Frakciju viedokļi 2019.gada 2.maijā

(09.05.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties pārraidi “Frakciju viedokļi”, kurā frakciju pārstāvji jums pastāstīs par šīsdienas Saeimas darba aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas KPV LV priekšsēdētājam Atim Zakatistovam. Lūdzu!

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimā visbūtiskākās debates raisījās par jautājumiem, kas ir saistīti ar finanšu nozari, tās darbību un uzraudzību. Acīmredzot šis ir ļoti jūtīgs jautājums vairāku iemeslu dēļ. No vienas puses, finanses ir ekonomikas asinsrite, un tas, kādā veidā tiek regulēta finanšu nozare, būtiski ietekmē to, kā aug Latvijas ekonomika. No otras puses, tas ir arī personīgs jautājums, jo ar finanšu nozari ir saistītas daudzas ietekmīgas personas.

Mūsu valsts reputācija finanšu nozares ziņā ir būtiska, arī domājot par valsts attīstības nākotnes tendencēm. Šobrīd mūsu sadarbības partneri ir diezgan skaidri pateikuši, ka Latvijā finanšu nozares attīstība nav prognozējama tādā mērā, kā viņi to labprāt gribētu redzēt. Līdz ar to tas ir mūsu kā politiķu pienākums – nodrošināt stabilitāti Latvijas attīstībai, izveidot prognozējamu, viegli vadāmu un efektīvu finanšu nozares uzraudzību. Tas ir valdības uzdevums. Valdība to uztver ļoti nopietni, tā ir nākusi klajā ar diviem saistītiem likumprojektiem par šiem jautājumiem. Tas ir Saeimas uzdevums, tas ir koalīcijas uzdevums. Mēs šo jautājumu tveram nopietni un turpināsim pie tā strādāt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV priekšsēdētājam Atim Zakatistovam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Labdien! Bez jau minētajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma un Kredītiestāžu likuma grozījumiem ļoti būtiska ir likumu pakete, kas skar ieguldījumu fondus, tai skaitā pensiju fondus, privātos pensiju fondus, kā arī dzīvības, veselības apdrošināšanu un pārapdrošināšanu.

Problēma ir tā, ka Latvijā akciju tirgus, vērtspapīru tirgus nav sevišķi attīstīts, visādos veidos ir jāpalielina noguldītāju drošība. Šajā sakarā Eiropas Savienības direktīva, kas pieņemta 2017. gadā, paredz lielākas tiesības gan mazākajiem akcionāriem, gan noguldītājiem. Likuma būtība ir šāda: ja jums ir, piemēram, noguldīta nauda pensiju fonda 2. vai 3. līmenī, tad jūs varat uzdot pamatotu jautājumu, kāpēc Latvijā komisijas šo fondu pārvaldniekiem ir līdz pat septiņām reizēm lielākas nekā, piemēram, Zviedrijā, bet peļņa attiecīgi ir divreiz mazāka. Vai tas skar šo pārvaldnieku atalgojumu? Vadības atalgojumu? Vai tas ir saistīts ar neveiksmīgu ieguldījumu politiku?

Tagad šis likumprojekts paredz, ka ikvienam ir tiesības no attiecīgo fondu pārvaldītājiem dabūt visas viņu interesējošās ziņas, piemēram, kādas akcijas šis fonds iegādājas... kādās sabiedrībās tiek iepirktas akcijas – vai nu no Latvijas uzņēmumiem, vai no starptautiskiem uzņēmumiem – un kāda ir bilance. Katru gadu līdz augustam fondu pārvaldniekiem būs jāatskaitās, vai viņu pārvaldītie fondi darbojas atbilstoši līgumam, ko katrs no mums noslēgs ar attiecīgo fondu, vai tā būs dzīvības apdrošināšana, vai tie būs, teiksim, 2., 3. līmeņa pensiju fondi. Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks likumprojekts, kas uzlabos situāciju.

Saistībā ar naudas lietām šodien vēl bija diskusija par pievienotās vērtības nodokli medikamentiem. Un atkal ir tā problēma, vai pazemināt, piemēram, uz pieciem procentiem. Koncepcija Latvijā ir tāda, ka tajās jomās, kas neskar Latvijas ražotāju, pazeminātais PVN, it kā uzlabojumi, nav faktiski sniedzis būtisku līdzekļu ietaupījumu, pircēju stāvokļa uzlabošanu vai cenu krišanos viena iemesla dēļ – šie produkti tiek ražoti starptautiski, cenas svārstās starptautiski. Ja, piemēram, mēs paskatāmies konkrēti par medikamentiem, tad Latvijā diemžēl medikamentus tirgo starptautiskas kompānijas... tie tiek ražoti starptautiskās kompānijās, bet tirgoti vairumtirdzniecības bāzēs. Ja esam godīgi, tad mums jāatzīst, ka cenas nekad nepazemināsim, ja, piemēram, neatgriezīsimies pie tā modeļa, kas kādreiz Latvijā jau bija un kurš ir Vācijā, proti, ka aptieka pieder sertificētam, tas ir, izglītotam farmaceitam, aptiekāram, kurš ir ieguvis attiecīgu izglītību, jo viņš ir ētiski atbildīgs par to, ko jums pārdod. Kamēr situācija ir tāda kā pašlaik, kad zāles tirgo vairumtirdzniecības bāzēm piederošas aptieku ķēdes, kuras ir ieinteresētas tikai pārdot vairāk par augstākām cenām... un šī ideja attīstās jau tiktāl, ka drīz vien, teiksim, lielveikalos varēs... notiek aģitācija par šo medikamentu pārdošanu... Tātad dārgāk, arvien dārgāk, vairāk. Un absolūti neviens nav atbildīgs par rezultātiem, kam medikamenti tiek izsniegti. Maija beigās mēs atgriezīsimies pie šīs koncepcijas.

Es domāju, ka būs šis jautājums jāpārskata, sākot ar medikamentiem, kurus ražo “Olainfarm” vai “Grindeks”, un beidzot ar, teiksim... kā piemēru es minēju oriģinālliteratūru, Latvijā izdotās grāmatas, kur situācija ir daudz katastrofālāka. Katru gadu mums tirāža samazinās apmēram par vienu miljonu. Pirms diviem gadiem grāmatu tirāža bija 17 miljoni, bet pagājušajā gadā – 15 miljoni. Tātad miljons gadā. Tas nozīmē, ka pēc 15 gadiem, ja tā turpināsies, mēs vispār vairs grāmatas neizdosim. Tāpēc kaut kas tiks mainīts, bet tikai saistībā ar tiem produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā un attiecas uz vietējo, teiksim, restorānu, varbūt kādu vietējo uzņēmumu. Protams, mēs nedrīkstam pārkāpt arī Eiropas Savienības attiecīgās direktīvas par konkurenci.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Aleksandram Kiršteinam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija intensīva Saeimas darbadiena. Izskatījām gandrīz 40 dažādas likumdošanas iniciatīvas. Par dažām no tām.

Vispirms Saeima pieņēma izskatīšanai no Ministru kabineta virzītos likumprojektus. Pieminēšu vienu no tiem – likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Šis likumprojekts paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības apstrādāt fizisko personu datus, veikt datu profilēšanu un daudzas citas lietas. Domāju, ka tas ir ļoti svarīgs likumprojekts, kas tiks virzīts caur Saeimu. Un, protams, mums ir arī vērts kā parlamentāriešiem skatīt VID uzsāktās debates par to, ka viņi vēlētos vairāk tiesību publiskot informāciju par pārkāpumiem, kādi notiek šajā nozarē. Es domāju, ka no tā ieguvēja būtu visa sabiedrība.

Ļoti lielas debates šodien Saeimā izraisīja grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā. Jāsaka tas, ka valdība ir uzsākusi intensīvu darbu pie programmas... tā teikt, finanšu sistēmas “kapitālā remonta”. Es domāju, ka valdība iet pareizā virzienā, un ceru, ka debates Saeimā noslēgsies un rezultēsies ar šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā, rūpīgi pirms tam izvērtējot visus šodien izskanējušos argumentus. Es ceru, ka nonāksim pie laba rezultāta, jo, ja mēs nesasniedzam rezultātu, tad diemžēl mūsu tautsaimniecību gaida grūti laiki un pieeja finanšu resursiem izmaksās daudz dārgāk nekā šobrīd.

Pieņēmām arī grozījumus Izglītības likumā. Šis varbūt vairāk ir tāds juridiskās tehnikas jautājums, jo normas no Administratīvā procesa likuma ir pārceltas uz Izglītības likumu. Tas, protams, uzlabos nozares speciālistu darbu. Bet katrā ziņā mums visiem ir jāmācās tas, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā normas samazinās un tiek ieliktas atbilstošā specializētajā likumā.

Vēl parlaments diskutēja par Līdakas kundzes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata. Liekas, ka tā bija diezgan dīvaina diskusija – ja cilvēks lūdzis sevi atbrīvot, tad tas arī jādara. Protams, Saeima gaidīs prokuratūras vērtējumu par NEPLP darbu, un tad, ja tas būs... attiecīgi atkarībā no tā, kāds būs vērtējums, Saeima lems par turpmāko rīcību šajā lietā.

Šodien Saeima bija spiesta arī pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Dzīvojamo telpu īres likums”. Šī tiešām ir diezgan bēdīga situācija ar komisiju un tās vadītāju, kas būtiski “marinē” šī likuma virzību jau otro Saeimu. Iepriekšējā Saeimā tas beidzās ar to, ka cilvēkiem nebija iespējams izmaksāt gandrīz sešu miljonu eiro kompensāciju. Tā kā šis likumprojekts nevirzījās uz priekšu, valdība līdzekļus iztērēja citām vajadzībām. Arī šobrīd mēs redzam – tik ļoti gaidītais likumprojekts nekustas ne no vietas un tiek vilkts garumā, un, es saprotu... tā ir tāda kopēja politika – šo lietu nevirzīt uz priekšu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jautājums, kam es gribu šodien pievērst uzmanību, ko Zaļo un Zemnieku savienība neatbalstīja pirmajā lasījumā un par ko mēs sniegsim priekšlikumus uz otro lasījumu, ir jau šodien pieminētie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā.

Mēs neapšaubām nepieciešamību veikt uzlabojumus finanšu sistēmas kontrolē, un daudzi no priekšlikumiem, ko valdība iesniegusi, ir vajadzīgi. Tajā pašā laikā iesniegtais priekšlikums par pārvaldības maiņu uzraugošajā iestādē ir tāds, kas nākotnē var izraisīt ļoti sliktas sekas. Proti, šobrīd Saeima apstiprina tikai priekšsēdētāju un vietnieku, kas mūsu skatījumā nebūtu īsti pareizi, jo ir jābūt vienam vadītājam, kurš atbild par iestādi, bet valdība nāk ar priekšlikumu turpmāk ievēlēt visus piecus padomes locekļus, neaprakstot, ar ko viņi nodarbosies. Tāpat arī atcelšanas kārtība paredz draudus, ka ar 10 deputātu parakstiem priekšsēdētāju var atlaist tikai tāpēc, ka Saeimas deputāti tā grib. Mēs vēršam uzmanību, ka tā var izveidot politiski ļoti iespaidojamu iestādi.

Tai pašā laikā, runājot par finanšu sistēmas uzraudzībai nepieciešamo neatkarību pār augsta līmeņa speciālistiem, par panākumiem, kādiem šai iestādei un tās reputācijai būtu jābūt, neatrisināts paliek jautājums par līdzšinējā vadītāja vēl atlikušā termiņa saglabāšanu vai... beigšanu, tāpēc es pieņemu, ka Saeima atkal... pirmajā lasījumā šis likumprojekts tika atbalstīts. Tālāk mēs vismaz nodrošināsim vēl daudz un dažādas debates, sniedzot savus priekšlikumus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārim Kučinskim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Bez šaubām, ir ļoti svarīgi strādāt sociālās nevienlīdzības mazināšanai Latvijā. Tāpēc frakcijas SASKAŅA deputāti regulāri gatavo, iesniedz un aizstāv gan komisijās, gan no Saeimas tribīnes attiecīgās likumdošanas iniciatīvas.

Vēlos detalizētāk informēt par vienu no tām, kuru šodien izskatīja Saeima. Runa ir par medikamentu cenām un to pieejamību cilvēkiem.

Viens no frakcijas SASKAŅA piedāvātajiem risinājumiem – samazināt PVN likmi kompensējamām zālēm no 12 procentiem uz 5 procentiem. Lietuvā šī likme ir pieci procenti, Igaunijā – deviņi procenti. Turklāt kaimiņvalstīs tas attiecas uz visiem medikamentiem. Mēs savukārt vismaz aicinājām papildināt likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro tādām kompensējamām zālēm, kas ir iekļautas valsts Kompensējamo zāļu sarakstā.” Turklāt, atbildīgi gatavojot šo priekšlikumu, mēs sapratām, ka visām ieinteresētajām pusēm ir nepieciešams sagatavoties, lai realizētu šo priekšlikumu. Tāpēc piedāvājām, lai grozījumi stātos spēkā 2021. gadā.

Pēc būtības šī priekšlikuma mērķis ir rast risinājumus, kā Latvijā mazināt nabadzību un sociālo nevienlīdzību it īpaši pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo gandrīz visi šie cilvēki lieto zāles. Tāpēc Saeimas balsojums “par” būtu labs atbalsts.

Vēl viens šī priekšlikuma mērķis – pievērst uzmanību tam, ka nabadzība it īpaši sāpīgi skar šo sabiedrības daļu un ka izdzīvot šiem cilvēkiem nav viegli.

To, ka šī problēma ir aktuāla un nepieciešams risinājums, pamatoti norāda vairākas organizācijas, kuras apvieno seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Turklāt es domāju, ka tas ir visu Saeimas deputātu sirdsapziņas jautājums – atrisināt šo problēmu. Diemžēl Saeimas vairākums noraidīja mūsu iniciatīvu – par spīti priekšvēlēšanu solījumiem, kuri droši vien aizmirsti kā tāds nelāgs pārpratums. Ļoti žēl! Bet mēs turpināsim virzīt sociāla rakstura iniciatīvas un ceram, ka panāksim rezultātu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

“Frakciju viedokļus” turpinās Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Anita Muižniece. Lūdzu!

