Frakciju viedokļi 2014.gada 29.maijā

(02.06.2014.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Kā katru ceturtdienu, pēc Saeimas sēdes skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles jums pastāstīs par šodien parlamentā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es, protams, stāstīšu jums par to, kas šodien ir noticis un kas notiek Sociālo un darba lietu komisijā, tātad būtībā par sociālajiem jautājumiem.

Šodien Saeima ir nodevusi Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Tuvāko nedēļu laikā centīsimies likumprojektu izskatīt ļoti nopietni, lai vismaz līdz šī sasaukuma beigām to varētu pieņemt pirmajā lasījumā. Centīsimies godam arī šo likumprojektu izstrādāt un pieņemt 11.Saeimas sasaukuma laikā.

Otrs, manuprāt, ļoti nozīmīgs likumprojekts, ko mēs visi jau labu brīdi gaidījām, ir likumprojekts „Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai”. Sociālo un darba lietu komisija būs līdzatbildīgā komisija, un šis nopietnais uzdevums kā atbildīgajai komisijai ir uzticēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tātad tur arī mūsu komisija savu darbu veiks, atzinumu mēs sniegsim, un pilnīgi iespējams, ka arī mums komisijas vārdā būs vēl atsevišķi priekšlikumi.

Bet nu par to, ko mēs esam izdarījuši uz šodienu un ko tuvākajās dienās jūs redzēsiet un dzirdēsiet. Ir apjomīgi grozījumi Darba likumā. Tie ir sagatavoti otrajam lasījumam, un esam komisijā nolēmuši, ka izskatīšana notiks 5.jūnijā. Tāds būs mūsu aicinājums Saeimas Prezidijam. Un trešais lasījums līdz ar to būtu septembrī, lai grozījumi Darba likumā varētu stāties spēkā.

Vēl viens ļoti nozīmīgs likums, ar kuru strādā Sociālo un darba lietu komisija, ir Narkotisko un psihotropo vielu aprites likums. Ļoti nopietni mēs strādājam izveidotajā darba grupā, un tagad komisijas sēdē tūlīt, tūlīt mēs pabeigsim likumprojekta sagatavošanu otrajam lasījumam un būsim kopīgiem spēkiem nonākuši pie secinājuma – un tas arī otrajam lasījumam sagatavotajā likumprojektā būs redzams –, ka mēs rosinām Latvijā noteikt vispārēju aizliegumu attiecībā uz psihotropajām vielām – tām vielām, kuras mēs saucam par spaisiem un kuras ļoti daudz ļaunuma ir nodarījušas mūsu cilvēkiem, īpaši jauniešiem un bērniem.

Ļoti nopietnas diskusijas mums notiek arī tā sauktā tabakas likuma sakarā. Arī tur normas tiek pastiprinātas, it sevišķi lai aizsargātu bērnus, lai aizsargātu sievietes – topošās māmiņas, lai vairāk rūpētos par iespēju cilvēkiem elpot tīru gaisu Latvijā. Un, lūk, arī šo likumprojektu mēs tūlīt, tūlīt būsim sagatavojuši.

Ļoti svarīgs mūsu komisijā ir arī likumprojekts „Brīvprātīgā darba likums”. Līdz pirmajam lasījumam un līdz alternatīvā likumprojekta izstrādei ļoti čakli strādāja mūsu komisijas deputāti un daudzas iesaistītas amatpersonas, un tagad, uz otro lasījumu, es domāju, šis ceļš jau būs ātrāks un vienkāršāks. Ļoti ceru, ka šinī sesijā mēs pabeigsim arī likumprojekta „Brīvprātīgā darba likums” sagatavošanu otrajam lasījumam.

Vienlaikus es vēlos pateikt ļoti lielu paldies nevalstiskajām organizācijām, kuras ir Sociālo un darba lietu komisijas sadarbības partneres (un to ir ļoti daudz!), arīdzan ministrijām un ministriju darbiniekiem, kuri manis minēto likumprojektu izstrādē ir ļoti, ļoti aktīvi dalību ņēmuši.

Vēlot jums mierīgu nedēļas nogali, pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

 

Labdien! Es turpināšu Barčas kundzes sākto stāstu un informēšu par likumprojektiem, kas saistīti ar Juridiskās komisijas darbības sfēru. Es gribu pastāstīt par diviem likumprojektiem.

Pirmkārt, šodien mēs akceptējām, ka uzsākam darbu ar likumprojektu „Administratīvo pārkāpumu procesa likums”, ko nosūtīja uz Saeimu Ministru kabinets.

