Piektdien, 2.jūlijā, Hāgas Bruņinieku zālē ar Nīderlandes Ģenerālštatu Senāta priekšsēdētājas Ivonnas Timmermanes-Bukas (Yvonne Timmerman-Buck) un Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Hana Veisglasa (Frans Weisglas) svinīgajām uzrunām tika atklāta ikgadējā Eiropas Savienības valstu parlamentu priekšsēdētāju konference. Latviju konferencē pārstāv Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Uz šo pasākumu ir ieradušies visu 25 Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji, ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji un Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss (Pat Cox). Šī ir pirmā parlamentu priekšsēdētāju konference, kurā kā pilntiesīgas dalībnieces piedalās desmit jaunās ES valstis, tai skaitā arī Latvija. To savās uzrunās īpaši uzsvēra Nīderlandes parlamenta vadītāji.
Parlamentu priekšsēdētājus uzrunāja Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende (Jan Peter Balkenende), kurš turpmāko pusgadu vadīs Nīderlandes prezidentūru Eiropas Savienībā.
Pēc konferences atklāšanas parlamentu priekšsēdētāji sāka diskusijas par nacionālo parlamentu sadarbību paplašinātajā Eiropas Savienībā. Pirmajā darba sesijā tika runāts par sadarbību, kuras mērķis ir pārbaudīt, kā tiek realizēts subsidiaritātes princips. Ar ievada ziņojumiem uzstājās Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas spīkera vietnieks sers Alans Haselhersts (Alan Haselhurst) un Slovākijas parlamenta priekšsēdētājs Pavols Hrušovskis (Pavol Hrusovsky). Jaunajā Eiropas konstitucionālajā līgumā ir īpašs papildprotokols par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu. Ir paredzēts ieviest arī agrīnās brīdināšanas mehānismu. Eiropas Komisija nacionālajiem parlamentiem nosūta ikvienu ES tiesību akta projektu, pievienojot paskaidrojumu par tā pamatotību. Ja kādas dalībvalsts parlaments izsaka iebildumus, ES iestādēm tiesību akts jāpamato vēl detalizētāk. Ja iebildumus ceļ viena trešdaļa parlamentu, Eiropas Komisijai priekšlikums jāpārskata vai pat no tā jāatsakās. Iebildes var tikt celtas sešu nedēļu laikā pēc likumdošanas iniciatīvas nosūtīšanas. Tādējādi liela nozīme ir parlamentu aktīvai sadarbībai, lai varētu izmantot šīs iespējas. Parlamentu vadītāji iesaistījās aktīvā diskusijā par to, kā vislabāk veidot šo sadarbību, lai tā būtu efektīva.
Šodien parlamentu priekšsēdētājus audiencē pieņēma arī Nīderlandes karaliene Beatrikse.
Sestdien, 3.jūlijā, Hāgā, Nīderlandē, turpināsies Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu priekšsēdētāju konference. Parlamentu vadītāji turpinās diskutēt par parlamentu sadarbību paplašinātajā ES.
Ar īpašu ziņojumu uzstāsies Zviedrijas Riksdāga priekšsēdētājs Bjorns fon Sidovs, kurš prezentēs viņa vadībā izstrādātās Parlamentu sadarbības vadlīnijas. Tas ir tā saucamās Atēnu grupas parlamentu spīkeru darba rezultāts. Vadlīnijās ir formulēti parlamentu sadarbības ES mērķi, formas un līdzekļi.
Pēc tam parlamentu priekšsēdētāji piedalīsies brīvā diskusijā par to, kā ES paplašināšanās ietekmēs norises Eiropā un pasaulē. Šajā sesijā ar ievada uzrunām uzstāsies Itālijas parlamenta priekšsēdētājs un Polijas Senāta priekšsēdētājs.
Konferences noslēgumā ir paredzēts lemt par to, kur notiks nākamā ES valstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās. Savu kandidatūru ir izvirzījusi Budapešta.
Papildu info:
Atēnu grupa tika izveidota pagājušā gadā Atēnās notikušās ES valstu parlamentu spīkeru konferences laikā, lai izstrādātu priekšlikumus, kā pēc iespējas efektīvāk veidot sadarbību starp parlamentiem paplašinātajā ES.
No 4. līdz 7.jūlijam pēc Igaunijas parlamenta (Rigikogu) priekšsēdētājas Enes Ergma ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) un deputāti Ērika Zommere (TP), Jānis Reirs (JL), Pēteris Tabūns (TB/LNNK), Aleksejs Vidavskis (TSP) un Igors Solovjovs (LSP) uzturēsies oficiālā vizītē mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.
Vizīte sāksies svētdien, 4.jūlijā, ar piedalīšanos igauņu Dziesmu un deju svētku koncertos. Pirmdien, 5.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājai un delegācijai plānotas tikšanās ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Eni Ergma un Igaunijas premjerministru Juhanu Partsu. Saeimas priekšsēdētāja un deputāti tiksies arī ar Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas locekļiem. Notiks arī tikšanās ar jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ievēlēti no Igaunijas. Sarunu laikā tiks apspriests plašs jautājumu loks, tai skaitā Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, parlamentārā sadarbība, sadarbība Eiropas Savienībā, reģionālā sadarbība un citas aktualitātes. Tā kā Saeimas delegācijā ir Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļi tiks runāts arī par dažādiem Baltijas Asamblejas darba aspektiem. Delegācija apmeklēs arī Sāremā salu un tiksies ar vietējās pašvaldības amatpersonām.
Preses dienests