Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas septītā sēde
2012.gada 16.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 16.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir iesniegti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības likumprojektu „Par Valsts ieņēmumu dienestu” un iekļaut to Saeimas 1.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un iekļaut to Saeimas 1.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” un iekļaut to Saeimas 1.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Valdis Liepiņš, Juris Viļums, Gunārs Igaunis, Valdis Zatlers, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izskatām apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Agešina, Dolgopolova, Zemļinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Atvainojiet, bet es atkal runāšu par cilvēkiem - par parastiem cilvēkiem, kuri ir Pensiju likuma subjekti vai klienti - es nezinu, kas jums tuvāks, - tāpēc ka mēs ļoti daudz runājam par tādām globālām lietām: par Satversmi, par valodas politiku, par Latvijas nākotni, bet nerunājam par parastajiem cilvēkiem.

Šis priekšlikums neskar visai daudz cilvēku, kuri gaida to, - aptuveni 3 tūkstoši. Skatoties pa trim gadiem, tie ir aptuveni 800 cilvēki vienā gadā, bet šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi, lai mēs šodien izskatītu šo priekšlikumu. Ir ļoti svarīgi, lai komisijas sāktu diskusiju par šo jautājumu.

Es gribu jums atgādināt, ka 8.decembrī mēs pieņēmām likumu „Par valsts pensijām” un atrisinājām šo problēmu cilvēkiem, kuri bija strādājuši kaitīgos apstākļos, pēc pirmā saraksta, bet pilnīgi aizmirsām par cilvēkiem, kuri arī bija strādājuši kaitīgos apstākļos, bet ir iekļauti otrajā sarakstā.

Es saprotu, ka ļoti daudziem cilvēkiem, pieņemsim, Vjačeslavam Dombrovskim, tas neinteresē. Viņš runā par kaut ko, bet neinteresējas par konkrētiem cilvēkiem... (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Neklausās!”) Neklausās... un ir ļoti žēl, ka cilvēkiem tas neinteresē. Vēl nav pagājis pusgads, kopš viņš strādā parlamentā, bet jau neinteresējas par to, ko šeit runā pārstāvji - deputāti no tribīnes. Nu, labi... nekas. Tuvākajā laikā nāks vēlēšanas, un tad mēs redzēsim rezultātus. Es baidos, ka šis politiskais sektors, kurš šodien neklausās, zaudēs vēlēšanās. Mums ir tāda tradīcija, ka šis centrs visu laiku tiek revidēts... (Starpsaucieni.)

Tātad - atkal pie tēmas. Paldies, Vjačeslav, ka jūs klausāties manī!

Sāksim ar to, ka otrajā sarakstā... cilvēkiem, kuri strādā kaitīgos apstākļos, visu laiku bija tiesības iet pensijā ātrāk, bet no 1.janvāra viņi šīs tiesības zaudēja, neskatoties uz to, ka tajā prezentācijā... anotācijā, kur bija runa par iepriekšējiem pensiju likuma grozījumiem, bija rakstīts, ka visiem cilvēkiem, kuri strādāja kaitīgos apstākļos un PSRS laikos maksāja paaugstinātu nodokli, ir tiesības ātrāk iet pensijā.

Pirmajam sarakstam mēs saglabājam, otrajam - ne... Mēs lūdzam ar savu priekšlikumu atsākt šo diskusiju komisijā un atļaut arī šiem cilvēkiem iet ātrāk pensijā.

Es saprotu, ka jums tas neinteresē, tāpēc ka iepriekšējo manu priekšlikumu, kur bija runa par cilvēkiem, kuri audzina personas ar invaliditāti, jūs noraidījāt bez diskusijas. Bet, atceros, iepriekšējā Saeimas sēdē Vjačeslavs Dombrovskis - atvainojos, atkal runa par jums! - lūdza visus projektus, kuri ir tā cienīgi, nodot komisijā un komisijā izrunāt šo problēmu. Runa bija par Darba likumu.

Es piedāvāju arī šo jautājumu atrisināt tādā pašā stilā: nodosim profesionāļiem, uzaicināsim komisijā arodbiedrības, Latvijas Darba devēju konfederāciju un visus pārējos sociālos partnerus un izrunāsim, cik tas vajadzīgs. Ja mēs runājam par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, tad jāteic, ka to atbalstīs gan arodbiedrības, gan Latvijas Darba devēju konfederācija.

Es domāju, ka cilvēki, kuri saprot kaut ko no Satversmes, saprot arī to, ka, ja cilvēks samaksājis nodokļus - paaugstinātu likmi -, tad viņam ir arī tiesības saņemt šo pensiju ātrāk. Cilvēki, kuri strādāja kaitīgos apstākļos, maksāja šo paaugstināto likmi. Tas ir pirmais.

Otrais. Ja, pieņemsim, par iepriekšējo likumprojektu - par Darba likumu -, jāteic, ka „pret” bija gan arodbiedrības, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan visi pārējie speciālisti (mēs nodevām to Sociālo un darba lietu komisijai, profesionāļiem uz diskusiju), tad vispār par šo jautājumu jeb par šo tēmu nevajadzētu mums diskutēt. Nodosim, norunāsim un nesēdēsim kā... Valstij tas neizmaksās daudz, bet konkrētie cilvēki, kuri PSRS laikos strādāja kaitīgos apstākļos gan Daugavpilī, gan Liepājā, gan Olainē, šo priekšlikumu gaida. Pilns pasts ir... (No zāles dep. V.Agešins: „Ar vēstulēm!”) Ventspilī arī, paldies, Agešina kungs! Ventspilī arī. Šiem cilvēkiem ir tādas tiesības, jā, un tā ir tikai tehniska kļūda, ka mēs neiekļāvām 8.decembrī šo kategoriju tajos grozījumos.

Sakarā ar to nodosim!... Un tad mēs kā speciālisti Sociālo un darba lietu komisijā šo jautājumu atrisināsim tā, lai nebūtu kaitējuma arī, pieņemsim, valsts budžetam, par ko runās tūlīt parlamentārais sekretārs, kurš mēģinās atkal apstrīdēt manis teikto.

Paldies. (No zāles: „Jābalso „par”!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Paldies.

Paldies, cienījamie kolēģi! Paldies iepriekšējam runātājam, kas tik kaismīgi aizstāvēja šo iesniegto likumprojektu.

Ja mēs runājam par likumprojekta būtību, tiešām jāatzīst, ka tas paredz izmaiņas relatīvi nelielai pensionāru grupai, kas līdzšinējā likuma izpratnē ir veikusi darbus, kuri būtu klasificējami kā kaitīgi un smagi. Taču, pirms pieņemt lēmumu par šā likumprojekta atbalstīšanu vai noraidīšanu, domāju, ka būtu svarīgi iedziļināties šo grozījumu ģenēzē, lai labāk izprastu piedāvāto grozījumu atbilstību sociālās apdrošināšanas sistēmas būtībai un pamatprincipiem.

Ar 1996.gada 1.janvāri valstī ieviestā pensiju sistēma ir veidota pēc apdrošināšanas principiem, kur galvenais kritērijs sistēmas dalībnieku saņemamo izmaksu apjomam ir veikto apdrošināšanu iemaksu apjoms un apdrošināšanas stāžs. Šī sistēma būtiski atšķiras no uz izmaksām balstītās... no pensiju sistēmas, kura darbojas Latvijas teritorijā no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem un kurā galvenais kritērijs saņemamo pensiju apjomam un pensionēšanās vecumam bija piešķirtais pensionēšanās statuss un darba stāžs, neskaitot to... nesaistot to ar sistēmas dalībnieka iemaksu kapitālu.

Valsts obligātā sociālā apdrošināšana paredz apdrošināšanu sociālā riska situācijām - vecums, slimība, darbspējas zudums un tā tālāk -, bet neparedz apdrošināšanu pret nespēju turpināt darbu kādā konkrētā profesijā vai amatā.

Ar 1996.gada 1.janvāri tika pārtraukta apdrošināšanas stāža uzskaite, kas noteica tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos apstākļos. Taču likumdevējs ir saglabājis tiesības uz šo pensiju par agrāk nostrādāto laiku, ievērojot pakāpenisku pensijas vecuma paaugstināšanu līdz 62 gadu vecumam. Tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos... to noteikšanai tiek piemēroti saraksti, kas līdz likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darba apstākļu un profesiju atbilstību darbam, kurš dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem. Tāds ir saraksts Nr.1 un saraksts Nr.2, kas apstiprināti ar PSRS Ministru padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu.

Jāatzīst, ka šī norma ir piedzīvojusi dažādas peripetijas likumdošanā. 2007.gadā tika veikti grozījumi, kas palielināja tiesības priekšlaicīgi pensionēties. Tad, sākoties krīzei, tās tika atceltas, taču beigās Saeima līdz 2013.gada 31.decembrim nolēma saglabāt iespējas pensionēties no agrāka vecuma, kas pakāpeniski katru gadu no 1.jūlija tiek paaugstināts par pusgadu, līdz tiks sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums, un pieprasīt vecuma pensiju par darbu kaitīgos darba apstākļos.

Lai arī to personu loks, uz kurām attiektos piedāvātie grozījumi pārejas noteikumu 48.punktā, ir neliels, tas sistēmai ir papildu slogs, proti, darbspējīgā persona atstās darba tirgu ļoti agrā vecumā - 48 vai 57 gados. Un tas tiek rosināts laikā, kad sociālajā budžetā ir deficīts un kopumā ir jādomā par pensijas vecuma celšanu.

Tā kā vecuma pensijas apmēru ietekmē ne tikai uzkrātais pensijas kapitāls un apdrošināšanas stāžs, bet arī pensionēšanās vecums, pieprasot pensiju no agrāka vecuma, tās apmērs ir mazāks, nekā pieprasot pensiju vispārējā vecumā. 2011.gadā šādas 1240 piešķirtās pensijas bija par 26 procentiem mazākas nekā vidējās.

Spēkā esošie normatīvie akti Latvijā nodrošina sociālo aizsardzību personām, kuras pirms pensijas vecuma sasniegšanas zaudējušas darbspējas, strādājot kaitīgos darba apstākļos. Proti, personām, kuras ir strādājušas veselībai kaitīgos darba apstākļos un zaudējušas darbspējas pirms pensijas vecuma sasniegšanas, sociālās garantijas tiek nodrošinātas saskaņā ar likumu „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Ja persona ir kļuvusi par invalīdu līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, tad saskaņā ar likumu var izskatīt jautājumu par invaliditātes piešķiršanu tai.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka pēckrīzes sociālais budžets darbojas deficīta apstākļos un vēl ir pieņemami pietiekami grūti lēmumi tā sabalansēšanai, kā arī ņemot vērā to, ka piedāvātie grozījumi neatbilst valsts obligātās sociālās apdrošināšanas būtībai un pamatprincipiem, mēs, atbalstot atvieglojumus vienai kategorijai, radīsim precedentu arī citām kategorijām ātrāk... un tā tālāk... Un īpaši tad, ja mēs radām privileģētas grupas pensiju sistēmā... radot īpašas tiesības šīm grupām, mēs samazinām to grupu tiesības, kas ir godīgi veikušas sociālās iemaksas. Tāpēc es aicinu šodien Saeimu šo likumprojektu noraidīt un nevirzīt tālāk skatīšanai komisijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Agešina, Dolgopolova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Reiram!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šo likumprojektu nodot tikai Budžeta komisijai kā galvenajai un atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ko izstrādāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Viļuma, Igauņa, Zatlera, Dzintara, Cilinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

„Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Prezidija priekšsēde! Cienījamie kolēģi! Tā kā presē ir radušies zināmi tādi raksti un var būt aizdomas par to, kāpēc tāds Vēlētāju reģistra likuma grozījums ir iesniegts, es gribētu īsi paskaidrot, kāpēc tas tā ir.

Es sākšu ar to, ka ierosinātie Vēlētāju reģistra likuma grozījumi attieksies uz likumiem par Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Tie paredz aizstāt esošo kārtību, ka vēlētāja balsošanas faktu atzīmē ar spiedogu viņa pasē, ar šī fakta atzīmēšanu Vēlētāju reģistrā. Pirmo kārtību (respektīvi, spiedogs pasē) var uzskatīt par samērā primitīvu; to var salīdzināt ar balsotāja pirksta iekrāsošanu, kā tas ir, piemēram, Afganistānā. Šāda kārtība ir neattīstītās valstīs.

Argumenti, kas attiecas uz abiem gadījumiem, respektīvi, uz Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanu, ir divi. Taču es gribu tūlīt pieminēt, ka tie nav paši būtiskākie, bet tomēr svarīgi.

Pirmais. Ir tā, ka balsošanas kārtība būs vienādota ar labu vēlēšanu praksi un vienāda visās vēlēšanās Latvijā - pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās -, kā arī tautas nobalsošanā.

Otrais. Tuvākajā nākotnē mēs varēsim iegādāties elektroniskās identifikācijas kartes, kuru pielietošana būs gandrīz līdzvērtīga Latvijas pasēm. Uz kartēm spiedogu nevarēs uzspiest.

Un tagad argumenti, kas attiecas galvenokārt uz Saeimas vēlēšanām. Būtisks arguments ir tas, ka ar pašreizējo praksi, pieļaujot vēlētāju migrāciju uz citu vēlēšanu apgabalu, tiek pārkāpts Satversmes 7.panta burts un gars. Pants nosaka, ka ievēlējamais deputātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā ir proporcionāls tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Šo migrācijas iespēju izmanto, un līdz ar to ir pārkāpts Satversmē noteiktais vēlētāju vienlīdzības princips. Nav godīgi, ka vēlētāji no viena vēlēšanu apgabala balso kādā citā vēlēšanu apgabalā par kandidātiem, kuri Saeimā pārstāvēs šo, nevis paša vēlētāja vēlēšanu apgabalu. Un šo iespēju saredzēja un saviem savtīgiem mērķiem izmantoja Joahims Zīgerists 6.Saeimas vēlēšanās, un mediju reportāžas par vēlākajām Saeimas vēlēšanām norāda uz to, ka prakse turpinās. Līdz ar reģistra ieviešanu nevarēs vairs pārvietot kāda kandidāta atbalstītājus no citiem vēlēšanu apgabaliem uz apgabalu, kurā viņš kandidē, lai saliktu viņam plusus un svītrotu sava saraksta kolēģus, tā cenšoties panākt šī kandidāta nokļūšanu Saeimā.

Vēlētāju reģistra ieviešana Saeimas vēlēšanās veido balsošanas ietvaru un pamatu, bet nenosaka balsošanas kārtību un procedūru. To, saprotams, nosaka Saeimas vēlēšanu likums. Vēlētāju reģistra ieviešana Saeimas vēlēšanu procedūrā paver iespēju grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, lai nonāktu pie vislabākajiem risinājumiem vēlētāju līdzdalības veicināšanai un krāpšanās iespēju samazināšanai turpmākajās Saeimas vēlēšanās. Grozījumi ir sagatavoti iesniegšanai Saeimā.

Grozījumi paredz balsu nodošanu priekšlaicīgi - vienalga, kurā iecirknī, - par vēlētāju... vēlēšanu apgabala sarakstiem (tāpat kā pašvaldību vēlēšanās) un atvieglotu balsošanu pa pastu, kas ir sevišķi svarīgi brīdī, kad tik daudz vēlētāju atrodas ārpus Latvijas. Vēlētāju reģistra atjaunošana samazinātu krāpšanās iespējas, un, ja būtu aizdomas par krāpšanos, varētu precizēt un pārbaudīt aizdomās turētos iecirkņus, un, ja nepieciešams, atkārtot vēlēšanas tikai šajos iecirkņos. Pastāvot esošajai sistēmai, ja neiespiež spiedogu pasē, krāpšanās var notikt vairākos... grūti precizējamos vai pat vispār neprecizējamos iecirkņos... Rezultāts varētu būt tāds, ka būtu jāsaka, ka vēlēšanas ir jāatkārto visā Latvijā. Mēs tad nonāktu bezizejas situācijā, jo nebūtu laika to izdarīt līdz Satversmē noteiktajai jaunās Saeimas sanākšanas dienai.

Vēlētāju reģistrs ir arī pamats eventuālai e-vēlēšanu ieviešanai Latvijā.

Un nobeigšu ar pavisam būtisku apsvērumu. Līdz ar reģistra elektronizēšanu un elektroniskajām identifikācijas kartēm būs iespējama vēlētāju tiešsaiste ar reģistru, un vēlētājiem būs iespēja balsot par sava vēlēšanu apgabala kandidātiem kurā katrā iecirknī pat pēdējā brīdī ne tikai Saeimas, bet arī pašvaldību vēlēšanās. Arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu balsot vienalga kurā iecirknī.

Šie visi ir būtiski uzlabojumi...

Sēdes vadītāja. Liepiņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

V.Liepiņš. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Acīmredzot atsevišķi likumprojekta autori vienkārši neuzticas vēlētājiem (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules un dep. I.Čepānes starpsaucieni.), jo uzskata, ka viņus kāds nemitīgi pārvieto visu laiku no viena apgabala uz otru, turklāt ar autobusiem.

Es domāju, ka šis priekšlikums zināmā mērā ierobežo cilvēka tiesības izvēlēties ērtāko veidu, kā un kur viņam vēlēt un balsot. Es domāju, ka mums jāpadomā par tiem studentiem, kuri dzīvo un ir deklarēti vienā vēlēšanu apgabalā, bet mācās un kādu laiku dzīvo citā vēlēšanu apgabalā, par tiem cilvēkiem, kuri deklarēti vienā pilsētā, bet strādā citā pilsētā. (Zālē pieaug troksnis.)

Un es atceros šajā brīdī vienu latviešu tautas gudrību, kuru es gribu atgādināt likumprojekta iesniedzējiem: „Neaizber vecu aku, kamēr neesi izracis jaunu!”

Es esmu atturīgs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Liepiņa, Viļuma, Igauņa, Zatlera, Dzintara, Cilinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 13, atturas - 24. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki iesniegumi par iespējamām izmaiņām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto un izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Pieci deputāti - Reirs, Ozoliņš, Smiltēns, Čigāne un Ojārs Kalniņš - lūdz minēto likumprojektu sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” izskatīt kā pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt desmit deputāti - Zatlers, Bite, Lībiņa-Egnere un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingas Bites atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat desmit deputāti - Zatlers, Bite, Dombrovskis, Lībiņa-Egnere un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas 16.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingas Bites ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raimonda Vējoņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16.februārī, ko Prezidijs ir Vējoņa kungam piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16.februārī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 28.februāra līdz 1.martam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 28.februāra līdz 1.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Sandijas Audzeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 7.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Sandijas Audzeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Komisijas locekļi vienprātīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par Sandijas Audzeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sandijas Audzeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Ingas Bites atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ingas Bites atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta komisija ir izskatījusi pirms pirmā lasījuma likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un ir to atbalstījusi. Likumprojekta mērķis ir noteikt atbildību par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu, kā arī par nepatiesu ziņu norādīšanu un skaidras naudas iemaksas kredītiestādē kārtības neievērošanu.

Sodam šajās jomās nevajadzētu atšķirties no jau esošajiem sodiem 166.27 pantā, kas nosaka, ka sods par amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu ir 250 lati. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksas, deklarēšanas kārtības neievērošanu tiek noteikts sods 500 latu apmērā. Un 37.panta ceturtā daļa ir papildināta ar atsauci uz attiecīgo pantu, lai noteiktu, kādā termiņā administratīvo sodu var piemērot, un ir noteikts, ka šī piemērošana ir ne vēlāk kā četrus mēnešus no pārkāpuma atklāšanas un ne vēlāk kā gadu no pārkāpuma izdarīšanas.

Komisija, kā jau teicu, izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu pieņemšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Ā, es atvainojos... Jā, komisija lūdz arī atzīt par steidzamu šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vai Pimenova kungs runās par steidzamību? Vispirms ir jābalso par steidzamību. Tātad... Cileviča kungs vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu! Tātad jautājumā par steidzamību deputāts Boriss Cilevičs vēlas runāt „pret”.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Nevar nepiekrist Reira kunga argumentiem. Patiešām šis likums ir vajadzīgs. Un, ja patiešām mēs ar lielām mokām pieņēmām šo sākumdeklarēšanas likumu, tad, protams, nebūtu pareizi neparedzēt arī soda sankcijas par šī likuma neievērošanu. Taču mani neapmierina veids, kādā ceļā šis likumprojekts parādījās, jo situācija ir diezgan neparasta. Mēs labi atceramies, cik lielas problēmas bija ar sākumdeklarēšanas likuma veidošanu, un var paredzēt, ka var būt nopietnas problēmas arī ar šī likuma piemērošanas kārtību. Tāpēc viss jādara savlaicīgi.

Protams, tagad nebūtu labi, ja šis likums nestātos spēkā 1.martā vienlaicīgi ar sākumdeklarēšanas likumu, tomēr, īpaši ņemot vērā to, ka šis likumprojekts tiks skatīts tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kas nav profila komisija jautājumos par sodiem un sankcijām, es uzskatu, ka deputātiem ir jādod vismaz kāds noteikts laiks, lai viņi varētu pārdomāt visu un nepieciešamības gadījumā iesniegt arī priekšlikumus otrajam lasījumam.

