nekādā ziņā! Ja mēs paskatāmies šo otro pensiju fondu jeb līmeni, tad redzam, ka tā vidējais ienesīgums sastāda aptuveni 0,5 procentus. Nu, atvainojiet, vai tās ir tiešām rūpes par mūsu pensiju sistēmu? Tās ir rūpes par ilgtspēju?

Es aicinu tik tiešām šodien vienoties par to, ka mēs atdodam šo priekšlikumu atpakaļ komisijām un lūdzam, lai tas tiek atbilstoši sagatavots. Pretējā gadījumā sanāk tā, ka šodien... Es nezinu, kā jūs, kolēģi, bet es neredzu pamata, lai es varētu balsot par šādu likumprojektu. Principā balsot par šādu likumprojektu nozīmē apliecināt to, ka... es neredzu pamatu, kā es varu balsot „par” šādu likumprojektu. Principā balsot „par” šādu likumprojektu nozīmē apliecināt to, ka Saeima ir vienkārši akla balsošanas mašīna, jo mēs principā balsosim ne par ko - par krāsainām bildītēm, kas mums ir parādītas. Vai tiešām mēs gribam šādi izskatīties tautas priekšā? Tad mums nav jābrīnās, ka tā tik tiešām var iziet ielās un mēs varam piedzīvot kārtējo referendumu. Es nedomāju, ka tas ir pareizais ceļš, kā mums vajadzētu risināt, kā mums vajadzētu virzīties šajā jautājumā.

Paldies. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Nu ļoti īsa runa!” Dep. Dz.Zaķis: „Paldies, Ivar!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Godājamie kolēģi! Sarunas temats gana emocionāls, un mēģināšu es šim jautājumam pieiet nedaudz no citādāka rakursa. Proti, masu medijus ir apstaigājusi ziņa, ka ļoti dziļas... Spānijā ir izsaukusi karaļa rīcība, dodoties greznās, ekskluzīvās medībās krīzes situācijā, kādā ir Spānija.

Proti, kāds tam šobrīd ir sakars ar mūsdienu situāciju Latvijā? Es gribētu teikt, ka cilvēkam, kas dodas uz medībām, viņam ir žakete, žaketei ir divas kabatas, kabatās ir vai nu ieroči, vai patronas, vai nu nauda, un tad nu viņš dodas un maksā par šīm lietām.

Un es te gribētu teikt, ka mēs arī, dodoties savā tālākajā attīstības gaitā... ka Latvijas valsts, Latvijas valdība redz savus tālākos mērķus... Nu, kādi tie mērķi ir? Tātad 53 miljoni vienotu masu mediju veidošanai... Nu, labi, Eiropa kaut ko piemaksā, bet nu gana liela nauda. 20 miljoni - redzam, ka nu tur pat vairāk mums vajadzēs par Valsts ieņēmumu dienesta ēku samaksāt... Gana lieli līdzekļi būs acīmredzot jāvelta mums Visaginas kompleksa projektam, nemaz neskaitot to, ka mēs esam galīgi... diezgan lielā tādā strupceļā ar parādu atdošanu Starptautiskajam Valūtas fondam, kur naudu nāksies vēl aizņemties.

Ļoti labi, ka mums ir šī viena kabata... šī viena kabata, no kuras tad mēs arī visas šīs lietas taisāmies maksāt. Tā otra kabata mums tāda pustukšāka, tur ir, kā saka, šis sociālais budžets, un, protams, var tikai, kā saka, neapskaust Labklājības ministriju un tās vēlmi šo situāciju labot un dažādā veidā sekmēt, lai tur būtu šī naudiņa. Un tas ceļš tiek izveidots - iet šajos medību meklējumos uz šiem mūsu cilvēkiem, lai tad viņi maksā un pilda šo kabatu, nevis pārceļot šīs problēmas uz to otro - uz to bagātāko kabatu.

Ko es ar to gribētu teikt? Es domāju, ka mums tomēr derētu nedaudz uz šo jautājumu kompleksāk paskatīties - vai tās mūsu paredzētās bagātās medības tuvākajos laikos ir adekvātas mūsu iespējām, vai šie visi milzīgie projekti ir gana nepieciešami un gana aktuāli pašreiz. Tas ir tāds labs jautājums... Un vai nevajadzētu mums arī līdz ar to papildināt to mūsu nabadzīgāko kabatu no šīs bagātākās kabatas vai - taisni otrādāk! - izdevumus no nabadzīgākās kabatas pārcelt uz bagātāko kabatu? Tas savā laikā, Zaļo un Zemnieku savienības ministrijas laikā, jau tika aktualizēts. Diemžēl mums neizdevās - finanšu ministrs bija no vienas partijas, labklājības ministrs - no otras partijas. Šobrīd šie spēki ir koncentrēti viena politiskā spēka rokās - gan Finanšu ministrija, gan Labklājības ministrija. Es domāju, ka tas būtu viens arī gana labs risinājums.

