Edvards Smiltēns Bukarestē: mums kopīgiem spēkiem jāstiprina NATO austrumu bastions

(20.03.2023.)
Galerija

NATO samitā Madridē sabiedrotie atzina Krieviju par nozīmīgāko un tiešāko draudu aliansei. Latvija un Rumānija ir starp tām valstīm, kuras šo apdraudējumu izjūt vistiešāk. Kā līdzīgi domājošām valstīm mums kopīgi jāstrādā, lai īstenotu Madrides samita lēmumus, stiprinot aizsardzības un atturēšanas spējas NATO austrumu flangā. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, pirmdien, 20.martā, Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē tiekoties ar parlamenta un valdības amatpersonām.

Saeimas priekšsēdētāja vadītā delegācija šodien tikās ar Rumānijas Deputātu palātas prezidentu Jonu-Marčelu Čolaku (Ion-Marcel Ciolacu), Senāta pagaidu prezidenti Alinu Gorgiu (Alina Gorghiu) un Rumānijas Ministru prezidentu Nikolaju Čiuču (Nicolae Ciucă).

E.Smiltēns pateicās Rumānijai par ieguldījumu reģiona drošībā, tostarp lēmumu šogad atsākt dalību Baltijas gaisa telpas patrulēšanā, kā arī iesaisti NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Polijā.

Spriežot par Krievijas agresiju Ukrainā, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka mums visiem spēkiem jāturpina atbalstīt Ukrainu. Lielais atbalsts Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām liecina par stingru starptautisku nosodījumu Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu, sacīja E.Smiltēns, paužot, ka nākamais svarīgais pavērsiens būs starptautiskā atbalsta nodrošināšana, lai sauktu Krieviju pie atbildības.

Nozīmīgu impulsu valstu sadarbībai sniegs Rumānijas lēmums atvērt vēstniecību Latvijas galvaspilsētā. Savukārt jaunas iespējas abu valstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegs tiešais aviosavienojums starp Rīgu un Bukaresti, ko jau no maija nodrošinās Latvijas nacionālā lidsabiedrība. 

E.Smiltēns uzsvēra, ka Latvijai un Rumānijai ir neizmantots sadarbības potenciāls ekonomikā. Nozīmīgas sadarbības iespējas mūsu valsts saskata bioekonomikā un biomedicīnā, farmācijas jomā, viedajās tehnoloģijās un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē. 

Saeimas priekšsēdētājs pauda atbalstu Rumānijas dalībai Šengenas zonā un centieniem pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).

Saeimas priekšsēdētājs kopā ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Sprūdu līdz 21.martam uzturas vizītē Rumānijā, savukārt no 21. līdz 24.martam Latvijas parlamentāriešu delegācija uzturēsies Moldovā.

 

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720306860569
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 15.maijā
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētāju V.E. Markéta Pekarová Adamová
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas un Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētājas V.E. Markéta Pekarová Adamová kopējs preses brīfings
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:10  Ārlietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu deputātu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārlietu ministra vietnieku Roman Vassilenko
12:00  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētājas V.E. Markéta Pekarová Adamová oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
16:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu deputātu tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Tang Songgen