Galerija

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 23.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”, kas paredz atvieglot valsts valodas prasības augstskolas personālam, tostarp rektoram.

Grozījumi paredz, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam nav piemērojamas normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni. Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni. Rektoram jāprot un jālieto latviešu valoda tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, prasības pēc valsts valodas prasmēm Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiskajam personālam un rektoram nav nepieciešamas, jo studijas notiek angļu valodā.

“Pagājušajā gadā uzvirmoja skandāls par Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andresa Pālzova apstiprināšanu amatā, saucot viņa valsts valodas zināšanas par nepietiekamām. Taču šīs augstskolas darbību regulē speciāls likums, un tas nosaka izņēmumu attiecībā uz valsts valodas lietojumu - mācības notiek tikai angliski. Lai turpmāk nepieļautu šādus sarežģījumus, speciālajā likumā svarīgi mīkstināt valodas prasības. Kopumā prasības pēc latviešu valodas zināšanām ir pamatotas, taču šajā konkrētajā gadījumā būtu jānosaka izņēmuma statuss,” iepriekš uzsvēra Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Rīgas Ekonomikas augstskola dibināta 1993.gadā ar Zviedrijas valdības atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrijai Latvijas Republikas personā noslēdzot starptautisku līgumu ar mērķi nodrošināt Latvijā izcilu izglītību ekonomikā un biznesa vadībā, norādīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” atzīti par steidzamiem un, lai stātos spēkā, tie otrajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimā. Likumprojekts iekļauts Saeimas 25.oktobra sēdes darba kārtībā.

Saeimas Preses dienests