Otrdien, 30.martā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Seičiro Otsuku (Seiichiro Otsuka), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Sveicot Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku S.Otsuku, Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis uzsvēra, ka abu valstu attiecības bijušas senas un ļoti stabilas gan politikas un ekonomikas, gan arī kultūras jomās. Īpaši tika atzīmēta veiksmīgā sadarbība, kas izveidojusies starp Japānas pilsētu Kobi un Rīgu.
S.Otsuka apsveica Latviju ar pievienošanos NATO un uzsvēra, ka viņam veicies uzsākt vēstnieka misiju Latvijai tik nozīmīgā dienā.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas un Japānas attiecības vērtējamas kā draudzīgas un nākotnē jāpadziļina sadarbība visos līmeņos, aktivizējot apmaiņas vizītes starp abu valstu parlamentāriešiem, biznesa pārstāvjiem un kultūras un izglītības darbiniekiem. A.Ārgalis pastāstīja, ka 8.Saeimā nodibināta Latvijas un Japānas parlamentārās sadarbības grupa, kurā iesaistījušies divdesmit deviņi deputāti. Savukārt S.Otsuka informēja, ka izveidota arī Japānas un Latvijas sadarbības līga, ko vada parlamentāriete Ogi. Pārrunājot saimniecisko darbību, vēstnieks atgādināja, ka marta vidū mūsu valsti iepazīšanās vizītē apmeklēja augsta līmeņa Japānas uzņēmēju delegācija, apsverot kontaktu padziļināšanas iespējas ar Latviju. Tika pausta cerība, ka ekonomiskā sadarbība varētu attīstīties efektīvāk, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu NATO un ES dalībvalsti.
Sarunas gaitā tika skarti arī ar drošības aspektiem saistīti jautājumi, kā arī Latvijas un Krievijas attiecības.
A.Ārgalis akcentēja abu valstu sadarbību izglītības un kultūras jomā un pateicās par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību, ko tā piešķīrusi jau vairākkārt ? Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Nacionālās operas orķestrim.
Tikšanās noslēgumā tika pausta cerība, ka, Latvijai kļūstot par jaunās Eiropas sastāvdaļu, padziļināsies arī abu valstu multidimensionālās attiecības.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās arī ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Osvaldu Čiukšu (Osvaldas Čiukšys), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Izvērtējot Latvijas un Lietuvas attiecības, sarunas dalībnieki tās raksturoja kā draudzīgas un atvērtas, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā aktivizējas abu valstu sadarbība politikas, ekonomikas, kultūras un arī sporta jomās.
Lietuvas vēstnieks O.Čiukšis pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību, kas šajā laikā izveidojusies abu valstu starpā, kā arī par starpparlamentu lomu, risinot dažādu bloku un partneru attiecības.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis savukārt izteica cerību, ka attiecības starp Latviju un Lietuvu kļūs vēl ciešākas ? jo īpaši svarīgi tas ir abu valstu dalības ES un NATO kontekstā. Tāpat liela nozīme ir arī reģionālajiem kontaktiem un Baltijas Asamblejas darbībai.
Augstās amatpersonas apsprieda Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas uzsākto diskusiju par deklarācijas projektu, kas paredz būtiski reformēt Baltijas Asamblejas darbību, aizstājot to ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentāro asambleju. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt jau uzsāktās reformas, kas paredz efektīvāku Baltijas Asamblejas struktūrvienību darbību.
Sarunas gaitā tika pārrunāti Latvijai un Lietuvai aktuāli jautājumi, kas skar enerģētikas un transporta infrastruktūras, tūrisma un zivsaimniecības jomas. Abas puses pauda bažas, ka ES pieņemtā regula par pasākumiem mazo vaļveidīgo pasargāšanai no nejaušām nozvejām atstās negatīvu sociālekonomisku ietekmi uz Baltijas valstu zvejsaimniecību.
Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki pārrunāja arī gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām un akcentēja, ka būtiski būs saglabāt Eiroparlamenta deputātu saikni ar nacionālajiem parlamentiem.
Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācijas locekļi šodien tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas ziņotājiem Ēriku Jurgensu (Erik Jurgens) un Kimo Sasī (Kimmo Sasi).
Tikšanās sākumā EPPA komitejas ziņotājs Ē.Jurgenss informēja, ka šīs vizītes mērķis ir sagatavot ziņojumu par aktuālo situāciju Latvijā - izglītības reformas un naturalizācijas procesa gaitu, kā arī mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikācijas iespējām. Viņš uzsvēra - lai arī EPPA monitoringa procedūru Latvijā slēdza jau 2001.gada janvārī, tomēr lēmumu par ziņotāju nosūtīšanu uz Latviju komiteja pieņēma pēc Krievijas delegācijas vadītāja D.Rogozina ierosinājuma. Tas akcentēja nepieciešamību izvērtēt mazākumtautību stāvokli Latvijā saistībā ar izglītības reformu. Ē.Jurgenss arī norādīja uz pašlaik pieaugošajām protesta akcijām pret pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Viesi īsumā pastāstīja par tikšanos ar Rīgas Krievu ģimnāzijas un Rīgas 15.vidusskolas skolēniem un skolotājiem. Skolēni uzskata, ka viņu latviešu valodas zināšanas esot pietiekamas, lai, piemēram, strādātu valsts pārvaldē, bet mācīties fiziku vai ķīmiju latviešu valodā esot gandrīz neiespējami. EPPA komitejas pārstāvis K.Sasī pēc sarunas ar skolēniem paudis viedokli, ka lielākā problēma esot cittautiešu bērnu izglītošanās iespējamā palēnināšanās nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ, kas varētu būt šķērslis turpmākajām mācībām augstskolā.
Tikšanās gaitā EPPA Latvijas delegācijas locekle Ina Druviete (JL) īsumā informēja par izglītības reformas būtību, sākot ar Valsts valodas likuma un Izglītības likuma pieņemšanu un valsts tālāko virzību uz sabiedrības integrāciju. “Jāvirzās uz priekšu, jo jaunajā Eiropā vairs nevar dzīvot tikai ar divām valodām”, teica I.Druviete. Runājot par notiekošajām protesta akcijām pret mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, I.Druviete norādīja, ka, piemēram, lielai daļai studējošo mācības notiek tikai angļu valodā un nekādi protesti pret to netiek pausti. “Kāpēc tas notiek ar latviešu valodu? Tas ir tikai pierādījums tam, ka šīs akcijas ir politiskas, tās ir īslaicīgas un pārejošas,” sacīja I.Druviete.
Savukārt Latvijas delegācijas loceklis Boriss Cilevičs (TSP) pauda pārliecību, ka pašas izglītības reformas mērķis ir politisks ? atmaksa par pagātnes pāridarījumiem. Uz EPPA komitejas pārstāvja K.Sasī jautājumu par alternatīvu valodas apguvei un integrācijai B.Cilevičs atbildēja, ka, viņaprāt, latviešu valoda kā valsts valoda jāzina un tā jāmācās, taču nedrīkst aizliegt cilvēkiem izglītību iegūt dzimtajā valodā.
Deputāte Anta Rugāte (TP) EPPA pārstāvjiem norādīja uz pozitīviem piemēriem valsts valodas apguvē - Krāslavas pamatskolā mācības notiek tikai latviešu valodā, arī Rēzeknes poļu skolā latviešu un poļu valodas zināšanas ir vienlīdz labas, lai gan cittautiešu īpatsvars šajās skolās ir lielāks nekā latviešu.
Tikšanās noslēgumā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencijas ratifikāciju. I.Druviete viesiem pastāstīja, ka Saeimas komisijās jau uzsāktas debates par konvencijas ratificēšanas iespējām, lai pirms izskatīšanas parlamentā šis jautājums būtu pietiekami izdiskutēts.
Arī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume šodien tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas ziņotājiem Ēriku Jurgensu (Erik Jurgens) un Kimo Sasī (Kimmo Sasi).
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar nepieciešamību izvērtēt mazākumtautību stāvokli Latvijā saistībā ar izglītības reformu.
Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume atzina, ka procesi, kas skar sabiedrības integrāciju, izglītību un naturalizāciju Latvijai gan iekšpolitiski, gan ņemot vērā gaidāmo iekļaušanos Eiropas Savienībā, ir īpaši aktuāli.
EPPA komitejas ziņotāji izteica atzinību par lielo progresu cilvēktiesību jomā Latvijā un informēja, ka šīs vizītes mērķis ir sagatavot ziņojumu par aktuālo situāciju Latvijā - izglītības reformas un naturalizācijas procesa gaitu, kā arī mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikācijas iespējām. Viesi atzina, ka šīs vizītes laikā ir iegūts plašs redzējums par aktuālajiem procesiem Latvijā un jau izveidojies visaptverošs redzējums par reālo situāciju. Īpaša vērība pievērsta jautājumiem, kas skar izglītības reformu mazākumtautību skolās. Vakardienas tikšanās laikā Latvijas mazākumtautību skolās bērni gandrīz vienprātīgi apliecinājuši, ka ir gatavi apgūt latviešu valodu labā līmenī, lai sagatavotos turpmākajām studijām augstskolās. Ē.Jurgenss un K.Sasī pauda viedokli, ka lielāka uzmanība būtu veltāma izglītības reformas finansiālajam aspektam, tostarp mācību līdzekļu nodrošinājumam.
Sarunas gaitā arī tika runāts par nesenajām protesta akcijām, kurās skolēni pauda savu negatīvo nostāju pret reformas īstenošanu. J.Straume informēja, ka pašlaik tiek strādāts pie likumdošanas pilnveidošanas, lai radītu šķēršļus bērnu iesaistei politiskās akcijās.
Preses dienests