Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2012.gada 19.janvārī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Mēs varam sākt Saeimas 19.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par iespējamām izmaiņām.

Vispirms vēlos jūs informēt, ka deputāte Inese Laizāne ir atsaukusi savu parakstu zem likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Līdz ar to šis likumprojekts netiek šodien izskatīts, jo nav pietiekamā parakstu skaita.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma sniegšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vucāna, Grigules, Vējoņa, Līdakas, Jurševskas, Brigmaņa, Auguļa, Bērziņa, Dūklava un Seržanta iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

Par šo darba kārtības maiņu pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcija mani ir deleģējusi pamatot to, kāpēc mēs lūdzam iekļaut Saeimas šodienas darba kārtībā jautājumu par grozījuma veikšanu Latvijas Republikas Satversmes 73.pantā, precīzāk, par šī panta papildināšanu ar teikumu, kas mūsu valstī turpmāk liegtu nodot tautas nobalsošanai tādus Satversmes grozījumus vai likumprojektus, kuros ietvertās normas apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus vai arī nav pieļaujamas demokrātiskā sabiedrībā.

Latvijas tauta jau apmēram pusgadu blakus tam diskomfortam, ko rada šībrīža ekonomiskās un finansiālās problēmas, ir spiesta dzīvot arī politiķu iniciētā diskomfortā, kas ir saistīts ar savstarpējo rēķinu kārtošanu, izmantojot valsts valodas jautājumu.

Valsts valodas jautājums tāpat kā teritorijas nedalāmība, demokrātiskais parlamentārisms, valsts simbolika – tās ir tās svētās lietas, uz kurām ir balstīta Latvijas kā nacionālas valsts veidošana. Spēlēšanās ar šīm lietām nav pieļaujama. Un tā ir jāizbeidz, jo tā grauj gan mūsu valsts starptautisko prestižu, gan arī traucē dzīvot mums pašiem.

Šajās dienās Saeima un tās Prezidijs saņem lielu skaitu Latvijas pilsoņu vēstuļu, kurās viņi pauž gan neizpratni, gan sašutumu par to, kā tas ir varējis notikt, ka 21.gadsimta otrajā desmitgadē mūsu valstī kā nacionālā valstī darba kārtībā ir parādījusies tautas nobalsošana par valsts valodas statusa piešķiršanu vēl kādai citai valodai bez latviešu valodas.

Pilsoņi savās vēstulēs šādu situāciju un šādas darbības uzskata par valsts pamatu graušanu. Un tas nav pieļaujams.

Un tieši tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka ir nepieciešams iespējami ātrā laikā veikt izmaiņas mūsu valsts pamatlikumā, lai šādas situācijas nākotnē neatkārtotos.

Lūdzam iekļaut mūsu iniciētos Latvijas Republikas Satversmes 73.panta grozījumus Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”, bet deputāts lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā jautājumu par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 14, atturas - 13. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Romāna Dončenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un tajā iekļauto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīt kā darba kārtības 18.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kalniņa, Čaklā, Rībenas un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu „Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu „Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vucāna, Grigules, Vējoņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Pirms šīm un iepriekšējām vēlēšanām, runājot kā ar latviešiem, tā ar cittautiešiem, mēs spriedām, kā pārvarēt ekonomisko krīzi, kā sakārtot veselības aprūpi un izglītību, kā iegūt jaunas darba vietas un kaut nedaudz uzlabot labklājību mūsu cilvēkiem.

ZZS šiem tematiem vienmēr ir pievienojusi arī jautājumu par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanas nepieciešamību. Taču diez vai toreiz, Satversmes tapšanas laikā, kāds iedomājās, ka mūsu vienīgo valsts valodu nāksies visiem spēkiem aizstāvēt - aizstāvēt mūsu valsts valodas likumīgās tiesības, kuras šobrīd ir apšaubītas. Tas ir absolūti pašsaprotami, ka vienīgā Latvijas valsts valoda ir un vienmēr tai ir jābūt latviešu valodai. Tas ir tāpat kā elpot.

Politikā var vienoties par dažādiem kompromisiem, bet ir lietas, kurās nevar būt kompromisu, un valodas jautājums ir viena no tām - tāpat kā valsts suverenitāte un teritorijas nedalāmība -, jo tikai Latvijā mēs varam kopt un attīstīt savu valodu un kultūru.

Mēs nepiekrītam, ka Latvijā uz līdzīgiem pamatiem iespējams pastāvēt divām valsts valodām. To nebija paredzējuši tie, kas cēla šo valsti un kas rakstīja šo Satversmi. Šobrīd ierosinātais referendums ir pilnīgā pretrunā ar mūsu Satversmes garu un būtību. Un, lai nākotnē neatkārtotos līdzīgas nejēdzības, ir jāmaina Satversme, nosakot, ka negrozāmi ir panti par vienīgo valsts valodu un par teritorijas nedalāmību - panti, kas apraksta nacionālas valsts pamatprincipus. Nekādām iebildēm šeit nevajadzētu būt, jo tādi negrozāmi panti ir gan Francijas, gan Vācijas un citu - daudz mazāk apdraudētu - tautu konstitūcijās.

Tāpēc ZZS izšķīrās iesniegt Satversmes grozījumus, kas paredz teritorijas un valodas neaizskaramību. Šādu ieguldījumu... īpašu ieguldījumu šo Satversmes grozījumu izstrādāšanā deva Raimonds Vējonis un jurists Artis Stucka. Par iesnieguma juridisko pamatotību liecina tas, ka Stuckas kungs saņēma pozitīvu vērtējumu par šo sagatavoto priekšlikumu no tāda konstitucionālo tiesību eksperta kā Egils Levits.

Zīmīgi, ka pretimstāvēšana atkal notiek vēsturiskās barikāžu atceres laikā. Arī mums šobrīd ir jālieto visi līdzekļi, lai nostiprinātu Latvijā latviešu valodu. Mums visiem ir jābūt stipriem un vienotiem. Koķetērija dēļ valodas un viltus demokrātijas nav pieļaujama. Jo te nu mēs esam - vairs nav kur atkāpties, jo sekas var būt traģiskas. Mums ir jābūt stipriem savā prasībā, lai latviešu valoda Satversmē ir un vienmēr būtu vienīgā valsts valoda, lai Latvijas teritorija ir nedalāma. Mums ir jābūt stipriem, aizstāvot valodu, tautu un valsti.

Mēs, ZZS, aicinām visus - neatkarīgi no partijas piederības vai frakcijas - atbalstīt šos grozījumus Satversmē. Pildīsim savus pilsoņa pienākumus pret šo valsti, pret bērniem un viņu tiesībām savā dzimtajā zemē runāt savā dzimtajā valodā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Vucāna, Grigules, Vējoņa, Līdakas, Jurševskas, Brigmaņa un citu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 11.janvāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” trešajam lasījumam.

Ir saņemts viens priekšlikums no pašas komisijas - izslēgt spēkā stāšanās noteikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. Lūdzam deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Deputāt Reir! Deputāt Reir, kurš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos par likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”? (No zāles dep. J.Reirs: „Ozoliņš!”)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labrīt, godājamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Šīs likuma izmaiņas atspoguļo Eiropas Savienības finanšu uzraudzības reformas rezultātā izveidotās Eiropas Banku iestādes, kura aizstāj Eiropas Banku uzraugu komiteju, pilnvaras un nosaka, par kādiem jautājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi.

Likumprojektā ir ietvertas prasības Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informēt Eiropas Banku iestādi par licences izsniegšanu vai anulēšanu kredītiestādei, par atteikumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli citā dalībvalstī un atteikumu citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli Latvijas Republikā, kā arī sniegt citu informāciju saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības funkciju veikšanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

 

J.Ozoliņš (ZRP).

Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” ir izstrādāts, lai neradītu juridiskas domstarpības, kā arī samazinātu administratīvo slogu emitentiem. Tur tiek noteikts jauns kritērijs, pēc kā aprēķina piedāvājuma, tā sauktā emisijas piedāvājuma, maksimālo apmēru, tas ir, kopējo samaksas aprēķinu attiecina uz visu Eiropas Savienību kopumā, kā arī palielina tāda piedāvājuma robežvērtību, kas nav uzskatāma par publisku.

Ņemot vērā, ka finanšu tirgos Latvijā noteiktā robežvērtība ir 50 tūkstoši eiro un tā vairs neatspoguļo privāto ieguldītāju un profesionālo ieguldītāju atšķirīgo ieguldītspēju, jo arī privātie ieguldītāji var veikt ieguldījumus, kur darījumu summa pārsniedz 50 tūkstošus eiro, šī riska mazināšanas ietvaros robežvērtība tiek palielināta līdz 100 tūkstošiem eiro. Un juridisku domstarpību likvidēšanai tiek arī precizēts emisijas prospekta derīguma termiņa sākuma datums, nosakot, ka tas ir datums, kad prospekts ir reģistrēts uzraudzības iestādē, tādējādi radot arī kontroles datumu prospekta derīguma termiņa noteikšanai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gada periodā saskaņā ar saprašanās memorandiem par minēto finanšu instrumentu īstenošanu. Ar likumprojektu paredzēts noteikt finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas, personas, to tiesības un pienākumus, lēmumu pieņemšanas kārtību un termiņus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums šim likumprojektam piešķirt steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektam „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums” piešķirtu steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums” atbalstītu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā... Kad? (Pauze. No zāles starpsaucieni: „Kas noticis?”, „Disciplīna klibo?”, „Kas par lietu?”)

J. Ozoliņš. Tā... kurš ir nākošais datums?

Sēdes vadītāja. Jums kalendārs ir priekšā.

J.Ozoliņš. 24.janvāris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

J.Ozoliņš. Nākošajā sēdē, 26.janvārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris un izskatīšana - Saeimas 26.janvāra sēdē. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikums atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” paredz nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasību pilnīgu pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos, kā arī grozīt likuma atsevišķas normas atbilstoši pašreizējai situācijai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Upenieks. 2.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Grozījumi Operatīvās darbības likumā.

Komisija bija saņēmusi 56 priekšlikumus. 55 - no deputāta Elksniņa un vienu - no deputātes Lībiņas-Egneres. Komisijas darba gaitā pēc diskusijām deputāts Elksniņš atsauca savus priekšlikumus un tika izveidota komisijas darba grupa, lai strādātu ar šiem priekšlikumiem. Līdz ar to šodien izlemšanai palika tikai viens jautājums - 20.priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Ja mēs atskatāmies uz Operatīvās darbības likumu, tad uz doto brīdi ir secināms tas, ka minētais normatīvais akts tika pieņemts aptuveni divdesmit gadus iepriekš. Tā pamatā tik tiešām bija vecās instrukcijas, kuras mēs ātri pārņēmām, lai ieviestu vismaz kaut kādu regulējumu attiecībā uz operatīvajām darbībām.

Iekšlietu ministrijas virzītie grozījumi šajā Operatīvās darbības likumā, kurus mēs atbalstījām pirmajā lasījumā, pēc būtības neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un neatbilst arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. To būtība ir sekojoša. Tikai pēc divdesmit gadiem valsts legalizē jautājumu, ka, piemēram, dzīvojamās telpās, tajās iekļūstot, ir nepieciešams tiesneša akcepts, lai filmētu to, kas notiek šajās telpās. Minētā problēma atklājās virknē lietu, kuras tika izskatītas tiesā - gan Rīgas apgabaltiesā, gan arī Augstākajā tiesā - un saistībā ar iespējamiem apsvērumiem par to, ka konkrētajā lietā iesaistītās personas varētu vērsties pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šajā gadījumā pirmais jautājums ir par to, ka regulējums, kurš tiek piedāvāts no Iekšlietu ministrijas puses, Operatīvās darbības likumā ir balstīts pirmām kārtām uz tiem apsvērumiem, ka divdesmit gadus tiesībsargājošās iestādes darbojās patvaļīgi.

Otrais jautājums. Attiecībā uz telefona sarunu noklausīšanos, kuru pirms tam trīs dienas varēja veikt tikai ar prokurora sankciju bez jebkāda veida tiesas kontroles, minētie secinājumi izriet no Satversmes tiesas sprieduma, kurš ir noteicis, ka likuma norma nav pietiekami skaidra un nav pietiekami saprotama un līdz ar to ir iespējama valsts varas patvaļīga izmantošana. Es vēlētos visiem kolēģiem atgādināt par to, ka jautājums par Operatīvās darbības likuma atbilstību un tālāko virzību pirms pirmā lasījuma Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstīts netika. Pēc tā, godājamie kolēģi, minētajā normatīvajā aktā es sagatavoju virkni grozījumu, kuri izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies, gan ratificēdama Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, gan arī būdama Eiropas Padomes dalībvalsts.

