Trešdien, 19.maijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks un komisijas deputāti tikās ar Somijas parlamenta (Eduskunta) Ārlietu komisijas delegāciju komisijas priekšsēdētājas Līsas Jākonsāri (Liisa Jaakonsaari) vadībā.
Šī bija pirmā abu valstu radniecīgo komisiju tikšanās Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts statusā. Tās laikā galvenā uzmanība veltīta aktuāliem paplašinātās ES jautājumiem.
Tikšanās sākumā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks izteica prieku par iespēju tikties ar Somijas kolēģiem un iepazīstināja ar Latvijas parlamenta radnieciskās komisijas darba galvenajiem virzieniem. Savukārt Somijas Eduskuntas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja L.Jākonsāri pauda prieku par Latvijas iestāšanos ES un uzsvēra, ka 1.maijs bija vēsturisks brīdis ES vēsturē. Tostarp A.Pabriks atzinīgi novērtēja Somijas atbalstu Latvijas virzībā uz integrāciju ES un sacīja, ka “šobrīd skolas laiks ir beidzies un sākusies reālā dzīve”. Viņš arī atzina, ka Latvijas un Somijas kā mazo valstu intereses daudzos jautājumos sakrīt un Latvija ir ieinteresēta ES mazās valstis redzēt kā ekonomiski attīstītas, demokrātiskas un stabilas.
Puses pārrunāja Latvijas un Somijas redzējumu attiecībā uz ES nākotni kopumā, pievēršoties ES konstitucionālā līguma pieņemšanas gaitai un problēmām, ES paplašināšanās perspektīvām attiecībā uz Turciju, Bulgāriju un Rumāniju. Abu valstu parlamentārieši bija vienisprātis, ka šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks un izraisa aizvien dziļākas diskusijas, turklāt skar ES finanšu jomu. Viņi arī sprieda par drošības aspektiem un attiecībām ar jaunajām ES kaimiņvalstīm, tostarp gaidāmo paplašinātās ES un Krievijas augstākā līmeņa sammitu, kurā paredzēts pieskarties Latvijas robežlīguma parakstīšanai, un situāciju Baltkrievijā. Abu valstu deputāti arī sprieda par Latvijas un Somijas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējām ES kontekstā.
Puses diskutēja par a/s Baltic Pulp, kur daļa akciju pieder Somijas uzņēmumam Metsaliitto Group, sagatavoto celulozes rūpnīcas projektu. A.Pabriks uzsvēra, ka tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī ekoloģisks jautājums. Deputāti arī apmainījās viedokļiem, kāda ir ietekme uz vidi pēc šādas rūpnīcas uzcelšanas, jo Somijai šajā jautājumā ir praktiska pieredze. Proti, Lapzemē ir uzcelta celulozes rūpnīca, kas strauji veicinājusi novada ekonomisko izaugsmi. Somijas parlamentārieši arī akcentēja, ka jauno tehnoloģiju iespējas mazina draudus apkārtējai videi.
Tikšanās gaitā Latvijas un Somijas deputāti pārrunāja starptautiskās aktualitātes ? situāciju Irākā un Izraēlas un Palestīnas jautājumu, kā arī informēja par svarīgākajiem iekšpolitiskajiem jaunumiem, tostarp izglītības reformas Latvijā norisi.
Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Somijas parlamenta (Eduskunta) Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Līsu Jākonsāri (Liisa Jaakonsaari) un viņas vadīto delegāciju.
Tikšanās ievadā komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns iepazīstināja viesus ar komisijas struktūru un tās darbības pamatprincipiem. Viņš akcentēja komisijas aktīvo darbu Latvijas pirmsiestāšanās ES procesā, īpaši uzsverot sadarbību ar ministrijām un citām parlamenta komisijām. O.Kastēns norādīja, ka likumdošana nosaka Eiropas lietu komisijai salīdzinoši lielas pilnvaras, tāpēc visas sarunu pozīcijas pirms izskatīšanas Briselē tika pārrunātas un akceptētas komisijā. Kā veiksmīgu viņš arī novērtēja Latvijas un Eiropas Savienības apvienotās parlamentārās komitejas darbību. Šī komiteja tika izveidota 1997.gadā, un tās uzdevums bija visos aspektos izskatīt Eiropas Savienības un Latvijas attiecības, īpašu uzmanību pievēršot Asociācijas līguma izpildei un Latvijas gatavošanās procesam uzņemšanai Eiropas Savienībā. Pirms diviem mēnešiem Briselē notika komitejas pēdējā sēde, līdz ar to tās darbība ir pabeigta.
Somijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītāja L.Jākonsāri savukārt akcentēja, ka Saeimas Eiropas lietu komisijas darbs līdzinās Somijas parlamenta Lielās komitejas (Grand Commitee) darbībai, un interesējās par atšķirībām Latvijas parlamenta Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas uzdevumos. O.Kastēns pastāstīja, ka Ārlietu komisijas kompetencē ir mūsu valsts starptautiskie līgumi un sadarbība ar Ārlietu ministriju un vēstniekiem. Savukārt Eiropas lietu komisijas pārziņā ir tikai tie jautājumi, kas skar ES. Lai nodrošinātu šī darba efektivitāti, Latvijas pārstāvniecībā ES darbojas specializētie atašeji, kuri informē par aktuālāko un svarīgāko.
Somijas parlamentārieši norādīja, ka desmit gadi, kopš Somija ir ES dalībvalsts, pierādījuši, ka lēmums bijis pareizs. “Protams, vienmēr jārēķinās gan ar ieguvumiem, gan zaudējumiem, tomēr ārvalstu investīciju pieaugums, iespēja izmantot ES strukturālo fondu līdzekļus, stabila ekonomika un pastāvīgie kontakti ar citām ES dalībvalstīm skaidri parāda, ka ieguvumu ir vairāk,” teica L.Jākonsāri.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas Latvijā notiks 12.jūnijā. O.Kastēns pieļāva, ka vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās būs zemāka nekā parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās un viens no iespējamajiem iemesliem ir tas, ka cilvēki drīkstēs vēlēt tikai konkrētā vēlēšanu iecirknī. Uz Somijas pārstāvju jautājumu, vai priekšvēlēšanu procesā tiek izmantoti arī iekšpolitiski jūtīgi jautājumi, O.Kastēns atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šīs problēmas ir mūsu valdības kompetencē.
Sarunas noslēgumā puses runāja par iespējamo referendumu jautājumā par ES konstitucionālo līgumu un Turcijas vēlmi uzsākt iestāšanās ES sarunas.
Preses dienests