Sabiedrības saliedētības komisija definējusi pamatprincipus Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai

(20.02.2013.)

Pilnveidojot Latvijas kultūras kanonu, jāņem vērā vienoti metodoloģiski principi un tajā jāiekļauj konkrētas, praktiskas un aptveramas vērtības, piesaistot nozaru lietpratējus. To nosaka Saeima Sabiedrības saliedētības komisijas izstrādātie un trešdien, 20.februārī, apstiprinātie pamatprincipi Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai.

„Ja bez skaidras sistēmas un stabila pamata sāksim pildīt kanonu ar jaunām vērtībām, tā būs izšķērdīga bezjēdzība. Komisijas ieteikumi ir domāti, lai kultūras kanons būtu vienkāršs, saprotams un pielietojams. Manuprāt, Kultūras ministrijai ir jāatrod speciālisti, kas spēj izstrādāt sistēmu kultūras kanona veidošanai,” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka 2008.gadā izstrādātais kultūras kanons kalpo par pamatu, taču vienlaikus ir jāveic kanona pilnveidošana, jo dažādu nozaru vērtību saraksti nav veidoti pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem un daudzu vērtību formulējumi ir pārāk abstrakti un to apgūšana ir apgrūtināta. Tāpat pašreizējo kultūras kanonā iekļauto vērtību atlasi nav veicis pietiekami plašs ekspertu loks, kā arī šajā procesā ir jāiesaista sabiedrība.

Sabiedrības saliedētības komisija atzinīgi vērtē Kultūras ministrijas (KM) paveikto kultūras kanona konceptuālo jautājumu apzināšanā un turpmākās darbības virzienu noteikšanā un vienlaikus aicina turpināt darbu pie kultūras kanona atjaunināšanas un pilnveidošanas, pēc iespējas īsākā laikā noslēdzot darbu pie tā atjaunošanas koncepcijas.

Ir jāizveido pastāvīga starpinstitucionāla Latvijas kultūras kanona padome, jādefinē kanona mērķi un uzdevumi, uzsverot nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības aspektus, jāizstrādā vienoti metodoloģiskie pamatprincipi kanona pilnveidošanai, piesaistot ekspertus, jāizvērtē esošais kultūras kanons un tas jāsašaurina, lai uz šī pamata attīstītu paplašināto Latvijas kultūras kanonu, paredz komisijas izstrādātie pamatvirzieni kanona pilnveidošanai.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš un deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība) uzsvēra, ka kanona pilnveidošanas metodoloģiskajos principos jānosaka — kanona vērtību saraksts cikliski jāpārskata un jāpilnveido.
Sabiedrības saliedētības komisija 2012.gada septembrī aicināja KM līdz 2013.gada 1.februārim sagatavot konceptuālus priekšlikumus Latvijas kultūras kanona papildināšanai un iedzīvināšanai, lai tas kļūtu par nozīmīgu instrumentu sabiedrības saliedētības, kultūras un izglītības politikā.

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā un kalpo par līdzekli kopējas kultūras atmiņas veidošanai, veicinot piederības izjūtu Latvijai.

 


Saeimas Preses dienests

Otrdien, 11.decembrī
09:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
09:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
11:45  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēde
12:00  Eiropas lietu komisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Javanshir Akhundov

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196