Šajā gadījumā, godājamie kolēģi, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka regulējums, kurš tiek piedāvāts Operatīvās darbības likumā, pēc būtības neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 89.pantam, kurā ir noteikts: „Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.” Problēmas pamatā attiecībā uz iesniegtajiem grozījumiem ir sekojošas: pēc būtības minētais normatīvais akts un tā piedāvājums nav izstrādāts ar zināmu kvalitāti. Tas nozīmē, ka tas neatbilst tiesiskas valsts principiem tādēļ, ka pieļauj neierobežotu valsts iejaukšanos cilvēka pamattiesībās attiecībā uz vismazākajiem nodarījumiem un faktiski aptver visu Krimināllikumu. Tas ir konkrēti viens no Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem šajā lietā.

Pēc būtības nacionālajās tiesībās ir jābūt arī noteiktiem aizsardzības pasākumiem pret patvaļīgu un ļaunprātīgu iejaukšanos garantētajās tiesībās. Uz doto brīdi Operatīvās darbības likumā veiktie pasākumi un to rezultāti nepieļauj efektīvu tiesas kontroli pār minētajiem pasākumiem.

Šajā gadījumā kompetentām institūcijām nedrīkst tikt piešķirta neierobežota rīcības brīvība, un par to konkrēti ir nolemts vienā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietām „Harfords pret Lielbritāniju”.

Pēc būtības, godājamie kolēģi, visi mani iesniegtie priekšlikumi, ja mēs runājam par iepazīšanos ar tiem savstarpējā saistībā, neapdraud ne valsts neatkarību, ne drošību. Tika arī paredzēti pārejas noteikumi. Šajā situācijā tik tiešām tika sasniegts kompromiss attiecībā uz to, ka tiks izveidota darba grupa, kurā apspriedīs minētos grozījumus. Bet pēc būtības tas, kas tagad tiek piedāvāts, - tas ir piliens jūrā attiecībā uz šīs problēmas risināšanu, un šajā gadījumā, godājamie kolēģi, es nedomāju, ka pēc būtības tā problēma, kuru mēģina tagad atrisināt Iekšlietu ministrija, virzot savus likumprojektus, pēc būtības tiks atrisināta.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es uzskatu, ka nav nekāda pamata, lai Iekšlietu ministrijas grozījumus varētu atbalstīt pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Elksniņa kungs, bet otrajā lasījumā ir jārunā par konkrēto priekšlikumu, un šobrīd mēs diskutējam par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegto priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

 

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Es esmu iesniegusi priekšlikumu par grozījumiem Operatīvās darbības likuma 7.panta piektajā daļā un šo savu priekšlikumu esmu balstījusi uz Juridiskajā komisijā kā par šo likumprojektu līdzatbildīgajā komisijā izdebatēto viedokli. Esam uzklausījuši gan deputātu viedokli, gan arī uzaicinātos ekspertus un esam konstatējuši, ka, labu gribot, šobrīd likumā paredzot tādu situāciju, ka tiesneša sankcija par operatīvajām darbībām ir jāiegūst nākamajā darba dienā, esam aizmirsuši, ka kalendārā bieži vien ir iespējams, ka nākamā darba diena pienāk tikai pēc vairākām dienām. Proti, 2012.gadā Ziemassvētku brīvdienas ilgs piecas dienas, Jaungada brīvdienas ilgs četras dienas, un tā mēs, gribēdami uzlabot šo situāciju, ka no 72 stundām mēs pārejam uz nākamo darbadienu - mēs „uzdāvinām” principā saviem iedzīvotājiem iespēju, ka viņu telefonsarunas varētu tikt noklausītas, viņu dzīvesvieta varētu tikt videonovērota tik tiešām visās Ziemassvētku brīvdienās un visās Jaungada brīvdienās.

Mans priekšlikums ir vērsts uz to, ka operatīvās darbības šādos gadījumos, kad ir garākas brīvdienas, tomēr ir iespējams plānot, ja tās nav bijis iespējams iepriekš plānot un saņemt tiesneša akceptu - tas ir jāsaņem 72 stundu laikā; proti, jaunie grozījumi likumprojektā nevar tikt vērsti uz nelabvēlīgāku situāciju mūsu iedzīvotājiem, nekā to paredz šobrīd spēkā esošais regulējums.

Tādēļ lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Loskutova kungs vēlas ko piebilst?

A.Loskutovs. Komisijas vārdā - nē.

Ņemot vērā, ka citu priekšlikumu izskatīšanai nav, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tā. Mums vispirms ir jābalso par Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Saeimas deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. 3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” un turpmākie divi likumprojekti ir sagatavoti, lai šobrīd, kad ekonomiskās situācijas rezultātā bieži vien mantojumu atstāj cilvēki, kuriem parādu nasta ir lielāka par iespējamo mantojumu ar plus zīmi, tad, piemērojot seno romiešu tiesību principu, ka bezmantinieka manta piekrīt valstij, valstij tad arī šī parādu nasta bieži vien ir jāapsaimnieko un jāmeklē tai jauns īpašnieks. Tā ir valsts pārvaldei neraksturīga funkcija. Šobrīd to dara dažādas valsts pārvaldes iestādes.

Un Finanšu ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu nodot šo funkciju zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Un zvērināti tiesu izpildītāji tad katrā konkrētajā gadījumā, savstarpēji konkurējot, nodrošinātu, ka šajā procesā tiktu atrasts gan risinājums šīs mantas kreditoriem, gan arī iespējamais jaunais šīs mantas īpašnieks.

Jāsaka, ka mums Juridiskajā komisijā izvērsās plašas debates un mēs piekritām ne visiem tieši juridiskajiem risinājumiem šajos likumprojektos, taču vienojāmies ar Finanšu ministriju, kas ir šī likumprojekta grozījumu autore, ka tiks uz otro lasījumu piesaistīti gan civiltiesību eksperti, gan komerctiesību eksperti, lai šis regulējums tiktu pilnveidots un lai rastās varbūt tādas nepilnības tiktu novērstas.

Tādēļ aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar bezmantinieka mantas apsaimniekošanas nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem - proti, tas skar zvērināta notāra funkcijas, vedot Mantojuma reģistru. Un mana iepriekšējā argumentācija attiecināma arī uz šo likumprojektu: vēl tiks precizēti un uzlaboti iespējamie juridiskie risinājumi. Taču lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” tātad satur šo vispārējo regulējumu par bezmantinieka mantas apsaimniekošanas nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Un aicinu arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” precizē administratīvo atbildību par normatīvo aktu pārkāpumiem dzīvnieku barības, pārtikas aprites, dzīvnieku labturības un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu jomā.

Ir saņemti pavisam 11 priekšlikumi. Visus 11 priekšlikumus Juridiskā komisija, kas ir atbildīgā komisija, ir atbalstījusi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 11.priekšlikums. Arī tas atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 24.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” un to sagatavojusi otrajam lasījumam.

Es atgādināšu, ka runa ir par attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanu.

Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 2.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 3.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 4.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 6.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 7.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 8.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 9.priekšlikums - no ekonomikas ministra. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 10.priekšlikums - no ekonomikas ministra. Daļēji ir atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 11.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Tautsaimniecības komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.februāris. Paldies.

V.Dombrovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” otrajā lasījumā.

Kopumā ir iesniegti 9 priekšlikumi, no kuriem 1. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Arī 2. ir Klāva Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - Latvijas Republikas tiesībsarga Jansona priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 4. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - tiesībsarga Jansona priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 6. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - Klāva Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 8. - arī Klāva Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un pēdējais, 9., - komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 9.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Gunāra Igauņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Gunāra Igauņa saukšanai pie administratīvās atbildības.

Deputāts Igaunis pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Gunāra Igauņa saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Gunāra Igauņa saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi un izskatījusi Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas saukšanai pie administratīvās atbildības. Deputāte par vienu dienu pārkāpa noteikto termiņu, kādā valsts amatpersonas deklarācija jāiesniedz, stājoties amatā. Komisija nolēma - vienbalsīgi nolēma! - atbalstīt 11.Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” (reģ. nr.30/Lp11) izskatīšanai otrajā lasījumā”. Vai Sociālo un darba lietu komisijas vārdā kāds ziņos? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” (reģ. nr.30/Lp11) izskatīšanai otrajā lasījumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš minētajam likumprojektam pagarināts līdz 2012.gada 3.februārim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

Pirms Ilma Čepāne sāk ziņot par minēto likumprojektu, es vēlos jūs informēt, ka esmu saņēmusi iesniegumu no deputātes Ineses Lībiņas-Egneres, kurā viņa informē, ka viņa atsauc no šī minētā likumprojekta savu 8.priekšlikumu.

Tāpat vēlos informēt, ka es, Solvita Āboltiņa, atsaucu 10. un 11.priekšlikumu. Tātad šie priekšlikumi ir atsaukti un par tiem debates nav iespējamas.

Lūdzu, Čepānes kundze.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.34/Lp11.

1.priekšlikums ir deputātes Čepānes priekšlikums, kas, kā jūs redzat, nav atbalstīts. Komisijas sēdē ar balsu vairākumu tas tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst?

I.Čepāne. Nē.

Sēdes vadītāja. Jā... Nē. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu savu viedokli aizstāvēt.

Proti, kolektīvā iesnieguma nepieciešamība tika apspriesta jau iepriekšējās Saeimas laikā. Tie deputāti, kas bija iepriekšējās Saeimas laikā, noteikti atceras, ka sākotnēji likumprojektā tika paredzēts, ka, lai kolektīvais iesniegums nonāktu Saeimā, attiecīgā iniciatīva būtu jāatbalsta vismaz divreiz lielākam pilsoņu skaitam, proti, 10 tūkstošiem pilsoņu. Pie tam kā vecuma cenzu bija paredzēts noteikt nevis 16 gadus, bet 18 gadus. Nu, kā jūs redzat, tagad šis skaitlis ir divreiz samazināts - no 10 tūkstošiem uz 5 tūkstošiem - un šīs tiesības tiek dotas personām, pilsoņiem, sākot no 16 gadu vecuma.

Pagājušajā Saeimas sēdē, kad šo likumprojektu mēs izskatījām otrajā lasījumā, es izteicu bažas, ka tik neliela skaita parakstu vākšana varētu tikt izmantota politisko partiju rēķinu kārtošanā. Mēs ļoti bieži atsaucamies uz ārvalstu praksi šajā jautājumā (ir runa nevis par politisko rēķinu kārtošanu, bet par petīciju tiesisko regulējumu, es gribētu teikt), un pagājušajā Saeimas sēdē arī manas kolēģes no VIENOTĪBAS pieminēja Poliju. Es arī paskatījos, kā tad īsti ir Polijā, un no Polijas vēstniecības Politiskā departamenta mēs saņēmām atbildi, ka kārtība ir ļoti līdzīga tai, kāda ir pie mums, - ka tur likumdošanas iniciatīva... viņiem tas ir pat konstitūcijā... ka 100 tūkstošiem pilsoņu ir tiesības iesniegt likumdošanas iniciatīvu. Kaut kas līdzīgs ir arī mūsu Satversmē - nu varbūt nevis tīri klasisks... tāda petīcija vai kolektīvais iesniegums.

Tālāk paskatīsimies mūsu kaimiņvalsti Lietuvu. Lietuvā saskaņā ar viņu konstitūciju ir divējāds regulējums, proti, ka ne mazāk kā 300 tūkstošiem vēlētāju ir tiesības iesniegt Seimam ieceri mainīt un papildināt konstitūciju, bet, lai varētu iesniegt šādu līdzīgu petīciju... tur gan tiek prasīts, lai šis likumprojekts tiktu... lai tas nebūtu tikai iniciatīvas veidā, bet lai būtu jau kā likumprojekts kā tāds, un tad ir nepieciešami 50 tūkstoši šo parakstu.

Daudzās valstīs ir noteikts noteikti termiņš, cik ilgā laikā ir... pat sākot no 8 dienām, turpretī citās valstīs ir noteikts, ka tas būtu nepieciešams vairāku mēnešu laikā... Mums diemžēl šādu ierobežojumu nav. Līdz ar to es arī saprotu kolēģu vēlmi domāt par savu nākošo elektorātu, bet, ņemot vērā pašreizējo saspringto situāciju mūsu valstī, es patiešām baidos, ka tas ir ļoti viegli izdarāms, ņemot vērā to, ka šādi jaunieši, kuriem pat vēl nav 18 gadu... ka viņi ļoti viegli visus šos parakstus var interneta vidē noformēt. Un mani pat māc bažas: var būt, ka mēs esam mazliet pārsteigušies, atbalstot šos 5 tūkstošus... šo parakstītāju skaitu.

Tātad es lūdzu atbalstīt tomēr manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ka tomēr šinī gadījumā būtu pirmām kārtām pareizi palikt pie balsstiesīgajiem pilsoņiem un nepaplašināt šo loku. Ja mums Saeimu vēlē pilsoņi no 18 gadiem, tad arīdzan šī petīcija pilsoņiem būtu jāiesniedz no 18 gadiem. Ja mēs vēlamies varbūt pārskatīt kādā brīdī, no cik gadiem vēlē Saeimu, tad varētu arī šo pārskatīt. Bet pagaidām es gribētu aicināt atbalstīt šinī jautājumā Čepānes kundzi.

Attiecībā uz otru punktu. Protams, vienmēr ir tā, ka, ja ir kaut kāds konkrēts skaitlis, tad var teikt: kāpēc šāds skaitlis? Un to vienmēr ir grūti pierādīt, kāpēc tas ir tieši tāds. Bet kāpēc varētu būt 10 tūkstoši? Es domāju, ka prakse ar referendumu iniciēšanu tomēr ir apliecinājusi, ka 10 tūkstoši ir tas skaitlis, ko var pietiekami viegli savākt, un šinī gadījumā tā savākšanas iespēja ir vēl daudz vieglāka, nekā, teiksim, iniciējot referendumu.

Līdz ar to, ņemot vērā mūsu līdzšinējo praksi, 10 tūkstoši būtu saprātīgs skaitlis, kas nepadarītu šo iniciatīvas iespēju pārlieku apgrūtinošu, bet tā nekļūtu arī nesamērīgi viegla.

Šo apsvērumu dēļ es aicinātu atbalstīt Čepānes kundzes priekšlikumu.

Paldies. (No zāles dep. I.Čepāne: „Paldies!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt Ilmas Čepānes priekšlikumu. Par 10 tūkstošu barjeru nupat mūs pārliecinoši informēja kolēģis Einārs Cilinskis. Es tādēļ runāšu par to, kāpēc, manuprāt, ir jāsaglabā 18 gadu slieksnis.

Pirmais arguments, protams, ir šīs vecuma robežas saistība ar tiesībām vēlēt - vēlēt mūsu valsts parlamentu, tātad institūciju, kas tad arī pieņems šos likuma grozījumus. Un es tur redzu ļoti loģisku saikni.

Otrkārt. Piedalīšanās tautas iniciatīvas izteikšanā nebūt nav vienīgā politiskās līdzdalības forma. Mēs aizvien vairāk stiprinām nevalstisko institūciju lomu, un nevalstiskās institūcijas saskaņā ar Jaunatnes likumu ir atvērtas jauniešiem jau no 13 gadu vecuma, un 16 gadus vecs pilsonis - es uzsveru - pilsonis! - var piedalīties lielākajā daļā nevalstisko organizāciju.

Mans trešais arguments saistās ar šo iespējamo parakstu vākšanas organizēšanu, jo no 16 gadu vecuma lielākā daļa jauniešu ir iesaistīti organizētā izglītības sistēmā - skolās, arodskolās -, un līdz ar to paveras iespēja nevis individuālai pārliecībai par kāda priekšlikuma nepieciešamību, bet kolektīvām parakstu vākšanas un organizēšanas kampaņām izglītības iestādēs, un, kā zināms, izglītības iestādēs politiskā aģitācija ir aizliegta.

Ceturtais arguments ir fakts, ka pilsoniskā izglītība, kaut mūsu valstī tā tiek veidota jau no paša skolas gaitu sākuma, tomēr pastiprināti notiek tieši vidusskolā, tātad tieši pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas. Un tieši no 16 gadu vecuma līdz 18 vai 19 gadu vecumam tiek veidota nākamā balsotāja politiskā pārliecība, stiprinās viņa pasaules uzskats, pieaug informētība, tātad mēs varam runāt par apzinātu izvēli, par apzinātu savas balss atdošanu par kādu iniciatīvu, pārliecību, ka tik tiešām šī darbība notiek valsts labā, sabiedrības labā, nevis kādas atsevišķas sabiedrības grupas vai pat privātpersonu interesēs.

Un tādēļ es aicinu atbalstīt Ilmas Čepānes priekšlikumu - noteikt, ka šis slieksnis ir 10 tūkstoši parakstītāju, un šīs tiesības piešķirt mūsu pilsoņiem no 18 gadu vecuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Nu, tā kā mans ir nākošais priekšlikums, tā teikt, 2.priekšlikums, un tas ir tieši par šo pašu tēmu, es izmantošu izdevību padiskutēt un pēc tam vairs nerunāšu.

Kā man te nesenā sarunā zem četrām acīm viena deputāte izteicās, kāpēc gan jauniešiem nedot iespēju uzspēlēt demokrātiju? Vienalga, visas tās parakstu vākšanas „iesprūdīs” kādās komisijās vai Saeimas Prezidijā, pēc diviem gadiem mūs tomēr atcerēsies, un tad jau ies uz vēlēšanām, un varbūt kādu balsi dabūsim.

Savulaik man ir bijusi iespēja četrus gadus strādāt skolā, un es domāju, ka 16 gadu vecumā ļoti daudzi jaunie cilvēki vēl tā īsti nav nobrieduši svarīgu lēmumu patstāvīgai pieņemšanai, bet likumdošanas iniciatīva, neapšaubāmi, tāda ir. Es pat teiktu, ka, pateicoties dažādiem interneta guru padomiem, pusaudži šodien ir daudz vieglāk manipulējami. Tāpēc ir pamatotas bažas, ka atradīsies cilvēki, kas vēlēsies to izmantot ļaunprātīgi, un, dod Dievs, lai es kļūdos un pirmās parakstu vākšanas nesauktos „Atļaut cigarešu un alkohola tirdzniecību un klubu apmeklēšanu no 16 gadiem”! Arī šis skaits - 5 tūkstoši - ir relatīvi ļoti viegli pārvarams. Nezinu, vai kāds ir paskaitījis, bet es Valsts statistikas pārvaldē painteresējos, cik tad šādu jauniešu mums ir. Un izrādās, ka 16-17 gadus vecu jauniešu vien mums ir apmēram 40 tūkstoši. Tad nu padomājiet, cik viegli vai grūti ir savākt šos 5 tūkstošus parakstu! Vidēji vienā normāla lieluma skolā šādu jauniešu ir 150-200. Un, protams, nav parakstu vācējam jāstaigā pa skolas koridoriem, bet to visu var izdarīt, teiksim, 100 metrus no skolas. Šos 5 tūkstošus parakstu, es domāju, var nedēļas laikā savākt bez problēmām.

Internetā šāda parakstu vākšana, es domāju, ir izdarāma dažu stundu laikā, un es vēl tieši vakar, ieskatoties „Delfos”, tā drusciņ... ar tādu - nu, teiksim tā - izbrīnu konstatēju, ka, pieņemsim, pie raksta par to, ka Kombuļu Inese apņemas vairs neskūt kājas, ir 500 komentāru, bet pie demogrāfa Ilmāra Meža raksta par to, ka latviešu tauta izmirst, ir 60 komentāru. Tad nu spriediet paši par to, kādas vēsmas tad šinī internetā ir! Es domāju, ka tur parakstus var savākt par jebkādu tēmu. Un šie paraksti pēc tam būs, protams, jāpārbauda valsts iestādei. Tā arī ir lieka laika un līdzekļu tērēšana.

Tā ka es arī lūgtu ieklausīties mūsu juridiskā guru - Čepānes kundzes - teiktajā un tomēr atbalstīt šo robežu: 18 gadi un skaits - 10 tūkstoši, lai neradītu paši sev problēmas. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”) Lai gan, ja šī iniciatīva jau apriori ir paredzēta papīrkurvim, tad, nu, spēlēsim visi kopā to demokrātiju, bet, nu, tā īsti jau negribētos. (No zāles dep. A.Lejiņš: „Pareizi! Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (ZRP).

Godātie deputāti! Es sākumā gribētu teikt: jā, es atbalstīju arī to priekšlikumu... to sākotnējo variantu, kas bija iesniegts par 10 tūkstošiem. Taču šobrīd, domājot par to variantu, ko mēs esam atbalstījuši otrajā lasījumā, man gribas teikt: „Paskatīsimies, ko nozīmē šis iesniegums un kādas sekas tas rada!”

Tas rada pienākumu Saeimai, Saeimas komisijai, Saeimas Prezidijam izskatīt attiecīgo jautājumu. Tā ir pavisam cita kārtība, pavisam cita procedūra nekā tā, kas ir paredzēta likumprojekta iesniegšanai, kas uzliek par pienākumu Saeimai skatīt šo jautājumu, pirmkārt, Saeimas sēdē, bet, otrkārt, noraidīšanas gadījumā tiek sarīkots referendums. Šeit ir pavisam cita kārtība! Tās ir tiesības cilvēkam iesniegt iesniegumu - cilvēku grupai vērsties pie Saeimas komisijas un lūgt Saeimu viņus uzklausīt.

Mēs, deputāti, visu laiku runājam par komunikāciju ar vēlētājiem. Mēs domājam par to, kā satikties, kur organizēt kādas tikšanās, kādā veidā uzklausīt šos priekšlikumus. Tad nu es aicinu atbalstīt to, kas ir šobrīd atbalstīts otrajam lasījumam, dodot arī jauniešiem tiesības vērsties un tiesības izteikt savu viedokli.

Un šeit es gribētu arī atsaukties uz Druvietes kundzes teikto par to, ka jauniešiem tieši šajā laika periodā tiek veidots uzskats par to, kādā veidā darbojas valsts, kādā veidā mēs varam līdzdarboties valstī. Un, ziniet, par trīsgadīgiem bērniem lasot, tiek teikts: mīļie vecāki, ja jūs viņiem neļāvāt 3 gados darīt to, ko viņi gribēja, tad nebrīnieties, ka viņi to pašu nedara arī 16 gados! Es gribētu teikt līdzīgi arī par sešpadsmitgadīgiem jauniešiem: ja mēs viņiem neļaujam līdzdarboties 16 gados, tad kāpēc mēs gribam, lai pēkšņi, sasniedzot 18 gadu vecumu, viņi sāktu atbildīgi darīt un līdzdarboties tajās lietās? (No zāles dep. J.Reirs: „Kāpēc tad ne no 7 gadiem?”)

Arī Druvietes kundze teica, ka no 16 gadiem var iesaistīties pilsoniskās sabiedrības organizācijās. Mēs visi atbalstām pilsonisko sabiedrību, mēs visi atbalstām to, ka sabiedrībai ir jābūt aktīvai un sabiedrībai ir jālīdzdarbojas. Tāpēc es aicinu to atbalstīt arī šādā veidā, dodot iespēju 5 tūkstošiem cilvēku no 16 gadu vecuma vienkārši iniciēt konkrētas lietas izskatīšanu Saeimā. Nevis uzlikt kādus pienākumus, bet iniciēt izskatīšanu Saeimas komisijā, tiesības saņemt atbildi pēc būtības - pamatotu atbildi. Ja tas būs priekšlikums par smēķēšanas ierobežojumu atcelšanu, tad Saeimas komisija pamatoti atbildēs, kāpēc šādi ierobežojumi nav atceļami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas kārtības rullis laikam dod arī iespēju sadalīt priekšlikumu divās daļās, jo, piemēram, Čepānes kundzes priekšlikuma vienu daļu es atbalstu, bet otru daļu es neatbalstu. Un tās daļas dēļ, kuru es neatbalstu, es nevaru atbalstīt visu kopumā.

Vispirms par to, kuru neatbalstu. Es neatbalstu vecuma robežas paaugstināšanu.

Jau iepriekš kolēģe Bites kundze minēja vairākus iemeslus. Arī man ir iespēja ikdienā redzēt, ko runā, dara jaunieši, kā viņi vērtē notiekošos procesus. Un es varu pateikt, ka ierosinājums - paaugstināt slieksni no 16 uz 18 gadiem - atstumj jauniešus no intereses par politiskiem notikumiem. Mums ir jādara viss, lai jaunieši vairāk interesētos, vairāk piedalītos, lai viņiem būtu vaļā visas durvis šajā dalībā. Arī šeit, šajā Saeimā, notiek Latvijas Jauniešu Saeimas sanāksmes, ir dažādi citi jauniešu pasākumi, ar kuriem mēs veicinām jaunatnes līdzdalību sabiedriskajos procesos, un, ja mēs to nedarīsim, tad pēc tam nevajag brīnīties, ka jaunieši ļoti maz iet uz vēlēšanām, ka jauniešus absolūti neinteresē tas, kas notiek mūsu valstī. Nebrīnīsimies tad par daudzām lietām!

Tā ka es atbalstu 16 gadu vecuma saglabāšanu, bet... es atvainojos, es atbalstu 16 gadu vecuma saglabāšanu un atbalstu sliekšņa paaugstināšanu, jo tiešām mūsdienu laikmetā tos 5 tūkstošus parakstu var savākt arī par dažādiem visai aplamiem priekšlikumiem.

Tā ka kopumā... Ļoti žēl, protams, ka šo priekšlikumu nevar sadalīt, bet kopumā...

Sēdes vadītāja. Rasnača kungs, to var sadalīt. Jūs varat ierosināt, un Saeima var lemt. Ja jūs nosakāt, ka daļas ir vecums un skaits, tad to var lemt, ja tāds ir jūsu ierosinājums.

Dz.Rasnačs. Paldies, cienījamā priekšsēdētāja! Tādā gadījumā es tiešām ierosinu šo priekšlikumu sadalīt pa daļām, un es personīgi aicinu balsot pret 18 gadiem un par 10 tūkstošiem. Un jāizsaka gandarījums, ka šis likumprojekts skar Latvijas Republikas pilsoņus ne tā, kā tas projekts, kas bija iepriekšējā Saeimā iesniegts un ko iesniedza partija „Par Labu Latviju”, kuras šodien nav mūsu vidū.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums būs arī priekšlikums, bet par priekšlikumu mēs lemsim tad, kad būs pabeigtas debates.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

 

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Droši vien šoreiz mazliet oponēšu vairumam līdzšinējo runātāju un aicināšu iedomāties vienkāršu situāciju. Jūs esat frakcija, parlamenta frakcija, un, vienalga, kādas, kā organizētas - vai skolēnu grupas vai internetā organizētas, vai kādas citādas - iniciatīvas rezultātā pie jūsu frakcijas, pie jūsu deputātiem vēršas, piemēram, tūkstotis jauniešu vecumā no 16 līdz 18 vai vairāk gadiem. Viņi nāk ar konkrētu iniciatīvu, labi sagatavoti, un pamatoti lūdz jūs kā mūsu tautas priekšstāvi: „Lūdzu, palīdziet mums šo iniciatīvu īstenot!” Kas tādā gadījumā būs tas izšķirošais, uz ko jūs skatīsieties, - uz šī priekšlikuma saturisko būtību vai gadu skaitu, kāds ir priekšlikuma autoriem? Vai jūs rēķināsiet, vai viņš šodien ir balsotājs vai arī varētu būt nākotnē balsotājs, un priecāsieties par jaunu cilvēku aktivitāti? Man šķiet, tomēr tas arguments par briedumu nav īsti objektīvs. Viens sasniedz briedumu 16 gadu vecumā, bet cits nesasniedz arī 61 gada vecumā. Manuprāt, te jautājums vairāk ir par signālu, kādu mēs dodam jaunajai paaudzei. Vai mēs vēlamies aktivizēt jauniešus un panākt, ka jaunieši aktīvāk, ātrāk iesaistās politikā un sāk par šīm lietām domāt? Ir jānošķir divas lietas - jautājumu ierosināšana un lemšana. Un mēs šobrīd nerunājam par lemšanu. Lēmēji jebkurā gadījumā būs parlaments un Saeimas deputāti. Un, ja mēs domājam, ka... Protams, Saeimas deputātu sastāvs var mainīties, var būt cita proporcija, bet tādā gadījumā pie šīs citas proporcijas... arī pie jebkura cita ierosinājuma rezultāts var būt mūs neapmierinošs, ja mēs līdz tam nonāksim. Tāpēc strādāsim, lai Saeimas deputātu proporcija uzlabotos, nevis zīmēsim visļaunākās ainas! Un ticēsim jaunajai paaudzei!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētaja! Godātie kolēģi! Man ir skaidra katra šodienas runātāja loģika, bet man nav skaidrs, kāpēc mēs vēl joprojām pēc tā, kad vakar tika paziņota statistika par mūsu iedzīvotājiem, negribam saprast to, ka jaunatne ir mūsu valsts nākotne? Kāpēc mēs vēl joprojām mēģinām atstumt jauniešus no lēmumu pieņemšanas, un kāpēc mēs negribam saprast, ka jaunatni jau mazotnes vajag iesaistīt valstiskos procesos? Ļoti pareizi teica kolēģi: ja mēs jau no mazotnes viņus neiesaistīsim, tad ko mēs pēc tam gribam, kādu mēs gribam viņu piedalīšanos balsošanā?

Es uzskatu, ka jaunatne - tie ir tie cilvēki, kuri maksās pensijas pensionāriem, tie, kuri būs skolotāji skolās... Mums jāsaprot, ka viņi ir jāatbalsta, un jaunatne ir mūsu valsts nākotne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Nu faktiski tā ir spēle ar tautu: mēs it kā gribam būt labi un dot tai tiesības kaut ko lemt. Nu tad mēs varam piešķirt arī tiesības iet uz vēlēšanām no 16 gadu vecuma - tā, kā bija agrāk. Bet man tas atgādina laiku - tas bija 80.gados -, kad, piemēram, mēs varējām sūtīt un sūtījām uz Afganistānu karā cilvēkus, kam bija 18 gadi, bet uz restorānu laidām tikai no 21 gada vecuma. Tas mums bija 1986.-1988.gads, kad bija perestroika.

Bet kāpēc vajag sarežģīt šo situāciju? Ja mēs gribam, lai tie jaunieši iesaistās mūsu sabiedriskajos procesos - lūdzu! -, jo aiz katras politiskās organizācijas stāv viena vai divas jaunatnes organizācijas. Un tie jaunieši, kam ir kāda iniciatīva, var griezties arī pie jaunatnes organizācijām un caur tām virzīt savas domas, savus lēmumu projektus uz Saeimu. Bet vai jūs varat iedomāties tādu situāciju, ka, piemēram, ar 5 vai 10 tūkstošiem savākto parakstu iesniegto iniciatīvu šeit, Saeimā, 100 deputātu nobalso un atmet atpakaļ visus tos priekšlikumus? Tas būs vēl sliktāk!

Es domāju, ka varbūt vajadzētu padomāt par to, lai piešķirtu jauniešiem tiesības balsot no 16 gadu vecuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Sveicināti! Es pilnībā pievienojos Dzintara Rasnača paustajam viedoklim, ka šo likumprojektu vajag sadalīt. Pirmā daļa par 10 tūkstošiem parakstu ir saprātīga un pareiza.

Par vecuma slieksni. Te man būtu jautājums tiem, kuri saka, ka to vajadzētu saglabāt 18 gadu līmenī. Mani interesē tie deputāti, kas brauc uz skolām tikties ar jauniešiem. Vai jūs kādreiz šīs uzstāšanās laikā esat teikuši: „12.klases skolēni, jūs esat saprātīgā daļa, jo jums ir 18 vai 19 gadi! Bet 10.-11.klase, jūs neesat sevišķi gudri... Nu, 9.klase - pilnīgi noteikti nav gudra.” (No zāles dep. Dz.Zaķis: „9. - pilnīgi noteikti!”)

Es domāju, ka jūs tā nekad neesat rīkojušies, un tas arī nebūtu pareizi.

Par Seržanta kunga teikto, ka jaunieši varētu nākt ar visādām nesaprātīgām iniciatīvām: piemēram, klubu apmeklējums, smēķēšana no 16 gadu vecuma. Es uz šo jautājumu paskatītos no cita skatpunkta. Jaunieši 16 gados vispār... vajadzētu būt tā, ka viņi nav smēķējuši... Vismaz viena daļa, un tā arī ir... Atšķirībā no, iespējams, 40 gadu vecumu sasniegušajiem deputātiem, kas 20 gadus ir pīpējuši, šie jaunieši daudz vieglāk varētu izvirzīt iniciatīvu, ka publiskās vietās vispār vajag aizliegt smēķēšanu. Tā ka, ļoti iespējams, nāktu pilnīgi cita skatījuma iniciatīvas, un tas būtu tikai atbalstāms.

Tāpēc es pievienojos Rasnača kunga teiktajam par šī priekšlikuma sadalīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dombravas kungs! Raugiet, es tiešām šad tad esmu skolās, un tur es ar skolēniem runāju mazliet par citu tēmu. Es ar skolēniem runāju par to, ka tas nav vienīgais veids, kā savstarpēji sarunāties, - rakstot papīrīšus. Papīrs nav tas vienīgais spēks, kas šinī valstī ir! Un es arī domāju, ka nav jau tā, ka vienīgais veids, kā sabiedrībai komunicēt ar Saeimu, ir tikai un vienīgi dažādu parakstu vākšana zem dažādiem papīriem. Tas nav vienīgais veids! Un es domāju, ka jebkurā frakcijā, jebkurā komisijā tiek uzklausītas pat daudz, daudz mazāku interešu grupu iniciatīvas, varbūt pat 10-20 cilvēku iniciatīvas tiek komisiju līmenī izskatītas. Šie cilvēki tiek uzklausīti! Un nav obligāti uz Saeimu jāraksta kārtējā petīcija!

Līdz ar to es tomēr noteikti, noteikti lūgtu atbalstīt Čepānes kundzes iniciatīvu. Un vēl piebildīšu par 16 gadu veciem jauniešiem. Es nedomāju, ka tieši sešpadsmitgadnieki būs tie, kas nomenedžēs šo 5 tūkstošu vai 10 tūkstošu parakstu vākšanu. To darīts kāds ieinteresētāks, gudrāks, manipulēt spējīgāks. Tie nebūs tie sešpadsmitgadnieki, kas nāks ar šo iniciatīvu. Viņus kāds vadīs.

Nesazināsimies tikai ar papīrīšiem un būsim vienmēr dzirdīgi gan komisijās, gan frakcijās, tad nevajadzēs pārāk daudz šādu parakstu vākšanas kampaņu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es patiešām esmu pateicīga par šo domu apmaiņu. Jo, no vienas puses, ja mēs atbalstītu šo zemāko vecuma cenzu, tad... Ir cerības, ka šie skolēni varbūt patiešām zinātu, kas ir Valsts prezidents, kas ir Saeimas priekšsēdētāja, ko te dara Dombravas kungs un kas ir, piemēram, Bites kundze. Jo... Es domāju, ka jūs varat izdarīt šodien aptauju. Es ļoti šaubos, vai šādā vecumā viņi vispār arī šīs lietas zina.

Taču, no otras puses, Bites kundze, runājot par šiem pienākumiem, norādīja tikai, ka Prezidijam ir pienākums, bet noklusēja par divu citu institūciju pienākumiem. Viens pienākums - pēc tam, protams, kad šie paraksti ir savākti, Prezidijam 20 dienu laikā ir jādod šie paraksti pārbaudīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Ja jūs paskatītos, - šie paraksti var tikt iesniegti gan elektroniski, gan arī rakstiskā veidā, un tur nu mēs varam ar visādiem brīnumiem sastapties. Tādēļ šie paraksti ir jāpārbauda.

Otra lieta. Bez tam šī lieta nonāktu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, un es patiešām, nu, neapskaužu Dzintara kungu, ja viņam, saņemot šādas petīcijas... un ja viņš uzskatīs... ja komisija uzskatītu, ka tas nav pieņemams... Varat paši ieiet mājaslapā un paskatīties, kādas tad ir šīs iniciatīvas. Pārtikai nodoklis - 5 procenti... Es nepieminēju... Tūlīt būs savākti 5 tūkstoši parakstu par to, ka mežu aizliegts cirst 10 gadus, pilsonību visiem Latvijas pilsoņiem... Kas tad tur vēl bija? Par himnu... Tur mazāk ir to parakstu... Ja, piemēram, latviete apprecas jeb stājas laulībā ar ārvalstu pilsoni, tad viņai jābūt... jābūt visai ģimenei tādam uzvārdam, iespējams, kā šim ārvalstu pilsonim. Tur ir ļoti daudz dažādu iniciatīvu, un, protams, cilvēkus, jauniešus par to nevar nosodīt. Taču es beidzu ar vienu teikumu - es... Vislielākās bažas man ir par ko? Mēs tiksim galā ar visu šo birokrātiju. Vislielākās bažas man ir par to... Šeit arī iniciators ar ļoti skaistu lakatiņu stāv te pie staba... Viņam arī var izteikt pateicību tāpat kā Kažokas kundzei. Viņi tagad braukā pa visu Eiropu un droši vien brauks uz Ameriku, kur stāstīs, cik Latvija ir demokrātiska valsts, kā Latvijai tik īsā laikā kaut ko tādu ir izdevies panākt, jo citās valstīs... Es esmu ļoti pētījusi ar savu palīdzi - mums bija konference -, kur ārkārtīgi grūti iet šī iniciatīva uz priekšu. Bet man visvairāk ir bail, ka nenāk šī vilšanās, ja, proti, šie paraksti ir savākti un pēkšņi ir šīs vilšanās tiesības... Ja šīs vilšanās tiesības pašlaik būtu attiecināmas uz apmēram pusi no šīm iniciatīvām, kas ir jūsu mājaslapā.

Es aicinu arī atbalstīt ierosinājumu sadalīt divās daļās šo priekšlikumu. Varbūt tas būtu racionāli. (No zāles: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad mums ir priekšlikums šo priekšlikumu sadalīt divās daļās. Tātad pirmajā daļā būtu skaits, kādam ir jāiesniedz šis kolektīvais iesniegums, un otrajā daļā būtu vecums. Vai deputāti piekrīt, ka mēs sadalām? (No zāles: „Jā! Piekrīt!”) Ja piekrīt, tad balsojums mums nav nepieciešams. Tātad mēs balsosim par 1. - deputātes Čepānes priekšlikumu - pa daļām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai atbalstītu Ilmas Čepānes priekšlikumu - skaitli „5000” aizstāt ar skaitli „10 000”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 43, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ilmas Čepānes priekšlikumu, lai skaitli „16” aizstātu ar skaitli „18”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad ir atbalstīts priekšlikums par 10 tūkstošiem, bet nav atbalstīts priekšlikums par 18 gadiem.

Lūdzu, turpiniet, Čepānes kundze!

I.Čepāne. Paldies, kolēģi, par viedokli!

Nākošais ir Seržanta kunga priekšlikums.

No vienas puses skatoties, tas it kā nebūtu balsojams, bet tomēr šeit ir viena vārda atšķirība. Tātad paskatieties! Viņa priekšlikuma beigās tiek runāts par personu datu aizsardzības drošumu. Man šķiet, ka par šo priekšlikumu tomēr būtu jābalso.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kārļa Seržanta priekšlikumu! Bet es gan gribētu atgādināt: ja mēs par to nobalsosim, mēs nobalsosim pretrunā ar iepriekš balsoto... Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 68, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 3.priekšlikums. Tas ir Agešina kunga priekšlikums, kas komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Gan 10.Saeimas atlaišana, gan socioloģiskās aptaujas tagad, gan arī citi notikumi sabiedrībā liecina par to un norāda uz to, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa nav apmierināta ar parlamenta darbu.

Vēlēšanas ir beigušās, bet pašlaik nenotiek dialogs ar sabiedrību par vairākiem ļoti jutīgiem jautājumiem. Tas izraisa spriedzi sabiedrībā, provocējot uzskatu radikalizāciju.

Saskaņā ar vispārpieņemtajiem demokrātijas principiem, pieņemot lēmumus, kas skar konkrētu sabiedrības daļu vai iedzīvotāju grupu, jāņem vērā šo personu viedoklis.

Situācijas uzlabošanai ir nepieciešama aktīva rīcība likumdošanas jomā. Un šis priekšlikums pilnībā atbilst sākotnējam variantam, ko ir sagatavojusi gados jaunu cilvēku grupa un iesniegusi Saeimā.

Līdz ar to šis priekšlikums paredz tiesības iesniegt kolektīvu iesniegumu ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī Latvijas nepilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

Problēma, kura prasa risinājumu, ir šāda: ir jāpanāk, lai visi mūsu valsts iedzīvotāji, nodokļu maksātāji, varētu būt pārliecināti, ka viņu ierosinājumi un sūdzības tiek ņemtas vērā. Protams, ja šādi ierosinājumi atbilst patiesai nepieciešamībai. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji, arī pilsoņu vairākums, jutīsies vairāk piederīgi sabiedrībai un valstij.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir vistuvāk pirmavotiem. Pretējā gadījumā mēs nevarēsim balsot „par” visu likumprojektu kopumā, jo pieļaut selektīvu pieeju mēs nevaram.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Pēc būtības mums ir jāsalīdzina tik tiešām divas situācijas.

Pirmām kārtām jāteic, ka minētais iesnieguma veids, kolektīvais iesniegums, - tā diezgan lielā mērā ir nosacīta likumdošanas iniciatīva, jo pēc būtības iesniegtais lūgums, ko būs parakstījis noteikts skaits cilvēku, faktiski automātiski neveicinās ne referendumu, ne arī citādāku jautājumu izskatīšanu.

Šajā gadījumā tik tiešām ir jāpiekrīt argumentācijai, ko tika izteikusi Bites kundze, par to, kas ir iesniegums Saeimai kā iestādei attiecībā uz kāda svarīga jautājuma atrisināšanu.

Ja mēs runājam par Agešina kunga priekšlikumu, kurš uz doto brīdi visiem jums ir priekšā, tad faktiski jau patlaban sabiedrībā cilvēkiem - pilsoņiem, nepilsoņiem, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem - ir tiesības vērsties jebkurā valsts un pašvaldības iestādē un saņemt atbildi uz iesniegumu pēc būtības. Tāda ir realitāte. Tad man ir jautājums, cik lielā mērā samērīgi un nediskriminējoši situācijā, kad jautājumā... Ja cilvēki kolektīvi vēršas Saeimā ar lūgumu atrisināt kādu problēmu, tad Saeimai kā likumdevējam neņemt vērā to cilvēku viedokli, kuri nav pieskaitāmi Latvijas pilsoņiem? Šajā gadījumā, godājamie deputāti, es vēlētos atzīmēt, ka ir acīm redzams, ka tie pārējie iedzīvotāji, kuri šeit dzīvo, kuri maksā nodokļus, bet kuri nenāk ar likumdošanas iniciatīvu, kuri nevēlē Saeimu, bet kuri lūdz tikt uzklausītiem... šo jautājumu analizēt no parlamenta puses... Vēl jo vairāk, šis jautājums ir nodots komisijā.

Kāpēc ir jāpieļauj tik tiešām šāda veida atšķirīga attieksme attiecībā pret mūsu valstī dzīvojošiem cilvēkiem? Ir jāņem vērā, ka pēc būtības katram... Ja mēs neatbalstām Agešina kunga priekšlikumu, tad katram no minētajiem cilvēkiem, nepilsoņiem, ir tiesības vērsties tajā pašā valsts vai pašvaldības iestādē. Un ko mēs tagad? Ja ir kaut kāda būtiska problēma, ja 5 tūkstoši cilvēku kopā šo problēmu noformē vienotā iesniegumā, kāda jēga ir šos iesniegumus... katru atsevišķi, piemēram, virzīt uz kaut kādu valsts pārvaldes iestādi laikā, kad Saeima atbilstoši demokrātiskas valsts vērtībām var uz to reaģēt, var to pieņemt, analizēt un dot tam arī skaidrojumu? Es neredzu, kādēļ šādā veidā pēc šī statusa - pilsonis vai nepilsonis, vai pastāvīgais iedzīvotājs - šāda attiecīgi diskriminējoša attieksme pret cilvēkiem būtu jāpauž.

Ja mēs esam atvērti pret sabiedrības līdzdalību šajā procesā, ja mēs atveram Saeimu, lai cilvēki varētu aktīvāk darboties, tad tik tiešām ir atbalstāms šis ierosinājums attiecībā uz zemāka vecuma noteikšanu par 16 gadiem, par ko ir runa Agešina kunga priekšlikumā; ir atbalstāms arī tas, ka 5 tūkstoši ir šis iedzīvotāju skaits. Un tur ir tā atšķirība starp atsevišķu likumdošanas iniciatīvu, ko pilsoņi var iesniegt Satversmes noteiktajā kārtībā... arī saistībā ar šo regulējumu, kurš ir paredzēts Agešina kunga priekšlikumos.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, visas šīs diskusijas sakarā tik tiešām... es nedomāju, ka mums vajadzētu rasties strīdam, es nedomāju, ka mums vajadzētu pieļaut atšķirīgu attieksmi, un es uzskatu, ka ir jāatbalsta Agešina kunga priekšlikums, neņemot vērā, ka viņš... ka šie priekšlikumi nāk no opozīcijas, jo to nepieciešamību tik tiešām šajā situācijā diktē veselais saprāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, es daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Čigānes, Ašeradena... (No zāles starpsaucieni.) Jā, jūs atsaucat, jo mums pārtraukumā ir paredzēta hokeja izstādes atklāšana „Latvijas hokejam 80”, un tās ietvaros paredzēts godināt astoņdesmitgadīgu hokejistu, kam... Jā, es tā kā aicinātu, bet priekšlikums tiek atsaukts.

Dolgopolova kungs, vai jums pietiks ar trijām minūtēm? Jā? Tad turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es negribētu politizēt šo lietu, bet gribētu vērst jūsu uzmanību uz diviem momentiem.

Pirmais. Pašlaik Saeimas apritē ir Iesniegumu likums, kur nav nekāda dalījuma pilsoņos, nepilsoņos, Eiropas Savienības pilsoņos un tā tālāk. Šī norma ir augstāk stāvoša likuma ietvaros, jo līdz ar to tad mums jāgroza būs arī attiecīgā virzienā Iesniegumu likums. Bet ir otrs moments. Redziet, piektais - atbalstītais - Juridiskās komisijas priekšlikums nosaka zināmus iesniegšanas rāmjus, par kādiem jautājumiem drīkst un par kādiem nedrīkst vērsties Saeimā ar kolektīviem iesniegumiem. Līdz ar to es neredzu šeit nekādas briesmas, kaut kādu apdraudējumu valsts pastāvēšanai vai nepieciešamību cilvēkiem ierobežot tiesības vērsties Saeimā.

Es aicinu tā apsvēruma dēļ atbalstīt Agešina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma, bet, pirms mēs reģistrējamies, deputāti ir lūguši vārdu paziņojumam.

Vārds paziņojumam deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Vēlos visus informēt, ka pārtraukumā Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Kubas parlamentu dibināšanas sanāksme. Laipni lūgti piedalīties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus aicinu sanākt uz sēdi pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas foajē šajā starpbrīdī tiks atklāta ceļojošā fotoizstāde „Latvijas hokejam - 80”. Tā ka visus sporta cienītājus un līdzjutējus laipni aicinu piedalīties!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

 

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Dzintars Rasnačs... ir, Jānis Reirs... ir, Ivars Zariņš... Zariņa kunga nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nav, nav, viņš ir uzrakstījis iesniegumu par atvaļinājumu.

Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienītie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 19.janvāra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” trešajā lasījumā un skatījām 3. - deputāta Valērija Agešina priekšlikumu. Mums bija debates. Liepiņa kungs bija pieteicies debatēs. Liepiņa kungs, vai jūs?... Tātad par 3.priekšlikumu neviena debatētāja vairs nav. Tad es debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst?

I.Čepāne. Nē, paldies! Man nav ko piebilst.

Nākošais...

Sēdes vadītāja. Nē, mums vēl ir jābalso par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 4. - deputātes Kārkliņas kundzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienītie kolēģi! Šis ir trešais lasījums vienam, manuprāt, ārkārtīgi svarīgam rosinājumam, kas veicinās mūsu demokrātiju, kā jau mēs agrāk esam runājuši. Un es gribētu izcelt dažus argumentus, ko šorīt ir minējuši kolēģi, un arī vēl papildināt ar savu domu.

Divi galvenie tādi teicieni izskanēja šodien. Viens bija par to, ka šis priekšlikums veicinās demokrātiju un ļoti veicinās mūsu pilsoņu līdzdalību Saeimā un Saeimas darbā. Bet bija arī pretarguments. Dažs labs bažījās, ka varbūt šī iniciatīva vedīs uz zināmu anarhiju vai pat demokrātijas diskvalifikāciju. Man ir komentāri par abām šī jautājuma pusēm.

Pirmkārt, par to, vai šī pilsoņu iniciatīva veicinās demokrātiju un vai tā veicinās arī Saeimas saites ar sabiedrību, vai tā veicinās līdzdalību mūsu darbā un arī radīs tādu platformu, kur mēs varēsim uzklausīt savus pilsoņus. Manuprāt, tas tā ir, un tas ir ļoti svarīgi. Mēs jau esam redzējuši, ka arī ir liels pieprasījums... ka jau līdzšinējās iniciatīvās ir daudz kas iesniegts.

Bet tagad par otro jautājumu, par to, ka dažs labs bažījās, ka varbūt šī iniciatīva tiks izlietota nelietderīgi vai ka tā kaut kā varētu apdraudēt demokrātisko vai tiesisko sistēmu Latvijā. Un te es gribu norādīt uz to, ka šīs pilsoņu iniciatīvas jau nonāks Saeimas darba kārtībā tikai tad, ja būs daži nosacījumi, būs atbildes uz dažiem jautājumiem.

Un, runājot tieši par šo mūsu priekšlikumu, otrajā lasījumā mēs nobalsojām par to, ka nedrīkst būt iniciatīvas, kas ir klaji aizskarošas vai kas ir nepieņemamas demokrātiskā sabiedrībā. Mans priekšlikums šo teikumu papildina, ar drusku lielāku precizitāti pasaka, kas ir īsti domāts. Proti, tas papildinājums pasaka, ka iesniegumi nedrīkst aizskart cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību, tiesiskumu, cilvēka tiesības un tā tālāk. Šo formulējumu es esmu pārņēmusi no Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas, kas stāsies spēkā 1.aprīlī. Un es uzskatu, ka šis precizējums veicina to iespēju, ka patiešām cilvēki nevērsīsies Saeimā ar ierosinājumiem, kas būtu, piemēram, nedemokrātiski vai nevienlīdzības jautājumus aizskartu... vai tiesiskuma jautājumus. Un, es domāju, tas savā ziņā veicina šīs iespējas... Jau vispār no paša sākuma novērsīs to, ka varētu būt kādas ļoti problemātiskas iniciatīvas. Tie iniciatori tūlīt redzēs, ka viņi tālu ar to nevarēs tikt.

No otras puses, tas ļoti atvieglinās Saeimas darbu, jo, kā jau te minēja mūsu cienītā Čepānes kundze, ja nāks kāda iniciatīva uz Saeimu, būs vairāki filtri, un pirmais būs Prezidijs. Skatīsies, vai tas jautājums vispār ir tālāk virzāms Saeimas darba kārtībā. Nākamais būs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas skatīsies... Un šis papildinājums dod iemeslus pateikt - nē, šī iniciatīva nav tālāk virzāma, jo tā, piemēram, aizskar tiesiskuma principus.

Tā ka tas atvieglinās šīs iniciatīvas reālo ieviešanu mūsu demokrātiskajā sistēmā.

Un līdz ar to es aicinu arī atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tiešām mums komisijā izvērsās nopietnas debates par 4. un 5.priekšlikumu, un ar piecām balsīm „par”, četrām „pret” vai „atturas”, 5.priekšlikums tomēr parādās tabulā kā atbalstīts. Taču viedokļi bija dažādi tikai tā iemesla dēļ, ka šī priekšlikuma un 5.priekšlikuma oponentiem galvenais arguments bija tāds: otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir universālāka un aptver visu, taču piedāvātā redakcija īpaši izceļ tikai dažas atsevišķas pozīcijas un līdz ar to sašaurina interpretācijas iespējas.

Tāpēc es, un arī to kolēģu vārdā, kuri neatbalstīja 4. un 5.priekšlikumu, aicinu nebalsot „par” 4. un 5.priekšlikumu. Un ne jau tāpēc, ka mēs būtu pret Kārkliņas kundzes priekšlikumu, bet tāpēc, ka mēs iestājamies par universālāku redakciju, kura ir pieņemta otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko vēlas piebilst?

I.Čepāne. Komisijas vārdā man nav ko piebilst Rasnača kunga teiktajam. Tā patiešām arī komisijā notika.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso gan par 4., gan par 5.priekšlikumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Rasmas Kārkliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 24, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Tātad nākošais...

Sēdes vadītāja. Par 5.priekšlikumu mums vēl ir jābalso...

I.Čepāne. Jā, nākošais mums ir 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā tika iekļauts daļēji atbalstītais Kārkliņas kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Bet, tā kā no tribīnes izskanēja aicinājums balsot, tad es lūdzu arī balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 7, atturas - 9. Priekšlikums atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais ir 6.priekšlikums, bet, manuprāt, saistībā ar to, ka iepriekšējais priekšlikums, Agešina kunga priekšlikums, netika atbalstīts, tad arī šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tātad nav balsojams. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais ir 7.priekšlikums. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 8. ...

Sēdes vadītāja. Ir atsaukts.

I.Čepāne. ... ir atsaukts.

9. - Dolgopolova kunga priekšlikums, kas paredz izveidot Ilgtspējīgas attīstības valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Šis nevainīgais priekšlikums ir mēģinājums drusku mazināt to lielo balto plankumu, kas pastāv šodien Kārtības rullī.

Ja kāds ir lasījis Kārtības rulli, tad viņš atcerēsies, ka detalizēti komisiju funkcijas ir aprakstītas tikai vienā gadījumā - kur ir runa par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Visos pārējos gadījumos ir tikai nosaukums un vispārējā procedūra. Šeit ir mēģinājums vienkārši precizēt šīs komisijas funkcijas. Jo, ja mēs runājam par pārvaldes struktūrām, par pārvaldes modeli, tad tas nav atraujams no attīstības modeļa.

Viens piemērs. Jūs atceraties, cik šķēpu tika lauzts, kad mēs runājām par administratīvi teritoriālo reformu. Šis administratīvi teritoriālais dalījums ir bāze attīstības plānošanai, bet jau šodien tautas skaitīšanas rezultāti liecina par to, ka vairāki novadi, kas bija izveidoti, vadoties pēc likumā noteiktajiem kritērijiem, šodien vairs neatbilst šiem kritērijiem, līdz ar to visi šie jautājumi ir cieši saistīti. Un nevar atdalīt pārvaldes modeli no attīstības modeļa. Tāpēc arī parādījās šis priekšlikums.

Diemžēl arī iepriekšējā prakse liecina par to, ka mēs ar vieglu roku veidojam vai likvidējam dažādas komisijas. Gribu atgādināt, teiksim, ka modes lieta bija arī korupcijas novēršana un apkarošana. Saeima bija izveidojusi pastāvīgu komisiju, kura tā arī saucās - Korupcijas novēršanas un apkarošanas komisija. Pēc tam ar tikpat vieglu roku šī komisija tika likvidēta un tās funkcijas tika nodotas lielajai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Līdz ar to tie bija tādi sporādiski gājieni tā vietā, lai nopietni runātu par to, kas un ko skata, kādas likumprojektu paketes tiek nodotas izskatīšanai vienai vai otrai komisijai. Proti, kādas ir tās funkcijas... Un tikai pēc tam lemt un grozīt pamata dokumentus, pie kuriem es pieskaitu arī Kārtības rulli.

Vēl viens piemērs. Mēs diezgan viegli pieejam arī Satversmes grozījumiem. Gribu atgādināt kolēģiem, ka savulaik, 2007.gadā, bija baigās diskusijas par to, ka, lūk, mums jāizņem ārā no tās 81.pants, kas deva papildu tiesības Ministru kabinetam nopietnos gadījumos rīkoties kā likumdevējinstitūcijai.

Kas mainījās, kad izņēma šo pantu? Nekas.

Pat vairāk! Agrāk bija kaut kādas sviras, lai parlaments varētu ietekmēt Ministru kabinetu. Šodien nevis parlaments parlamentārā republikā diktē Ministru kabinetam politikas noteikumus, bet otrādi. Kas mainās vispār no tā, ka šī norma ir izņemta no Satversmes? A mainās sekojoši.

Atcerieties to situāciju, kad pagājušajā gadā bija parakstīts rīkojums numur 2! Es tā saprotu, ka Satversmes tēvi, tās veidotāji, bija padomājuši arī par šo situāciju, jo 81.pants darbotos tieši šinī laika posmā, kad nebija jau vairs vecā parlamenta un vēl nebija izveidots jaunais parlaments. Toreiz ar šo rīkojumu tika pārtraukta likumdošanas loģika, un līdz ar to dzīve rāda, ka tā rīcība bija varbūt, manuprāt, neefektīva un lieka.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un turpināt debates nevis par to, kādas komisijas... kādām komisijām ir jābūt parlamentā, bet par to, ar kādām funkcijām... kādas funkcijas tās veic, kādus jautājumus tās skata, kāda komisijām ir atbildība.

Un es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko piebilstu?

I.Čepāne. Man nav ko piebilst. Komisija neatbalstīja šo veidojumu... šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 51, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais ir deputātes Solvitas Āboltiņas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tas ir atsaukts. 10. un 11.priekšlikums - tie ir atsaukti.

I.Čepāne. Ā, tie ir atsaukti.

Sēdes vadītāja. Bet, Čepānes kundze, pirms mēs skatām tālāk, ir saņemts vairāku deputātu, kādu desmit, - Tutina, Rubika, Zujeva, Orlova un citu deputātu - iesniegums. Sakarā ar to, ka laikā, kad tika veikts balsojums par likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” 3.priekšlikumu, daudzi deputāti nebija zālē, tiek lūgts pārbalsot 3.priekšlikumu.

Tātad - vai deputāti piekrīt tam, ka tiek veikta pārbalsošana? Deputāti iebilst. Tātad vispirms mums ir jābalso par to, vai mēs veicam pārbalsošanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai ir izdarāma pārbalsošana par priekšlikumu numur 3! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad pārbalsošana netiks veikta.

Tātad, Čepānes kundze, lūdzu, turpiniet ar 12.priekšlikumu.

I.Čepāne. Kurš bija tas priekšlikums tagad?

Sēdes vadītāja. Tātad šobrīd mums ir jāskata 12.priekšlikums, jo 10. un 11.priekšlikums ir atsaukti.

I.Čepāne. 12. - deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un iekļauts 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 14. - deputāta Seržanta kunga priekšlikums, kas paredz, ka deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis un trīs apakškomisiju loceklis. Šis priekšlikums Juridiskajā komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 37, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Tātad nākošais ir 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar pārejas noteikumiem, - kā šis likumprojekts stājas spēkā, lai dotu kaut kādu noteiktu laiku arī nepieciešamajai reorganizācijai... īpaši saistībā ar šo komisiju reorganizāciju. Un šo priekšlikumu tātad es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 16. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir saistīts ar likuma spēkā stāšanos. Un, kā jūs redzat, šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Paldies.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā. Iepriekš es gribu izteikt ārkārtīgi lielu pateicību Juridiskā biroja vadītājam Kusiņa kungam, kas ir palīdzējis arī šī likumprojekta tapšanā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 27. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vēl četri iesniegumi par iespējamām izmaiņām.

Tātad 10 deputāti ir lūguši izdarīt izmaiņas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī 10 deputātu - Urbanoviča, Elksniņa, Cvetkovas un citu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Urbanoviča, Elksniņa, Cvetkovas un citu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī 10 deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt 19.janvāra sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma sniegšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma sniegšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei”. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir lūgusi izsniegt tai aizdevumu 556 000 latu apmērā sakarā ar finanšu pakalpojumu sniegšanas apturēšanu Latvijas Krājbankā un iesaldētajiem līdzekļiem Krājbankā.

Komisija rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu un konstatēja, ka valsts sniegtam aizdevumam atmaksas termiņš ir viens gads. Komisija arī konstatēja, ka Valsts kase sniegtajam aizdevumam nepiemēros paaugstināta riska procentu un Valsts kase arī nelūgs Latvijas Lauksaimniecības universitātei papildu nodrošinājumu šim aizdevumam, un atbalstīja šo lēmuma projektu.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma sniegšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 18.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa, aizklāti balsojot, atbalstījusi lēmuma projektu „Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Romāna Dončenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 18.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Romāna Dončenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa, aizklāti balsojot, atbalstījusi šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Romāna Dončenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 18.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu „Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 6, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 10, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 16, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 5, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. (No zāles starpsaucieni.)

Nākamais darba kārtības jautājums, kas ir arī pēdējais šīsdienas mūsu sēdes darba kārtības jautājums, - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu 19.janvāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka ir iesniegts desmit deputātu - Tutina, Rubika, Agešina, Urbanoviča, Elksniņa - deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Eiropas Savienības fondu apguvi”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pirms mēs reģistrējamies, vēl vairāki deputāti ir lūguši vārdu paziņojumam.

Tātad vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 11.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 12.00 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem: sēde būs pulksten 13.00. Ir jāizskata ļoti svarīgs jautājums. Es lūdzu visus ierasties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Savukārt es atgādinu frakciju vadītājiem, ka tūlīt pēc sēdes būs Frakciju padomes sēde.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Ivars Zariņš... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 19.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.


SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 2.  sēde
2012. gada 19. janvārī

 

Par darba kārtību
   
  <- dep. J.Vucāns (par)
   
„Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 186/Lp11)
(Dok. Nr. 491)
   
  - dep. I.Grigule (par)
   
„Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 5/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 473)
   
  - dep. G.Rusiņš
   
„Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 140/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 336, 462)
   
  - dep. J.Ozoliņš
   
„Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 142/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 338, 463)
   
  - dep. J.Ozoliņš
   
„Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums” (Nr. 98/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 246, 464)
   
  - dep. J.Ozoliņš
   
„Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 99/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 248, 465)
   
  - dep. J.Upenieks
   
„Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (Nr. 4/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 468)
   
  - dep. A.Loskutovs
   
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
„Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 149/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 356, 469)
   
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
„Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 150/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 357, 469)
   
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
„Grozījumi Civillikumā” (Nr. 147/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 354, 469)
   
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 3/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 477)
   
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
„Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” (Nr. 6/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 478)
   
  - dep. V.Dombrovskis
   
„Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 86/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 479)
   
  - dep. E.Smiltēns
   
„Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Gunāra Igauņa saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 137/Lm11)
(Dok. Nr. 466)
   
  - dep. V.Orlovs
   
„Par piekrišanu 11.Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 138/Lm11)
(Dok. Nr. 467)
   
  - dep. V.Orlovs
   
„Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” (reģ.nr. 30/Lp11) izskatīšanai otrajā lasījumā” (Nr. 141/Lm11)
(Dok. Nr. 481)
   
„Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 34/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 480B, 484A)
   
  - dep. I.Čepāne
   
  - dep. I.Čepāne
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. I.Druviete
  - dep. K.Seržants
  - dep. I.Bite
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. R.Dzintars
  - dep. V.Reskājs
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Agešins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Paziņojumi
  - dep. V.Agešins
  - dep. I.Mūrniece
   
Reģistrācijas rezultāti
  - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Par darba kārtību
   
„Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma sniegšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei” (Nr. 142/Lm11)
(Dok. Nr. 486)
   
  - dep. J.Reirs
   
„Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 143/Lm11)
(Dok. Nr. 498)
   
  - dep. V.Agešins
   
„Par Romāna Dončenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 144/Lm11)
(Dok. Nr. 499)
   
  - dep. V.Agešins
   
„Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 145/Lm11)
(Dok. Nr. 500)
   
  - dep. V.Agešins
   
„Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas” (Nr. 146/Lm11)
(Dok. Nr. 502, 484B)
   
„Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 147/Lm11)
(Dok. Nr. 503, 484B)
   
„Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 148/Lm11)
(Dok. Nr. 504, 484B)
   
„Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 149/Lm11)
(Dok. Nr. 505, 484B)
   
„Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas” (Nr. 150/Lm11)
(Dok. Nr. 507)
   
„Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas” (Nr. 151/Lm11)
(Dok. Nr. 508)
   
„Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 153/Lm11)
(Dok. Nr. 510)
   
„Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 152/Lm11)
(Dok. Nr. 509)
   
Informācija par deputātu J.Tutina, A.Rubika, V.Agešina, J.Urbanoviča, A.Elksniņa, I.Cvetkovas, D.Rodionovu, A.Sakovska, I.Ribakova un J.Lazarevas jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Eiropas Savienības fondu apguvi” (Nr. 2/J11)
   
Paziņojumi
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Bišofa
  - dep. I.Čepāne
   
Reģistrācijas rezultāti
  - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 19.01.2012 09:05:44 bal001
Par - 49, pret - 14, atturas - 13. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (186/Lp11), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 19.01.2012 09:13:13 bal002
Par - 78, pret - 4, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (186/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 19.01.2012 09:14:24 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (5/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:16:11 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (140/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:18:13 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (142/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:19:47 bal006
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums (98/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:20:20 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums (98/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:22:07 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (99/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:31:00 bal009
Par - 93, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Operatīvās darbības likumā (4/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:31:22 bal010
Par - 68, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Operatīvās darbības likumā (4/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:34:12 bal011
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (149/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:35:19 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (150/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:36:15 bal013
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (147/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:38:12 bal014
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:40:46 bal015
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā (6/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:42:49 bal016
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (86/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.01.2012 09:44:20 bal017
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Gunāra Igauņa saukšanai pie administratīvās atbildības (137/Lm11)

Datums: 19.01.2012 09:45:28 bal018
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11.Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas saukšanai pie administratīvās atbildības (138/Lm11)

Datums: 19.01.2012 09:46:04 bal019
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” (reģ.nr.30/Lp11) izskatīšanai otrajā lasījumā (141/Lm11)

Datums: 19.01.2012 10:18:14 bal020
Par - 48, pret - 43, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikuma Nr.1 pirmo daļu. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (34/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.01.2012 10:18:41 bal021
Par - 32, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikuma Nr.1 otro daļu. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (34/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.01.2012 10:19:40 bal022
Par - 7, pret - 68, atturas - 12. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (34/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.01.2012 11:01:33 bal023
Par - 22, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (34/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.01.2012 11:08:04 bal024
Par - 9, pret - 24, atturas - 42. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (34/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.01.2012 11:08:42 bal025
Par - 63, pret - 7, atturas - 9. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (34/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.01.2012 11:14:29 bal026
Par - 34, pret - 51, atturas - 11. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (34/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.01.2012 11:15:31 bal027
Par - 45, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Datums: 19.01.2012 11:16:44 bal028
Par - 53, pret - 37, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (34/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.01.2012 11:18:04 bal029
Par - 67, pret - 1, atturas - 27. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (34/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.01.2012 11:21:02 bal030
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma sniegšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei (142/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:22:15 bal031
Slēgtais balsojums
Par - 90, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (143/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:23:08 bal032
Slēgtais balsojums
Par - 88, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Romāna Dončenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (144/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:24:10 bal033
Slēgtais balsojums
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (145/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:24:34 bal034
Slēgtais balsojums
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (146/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:24:58 bal035
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (147/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:25:22 bal036
Slēgtais balsojums
Par - 87, pret - 6, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (148/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:25:45 bal037
Par - 91, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (149/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:26:13 bal038
Slēgtais balsojums
Par - 81, pret - 10, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas (150/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:26:43 bal039
Slēgtais balsojums
Par - 77, pret - 16, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (151/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:27:11 bal040
Par - 88, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (153/Lm11)

Datums: 19.01.2012 11:27:43 bal041
Par - 84, pret - 2, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (152/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2012.gada 12.janvārī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan Saeimas šīgada ziemas sesijas pirmie „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, un šie grozījumi paredz ne tikai tiesības, bet arī pienākumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītājiem, ņemot vērā praksē konstatētās problēmas saistībā ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītāju atbildību, piemēram, juridiskās palīdzības pieprasītājs laikus neiesniedz dokumentus, kas apliecinātu viņa atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam. Ir nepieciešams precizēt juridiskās palīdzības pieprasītāja pienākumus, nosakot šai personai pienākumu līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā, savlaicīgi un prasītajā apjomā iesniedzot juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam nepieciešamo informāciju un dokumentus.

Tāpat, lai nelietderīgi netiktu tērēts juridiskās palīdzības sniedzēju laiks un tiktu ekonomēti valsts budžeta līdzekļi, ir noteikts pienākums personai, proti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītājam, savlaicīgi, bet ne vēlāk kā vienu dienu iepriekš, izņemot gadījumus, kad tas objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams, informēt juridiskās palīdzības administrāciju vai juridiskās palīdzības sniedzēju, ka viņa nevar ierasties uz tikšanos ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai uz tiesas sēdi.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību juridiskās palīdzības sniedzējam civillietās, administratīvajās lietās vai pārrobežu strīdu lietās tiek noteikta samaksa par laiku, ko juridiskās palīdzības sniedzējs patērē Juridiskās palīdzības administrācijas norīkojumā norādītajā tikšanās laikā un vietā, gaidot juridiskās palīdzības saņēmēju, kurš nav ieradies un nav laikus paziņojis par neierašanos. Turklāt šāda nosacījuma noteikšana disciplinē juridiskās palīdzības saņēmēju.

Šis likumprojekts paredz arī pārskatīt un papildināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atteikuma pamatus, papildinot to ar gadījumu, kad tiek atteikta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršana; proti, valsts nodrošināto juridisko palīdzību atsaka, ja ir pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības pārtraukšanu personai, ja tā atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja norādītajā laikā un vietā un nav paziņojusi par neierašanos Juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam vai atsakās līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas vai lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildes nodrošināšanā, un ja kopš lēmuma par juridiskās palīdzības pārtraukšanu nav pagājis viens gads.

Šie grozījumi ir būtiski, jo Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuriem ir tiesības uz bezmaksas vai arī valsts garantētu juridisko palīdzību. Pārsvarā tie ir maznodrošinātie un trūcīgie cilvēki, un līdz ar to ir nepieciešams šos grozījumus pieņemt, lai disciplinētu atsevišķas personas, jo valsts maksā, un arī citi cilvēki stāv rindā un gaida palīdzību.

Un vēl viens akcents. Šis likumprojekts paredz papildināt juridiskās palīdzības sniedzēju loku ar jaunu juridiskās palīdzības sniedzēju biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētu biedrību vai nodibinājumu, nosakot nosacījumus, kuriem jāatbilst, lai biedrība vai nodibinājums varētu būt par juridiskās palīdzības sniedzēju.

Ar šādu iniciatīvu – būt par juridiskās palīdzības sniedzēju – Juridiskās palīdzības administrācijā ir vērsies resursu centrs sievietēm „Marta”. Man ir prieks, ka šis likums strādā mūsu valstī kopš 2005.gada un ka valsts patiešām iespēju robežās palīdz maznodrošinātiem cilvēkiem, sniedzot viņiem juridiskas konsultācijas.

Juristi un zvērināti advokāti, kuri sniedz savus pakalpojumus bez maksas, ir pieejami praktiski jebkurā pašvaldībā Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamā runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāte Lolita Čigāne.

Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es jūs visus gribētu apsveikt jaunajā – 2012.gadā. Ceru, ka šis gads jums ir iesācies labi, pozitīvi, un ļoti ceru un mums visiem kopā novēlu, lai mēs šajā ziemā vēl sagaidītu daudz skaista, balta sniega.

Runājot par šo pirmo ziemas sesiju, gribu teikt, ka šodien Saeimas darba kārtībā bija ļoti svarīgs likums, par ko Saeima aktīvi diskutēja, un tas ir tā saucamais Fiskālās disciplīnas likums.

Šis likums būtībā paredz to, ka Latvijai turpmāk vajadzētu dzīvot no tiem līdzekļiem, ko mēs reāli nopelnām, un pēc iespējas samazināt vajadzību aizņemties gan starptautiskajos tirgos, gan arī no, iespējams, dažādām starptautiskajām organizācijām. Cerams, ka tāda nepieciešamība nekad neradīsies.

Tātad šis likums lielā mērā nosaka līdzekļu atbildīgu tērēšanu, atbildīgu sava budžeta un savu finanšu veidošanu, un cerams, ka tas arī tikpat sekmīgi kā šodien tiks pieņemts otrajā un trešajā lasījumā. Un ir arī iespējams, ka šie fiskālās disciplīnas principi ar Saeimas atbalstu tiks nostiprināti arī Satversmē, tātad paredzot ilgtermiņā šādu stabilu valsts attīstības pamatu.

Tomēr šobrīd VIENOTĪBAS frakcijai visbūtiskākais jautājums, par kuru VIENOTĪBAS deputāti ir diskutējuši ļoti daudz un par kuru ir izskanējuši ļoti dažādi viedokļi, ir saistīts ar gaidāmo referendumu, kas paredzētu noteikt krievu valodu par otro valsts valodu.

Un pēdējā laika diskusijas visvairāk ir saistītas tieši ar to, ka vairāki deputāti šobrīd ir parakstījuši pieteikumu Satversmes tiesai, lai apstrīdētu šo lēmumu, kas ir novedis pie lēmuma veikt un organizēt šo referendumu... tā likumību un tiesiskumu. Un būtībā tas, ka liela daļa VIENOTĪBAS deputātu arī ir izšķīrusies par parakstīšanos un atbalstu šim pieteikumam, ir saistīts ar to, ka VIENOTĪBAS deputāti ir daudz diskutējuši gan ar ekspertiem, gan ar dažādiem sabiedrības pārstāvjiem, un šobrīd sabiedrībā attieksme pret gaidāmo referendumu ir ļoti negatīva. Daudzi cilvēki uzskata, ka tas ir prettiesisks un ka tas lielā mērā grauj Latvijas valsts pamatus, un izsaka vēlmi nepiedalīties šajā referendumā. Tādēļ šobrīd pastāv risks, ka, līdzdaloties... piedaloties nelielam iedzīvotāju skaitam, tā proporcija, kurā būtu nobalsots „par” iespējamo krievu valodas kā otrās valsts valodas noteikšanu, būtu ļoti liela, un, lai gan referendums kvoruma prasības dēļ nebūtu noticis, tomēr šī iespējami lielā proporcija tiktu izmantota dažādās gan iekšpolitiskās, gan ārpolitiskās manipulācijās un retorikās.

Tā kā šis risks salīdzinoši ir ļoti liels, VIENOTĪBAS deputāti ir pieņēmuši lēmumu, ka šis jautājums tomēr būtu risināms tiesiskā ceļā un ka par šo jautājumu vajadzētu lemt Satversmes tiesai un izteikt savu redzējumu par to, vai jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu vispār ir apspriežams referenduma ceļā.

Un, protams, šis jautājums ir ļoti saasinājis arī vēl vienu citu būtisku jautājumu. Runa ir par vienoto informācijas telpu, kas mums ir Latvijas valstī. Tas ir saistīts ar jautājumu, vai Latvijas plašsaziņas līdzekļi, it īpaši sabiedriskie mediji, patiešām ir sadzirdami un saredzami visos novados un vai Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja veidot vienotu izpratni par Latvijas valsts pamatiem, par Latvijas valsts darbības principiem.

Tātad šis informatīvās telpas jautājums šobrīd ir būtiski aktualizējies, tāpēc deputātu darba kārtībā šobrīd ir arī lēmumi par to, kāda būs nākošā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome: kas šajā padomē strādās, cik lielā mērā šie cilvēki ar savu uzraudzību varēs nodrošināt to, ka sabiedriskie mediji pēc būtības pilda nacionālo pasūtījumu, ļauj pilsoņiem iesaistīties valsts dzīvē, informē viņus par norisēm valstī pietiekamā, vispusīgā un pamatīgā veidā. Tātad šīs padomes locekļu atlases process šobrīd jau notiek. Patīkami ir tas, ka otrajā kārtā ir vairāki cilvēki, kuriem ir gan dziļas zināšanas, gan arī laba izpratne par šīs padomes darbu, un tuvākajās nedēļās, cerams, Saeimai izdosies nobalsot par vislabāko Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies VIENOTĪBAS frakcijas deputātei Lolitai Čigānei.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīs nedēļas darba kārtībā ir trīs svarīgākie jautājumi. Un kā pirmo varētu minēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja izvēli un izvērtēšanu. Mēs bijām pirmā frakcija, kas ar viņu tikās un rūpīgi analizējām, izvērtējām. Protams, mums bija pamatotas šaubas, mums ar šā amata kandidātu bija arī atšķirīgi uzskati finanšu ideoloģijas ziņā, es domāju, bet tomēr, izvērtējot visus apstākļus, mēs kā frakcija nolēmām atbalstīt Zakuļa kunga kandidatūru un to arī šodien izdarījām. Bet vienlaicīgi norādām, ka pilna atbildība par turpmāko darbību un rezultātiem gulstas uz izvirzītāju – tātad uz Latvijas Bankas prezidenta un uz finanšu ministra Andra Vilka kunga – pleciem.

Otrs jautājums, kā jau arī kolēģi minēja, ir Fiskālās disciplīnas likums, kurš, kaut arī tika atbalstīts mums pirmajā lasījumā un ir principiāli atbalstāms... taču jāsaka, ka tas tomēr pašreizējā redakcijā nesasniedz to mērķi, kas ir definēts likuma 1.pantā, – nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā, jo likumprojektā ietvertā budžeta plānošanas formula kā metode ir kļūdaina un tā nekādi nenovērš ekonomikas pārkaršanu un iespējamo sekojošo krīzi, kā arī neparedz pietiekamu ekonomikas stimulēšanu ekonomiskās lejupslīdes laikā. Un tam pamatā ir IKP, kurš ir kā vienīgais – vienīgais! – rādītājs, uz kura šī formula ir balstīta. Mēs zinām, ka IKP var veidot arī nekustamā īpašuma burbuļi, un līdz ar to ir izvērtēšanai jābūt daudz padziļinātākai – jāņem vērā visi makroekonomiskie rādītāji, to skaitā importa un eksporta bilance, vērtību radošo industriju īpatsvars IKP, nodarbinātības līmenis un citi. Tā ka intensīvi noritēs darbs pie šī likumprojekta uzlabošanas, piesaistot speciālistus. Un es ceru, ka mums izdosies panākt labu Fiskālās disciplīnas likumu, kas ir ne tikai taupošs un novērš krīzi, bet arī vērsts uz attīstību un uzplaukumu.

Un trešā lieta, par ko jau arī minēja kolēģi no VIENOTĪBAS frakcijas, ir Nacionālās apvienības sagatavotais prasības pieteikums Satversmes tiesā ar prasību atzīt par nelikumīgu uzsākto referenduma procesu par to, lai ieviestu otru valsts valodu – krievu valodu. Protams, ka... iespējams, to noteikti vajadzēja darīt arī ātrāk, bet visi apstākļi izvērtās tādi, ka šobrīd šis pieteikums ir sagatavots, un mēs, kā jau iepriekš esam pauduši, uzskatām, ka šis referendums pēc savas būtības ir antikonstitucionāls. Un vēl vairāk! Tagad pieņemt lēmumu piešķirt vairāk nekā 2 miljonus antikonstitucionālam referendumam, kura rezultāti ir jau zināmi, – tas ir vismaz neapdomīgi, lai neteiktu – noziedzīgi. Tā ka mēs ceram, ka šis process tiks apturēts atbilstoši mūsu prasības pieteikumā lūgtajam un Satversmes tiesa spriedīs tieši tā, kā mēs uzskatām, – ka šis referendums ir antikonstitucionāls.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu!

J.Ozoliņš (ZRP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs pēc ziemas pārtraukuma bijām tādā ļoti ražīgā diskusiju gaisotnē, apstiprinājām Fiskālās disciplīnas likumu pirmajā lasījumā, un es gribētu teikt to, ka uz šī likuma nepieciešamību jau skaidri norāda nesenā Latvijas pieredze ekonomikas buma laikos, kad katru gadu valsts budžeta ienākumi un kopprodukts auga ļoti lielos apmēros. Bet tālaika valdības nevarēja nodrošināt nevienu sabalansētu budžetu. Tas nozīmē, ka katru gadu, kaut arī pie ļoti labiem ekonomiskajiem rādītājiem un ekonomikas attīstības, bijušo valdību nekompetences un nevēlēšanās dēļ mēs faktiski palielinājām savu parāda līmeni un neko neuzkrājām savai nākotnei, nekādus finanšu līdzekļus neparedzējām ekonomikas recesijas periodam. Un tieši šī iemesla dēļ, sākoties pasaules ekonomiskajai krīzei, Latvija bija nesagatavota un ļoti ievainojama. Mēs bijām spiesti izturēt tādus smagus konsolidācijas pasākumus, kuru laikā Latvijas sabiedrība, visi Latvijas iedzīvotāji pieredzēja krasus ienākumu samazinājumus, gan nodokļu pieaugumu, gan darba vietu samazināšanos, un kuru laikā Latvijas Republikas valdība bija spiesta aizņemties lielus finanšu līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas, lai spētu segt tekošos izdevumus.

Gribu pieminēt vēl to, ka šī ilgstošā konsolidācija neizbēgami pastiprināja migrāciju, aizbraukšanu prom no Latvijas: iedzīvotāji mēģināja atrast vietu, kurā varētu nopelnīt, un tāpēc brauca prom strādāt citur, citās valstīs.

Nu, lūk, šis ir tāds pirmais reālais solis stabilitātes virzienā. Tas ir ļoti spēcīgs signāls visiem, gan Latvijas cilvēkiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā, Latvijas pilsoņiem, gan mūsu pilsoņiem, kas atrodas Eiropā, tagad izbraukuši, – signāls, ka Latvija pirmo lielo soli ekonomikas stabilizācijas virzienā ir tiešām spērusi.

Ja trekno gadu valdības, varētu tā teikt, būtu rīkojušās fiskālā ziņā atbildīgi un būtu orientējušās uz nākotni, būtu veidojušas tādus sabalansētus budžetus ar pārpalikumiem, tad Latvijas valsts būtu ekonomiski daudz stiprāka. Un tāpēc, no šīs nesenās vēstures mācoties, mēs varam skaidri saprast, ka stabilā un uz ilgtermiņu vērstā ekonomikas attīstībā viens no galvenajiem elementiem ir fiskāli atbildīga politika. Man ir prieks, ka mēs apstiprinājām Fiskālās disciplīnas likumu pirmajā lasījumā, un es esmu pārliecināts par to, ka mums izdosies tālāk izveidot Fiskālo padomi, kas palīdzēs mums šo likumu ļoti saprātīgi arī pieņemt.

Gribētu nobeigumā pateikt tādus vārdus: var vienmēr domāt par to, ka ekonomikas izaugsme ir ļoti laba un ka mēs pelnīsim daudz, daudz naudas, bet mums ir jāpatur prātā – vienmēr jāpatur prātā! –, ka ļoti strauja izaugsme, ļoti liela peļņa vienmēr ir saistīta ar ļoti, ļoti lielu risku, ka mēs šo peļņu nekad nedabūsim. Tāpēc Zatlera Reformu partija, kā ir solījusi savā priekšvēlēšanu programmā, turpina īstenot savu vēlētāju doto mandātu vai solījumu saviem vēlētājiem un šo likumu noteikti atbalstīs, lai nodrošinātu gan nodokļu samazināšanos, gan ienākumu pieaugumu tieši iedzīvotājiem algu veidā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu nevienam nav noslēpums, ka trijos burtos „ZZS” ir Zemnieku savienība un Zaļā partija. Un tieši pēc Zaļās partijas iniciatīvas šodien mēs iesniedzām Saeimā pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā mēs lūdzam atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem sakarā ar Lietuvā paredzētās Visaginas atomstacijas celtniecību. Jo kopš brīža, kad 2006.gadā šādu it kā iepriekšēju vienošanos parakstīja Ministru prezidents Kalvītis ar Lietuvu, mēs neesam Latvijā saņēmuši absolūti nekādu konkrētu informāciju, lai saprastu vismaz kaut kādas pamatlietas. Cik galu galā naudas mums būs jāiegulda kaimiņvalsts ekonomikā? Mēs absolūti nezinām, cik un vai vispār Lietuva taisās uzticēt Latvijas pusei kādus celtniecības darbus vai infrastruktūras darbus. Mēs nezinām absolūti neko par to, uz kādiem noteikumiem, vai atvieglotiem vai vispārējiem, Latvija pēc tam varēs iepirkt no Lietuvas šo atomenerģiju; tāpat mēs nezinām neko par to, kā un kur tiks pēc tam glabāti šie radioaktīvie atkritumi. Tāpat mēs nezinām, kā tas ietekmēs elektroenerģijas tarifus nākotnē. Jo, ja tas būs „Latvenergo” kredīta... ja tas būs „Latvenergo” finansiāls projekts, tad neizbēgami šī kredīta atdošana pēc tam atsauksies uz „Latvenergo” tarifiem, kuri mums arī būs jāmaksā. Un galvenais jautājums – vai, ieguldot šo vismaz vienu miljardu latu Latvijas ekonomikā, veicinot otrreizējās atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, mēs neiegūtu vairāk kā valsts, kā tautsaimniecība un kā galu galā tīri cilvēciska vide? Uz šiem jautājumiem mēs, protams, gribētu saņemt atbildes. Bet diemžēl jaunajā Saeimā jau ir iegājusies tāda prakse, ka koalīcija Ministru prezidentu sargā no jebkādiem deputātu pieprasījumiem par jebkuriem jautājumiem. Cerams, ka varbūt šis pieprasījums tomēr spēs izsisties cauri.

Un, izmantojot gadījumu, gribu pateikt, ka tieši rīt – 13.janvārī – Latvijas Zaļā partija, kura ir vecākā no brīvvalsts laikā veidotajām partijām... mums ir 22 gadu jubileja rīt, mēs arī pie Ministru kabineta rīkosim nelielu – teiksim tā – piketu ar dažādiem tādiem uzskatāmiem līdzekļiem, kurā aicināsim arī valdību aizdomāties par to, vai Latvijai ir vajadzīga šī atomstacija pašā, pašā Latvijas pierobežā.

Ko no likumiem varētu vēl atzīmēt? Šodien pieņēmām arī grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Ko tie paredz? Daudzi pierobežas iedzīvotāji ir saskārušies ar milzīgajām kravas automašīnu rindām, kas ne tikai padara bīstamāku satiksmi, bet diemžēl arī bojā ekoloģiju ar dažādiem sadzīviskiem atkritumiem un izplūdes gāzēm. Lūk, jaunā kārtība paredzēs, ka automašīnu šoferi varēs savlaicīgi piereģistrēties rindā elektroniski, uzzināt, cikos un kuru robežpunktu viņi varēs šķērsot, un šīm mašīnām būs iespēja ierasties tanī vietā, teiksim, jau iepriekš noteiktā laikā, lai nebūtu jāstāv šajā garumgarajā rindā.

Tas man būtu viss, jo mani iepriekšrunājušie kolēģi jau visu... kā saka, pārējos likumus apskatīja. Tad nu nobeigumā gribētu novēlēt visiem arī laimīgu Jauno gadu! Un saudzējiet sevi!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Sestdien, 18.novembrī
09:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā
10:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde
13:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”