Laika ir diezgan, un mēs vēl varam paspēt likumprojektu normāli izskatīt. Tāpēc es neiebilstu pret steidzamību, bet es noteikti iebilstu pret to, ka mēs nosakām pārāk sasteigtu priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu. Tādējādi es aicinu deputātiem tomēr piešķirt vismaz dažas dienas, jo šo likumprojektu vajadzētu pienācīgi izvērtēt. Manā skatījumā, tik sasteigta izskatīšana, kāda šobrīd tiek piedāvāta, neatbilst tomēr deputātu kvalitatīva darba standartiem, un faktiski tas nozīmētu, ka mēs vienkārši nepildām savus pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs. Par steidzamību. Par steidzamību, jā?

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Es te nesaskatu nekādu problēmu - izskatīt jautājumu steidzamības kārtā - kaut vai tāpēc vien, ka pirms dažām minūtēm Saeima pilnā sastāvā atbalstīja ierosinājumu, ka šo jautājumu skatīs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Nevienam nebija iebildumu, ka Juridiskā komisija šo jautājumu neskatīs. Tad kāpēc tagad jāaizbildinās ar to, ka nav laika izlemt jautājumu? (No zāles dep. I.Zariņš: „Mēs tikko viņu saņēmām!”) Jums bija iespēja iebilst un nodot šo jautājumu izskatīšanai arī Juridiskajai komisijai. (Starpsaucieni.) Ja jums nebija iebildumu, tad es aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tātad par pirmo lasījumu uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas, kungi! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija līdz šim aktīvi un konsekventi atbalstīja Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, jo uzskatām, ka šā likuma 2.pants, kurā noteikta nepieciešamība, pienākums katram Latvijas iedzīvotājam iesniegt šo deklarāciju, ir pareizs. Reizē mēs uzskatām, ka jebkuru labu iniciatīvu var pārvērst par pretēju motivāciju, kura vienkārši izraisīs Latvijas iedzīvotājos neuzticību Saeimai, tātad likumdevējam, kā arī valstij galu galā. Līdz ar to man liekas, ka tām personām, kurām patiesībā nav nekāda iemesla... kurām nekādu uzkrājumu, nekustamo īpašumu nav, kā arī nav citu apstākļu, kuri viņiem varētu traucēt deklarēt, šis sods var tikai, kā es jau saku, izraisīt neuzticību un viņus vairāk tracināt. Līdz ar to valstiskās intereses kļūs viņiem naidīgas. Man liekas, tas nebūtu pareizi.

Līdz ar to es domāju, ka, atbalstot šo konkrēto likumprojektu - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” - pirmajā lasījumā, būtu jāiesniedz nopietni priekšlikumi, lai padarītu šo procedūru vienkāršāku un neuzliktu liekus sodus... neradītu draudus tiem godprātīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri labprāt gribētu piedalīties šajā garajā pasākumā. Bet tomēr tiem, kuriem nav nekādu iemeslu... vienkārši nav, ko deklarēt, lai nebūtu tā, ka dažu iemeslu dēļ viņi būtu spiesti iet uz Valsts ieņēmumu dienestu un iesniegt konkrētu deklarāciju... lai šādu lieku darbu nedarītu.

Līdz ar to es atbalstu šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un iesniegsim priekšlikumus otrajam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Ņemot vērā, ka šim likumam ir jāstājas spēkā līdz 1.martam, priekšlikumu iesniegšana veicama līdz pulksten 10.15 šodien un izskatīšana - Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Borisam Cilevičam!

B.Cilevičs (SC).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Kā es jau teicu, manā skatījumā, šis laiks ir absolūti nepieņemams, jo vienkārši nav iespējams kaut ko uzrakstīt, īpaši ņemot vērā, ka mums ir citi darbi - ka mums tagad jāpiedalās Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Cilevičs. Jā, es to arī daru, piedodiet! Mans priekšlikums ir noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vismaz 17.februāri, tas ir, dot vismaz 24 stundas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam!

A.Elksniņš (SC).

Jā, godājamie kolēģi! Nu patiesībā tik tiešām absurda situācija. Mums pašreiz ir sēde, mums ir jāskata jautājums. Kādi pulksten 10.15!

Sēdes vadītāja. Datums.

A.Elksniņš. Es domāju, ka 17.februāris, tāpat kā Cileviča kungs ir piedāvājis.

Sēdes vadītāja. Un kad izskatīšana otrajā lasījumā?

A.Elksniņš. Nākošnedēļ.

Sēdes vadītāja. Tātad 23.februāra sēdē.

Mums ir divi priekšlikumi. Tātad mums ir jābalso vispirms par... Ā, Brigmanim...?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Brigmanim!

A.Brigmanis (ZZS).

Tiešām, kolēģi, mēs aicinām atbalstīt šo ilgāko termiņu.

Sēdes vadītāja. Nosakiet termiņu.

A.Brigmanis. Termiņš ir 17.datums, citādi es aizstāvu vēlmi sodīt tos cilvēkus, cik tik ātri... 17.datums.

Sēdes vadītāja. Mums nav šobrīd debates par termiņu. Mums ir iespēja nosaukt citu termiņu, Brigmaņa kungs! Vai jums ir vēl kāds cits termiņš?

A.Brigmanis. 17.datums.

Sēdes vadītāja. 17.februāris un 23.februāra sēde.

Tātad mums ir divi priekšlikumi. Pirmais - priekšlikumu iesniegšanas termiņš 17.februāris un izskatīšana 23.februāra sēdē. Un otrais - iesniegšana šodien līdz pulksten 10.15 un izskatīšana šīsdienas sēdes beigās. Vispirms ir jābalso par tālāko.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” noteiktu 17.februāri un likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā veiktu 23.februāra sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 41, atturas - 1. Vienādi. Tātad mums ir jābalso vēl vienu reizi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” noteiktu 17.februāri un izskatīšanu otrajā lasījumā veiktu 23.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 40, atturas - 1. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.februāris, izskatīšana - Saeimas 23.februāra sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” otrreizēja caurlūkošana.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Komisija saņēma trīs priekšlikumus.

1. - Ministru prezidenta Dombrovska priekšlikums, kuru komisija daļēji atbalstīja, iekļaujot 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 2.priekšlikums arī ir Ministru prezidenta Dombrovska priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstīja, iekļaujot 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Piekrīt.

Bet uzsākam debates.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Šis būs tas gadījums, kad es nerunāšu par tēmu, bet šis ir tas gadījums, kad es smaidīgajam deputātam Seržantam un visiem pārējiem tomēr vēlos pateikt... Es ļoti cienu to, ka mēs dzīvojam brīvā, neatkarīgā valstī un mums ir vārda brīvība, bet es, protams, deviņus gadus politikā esmu par sevi lasījusi ļoti daudzus izdomājumus - gan par sevi, gan par savu ģimeni. Un nebrīnos par atsevišķiem portāliem, jo ir skaidrs: ja jau žurnālists var sūtīt tādas īsziņas, kā „Ikreiz, kad kolēģi man atstāsta, ko jaunu par mani esat sarunājusi aiz muguras, man rodas jauns spars „rakšanai”. Paldies jums par radošu iedvesmu!” Uz manu atbildi: „Ne ar vienu par jums neesmu runājusi, nemeklējiet ienaidniekus tur, kur nav, jo man ar šo... šajā dzīvē pietiek, ar ko nodarboties!” saņēmu atbildi: „Tas labi! Jo vairāk jūs nodarbojaties, jo man vairāk ko rakstīt.”

Un tad arī ir tapis raksts par izdomājumiem ar maniem zvaniem uz pili vai vēl kaut kur.

Tieši tāpat kā zvērot no šīs tribīnes, jebkuram no jums un jebkuram Latvijas sabiedrības pilsonim, ja ir interese, varu palūgt savas telefona izdrukas, ka neesmu zvanījusi ne Valsts prezidentam, ne arī kādam no viņa padomniekiem. Es tiešām esmu vienmēr uzskatījusi, ka svarīgākais, ienākot šajā mājā, ir atcerēties, ka tu šeit pārstāvi sabiedrības intereses, nevis kādas savas personīgās. Un nekad neesmu darbā pieņēmusi kādu savu radinieku savā dzīvē, jo esmu uzskatījusi, ka tas ir nepieņemami, jo man ir jāpārstāv sabiedrības intereses. Un nekad ne ar vienu no saviem kolēģiem neesmu runājusi... pat tad, ja tas ir pastarpināti šajā veidā tā sanācis, ka mans vīrs no 2003.gada ir „Latvijas Auto” vēlēta amatpersona - izpildsekretārs...

Man likās svarīgi jums to pateikt un ne par tēmu, bet arī šādās reizēs piedodiet man, ka es pārkāpu Kārtības rulli, kas arī ir likums, un tātad es varbūt pat pārkāpju zvērestu. Bet man tas likās ļoti svarīgi, jo šādā veidā tiek aizskarts arī parlamenta prestižs - vienkārši apmelojot mani dažādos portālos, un pēc tam, ja to vēl pārproducē krieviski rakstošie ziņu kanāli, tad es uzskatīju par savu pienākumu atnākt un jums to pateikt.

Sēdes vadītāja. Paldies Āboltiņas kundzei!

Debates slēdzu.

Balsojumu acīmredzot neviens nelūdz par šo priekšlikumu...

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Latkovskis.

A.Latkovskis. Aicinu... tātad pret 3.priekšlikumu iebildumu nebija.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu iebildumu nebija. Tātad...

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrreizējā caurlūkošanā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Šodien jūsu priekšā ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajam lasījumam. Šis likumprojekts precizē administratīvo atbildību par normatīvo aktu pārkāpumiem dzīvnieku barības, pārtikas aprites, dzīvnieku labturības un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu jomā, paredz administratīvo atbildību par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma un precizē administratīvo atbildību ciltsdarba jomā.

Komisija likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi vienu - Juridiskā biroja - priekšlikumu. Šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants. (No zāles starpsauciens: „Tagad jau smaida!” Dep. A.Latkovskis: „Kārli, pastāsti, kā bija!”)

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Godājamā, ļoti smaidīgā Saeimas priekšsēdētāja!

Strādājam ar dokumentu Nr.596, un tas ir likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav saņemts, tāpēc lūdzu balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 21.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

 

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Šobrīd tātad runāšu par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, ko ir virzījis Ministru kabinets.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulu par pilsoņu iniciatīvu, un šī regula... šis regulējums tātad ir par jautājumu, ka viens miljons Eiropas Savienības pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturto daļu Eiropas Savienības dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās Komisija ir pilnvarota rīkoties.

Šis likumprojekts tātad paredz, ka Latvijā iniciatīvas atbalstam savāktie pilsoņu paraksti ir iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Centrālā vēlēšanu komisija saskaitīs parakstus, pārbaudīs to derīgumu. Šis likumprojekts paredz arī to, ka atbildīgā par sertifikātu, kurš apliecina tiešsaistes vākšanas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, ir Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija. Bet vēlos vēlreiz vērst uzmanību uz to, ka publiskajā telpā izskanējuši nepamatoti izdomājumi, ka šis regulējums varētu tikt izmantots arī tādu jautājumu aktualizēšanai kā, piemēram, valsts valodas jautājumi dalībvalstīs. Es vēlos vēlreiz tiešām apliecināt, ka šī Eiropas pilsoņu iniciatīva nekādi nevarētu tikt izmantota, lai lemtu jautājumus, kas ir saistīti ar to, ko var lemt tikai un vienīgi pati dalībvalsts, un valsts valodas jautājums ir viens no tiem.

Tāpēc aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu noteikt divas nedēļas, proti, 1.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir tik kvalitatīvi sagatavots, ka otrajam lasījumam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, nevienu iebildumu, tāpēc aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Paldies par vienbalsīgo atbalstu. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz šā gada 23.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, kolēģi! Likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” komisija ir izskatījusi uz otro lasījumu.

Komisija ir saņēmusi 29 priekšlikumus, no kuriem 25 ir atbalstīti, bet 4 - atsaukti. Un lūdzu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Tagad iesim cauri priekšlikumiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 25. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

J.Ozoliņš. 26. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Arī ir atsaukts.

27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 28. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Ir atsaukts.

29. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti un likumprojekts ir jāatbalsta otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 29.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” ir izstrādāts, lai neradītu kādas juridiskas domstarpības, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu vērtspapīru emitentiem. Tiek arī noteikti jauni kritēriji, pēc kuriem aprēķina piedāvājuma maksimālo apmēru, t. i., kopējo samaksas aprēķinu attiecina uz visu Eiropas Savienību kopumā, kā arī palielina tādas tehniskas lietas... tāda piedāvājuma robežvērtību, kas nav uzskatāms par publisku piedāvājumu, lai, teiksim, emitentiem būtu skaidrs, kādos, teiksim tā, emisiju apmēros šīs robežvērtības atrodas... Te ir vesela virkne priekšlikumu - kopskaitā vairāk nekā 51 priekšlikums -, kuri visi ir guvuši komisijas atbalstu. Mums tehniski tie ir jāatbalsta.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā, kas principā nosaka kvalificēto ieguldītāju... Jā, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par kvalificētajiem ieguldītājiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja precizējums par komercsabiedrībām ar samazinātu tirgus kapitalizāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas ir par publiskā piedāvājuma definīciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums par finanšu instrumentu turēšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums par vērtspapīriem, kas tiek iekļauti publiskajā piedāvājumā, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu Eiropas Savienībā ir mazāka nekā 5 miljonu eiro ekvivalents Latvijas valsts latos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums par komercsabiedrību apvienošanos vai sadalīšanu (kontekstā ar vārdu „būtu”). Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par ieguldījumu prospektiem un atbildīgajām personām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums saistībā ar komercsabiedrību apvienošanos un liekvārdības izslēgšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums par noteikumiem par akcionāru sapulces prasībām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Centrālā depozitārija funkciju deleģēšanas tiesībām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas ir par depozitāriju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 39. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par ieguldījumu blakuspakalpojuma regulāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 40. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 41. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 42. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 43. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 45. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 46. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par to kapitālsabiedrību regulāciju, kuru akcijas iekļaujas regulētajā tirgū. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 51. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Ļoti labi sagatavots! Pārliecināji!”)

J.Ozoliņš. Jā... Lūgums atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Man ir ar komentāru šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Kolēģi! Redziet, ir tā, ka šādiem likumprojektiem, kas ir apmēram tādā biezumā, vajag divas nedēļas - līdz 29.februārim, bet vienam teikumam, kas pēc būtības neko nemaina, ja mēs tagad notērēsim nu, teiksim tā, nedēļu laika tādās pusauglīgās vai neauglīgās diskusijās...

Bet 29.februāris mums ir pietiekams laiks, lai sagatavotu likumprojektu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 29.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Reklāma!”)

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus. Un tagad izskatīsim tos.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti un aicinu atbalstīt likumprojektu arī trešajā lasījumā...

Sēdes vadītāja. Tas ir otrais lasījums...

J.Upenieks. Jā, otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta virzīto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likumprojekts paredz iespēju saukt pie administratīvās atbildības personas, kas atsakās veikt medicīnisko pārbaudi, lai konstatētu psihotropo un narkotisko vielu ietekmi. Tāpat arī tiek paredzēta atbildība par dzīvesvietas nedeklarēšanu, tiek noteikts minimālais un palielināts maksimālais soda apmērs personai, kas sniegusi nepatiesas ziņas, deklarējot dzīvesvietu. Tāpat arī tiek noteikta administratīvā atbildība par detektīvdarbības un apsardzes darbības likumisko obligāto prasību pārkāpšanu un pienākuma nepildīšanu.

Komisijā likumprojekts atbalstīts. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas, proti, 1.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Iesniegti 49 priekšlikumi, un vispār ir ļoti interesanti, ka šo likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija un visi 49 priekšlikumi ir no tieslietu ministra.

Viela pārdomām. Kāpēc tā notiek? Sākotnēji grozījumi Kriminālprocesa likumā tika iecerēti sakarā ar nepieciešamību nodrošināt efektīvāku sadarbību - starptautisku sadarbību - kriminālprocesa ietvaros. Tagad būtībā šis dokuments, kurā ir - nu, ja jūs izdrukājat, jūs redzat, - 180 lapaspuses, skar vairākus dažādus kriminālprocesa jautājumus.

Tātad Juridiskā komisija izskatīja grozījumu projektu un virza to izskatīšanai Saeimā.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

(Dep. A.Elksniņš piesakās debatēt.)

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Par procedūru? (No zāles dep. A.Elksniņš: „Par 1.priekšlikumu!”) Tagad ir jāskata 2.priekšlikums. Mēs pēc vārda „atbalstīts” jau pārgājām pie 2.priekšlikuma. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka deputāts Elksniņš debatē par 1.priekšlikumu? (No zāles: „Nē! Nokavēja!”, „Lai runā!”) Es domāju, cienīsim demokrātiju un ļausim deputātam Elksniņam izteikties par 1.priekšlikumu, bet es atgādinu, ka, ja ir vēlme izteikties par kādu konkrētu priekšlikumu, jūs varat uzrakstīt zaļo lapiņu un tādējādi jau iepriekš būsiet pieteicies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā.

Godājamie deputāti! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Paldies.

Es runāšu par tēmu. Ir iespējama šī situācija... Es neburkšķēšu no vietas, bet būtība ir tāda. Godājamie kolēģi, 1.priekšlikums paredz, ka lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi un par tās maiņu.

Būtība ir sekojoša. Ir iesniedzējs, viņš vēršas policijā, uzraksta iesniegumu, tiek ierosināta krimināllieta. Cilvēkam policija paziņo: „Cienījamais, tādā un tādā datumā tu esi vērsies pie mums, mēs ierosinājām lietu, mēs to izmeklējam.” Lietas ir dažādas, noilguma termiņi ir visdrausmīgākie - pieci, desmit, piecpadsmit gadi, bet būtība ir sekojoša - policija veic izmeklēšanu, tiek aicināti liecinieki. Pieņemsim, liecinieks kriminālprocesā esmu es, kāds no jums, jebkurš sabiedrības loceklis, bet... Kā būs šajā gadījumā? Mani aicina kā liecinieku, es paziņoju izmeklētājam savu adresi, ar to nav nekādu problēmu. Es varu viņiem paziņot arī e-pastu un citādus sazināšanās līdzekļus, bet ko nozīmē priekšlikumā vārdi „un par tās maiņu”? Tagad lieta izmeklēšanā atrodas 10-15 gadus. Katru reizi, kad es mainu savu dzīvesvietu vai vēl kaut kādu adresi, man ir jāziņo izmeklētājam par to, ka es mainu savu dzīvesvietu.

Bez tam absurds turpinās vēl tālāk: lieta šo 15 gadu laikā var būt izbeigta, kas nozīmē, ka nav, piemēram, noziedzīga nodarījuma sastāva. Lieta šo 10-15 gadu laikā var būt nosūtīta uz prokuratūru, var būt mainījies procesa virzītājs, lieta šo 10-15 gadu laikā var būt iztiesāta. Cilvēks jau ir izcietis sodu, bet lieciniekam nekas par lietas virzību paziņots netiek.

Kā, godājamie kolēģi, šajā situācijā ir iespējams uzlikt kvalificētu pienākumu lieciniekam - man, jums, ikvienam sabiedrības loceklim - šajā situācijā pastāvīgi, kad tiesībsargājošās iestādes neko tev nepaziņo, uzturēt ar tām kontaktu un paziņot par savu dzīvesvietu patiesībā nezin kam?

Es domāju, godājamie kolēģi, ka šis priekšlikums nav atbalstāms. Es lūdzu arī balsojumu, un neatbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Es ar interesi uzklausīju kolēģi, un es domāju, ka tās ir diezgan pamatotas domas, bet neatbalstīt visu šo priekšlikumu nozīmētu izšļakstīt no trauka ne tikai ūdeni, bet arī bērnu.

Es domāju, ka mēs varam jau šeit uz vietas veidot redakciju un vienkārši svītrot vārdus „un tās maiņu”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

 

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es domāju, ir svarīgi ievērot to, ka attiecīgā priekšlikuma ideja ir vērsta uz mūsu tiesvedības paātrināšanu. Mēs ļoti labi zinām, ka mūsu tiesas strādā lēni, un viens no iemesliem ir saistīts tieši ar to, ka advokāti nevar atnākt, arī cietušie, liecinieki... Mūsu procesa dalībnieki bieži slimo. Un tieslietu ministrs piedāvā konkrētu priekšlikumu, kas tiešām var tikt vērtēts kā mazs, bet tomēr solis pareizā virzienā, un es tiešām aicinu atbalstīt to. Ir tiešām ļoti svarīgi, lai procesa virzītājam būtu informācija par to, kur ir atrodams, kur meklējams tieši tajā brīdī liecinieks, kā viņam nosūtīt, kur nosūtīt informāciju par kriminālprocesu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 3.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Elksniņš nokavēti piesakās debatēt.)

Jūs nepaspējāt! Es jau pateicu... Pēc tam, kad pasaka vārdu „atbalsta”, priekšlikums ir izskatīts. Tieši tāpēc uz galda ir zaļā lapiņa. Es jums varu atgādināt vēlvienreiz! Lūdzu, par nākamo - 4.priekšlikumu!

A.Judins. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies! Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Paspēju šoreiz, un arī par tēmu... (No zāles: „Bravo!”). Bravo, jā, paldies!

Būtība ir sekojoša. Priekšlikuma mērķis ir uzturēšanās noteiktā vietā. Iepriekšējā redakcijā bija vārdi „uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā”. Būtība ir kāda? „Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā...” Un tur turpinās attiecīgi tā redakcija. Bet ko nozīmē „uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā”? Tas nozīmē, ka bez tiesas lēmuma tagad patiesībā mājas arestam atbilstoši apstākļi tiks piemēroti attiecībā pret cilvēku, ka procesa virzītājs patstāvīgi noteiks, kurā laikā vienam vai otram ir jāsēž, piemēram, tādā un tādā tur vietā. Es ļoti atvainojos, tā ir tiesas kompetence, par ko mēs arī tagad runājam. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas kaut ko piebilst?

A.Judins. Tieslietu ministra 9.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Judina kungs, vai jūs vēlaties kaut ko par 8.priekšlikumu piebilst? Mums jābalso par 8.priekšlikumu. Ja jums nav komisijas vārdā nekas piebilstams, tad...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

A.Judins. Tieslietu ministra 9.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 10.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 11.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 12.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Es nebūšu oriģināls. Lūdzu neatbalstīt minēto priekšlikumu. Būtība ir kāda? Norisinās tiesas process. Ir tiesnesim, tiesas sastāvam tiesības pieņemt lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu, ja nepilda kāda no procesā iesaistītajām personām uzliktos pienākumus (traucē varbūt, varbūt citi ir pārkāpumi, situāciju ir ļoti daudz). Lēmumu pieņem tiesas sastāvs. Ir lēmums. Ko mēs tagad rakstām? Sūdzību par minētā lēmuma pārsūdzēšanu cilvēks var iesniegt tam pašam tiesas sastāvam. (No zāles dep. I.Čepāne: „Pilnīgi pareizi!”) Jā. Man nav ko bilst.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kaut ko vēlaties piebilst? Komisijas vārdā kaut ko vēlaties teikt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

A.Judins. Tieslietu ministra 13.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 14.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 15.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 16.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 17.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 18.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 19.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 20.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 21.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 22.priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 23.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 24.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 25.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 26.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 27.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 28.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 29.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 30.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 31.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 32.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Tagad gan būšu oriģināls... Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, savukārt es uzskatu, ka priekšlikums ir atbalstāms.

Būtība, godājamie kolēģi, ir sekojoša: iet runa par vienošanos, ko noslēdz pirmstiesas procesā.

Un nu par Ģenerālprokuratūras iebildumiem. Komisijas sēdē bija arī Rīgas apgabaltiesas pārstāvis, kurš iebilda un piekrita Tieslietu ministrijas piedāvājumam. Diemžēl Juridiskajā komisijā minētais jautājums saklausīts netika.

Bet būtība ir sekojoša: šajā brīdī process tiek kavēts un bremzēts, jo vienošanās, kuras cilvēki slēdz pirmstiesas procesa laikā ar prokuroru, tiesās apstiprinātas netiek. Un būtisks pamats tam ir tāds, ka, ja šajā gadījumā tiesa sāk pārvērtēt piemēroto sodamēru... Līdz ar to es domāju, ka ir atbalstāms tieslietu ministra... Nacionālās apvienības iesniegtais priekšlikums.

Minēto priekšlikumu Juridiskās komisijas sēdes laikā ir atbalstījusi gan Ģenerālprokuratūra, gan arī Rīgas apgabaltiesa. Līdz ar to es vēlos, lai mēs nobalsotu „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...

A.Judins. Komisijas vārdā es vēlos izskaidrot lietas būtību.

Mūsu Kriminālprocesa likumā ir paredzēts tāds institūts kā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka prokurors ar apsūdzēto var vienoties. Apsūdzētais atzīst savu vainu, un prokurors piedāvā viņam sodu. Viņi vienojas, un pēc tam attiecīgais dokuments - vienošanās - ir nosūtāms uz tiesu. Pirms dažiem gadiem mēs konstatējām... tiesneši konstatēja lielu problēmu - proti, ka ne vienmēr prokurori vienojas ar apsūdzētajiem par tādiem sodiem, kas ir taisnīgi. Mūsu tiesneši reaģēja uz to un neapstiprināja šādas vienošanās tāpēc, ka sodam ir jābūt taisnīgam. Spriedumam ir jābūt atbilstošam. Bet ne visiem tas patīk.

Skaidrs, ka daži uzskata: ja prokurors ir vienojies, tad tiesnešiem būtu labāk pasēdēt klusējot. Neiejaukties! Un priekšlikums tiek vērsts tieši uz to, lai tiesas loma būtu mazāka. Mēs nevaram to atbalstīt. Ja tiesa redz, ka kaut kas nav kārtībā, tad tiesai ir tiesības iejaukties un teikt savu vārdu.

Mēs neatbalstām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 41, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. Tieslietu ministra 33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 34.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 35.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 36.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. Tieslietu ministra 37.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 38.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 39.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 40.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 41.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 42.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 43.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 44.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 45.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 46.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. Tieslietu ministra 47.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 48.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tieslietu ministra 49.priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tātad Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 1.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Likumprojekta būtība ir noteikt samērīgus termiņus maksātnespējas administratoriem, lai tie varētu iegūt augstāko izglītību saskaņā ar jaunajiem... ar likuma prasībām.

Ņemot vērā to, ka šis likums nodrošinās atbilstību Satversmes tiesas lēmumam un tam jāstājas spēkā līdz 1.martam, komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamības statusu.

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Dombrovskis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 20.februāris. Otrā lasījuma datums - 23.februāris.

Sēdes vadītāja. 20.februāris. Un izskatīšana 23.februāra sēdē?

V.Dombrovskis. 23.februārī izskatīšana otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris, izskatīšana galīgajā lasījumā - 23.februārī. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Pārdale paredz no Ārlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas „Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanas sekretariāta darbības nodrošināšana” 26 tūkstošu latu (atlīdzības izmaksai vienai amata vietai un uzturēšanas izdevumu segšanai) pārvietošanu uz Ministru kabineta budžeta programmu, kas ir principā domāta tiem pašiem mērķiem.

Un paredzēts no Ministru kabineta budžeta programmas „Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika” 35 tūkstošus latu pārvietot uz Pārresoru koordinācijas centra budžeta programmu 01.00.00.

Ir paredzēta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas „Nozaru vadība” 8 tūkstošu latu (atlīdzības izmaksai vienai amata vietai) pārvietošana uz Pārresoru koordinācijas centra budžeta programmu.

Aicinu kolēģus šīs izmaiņas atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka bija iesniegts deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību”, un Ministru prezidents bija deleģējis ekonomikas ministru Pavļutu sagatavot atbildi, bet iesniegtā atbilde jautājuma iesniedzējus neapmierina. Tātad šodien pulksten 17.00 būs jautājumu un atbilžu sēde, uz kuru ministrs ir apsolījis ierasties.

Vēl, pirms mēs reģistrējamies un pirms es dotu vārdu paziņojumiem, es vēlos visu mūsu vārdā šodien sirsnīgi sveikt - tieši šodien un pie tam skaistā un burvīgā pusapaļā jubilejā! - mūsu kolēģi Elīnu Siliņu. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Šodien pulksten 12.30 Saeimas Sarkanajā zālē notiks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde. Tajā mēs tiksimies ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem Valēriju Novodvorsku un Konstantīnu Borovoju. Laipni aicinu arī jūs visus piedalīties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamie deputāti! Tos, kuri ir deputātu grupā sadarbībai ar Lietuvas parlamentu, lūdzu uz īsu sanāksmi Zelta zālē, kur parakstīsim apsveikumu Lietuvas Republikai!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte). (No zāles: „Uzsauc!”, „Kur man būs jāiet?”)

Labdien! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.35. (No zāles: „Vai-i-i-i!”)

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām uz sēdi jūs pulksten 11.00 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... bet ir klāt, Jānis Dombrava... nav, Ina Druviete... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, jā, nav Marjanas, Igors Pimenovs... ir klāt, Dāvis Stalts... ir, Raimonds Vējonis... nav, Dzintars Zaķis... nav un Valdis Zatlers... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 16.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.


SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 7.  sēde
2012. gada 16. februārī

 

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” (Nr. 201/Lp11)
(Dok. Nr. 595, 595A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 202/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 599, 599A)
   
Priekšlikumi - dep. A.Klementjevs (par)
  - dep. A.Ašeradens (pret)
   
Par likumprojektu „Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu” (Nr. 203/Lp11)
(Dok. Nr. 610, 610A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 204/Lp11)
(Dok. Nr. 611, 611A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” (Nr. 205/Lp11)
(Dok. Nr. 612, 612A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 207/Lp11)
(Dok. Nr. 626, 626A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 206/Lp11)
(Dok. Nr. 618, 618A, 616B)
   
Priekšlikumi - dep. V.Liepiņš (par)
  - dep. V.Agešins (pret)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raimondam Vējonim šā gada 16.februārī
(Dok. Nr. 613)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Zaķim šā gada 16.februārī
(Dok. Nr. 614)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 28.februāra līdz 1.martam
(Dok. Nr. 615)
   
Lēmuma projekts „Par Sandijas Audzeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 176/Lm11)
(Dok. Nr. 600)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Ingas Bites atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas” (Nr. 179/Lm11)
(Dok. Nr. 630)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 180/Lm11)
(Dok. Nr. 631)
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 207/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 626, 626A)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Priekšlikumi par procedūru - dep. B.Cilevičs
  - dep. A.Loskutovs
   
Debates - dep. I.Pimenovs
   
Priekšlikumi par termiņiem - dep. B.Cilevičs
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Brigmanis
   
Likums „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 26/Lp11) (Otrreizēja caurlūkošana)
(Dok. Nr. 603)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Debates - dep. S.Āboltiņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 3/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 607)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 177/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 596)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr. 175/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 424, 601)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 179/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 602)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 140/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 604, 604A)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 142/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 605)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 99/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 606)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 178/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 447, 608)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 50/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 609)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 185/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 483, 620)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 177/Lm11)
(Dok. Nr. 621)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
   
Paziņojumi
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. R.Ražuks
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Bišofa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 16.02.2012 09:13:15 bal001
Par - 39, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (202/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2012 09:22:31 bal002
Par - 50, pret - 13, atturas - 24. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (206/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2012 09:24:57 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 28.februāra līdz 1.martam

Datums: 16.02.2012 09:26:07 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Sandijas Audzeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (176/Lm11)

Datums: 16.02.2012 09:26:31 bal005
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingas Bites atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (179/Lm11)

Datums: 16.02.2012 09:26:55 bal006
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (180/Lm11)

Datums: 16.02.2012 09:32:05 bal007
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (207/Lp11), 1.lasījums

Datums: 16.02.2012 09:35:00 bal008
(atkartots balsojums).
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (207/Lp11), 1.lasījums

Datums: 16.02.2012 09:37:33 bal009
(atkartots balsojums).
Par - 42, pret - 41, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 17.02.2012. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (207/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 16.02.2012 09:38:07 bal010
Par - 48, pret - 40, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 17.02.2012. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (207/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 16.02.2012 09:42:32 bal011
Par - 83, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (26/Lp11), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 16.02.2012 09:43:53 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3/Lp11), 3.lasījums

Datums: 16.02.2012 09:44:50 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (177/Lp11), 2.lasījums

Datums: 16.02.2012 09:47:32 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (175/Lp11), 1.lasījums

Datums: 16.02.2012 09:48:26 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (179/Lp11), 2.lasījums

Datums: 16.02.2012 09:52:34 bal016
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (140/Lp11), 2.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:00:25 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (142/Lp11), 2.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:03:27 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (99/Lp11), 2.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:05:04 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (178/Lp11), 1.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:12:07 bal020
Par - 57, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 2.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:15:07 bal021
Par - 57, pret - 25, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 2.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:17:01 bal022
Par - 58, pret - 27, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 2.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:21:57 bal023
Par - 40, pret - 41, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 2.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:23:52 bal024
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (50/Lp11), 2.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:25:13 bal025
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Maksātnespējas likumā (185/Lp11), 1.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:25:36 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (185/Lp11), 1.lasījums

Datums: 16.02.2012 10:28:07 bal027
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (177/Lm11)




Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2012.gada 16.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inga Bite.

Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 17.00, un tātad ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien mēs izskatām vienu jautājumu – deputātu Elksniņa, Ādamsona, Jakimova, Nikonova, Ivanovas-Jevsejevas, Lazarevas, Zujeva, Orlova, Zemļinska un Cileviča jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību”.

Uz šo jautājumu ir saņemta ekonomikas ministra Daniela Pavļuta rakstveida atbilde, bet jautājuma iesniedzēji nav apmierināti ar iesniegto atbildi.

Pavļuta kungs ir ieradies. Lūdzu! Jums atbilstoši Kārtības rullim ir divas minūtes, lai sniegtu vēl argumentus papildus tiem, kuri ir rakstveida atbildē.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre Bites kundze un godātie deputāti!

Pateicos par pausto interesi par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (turpmāk saukšu to par VNTN). Man faktiski pie nosūtītajām atbildēm uz deputātu iesniegtajiem desmit jautājumiem nav ko piebilst. Varu teikt tikai vienu – ceru, ka tie iesniegtie materiāli, kas ir sniegti arī pielikumā un ir pietiekami apjomīgi, ļaus deputātiem gūt vēl nepieciešamo priekšstatu par sarunu vešanas gaitu, par šī nolīguma tapšanas procesu vairāku gadu garumā – sākot no 2007.gada –, un esmu gatavs atbildēt uz papildu jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai ir papildu jautājumi? Jā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam. Laiks papildu jautājumiem – viena minūte.

 

A.Elksniņš (SC).

Paldies. Jautājums būs lielā mērā īss.

Uz kāda likumīga pamata jūs kā tiesiskuma un atklātības koalīcijas ministrs, atbildot uz deputātu jautājumiem, iesniedzāt atbildes, klasificējot tās kā publiski nepieejamas, par slepeniem padarot pat publiski pieejamus materiālus, nenorādot ne pamatojumu, ne šo ierobežojumu mērķi, lietderību, ne arī jebkādas atsauces uz Informācijas atklātības likuma normām?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Paldies par jautājumu.

Pirmām kārtām jāsaka, es jau pieminēju to, ka iesniegtie materiāli attiecībā uz pielikumiem atbildēm uz deputātu jautājumiem ir ļoti apjomīgi. Šīs ir dažāda veida piezīmes, nacionālās pozīcijas, instrukcijas, sarunu materiāli par šo procesu, no kuriem daļa atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai, kas ir arī Latvijas likumdošanā ieviesta, ir apstiprināta kā ierobežotas pieejamības. Tie dokumenti, kuri ir limitēti, manuprāt, ir iesniegti pievienotajā diskā, tie ir ļoti apjomīgi materiāli, tie ir uzskaitīti sarakstā, un deputātiem ir pieejami daudzi simti lapaspušu.

Savukārt attiecībā uz tiem dokumentiem, kas atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai, kā šādos starpvaldību sarunu gadījumos tas mēdz būt, ir noteikti kā restricted jeb ierobežotas pieejamības, jāteic, ka šo dokumentu saraksts ir iesniegts deputātiem, lai lūgtu precizēt, kurus no tiem nepieciešams iesniegt, jo atbilstoši likumdošanai šos materiālus ir iespējams iesniegt tikai un vienīgi papīra formā. Tos digitālā formā nodot deputātiem mēs nevaram.

Ņemot vērā, ka šo dokumentu apjoms ir līdz pat tūkstoš lapām vai pat vēl lielāks, mēs vienkārši aicinām deputātus precizēt, kurus iesniegt, un mēs tos papīra formā iesniegsim.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Vai ir vēl papildu jautājumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam.

A.Elksniņš. Man ir liels prieks, ka tika pieminēti gan diski, gan arī papildu materiāli... un arī pielikumi.

Bet jautājums ir sekojošs. Latvijas Republikā vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda. Saeimā un arī ministrijā darba valoda ir latviešu valoda. Kā tas ir iespējams, ka jūs, kas esat viena no valstī augstākajām amatpersonām, iesniedzat Saeimai, deputātiem vairākus – veselu virkni, es pat teiktu! – dokumentus angļu valodā, šos dokumentus neiztulkojot, uzrādot sarakstus ar vēl vismaz 100 dokumentiem angļu valodā, šādus dokumentus pat neizsniedzot?

 

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Ņemot vērā ierobežoto laiku, kāds ir bijis, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem un sagatavotu visus pieprasītos papildu materiālus, un to lielo apjomu, esmu spiests atzīt kļūdu, ko ministrija pieļāvusi, iesniedzot dokumentus: atsevišķi no ļoti daudzajiem dokumentiem, pielikumiem tiešām nav bijuši tulkoti, nodrošināti latviešu valodā. Mēs šo kļūdu izlabosim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai kādi no klātesošajiem deputātiem, kas nav parakstījuši jautājumu, vēlas uzdot papildu jautājumus? Tātad, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!

I.Zariņš (SC).

Jā, paldies.

Par cik iesniegtā informācija mums ir noslepenota un, kā mēs saprotam, lielu daļu informācijas arī nav bijis iespējams sagatavot latviski, tad nu pēc būtības mēs šodien par šo jautājumu nevaram diskutēt. Tad man ir jautājumi attiecībā uz šiem iesniegtajiem jautājumiem.

Pirmais ir par to, ko jūs norādāt savā atbildē, – par pārrunu gaitu. Kā mēs zinām, apspriedes sākās 2007.gadā... No 2008.gada ritējušas ir šīs pārrunas, 11 sarunu raundi ir notikuši. Latvija ir piedalījusies tikai trijos no tiem. Vai jūs uzskatāt, ka Latvija ir šādā veidā pietiekoši efektīvi pārstāvējusi savas intereses un sabiedrības intereses?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Vispirms tomēr vēlreiz runāšu par tiem iesniegtajiem dokumentiem.

Kā jau minēju, dokumenti, kurus pieprasīja deputāti, ir ļoti apjomīgi, jo, lai atbildētu uz tiem jautājumiem un iesniegtu tos dokumentus, kas bija lūgti, mums ir jāiesniedz daudzi simti lappušu. Tāpēc tas viss ir iesniegts veidā, kas ir salīdzinoši efektīvāks: tie ir šie diski. Un ir arī lūgums definēt, kurus no ierobežotas pieejamības dokumentiem iesniegt papīra formā. Mēs to izdarīsim pēc deputātu pieprasījuma.

Dokumenti ir ļoti apjomīgi, tāpēc varu piekrist, ka, visticamāk, deputātiem varētu nebūt bijis laika ar tiem iepazīties. Tā ka, ja būs šādi papildu jautājumi, mēs labprāt uz tiem sniegsim atbildi pēc iepazīšanās ar šiem dokumentiem.

Savukārt attiecībā uz piedalīšanos sarunās jāņem vērā Latvijas dalība Eiropas Savienībā, kur vadošā loma saistībā ar starpvaldību nolīgumiem ir Eiropas Komisijai. Eiropas Komisija pārstāv visu Eiropas Savienības dalībvalstu viedokli starptautiskās sarunās, izņemot gadījumus, kad tiek skartas tās jomas, kuras ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē; šādos gadījumos iesaistās dalībvalstu sarunvedēji. Tieši tā tas ir bijis arī šajā gadījumā, un visās tajās situācijās, kur dalībvalstij ir bijis jāpārstāv savs viedoklis jautājumā par dalībvalsts ekskluzīvo kompetenci, Latvija šajās sarunās ir piedalījusies.

Runājot par šo sarunu saturu, vēlos izmantot iespēju minēt to, ka visas šīs bažas, kas sabiedrībā visbiežāk ir tikušas minētas attiecībā uz Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, – ka visas šīs bažas ir faktiski tikušas atspoguļotas pārrunu procesā, pārstāvot Latvijas intereses. Latvijas sarunvedēji un arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu sarunvedēji ir pauduši vēlmi izvairīties no nepieciešamības mainīt jebkādu regulējumu Eiropas Savienībā, izvairīties no visa tā, kas var apdraudēt interneta izmantošanas brīvību un citas lietas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zariņa kungam otram papildu jautājumam!

I.Zariņš. Paldies.

Uz deputātu jautājumu, kāpēc, virzot šo likumprojektu, anotācijā attiecībā uz sabiedrības līdzdalību ir ierakstīts „nav attiecināms”, jūs sniedzat atbildi, ka Ministru prezidents ar rīkojumu izveidoja ekspertu grupu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Jautājums ir: kāpēc šinī grupā netika iekļauta neviena organizācija, kas pārstāvētu cilvēktiesības un pārstāvētu sabiedrības kā patērētāja tiesības un intereses?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, divas minūtes atbildei.

D.Pavļuts. Ņemot vērā, ka šis ir bijis, ja nemaldos, 2009.gada lēmums, man būs grūti šobrīd noprecizēt atbildi par tiem apsvērumiem, kas tobrīd bija. Bet tomēr jāpiebilst, ka ir dažādi veidi, kā piedalīties šī dokumenta apspriešanā. Latvijā pastāv visnotaļ progresīva sabiedrības līdzdalības sistēma, kas ir noteikta normatīvajos aktos, tostarp Ministru kabineta Kārtības rullī, – ir iespējams sekot dažādu normatīvo aktu virzībai, un tā ir ļoti pieejama sistēma visām ieinteresētajām pusēm.

Bez tam cilvēktiesību aspektus un citus jūsu minētos aspektus pārstāv arī ministriju speciālisti, un starpministriju saskaņošana arī notikusi ļoti izvērstā veidā. Katrā ziņā es uzskatu, ka šajā gadījumā, gatavojot šo nolīgumu, Latvija ir ievērojusi visus normatīvos aktus un visus tos procesus, kas paredz gan likumprojekta saskaņošanu, gan sabiedrības iesaisti, un tikai savlaicīgas apzināšanās trūkums par to, cik lielu sabiedrības uzmanību pievērsīs šis konkrētais nolīgums, ir acīmredzot radījis to, ka nav tikuši veikti papildu pasākumi, papildu izskaidrošana un papildu iesaistīšana, kura būtu ļāvusi šobrīd izvairīties no situācijas saasināšanās, kas ir saistīta ar sabiedrības bažām par šo nolīgumu.

Tātad viss tika darīts tā, kā tas vienmēr būtu bijis jādara, diemžēl ir pietrūcis papildu uzmanības tieši šim nolīgumam, tieši šīm nacionālajām pozīcijām.

Vēlos pasvītrot to, ka Latvija ļoti regulāri izskata dažādus starptautiskus nolīgumus un gatavo nacionālās pozīcijas par tiem. Ekonomikas ministrijas kontekstā, piemēram, 2011.gadā ir sagatavotas apmēram 170 nacionālās pozīcijas, kas tika nosūtītas partneriem, dažādām nevalstiskām organizācijām, kurām, visticamāk, arī pietrūkst kapacitātes, lai izvērtētu visus šos dokumentus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai būs vēl trešais papildu jautājums? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zariņam kungam!

I.Zariņš. Paldies.

Trešais jautājums ir šāds: vai jūs uzskatāt, ka atbildīgās amatpersonas ir pietiekoši apzinīgi izpildījušas savus pienākumus un atbilstoši rūpējušās par sabiedrības interesēm, ja uz nolīguma parakstīšanas brīdi nebija pat izvērtētas iespējamās izmaiņas... nepieciešamās izmaiņas esošajā tiesiskajā regulējumā? Un kāds bija tas iemesls, kāpēc tas netika izdarīts līdz tam, kad mēs parakstām šo līgumu? Tikai tagad mēs sākam par to domāt.

D.Pavļuts. Es nevaru piekrist par...

Sēdes vadītāja. Jā... Es atvainojos, jums ir divas minūtes atbildei.

D. Pavļuts. Paldies.

Es diemžēl nevaru piekrist pēdējam minētajam apgalvojumam, ka tikai tagad būtu sākusies analīze attiecībā uz to, vai uz tiesību aktiem Latvijā tas atstāj kādu ietekmi. Pārrunu gaitā un viedokļu saskaņošanas gaitā saistībā ar šo nolīguma projektu, kā arī sagatavojot nacionālās pozīcijas par to, ir tikusi veikta izvērtēšana, kas ir atspoguļota attiecīgi arī anotācijās, kur, virzot gan nacionālo pozīciju, gan virzot likumprojektu par šā nolīguma apstiprināšanu, parakstīšanu, ir apstiprināts šis viedoklis, ka nav nepieciešami grozījumi tiesību aktos.

Pie tā ir strādājuši dažādi speciālisti, un, iepazīstoties ar dokumentiem, kas ir izsniegti arī deputātiem par sarunu vešanas gaitu Eiropas un starpvaldību līmenī, mēs skaidri varēsim redzēt to, ka Eiropas Savienības, tostarp Latvijas, sarunu vedēji ļoti skaidri ir pauduši nostāju, ka nedrīkst pieļaut to, ka šis VNTN dokuments jeb ACTA ietver normas, kuras liktu Eiropas Savienības dalībvalstīm mainīt savu nacionālo likumdošanu un pastiprināt regulējumu.

Tāpat ir tikusi uzsvērta nepieciešamība aizsargāt interneta lietošanas brīvību, veikt cilvēktiesību aizsardzību un tā tālāk. Tātad visas tās bažas, kas šobrīd izskanējušas publiski...

Tas izvērtējums, ko ministrijas veica šomēnes, ir bijis papildnovērtējums, un arī šī novērtējuma rezultāti, kuri šonedēļ tika iesniegti no iesaistītajām ministrijām, uzrāda precīzi tos pašus secinājumus – to, ka VNTN ieviešana Latvijai neprasa nekādas tūlītējas izmaiņas tiesību aktos un neievieš jaunas normas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad atbildes uz jautājumu un uz papildjautājumiem ir sniegtas.

Paldies ekonomikas ministram, paldies deputātiem! Jautājums ir izskatīts.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2012. gada 16. februārī

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību”(Nr. 3/J11)
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts

 




Frakciju viedokļi
2012.gada 16.februārī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt jūs par to, ka šodien Saeimā tika izskatīts mūsu sagatavotais un iesniegtais likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””.

Par lietas būtību. 2011.gada novembrī Sociālo un darba lietu komisija iesniedza Saeimā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kurš paredzēja līdz 2013.gada 31.decembrim saglabāt tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, bet vienlaikus izslēdza iespēju pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēl 5 gadus ātrāk. Par to, ka apstākļi, kuros strādāja šie cilvēki, piemēram, metalurgi, jūrnieki, ķīmiķi un citi, tiešām bija sevišķi smagi un kaitīgi, liecina saraksti, kas līdz likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

Minētais likums tika pieņemts pērn decembrī un stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka šāds regulējums ir netaisnīgs un ir labojams, jo nav izdarīti grozījumi pārejas noteikumu 48.punktā, kas līdz 2011.gada 31.decembrim paredzēja iespēju pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēl 5 gadus ātrāk personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa nostrādāta kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos.

„Saskaņas Centrs” piedāvāja šodien grozīt likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 48.punktu, paredzot iespēju šiem cilvēkiem pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēl 5 gadus ātrāk.

Diemžēl šis „Saskaņas Centra” ierosinājums tika noraidīts. Acīmredzot VIENOTĪBA, Zatlera Reformu partija un „Visu Latvijai!” iestājas pret metalurgiem, jūrniekiem, ķīmiķiem un citiem cilvēkiem, kuri strādāja sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos. Nu, par to vismaz liecināja viņu šīsdienas balsojums.

Tas ir ļoti nožēlojami.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē tika skatīta virkne likumprojektu, kas skar mūsu visu dzīves sociālos un arī juridiskos apstākļus. Mans kolēģis no „Saskaņas Centra” jau par šiem jautājumiem runāja.

Zaļo un Zemnieku savienība arī vēlējās, lai šis pensiju jautājums cilvēkiem, kas strādājuši īpaši smagos apstākļos, tiktu sakārtots. Mēs balsojām par šo ierosinājumu. Diemžēl Saeimas atbalstu kopumā neguvām.

Taču pāri par visiem citiem jautājumiem, protams, šīs nedēļas darba kārtībā tiešā vai pastarpinātā veidā dominē jautājums par priekšā stāvošo 18.februāra referendumu par valsts valodu.

Zaļo un Zemnieku savienības vārdā kārtējo reizi gribu atkārtot, ka mums, mūsu frakcijas deputātiem, absolūti ir nepieņemams veids, ka no saturiskā viedokļa par šādu jautājumu vispār ir jālemj... ka šāds referendums Latvijā kā nacionāldemokrātiskā valstī vispār ir iespējams. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur attīstīties latviešu nācijai, kur pilnā mērā īstenot latvisko dzīvesveidu, kas balstīts uz tradicionālajām, mūsu tautai nozīmīgajām vērtībām un no tām izrietošajām tradīcijām. Mūsu skatījumā, tas nav iedomājams bez latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas Latvijā.

Valsts valodas statusa piešķiršana vēl kādai citai valodai radītu sajukumu un vēl īsti neapzinātu problēmu samezglojumu ne tikai valsts pārvaldē, bet arī ikdienas dzīvē. Tāpēc mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, kategoriski esam pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai un 18.februāra referendumā aicinām visus Latvijas balsstiesīgos iedzīvotājus doties uz balsošanas iecirkņiem un balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā.

Lai līdzīgas nejēdzības, kas pēc būtības ir uzskatāmas par politisku provokāciju ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no Latvijas valsts un latviešu nācijas attīstībai aktuālo jautājumu intensīvas risināšanas, turpmāk neatkārtotos, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti šī gada 19.janvārī iesniedza priekšlikumu izdarīt Latvijas Republikas Satversmes grozījumu, kas paredz Satversmes kodola negrozāmību. Šis mūsu priekšlikums nosaka Satversmes 73.pantu papildināt ar normu, ka tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda neapšaubāmi ietilpst Latvijas kā nacionālas valsts pamatos.

Priekšā stāvošajā referendumā par valsts valodu Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju. Šī puse uz šo brīdi ir nepilni 772 tūkstoši iedzīvotāju.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis tūlīt pēc tam, kad kļuva zināms, ka referendums par krievu valodas statusu notiks, kādā no intervijām teica: „Latviešiem nevajag baidīties no referenduma par krievu valodas statusu, bet tā vietā vajag tajā piedalīties, un vismaz miljonam pilsoņu jāpauž atbalsts latviešu valodai.” Šāds arī šobrīd ir mūsu frakcijas viedoklis.

No sevis vēlos nedaudz papildināt šo aicinājumu, sakot, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem nevajag baidīties no šī referenduma, ka vajag tajā piedalīties, balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā, tādējādi kliedējot tos starpnacionālo konfliktu iedīgļus, kuri lielā mērā mākslīgi tiek kultivēti Latvijas politiskajā vidē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam.

Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

 

Labdien! Šodien Saeima ir izskatījusi 29 jautājumus. Es pastāstīšu par trim likumprojektiem, kas šodien tika izskatīti un kas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Šodien tika skatīts likumprojekts, kas paredz atjaunot Vēlētāju reģistru. Ja mēs tieši tagad grozīsim attiecīgo likumu, tad nākotnē nebūs iespējas veikt krāpnieciskas darbības, proti, divreiz vai trīsreiz balsot. Tas nodrošinās iespēju ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem balsot viņiem izdevīgākā laikā un vietā.

Tas tiešām tad izslēgs iespēju veikt tā saucamo vēlēšanu tūrismu, kad cilvēki brauc no viena apgabala uz otru un būtībā šādi ietekmē vēlēšanu rezultātus.

Šodien tika izskatīts arī jautājums par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ir saistīti ar sākumdeklarēšanas ieviešanu. Tātad, ja Saeima vēlāk pieņems šos grozījumus galīgajā lasījumā, tad tiem cilvēkiem, kas nepildīs pienākumu un izvairīsies no sākumdeklarēšanas, tiks paredzēta administratīvā atbildība.

Šodien skatījām arī ļoti lielu grozījumu projektu, kas saistīts ar krimininālprocesuālām normām. Ļoti apjomīgs dokuments! Tieši tā! Dokumentā ir vairāk nekā 180 lapaspušu, un tas skar vairākus svarīgus kriminālprocesa jautājumus. VIENOTĪBAS mērķis ir tiešām sekmēt ātrāku tiesvedību. Izskatot un pieņemot attiecīgos grozījumus, mēs ceram, ka tiks sperti soļi pareizā virzienā, proti, soļi, kas nodrošinās ātrāku tiesvedību mūsu tiesās.

Nav noslēpums, ka ir gadījumi, kad cilvēkiem gadiem ilgi ir jāgaida brīdis, kad tiesa pieņem galīgo lēmumu – vai nu atzīst, konstatē cilvēka vainu, vai attaisno nevainīgo. Tas nav pieņemams, ka tiešām tik ilgi – tik ilgi! – ir jāgaida galīgais lēmums, un tieši tādēļ, lai paātrinātu tiesvedību, ir nepieciešami vairāki soļi.

VIENOTĪBAS frakcija nopietni apsver iespēju ierosināt arī citus priekšlikumus, formulēt citus priekšlikumus, kas tiešām ļaus mūsu tiesām strādāt raitāk, raitāk pieņemt lēmumus. Protams, reforma nav viegla, nav vienkārša, un arī šodien debates liecināja, ka ne visi cilvēki, ne visi kolēģi piekrīt, teiksim, ierosinājumiem, pauž citu viedokli. Tas ir ļoti labi. Bet ļoti svarīgi, lai tiešām mūsu tiesvedība būtu ātrāka.

Es vēlos atgādināt VIENOTĪBAS frakcijas vārdā, ka šonedēļ mēs piedalīsimies tautas nobalsošanā. Un VIENOTĪBAS frakcija aicina balsot pret otro valsts valodu. Es lūdzu ievērot, ka tas nav balsojums pret krievu valodu kā tādu: tas ir balsojums pret otro valsts valodu. Latvijā ir viena valsts valoda, un tā ir latviešu valoda. Es aicinu visus piedalīties tautas nobalsošanā un balsot „pret”.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamajam vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātam Valdim Liepiņam. Lūdzu!

V.Liepiņš (ZRP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es galvenokārt pievērsīšos jautājumam par Vēlētāju reģistra ieviešanu Saeimas vēlēšanās un arī tautas balsošanā un likumu ierosināšanā.

Šie grozījumi paredz aizstāt esošo kārtību, ka vēlētāja balsošanas faktu atzīmē ar spiedogu viņa pasē, ar šī fakta atzīmēšanu Vēlētāju reģistrā. Pirmo kārtību, kas ir tā „spiedogs pasē” kārtība, varam uzskatīt par samērā primitīvu. To var salīdzināt ar balsotāju pirkstu iekrāsošanu kā, piemēram, Afganistānā, un šāda kārtība ir neattīstītās valstīs.

Argumenti, kas attiecas uz abiem gadījumiem... Argumenti par Vēlētāju reģistra ieviešanu ir pamatā divi. Viens ir tas, ka tad būtu vienota... vienādota kārtība ar labu vēlēšanu praksi, vienāda visās vēlēšanās Latvijā – pašvaldību, Saeimas, Eiropas Parlamenta vēlēšanās un arī tautas nobalsošanā.

Faktiski ļoti svarīga lieta ir arī tā, ka tuvākajā nākotnē mums būs elektroniskās identifikācijas kartes, kuru pielietošana būs gandrīz līdzvērtīga Latvijas pasēm, un, saprotams, uz tām nevarēs spiedogu uzspiest.

Tagad tie būtiskākie argumenti – vispārīgi un attiecībā uz Saeimas vēlēšanām.

Būtisks arguments ir tas, ka pašreizējā prakse pieļauj vēlētāju migrāciju jeb „tūrismu” uz citu vēlēšanu apgabalu. Un ar to tad ir pārkāpts Satversmes 7.panta burts un gars. Pants nosaka, ka ievēlamais deputātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā ir proporcionāls tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Šo „tūrisma” iespēju izmanto, un līdz ar to ir pārkāpts Satversmē noteiktais vēlētāju vienlīdzības princips.

Es gribu arī pieminēt, ka nav godīgi, ka vēlētāji no viena vēlēšanu apgabala balso par kāda cita vēlēšanu apgabala kandidātiem. Un mēs jau redzējām, kā to varēja izmantot Joahims Zīgerists 6.Saeimas vēlēšanās: viņš aizvilināja no Rīgas vēlēšanu apgabala uz Zemgales vēlēšanu apgabalu savus atbalstītājus – droši vien tādēļ, lai sev gūtu plusiņus un svītrotu sava saraksta sāncenšus.

Vēlētāju reģistra ieviešana Saeimas vēlēšanās veido balsošanas ietvaru un pamatu, bet nenosaka balsošanas kārtību un procedūru. Un vienas no, teiksim, lielākajām tādām bažām ir, ka tagad nu nevarēs balsot nekur citur kā tikai tajā vēlēšanu apgabalā, vēlēšanu iecirknī, kurā pilsonis jeb vēlētājs ir pierakstīts. Bet, tā kā Vēlētāju reģistra ieviešana Saeimas vēlēšanu procedūrā paver iespēju grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, mēs varam nonākt pie vislabākajiem risinājumiem vēlētāju līdzdalības veicināšanai un krāpšanas iespēju samazināšanai turpmākajās Saeimas vēlēšanās. Un šie grozījumi ir sagatavoti iesniegšanai Saeimā. Pamatā ir tā, ka tie grozījumi paredz balsu nodošanu priekšlaicīgi (tas ir, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās, un vienalga, kurā iecirknī) par vēlētāju vēlēšanu apgabalu sarakstiem.

Un atvieglota arī balsošana pa pastu. Tas ir sevišķi svarīgi brīdī, kad tik daudz vēlētāju atrodas ārpus Latvijas. Arī Vēlētāju reģistrs ir pamats eventuālai e-vēlēšanu ieviešanai Latvijā. Un nobeigšu ar pavisam būtisku apsvērumu: ar reģistra elektronizēšanu, ja to mēs varēsim atļauties, un elektroniskām identifikācijas kartēm būs iespējama vēlētāju tiešsaiste ar reģionu, un vēlētājiem būs iespēja balsot par sava vēlēšanu apgabala kandidātu kurā katrā iecirknī pat pēdējā brīdī un ne tikai Saeimas, saprotams, bet arī pašvaldību vēlēšanās; arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu balsot, vienalga, kurā iecirknī. Šie visi ir būtiski uzlabojumi, un, es domāju, pēdējais laiks mums aiziet no tās primitīvās „spiedogs pasē” kārtības.

Es gribu arī pieminēt un lūgt Zatlera Reformu partijas vārdā visiem cilvēkiem, kam rūp latviešu valoda, latviešu tauta, Latvijas pastāvēšana, iet balsot un balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Mēs neesam pret krievu valodu, bet mēs esam par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātam Valdim Liepiņam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, godātie Latvijas pilsoņi! Latvieši! Gribētu izmantot iespēju runāt par notikumu, kas var vislielākajā mērā izšķirt Latvijas nākotni. Protams, Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties referendumā un balsot pret divvalodību. Tomēr runa nav tikai par valodu.

Es vēlētos piekrist Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa apgalvojumam, ka referendums parādīs, cik daudz Latvijas pilsoņu vidū ir nodevēju. Ir jāsauc lietas īstajos vārdos. Referendums ir ārvalstīs inscenēts uzbrukums Latvijas neatkarībai, un tieši tā tas katram Latvijas pilsonim jāuztver. Sestdien gaidāmais balsojums neattiecas tikai uz valodu. Referendums ir cīņa par varu, un Latvijas pilsoņiem būs jāatbild, kādu Latviju turpmāk vēlamies redzēt. „Pret” balsojuma mērķis ir latviska Latvija un tāda politika, kas katram Latvijas iedzīvotājam ļautu apzināties Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu.

Divvalodības pārliecinošai noraidīšanai referendumā nozīme ir tikai tad, ja spējam izdarīt pareizus secinājumus. Divdesmit gadus daudzi politiķi, mediji un sabiedriskās autoritātes ir vairojušas vienaldzību un iluzoru apmierinātības sajūtu nacionālajos jautājumos. Kā brīnumlīdzeklis sludināta abstrakta integrācija, neatklājot skaidri tās mērķi un galarezultātu. Ja mēs nepratīsim panākt, ka ikvienas tautības Latvijas iedzīvotājs dedzīgi atbalsta latviešu valodas un kultūras attīstību, tad šim referendumam sekos citi notikumi. Latvijas nākotnei dialogs tiešām ir nepieciešams, bet tas nevar būt tālejoši, ja dialogā iesaistītie seko savstarpēji izslēdzošiem mērķiem. Referendumam jākalpo par nerakstītu vienošanos starp Latvijas politiķiem (neatkarīgi no partejiskās piederības!), medijiem, kultūras cilvēkiem un sabiedriskām autoritātēm strādāt tā, lai latviska Latvija kļūst par virsmērķi iespējami vairāk cilvēkiem. Tikai pieņemot šo pamatu, var sākties īsta saliedētība dažādu tautību iedzīvotāju starpā. Būsim vienoti un stipri Latvijai ļoti sarežģītā laikā! Sestdien dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem un balsosim „pret”!

Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem