Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2012.gada 2.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka mums ir iesniegtas vairākas iespējamas izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 2.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr.26/Lp11) otrreizējai caurlūkošanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi grozīt 2.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Desmit deputāti - Rībena, Čaklais, Kalniņš, Kārkliņa un citi - ir lūguši Prezidijam izdarīt izmaiņas 2.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat desmit deputāti - Rībena, Čaklais, Kalniņš, Kārkliņa, Druviete un citi - ir lūguši izdarīt izmaiņas 2.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas šā gada 2.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un tajā iekļauto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” izskatīt kā darba kārtības 42.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grigules, Vējoņa, Līdakas, Brigmaņa un Auguļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti... „Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Tāpat kā pagājušajā ceturtdienā arī šodien es lūdzu šo likumprojektu noraidīt.

Un kāpēc? Opozīcija parasti saka un pārmet pozīcijai, ka netiek pieņemti viņu priekšlikumi. Taču pirms dažām nedēļām, kā jūs zināt, pozīcija piekrita, ka Juridiskajai komisijai tiek nodots ZZS priekšlikums, kas saistīts ar grozījumiem Satversmē. Un proti, ar šo priekšlikumu tika piedāvāts papildināt Satversmes 73.pantu, kas paredz, ka (citēju) „tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus”. Citāta beigas.

Šā priekšlikuma izvērtēšanai, kā jūs zināt, pa diviem deputātiem no katras frakcijas ir izveidota darba grupa, kuras sēde notiks jau nākošajā otrdienā pulksten 9.00 no rīta. Visi tiekat laipni aicināti!

Taču šis Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums par grozījumu izdarīšanu Satversmes tiesas likumā nav nododams Juridiskajai komisijai šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Satversmes grozījums, uz kuru jūs atsaucaties šajā likumprojektā, kas paredz paplašināt Satversmes tiesas kompetenci, pagaidām nav atbalstīts nevienā komisijā, tostarp arī atbildīgajā - Juridiskajā - komisijā.

Otrkārt. Šim likumprojektam ir ļoti daudz trūkumu. Iespējams, ka Satversmes tiesa arī varētu izvērtēt, vai kāds referendumam nododamais Satversmes grozījumu projekts pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā un vai tas neapdraud nacionālas valsts pamatus, bet vai jūs esat padomājuši par to, ka Satversmes tiesai varētu būt visai sarežģīti izvērtēt kāda likumprojekta, kuru plānots nodot referendumam, atbilstību šai prasībai? Piemēram, ja tiesa uzskata, ka tas atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām, tauta to atbalsta, tas stājas likumīgā spēkā, bet pēc tam kāds no Satversmes tiesas likumā paredzētajiem subjektiem apstrīd satversmību. Pie tam, kā pareizi norādīja vienā no pēdējām intervijām Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtra kungs, kura institūcija tad sagatavos atbildes rakstu šajā gadījumā? Šajā likumprojektā par to absolūti nav padomāts.

Treškārt. Bez tam, kā es jau teicu pagājušajā reizē, likumprojektā nav norādīts brīdis, kurā kāda no likumprojektā minētajām personām varētu prasīt, lai šo pārbaudi veic tiesa. Vai tas būtu tad, kad ir savākti 10 tūkstoši parakstu, vai tad, kad likumprojekts ir aizgājis līdz Valsts prezidentam, vai tad, kad likumprojekts ir nonācis līdz Saeimai?

Ceturtkārt. Jūs neesat apsvēruši šādu iespēju: var būt, ka šādas pārbaudes funkcijas varētu nodot... varbūt varētu uzticēt arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (protams, attiecīgi paplašinot šīs komisijas sastāvu), kas varētu izvērtēt, vai attiecīgais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir patiešām pieļaujams demokrātiskā valstī.

Un tālāk. Piektkārt. Sagatavotajā likumprojektā ir aizmirsts apstāklis, ka kādai institūcijai, iespējams, ir jāvērtē arī tas, vai likumprojekts atbilst Satversmes 78.pantam, proti, vai tas ir pilnīgi izstrādāts, vai šajā referendumam nodotajā likumprojektā vai pat Satversmes grozījumu projektā nav iespējamas kādas kolīziju normas.

Un tāpēc es jūs aicinu: patiešām, neskriesim visi ratiem pa priekšu, bet sagaidīsim kaut vai Konstitucionālās komisijas atzinumu, pirms šāda likumprojekta iesniegšanas pakonsultēsimies ar konstitucionālo tiesību ekspertiem! Starp citu, Grigules kundze noteikti arī bija informēta, ka šajā otrdienā Latvijas Universitātes Mazajā aulā bija ļoti... bija uzaicināti visi galvenie konstitucionālo tiesību eksperti, politiķi un tika diskutēts par šiem iespējamiem Satversmes grozījumiem, un ļoti liela daļa neatbalstīja šo grozījumu pieņemšanu, uzskatot - daži pat ļoti kategoriski uzstājās! -, ka tādā gadījumā Saeimai būtu nākošajā dienā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās jāatkāpjas, jo vienkārši, ja deputāti neprot interpretēt Satversmi, tad arī eksperti izsaka šādu viedokli.

Līdz ar to es aicinu arī uzaicināt Satversmes tiesas priekšsēdētāju vai arī kādu no Satversmes tiesas tiesnešiem un pakonsultēties par šiem jautājumiem vai patiešām preventīvi uzdot Satversmes tiesai tādu uzdevumu, kas pēdējos 15 gados... nu, Satversmes tiesas kompetencē nav bijis.

Es tiešām aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Paldies Čepānes kundzei par pirmo soli un par to, ka tika atbalstīti un nodoti komisijām grozījumi Satversmē. Es aicinātu izdarīt arī otro soli. Neatkārtošu visu to, ko pagājušajā ceturtdienā es teicu. Mūsu motivācija nav mainījusies.

Es aicinu deputātus tomēr beidzot no šīs runāšanas, saskaņošanas, prātošanas pāriet pie darbiem... ķerties pie darbiem. Ir beidzot jāsāk strādāt. Un Zaļo un Zemnieku savienība šīs Saeimas laikā darīs visu iespējamo, lai šie pirmie četri Satversmes panti iegūtu negrozāmu pantu statusu.

Tā ka es visus aicinu tomēr atbalstīt šī priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai, kurā var diskutēt, var aicināt Kūtra kungu, var aicināt vēl visādus kungus un kundzes un beigās pieņemt visiem, teiksim, saprotamu, skaidru lēmumu, kas darbosies visus nākošos gadus. Vēl es varu pateikt, ka mēs gatavojam arī grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kurus mēs plānojam iesniegt nākošnedēļ. Tā ka, Čepānes kundze, jums vēl ir pāris dienu laika.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Grigules, Vējoņa, Līdakas, Brigmaņa un Auguļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 44, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad deputāti Zaķis, Zatlers, Smiltēns, Ozoliņš, Dzintars, Cilinskis, Olšteins, Siliņa, Kalniņš un Ašeradens ir iesnieguši lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas Saeimas paziņojumu „Par latviešu valodas valstisko lomu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis jautājums šodien tiek izskatīts? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis jautājums tiks izskatīts darba kārtības beigās. Tad arī tiks dots vārds paziņojumam un debatēm. Taču šobrīd mēs lemjam tikai par to, vai tas ir iekļaujams. Paldies.

Nākamais jautājums ir par atvaļinājuma piešķiršanu.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingas Vanagas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.februāra līdz 24.februārim. Prezidijs to ir piešķīris, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 26.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu, un Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir atklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi. No zāles: „Visi baidās!”) Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 26.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu, un Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.pantam bija jāizvirza kandidāti darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

Komisijas uzstādījums šajā ļoti atbildīgajā darbā ir vienmēr bijis maksimāli plašas diskusijas, ļoti plaša sabiedrības iesaiste, pēc iespējas lielāka atklātība un caurskatāmība un ārkārtīgi rūpīga kandidātu izvērtēšana.

Mūsu mērķis bija lauzt politisko kuluāru principu padomes veidošanā, ka politiskās partijas pašas virzīja savus kandidātus darbam padomē. Tādēļ komisija vienojās, ka kandidātus darbam padomē varēs ieteikt vienīgi nevalstiskās organizācijas, fiziskās personas, profesionāļu apvienības, bet nedrīkstēs politiskās partijas un politisko partiju apvienības. Kopumā tika pieteikts 41 kandidāts. Komisijas vārdā paldies visiem, kuri piedalījās, uzrunāja un virzīja kandidātus, un paldies tiem, kuri piekrita kandidēt.

Novērtējot šo augsto sabiedrības uzticību, komisija kandidātus izvērtēja ļoti rūpīgi un to darīja - uzsveru! - atklātās komisijas sēdēs. Komisija noturēja 13 sēdes, kas bija veltītas kandidātu izvirzīšanai, apspriešanai, un tās bija gan kārtējās, gan arī ārkārtas sēdes. Sēdēs varēja piedalīties ikviens interesents, un komisijas vārdā izsaku gandarījumu, ka šo iespēju ļoti aktīvi izmantoja un, sniedzot savu viedokli un ieteikumus kandidātu izvirzīšanā un apspriešanā, aktīvi piedalījās nevalstiskās organizācijas, profesionālās organizācijas un mediju eksperti.

Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam kandidātiem jāatbilst šādām prasībām: Latvijas pilsonība un pastāvīga dzīvesvieta Latvijā, augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, laba reputācija.

Saskaņā ar minēto likumu kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vai partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu, akciju īpašnieks, sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat uz padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Tā kā bija 41 kandidāts, konkursu rīkojām divās kārtās. Pirmajā uzklausījām un izvērtējām visus pieteiktos kandidātus, kopskaitā 41. Būtisks bija komisijas sēdēs kandidātu paustais redzējums par elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomas problēmām un tālāko attīstību, iesniegtais CV, no sabiedrības saņemtās atsauksmes. Vērtējām zināšanas un profesionalitāti, izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijā kā nacionālā un demokrātiskā valstī, par sabiedrisko un komercmediju nozīmi nacionālās informatīvās telpas stiprināšanā, kā arī kandidātu zināšanas par Eiropas audiovizuālo politiku un informācijas tehnoloģiju attīstību. Svarīgas bija arī kandidātu zināšanas par kvalitatīvas un neatkarīgas žurnālistikas standartiem. Vērtējām kandidātu gatavību strādāt gan ar sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Līdztekus citiem kritērijiem ļoti svarīgs kritērijs bija nevainojama reputācija.

Īpaši uzsvēršu, ka visi balsojumi komisijā par pretendentiem bijuši atklāti.

Komisija atklātā balsojumā konkursa otrajai kārtai virzīja 17 pretendentus. Divi no tiem personisku iemeslu dēļ savas kandidatūras atsauca. Otrajā kārtā izraudzītie pretendenti piedalījās publiskās diskusijās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, komisijas rīkotajās diskusijās atbildēja uz deputātu, nevalstisko organizāciju, nozares profesionāļu, mediju ekspertu un interesentu uzdotajiem jautājumiem. Augstu vērtējam, ka šo diskusiju, kas notika Saeimas Sarkanajā zālē, apmeklēja arī tie Saeimas deputāti, kuri strādā citās komisijās. Savus kolēģus Saeimā allaž esam mudinājuši sekot līdzi padomes kandidātu virzīšanai un diskusijām, kas bija aplūkojamas gan Saeimas mājaslapā, gan arī interneta vietnē www.mansmedijs.lv.

Komisijas rīkotajās debatēs katrs kandidāts atbildēja uz pamatjautājumiem par elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomas attīstību, par aktualitātēm sabiedrisko un komerciālo mediju jomā. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām komisijai bija ļoti cieša visā kandidātu virzīšanas procesā. Uzsvēršu, ka īpašu komisijas sēdi veltījām tam, lai uzklausītu sabiedrības, tieši nevalstiskā sektora pārstāvju, domas. Tā notika ļoti plašā lokā. Un, lai visi interesenti varētu piedalīties, to rīkojām Saeimas Sarkanajā zālē. (Zālē pamazām ir pieaudzis troksnis.) Tā bija laba izdevība nevalstiskās organizācijas apsēdināt pie viena galda un būtiski...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vai tomēr varētu palūgt klusumu? Un tās sarunas... aicinu iziet un, ja ļoti vajag, parunāties ārā.

I.Mūrniece. Un būtiski, ka...

Sēdes vadītāja. Arī uz „Saskaņas Centra” deputātiem tas attiecas.

I.Mūrniece. ...nevalstiskās organizācijas varēja par šiem jautājumiem diskutēt ne tikai ar deputātiem, bet arī savā starpā un uzklausīt cita citas viedokļus. (No SC frakcijas starpsauciens: „Par ko? Nav nekā, ko uzklausīt!”) Šī diskusija vēlreiz apliecināja, cik dažādas un brīžiem pat savstarpēji pretrunīgas ir nevalstisko organizāciju pozīcijas.

Augsti vērtējam arī nevalstisko organizāciju profesionāļu un mediju ekspertu pausto viedokli par kandidātiem. Virkne organizāciju pauda uzskatu, ka nevajadzētu darbam padomē virzīt jau esošās padomes pārstāvjus, un nosauca savus atbalstītos kandidātus, to ļoti detalizēti argumentējot.

Atklātu komisijas sēdi veltījām arī pašu deputātu diskusijām par kandidātiem. Ikvienam deputātam komisijā bija izdevība un iespēja diskutēt un paust savu viedokli gan par atlases kritērijiem, gan par kandidātiem un savu viedokli pamatot un argumentēt.

Ņemot vērā padomes plašos uzdevumus un sabiedrības vēlmi redzēt efektīvu, profesionāli strādājošu nepolitisku padomi, secinājām, ka komisijai jāizraugās ne tikai profesionāli spēcīgi kandidāti, bet jādomā arī par to, cik efektīvi spēs strādāt padome kopumā, - proti, lai tā būtu komanda, kur visi kandidāti ir profesionāli spēcīgi, bet lai viņu pieredze, zināšanas, prasmes, papildu pienesums būtu arī zināmā mērā atšķirīgs ar savu pievienoto vērtību. Šādas vienotas, sabalansētas, spēcīgas komandas principu padomes veidošanā ieteica arī nevalstiskās organizācijas.

Tieši tādēļ komisija virza balsojumam padomē piecus kandidātus, jo tā ir sabalansēta komanda, ko esam veidojuši. Un demokrātija nozīmē labi pārdomātus, izsvērtus un pamatotus lēmumus, nevis lēmumus, kur liela loma ir nejaušībai, paviršai informācijai vai kādām cilvēciskām simpātijām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzskata, ka pēc atklātas un dziļas pretendentu izvērtēšanas konkursa divās kārtās, kā arī uzklausot nevalstisko organizāciju viedokli, tā ir izraudzījusies piecus profesionālākos kandidātus ar nevainojamu reputāciju, kuri sastrādājoties spēs veidot profesionāli spēcīgu komandu.

Šo kandidātu īpašais pienesums, strādājot padomē, pēc komisijas deputātu vairākuma atzinuma, ir šāds:

Aināram Dimantam papildu kompetences ir akadēmiskās jomas pārzināšana, akadēmisks skatījums uz Latvijas mediju telpu, augstu profesionālo kritēriju veidošana žurnālistikā.

Aijai Dulevskai - konceptuāls skats uz Latvijas mediju telpu un nacionālās informatīvās telpas aizsardzību, izpratne par Eiropas Savienības audiovizuālo telpu, konsekvence un praktisks darbs pie Latvijas mediju telpas veidošanas un arī darbs pie likumprojektiem, kā arī mediju problemātikas atainojums presē.

Gintam Grūbem papildu kompetences ir gan konceptuāls skats uz Latvijas mediju ainu, gan izpratne par mediju saturu modernajās platformās... izpratne par sabiedrisko pasūtījumu tieši no sabiedriskā labuma viedokļa.

Dainim Mjartānam viņa plašākās kompetences ir mediju loma kultūrtelpā, izpratne par profesionālu un neatkarīgu žurnālistiku, par sabiedrības integrācijas nozīmi, latviešu diasporas jautājumiem, kā arī Latvijas reģionu attīstību.

Ivaram Zviedrim papildu kompetences ir reģionālo un vietējo televīziju loma Latvijas mediju telpā, skats uz medijiem kā uz nacionālās kultūras sastāvdaļu.

Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja minēto piecu kandidātu izvirzīšanu darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ir grūti runāt pēc tik aizkustinoša ievada. (Zālē smiekli.)

Es... Jā, patiešām... Kā man gribētos, lai tas viss atbilstu patiesībai! Diemžēl tā tas nav.

Es, godīgie kolēģi, nemaz negribu apšaubīt kandidātu profesionālismu, nedz arī visu 17 otrajā kārtā izvirzīto kandidātu profesionālismu. Tomēr mēs neatbalstīsim šo lēmuma projektu (No zāles: „Ooo!”), jo šī sagatavošanās procedūra absolūti neatbilst demokrātijas standartiem. Patiešām, kandidātu izvirzīšanas un apspriešanas gaitā notika plašas diskusijas ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, bet šīm diskusijām nebija nekāda sakara un nekādas ietekmes uz lēmuma pieņemšanu. Tieši tāpat kā oligarhu laikos lēmums tika pieņemts slepenībā, šaurā pelēko kardinālu lokā. No informācijas noplūdes jums gan neizdevās izvairīties. Es domāju ne tikai tā saucamo Ēlertes-Mūrnieces sarakstu.

Jau pirms trīs nedēļām - 13.janvārī - LTV-1 raidījumā „Panorāma” tika nosaukti topošo padomes locekļu uzvārdi. Precīzi tie paši pieci uzvārdi, kurus mēs šodien redzam Saeimas lēmuma projektā! Tātad jau tad viss bija skaidrs, bet izrāde ar it kā sabiedrības iesaistīšanu, diskusijām - un tā tālāk - turpinājās vēl pāris nedēļu.

Par procedūru. Pārkāpjot visas juridiskās un ētiskās normas, koalīcijas daļa mēģināja liegt opozīcijai tiesības deleģēt darbam komisijā savu pārstāvi. Tajā pašā laikā VIENOTĪBA speciāli šim balsojumam nosūtīja šajā komisijā vēl papildu deputātu. Protams, Rībenas kundze komisijā nestrādāja, diskusijās nepiedalījās. Viņa teica, ka tāpat jau zinot visus kandidātus. Viņa bija vajadzīga tikai vienā balsojumā, lai visu izlemtu komisijas līmenī, un šodien mēs jau redzam, ka interese par cilvēktiesībām Rībenas kundzei pazudusi un tagad viņa atgriežas savā ierastajā komisijā. Jūs to saucat par ētiku un demokrātiju?

Tieši likums paredz sabiedriskas konsultatīvās padomes izveidošanu. Tā arī tika izveidota, un šajā padomē piedalās visas nevalstiskās organizācijas, kurām bija interese, bez jebkādas atlases. Tātad tieši šī padome pārstāv plašas sabiedrības intereses, nevis ir atsevišķu kandidātu lobiji. Un tieši šī konsultatīvā padome ļoti asi kritizē šo procedūru, nepiekrīt tai. Par kādu sabiedrības atbalstu jūs runājat vispār?

Arī Valsts prezidents savā vēstulē atzīmē, ka Saeimai jādod iespēja izvēlēties no vairākiem kandidātiem.

Kā Saeimas deputāts es vairākkārt piedalījos padomes vēlēšanās, taču vēl nekad kandidāti nebija tik acīm redzami saistīti ar konkrētiem politiskajiem spēkiem: viens no kandidātiem pavisam nesen bija vienas koalīcijas partijas redzams aktīvists (it kā izstājās, es to nezinu), cits kandidāts pirms dažiem mēnešiem pat balotējās Saeimas ārkārtas vēlēšanās citas koalīcijas partijas sarakstā... Jūs to saucat par neatkarību?

Protams, vecā padome nestrādāja ideāli, to ir par ko kritizēt, bet - tieši par to, kas bija padomes kompetencē. Kārtību, kādā notika pāreja uz apraidi ciparu formātā, noteica nevis padomes lēmumi, bet Ministru kabineta noteikumi. Tātad tieši valdībai jāuzņemas atbildība par nesamērīgiem tarifiem un netaisnīgiem nosacījumiem, kas ierobežo televīzijas pieejamību. Valdība nedara neko, lai mainītu šo situāciju, un tā vietā meklē grēkāzi un maldina sabiedrību, mēģinot uzvelt vainu padomei. Izmantojot šo maldinošo ieganstu, koalīcijas deputāti... iestājas par revolucionāru pieeju: nevienu no esošās padomes locekļiem! Kāpēc? Kādi ir īstie cēloņi? Varbūt tāpēc, ka vecā padome nebija sajūsmā par ideju pārdalīt budžeta līdzekļus par labu privātām raidorganizācijām, faktiski atņemot daļu naudas sabiedriskajai televīzijai?

Sarunu aizsegā - tiek runāts par nepieciešamību aizsargāt Latvijas informatīvo telpu - šī pārdale jau tiek gatavota pilnā sparā. Faktiski šobrīd runa ir par vienu raidorganizāciju, jo pēc tam, kad TV3 īpašnieks nopirka LNT un TV5, mediju koncentrācija un monopolizācija Latvijā sasniedza tādu līmeni, ko Berluskoni varētu tikai apskaust.

Vai tā ir nejaušība, ka MTG grupas vadītājs Latvijā jau nedēļu pirms Saeimas balsojuma - nesagaidot Saeimas lēmumu! - savā komentārā Delfos apsveica jaunievēlētos padomes locekļus? (No zāles: „Ooo!”) Varbūt viņam jau ziņots, ka viss ir izlemts, ka nav ko rēķināties ar tīrām formalitātēm un ka gan jau tie koalīcijas deputāti nospiedīs pogas tā, kā viņiem liks?

Kolēģi! Vai jūs piekrītat šādai attieksmei? Mēs - ne! Jūs varat balsot, kā gribat. (No zāles dep. J.Reirs un dep. A.Ašeradens: „Jā!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam. (Aplausi.) Deputāts Ingmārs Čaklais ir lūdzis runāt... izmantot iespēju runāt vienu reizi, jo saskaņā ar Kārtības rulli debates par lēmuma projektu ir 5 minūtes - pirmo reizi un 2 - otro reizi. Viņš ir lūdzis iespēju runāt 7 minūtes vienā reizē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad jūs drīkstat runāt 7 minūtes.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Paldies, kolēģi!

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Paldies!

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pienākumi un padomes locekļu ievēlēšanas kārtība noteikta Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Izvēloties kandidātus, attiecīgie tiesību akti ievēroti, pārkāpumu nav. Līdz ar to pārmetumu izteicēji vai nu nezina šo kārtību, vai arī to nesaprot.

Jau kādu laiku pirms Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa izsludināšanas VIENOTĪBAS partijā, tad - frakcijā un pēc tam, ar citām frakcijām un konkrētiem deputātiem runājot par padomes kandidātu atlases kritērijiem, kas atbilstu mūsdienu prasībām un nāktu par labu sabiedrībai un valstij kopumā, rezultātā nonācām pie secinājuma, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes svarīgākie uzdevumi tuvākajā nākotnē būs šādi:

pirmkārt, nostiprināt kvalitatīvu informācijas telpu latviešu valodā, uzsverot tās nozīmi demokrātijas labā funkcionēšanā un nacionālās identitātes nostiprināšanā;

otrkārt, nodrošināt nacionālās informācijas telpas attīstību vienota Eiropas Savienības audiovizuālo pakalpojumu tirgus apstākļos un konkurējot ar audiovizuālo produkciju no citiem tirgiem;

treškārt, pārraudzīt un veicināt administratīvi vienota, bet redakcionāli daudzveidīga sabiedriskā medija izveidi, tajā skaitā ierosinot un piedaloties nepieciešamo likumu izmaiņu sagatavošanā. Kā būtisks minams likums par sabiedrisko mediju, precizēts sabiedriskais pasūtījums un tā izpildes kontrole, sabiedriskā medija iziešana no reklāmas tirgus, dažādoti sabiedriskā medija ienākumi;

ceturtkārt, panākt būtisku sabiedrisko mediju darba kvalitātes uzlabošanu, nostiprinot kvalitatīvu un neatkarīgu žurnālistiku, panākot, ka sabiedriskie mediji kļūst par žurnālistikas profesionālā līmeņa un standartu paraugu Latvijā;

piektkārt, nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu un mērķtiecīgu sabiedrisko pasūtījumu, efektīvi kontrolēt tā izpildi tā, lai sabiedriskais medijs piedāvātu kvalitatīvas ziņas, diskusiju raidījumus, aptverot un atspoguļojot viedokļu daudzveidību sabiedrībā; nodrošināt kultūras, bērnu un izglītojošos raidījumus;

sestkārt, veicināt vienotas kvalitatīvas informācijas telpas izveidi Latvijā un tās pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus piedāvājot specifiskus raidījumus mazākumtautībām;

septītkārt, nodrošināt efektīvu elektronisko mediju uzraudzību, latviešu valodas un Eiropas produkcijas proporcijas ievērošanu, reklāmas proporcijas kontroli un citus likumā noteiktos regulējumus;

astotkārt, sakārtot elektronisko mediju darbības vidi moderno informācijas tehnoloģiju attīstības kontekstā, tas ir, apraidi un tās izmaksas, noteikumus kabeļtelevīzijām, sabiedrisko pasūtījumu komerciālajām televīzijām, frekvences, elektronisko mediju darbības izmaiņas platjoslas apstākļos, godīgu konkurenci.

Mēs uzskatām, ka nepieciešams ievēlēt tādu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas spētu izpildīt šos uzdevumus un nodrošinātu, lai sabiedrībai nozīmīgais pakalpojums, kuru sniedz elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, būtu kvalitatīvs. Tāpēc, izvēloties nākamās padomes locekļus, mēs vērtējām katra kandidāta demokrātijas kvalifikāciju, izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijas nacionālajā un demokrātiskajā valstī, gatavību reformām, kandidātu zināšanas un profesionālās kvalifikācijas, kā arī izpratni par mediju tirgu Latvijā un mediju ekonomiku kopumā. Mums ir svarīgi, lai nākamās padomes sastāvs kopumā nodrošinātu atbilstību minēto uzdevumu izpratnei.

Esmu pārliecināts: lai pieci cilvēki izpildītu visus likumā noteiktos Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzdevumus un simtprocentīgi sasniegtu visus mērķus, ir jāstrādā ar pilnu slodzi un ar maksimālu atdevi. Diemžēl šobrīd arī noteiktais padomes locekļu atalgojums ir pārāk mazs. Bet, kad sabiedrība redzēs jaunās padomes produktīvo darbu, es aicinu atgriezties pie iespējas paplašināt padomi vismaz līdz 7 cilvēku sastāvam un rast iespēju adekvāti palielināt arī atalgojumu.

Par konkursa norisi. Tika pieteikts 41 kandidāts. Visi atbilst likumā minētajiem kritērijiem, tāpēc komisija nolēma rīkot konkursu vairākās kārtās, izdarot priekšatlasi. Kandidāti tika apspriesti ne tikai komisijā, bet arī katrā frakcijā. Pie mums vērsās daudzu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ar kuriem kopā apspriedām kandidātus. Tāpat notika arī individuālas diskusijas ar interesentiem, kam bija savs viedoklis par kandidātiem vai konkursa gaitu. Personīgi es izvērtēju katru kandidātu un pieņēmu savu lēmumu, balstoties uz minētajiem kritērijiem, izmantojot punktu sistēmu. Tiekoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, mēs lūdzām viņiem izklāstīt savus kritērijus. Guvām bagātīgus - dažādus, brīžiem arī savstarpēji izslēdzošus! - viedokļus, taču visi tika uzklausīti, sadzirdēti un pēc iespējām salāgoti, lai tos varētu ņemt vērā, vērtējot kandidātu.

Šīs diskusijas ir iespaidīgs pretarguments tiem, kas runā par slepenību, procesa neskaidrību, kandidātu izvirzīšanas nesaprotamo kārtību. Protams, tik lielā konkursā ir ļoti grūti būt ar katru individuālam, bet diemžēl neatradām citu formātu, kurā to izlemt labāk. Izvēlēties no tik liela profesionāļu skaita atbilstošākos ir sarežģīti un, atklāti balsojot, grūti. Ne velti gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti gribēja atteikties no balsojuma „pret” un balsot tikai „par”, tādā veidā uzsverot kādu īpaši labāku kandidātu. Komisijas sēdes un balsojumi bija atklāti, presē plaši atspoguļoti, publiskas debates par padomes sastāvu un kandidātiem notika ne tikai Saeimā, bet arī ārpus tās. Varu teikt, ka viss izvēles process ir unikāls, jo pirmo reizi padomes sastāvam kandidātus izvirzīja sabiedriskās organizācijas, bet deputāti atklāti balsoja gan komisijā, gan arī balsos atklāti šeit - Saeimā.

Komisijas lēmums balsojumam Saeimā nodot tikai piecus kandidātus ir nevis ļaunprātība un neizdarība, kā to daži mēģina pasniegt, bet apzināts solis. Tik lielu informācijas gūzmu, kādu šajos mēnešos guva komisijas deputāti, izskatot, izvērtējot un pārrunājot, nav cilvēka spēkos aptvert šajā neilgajā laikā kopš kandidātu izvirzīšanas līdz šai Saeimas sēdei. Gribu arī uzsvērt, ka šo lēmumu - virzīt tikai piecus kandidātus uz Saeimas balsojumu - atbalstīja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. (No zāles: „Nav taisnība!”) Demokrātija paredz uzvaru tiem, par ko balsojis vairākums. Man ir ļoti žēl, ka konkursa gaitā paši izstājās vai arī diskusijās zaudēja vairāki, manuprāt, ļoti vērtīgi un spēcīgi kandidāti - Anita Brauna, Pēteris Krilovs, Diāna Bērza, Ilmārs Muuls, Ilze Strenga, Rolands Tjarve un citi. Pēdējā kārtā palika tikai 15 kandidāti. Tas bija neliels skaits, un tas deva iespēju uz kandidātiem paskatīties ne tikai individuāli, bet arī vērtēt viņus kā komandas cilvēkus, deva iespēju saprast, kurš ar kuru būtu spējīgs sastrādāties un veidot to padomi, kas - nosacīti - būtu sapņu komanda, uz ko gan nevalstiskās organizācijas, gan sabiedrība kopumā cer.

Man ir burtiski pēdējā rindkopa, kolēģi!

Un, protams, arī es kā deputāts, kas atbildīgs par šo kandidātu izvirzīšanu visas Saeimas priekšā, ceru... Iepriekšējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve režisore Dzintra Geka novēlēja būt komandai un neapkarot vienam otru. Manuprāt, šo izvirzīto piecu personību profesionalitāte un apņēmība ir tā, kas minēto var garantēt, tāpēc arī es ceru uz novēlējuma piepildīšanos un aicinu jūs, deputāti, ar savu „par” atbalstīt izvirzītos kandidātus.

Es atvainojos par man atvēlētā uzstāšanās laika pārsniegšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Acīmredzot man pienāktos atbildēt uz dažu deputātu pārmetumiem. Šeit izskanēja pārmetums, ka diskusijās pietrūka atklātuma. Tas absolūti neatbilst patiesībai. Komisijas diskusijās atklātuma bija daudz. Jautājums ir tikai - kā opozīcijas deputāti vēlējās šo iespēju izmantot. Ja noteikti deputāti izvēlējās klusēt un nediskutēt par kandidātiem, un nepaust savus argumentus, kāpēc vajadzētu virzīt to vai citu kandidātu, tad lai tas patiešām paliek uz viņu sirdsapziņas! Bet nākt ar šādu pārmetumu ir vismaz negodīgi. Lūdzu, šeit, parlamentā, turēsimies pie faktiem un nesagrozīsim faktus!

Kas attiecas uz šiem pieciem uzvārdiem, par kuriem komisija izšķīrās, es gribu teikt, ka jau sen šajās diskusijās sabiedrībā tika aptaujāti mediju eksperti, tika aptaujāti ļoti cienījami sabiedrības locekļi, un ikviens no viņiem minēja un veidoja savu ideālo padomi. Vēlos uzsvērt, ka šie pieci cilvēki bija to cilvēku skaitā, kurus mediju eksperti ielika savās ideālajās padomēs. Bija ļoti daudzi laikraksti, kas atspoguļoja šo diskusiju.

Ja mēs pievēršamies kritērijiem, tad es šeit zemstrāvās dzirdu, ka, iespējams, kāds gribētu, lai kritērijs būtu arī piederība... lielāka opozīcijas uzklausīšana, bet vienīgais kritērijs tomēr ir profesionalitāte un nevainojama reputācija.

Par Sabiedriskās konsultatīvās padomes lomu. Paldies, tā patiešām bija ļoti nozīmīga, un Sabiedriskā konsultatīvā padome nāca klajā ar saviem ieteikumiem, ko komisija augstu vērtēja. Taču gribu vēl piemetināt, ka divi no kandidātiem, ko komisija virza balsojumam Saeimā, ir tieši Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekļi. Viņi ir darbojušies Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē.

Tātad es vēlreiz vēlos uzsvērt komisijas darbības principu: mēs meklējam vislabākos kandidātus - vislabākos kandidātus ar nevainojamu reputāciju. Un šo nevainojamās reputācijas latiņu komisija pacēla ļoti augstu.

Es gribu teikt, ka man būs tas gods atklāti balsot par kandidātiem, kurus komisija izraudzījās atklātā procedūrā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam RaimondamVējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Šodien mums pirmo reizi būs jābalso atklāti, ievēlot valsts amatpersonas. Kā nu tagad tiesiskuma koalīcijas pārstāvji slavē sevi - gluži kā medņu tēviņi riesta laikā!

Par ko tad mums būs jābalso? Koalīcija piedāvā balsot par sarakstu. Vai tas ir tas pats tā saucamais Ēlertes-Mūrnieces saraksts vai jau uzlabotais variants? To gan zinās tikai tiesiskās koalīcijas baltie tēvi un pelēkie kardināli.

Nav arī liels noslēpums, ka Dainis Mjartāna kungs, piemēram, varēja būt mūsu kolēģis, ja, protams, Latgales vēlētāju griba Mjartāna kungu nebūtu nolaidusi no 7.vietas ZRP sarakstā uz 16.vietu, bet tā vietā vēlētājs laikam labāk zināja, ko darīt, un Gunārs Igauņa kungs no pēdējās vietas - 18.vietas - pacēlās uz 2.vietu, tomēr Saeimā netikuša politiķa iecelšana kādā amatā, protams, atklāti balsojot, nav pats galvenais.

Ar savu atklāto balsojumu par iepriekš politiskajās aizkulisēs apstiprinātu piecnieku jūs, tiesiskās koalīcijas deputāti, maldināsiet sabiedrību. Maldināsiet radio un televīzijas nozares ļaudis, maldināsiet arī nevalstiskās organizācijas, kuras pirms diviem mēnešiem noticēja tam, ka tas viedoklis... ka viņu viedoklis būs ņemts vērā, lai NEPLP varētu pārstāvēt visas sabiedrības intereses. Trīsdesmit četras organizācijas atsaucās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzaicinājumam un ieteica 41 kandidātu. Organizāciju vidū bija lielākās nozaru profesionālās asociācijas, radošās savienības: Latvijas Radošo savienību padome, kurā ietilpst 11 radošās savienības un 3000 individuālu biedru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, kas pārstāv tūkstošiem uzņēmumu. NVO cerēja, ka komisija darīs skaidrus kandidātu atlases kritērijus. Tie joprojām nav zināmi, bet Saeimai balsojumam ir piedāvāts saraksts. NVO cerēja uz skaidru kārtību, kādā notiks konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem kandidātu atlases procesā. Konsultācijas ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.panta otrās daļas prasība. Konsultāciju kārtība tā arī palika nevienam nezināma. Īstenībā komisijas vairākums „uzmeta” NVO.

Kolēģi! Jums ir zināms, ka par lēmumu virzīt Saeimas apstiprināšanai šo sarakstu balsoja septiņi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, kuri pārstāv tiesiskuma koalīciju. Četru deputātu nostāja bija virzīt visus otrajā kārtā atlasītos kandidātus, tā būtu iespēja saglabāt konkurenci uz padomes locekļu amatiem Saeimas balsojumā, jo galīgā lēmuma pieņēmējs ir Saeima, nevis Saeimas komisija.

Šāda nostāja tika pausta arī Valsts prezidenta kancelejas vēstulē trijām Latvijas augstskolām. Atbildes vēstuli saņēma arī komisija.

Pirms komisija pieņēma galīgo lēmumu virzīt apstiprināšanai tikai piecus kandidātus, tā saņēma arī Sabiedriskās konsultatīvās padomes vēstuli. Ļoti argumentētā vēstulē tika norādīts uz kandidātu atlases kritēriju neesamību, neskaidru kārtību konsultācijām ar biedrībām un nodibinājumiem un uz citām kandidātu atlases nepilnībām.

Sabiedriskās konsultatīvās padomes vēstulē pausti uzskati, ka uz Saeimas sēdi jāvirza visi otrajā kārtā izvirzītie kandidāti. Tad ir jautājums - par ko tad mēs šodien balsosim atklāti, godātie deputāti?

ZZS aicina neatbalstīt sagatavoto lēmuma projektu „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu” un aicina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju atkārtoti izskatīt šo lēmuma projektu un iekļaut tajā visus likumam atbilstošos piecpadsmit kandidātus, kas tika izvirzīti otrajā kārtā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jā, Raimonda Vējoņa izteiktais priekšlikums ir saņemts arī rakstveidā, bet saskaņā ar Kārtības rulli šāds priekšlikums izlemjams pirms balsošanas par lietu pēc būtības. Tātad arī šis tikko izskanējušais priekšlikums būs jāizlemj balsojot.

Bet turpinām debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Deputāti! Es atļaušos tā vienkārši teikt, jo es - atšķirībā no vairākuma - 16 gadus esmu bijis šīs padomes „pacients”: dažkārt viņa deva balvas kā žurnālistam, pēc tam aicināja uz paklāja galvu mazgāt... Un joprojām redzu to lietu no tās žurnālistu puses, varbūt no to kandidātu puses, viņiem ir, domāju, diezgan jautri skatīties uz to cirku, ko mēs taisām ap šo lietu. Un jautājums ir ne tik daudz par... (Noklepojas.)... atvainojos... ne tik daudz par personālijām, bet par sistēmu. Vai mēs tos cilvēkus atkal neuzliksim uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem ir bijušas visas iepriekšējās padomes? Un tas varbūt ir jāpasaka šoreiz, ka pēc to cilvēku ievēlēšanas ir jāsāk uzreiz domāt par pavisam citu sistēmu, par sistēmas maiņu, jo... Ko žurnālisti un ko citi vienmēr ir pārmetuši šai padomei? To, ka, pirmkārt, viņi ir politiķu ielikti un, otrkārt, viņi nezina, ar ko īsti nodarboties. Visi tie strīpainie taimkodi un tādas lietas... Un, ja pirmais solis ir izdarīts nepareizi, tad sper, cik gribi, nākamos soļus pareizi, tie būs nepareizā virzienā.

Par to politiķu ielikteņu... nu, es nerunāšu par šo jautājumu. Es to daudz esmu vērojis, to katrs pats jūt, cik tur ir, cik tur nav, un to liksim mierā. Ar to mēs šodien galā netiksim. Ir ieinteresēti vieni, ir ieinteresēti otri. To visu mēs redzam.

Ar ko jānodarbojas padomei? Tur ir pārāk daudz lietu, lai pieci cilvēki ar to nodarbotos. Ja mēs papētīsim klasiskās, attīstītās valstīs līdzīgu padomju nodarbošanos - ir licences, frekvences, reklāmas tirgus un likuma ievērošana. Tas ir pietiekami daudz, un ar to ir jāstrādā. Mums klāt nāk sabiedriskā televīzija. Un tas jau ir jocīgi, ja viena padome pārrauga gan medijus kopumā, gan sabiedrisko televīziju, kura ir īpašs bērns, kas ir vairāk jāmīl nekā citi. Tad ir sabiedriskā pasūtījuma dalīšana. Nu, kas ir sabiedriskais pasūtījums? Viss sabiedriskās televīzijas budžets ir sabiedriskais pasūtījums, un politiķiem nav ko nodarboties ar sabiedrisko pasūtījumu un ar mācīšanu, ko žurnālistiem taisīt... kādus raidījumus. (No zāles dep. V.Orlovs: „Vajag kino!”) Nu, jā... Jums tas ir mīļāks temats. Un tad ir beidzot vēl jauns sabiedriskais medijs jāveido, kur pieci cilvēki ar to visu var nodarboties!

Es dažus no viņiem labi pazīstu, un neceriet, ka viņi būs... ja gadījumā kaut kas ir sarunāts... es nedomāju, ka ir sarunāts (No zāles: „Uzmetīs!”), bet viņi, kurus es pazīstu, nu nebūs tie cilvēki, kuri ies politisko partiju pavadā... viņi „uzmetīs”. Ja ir kāds sarunājis kaut ko, viņu „uzmetīs”. Viņi ir pietiekami brīvi un normāli cilvēki. (No zāles: „Šausmas!”) Šausmas...

Un otra lieta ir, vai viņi spēs... Galvenais jautājums: vai viņi spēs dekonstruēt šo sistēmu? Te ir tas jautājums, ka birokrātijai pašai ir mazliet jāsalauž tā sistēma. Un es ceru, ka viņa to sapratīs un varēs izdarīt, jo - lieciet, kurus gribat... un, kā teica mans kolēģis no šīs jomas, Dzintris Kolāts, kopš 1983.gada... Viņš teica tā: „Mums patīk ielikt amatā labus cilvēkus - un viņi ir labi cilvēki! - un pamazām skatīties, kā viņi maitājas... ar prieku.” (Zālē smiekli.)

Es novēlu būt neatkarīgai šai padomei un arī dekonstruēt visu šo sistēmu, un mainīt arī likumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SC). (No zāles dep. A.Klementjevs: „Kā tur bija - izstāsti!”)

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Būtu negodīgi klusēt un nepateikt acīm redzamo, ko arī es redzēju, proti, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā... īpaši gribu izcelt tās vadītāju Mūrnieces kundzi, kas ar lielu pietāti, lielu profesionalitāti pildīja šo smago darbu, bieži rīkojot pasākumus, pat uz lietderības robežas, bet darot visu, lai šis process vismaz izskatītos civilizēts, godīgs un lai visi, kuriem ir kāds viedoklis vai pat nav, būtu mudināti izteikties, rosināt. Un tas viss tiešām tā arī notika. Visu cieņu!

No manas puses, zināmu nesenas pagātnes vēsturisko apstākļu dēļ varbūt būtu labāk paklusēt un neatzīmēt šo Mūrnieces kundzes darbu, taču es redzēju, cik viņai bija grūti ar atsevišķiem komisijas locekļiem un ar daudzajiem lobijiem, kuri slēpās zem nevalstisko organizāciju, bieži vien nupat nodibinātu nevalstisko organizāciju, širmja...

Bet, redziet, ko es gribu teikt: manuprāt, tā ir kļūda, ko mēs tūlīt pieļausim un kas kaitēs tiem pieciem, kurus tikko uzrunāja ļoti labi un profesionāli Latkovska kungs un kuri, iespējams, ir ļoti labi cilvēki un arī grib tādi būt - strādāt godīgi un darīt pēc labākās sirdsapziņas... Viņiem acīmredzot ir dzīves plāns - sadegot šajā darbā, saņemt rājienus un visādus apvainojumus - bieži vien arī nepamatotus -, bet tomēr paveikt to misiju, kas atšķirībā no citām Baltijas valstīm un valstīm vispār... šo te sabiedrisko mediju un vispār mediju uzraudzību tomēr padarīt profesionālāku, sabiedrībai vajadzīgāku un lietderīgāku.

Bet, manuprāt, ja mēs šodien rīkosimies tā, kā ir piedāvājis mūsu komisijas vairākums un Prezidijs, tad mēs šodien neievēlēsim - mēs vienkārši akceptēsim, ka šos piecus ir ievēlējusi komisija. Bet, redziet, tad var notikt tā, ka šis process kā nedemokrātisks, neatbilstošs Satversmei varētu būt apstrīdēts.

Protams, te ir daudz gudrāki par mani, kas zina Satversmi un likumus, un viņi teiks: „Muļķības, viss ir forši, un jūs redzēsiet...” Bet es tomēr zinu arī citu, ne mazāk viedu, juristu viedokli, ka šāda apstrīdēšana var būt arī ar vērā ņemamiem eventuāliem panākumiem.

Savukārt, ja skatāmies arī uz komisijas lēmumu, tad arī tur var atrast iemeslus, kāpēc varētu teikt, ka arī šis balsojums ir apstrīdams. Atcerieties, kādā veidā notika migrācija, kad vienus no opozīcijas - runa ir par mani un manu kolēģi Ivanu Ribakovu - apturēja, un otra migrācija, kad no koalīcijas, saskrienot lielākā skaitā komisijā, nodrošināja absolūto vairākumu... kā tas tika organizēts.

Tas viss ir atkal par iemeslu šim procesam, un tas viss ir to labo, iespējams, godīgo un pašu labāko, iespējams, cilvēku darbam slikta ceļamaize. To nevajadzēja darīt. Un, kad visu to summējam, tad rodas jautājums - kāpēc tie gudrie koalīcijas ļaudis rīkojas tik neapdomīgi? Un atbilde acīmredzot ir viena, un tā ir saistīta ar to, kāpēc balsojums notiek šodien, nevis, kā tas būtu pareizi, vēl pirms 1.datuma, jo, kā atceraties, no 1.datuma mums vairs nav šīs mediju uzraudzības padomes, jo likumīgais termiņš viņiem jau ir iztecējis.

Tātad - neuzticība starp koalīcijas deputātiem, starp koalīcijas partijām un partiju iekšienē. Tas nu ir jāatzīst, to jūs esat nodemonstrējuši, un atkal tā ir ļoti slikta situācija - slikta ne priekš koalīcijas (jūs varat rīkoties, kā jums labāk patīk, kā jums ir ērtāk!), bet priekš tiem cilvēkiem, kurus mēs šodien ievēlēsim. Vai viņi tiks ievēlēti? To varēs apstrīdēt. Es piedāvātu atbalstīt zaļzemnieku ierosinājumu - atgriezties atpakaļ. Jūs taču esat tik monolīti un tik konsolidēti! Kāpēc lai jūs nevarētu no tiem atlikušajiem, nezinu, 15 vai 14, kas ir otrās kārtas pretendenti, izvēlēties šos pašus piecus atklātā balsojumā? No kā jūs baidāties? No sevis? No saviem deputātiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisijā es esmu veikusi savu izvēli, un es gribu šodien pamatot - kāpēc.

Pirmkārt, tāpēc, ka šie cilvēki, kurus komisija izvēlējās darbam padomē, uzņemsies atbildību - un es ticu tam, ko viņi teica, - par to, lai Latvijā televīzija un radio būtu visiem pieejama. Jau vairākus gadus mēs konstatējam problēmu, ka Latgalē, pierobežā vispār nav Latvijas informatīvās telpas, kaut kādu iemeslu dēļ nav izdevies to atrisināt.

Otrkārt, šie kandidāti kā primāro nosauca virsuzdevumu, ideju, kura arī diemžēl no mūsu masu mediju puses līdz šim nav pamanīta. Viņi visi ir pieminējuši: stiprināt profesionalitāti sabiedriskajos medijos, inventarizēt licences un nodrošināt godīgu konkurenci reklāmas jomā, izvērtēt saturu un to ne tikai procentuāli darīt. Es pievienojos savam kolēģim Latkovska kungam, ka tie ir tīri likumdošanas jautājumi. Bet, mīļie kolēģi, tas ir mūsu jautājums, un, ja šī padome nāks klajā ar priekšlikumiem grozīt likumus, kur visi šie problēmjautājumi tiek atrisināti likumīgā ceļā, tad tālāk tas jau ir mūsu pienākums - to izdarīt. Un tāpat, kā es šodien uzņemos atbildību aicināt jūs atbalstīt šo lēmuma projektu un balsot par šiem kandidātiem, es uzņemos atbildību rosināt padomei palīdzību, skatīties, kā viņi strādā, aicināt viņus uz tikšanos. Es aicinu uzticēties komisijas viedoklim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl cienījamā kolēģe Mūrniece atkal mani pārprata, man tomēr... es pacentīšos izskaidrot tā, lai viņai būtu skaidrs, jo mēs esam tomēr par savstarpēju izpratni. Es nekad nekritizēju diskusijas. Diskusijas patiešām bija atklātas un ļoti interesantas. Bet šīm diskusijām nebija absolūti nekāda sakara ar lēmuma pieņemšanu, ko jūs... Mūrnieces kundze, es domāju, ka vismaz ar jūsu līdzdalību šis lēmums tika pieņemts ļoti šaurā lokā. Tagad, es ceru, jums ir skaidrs, par ko es runāju.

Tātad šī budžeta līdzekļu pārdale - tā ir tikai pirmā bezdelīga, tas ir pirmais izaicinājums, augsti godātais Latkovska kungs un Laizānes kundze! Ar to jaunās padomes izaicinājumi nebeigsies. Jo nākamais solis ir likuma grozīšana ar mērķi iekasēt naudu no kabeļtelevīzijas operatoriem par nacionālo raidorganizāciju programmu izplatīšanu. Tā ir tā saucamā must carry atcelšana, kas jau ir komisijās.

Tātad par valdības ačgārnajiem lēmumiem, kuru rezultātā „Lattelecom” ieguva iespēju noteikt nesamērīgus tarifus, samaksās kabeļtelevīziju skatītāji, un rezultātā Latvijā ražoto programmu pieejamība samazināsies.

Tuva perspektīva ir arī vienotā sabiedriskā medija veidošana. Protams, dažas koalīcijas partijas un to pelēkie kardināli ļoti grib nodrošināt, lai šo apvienoto mediju kontrolētu „savi cilvēki”. Un tāpēc „savi cilvēki” ir vajadzīgi arī padomē. Tas būs liels izaicinājums padomei.

Tātad vēlēšanu procedūra tika organizēta tā, lai koalīcijas partijām nodrošinātu politisko kontroli pār elektroniskajiem medijiem. Šī vēlme ir saprotama. Es tiešām varu jūs saprast. Bet es nevaru pieņemt divkosību, ka vienlaicīgi tika veiktas visas šīs manipulācijas un tajā pašā laikā patētiski un demagoģiski tika sludināti lozungi par sabiedrības iesaistīšanu, atklātumu un tā tālāk. Tā saucamā tiesiskuma koalīcija rīkojās tā, kā pat oligarhi nevarēja atļauties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (ZRP).

Godātie deputāti! Mēs esam dzirdējuši diezgan daudz dažādu emociju par šo procesu. Es varbūt mazliet ar mazākām emocijām tomēr gribu pieskarties tam, kādi tad ir šie pieci cilvēki, kurus Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izvirzījusi un piedāvā jums, Saeimai, šodien balsošanai. Jo tas, ko mēs esam dzirdējuši publiskajā telpā un arī šodien šeit, no tribīnes, runā par to, kāpēc mēs nevirzām 15 vai kāpēc mēs nevirzām 17 kandidātus. Bet es neesmu dzirdējusi nevienu konkrētu argumentu pret kādu no šiem pieciem izvirzītajiem kandidātiem. (Starpsauciens no zāles.) Neviens nav pateicis, ka kāds no viņiem būtu neprofesionāls. Neviens nav pateicis, ka kādam no viņiem nebūtu atbilstošas pieredzes mediju jomā. Neviens no viņiem nav pateicis, ka viņi nebūtu ar labu reputāciju... paldies, Rībenas kundze!... un nebūtu piemēroti šim darbam. Nē, mēs esam dzirdējuši dažādus argumentus par procedūru, dažādus argumentus par dažādām birkām, ko var vai nevar kādam piekarināt, dažādas baumas, bet neko par šo cilvēku profesionālo darbību, kas liecinātu, ka viņi nevarētu strādāt šajā padomē.

Kā norādīja Mūrnieces kundze jau pašā sākumā savā uzrunā, tas, uz ko koncentrējās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šajā procesā, bija komandas izveidošana - komandas izveidošana no dažādiem cilvēkiem, dažādiem speciālistiem, dažādiem kandidātiem, kuri kopā varētu veidot atbilstošu, sabalansētu un darboties spējīgu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Katrā no nosacītajām kategorijām bija vairāki piemēroti kandidāti, taču, izvirzot, piemēram, darbam padomē trīs spējīgus menedžerus, mēs sapratām, ka mums paliek novārtā kādas citas jomas, kas varētu būt radošās, reģionālās, mediju vai tamlīdzīgi. Tāpēc mums bija jāizvēlas no šiem spējīgajiem kandidātiem viens, lai varētu virzīt citus kandidātus citās kategorijās.

Tagad es pievērsīšos konkrētiem kandidātiem. Tādā secībā, kādā tie tiks piedāvāti jūsu balsošanai, proti, alfabēta secībā.

Ainārs Dimants ir ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē un filozofijas doktora zinātnisko grādu Vācijā. Viņš ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” galvenais redaktors, Biznesa augstskolas „Turība” Komunikācijas zinātņu katedras doktora studiju programmu direktors. Viņam ir ievērojama gan akadēmiskā, gan praktiskā darba pieredze žurnālistikā un mediju darbā. Aināra Dimanta pienesumu padomē mēs saskatām tieši šajā - akadēmisko zināšanu un pieredzes laukā, jo viņš, būdams komunikācijas zinātņu speciālists un doktora studiju programmas vadītājs, redz laukumu kopumā un var dot savu pievienoto vērtību šeit.

Aija Dulevska-Cālīte ir „Latvijas Vēstneša” portāla nozares redaktore, Elektronisko mediju likuma izstrādes darba grupas locekle, sabiedriskā medija koncepcijas izstrādes darba grupas locekle, Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas padomniece ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos, mediju kritiķe.

No šīs tribīnes tas gan neizskanēja, bet esam šur tur dzirdējuši par nepieciešamību nodrošināt pārmantojamību padomes darbā. Tad nu, lūk, šeit tā arī ir! Aija Dulevska-Cālīte ir piedalījusies visu līdzšinējo projektu izstrādē gan attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem, gan likumprojektu izstrādē, viņa ir spējīga redzēt arī starptautisko dimensiju, arī Eiropas Savienības un citu starptautisko nolēmumu vai nolīgumu, vai normatīvo aktu ietekmi uz Latvijas mediju telpu.

Gints Grūbe ir ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē, papildinājis zināšanas Berlīnē, ir vairāku dokumentālo filmu režisors un producents, arī televīzijas raidījumu režisors un producents, attiecīgi viņš ir guvis pieredzi elektronisko mediju jomā. Viņš ir arī vairāku publikāciju autors rakstošajos medijos. Viņa pienesumu mēs redzam kā izpratni par saturu modernajās platformās. Tas, ko Cileviča kungs tikko norādīja, - ka nav cilvēkam tehnoloģisko zināšanu... Jā, varbūt viņa zināšanas nav ļoti specifiskas, taču šīs zināšanas par modernajām platformām un izpratne viņam ir; to mēs dzirdējām, starp citu, arī vakar raidījumā „Krustpunkti”.

Viņš ir Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis, un viņš ir izteicies tieši par Sabiedriskās konsultatīvās padomes lomas stiprināšanu un nepieciešamajām reformām.

Dainis Mjartāns ir ar maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās, viņš ir sabiedrisko attiecību vadītājs, mediju aģentūras redaktors un valdes loceklis, raidījumu redaktors, arī Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis. Viņa pienesums varētu būt izpratne par Latvijas vietu pasaulē un latviešu diasporas vajadzībām ārvalstīs, jo viņš redz un saprot to, ka arī tie latvieši, kuri vai nu ir emigrējuši uz ārvalstīm, vai kuriem ārvalstīs dzīvo viņu pēcnācēji, vai kuri šobrīd ir izbraukuši uz ārvalstīm, interesējas par mediju telpu.

Vai es varu lūgt pievienot divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret to? (No zāles: „Nav iebildumu! Lai runā!”) Divas minūtes tiek pievienotas.

I.Bite. Paldies, kolēģi!

Man ir vēl palicis viens cilvēks, ko es neesmu aprakstījusi.

Tātad Daiņa Mjartāna lomu mēs redzam kā organizatoriskā darba, menedžmenta spēju un tātad arī šīs diasporas un reģionu lomas stiprināšanu.

Un pēdējais, bet ne mazsvarīgākais, kā saka svešvalodā, kandidāts - Ivars Zviedris. Ieguvis izglītību Latvijas Kultūras akadēmijā. Ārštata korespondents Latvijas Televīzijā, Rūjienas televīzijas direktors. Vairāku filmu producents, operators, režisors, vairāku Nacionālās radio un televīzijas padomes konkursu laureāts. Viņa pienesums šajā padomē būtu radoša attieksme pret darbu, radoša attieksme pret medijiem, arī reģionālā dimensija, jo mēs ļoti daudz un ļoti bieži esam dzirdējuši par reģionālo mediju problēmām, par trūkumiem saistībā ar reģionālo mediju atspoguļojumu, par problēmām reģionālo mediju darbībā. Šī ir tā sfēra, kurā viņš varētu darboties, jo viņam ir pieredze tieši tajā, izveidojot un vadot reģionālo televīziju.

Un noslēgumā gribētu nolasīt vēl pāris citātu no šodienas medijiem, cik es esmu ar tiem iepazinusies un cik man ir bijusi iespēja ar tiem iepazīties. Grūbes kungs ir izteicies žurnālā „Ir”: „Cilvēki lamā politisko eliti, bet tik un tā gaida, ka tā zinās labāk.”

Kā jau norādīja šodien šeit debatēs - Čaklā kungs laikam to norādīja -, mēs tiešām esam pēdējā laikā iepazinušies ar ļoti plašu informāciju gan no sabiedriskajām organizācijām, gan no pašiem kandidātiem, gan no līdzšinējā elektronisko plašsaziņas līdzekļu darba un esam veikuši rūpīgu analīzi.

Jā, diemžēl nav bijis iespējams ņemt vērā visu nevalstisko organizāciju viedokļus tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šie viedokļi bija pretrunīgi. Un, ņemot vērā vienu nevalstisko organizāciju viedokli, mēs bijām spiesti noraidīt citus; tas diemžēl demokrātijā ir tieši tikpat normāli kā tas, ka mazākums paliek mazākumā.

Godātie deputāti! Es aicinu uzticēties šim komisijas veiktajam izvērtējumam, kuram mums bija iespējams sekot līdzi, un atbalstīt komisijas izvirzītos piecus kandidātus.

Paldies. Un es atvainojos par pārsniegto uzstāšanās laiku. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es esmu viens no tiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem, kuri ir parakstījuši priekšlikumu šajā jautājumā - šodien šo skatāmo jautājumu atlikt un virzīt to atkārtotai izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā - ar aicinājumu komisijai virzīt uz balsošanu visus tos kandidātus, kuri atbilst formālajiem izsludinātā konkursa nosacījumiem.

Es pilnīgi piekrītu tam, ko teica deputāts Ilmārs Latkovskis, - ka sistēma, kas ir uzlikta uz greiziem pamatiem, nevar strādāt labi. Es domāju, ka ar šo piecu kandidātu virzīšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija visu šo procesu ir nolikusi uz greiziem pamatiem.

Komisija ir uzurpējusi tās tiesības, kuras ir tikai Saeimai kopumā, - noraidīt kādu no kandidātiem, kas atbilst konkursa nosacījumiem. Tikai mēs visi kopā varam noraidīt šīs kandidatūras!

Ja šodien notiks tā, kā ir ierosināts, tad, manuprāt, tas ir precedents, kurš Saeimā var parādīties atkārtoti jebkurā tajā situācijā, kad mēs lemsim par personālijām - par kādu personāliju ievēlēšanu. Pat tādās situācijās, kad ir tikai viens kandidāts, bet atbilstošā komisija viņa kandidatūru ir noraidījusi, tas nozīmēs, ka, skatoties, kā tas notiek šodien, ja komisija būs atbilstošo kandidatūru noraidījusi, mēs varēsim par viņu šeit nebalsot, jo komisija tā jau ir izlēmusi.

Jūs jau zināt, ka es nāku no akadēmiskajām aprindām, un arī tur vēlēšanu procedūra ir regulāra procedūra: jebkuram profesoram reizi sešos gados ir jāiet cauri šim vēlēšanu sietam, un arvien biežāk un biežāk ir tādas situācijas, kad uz vienu un to pašu amata vietu pretendē vairāki cilvēki, un arī tur ir šī iepriekšējā izvērtēšana... Un principā ar šādu pieeju Saeima dod signālu sabiedrībai, tajā skaitā akadēmiskajai videi, ka kāds iepriekš ir tiesīgs izlemt galīgo rezultātu, uzurpējot tās tiesības, kuras varbūt ir Profesoru padomei akadēmiskajā vidē, atsevišķus kandidātus atsijājot jau iepriekš... Var dot rekomendācijas (No zāles dep. I.Čepāne: „Protams! Tāpat kā šeit!”)... Manā skatījumā, komisijai ir tiesības izstrādāt rekomendāciju, un - paldies! - viņa to ir izdarījusi. Mums ir rekomendācija pieciem kandidātiem, bet tiesībām lemt ir jābūt mums visiem kopumā.

Un tāpēc es uzturu spēkā šo Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu - atgriezt lietu atkārtotai izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un dot mums iespēju balsot par visiem konkursa nolikumam atbilstošajiem kandidātiem. Kā teica Inese Laizāne, viņai ir bijusi iespēja savu izvēli izdarīt, bet kāpēc jūs gribat liegt man un arī citiem deputātiem, kuri nav šajā komisijā, izdarīt šo izvēli?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (ZRP).

Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, mīļie kolēģi! Dāmas un kungi! Klātesošie!

Šis ir ļoti interesants brīdis, kad mēs pirmo reizi balsosim atklāti par amatpersonām. Un mēs visnotaļ mērķtiecīgi komisijā nolēmām atlikt šo balsošanas laiku, kamēr šis Kārtības ruļļa labojums būs spēkā. Līdz ar to šis ir īpašs brīdis, un es ceru, ka mēs sajutīsimies bišķiņ īpašāk nekā jebkurā citā dienā.

Tātad nedaudz par procesu.

Kopumā uz NEPLP pieteicās 41 kandidāts, kurus izvirzīja nevalstiskās organizācijas saskaņā ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzaicinājumu. Biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, bija iespējas sniegt komisijai atsauksmes par kandidātiem. Visi - vismaz mūsu frakcijā, tātad Zatlera Reformu partijas frakcijā - deputāti bija aicināti piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, uz kuru bija uzaicināti otrās kārtas 15 kandidāti. Šī apspriešana notika šā gada 10.janvārī, un tajā piedalījās 18 biedrības un asociācijas no dažādu jomu pārstāvjiem, tostarp komunikāciju jomas, Latvijas Televīzijas, Latvijas Cilvēktiesību centra, Latvijas Armēņu kultūras centra, Latvijas Radio un citu jomu profesionāļi.

Jāsaka paldies visām nevalstiskajām organizācijām, kas bija izvirzījušas savus kandidātus un kas piedalījās procesā. Ļoti aktīvi savus kandidātus atbalstīja Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija, Reģionālo televīziju asociācija, Latvijas Radio organizāciju asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas asociācija, Latvijas Pilsoniskā alianse. Tātad šis spektrs, kur NVO ir piedalījušās un varējušas paust savu viedokli, ir bijis visnotaļ plaši pārstāvēts, un mani kā deputāti ir ietekmējuši viedokļi gan no manu kolēģu - opozīcijas deputātu - puses, gan no manu pozīcijas kolēģu puses, gan arī NVO paustie viedokļi ir ietekmējuši manu lēmumu, un tāpēc lūdzu... Visiem deputātiem bija iespēja piedalīties šajās diskusijās. Vajadzēja izmantot iespēju, nākt uz Sarkano zāli un piedalīties, uzdot jautājumus un izvērtēt pašiem šos kandidātus. Ja jūs neizmantojāt šādu iespēju, tad tā ir jūsu atbildība, un tad tas ir jūsu lēmuma pieņemšanas veids. (No zāles: „Pareizi!”) Tātad es izslēdzu to, ka nebija iespējas iepazīties ar kandidātiem.

Mēs patiešām varam lepoties, ka kandidāti tika izraudzīti demokrātiskā, taisnīgā un caurspīdīgā ceļā. Ikvienam deputātam un NVO pārstāvim bija iespēja sekot līdzi kandidātu atlases procesam, iesaistīties tajā, kā arī aktīvi piedalīties visās diskusijās, kas notika gan komisijas rīkotās, gan arī sabiedrības rīkotās debatēs. Tātad visu bija iespējams uzzināt, noklausīties arī, teiksim, dažādos interneta portālos. Tas viss bija pieejams, un viss ir absolūti... Piemēram, tātad par NVO iesaisti es varētu tikai teikt, ka tā ir bijusi visplašākajā mērā, un es lielu paldies saku NVO dalībniekiem, jo, piemēram, dažādus kandidātus ir izvirzījušas dažādas komisijas, dažādas NVO organizācijas... piemēram, vienu kandidātu varbūt izvirzīja viena, bet maksimālais skaits, ko mēs esam redzējuši, - ka vienu kandidātu izvirza 16 NVO, tātad tur ir pārliecība par šī kandidāta spējām.

Tagad nedaudz repliku par to, kā mums ir gājis šajās debatēs.

Es gribētu pateikt, kāpēc mans viedoklis ir tāds, ka es principā nevēlējos vēlēt iepriekšējās padomes locekļus, jo tas piemērs, ko mēs piedzīvojām... un es kā sabiedrības locekle piedzīvoju to pazemojumu, kas notika pagājušās padomes jeb pagājušās NEPLP laikā un bija neizsakāms... Piemēram, tas, ka pirms horizontālā taimkoda raidīšanas NEPLP vadītājs zvanīja uz Krieviju ar lūgumu... zvanīja, lai prasītu atļauju, vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs, - piedošanu, es domāju, ka tas ir būtisks pārkāpums mūsu, Latvijas, interešu aizstāvībā.

Kad mēs uzklausījām iepriekšējo NEPLP locekļu vērtējumu par iepriekšējo sasaukumu, viņi teica, ka īstenībā tur ir bloķējušies trīs padomes locekļi, kas īstenībā pat nav pielaiduši pārējos divus pie informācijas. Tātad tur nav bijis produktīvs darbs. Es nedomāju, ka šādu pēctecību mums vajadzētu ievērot.

Nākamā replika... (No zāles: „Laiks! Laiks beidzies!”)

Sēdes vadītāja. Kazākas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

D.Kazāka. Lūdzu pagarinājumu! (No zāles dep. I.Grigule: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Turpiniet!

D.Kazāka. Paldies, kolēģi!

Par opozīcijas teikto, ka pozīcija speciāli, apzināti esot ietekmējusi komisijas deputātu skaitu. Es varētu teikt, ka tajā brīdī, kad opozīcija vēlējās mainīt kādas personības komisijās, mums bija proporcija: 6 pozīcijas dalībnieki pret 6 opozīcijas dalībniekiem. Tātad tas arī norāda, cik opozīcija bija ieinteresēta, cik daudz tās deputātu strādāja šajā komisijā. Tā ka es arī šo repliku principā izslēdzu.

Tātad mēs esam komisijā divus mēnešus strādājuši pie šo kandidātu atlases, ir bijis maksimāli ievērots likumā noteiktais reglaments, un tāpēc mēs... neuzskatu, ka tie būtu argumenti.

Liels paldies par jūsu uzmanību! Lūdzu balsot par šiem pieciem izvirzītajiem kandidātiem. Tātad viss darbs bija veiksmīgi un argumentēti izvērtēts. Šie pieci, es ceru, veidos ļoti labu komandu, kur būs pārstāvētas dažādas kompetences, un viņi cits citu papildinās, viņi strādās kā komanda, kas spēj argumentēti paust savu viedokli, un es domāju, ka šī būs laba komanda un mēs ļoti cītīgi sekosim viņu darbam līdzi.

Liels paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei, otro reizi.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Paldies, kolēģi, par ļoti interesantajām diskusijām, kuras tiešām ir prieks klausīties. Prieks par viedokļu dažādību. Bet tomēr turēsimies pie faktiem. Aicinu turēties pie faktiem.

Tātad - kas attiecas uz diskusijām komisijā.

Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka tieši opozīcijas deputāti balsoja par to, lai komisija virzītu piecus padomes locekļus. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Tātad tas tomēr ir fakts, un es ZZS kolēģiem lūgšu rēķināties ar šo faktu. Tā ka jūsu aicinājums virzīt 15 kandidātus šajā kontekstā izskatās vismaz dīvaini.

Tagad jautājums par to, kāpēc virzīt piecus. Mēs esam saņēmuši ļoti daudz vēstuļu no nevalstiskajām organizācijām, un tieši tāds ir nevalstisko organizāciju ieteikums. Profesionālās organizācijas argumentēja, kāpēc ir vajadzīgs virzīt piecus. Piemēram, Latvijas Žurnālistu asociācija raksta: „Aicinām deputātus rīkoties atbildīgi.” Kolēģi! Tātad rīkoties „atbildīgi”. Uzsveru!

Tieši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vislabāk apzinās situācijas nopietnību, un tieši viņi ir noteikuši kandidātu vērtēšanas kritērijus. Tātad uzsveru vēlreiz: NVO atzīst, ka komisija ir noteikusi kritērijus! Citēju tālāk: „Vairākkārt ir uzklausījusi kandidātus un tāpēc ir spējīga novērtēt kandidātu atbilstību padomes veicamajiem uzdevumiem. Aicinām jūs izraudzīties piecus visatbilstošākos kandidātus.” Tātad es nolasīju tikai nelielu citātu no Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas parakstītās vēstules, bet līdzīgas vēstules ir sūtījušas arī ļoti daudzas nevalstiskās organizācijas. Un arī ZZS kolēģi, kuri strādā komisijā, to lieliski zina...

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, jūsu runas laiks ir beidzies...

I.Mūrniece. Paldies, jā...

Sēdes vadītāja. Jums būs iespēja pēc debatēm komisijas vārdā vēl teikt galavārdu.

Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (No zāles: „Kārli uz padomi!”)

K.Seržants (ZZS).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Protams, arī man kā cilvēkam, kuram ir bijusi dzīvē zināma saskare ar televīziju, jāseko Latkovska kunga piemēram - jānāk šeit un jārunā.

Un tā viena lieta, kur man gribētos drusku oponēt Mūrnieces kundzei... Runa jau nav šobrīd par to, vai mēs te balsojam par pieciem vai balsojam par septiņiem, bet runa ir par to, ka jūs atņemat šīs izvēles tiesības visiem pārējiem... es atvainojos, 93 deputātiem, kuriem varbūt ir cits viedoklis nekā septiņiem jūsu komisijā „par” balsojušajiem.

Otra lieta, kas man jāatzīmē, ir tā nelielā dīvainība, kas notika komisijā ceļā no otrās uz trešo kārtu. Es atgādināšu, ka otrajā kārtā no šiem 17 cilvēkiem vislielāko balsu skaitu - 12 balsis - saņēma Tjarves kungs, man liekas... Mirļins un Eglīte trešajā kārtā kaut kā pēkšņi pazuda un vairs... nu, kā saka, šo uzticību neieguva. Un es atgādināšu arī to, ka divi ļoti cienījami kandidāti - Krilovs un Brauna - noņēma savas kandidatūras, motivējot... (No zāles dep. I.Čepāne: „Jā!”) publiski paziņojot, ka viņus neapmierina tas, kā notiek šī kandidātu izraudzīšanās. (No zāles dep. I.Čaklais: „Neapmierina?” Starpsaucieni: „Ar ko vai par ko?”) Tātad acīmredzot viņiem bija iemesls tā domāt.

Un tas liek drusku tā kā apšaubīt... Un vispār Saeima, manā uztverē, šobrīd sāk kļūt par tādu kā sabiedrisko organizāciju, tādu kā piedēkli... Tā ka drīz mēs nodarbosimies tikai ar to... (Starpsaucieni no zāles.)

Es varētu atbildēt, bet tad jau atkal kāds rakstīs...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

K.Seržants. ...rakstīs sūdzību Mandātu un ētikas komisijai, un man atkal sevi būs jāizskata... (Troksnis zālē.)

Nu, ja... Tā ka es tomēr aicinātu atbalstīt mūsu iniciatīvu un atgriezties vēlreiz pie balsojuma. Un varbūt arī mazajiem koalīcijas partneriem es varētu tā minēt... Jūs šobrīd domājat, ka esat zirgā, ka nu jums būs teikšana tanī padomē. Bet es jūs apbēdināšu. Arī tur visi lēmumi tiek pieņemti balsojot. Un jūs tur būsiet divi pret trim. Un ir vēl sestais padomes loceklis, ja kāds nezina, un tā ir Sarmīte Ēlerte, kura visu laiku kā ēna (Smiekli. Troksnis zālē.) būs jums aiz muguras. Tā ka padomājiet vēl par to!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tā paklausījos visas tās runas, kurās vieni un otri spīdoši izklāstīja savus viedokļus. Tik tiešām, man ļoti interesanti bija noklausīties Latkovska kunga viedokli par virkni jautājumu. Es te apskatījos šo un to... Top arī tāds viens uzmetums par iespējamu prasību Satversmes tiesā attiecībā uz minēto ievēlēšanu. Bet būtība ir tāda, ka, ja mēs runājam par Saeimas varu, tad šajā gadījumā minētā vara... ikvienam no jums tā nerodas no tā amata, ko jūs ieņemat. Tā vara balstās uz to, vai to atzīst sabiedrība vai neatzīst. Kāpēc man tagad kā Saeimas deputātam ir jābalso par kaut kādu kolektīvu sarakstu, kura izvērtēšanā, sijāšanā un lēmuma pieņemšanā par kuru es neesmu piedalījies? Kāpēc jābalso par kolektīvu sarakstu, nevis par katru individuāli, atsevišķi, bet par visiem uzreiz?

Kāpēc šajā gadījumā jūs neesat tik lielā mērā saprātīgi, lai pieņemtu vislabāko risinājumu un lai izskaidrotu to attiecīgi sabiedrībai, ka jūs kā... mēs nerunāsim par komandu, bet... ka jūs kā treneri septiņu cilvēku sastāvā esat izvirzījuši tikai vienus vai otrus? Bez tam visi tie argumenti attiecībā uz minēto ievēlēšanas procedūru nespēj mani pārliecināt, lai es vispār šajā jautājumā dotu priekšroku jūsu izvēlei.

Kāpēc man tagad kā Saeimas deputātam par minētajiem kandidātiem ir tikai jāpasaka „jā” vai „nē”? Kāpēc man nav iespējams izteikties par citiem kandidātiem? Kāpēc pārstāvība Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nav tāda, lai es... Kāpēc es nevarētu tajā izteikties un nevarētu pavērtēt citus kandidātus laikā, kad es, piemēram, kā Saeimas deputāts varu darboties tikai divās Saeimas komisijās? Tajā pašā laikā mēs varam vērot, ka tā komisijas locekļu staigāšana... un arī šodien mēs balsosim par viena komisijas locekļa aizstaigāšanu, jo viņš ir izpildījis savu pienākumu... Un attiecīgi ir virzīti tie kandidāti, kuri, viņu skatījumā, bija vajadzīgi.

Un, manā skatījumā, šajā situācijā ierēdņi - un jūs esat ierēdņi (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē, neesam!”), arī es! - tīši sagroza likuma tēzes ar personīgo gribu. Tā ir jūsu griba - virzīt šos kandidātus, nevis likuma prasība, balstoties uz kuru jūs attiecīgi šeit darbojaties. Un jūs acīmredzot šajā gadījumā... mani mulsina, ka jūs uzskatāt, ka jūs esat citas valsts pilsoņi. Mani mulsina tas, ka Saeimas komisijā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kura pētī un vētī minētos kandidātus, - vairākums var rasties un sagrauties atbilstoši regulārai procedūrai attiecībā uz Saeimas komisijas locekļa ievēlēšanu, kuras laikā notiek vienkārša tirgošanās ar balsīm. Jūs, tiesiskuma koalīcija, tirgojaties ar balsīm minētās komisijas ietvaros.

Izvēlējāties cietušo un noteicāt arī beneficiārus šīs komisijas ietvaros. Vai tā ir demokrātija attiecībā pret tautu, un vai jūs paužat tautas gribu? Vai tas ir vienlīdzības princips? Tās ir pilnīgas muļķības - tas, ko jūs tagad deklarējat.

Bez tam, ja mēs runājam par to kārtību, kura ir praktizēta komisijā, - vai tad pastāv skaidra kārtība, kādā notika konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem kandidātu atlases procesā? Kandidātu izvirzīšanas procedūra tik tiešām bija atklāta, tomēr nebija skaidrs, kādi ir kandidātu atlases kritēriji. Ja mēs runājam par likumā noteiktajām kandidātiem noteikti izvirzāmajām prasībām, tad visi kandidāti atbilst likumā ietvertajam regulējumam. Visi kā viens! Bet kāpēc tiek virzīti tikai šie un tikai šādā veidā? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Likums to atļauj!”)

Komisija saņēma daudzu nevalstisko organizāciju viedokļus, tomēr nevienā no atlases posmiem neviena no organizācijām netika iepazīstināta ar citu organizāciju viedokļiem un atsauksmēm par kandidātiem vai par citiem priekšlikumiem. Netika pausts viedoklis, kādā veidā ņemti vērā vai nav ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi par kandidātu kompetencēm. (No zāles: „Melo!”) Komisijas lūgtās rekomendācijas par kandidātiem kā atlases sastāvdaļa ir vērtējamas ļoti apšaubāmi, jo deva iespēju komisijai iegūt subjektīvu informāciju, un tik tiešām minētie kandidāti ir Ēlertes-Mūrnieces saraksta realizācijas forma, kura bija iepriekš paredzama!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es lūdzu Elksniņa kungu nemaldināt ne tos, kas klausās mūs... Ir... lēmuma projektā ir iekļauti visi pieci Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, bet balsojums notiks par katru no viņiem atsevišķi.

Bet debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Saimnieciskās komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās. Tā nebūs gara. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas telpās. Lūdzu kolēģus ierasties uz īsu sēdi, lai pieņemtu tos lēmumus, kurus vakar nevarējām pieņemt kvoruma trūkuma dēļ.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka tūlīt ir sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Potapkinam.

S.Potapkins (SC).

Godātie kolēģi! Tiks dibināta parlamenta grupa sadarbībai ar Portugāles parlamentu. Lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Kārlis Krēsliņš... nav un Jānis Reirs... tepat ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 2.februāra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām lēmuma projektu „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu”, un mums norisinājās debates.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas darbā es piedalos... (No zāles dep. N.Kabanovs: „Kas tagad uzstājas?” Viņš rāda uz ekrānu pie zāles sienas, kur rakstīts, ka uzstājas Nikolajs Kabanovs.) Saeimas darbā piedalos otro gadu, neklātienē to vērot bijis iespējams pirms tam kā žurnālistam vairākus.... (Zālē troksnis, smiekli, starpsaucieni, aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, tehniski nomainiet runātāju vārdus uz ekrāniem! Vārds tika dots deputātam Raivim Dzintaram, un viņš arī šobrīd runā. (Starpsaucieni, troksnis zālē.)

R.Dzintars. Paldies. (Troksnis un jautrība zālē turpinās. No zāles: „Vajag vēlreiz nospiest „info”... Nospiediet!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Raivi, lūdzu, jums vārds!

R.Dzintars. Paldies.

Es ceru, ka balsojums notiks bez sarežģījumiem...

Otro gadu esmu šeit deputāts. Pirms tam bijusi iespēja vērot Saeimas dzīvi kā žurnālistam. Esmu nonācis pie vairākiem secinājumiem. Un viena tāda kopsakarība, ko esmu novērojis attiecībā uz savu kolēģi Borisu Cileviču, kurš šobrīd uzmanīgi klausās debates, ir tāda, ka tajos gadījumos, kad Saeimas vairākums lemj, iespējams, pretēji viņa uzskatiem, tad šis lēmums allaž ir nedemokrātisks; bieži vien tas ir ne tikai nedemokrātisks, bet arī pretrunā ar cilvēktiesībām un dažādām citām normām. Tad varbūt šajā gadījumā ir jāuzdod jautājums: pie kādas tad sistēmas lēmums tiktu pieņemts demokrātiskāk? Vai tad, ja visi kandidāti - 41 kandidāts - sēdētu šeit, zālē, un klātesošajiem 100 deputātiem būtu jāizdara izvēle starp cilvēkiem, kurus viņi redz pirmo reizi vai kuru CV ir izlasījuši iepriekšējā dienā? Man šķiet, ka demokrātisks lēmums var būt tikai tad, ja tas ir arī kvalitatīvs lēmums. Un kvalitatīvu lēmumu var izdarīt tad, ja deputāti iepazīstas ar kandidātiem un izvērtē viņus.

Šajā gadījumā es vēlreiz gribu uzsvērt, man liekas, no iepriekšējo debatētāju teiktā vienu ļoti būtisku lietu - to, ka diskusijas, kurās tika uzklausīti kandidāti, bija atklātas. Līdz ar to katram Saeimas deputātam - ne tikai deputātam! - bija iespējams šajās diskusijās piedalīties, uzklausīt kandidātus un, ja viņam bija šaubas par kādu no izvirzītajiem kandidātiem, tad frakcijas ietvaros rosināt cita kandidāta virzīšanu, atbalstīt vienu vai otru un tā arī šajā kvalitatīvajā diskusijā piedalīties. Rezultātā tie cilvēki, kas tika izvirzīti, tika jau izvirzīti no to cilvēku puses un tika apspriesti to cilvēku vidū, kuri kandidatūrās bija iedziļinājušies. Un rezultātā arī vairākums šo sistēmu vai nu akceptēja, vai nu noliedza.

Tāpēc es aicinu tiešām neatsaukties uz demokrātiju tajos gadījumos, kad runa ir vienkārši par savu politisko vai savu sponsoru interešu zaudēšanu, un īstenot kvalitatīvu izvēli, demokrātisku izvēli pēc būtības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. Vai jūs arī vēlaties runāt 7 minūtes vienā reizē? (Dep. N.Kabanovs neatbild. No zāles dep. D.Stalts: „Viņš nesaprot!”)

N.Kabanovs (SC).

Labdien, cienījamie klātesošie! Nesen mums viens mūsu kolēģis, uzstājoties par ārpolitikas jomu, minēja Vācijas piemēru kā demokrātijas piemēru, kā paraugu Latvijai. Es šoreiz gribētu jums atgādināt, ka Vācijas kanclere Merkele nesen uzstājās ar iniciatīvu izveidot speciālu kvotu nacionālajām minoritātēm - 20 procentu apjomā. Daži no klātesošajiem salīdzina Latvijas krievus... krieviski runājošos ar Vācijā dzīvojošajiem turkiem. Pēc manām domām, tas ir metodoloģiski nepareizi, jo vēl pirms simts gadiem, pat vēl pirms dažiem gadu desmitiem turki Vācijā nedzīvoja, tā ir pilnīgi jauna imigrantu kopiena, bet tomēr Vācijas valdība izveidoja speciālu kvotu - 20 procentu apjomā - jauniem ieceļojušajiem.

Bet ko mēs redzam šajā konkrētajā gadījumā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi? Mēs redzam, ka starp pieciem virzītajiem kandidātiem nav neviena cilvēka, kas pārstāv nacionālās minoritātes. Starp cilvēkiem, kuri bija virzīti pirms tam, bija Aleksandrs Mirļins, visiem pazīstams cilvēks, kas pirms 20 gadiem veidoja televīzijas raidījumu barikāžu laikā un atspoguļoja toreiz Latvijas Republikas pozīciju. Bet diemžēl viņš nav tagad starp tiem cilvēkiem, kuri tiek virzīti. Kāpēc tas tā ir? Man liekas, tas notiek tāpēc, ka ideoloģisko virzienu konkrēti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā veido „Visu Latvijai!”--„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, un man nav ne mazāko šaubu, ka jaunā padome būs vēl viena filiāle šai partijai. Un tāpēc arī tās frakcijas pārstāvji īpaši dedzīgi šodien uzstājas un atbalsta kritērijus, pēc kuriem bija virzīti kandidāti. Šie kritēriji ir, maigi sakot, apšaubāmi, jo mēs tagad par tiesnešiem balsojam par katru tiesnesi atsevišķi, nevis pēc saraksta. Bet mums piedāvā cilvēkus, kuri arī ir valsts amatpersonas.

Sēdes vadītāja. Kabanova kungs! Es jau paskaidroju iepriekšējiem runātājiem! Mēs nebalsosim par sarakstu, bet par katru no kandidātiem atsevišķi! Vēl vienu reizi atkārtoju!

N.Kabanovs. Manuprāt... manuprāt, tas, ka nebija iespējas veidot alternatīvu balsojumu, ir ļoti apšaubāmi. Man šķiet, ka elektroniskā sistēma var, teiksim, to atļaut.

Un vēlreiz.. vēlreiz es domāju, ka galvenā joma, kur strādās jaunā padome, būs krievu mediju ierobežošana Latvijā. (Izsaucieni no zāles.) Tas notiek... O, jā... viņi to pat neslēpj! Tikai nesen Modern Times Group nopirka TV5, bet jau pašlaik TV5 informatīvais dienests faktiski ir likvidēts. Likvidēti vairāki raidījumi krievu valodā, un man šķiet, ka šis process var turpināties. Man šķiet, ka tas tikai veido Latviju kā divkopienu valsti, kuru jūs it kā negribat, bet es jums varu atgādināt, ka Krievijas Federācijas raidījumi sākas divas stundas vēlāk nekā latviešu. Un šodien man bija iespēja sešos no rīta skatīties Krievijas valsts kanālu, bet Latvijas kanāls sākas tikai pulksten 6.45 (No zāles dep. I.Rībenas starpsauciens.)... piedodiet, ja... Un pašlaik... pašlaik, mīļie cilvēki, jūs varat lemt par jebko, bet satelīttelevīzija... satelīttelevīzija dod cilvēkam iespēju skatīties jebkuru saturu bez „Visu Latvijai!” ietekmes.

Paldies. Nebalsošu „par” jūsu piedāvājumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Opozīcija apgalvo, ka kandidātu izvirzīšanas procedūra neatbilstot demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem. Un tiek draudēts pat ar lēmuma pieņemšanas procedūras apstrīdēšanu Satversmes tiesā.

Es varētu jau izvirzīt... Protams, jūs varat izvirzīt dažādas sazvērestības teorijas par Ēlertes sarakstiem un par Čepānes sarakstiem, par Čaklā sarakstiem un par Zatlera sarakstiem... Es domāju, ka papīrs pacieš visu. Taču es domāju, ka šī procedūra nav pārkāpta. Un kāpēc?

Pirmām kārtām es gribētu vērsties pie tiem deputātiem, kuri nebija 9.Saeimā, kad 9.Saeimas laikā tika apstiprināti šīs padomes locekļi. Tas notika, pirmkārt, aizklāti, otrkārt, tas notika pa kaktiem, kad viss sarunāts. Tas notika pilnīgi bez diskusijām. Tas notika gandrīz arī bez minoritātēm. Katra partija dabūja savējo. Visi bija apmierināti - gan oligarhi, gan „Saskaņas Centrs”, gan Zaļo un Zemnieku savienība. Un rezultātā, kā jau šeit tika minēts, „Saskaņas Centrs” bija apmierināts par savu kandidātu, bijušās padomes priekšsēdētāju. Kad TV programmā bija paredzēts raidīt neglaimojošu filmu par Putinu, viņš paziņoja, ka nedarbojoties horizontālais taimkods. Arī ZZS bija apmierināta, jo padome ar Latvijas televīzijas vadības starpniecību nodrošināja plašu un regulāru skatu uz Ventspili. Un visi jūs bijāt apmierināti ar to, kādā veidā tika dalīta nacionālā bagātība - licences. Un šeit ir jautājums: vai patiešām šī procedūra, kad pirmo reizi notiek atklāta diskusija par kandidātiem dažādās stadijās, kad šie kandidāti ir bijuši spiesti iziet cauri noteiktam sietam... vai šeit, Saeimā, vajadzēja likt priekšā visiem simts deputātiem vai cik nu mēs esam zālē... likt balsot par 41 kandidātu vai pēc tam par pusi vai 15 kandidātiem... Es gribētu teikt, ka tomēr ne. Un tāpēc vilksim paralēles ar tiesnešu ievēlēšanu vai apstiprināšanu.

Visupirms tātad visi tie kandidāti, kuri vēlētos kļūt par tiesnešiem, šeit nenonāk uz jūsu galdiem. Visupirms ir Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, tad ir atsevišķas tiesas, tad ir Tiesu administrācija, un galu galā visu šo jautājumu... Pirms kandidāta biogrāfija un atsauksmes nonāk šeit uz galda, par to lemj Juridiskā komisija. Līdz šim pret to nekādas iebildes šajā gadījumā nav bijušas.

Un es patiešām domāju, ka šī procedūra, kamēr es no 2006.gada šeit esmu, tiek ievērota, bet es saprotu arī opozīcijas bažas. Un īpaši es vēršos pie saviem kolēģiem juristiem, kas te ārkārtīgi daudz runā par demokrātijas principu pārkāpumiem un par lūgumiem pēc taisnības, un arī pie Elksniņa kunga es vēršos. Ir tāda grāmatiņa „Mērfija likumi juristiem”. Man to pirms kāda laika uzdāvināja. Visu iemīļotie likumi ar jauniem papildinājumiem te ir apkopoti vienā grāmatā, un 64.lapaspusē ir Džuaresa 3.likums, kurš skan: „Lūgums pēc taisnības bieži vien ir skaidrojams ar prasību pēc netaisnības, kas ir kāda interesēs.”

Balsosim par šiem kandidātiem un neatbalstīsim šo netaisnību, kas ir figurējusi visu laiku līdz šim laikam! (No zāles dep. A.Lejiņš: „Pareizi!”)

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Labdien, ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šobrīd izskatāmā jautājuma ietvaros es vēlos norādīt uz problēmu, kura būtu jārisina jaunajai padomei un kura šobrīd ir aktuāla vietējiem Latvijas uzņēmējiem, kuri strādā mediju tirgū.

Lietas būtība ir sekojoša.

Ir virkne raidstaciju, kas veidotas ārvalstīs un kas tiek retranslētas vai pārraidītas ierakstā Latvijas mediju telpā, un tās saturā ievieto Latvijas tirgum paredzētu reklāmu. Piemēram, kaimiņvalstī Krievijā radītu raidstaciju programmas tiek pārraidītas Latvijas telpā. Uzņēmēji Krievijā, neapšaubāmi, ir spējīgi savās raidstacijās ieguldīt milzīgus resursus un padarīt šos produktus grūti izkonkurējamus Latvijas uzņēmējiem. Tas rada kropļojošu un neveselīgu uzņēmējdarbības vidi tiem Latvijas nacionālajiem uzņēmējiem, kuri savas radioprogrammas simtprocentīgi ir radījuši un gatavojuši Latvijā, ieguldot savus resursus, nodarbinot desmitiem cilvēku vienas raidstacijas izveidē un maksājot nodokļus. Savukārt retranslētās raidstacijas dažkārt nodarbina vienu vai divus cilvēkus, bet agresīvi iejaucas reklāmas tirgū, tādā veidā negodīgi atņemot ienākumus Latvijas uzņēmējiem. Tā nav veselīga un godīga konkurence.

Šo ziņu es gribētu nodot jaunajai padomei kā ceļamaizi. Dariet visu iespējamo, lai beidzot Latvijas mediju telpā tiktu aizstāvēts Latvijas uzņēmējs, kas savus produktus rada Latvijā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi, es izmantošu tiesības uz repliku.

Nav vis tā, kā Čepānes kundze stāsta, it īpaši attiecībā uz virkni jautājumu.

Protams, man nav līdzi grāmatas, ko citēt, lai nopietnāku skatu piešķirtu saviem vārdiem. Es grāmatas līdzi nenēsāju tik bieži kā viņa. Bet būtība ir tāda, ka patiesībā mēs ar viņu studējām vienā augstskolā un tie pasniedzēji, kuri mums ir devuši zināšanas, principā ir vieni un tie paši, no vienas un tās pašas skolas, līdz ar to es nedomāju, ka principiālos jautājumos mūsu viedokļi ir atšķirīgi. Bet es vēlētos atgādināt vienu klasisku piemēru attiecībā uz Juridisko komisiju. Ja jau šeit pieminēja tiesnešu ievēlēšanas kārtību, tad jāteic, ka Juridiskā komisija neatbalstīja viena tiesneša apstiprināšanu, bet Saeima nobalsoja „par” minētā tiesneša apstiprināšanu.

Mēs nevaram šajā gadījumā runāt par to, ka minētās komisijas - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas - lēmumi, starplēmumi nevirzīt kādu no minētajiem kandidātiem ir attaisnojami ar to, kas patiesībā notiek, piemēram, Juridiskajā komisijā. Un kāds rezultāts varētu būt Saeimā? Un, ja jau te rādīja grāmatu ar apsvērumiem un idejām, tad jāteic, ka, piemēram, ir ļoti interesanta ASV (ne Krievijas!) tiesību teorētiķa Bruno Leoni darbā Freedom and the Law (piedodiet, ka to saku angļu valodā, bet es citēju autora darba nosaukumu angļu valodā!) aprakstītā situācija: ir iespējams attaisnot netaisnīgumu pret kādu ar mērķi panākt citu cilvēku skatījumā lietderīgu lēmumu. Un šajā gadījumā es domāju, ka tas netaisnīgums ir pret pārējiem kandidātiem, kuri bija pieteikušies, un jūs šajā gadījumā vienīgi atražojat un realizējat savas intereses.

Līdz ar to, godājamā Čepānes kundze, es domāju, ar to jums būtu jāsamierinās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (Aplausi.)

Vai komisijas vārdā Mūrnieces kundze vēlas ko piebilst?

I.Mūrniece. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izvirzot kandidātus darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, strādāja ļoti atbildīgi. Bija ļoti plaša nevalstisko organizāciju iesaiste, to priekšlikumi brīžam bija dažādi, brīžam pat savstarpēji pretrunīgi, un komisija tos ņēma vērā pie izvērtēšanas.

Kritēriji kandidātu atlasei tika iepriekš minēti, un es tos vēlreiz šodien atkārtoju un uzsveru, ka pamatkritēriji - pamatkritēriji! - ir profesionalitāte un laba reputācija, nevis kādi citi kritēriji, kā te iesaka, piemēram, tautība. Galvenais kritērijs ir profesionalitāte!

Procedūra bija demokrātiska. Deputāti, arī tie, kas nestrādā komisijā, tika publiski aicināti iesaistīties diskusijās, nākt klajā ar dažādiem jautājumiem un ieteikumiem. Tie, kas vēlējās, šo iespēju izmantoja. Tie, kas nevēlējās, tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas.

Tā. Nākot pretī opozīcijai... te izskanēja pārmetumi par opozīcijas viedokļa neņemšanu vērā... šie pārmetumi ir pilnībā... nu, es neteikšu, ka tie būtu ļoti pamatoti, jo komisija pat pārcēla - pārcēla! - balsojumu par kandidātiem uz ārkārtas sēdi, nākot pretī kādam opozīcijas loceklim... tātad īpaši pārcēla sēdi, lai viņš varētu piedalīties šajā komisijas sēdē un izteikt savu - politiķa un deputāta - viedokli un gribu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Taisnība!”) Tā ir taisnība, jā!

Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzskata, ka pēc atklātas un dziļas pretendentu izvērtēšanas konkursa divās kārtās, kā arī uzklausot nevalstisko organizāciju viedokli, tā ir izraudzījusies piecus profesionālākos kandidātus ar nevainojamu reputāciju un viņi sastrādājoties spēs izveidot profesionāli spēcīgu komandu.

Tie ir Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Gints Grūbe, Dainis Mjartāns, Ivars Zviedris.

Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja minēto piecu kandidātu izvirzīšanu darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad, pirms mēs sākam balsot par kandidātiem, informēju jūs, ka mums saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu rakstiski ir iesniegts desmit... deviņu deputātu - Vējoņa, Vucāna, Seržanta, Auguļa un citu - priekšlikums nodot lēmuma projektu atpakaļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai atkārtotai izskatīšanai. Tādējādi šis lūgums ir izlemjams balsojot, pirms mēs sākam balsot par lēmuma projektu pēc būtības.

Tātad par šo lēmuma projektu var runāt „par” vai „pret”. Es saprotu, ka neviens nav pieteicies... Tad lūdzu zvanu! Balsosim par deviņu deputātu iesniegto priekšlikumu - saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu nodot atpakaļ lēmuma projektu „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai atkārtotai izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 55, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts. Tātad lēmuma projekts atpakaļ netiek nodots un mums ir jābalso par iesniegto lēmuma projektu.

Kā jau es vairākkārt informēju opozīcijas deputātus, kas maldināja sabiedrību un kolēģus, ir jābalso par katru no šiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem atsevišķi - tātad alfabēta kārtībā, kā viņi ir arī iesniegti... sakārtoti lēmuma projektā.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Aināru Dimantu apstiprinātu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 31, atturas - 11. Kandidāts apstiprināts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Aiju Dulevsku apstiprinātu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - 12. Aija Dulevska par padomes locekli apstiprināta. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Gintu Grūbi apstiprinātu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - 12. Gints Grūbe par padomes locekli apstiprināts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Daini Mjartānu apstiprinātu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - 9. Dainis Mjartāns par padomes locekli apstiprināts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ivaru Zviedri apstiprinātu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 30, atturas - 7. Ivars Zviedris par padomes locekli apstiprināts. (Aplausi.)

Paldies. Līdz ar to lēmums „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu” ir pieņemts un visi pieteiktie kandidāti ir apstiprināti.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 27, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Līdakas, Vējoņa, Eigima, Seržanta, Auguļa, Brigmaņa, Grigules, Vucāna, Jurševskas, Klauža pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Pieprasījumu komisija savās divās sēdēs izskatīja deputātu Līdakas, Vējoņa, Eigima un citu deputātu pieprasījumu „Par Latvijas līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas būvniecības finansēšanā”, vispusīgi to izanalizēja ekspertu klātbūtnē un noraidīja kā nepamatotu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šī pieprasījuma būtība ir pilnīgā saskaņā ar šābrīža valdības deklarētajiem koalīcijas darbības pamatprincipiem - atklātību un tiesiskumu.

Līdz šim tēma - Latvijas līdzdalība Visaginas AES celtniecības projektā - ir viļāta pa politiķu mutēm kā Brežņeva protēze: ne izspļaut, ne norīt un dikciju bojā kā kartupelis mutē.

2006.gadā tolaiku žuļicīgās valdības galva sadarbības memorandu par atomelektrostacijas celtniecību noslēdza, ne ar vienu, pat ne ar saviem kolēģiem ministriem, nekonsultējoties. Atlika vien tādā pašā gaisotnē atbalstu projektam izteikt sekojošiem diviem Latvijas prezidentiem, no kuriem viens gan nu dikti ilgi minstinājās, kā nekā pats Černobiļas zīvertus gana bija uz savas ādas un uz savām smadzenēm baudījis. Nu laiki, personāži un kažoki ir acīmredzot mainījušies. Un patiess paldies ekonomikas ministram Pavļutim par godīgiem centieniem, patiešām godīgiem centieniem sniegt atbildes uz pieprasījumā minētajiem jautājumiem. Diemžēl vairāk gan kā tekstus. Mūsu pieņēmumi liecina, ka aprēķini ir indikatīvi... tos tiešām sagaidīt arī komisijas sēdē neizdevās, jo laikam ne jau Ekonomikas ministrija nosaka, kas, kā, par cik un kādā veidā notiks. Ekonomikas ministrija par Latvijas enerģētikas stratēģiju līdz 2030.gadam vēsta, ka tad Latvijā energopatēriņā pat veseli 50 procenti būšot tā dēvētās zaļās enerģijas, pie kuras gan kodolenerģija nepieder. Ļoti reāli? Nu, to es saku ar bažām un ironiju, jo vēja ģeneratoriem tūdaļ tiks noteiktas tādas aizsargjoslas, ka neviens Latvijā vēja enerģiju nebūs spējīgs izmantot.

Atbalsts biodegvielas ražošanai esot vienkārši absurda greznība. Lai labāk rapšu lauku vietā tad zaļo pērkoņu plantācijas! Galvenais ekonomikas balsts mums noteikti ir eksports, tāpēc jāattīsta elektrības starpsavienojums ar Zviedriju, lai no tās varētu importēt pieprasīto un dārgo zaļo enerģiju, kas, protams, Zviedrijā ražota no tiem 3,5 miljoniem kubikmetru no Latvijas eksportētās šķeldas.

Cienījamie kolēģi! Tauta tagad baumo, ka līguma parakstīšana par Latvijas līdzdalību Visaginas AES celtniecībā notikšot jau šāgada februārī, bet Ekonomikas ministrija vēl joprojām runā tikai par indikatīviem aprēķiniem. Tie īstie skaitļi... tie acīmredzot parādīsies pusstundu pirms Ministru kabineta sēdes un pēc vecām, labām tradīcijām lēmums tiks pieņemts, tikai novērtējot aprēķinu aizņemto lapu kilogramus, nevis saturu. Un mūsu premjera Dombrovska spējas pārņemt Kašpirovska talantus, iedvešot tautai pārliecību, ka būs jau labi... ka es visu kontrolēju... ka valdība visu stabilizē... ka mēs visu pārredzam... Nu, šie talanti ir, protams, labi zināmi un bieži tiek pielietoti. Es domāju, tie tiks pielietoti arī šajā gadījumā, bet man šķiet, ka labi gan tas nav.

Cienījamie deputāti! Manuprāt, te nenoteiktībā un slepenībā briest afēra „Parex numur 2” - analoģisks informācijas bads sabiedrībā un analoģiska arī summa - no 1 līdz 1,5 miljardiem latu. Par šādu summu palielināsies Latvijas kredītsaistības ar „Latvenergo” starpniecību.

Vēl trakāk! „Parex” savulaik vismaz kaut ko bija nomaksājis Latvijai nodokļos. Turpretī nu šāda summa tiks iegrūsta mums ekonomiski ne visai draudzīgās kaimiņvalsts Lietuvas satrunējušās enerģētikas glābšanā. Un kur ir teikts, ka pēc dažiem gadiem šobrīd nieka 40 miljonus gadā pelnošajai valsts energokompānijai „Latvenergo” pusotra miljarda latu parādu slogs un nepieciešamība atjaunot novecojušo elektropārvades infrastruktūru nebūs par smagu? Un tad tā tiks kopā ar visu mūsu Daugavas kaskādi privatizēta, lai atbrīvotu valsti no parādu sloga. Tāds ir mans redzējums uz vienīgo izeju - kā tikt galā ar šādu parādu.

Lai nu kā, bet Latvijas sabiedrībai ir tiesības vēl arī pirms līguma noslēgšanas zināt, ar ko tai jārēķinās, kur un kā tiks glabāti kodolatkritumi. Baltijā nav Taimiras, kur kodolatkritumu mucas var ierakt mūžīgajā sasalumā līdzās nosalušo mamutu līķiem. Salaspils zinātnieku „rotaļu” reaktora četru kilogramu kodoldegvielas izvešana Latvijai izmaksāja 12 miljonus dolāru. Bet šāds līdzīgs mantojums no Ignalinas - jau tikai no Ignalinas vien - šobrīd ir mērāms daudzās mucās, nevis kilogramos. Kompānijas Hitachi piedāvātā tehnoloģija, kaut droša, tomēr rada vislielāko radioaktīvo atkritumu daudzumu. Un to glabāšana maksās astronomiskas summas. Tad kāda būs Visaginas atomelektrostacijas ražotās un Latvijai obligāti pēc tam iepērkamās elektroenerģijas pašizmaksa?

No kodolenerģijas atsakās Vācija, Zviedrija un arī Itālija. Latvija nez kāpēc grib risināt kodoltehnoloģiju lielvalstu - Japānas, Francijas un Krievijas - problēmas, kur likt un kā atpelnīt tehnoloģiju izstrādē un iekārtu ražošanā ieguldītos līdzekļus. Nu nav tā mūsu problēma, cienījamie kolēģi!... Liela daļa sabiedrības ir kā nozombēta ar bezierunu pārliecību, ka atomenerģija ir lētākais enerģijas ieguves veids. Šiem ļaudīm tāpat kā Ekonomikas ministrijai prasīt pierādījumus šim apgalvojumam ir tas pats, kas fanātiskam kristietim prasīt pierādījumus Dieva eksistencei.

Bet, cienījamie kolēģi, te nav runa par ticību. Te ir runa par lielu naudu. Es neticu, ka „Latvenergo” vadība, būdama profesionāla, ir sajūsmā par šo tīri politiski motivēto lēmumu, kuru, neskatoties uz tikai indikatīviem lietderības aprēķiniem, tiesiskuma un atklātības koalīcija jau dziļā slepenībā pieņēmusi kā neizbēgamu faktu, Ministru kabinetam atstājot tiesības tikai formāli to apstiprināt droši vien slēgtā valdības sēdē.

Un tagad dažas tīri emocionālas lietas. Esmu bijis Černobiļā pie sagrautā ceturtā reaktora gandrīz vienlaikus ar Valsts prezidentu Zatlera kungu. Mana pārliecība kļuva tik stipra pēc sarunas ar Ukrainas parlamenta komisijas vadītāju, kurš uz jautājumu, kad un par kādu summu tiks pilnībā demontēti neuzsprāgušie reaktori, atbildēja: „Poņaķija ņe imeju.” Tātad - „Nav ne jausmas.”

Neviens reaktors līdz šim vēl pilnībā nav demontēts, bet mēs te runājam par atomenerģijas pašizmaksu un reaktora kalpošanas laiku - sešdesmit gadiem. To bieži vien pieminam. Man gan ir drūma sajūta, ka pēc gadiem diviem, pieciem, piecpadsmit, kad kāda nolaupīta pasažieru lidmašīna būs sagrāvusi kādu kodolreaktoru varbūt Japānā, varbūt Amerikā, varbūt Eiropā, tad Eiropa pieņems lēmumu iztikt bez šī enerģijas veida, un atomelektrostaciju akcionāri tad ķersies pie demontāžas. Cik tas izmaksās? Ukrainas parlamentārieša vārdi: „Poņaķija ņe imeju.”

Esmu pārliecināts, ka nevienam šobrīd nav īstas nojēgas, cik izdevīga vai neizdevīga ir Latvijas simts gadu līdzdalība Lietuvas energoobjektu stiprināšanā. Vismaz tik ilgi šīs skaidrības nav un nebūs, kamēr, slēpjoties aiz tiesiskuma izkārtnes, šajā jautājumā valda un valdīs tāda slepenība.

Man patiess prieks, ka Latvijas Saeimā šī diskusija par atomelektrostacijas celtniecību nu ir. Kaut daļēji, kaut nepilnvērtīgi, bet ir.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

 

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es tā kā vairāk pievērsīšos ar šo atomstaciju saistītajiem drošības jautājumiem. Pasaules praksē ir pieņemts, ka ap atomstacijām parasti ir 30 kilometru plata tā saucamā neatliekamo pasākumu plānošanas zona, kurā savlaicīgi tiek izplānotas gan evakuācijas iespējas, gan arī terorisma draudu novēršanas pasākumi. Visaginas atomstacijas gadījumā 30 kilometri - tas ir Daugavpils centrs. Tie ir faktiski astoņi Daugavpils rajona pagasti un puse pilsētas, tie ir apmēram 70 tūkstoši iedzīvotāju. Un jebkādas - pat vismazākās! - radioaktīvo vielu noplūdes gadījumā to mākonis atkarībā no vēja stipruma sasniegs mūsu robežu piecās minūtēs, bet Daugavpili - jau 15 minūtēs.

Daudzi no mums, protams, vēl atceras arī tā saucamo civilās aizsardzības mācību, ar ko mūs padomju laikā „baroja”, un tur bija, teiksim, tādas zināšanu „pērles”: ja jūs esat ieraudzījis atomsprādziena „sēni”, tad sameklējiet tuvāko uzkalniņu vai grāvi, nogulieties, un ar jums nekas nenotiks. Jā! Protams, tā tas viss nav.

Un nu, lai kaut cik noskaidrotu, vismaz gūtu kaut kādu informāciju par to, vai mūsu valsts institūcijas ir sākušas gatavoties kaut kam tādam, mēs uzdevām konkrētus jautājumus Iekšlietu ministrijai, sākot ar to, cik drošs ir šis jaunais projekts un vai ir apzināti visi iespējamie apdraudējumi, un cik daudz finanšu līdzekļu būtu jāiegulda, lai uzturētu attiecīgo drošības iestāžu reaģēšanas gatavības pakāpi Latvijas teritorijā, un vai ir aprēķināti un modulēti iespējamie avāriju vai katastrofu seku scenāriji, ja notiks kaut kas neparedzēts, un kā tiks apdraudēti, teiksim, iedzīvotāji un daba, un vai ir plānots, kur un kā piecu minūšu laikā evakuēt šos manis pieminētos 70 tūkstošus cilvēku.

Tādu un līdzīgu jautājumu, protams, būtu daudz, bet no ministrijas mēs diemžēl saņēmām tādu visai vispārīgu atbildi, ka esot civilās aizsardzības plāns, kurā paredzēts, piemēram, kā rīkoties, ja valsts teritorijā nokrīt radioaktīvs mākslīgais pavadonis. Tomēr mēs visi labi atceramies, kāda panika valdīja Iekšlietu ministrijā pirms dažiem gadiem, kad Salacgrīvā it kā nokrita nezināms debess ķermenis - meteorīts. Tad bija panika un neviens nesaprata, ko un kā darīt.

Šīs atbildes nobeigumā norādīts (tagad es nocitēšu), ka „atbilstoši valsts iestāžu kompetenču sadalījumam galvenā atbildīgā ministrija radiācijas un kodoldrošības jomā ir Vides ministrija, un, ņemot vērā Nacionālās drošības likuma 23.panta otrajā daļā minēto, katra vērtē esošo nozaru apdraudējumu, plānu apdraudējumu, to novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu”.

Līdz ar to mēs saprotam, ka Iekšlietu ministrija uzskata, ka radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumi ir jāadresē šai kā atbildīgajai ministrijai. Tad ir jautājums: vai tad arī visi fiziskās drošības pasākumi jāplāno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai? Nu, es to tā kā apšaubu. Un, zinot... Es nezinu, vai Sprūdža kungs ir bijis armijā vai ne, bet man ir bail, ka no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šajā jomā mēs varētu sagaidīt tādu padomu, kuram līdzīgu es dzirdēju savulaik kara katedrā, ka „atomsprādziena gadījumā personisko ieroci vai sapiera lāpstiņu rekomendējam labāk nest izstieptās rokās, lai izvairītos no kūstoša metāla pilēšanas uz kājām”.

Protams, var dzīvot ar pārliecību, ka pie mums nekad nekas slikts negadīsies, un smīkņāt par valstīm, kas no atomenerģijas atsakās. Bet, apzinoties to, ka mēs pie pašas robežas sadarbībā taisāmies būvēt kaut ko tik grandiozu un tik bīstamu, mums ir jābūt gataviem uz visu. Un varbūt, pirms sūtīt vienu grāmatvedi šo projektu parakstīt, pajautāsim valsts iedzīvotājiem, ko viņi par šo domā, un varbūt šī būtu tā reize, kad viens referendums patiešām būtu vajadzīgs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Vispirms gribu pateikties par iespēju izteikties par šo tēmu. Tā, neapšaubāmi, ir ļoti aktuāla un liela mēroga izšķiršanās Latvijai.

Pēc būtības šeit jāskata trīs dažādi griezumi: energoapgādes drošība, ekonomiskais izdevīgums un vides aspekts.

Runājot par apgādes drošību, Baltijas kopējā elektroapgādes sistēma vēsturiski ir ļoti veiksmīgi izveidota, paredzot būtiski lielāku elektroenerģijas patēriņa un jaudas rezervi. Taču pēc Ignalinas kodolreaktora slēgšanas 2009.gada beigās Lietuva ir ievērojami zaudējusi savu energoneatkarību - no eksportētājvalsts tā ir kļuvusi par importētāju. Lietuva ir... Šobrīd mūsu dienvidu kaimiņš importē aptuveni 60 procentus no patērētās elektroenerģijas, kura tiek iepirkta galvenokārt no Krievijas.

Latvijas interesēs būtu, ja mūsu kaimiņš tomēr kļūtu pašpietiekams, kuru nevar viegli izsist no līdzsvara kādi negaidīti satricinājumi, kas, neapšaubāmi, iespaidotu arī Latviju.

Tāpat Latvija tuvākajos gados tomēr plāno kāpināt ražošanas īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, kas neizbēgami prasīs daudz lielāku energopatēriņu, bet šādas papildu jaudas reģionā šobrīd nav pieejamas.

Taču, neraugoties uz iepriekš minēto, Latvijas pusei, izvērtējot dalību Visaginas projektā, tomēr jāvērtē ekonomiskie aspekti. Latvijas puses dalība ir plānota aptuveni 20 procentu apmērā, kas nozīmē, ka vienu piekto daļu no saražotās elektroenerģijas varēsim iepirkt par pašizmaksu.

Lai arī kodolenerģija ir uzskatāma par lētāko enerģiju, man tomēr ir jāpiekrīt deputātiem, ka šobrīd precīzas atbildes uz to, kā tas ietekmēs tarifus un budžetu, nav.

Tāpat jāatzīst vides piesārņojuma riski. Pieļauju, ka detalizētāk par tiem varētu pastāstīt pieprasījuma autori, kuru pārstāvji ir bijuši Ministru kabineta locekļi jau no paša šī projekta sākuma.

Vēlos vien piebilst, ka šobrīd Eiropā darbojas vairāk par 180 kodolstacijām, un Visaginas stacija būtu viena no modernākajām. Lai arī atomelektrostaciju avāriju sekas var būt grandiozas, taču varbūtība, ka tās iestāsies, tomēr ir visai niecīga.

Visbeidzot vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas puse nav uzņēmusies nekādas saistības, kas liktu tai obligāti piedalīties šajā projektā. Mēs šobrīd gaidām no Lietuvas puses detalizētu piedāvājumu, pēc kura saņemšanas tad arī tiktu izvērtēta iespējamā dalība šajā projektā. Ir ļoti daudz neskaidrību un neatbildētu jautājumu, uz kuriem atbilžu nav ne tikai deputātiem, bet arī ministriem un, šķiet, arī pašiem šī projekta virzītājiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man tiešām ir prieks, ka ZZS, iesniegdama šo pieprasījumu, ir izraisījusi Saeimā diskusiju par šo jautājumu, bet, protams, mēs joprojām neesam saņēmuši atbildes uz tiem jautājumiem, kurus mēs rakstījām pieprasījumā. Un, kā minēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, mēs joprojām gaidām Lietuvas puses piedāvājumu, jo mēs tiešām nezinām, ko Lietuvas puse mums ir gatava piedāvāt. Tagad varbūt tā vietā, lai gaidītu, mēs uzdodam viņiem tos jautājumus, kuri mūs interesē, lai saņemtu uz tiem atbildes pirms šī nozīmīgā lēmuma pieņemšanas par to, vai Latvija piedalīsies vai nepiedalīsies Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projektā, lai mēs tiešām varētu pamatoti pieņemt šo lēmumu. Mēs izsvērtu atbildes, un tikai tad būtu šis lēmums.

Un, protams, lai palīdzētu Ekonomikas ministrijai formulēt jautājumus un īstenībā liktu arī mums, deputātiem, pašiem aizdomāties par šī projekta lietderību, es vienkārši nolasīšu atsevišķus jautājumus, uz kuriem, manuprāt, ir ļoti būtiski zināt atbildes, pirms mēs pieņemam lēmumu par piedalīšanos Visaginas atomelektrostacijas projektā.

Valdības deklarācijā ir iekļauts punkts par energoneatkarības un energoefektivitātes veicināšanu. Un tad, protams, rodas jautājums: vai, atbalstot jaunas atomelektrostacijas būvniecību Lietuvā, tiešām tiks veicināta Latvijas energoneatkarība? Vai, Latvijai piedaloties Visaginas atomelektrostacijas projektā, mēs spēsim sasniegt mūsu galvenos mērķus enerģētikā - enerģētisko neatkarību un to, ka 2020.gadā enerģijas galapatēriņā 40 procentus tātad veidos atjaunojami energoresursi? Vai mums pašlaik ir zināms, cik Latvijai izmaksās Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projekta atbalsts un no kādiem līdzekļiem mēs to segsim? Ņemot vērā pieredzi, kāda ir gūta, būvējot citas atomelektrostacijas (un labākais piemērs pašlaik ir Somijā, kur būvniecības gaitā ļoti būtiski pieaug būvniecības izmaksas), protams, rodas jautājums - vai visos šajos aprēķinos mēs esam ņēmuši vērā to, ka, pieaugot būvniecības cenām, kopējās izmaksas stacijas būvniecībā būs daudz, daudz lielākas? Cik lielas tās būs - es domāju, uz to, protams, neviens nespēj sniegt atbildi argumentēti un pareizi.

Jautājums par kodolatkritumiem. Lietuva, neapšaubāmi, mēģina risināt šos jautājumus, būvējot kodolatkritumu virszemes glabātavu, lai esošās Ignalinas atomelektrostacijas atkritumus varētu beidzot apglabāt atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Bet, kā mēs zinām, atomelektrostacijās, kur tiek izmantota kodoldegviela, ir jābūt arī dziļās noglabāšanas glabātavai. Pēc Lietuvas puses aprēķiniem, tie ir aptuveni 2 miljardi latu. Ir jautājums - vai, diskutējot par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību, šis jautājums arī ir iekļauts kopējās izmaksās, vai tas būs tāds ārkārtējas situācijas jautājums, kad pēkšņi visām dalībvalstīm, kas piedalīsies šajā projektā, būs jānosedz arī šie izdevumi? Tam jābūt ir skaidram pirms lēmuma pieņemšanas.

Runājot par elektroenerģijas tirgu, mēs, protams, runājam par to, ka mēs esam gatavi pievienoties Nord Pool. Tā, protams, ir ļoti nozīmīga lieta, bet tad atkal ir jautājums, uz ko neviens nespēj atbildēt. Ja Latvija piedalās šajā projektā, tad, protams, mēs it kā droši vien apsolīsimies pirkt to enerģiju, kas tiks ražota Visaginas atomelektrostacijā, jo mēs būsim līdzīpašnieki. Un tad ir jautājums: vai tā cena, par kādu Visaginas atomelektrostacija pārdos elektrību, brīžiem nebūs lielāka nekā Nord Pool piedāvātā? Un tādā gadījumā rodas jautājums: vai mēs tiešām pirksim šo dārgāko elektrību, bet nepirksim to, kas ir lētāka?

Tas ir jautājums, uz kuru mēs, protams, pašlaik nevaram atbildēt, bet, manuprāt, šie ir nozīmīgi faktori, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu par to, vai mēs piedalāmies vai nepiedalāmies šajā projektā.

Ja mēs esam gatavi kaimiņvalstī ieguldīt lielus līdzekļus, tad, protams, mums vienmēr ir jāpasaka, kādi ir ieguvumi, kādi ir zaudējumi. Un šajā gadījumā, protams, ja mēs runājam par šo provizorisko 1 miljardu eiro, kas būtu nepieciešams kā ieguldījums atomelektrostacijas būvniecībā, vai mēs esam veikuši aprēķinus, kā varbūt šo naudu varētu lietderīgāk investēt Latvijas ekonomikā, domājot par to pašu energoneatkarību un energoefektivitātes paaugstināšanu? Cik darba vietu tas radītu Latvijā? Cik nodokļos mēs samaksātu? Vai tiešām tad mums nebūtu jārunā nevis par budžeta taupīšanu, bet varbūt tad būtu runa par to, ka mēs investējam budžeta līdzekļus attīstībā?

Tiek minēts kā pozitīvais tas, ka Visaginas atomelektrostacijā tiek piedāvāta jaunākā, modernākā tehnoloģija. Neapšaubāmi, tas tā ir, jo pašlaik, būvējot jebkuru jaunu bīstamu objektu, ir jāizmanto jaunākās pieejamās tehnoloģijas. It kā tiek piedāvāts trešās vai trešās plus paaudzes kodolreaktors. Nu, ja tas ir trešās plus paaudzes kodolreaktors, tad jāsaka tā, ka mēs Baltijas reģionā atradīsimies kā laboratorijā, jo pasaulē nekur vēl nav uzbūvēts trīs plus paaudzes reaktors. Rezultātā tas zināmā mērā būs pilotprojekts, jo viena lieta ir izstrādāt tehnoloģiju laboratorijā, bet otra lieta - to ieviest reāli dzīvē. Un droši vien būvniecības gaitā būs jāveic daudzas korekcijas tieši būvniecībā, pielāgojot, precizējot tehnoloģiju, lai tā finālā darbotos. Un te, protams, parādās tie drošības riski, par ko runāja Seržanta kungs.

Latvija, protams, ir zaļa valsts. Ne velti tā ir atzīta par otro zaļāko valsti pasaulē, par ko, protams, var strīdēties vienmēr, pēc kādiem kritērijiem tas tiek vērtēts. Bet tajā pašā laikā, manuprāt, runājot par investīcijām, mēs varētu daudz plašāk izmantot atjaunojamo energoresursu ražošanu šeit pat, Latvijā, un ieguldīt tos Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi uz 2020.gadu nodrošinot gan to, ka no enerģijas galapatēriņa 40 procentus veidos atjaunojamie energoresursi, gan arī tajā pašā laikā mums būs gan darba vietas, gan nodokļi.

Un vēl viena būtiska lieta, par ko gribētos runāt, un tās, protams, ir izmaksas, jo šādi bīstami objekti ir jāapdrošina. Jāapdrošina pret iespējamiem avāriju riskiem, bet risku apdrošināšana atomelektrostaciju gadījumā ir ļoti augsta. Un tad ir jautājums: vai tajās izmaksās, kas būs tarifos, tiešām šīs izmaksas arī būs ierēķinātas iekšā? Jo pretējā gadījumā, ja tas nebūs izdarīts pašreizējā brīdī, tad tā vai citādi tas tomēr būs jādara vēlāk, jo tā ir obligāta prasība, lai vispār varētu darbināt atomelektrostacijas.

Un varbūt pēdējā lieta, ko es gribētu uzsvērt, ir tā, ka visā Eiropā un pasaulē uzbūvētajām un darbojošamies atomelektrostacijām notiek stresa testi pēc Fukušimas katastrofas, un šo stresa testu pamatmērķis ir noteikt, vai esošās stacijas ir drošas no dažādiem aspektiem un vai nav nepieciešami uzlabojumi. Un pirmie rezultāti liecina to, un tāpēc arī Briselē ir uzsāktas diskusijas... ne tikai Briselē, bet arī Vīnē, Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā, ir uzsāktas diskusijas par to, ka ir jāpalielina drošības prasības atomelektrostacijām. Jo īpaši tām stacijām, kas tiks būvētas no jauna. Un tad, protams, vēl nav nodefinētas visas prasības... Bet tas ir jāņem vērā, ka tā vai citādi tas palielinās projekta investīcijas, tas palielinās tarifa pašizmaksu. Un tad ir tas jautājums, vai finālā tā elektroenerģijas cena nebūs tik liela, ka mums tiešām nebūs izdevīgi pirkt šo elektroenerģiju, it īpaši periodos, kādi bija, piemēram, divus gadus atpakaļ, kad visu pavasari mēs Daugavā spējām ražot tik daudz elektroenerģijas, cik pietiek mums pašiem, un vēl varējām pārdot uz ārpusi. Vai, iesaistoties šajā projektā, mēs neuzliekam sev kaut kādas važas?

Šie ir tikai atsevišķi jautājumi, uz kuriem mēs neesam saņēmuši atbildes. Uz daudziem jautājumiem mēs nezinām atbildes, jo arī Lietuvas puse nespēj mums noformulēt šīs atbildes. Tāpēc, manuprāt, pirms mēs tiešām pieņemam šo svarīgo lēmumu par to, vai Latvija piedalīsies vai nepiedalīsies šajā projektā, saņemsim šīs atbildes! Būsim godīgi pret saviem vēlētājiem, bet, ja ne pret vēlētājiem, tad paši pret sevi, pret savu sirdsapziņu! Jo īstenībā, manuprāt, šis ir ļoti būtisks jautājums, kurā ir nepieciešamas atbildes, pirms mēs pieņemam galīgo lēmumu.

Tā ka lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai tiešām šo diskusiju mēs turpinātu un tiešām saņemtu atbildes uz tiem jautājumiem, kas ir formulēti pieprasījumā. Un ne tikai uz šiem jautājumiem. Lai tiešām tas lēmums, ko Latvija taisās pieņemt, iespējams, februārī, būtu izsvērts, pamatots, jo tas būs ilgtermiņa lēmums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Eigimam.

R.Eigims (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es šodien gribu parunāt ne kā Saeimas deputāts, bet kā cilvēks, kas dzīvo Daugavpilī. Kā cilvēks dzīvoju tajā zonā, ko šodien mēs saucam par 30 kilometru zonu. Un es tagad zinu, ko tas nozīmē, tā kā es tur ļoti ilgi dzīvoju.

Jūs zināt, ka katram projektam ir savi plusi un savi mīnusi. Mēs šodien nevaram par šiem projektiem teikt, ka tiem ir tikai mīnusi. Viena puse ir tā, ko es kā cilvēks, kas ļoti ilgi strādājis biznesā, šodien zinu, - ka mums Latvijā nav savas elektrības un mums vajag kaut ko mainīt un domāt par to, kur mēs dabūsim savu elektrību.

Bet otra puse ir tā, ka mums visiem vajag domāt par tiem cilvēkiem, kas šodien dzīvo tur, Daugavpilī, tajā rajonā. Un tur ir tādi pagasti kā Demenes pagasts, Medumi. Es runāju ar cilvēkiem, ar tiem cilvēkiem, kas tur dzīvoja, un viņi šodien... es ticu, ka tagad, šodien, tā tas ir... viņi ļoti baidās par savu nākotni, par saviem bērniem, par savu veselību. Kā būs tālāk? Un es domāju, ka mums šodien... nevienam deputātam, nevienam cilvēkam nav nevienas atbildes uz šiem jautājumiem. Kā būs nākotnē ar tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo? Es domāju, ka šeit šodien es nevaru pateikt un nepateikšu jums neko jaunu par to, ka Latgalē ir liels bezdarbs. Un mēs tagad gribam uzzināt - es un tie cilvēki, kas dzīvo Daugavpils rajonā -, ko mēs varam paņemt no šiem projektiem. Vai būs mums kādas darba vietas? Ja būs, tad cik būs? Un mēs šodien runājam - mēs tagad, pēdējā laikā, visu laiku runājam par to! -, ka mums budžetā nav naudas, un tagad vēl tas jautājums, jā... Nu, ja mēs tagad runājam, ka mums visu laiku nav budžetā naudas, tad jautājums tāds: vai no šiem projektiem mēs varam kaut ko paņemt, kādu naudu? Es tagad runāju par kādiem sociālajiem nodokļiem un citiem nodokļiem... Viss iet valsts budžetā... Un tagad es gribu jums pateikt - vajag padomāt ne par naudu, bet par tiem cilvēkiem, kas tur tad dzīvo.

Un vēl. Mēs tagad zinām, ka mums ir problēma ar jauniem cilvēkiem, ar to, ka viņi tagad brauc projām uz ārzemēm, - un tā tālāk, un tā tālāk. Es domāju, ka, kamēr mēs tagad pieņemam tādu lēmumu par šiem projektiem, tie cilvēki, kas dzīvoja Daugavpils rajona Demenes pagastā un Medumu pagastā, es domāju, jau ir aizbraukuši. Viņi ir aizbraukuši, un tagad tur būs - es nebaidos teikt tādus vārdus! - tukša vieta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es nezinu, kā tas mums gadās ar Latvijas enerģētikas projektiem - vai tas skar ogļu staciju, atjaunojamos energoresursus vai atomstaciju... Visi runā krustu šķērsu, un nekas nenotiek. Savukārt par Krievijas gāzes koģenerācijas stacijām neviens neko nediskutē, bet viss notiek.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Noklausījos debates. Ir pāris lietu, par kurām es gribētu informēt, lai deputātiem būtu lielāka izpratne par šo jautājumu, kas notiek, jo, visdrīzāk, mēs pie tā vēl kādreiz atgriezīsimies.

Viennozīmīgi, ka dalība atomelektrostacijā - tas būs nozīmīgs lēmums priekš Latvijas un kā pret tādu pret to arī vajadzētu izturēties. Diemžēl tā attieksme, kāda bijusi Latvijas pusei līdz šim pret šo lēmumu... nu, to var salīdzināt apmēram ar tādu plīša rotaļu lācīti, kuru var ņurcīt, žmurdzīt, kā grib, bet tas tikai vienkārši klusu pretī bubinās par Baltijas vienotību.

Protams, par to ir jādomā, bet jādomā ir arī par savām interesēm. Un Ekonomikas ministrijas pārstāvis precīzi noraksturoja to situāciju, kāda tā ir Lietuvai. Atšķirībā no Latvijas Lietuva nav darījusi savus mājasdarbus, tā ir sēdējusi un joprojām lolojusi šo projektu apmēram ar tādu domu, ka tas tad arī būs tas, kas atrisinās tās enerģētikas problēmas. Latvija - tieši otrādi! - arī atšķirībā no Igaunijas... Šeit mēs varam būt kā paraugs gan Lietuvai, gan Igaunijai... Latvija ir mērķtiecīgi investējusi un atrodas krietni labākā situācijā ilgtermiņā gan par Igauniju, gan par Lietuvu. Un mums to tagad vajadzētu izmantot, zinot, kādā situācijā pašlaik ir Lietuva, nevis tās priekšā uz ceļiem krist un atļaut to, ko viņi dara ar mums, - ka viņi frivoli var paši noteikt, kādu viņi gribēs sadalījumu, kas tur Latvijai pienāksies... Bet jārīkojas tieši otrādi! Izmantojot šo situāciju, kad tas ir vairāk vajadzīgs Lietuvai, vajag sākt... nākt ar saviem priekšlikumiem, kā mēs to redzam, kā mums tas būtu izdevīgi, ja mēs gribētu piedalīties šinī projektā, un uz kādiem nosacījumiem mēs to darīsim.

Un pirmais, kas ir jāizdara, ir jāpanāk, lai Lietuva vispār sagatavo šo tehniski ekonomisko pamatojumu. A kas tad ir piedāvājumā vispār ietverts? Ko viņi mums domā... piedāvā pirkt. Viens ir šie tehniskie un ekonomiskie parametri, bet otrs ir šie drošības parametri. Tas ir pirmais solis, ar ko viņiem vajadzētu tikt galā, un tikai tad varētu runāt par to, vai Latvijai vispār ir vērts piedalīties šinī projektā vai nav vērts piedalīties.

Tas, ko mums vajadzētu izdarīt, - mums uz šo projektu vajadzētu paskatīties krietni plašāk. Pašlaik tā diskusija atkal notiek šauri - par šo vienu projektu, piedalīties tajā vai nepiedalīties. Bet - atvainojiet! - mums ir vēl vairākas alternatīvas, par kurām mēs turklāt jau esam paziņojuši, ka mums tās arī vajag. Un šeit nu Latvijas rīcība izskatās apmēram kā tajā anekdotē par blondīnēm, kuras aiziet šopingā un gatavas nopirkt visu, ko acis redz. Mēs esam gatavi piedalīties gan atomelektrostacijā, gan celt sašķidrinātās gāzes termināli, gan investēt starpsavienojumos, gan attīstīt savu atjaunojamo energoresursu izmantošanu... Nu, atvainojiet! Tas, protams, ir ļoti labi, bet kā arguments tiek minēta diversifikācija. Protams, tas ir labi, ka tur bez Krievijas žigulīša mums būs vēl vācu mersedess, un tad, ja tas tomēr salūzīs, tad mums būs japāņu leksuss... Viss ir lieliski! Mums ir baigi droši, mēs varēsim braukt, kad mēs vēlamies!

Bet nu ir jātiek ar sevi skaidrībā... ar savām iespējām un ar savām nepieciešamībām, jo reāli visus šos projektus mēs realizēt nevarēsim. Un šeit mēs nonākam pie tā, ar ko mums vajadzētu sākt, runājot par projektu, - vispirms atbildēt uz jautājumu par to, vai mums ir vērts piedalīties šinī projektā vai ne. Bez visiem šiem tehniskajiem datiem vajadzētu beidzot pabeigt jautājumu par enerģētikas stratēģiju.

Tas ir pirmais solis. Un šinī enerģētikas stratēģijā tad mums būtu jādod atbilde pašiem sev, kādu mēs redzam šo savu nākotni, kā mēs domājam diversificēt šīs enerģijas piegādes.

Un tad nākošais solis - mēs skatāmies, uz kādiem nosacījumiem. Ja mēs redzam, ka mums vispār ir jēga piedalīties šinī projektā, tad uz kādiem nosacījumiem mēs to varam darīt... uz kādiem mums tas būtu izdevīgi. Diemžēl pašlaik mēs to nedarām.

Šeit rodas vēl viens tāds jautājums, kas tika pacelts, runājot par nākotni, runājot par to, kur tik tiešām ir riski. Risks ir tāds, ka šis projekts... nu, tiešām, ir jārēķinās ar 50 gadiem... tas arī noteiks to situāciju, kurā mēs paši būsim... zem kuras mēs paši būsim parakstījušies. Šeit var būt tiešām reālas problēmas. Un kur var būt šīs problēmas? Ja šis projekts tik tiešām... 50 gadu laikā var izrādīties, ka situācija ir pamainījusies un ka tas vairs nav īsti konkurētspējīgs. Arī tāda situācija var būt, ņemot vērā to, kas pašlaik notiek ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, kuras strauji attīstās. Ņemot vērā to, kas notiek ar tehnoloģijām, kuras saistītas ar slānekļa gāzi un kuras arī strauji attīstās (un ir sagaidāms, ka varētu nozīmīgi kristies šo resursu cena), var sanākt tāda situācija, ka mēs būsim investējuši projektā, kas nav konkurētspējīgs. Uz kādiem nosacījumiem būsim investējuši? Kā jūs zināt, visdrīzāk būs tā, ka prasīs garantijas, un, ja tās garantijas būs dotas tādā pašā veidā, kādā pašlaik „Latvenergo” finansē citus projektus, tas ir, ieķīlājot savus aktīvus, tad var sanākt tā, ka sev nozīmīgus aktīvus mēs varam pazaudēt ar neveiksmīgu dalību citas valsts projektā. Un tas ir jāņem vērā.

Ja mēs runājam par cenu, tad patiesībā ir ļoti skaidrs, par kādu cenu tiks realizēta Ignalinas... Visaginas atomelektrostacijā saražotā elektroenerģija: tā tiks realizēta par tirgus cenu, kā to nosaka enerģētikas liberalizācijas likums, - neatkarīgi no tā, par kādu pašizmaksu tā tiks saražota.

Un ir vēl viens aspekts, kas ir jāņem vērā, - ka patiesībā Latvijas patērētājs no tā neiegūs neko. Iegūs šie dalībnieki. Iegūs vai zaudēs tie, kas tur piedalās.

Tās tādas dažas principiālas lietas.

Nobeigumā, kā jau es šeit minēju, dažas instrukcijas no civilās aizsardzības jomas. Esmu dzirdējis vienu ļoti labu ieteikumu šinī sakarā: pretēji tam, ko jums raksta civilās aizsardzības likumos, gadījumā, ja jūs redzat pie horizonta šo kodolsēni, tad atmetiet visas instrukcijas, kas tur ir rakstītas, vienkārši iekārtojieties ērtāk un izbaudiet šo šovu, jo neko iespaidīgāku jūs savā mūžā vairs neredzēsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram.

 

V.Zatlers (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Mani tomēr mudināja runāt šo diskusiju kvalitāte. Tas ir nopietns jautājums - par atomelektrostaciju, bet mēs šeit diskutējam tā, it kā runa būtu par, teiksim, pārtikas produktu tirdzniecības vietu nelielā pilsētā.

Vispirms es gribu atbildēt uz dažiem jautājumiem, kurus šeit deputāti, kas runāja, uzdeva. Vai es esmu bijis armijā? Jā, es esmu bijis armijā, un mana daļa tika dislocēta Černobiļā. Un tagad es gribētu pateikt arī dažus precizējumus. Redziet, es biju Černobiļā divas reizes, un pirmo reizi tas bija divas nedēļas pēc 4.reaktora katastrofas. Līdakas kunga tur gan nebija tuvumā. Tā ka būsim precīzi! Un, ja mēs gribam atskatīties uz šīs atomstacijas projekta attīstības vēsturi, tad atgādināšu, ka lēmums tika pieņemts, kā minēja Līdakas kungs, noziedzīgā valdībā 2006.gadā - valdībā, kuru veidoja ZZS ar vides ministru Raimondu Vējoni priekšgalā. (Aplausi.) Es tomēr lūgtu „zaļos”, jo pats esmu ļoti „zaļš” cilvēks - un tā ir mana dzīves filozofija - turēties un aizstāvēt sevi konsekventi... Jo šobrīd nevar īsti saprast, kas jūs vairāk interesē - vides drošība vai ekonomiskais izdevīgums. Ja mēs runājam par vides drošību, tad ir arguments, ka visu risku prognoze un risku novērtēšanas plāni jāsastāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Vēlreiz norādīšu - piecus gadus ar to nodarbojās ZZS Raimonda Vējoņa vadībā.

Tādi nu ir fakti. Tad ir jautājums - kāpēc šodien šis jautājums ir kļuvis tik aktuāls Zaļo un Zemnieku savienībai? Un es saprotu - „zaļā” filozofija, tātad zaļa vide, Latvija kā ļoti zaļa valsts... Bet neviena vārda par Kaļiņingradas atomelektrostacijas projektu! Kā cīnīties pret to? (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Jā! Jā!”) Un te mēs ņemam un pasakām vēl vienu reizi, ka tas ir konkurējošs projekts Visaginai. Viena stacija tur būs... Un, ja kāds zina tehnoloģijas precīzi, tad zina, ka jebkuras stacijas celtniecību sāk tad, kad ir skaidri zināms, kas šo elektroenerģiju patērēs. To nevar ieslēgt un izslēgt kā hidrostaciju. To nevar ieslēgt un izslēgt kā gāzes staciju. Un tad man rodas jautājums - vai tomēr šeit nav ekonomiskais izdevīgums un lobisms, kas ir šī pieprasījuma pamatā? Jo neaizmirsīsim arī to faktu, ka Kaļiņingradas atomstacijas lobiji bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tikās ar mūsu ministrijas pārstāvjiem, un lobiji nāk tikai viena iemesla dēļ - lai lobētu. Un tāpēc man nav pārsteigums, ka šobrīd mūsu Zaļo un Zemnieku savienība turpina kaut ko lobēt. Bet vai tās ir Latvijas intereses? To es nezinu.

Es vēl vienu reizi atgādināšu to, ka mūsu interesēs ir analītisks pētījums par katru projektu, argumenti un Latvijas kā zaļas, plaukstošas valsts intereses. Un tas jāliek pirmajā vietā, nevis demagoģija un lobisms.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Vējonim, otro reizi.

R.Vējonis (ZZS).

Labdien vēlreiz!

Es netaisos atbildēt pilnībā uz tiem murgiem, kas tika runāti... (Starpsaucieni no zāles. Smiekli.) bet īstenībā valdība lēmumu kā tādu nav pieņēmusi par līdzdalību šajā projektā. Un tas, ko Kalvīša kungs parakstīja, pirmām kārtām bija vienošanās par izpētes uzsākšanu. Un tā tika izdarīta bez valdības akcepta, Baltijas valstu premjeriem vienojoties par šo lietu. Tur neprasīja ne ZZS, ne VIENOTĪBAS, ne „Tēvzemei un Brīvībai” viedokli, ne arī Tautas partijas viedokli. Tika parakstīts, ka tiks veikta izpēte, kuras rezultātā tiks tālāk pieņemti lēmumi.

Attiecībā uz izteiktajām aizdomām, ka ZZS kaut ko lobē attiecībā uz Krieviju, jo šādi tika norādīts. Mēs kategoriski noraidām kaut kādas šādas lietas, jo ne ZZS, ne Zaļā partija, ne es personīgi nekad neesam lobējuši kādas atomelektrostacijas būvniecību. Un tas, ka mēs šo lietu... ka sabiedrībai ir jāzina informācija par visām bīstamām darbībām Latvijas pierobežā, vai tā ir Balkrievijas atomelektrostacija vai Visaginas atomelektrostacija, vai Kaļiņingradas atomelektrostacija... Jā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienmēr ir prasījusi kaimiņvalstīm iesniegt ziņojumus un informēt par to, kas tur tiks plānots un kāda būs ietekme uz Latviju. Un tas, manuprāt, ir būtiski - Latvijas iedzīvotājiem zināt, kas notiek kaimiņvalstī. Un ZZS un Zaļā partija ir gan pret Visaginas atomelektrostaciju, gan arī pret Kaļiņingradas un Baltkrievijas atomelektrostacijām. Jo, mūsuprāt, šāda kodolobjektu koncentrācija Baltijas reģionā ir ļoti bīstama, jo to padara par terorismam pakļaujamu mērķi.

Otrām kārtām šādu objektu blīvums rada problēmas drošībai Baltijas reģionā. Tāpēc mēs runājam par to, ka ir jāizvērtē visi šie aspekti, pirms mēs Latvijā pieņemam galīgo lēmumu par to, vai Latvija piedalās vai nepiedalās projektā. Un šeit nav nekādas demagoģijas no ZZS puses attiecībā uz šiem jautājumiem, mēs tikai prasām skaidras atbildes. Līdzīgi kā mēs prasām atbildes saistībā ar Lisabonas līgumu, jauno Eiropas Savienības līgumu - to, ka ir jābūt diskusijai sabiedrībā, pirms pieņemam ilgtermiņā Latvijai nozīmīgus lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Jāteic tikai viens: Zaļā partija, manuprāt, vienmēr ir bijusi konsekventa. Kopš es sevi Zaļajā partijā atceros, no kāda 1995.gada apmēram, nekad... Zaļajā partijā nekad nav risinājusies diskusija par to, vai Latvijai kļūt par kodolvalsti vai ne. Tas ir pieņemts, ka tā ir viena no aksiomām, viena no dogmām, sauksim tā... viena no Zaļās partijas dogmām, kas ir pilnīgā saskaņā arī ar visu Latvijā darbojošos - un ne tikai Latvijā darbojošos - vides nevalstisko organizāciju viedokli. Es domāju, „zaļajiem” šis ir arī viens no kritērijiem, pēc kuriem tiek pieņemti jauni biedri, šis ir viens no jautājumiem, uz kuru ir jāatbild: vai tu esi „par” vai „pret” atomu?

Runājot tieši par lobēšanu, manuprāt, nu, krietni vairāk par ZZS Krievijas intereses šeit lobē tieši Zatlera Reformu partija, kas tik ļoti gribēja panākt „Saskaņas Centra” būšanu valdībā. Nu acīmredzot tur tās ustanovkas bija krietni vien pamatīgākas nekā Zaļajai partijai šobrīd attiecībā uz Kaļiņingradu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jāsaka jau, ka notiek pavisam normāla prakse, kad Zaļā partija iebilst pret atomelektrostacijām, jo tad jau nebūtu jēgas tādai partijai pastāvēt, un tur, es domāju, nav ko pārmest.

Ja mēs paskatāmies uz kopējo elektroenerģijas bilanci mūsu valstī, tad redzam, ka šobrīd nedaudz vairāk kā 30 procenti elektroenerģijas tiek importēti no Krievijas un pārējiem piegādātājiem, pārējā elektroenerģija tiek saražota tepat Latvijā, uz vietas.

Es domāju, ka šī ir tā reize, kad varētu piekrist kolēģim no „Saskaņas Centra” Ivaram Zariņam, kurš teica, ka pēc būtības mums vispirmām kārtām šeit, Saeimā, vajadzētu izdebatēt to, kāda ir mūsu valsts enerģētikas stratēģija nākamajam periodam, tas ir, līdz 2030.gadam.

Kāpēc tā tas būtu jādara?

Es domāju, ka, ja mēs paskatāmies to kopējo bilanci un to, ko mēs spējam saražot uz vietas šeit, Latvijā, tad redzam, ka mums ir hidroelektrostacijas, kas saražo ļoti lielu elektroenerģijas daudzumu, bet to elektroenerģiju mēs nevaram uzkrāt, un tāpēc to tajos momentos, kad ir tas lielais ūdens daudzums, mums nākas pārdot.

Ja mēs to varētu saglabāt tepat uz vietas, tad principā mēs būtu pašpietiekami elektroenerģijas tirgū. Ja mēs vadāmies pēc tā, ko mēs iegūstam, attīstot vai neattīstot dažādus lielus projektus, tādus kā šajā reizē pieminētā Visaginas atomelektrostacija, tad es teiktu, ka mums būtu jābūt daudz, daudz uzstājīgākiem, runājot ar pārējām partnervalstīm. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam, ka, no vienas puses, mēs esam izteikuši atbalstu Visaginas atomstacijai, bet tajā pašā laikā mūsu kaimiņvalsts mūs vazā aiz deguna citos lielos projektos. Tā noteikti ir mūsu uzstājības problēma, kāpēc mēs nepanākam sev vēlamo rezultātu.

Cits jautājums noteikti ir, vērtējot šo projektu ekonomiski, jo mēs redzam, ka ir savienojumi Estlink-1 un Estlink-2, kas savieno Igauniju ar Skandināviju, kur ir pieejama elektroenerģija Nord Pool biržā. To mēs varam nopirkt katrā laikā. Tāpat ir starpsavienojums starp Lietuvu un Skandināvijas valstīm. Jā, tas nav savienojums starp Latviju un Skandināviju, bet šīs ir tās vietas, kur mēs jebkurā laikā varēsim nopirkt elektroenerģiju tirgū un nebūsim atkarīgi no lielā austrumu kaimiņa.

Tā ka šeit ir ļoti daudz jautājumu, par kuriem noteikti vajadzētu diskutēt, un mums vajadzētu saprast, ko mēs varam atļauties šajā valstī nākotnē, lai par to nebūtu daudz dārgāk jāmaksā ikvienam no mums, ikvienam, kas patērē elektroenerģiju, tas ir, gan iedzīvotājiem, gan arī ražotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Kā man pastāstīja mani frakcijas biedri, kuriem ir lielāka pieredze Saeimā, tad, kad Zatlera kungs tika virzīts Valsts prezidenta amatam pirmo reizi, viņš viesojās ZZS frakcijā un Ingmārs Līdaka viņam uzdeva jautājumu: „Zatlera kungs, kāda ir jūsu attieksme pret atomenerģiju?” Un ko tad Zatlera kungs teica? Viņš teica: „Man ir dikti bēdīga pieredze ar šo lietu, un es nekādā gadījumā neatbalstītu atomstacijas būvniecību.”

Nu, Latvija, Latvija... bet tas ir astoņus kilometrus no Latvijas robežas, un uzskatīsim jau nu vien, ka tā pati Latvija jau vien te būs.

Un otra lieta. Nu, ja Zatlera kungs nav pamanījis, tad... Kaļiņingradas atomstacijā mēs neieguldām naudu, un lielā Krievija jau nu mums neprasīs atļauju, vai mēs to gribam vai ne. Bet šajā Visaginas stacijā mēs liksim iekšā nezin cik naudas vēl. Šī nauda pat tad, ja mēs pieļaujam, ka mēs tiešām varēsim pirkt elektroenerģiju par ļoti ekskluzīvu cenu... Šī enerģija parādīsies pēc gadiem septiņiem - labākajā gadījumā. Tā ka līdz tam mēs tur tikai liksim iekšā, nezinot vēl galīgo rezultātu.

Tas bija tas, ko es gribēju vēl pateikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Man bija tas gods piedalīties Latvijas Valsts prezidenta vizītē Krievijā, kur, protams, piedalījāmies vairākās sarunās. Vienā sarunā ar premjeru Putinu, kur tika arī šie jautājumi pārrunāti - gan Visaginas projekts, gan iespējamais projekts Kaļiņingradā, kur tika piedāvāta arī prezidentam līdzdalība no Latvijas valsts puses... Un tanī brīdī es kaut kā nedzirdēju no prezidenta puses, ka „mēs nepiedalīsimies” vai „jūs, lūdzu, neceliet tur šo atomstaciju”. Šis jautājums par lobēšanu, protams, ir interesants: kurš un kādā veidā tad ko lobē... Jo pasaule ir kā spogulis, kurā katrs pats redz tikai un vienīgi savu atspulgu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram, otro reizi.

V.Zatlers (ZRP). (No zāles: „Kā tad tur bija?”)

Paldies par iespēju atbildēt! Kā tur bija, es labāk nestāstīšu, jo tad Auguļa kungam nāksies sarkt...

Pirmais punkts. Ļoti skaidri. Tajā tikšanās reizē, ko minēja Seržanta kungs, es teicu: „Es vienmēr būšu pret atomelektrostacijas celtniecību Latvijā.” Savas domas neesmu mainījis un būšu tikpat „zaļš” un vēl „zaļāks” nekā jūs.

Otrais punkts - par šo Kaļiņingradas staciju. Atbilde, ka Latvija nepiedalīsies, bija ļoti skaidra un nepārprotama, un tie, kuri bija klāt, to atceras. Un to mēs visi zinām.

Bet es jums visu to piedodu, tāpēc ka Seržanta kungs sajauca Mazsalacu ar Salacgrīvu... Un vēl dažas... Bet Līdakas kungam ir problēmas ar gramatiku, tā ka... Nu, mūsu ministrs nav vis Pavļutis, bet Pavļuts...

Nu, redziet, tie, protams, visi ir tikai sīkumi, kas ir tikai fonā... Bet no sīkumiem rodas lielas lietas un lielas problēmas. Es vienkārši gribēju precizēt. Būsim korekti un precīzi faktos, kā šodien minēja daudzi no deputātiem, un mazāk nodarbosimies ar demagoģiju!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, kolēģi! Es neesmu... uzreiz tā nepateikšu ne „par”, ne „pret” šo projektu, jo pietiekoši maz informācijas šajā brīdī ir bijis manā rīcībā, lai es būtu objektīvs un, teiksim, izteiktu šo viedokli.

Tas, ko es noteikti gribu uzsvērt, ir tas, ka Latvijai ir nepieciešami lieli, kapitālietilpīgi projekti, kuros mēs varam ieguldīt savas valsts līdzekļus. Un šādu projektu īstenībā ir ļoti maz.

Ja mēs runājam par veidiem, kurā vietā to likt, tad mēs, protams, varam ieguldīt kādās riskantās tehnoloģijās, mēs varam cerēt, ka kaut kas notiks... teiksim, ka zinātne attīstīsies ātrāk, ka, teiksim, mums būs iespēja iegūt... nezinu... piemēram, slānekļa gāzi, kas atrodas 20 kilometrus zem zemes, un tā tālāk un tā joprojām.

Ja mēs runājam par enerģijas sektoru, tad, no finanšu pasaules puses skatoties, nekā stabilāka par tādu naudas ieguldījuma veidu kā, teiksim, aizdevums atomstacijas būvniecībai, īsti, nu, nav jau... Tas noteikti būtu jāņem vērā, šo projektu izvērtējot. Un, ja mēs skatāmies uz finansējuma struktūru un uz to, vai valsts kaut ko iegūs vai zaudēs... Redziet, ir tā, ka finansējuma struktūru var nodrošināt tā, ka Latvijas iedzīvotāji no tā necieš, jo viņi iegūs no tā, ka valsts uzņēmums pelna sev naudu no investīcijām.

To es gribētu teikt, un es gribētu aicināt mūs atbalstīt komisijas viedokli - noraidīt šo pieprasījumu, tāpēc ka nevienam no klātesošajiem nav pietiekami daudz informācijas, lai to objektīvi varētu izvērtēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Elksniņa kungam pietiks ar 9 minūtēm? Jā. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

 

A.Elksniņš (SC).

Jā, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Pēc būtības tomēr minētā diskusija parādīja, ka pastāv strīdi, un tie jau te atspoguļojās. Un būtība ir tāda, ka tik tiešām ir tas informācijas trūkums attiecībā uz to, kurš kurā brīdī, kādos apstākļos un ar ko ir paudis atbalstu minētā projekta realizācijai un kāda būs Latvijas loma tās gaitā.

Es vēlētos atgādināt un norādīt, ka daudzi cilvēki, piemēram, no Latgales, kuri tur dzīvo... Ir ļoti neomulīgi, kad atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā elektrostacija, kura izmanto vietējo ezeru, tajā esošo ūdeni, dzesēšanas sistēmā. Ir ļoti neomulīgi dzīvot tajā vidē. Godīgi sakot, kā cilvēkam, piemēram, no Latgales man nav patīkami. Un nav svarīgi, vai Daugavpilī vai Krāslavā, vai, piemēram, aiz Lietuvas robežas ir būvēta... Un, ja tas ir aiz Latvijas robežas ar Lietuvu, tad tas nav man svarīgi? Šajā gadījumā tas nekādā veidā mūs neskar? Es domāju, ka mums jānoliek malā visas šīs diskusijas par savstarpējiem strīdiem un ķīviņiem. Es domāju, ka mums ir jāatbalsta tas pieprasījums juridisku apsvērumu dēļ, ņemot vērā tos jautājumus, kuri tajā ir ietverti. Tik tiešām mums būtu jāuzzina, kas deva tiesības Latvijas premjerministram noslēgt šo vienošanos, un jāuzzina arī par prezidenta solījumiem un līdzdalību virknē jautājumu. Kāda ir lielākā summa, ko Latvija ieguldīs? Kur glabāsies minētie atkritumi? Tie tik tiešām ir vitāli svarīgi jautājumi, un debates Saeimā parādīja, ka sabiedrība un arī paši deputāti lielā mērā par to nav informēti.

Es lūdzu godājamos kolēģus atbalstīt minēto pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu!

R.Ražuks. Paldies.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribētu, lai jūs atgrieztos pie jautājuma būtības. Un būtība ir tāda, ka Latvijas Republikas Saeimā nav komisijas vai apakškomisijas, kas nodarbotos ar atomelektroenerģijas jautājumiem. Ir Pieprasījumu komisija. Pieprasījumu komisija vērtēja, kā šis jautājums tiek skatīts, kā tas tiek virzīts no mūsu valdības puses. Mēs nediskutējam un nevērtējam, vai ir nepieciešama šāda atomelektrostacija vai nav nepieciešama. Tas nav Pieprasījumu komisijas jautājums.

Cienījamie iesniedzēji iesniedza drīzāk pat ne pieprasījumu, bet viedokli ar padsmit jautājumiem, uz daļu no tiem šobrīd vēl pat varbūt nevar būt atbilžu, jo projekts nav tik tālu attīstīts. Mēs varam vai nevaram ietekmēt atomelektrostacijas būvniecību Kaļiņingradā? Drīzāk neviens mums neprasīs. Neviens neprasīs par atomelektrostaciju Baltkrievijā. Ticiet man, arī Lietuvā šī atomelektrostacija tiks uzbūvēta bez mums. Kāpēc? Tāpēc, ka lietuviešiem ir stingra enerģētiskās neatkarības koncepcija, stratēģija, kas ir pieņemta. Attiecībā uz gāzi viņi atslēgsies no Krievijas jau 2014.gadā. Tāpēc notiek šī stīvēšanās par sašķidrinātās gāzes termināļiem. Un par elektroenerģiju viņiem arī ir paredzēts, ka trūkstošās jaudas tiks saražotas Ignalinas atomelektrostacijā. Tāpēc pašreizējā brīdī mūsu diskusija var būt tikai par to, vai mums trūkstošās elektroenerģijas jaudas mēs varam izdevīgi saražot, piedaloties Visaginas projektā. Vai Visaginā saražotās elektroenerģijas kilovatstunda varēs konkurēt Ziemeļu elektroenerģijas tirgus biržā? Tas arī ir viss.

Un, izvērtējusi ekonomikas ministra un citu Ekonomikas ministrijas ekspertu sniegto viedokli, komisija uzskatīja, ka mūsu valdības darbs un nostājas ieguldījums ir atbilstošs projekta virzīšanas etapam, un tāpēc arī neatbalstīja šo pieprasījumu, kas pēc savas būtības ir diskusija par atomelektroenerģijas izmantošanas būtību, „zaļām” idejām un visu pārējo, kas nebūt neietilpst Pieprasījumu komisijas kompetencē.

Aicinu noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Līdakas, Vējoņa, Eigima, Seržanta, Auguļa, Brigmaņa, Grigules, Vucāna, Jurševskas, Klauža pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 1. Pieprasījums nav atbalstīts.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu - Zaķa, Zatlera, Olšteina, Smiltēna un Čigānes - iesniegums ar lūgumu veikt izmaiņas Saeimas 2.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 18.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai veiktu izmaiņas 2.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās 18.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 3, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Tātad likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts.

Tā kā ir atlikušas divarpus minūtes līdz pārtraukumam, tad droši vien nesāksim skatīt nākamo darba kārtības sadaļu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Kārlis Krēsliņš un Jānis Reirs. Abu nav klāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pēc piecām minūtēm mēs dibināsim sadarbības grupu ar Austrālijas parlamentu. Es aicinu visus Austrālijas draugus piedalīties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30.

Tātad mums ir jāturpina Saeimas 2.februāra sēde.

Mums ir jāskata sadaļa „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Man prieks redzēt jūs tik kuplā skaitā pēc pārtraukuma.

Tie, kas ir zālē, laikam atceras, ka pagājušajā sēdē mēs pieņēmām un piešķīrām steidzamību šim likumprojektam, pamatojoties uz divām izmaiņām. Pirmā bija, ka mēs ņēmām vērā Satversmes tiesas lēmumu par to, ka no 1.marta jāizņem apstrīdētā norma par to, ka uzņēmēji, kas piedalās konkursos... viņiem bija nepieciešams vismaz darba ņēmēju... tajos uzņēmumos segt darba algu līdz 70 procentiem no vidējās algas nozarē. Šī norma tika tiesā apstrīdēta, un mums jāizslēdz šī norma no šī likuma.

Un otrais priekšlikums bija tas, ka mūsu atbildīgā iepirkumu institūcija ir spējīga un drīkst veidot iepirkuma procedūras arī citām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā.

Uz otro lasījumu komisija ir izstrādājusi tikai vienu priekšlikumu - pati savu -, un priekšlikums ir noteikt to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Paldies.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu klātesošos atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Nemaz tik maz nav to deputātu...

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Norvēģijas Karalistes valdību par tādu spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi, ar kuriem tiek piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.546 - likumprojektu „Par Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Norvēģijas Karalistes valdību par tādu spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi, ar kuriem tiek piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi”.

Esam šo likumprojektu izskatījuši komisijā. Saņēmām vienu priekšlikumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Norvēģijas Karalistes valdību par tādu spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi, ar kuriem tiek piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.562. Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu”.

Komisija to izskatīja pirms otrā lasījuma. Priekšlikumu nebija.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.563. Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā”.

Priekšlikumi nav saņemti.

Ņemot vērā, ka šodien esam dibinājuši deputātu grupu sadarbībai ar Austrālijas parlamentu, aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.548. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””.

Esam izskatījuši un atbalstījuši. Priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu jūs to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Šo likumprojektu Saeimā iesniedza Valsts prezidents, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai bija gods to izskatīt pirmajam lasījumam.

Valsts prezidents ierosina atjaunot un nostiprināt Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu - Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales - ģerboņus. Likumprojektā ir sniegti vēsturiskie ģerboņu apraksti, kas ir precizēti atbilstoši mūsdienu heraldikas terminoloģijai.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Otrajam lasījumam priekšlikumus gaidīsim līdz 7.februārim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Šis likumprojekts... nu, tāds tas ir... likumprojektu pakete kopā, kas ir saistīta ar Kredītu reģistra likumu. Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā paredz izslēgt tās normas, kuras dublējas ar Kredītu reģistra likumu. Kredītu reģistra likums faktiski ir... nu, būtībā to vajadzēja ieviest vienus 15 gadus atpakaļ, kad Latvija bija tādā situācijā, ka mums, Latvijas iedzīvotājiem, piederēja zeme, bet mēs neizprotamu iemeslu pēc sākām ar šo zemi tirgoties. Šodien mēs esam nonākuši līdz tādai situācijai, ka mums zeme vairs nepieder. Mēs esam cits citam parādā un vēl arī daudziem ārzemniekiem. Nu, lūk!

Šis Kredītu reģistra likums diezgan rūpīgi turpmāk uzraudzīs gan to, cik daudz un kādas ir cilvēka parādsaistības, gan to, kādas ir viņa galvotāja saistības. Teiksim, tā būs viena vieta, kur mēs varēsim no likumiskā viedokļa visu, nu, teiksim tā, redzēt vienā vietā.

Tāpēc es komisijas vārdā lūdzu šos grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, kuri faktiski dublē, tagad atbalstīt un arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šis likumprojekts... tā pieņemšana ir nepieciešama, jo tas ir paketes likumprojekts, kas saistīts ar iepriekš minēto.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt šīs izmaiņas, kas... mēs faktiski no šā Kredītiestāžu likuma izņemam ārā lieko.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šeit ir analoga situācija, tāda pati kā iepriekšējos divos likumprojektos. Komisijas vārdā lūgums šīs izmaiņas atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 22.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Kredītu reģistra likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Jā, šis ir tas pats likums, ko es iepriekš jau minēju. Man lūgums būtu visiem deputātiem... Par cik tas skar vairāk nekā 900 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kas dotajā brīdī ir ar lielākām vai mazākām kredītsaistībām, ar galvojumiem... Šis likumprojekts visus šos iedzīvotājus, šo skaitu, skar, tā ka būtu labi, ja jūs, teiksim tā, iedziļinātos, lai mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā kaut ko neaizmirstu, teiksim, galīgajos lasījumos, pirms tas likums stājas spēkā. Tāds man aicinājums ir.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Kredītu reģistra likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 22.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Rasma Kārkliņa.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir daļa no likumprojektu paketes par bezmantinieka mantas lietu kārtošanu. Par citiem likumprojektiem mēs jau balsojām iepriekšējā Saeimas sēdē.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā, un es jūs aicinu arī atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Kārkliņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šos grozījumus ir izskatījusi un apstiprinājusi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūgums deputātiem atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 22.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 22.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.168/Lp11.

Saeimas Juridiskā komisija šī gada 26.janvārī sākusi skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Ar likumprojektu reglamentēta Uzņēmumu reģistra rīcība gadījumos, ja personai ir atņemtas tiesības uz noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību vai komercdarbību, vai arī atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus.

Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi nolēma virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Cvetkova. 2012.gada 23.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Strādājam ar dokumentu Nr.166/Lp11.

Juridiskā komisija 26.janvāra sēdē sākusi skatīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ar kuru paredzēts risināt problēmas saistībā ar sodu politikas regulējumu komercsabiedrībās un komerctiesībās, paaugstināt trešo personu aizsardzību un komersantu atbildības pakāpi, kā arī piedāvāts risinājums neefektīvas sodu politikas komercsabiedrībās uzlabošanai, proti, apturēt tādu nodokļu maksātāju saimniecisko darbību, kuri veic fiktīvus darījumus, un noteikt atbildību par skaidras naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu.

Projektā paredzēts paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci ar tiesībām piemērot personai sodu, tiesību atņemšanu uz visa veida uzņēmējdarbību un komercdarbību vai arī atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus.

Juridiskā komisija vienbalsīgi nolēma virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Cvetkova. 23.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas „Par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem” prasību ieviešanu Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Likumprojekts paredz papildināt izpildu dokumentu uzskaitījumu, izpildes lietvedības apturēšanas un izbeigšanas nosacījumu uzskaitījumu un nosaka, ka ārvalsts nodokļu prasījuma izpilde ir veicama termiņā, kāds norādīts palīdzības pieprasījumā par piedziņu, bet tā izmaiņu gadījumā - termiņā, kādu palīdzības prasījuma iesniedzēja iestāde ir norādījusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā paziņojumā.

Likumprojektā arī ietverts regulējums, kas paredz tiesu izpildītājam tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam izpildes izdevumu aprēķinu un lūgt vienoties ar dalībvalsts iestādi, kura iesniegusi palīdzības pieprasījumu par piedziņu, ja tā saistīta ar lielām izmaksām.

Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi nolēma virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Cvetkova. 9.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Komisija ir saņēmusi veselu virkni priekšlikumu... cik nu tur to ir...

Sēdes vadītāja. Piecdesmit.

J.Ozoliņš. ...piecdesmit priekšlikumus un visus atbalstījusi. Bet ejam cauri visiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 2. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 15. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 16. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 22. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 26. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumos - 27., 29., 31., 34., 35., 36., 40. un 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 28. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 30. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 31. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 32. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 33. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 35. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 37. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 39. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 40. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 41. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 42. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 43. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 44. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 45. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 46. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 47. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 48. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 49. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 50. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi! Lūgums likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 15.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (ZRP).

Godātais Prezidij! Klātesošie! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja priekšlikumu, kas tika iesniegts attiecībā uz Profesionālās izglītības likumu. Šī priekšlikuma būtība attiecas uz likuma 16.panta pirmo daļu, kur ir noteikts, ka izglītības iestādes nosaukumā ir iekļaujami šādi vārdi: „skola”, „vidusskola”, „koledža”. Bet pašreizējā situācija neparedz to, ka var... ka tiktu iekļauts arī vārds „tehnikums”. Un šajā aspektā tātad likumdošanā tas nav reglamentēts. Jūs droši vien zināt, ka ir virkne izglītības iestāžu, kuru nosaukumos ir šis termins iekļauts, bet pašreizējā kārtība arī nosaka to, ka tas ir ministrijas kompetencē, ka ar ministrijas lēmumu to var atļaut. Un tādēļ ir nepieciešams arī likumā to iekļaut.

Komisijā tika atbalstīts šis priekšlikums, un ir lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Vanaga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris. Paldies.

I.Vanaga. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.547 - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””. Esam izskatījuši to un sagatavojuši izskatīšanai otrajā lasījumā. Saņēmām vienu priekšlikumu un to atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr.95/Lp11).

Komisijā diemžēl nav saņemts neviens priekšlikums, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 16.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dmitrijs Rodionovs.

D.Rodionovs (SC).

Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Grozījuma būtība ir noteikt deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja jūras negadījumu izmeklētāju dienesta apliecības paraugu. Grozījums tiek veikts, lai izmeklētājiem būtu ārējā normatīvā akta apstiprināts dienesta apliecības paraugs un tādējādi viņi netraucēti varētu piekļūt jūras negadījuma vietai.

Atbildīgā par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi ir Satiksmes ministrija.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Rodionovs. 16.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” (Nr.181/Lp11), pirmais lasījums.

Šis likumprojekts paredz precizēt un papildināt normu par Valsts meža dienesta funkcijām atbilstoši faktiskajai situācijai, par Valsts meža dienesta kompetenci meža ugunsdzēsības īstenošanā un citos jautājumos. Likumprojekts paredz arī saskaņot likumā lietoto terminoloģiju ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Administratīvā procesa likumā lietoto.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Kurš ziņos par likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”? Deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Nu, nav mana vaina... Minēto likumprojektu komisija ir izskatījusi savā sēdē, izvērtējusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Piedāvājam termiņu - 16.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Atkal nav mana vaina... Bet arī šo likumprojektu komisija ir izskatījusi un sagatavojusi pirmajam lasījumam. Un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, ir piedāvājums par termiņu noteikt 16.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi... Strādājam ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā (Nr.135/Lp11).

Komisijā ir saņemts 21 priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - arī zemkopības ministres priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - zemkopības ministres Straujumas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. tātad ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 9. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 10. - zemkopības ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 13. - komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 14. - zemkopības ministres priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - VARAM parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Arī 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 18. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 19.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un visbeidzot pēdējais. Arī tas ir zemkopības ministres priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Komisijas vārdā, ņemot vērā to, ka visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus trešajam lasījumam komisijā gaidīsim līdz šī gada 16.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Šī likumprojekta mērķis ir ieviest tiesību normas, lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvas prasības, un šis likumprojekts paredz papildināt Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu uzskaitījumu un iekļaut normas, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta... nu, teiksim tā, kompetenci.

Direktīva ir saistīta ar palīdzību prasījumu piedziņā. Faktiski, ja kāds no mūsu... nu, žargonā runājot, ostapiem benderiem, teiksim, nav samaksājis nodokļus šeit un mēģina tos nemaksāt arī ārzemēs, tad Valsts ieņēmumu dienests tomēr šo nodokļu piedziņu varēs veikt, tā teikt, starpvalstu griezumā.

Tā ka lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību un likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

J.Ozoliņš. 15.februāris.

Sēdes vadītāja. Tas ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana?

J.Ozoliņš. 16.februārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris, likumprojekta izskatīšana - Saeimas 16.februāra sēdē.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” mērķis ir iekļaut likumā tiesību normas, kas sekmētu Eiropas Savienības direktīvas prasību izpildi, un likumprojekts paredz kredītiestādei pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par... kredītiestādes rīcībā esošās... nu, arī neizpaužamās ziņas par personas kontu esamību, tajā skaitā gan vērtspapīru, gan norēķinu kontu esamību un kontu atlikumiem, arī finanšu instrumentu skaitu, un tas ir gadījumos, ja šī informācija tiek pieprasīta, lai izpildītu kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes, piemēram, tās valsts ieņēmumu dienesta, palīdzības prasījumu par nodokļu un nodevu piedziņu un ar to saistīto izmaksu vai citu obligāto maksājumu prasījuma piedziņu vai arī šāda prasījuma piedziņas izpildes nodrošināšanu.

Komisijas vārdā lūgums šīs izmaiņas Kredītiestāžu likumā atzīt par steidzamām un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Ozoliņš. 13.februāris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

J.Ozoliņš. 16.februārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāris, izskatīšana - 16.februāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šis likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” paredz ieviest tiesību normas, lai izpildītu ES direktīvas prasības. Tas ir saistīts arī ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Šie grozījumi novērš neskaidrības, kas varētu rasties ar dažādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, nu, pieņemsim, pamatotu palīdzības pieprasījumu izpildē.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt šīs izmaiņas par steidzamām un atbalstīt likumprojektu otrajā... ā, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Ozoliņš. 13.februāris.

Sēdes vadītāja. Un 16.?

J.Ozoliņš. Un 16.februārī izskatīšana.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāris, izskatīšana - Saeimas 16.februāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien atkal! Strādājam ar dokumentu Nr.564 - likumprojektu „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem””. Komisija izskatīja. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es jums atgādinu, ka šis likumprojekts... tātad grozījumi šajā likumā... bija nepieciešami sakarā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas paredzēja, ka no šā gada 1.janvāra spēku zaudē vairākas Civillikuma normas saistībā ar personu rīcībspēju. Bez tam es atgādinu, ka šis ir pagaidu regulējums līdz grozījumu izdarīšanai Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā.

Juridiskā komisija ļoti nopietni strādāja ar šo likumprojektu, pieaicinot ekspertus, arī Juridiskā biroja padomniekus. Un, pirms mēs pārejam pie šiem četriem priekšlikumiem, es gribētu izteikt pateicību visiem Juridiskās komisijas locekļiem par pacietību šī likumprojekta sagatavošanā, arī kolēģim Valērijam Agešinam, kurš pirmais pievērsa uzmanību šā likumprojekta nepieciešamībai, tad arī Juridiskā biroja padomniecei Dinai Meisterei un trijām tiesnesēm, proti, apgabaltiesas priekšsēdētājai Sandrai Strencei, Zanei Pētersonei un arī tiesnesei Daigai Vilsonei. Un tātad... Šī tātad tiešām bija tāda ārkārtas situācija.

Pārejam pie 1.priekšlikuma. 1.priekšlikums ir tehniska rakstura priekšlikums, kas ir no Saeimas Juridiskā biroja. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 3. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, kuru ir izstrādājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un tātad pēdējais priekšlikums ir 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr.26/Lp11) otrreizējai caurlūkošanai” (Nr.167/Lm11).

Vai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā būs ziņojums? Ziņojuma nav. Latkovska kungs ir aizrāvies draudzīgās sarunās... (Starpsauciens no zāles.) par lēmuma projektu, par termiņa pagarināšanu. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Vai ir nepieciešams ziņojums?”) Jā, nepieciešams ziņojums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainārs Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu pagarināt, jo Ministru kabinets ir apņēmies izskatīt savā 7.februāra sēdē jautājumu, ko Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzdeva Ministru kabinetam jau laikā starp otro un trešo šā atgrieztā likumprojekta lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Valsts robežas likumā” (Nr.26/Lp11) otrreizējai caurlūkošanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr.168/Lm11).

Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā... Ja ziņotāja nav, tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējā mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļa un pēdējais jautājums - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts „Latvijas Republikas Saeimas paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu””.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

 

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Pēc tam, kad Latvijā ir noslēdzies tautas skaitīšanas pasākums, mēs zinām, ka Latvijā cilvēku ir kļuvis mazāk: mūsu ir drusku vairāk par 2 miljoniem. Mēs zinām arī to, ka Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 170 tautību pārstāvji. Katrai no šīm tautībām ir sava dzimtā valoda, bet tas nav viņiem traucējis ikdienā veiksmīgi veikt saziņu vienīgajā valsts valodā, un tas nav bijis par pamatu tam, ka viņi prasītu, lai viņu dzimtā valoda kļūtu par otro, trešo, piekto, septīto vai simt septiņdesmito Latvijas valodu. Šī iemesla dēļ mēs aicinām Saeimu pieņemt paziņojumu „Par latviešu valodas valstisko lomu”, kurā mēs skaidri Latvijas sabiedrību aicinātu... mēs aicinātu visus Latvijas pilsoņus piedalīties 18.februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Mēs aicinātu visus Latvijas iedzīvotājus un to apvienības sadarboties Latvijas valstiskuma nostiprināšanā un sabiedrības saliedēšanā. Mēs aicinātu nosodīt jebkāda veida nacionālā naida un neiecietības sludināšanu, aicinātu valsts institūcijas aktīvi īstenot sabiedrības saliedēšanas politiku, popularizēt latviešu valodu un paplašināt tās apgūšanas iespējas, veicināt uzticēšanos starp sabiedrības grupām, starp iedzīvotājiem un valsti. Mēs aicinātu informēt visus Latvijas iedzīvotājus par Latvijas valstiskuma un tiesiskuma politiskajiem un vēsturiskajiem pamatiem un pilsoņu demokrātiskās līdzdalības iespējām.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šādu paziņojumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka ir iestājies laiks, kad tauta ir arī likumdevējs. Saeimas vairākums jau decembrī ir izteicis savu viedokli par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, un tagad vārds ir Latvijas tautai. Tauta ir varas avots. Un, kad runā suverēns, priekšstāvjiem ir jāklusē. Tāpēc šodien Saeimas paziņojums ar norādījumiem tautai ir nevietā.

Satversme ir mūsu valsts dvēsele, bet ne valsti, ne tās Satversmi cilvēks nesaņem jau gatavu. Tā ir dažādu uzskatu piekritēju kopīga un saskaņota gribas izpausme. Gaidāmais referendums nozīmē, ka pie varas esošie nav spējuši saglabāt tautas vienprātību, kas vienoja mūsu tautu gan 1918., gan 1990.gadā. Piedāvātais Saeimas paziņojums turpina šķelt sabiedrību un cīnās ar sekām, nevis cēloņiem.

Tāpēc politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija norobežojas no šādas rīcības un nepiedalīsies balsojumā.

(Deputāts Dz.Rasnačs: „Ārā neies?”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Ar šo paziņojumu mūsu parlaments apliecinās, ka tas stāv Latvijas valsts un valstisko vērtību sardzē, iestājoties par Latvijas valsts pamatiem.

Latviešu valoda ir mūsu valsts pamatvērtība, mūsu valsts iedzīvotāju vienotāja, un parlaments, skaidri norādot, ka deputāti ir zvērējuši ne tikai sargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet arī būt mūsu vēlētāju interešu pārstāvji, skaidri paudīs savu politisko gribu. Un mūsu politiskā griba ir nodrošināt Latvijas valsts ilgtspēju, Latvijas valsts iedzīvotāju saliedētību un mūsu valsts pamatprincipu aizsardzību. Tāpēc šajā paziņojumā ir skaidri pateikts, ka mēs aicinām visus Latvijas pilsoņus piedalīties referendumā un skaidri aicinām izteikt atbalstu latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, balsojot pret otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Blakus politiskiem un emocionāliem argumentiem ir racionāli argumenti, kas izriet no pasaules valstu vēsturiskās pieredzes un kas skaidri rāda, ka nacionāla valsts, kas ir izveidojusies viena etnosa pašnoteikšanās tiesību īstenošanas ceļā, ir vienīgais ietvars, kas var nodrošināt tautas izredzes dinamiskajā izzūdošo robežu un attālumu pasaulē.

Tikai un vienīgi nacionālā valstī Latvijas tauta varēs nodrošināt savu ilgtspēju, tautas ataudzi un identitātes saglabāšanu. Par to ir atbildīgi visi parlamenta deputāti kā Latvijas tautas priekšstāvji. Un latviešu valoda tādēļ ir ne tikai valsts simbols un saziņas valoda, bet tā ir valsts valoda, un šajā terminā ir daudz dziļāka jēga.

Valsts valodas statuss latviešu valodai tika atjaunots 1988.gadā. Un atgādināšu, ka tas notika līdz šim lielākās tautas aptaujas jeb plebiscīta ceļā: 354 tūkstoši dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju jau tad parakstījās par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.

Vēlāk valsts valoda tika nostiprināta arī Satversmē, un latviešu valoda ierindojās to ne vairāk kā simts pasaules valodu pulkā, kurām ir šī konstitucionālā aizsardzība.

Valsts valoda nav tikai simbolisks gods vai nodeva mūsu valsts dibinātājiem; ja valsts ir daudzvalodīga, ja sabiedrībā dzīvo dažādu valodu runātāji, valsts valoda atrodas augstākajā valodu hierarhijas pakāpē, un tam tā ir jābūt.

Mūsu dienās demokrātiskās valstīs, arī Latvijā, tiek pilnībā nodrošinātas mazākumtautību valodu runātāju tiesības, tomēr valsts valodai jābūt sabiedrības vienotājai un reālai saziņas valodai, un valsts valodu no citām valodām šķir vairākas pazīmes, kuras nebūs lieki atgādināt arī šodien: tieši šī valoda tiek lietota visās jomās, no valsts pārvaldes līdz ģimenei; tieši šīs valodas lietošanu visā valsts teritorijā valsts garantē saviem pilsoņiem; tieši šīs valodas prasme ir nepieciešama, lai varētu strādāt noteiktās profesijās un ieņemt noteiktus amatus; tieši šīs valodas apguve ir obligāta izglītības sistēmā; tieši šīs valodas aizsardzību garantē valsts, un tās literārās formas izkopšana ir valsts pamatuzdevums, un tieši šī valoda reprezentē valsti starptautiskajā arēnā. Tās ir šīs ekskluzīvās valsts valodas pazīmes, kas piemīt tieši latviešu valodai.

Protams, šis valodas statuss tiek nostiprināts valodu likumos, kas ir nodrošinājuši nenoliedzamu situācijas uzlabošanos, salīdzinot ar 1988.gadu, tomēr joprojām ir vērojama nesakritība starp valsts valodas un minoritātes valodas - krievu valodas - nominālajām un faktiskajām funkcijām, un mūsu valsts valodas aizsardzība tādēļ joprojām ir tikpat aktuāls uzdevums kā pirms gadiem divdesmit.

Krievu valodas runātāju lingvistiskā pašpietiekamība joprojām ir nopietns šķērslis mūsu valsts iedzīvotāju saliedētībai.

Nopietna problēma ir arī latviešu valodas runātāju lingvistiskā uzvedība, nemotivēti pārejot uz krievu valodu. Par to ir jārunā, un tas ir vienīgais jautājums, kurā latviešu kolektīvs var vainot sevi. Latvijas valsts ir izdarījusi visu vai gandrīz visu valodas nostiprināšanai, diemžēl to nevaram teikt tieši par latviešu sabiedrību, bet es ceru, ka šis referendums liks arī pārdomāt savu rīcību ikdienā.

Latviešu valodas pozīcijas pašreiz vēl nav pietiekami stabilas, bet tieši tādēļ ir svarīgi latviešu valodai saglabāt vienīgās valsts valodas statusu, un tādēļ ir jānorāda uz dažiem apstākļiem, kuru dēļ Latvijā citai valodai piešķirt līdzvērtīgu statusu mēs gluži vienkārši nedrīkstam.

Pirmkārt. Latvija pasaulē ir vienīgā teritorija, kur dzīvo skaitliski nozīmīgs un kompakts latviešu valodas runātāju kolektīvs.

Otrkārt. Latviešu valoda pastāv asā valodu konkurences situācijā. Mums ir lielas tautas valoda. Atgādināšu jaunāko statistiku. Pēc etnologu datiem, pašlaik pasaulē ir 6 tūkstoši 909 valodas un latviešu valoda pēc runātāju skaita ir 2003.vietā. Kur vēl labāku rezultātu?

Un tādēļ nekad nerunāsim par latviešiem kā par mazu tautu un par latviešu valodu kā mazas tautas valodu, bet atcerēsimies, ka mūsu lingvistiskajā telpā konkurējošās valodas - angļu valoda un krievu valoda - ir megavalodas un valodu konkurencē jāņem vērā arī valodu runātāju skaits aiz robežām. Un, lai līdzsvarotu šo valodu augsto ekonomisko vērtību, mums šis juridiskās aizsardzības mehānisms ir absolūti nepieciešams.

Treškārt. Neaizmirsīsim, ka Latvija ir unitāra, nevis federāla valsts, tādēļ vietā un nevietā nepiesauksim ne federālu valstu pieredzi, ne arī runāsim par valstīm, kur valodas situācija ir īpaša. Latvija nekādā gadījumā nav pielīdzināma tām valstīm, kur noteiktas divas vai vairākas valsts valodas vēsturisku, etnodemogrāfisku, ģeopolitisku un simbolisku iemeslu dēļ.

Mums, protams, ir vairāki iemesli runāt par to, kādēļ ir tik svarīgi visai sabiedrībai pašlaik darīt zināmu mūsu parlamenta politisko nostāju latviešu valodas jautājumā. Šis mūsu Saeimas paziņojums ir pārdomāts, tas aptver visus svarīgākos jautājumus, kas mūsu sabiedrībai ir sakāmi par referendumu un valodas situāciju. Un es aicinu šo paziņojumu atbalstīt, jo tas liecina par mūsu parlamenta valstisko atbildību un par mūsu spēju valstij nozīmīgās situācijās pieņemt lēmumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu”. Paziņojumā Saeimas deputāti norāda, ka ikviens Saeimas deputāts ir zvērējis vai svinīgi solījis stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Tagad runāšu tikai un vienīgi par šo vienu frāzi - „stiprināt latviešu valodu” -, kas ietverta arī Satversmē un deputāta zvērestā, kuru katrs deputāts vismaz vienu reizi no šīs tribīnes ir teicis (kā mēs zinām, īpaši talantīgie to ir teikuši vairākas reizes).

Ko nozīmē - „stiprināt”? Skatāmies, kas rakstīts latviešu valodas gramatikas grāmatās un vārdnīcās. Vārdnīcā Letonika.lv ir teikts, ka vārda „stiprināt” sinonīmi ir „spirtot”, „spēcināt”, „uzmundrināt”, „atspirdzināt”, „nostiprināt”.

„Stiprināt” ir darbības vārds. Darbības vārds ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus, kā laikā norisinās procesi. Darbības vārds nenoteiksmē nosauc darbību. Darbība ir kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā, spēju, enerģiju izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu; enerģijas izpausme, kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē; pasākumi, ko darbošanās reizē realizē; gribas izpaudums, kas saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas; raksturīga norise; dzīves procesi; darbošanās, darba procesi.

Tas no vārdnīcas viss.

Darbības vārds „stiprināt” nozīmē „panākt, būt par cēloni, ka kļūst stiprs vai stiprāks, ka palielinās stiprība, spēks, kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks”. Tātad šis darbības vārds nozīmē kaut ko darīt pozitīvā nozīmē, nevis nedarīt neko, atturēties no darbības vai nedarboties.

Ja es kādam gribu pārmest bezdarbību, jāpalūkojas pirmām kārtām ir uz sevi.

Un tagad par latviešu valodu.

Kā es stiprinu latviešu valodu? Es tajā runāju pats, runāju ar citiem. Latviešu valodā es lasu, rakstu, mācu to, laboju valodu sevī, laboju citiem, ikdienā uzlaboju. Es analizēju valodu, izmantoju to darbā, radu šajā valodā darbus. Tas nozīmē - stiprināt latviešu valodu sevī, vidē un sabiedrībā.

Ko darāt jūs - katrs no jums? Kādas ir jūsu darbības attiecībā uz valsts valodas stiprināšanu?

Ir deputāti, kas šajā valodā nerunā savā starpā, arī publiski un ikdienas darbā to nelieto. Latvijas parlamenta deputāti, kas savā mūžā ne reizi nav veikuši nevienu darbību latviešu valodas stiprināšanai! (Starpsaucieni no zāles.)

Minētais ir aicinājums - aicinājums pārdomām un rīcībai. Bet šobrīd es rosinu jūs visus veikt vienu konkrētu darbību - kāds noteikti to veiks pirmo reizi savā mūžā - latviešu valodas stiprināšanas labā: visi kopīgi godprātīgi nobalsosim „par” šo paziņojumu! Ja kāds balso „pret” vai atturas, tad man ir aizdomas, ka viņš no vārdnīcas ir spējis saprast tikai pirmo darbības vārda „stiprināt” sinonīmu - „spirtot”, pie tam kopā ar prievārdu „par” - „spirtot par latviešu valodu”.

Kolēģi! Stiprināsim savu latviešu valodu un sevi!

Dievs, svētī latviešu valodu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Godājamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības nostāja valsts valodas jautājumā ir bijusi vienmēr stingra un pārliecinoša: mēs esam par to, ka ir viena valsts valoda - tā ir latviešu valoda. Un tāpēc mēs jau šī jautājuma sākotnējā posmā, kad parādījās jau pirmie signāli, ka mums briest šis referendums, bijām par to, ka cilvēkiem jāiet uz šo referendumu. Cilvēkiem pēc iespējas vairāk jāiet uz to, jāpauž savs viedoklis. Un mēs arī minējām, ka šis miljons balsu, kas būtu pret otro valsts valodu - krievu valodu -, būtu labs arguments tam, lai mēs skaidri un gaiši dotu atbildi un viedokli šajā konkrētajā valstiskajā jautājumā.

Zaļo un Zemnieku savienība ir iesniegusi savus priekšlikumus arī likumdošanas jomā. Tie tiek diskutēti, labi, tie pašreiz atrodas attiecīgajā komisijā, un tie paredz izmaiņas Satversmē: mēs aicinām arī stiprināt šos negrozāmos pantus.

Par šodien apspriežamo tēmu. Ja mēs runājam par jēdzienu „Saeimas paziņojums”, man tomēr gribētos, lai nākotnē, kad mēs šādu jautājumu apspriedīsim, vajadzētu, nu, vismaz censties Saeimas Prezidijam šā jautājuma sagatavošanā iesaistīt visas Saeimā pārstāvētās partijas, un tad mēs varētu runāt visplašākajā mērogā, ka šis tiešām ir Saeimas paziņojums, kas ir tapis, visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjus iesaistot. Vai būtu rezultāts? (Nu, tas ir labs jautājums.) Diez vai, jo mēs šodien jūtam, ka viena partija jau skaidri un gaiši šajā brīdī pasaka, ka viņi norobežojas no šī jautājuma. Zaļo un Zemnieku savienība šajā jautājumā pauž stingru attieksmi. Mēs atbalstīsim šo paziņojumu. Bet turpmāk, vērtējot un veidojot šāda tipa un šādas formas paziņojumus no Saeimas puses, man būtu aicinājums pieiet šim jautājumam konstruktīvāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Valdošais vairākums ir aizmirsis, ka tautas griba ir varas avots. Arī 18.februāra referendums ir ilggadējās neveiksmīgās etniskās politikas rezultāts. Tas pierāda, ka valsts nav spējīga nodrošināt latviešu valodas stiprināšanu un nacionālās valsts veiksmīgu attīstību. Taču tā vietā, lai atzītu savas kļūdas, valdošā koalīcija tagad mēģina vainu par šīm neveiksmēm novelt uz tautu. Referendums ir valdošās koalīcijas politiķu populistiskās sacensības rezultāts. Koalīcijas partiju haotiskā rīcība, no sākuma vērojot parakstu vākšanu par otro valsts valodu, pēc tam ar balsojumu Saeimā nosakot, ka referendumam jānotiek, bet uzreiz pēc tam mēģinot to apturēt ar prasību Satversmes tiesā, parāda politiķu nespēju piedāvāt risinājumu savos darbos, vien aprobežojoties ar runām.

Arī šodienas valdošā koalīcija ir viena populistiska rīkojuma rezultāts, un acīmredzot arī turpmāk tā plāno nodarboties ar populismu un uzmanības novēršanu no valstij vitāli svarīgām problēmām. Saeimas vairākums un Saeimas vēlētās amatpersonas visu šo periodu rīkojās, ignorējot ievērojamas sabiedrības daļas viedokli. Vēl vairāk. Saeimas vairākums turpina mēģināt apšaubīt tautas gribu paust savu viedokli, aizmirstot, ka tauta ir pašas valsts varas avots. Latvijas tautai ir savs viedoklis, un tai ir tiesības šo viedokli paust 18.februāra referendumā. Kādēļ šodien ir nepieciešams Saeimas vairākuma paziņojums? Vai tas nav novēlots vismaz par 20 gadiem? Kāpēc nebija Saeimas paziņojuma par nodokļu izmaiņām? Kāpēc nav Saeimas paziņojuma par demogrāfisko stāvokli valstī? Kāpēc pēkšņi ir nepieciešams šāds spiediens? Vienīgais šāda paziņojuma mērķis ir ietekmēt cilvēkus, uzskatot, ka Latvijas tauta ir analfabētisks pūlis.

Politiķiem ir jāstrādā, lai saliedētu tautu. Diemžēl mūsu valsts valdošie politiķi veicina pavisam pretējus procesus. Ir redzama to vēlme sarīdīt cilvēkus savā starpā, nevienot sabiedrību, iznīcināt saskaņu starp šeit dzīvojošajiem, jo ar šādu sabiedrību šai varai būs vieglāk manipulēt un to savtīgi izmantot.

Latvijā jau gadsimtiem ilgi sadzīvo visdažādākās tautas. Latvijas Republikas Satversme ir apvienojusi šeit dzīvojošos cilvēkus. Šeit dzīvo cilvēki, kurus saista visdažādākās kopīgās intereses. Šodien politiķi padara valsti par stihisku kopmītni, bet bez redzējuma, kā dzīvot tālāk. Īstais politiķis būs tas, kas ir derīgs un uzticīgs idejai par saliedētu sabiedrību un tās vienotību kopīga mērķa sasniegšanā.

18.februāra referendums ir pagātne. Mums ir jāzina, ko mēs darīsim rīt. Mūs pagātne ir mūsu kļūdas, mūsu nākotne ir kopīgs un saskaņots darbs.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas! Kungi!

Man bija vairākas iespējas gan presē, gan televīzijā izteikties pret likumprojektu par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Bet šobrīd izveidojusies situācija, kura nozīmē pavisam citu izaicinājumu katram no tiem, kas ir tagad šeit - mūsu zālē. Un tas izaicinājums pavisam citādi diktē mums arī rīcības loģiku un katra atsevišķa Saeimas locekļa uzvedību.

Es vienkārši aicinu jūs padomāt nopietni, kā mums no šīs situācijas iziet cēli, lepni un pārliecinātiem, ka mēs rīkojamies profesionāli, nevis tiešām populistiski. Jo, manuprāt, tomēr paziņojumā, kuru skatām tagad, trūkst profesionālisma.

Saeimas pienākums ir, pieņemot jaunus likumus vai grozot esošos likumus, risināt uzdevumus, kurus izvirza sabiedrības attīstība, un novērst pieprasījumus pēc visādiem referendumiem.

Es gribētu pasvītrot, ka tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir parakstījušies zem šā likumprojekta (un to personu nav maz - 180 tūkstoši cilvēku!), ir katram sava motivācija. Kāpēc 20 gadu laikā šī motivācija izveidojusies tāda, ka viņi un viņas parakstījās zem šā likumprojekta? Kaut kas bija tomēr, kas viņus mudināja tā rīkoties. Es nerunāju par viltīgiem politiķiem, kuri viņus stūma darīt tieši šādi, nevis citādi. Es runāju tieši par iemesliem. Un šeit es gribētu vismaz šo motivāciju jums norādīt, jo tā ir pieredze, kuru var apliecināt jebkurš cilvēks, kurš izgājis valsts valodas prasmes pārbaudes. Es vairākkārt esmu redzējis cienījama vecuma personas, profesorus, kuri ar drebošām rokām izgāja no auditorijas, kurā viņus pārbaudīja inspektori.

Es gribētu atgādināt par to, ka mums ir tomēr dubultstandarti izglītības jomā, ka mums ir garantijas, ka var mācīt savu bērnu dzimtajā valodā - latviešu valodā -, bet citiem, pie mazākumtautībām piederošiem Latvijas iedzīvotājiem, tas ir dots tikai kā iespēja. Un tas, vai būs šī iespēja nodrošināta vai nebūs, ir atkarīgs no tā, kāda situācija izveidosies šādā vai tādā pašvaldībā.

Mums jāatceras arī par to, ka mēs dzirdam no politiķiem skaidri un gaiši norādīto prasību nepieļaut turpmāku krievu valodas pašpietiekamību Latvijā. Bet ko tas nozīmē? Ka pie krievu lingvistiskās minoritātes piederošajiem vienkārši nevajag būt iespējai pateikt visu jebkurās sabiedriskās dzīves jomās? Tas patiesībā nozīmē atņemt viņiem iespēju izmantot savu dzimto valodu tajā jomā, kurā viņi vēlas. To es gribētu pateikt.

Un, ja mēs tiešām nevēlamies, lai būtu kādi referendumi par valsts valodas statusa piešķiršanu citām valodām, tomēr vajag izņemt vēju no referenduma buras un no referendumu burām, nevis ļaut burām tikt norautām ar vēju vispār no mūsu laivas. Es domāju, ka tas ir galvenais, kā tiešām vajadzētu rīkoties Saeimai, nevis vienkārši pacelt karogu virs mūsu ēkas.

Neviens nedraud latviešu valodai. Cita lieta, ka pastāv pieprasījums pēc kārtības maiņas mūsu valstī, un šis pieprasījums ir jāskata ļoti nopietni, detalizēti, jo savādāk mēs būsim vienkārši spiesti visu laiku šādus paziņojumus pieņemt vienu pēc otra.

Vēlreiz es gribētu pateikt, ka šis paziņojums nenozīmē mūsu augstās profesionalitātes pakāpi. Tas zināmā mērā nozīmē tikai vēlmi saglabāt mūsu politisko partiju seju, nevis atrisināt sabiedrības problēmas pēc būtības.

Es tieši tāpēc uzskatu, ka apvienības „Saskaņas Centrs” viedoklis par nepiedalīšanos balsojumā ir pareizs, jo šajā paziņojumā pietrūkst profesionalitātes.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

 

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka ir skaidrs absolūtajam vairākumam klātesošo deputātu, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai. Tā ir latviešu valoda. Tieši tāpat, es esmu pārliecināts, absolūtajam vairākumam klātesošo deputātu ir skaidrs, kāds būs šodienas balsojums, ka mēs šo paziņojumu pieņemsim. Līdz ar to šī debašu sacensība drīzāk ir daiļrunībā, nevis par gaidāmo rezultātu.

Es gribētu vienīgi teikt, ka visiem mums, kad balsosim un atbalstīsim šodien šo paziņojumu, ir jāsaprot, ka paziņojums jebkurā gadījumā ir tikai papīrs, tas ir nodoms, un šis nodoms ir jāpiepilda ar saturu. Un šķiet, ka referendums nebūtu bijis tad, ja šo divdesmit gadu laikā tas, ko mēs šodien pasakām uz papīra, būtu ticis pildīts ar saturu. Un šis saturs izpaužas daudzās konkrētās lietās, konkrētos balsojumos, un pavisam drīz, iespējams, nākamajā - es ļoti ceru, ka nākamajā! - Saeimas sēdē būs iespējams mums šo saturu pildīt, balsojot par Darba likuma grozīšanu, lai tas ne mazākajā mērā neapdraud nevienu no Latvijas tautībām, nevienu no dažādu valodu pārstāvjiem, bet novērš diskrimināciju pret latviešiem, pret tiem latviešiem, kas neprot svešvalodas darba tirgū.

Es ļoti ceru, ka mēs šodien ne tikai pieņemsim šo dokumentu, bet arī būsim konsekventi turpmākajos balsojumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (ZRP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ņemot vērā to, ka mana runa bija paredzēta latviešu valodā, bet Latgales latviešu valodā un, ņemot vērā Kusiņa kunga uztraukumu, es gribu lūgt jūsu atļauju: vai es drīkstu to teikt latviešu valodas otrajā vēsturiskajā tradīcijā? (No zāles dep. I.Druviete: „Nē!” No zāles: „Nē!”, „Jā!”) Vai vajadzīgs balsojums?

Sēdes vadītāja. Nē, šis jautājums nav balsojams, jo šis jautājums ir noteikts likumā un tas nav no tiem jautājumiem, par kuriem var lemt. Šis jautājums ir Satversmes jautājums, un ir jārunā latviešu literārajā valodā. Ja jūs vēlaties runāt latgaliešu valodā - latviešu valodas latgaliešu dialektā -, tad jūs varat to pēc tam pats pārtulkot.

J.Viļums. Labi.

Lai parādītu to savu attieksmi latviešu valodai, es nerunāšu sākotnēji sagatavotajā manā runā, tātad latgaliski, bet runāšu jums labāk pierastajā un biežāk dzirdētajā vidusdialektā. (No zāles dep. I.Druviete: „Tas nav dialekts!”)

Es ļoti lūdzu uzklausīt manu viedokli par šo jautājumu, jo es tieši gribēju paskaidrot, kāpēc es balsošu par šo aicinājumu, lai gan formāli šajā aicinājumā nav ne vārda par Latgales latviešu jeb latgaliešu valodu.

Gan latgaliešiem, gan Saeimas deputātiem man gribējās atgādināt, ka Latvijas valsts valodai ir divas vēsturiski izveidojušās formas, un tās abas kopā veido to jēdzienu, ko mēs zinām kā latviešu valodu.

Jāatzīmē dokumentā sacītais, ka Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās ceļā. Un te es gribu atkal atgādināt vēl 1917.gada Latgales kongresa lēmumu apvienot... apvienoties ar pārējiem novadiem, lai Latvijas valsts vispār varētu izveidoties. Tas faktiski arī parāda, ka Latgales latviešu valoda jeb latgaliešu valoda ir senāka par pašu valsti.

Man jāpiekrīt dokumentā sacītajam, ka Latvija ir vienīgā vieta uz pasaules, kur iespējama latviešu - visu latviešu, tātad arī latgaliešu! - kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība (vismaz es tā ceru, ka tas ir iespējams).

Tāpēc arī uz priekšu es aicinātu gan Saeimas deputātus, gan ministriju un citu valsts iestāžu darbiniekus, kā arī Latvijas tiesu sistēmas pārstāvjus nekad nepielīdzināt latgaliešu valodu kādai... jebkādai citai svešvalodai.

Atgādināšu, ka latgaliešu valodas ortogrāfija ir apstiprināta gan 1929.gadā, gan arī pārapstiprināta 2007.gadā Valsts valodas centrā. Mums vēl tāls ceļš ejams, lai Latvijā paši latvieši pilnvērtīgi zinātu latviešu valodu, bet man ir prieks, ka gan sabiedrības, gan politiķu, faktiski visu partiju, atbalsts latgaliešu valodai tomēr pakāpeniski pieaug, un arī Latgales ekonomisko jautājumu risināšana šobrīd ir ļoti aktuāla kļuvusi.

Lūdzu Latgales reģiona iedzīvotājus nesaistīt valodas jautājumu ar bieži ne bez pamata izteikto aizvainojumu pret dažādām valsts neizdarībām ekonomiskajā sfērā. Jāuzsver, ka 18.februāra referendumā balsojums nebūs pret tagadējo - pareizo vai nepareizo - iekārtu vai kādu politisko spēku, lai cik ļoti gribētu arī jums to kāds iestāstīt.

Izmantojot iespēju, tomēr aicinu katru latgalieti, Latgales latvieti obligāti piedalīties gaidāmajā referendumā un balsot „pret”. Mēs neesam pret krievu, poļu vai ukraiņu valodu un tiem mūsu kaimiņiem, kas to lieto ikdienā. Latvijas, it sevišķi Latgales, pieredze dažādu tautību mierīgā sadzīvošanā daudzu gadsimtu garumā ir tam labākais pierādījums.

Mēs esam pret sabiedrības šķelšanu, pret sabiedrības sanaidošanu, pret valodas jautājuma tuvredzīgu izmantošanu atsevišķu politiķu bezjēdzīgu īstermiņa vajadzību apmierināšanai.

Es esmu... Okay... Teikšu vismaz pēdējo teikumu (Smiekli, starpsaucieni.)... vismaz pēdējo teikumu es pateikšu latgaliski: asu latvīts, arī tagad asu latvīts, arī tagad as runoju latvīšu volūdā, Latvejis vaļsts volūdā, un dareišu vysu, lai Latgolys latvīši arī uz prīšku byiutu pilntīseigi Latvejis vaļsts pilsūņi.

Paļdis! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Čigānes, Kalniņa, Ašeradena, Zaķa un Smiltēna - iesniegumu ar lūgumu turpināt 2.februāra sēdi līdz jautājuma izskatīšanai. (No zāles: „Ļoti pareizi!”) Vai deputāti piekrīt? (No zāles: „Jā!”) Deputāti piekrīt.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Labvakar, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Nu, kā es saprotu vārdu „paziņojums”? Paziņojums ir tad, ja, piemēram, visi 100 deputāti nolemj, ka mēs gribam iziet pie tautas un kaut ko paziņot, tāpēc ka mēs esam vienbalsīgi. Bet, tā kā šis paziņojums nebija saskaņots ar visām Saeimas frakcijām un, kā jūs saprotat, uzreiz bija skaidrs, ka visi nebūs par to, tad es uzskatu, ka mēs nevaram vērsties pie tautas un paziņot, ka mums ir kopējs viedoklis. Kāpēc? Tāpēc, ka es uzdodu jums jautājumu: a tauta ir kopā ar Saeimu vai pret Saeimu? Vot, tas ir labs jautājums, ko neviens šodien nevar atbildēt.

Šeit ir rakstīts arī, ka... tā kā atgādina mums, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība. Nu kā vienīgā vieta? Man liekas, ka daudzās valstīs... Pasaulē ir 67 latviešu valodas skolas. Nesen taču rādīja pa televizoru, ka 67 latviešu valodas skolas. Un tas nozīmē, ka, ja ir latviešu valodas skola, tad arī latviešu kultūra tur ir attīstīta.

Pats labākais veids, kā saliedēt sabiedrību, - tas ir sports. Jūs zināt, ka sports ir bez nekādiem ierobežojumiem valodā, mēs pat dzirdam, ka mūsu vadošajās basketbola komandās, gan VEF, gan „Barona” komandā, runā brīvi ar treneri angļu valodā visi spēlētāji. Tas ir tas rādītājs, kā mēs gribam nostiprināt un stiprinām jau 20 gadu laikā to valsts valodu. Bet kas ir izdarīts pa 20 gadiem? Jūs šeit visi gribat parakstīties par to. Bet nu katrs no jums taču var pateikt: „Ko es personīgi izdarīju, lai būtu tā saliedētā sabiedrība un lai valsts valoda būtu nostiprināta?” Nu, neiet tik viegli, un nav nostiprināta tā valsts valoda! Jā, mēs zvērējām jau kuro - trešo vai ceturto - Saeimu, katrs deputāts: es apņemos pildīt to un to. Bet nav tā faktiski! Es uzskatu, ka šis paziņojums nav vietā, kamēr nav vienošanās mums šeit, Saeimā, starp 100 deputātiem. Vajag pagaidīt! Bet tas, ko jūs visi šeit rakstījāt, - tas ir jau ierakstīts gan Satversmē, gan mūsu zvērestā. Nav ko atkārtot! Un cilvēki mūs tiesā tieši pēc darba, nevis pēc paziņojuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribētu runāt mazliet no... varētu teikt, no ārzemju viedokļa. Ko es gribu teikt? Latvijas tauta izturēja tās apspiešanu visus šos garos padomju okupācijas gadus. Viena no svarīgākajām lietām, ko mēs aizstāvējām šeit un ko mēs aizstāvējām ārzemēs, bija latviešu valoda. Mēs tagad esam atguvuši neatkarību, bet izrādās, ka mums atkal ir jācīnās par vienu no tām lietām, kas ir Latvijas pamatos - latviešu tautas un Latvijas tautas pamatos -, un tā ir latviešu valoda. Man ir jautājums politisko partiju apvienībai „Saskaņas Centrs”: ko apvienība „Saskaņas Centrs” ir darījusi šos pēdējos 20 gadus, lai saliedētu Latvijas tautu un sabiedrību Latvijā? Es gribētu redzēt skaidri un gaiši, ko viņi ir darījuši, lai tas tā būtu, lai mēs būtu saliedēti.

Otrs. Mani pārsteidz, ka šajos gados apvienība „Saskaņas Centrs” nav varējusi pārliecināt savus vēlētājus, ka viņi dzīvo Latvijā, kur vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, un es lūdzu apvienību „Saskaņas Centrs” pie tā ļoti nopietni piestrādāt Sabiedrības saliedēšanas komisijā un Saeimā.

Un, ja mēs runājam par godīgu un lepnu rezultātu, es aicinu visus šodien atbalstīt šo paziņojumu un 18.novembrī visiem iet uz referendumu un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Es ļoti īsi. Te kolēģis no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” teica, ka mēs katrs varētu pateikt, ko mēs darām. Tad es, piemēram, varu pateikt, mums fakultātē matemātikas nodaļā vienā grupā - latviešu grupā - mācās gan latvieši, gan krievi, gan ebreji. Un pie manis gan bakalaura, gan maģistra darbus un pat disertācijas raksta krievi un ebreji, un nav nekādu problēmu. Visi viņi ir lieliski iemācījušies latviski runāt. Tā vispār nav problēma. Tā ka no tāda viedokļa mēs ļoti daudz darām.

Tālāk. Jūs brīnāties un sakāt, ka mums ir ļoti daudz kļūdu... un ka, lai savas kļūdas segtu, mēs tagad vēlamies šo paziņojumu. Zināt, man ir vairāki cilvēki zvanījuši - un arī no tāda latviska novada kā Vidzeme, kur es nesen dzīvoju -, un cilvēki saka: „Vai Saeima kaut ko mums pateiks?” Cilvēki laukos daudz kur neredz televīziju, ne sevišķi labi dzird radio, un viņi ir apjukuši un gaida, ka Saeima kā tāda kaut ko pateiks. Un kā cilvēks, kas ir vēlētāju ievēlēts, es pildu viņu gribu. Un tas ir tas, ko es saku: iesim 18.februārī un visi balsosim pret šo viedokli, ka jābūt otrai valodai! Jo tas ir pilnīgi skaidrs, ka miljons cilvēku pret kādiem trīssimt miljoniem, kuri runā krievu valodā, ir Latvijas valodai drauds. Un mums šis drauds šajā vienīgajā vietā pasaulē, šeit, Latvijā, ir jānovērš.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Saeimas lēmums, protams, ir labi pamatots, un latvieši to atbalstīs.

Es tomēr gribētu mazliet plašāk paskatīties uz šo situāciju, arī uz to, kas notiks pēc tam.

Ko šobrīd domā latvieši? Apmēram tā: „Latviešu valoda ir tas pats, kas mūsu valsts. Šobrīd notiek uzbrukums mūsu valstij. Visi tie, kas iestājas par otro valodu, īstenībā vēlas iznīcināt Latvijas valsti. Tam ir jādod pretspars.”

Ko savukārt domā cittautieši? Atkal apmēram tā: „Pēc tam, kad Latvija izstājās no PSRS, krieviem netika dota solītā pilsonība, visu laiku valdošās Latvijas partijas bija zaglīgas un izsaimniekoja to, kas padomju laikā bija sarūpēts, tāpēc ir īstā reize viņiem parādīt. Vai tur būs rezultāts, nav tik būtiski, bet vajag parādīt.”

Problēma ir tā, ka abos šajos viedokļos ir vairāk taisnības, nekā otra puse domā. Tagad, kad pienāks 18.februāris, mēs būsim viens otram parādījuši diezgan jau prognozējamo - ka cittautiešu ir daudz un viņi ir vienoti, bet ka latviešu tomēr ir vairāk un viņi visi ir „pret”. Ko nu?

Cittautieši domās: „Re, cik mūsu daudz un kā mēs viņiem parādījām! Tagad jākaļ dzelzs, kamēr karsta. Tagad - referendumu par pilsonības nulles variantu, rudenī atlaidīsim Saeimu, gan jau vēl kaut ko izdomāsim. Maskava ir ar mums.” Un varbūt patiešām ir.

Latvieši sapratīs, ka ar ienaidnieku nevar jokot, jāpretojas: „Pasludināsim Satversmes svarīgākos pantus par negrozāmiem, bet varbūt agri vai vēlu sāksim vākt parakstus par Dekolonizācijas likumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Nebūs jau tā, ka visu laiku tikai aizstāvēsimies. Katrā karā ir jāpāriet pretuzbrukumā, un mūsu ir vairāk.” Gluži pārsteidzoši, ka arī nesenie liberāļi un integrētāji kļuvuši par pārliecinātiem nacionālistiem.

Tagad neliela atkāpe.

Skatoties internetā komentārus, arvien regulārāk var sastapt - un tas attiecas uz abās valodās rakstītiem komentāriem - pieļāvumus bruņotai cīņai ar „pretinieku” (nu, pēdiņās). (No zāles: „Kas to raksta?”) Var jau nelikties ne zinis, un droši vien visiem šiem rakstītājiem vienīgais ierocis ir datorpele, un tomēr tā ir jauna iezīme, kādas agrāk nebija.

Otrā atkāpe. Nesen laikrakstā „Latvijas Avīze” bija raksts par 1.ģimnāziju. Tā ir ļoti laba skola, un tajā, šķiet, ir īstenojusies sabiedrības integrācija, proti, gan latviešu, gan diezgan liels skaits cittautiešu bērnu un jauniešu mācās valsts valodā. Viss būtu jauki, bet 40 procenti skolēnu pēc skolas beigšanas neplāno palikt Latvijā.

Trešā atkāpe. 16 procenti no Latvijā profesionālo izglītību ieguvušajām medmāsām paliek strādāt valsts medicīnas iestādēs. Nu, es domāju, ka puslīdz skaidrs, kur pārējās paliek.

Tagad es gribētu uzdot vienu jautājumu: vai notiekošie procesi plašākā nozīmē, ne tikai nacionālie procesi, bet valsts attīstība, demogrāfija un cilvēku aizbraukšana no valsts, atbilst Latvijas nacionālajām interesēm? Es esmu lasījis viedokli, ka viss būtu kārtībā, ja Latvijā būtu 300 tūkstoši iedzīvotāju un tie visi būtu latvieši, mēs tad dzīvotu labi.

Bet vai galu galā nebūs kaut kas pavisam pretējs - ka Latvijā pēc kādiem gadu desmitiem pats populārākais vīrieša vārds būs nevis Jānis un arī ne Ivans, bet - līdzīgi kā šodienas Francijā - Muhameds? Tāpēc ļoti svarīgs ir arī šāds jautājums: kas notiks tūlīt pēc 18.februāra? Vai virzāmies uz nākošajiem referendumiem? Dažus iespējamos es jau minēju. Vai arī tomēr būtu laiks tam visam pielikt punktu un panākt sabiedrības vienošanos par valsts attīstības modeļiem?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es esmu ļoti pateicīga Eināram Cilinskim, kurš patiešām ļoti objektīvi izvērtēja šo situāciju, un es aicinu to darīt arī no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” puses, jo ierosinātais referendums gan konstitucionālo tiesību ekspertu vidū, gan arī politiķu vidū tiek dēvēts dažādi. No vienas puses, tas tika sākotnēji saukts par... kā pilnīgi pareizi teica Einārs Cilinskis, par parādīšanu, par izaicinājumu. No otras puses, tas tiek saukts par provokāciju, šantāžu, absurdu un valsts neatkarības apdraudējumu.

Un tāpēc palūkosimies... Es esmu diezgan daudz izteikusies par šo lietu, un es esmu saņēmusi ārkārtīgi lielu nosodījumu no krievu valodā runājošajiem jeb krievvalodīgajiem, kuri nemēģina saprast, ko es gribu pateikt, lai gan es ļoti toleranti esmu izteikusies par šo problēmu, un es esmu saņēmusi no latviešiem gan uzslavas, gan arī pārmetumus šajā jomā... tieši par izteiktajiem viedokļiem. Un tāpēc šodien es pakavēšos tikai pie trijiem viedokļiem, proti, ko ir teikusi valsts augstākā amatpersona mūsu valstī un ko par valsts valodu saka gan no Rietumiem, gan arī no Austrumiem.

Par to, ko ir teikusi augstākā mūsu valsts amatpersona. Es domāju, ka liela daļa jūsu zina to, bet es tomēr gribētu pievērst tam vēlreiz uzmanību. Tā ir Latvijas Valsts prezidenta 2011.gada 20.decembrī Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņas kundzei rakstītā vēstule. Viņš norāda, ka krievu valodas noteikšana par otro valsts valodu ir atteikšanās no Latvijas kā nacionālas valsts un nonākšana pretrunā ar Satversmes kodolu - Latvijas Republikas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas pamatā liktajām idejām.

Mēs varam tikai interpretēt, ko ir teikuši Latvijas valsts dibinātāji. Mēs varam skatīties Satversmes sakarā tālaika stenogrammas, un es varu patiešām teikt, ka viņiem pat prātā nevarēja ienākt šī situācija, kāda ir izveidojusies pēc Otrā pasaules kara Latvijā un turpinās šeit 20 gadu garumā.

Ja mēs vēršamies pie Latvijas neatkarības atjaunotājiem, es gribētu teikt, ka šajā... iepriekšējā sestdienā, šeit, Saeimā, ar laipnu Āboltiņas kundzes atļauju sanāca Augstākajā padomē ievēlētie Tautas frontes deputāti, kas ir apvienojušies 4.maija klubā. Un arī šis paziņojums ir... satur to, ka referendums par krievu valodu ir vērsts pret Latvijas neatkarības pastāvēšanu.

Un tagad paskatīsimies, ko par valsts valodu saka no Rietumiem. Es nezinu, vai tā ir sagadīšanās, bet pagājušajā pirmdienā... proti, lai precīzāk būtu... es jau esmu teikusi... Arī 23.janvārī tādā avīzē kā Ņezavisimaja Gazeta mēs varam atrast Putina viedokli par krievu valodu.

Es neesmu Putina piekritēja, taču es tomēr gribētu atgādināt, ko viņš ir teicis par krievu valodu. Proti, man šis teksts ir priekšā krievu valodā, bet es tulkošu latviešu valodā: (No zāles dep. A.Klementjevs: „Krieviski mēs saprotam!”) „Mums ir svarīgi, lai migranti varētu normāli adaptēties sabiedrībā. Jā, elementāra prasība cilvēkiem jeb ļaudīm, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā, ir viņu gatavība apgūt mūsu kultūru un valodu, un līdz ar to no nākošā gada nepieciešams izdarīt obligāti šādu pasākumu, ka, lai varētu pagarināt iegūtu migranta statusu un pagarināt migrācijas atļauju, ir jāliek eksāmens krievu valodā, Krievijas vēsturē un literatūrā un arī jāpārzina ir mūsu valsts un tiesību pamati.”

Ko saka no Rietumiem? Ko saka no Rietumiem profesore Ineta Ziemele, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese? Viņa saka to, ka piedāvātie grozījumi Satversmes 4.pantā beidzot likuši mums izvērtēt, kas ir Latvijas valsts un uz kādiem pamatiem tā turas. Acīm redzami, ka jautājums par krievu valodu kā otro valsts valodu ir pretrunā ar Latvijas valsts identitātes vienu no pamatelementiem, kas ar nodomu iekļauts Satversmes 1.nodaļā un ir viens no pirmajiem pantiem. Šis referendums ir ne tikai antikonstitucionāls, bet arī daudz fundamentālāk problemātisks, nekā mēs to vispār varam iedomāties. Un viņa jautā: „Vai jūs vēlaties izbeigt Latvijas valsts pastāvēšanu?” Tas ir analoģisks jautājums patlaban uzdotajam par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Es patiešām pieļauju, ka šajā flangā - no manis pa kreisi - ir arī deputāti, kas ir dziļi nelaimīgi, ka viņi ir iekūlušies šādā situācijā, un es aicinu patiešām pēc šī referenduma visus sēsties pie viena galda un mēģināt risināt šo problēmu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Laikam es tagad esmu visvecākais Saeimas deputāts, gados visvecākais (No zāles: „Liepiņš ir vecākais!”)... Klausoties visu, kas šodien izskan, man visvairāk patika Cilinska kunga teiktais. 18.februāris pienāks un aizies, dzīve turpināsies.

Kā mēs turpināsim šo dzīvi? Ko mēs darīsim? Kādus soļus mēs spersim, lai tā smagā, sarežģītā situācija, kas ir izveidojusies šodien, tālāk neturpinātos un lai tiešām mēs ne vārdos, bet tiešām darbos mēģinātu saliedēt mūsu sabiedrību?

Katrai pusei ir sava taisnība. Katrai pusei! Bet man šķiet, ka pirmām kārtām jāieskatās sevī. Te viens otrs bija pareizi teicis: ko mēs darījām, kā mēs darījām, vai tiešām mēs darījām visu, lai mūsu sabiedrība būtu saliedēta, lai nebūtu šāda veida konfliktu un konfrontācijas? Un es domāju, ka šeit tā vaina nevarētu tikt novelta tikai uz „Saskaņas Centra” pleciem.

Kas ir valodas rezervāts vai kas ir valodas saglabāšanas centri vispār visā pasaulē? Tie ir lauki. Vai mēs tos esam saglabājuši 20 gados? Nebūt ne! Un šķiet, ka mums ir daudzas sarežģītas un smagas problēmas un mums ir jāmeklē tas, kas cilvēkus vieno. (No zāles dep. I.Druviete: „Nenovirziet akcentus!”) Nevis ar aicinājumiem, nevis ar paziņojumiem, bet ar saviem darbiem. Un man šķiet, ka tagad ir pienācis īstais brīdis tomēr sēsties pie galda un sākt runāt - atklāti runāt par sāpēm, runāt ar mēģinājumiem izprast vienam otru, nepārmetot to, kas ir darīts, bet domājot par nākotni - par mūsu bērniem, par mūsu mazbērniem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Latvijas Republikas Saeimas paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi Saeimas 2.februāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, man ir divi paziņojumi visiem deputātiem, īpaši Elksniņa kungam, kurš aicināja parlamentā runāt par demogrāfiju.

Es vēlos, ja kādam nav šīs informācijas, atgādināt, ka rīt Saeimā notiks konference „Demogrāfija un reproduktīvā veselība. Risinājumi un nākotnes izaicinājumi”, kuru kopā ar ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju „Papardes zieds” rīko Latvijas Republikas parlaments. Tātad būs iespējams par to diskutēt. Tas notiek rīt, 3.februārī, pulksten 11.00 Sarkanajā zālē.

Savukārt otrs, saliedējošais, pasākums - Klementjeva kungs, es atgādinu arī jums, ka sports ir tas, kas vieno un kur visiem ir vienotas idejas! - ir saistīts ar sportu: 4.februārī Zemgales hokeja hallē Jelgavā, Rīgas ielā 11, pulksten 17.00 Saeimas hokeja komanda mērosies spēkiem ar Zemnieku Saeimas komandu. Tātad es aicinu visus doties uz Jelgavu un atbalstīt Saeimas komandu. Jā, mums ir komanda. Visa informācija ir pieejama Saeimas mājaslapā.

Es dodu vārdu paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām pēc piecām minūtēm jūs uz sēdi komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Andrejs Judins... ir klāt, Kārlis Krēsliņš... nav, Jānis Reirs.. arī nav.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 5.  sēde
2012. gada 2. februārī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 189/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 529, 529A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Čepāne (pret)
  - dep. I.Grigule (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 190/Lp11)
(Dok. Nr. 530, 530A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (Nr. 191/Lp11)
(Dok. Nr. 532, 532A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 193/Lp11)
(Dok. Nr. 565, 565A)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ingai Vanagai no šā gada 20. februāra līdz 24. februārim
(Dok. Nr. 566)
   
Lēmuma projekts „Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 163/Lm11)
(Dok. Nr. 555)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 164/Lm11)
(Dok. Nr. 556)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu” (Nr. 166/Lm11)
(Dok. Nr. 561)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Debates - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Čaklais
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. R.Vējonis
  - dep. I.Latkovskis
  - dep. J.Urbanovičs
  - dep. I.Laizāne
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Bite
  - dep. J.Vucāns
  - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Elksniņš
   
Paziņojumi
  - dep. Dz.Kudums
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Čepāne
  - dep. S.Potapkins
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. R.Dzintars
  - dep. N.Kabanovs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. R.Naudiņš
  - dep. A.Elksniņš
   
Priekšlikums par lēmuma projekta nodošanu atkārtotai izskatīšanai komisijai
   
Balsošana par kandidātiem
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas” (Nr. 169/Lm11)
(Dok. Nr. 579)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 170/Lm11)
(Dok. Nr. 580)
   
Deputātu Ingmāra Līdakas, Raimonda Vējoņa, Riharda Eigima, Kārļa Seržanta, Ulda Auguļa, Augusta Brigmaņa, Ivetas Grigules, Jāņa Vucāna, Ilonas Jurševskas, Jāņa Klauža pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā” (Nr. 5/P11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 471, 471A)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Debates - dep. I.Līdaka
  - dep. K.Seržants
  Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis
  - dep. R.Vējonis
  - dep. R.Eigims
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. V.Zatlers
  - dep. R.Vējonis
  - dep. I.Līdaka
  - dep. K.Olšteins
  - dep. K.Seržants
  - dep. U.Augulis
  - dep. V.Zatlers
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. A.Elksniņš
   
Par darba kārtību
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Paziņojums
  - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 188/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 511)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Par Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Norvēģijas Karalistes valdību par tādu spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi, ar kuriem tiek piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi” (Nr. 62/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 546)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu” (Nr. 74/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 562)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā” (Nr. 77/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 563)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” (Nr. 61/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 548)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” (Nr. 182/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 452, 518)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 157/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 369, 525)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 158/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 370, 526)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 159/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 371, 527)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Kredītu reģistra likums” (Nr. 160/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 372, 528)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 154/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 361, 533)
   
Ziņo - dep. R.Kārkliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 171/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 400, 538)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 172/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 401, 539)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 168/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 397, 540)
   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 166/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 395, 541)
   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 163/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 378, 542)
   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 55/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 544)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 19/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 545)
   
Ziņo - dep. I.Vanaga
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” (Nr. 57/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 547)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 95/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 549)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 180/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 449, 550)
   
Ziņo - dep. D.Rodionovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” (Nr. 181/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 451, 551)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 169/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 398, 552)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 167/Lp11)
(Dok. Nr. 396, 553)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 135/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 554)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 161/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 376, 558)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 162/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 377, 559)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 164/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 379, 560)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” (Nr. 87/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 564)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 192/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 534B, 568A)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr.26/Lp11) otrreizējai caurlūkošanai” (Nr. 167/Lm11)
(Dok. Nr. 572)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 168/Lm11)
(Dok. Nr. 573)
   
Lēmuma projekts „Latvijas Republikas Saeimas paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu”” (Nr. 165/Lm11)
(Dok. Nr. 557)
   
Motivācija - dep. Dz.Zaķis
   
Debates - dep. V.Reskājs
  - dep. I.Druviete
  - dep. I.Čaklais
  - dep. A.Brigmanis
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. R.Dzintars
  - dep. J.Viļums
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. A.Buiķis
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. I.Čepāne
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Paziņojumi
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
  - dep. I.Bišofa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 02.02.2012 09:09:28 bal001
Par - 11, pret - 44, atturas - 28. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (189/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 02.02.2012 09:12:33 bal002
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (163/Lm11)

Datums: 02.02.2012 09:13:31 bal003
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (164/Lm11)

Datums: 02.02.2012 11:21:38 bal004
Par - 44, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu atpakaļ komisijai. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu (166/Lm11)

Datums: 02.02.2012 11:22:26 bal005
Par - 55, pret - 31, atturas - 11. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par Aināru Dimantu. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu (166/Lm11)

Datums: 02.02.2012 11:22:48 bal006
Par - 56, pret - 30, atturas - 12. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par Aiju Dulevsku. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu (166/Lm11)

Datums: 02.02.2012 11:23:11 bal007
Par - 56, pret - 30, atturas - 12. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par Gintu Grūbi. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu (166/Lm11)

Datums: 02.02.2012 11:23:37 bal008
Par - 55, pret - 33, atturas - 9. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par Daini Mjartānu. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu (166/Lm11)

Datums: 02.02.2012 11:24:01 bal009
Par - 60, pret - 30, atturas - 7. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par Ivaru Zviedri. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu (166/Lm11)

Datums: 02.02.2012 11:24:44 bal010
Par - 55, pret - 32, atturas - 4. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (169/Lm11)

Datums: 02.02.2012 11:25:10 bal011
Par - 63, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (170/Lm11)

Datums: 02.02.2012 12:26:33 bal012
Par - 44, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā (5/P11)

Datums: 02.02.2012 12:27:19 bal013
Par - 92, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Darba likumā (73/Lp11), 1.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 02.02.2012 13:32:25 bal014
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (188/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.02.2012 13:33:46 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Norvēģijas Karalistes valdību par tādu spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi, ar kuriem tiek piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti ... (62/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:34:41 bal016
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu (74/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:35:28 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā (77/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:36:31 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem” (61/Lp11), 3.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:37:44 bal019
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums (182/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:39:58 bal020
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (157/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:40:53 bal021
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (158/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:41:46 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (159/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:43:06 bal023
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Kredītu reģistra likums (160/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:44:09 bal024
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (154/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:45:21 bal025
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (171/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:46:09 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (172/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:47:40 bal027
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (168/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:49:27 bal028
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (166/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:51:12 bal029
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (163/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 13:58:17 bal030
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (55/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:00:19 bal031
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (19/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:01:26 bal032
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai” (57/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:02:18 bal033
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (95/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:03:58 bal034
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (180/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:05:10 bal035
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts meža dienesta likumā (181/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:06:21 bal036
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (169/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:07:28 bal037
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (167/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:11:01 bal038
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (135/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:12:44 bal039
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (161/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:13:02 bal040
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (161/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:15:04 bal041
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (162/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:15:24 bal042
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (162/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:16:51 bal043
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (164/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:17:11 bal044
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (164/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:18:23 bal045
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem” (87/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.02.2012 14:21:25 bal046
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā ''Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību'' (192/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.02.2012 14:22:45 bal047
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (nr.26/Lp11) otrreizējai caurlūkošanai (167/Lm11)

Datums: 02.02.2012 14:23:18 bal048
Par - 91, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam (168/Lm11)

Datums: 02.02.2012 15:18:43 bal049
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Latvijas Republikas Saeimas paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu” (165/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2012.gada 2.februārī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji, šajā aukstajā ziemas dienā, kurā esot pārsniegti daži aukstuma rekordi Latvijā!

Saeimā diena nebija auksta, tā bija ļoti, ļoti karsta: tika, manuprāt, trīs būtiski – ļoti būtiski! – jautājumi izskatīti.

Viens no tiem. Tika pieņemts Saeimas paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu”, tātad principā Saeimas aicinājums – lielas daļas Saeimas aicinājums! – doties 18.februārī uz referenduma iecirkņiem un, neapšaubāmi, atbalstīt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Līdz pilnīgai... nu, teiksim tā, pilnvērtībai šim dokumentam pietrūka pavisam nedaudz. Arī Zaļo un Zemnieku savienības iesaistīšanas tā sagatavošanā... Nu, es domāju, ka jautājumā par valodu nevajadzētu būt starp latviskajām partijām pozīcijai un opozīcijai, un šis bija tāds dokuments, kurš bija jāgatavo visām kopā, un droši vien ZZS ar lielāko prieku liktu klāt šeit arī savu galvu, savu prātu.

Bet, protams, esam priecīgi par šāda dokumenta pieņemšanu un ceram, ka tiešām 18.februārī cilvēki būs ļoti aktīvi un nekas mūsu valodas statusā nemainīsies.

Otrs būtisks jautājums, neapšaubāmi, bija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšana. Diskusijas bija ļoti karstas, un atkal varētu teikt, ka opozīcijas bažas bija diezgan, diezgan pamatīgas par to, cik tad nepolitisks būs šīs padomes jaunais sastāvs. Nu, brīžam šķita, ka varbūt vienkāršāk būtu bijis piemērot to pašu sistēmu, kas bija līdz šim, – ka partijas izvirzīja – atklāti, skaidri izvirzīja! – sev vēlamos, pašu atbalstītos kandidātus un tad bija tāda diezgan... spēle varbūt ar atklātām kārtīm. Nu, šoreiz bija tā, ka bija patiesībā jāzīlē, kas, kāda koalīcijas partija stāv aiz Aināra Dimanta, Aijas Dulevskas, Ginta Grūbes, Daiņa Mjartāna un Ivara Zviedra. Nu, katrā ziņā aiz visiem šiem cilvēkiem, manuprāt, tomēr stāvēja kāda koalīcijas partija, un dažam arī partijas piederība bija skaidri ierakstīta viņa CV, un līdz ar to iznāca tāda spēle ar mazliet – nu, teiksim tā – piedurknē paslēptām kārtīm.

Protams, Zaļo un Zemnieku savienībai būtiskākais jautājums bija beidzot – pirmo reizi Saeimas pastāvēšanas... nu, tagadējās... laikā! – notikusī diskusija par Latvijas līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas celtniecības projektā. Šī bija pirmā diskusija, un mums radās pārliecība... it sevišķi jau, noklausoties Ekonomikas ministrijas nedrošo viedokli, radās pārliecība, ka diskusija turpināsies un ka visas šīs baumas par to, ka februārī varētu tikt diezgan lielā steigā pieņemts lēmums parakstīt jau konkrētu līgumu par Latvijas līdzdalību šajā miljardu projektā... nu, ka tas nenotiks tomēr steigā un ka tās paliks tikai baumas un notiks patiešām pilnvērtīga skaitļu izvērtēšana, cik tad izdevīgi tas varētu būt vai cik izdevīgi nebūs Latvijai.

Mūsu viedoklis ir tāds, ka šis ir ceļš uz „Latvenergo” privatizāciju. Būtībā, „Latvenergo” uzņemoties saistības, tātad parādsaistības vairāk nekā miljarda latu apjomā (pēc mūsu aplēsēm, varbūt pat līdz 2 miljardiem latu), varētu būt – tas varētu būt pēc kāda laika –, ka valsts būtu varbūt – pēc kāda laika! – spiesta, lai neapgrūtinātu sevi ar šīm parādsaistībām, iespējams, arī privatizēt „Latvenergo” ar visu Daugavas kaskādi.

Nu ir prieks, ka mūsu šis pieprasījums tomēr raisīja debates pusotras stundas garumā, un ceru, ka tās turpināsies.

Paldies par uzmanību. Esiet uzmanīgi ar aukstumu!

Vadītāja. Paldies Ingmāram Līdakam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam.

Nākamā runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Esiet sveicināti! No daudzajiem šīsdienas darba kārtības jautājumiem es runāšu par vienu, kura nozīme tālu pārsniedz vienas Saeimas sēdes darba kārtības punktu. Tas ir „Latvijas Republikas Saeimas paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu””. Ar šo paziņojumu mūsu parlaments ir parādījis, ka tas stāv Latvijas valsts un tās vienotājvērtību sardzē. Ar šo paziņojumu Latvijas Saeimas deputāti ir parādījuši, kuri tik tiešām darbos vēlas stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un kuriem šis svinīgais solījums vai zvērests ir bijis tikai tukša skaņa.

Šajā paziņojumā Latvijas parlaments ir uzsvēris svarīgākos principus, kas apliecina, ka latviešu valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viena no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas pamatiem.

Paziņojumā ir uzsvērts, ka Latvijas valstiskā identitāte ir nesaraujami saistīta ar latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, un atgādināts, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība.

Latvija tieši tāpat kā citas Eiropas demokrātiskās valstis ir garantējusi visu Latvijas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Divdesmit neatkarības gadu laikā Latvijas valsts ir darījusi ļoti daudz, lai stiprinātu latviešu valodu visu Latvijas iedzīvotāju starpā. Diemžēl mūsu ģeopolitiskā situācija, diemžēl dažu politisko spēku nostāja, kas nepārtraukti mudina Latvijas iedzīvotājus apšaubīt Latvijas valstiskumu un latviešu valodas vienojošo lomu, ir darījusi savu un latviešu valodas konkurētspēja joprojām nav saprotama pati par sevi, un tieši tādēļ Latvijas parlaments skaidri ir paudis savu gribu aicināt visus Latvijas pilsoņus piedalīties 18.februāra tautas nobalsošanā, šādi stiprinot Latvijas valstiskumu un sabiedrības saliedēšanu.

Latvijas Saeima līdz ar to arī skaidri ir parādījusi, ka mēs virzāmies uz sabiedrības saliedēšanu, neļaujoties provokācijām, nepaļaujoties uz puspatiesībām un mītiem par valodu konkurenci Latvijā un skaidri norādot, ka juridiska aizsardzība latviešu valodai kā valsts valodai ir nepieciešama. Parlaments aicina visus iedzīvotājus apzināties situācijas nopietnību, apzināties, ka balsojums ir tieši par valodu kā Latvijas pamatu, nevis par mūsu attieksmi pret procesiem Latvijas politikā, un paust savu attieksmi, skaidri ievelkot krustiņu ailītē „pret”, tādējādi balsojot pret krievu valodu kā otro valsts valodu un tādējādi atbalstot latviešu valodu kā mūsu valsts pamatu.

Aicinu visus piedalīties 18.februāra referendumā, apzināties savu izvēli un atcerēties, ka tie, kas ir par Latvijas valsti un valstiskumu, ievelk krustiņu ailītē „pret”.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Inai Druvietei.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inārai Mūrniecei. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija divas ļoti būtiskas, ievērības cienīgas lietas: pirmā – paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu”, un otrā – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ievēlēšana.

Paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu”. Arī Nacionālā apvienība aicina visus, kam ir būtisks latviešu valodas liktenis un arī Latvijas valsts kā latviskas valsts liktenis un pastāvēšana, doties 18.februārī uz referendumu un balsot pret krievu valodu kā valsts valodu Latvijā. Mums ir jāapzinās, ka latvieši ir valstsnācija Latvijā un šis balsojums būs, protams, par valodu, bet – ne tikai par valodu. Balsojums būs par valsts pamatiem, par to, kādā valstī mēs dzīvosim, – vai Latvijā kā latviskā valstī vai Latvijā kā kādā citā valstī. Es visus aicinu apzināties šīs situācijas nopietnību un 18.februārī noteikti nepalikt mājās.

Otrs jautājums, par ko gribu šodien runāt, ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ievēlēšana. Tā patiesi raisīja ļoti karstas diskusijas Saeimas sēžu zālē, un dažkārt atmosfēra nokaita, manuprāt, pat līdz baltkvēlei. Diskusijas bija karstas, jo šis jautājums ir patiešām ļoti būtisks. Tieši padome ir tā, kas veido un nākamos piecus gadus strādās pie tā, kāda būs nacionālā informatīvā telpa Latvijā, kas tajā dominēs. Vai situācija paliks tāda kā līdz šim, vai tomēr padome strādās tā, lai nacionālo informatīvo telpu stiprinātu? Tika ievēlēti pieci padomes locekļi: Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Gints Grūbe, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris. No viņiem mēs gaidām ļoti godprātīgu attieksmi pret darbu un tiešām godprātīgu un tādu konsekventu darbu.

Kārtība, kādā tika šī padome izraudzīta un ievēlēta, ir patiešām jauna kārtība: politiskās partijas vairs tieši nevirza savus protežē, savus ielikteņus, bet šie kandidāti tika atlasīti patiešām ļoti detalizētā, ilgstošā, dziļā procesā. Viņi tika iztaujāti, par viņiem savas atsauksmes sūtīja nevalstiskās organizācijas, un diskusijas bija patiešām ļoti dziļas. Viņi pierādīja gan savu profesionalitāti, gan arī savu spēju un vēlmi strādāt komandā... kā vienotai komandai; katrs no viņiem pierādīja to, ka ir īsts profesionālis, ka pārzina šos jautājumus. Padomei varētu vēlēt tikai veiksmīgu darbu.

Gribu pateikt tiešām ļoti lielu paldies visai sabiedrībai, pirmām kārtām nevalstiskajām organizācijām, kuras ļoti aktīvi iesaistījās šajā darbā, un tieši nevalstiskās organizācijas bija tās, kuras pieteica kandidātus. Gribu teikt paldies mediju ekspertiem, kuri stāvēja mums blakus, izteica labi domātus pamudinājumus, priekšlikumus, izteica dažkārt arī kritiku, kas lika komisijai paraudzīties uz savu darbu no malas un domāt: varbūt tajā kaut kas ir jāmaina?

Gribu teikt paldies arī tam 41 kandidātam, kas piekrita savas kandidatūras virzīšanai. Paldies par uzņēmību! Paldies, ka jūs visi piedalījāties!

Man jāteic, ka tā profesionalitāte, kuru pierādīja daudzi kandidāti (patiešām man jānožēlo, ka padomē mēs ievēlējām tikai piecus!), ir atbilstoša, lai arī viņi turpinātu darbu pie tiem būtiskajiem uzdevumiem un tām būtiskajām problēmām, kas ir jārisina mediju jomā. Ceru, ka viņi šo darbu turpinās, strādājot gan sabiedriski konsultatīvajā padomē, gan arī plašsaziņas telpā vai masu medijos, nākot klajā ar rakstiem un priekšlikumiem, un ieteikumiem.

Tā ka jaunajai padomei vēlēsim sekmīgu darbu un sekosim līdzi tās darbībai!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Inārai Mūrniecei no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli un nostāju attiecībā uz tā dēvēto finanšu stabilitātes politiku Latvijā.

Ir zināms, ka Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 1,3 procentiem. Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka prognozēja, ka ekonomika šogad augs par 2,5 procentiem. Latvijas Bankas veiktais iekšzemes kopprodukta prognozes samazinājums apliecina, ka mūsu valsts nav gatava jauniem triecieniem ekonomikā. Šāds prognozes samazinājums neesot nekāds pārsteigums un sen jau bijis gaidāms. Tas nozīmē, ka valdība un premjers mēģinājuši noslēpt no tautas īsto situāciju Latvijas ekonomikā. Tas nozīmē, ka veiktie pasākumi nav uzlabojuši situāciju un gaidāmajai recesijai un krīzei nav plānoti nekādi pretpasākumi. Pēc mūsu domām, lai izvairītos no jaunas ekonomiskās krīzes, valdībai vajadzētu tagad uzlabot uzņēmējdarbības vidi, atvieglot darbību eksportētājiem, kā arī grozīt nodokļu likumdošanu, samazinot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (iespēju robežās, protams), kā arī darbaspēka izmaksas. Tādējādi ražotāji varētu samazināt galaprodukta cenu, neciest zaudējumus, palielināt konkurētspēju un iekarot citus tirgus. „Saskaņas Centrs” šādus priekšlikumus iesniedza jau 2012.gada valsts budžetam, bet tie netika atbalstīti, koalīcijai apgalvojot, ka viss būs kārtībā. Nu, un kas notiek pašlaik? Tiekoties ar Valsts prezidentu, „Saskaņas Centrs” valsts vadītājam pauda uzskatu, ka šobrīd pat Eiropas Savienībā kopumā vēl nav skaidrības, kas notiks gan ar Lisabonas līguma grozījumiem, gan jauno līgumu. Bet Latvijas valdība jau grib šos jautājumus steigšus risināt. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka ar taupīšanu un taupības režīmu neviena valsts bagātāka nav kļuvusi un ka tas ved tikai pie jaunas aizņemšanās. Turklāt Fiskālās disciplīnas likums savā esošajā formā ir ļoti slikti izstrādāts un nav pieņemams, jo nerada nekādu iespēju valsts attīstībai.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka Eiropas Savienībā veiktā ekonomiskās bardzības politika, kuru mūsu valdība politkorekti sauc par taupības politiku, ir aplama un kaitē Latvijas ekonomiskajai un politiskajai suverenitātei. Šī politika balstās uz pieņēmumiem, nevis uz pierādījumiem un kalpo Eiropas ekonomiski attīstīto valstu dominēšanas pastiprināšanai. Finanšu stabilizācija, kas izpaužas valsts budžeta konsolidācijā, un ne jau pirmo reizi, arī nozīmē, ka krīzes laikā nauda aiziet finanšu sektora stabilizācijai, tātad vienkārši – bankām, nevis darba vietu un reālas ekonomikas uzturēšanai.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka finanšu stabilitāte var balstīties tikai uz ražošanas, tranzīta un reālas ekonomikas attīstības pamatiem, tāpēc „Saskaņas Centrs” iestājas nevis par mūžīgu taupības režīmu, bet par attīstības politiku. Rodas jautājums – kas ir atbildīga fiskālā disciplīna? Mūsu izpratnē, valstij ir pareizi tērēt naudu krīzes laikā un ietaupīt treknajos gados. Savukārt akla pakļaušanās tā saucamās fiskālās disciplīnas principiem pēc būtības nozīmē finansiālas, ekonomiskas neatkarības zaudēšanu. Un tagad varas partijas vienkārši vēlas noslēpt no tautas īsto situāciju, novērst cilvēku uzmanību no būtiskām problēmām sociāli ekonomiskajā jomā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (ZRP).

Paldies.

Godātie radioklausītāji! Mazliet interesanti klausīties „Saskaņas Centra” viedokli par fiskālo disciplīnu un to, ka būtu pareizi tērēt krīzes laikā un taupīt treknajos gados. No tā mēs saprotam, ka acīmredzot „Saskaņas Centrs” atbalstīs valdības ierosināto politiku, kur tieši tas arī ir paredzēts – tērēt krīzes laikā un taupīt treknajos gados. Bet, lai varētu tērēt krīzes laikā, ir jābūt pirms tam kaut kam sataupītam. Diemžēl šobrīd mēs tādā situācijā neesam.

Tomēr, atgriežoties pie Saeimas šodienas sēdes, jāsaka, ka trīs būtiskākie jautājumi, kas šodien Saeimā tika izskatīti, izdebatēti un attiecīgi nobalsoti, jau ir tikuši pieminēti, bet es arī tos gribētu pieminēt, šoreiz gan secībā no mazāk svarīgā uz svarīgāko.

Pirmais no šiem trim, ko es varētu pieminēt, ir jau Līdakas kunga pieminētā Visaginas atomelektrostacija. Par to, neapšaubāmi, ir nepieciešamas debates gan Saeimā, gan valdībā, gan arī sabiedrībā, gan ar attiecīgām nevalstiskajām organizācijām, gan ar vides speciālistiem un ekspertiem. Taču tas, ko mēs dzirdējām no Ekonomikas ministrijas puses, un situācija, kurā mēs šobrīd esam, liecina par to, ka notiek izvērtējums, cik dārga būs šī atomelektrostacija, vai tā atmaksāsies, cik maksās Latvijai no šīs stacijas saņemtā elektrība, kādu iespējamu piesārņojumu tā var radīt un kā to iespējams novērst, un tiek runāts arī par visiem citiem jautājumiem, kas ir saistīti ar šo būvniecību. Dotajā brīdī spekulēt ar cipariem, kuri ir vienkārši, jāsaka, paņemti no gaisa, – tas diemžēl nav īsti pamatoti. Attiecīgi arī tas bija iemesls, kāpēc koalīcija, tajā skaitā Zatlera Reformu partija, šobrīd balsoja pret konkrēto pieprasījumu, taču diskusijas viennozīmīgi tiks turpinātas – un tiks turpinātas ar kvalitatīviem datiem tad, kad tie būs pieejami.

Nākamais jautājums – jau pieminētā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kandidātu izvirzīšana. Arī par šiem kandidātiem debates bija pietiekami karstas, taču interesanti, ka neviens no deputātiem nerunāja... gandrīz neviens no deputātiem nerunāja par konkrētiem vārdiem un uzvārdiem, kurus gribētu vai negribētu redzēt šajā padomē. Notika ļoti daudz spekulācijas un, kā Līdakas kungs teica, zīlēšanas ar to, vai kādam no kandidātiem ir vai nav kāda politiskā piederība vai kādas politiskās simpātijas. Taču ļoti maz no Saeimas tribīnes izskanēja šo kandidātu profesionālais novērtējums. Jāsaka, ka kritiķiem ar profesionālā novērtējuma kritiku būtu grūti, ja vien viņi to būtu mēģinājuši darīt. Jo šobrīd Saeimas ievēlētie kandidāti ir tiešām profesionāli, ar pieredzi mediju darbā, ar pieredzi elektronisko mediju jomā, un katrs no viņiem ir speciālists savā konkrētajā jautājumā. Savukārt, saliekot šīs zināšanas kopā... Mēs tiešām ticam, ceram un esam pārliecināti, ka jaunā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošinās līdz šim pieļauto kļūdu labošanu, nodrošinās to, ka nebūs Latvijā vairs horizontālo taimkodu, cenzūras un pēkšņas licenču nosacījumu maiņas; nodrošinās to, ka mūsu elektroniskie mediji kļūs arvien kvalitatīvāki un sabiedrībai arvien pieejamāki un interesantāki.

Un pēdējais, ko es gribu pieminēt šobrīd, droši vien vissvarīgākais jautājums, – jau pieminētais Saeimas paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu”. Zatlera Reformu partija vienmēr ir uzstājusies par sabiedrības integrāciju un sabiedrības saliedētību. Mēs dzirdam, ka atsevišķi deputāti, atsevišķi politiskie spēki, atsevišķi politisko spēku pārstāvji saka, ka šis nav balsojums par krievu valodu kā otro valsts valodu, ka šis ir balsojums pret līdz šim īstenoto integrācijas politiku.

Godātie klausītāji! Es gribu aicināt jūs nepakļauties šādām manipulācijām un pārdomāt sava balsojuma jēgu un nozīmi. Es aicinu tos cilvēkus, kuri nav apmierināti ar līdzšinējo integrācijas politiku, izteikt to pašreizējiem Saeimas deputātiem, izteikt to tostarp arī Zatlera Reformu partijai, un risināt jautājumus atbilstoši to saturam, proti, integrācijas politikas jautājumus risināt integrācijas politikas ietvaros, bet nesākt karu pret Latvijas valsts pamatiem, nesākt karu pret Latvijas valsts valodu – latviešu valodu.

Mēs atzīstam, ka valstī ir problēmas ar integrāciju, mēs atzīstam, ka ir problēmas ar mazākumtautību iedzīvotājiem, un mēs vēlamies un gribam risināt šīs problēmas, taču lūdzam to darīt konkrēto jautājumu izskatīšanas ietvaros. Tāpēc pievienojamies šim Saeimas paziņojumam un aicinām atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, doties uz referendumu 18.februārī, balsot pret iesniegtajiem Satversmes grozījumiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ingai Bitei.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Piektdien, 17.novembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:30  Eiropas lietu komisijas sēde (turpinājums)
11:00  Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa tikšanās ar Kirgizstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Kubanychbek Omuraliev
12:00  Saeimas priekšsēdētājas V. E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīriem
12:20  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa tikšanās ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīriem
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”