Droši vien daudzi ir informēti, ka Latvijā joprojām ir spēkā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kas tika pieņemts 1984.gadā. Tas ir grozīts vairāk nekā 150 reizes, bet tas vēl joprojām ir spēkā. Tas ir likums, kas radīts, pieņemts padomju laikā, un vairāki eksperti norāda uz nepieciešamību tomēr pieņemt jaunu, modernu likumu, un šodien mēs sākam strādāt. Un, protams, es... atklāti sakot, es šaubos, vai mēs varēsim ātri pieņemt galīgajā lasījumā šo likumprojektu, jo te ir jauns koncepts, jauna pieeja.

Ir paredzēts saskaņā ar iesniegto likumprojektu atteikties no tāda soda kā arests un, ja ir nepieciešamība piemērot brīvības ierobežošanu, tad domāt par kriminālatbildību. Ir paredzēts, ka jaunajā likumā tiks regulēti procesuālie jautājumi, kā piemērot, teiksim, attiecīgos sodus; tiks noteikta sodu sistēma, tiks aplūkoti lietvedības jautājumi, bet atbildība par atsevišķiem pārkāpumiem tiks noteikta speciālajos likumos. Tātad, proti, tāda Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kādu mēs to pārzinām tagad, vairs nebūs. Bet šodien mēs tikko... faktiski sākam strādāt, un, es domāju, mums būs vēl daudz jādiskutē par attiecīgo likumprojektu gan Juridiskajā komisijā, gan apakškomisijā, gan arī Saeimas sēdēs.

Otrkārt, mēs šodien pieņēmām galīgajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Arī tas ir apjomīgs dokuments, kas izstrādāts, ņemot vērā nepieciešamību efektīvāk aizsargāt cietušā intereses, novērst nepilnības, kas ir konstatētas likumā, pilnveidot to.

Un šodien viskarstākās diskusijas bija par priekšlikumu, kas saistīts ar amatpersonu lietu izskatīšanu. Otrajā lasījumā tika atbalstīts priekšlikums, ka kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas amatpersonas, ir jābūt prioritātei attiecībā pret citiem procesiem. Ko tas nozīmē? Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka amatpersonām ir kaut kāds privileģēts statuss vai kaut kādi bonusi vai labumi. Tas nozīmē, ka tiesa, saņemot attiecīgo lietu, vai prokurors... strādājot ar attiecīgo lietu, jebkuram tiesas procesa virzītājam ir jāņem vērā, ka gadījumā, ja apsūdzētais ir amatpersona, attiecīgajai lietai ir liela sabiedriska nozīme. Proti, sabiedrība ir ieinteresēta noskaidrot, vai apsūdzētais ir vainīgs vai ir nevainīgs un attaisnojams.

Latvijā mēs redzam nenormālu situāciju, ka gadiem ilgi šie cilvēki atrodas apsūdzēto statusā, viņi nav notiesāti, viņi nav attaisnoti un daži no viņiem pat turpina pildīt savus amata pienākumus. Tādu lietu skaits varbūt nav ļoti liels, bet katra no tām piesaista sabiedrības uzmanību, un tas tiešām grauj uzticēšanos gan tiesu varai, gan likumdošanas varai. Tas rada situāciju, ka būtībā cilvēkiem, kas tiek turēti aizdomās, apsūdzēti, ir tiesības lemt jautājumus, kuri ir svarīgi, nozīmīgi visai sabiedrībai. Tāpēc turpmāk, strādājot ar attiecīgām lietām, procesa virzītājam būs jāievēro, ka šāda lieta ir prioritāte, un būs jāstrādā pēc iespējas ātrāk. Protams, tas nenozīmē, ka par citām lietām būs jāaizmirst vai ka citas lietas šādā gadījumā tiks kaut kādā veidā diskriminētas. To tie likuma grozījumi neparedz. Būtībā mēs runājam par samērīgu risinājumu; labums, ko grozījumi nodrošinās sabiedrībai, būs daudz lielāks salīdzinājumā ar nosakāmo ierobežojumu. Un būtībā jāņem vērā... svarīgi arī ņemt vērā, ka pēc tam, kad likuma grozījumi stāsies spēkā, tie būs attiecināmi uz visiem procesiem, kas notiek. Tātad, proti, tam būs praktisks rezultāts vistuvākajā laikā.

Protams, mums vēl neizdosies atrisināt visas problēmas, un mēs turpināsim strādāt, lai padarītu mūsu kriminālprocesu efektīvāku, un jau nākamajā nedēļā, otrdien, Krimināltiesību politikas apakškomisija izskatīs vēl vienu svarīgu priekšlikumu – sāks strādāt ar jaunu priekšlikumu, kura mērķis arī ir paātrināt kriminālprocesu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.

„Frakciju viedokļus” turpina Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, ka Saeima pagaidām nelems par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Ņemot vērā to, ka neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks atsauca savu parakstu par Latvijas Republikas Satversmes grozījumu, Saeima šodien tā arī nelēma par valsts pamatlikuma izmaiņām, kas paredzēja arī Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā. Satversmes grozījumu bija iesnieguši pieci valdošo koalīciju pārstāvoši deputāti, to skaitā arī Upenieks. Tiesības iesniegt likumprojektus ir ne mazāk kā pieciem parlamenta deputātiem, tādēļ pēc Upenieka lēmuma atsaukt savu parakstu Saeima vairs nevarēja lemt par Satversmes grozījumu.

Patlaban saskaņā ar konstitūciju Valsts prezidents tiek ievēlēts aizklātā balsojumā. Valsts prezidentu pēc aptuveni gada vēlēs 12.Saeima, kas tiks ievēlēta šā gada oktobrī.

Kopš aizpērnā gada atklātos balsojumos tiek ievēlēti gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un tās locekļi, gan valsts kontrolieris un citas amatpersonas. Atklātā procedūrā ieceļ vai apstiprina amatā tiesu varas amatpersonas, kā arī Satversmes tiesas tiesnešus. Savukārt koalīcijas piedāvātais grozījums paredz Satversmes 36.pantu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka Saeimas deputāti ievēlē arī Valsts prezidentu atklātā procedūrā.

Mēs, „Saskaņas Centrs”, neesam pret atklātību; vienkārši „Saskaņas Centrs” iestājas par citu pieeju – par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un diskusija par tautas vēlētu Valsts prezidentu palīdzēs pārvarēt iedzīvotāju uzticības krīzi attiecībā uz valsts varu. Latvijā politisko partiju un sabiedrības sadrumstalotība ir viens no iemesliem ārkārtīgi zemajam iedzīvotāju uzticības līmenim valsts varai, ieskaitot arī Saeimu. Domāju, ka sabiedrība alkst pēc pārmaiņām, pēc autoritātes, kura ievēlēta no tautas. „Saskaņas Centram” kā Saeimas lielākajai frakcijai ir dzirdīgas ausis – šā sasaukuma laikā esam attiecīgo likumprojektu iesnieguši divas reizes. Uzskatām, ka ir pienācis laiks diskusijai par tautas vēlētu Valsts prezidentu, neskatoties uz to, ka varas partijas mūsu priekšlikumu pagaidām noraida.

Nosacījums, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta, pasargātu Valsts prezidenta vēlēšanas no neizteiksmīgām kompromisa figūrām, veicinātu skaidrāku politiskā piedāvājuma formulējumu. Līdz ar to Valsts prezidents varētu kļūt par patiesu nācijas vienotības simbolu.

Mūsdienās tādi valsts iedzīvotājiem svarīgi jautājumi kā miers, drošība, ekoloģija, finanšu un enerģētiskā stabilitāte var tikt atrisināti tikai starptautiskajā līmenī, tāpēc valsts pārstāvība starptautiskajā līmenī iegūst lielāku nozīmi un līdz ar to prasa augstāku atbildības līmeni. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Valsts prezidenta institūcijas faktiskā funkcionēšana būtiski pārsniedz formālu Satversmes tvērumu, tādēļ nepieciešams noteikt augstāku Valsts prezidenta leģitimitātes pakāpi, nostiprinot Satversmē tiešas ievēlēšanas principu. Izdarot šādus grozījumus, būtiski tuvinātos Valsts prezidenta institūcijas formālā un materiālā izpratne, un visas tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešana palielinātu tās politisko lomu un pastiprinātu reālās pilnvaras. Starp citu, autoritāte, kura ievēlēta no tautas, var arī ar esošajām pilnvarām pilnvērtīgi strādāt.

Mēs uzmanīgi sekojam, kāds ir sabiedrības viedoklis, un zinām, ka šādai idejai ir atbalsts arī citu politisko spēku vēlētāju vidū. Tāpēc no runām beidzot jāķeras pie darbiem – likumdošanas līmenī jāsāk nopietna diskusija par attiecīgiem grozījumiem Satversmē.

