„Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iniciatīva par Mediju politikas nodaļas izveidi būtiski pavirzījusies uz priekšu, un drīzumā Kultūras ministrijas informatīvo ziņojumu skatīs valdība. Tas nozīmē, ka visi praktiskie soļi mediju politikas nodaļas izveidošana tagad ir valdības rokās: premjerministrei Straujumas kundzei jāatrod nepieciešamais finansējums un kultūras ministrei Dacei Melbārdei jāveic visi nepieciešamie priekšdarbi, lai izsludinātu konkursu potenciālajiem darbiniekiem. Es ceru, ka Latvija drīzumā pievienosies pārejām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās ir mediju politiku veidojošas institūcijas,” akcentējot komisijas darbu 2014.gada ziemas sesijā pie Latvijas informatīvās telpas stiprināšanas, skaidro komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
„Komisijas darba grupa turpina strādāt pie Administratīvo pārkāpumu likuma grozījumiem, lai precizētu apraides pārkāpumu sodu gradāciju,” akcentē komisijas priekšsēdētāja un uzsver – pašreizējais regulējums attiecībā uz naida kurināšanu medijos nav pietiekami stingrs, un sodu apmērs nepilda preventīvo funkciju, neierobežojot pārkāpumu atkārtošanos.
Lai atvieglotu mediju pārkāpumu fiksēšanu un pierādīšanu, Saeima trešajā lasījumā strādā pie komisijas sagatavotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Ar tiem paredzēts paplašināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pilnvaras veikt padziļinātu mediju monitoringu un ļaut NEPLP veiktos ierakstus izmantot procedūrā pārkāpumu pierādīšanai, informē I.Mūrniece.
Attiecībā uz žurnālistu sociālās apdrošināšanas sistēmu, kas bija viena no komisijas aktualitātēm aizvadītajā sesijā, I.Mūrniece uzsver, ka tā jāievieš vienlaikus ar atbalsta pasākumiem mediju nozarei.
Aizvadītās sesijas laikā komisijas deputāti ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski diskutēja arī par televīzijas pakalpojumu sniedzēju aizsardzību pret nelegālo pakalpojumu sniedzējiem. Pēc komisijas iniciatīvas Iekšlietu ministrijā izveidota darba grupa, kura meklēs risinājumus nelegālo televīzijas operatoru darbības apkarošanai.
Deputātu redzeslokā bija arī Latvijas sabiedrisko mediju pieejamība latviešu diasporai, tāpat pārrunāta arī MTG piederošā kanāla TV3 izslēgšana no Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājuma. Komisija nosūtīja vēstuli valdībai, paužot bažas par sekām, kādas ilgtermiņā var radīt Latvijā populārākā televīzijas kanāla izslēgšana no televīzijas piedāvājuma, un aicināja valdību nozīmēt mediatoru abpusēji pieņemama kompromisa rašanai.
Lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi komisijas izstrādātos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Ar šiem likuma grozījumiem paplašināts to personu loks, kurām nepieciešamas speciālas zināšanas darbā ar bērniem, kā arī par kurām pieprasāma izziņa no Sodu reģistra - piemēram, personām, kuras vēlas strādāt par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes vadītājiem un darbiniekiem.
Savukārt, diskutējot par adopcijas aktualitātēm, komisijas deputāti aicināja Labklājības ministriju pārskatīt un palielināt atbalsta apmērus ģimenēm, kas pieņemtu bez vecāku apgādības palikušu bērnu.
Komisijas uzmanības lokā bija arī cilvēktiesību situācija ieslodzījuma vietās. Deputāti bija vienisprātis, lai uzlabotu virkni ar ieslodzīto tiesību nodrošināšanu saistītu jautājumu, tostarp medicīnas aprūpi un sadzīves apstākļus, liela nozīme ir katra cietuma vadībai, uzsver I.Mūrniece.
Nākamajā sesijā komisijā plānots turpināt darbu pie Baltijas reģiona informatīvās telpas stiprināšanas, tostarp padziļināti iepazīties ar priekšlikumu visām trim Baltijas valstīm izveidot kopīgu televīzijas kanālu.
Saeimas Preses dienests