Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 15.martā, koriģēja Zemkopības ministrijas izstrādāto Latvijas nacionālo pozīciju, nosakot, ka Latvijai ir jāatbalsta Eiropas Komisijas (EK) sagatavotais priekšlikums par bitēm kaitīgo pesticīdu izmantošanas ierobežošanu Eiropas Savienībā (ES). Tomēr deputāti Zemkopības ministrijai deva mandātu pievienoties dalībvalstu bloka kompromisa variantam, ja dalībvalstīm neizdotos vienoties par EK priekšlikumu. Kompromiss paredz dažādas atkāpes aizliegumam un nosaka iespēju pagarināt termiņu kodinātu sēklu lietošanai un izplatīšanai.
Balstoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, EK rosina no 2013.gada 1.jūlija aizliegt laist tirgū un lietot sēklas, kas kodinātas ar trīs konkrētiem, bet bitēm kaitīgiem augu aizsardzības līdzekļiem.
„Šīs dienas komisijas sēdē aktīvi diskutējām par Eiropas Komisijas priekšlikumu, viedokļiem daloties pretējās grupās – nevalstisko organizāciju viedokļi bija ārkārtīgi polarizēti, un līdzīgs dalījums bija arī deputātu vidū. Tomēr, deputātiem balsojot, pārsvaru guva viedoklis, ka Latvijai ir jāatbalsta Eiropas Komisijas piedāvājums, kas paredz bitēm kaitīgo pesticīdu izmantošanas ierobežošanu,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
„Latvija ir zaļa valsts, un vide, kā arī videi draudzīgs dzīvesveids un cilvēku veselība ir mūsu valsts prioritāte. Turklāt Eiropas Komisijas priekšlikuma pamatā ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes veikts pētījums par konkrēto pesticīdu ietekmi uz bitēm, un tā piedāvā strikti ierobežot šo pesticīdu izmantošanu. Tie ir argumenti, kas deputātiem ļāva izšķirties par atbalstu aktīvo vielu aizliegumam,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Komisijas priekšsēdētāja arī norādīja, ka ES dalībvalstu viedokļi šajā jautājumā ir krasi atšķirīgi – aptuveni puse sliecas atbalstīt EK priekšlikumu, savukārt otra puse ir pret. Tas apliecina, ka jautājums ir komplicēts, sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, skaidrojot Zemkopības ministrijas izstrādāto Latvijas nacionālo pozīciju, vērsa deputātu uzmanību, ka nav iespējams ātri atrast alternatīvus līdzekļus sēklu kodināšanai, lai tās pasargātu no kaitēkļiem, tāpēc trīs konkrēto pesticīdu izmantošanas aizliegšana varētu negatīvi ietekmēt rapša audzētājus arī Latvijā.
Edvards Smiltēns (Vienotība) teica, ka šī jautājuma kontekstā ir jāraugās uz ekonomisko aspektu un jāvērtē, cik lieli varētu būt rapša audzētāju zaudējumi, ja tiek ierobežota pesticīdu izmantošana. Tāpat jāvērtē, vai nepalielināsies sēklu nelegālais tirgus, sacīja E.Smiltēns. Arī Eiropas lietu komisijas sekretārs Igors Pimenovs (SC) sēdē pauda bažas par iespējamo ietekmi uz ekonomiku, ja ierobežotu trīs konkrēto augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu.
Deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), paužot atbalstu EK piedāvājumam, uzsvēra, ka jautājums nav tikai par medu kā pārtikas produktu, bet bitēm kā nozīmīgu posmu bioloģiskajā ķēdē, un atzīmēja, ka bišu saimes izmirst.
Iveta Grigule (ZZS) sacīja, ka saprot abas puses – gan rapša audzētājus, gan biškopjus. I.Grigule rosināja atbalstīt EK piedāvājumu ierobežot bitēm kaitīgo pesticīdu izmantošanu, vienlaikus paredzot atkāpi attiecībā uz rapsi un kukurūzu. Tāpat I.Grigule norādīja, ka nevajadzētu lobēt augu aizsardzības līdzekļu ražotājus.
Vēršot uzmanību, ka bez trīs konkrētajiem pesticīdiem pastāv alternatīvas augu aizsardzības vielas, arī Latvijas Biškopju biedrības vadītājs Armands Krauze aicināja deputātus atbalstīt EK priekšlikumu, bet vienlaikus būtu jāprecizē kultūraugu saraksts, uz kuru tas attiecas.
Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs vērsa uzmanību uz pretrunu - Latvija tiek pozicionēta kā zaļa valsts, taču Zemkopības ministrija sagatavotajā pozīcijā atbalsta ķimikāliju izmantošanu lauksaimniecībā. Viņš norādīja, ka, ierobežojot ķimikāliju izmantošanu, tiktu veicināta vērtīgāku lauksaimniecības kultūru nekā rapsis audzēšana.
Valsts augu aizsardzības dienesta direktore Kristīne Kjago informēja, ka EK bija uzdevusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei veikt konkrēto vielu ilgtermiņa ietekmes uz bitēm izvērtējumu, taču vienlaikus norādīja, ka nav izstrādātas vadlīnijas ilgtermiņa risku vērtēšanai. Tā kā pētījumos ir pierādīts tikai akūtais, nevis ilgtermiņa risks, un ir nepieciešami papildus pētījumi, sacīja K.Kjargo.
Vides aizsardzības kluba un Latvijas Dabas fonda pārstāvji vērsa uzmanību uz nepieciešamību ievērot piesardzības principu attiecībā uz konkrēto pesticīdu izmantošanu. Augu aizsardzības līdzekļi ir plaši lietoti un nes lielu peļņu to ražotājiem, sacīja Latvijas Dabas fonda pārstāvis un uzsvēra, ka tie nonāk gan nektārā, gan putekšņos, tāpēc pastāv liela iespēja, ka šīs vielas uzņem bites un tās tālāk nonāk pārtikas produktos.
Arī Vides konsultatīvās padomes pārstāve kategoriski iebilda pret vienas lauksaimniecības kultūras, proti, rapša audzēšanas īpašu aizstāvēšanu, tādā veidā radot draudus ne vien bitēm, bet arī apputeksnēšanai. Tāpat viņa sacīja, ka arī tāda lauksaimniecības lielvalsts kā Polija paudusi atbalstu EK.
Savukārt Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „LATRAPS” pārstāvis sacīja, ka rapsis ir nozīmīgs Latvijas eksporta produkts, turklāt tieši Vidzemē un Latgalē ir liels neizmantots rapša audzēšanas potenciāls.
Saeimas Preses dienests