Lai nodrošinātu zemes dzīļu ilgtspējīgu izmantošanu, plānots pagarināt to izmantošanas iespējas. To paredz grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”, ko Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 8.novembrī, atbalstīja pirmajā lasījumā.

Izmaiņas paredz pagarināt zemes dzīļu izmantošanas termiņus, tostarp kā būtisks jaunums noteikts kūdras ieguves laiks - līdz 75 gadiem. Paredzēts, ka turpmāk zemi tās dzīļu izmantošanai varēs nomāt uz noteiktu termiņu vai arī līdz atradnes krājumu izstrādes beigām.

Patlaban daudzās derīgo izrakteņu atradnēs pieejamo resursu apjomu likumā noteiktajā termiņā nav iespējams izstrādāt pilnā apmērā, norādījuši likumprojekta autori. Tādējādi veidojas situācija, ka derīgo izrakteņu ieguve nav pabeigta, ekosistēma ir izmainīta un arī rekultivāciju nevar veikt.

Šobrīd zemes dzīļu izmantošanas atļaujas izsniedz, kā arī valsts vai pašvaldības zemi derīgo izrakteņu ieguvei iznomā uz laiku līdz 25 gadiem, savukārt ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei - uz laiku līdz 30 gadiem.

Derīgo izrakteņu atradnes krājumu izstrādes laiks atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet būtiskākais ir krājumu apjoms. Tas atkarīgs no atradnes platības un derīgā slāņa biezuma. Piemēram, Sedas purvā kūdras ieguve notiek kopš 20.gadsmita piecdesmitajiem gadiem un turpinās joprojām, Kaigu purvā kūdras ieguve sākta 20.gadsimta divdesmitajos gados un arī joprojām turpinās. Savukārt Lodes mālu atradni izmanto kopš 1963.gada, un mālu ieguve tur notiek joprojām, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.

Saeimas Preses dienests