9.30........   Ierašanās Latvijā.

        Pirmdien, 30.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu Senāta senatoru Miču Makkonelu (Mitch McConnell) un viņa vadīto delegāciju.        Sveicot viesus Saeimas namā, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda prieku par ASV senatoru vizīti Latvijā. Augstu novērtējot ASV atbalstu Baltijas valstīm, viņa pateicās par 19.maijā ASV Senātā pieņemto rezolūciju un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai cilvēki pareizi izprot mūsu tautas vēsturi.        Savukārt ASV Senāta senators M.Makkonels atzinīgi novērtēja Latvijas panākto progresu kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas pirms piecpadsmit gadiem, kā arī pauda pateicību par Latvijas konsekvento atbalstu ASV Irākas jautājumā.         ASV senatorus interesēja situācija Latvijas banku jomā kopš ASV paziņojuma par netīrās naudas atmazgāšanu vairākās mūsu valsts bankās. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka parlaments pieņēmis grozījumus vairākos likumos, kas paredz paaugstināt banku un to klientu atbildību.        Tikšanās laikā tika pārrunāta arī reģionālās sadarbības nozīme un darbība starptautiskajās organizācijās. I.Ūdre pastāstīja par Baltijas Asamblejas veiksmīgo darbu un kontaktiem ar Ziemeļu Padomi, veiksmīgi risinot visam reģionam svarīgus jautājumus. Šī pieredze var tikt izmantota arī citos reģionos. Tā Saeimas priekšsēdētāja informēja par savu līdzdalību tikko Jaltā notikušajā GUAM (Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas) Parlamentārās asamblejas sēdē, kurā tika runāts arī par šo valstu sadarbību ar ES, tostarp Baltijas valstīm, un mūsu eirointegrācijas un reģionālās sadarbības pieredzes pārņemšanu. Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja arī tēmu par sadarbību Starpparlamentu Savienībā un gaidāmo Nacionālo parlamentu priekšsēdētāju otro konferenci, kas notiks septembrī Ņujorkā.        ASV senatori interesējās par to, kā strādā Saeima, kā rit komisiju un frakciju darbs un kādi ir aktuālākie pašreiz apspriežamie jautājumi. Tika pārrunāti arī vakar Francijā notikušā referenduma par Eiropas Savienības konstitūciju rezultāti un to iespējamā ietekme uz tālāku ES attīstību.

           Pēc Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja Volodimira Ļitvina ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piektdien, 27.maijā, dosies uz Jaltu, Ukrainu, lai 28.maijā piedalītos GUAM valstu Parlamentārās asamblejas otrajā sēdē.           GUAM Parlamentārajā asamblejā darbojas Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas parlamentu delegācijas. Sēdē Jaltā piedalīsies Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze, Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdētājs Murtuzs Aļeskerovs, Moldovas parlamenta priekšsēdētājs Marians Lupu, kā arī Ukrainas parlamenta vadītājs V.Ļitvins. Sēdes darba kārtībā līdzās jautājumiem, kas skar GUAM Parlamentārās asamblejas darbību, kopīgos projektus un nākotnes plānus, ir iekļauti arī jautājumi par GUAM valstu sadarbību ar ES. Īpaša interese ir par sadarbību ar Baltijas valstīm, to eirointegrācijas un reģionālās sadarbības pieredzes pārņemšanu. Tādēļ kā viesi uz sēdi ir uzaicināti šo valstu parlamentu vadītāji.           Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei ir paredzētas arī divpusējās tikšanās ar Moldovas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Ukrainas parlamentu vadītājiem.

              Otrdien, 24.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroti vēstnieci Latvijas Republikā Čitriju Pintongu (Chitriya Pinthonh), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.              Tikšanās gaitā tika pārrunātas sadarbības intensificēšanas iespējas abu valstu starpā un abu valstu iekšpolitiskās aktualitātes.              Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta attīstīt divpusējo sadarbību ar Taizemi. Lai gan abas valstis šķir liels ģeogrāfiskais attālums, kontaktus iespējams paplašināt starptautisko forumu ietvaros, piemēram, Starpparlamentu Savienībā, kas ir plašākais parlamentāriešu forums. Tāpat būtiska ir darbība reģionālajās organizācijās - Latvija tāda ir Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes sadarbība, savukārt Taizeme darbojas Āzijas Starpparlamentu organizācijā.              Pārrunājot iekšpolitiskos jautājumus, Taizemes vēstniece Latvijā raksturoja savas valsts ekonomisko situāciju, uzsverot, ka augstās enerģijas cenas ir iemesls būtiskam cenu sadārdzinājumam arī citās jomās.               Savukārt Saeimas priekšsēdētāja akcentēja situāciju lauksaimniecības jomā. I.Ūdre pastāstīja par lielajiem zaudējumiem, kādus mūsu valsts zemniekiem nodarījušas lietavas un plūdi Latgalē. Viņa arī pauda pārliecību, ka būtu nepieciešams rast finansējumu šo zaudējumu kompensēšanai.              Otrdien, 24.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nagorpičaju Sikkanderu (Nagoorpichai Sikkander), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.               Sarunā tika pārrunāta turpmākā Latvijas un Šrilankas attiecību veidošana, uzsverot parlamentārās sadarbības un apmaiņas vizīšu nozīmi abu valstu kontaktu padziļināšanā. N.Sikkanders uzsvēra, ka divpusējo attiecību jomā nākotnē jāstrādā pie līgumtiesiskās bāzes izveidošanas, jo tas veicinātu abu valstu sadarbības tālāko attīstību tādās jomās kā ekonomika un izglītība.              Šrilankas vēstnieks pateicās par Latvijas ieguldījumu palīdzības sniegšanā Šrilankas cunami izpostītajām teritorijām. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pastāstīja par lietavu izraisīto plūdu skartajiem Latgales rajoniem un uzsvēra, ka tagad tiek meklēti risinājumi zaudējumu kompensēšanai.              Starp Šrilanku un Latviju ir izveidojusies sadarbība izglītības jomā, un Šrilankas puse būtu ieinteresēta iegūt atvieglojumus vīzu iegūšanā. N.Sikkanders atzinīgi novērtēja izglītības iespējas medicīnas jomā, kuras Latvija spēj piedāvāt studentiem no ārvalstīm.              Tikšanās noslēgumā I.Ūdre novēlēja panākumus un veiksmi N.Sikkanderam, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus.                      Otrdien, 24.maijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP), komisijas deputāti un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns (LPP) tikās ar Lietuvas Seima Ekonomikas komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) aktuālos jautājumus.              Sarunas sākumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns Lietuvas Seima deputātiem izklāstīja Latvijas pozīciju jautājumā par Eiropas pakalpojumu direktīvu Lisabonas stratēģijas ietvaros, norādot, ka Latvija tajā vēlas panākt izcelsmes valsts principa ieviešanu un arī dažus izņēmumus. Tas nozīmē, ka citās valstīs strādājošajiem vajadzētu piemērot izcelsmes valsts likumdošanu, kas veicinātu dinamiska un konkurētspējīga pakalpojumu sektora attīstību. “Brīva darbaspēka kustība ir izšķirīgs faktors, lai veicinātu gan jauno, gan arī veco ES valstu ekonomisko izaugsmi,” teica O.Kastēns.               Analizējot diskusiju ES dalībvalstīs, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs pauda bažas, ka pakalpojumu direktīva tomēr varētu tikt pieņemta stipri atšķirīga, nekā tā sākotnēji sagatavota, jo tā sauktajām vecajām dalībvalstīm ir vairāki iebildumi pret to. Tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būtu jāvienojas par kopīgu un stingru nostāju savas pozīcijas aizstāvēšanai.               Lietuvas Seima delegācijas vadītājs Vīts Navicks (Vytas Navickas) pateicās par vispusīgo informāciju un īsumā pastāstīja par Seima Ekonomikas komitejas darbību, skatot ekonomikas, transporta un infrastruktūras jautājumus.                Spriežot par pakalpojumu direktīvu, Lietuvas puse izteica atbalstu Latvijas nostājai, jo pozīcijas abām valstīm esot līdzīgas.               Runājot par citiem ar ES saistītiem jautājumiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis (JL) norādīja vēl uz trim kopīgi aizstāvamiem jautājumiem ES, kas skar finanšu perspektīvu 2007.-2013.gadam, nodokļu harmonizāciju un Lisabonas stratēģijas ieviešanu.                Vēl puses pārrunāja arī situāciju saistībā ar Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikāciju Vācijā un Francijā.               Tikšanās noslēgumā Latvijas un Lietuvas parlamentārieši pieskārās arī enerģētikas nozares aktualitātēm.

        Pirmdien, 23.maijā, Saeimas priekšsēdētaja Ingrīda Ūdre darba vizītē dosies uz lietavu izraisīto plūdu skartajiem Latgales rajoniem.        Plānots, ka vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja tiksies ar Preiļu rajona, Daugavpils rajona, Krāslavas rajona un Līvānu novada pārstāvjiem, kā arī Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ļaudīm.         Vizītes mērķis ir apskatīt plūdu izraisītos postījumus un izvērtēt iespējamos risinājumus to seku novēršanā.

      Ceturtdien, 19.maijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Argentīnas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Alfredo Korti (Alfredo Corti), kurš bija ieradies atvadu vizītē.       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas.      Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece pateicās vēstniekam par ieguldīto darbu Latvijas un Argentīnas divpusējo attiecību stiprināšanā laikā, kas bijis nozīmīgs ar mūsu valsts kļūšanu par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti. Viņa arī pastāstīja, ka darbs ES kontekstā turpinās - Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai". Savukārt Argentīnas vēstnieks pauda prieku par iespēju redzēt Latvijas demokrātijas attīstības ceļu un panākto vienošanos par bezvīzu režīma ieviešanu starp abām valstīm viņa rezidentūras laikā.           Puses uzsvēra, ka tālākās sadarbības veidošanā starp Latviju un Argentīnu uzsvars jāliek uz ekonomisko saišu attīstīšanu un tiešu tirdzniecisko sakaru sekmēšanu, kā arī iezīmēja plašās sadarbības iespējas tautsaimniecības jomā. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība aktivizēt kontaktus parlamentārā līmenī, kā vienu no iespējām minot parlamentāriešu tikšanos Starpparlamentu savienības sesiju laikā.       Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka vēstniecību atvēršana abās valstīs sekmētu ciešākas sadarbības veidošanos. 

          No 19. līdz 22.maijam Saeimas priekšsēdētāja, Starpparlamentu Savienības (SPS) Latvijas nacionālās grupas vadītāja Ingrīda Ūdre uzturēsies Ženēvā, Šveicē, lai piedalītos SPS rīkotajā Nacionālo parlamentu priekšsēdētāju otrās konferences sagatavošanas komitejas sēdē.          Pirmā Nacionālo parlamentu priekšsēdētāju jeb tūkstošgades konference notika 2000.gada septembrī Ņujorkā. Toreiz Latvijas parlamentu pārstāvēja 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Konferences dalībnieki pieņēma deklarāciju “Starptautiskā sadarbība parlamentāriešu skatījumā, trešajā gadu tūkstotī ieejot”.            Lai turpinātu stiprināt nacionālo parlamentu lomu globalizētajā pasaulē notiekošajos procesos, tika nolemts 2005.gada septembrī rīkot Nacionālo parlamentu priekšsēdētāju otro konferenci. Lai to organizētu, tika izveidota šīs konferences sagatavošanas komiteja, kurā tika aicināti piedalīties 15 valstu spīkeri, tajā skaitā Itālijas, Krievijas, Meksikas, Namībijas, Ungārijas, Vācijas parlamentu vadītāji, kā arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre. Pirmo reizi sagatavošanas komiteja tikās 2004.gada janvārī Ženēvā, otro - septembrī Budapeštā. Trešā un, kā plānots, pēdējā šīs grupas sēde notiks 20. un 21.maijā Ženēvā. Tajā piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre.           Sagatavošanas komitejas uzdevums ir izstrādāt un apstiprināt spīkeru otrās konferences darba kārtību un delegātu pārstāvniecību tajā. Lai sagatavotu darba kārtību, nepieciešams izanalizēt Tūkstošgades deklarācijā ietverto mērķu īstenošanas gaitu; veikta arī SPS dalībvalstu nacionālo parlamentu aptauja, kuras mērķis apkopot labāko parlamentārās demokrātijas pieredzi, kā arī izzināt problemātiskās jomas.            Vēl pasaules spīkeru konferencē plānots runāt par ANO un SPS sadarbības aktivizēšanu un labāku koordināciju, nepieļaujot abu organizāciju funkciju dublēšanos vai pārklāšanos. Nacionālo parlamentu priekšsēdētāju otrās konferences dalībnieki plāno pieņemt arī nobeiguma deklarāciju, kuras projektu apspriedīs sagatavošanas komitejā Ženēvā.           Starpparlamentu Savienība ir plašākais parlamentāriešu forums, kurā pārstāvētas 138 nacionālo parlamentu un 5 reģionālo asambleju dažādas politiskās sistēmas, kas dod iespēju sekot līdzi, izvērtēt un vajadzības gadījumā ietekmēt pasaules politikas virzību. SPS ir vecākā politiskā starptautiskā organizācija, kas nodibināta 1889.gadā. Tās galvenā mītne atrodas Ženēvā, un tai ir pastāvīgā novērotāja statuss ANO.

     Šodien, 13.maijā, Saeimas Sarkanajā zālē notika Saeimas, Lielbritānijas organizācijas LINKS un Eiropas Komisijas rīkotā konference "Latvijas un Gruzijas parlamentārā sadarbība - Latvijas pieredze, integrējoties Eiropas Savienībā" Ātrās reaģēšanas mehānisma (RRM) projekta "Latvijas un Gruzijas parlamentārā sadarbība" ietvarā.     Konferenci ar uzrunām atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze un Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latvijas un Gruzijas sadarbība pēdējos gados veidojusies sekmīgi un veiksmīgi tiek īstenoti vairāki projekti, kas Gruzijai nodod Latvijas reformu pieredzi virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO, tajā skaitā Saeimas namā organizētā konference "Latvijas un Gruzijas parlamentārā sadarbība - Latvijas pieredze, integrējoties ES". Viņa aicināja tās laikā uzklausīt mūsu valsts politiķu un ekspertu diskusiju par Latvijas pieredzi likumdošanas normu saskaņošanā ar ES acquis.      I.Ūdre arī akcentēja, ka Latvija ir piepildījusi savus Atmodas laika ideālus par brīvu un demokrātisku valsti, kuras iedzīvotāji var justies droši un stabili; valsti, kura tiek uzklausīta transatlantiskajā telpā, ar kuru mūs vieno kopīgas vērtības - brīvība, demokrātija, likuma vara, cilvēka pamattiesības un brīva tirgus ekonomika. "Ir nepieciešama liela uzņēmība, stipra politiska griba un sabiedrības atbalsts, lai veiktu lielas un fundamentālas pārmaiņas," sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī norādīja, ka Latvijai integrācijas process bijis sarežģīts. "Paveikts milzīgs darbs - ir bijušas kļūdas, aizrādījumi, bet tas ļāvis uzkrāt lielu pieredzi," atzina I.Ūdre un pauda Latvijas atbalstu Gruzijas ārpolitiskajiem mērķiem virzībā uz transatlantiskajām organizācijām.      Saeimas priekšsēdētāja arī norādīja uz parlamenta lielo nozīmi integrācijas procesā un raksturoja Eiropas lietu komisijas veikumu un lomu jautājumos, kas skar ES.     Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze savā uzrunā pateicās Latvijas pusei par sniegto atbalstu, palīdzību un pieredzi, kādu Latvija uzkrājusi integrācijas ES procesā. "Mūsu draugi Latvijā atbalsta mūs, tādējādi stiprinot partnerību starp mūsu parlamentiem, lai mēs tālāk varētu virzīties pa pareizo ceļu, reformu gaitā līdz minimumam nepieļaujot kļūdas," sacīja N.Burdžanadze.     Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja atzina, ka daudzas bijušās PSRS republikas - Gruzija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, vēršoties plašumā demokrātiskajiem procesiem, - ir nostājušās uz reformu ceļa, lai jau tuvākajā nākotnē pievienotos pārējām Eiropas demokrātiskajām valstīm. Šajā ceļā uz pilntiesīgas ES un NATO dalībvalsts statusu Gruzijai būs jāveic milzīgas ekonomiskās reformas, jārisina etniskie konflikti starp Abhāzijas un Dienvidkaukāza tautām, kā arī mierīgā ceļā jāpanāk pēc iespējas ātrāka un veiksmīgāka Krievijas militāro bāzu izvešana no Gruzijas teritorijas. N.Burdžanadze pauda arī pārliecību, ka ciešāka sadarbība ar ES institūcijām un citām starptautiskajām organizācijām sekmēs Gruzijas virzību uz ES.     Ārlietu ministrs Artis Pabriks, uzrunājot konferences dalībniekus, norādīja uz paralēlēm starp Rožu revolūciju Gruzijā un mūsu neatkarības atgūšanas procesu un izteica Latvijas atbalstu Gruzijas centieniem kļūt par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti, kā arī akcentēja Latvijas gatavību dalīties pieredzē. "Mūsu reformu process ir bijis ļoti sarežģīts, vēl joprojām daudzi mūsu valsts iedzīvotāji nejūt pietiekamu sociālo drošību," norādīja ārlietu ministrs.      Pieskaroties jautājumam par etniskajiem konfliktiem, A.Pabriks norādīja, ka to risināšanā aktīvi vajadzētu iesaistīties ES, jo tās ir arī Eiropas problēmas. ES ir jāatbalsta Gruzijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Moldovas suverenitāte un teritoriālā vienotība, citādi pati ES var saskarties ar līdzīgām problēmām.     Par tēmu "Latvijas līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā, iekļaujot likumdošanas procesu" referēja Ministru prezidenta ES lietu padomniece Sanita Pavļuta-Deslandes. Viņa atgādināja, ka pagāja gandrīz desmit gadi, kopš brīža, kad Latvija nolēma kļūt par ES dalībvalsti, līdz brīdim, kad tā kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti. S.Pavļuta-Deslandes pastāstīja par lēmumu pieņemšanas procesu pirms un pēc iestāšanās ES, uzsverot, ka skaidri jādefinē valsts mērķi, lai varētu paust un aizstāvēt savu viedokli ES institūcijās. Lai veiksmīgi piedalītos lēmumu pieņemšanā, ļoti svarīgi ir definēt valsts intereses, turklāt nepieciešami profesionāli darbinieki, labs koordinācijas tīkls visās Latvijas institūcijās, kompromisa panākšana un likumu piemērošana Latvijas normām.     Latvijas Bankas Juridiskās daļas vadītāja vietnieks, bijušais Eiropas integrācijas biroja direktors Edvards Kušners izklāstīja tēmu "Latvijas integrācija ES un tās tiesu sistēmā - institucionālais un tiesiskais aspekts; principi, uzdevumi, problēmas". E.Kušners uzsvēra ļoti stipras koordinācijas sistēmas izveidošanas nepieciešamību valsts līmenī, lai novērstu nesaskaņotas darbības ministriju līmenī, skaidri definētu uzdevumus un novērstu zināšanu un interešu trūkumu. Viņš pastāstīja, ka Latvijā tika izveidots Eiropas integrācijas birojs (EIB), kas darbojās Ministru prezidenta pakļautībā. EIB koordinēja Latvijas Nacionālās programmas integrācijai ES izstrādi un atjaunošanu, kā arī kontrolēja tās izpildi. Biroja galvenās funkcijas bija integrācijas procesu koordinēšana, likumdošanas aktu kontrole un informācijas apmaiņas process.      Tieslietu ministrijas pārstāve Kristīne Jarinovska pastāstīja par ES likumdošanas saskaņošanas izaicinājumiem integrācijas ES kontekstā un par ES likumdošanas saskaņošanas uzraudzību, bet Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš raksturoja Eiropas kaimiņattiecību politiku un Latvijas lomu tajā.     Konferences dalībnieki padziļināti pārrunāja arī jautājumus, kas skar ES un Gruzijas attiecību perspektīvu. Gruzijas parlamenta ES integrācijas komitejas priekšsēdētājs Dāvids Bakradze (David Bakradze) raksturoja Melnās jūras reģiona politisko un ekonomisko situāciju Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas kontekstā, aktualitātes Gruzijā un uzsvēra, ka "Gruzijai ir jāzina, ka durvis uz ES ir atvērtas". Viņš uzsvēra, ka tas valstij labāk palīdzēs izprast, kā un kādas reformas veicamas. Turklāt šobrīd 85% valsts iedzīvotāju atbalsta Gruzijas integrāciju ES. Viņš arī ieskicēja ES un Gruzijas sadarbības perspektīvu, kā prioritātes minot politisko dialogu, kas īpaši svarīgs demokrātisko procesu attīstībai Gruzijā, kopējo drošības un aizsardzības politiku, tieslietas un iekšlietas un ekonomiskos kontaktus. "Gruzija no šīs sadarbības tikai iegūs, jo demokrātija un stabilitāte iet roku rokā," teica D.Bakradze. Viņš arī uzsvēra, ka vēsturiskais taisnīgums tiks atjaunots tad, kad Gruzija kļūst par pilntiesīgu ES dalībvalsti.      Par tēmu "Eiropas Parlamenta un Gruzijas attiecības" referēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, EP Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētāja vietnieks Georgs Andrējevs. Viņš atzinīgi novērtēja starpparlamentāro sadarbību ar Dienvidkaukāza valstīm - Armēniju, Azerbaidžanu un Gruziju, kas aizsākās jau 1992.gadā, kā arī raksturoja ES institucionālo sistēmu un tās lēmumu pieņemšanas kārtību.      Konferences noslēgumā tās dalībnieki piedalījās diskusijā "Latvijas Republikas Saeimas loma - ES likumdošanas saskaņošanas prakse: organizācija un iegūtās atziņas". Konferenci vadīja un aplūkotajās tēmās izklāstīto rezumēja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns, LINKS izpilddirektors, bijušais Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Stefans Našs un 7.Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns.

          Ceturtdien, 12.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Gruzijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi, kas Latvijā uzturas oficiālā vizītē.          Gruzijas parlamenta vadītāja pauda gandarījumu par iespēju apmeklēt Latviju un tikties ar mūs valsts amatpersonām. N.Burdžanadze sacīja, ka par Rīgu viņai saglabājušās ļoti siltas atmiņas no iepriekšējās viesošanās Latvijā pirms divarpus gadiem. Pašlaik Gruzijā notiek aktīvs darbs pie valstisko struktūru nostiprināšanas un likumdošanas saskaņošanas ar Eiropas Savienības normām. “Viena no mūsu valsts darbības prioritātēm ir sadarbība ar Baltijas valstīm,” uzsvēra viešņa, norādot, ka tai ir vērtīga Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts reformu pieredze. Par veiksmīgo sadarbību šajā jomā arī liecina rīt plānotā abu valstu parlamentāriešu konference, kuras ietvaros notiks pieredzes apmaiņa ES integrācijas jautājumos. Puses bija vienisprātis par nepieciešamību turpināt paplašināt kontaktus gan parlamentu komisiju, gan arī ekspertu līmenī.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka divpusējo attiecību jomā nākotnē jāturpina darbs pie līgumtiesiskās bāzes nostiprināšanas, jo tas veicinātu politisko, ekonomisko, kā arī kultūras un izglītības sakaru tālāko attīstību.          N.Burdžanadze savukārt pastāstīja par jautājumiem, kas skar Krievijas militāro bāzu izvešanu no Gruzijas un iekšpolitisko situāciju Gruzijā. Notiek tuvināšanās NATO, un tās izvirzītie standarti paredz noteikta finansējuma piešķiršanu militārajiem izdevumiem. Jau pašlaik Gruzija šim mērķim atvēl 2% no iekšzemes kopprodukta. Lai gan īstenotās reformas iespaido cilvēku ikdienas dzīvi, sabiedrības atbalsts Gruzijas izvēlētajiem ārpolitiskajiem mērķiem un īstenotajai politikai joprojām ir augsts.         Ceturtdien, 12.maijā, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Gruzijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi un viņas vadīto delegāciju.         Tikšanās laikā puses pārrunāja Latvijas un Gruzijas ārpolitiskās aktualitātes, abu valstu divpusējās attiecības un sadarbības padziļināšanas iespējas.         Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins atzinīgi novērtēja Gruzijas aizsāktās reformas demokrātiskas, tiesiskas un attīstītas valsts nākotnei, kā arī apliecināja Latvijas gatavību dalīties ar Gruziju pieredzē, ko mūsu valsts ieguvusi, iestājoties Eiropas Savienībā (ES) un NATO, īpaši likumdošanas normu saskaņošanā ar ES acquis.         Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja N.Burdžanadze pastāstīja, ka galvenie Gruzijas ārpolitikas mērķi ir noslēgt asociācijas līgumu ar ES un pievienoties NATO, tāpēc vērtīgs un noderīgs būs jebkurš atbalsts un padoms. Viņa arī pateicās mūsu valsts parlamentāriešiem par līdzšinējo atbalstu. “Gruzija nākotnē vēlas sevi redzēt nevis kā ES kaimiņvalsti, bet kā pilnvērtīgu ES dalībvalsti,” uzsvēra N.Burdžanadze.         Tikšanās dalībnieki pauda gandarījumu par abu valstu labajām attiecībām un bija vienisprātis, ka sadarbības paplašināšanai vēl daudz iespēju ? tās aktivizējamas ekonomikas un kultūras jomā, bet īpaši - starp abu valstu parlamentiem.         Tikšanās laikā tika apspriestas arī aktualitātes Gruzijas attiecībās ar Krieviju, tostarp Krievijas militāro bāzu izvešana no Gruzijas, kā arī situācija Dienvidosetijā un Abhāzijā. N.Burdžanadze uzsvēra situācijas Abhāzijā un Dienvidosetijā mierīga noregulējuma nozīmi, ņemot vērā Gruzijas intereses.

       Trešdien, 11.maijā, Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Reinzemes-Pfalcas Landtāga Iekšlietu komisijas delegāciju.       Sarunas sākumā Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Paulis Kļaviņš (JL) sveica Vācijas delegāciju ar ierašanos Latvijā, iepazīstināja ar sadarbības grupas deputātiem un pastāstīja par aktualitātēm pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. “Pirms piecpadsmit gadiem vistiešākais uzdevums bija Latvijas neatkarības atgūšana, toties tagad darbības lauks ir krietni paplašinājies - Latvijai jāapgūst pieredze demokrātijas jomā,” teica P.Kļaviņš.       Puses pārrunāja jautājumus, kas skar reģionālo attīstību Latvijā. Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas deputāts Indulis Emsis (ZZS) viesiem pastāstīja par Latvijas reģionu attīstības atšķirībām, par nepieciešamajiem uzdevumiem to attīstības veicināšanā, kā arī situāciju administratīvi teritoriālās reformas izstrādē. Tostarp Vācijas delegācijas pārstāvji dalījās pieredzē par vietējo pašvaldību reformu Vācijā, kas notika 1960.-1970.gados. Savukārt Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas deputāts Staņislavs Šķesters (ZZS) informēja par Latvijā esošo dalījumu divu veidu pašvaldībās - vietējās un rajona - un to finanšu resursu izlīdzināšanas kārtību.        Vācijas delegācijas vadītāja, Landtāga viceprezidente Frīdela Gricmahere interesējās par izglītības finansējumu no valsts, tostarp - vai Latvijā ir īpašas atbalsta programmas latviešu valodas apguvei tiem jauniešiem, kuri vēlas integrēties Latvijas sabiedrībā. Puses bija vienisprātis, ka Latvijas sabiedrības dažādā nacionālā sastāva situācijā īpaši akcentējama loma, ko veic izglītības sistēma kā sabiedrības integrācijas mehānisms. Turklāt tās uzdevums ir saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi multinacionālas sabiedrības apstākļos.        Puses pauda ieinteresētību arī turpmāk paplašināt sadarbību parlamentu līmenī.