Pilnveidojot Latvijas kultūras kanonu, jāņem vērā vienoti metodoloģiski principi un tajā jāiekļauj konkrētas, praktiskas un aptveramas vērtības, piesaistot nozaru lietpratējus. To nosaka Saeima Sabiedrības saliedētības komisijas izstrādātie un trešdien, 20.februārī, apstiprinātie pamatprincipi Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai.

„Ja bez skaidras sistēmas un stabila pamata sāksim pildīt kanonu ar jaunām vērtībām, tā būs izšķērdīga bezjēdzība. Komisijas ieteikumi ir domāti, lai kultūras kanons būtu vienkāršs, saprotams un pielietojams. Manuprāt, Kultūras ministrijai ir jāatrod speciālisti, kas spēj izstrādāt sistēmu kultūras kanona veidošanai,” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka 2008.gadā izstrādātais kultūras kanons kalpo par pamatu, taču vienlaikus ir jāveic kanona pilnveidošana, jo dažādu nozaru vērtību saraksti nav veidoti pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem un daudzu vērtību formulējumi ir pārāk abstrakti un to apgūšana ir apgrūtināta. Tāpat pašreizējo kultūras kanonā iekļauto vērtību atlasi nav veicis pietiekami plašs ekspertu loks, kā arī šajā procesā ir jāiesaista sabiedrība.

Sabiedrības saliedētības komisija atzinīgi vērtē Kultūras ministrijas (KM) paveikto kultūras kanona konceptuālo jautājumu apzināšanā un turpmākās darbības virzienu noteikšanā un vienlaikus aicina turpināt darbu pie kultūras kanona atjaunināšanas un pilnveidošanas, pēc iespējas īsākā laikā noslēdzot darbu pie tā atjaunošanas koncepcijas.

Ir jāizveido pastāvīga starpinstitucionāla Latvijas kultūras kanona padome, jādefinē kanona mērķi un uzdevumi, uzsverot nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības aspektus, jāizstrādā vienoti metodoloģiskie pamatprincipi kanona pilnveidošanai, piesaistot ekspertus, jāizvērtē esošais kultūras kanons un tas jāsašaurina, lai uz šī pamata attīstītu paplašināto Latvijas kultūras kanonu, paredz komisijas izstrādātie pamatvirzieni kanona pilnveidošanai.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš un deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība) uzsvēra, ka kanona pilnveidošanas metodoloģiskajos principos jānosaka — kanona vērtību saraksts cikliski jāpārskata un jāpilnveido.
Sabiedrības saliedētības komisija 2012.gada septembrī aicināja KM līdz 2013.gada 1.februārim sagatavot konceptuālus priekšlikumus Latvijas kultūras kanona papildināšanai un iedzīvināšanai, lai tas kļūtu par nozīmīgu instrumentu sabiedrības saliedētības, kultūras un izglītības politikā.

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā un kalpo par līdzekli kopējas kultūras atmiņas veidošanai, veicinot piederības izjūtu Latvijai.

Saeimas Preses dienests