Otrdien, 22.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Islandes Republikas finanšu ministru Gēru Hārdi (Geir Haarde).
      Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Islandes finanšu ministrs G.Hārde pārrunāja pagājušajā nedēļā Brazīlijā notikušās ANO Tirdzniecības un attīstības konferences rezultātus. Tās ietvaros I.Ūdre un G.Hārde uzstājās ar ievaduzrunām un vadīja debates divās no trim galvenajām diskusiju tēmām.
      Islandes finanšu ministrs arī pastāstīja par vakar Igaunijā notikušā Baltijas jūras valstu padomes samita norisi, kā arī interesējās par aktualitātēm Latvijas politiskajā dzīvē un likumdošanas procesu Saeimā.
      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pastāstīja, ka pašlaik parlamenta darbā ir pārtraukums ? sesiju starplaiks līdz septembrim, tomēr nav izslēgts, ka nepieciešamības gadījumā deputāti varētu pulcēties uz ārkārtas sesiju, piemēram, lai apstiprinātu mandātus tiem deputātiem, kuri stāsies Eiropas Parlamentā ievēlēto pārstāvju vietā.
      Islandes finanšu ministrs vēlējās noskaidrot, kā biežās valdības maiņas Latvijā ietekmē valsts attīstību. Atzīstot faktu, ka vidējais darbības laiks valdībai ir apmēram gads un ka tās vienmēr bijušas koalīcijas valdības, I.Ūdre akcentēja, ka nemainīgi šajā laikā palikuši sākotnēji izvirzītie un tagad sasniegtie mūs valsts stratēģiskie mērķi ? integrācija Eiropas Savienībā un NATO. “Tagad mēs esam jaunu izaicinājumu priekšā, jo iepriekš nospraustās prioritātes ir īstenotas, tāpēc tagad nepieciešams definēt jaunus uzdevumus”, teica Saeimas priekšsēdētāja. Latvija daudz paveikusi šajā laikā, lai gan mūsu demokrātijas pieredzes laiks ir īss. “Sava valsts - tā nav tikai brīvība; tā ir arī liela atbildība”, norādīja I.Ūdre.
 
      Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Anni Boti (Anne Bauty), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.
      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica Šveices vēstnieci Latvijā A.Boti ar stāšanos jaunajā amatā un uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības, kas vērtējamas kā ļoti veiksmīgas, arī turpmāk paplašināsies un attīstīties.
      Savukārt Šveices vēstniece Latvijā pauda prieku par Latvijas paveikto ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Puses bija vienisprātis, ka padarīts sarežģīts un smags darbs, lai šie mērķi, ko Latvija sev izvirzīja kā ārpolitiskās prioritātes, tiktu īstenoti; tas nebūtu bijis iespējams bez aktīvas politiķu darbības un sabiedrības atbalsta. I.Ūdre norādīja, ka mūsu paveiktais likumdošanas saskaņošanas jomā un reformu īstenošanā skaidri un nepārprotami liecina, ka Latvija ir sava ceļa sākumā.
      Tikšanās ietvaros liela uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar valstu sadarbības iespējas. Akcentējot aktīvos kontaktus Baltijas valstu starpā un intensīvās attiecības ar Ziemeļvalstīm, Saeimas priekšsēdētāja norādīja arī uz divpusējās sadarbības veicināšanas nepieciešamību gan parlamentu komisiju, gan sadraudzības grupu ietvaros. Jāatzīmē, ka jau līdz šim veiksmīgi darbojusies Latvijas un Šveices sadarbības grupa mūsu valsts parlamentā un Šveicē izveidotā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbalsta grupa “Pro Baltikum”.
 Puses bija vienisprātis par nepieciešamību intensificēt ekonomiskos kontaktus, kā arī sadarbību kultūras jomā.

      Šodien pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres atvadu vizītē ieradās Somijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Kirsti Eskelinena.
      Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Somijas bilateriālās attiecības, Baltijas Asamblejas darbības perspektīvas un kontaktu padziļināšanas iespējas starp Ziemeļeiropas valstīm un ASV. 
      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Somijas vēstniece K.Eskelinena pārrunāja abu valstu sadarbību parlamentu līmenī un to padziļināšanas iespējas nākotnē. I.Ūdre pastāstīja, ka Saeimā, ņemot vērā Somijas parlamenta pieredzi, izveidota Latvijas nākotnes attīstības apakškomisija, un ieskicēja tās darbības galvenos virzienus. Arī K.Eskelinena raksturoja Somijas parlamenta Nākotnes apakškomisijas darba aktualitātes un uzsvēra abu parlamentu radniecīgo komisiju sadarbības veicināšanas nepieciešamību. Viņa arī atskatījās uz šā gada maijā notikušajām Somijas parlamenta Lauksaimniecības un mežsaimniecības un Ārlietu komisijas vizītēm Latvijā un atzinīgi novērtēja to iespēju iepazīties ar mūsu valsts novadiem, kas veido patiesāku priekšstatu par Latviju.
      K.Eskelinena interesējās, kādu Latvija redz Baltijas Asamblejas turpmāko darbību. I.Ūdre akcentēja, ka Baltijas Asamblejai līdz šim bijusi liela nozīme, un norādīja, ka nākotnē būtu nepieciešams īstenot reformas, piemēram, skaitliskā sastāva izmaiņas un komiteju skaita samazināšanu.
      Puses arī atzinīgi novērtēja Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju vizīti ASV, kas notika, lai veicinātu parlamentāro sadarbību starp ASV Kongresu un Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentiem. Tostarp tika pārrunāti jautājumi, kas skar ES kaimiņvalstu politiku, starptautisko drošību un attiecības ar Krieviju. I.Ūdre arī pastāstīja par iespēju Rīgā sarīkot starptautisku konferenci ar Baltijas Asamblejas, Ziemeļu Padomes un ASV Kongresa pārstāvju piedalīšanos, uzaicinot Krievijas Domes deputātus.
     Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja Somijas vēstniecei Latvijā uzdāvināja piemiņas medaļu ar mūsu parlamenta attēlu.

Preses dienests