Mēs aicinām citu frakciju deputātus ieklausīties savu vēlētāju viedoklī un atbalstīt mūsu ideju par tautas vēlētu prezidentu. Tagad ir īstais laiks diskusijas uzsākšanai, jo līdz kārtējām prezidenta vēlēšanām vēl ir laiciņš. Un tāpēc Saeimai ir laiks paveikt visu nepieciešamo darbu, lai nākamo Latvijas prezidentu jau ievēlētu tauta, nevis parlaments, kā to piedāvā koalīcija.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija aktīva sēde, tika skatīts daudz jautājumu. Taču es vairāk vēlētos runāt par... ne par šiem jautājumiem, ne par kādu no šiem jautājumiem, bet par kādu citu, kurš pievērsa manu uzmanību. Proti, šonedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīts jautājums, kurš aptuveni pirms gada tika sabiedrībā guvis ļoti plašu rezonansi, – jautājums par ātrajiem kredītiem.

Pirms pusotra gada Ekonomikas ministrija, tā teikt, pieteica karu šai problēmai, šim ātro kredītu... nu, teiksim tā, patvaļai... tam, kā tas viss notika. Lūk, toreiz bija padomā vairākas lietas, kas ir likumdošanā jāgroza. Pret daļu no šīm plānotajām lietām iebildumu nebija, un tās tika palaistas vienā plūsmā, un tātad tās ir jau pieņemtas. Bet bija daži tādi, nu, teiksim tā, skarbāki veidi, kā ierobežot, un tiem tātad bija daudz pretinieku. Un tad tie, tā teikt, gāja tādu lēnāku gaitu plašākā diskusijā, kura arī norisinājās šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un tika uzreiz jau pieņemti... teiksim, pienākums šiem kredītdevējiem skrupulozāk vērtēt kredītņēmēju spēju atdot kredītu. Proti, kā atceramies, bija gadījumi, kad kredītus varēja saņemt pat skolēni, kuriem nav algota darba, kuri tātad neko nepelna un kuriem tātad nav iespējas atdot šo kredītu. Viņiem tātad nevajadzētu izsniegt šādus aizdevumus.

Un otrā lieta, kas vislielāko rezonansi ieguva, ir procentu apmērs, kādu drīkst prasīt. Un arī tas jautājums tika šonedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatīts. No Ministru kabineta atnāca likumprojekts, kurā tika paredzēts to ierobežot, nosakot, ka šie aizdevēji nedrīkst prasīt vairāk nekā 100 procentus gadā no šīs aizdevuma summas. Diemžēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja šo likumprojektu, taču nākamnedēļ jebkurā gadījumā tas tiks skatīts Saeimas sēdē. Es ceru, ka deputāti tomēr pēc debatēm mainīs savu viedokli un balsos pretēji Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedoklim un tātad atbalstīs tomēr šī likumprojekta tālāku virzību.

Kādēļ ir svarīgi noteikt šo slieksni (teiksim, 100 procentus) vai vispār noteikt slieksni? Proti, – kā darbojas šie aizdevēji? Aizdevēju domu gājiens ir sekojošs: jo lielāks risks ir izsniedzamajam kredītam, jo... Vienkārši palielinot šo procentu likmi, var veidoties situācija, ka nav pat svarīgi sekot līdzi šim kredīta ņēmējam; pietiek, piemēram, ar to, ka no diviem cilvēkiem, kam aizdod... no viena dabū atpakaļ, un jau ir tātad atpelnīts ieguldītais un turklāt vēl ir arī nopelnīts. Un tas neveicina, nu, tādu godprātīgu, mērķtiecīgu kredītdevēja rīcību, proti, dot kredītus tādiem, kas var atdot, bet – tieši otrādi! – veicina īpaši nedomāt šādās kategorijās, bet paņemt no tiem, kas ir gatavi maksāt tātad līdz pēdējam. Savukārt, ja šo procentu apjoms tiks ierobežots, tad šiem kredītdevējiem vienkārši nāksies... lai nebankrotētu, nāksies dot kredītus tiešām tiem... tām grupām, kurām šī nauda ir tiešām nepieciešama, nevis, teiksim, skolēniem vai studentiem, kuri nestrādā, kuri vienkārši kaut kādā... nu, teiksim, varbūt jūtu uzplūdā vai ballītes karstumā grib paņemt naudu un to varbūt tā vieglprātīgi iztērēt, nevis mērķtiecīgi tiešām kaut kādām vajadzībām ieguldīt.

Es tiešām ceru, ka Saeima nākošceturtdien tomēr nobalsos citādāk un ka tātad šo ātro kredītu devēju patvaļu (pat tā varētu teikt!) tiks turpināts ierobežot un šī joma tiks sakārtota.

Paldies. Novēlu jauku dienu un nedēļas nogali! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Kudums. Lūdzu!

Dz.Kudums (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms gribētos pateikties visiem vēlētājiem, kas Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlēja par Nacionālo apvienību. Nacionālā apvienība ieguva 14,25 procentus balsu, un tas ir otrais lielākais balsu daudzums šinīs vēlēšanās. Liels paldies jums!

Bet tagad nedaudz par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajiem likumprojektiem, kuri tika skatīti šodien Saeimas sēdē. Viens no likumprojektiem, ko mēs skatījām un atbalstījām trešajā, galīgajā, lasījumā, ir likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā”. Šajā sakarā es gribētu nedaudz atgādināt, ka Lielupes baseina pašvaldības vērsās pie mums ar vēstuli par to, lai aizliegtu rūpniecisko zveju Buļļupē, jo ir ievērojami samazinājies zivju apjoms un tas apstāklis faktiski kavē piegulošo pašvaldību cilvēku atpūtu, jo cilvēki vēlas pabraukt ar laivām, pamakšķerēt, kā arī uzņēmēji vēlas nodarboties ar tūrisma attīstību.

Gribētu informēt, ka vēstuli bija parakstījuši Jelgavas pilsētas un Jūrmalas pilsētas vadītāji, kā arī Jelgavas, Ozolnieku, Rundāles, Bauskas novadu vadītāji. Šobrīd gribētu sniegt atbildi, kā tad ir veicies.

Diemžēl šis priekšlikums netika atbalstīts, bet tika atbalstīts viens cits priekšlikums, kas samazina uz pusi šo zvejas rīku – rūpniecisko zvejas rīku – apjomu Buļļupē. Tas ir ļoti mazs solis uz priekšu, bet tas ir solis uz priekšu! Tas nekādā gadījumā nevar kaitēt mūsu Latvijas zvejniekiem, jo viņi paši faktiski piekrita šādam priekšlikumam.

Otrs būtisks likumprojekts, kas šodien tika pirmajā lasījumā atbalstīts Saeimā, ir likumprojekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”. Likuma mērķis ir sekmēt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību. Eiropas Komisija ir mudinājusi Latviju uz likumdošanas regulējuma pilnveidošanu, lai nodrošinātu galapieslēgumu pilnveidi patērētājiem. Šobrīd situācija ir diezgan muļķīga: par Eiropas naudu mēs izbūvējam centrālos ūdensvadus, kā arī kanalizācijas vadus, bet pieslēgums ir jāveic pašiem iedzīvotājiem par savu naudu. Un situācija ir tāda, ka cilvēkiem nav tik daudz naudiņas, lai viņi varētu pieslēgties un saņemt šo kvalitatīvo pakalpojumu. Arī pašvaldība nevar palīdzēt, jo likums to neļauj. Eiropas Savienības nauda tam diemžēl nebija paredzēta. Bet tagad nākošajā plānošanas periodā Eiropas Komisija ir paredzējusi šādu līdzfinansējumu pieslēgumu veidošanai, jo situācija bija izveidojusies tāda, ka ūdensvads par bargu naudu ir izbūvēts, bet pieslēgumu maz, un līdz ar to tarifi ir ļoti augsti. Tas neapmierina nedz patērētājus, nedz... arī, teiksim, kopumā neapmierina tas, kā šī nauda tika ieguldīta šajos ūdenssaimniecības projektos.

Vēl par vienu likumprojektu. Šobrīd ir pieņemts otrajā lasījumā un tiks uz trešo lasījumu gatavots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts par zemes privatizāciju lauku apvidos. Tur Nacionālā apvienība ir iesniegusi ļoti daudzus priekšlikumus, un mēs iestājamies par to, lai zeme maksimāli paliktu Latvijas iedzīvotāju rīcībā. Mēs arī uzskatām, ka nevar vienam piederēt platības kādu 2 tūkstošu un vairāk hektāru apjomā; maksimālais apjoms, kādu mēs pieļaujam, – varētu būt 500 hektāru vai mazāk vienai fiziskajai personai. Mēs arī šobrīd iestājamies par to, lai izslēgtu juridiskajām personām iespēju iegādāties turpmāk zemi. Tas parādītu... nu, teiksim, būs caurspīdīgāk redzams, kas tad to zemi pērk. Šodien mēs nevaram pateikt, kas ir šīs iepriekšējās zemes sapircis. Un tas nav normāli! To mēs nevaram pieļaut.

Un pēdējais. Šodien ir vārdadienas Maksim, Maksimam, Raivim un Raivo. Sveicam vārda dienā! Un novēlējums: lai jūsu vārdiņš kā zvaniņš skan!

Paldies par uzmanību, un uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Kudumam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde