Frakciju viedokļi 2013.gada 31.janvārī

(05.02.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļos”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sarkanās zāles, Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimas sēdē tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, šodien bija ļoti produktīva diena, mēs skatījām daudzus likumprojektus. Kā galveno, manuprāt, varētu atzīmēt likumprojektu „Euro ieviešanas likums”, ko mēs šodien apstiprinājām galīgajā lasījumā [Galīgajā lasījumā likumprojekta nosaukums ir precizēts – „Euro ieviešanas kārtības likums”. – Red.piez.]. Šī ir skaidra ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem, ka mēs esam rūpīgi strādājuši un pieņēmuši lēmumu – šo likumprojektu atbalstīt galīgajā lasījumā un sniegt visu nepieciešamo informāciju, un veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu eiro ieviešanu.

Galvenās lietas, kas šajā likumā tiek regulētas, ir visi jautājumi, pasākumi, kas ir saistīti ar skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, par paralēlās preču cenu atspoguļošanas kārtību, un citi jautājumi, kas ir faktiski svarīgi gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem, gan tirgotājiem, gan grāmatvežiem, gan bankām – faktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Kā nākamo gribu atzīmēt likumprojektu „Fiskālās disciplīnas likums”. Arī to mēs šodien pieņēmām galīgajā lasījumā, un arī Reformu partija lepojas ar to, ka esam izdarījuši vienu solītu darbu, ko sajutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs: šis likums neļauj tērēt vairāk, nekā nopelna. Tas attiecas uz visu... nu jā, uz valsti, uz visiem mums kopā attiecas princips, ka mēs drīkstam tērēt tikai tik daudz, cik mums maciņā ir naudas, nevis mūžīgi dzīvot uz parāda. Tāds ir šī likuma galvenais mērķis.

Kā trešo es gribu atzīmēt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””. Likumā esam veikuši labojumus attiecībā uz interešu konfliktiem. Pašvaldību deputātiem būs jāievēro likuma normas, lai izvairītos no interešu konflikta, un nevarēs pašvaldības deputāts strādāt uzņēmumos, pašvaldības uzņēmumos, un šiverēt ar to finansēm kā pa savu kabatu, neskatoties uz to, vai viņš ir interešu konfliktā vai nav.

Un kā ceturto es gribu atzīmēt premjera ziņojumu par nacionālo drošību. Šeit mēs guvām pārliecību par to, ka valsts intereses ir droši aizsargātas un ka pastiprināta uzraudzība tiek arī pievērsta gan interneta drošībai, gan arī kiberdrošībai; tie apdraudējumi mums liekas varbūt tāli, bet tie ir ļoti viegli izdarāmi.

Tas būtu īsos vārdos viss.

Liels paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Reformu partijas frakcijas.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Es vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par Euro ieviešanas likumu. Šodien Saeimas deputātu vairākums pēc debatēm galīgajā lasījumā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto un valdības akceptēto likumprojektu „Euro ieviešanas likums”, kas nosaka kārtību pārejai no lata uz eiro. Savukārt opozīcijas iebildumi un priekšlikumi rīkot plašākas diskusijas par eiro ieviešanas termiņu tika noraidīti. Rezultāts: par likumprojektu „Euro ieviešanas likums” nobalsoja 52 deputāti no koalīcijā esošajām frakcijām, bet pret bija 40 deputāti (pārsvarā no „Saskaņas Centra” un Zaļo un Zemnieku savienības).

Mēs zinām, ka Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir pienākums pievienoties eirozonai, taču tam nav noteikti nekādi termiņi. Iepriekš eiro ieviešanas termiņi grozīti jau vismaz divas reizes, un pašlaik par termiņu ir noteikts 2014.gada 1.janvāris. Ņemot vērā, ka eiro ieviešana ietekmēs ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jautājums par eiro ieviešanas termiņu būtu jāpārskata. Plašas pārmaiņas ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvē ir jānosaka ar augstāku demokrātijas pakāpi, proti, par eiro ieviešanas termiņu būtu jābūt demokrātiskai diskusijai, un nav gana ar vienu Ministru kabineta izdotu rīkojumu. Šāda līmeņa lēmumi, mūsu skatījumā, būtu jāpieņem vai nu tautas nobalsošanā, vai Saeimai ar kvalificētu balsu vairākumu.

Turklāt ir un paliek neatbildēti vairāki jautājumi, piemēram, jautājums par to, cik tas izmaksās katram konkrētam Latvijas iedzīvotājam: ko tas dos pensionāram, skolotājam, ugunsdzēsējam un tā tālāk. Droši vien koalīcijas pārstāvji sniegs izsmeļošas atbildes uz šiem jautājumiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Eināram Cilinskim. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, galvenais jautājums šodien bija Euro ieviešanas likums. Un balsojums par to vispirms nozīmē Latvijas ģeopolitisku izvēli – būt tomēr Eiropas sastāvdaļai. Bet, protams, šis likums prasīs arī ļoti rūpīgi strādāt tālāk pie ekonomiskās attīstības jautājumiem, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju, lai nodrošinātu sociālās nevienlīdzības samazināšanos, un tie būs jautājumi, pie kuriem Nacionālā apvienība strādās tālāk.

