Frakciju viedokļi 2012.gada 29.novembrī

(03.12.2012.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un tuvākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Gunāram Igaunim. Lūdzu!

G.Igaunis (RP).

Labdien! Šodien trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”. Grozījumi aptver būtiskas izmaiņas Civillikuma ģimenes tiesību daļā gan attiecībā uz paternitātes pieņēmumu un paternitātes atzīšanas kārtību, gan attiecībā uz paternitātes atzīšanas apstrīdēšanas kārtību, piešķirot šādas tiesības arī bērna bioloģiskajam tēvam, gan arī attiecībā uz laulības noslēgšanu un šķiršanu, gan arī pilnveido adopcijas procedūru. Plašākie un būtiskākie grozījumi skar rīcībspējas institūtu, nosakot gan to, kādos gadījumos tiesa var ierobežot rīcībspēju, gan aizgādnības nodibināšanas un realizēšanas vispārīgos principus.

Starp 61 priekšlikumu bija arī mans priekšlikums, kuru frakcijā vienojāmies atsaukt ar norunu iesniegt to kā likumprojektu... iesniegt to no jauna kā frakcijas priekšlikumu.

Šodien tika pieņemts, ka adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:

1) aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzis dot atļauju adoptēt;

2) adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs;

3) aizbildnis bez svarīga iemesla liedzis dot atļauju adoptēt.

Un šajā sakarā ir četri iebildumi.

Pirmais. Iekļaujot likumā jēdzienu „bez svarīga iemesla”, tiek dota zaļā gaisma šīs normas plašai interpretācijai, tātad arī tādai, kurai gan bērns pats, gan aizbildņi var nepiekrist. Piedāvātajos grozījumos nav paredzēta kārtība... nav paredzēts, ko darīt gadījumos, ja aizbildnis savus iebildumus uzskata par pamatotiem un bērna interesēs balstītiem, bet, bāriņtiesas ieskatā, tie nav uzskatāmi par svarīgiem iemesliem un tā izlemj jautājumu pretēji bērna un aizbildņa gribai.

Ar šiem Civillikuma grozījumiem tiek sašaurināta aizbildniecības institūta funkcija, padarot aizbildņus par vienkāršu bāriņtiesas instrumentu: ar viņu viedokli varēs nerēķināties, pieņemot ar attiecīgo bērnu saistītos lēmumus. Faktiski šie Civillikuma grozījumi nozīmē, ka gan bērns, gan tā aizbildņi – vecmāmiņas, brāļi, māsas, tantes, onkuļi – var just nemitīgu nedrošību un tiesiskās nestabilitātes sajūtu, jo bāriņtiesa jebkurā mirklī var iejaukties, izlemjot, ka bērns ir šķirams no ģimenes un dodams adopcijai citā ģimenē.

Tāpat tiek nodarīts liels emocionāls kaitējums bērnam, lieku reizi mainot bērna piesaistes personu, un šeit atkal vienīgais lēmējs var būt tikai bāriņtiesa.

Un pēdējais iebildums. Piedāvātie Civillikuma grozījumi pakļauj bērnus riskam palikt tiesiski neaizsargātiem iestāžu, piemēram, bāriņtiesu, kļūdu vai apzinātas prettiesiskas rīcības gadījumā.

Un mūsu priekšlikums būtu atstāt šajā redakcijā tikai vienu punktu – adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs vai pilngadīga rīcībnespējīga persona –, tādā veidā samazinot... nepaplašinot bāriņtiesas tiesības un atstājot kādu iespēju aizstāvēt savu viedokli arī aizbildņiem... attiecībā uz aizbildņu funkciju.

Vadītājs. Paldies deputātam Gunāram Igaunim no Reformu partijas frakcijas.

Nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijai VIENOTĪBA šī Saeimas sēde bija ļoti svarīgs un būtisks notikums: mēs šodien Saeimā pēdējā lasījumā pieņēmām jaunu likumu – Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu –, kā arī ieviesām būtiskus grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Šie abi likumi, ko mēs šodien pieņēmām galīgajā lasījumā Saeimā, sasniegs divus būtiskus ilgtermiņa mērķus, ko politiskā partija VIENOTĪBA sev ir nospraudusi jau ilgāku laiku, – naudas ietekmes mazināšanu politikā, politisko spēku lielāku vienlīdzību priekšvēlēšanu aģitācijas laikā un arī starpvēlēšanu laikā, kā arī tiešāku saziņu ar vēlētājiem. Mēs ļoti ceram, ka šie grozījumi... šie abi likumi novērsīs to situāciju, ka vēlētāji bieži vien izvēlas politisko spēku, ar kuru tie nav īsti pazīstami.

Bieži vien vēlētāji pakļaujas vilinājumiem, kas izskan emocionālās, spilgtās, skaisti ierunātās politiskajās reklāmās, neizanalizēdami konkrēto piedāvājumu, kāds politiskajai partijai ir, neizanalizēdami konkrētās politiskās partijas programmu, cilvēkus, kas ir veidojuši šo programmu. Tāpēc mēs nonākam bieži vien situācijā, ka jau neilgi pēc tam, kad ir sanākusi jauna Saeima, vilšanās šīs Saeimas darbā tomēr ir liela.

Šie abi jaunie likumi nodrošinās to, ka deputāta amata kandidātiem daudz tiešākā veidā un daudz vairāk būs jāstrādā ar konkrētajiem vēlētājiem, gan uzklausot viņus, gan iepazīstinot ar savām pozīcijām.

Un es gribētu šeit uzsvērt tieši to uzklausīšanas momentu. Man prātā ir viens ļoti spilgts citāts no ASV prezidenta Baraka Obamas uzvaras runas, kad pavisam nesen, novembra sākumā, viņš tika vēlreiz ievēlēts ASV prezidenta amatā. Viņš teica: „Es klausījos jūsos, un jūs mani padarījāt par labāku prezidentu.”

Tātad šie divi likumi, mēs tā ļoti ceram, padarīs deputāta amata kandidātus – un arī politiskās partijas – daudz spējīgākus ieklausīties sabiedrības viedoklī.

Attiecībā uz konkrētajām normām jāteic, ka summa, kādu viena fiziskā persona varēs gada laikā ziedot politiskajām partijām, ir samazināta uz pusi: tagad tā ir 10 tūkstoši latu. Mēs patiešām mēģinājām to kopējo atļauto ziedojuma summu pielīdzināt tai rocībai, ko vidējais Latvijas iedzīvotājs, Latvijā strādājošs cilvēks, varētu atļauties. Ņēmām vērā gan minimālo algu, gan vidējo algu valstī.

Tāpat mēs esam paredzējuši, ka nacionālā pasūtījuma ietvaros būs nepieciešams medijiem organizēt daudz vairāk diskusiju par priekšvēlēšanu aģitācijas tēmām, un vēlētājiem būs iespēja izdarīt savu izvēli, patiešām balstoties uz konkrētu deputāta amata kandidātu piedāvājumiem.

Mēs esam nolēmuši, ka 30 dienas pirms vēlēšanām ir nepieciešams atteikties no apmaksātas politiskās reklāmas televīzijās, jo politiskā reklāma kaitina cilvēkus, vēlētāji uzskata, ka tā nav labi iztērēta nauda. Turklāt veidojas tāda zināmā mērā „bruņošanās sacensība” politisko partiju starpā – ja jau vienai partijai ir apmaksāta politiskā reklāma televīzijā, tad arī citām tāda ir nepieciešama.

Šinī ziņā, attiecībā uz apmaksātas politiskās reklāmas televīzijā aizliegumu, mēs esam ierindojušies tādu valstu saimē kā Lielbritānija, Zviedrija, Šveice, Vācija, kur apmaksātas politiskās reklāmas ir aizliegtas, jo šāds reklāmas veids nav piemērots, lai pēc būtības izdiskutētu politisko piedāvājumu.

Llikumā ir arī noteikts administratīvo resursu izmantošanas aizliegums, lai tie, kas ir pie varas gan valstī, gan konkrētās pašvaldībās, nevarētu izmantot nodokļu maksātāju naudu savu spalvu spodrināšanai.

Paldies par uzmanību, cienījamie radioklausītāji! Es novēlu jums priecīgu Adventes pirmo svētdienu un ar priecīgu sirdi sagaidīt tuvojošos Ziemassvētkus!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātei Lolitai Čigānei.

Nākamais šodien runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Ilmārs Latkovskis. Lūdzu!

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

Labdien! Manā un arī Nacionālās apvienības skatījumā vēsturisks pagrieziens šodien bija likumprojekta „Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu” nodošana atbildīgajai likumdošanas komisijai.

Par tā būtību. Mums ir zināmi tie daudzie latviešu, Latvijas ģimeņu stāsti, ka ir karojis brālis pret brāli... un radinieks pret radinieku, kad viņi, būdami ierauti Otrā pasaules kara notikumos, bija nonākuši pretējos ierakumos: vieni karoja Padomju Savienības, bet otri – Vācijas pusē. Un šeit ir runa par Hāgas konvenciju, kura norāda uz prettiesisko mobilizāciju okupētajās teritorijās, un tieši tas nosaka pirmām kārtām to personu loku, uz kurām šis likums attiektos. Būtībā tie ir cilvēki, kas tika karā paņemti no Latvijas teritorijas, un arī tie Latvijas pilsoņi, kuri tajā laikā tika mobilizēti ārpus Latvijas.

Protams, turpmākajās debatēs likumdošanas komisijā varēs runāt tālāk par to.

Ir bijuši mēģinājumi tādu likumprojektu nodot komisijai arī iepriekš, taču līdz šim tas ir bijis neveiksmīgi. Zināmā mērā tāpēc, ka tas vienmēr ir bijis pretnostatījums – par ko un pret ko cīnījās. Šoreiz ir mēģinājums tomēr iet tādu sadarbības ceļu... īstenot sadarbības politiku, un atšķirībā no iepriekšējiem likumprojektiem šis likumprojekts tapa Sabiedrības saliedētības komisijā, kurā piedalījās visu frakciju deputāti. Protams, domstarpības atsevišķos jautājumos palika, un pagaidām tas ir tāds kompromisa starta variants. Ir ļoti būtiski, skatoties uz šiem karavīriem, kuri tajā laikā bija jauni zēni un kuri tagad ir jau sirmgalvji (jaunākajam no viņiem ir pāri astoņdesmit gadiem!), saprast, ka viņi bija ne tikai cīnītāji „par” un „pret”, bet arī šo vēsturiski liktenīgo notikumu upuri. Un tāpēc ir būtiski, lai likumdošanas komisijā visi šie priekšlikumi tālāk rūpīgi tiktu analizēti, izskatīti, un tas rezultāts, pie kā vajadzētu nonākt, ir ikmēneša pabalsti, atvieglojumi attiecībā uz medicīnas pakalpojumiem, transporta atvieglojumi – lietas, kuras būs Ministru kabineta kompetencē.

Mēs varbūt esam nemitīgi karojuši savā starpā. Šis likumprojekts tomēr norāda uz vienotību vismaz attiecībā uz saviem karavīriem... arī uz latviešu vienotību, un es domāju, ka tas ir labs pamats un labs signāls turpmāk arī Latvijas vienotībai kopumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ilmāram Latkovskim.

Nākamajam vārds šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien! Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien atbalstīja likumprojekta „Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu” nodošanu Saeimas komisijai, šī likumprojekta izskatīšanas uzsākšanu.

Šī likumprojekta galvenais mērķis ir atbalstīt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri, kā jau minēja Ilmārs Latkovskis, Otrajā pasaules karā ir tikuši prettiesiski mobilizēti abās karojošajās pusēs, karojuši dažādos karaspēkos, dažādās situācijās. Tā kā šādu cilvēku ir palicis samērā nedaudz (tiek lēsts, ka to ir tikai daži tūkstoši), mēs ar šo likumprojektu gribam panākt, ka vismaz šajos pēdējos viņu dzīves gados viņiem būtu pietiekams sociālais nodrošinājums, ka viņiem nevajadzētu domāt par medicīnas, par rehabilitācijas pasākumiem, ka valsts nāktu viņiem pretī gan šajos jautājumos, gan arī attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem, attiecībā uz dažādiem nodokļiem un nodevām, kuras arī šiem vecajiem cilvēkiem nākas maksāt.

Mēs uzskatām, ka šī likumprojekta virzība tālāk Saeimā un pieņemšana būs arī zināms solis uz izlīgumu starp tām cilvēku grupām, kuras bieži vien tieši vēlēšanu priekšvakarā mēģina izmantot dažādi politiskie spēki. Saeima, virzīdama šo likumprojektu, mēģina radīt sabiedrībā šāda izlīguma pamatu.

Otrs jautājums, kurš Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai šajā nedēļā ir... liekas ļoti būtisks, ir jautājums, kas ir aktualizējies saistībā ar Visaginas atomelektrostacijas būvniecību vai, precīzāk, tās celtniecības iesaldēšanu.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti vairākkārt ir vērsušies ar pieprasījumiem pie Latvijas valdības, lai mums tiktu pamatots, ar kādiem nosacījumiem un vai vispār Latvijai ir jābūt iesaistītai šī projekta īstenošanā, – ne tikai no energoapgādes drošības viedokļa, bet arī no ekonomiskā pamatojuma viedokļa, arī no vides drošības viedokļa.

Šobrīd, kad mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pēc vēlēšanām tiek sastādīta jaunā valdība, mēs no kaimiņvalsts saņemam precīzus signālus par to, ka mūsu bažas nav bijušas veltas. Lietuvas jaunais premjerministrs Aļģirds Butkeviča kungs ir paziņojis, ka šis projekts, viņaprāt, nav reāls. Lietuvas tauta konsultatīvajā referendumā, kas notika kopā ar Seima vēlēšanām, apmēram 63 procentu apjomā šobrīd ir pateikusi, ka viņa ir pret atomelektrostacijas būvniecību Visaginā. Arī Lietuvas viena no iespējamām ekonomikas ministra amata kandidātēm Birute Vesaite, tiekoties ar Lietuvas Rūpniecības konfederācijas pārstāvjiem, ir skaidri pateikusi, ka šāds projekts Lietuvai ir dārgs un riskants.

Tas viss tikai apliecina to, ka tās bažas, ko Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti regulāri ir pauduši, sāk izrādīties pamatotas, un mēs ļoti ceram, ka mūsu valdība, tālāk skatoties uz energoapgādes jautājumiem, skatīsies arī pēc citiem risinājumiem, nevis tikai cerēs uz to, ka Lietuvā tiks uzbūvēta atomelektrostacija, kas nodrošinās mūs ar elektroenerģiju.

Tas šoreiz arī viss. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam.

Un pēdējais šodien runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Saeima šodien nolēma nodot komisijām un līdz ar to turpināt darbu ar Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcijas iesniegtajiem vairāku likumu grozījumiem, kas paredz atcelt imunitāti pret administratīvo atbildību Saeimas deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, Valsts prezidentam. Līdz ar to Saeima vērtēs „Saskaņas Centra” ierosinājumu atcelt visu valsts amatpersonu, to skaitā deputātu, imunitāti pret sodīšanu par administratīvajiem pārkāpumiem.

„Saskaņas Centrs” šos likumu grozījumus piedāvāja, lai novērstu vienkārši smieklīgo situāciju un nepamatotos dubultstandartus attiecībā uz administratīvo atbildību dažādām valsts amatpersonām. Piemēram, prokurorus un tiesnešus par administratīvajiem pārkāpumiem sauc vienīgi pie disciplināratbildības, bet administratīvās atbildības viņiem nav. Savukārt, lai administratīvi sodītu Saeimas deputātus vai, piemēram, tiesībsargu, obligāti ir jāsaņem parlamenta piekrišana. Tātad ir acīm redzami dubultstandarti, kuriem nav nekāda pamatojuma.

Turklāt daudzās Eiropas valstīs līdz ar tiesu varas neatkarības nostiprināšanos arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka imunitātes institūtam 21.gadsimtā vairs nav vietas.

„Saskaņas Centrs” ierosināja arī grozīt Satversmi, jo pašlaik Satversmes 30.pants nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas. „Saskaņas Centrs” bija ierosinājis izņemt no šī panta to daļu, ka deputātam nevar uzlikt administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas, bet Saeimas deputātu vairākums gan šo „Saskaņas Centra” ieceri noraidīja.

Gatavojot likumprojektu paketi par imunitātes atcelšanu visām valsts amatpersonām, bija tikai loģiski, ka tajā ir arī atbilstoši Satversmes grozījumi. Šīs ieceres nenodošana komisijām – tas nav nekas traģisks, jo saturiski tādi paši grozījumi jau ir Juridiskās komisijas darba kārtībā. Savukārt atsevišķu VIENOTĪBAS politiķu izteikumi par „Saskaņas Centra” sagatavotajiem priekšlikumiem liecina par politisku greizsirdību un skaudību vien, jo koalīcijai, proti, Saeimas vairākumam, gada laikā neviens nav traucējis pašiem sagatavot šādus priekšlikumus par imunitātes atcelšanu.

Saeimā šodien tika pieņemts lēmums – nodot vērtēšanai komisijās pārējos deviņus „Saskaņas Centra” sagatavotos priekšlikumus. „Saskaņas Centra” deputāti ir ierosinājuši mainīt Saeimas kārtības rulli, likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, Valsts drošības iestāžu likumu, Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, likumu „Par tiesu varu”, Satversmes tiesas likumu, Tiesībsarga likumu, kā arī Prokuratūras likumu, paredzot atteikties no imunitātes par administratīvo pārkāpumu.

Galvenais ir tas, ka „Saskaņas Centra” piedāvātie grozījumi paredz beidzot ievērojami mazināt deputātu tiesisko imunitāti; tas būtu tikai tīri loģiski un godīgi.

Paldies par uzticību, sadarbību un uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Svētdien, 25.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196