Es domāju, ka Zaļo un Zemnieku savienība pieiet šodienas konkrētajam jautājumam ar visu atbildību. Mēs atbalstīsim tās iniciatīvas, kas ir gana labas arī šajā dotajā likumprojektā. Tā mēs darīsim - mēs ļoti konstruktīvi pieiesim šim jautājuma risinājumam kompleksā, jo tiešām jautājums sociālajā budžetā ir gana satraucošs, bet nostāties pret mūsu pašu, Zaļo un Zemnieku savienības ministru, panākto vienošanos, toreiz kopā ar Valdi Dombrovski esot vienā valdībā, ka šis pensionēšanās vecums būs no 2016.gada, - nu tā no mūsu puses nebūtu korekta rīcība. Līdz ar to mēs nevaram atbalstīt, un Zaļo un Zemnieku savienība neatbalstīs pensionēšanās vecuma palielināšanu no 2014.gada.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim...

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ašeradena kungs vēlas ko piebilst? (No zāles: „Pietiek!”, „Vajag, vajag!”)

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Tiešām paldies par izteiktajiem viedokļiem. Un tas rāda, ka komisijas priekšlikums par to, ka visus šos jautājumus ir nepieciešams izdebatēt gan komisijā, gan atsevišķās sarunās, gan daudzpusējās sarunās... rāda, ka tas ir bijis pareizais virziens.

Es tikai gribu vēl mazliet paskaidrot dažas lietas, kas man liekas ļoti svarīgas.

Kādēļ ir šī maiņa? Kas liek mainīt šo daudz pieminēto panākto vienošanos par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016.gada? Jā, tāda vienošanās tika panākta. Bet tika panākta arī cita vienošanās. Tika panākta vienošanās par to, ka priekšlaicīgās pensionēšanās normas darbība tiks pārtraukta, un tā ir tā būtiskā izmaiņa, kura notika vēl šīs Saeimas laikā, ņemot vērā gan arodbiedrību pieprasījumu, gan arī reālo situāciju darba tirgū. Šī priekšlaicīgās pensionēšanās norma tika saglabāta, un tajā pašā laikā, kad ministri virzīja šo priekšlikumu... patiesībā pretēji arī premjera gribai... ministri ļoti skaidri pauda savu viedokli, ka mums būs jārunā par priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma celšanu no 2014.gada. Jāsaka, ka sociālie partneri ar prieku akceptēja šī priekšlikuma pirmo daļu, bet otro daļu nekādā gadījumā publiskām debatēm tālāk nevirzīja.

Katrā ziņā es aicinu Saeimu šodien atbalstīt šo likumprojektu un ķerties klāt priekšlikumu rakstīšanai un debatēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 7.maijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere. (No zāles: „Atbalstīt!”)

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Es pavisam īsi par šo likumprojektu.

Šis likumprojekts ir Juridiskās komisijas izstrādāts likumprojekts. Sākotnēji, izskatot grozījumus Civillikumā, esam atbalstījuši tieslietu ministra priekšlikumu dot ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem prioritāras tiesības bērniņa adopcijai, bet, tā kā Civillikums pēc tā kompleksās dabas un juridiskās tehnikas neparedz pārejas noteikumus, mums likumā par Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanos ir jāparedz šāds regulējums, ko darīt attiecībā uz tiem pieteikumiem, kas jau ir iesniegti kompetentajā ministrijā.

Tādēļ lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Komisija ierosina 25.aprīli.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam „Parāda atgūšanas likums” (Nr.96/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 23.aprīlim”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskais birojs ir sagatavojis priekšlikumus, bet nedaudz, nedaudz nokavējis iesniegšanas termiņu. Lūgums to pagarināt līdz 23.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam „Parāda atgūšanas likums” (Nr.96/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 23.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” 898 083 latu apmērā šādu izdevumu segšanai: Satiksmes ministrijai - 699 111 latu apmērā, lai nodrošinātu finanšu līdzekļus valsts galvenā autoceļa A10 posma sakārtošanai, kapitālajam remontam, 2012.gadā, un Ārlietu ministrijai 198 972 latu apmērā, lai nodrošinātu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta darbību.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies un es dodu vārdu paziņojumiem, es vēlos visu mūsu vārdā apaļā jubilejā sveikt Juri Viļumu, kuram apaļā jubileja bija 13.aprīlī! (Aplausi. No zāles dep.Dz.Rasnačs: „Nosarka!”)

Paldies.

Vārds paziņojumiem.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi! Aicinu jūs uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi pulksten 12.15 komisiju ēkā Jēkaba ielā 10/12. Arī pārējos deputātus labprāt aicinātu, jo mēs sāksim izskatīt Saeimas 2011.gada pārskata revīzijas ziņojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Aicinu jūs uz komisijas sēdi 15 minūtes pēc šīs sēdes beigām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Tūlīt pēc sēdes rīkosim īsu ārkārtas sēdi Ārlietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Ilma Čepāne... nav, Rihards Eigims... nav, Rasma Kārkliņa... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Igors Meļņikovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Jānis Reirs... nav, Gunārs Rusiņš... arī nav, Inga Vanaga... nav, Raimonds Vējonis... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 19.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 1. sēde
2012. gada 19. aprīlī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” (Nr. 238/Lp11)
(Dok. Nr. 775, 775A)
   