Par deputāta Jāņa Dombravas balsojumu. Nacionālā apvienība bija par to lēmusi jau iepriekš frakcijas sēdē un atļāva viņam balsot atšķirīgi, jo viņam viedoklis ir nedaudz atšķirīgs. Un līdz ar to, teiksim, mazliet izbrīna VIENOTĪBAS izteiktā prasība par izvērtējumu, jo īstenībā Dombravas kunga atšķirīgais viedoklis visiem bija jau zināms.

Šodien tika skatīti arī daudzi citi svarīgi jautājumi, to skaitā labi sagatavots Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par nacionālo drošību, un šajā sakarā Nacionālā apvienība norādīja uz nepieciešamību stingrāk kontrolēt pretvalstisko, no Maskavas finansēto organizāciju darbību.

Attiecībā uz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” jāteic, ka izdevās saskaņot ļoti atšķirīgus viedokļus par interešu konfliktu un faktiski izdevās panākt gandrīz vienbalsīgu balsojumu. Domāju, ka šie likuma grozījumi uzlabos pašvaldību darbu un palielinās lēmējvaras un izpildvaras nodalītību.

Bez tam arī citi ar pašvaldību reformu saistītie jautājumi ieguva savu virzību, un es ceru, ka tuvākajā laikā tiks atrisināts arī jautājums par deputātu skaita strauju samazināšanu mazajās pašvaldībās un jau tālākā perspektīvā – arī citās pašvaldībās.

Un jāpiemin vēl divi nozīmīgi likumprojekti.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” ļaus būtiski uzlabot vidi piesārņojošo darbību kontroli, vienlaikus neradot pārmērīgu administratīvu slogu uzņēmējiem.

Un likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” nodrošinās labāku pārvaldības modeli Latvijas Nacionālajā operā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien! Viens no tiem galvenajiem likumiem, kuri šodien tika pieņemti Saeimā, ir Euro ieviešanas likums, kurš paredz varbūt arī nedaudzas tehniskas lietas.

Pastāstīšu... Šis likums paredz, ka lata nomaiņa pret eiro notiks pēc Eiropas Komisijas stingri noteikta maiņas kursa, un šajā likumā ir paredzēta precīza kārtība. Jebkurš no sabiedrības var iepazīties ar šo likumu un saprast, kāda šī kārtība būs. Es domāju, ka šī likuma pieņemšana veicinās drošības sajūtu cilvēkos un mazinās pastāvošās bažas.

Eiro ieviešana balstīsies uz četriem galvenajiem pamatprincipiem.

Pirmais princips ir tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Tas nozīmē, ka visi līgumi un juridiski saistošie dokumenti paliek spēkā tādi, kādi tie ir eiro ieviešanas dienā. Neviens līgums nebūs jāpārslēdz, turklāt pat būs aizliegts iedzīvotājiem prasīt līgumu pārslēgšanu. Tas attiecas arī uz līgumiem par tiem aizņēmumiem, kas izdarīti latos. Tas ir drošības un stabilitātes garants iedzīvotājiem.

Otrais princips. Cenu paralēlās atspoguļošanas princips. Trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas visās cenu zīmēs, visos čekos, visos maksājumu apliecinošos dokumentos summas tiks norādītas gan latos, gan eiro. Tādējādi Latvijas iedzīvotājiem cenas pārejas laikā būs daudz skaidrākas un daudz vieglāk saprotamas. Turklāt šādi tiks mazināts arī risks, ka eiro ieviešana tiek izmantota, lai palielinātu cenas.

Trešais princips. Latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods. Šis periods būs divas nedēļas, kad varēs maksāt gan latos, gan eiro. Lai paātrinātu eiro ieviešanu, katrs iedzīvotājs, maksājot latos, atlikumu saņems eiro.

Bankomāti, sākot no pirmās dienas, izsniegs eiro, un arī kontu atlikumi tiks pārveidoti eiro bez līdzdalības.

Ceturtais princips. Skaidrās naudas maiņas princips. Šajā sakarā es gribu vēlreiz uzsvērt, ka eiro ieviešana ir nevis naudas reforma, bet viena maksāšanas līdzekļa nomaiņa pret otru. Skaidro naudu varēs neierobežoti ilgi mainīt Latvijas teritorijā. Latvijas Bankā jūs varēsiet arī pēc desmit, piecpadsmit, divdesmit gadiem – vienalga, pēc kāda laika, – veikt latu nomaiņu pret eiro. Tāpat būs iespējams pusgada laikā to veikt visās banku filiālēs, un, ņemot vērā, ka banku filiāļu pārklājums nav liels, arī vairāk nekā 300 pasta nodaļās varēs veikt 3 mēnešu garumā latu nomaiņu pret eiro.

Šie ir četri galvenie principi, kas ir šajā likumā, kas skars ikvienu, ikkatru Latvijas iedzīvotāju. Likumā ir arī normas, kas skars valsts pārvaldē strādājošos – relatīvi mazāku iedzīvotāju daļu.

Vēl mēs pārrunājām un likumā ietvērām sistēmu, kā jāveic visi noapaļojumi: valsts noteiktās nodevas un nodokļi ir jānoapaļo par labu iedzīvotājiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs apņēmāmies arī izskatīt katru no šīm summām – pabalstus, soda naudas un tā tālāk – un katru summu vērtēt atsevišķi un pārveidot tā, lai iegūtu iedzīvotāji.

Nedaudz izbrīnu izraisīja šī likuma apspriešana, jo šis likums ir tā sauktais tehniskais likums (pēc Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu priekšlikuma mēs mainījām likuma nosaukumu, un tagad tā nosaukums būs „Euro ieviešanas kārtības likums”). Izbrīnu radīja tas, ka daži opozīcijas deputāti pat klaji... operēja ar klaji nepatiesu informāciju, pat varētu teikt – meliem. Tā, piemēram, par zelta rezervēm izteicās, ka visas zelta rezerves būšot jāatdod kaut kur Eiropā. Likumā un mūsu normatīvajos aktos ir noteikts, kāda daļa no Latvijas Bankas aktīviem ir jāiegulda Eiropas Centrālās bankas kapitālā, un šis kapitāls tātad mums nesīs naudu, nesīs peļņu. Un, sazinoties ar Latvijas Bankas prezidentu, Latvijas Bankas prezidents apliecināja to, ka viens procents no Latvijas zelta rezervēm būs jāieskaita Eiropas Centrālajā bankā – tātad nevis visas zelta rezerves, bet tikai viens procents! –, un Latvija saņems par šo izmantošanu dividendes.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram no frakcijas VIENOTĪBA.

Frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Es runāšu pavisam īsi un tikai par divām lietām.

Pirmā. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien Saeimā izskatīšanai iesniedza likumprojektu, kas paredz indeksēt pensijas, paredz pensiju indeksācijas atsākšanu no šī gada 1.oktobra.

Ja jau mūsu valstī krīze ir beigusies, ja parlamenta koalīcija palielina algas gan parlamenta deputātiem, gan ministriem, gan parlamentārajiem sekretāriem, gan kapitālsabiedrību valžu priekšsēdētājiem un locekļiem, tad beidzot mēs varam arī sākt palielināt algas un pensijas tai mūsu sabiedrības daļai, kas ir vismazāk aizsargāta. Diemžēl koalīcija šo likumprojektu noraidīja, pat nenododot komisijām.

Līdz ar to pēc kāda mēneša vai pusotra mēs mēģināsim to iesniegt vēlreiz – iesniegsim, cīnīsimies, lai pensijas atsāktu indeksēt jau šajā gadā.

Otra lieta, par ko gribu runāt, ir jau daudzkārt pieminētais Euro ieviešanas likums. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija balsoja pret šī likuma projektu, jo mēs stingri uzskatām, ka nākošgad ieviest eiro Latvijā ir pāragri. Cenas celsies, inflācija celsies, iekšējais tirgus pazaudēs savu vienīgo pašreizējo aizsardzības mehānismu, palielināsies imports; mūsu pensionāriem, mūsu skolotājiem nāksies glābt krīzē nonākušo pārējo Eiropas valstu pensionārus, Grieķijas, Spānijas, Portugāles un citu valstu iedzīvotājus, kaut gan dzīves līmenis tajās valstīs ir daudz augstāks.

Pirmdien es sākšu vākt parakstus, lai rosinātu referendumu. Sākšu ar savu frakciju, sākšu ar Saeimas deputātiem. Ja man neizdosies savākt 34 deputātu parakstus, es vērsīšos pie tautas un aicināšu tautu izteikt viedokli šajā jautājumā: vai Latvijai ir jāpievienojas eirozonai 2014.gada 1.janvārī vai ne?

Paldies jums par atbalstu! Un jaukas brīvdienas!

Visu labu!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Otrdien, 23.aprīlī
09:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas kopsēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
11:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēde
12:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijas Republikā pilnvaroto lietvedi Sun Yinglai
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
15:00  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Gruzijas parlamentu tikšanās ar Gruzijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Tea Maisuradze

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf