Saeima atbalsta likumu izmaiņas efektīvākai bērnu atgriešanai dzimtenē pēc to prettiesiskas pārvietošanas

(04.08.2011.)

Saeima ceturtdien, 4.augustā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos likumos, lai nodrošinātu bērna interešu labāku aizstāvību, veicinot iespējami ātru bērna atgriešanos pastāvīgajā dzīvesvietā pēc viņa prettiesiskas pārvietošanas un uzlabojot šajās lietās pieņemto lēmumu izpildi Latvijā.

Izstrādājot regulējumu, ņemta vērā ārvalstu pieredze un tiesu prakse, dodot iespēju nolēmumu par bērna atgriešanu izpildīt labprātīgi. Labprātīgi izpildot nolēmumu, varēs lūgt bāriņtiesas palīdzību, lai sagatavotu bērna atgriešanos dzīvesvietas valstī. Gatavojot lēmumu par bērna atgriešanos ārvalstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesai būs jānorāda termiņš lēmuma labprātīgai izpildei, kas nav ilgāks par 30 dienām no brīža, kad lēmums stājies spēkā. Izskatot prasību, noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.

Ja tiesas lēmums netiks izpildīts labprātīgi, personai, kura to neizpilda, uzliks naudas sodu un tiks uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde. Ja piespiedu izpildes gadījumā nepiedalās persona, kura pieprasa bērna atgriešanos, tad bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim.

Saeima noteica, ka, iesniedzot tiesas lēmumu izpildei, valsts nodevu un tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas summu izdevumu segšanai samaksā persona, kas pieprasa bērna atgriešanu. Taču ar lēmuma izpildi saistītos izdevumus tiesu izpildītājs piedzīs no šīs lietas atbildētāja.

Saistītie grozījumi veikti Civilprocesa likumā, Bāriņtiesu likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Ar izmaiņām Civilprocesa likumā grozīta arī līdzšinējā kārtība, kādā var pārsūdzēt tiesas lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā no ārvalstīm. Līdz šim lēmums bija izpildāms nekavējoties. Turpmāk paredzēts noteikt, ka pirmās instances tiesas lēmums stāsies likumīgā spēkā pēc tam, kad būs beidzies pārsūdzēšanas termiņš, kas blakus sūdzību iesniegšanai ir 10 dienas no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

Tāpat Civilprocesa likumā mainītas normas attiecībā uz prasības nodrošināšanu un kārtība blakus sūdzību iesniegšanai un izskatīšanai. Civilprocesa likumā tiek veikti arī vairāki grozījumi, kas saistīti ar zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu kompetences noteikšanu.

Civilprocesa likumā arī noteikts, ka pusēm tiesu informējot par iemesliem, kuru dēļ tie nevar ierasties uz tiesas sēdi, par to būs jāiesniedz pierādījumi.

Izmaiņas šajos likumos stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī.

 


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 21.oktobrī