Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas divpadsmitā sēde
2012.gada 22.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 22.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas darba kārtībā.

Desmit deputāti - Latkovskis, Cilinskis, Upenieks, Dzintars, Lībiņa-Egnere un citi - ir lūguši izdarīt izmaiņas 22.marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” (Nr.73/Lp11) otrajam lasījumam” līdz 2012.gada 17.aprīlim. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Vēl bez tam es vēlos jūs informēt, ka ir iesniegts pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības rīcības atbilstību likumiem un Latvijas tautas interesēm”. Tātad saskaņā ar desmit deputātu - Elksniņa, Potapkina, Ņikiforova, Tutina, Lazarevas un citu - lūgumu šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto Saeimas sēdes darba kārtību.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Politiskās apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas frakcija uzskata par nepieļaujamiem grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas pilnībā atbrīvo valsti no pienākuma piešķirt finansējumu renovācijas un rekonstrukcijas darbiem dzīvojamām mājām, kuras cietušas stihiskā nelaimē, katastrofā, avārijā vai terora aktā.

Šis likumprojekts, maigi sakot, ir bīstams signāls sabiedrībai, jo pēc būtības valsts vēlas distancēties no palīdzības sniegšanas saviem iedzīvotājiem. Es nebrīnos, ka atbilstošos grozījumus Saeimā iesniedzis Ministru kabinets, jo visi atceras, ka Dombrovska kunga vadītā valdība novilcināja jautājumu par palīdzības sniegšanu mājas iedzīvotājiem Mālpilī, kad pērn - 2011.gada 16.novembrī - ēka daļēji sabruka. Jau tad valdība ciniski demonstrēja savu nevēlēšanos piešķirt līdzekļus mājas renovācijai, aizbildinoties ar to, ka valstij nav naudas. Tomēr likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija un ir normas, kas uzliek valdībai par pienākumu palīdzēt cilvēkiem šādā situācijā.

Tagad Ministru kabinets ir nolēmis izslēgt no likuma šīs neērtās normas un distancēties no problēmas risināšanas. Ja Ekonomikas ministrijā sagatavotos grozījumus Saeimas vairākums atbalstīs, tad valsts iegūs tiesības atteikties palīdzēt cilvēkiem, kuri ne jau savas vainas dēļ nonākuši nelaimē.

Tāpēc „Saskaņas Centrs” aicina visus Saeimas deputātus balsot „pret” grozījumiem likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Vēl vairāk! Grozījumi arī paredz, ka no likuma tiks izslēgtas normas, kas valdībai uzliek par pienākumu piešķirt līdzekļus par arhitektūras pieminekļiem atzīto dzīvojamo māju restaurācijai, ja to tehniskais stāvoklis normatīvo aktu noteiktajā kārtībā ir atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai un veselībai.

Tāpat valdība turpmāk nedomā piedalīties dzīvojamo ēku energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu finansēšanā, bet tajā pašā laikā likumā tiek saglabāta norma, ka tiesības sniegt palīdzību dzīvojamo māju rekonstrukcijai un renovācijai visos minētajos gadījumos, ieskaitot ēku remontu pēc avārijas vai stihiskas nelaimes, būs pašvaldībām. Valsts vienkārši pārliek visu atbildību uz vietējās varas pleciem, nenodrošinot tam atbilstošu finansējumu. Likumprojekta autori anotācijā pat neslēpj, ka Latvijā vairs netiks uzlabota Latvijas dzīvojamā fonda kvalitāte.

Likumprojekta mērķauditorija ir dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašnieki. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem statistikas datiem 2010.gadā Latvijā bija 352 414 dzīvojamās mājas. Līdz ar to šis likumprojekts skar visus.

Bet valdība ir citās domās un uzskata, ka nav nepieciešams nodrošināt sabiedrības līdzdalību pat likumprojekta apspriešanā.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Rasnača, Dombravas un Mūrnieces iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ar nožēlu un vilšanos man jāatzīst, ka likumprojekta iesniedzēji ir spēruši kārtējo populistisko soli, lai vairotu savas partijas reitingus, nevis lai aizsargātu valsts intereses (Starpsauciens no SC frakcijas: „Kauns!”), kā viņi minējuši anotācijā.

Es atļaujos to apgalvot, jo kopā ar šiem likumprojekta iesniedzējiem vienā no nesenajām koalīcijas sēdēm bija vienošanās par to, ka vispār, pirms domāt par jelkādu Imigrācijas likuma grozījumu iesniegšanu, tiks sagaidīts ikgadējais ziņojums par noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un tas tiks iesniegts Saeimai kopējai izvērtēšanai. Diemžēl šī pragmatiskā un loģiskā vienošanās, kā mēs redzam, ir pārkāpta un grozījumi ir iesniegti pirms ikgadējā ziņojuma.

Es atgriežos pie pievienotās anotācijas un argumentācijas, kāpēc es tā domāju.

Pirmkārt. Iesniedzēji norāda, ka esošais Imigrācijas likums ekonomikai labumu nenes. Nepiekrītu, jo esošā kārtība rada darba vietas, tiek nomaksāti nodokļi, kas palīdz Latvijas ekonomikai. Jūrmalā vien dažādās attīstības stadijās ir vismaz 500 dzīvokļi jaunos projektos. Kopējā projektu investīciju summa šajos dzīvokļos vien pārsniedz 60 miljonus latu. Tiek nodrošināts darbs arhitektiem, būvniekiem, ir darbs attīstītājiem, kas riskē ar kapitālu, kurš citādi varētu atrasties banku kontos vai vērtspapīros ārzemēs. Bankām ir procentu ienākumi no projektu finansēšanas, tie ļauj ātrāk segt iepriekšējo gadu zaudējumus. Ir pasūtījumi vietējiem apstrādes, rūpniecības un būvmateriālu uzņēmumiem, to skaitā karjeru izstrādātājiem, cementa un betona ražotājiem, ģipškartona maisījuma ražotājiem, krāsu ražotājiem, logu un durvju ražotājiem, kokzāģētavām. Šie materiāli tiek iegādāti arī no tirgotājiem, vietējiem uzņēmumiem un no veikaliem un veikalu tīkliem. Neapšaubāmi šīs lietas nes labumu Latvijas ekonomikai.

Tālāk. Iesniedzēji argumentē, ka esošā kārtība mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas un tas noved pie tā, ka Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par jaunu nekustamo īpašumu iegādi. Šis apgalvojums nav precīzs jeb ir nepilnīgs, jo nerezidentus interesē galvenokārt Jūrmala un Rīgas klusais centrs. Izņēmumi ir, bet to ir maz.

Nerezidentu tirgus ir specifisks: tas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no cenām un situācijas veco dzīvokļu, ekonomiskās un vidējās klases jauno projektu un privātmāju tirgos. Nerezidentus neinteresē zeme Rīgas tipiskajos privātmāju rajonos un Pierīgā. Lielākoties viņus interesē dārgi un luksusa klases nekustamie īpašumi, un tāpēc vidējā Latvijas Republikas pilsoņa, iedzīvotāja, intereses tiešā veidā netiek aizskartas.

Nekustamo īpašumu cenas netiek uzpūstas. Nerezidenti pērk dārgos dzīvokļus labākajās vietās, un tas neietekmē pārējos tirgus segmentus. Latvijas pilsoņu intereses ir jāaizstāv ar pareizu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Zemes kadastrālās vērtības pārskatīšana dos daudz labāku šī jautājuma risinājumu ilgtermiņā.

Iesniedzēji min, ka esošās normas atbalsta vienas šauras grupas - nekustamo īpašumu spekulantu - intereses. Ieguvējus es iepriekš jau minēju, bet vēlos papildināt, ka daļa no darījumiem notiek ar jau uzbūvētiem un lietotiem īpašumiem. To īpašnieki tiek pie naudas, kas visa lielākoties paliek Latvijā. Tie tiek izīrēti, tiek dzēsti kredīti, tiek nomaksāti nodokļi, to skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis un valsts nodevas. Attiecīgi arī šī naudas daļa veicina vispārējo ekonomisko aktivitāti un ekonomika straujāk atkopjas pēc krīzes.

Vairākums pārdevēju nav spekulanti, bet ir mūsu pašu normāli līdzpilsoņi, kas pirms krīzes pelnīja vairāk un ņēma kredītus, kurus tagad nevar atļauties atmaksāt. Tagad šie cilvēki spēj atgriezties aktīvajā ekonomikā, jo var pārdot īpašumus un dzēst kredītsaistības. Pārdevēji ir arī attīstītāji, kas spēj apmaksāt celtnieku darbu, segt iekrātos parādus. Pārdevēji ir arī banku meitasuzņēmumi, kuri tādā veidā attīra savas bilances un kuru mātesbankām pieaug līdzekļu apjoms, ko iespējams izmantot kreditēšanā.

Iesniedzēji apgalvo, ka investīcijas nekustamajā īpašumā bieži vien ir fiktīvas, jo nereti notiek darījumi ārvalstnieku starpā, kā rezultātā Latvijas ekonomika neiegūst faktiski neko. Arī šis apgalvojums ir nekorekts, jo darījumi, kas notiek ārvalstnieku starpā, ir zem 5 procentiem no kopējiem darījumiem.

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Ozoliņš. Man vajag vēl vienu minūti... (No zāles: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, lūdzu! Deputāti atļauj jums runāt. Lūdzu!

J.Ozoliņš. Iesniedzēji uzskata, ka esošo normu atcelšana uzlabos tautsaimniecības attīstību, kas, maigi izsakoties, ir jocīgs apgalvojums. Ja šī norma tiktu atcelta, tad tautsaimniecības attīstību tas ietekmētu negatīvi, jo tiktu apturētas vismaz no 200 līdz pat 500 miljoniem latu investīcijas nākošo divu vai trīs gadu laikā.

Par kapitālu. Grozījumu piekritēji mēģina mūs pārliecināt, ka ieguldītajam kapitālam ir neskaidra naudas izcelsme. Šis nav apšaubāmas izcelsmes kapitāls! Šie nerezidenti, lai varētu nekustamo īpašumu nopirkt, atver kontus Latvijas bankās, un tur viņi iziet rūpīgas akceptēšanas procedūras. Kapitāla izcelsme un ienākumi pie šiem darījumiem ir jāpierāda.

Tāpēc aicinu visus kolēģus pragmatiski pieiet šim jautājumam un šodien balsot „pret”. Ja būs vajadzība veikt jelkādas izmaiņas šajā likumā, tad no sākuma ir jāsagaida ikgadējais ziņojums.

Nobeidzot savu uzstāšanos, prātā nāk sens, bet ļoti precīzs latviešu tautas teiciens: „Septiņas reizes nomēri, pirms nogriez.”

Paldies. Aicinu balsot!

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es šeit laika trūkuma dēļ nerunāšu par tiem morālajiem argumentiem un drošības aspektiem, kurus veicina šāda veida imigrācija. Šobrīd es nepieskaršos arī tam, ka īstenībā mēs nekādi neierobežojam to, ka šī imigrācija var tikt... ka šādā veidā uzturēšanās atļauju var iegūt cilvēki, kuri iegulda savu finansējumu ražošanā un tādējādi veicina Latvijas ekonomiku. Tātad tas, ko mēs šobrīd ierosinām, ir tikai vēlme ierobežot šo nekustamo īpašumu nekontrolējamu pirkšanu.

Šeit es gribētu atgriezties dažus gadus atpakaļ un citēt jums Roberta Zīles ekonomisko programmu, kas nāca klajā tajā laikā. Tad visi šausmīgi priecājās par treknajiem gadiem un par Kalvīša valdības milzīgajiem sasniegumiem saistībā ar IKP pieaugumu. Tauta gan īpaši nepriecājās un prasīja Kalvīša atkāpšanos, bet, protams, ekonomisti, eksperti un nekustamā īpašuma spekulanti bija ļoti priecīgi. Roberta Zīles ekonomiskajā programmā toreiz bija rakstīts: „Savukārt nekustamā īpašuma tirgus bezzobainais regulējums ir ļāvis ieplūst Latvijā milzīgam neskaidras izcelsmes naudas daudzumam, kas ne vien nesamērīgi uzpūta zemes un mājokļu cenas, bet arī devis prāvu ieguldījumu inflācijas pieaugumā. Šim procesam netraucēti turpinoties, daudzi mājokļi paliks neapdzīvoti vai arī tie par nesamērīgi augstām cenām nonāks vidusšķiras ģimeņu rokās, piespiežot tās atteikties no citiem svarīgiem tēriņiem par izglītību un veselības aprūpi. Turklāt, dominējot spekulatīvajam pieprasījumam, cieš attīstāmo nekustamo īpašumu kvalitāte, kas fundamentāli nerūp nedz attīstītājam, nedz arī pārpircējam.”

Īstenībā visi, protams, teica, ka gan jau kaut kāda taisnība tur ir, bet ka mums vajag attīstīt ekonomiku. Nu, visu to Ozoliņa kungs ļoti labi pateica. Toreiz visi to tieši tāpat runāja, neko nerealizēja, un tā mēs nonācām tur, kur mēs nonācām.

Un tāpēc mums ir ļoti būtiski šobrīd tomēr pateikt no tribīnes... Un arī jūs varēsiet ar savu balsojumu apliecināt, vai jūs vēlaties sākt uzpūst jaunu nekustamā īpašuma burbuli vai tomēr mazliet apstāties un virzīt ekonomiku citā, produktīvā, virzienā.

Nacionālās attīstības plāns, kas tiek izstrādāts, virza par Latvijas attīstības vadmotīvu ražošanas attīstību. Un visi tam piekrīt, un tā droši vien būs, un visi priecīgi to apstiprinās. Tajā pašā laikā reālā politika virzās pavisam citā virzienā.

Jūs varētu teikt: „Nu, kas tas tur ir - 100 miljoni, 500 miljoni... Tas jau tikai tāds viens segments maziņš, un neko tas neietekmē.” Redziet, 2010.gadā, kad ēku renovācijas sektorā ieplūda ļoti lielas investīcijas gan no Ekonomikas ministrijas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) fondiem - un šīs investīcijas bija nedaudz lielākas par 100 miljoniem! -, jau šo investīciju apjoms vien ļoti būtiski pacēla būvniecības cenas. Šeit mēs runājam par vēl daudz lielāku investīciju apjomu. Tātad faktiski šis investīciju apjoms pirmām kārtām jau noņem resursus kaut vai no tā paša ēku renovācijas sektora, kas Latvijai būtu ļoti būtisks nākošajos gados, un noņem finansējumu arī no produktīvās ražošanas attīstības. Un kāpēc? Tāpēc, ka... Ļoti elementāri! Šajā jomā kredītus uzņēmēji, nekustamā īpašuma spekulanti, var atdot daudz ātrāk, nekā to visu ieguldot ražošanā. Tādēļ arī viņiem ir daudz vieglāk saņemt banku kredītus. Un faktiski mēs attīstām atkal šo pašu sektoru, kur mēs jau esam apdedzinājušies vienreiz, kur ir jau apdedzinājusies Spānija un daudzas citas Eiropas valstis, veidojot nekustamā īpašuma burbuli. Arī Spānija to veidoja uz ārzemnieku pamata.

Un visbeidzot. Šāda veida pieeja būtiski paceļ inflāciju. Un tieši šobrīd mums jau ir jādomā par inflācijas samazināšanas pasākumiem, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus. Un, protams, tanī brīdī, kad mēs neizpildīsim Māstrihtas kritērijus, kad pārsprāgs nākamais nekustamā īpašuma burbulis, jūs visi teiksiet: „Kas gan to visu varēja paredzēt!” Tāpat kā iepriekšējā reizē.

Paldies par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dzintara, Cilinska, Rasnača, Dombravas un Mūrnieces iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 64, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Viktora Valaiņa lūgumu atļaut ziņot par balsošanas motīviem par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” pēc balsošanas rezultātu paziņošanas.

Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta otro daļu vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamais Saeimas Prezidij! Labdien, kolēģi!

Es vēlos uzsvērt, ka mēs esam Eiropas Savienības valsts un ka Eiropas Savienībā jau šobrīd pastāv valstis, kurās darbojas tādas normas, kas paredz termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām valsts tautsaimniecībā. No tā izriet: ja kādas trešās valsts pilsonis vēlēsies uzturēties Latvijā, viņš šīs investīcijas droši varēs veikt kādā citā Eiropas Savienības valstī un brīvi uzturēties Latvijā.

Mums jāsaprot, ka mēs dzīvojam 21.gadsimtā - globalizācijas laikmetā. Spilgti piemēri pilsētu globalizācijai ir Londona, Dubaija, kur liela daļa iedzīvotāju ir tiešie investori attiecīgajā valstī, kas šādā veidā ieguvuši uzturēšanās atļaujas. Tāpat - vēlreiz gribu uzsvērt! - ar savām termiņuzturēšanās atļaujām mēs konkurējam ar citām Eiropas Savienības valstīm, kas piedāvā līdzīgus nosacījumus.

Šī likuma norma nepiedāvā nopirkt Latvijas pilsonību, bet gan nekustamo īpašumu, apmaiņā piešķirot uzturēšanās atļauju, kas ir terminēta uz pieciem gadiem. Ja kāds vēlas to iegādāties tieši Latvijā, tad šāda iespēja ir jāpiedāvā, citādi šīs investīcijas, kas mērāmas gandrīz simts miljonu latu apmērā gadā, nonāks kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kura piedāvā šādu iespēju.

Komentējot izskanējušo argumentāciju, ka šīs atļaujas apdraud Latvijas nacionālo drošību, gribētu teikt, ka tas ir tieši tiesībsargājošo iestāžu uzdevums - kontrolēt Latvijai nevēlamu personu neielaišanu valstī un uzturēšanās atļauju nepiešķiršanu. Šajā sakarā, manuprāt, spilgts piemērs ir uzturēšanās atļaujas nepiešķiršana Lužkova kungam, kas pierāda, ka šīs iestādes savu darbu dara pietiekami labi. Ja gadījumā no tiesībsargājošajām iestādēm būs ziņojums, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana kaut kādā mērā apdraud nacionālo drošību, tad nekavējoties arī būs jārīkojas. Šobrīd tādu ziņu īsti nav.

Un nu par apgalvojumu, ka Latvijas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana trešo valstu pilsoņiem mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas, tāpēc vietējie uzņēmumi ir spiesti celt darbinieku algas, kļūstot konkurēt nespējīgi, bet savukārt Latvijas iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu. Tas ir, maigi sakot, ne īsti korekts apgalvojums, un šajā sakarā es gribētu piedāvāt jums apskatīties nekustamo īpašumu tirgu no mazliet citādāka skatpunkta un saprast, vai šie minētie trešo valstu pilsoņi, kas iegādājas šeit nekustamo īpašumu... viņi būtībā ir nesaistīti investori... daudzi, bet tomēr nesaistīti investori, tad kā viņi varētu izdarīt spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu Latvijā? Nu, salīdzināsim, ko spēj izdarīt šie nesaistītie investori un ko spētu izdarīt, pieņemsim, Latvijas komercbankas un to meitasuzņēmumi, ja tie sāktu manipulēt ar viņiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā. Es domāju, te sekas būtu diezgan graujošas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.martā, ko Saeimas Prezidijs ir arī izdarījis un par ko jūs tiekat informēti.

Savukārt Saeimas deputāts Edvards Smiltēns lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23.martā, par ko mums ir jālemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Edvardam Smiltēnam šā gada 23.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Tāpat neapmaksātu atvaļinājumu lūdz piešķirt deputāte Inguna Rībena šā gada 29.martā. Tātad arī par to mums ir jālemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 29.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Tātad sesija tiks slēgta 4.aprīlī un darbu Saeima atsāks 13.aprīlī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Centrālās vēlēšanu komisijas galvenais pienākums ir nodrošināt vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas, un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars godam ir veicis šo pienākumu.

Bet, neskatoties uz to, ka atjaunotā Latvijas valsts ir neatkarīga un demokrātiska jau 22 gadus, mums visiem vēl ir jāmācās, kā pilnvērtīgi darboties pilsoniskā sabiedrībā. Tādēļ vēlos aicināt Centrālo vēlēšanu komisiju pievērst lielāku vērību nākamajā pilnvaru termiņā Latvijas iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai par vēlēšanām, par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanas kārtību, kā arī to norisi. Aicinu Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju aktīvāk līdzdarboties elektroniskās balsošanas ieviešanā, jo kavēties mēs vairs nedrīkstam.

Vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienības valstīs, it īpaši Latvijā, vismazāk aktīvā vēlētāju daļa ir tieši jaunieši. Manuprāt, ieviešot elektronisko balsošanas sistēmu, jaunu cilvēku līdzdalība vēlēšanās un referendumos pieaugs.

Centrālās vēlēšanu komisijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt demokrātiskos procesus valstī, un tāpēc, lai vēl vairāk stiprinātu šo mērķi, aicinu uzlabot sadarbību arī ar nevalstiskajām organizācijām.

Godājamie kolēģi! Es atbalstīšu piedāvāto kandidatūru un aicinu pārējos kolēģus darīt to pašu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es šodien vēlos izteikt atbalstu Cimdara kunga pārvēlēšanai Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā un aicinu savus kolēģus balsot „par”.

Savu nostāju es varu pamatot ar vienu argumentu: Cimdara kungs ir pierādījis sevi kā pragmatisku vadītāju, kas ir gatavs ieklausīties arī citu viedoklī, un šis īpašību salikums, mūsuprāt, ir svarīgs CVK vadītājam. Vēlos atgādināt gadījumu ar nesen tik aktuālo valodas referendumu: CVK sākotnēji bija noformulējusi sabiedrībai ļoti nesaprotamu referenduma jautājumu, taču pēc mūsu iniciatīvas Cimdara kungs ieklausījās un reaģēja - mainīja referenduma jautājuma formulējumu. Uzskatu, ka šis gadījums arī raksturo Cimdara kungu: viņš ir spējīgs atzīt savas kļūdas, no tām mācīties un tās neatkārtot.

Cimdara kungu gaida smags pārbaudījums - elektronisko vēlēšanu ieviešana, kas, mūsu skatījumā, lielā mērā raksturos un veidos Latvijas nākotnes sabiedrību. Cimdara kungs ir solījis, ka šo uzdevumu var paveikt, un viņa pārvēlēšanas gadījumā sekosim līdzi viņa darbam, kā sokas ar e-vēlēšanu ieviešanu. Ceram, ka jau tuvākajā laikā redzēsim pirmās iestrādes, lai jau nākamajās vēlēšanās valsts iedzīvotāji varētu balsot arī elektroniski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas priekšsēde! Kolēģi! Es gribu teikt to, ka es esmu jau vairākus gadus sadarbojies ar Arni Cimdaru un varu par viņu teikt tikai to labāko. Arnis Cimdars ir tāds, kas uzklausa citu cilvēku domas, viņš tās izvērtē. Viņš nepārsteidzas. Un tas ir ļoti svarīgi, kad mēs runājam par tādām... tik svarīgām lietām kā vēlēšanas, kur mūs visus ievēlē, kur mums ir labi jāstrādā un kur tautai ir jāuzticas mums. Un viens no pamatnoteikumiem, lai mums uzticētos, ir tāds, ka mums ir godīgas un atklātas vēlēšanas. Un Centrālā vēlēšanu komisija, ko tagad jau vairākus gadus vada Arnis Cimdars, ir dabūjusi vienu no visaugstākajiem novērtējumiem Latvijā par to, ka tā veicina atklātu sabiedrību, atklātas debates, atklātu runu.

Otrs arguments ir tāds, ka arī EDSO ir novērtējusi Latvijas vēlēšanas kā caurspīdīgas un godīgas jau vairākus gadus. Un tādā ziņā mēs esam paraugs daudzām citām valstīm, un arī es pats varu liecināt par to. Es esmu novērojis vēlēšanas Krievijā un Kazahstānā. Un tiešām - mēs spīdam!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Apsveicam Arni Cimdaru ar ievēlēšanu! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”. Tātad ir sagatavots lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu” un saskaņā ar Kārtības rulli par katru no šiem locekļiem mums ir jābalso atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Aleksandru Maļcevu ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ritvaru Eglāju ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Dzintru Kusiņu ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Loretu Skabursku ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ievu Gruziņu ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Kārli Kamradzi ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Sniedzi Sproģi ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi ir ievēlēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šobrīd Latvijā gan attiecībā uz nodokļu piemērošanu, gan atskaišu iesniegšanu, gan soda piemērošanu, gan valsts kopējo attieksmi pastāv pilnīgi vienāda pieeja faktiski visiem komersantiem. Neliela nošķiršana nodokļu piemērošanā attiecībā uz nelieliem komersantiem ir saistīta ar mikrouzņēmumu nodokli, bet, piemēram, soda sankcijas par pārkāpumiem tiek piemērotas, neņemot vērā ne komersanta lielumu, ne pārkāpumu smagumu, ne arī to, vai pārkāpumu izdarīšana ir konkrētā komersanta ikdienas parādība, vai pārkāpums izdarīts ar nolūku, ne arī to, vai tas ir negadījums, kas radies, piemēram, normatīvo aktu neizpildes... neizpratnes dēļ. Valsts, kas slēdz sadarbības līgumus ar komersantiem, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā komersantu kopējo praktisko darbību ilgākā laika periodā.

Tā veidojas situācija, ka komersanti, kuri pilda visas saistības ar valsti un cenšas ievērot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībās ar valsti, nonāk vienlīdzīgā situācijā ar tiem komersantiem, kas neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi, un bieži vien pat paliek zaudētāji salīdzinājumā ar tiem.

Šo grozījumu mērķis ir radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir parādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi - pretimnākošu sadarbību. Un sākotnējā posmā šiem uzņēmumiem, šiem komersantiem, uz kuriem šie grozījumi attieksies, būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem.

Es vēlos akcentēt to un parādīt, kāda ir Latvijas komersantu - nodokļu maksātāju - struktūra.

Uz 2011.gada beigām kopumā bija aptuveni 167 tūkstoši juridisko personu - nodokļu maksātāju -, bet no visām juridiski reģistrētajām personām tikai 1400, kas ir 0,8 procenti no visām, veido 65 procentus no kopējiem budžeta ieņēmumiem valstī. Mēs runājam par šo primāro uzņēmumu daļu, ar kuriem mēs arī strādāsim.

Kā darbosies tā sauktais uzticamo uzņēmumu saraksts? Tiks reģistrēti saskaņā ar noteiktiem kritērijiem tie uzņēmēji, kuri piekrīt publiskot pamatinformāciju par savu uzņēmumu. (Reģistrēšanās sarakstā, starp citu, veicinās tajā esošo komersantu savstarpējo sadarbību, pamatojoties uz norādītās informācijas publisko pieejamību.) Atbilstību izvirzītajiem kritērijiem vērtēs Finanšu ministrijas izveidota uzticamo uzņēmumu saraksta komisija, kuras sastāvā paredzēti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas.

Kas tad varēs izmantot šo uzticamo uzņēmumu sarakstu? Kādas ir šīs prasības?

Neto apgrozījums iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 3 miljonus latu.

Nākošais. Budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 500 tūkstošus latu. (Komisija, izvērtējot atbilstību kritērijiem, var ņemt vērā nozares specifiku, piemēram, ja komersanta pamatdarbība ir saistīta ar eksportu vai tā ir izteikti sezonāla.)

Vidējais darbinieku skaits sešos mēnešos ir vismaz 25.

Vidējā bruto samaksa uzņēmumā pēdējos sešos mēnešos nav mazāka par 600 latiem vai vidējie darba ienākumi nozarē atbilstoši NACE 2 klasifikācijai.

Saimnieciskā darbība tiek veikta ilgāk par trim gadiem.

Nav nodokļu parādu vai tie uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nepārsniedz 100 latus.

Komersantam nav uzsākts maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

Saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām nav uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, nav uzsākts kriminālprocess par dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas vai par citiem noziedzīgiem darījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu.

Ja komersants atbilst visiem sākotnējiem kritērijiem, tad viņu šajā sarakstā komisija iekļauj.

Kādi riski tiks vērtēti? Vērtēšanas laikā komersantam papildus visiem iepriekšējiem kritērijiem ir jāatbilst vēl sekojošiem: saimnieciskās darbības rezultātā pēdējā taksācijas gadā ir jābūt peļņai, nodokļu maksātājs neveic riskantus darījumus. Tas nozīmē - pēdējā laikā nodokļu maksātājs nav veicis darījumus ar tādiem darījumu partneriem, kuri uzskatāmi par nodokļu maksātājiem ar augstu nodokļu nemaksāšanas risku, varētu teikt, pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas ir izslēgti no ar PVN apliekamo personu reģistra; kā arī kontrolējošās institūcijas, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienests, komersantam pēdējo trīs gadu laikā nav konstatējušas būtiskus pārkāpumus.

Ja komisija nonāk pie slēdziena, ka komersanta sniegtā informācija nav patiesa vai tajā norādītā informācija nav patiesa, kas apšauba komersanta godprātību un uzticību pret valsti vai sadarbības partneriem, kā arī komersants neatbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā informē šo komersantu par neatbilstībām un nepilnībām, kuras komersantam ir jānovērš. Ja komersants šos kritērijus neizpilda, tad viņu šajā sarakstā neiekļauj.

Kādas priekšrocības uzņēmums saņems, iekļūstot šajā labvēlīgajā „baltajā sarakstā”? Tātad pirmām kārtām ir plānota pievienotās vērtības nodokļa atmaksa trīs dienu laikā, ir vienkāršotas muitas procedūras, ir individuāli Valsts ieņēmumu dienesta konsultanti, ir savlaicīga Valsts ieņēmumu dienesta konsultācija par iespējamiem nodokļu nenomaksas riskiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskas atbildes, kas tiks sagatavotas ātrāk nekā noteiktajā kārtībā - līdz divām nedēļām.

Protams, ir arī vēlme iekļaut papildu labumus šiem komersantiem, piemēram, priekšrocības publisko iepirkumu konkursos tehnisko un profesionālo spēju pierādīšanai. Šis jautājums tomēr ir diskutabls, jo mēs nedrīkstam radīt nevienlīdzīgus nosacījumus. Šajā brīdī tas vēl nav nolemts.

Un ir vēl virkne citu labumu, ko šis komersants varēs iegūt. Jūs tos varat apskatīties Finanšu ministrijas atskaitē tās mājaslapā.

Kādā veidā tiks nodrošināta šo komersantu izslēgšana no uzticamo uzņēmumu saraksta? Pirmām kārtām šis uzņēmums nonāks tā sauktajā pelēkajā zonā. Kad tas var notikt? Tad, ja vidējais darbinieku skaits pēdējos trīs mēnešos salīdzinājumā ar skaita kritēriju būs zemāks par 30 procentiem vai lielāks nekā kritērijs, ja vidējā oficiālā darba samaksa būs norādīta zemāka nekā vidējā bruto darba samaksa nozarē, ja nodokļu maksātājam būs nodokļu parādi, kā arī gadījumos, ja viņš veiks riskantus darījumus.

Gadījumā, ja uzņēmums 30 dienu laikā neiesniegs paskaidrojumus un šo, teiksim tā, neizpildīto prasību novēršanas plānu, tad komersants tiks vai nu pārcelts atpakaļ uz „balto zonu”, vai arī tiks izslēgts no uzticamo uzņēmumu reģistra.

Šo likumprojektu izstrādājot, mēs izskatījām arī citu valstu pieredzi. Ko tad dara igauņi? (Zālē pieaug troksnis. No zāles starpsaucieni: „Nu pietiks!” „Mēs jau to zinām!”) Igaunijā šo procedūru, kā tiek izveidots, uzturēts un atjaunots „baltais saraksts” katrā nozarē, kā arī uzņēmumu sertifikācijas procedūru nosaka Ministru kabinets.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ievērojiet klusumu zālē!

Bet, protams, es referētājam gribu atgādināt, ka mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā, kurā ir jārunā par konkrētiem priekšlikumiem. Ir, protams, ļoti labi atgādināt likumprojekta būtību, bet tiešām es lūdzu atcerēties otrā lasījuma izskatīšanas būtību.

Paldies.

J.Ozoliņš. Es tūlīt... Man tad ir jāatvainojas par... Es sākšu no sākuma, lai man... (Aplausi. Smiekli. Starpsaucieni: „Lai runā!” „Ļaujiet cilvēkam runāt!”)

Labi! Par Igauniju. Igaunijā par iekļaušanu šajā sarakstā var prasīt samaksu, dārgie! (Starpsauciens: „Ak šitā!”) Mēs to neprasām. Lietuvā šis komersantu saraksts attiecas tikai uz piegādātājiem. Vācijā - tikai uz būvuzņēmējiem. Čehijā - tikai uz piegādātājiem (un arī ir par maksu). Nīderlandē ir horizontālā uzraudzība.

Izvērtējot iepriekš minēto, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, ko mēs esam izskatījuši.

Ir saņemti divi priekšlikumi. Komisija nav šos priekšlikumus atbalstījusi. Es lūdzu klātesošos neatbalstīt tos, jo priekšlikumos nav iespējams ierakstīt visu to, ko es tikko nolasīju. (Zālē smiekli.) To likumā nevar ierakstīt! Ir par garu! Līdz ar to komisija nolēma šos priekšlikumus neatbalstīt un deleģēt Ministru kabinetam šo funkciju.

Tā, kolēģi, lūdzu tad apstiprināt... Sākam izskatīt grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”... (No zāles: „Par priekšlikumiem!”)

1.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Jā... Man diezgan sarežģīti būs turpināt pēc Ozoliņa teiktā, bet mēģināšu izskaidrot „Saskaņas Centra” priekšlikuma būtību.

Bez šaubām, Finanšu ministrija sagatavoja beidzot kaut ko pozitīvu mūsu uzņēmējiem, un tā sauktais baltais saraksts ir tiešām pozitīvs mesidžs mūsu lielajiem uzņēmējiem, jo tieši lielajiem uzņēmējiem bija domāta šī programma - sadarbības programma.

Ja principā tas ir atbalstāms, tad kāpēc „Saskaņas Centrs” sagatavoja savu versiju? Mēģināšu paskaidrot.

Mēs saņēmām no Finanšu ministrijas divus dokumentus. Pirmais - tā ir prezentācija, ko veiksmīgi nolasīja Ozoliņa kungs. Otrais dokuments - tā ir koncepcija par šo sadarbības programmu. Mēģināšu ļoti ātri nolasīt tās priekšrocības, ko dod principā sadarbības programma.

Šeit ir runāts par vienkāršoto muitas procedūru... Individuālais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultants... Savlaicīga informācija par VID konstatētiem iespējamiem nodokļu nenomaksas riskiem... Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskās atbildes tiek sagatavotas ātrākā termiņā... PVN atmaksa trīs dienu laikā... Varbūt PVN atmaksa trīs dienu laikā - tas tiešām ir kaut kas tāds būtisks, bet, ņemot „pa lielam”, nekā tāda īpaša tur nav.

Tad es sāku pētīt koncepciju - tas ir cits dokuments no Finanšu ministrijas. Ņemam un lasām par tieši to pašu, ko mums tikko kā prezentēja Ozoliņa kungs, - par citu valstu pieredzi. Citu valstu pieredze... Pirmais teikums (pirmais!): „Šajā sadaļā apskatīti citu valstu piemēri līdzīgu sarakstu izveidei, kas pamatā tiek attiecināti uz publiskajiem iepirkumiem.” To atklāti raksta Finanšu ministrija! Tad man ir jautājums: kāpēc priekšrocību skaitā nav nosaukti publiskie iepirkumi? Varbūt tik tiešām visa tā programma ir domāta vienam mērķim - izveidot valstī tādu situāciju, ka, piedaloties iepirkumos, priekšrocības būs tieši tiem uzņēmumiem, kas būs iekļauti „baltajā sarakstā”? Debatēs mūsu komisijā es uzdevu jautājumu Finanšu ministrijai tieši par tādām šaubām. Man tika atbildēts: „Nē, tā nebūs, tā nav, jo Eiropas Savienības likumi aizliedz veidot kaut kādu nelīdzīgu konkurenci caur kaut kādiem sarakstiem.” Okay! Vakardien apspriešanas laikā, pašā, pašā sākumā, tas pats Finanšu ministrijas pārstāvis Sinkas kungs teica: „Nu, jā, mēs tomēr uzskatām, ka viena no priekšrocībām varētu būt arī tā, ka, publiskajos konkursos piedaloties, priekšroka būtu tiem uzņēmumiem, kas ir „baltajā sarakstā”.”

Tāpēc apvienība „Saskaņas Centrs” izveidoja savus priekšlikumus, kuru būtība ir sekojoša... Tātad - ko Finanšu ministrija piedāvā? Viņi piedāvā vienkārši iedibināt likumā vispārēju formu, ka tāds „baltais saraksts” ir, un principā viss! Un visa tālākā rīcība veicama Ministru kabinetam: Ministru kabinets veido komisiju, Ministru kabinets veido kritērijus, Ministru kabinets caur to komisiju arī lems, vai tas ir labs uzņēmums, vai tas der vai tas neder iekļaušanai „baltajā sarakstā”.

Mūsu koncepcija ir citāda. Ņemot vērā to risku, kas tomēr ir... es nesaku, ka tā būs, bet riski tomēr ir. Kā jebkurā komisijā, kas tiek izveidota, slēpjas arī subjektīvais faktors. Mēs ļoti labi zinām, kā strādā citas komisijas un kādā veidā tiek pieņemti lēmumi, un nekā tuva objektivitātei tur nav.

Lai izvairītos no tā, mēs sagatavojām skaidrus, saprotamus kritērijus, ierakstījām tos likumos. Tur nav nekā traka, nav nekā gara. Viss ir ļoti labi izlasāms un saprotams. Katrs no jums, deputātiem, var paņemt materiālus un izlasīt, kas tur ir rakstīts. Mēs papildus tiem kritērijiem, ko izstrādāja Finanšu ministrija, iedibinājām arī nozares principu, jo šie kritēriji pa nozarēm ir atšķirīgi, un es uzskatu, ka ir otrādi. Mūsu kritēriju sistēma ir skaidrāka, gaišāka, un tas fakts, ka tas ir ierakstīts likumā... ja būtu ierakstīts likumā, tas darītu to negrozāmu, un tad nebūtu nekādu lieku diskusiju, vai tie kritēriji atbilst vai neatbilst... Un tālāk - kur ir galvenais? Nevajadzīga komisija! Ja uzņēmums atbilst kritērijiem...

Sēdes vadītāja. Sakovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Sakovskis. Ja uzņēmums atbilst kritērijiem, nevajag nekādu komisiju veidot, nekādus īpašus lēmumus pieņemt. Viss! Ja uzņēmums atbilst, tad VID pieņem lēmumu un, kā saka, lēmumu automātiski ieraksta uzņēmumu sarakstā. Un turpmāk nevienam uzņēmumam vairs nebūs lieku jautājumu: „A kāpēc tas uzņēmums nav iekļauts, bet šis ir iekļauts?”

Ņemot vērā to, kā es jau pasvītroju, ka pamatu pamatā ir piedalīšanās iepirkumos, mums tomēr vajadzētu pēc iespējas... maksimāli objektīvi veidot likumus. Šinī gadījumā, mūsu skatījumā, tie ir iedibinātie riski.

Es vēlreiz pasvītroju, ka mūsu grozījumos nav nekādas būtiskas pretrunas ar to ideju, ka „baltajam sarakstam” ir jābūt. Vienkārši mēs gribam, lai tas „baltais saraksts” būtu tiešām objektīvs un taisnīgs.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Protams, mēs saprotam, ka mūsu piedāvājums jau iepriekš ir nolemts neveiksmei, tomēr laiks rādīs, kam bija taisnība, un varbūt tie uzņēmēji, kas nebūs iekļauti, spēs pierādīt, ka tomēr nebija taisnīga tā koncepcija, ko piedāvā Finanšu ministrija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās dāmas! Godātie kungi! Četri deputāti, kas iesniedza šo priekšlikumu, noteikti atbalsta labu koncepciju, labu nodomu - veicināt mūsu nacionālos čempionus strādāt vēl labāk, radīt viņiem vislabākos noteikumus, lai viņiem būtu arī tādas kapacitātes, kas nodrošinātu viņu idejas īstenošanu. Līdz ar to šeit par to nav nekādu šaubu.

Runa ir par ko citu. Mēs vēlamies, lai tiktu pilnīgi izsmelta subjektivitāte saistībā ar šo uzņēmējsabiedrību atlasi. Mēs uzskatām, ka komisijai tagad pirmajā lasījumā jau pieņemtajā likumprojektā ir tieši jāievieš šī subjektivitāte. Mums pārmeta, ka mēs vēlamies patiesībā formalizēt šo procedūru, padarīt to birokrātisku. (Starpsauciens no frakcijas VIENOTĪBA: „Tā ir!”)

Mēs uzskatām, ka tad, ja katram uzņēmējam būs izvirzīto prasību saraksts un viņš, formāli izvērtējot visus savus parametrus, visus savus rekvizītus, rādītājus, uzreiz varēs vienkārši saprast, kas viņam vēl ir jādara, lai iekļautu šajā sarakstā, tad nebūs vajadzīga nekāda īpaša vērtēšana. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ministrijas padotības iestāde, Valsts ieņēmumu dienests, tā ierēdnis, pat viens pats ierēdnis, izmantojot Excel tabulu, varēs vienkārši izvērtēt visu šeit noteikto un izdarīt to darbu, kuru mums tagad rosina likumprojekta autori.

Mūsuprāt, tas tieši birokratizē šo procesu, tas tieši padara to subjektīvu. Jebkurš uzņēmējs, redzot, kā pēc tam visu viņa darbu, kas ir formāli aprakstīts, vēl vērtēs gan kāda komisija, gan speciālisti, gan sabiedriskās organizācijas, gan politiķi... Viņš redzēs, ka patiesībā viņu gaida vēl tiesa - nopietna tirzāšana. Kas tur būs vēl priekšā, viņš nezinās. Tas tikai atstums no šīs programmas mūsu... šīs programmas patērētājus - mūsu lielos uzņēmējus.

Nevajag nekādu komisiju, ja visu to darbu var izdarīt Excel tabulā.

Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu priekšlikums ir vietā, un lūdzam to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam svarīgam apstāklim: viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Latvijā jau darbojas šādi procesi!

Strādājot gan Rīgas, gan Jūrmalas pašvaldībā, man ne vienu reizi vien izdevās tajos piedalīties, izskatot šādus pasākumus, veicinot šos labos uzņēmumus. Un tur tās veicināšanas metodes bija daudz ietekmīgākas par tām, kuras mēs tagad apspriežam (kaut vai nekustamā īpašuma nodokļa atlaides attiecībā uz ražošanas ēkām un zemi, uz kuras tās atrodas). Un nevienu reizi nevienam neienāca prātā uzdot šos pienākumus pildīt Finanšu nodaļas vadītājam vai pilsētas pašvaldības priekšsēdētājam. Kaut vai tāpēc, ka šī izvērtēšana - kurš tad no visiem uzņēmumiem ir tas baltākais - ir koleģiāls uzdevums; tur tiek ņemti vērā visi pārējie svarīgie faktori, ne tikai tas, vai Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis visus nepieciešamos dokumentus, vai visi nodokļi nomaksāti.

Grozījumu autori piedāvā ļoti vienkāršu lietu: lai visu izvērtē VID! Tātad tas viss paliek Valsts ieņēmumu dienesta līmenī. Faktiski tā direktors, vadītājs vienpersoniski pieņems šos lēmumus.

Manuprāt, tas ir nepareizi, kļūdaini. Ministru kabinets piedāvā šo izvērtēšanu pacelt augstākā līmenī, kur piedalītos arī citas ieinteresētās puses un - tas ir ļoti svarīgi! - arī sabiedrības pārstāvji, kuri arī piedalījās šo grozījumu izstrādāšanā. Tātad uzņēmēju konfederācijas, zvērināto revidentu un citu ieinteresēto pušu pārstāvji tad piedalītos izvērtēšanā.

Cienījamie kolēģi! Gribu pasvītrot: gan cilvēku, gan uzņēmumu padarīt melnu Latvijas Republikā var tikai likumā paredzētajā kārtībā. Padarīt to baltu ar likumu nevar, jābūt atzīšanai sabiedrībā un sabiedrības izvērtēšanai. Uz to arī vērsti ir šo Ministru kabineta piedāvāto grozījumu pamatjēdzieni, pamatpostulāti.

Tāpēc, atzīstot, ka šie likuma grozījumi vēl tiks precizēti, tie attiecas pašreiz tikai uz lieliem uzņēmumiem, un tātad tas ir tāds kā pilotprojekts - tas tuvākajā laikā, kad būs pieredze, noteikti tiks pārskatīts -, taču mēs nevaram atbalstīt Sakovska kunga un pārējo deputātu priekšlikumus, jo tie pazemina šo kompetenci līdz Valsts ieņēmumu dienesta līmenim. Tas neatbilst grozījumu idejai un garam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Paldies.

Par mūsu priekšlikumu. Lēmumu nepieņems Valsts ieņēmumu dienesta direktors. Ražuka kungs, lēmumu pieņems dienesta ierēdnis! Vadītājs apstiprinās konkrētu secinājumu, kuru noformulēs šis ierēdnis, skatoties uz tiem datiem, uz to rezultātu, kuru noformulēs viņam Excel tabula, neko citu.

Ja mēs taisāmies izveidot... nu, kādu sociālistiskā darba trieciennieku sacensību uzvarētāju komisiju, tad tiešām šī komisija ir nepieciešama. Bet es uzskatu, ka šeit šī procedūra būs pavisam citādāka, vienkāršāka un ka nebūs nekādu īpašu sabiedrisko piedalīšanos vērtēšanā... tas ir jāizmet no šā procesa. Tas ir pavisam lieks! Formalizēt procesu nozīmē to padarīt vieglāku, nevis birokratizēt. Izņemsim jebkādus šķēršļus no šā procesa, padarīsim to caurspīdīgāku, un mūsu uzņēmēji būs tikai pateicīgi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Jā, izskatot šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mums bija pietiekoši liela diskusija, jo faktiski šobrīd šis likumprojekts, ko Finanšu ministrija sola gada laikā izvērtēt un nākt ar jauniem priekšlikumiem, atbalsta... dod iespēju un priekšrocības ātrāk saņemt PVN atmaksas... teiksim, varētu ātrāk saņemt atbildes no Valsts ieņēmumu dienesta. Es ceru, ka Ministru kabineta noteikumos neparādīsies kaut kādi citi viedokļi, kas attiecas uz priekšrocībām iepirkumos, jo faktiski, ja mēs skatāmies pēc šiem kritērijiem, tad kompānijas, kas šobrīd kvalificējas zem šā, ir vai nu lielās valsts kapitālsabiedrības, vai arī lielās kompānijas ar ārzemju kapitālu. Tie faktiski nenodrošina to, ka mūsu vietējie uzņēmēji, tie, kuri tiešām strādāja un faktiski valsti arī izvilka no krīzes, gūst arī kaut kādas iespējamās priekšrocības attiecībā uz darbībām ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tāpēc es arī komisijas sēdē, balsojot šinī jautājumā, atturējos, jo, manuprāt, ir nepieciešamas diskusijas un nepieciešams ātrāk risināt šīs problēmas, lai mēs tiešām varētu atbalstīt mūsu godīgo uzņēmēju, to uzņēmēju, kas strādā ar mūsu vietējo kapitālu mūsu cilvēku labā. Tā ka šeit droši vien ir nepieciešama diskusija.

Jautājuma būtība ir tāda: vai šos kritērijus iekļaut Ministru kabineta noteikumos vai uzreiz likumā? Protams, komisija vai Valsts ieņēmumu dienests, kas, iespējams, mazāku birokratizāciju radītu... Ir skaidri redzami kritēriji, pēc kuriem šie uzņēmumi ir nosakāmi, un tur komisijai nav iespējas lemt pa labi vai pa kreisi, jo ir skaidri kritēriji, kas ir izpildījušies.

Tā ka šeit ir vajadzīga diskusija, un droši vien komisijas sēdē es arī šajā jautājumā balsojumā atturēšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim, otro reizi.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Ļoti īsi. Šeit atslēgas vārds ir vērtēšana. Ko šeit vērtēt? Skaidrie kritēriji nosaka: ja atbilsti - esi sarakstā, ja neatbilsti - nav ko tur daudz runāt! Viss! Jebkura komisija sāks vērtēt. Vērtēšana - tā ir diskusija par to, atbilst vai neatbilst. Un mēs labi zinām, ļoti labi zinām, ka mums ir daudz piemēru, kā tas notiek dabā.

Ražuka kungs, par ko tiek runāts tagad? Mēs vienkārši veidojam sistēmu: savējie - sliktie, mūsu - jūsu. Ministru kabinets vienkārši izveidos struktūru un pats arī lems, vai tas uzņēmums ir labs vai nav labs. Es tagad nerunāšu par iemesliem, kādi tie varētu būt. Negribas, jā... Mēs veidosim... izveidosim sistēmu, un tad „savējie” vinnēs konkursos, bet „sliktie” - nevinnēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Priekšlikums Nr.2 no pirmajā lasījumā pieņemtā priekšlikuma atšķiras ar divām lietām: tātad Ministru kabineta izveidotajai komisijai nav jāvērtē, bet ir jāvērtē Valsts ieņēmumu dienestam, ir jāiesniedz šie saraksti un jāuztur... Taču otrs ir tas, ka likumā jau ir ierakstīti ļoti smalki kritēriji.

Komisija ļoti detalizēti izvērtēja šo priekšlikumu, un es lūgtu Sakovska kungu nemaldināt gan Saeimu, gan sabiedrību, ka ir iepriekš nolemti šie priekšlikumi. Mēs vērtējām ļoti detalizēti šo priekšlikumu un atzīmējām arī to, ka, piemēram, princips, kas nosaka, ka ir jāvērtē pa nozarēm, ir ļoti labs princips, bet mēs to skatīsim tad, kad Ministru kabinets... Finanšu ministrija nāks komisijā ar iesniegumu par Ministru kabineta noteikumu projektu. Tātad mēs esam jau vienojušies par to, ka Finanšu ministrija šo noteikumu projektu iesniegs komisijā, un tad mēs skatīsim un šo principu piemērosim.

Turpretī pārējās divas lietas mums nav pieņemamas, pirmkārt, tāpēc, ka Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir pārbaudīt visus nodokļu maksātājus vienādi. Un tikai Ministru kabineta noteikumos, likumā... Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā... un komisijas izvērtētos nodokļu maksātājus varēs pārbaudīt citādāk. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Komisijas sēdes laikā mēs vaicājām Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, vai viņi ir gatavi, vai viņi vēlas šādu kārtību, un tieši Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji teica, ka nē. Viņiem ir jāpilda likums vienādi pret visiem, un viņiem tad ir jābūt šiem norādījumiem no komisijas vai no Ministru kabineta, kurus uzņēmumus kā pārbaudīt.

Treškārt. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji būs šajā izvērtēšanas komisijā.

Ceturtkārt. Šajā izvērtēšanas komisijā - tas ir ļoti svarīgi! - būs arī pārstāvji no nevalstiskā sektora, tātad no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un - tas arī ir ļoti svarīgi! - no arodbiedrībām. Puse komisijas sastāvēs no nevalstiskā sektora. Par kādu „savējo” sarakstu mēs te runājam! Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā ir vairāk nekā 5000 uzņēmēju, arī Latvijas Darba devēju konfederācija apvieno lielu daudzumu - tūkstošos mērāmu daudzumu! - uzņēmēju. Par kādiem „saviem” sarakstiem mēs te runājam?!

Un, detalizēti to visu izvērtējusi, komisija nonāca pie slēdziena, un šeit nebija šķirtnes „pozīcija - opozīcija”, „iepriekš nolemts - iepriekš nenolemts”. Komisija ļoti detalizēti izvērtēja un nonāca pie slēdziena, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, un lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Nē, paldies. Paldies, nav!

Sēdes vadītāja. Komisija nav atbalstījusi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Sakovska, Lazarevas, Ribakova un Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 2. - deputātu Sakovska, Lazarevas, Ribakova un Pimenova priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 26. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.732. Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”.

Ārlietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi uz trešo lasījumu nevienu priekšlikumu, tādēļ aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Bet 3.priekšlikums ir no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Mums tie visi ir jāskata.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Informēju, ka trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Esam saņēmuši 14 priekšlikumus un visus arī atbalstījuši.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Ozoliņš. 2. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Konkurences padomi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums attiecībā uz spēkā stāšanās laiku... Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz informatīvajām atsaucēm. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Kolēģi! Informējam, ka likumprojekta trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Kolēģi! Esam saņēmuši 12 priekšlikumus. Visi ir redakcionāla rakstura, un visus esam atbalstījuši.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Juridiskā biroja precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz reģistrēšanos komisijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz summu. Tas noteic, ka vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par zvērināta revidenta ziņojumu par klientu naudas līdzekļu un finanšu instrumentu turēšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12.priekšlikums... (No zāles dep. V.Orlovs: „76.lappuse!”)

Sēdes vadītāja. 12.priekšlikums ir 76.lapaspusē.

J.Ozoliņš. Ir atbalstīts. Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, skatot likumprojektu „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” trešajam lasījumam, pati ir izveidojusi vienu priekšlikumu pārejas noteikumos. Protams, šis priekšlikums ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.146/Lp11). Likumprojektā ietvertais regulējums paredz, ka turpmāk, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka fiziskās personas veiktais dāvinājums, iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda neatbilst Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajā daļā minētajām prasībām, tā ir ieskaitāma valsts budžetā, nevis atdodama tās maksātājam vai mantas devējam.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc būtības atbalstīja šo likumprojektā paredzēto kārtību, bet konstatēja, ka regulējums jāpārnes uz fizisko personu pienākumu pierādīt savu dāvināto vai ziedoto līdzekļu atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajai daļai. Tādēļ komisija nolēma virzīt alternatīvu likumprojektu.

Komisijas izstrādātais likumprojekts precizē kārtību, kādā tiek pieprasīta un sniegta informācija par fiziskās personas, maksātāja, ienākumu likumību, paredzot personai iespēju lūgt pagarināt šādas informācijas sniegšanas termiņu, ja pastāv objektīvi apstākļi.

Likumprojekts saglabā sākotnējā Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ietverto būtisko nosacījumu, ka turpmāk dāvinājumi, ziedojumi un iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda, kas neatbilst likuma 2.panta trešajā daļā minētajām prasībām, ir ieskaitāma valsts budžetā, nevis atdodama tās maksātājam vai mantas devējam.

Papildus komisija, ievērojot to, ka kopš 2012.gada 1.janvāra politiskajām organizācijām, kas atbilst likuma 7.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību mazināt atsevišķu indivīdu finansiālo ietekmi uz politisko organizāciju darbību, likumprojektā piedāvā noteikt, ka fiziskās personas iemaksāto summu kopējais apmērs vienai politiskajai organizācijai kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu noraidīt iesniegto likumprojektu ar reģistrācijas numuru 146/Lp11 un pieņemt komisijas alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kuru komisija nav atbalstījusi, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 82, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Liepiņš. 12.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis.

Pirms mēs skatām tālāk darba kārtību, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čigānes, Zatlera... - iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 22.marta sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”, „Lai dzīvo!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi sēdes darba kārtības jautājumi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” ir iesniedzis Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Šo likumprojektu ir iniciējusi Heraldikas komisija, kuras kompetence ir noteikta likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”.

Heraldikas komisija ir secinājusi, ka šobrīd daudzos gadījumos valsts institūciju dokumentos, galvenokārt šo dokumentu rekvizītu zonās, valsts ģerbonis ir aizstāts ar logotipiem, ar emblēmām, ar dažādu cita veida simboliku. Heraldikas komisija norāda, ka no likumdošanas viedokļa jautājums par ģerboņa lietošanu - gan Latvijas valsts lielā ģerboņa lietošanu, gan citu valsts ģerboņa variantu lietošanu - nav pietiekami strikti likumdošanā noregulēts.

Līdz ar to iesniegtie grozījumi skar šo jomu - tie precizē gan noteikumus ģerboņa lietošanai valsts institūciju dokumentos, gan arī nosacījumus, kā privātpersonas var lietot valsts ģerboni.

Otra joma, ko skar šis likumprojekts. Šie piedāvātie grozījumi ir terminoloģiskas dabas grozījumi, kuri ir saistīti ar to, ka līdzšinējā likuma variantā līdztekus terminam „ģerbonis” tiek lietoti arī termini „ģerboņa attēls” un „ģerboņa grafiskais attēls”. Likumprojekts veiktās analīzes rezultātā piedāvā atteikties no termina „ģerboņa attēls” lietošanas, pielīdzinot to terminam „ģerbonis”. Likumprojekts piedāvā atteikties arī no termina „ģerboņa grafiskais attēls” kā no mūsdienu tehnoloģijas situācijā novecojuša termina.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē uzklausīja Heraldikas komisijas pārstāvjus un pieņēma lēmumu - lūgt Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Vucāns. Šī gada 24.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr.204/Lp11).

Likumprojektu skatām pirmajā lasījumā. Tā galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos. Runa ir par diviem Padomes lēmumiem - 2009/371/TI un 2002/187/TI -, kas regulē Eiropas Policijas biroja un Eurojust darbību. Šie priekšlikumi faktiski nosaka, ka personai jeb ziņu subjektam ir tiesības piekļūt datu... šo divu institūciju datu apstrādes sistēmām, labot informāciju, dzēst vai apstrīdēt lēmumus par tās datu savākšanu. Papildus šiem priekšlikumiem ir saņemts arī priekšlikums no Iekšlietu ministrijas. Tajā ir salāgotas Kredītu reģistra likuma normas un šī likumprojekta normas, paredzot, ka datu subjektam ir aizliegts izsniegt informāciju, kas Personas datu apstrādes reģistrā ir savākta, lai novērstu finanšu tirgus dalībnieku... lai nodrošinātu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību un veiktu makroekonomisko analīzi.

Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, atbalstījusi to un lūdz arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Piedāvāts ir 3.aprīlis kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbalstīts. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Oficiālo publikāciju likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu, tā virzību komisijā, es gribētu pievērsties trijiem jautājumiem.

Pirmais jautājums. Likumprojekts, ievērojot iesniegtos priekšlikumus, uz otro lasījumu ir diezgan būtiski pārveidots. Kā jūs redzat, šeit ir 63 priekšlikumi. Un līdz ar to Ministru kabineta iesniegtais kazuistiskais un detalizētais regulējums ir padarīts vispārīgāks un zināmā mērā mainīta ir arī likumprojekta struktūra.

Kā jūs redzat, šai lietai ir pievērsies un priekšlikumus iesniedzis arī Latvijas Valsts prezidenta kungs. Mēs esam saņēmuši vēstuli arī no zināmā tiesību eksperta Levita kunga.

Otra lieta. Vairāk par 20 priekšlikumiem ir iesnieguši divi kolēģi, bet Dzintars Ābiķis (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Es atsaucu!”), kā es saprotu, ir atsaucis...

Sēdes vadītāja. Jā, Čepānes kundze! Dzintars Ābiķis ir iesniedzis rakstisku iesniegumu par to, ka viņš atsauc savu parakstu zem visiem neatbalstītajiem priekšlikumiem.

I.Čepāne. Līdzīgi kopā ar viņu arī Ribakova kungs bija iesniedzis šos priekšlikumus. Šie abi kungi tika aicināti uz vairākām Juridiskās komisijas sēdēm. Diemžēl es pat nezinu, kādu iemeslu dēļ viņi neieradās. Taču es jums gribētu norādīt, ka viņu priekšlikumi bija pilnīgi analogi ar Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumiem, bet diemžēl, kā liecināja arī komisijas sēde, Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis nebija pietiekami sagatavots. Un galvenā gan Latvijas Darba devēju konfederācijas, gan arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Tirgotāju asociācijas vēlme ir nodot normatīvo aktu sistematizāciju privātās rokās. Komisija vienbalsīgi šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Bet, treškārt, es gribētu, kolēģi, teikt, ka, pastāvot sociālo partneru neapmierinātībai ar atsevišķām projektā iekļautajām normām, kā arī ņemot vērā to, lai piemērošanas praksē nerastos grūtības... Ja piemērošanas praksē rodas grūtības, tad es lūdzu jūsu uzmanību detalizētākai priekšlikumu argumentācijai.

Es ceru, ka jūs uzmanīgi šos priekšlikumus klausīsieties, jo šis likumprojekts, kad tas stāsies spēkā, perfekti ir jāzina... jāpārzina ikvienam no jums, godātie kolēģi, tāpēc, ka vecais likums „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” zaudēs spēku. Tad būs šis likums, un mums tātad būs jāzina, kādā veidā šie likumi stājas spēkā, kādā veidā tie tiek publicēti un kādā veidā šie likumi tiek sistematizēti. Tieši tas pats attiecas arī uz citiem normatīvajiem aktiem.

Tāpēc es tiešām gribētu lūgt jūsu uzmanību vairāku priekšlikumu paplašinātam izklāstam.

Proti, 1.priekšlikums ir Dzintara Ābiķa un Ribakova kunga priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Ābiķis ir atsaucis savu parakstu!

I.Čepāne. Tātad paliek tikai Ribakova kunga priekšlikums. Šī priekšlikuma mērķis ir sašaurināt likuma tvērumu, proti, neregulēt jautājumu par oficiālo elektronisko izdevumu un tā izdevēju, kā arī izslēgt no likumprojekta sistematizācijas jautājumus, proti, to, ka valsts pienākums būtu veidot konsolidētās versijas.

Komisija izšķīrās par pilnīgi pretējo - par tvēruma paplašināšanu - un līdzīgi kā spēkā esošajā likumā, kuru es tikko nosaucu (ar šo garo nosaukumu), nolēma regulēt arī normatīvo aktu sistematizāciju, kolīziju normas, kā arī skaidri iezīmēt šajā likumā no Satversmes 90.panta izrietošos valsts pienākumus. Un, kā jūs zināt, Satversmes 90.pants paredz... tas paredz, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Tātad attiecībā uz 1.priekšlikumu komisijas vērtējums bija - neatbalstīt.

I.Čepāne. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 3. - deputāta Ribakova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas man tomēr sīkāk ir jākomentē. Proti, komisija izšķīrās likumprojektu padarīt lakoniskāku, tajā neregulējot tehniskas detaļas, un līdz ar to komisija konsolidēja 3.panta piecas daļas komisijas redakcijas piedāvātajās divās daļās, kā arī nodalīja atsevišķā pantā jautājumus, kas skar oficiālā elektroniskā izdevuma pieejamību. Varat paskatīties 28.lapaspusē 20.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 5. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

7. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Es pie šiem priekšlikumiem gribu drusciņ pakavēties. Proti, atbilstoši komisijas iecerei 4.panta regulējums tiek padarīts lakoniskāks, atsevišķi netiek uzskaitīti dažādi tiesību akti un citi oficiālās informācijas veidi, bet tiek noteikts, ka oficiālā elektroniskā izdevumā tiek publicēti tikai tādi akti un cita oficiālā informācija, kuras publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti. Un vēl, kolēģi, papildus tam tiek ietverta kārtība, kādā tiek publicēti tiesību akti vai cita oficiālā informācija, kas satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 6. un 7.priekšlikumu.

I.Čepāne. Nākošais ir 8. - Ribakova priekšlikums. Priekšlikuma iesniedzējs priekšlikumu vispār ir iesniedzis neprecīzu, jo likumprojekta 4.pantam vispār nav sestās daļas. Līdz ar to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 10. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 11.priekšlikums. Kā es jau minēju, godātie kolēģi, to ir iesniedzis Valsts prezidents Bērziņa kungs, un tas ir atbalstīts. Mērķis ir saskaņot likuma publicēšanas normatīvo regulējumu ar praksi, ar to veidu, kādā šobrīd tiek izsludināti un publicēti likumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 12. - Ribakova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts. Iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 13. - Dzintara Ābiķa un Ribakova kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 15. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 16. - Ribakova kunga priekšlikums. Netiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 17. - Ābiķa un Ribakova priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 18. - tehniska rakstura. No Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 19. - Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 20. - Ribakova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 21. - Ribakova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 22. - Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 23. līdz ar to ir tehniska rakstura priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 24. - Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Es runāju par tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikumu. Tas ir atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 25.priekšlikums. To es gribētu pakomentēt nedaudz plašāk, jo tas varētu būt saistīts ar piemērošanas praksi. Proti, komisija paredz, ka oficiālo publikāciju pēc tās publicēšanas nevajadzētu precizēt vai labot, jo patiešām, kā mēs komisijā secinājām, būtu grūti nošķirt gadījumus, kad tehnisks precizējums var pārvērsties par labojumu pēc būtības un tas piešķirtu... Tas piešķirtu pārāk plašu rīcības brīvību oficiālās publikācijas sagatavotājiem, izvērtējot oficiālās publikācijas precizēšanas iespējas, kas apdraud tiesisko noteiktību. Un komisija nolēma šo jautājumu likumā neregulēt. (Zālē pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu klusumu! Tas tiešām ir likumprojekts, kurš būtu katram deputātam jāzina, kaut arī jums tas liekas ļoti tehnisks un neinteresants.

Un Čepānes kundze runā par katru priekšlikumu.

I.Čepāne. Kolēģi! Es patiešām acīmredzot esmu lauzusi šeit tradīciju, ka šeit neviens, ja arī klausās stenogrammas, nevar saprast, ko te katrs atbalsta un ko - neatbalsta. (No zāles dep. V.Agešina starpsauciens.) Bet es vēlreiz atkārtošu, kādēļ es tik plaši vēlos piesaistīt jūsu uzmanību.

Pirmkārt. Tādēļ, ka tas attiecas uz ikvienu no mums.

Otrkārt. Šeit praksē varētu būt piemērošanas problēmas, jo likums ir jauns.

Un treškārt. Tādēļ, ka sociālie partneri ir nemierā ar vairākām likuma normām. (No zāles: „Pareizi!”) (Troksnis zālē.)

Es varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!

I.Čepāne. Paldies!

Un, nobeidzot par 25.priekšlikumu, es gribētu teikt, ka komisija secināja, ka praksē ir bijuši atsevišķi gadījumi saistībā ar šiem precizējumiem, bet to nevajadzētu legalizēt likumā ar smalki aprakstītu tehnisku procedūru.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta 25.priekšlikumu.

I.Čepāne. Nākošais ir 26. - Ribakova kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 27. - arī Ribakova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 28. - Ribakova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 29. - deputātu Dzintara Ābiķa un Ribakova kunga priekšlikums. Atbalstīts, ir iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 31. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 32. - Valsts prezidenta Andra Bērziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 33. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Un to es gribu komentēt sīkāk.

Proti, ņemot vērā būtiskos pilnveidojumus iepriekšējos trijos pantos, komisija nevarēja atstāt negrozītu detalizēto un kazuistisko regulējumu attiecībā uz Ministru kabineta un Ministru prezidenta tiesību aktiem. Šo normu būtībā ir sagatavojusi Tieslietu ministrija, tās redakcija ir saskaņota ar Valsts kanceleju, un šobrīd regulējums attiecībā uz Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta tiesību aktu publicēšanu un spēkā stāšanos būs veidots pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem.

Tātad es lūdzu arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 34. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Birojs ir ierosinājis neregulēt tiesību aktu izsludināšanu ārkārtējos gadījumos pie katra tiesību akta veida, bet veidot atsevišķu pantu, kas aptver visu iepriekšējos pantos minēto tiesību aktu izsludināšanu ārkārtējos gadījumos. Un, proti, tiek paredzēta arī tāda situācija, kad nedarbojas sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 35. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru ir ārkārtīgi svarīgi zināt likumdevējam. Proti, Juridiskais birojs ir ierosinājis saglabāt spēkā esošajā likumā ar šo garo nosaukumu, kuru es minēju, - un es esmu pārliecināta, ka jūs to visu ļoti labi zināt, - ietverto principu, ka tad, ja spēku zaudē likums, spēku zaudē arī uz tā pamata izdotie noteikumi, jo likumprojektā ir paredzēts papildus šim principam ieviest vēl arī izvērtēšanas iespēju, kad Ministru kabinets varētu saglabāt noteikumus, ja deleģējums nav būtiski grozīts. Taču, mūsuprāt, tas piešķir pārāk plašu rīcības brīvību izpildvarai un nesniedz tiesību piemērotājam skaidru atbildi, kas konkrētā gadījumā notiek ar konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem. Un līdz ar to mēs tiešām lūdzam atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 38.priekšlikums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts. Es domāju, ka juristiem, kas piemēro tiesību normas, tas ieviesīs zināmu skaidrību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir tātad 39.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Pēc 4.panta pārveidošanas ir nepieciešams atsevišķs regulējums par oficiāliem paziņojumiem, un komisija formulē lakoniski: „Ir publicējama tā informācija, kuras publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka atsevišķu paziņojumu publicēšanas lietderība izvērtējama konkrēto ārējo normatīvo aktu ietvaros, nevis ik reizes grozot šo likumu. Un papildus tam šis pants piešķir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam (priekšsēdētājai) un Ministru prezidentam brīvi publicēt vispārējas nozīmes informāciju. Es lūdzu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 41.priekšlikums arī ir no Juridiskās komisijas. Atbilstoši iecerētajai likuma struktūrai šajā vietā komisija iekļauj tieslietu ministra, kā es jau teicu, rosināto 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 42.priekšlikums ir tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji, iekļauts 54.priekšlikumā. Ministrs ir ierosinājis, mūsuprāt, lakoniskāk noformulēt normatīvo aktu sistematizācijas priekšlikumu. Un priekšlikums ir būtisks... Mēs skaidri pasakām, ka valsts pienākums ir nodrošināt konsolidētās normatīvo aktu redakcijas. Ka tas ir valsts pienākums! Skaidri tiek pateikts, ka personām tiek nodrošināta brīva un bezmaksas pieeja konsolidētajām normatīvo aktu versijām internetā. Un atbilstoši likuma struktūras maiņai komisija šo priekšlikumu ietvēra savā - 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 44.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 43.priekšlikums...

I.Čepāne. 43.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 44. - Ribakova priekšlikums izslēgt 16.pantu - ir ļoti bīstams un ir par to, par ko es visu laiku runāju. Proti, tas paredz atteikties no normatīvo aktu sistematizācijas tajā nozīmē, ka valsts publicē it kā normatīvos aktus, bet neveido pati konsolidētās versijas, redakcijas. Mūsuprāt, tas ir ārkārtīgi bīstams un šaurs normatīvo aktu pieejamības nodrošinājuma traktējums, un, ja tas tiktu atbalstīts, tad, mūsuprāt, varētu pastāvēt zināmas problēmas saistībā ar šo likumu, runājot par Satversmes 90.pantu, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Čepāne. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir saskaņā ar iepriekš teikto atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 46. - Ribakova priekšlikums... Ribakova kunga priekšlikums. Tas nav atbalstīts, jo paredz visu šo jautājumu deleģēšanu izlemšanai Ministru kabinetam. Mēs tam nevaram piekrist, jo tie ir būtiski jautājumi un, mūsuprāt, tas ir jālemj pašam likumdevējam. Bez tam šeit, šajā piedāvājumā, nav noteikts deleģējuma saturs un apjoms. Un, ja mēs atbalstītu, tad arī, iespējams, būtu problēmas gan ar Satversmes 1., gan arī ar 90.pantu. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Nākošais ir 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Šeit ir noteikti būtiskākie principi attiecībā uz termiņiem, kādos ir nodrošināma oficiālā publikācija. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tālāk nāk 49. - Ribakova kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts. Proti, šis priekšlikums, kolēģi, paredz atteikšanos no Valsts aģentūras. Pašlaik tā ir SIA „Latvijas Vēstnesis”, kas nodrošina normatīvo aktu izsludināšanu, konsolidēšanu, pieejamību un skaidrošanu. Šis priekšlikums paredz, ka to visu dara Tieslietu ministrija. Taču Juridiskās komisijas sēdē mēs konstatējām, ka ministrijai nav ne šādu resursu, ne arī iestrādņu. Tas prasītu no budžeta papildu līdzekļus vai arī attiecīgo uzdevumu nodošanu privātajiem partneriem, par ko es jau runāju. Tas nebūtu pieņemams, jo normatīvo aktu izsludināšana, pieejamība, konsolidēšana un skaidrošana demokrātiskā, tiesiskā valstī ir pārāk būtisks un svarīgs jautājums, lai ar to taisītu biznesu vai arī ar to spēlētos. Un likumdevējam ir skaidri jāpasaka, ka šīs funkcijas īstenos valsts institūcija. Vai nu tā būs aģentūra, kā tas ir plānots, ka valsts kontrolēs šos procesus... Arī šie pakalpojumi iedzīvotājiem būs brīvi pieejami bez maksas.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputāta Ribakova iesniegto priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. 50.priekšlikums.

I.Čepāne. Tātad 50. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Tālāk ir Ribakova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Nākamais Ribakova kunga priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Tālāk atkal ir Ribakova kunga priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Tālāk ir 54. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Šajā priekšlikumā komisija diskutēja un formulēja piecu pantu redakcijas, kas aptver oficiālās publikācijas nodrošināšanu un sistematizāciju. Komisija atbalsta savus priekšlikumus par oficiālās publikācijas koncepciju un Ministru kabineta iesniegtajām likumprojekta redakcijām; proti, komisija papildina valsts aģentūras „Latvijas Vēstnesis” funkcijas, nosakot, ka tā nodrošina normatīvo aktu skaidrošanu iedzīvotājiem. To savā vēstulē Juridiskajai komisijai lūdza arī Levita kungs. Juridiskā komisija pamatoti izskatīja šo vēstuli, iepazinās un atbalstīja viņa viedokli.

Tātad, runājot par sistematizāciju, mēs nepārprotami piekrītam tieslietu ministram, ka tā ir valsts funkcija un ka sistematizētie normatīvie akti, kā jau es esmu minējusi, valstī ir jānodrošina bez maksas. Līdz ar to ir izveidots atsevišķs pants par oficiālā elektroniskā izdevuma pieejamību, tostarp paredzot iespēju personai par saviem līdzekļiem pasūtīt šā izdevuma papīra versiju, ja personu neapmierina elektroniskā versija, kā arī uzliekot par pienākumu nodrošināt šā izdevuma bezmaksas pieejamību bibliotēkās un citos valsts un pašvaldību nodrošinātajos interneta piekļuves punktos. Un tāpat ir saglabājams regulējums attiecībā uz oficiālā elektroniskā izdevuma eksemplāru nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 55. - Ribakova kunga priekšlikums, kuru es komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt, jo tas atkal paredz šo jautājumu, par kuriem es runāju, deleģēšanu izlemšanai Ministru kabinetam. Es domāju, ka tam nevar piekrist, jo tie ir būtiski jautājumi, un tāpēc ir jālemj pašam likumdevējam. Turklāt atkal nav noteikts deleģējuma saturs un apjoms, un līdz ar to varētu pastāvēt arī, ja pieņemtu šādu redakciju, neatbilstība Satversmei.

Es lūdzu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt piedāvātajam komisijas variantam.

I.Čepāne. 56. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija nedaudz vienkāršoja likumprojekta 20.panta ceturto daļu, un šeit mēs skaidri pasakām, ka publisko tiesību subjekti paši nesistematizē normatīvos aktus publicēšanai mājaslapā internetā, bet veido saites uz sistematizēto tekstu tīmekļa vietni www.likumi.lv, un tādā veidā tiek nodrošināts, ka persona vienmēr varēs iepazīties ar vienādi sistematizēta un spēkā esoša normatīvā akta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 57. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 58. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Kā jūs redzat, tas paredz termiņu, kādā Ministru kabinetam jāizdod vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no šā likuma. Un līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu par sistematizēšanu izdošanai tiek pagarināta spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu piemērošana. Es lūdzu jūs atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 59. - tehniska rakstura priekšlikums. Tas ir no Juridiskās komisijas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 60. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē pārejas periodu publiska reģistra ierakstu publicēšanai, ņemot vērā, ka likumprojekts izrādījies sarežģīts un tā pieņemšana pagaidām Saeimā ir aizkavējusies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 61. - Ribakova kunga priekšlikums. Manuprāt, tā kā atbalstīta ir likumprojekta koncepcija par valsts aģentūru „Latvijas Vēstnesis”, likumdevējam tomēr būtu jānosaka šīs reorganizācijas kārtība. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 62. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir būtisks papildinājums Ministru kabineta iesniegtajai redakcijai, jo paredz pārejas periodu attiecībā uz elektronisko oficiālo izdevumu, pusgadu saglabājot arī papīra versiju un nosakot papīra versijas prioritāti strīda gadījumā. Un Ministru kabinetam ir dots uzdevums šajā pusgadā uzraudzīt šo procesu un laikus ziņot Saeimai par elektroniskās oficiālās publikācijas drošumu un pieejamību. Katrā ziņā komisijā mēs secinājām: ja atklāsies problēmas, varēs lemt par pārejas perioda pagarināšanu.

Es lūdzu arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un pēdējais ir 63. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tieslietu ministrija rosināja mainīt likuma spēkā stāšanās datumu, un komisija arī tam piekrita. Līdz ar to mēs paredzam, ka likums varētu stāties spēkā šā gada 1.jūlijā.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Paldies jums par pacietību, uzmanību. Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 63.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kolēģi, ir 5.aprīlis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.aprīlis.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” (Nr.73/Lp11) otrajam lasījumam”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es lūdzu deputātus, kuri parakstīja šo lūgumu, atsaukt savus priekšlikumus.

Ja jūs izlasījāt šo likumprojektu, tad jūs vispār saprotat, ka tas ir ļoti slikts joks. Pirmo reizi vēsturē es redzu likumprojektu, kur atbildīgais ministrs, tieslietu ministrs, atsauca vai lūdza izslēgt no likumprojekta visus priekšlikumus! Ir arī liecinieki, kas bija no frakcijām mūsu sēdē, un viņi redzēja - pirmo reizi atbildīgais ministrs, kurš ir no jūsu vidus, kritizējot jūsu likumprojektu, atsauca... nu, lūdza izslēgt no likumprojekta visus pantus. Ministrs saprot, ka tas ir tik absurds, tik nekorekts, tik muļķīgs, ka to labāk izmest miskastē. Un komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, piekto reizi pēc kārtas šo jautājumu izdiskutēja ar tiem pašiem cilvēkiem, piecreiz dzirdējāt vienu un to pašu argumentāciju, ka likumprojekts nav vajadzīgs, ka tas ir ļoti politizēts, ka tas tikai traucēs cilvēkiem strādāt. Pārstāvji no visām sabiedriskajām organizācijām, kuras piedalījās mūsu komisijas sēdē, - gan no arodbiedrībām, gan no Latvijas Darba devēju konfederācijas - lūdza šo likumprojektu izņemt no darba kārtības, absolūtais vairākums deputātu piecreiz nobalsoja, ka to vajag noraidīt, bet jūs katru reizi mēģināt izvilkt šo likumprojektu un atkal iedot tam otro elpu!

Bet saprotiet, ka vienreiz var cilvēku atdzīvināt, bet... Jums iznāk tā: jūs trešo un ceturto reizi mēģināt šo likumprojektu virzīt caur to pašu komisiju un tagad sakāt: „Varbūt atdosim citai komisijai (Starpsauciens no SC frakcijas: „Saimnieciskajai komisijai!”), varbūt tur būs cits viedoklis, jo tur ir citi deputāti... Varbūt cilvēki, kuri ir tālāk no Darba likuma, saprot kaut ko vairāk... Nu Saimnieciskajai komisijai, ko mēs likvidēsim no 1.datuma, atdosim...”

Es domāju, šodien noraidīsim šo lūgumu pagarināt termiņu, aizmirsīsim par šo likumprojektu un gaidīsim varbūt labāku likumu! Jums ir brīnišķīgs parlamentārais sekretārs, kurš nepiedalījās sēdē tāpēc, ka arī viņam bija kauns par tiem priekšlikumiem, kurus jūs paši iesniedzāt. Jūsu pārstāvji neatnāca un neaizstāvēja šos priekšlikumus. Iznāca tā, ka mēs paši savā komisijā cits ar citu diskutējām par to, ko mēs visi ļoti labi saprotam, - ka tas likumprojekts nevar iedzīvināt Darba likumu, ka tas nav dzīvesspējīgs. Tad priekš kam jums tas vajadzīgs?

Es piekrītu, ka jums tā tēma ir ļoti svarīga. Es jums pilnīgi piekrītu, ka tas jums ir ļoti būtisks jautājums, bet sagatavojiet to tik korekti, lai tieslietu ministrs, kurš ir no jūsu vidus - Bērziņš, neatsauktu jūsu priekšlikumus. Sakarā ar to aizmirsīsim šo likumprojektu, gaidīsim no jums labāku rezultātu, labāku likumprojektu, un miers.

Bet es jums pateikšu, ka šis jautājums - pagarināt termiņu - izvirzījās arī pie mums Sociālo un darba lietu komisijā. Tas neizgāja cauri. Mēs mēģinājām to uzlabot mākslinieciski, kaut ko pielikt klāt tur smuku, lai likumprojekts būtu dzīvs. Neiznāca! Saprotiet, ka likumprojekts, kurā nav atbalstīta neviena norma, nu, nevar dzīvot tikai tāpēc, ka tāda ir kārtība. (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.)

Aizmirsīsim un noraidīsim jūsu priekšlikumu! Dzintar Zaķi, jums tas neinteresē, bet jūs taču parakstījāt šo projektu! Jūs paņemiet stenogrammu, kur...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

A.Klementjevs. A Zaķis man traucē runāt! Viņš runā ar Edgaru... ar Edvardu Smiltēnu un traucē man uzstāties!

Labi, paldies jums par uzmanību! Es ceru, ka šodien pavasarīgais laiks dos jums iespēju izvērtēt arī to projektu, kuru mēs sagatavojām, un tad mums komisijā nebūs vairs jākaunas no pieaicinātajām personām, kuras jau piekto reizi stāsta, ka šis likumprojekts nav labs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Bordānam.

J.Bordāns (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, godātās dāmas un kungi! Godātais Klementjeva kungs! Es, protams, neesmu Saeimas deputāts, tāpēc nedrīkstu runāt citu vietā un melot atšķirībā no Klementjeva kunga... (Zālē liels troksnis. Dep. A.Klementjevs klaudzina pa galdu: „Tā nedrīkst runāt!” Starpsaucieni: „Izraidīt no zāles!”, „Tā nedrīkst runāt no tribīnes!”, „Tu esi tikai ierēdnis, tev nav tiesības tā runāt!” Zālē dep. Dz.Rasnačs un dep. A.Klementjevs apmainās replikām.) Gribēju tikai paskaidrot... Es atvainojos par nepareiza vārda lietošanu!

Protams, es esmu tikai ierēdnis un tikai cilvēks. Ja mani izraidīs no zāles, es iziešu, bet, ja manā vietā runās un teiks, par ko es kaunos vai par ko es nekaunos, tādā gadījumā es tomēr nākšu un atbildēšu savā vārdā.

Otrkārt. Man ļoti lielu interesi izraisīja viens apstāklis. Manu interesi izraisīja viens apstāklis - argumenti Darba likuma priekšlikumu noraidīšanai, kurus ierosināja gan Nacionālā apvienība, gan Tieslietu ministrija. Tie ir izraisījuši tik lielu pretestību gan no opozīcijas, gan no ļoti daudzu darba devēju puses, ka... Turklāt tas arguments, kurš tiek lietots, ir tāds, ka šis ierosinātais likumprojekts ir neefektīvs un ka tas neko nepalīdzēs. Tad man ir jautājums: kāpēc šis neefektīvais likumprojekts ir izraisījis tik lielu pretestību un tik lielus uzbrukumus šim likumprojektam? Manuprāt, tādā gadījumā acīmredzot šis ir ļoti vajadzīgs likumprojekts. Es lūdzu izteikt... tātad pieņemt šo ierosināto priekšlikumu, kas ir šodien.

Kas attiecas uz to, ka Tieslietu ministrija būtu noraidījusi priekšlikumus. Tieslietu ministrija atbilstoši tam, kā es jau minēju, kad uzstājos iepriekšējā reizē par šo jautājumu šajā pašā tribīnē... Es teicu, ka mēs precizēsim redakciju un uzlabosim to, kas ir arī izdarīts. Tas, ka šī redakcija ietvēra citādāku formulējumu, kā arī formulējumus citos pantos, vēl nenozīmē, ka Tieslietu ministrija ir noraidījusi šo priekšlikumu. Tieši tāpēc es arī uzskatu par... Es atvainojos par to, ka lietoju nekorektu vārdu “melot”, bet es labāk zinu, kā es jutos - vai man bija kauns vai nebija kauns un vai man bija īpašs uzaicinājums ierasties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kura notika tieši šajā pašā laikā, Klementjeva kungs! (No zāles dep. A.Klementjevs: „Tas ir jūsu darbs!”) Man bija uzaicinājums, un es ierados šajā sēdē. Tas ir redzams protokolā, un tas arī tika paziņots. Tāpēc es vēlreiz aicinu izturēties korekti pret šo likumprojektu. Ja debatējam, tad debatēsim tieši par konkrētiem juridiskiem formulējumiem un nelietosim demagoģiskus apgalvojumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Taču gribu atgādināt, ka mēs nedebatējam par likumprojekta būtību, bet gan par lēmuma projektu saistībā ar priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” (Nr.73/Lp11) otrajam lasījumam” līdz šā gada 17.aprīlim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Vēlos jūs informēt, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Bija deputātu Rodionova, Tutina, Jakimova, Nikonova, Meļņikova un citu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts valodas un latgaliešu valodas apguvi”. Jautājums tika nosūtīts izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, lai tiktu sniega kopīga abu ministru atbilde. Saņemta ir rakstveida atbilde, un iesniedzēji nevēlas uzdot papildu jautājumus.

Tāpat ir arī attiecībā uz deputātu Agešina, Ribakova, Urbanoviča, Orlova, Zemļinska, Zujeva un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim „Par izglītojamo atskaitīšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam regulējumam”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, un arī par šo deputāti nevēlas uzdot papildu jautājumus. Tātad jautājumu un atbilžu sēde šodien pulksten 17.00 nenotiks.

Pirms es dodu vārdu deputātiem, kuri pieteikušies sniegt paziņojumus, man pašai ir divi ļoti skaisti paziņojumi.

Es vēlos mūsu visu vārdā šodien dzimšanas dienā sveikt Valdi Zatleru. (Aplausi.)

Un vēl mūsu visu vārdā es vēlos sveikt Uldi Auguli, kuram pagājušajā nedēļā bija apaļa jubileja. (Aplausi.)

Tagad paziņojumi.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģus no Juridiskās komisijas aicinu uz Juridiskās komisijas sēdi piecas minūtes pēc sēdes beigām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Es vēlos atgādināt, ka darba grupa, kas strādā pie Vēlētāju reģistra izveides, tiekas pulksten 14.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 11.40. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

 

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav zālē, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Ina Druviete... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ināra Mūrniece... nav, Jānis Reirs... ir, Kārlis Seržants... nav, Elīna Siliņa... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 22.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 12. sēde
2012. gada 22. martā

Par darba kārtību
   
Par deputātu A.Elksniņa, S.Potapkina, Ņ.Ņikiforova, J.Tutina, J.Lazarevas, I.Zariņa, M.Ivanovas-Jevsejevas, I.Meļņikova, V.Nikonova, un A.Jakimova pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības rīcības atbilstību likumiem un Latvijas tautas interesēm” (Nr. 6/P11)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 224/Lp11)
(Dok. Nr. 716, 716A)
   
Priekšlikums - dep. V.Agešins (pret)
   
Par likumprojektu „Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” (Nr. 227/Lp11)
(Dok. Nr. 726, 726A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 228/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 733, 733A)
   
Priekšlikumi - dep. J.Ozoliņš (pret)
  - dep. E.Cilinskis (par)
   
Par balsošanas motīviem - dep. V.Valainis
   
Par likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 229/Lp11)
(Dok. Nr. 740, 740A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 230/Lp11)
(Dok. Nr. 741, 741A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 231/Lp11)
(Dok. Nr. 742, 742A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 232/Lp11)
(Dok. Nr. 743, 743A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram šā gada 15.martā
(Dok. Nr. 746)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvardam Smiltēnam šā gada 23.martā
(Dok. Nr. 747)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 29.martā
(Dok. Nr. 748)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu” (Nr. 199/Lm11)
(Dok. Nr. 744, 745)
   
Lēmuma projekts „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju” (Nr. 197/Lm11)
(Dok. Nr. 738)
   
Debates - dep. J.Ozoliņš
  - dep. J.Upenieks
  - dep. V.Liepiņš
   
Lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu” (Nr. 198/Lm11)
(Dok. Nr. 739)
   
Balsošana par - Aleksandru Maļcevu
  - Ritvaru Eglāju
  - Dzintru Kusiņu
  - Loretu Skabursku
  - Ievu Gruziņu
  - Kārli Kamradzi
  - Sniedzi Sproģi
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 218/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 674B)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. A.Sakovskis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. R.Ražuks
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. U.Augulis
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” (Nr. 200/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 732)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 99/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 722)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr. 176/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 718)
   
Ziņo - dep. E.Demiters
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 138/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 727)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 139/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 728)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 140/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 729)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” (Nr. 141/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 730)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 142/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 731)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” (Nr. 182/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 735)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 146/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 353, 723) un

 

alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 226/Lp11) (1.lasījums)


(Dok. Nr. 723)
   
Ziņo - dep. V.Liepiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 213/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 643, 734)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 204/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 611, 736)
   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Likumprojekts „Oficiālo publikāciju likums” (Nr. 68/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 737)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 73/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 200/Lm11)
(Dok. Nr. 756)
   
Debates - dep. A.Klementjevs
  Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Bordāns
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojumi
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. I.Bišofa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 22.03.2012 09:05:47 bal001
Par - 47, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (224/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 22.03.2012 09:19:11 bal002
Par - 14, pret - 64, atturas - 8. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (228/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 22.03.2012 09:24:23 bal003
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvardam Smiltēnam šā gada 23.martā

Datums: 22.03.2012 09:24:52 bal004
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 29.martā

Datums: 22.03.2012 09:25:18 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu

Datums: 22.03.2012 09:30:54 bal006
Par - 77, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju (197/Lm11)

Datums: 22.03.2012 09:31:54 bal007
Par - 84, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Aleksandru Maļcevu. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (198/Lm11)

Datums: 22.03.2012 09:32:13 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ritvaru Eglāju. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (198/Lm11)

Datums: 22.03.2012 09:32:31 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Dzintru Kusiņu. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (198/Lm11)

Datums: 22.03.2012 09:32:51 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Loretu Skabursku. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (198/Lm11)

Datums: 22.03.2012 09:33:09 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ievu Gruziņu. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (198/Lm11)

Datums: 22.03.2012 09:33:27 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Kārli Kamradzi. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (198/Lm11)

Datums: 22.03.2012 09:33:45 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Sniedzi Sproģi. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (198/Lm11)

Datums: 22.03.2012 10:06:02 bal014
Par - 29, pret - 46, atturas - 10. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (218/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.03.2012 10:06:42 bal015
Par - 55, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (218/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.03.2012 10:09:10 bal016
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, ... (200/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:09:54 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (99/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:11:25 bal018
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (176/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:12:44 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (138/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:13:25 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (139/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:15:31 bal021
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (140/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:16:09 bal022
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā (141/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:18:50 bal023
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (142/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:19:54 bal024
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums (182/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:23:23 bal025
Par - 2, pret - 82, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (146/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:23:46 bal026
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (226/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:27:20 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (213/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:29:28 bal028
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (204/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:49:45 bal029
Par - 27, pret - 49, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.03.2012 10:55:45 bal030
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Oficiālo publikāciju likums (68/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.03.2012 11:02:57 bal031
Par - 55, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 73/Lp11) otrajam lasījumam (200/Lm11)




Frakciju viedokļi
2012.gada 22.martā

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji un godātās radioklausītājas! Kā ik ceturtdienu pēc Saeimas kārtējās sēdes no Saeimas nama Rīgā skan raidījums „Frakciju viedokļi”.

Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs jums par Saeimas šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija uzskata par nepieļaujamiem grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kuri pilnībā atbrīvo valsti no pienākuma piešķirt finansējumu renovācijas un rekonstrukcijas darbiem dzīvojamām mājām, kas cietušas stihiskā nelaimē, katastrofā, avārijā vai terora aktā. Šis likumprojekts, maigi sakot, ir bīstams signāls sabiedrībai, jo pēc būtības valsts vēlas distancēties no palīdzības sniegšanas saviem iedzīvotājiem.

Es nebrīnos, ka attiecīgos grozījumus Saeimā iesniedzis Ministru kabinets, jo, kā visi ļoti labi atceras, Dombrovska kunga vadītā valdība novilcināja jautājumu par palīdzības sniegšanu mājas iedzīvotājiem Mālpilī, kad pērn, 2011. gada 16.novembrī, ēka daļēji sabruka. Jau tad valdība ciniski demonstrēja savu nevēlēšanos piešķirt līdzekļus mājas renovācijai, aizbildinoties ar to, ka valstij nav naudas. Tomēr likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija un ir – pagaidām vismaz! – normas, kas uzliek valdībai pienākumu palīdzēt cilvēkiem šādās situācijās.

Tagad Ministru kabinets nolēmis izslēgt no likuma šīs neērtās normas un distancēties no problēmas risināšanas. Valsts vēlas iegūt tiesības atteikties palīdzēt cilvēkiem, kuri ne jau savas vainas dēļ nonākuši nelaimē. Tāpēc „Saskaņas Centrs” šodien aicināja visus Saeimas deputātus balsot pret likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pieņemšanu izskatīšanai.

Vēl vairāk! Šie grozījumi paredz arī to, ka no likuma tiks izslēgtas normas, kas valdībai uzliek par pienākumu piešķirt līdzekļus par arhitektūras pieminekļiem atzīto dzīvojamo māju restaurācijai, ja to tehniskais stāvoklis normatīvo aktu noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai un veselībai.

Tāpat valdība nedomā turpmāk piedalīties dzīvojamo ēku energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu finansēšanā.

Tajā pašā laikā likumā tiek saglabāta norma, ka tiesības sniegt palīdzību dzīvojamo māju rekonstrukcijai un renovācijai visos minētajos gadījumos, ieskaitot ēku remontu pēc avārijas vai stihiskas nelaimes, būs pašvaldībām. Valsts, mūsu skatījumā, vienkārši pārliek visu atbildību uz vietējo varu, nenodrošinot tam atbilstošu finansējumu. Likumprojekta autori anotācijā pat neslēpj, ka Latvijā vairs netiks uzlabota Latvijas dzīvojamā fonda kvalitāte.

Diemžēl VIENOTĪBA, ZRP un „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” šodien nobalsoja par šo bīstamo likumprojektu, un līdz ar to šis likumprojekts ir nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Ar nožēlu jākonstatē, ka bārstīties ar kailiem saukļiem – tas ir viens, bet domāt par vienkāršo iedzīvotāju interesēm – pavisam kas cits.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji!

Šodien Saeimas sēdē mēs ievēlējām Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un locekļus, un ZZS frakcijas vārdā vēlu viņiem veiksmi turpmākajā darbā.

Es vēlos pievērst uzmanību likumprojektam, kurš paredz grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” un kuru mēs skatīsim nākamajā nedēļā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.

Zem lozungiem, ka demokrātijai jāspēj sevi aizstāvēt, VIENOTĪBAS deputāti sagatavojuši priekšlikumus, kas faktiski ļoti sarežģī iespēju tautai ierosināt jebkāda veida referendumus. Manuprāt, šis ir viens no piemēriem, pēc kuriem varam vērtēt tiesiskuma koalīcijas duālo dabu. Drīz pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kā mēs atceramies, tika daudz runāts un lemts par iespēju pilsoņiem dot tiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvas, savācot 10 tūkstošus parakstu elektroniskajā vidē, un vēl par dažādiem citiem variantiem, kā to padarīt pieejamāku, bet pēc valodas referenduma tiek runāts par pretējo – tieši otrādi! – par to, kā paaugstināt slieksni cilvēku līdzdalībai politikā. Jautājums – vai tās ir bailes no atkārtotas Saeimas atbrīvošanas?

Paskaidrošu jums, kāds ir VIENOTĪBAS deputātu priekšlikums.

Pašreizējā situācija ir tāda: jebkurai likumdošanas iniciatīvai vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc ne mazāk kā 10 tūkstoši notariāli parakstītu balsstiesīgo pilsoņu parakstu, un otro kārtu, kurā būtu jāsavāc viena desmitā daļa vēlētāju parakstu, apmaksā valsts. Turpretim šobrīd iesniegtais VIENOTĪBAS priekšlikums paredz, ka notiktu tikai viena kārta un būtu jāsavāc vismaz vienas desmitās daļas vēlētāju, kas ir vairāk nekā 150 tūkstoši, notariāli parakstīti vai elektroniski iesniegti iesniegumi, un turklāt, lai vāktu parakstus, jāveido iniciatīvas grupa politiskās partijas vai apvienības formā vai 10–15 vēlētāju formā.

Kas ir būtiski? VIENOTĪBAS priekšlikums paredz, ka visus ar to saistītos izdevumus sedz šīs iniciatīvas iniciatori. Mūsu aprēķini rāda, ka viena šāda iniciatīva maksātu vairāk nekā 300 tūkstošus latu.

VIENOTĪBAS deputātu arguments ir, ka katrs pensionārs, kurš vēlētos piedalīties šādā iniciatīvā, var krāt santīmu pie santīma un gada laikā jau nepieciešamos divus latus, kas ir vajadzīgi notariālā paraksta nodrošināšanai, sakrāšot.

Bet, mūsuprāt, tā ir netaisnīga pieeja, jo pensionāriem nedz šobrīd ir vieglas dienas, nedz arī turpmāk viņi varēs krāt šādi santīmu pie santīma, un faktiski šī lielā summa, kas ir iniciatoriem jāsavāc, liedz iespēju praktiski veikt šādas iniciatīvas. Papildu nosacījums ir, ka Saeimai pēc šāda likumprojekta saņemšanas ir vēl jālemj par šādas iniciatīvas nodošanu tautas nobalsošanai. Turklāt Satversmes tiesai jālemj par likumprojektu vai Satversmes grozījumu atbilstību Satversmei. Nu visi šie milzīgie ierobežojumi faktiski novedīs pie tā, ka referendumu tuvākajā laikā mūsu valstī nebūs.

Zaļo un Zemnieku savienība piedāvā, ka jāskatās varbūt uz kādu alternatīvu risinājumu, kas, protams, vienlaikus būtu stipri draudzīgāks vēlētājiem. Šveice tiek minēta kā viena no tādām paraugvalstīm, kur referendumi notiek gana bieži, un arī tur noteiktie kritēriji ir tādi, ka konstitūcijas grozījumus un likumdošanas iniciatīvas var ierosināt 100 tūkstoši balsstiesīgo jeb 2 procenti no kopējā balsstiesīgo skaita, savukārt fakultatīvos referendumus var ierosināt uz pusi mazāk jeb viens procents no balsstiesīgajiem. Latvijas kontekstā tas būtu nedaudz vairāk par 30 tūkstošiem konstitūcijas un likumdošanas iniciatīvām un nedaudz vairāk par 15 tūkstošiem – fakultatīvajiem referendumiem. Tāds ir mūsu priekšlikums salīdzinājumā ar VIENOTĪBAS priekšlikumu, kurš pēc būtības apdraud demokrātiju. Un, ja mēs sakām, ka demokrātijai jāspēj sevi aizstāvēt, tas nav arguments. Demokrātiju apdraud tās ierobežošana.

Paldies jums, klausītāji, un vēlu jums jauku šo atlikušo dienu.

Vadītājs. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvei Danai Reizniecei-Ozolai.

Nākamais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Ingmārs Čaklais.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie klausītāji!

Sākšu ar to, ka valdība ir uzsākusi aktīvu darbu pie Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020.gadam. Tā vadmotīvs ir „Ekonomikas izrāviens”, un tas nozīmē stabilu pamatu ielikšanu valsts attīstībai ilgtermiņā. Tātad, izstrādājot NAP 2014.–2020.gadam, nemainīgi tiek izvirzītas trīs prioritātes – „Cilvēka drošumspēja”, „Tautas saimniecības izaugsme” un „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”.

Attīstības kontekstā jāmin arī aktīvi uzsākts darbs pie Latvijas reģionu, īpaši Latgales, attīstības plāniem. Šodien, lai runātu par Latgales attīstību, par plāniem un iespējām, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir devies uz tikšanos ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kas paredz ieviest tā dēvēto uzticamo uzņēmumu sarakstu. Likumprojekts paredz izveidot uzticamo uzņēmumu sarakstu, ar kuru padziļinātas sadarbības programmā plānots īstenot ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātājiem un Valsts ieņēmumu dienestu, atvieglojot administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī uzlabojot uzņēmēju savstarpējo sadarbību.

Saeimā norit aktīvs darbs pie tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanas jautājumiem. Tā, piemēram, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ, otrdien, konceptuāli atbalstīja priekšlikumus attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kuri paredz aizliegt administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Deputātu un ministru amata kandidātiem paredzēts būtiski ierobežot priekšvēlēšanu aģitācijas iespējas valsts un pašvaldību un ar to uzņēmumiem saistītos preses izdevumos, kā arī aizliegt publicēt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus tajos.

Saeimas Juridiskā komisija jau drīzumā virzīs izskatīšanai Saeimā Satversmes grozījumus, kas paredz ierobežot Saeimas deputātu neaizskaramības apjomu un atteikties no aizklātas balsošanas procedūras, ievēlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus. Komisijas izveidotās darba grupas izstrādātie Satversmes grozījumi paredz atteikties no deputātu administratīvās imunitātes, izņemot gadījumus, kad administratīvais sods saistīts ar personas brīvības ierobežojumiem. Tā, piemēram, lai deputātam piemērotu naudas sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, vairs nebūs nepieciešama Saeimas piekrišana.

Plānots no Satversmes svītrot arī normu, kas nosaka, ka pie Saeimas deputāta bez parlamenta piekrišanas nevar izdarīt kratīšanu. Piedāvātā Satversmes grozījumu redakcija paredz saglabāt parlamenta deputāta neaizskaramību, nosakot, ka Saeimas locekli nevar aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevar uzsākt kriminālvajāšanu, ja tam nepiekrīt Saeima. Protams, izņēmuma gadījumi paliek spēkā.

Patlaban deputāta neaizskaramības institūta noteikumi ir plašāki, nekā tas ir nepieciešams parlamenta aizsardzībai, un nonāk pretrunā ar vienlīdzīguma principu. Tāpēc notiek šīs izmaiņas.

Mēs rosinām arī pilnveidot un padarīt saprotamāku tautas nobalsošanas ierosināšanas procedūru, par kuru tikko runāja kolēģe, nodrošināt augstāku tautas nobalsošanas rosināšanai nepieciešamo sabiedrības atbalstu, kā arī atteikties no valsts budžeta līdzekļu tērēšanas parakstu vākšanai par tautas nobalsošanas ierosināšanu. Un es kā galveno lietu uzsveru to, nevis daudzas tās lietas, ko minēja tikko kolēģe.

Tautas likumdošanas iniciatīvas tiesības ir nozīmīgs sabiedrības politiskās līdzdalības elements, kura mērķis un uzdevums ir sabiedrības interešu pārstāvība. Taču aizvadītais referendums skaidri parādīja tā nepilnības, pieļaujot situāciju, ka sabiedrības mazākums var diktēt dienaskārtību un noteikumus vairākumam. Tas nav pieļaujams! VIENOTĪBA rosina atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kuru apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, nosakot, ka visi paraksti – ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti – par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno Centrālā vēlēšanu komisija, reģistrēta iniciatīvas grupa, politiska partija, partiju apvienība vai arī 10–15 vēlētāju.

VIENOTĪBA paredz noteikt arī to, ka vēlētāju parakstu vākšana un tautas nobalsošanas konstitucionalitāte ir apstrīdama Satversmes tiesā. Tātad gribam būtiski izslēgt iespēju izmantot to valstij neizdevīgā variantā.

Un visbeidzot pēdējā tēma, ko es gribu šodien atgādināt. Es gribu pateikt paldies visiem Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputātiem par darbu apakškomisijā. Mēs ļoti aktīvi strādājam pie tā, lai likums tiešām tiktu pieņemts tāds, kuru nevajadzētu atkal mainīt tuvākajos gados, lai tas būtu ar skatu uz visu 21.gadsimtu, visa gadsimta perspektīvā, Latvijai un latviešiem izdevīgu likumu skaitā.

Paldies visiem, kas palīdzēja organizēt starptautisko konferenci, kura bija šajā sakarā, un paldies visiem medijiem, kas palīdz šobrīd sabiedrībai skaidrot šī likuma pamatizmaiņas, motīvus, likuma iespējas un līdz ar to arī iesaista sabiedrību visplašākajā mērogā debatēs.

Paldies visiem! Paldies.

Vadītājs. Paldies Ingmāram Čaklā kungam.

Nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Īsos vārdos par šodienas sēdes galvenajiem notikumiem.

Mūsuprāt, galvenais jautājums šodien bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Mums izdevās apstiprināt likuma izmaiņas, kuras paredz labvēlīgu režīmu tā sauktajiem uzticamajiem uzņēmumiem.

Kāda ir esošā situācija?

Šobrīd Latvijā gan attiecībā uz nodokļu piemērošanu, gan uz atskaišu iesniegšanu, gan uz sodu piemērošanu, gan valsts kopējā attieksmē pret uzņēmumu pastāv pilnīgi vienāda pieeja visiem komersantiem. Neliela nošķiršana nodokļu piemērošanā attiecībā uz nelieliem komersantiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, bet, piemēram, soda sankcijas par pārkāpumiem tiek piemērotas, neņemot vērā ne komersanta lielumu, ne pārkāpuma smagumu, ne arī to, vai pārkāpumu izdarīšana ir konkrētā komersanta ikdienas parādība, vai šie pārkāpumi izdarīti ar nolūku, vai arī tas ir tikai negadījums, kas radies, piemēram, normatīvo aktu neizpratnes dēļ.

Arī valsts, kad slēdz sadarbības līgumus ar komersantiem, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā komersantu kopējo praktisko darbību ilgākā laika posmā. Tā rezultātā veidojas situācija, kurā uzņēmumi, kas pilda visas saistības ar valsti un cenšas ievērot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, attiecībās ar valsti nonāk vienlīdzīgā situācijā un bieži pat zaudē salīdzinājumā ar tiem komersantiem, kuri neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi.

Lūk, šo pieņemto izmaiņu mērķis ir radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību.

Īsos vārdos par to, kādam ir jābūt uzņēmumam, lai tas varētu pretendēt uz iekļaušanu uzticamo uzņēmumu sarakstā. Ir ļoti precīzi šajā brīdī noteikti tie rādītāji. Tie ir šādi:

neto apgrozījumam iepriekšējā taksācijas gadā jāpārsniedz 3 miljonus latu;

budžetā iemaksāto nodokļu kopsummai iepriekšējā gadā ir jāpārsniedz 500 tūkstošus latu, un vidējam darbinieku skaitam 6 mēnešos ir jābūt vismaz 25;

bruto samaksa uzņēmuma darbības pēdējos sešos mēnešos nedrīkst būt mazāka par 600 latiem, un vidējiem darba ienākumiem nozarē jāatbilst NACE-2 klasifikatoram;

saimnieciskajai darbībai ir jābūt veiktai ilgāk par trim gadiem;

uzņēmumam nedrīkst būt nodokļu parādu, nedrīkst būt uzsākts maksātspējas vai tiesiskās aizsardzības process, un saistībā ar nodokļu maksātāja darbību nedrīkst būt uzsākts kriminālprocess pret uzņēmuma amatpersonām.

Ko šādi uzņēmumi iegūst? Šādi uzņēmumi iegūst pievienotās vērtības nodokļa atmaksu trīs dienu laikā, iegūst vienkāršotas muitas procedūras, individuālu Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu un arī savlaicīgu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par iespējamiem nodokļu nenomaksas riskiem nākotnē. Ir arī – apsvēršanas posmā – priekšrocības publisko iepirkumu konkursu sakarā... tā teikt, tehnisko un profesionālo spēju pierādīšanai; ir paredzēta arī retāka nepieciešamo licenču un atļauju pagarināšana vai atjaunošana, informatīvo pārskatu retāka iesniegšana, atbrīvojums no muitas vai akcīzes galvojumiem, un komersanti, kuri atrodas uzticamo uzņēmumu sarakstā, piedaloties publiskajos iepirkumu konkursos, varēs neiesniegt Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu parāda neesamību.

Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs, šīs likuma izmaiņas ir ļoti svarīgas, lai Latvijas godprātīgie uzņēmēji varētu sekmīgi konkurēt ar ēnu ekonomikas atbalstītājiem un tiem cilvēkiem, kas nemaksā nodokļus. Šīs manis minētās normas stāsies spēkā ar šī gada vidu. Un tagad sekosim līdzi, kā Ministru kabinets izstrādās atbalstošos noteikumus.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Ozoliņa kungam no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Un pēdējais šodien runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Labdien, godājamie radioklausītāji!

Nacionālās apvienības frakcija savā sēdē arī izskatīja jautājumus par referendumu ierosināšanu, un mēs bijām uzaicinājuši šī priekšlikuma autori Čepānes kundzi. Es domāju, ka šī saruna bija ļoti vērtīga, un mēs faktiski radām tādu kopīgu viedokli par to, ka pāreja uz viena līmeņa parakstu vākšanu ir iespējama un tā nebūt neapgrūtinās ļoti būtiski referenduma norisi, bet ļaus ietaupīt līdzekļus. Proti, tomēr ir jānodrošina tas, ka, vācot šo vienu desmito daļu, ir iespēja parakstīties bez maksas visās bāriņtiesās. Un arīdzan ir paredzēts, ka būs iespējams to darīt ar e-balsojumu. Un, ja šie nosacījumi tiek ievēroti, tad arī netiek ierobežota demokrātija un arī netiek nelietderīgi tērēti valsts līdzekļi.

Tomēr, mūsuprāt, šobrīd svarīgākie jautājumi ir ekonomiskajā jomā. Nacionālās apvienības frakciju uztrauc šī brīža inflācijas pieaugums, ko rada degvielas cenu celšanās un citi faktori, un mēs pie šiem jautājumiem ļoti aktīvi strādāsim tuvākajā laikā, domāsim par to, kā tomēr regulēt, lai monopolcenas nepieaug. Varbūt ir jāveic kādi grozījumi nodokļu likumdošanā; par to jau ir runājis Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs.

Un viens no šādiem pasākumiem, kas faktiski būtu ļāvis arī ierobežot inflāciju, ir mūsu iesniegtie grozījumi Imigrācijas likumā, kurus koalīcija diemžēl šodien neatbalstīja un arī pārējie partneri neatbalstīja un kuri paredzēja iespēju atteikties no uzturēšanās atļauju piešķiršanas par nekustamā īpašuma iegādi, tātad no šo atļauju tirdzniecības faktiski par naudu.

Jāpiezīmē, ka mūsu frakcija neierosināja atteikties no šādām uzturēšanās atļaujām tiem investoriem, kas iegulda ražošanas uzņēmumos. Un tas ir ļoti būtiski, jo tieši investīcijas patēriņā – nevis ražojošajā sektorā! – bija tas faktors, kas palīdzēja uzpūst nekustamā īpašuma burbuli, un tāpēc krīze Latvijā bija īpaši smaga. Un šobrīd mēs gribam atkārtot tieši to pašu kļūdu – attīstīt tieši nekustamo īpašumu sektoru, nevis ražojošo sfēru! Un pie tam vēl tas ir balstīts uz diezgan vāji kontrolētu imigrāciju, kas nebūtu īsti pieņemami.

Šo jautājumu atrisināšanu šodien mums neizdevās panākt, bet ekonomiskie jautājumi būs mūsu redzeslokā.

Un gribu teikt, ka – atšķirībā no tā, ko runāja Agešina kungs, – valdības uzdevums būs ļoti rūpīgi domāt par līdzekļu piesaisti ēku energoefektivitātei, rodot ne tikai Eiropas naudu, ne tikai tā dēvēto klimata finansējumu, bet arī domājot par privātā finansējuma energoservisa kompāniju iesaisti. Un tieši šodien notiek Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā konference par šo tēmu, kas, es ceru, dos rezultātus, un varbūt pirmie pilotprojekti varētu būt tieši Latgales reģionā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītājs. Paldies deputātam Eināram Cilinskim.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties.

Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Saeimas kārtējā sēde