Sporta apakškomisijas deputāti aicinās IZM risināt jautājumu par skolēnu atbrīvojumiem no sporta stundām

(23.04.2013.)
Galerija

Liels īpatsvars skolēnu nepamatoti tiek atbrīvoti no sporta stundām, tāpēc Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti otrdien, 23.aprīlī, vienojās rakstīt vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, aicinot risināt šo situāciju, kā arī nākamajā mācību gadā apkopot statistiku par precīzu bērnu skaitu, kas atbrīvoti no sporta stundām un ieskaitēm.

„Bērnu veselība mūsdienās ir sevišķi vāja, tomēr iemesls ne vienmēr ir reālas slimības, bet gan nevēlēšanās pievērsties fiziskām aktivitātēm un mazkustīgais dzīvesveids, kas pasliktina veselības stāvokli. Turklāt sports palīdz bērniem izaugt kā personībām, iemāca cīņas sparu un nostiprina gribasspēku, kas ir nepieciešamas īpašības visas dzīves gaitā. Uzskatu, ka sportam skolās jāparedz vismaz četras stundas nedēļā un tam ir jābūt obligātam priekšmetam arī augstākās izglītības programmās. Tāpat neatbalstu sporta ieskaites izslēgšanu no izglītības programmas,” pauda apakškomisijas priekšsēdētājs Ivans Klementjevs.

Klātesošie bija vienisprātis ― lai arī bērni ar vājāku veselību savu spēju robežās varētu līdzdarboties sporta nodarbībās, ģimenes ārsts varētu nevis rakstīt atbrīvojuma zīmes no sporta stundām, bet informēt, kāda veida slodzes konkrēti bērns nedrīkst veikt. Arī I.Klementjevs uzsvēra, ka atbrīvojums no sporta stundām nedrīkst nozīmēt sēdēšanu bezdarbībā.

Apakškomisijas deputāts Guntars Bilsēns (RP) uzsvēra, ka liela loma ir skolas direktoram, kuram jārūpējas, gan lai sporta skolotājs bērnus motivētu ievērot veselīgu dzīvesveidu, gan arī par atbilstošas sporta infrastruktūras nodrošināšanu. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Edgars Severs akcentēja, ka mūsdienīgs sporta inventārs var būtiski motivēt bērnus un jauniešus sportot. Savukārt apakškomisijas sekretārs Dzintars Ābiķis pauda, ka izšķirošā loma bērnu dzīvesveidā ir ģimenei.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis akcentēja, ka bērni, kuri sporto tikai divas stundas nedēļā, nespēj pietiekami labi nokārtot ieskaites, tādēļ vismaz sākumskolā sporta stundām ir jābūt katru dienu. Turklāt, nonākot pamatskolā, bērni jau būs pieraduši pie regulārām fiziskām aktivitātēm un būs pašmotivēti neļauties mazkustīgumam. Biedrības „Vecāki par izglītību” pārstāve sacīja, ka arī pirmsskolas vecuma bērni ļoti labprāt kustas, taču ir vairāki bērnudārzi, kuros nav ne sporta pedagoga, ne sportošanai piemērotu telpu. Savukārt E.Severs sacīja, ka būtiski, lai jaunībā radusies vēlme sportot būtu noturīga un cilvēki būtu fiziski aktīvi visa mūža garumā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis akcentēja problēmu par vienotu sporta normatīvu neesamību, jo ne visās skolās tiek ņemts vērā, ka bērnu fiziskās sagatavotības līmenis mūsdienās ir krities. Bērni, kuri nespēj izpildīt kādu normatīvu pietiekami labā līmenī, nereti kļūst par citu bērnu apsmieklu, un tie dodas pie ģimenes ārsta ar lūgumu izrakstīt atbrīvojumu no sporta stundām. Apakškomisijas deputāts Uldis Augulis (ZZS) pauda viedokli, ka normatīviem sporta stundās vispār nevajadzētu būt obligātiem, bet kā papildu izvēlei. Arī biedrības „Vecāki par izglītību” pārstāve akcentēja, ka sporta skolotājiem drīzāk vajadzētu vērtēt bērnu vēlmi un motivāciju sportot.



Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 17.janvārī
08:50  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Singapūras parlamentu dibināšanas sanāksme
09:00  Saeimas kārtējā sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  Atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu
 Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Francijas parlamentu dibināšanas sanāksme
 Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu dibināšanas sanāksme
 Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Šveices parlamentu dibināšanas sanāksme

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196