Par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” (Nr. 239/Lp11)
(Dok. Nr. 776, 776A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 241/Lp11)
(Dok. Nr. 783, 783A)
   
Priekšlikumi - dep. J.Ādamsons (par)
  - dep. A.Judins (pret)
   
Priekšlikums par atbildīgas komisijas maiņu - dep. Dz.Rasnačs (pret)
  - dep. J.Ādamsons (par)
   
Par Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”- „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas balsošanas motīviem - dep. Dz.Rasnačs
   
Par likumprojektu „Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 242/Lp11)
(Dok. Nr. 784, 784A)
   
Priekšlikums - dep. J.Dombrava (par)
   
Par likumprojektu „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” (Nr. 243/Lp11)
(Dok. Nr. 786, 786A)
   
Priekšlikums - dep. I.Pimenovs (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 244/Lp11)
(Dok. Nr. 799, 799A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 245/Lp11)
(Dok. Nr. 801, 801A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 251/Lp11)
(Dok. Nr. 811)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jeļenai Lazarevai šā gada 29. martā
(Dok. Nr. 789)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram šā gada 3. aprīlī
(Dok. Nr. 790)
   
Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par Zentas Krūmiņas atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr. 207/Lm11)
(Dok. Nr. 813)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 208/Lm11)
(Dok. Nr. 819)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Edmunda Demitera ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 210/Lm11)
(Dok. Nr. 821)
   
Par deputātu Andreja Elksniņa, Sergeja Potapkina, Ņikitas Ņikiforova, Jāņa Tutina, Jeļenas Lazarevas, Ivara Zariņa, Marjanas Ivanovas-Jevsejevas, Igora Meļņikova, Vladimira Nikonova, Aleksandra Jakimova pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības rīcības atbilstību likumiem un Latvijas tautas interesēm” (Nr. 6/P11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 755, 755A)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu” (Nr. 173/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 794)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro(Nr. 8/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 795)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu” (Nr. 203/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 796)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu” (Nr. 198/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 797)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” (Nr. 92/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 785)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 19/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 800)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 221/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 689, 778)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 209/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 787)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 210/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 788)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” (Nr. 201/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 595, 659)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Debates - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts „Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” (Nr. 227/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 726, 793)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 235/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 754, 798)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par arodbiedrībām”” (Nr. 197/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 802)
   
Ziņo - dep. A.Buiķis
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 237/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 774, 817)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Debates - dep. A.Klementjevs
  - dep. V.Agešins
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. I.Bišofa
  - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
  - dep. A.Bērziņš
  - dep. E.Siliņa
  - dep. U.Augulis
  - dep. I.Grigule
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Barča
  - dep. I.Zariņš
  - dep. A.Brigmanis
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 251/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 811)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam „Parāda atgūšanas likums” (Nr. 96/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012. gada 23. aprīlim” (Nr. 205/Lm11)
(Dok. Nr. 810)
   
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 206/Lm11)
(Dok. Nr. 812)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Paziņojumi
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

 

Balsojumi

Datums: 19.04.2012 09:13:03 bal001
Par - 36, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījumi Krimināllikumā (241/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 19.04.2012 09:13:42 bal002
Par - 68, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (241/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 19.04.2012 09:27:52 bal003
Par - 57, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (243/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 19.04.2012 09:31:20 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Zentas Krūmiņas atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata (207/Lm11)

Datums: 19.04.2012 09:31:44 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (208/Lm11)

Datums: 19.04.2012 09:32:08 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edmunda Demitera ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (210/Lm11)

Datums: 19.04.2012 09:41:42 bal007
Par - 36, pret - 43, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par valdības rīcības atbilstību likumiem un Latvijas tautas interesēm (6/P11)

Datums: 19.04.2012 09:42:50 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu (173/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 09:43:51 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro (8/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 09:44:39 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu (203/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 09:45:32 bal011
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu (198/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 09:47:18 bal012
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (92/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.04.2012 09:50:33 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (19/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.04.2012 09:52:07 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (221/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.04.2012 09:53:31 bal015
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (209/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 09:54:28 bal016
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (210/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 09:58:27 bal017
Par - 51, pret - 1, atturas - 27. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā (201/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:00:48 bal018
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas ... (227/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:02:09 bal019
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzelzceļa likumā (235/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:08:55 bal020
Par - 27, pret - 40, atturas - 11. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:10:20 bal021
Par - 31, pret - 41, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:11:14 bal022
Par - 26, pret - 42, atturas - 12. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:13:44 bal023
Par - 30, pret - 42, atturas - 9. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:14:30 bal024
Par - 24, pret - 44, atturas - 10. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:16:35 bal025
Par - 32, pret - 40, atturas - 9. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:17:08 bal026
Par - 27, pret - 36, atturas - 14. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:18:08 bal027
Par - 32, pret - 40, atturas - 12. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:20:07 bal028
Par - 37, pret - 28, atturas - 13. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:20:40 bal029
Par - 28, pret - 38, atturas - 12. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:22:07 bal030
Par - 28, pret - 37, atturas - 12. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:22:58 bal031
Par - 34, pret - 30, atturas - 12. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:23:41 bal032
Par - 30, pret - 34, atturas - 14. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:24:59 bal033
Par - 31, pret - 33, atturas - 13. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:26:39 bal034
Par - 38, pret - 24, atturas - 17. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:27:09 bal035
Par - 29, pret - 30, atturas - 21. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:27:52 bal036
Par - 35, pret - 26, atturas - 20. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:28:27 bal037
Par - 32, pret - 36, atturas - 14. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:29:33 bal038
Par - 51, pret - 3, atturas - 26. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par arodbiedrībām” (197/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.04.2012 10:30:31 bal039
Par - 45, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 19.04.2012 12:03:42 bal040
Par - 48, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (237/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.04.2012 12:05:29 bal041
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (251/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.04.2012 12:06:31 bal042
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Parāda atgūšanas likums” (Nr.96/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 23.aprīlim (205/Lm11)

Datums: 19.04.2012 12:07:50 bal043
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (206/Lm11)




Frakciju viedokļi
2012.gada 19.aprīlī

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies pavasara sesijas pirmā kārtējā Saeimas sēde, un no Saeimas nama Rīgā skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs jums par Saeimas šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmā šodien runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (ZRP).

 

Labdien! Šodien Saeimas sēde pagāja likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” izskatīšanas spriegajā gaisotnē, un arī Zatlera Reformu partijas frakcija šodien balsoja par šo likumprojektu.

To, ka demogrāfiskā situācija valstī ir smaga, šonedēļ apliecināja gan konference par ģimenes vērtību aizsardzību un atbalstu, gan arī iepriekšējā nedēļā notikusī konference par abortiem, kas tiek veikti Latvijā.

Šobrīd mums ir jāatzīst, ka ģimene kā vērtība šajā valstī ir svarīga. Konferencē tika minēti pētījumi, kuri pierāda, ka tie cilvēki, kas dzīvo ģimenē, laulībā, dzīvo ilgāk. Un ka tās sievietes, kuras ir dzemdējušas bērnus, arī dzīvo ilgāk. Tas nozīmē, ka šodien mums būtu jāpasaka, ka ģimene, ģimene ar bērniem ir vērtība, kas nozīmīga mūsu valstij Latvijai.

Runājot par iepriekšējās nedēļas konferencē runāto par abortiem, ir jāsaka, ka tieši Saeimai būtu liels un ļoti steidzami risināms uzdevums, jo, ja Latvijā gadā abortos mēs zaudējam 10 000–12 000 bērnu, kas mums visi ir vajadzīgi šajā zemē Latvijā, tad tas ir nopietni risināms jautājums.

Runājot par likumprojektu par valsts pensijām, uzsvaru es gribētu likt uz divām ministrijām – Veselības ministriju un Zemkopības ministriju. Veselības ministrija pēc savas būtības un sava nosaukuma ir ļoti svarīga un nozīmīga ministrija, lai risinātu jautājumu par cilvēka veselību, par to, lai Latvijā cilvēki varētu nodzīvot garu, skaistu, veselīgu mūžu. Un es domāju, ka nepietiek ar vienu mācībstundu, par ko runā Ārstu biedrība, – veselības mācību –, jo cilvēks no savas dzīves vienu trešdaļu pavada skolā, bet divas trešdaļas... Kā viņš pavada šo dzīvi, kāds ir viņa dzīvesveids? Vai tas ir veselīgs, lai dzīvotu ilgu, garu un skaistu dzīvi?

Un man ir ļoti liels prieks, ka nākošajā nedēļā Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijā tiks skatīts jautājums par lauku reģionu attīstību sociālās drošības dimensijā, jo Latvijas lauki visā mūsu Latvijas laikā ir bijuši mūsu lepnums, pamats darba tikumam un ģimenes vērtību saglabāšanai. Tieši tādēļ... Ja šobrīd Latvijas laukos ir divreiz vairāk trūcīgo personu nekā pilsētās un ja mēs zinām, ka pie mājas turpat aiz loga ir zeme, tad ir jautājums – kāda ir mūsu valsts politika šajā jautājumā? Tieši Latvijas laukos cilvēki saglabā savu darba tikumu, zemes mīlestību un mīlestību pret Latviju.

Lai jums visiem jauka nedēļa, mīlestība un svētība jūsu ģimenēs!

Paldies.

Vadītājs. Paldies Initai Bišofai no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

 

Labdien! Mans uzdevums šodien ir paust Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli vairākos jautājumos, un, protams, es izmantošu iespēju, lai jums nedaudz pastāstītu arī par tām pozīcijām, kuras arī es kā deputāte atbalstu vai neatbalstu.

ZZS frakcija šodien Saeimas sēdē atbalstīja kolēģu sagatavotos Krimināllikuma grozījumus, kuri paredz stingrāku, bargāku sodu noteikšanu personām, kas izdarījušas dzimumnoziegumus pret nepilngadīgajiem. Un mūs it sevišķi uzrunāja tā informācija, kuru vakar mēs redzējām un dzirdējām masu medijos. Tās ir ārkārtīgi smagas epizodes, ļoti nepatīkami gadījumi. Kaut gan daudzi kolēģi, iespējams, mūs neatbalstīs šajā ziņā, es tomēr domāju, ka cilvēki, kuri izdarījuši tik smagus noziegumus (vēl jo vairāk – pret bērniem, pret saviem vistuvākajiem cilvēkiem!), ir pelnījuši ļoti, ļoti bargus sodus.

Zaļo un Zemnieku savienība šodien vēlas izteikt arīdzan aicinājumu Izglītības un zinātnes ministram saistībā ar viņa izstrādātajiem projektiem par skolotāju algām. Mēs uzskatām, ka Latvijā jebkurš skolotājs dara ļoti labu, ļoti grūtu un sarežģītu darbu, audzinot un mācot mūsu bērnus un mazbērnus, un tāpēc nedrīkst nošķirt vienu skolotāju no otra, cenšoties izvērtēt, kuri nu kurā skolā – viens vai divi – ir tie labākie, lai viņiem algu paaugstinātu. Mēs savā frakcijā esam runājuši par to, un mūsu viedoklis ir – darba samaksas palielinājumu ir pelnījuši absolūti visi pedagogi, arī tie, kuri tikko uzsākuši savas ne vieglā darba gaitas.

Un šodien jāpiemin vēl viens jautājums – protams, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Un šajā sakarā man gribas pateikt, ka iepriekšējie likuma grozījumi tika pieņemti pagājušā gada beigās; tur Saeima deva uzdevumus Ministru kabinetam, un tie ir izpildīti, un divas lietas, manuprāt, paveiktas ļoti labi.

Tas nozīmē, ka es noteikti atbalstu – un arī pārējie ZZS frakcijas deputāti atbalsta – priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, tas ir, iespēju pensionēties divus gadus pirms noteiktā, valsts vecuma pensijai nepieciešamā vecuma (tātad šodien – no 60 gadiem, un šī norma turpmāk būs beztermiņa, tātad mūžīga, kamēr vien būs šis likums), un sociālās apdrošināšanas stāža jeb, kā mēs to ikdienā saucam, darba stāža palielināšanu, lai varētu pieprasīt valsts noteikto vecuma pensiju, no 10 uz 15 gadiem un tālākā laika periodā – uz 20 gadiem. Un, protams, mani gandarī Labklājības ministrijas izstrādātā un precizētā norma par tām personām, kuras ir audzinājušas bērnus invalīdus līdz pilngadībai. Tātad, manuprāt, arī šī norma tagad būs sakārtota un nevajadzēs vairs cilvēkiem uztraukties un meklēt dokumentus, kuri ir tikuši izdoti pirms divdesmit pieciem, trīsdesmit vai pat četrdesmit gadiem un vairs nav atrodami.

Bet ZZS – un es tajā skaitā – kategoriski noraida pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ar 2014.gadu, jo iepriekšējā vienošanās, mūsuprāt, bija saprātīgāka, arīdzan Valda Dombrovska otrā valdība pieņēma koncepciju, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšanu var uzsākt tikai ar 2016.gadu. Tādu viedokli vakardien Sociālo un darba lietu komisijā pauda arī gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan Latvijas Pensionāru federācija. Un vienīgi nevalstiskā organizācija, mūsu sadarbības partnere, Latvijas Darba devēju konfederācija domā, ka pensionēšanās vecums jāpalielina pēc iespējas ātrāk, bet nestāsta, kā Latvijas Darba devēju konfederācija rūpējas, lai mums būtu pēc iespējas vairāk jaunu darba vietu, par atbalstu uzņēmējiem jaunu darba vietu veidošanā, par ēnu ekonomikas apkarošanu un tā tālāk.

Un vēl viena norma, kuru nekādi nevaru atbalstīt, ir invaliditātes pensijas aprēķina maiņa. Tātad par vairākām šīm normām ZZS – un es tajā skaitā – noteikti iesniegs priekšlikumus, jo likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Vēlos pateikt radioklausītājiem, ka par valdības iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” 48 deputāti nobalsoja „par”, 39 – „pret”, nevienam neatturoties.

Paldies, ka uzklausījāt. Lai jums mierīga nedēļas nogale! Visu labu!

Vadītājs. Paldies Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un tagad vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimai bija ražīga diena. Saeima izskatīja gandrīz 30 dažādus lēmumu un likumu projektus, bet es savā pārskatā pieskaršos diviem.

Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”. VIENOTĪBA šos grozījumus neatbalstīja, jo, neraugoties uz šīs tēmas smagumu, mēs uzskatījām, ka šie grozījumi nav pietiekami sagatavoti un šie soda mēri ir drīzāk tāda populistiska rakstura, nevis samēroti ar nodarījumu. Kaut gan – es vēlreiz uzsveru! –, protams, nodarījumi pret mazgadīgu personu ir ļoti bīstami.

Bet katrā ziņā Saeima lēma citādāk, un likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai. Par to es priecājos, jo opozīcija uzskatīja, ka labāk būtu to nodot citai komisijai. Tiešām, tā ir komisija, kas, manuprāt, strādā ļoti kvalitatīvi un izsvērti.

Protams, lielākais šodienas notikums ir likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšana pirmajā lasījumā, un par to es esmu īpaši priecīgs, jo, pārstāvu, protams, ne tikai Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, bet arī Labklājības ministriju kā parlamentārais sekretārs. Šis, man liekas, ir milzīgs panākums šī ārkārtīgi svarīgā jautājuma izskatīšanā.

Un jāsaka, ka šī jautājuma virzībā ir divi fundamentāli argumenti, par ko mums ir jādomā. Vispirms jau ir tas, ka kopumā tie iedzīvotāji, kas sasniedz pensionēšanās vecumu un dzīvo ilgāk... to mūža ilgums pieaug, tas ir no vienas puses, un tā ir fundamentāla izmaiņa visā Eiropas telpā, un praktiski visas Eiropas valstis šobrīd runā par pensionēšanās likuma izmaiņām. Liela daļa no tām jau šādus lēmumus ir pieņēmušas. Pamatā pensionēšanās vecums ir 65 gadi, kā Latvija to domā, bet ir valstis, piemēram, Vācija un Nīderlande, kur tas ir 66 gadi.

Jāsaka, ka visekstrēmākais šajā jomā ir Zviedrijas premjers, kurš ir runājis par 75 gadu vecumu kā pensionēšanās vecumu. Latvija šādu lēmumu nav pieņēmusi, par šādiem termiņiem nedomā.

Katrā ziņā man jāsaka, pats svarīgākais jautājums šajā jomā ir tas, ka visa Eiropa noveco: samazinās gados jaunu iedzīvotāju skaits, tajā pašā laikā to iedzīvotāju skaits, kas ir vecāki par pensionēšanās vecumu, pieaug. Un kas ir pats svarīgākais? Ir jāsaprot, ka tas laiks, kas tiek pavadīts pensijā, pieaug. Un patiesībā jāsaka, ka šī norma lielā mērā ir saistīta ar pašu... šīs normas izmaiņa lielā mērā ir saistīta ar pašu pensionāru, nākotnes pensionāru, interesēm. Jo patiesībā jau formula, pēc kādas aprēķina pensijas lielumu, ir pavisam vienkārša: uzkrātais pensijas kapitāls tiek dalīts ar paredzamo mūža ilgumu. Un, jo vairāk pieaug paredzamā mūža ilguma skaitlis, jo vairāk var potenciāli samazināties pensionāra saņemtā pensija katrā konkrētajā gadā. Tās ir tādas ilgtermiņa konsekvences.

Un, protams, mums ir jārunā arī par īstermiņa konsekvencēm, kas ir saistītas ar Latviju. Jāsaka, ka Latvijas sociālais budžets ir ārkārtīgi sekmīgi organizēts: pirmskrīzes periodā sociālais budžets bija uzkrājis pietiekami solīdu rezervi – tie bija 900 miljoni latu. Pēckrīzes periodā, kad iemaksu algas samazinājās un līdz ar to arī samazinājās sociālās iemaksas, ieņēmumi sociālajā budžetā samazinājās, un sociālais budžets sāka dzīvot uz uzkrāto rezervju rēķina. Un jāsaka, ka šīs rezerves beigsies nākamajā gadā un jau nākamgad sociālajam budžetam ir jāaizņemas 50 miljoni latu, lai nodrošinātu savu darbību. Un šis ir ārkārtīgi svarīgs brīdis, kad mēs sākam domāt par pensionēšanās vecuma pagarināšanu, respektīvi, sociālā budžeta izmaksu samazināšanu. Un šeit, mēs redzam, ir divi ceļi: tātad šis – pensionēšanās vecuma pagarināšana, un otrs ļoti svarīgs manevrs ir tas, ka valdība solidāri kopā ar iedzīvotājiem uzņemas šo slogu, pārnesot uz pamatbudžetu pensiju piemaksas, kas nav varbūt tieši uz sociālo budžetu attiecināmas izmaksas. Rezultātā, kā mēs redzam, varētu veidoties sociālais budžets ar uzkrājumu, jo nākotnē ir jārisina trīs ārkārtīgi svarīgas problēmas.

Pirmkārt, ir jāveido uzkrājums, lai nodrošinātos nākotnē, kā tas tika darīts līdz šim, nākamajam ekonomiskajam ciklam un izveidotu noteikta veida rezervi. Tas ir pirmkārt.

Otrs jautājums, ar ko mums būs jāsaskaras. Šobrīd milzīga daļa, apmēram, 280 000 Latvijas iedzīvotāju, saņem minimālo algu. Un, ņemot vērā pensijas aprēķina formulu, kas ir apmēram 40 procenti no tā saucamās iemaksu algas, – tā ir sagaidāmā pensija –, mēs varam sagaidīt, ka milzīgam skaitam Latvijas valsts iedzīvotāju pensijas būs ļoti mazas. Mums ir jādomā nākotnē par kompensāciju mehānismiem šiem cilvēkiem, respektīvi, mums būs jārisina mazo pensiju jautājumi.

Un pēdējais un pats svarīgākais. Šī reforma nekādā veidā neskar esošos pensionārus, drīzāk otrādi. Un kas ir domāts ar šiem vārdiem – „drīzāk otrādi”? Mums ir jādomā par pensiju indeksēšanu. Un, ja mēs varam veikt šo reformu, tad jau 2014.gadā mēs varētu indeksēt pensijas. To gaida patiesībā visi Latvijas pensionāri, jo, protams, dzīves izmaksas ir būtiski sadārdzinājušās.

Tā kā šodien Saeima nobalsoja par likumprojekta virzību uz priekšu, es esmu ļoti priecīgs, un gaidīsim līdz 7.maijam dažādu ieinteresēto pušu priekšlikumus, un es gaidu maijā ļoti karstas debates par to, kādā veidā, ar kādiem grozījumiem šis likums varētu tikt virzīts uz priekšu.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Ašeradena kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien runāšu par sešām lietām.

Pirmkārt, par Krimināllikuma grozījumiem, kurus atbalstīja Nacionālā apvienība. Mēs piekrītam, ka ir vajadzīgi lielāki sodi par dzimumnoziegumiem pret mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem, taču vienlaikus mēs uzsveram, ka ir svarīgi arī atbilstoši grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai noteiktu garākus apcietinājuma termiņus un noteiktu ilgāku noilguma termiņu un lai būtu praktiski neiespējama šādu noziedznieku pirmstermiņa atbrīvošana.

Otrs jautājums ir par Rail Baltica, proti, likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā”. Jāsaka, ka beidzot koalīcijas partijas ir piekritušas, un šis likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Rail Baltica projekts, kā zināms, ir ļoti svarīgs, lai mūsu infrastruktūra būtu mazāk atkarīga no mūsu austrumu kaimiņa.

Trešais jautājums ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana, kas, protams, ir vissāpīgākais lēmums, ko šodien pieņēmām, bet Nacionālā apvienība uzskata un darīs visu iespējamo, lai šis jautājums tiktu saistīts ar Latvijas valsts demogrāfiskās attīstības politiku. Tam jātiek risinātam ciešā, ciešā sasaistē ar skatījumu nākotnē.

Ceturtais jautājums ir par Latvijas Radio... ārpus šīs sēdes darba kārtības, bet aktuāls... par Latvijas Radio ģenerāldirektora lēmumu par raidījuma „Tēvijas Sargs” slēgšanu. Nacionālā apvienība uzskata, ka ģenerāldirektora rīcība ir pārspīlēta un neadekvāta, un mēs aicinām tomēr rīkoties atbilstoši – tā, kā tas ir pieņemts tiesiskā valstī, kur ir vārda un preses brīvība. Tā vietā, lai reaģētu uz Baltijas Pirmā kanāla izlēcieniem, mēs redzam pilnīgi pakalpīgu bezmugurkaula rīcību.

Piektais, par ko es šodien gribu runāt, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas tikko pieņemtais spriedums Katiņas lietā: daļēji apmierināta ir bojāgājušo upuru radinieku prasība, un šis precedents varētu būt labs pamats Litenes upuru radinieku prasībai Eiropas Cilvēktiesību tiesā tuvākajā nākotnē. Jebkurā gadījumā Nacionālā apvienība vērtēs šo iespēju.

Un visbeidzot, protams, es vēlos visus informēt, ka Nacionālā apvienība ļoti plaši piedalīsies Lielās talkas pasākumos visā Latvijā, rīdzinieki būs Brīvdabas muzejā.

Un vēlos novēlēt visiem siltas un jaukas, un patīkamas, un ražīgas šīs brīvdienas.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Nacionālās apvienības pārstāvim Dzintaram Rasnačam.

Un pēdējam šodien vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir apņēmusies nodrošināt valsts ekonomisko un sociālo attīstību, uzlabot savu iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus un ievērot cilvēktiesības, kas ietver arī sociālās tiesības.

Diemžēl ekonomiskās krīzes apstākļos pieaug tendence pieņemt stingrus ekonomiskas pārvaldības pasākumus, nosakot stingru budžeta disciplīnu, bet vienlaikus ignorējot sociālo dimensiju.

Jāsaka, ka valdība izvēlējusies diezgan oriģinālu paņēmienu, kā risināt pensiju problēmu. Tā vietā, lai stimulētu jaunu darba vietu izveidi, it īpaši pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ministri aicina vienkārši mehāniski samazināt pensionāru skaitu. Kā saka, nav pensionāru – nav problēmu! Jāsaka, ka nepopulārus lēmumus valdība gan parasti izpilda. Iespējams, tieši tādēļ, neskatoties uz pamatotiem iebildumiem, Saeimas deputātu vairākums šodien nolēma virzīt tālāk, maigi sakot, pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā „par valsts pensijām”, kuri paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadu vecumam sākt jau no 2014.gada un pabeigt līdz 2020.gadam.

Es uzskatu, ka šī likumprojektā ietvertā norma nav atzīstama par samērīgu un saudzējošu. Strauja pensionēšanās vecuma celšana tikai tādēļ, lai segtu iztrūkumu valsts pensiju speciālajā budžetā, vēl vairāk graus sabiedrības uzticību pensiju sistēmai, tās ilgtspējai un stabilitātei. Turklāt konteksts un veids, kā tiek plānota pensionēšanās vecuma paaugstināšana, pilnīgi noteikti ir pretrunā ar cilvēktiesībām. Nav pagājis pat gads kopš varas partiju iepriekšējā solījuma, ka pensiju jomā nekas netiks pasliktināts, bet patlaban jau ir nākamie signāli, kas, visticamāk, vainagosies reālā darbībā, ka pensionēšanās vecums tiešām tiks paaugstināts. Manuprāt, no tiesiskās paļāvības viedokļa tas ir pilnīgi nepareizi.

Ko nozīmē tiesiskā paļāvība? Tas nozīmē, ka sabiedrībai ir jātic vīzijai un konkrētam politiķu solījumam, it īpaši par sociāli ekonomisko jautājumu loku. Ja politiķi nolemj paaugstināt pensionēšanās vecumu, iedzīvotāji tam būtu laikus jāsagatavo, bet tagad mēs dzirdam pilnīgi citu retoriku. Manuprāt, ar sabiedrību tā nedrīkst manipulēt un spēlēties. Tas ir vienkārši pazemojoši.

Dažas lietas, kad varas partijas bija pavisam izgājušas no „rāmjiem”, kā, piemēram, pensiju apmēra apcirpšanas jautājumā, vietā atlika Satversmes tiesa, tāpēc varu atgādināt, ka tieši Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka likumdevējam, pieņemot lēmumus sociālā nodrošinājuma jomā, jāievēro tiesiskās paļāvības, samērīguma, taisnīguma un sociāli atbildīgas valsts principi.

Par samērīgu būtu atzīstama, manuprāt, kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – pieredze. Daļa Eiropas valstu, kam līdzīga vēsturiskā un ekonomiskā attīstība, pensionēšanās vecuma palielinājumu līdz 65 gadiem plāno sasniegt periodā līdz 2025.gadam, proti, Igaunija – 2024.gadā, Lietuva – 2025.gadā.

Vēlos atgādināt, ka iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” paredzēja pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot ar 2016.gadu. Tomēr reforma, visticamāk, tiks paātrināta. Īpaši satrauc fakts, ka, lasot dažādus preses izdevumus, redzu, kādi labi aprobēti un emocionāli ietekmīgi paņēmieni tiek izmantoti, lai vienkāršu cilvēku pārliecinātu par to, ka „Saskaņas Centra” un arodbiedrību pretargumenti nav nekas cits kā tikai atsevišķu personu neizpratne par problēmas būtību.

Es iebilstu pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu vairāku iemeslu dēļ, bet minēšu tikai divus iemeslus.

Pirmkārt. Latvijā dzīves ilgums ir pārāk mazs. Ja pensionēšanās vecums tiks paaugstināts līdz 65 gadiem, daudzi vīrieši līdz pensijai gluži vienkārši nenodzīvos. Un tas var ietekmēt motivāciju maksāt nodokļus. Kāda jēga to darīt, ja normālu pensiju tik un tā nesaņemsi? Faktiski pensionēšanās vecuma paaugstināšana – tas ir valsts saistību pret nodokļu maksātājiem pārkāpums.

Otrkārt. Ja vecākā gadagājuma cilvēkiem nebūs iespēju doties pensijā, viņiem ir kaut kā jānopelna sev iztika, bet tieši pirmspensijas vecuma ļaudīm atrast darbu ir īpaši grūti. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi izmanto iespēju doties priekšlaicīgā pensijā. Cilvēks vecumā pēc 60 gadiem, kuram ir daudz dažādu profesionālu hronisku kaišu, jau nu nevar vairs kraut vagonus. Daudzi cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem, un tas nozīmē, ka valstij kādu laiku nāksies viņiem maksāt bezdarbnieka pabalstu, bet pēc tam viņi vērsīsies vietējā pašvaldībā ar lūgumu pēc sociālās palīdzības un maznodrošinātas personas statusa piešķiršanas. Tāpēc ekonomiskais ieguvums no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas ir vairāk nekā apšaubāms. Nav jēgas paaugstināt pensionēšanās vecumu, ja netiek radītas jaunas darba vietas.

Nobeigumā vēlos pateikt, ka mums šis jautājums, manuprāt, jārisina nevis matemātiski, bet gan praktiski un humāni, jo mūsu dzīves kvalitāte un ekonomiskā situācija nav salīdzināma ar tādām Eiropas valstīm kā Vācija, Dānija un Zviedrija. Tur pensionēšanās vecums jau ir 65 gadi, taču tur ir zemāks bezdarba līmenis, labāk funkcionē veselības aprūpes sistēma un sociālās garantijas ir pavisam citā līmenī.

Līdz ar to „Saskaņas Centrs” neatbalsta un negatavojas atbalstīt šādus grozījumus likumā „Par valsts pensijām”.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodien „Frakciju viedokļu” tiešraide no Saeimas nama ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Pirmdien, 20.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”