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Papildus visam iepriekš minētajam par šodien plaši debatētajiem jautājumiem vēlos pastāstīt arī par citiem ne mazāk būtiskiem, bet varbūt ne tik skaļi izskanējušiem jautājumiem.

Šodien Saeimas komisijām izskatīšanai nodevām vairākus Ministru kabineta virzītus likumprojektus, to skaitā arī likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. Ar šā grozījuma palīdzību Latvijas piederīgie ārvalstīs jeb diasporas pārstāvji varēs ar noteiktiem nosacījumiem tikt iesaistīti un piedalīties Latvijas valsts un pašvaldību darbā ierēdņa amatā.

Trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” un likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, kur ar minētā likuma grozījumu tiek precizēts, ka ar nākamā gada 31. decembri vairs nebūs pieļaujama mantošana pēc privātā testamenta līdzšinējā kārtībā, līdz ar to tiks mazinātas iespējas ļaunprātīgi izmantot šobrīd spēkā esošo regulējumu, ka notāram var tikt iesniegts viltots privātais testaments un prettiesiskā veidā var tikt iegūts mantojumā atstātais īpašums.

Otrajā lasījumā atbalstījām grozījumus Izglītības likumā. Proti, papildus administratīvās atbildības normu pārcelšanai uz šo likumu tika precizēta un papildināta norma, kā izglītības iestādes vadītājam jāpārliecinās par ierobežojumiem, kuri attiecināmi uz pedagogiem, – par ierobežojumiem strādāt... Proti, nevis tikai tad, kad uzsāk darba attiecības, bet arī turpmāk – ne retāk kā vienu reizi gadā.

Un, izmantojot izdevību, saistībā ar izglītības tematiku vēlos piebilst, ka Jauno konservatīvo frakcija ar nepacietību gaida no Izglītības un zinātnes ministrijas... cer jau tuvākajā laikā Saeimā saņemt, skatīt un pieņemt jauno vispārējās izglītības standartu, kas būs trešais un secīgi noslēdzošais posms pārejā uz jauno, kompetenču pieejā balstīto, mācību saturu mūsu izglītības sistēmai. Tas ilgtermiņā uzlabos izglītības kvalitāti Latvijā.

Paldies par uzmanību. Vēlu jauku nedēļas nogali! Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies Anitai Muižniecei no Jauno konservatīvo frakcijas.

Un “Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Esiet sveicināti, radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki nozīmīgi likumprojekti.

Viens no tiem bija saistīts ar valdības iniciētā “kapitālā remonta” veikšanu finanšu nozarē. Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, kuri paredz vairākus pasākumus, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū. Šīs rosinātās izmaiņas ir vērstas uz finanšu nozares sakārtošanu.

Šodien Saeima nolēma saistībā ar NVO veikt izmaiņas ziedojumu politikā. Pats šodien runāju, lai atbalstītu grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kuri paredz uzlabot ziedojumu politiku Latvijā. 2017. gadā pieņemtā nodokļu reforma ir atstājusi negatīvu ietekmi uz NVO sektoru. Šodien mēs to labojam. Ziedojumu politikas izmaiņas ir viens no 100 dienu labajiem darbiem, ko paveikusi mūsu valdība, rosinot šīs izmaiņas, jo viens no pamatojumiem ir NVO sektora apkopotie 2018. gada dati, kuri parāda, ka ir mazinājies finansējums sabiedriskā labuma organizācijām. Kā liecina biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” apkopotā informācija, ziedojumu apjoms samazinājies par 38 procentiem. Šodienas grozījumi ir solis pretim NVO sektoram. Grozījumi paredz palielināt nodokļu atvieglojuma apmēru ziedotājiem – nodokļu maksātājiem. Ceru, ka šīs izmaiņas veicinās uzņēmumu vēlmi ziedot, lai tādējādi atbalstītu NVO sektoru un tā aktivitāšu īstenošanu.

Kolēģe Inese Ikstena papildus aicināja mazināt birokrātisko slogu un barjeras, kuras ir uzliktas NVO sektoram ar normatīvajiem aktiem, un atgādināja, ka pasaules demokrātijas indekss liecina, ka Latvija pērnajā gadā ir izkritusi no pasaules demokrātisko valstu saimes, kur atrodas visas Ziemeļvalstis, tai skaitā Igaunija. Kolēģi aicināja mainīt attieksmi pret NVO sektoru un vairāk to atbalstīt. Frakcija “Attīstībai/Par!” iestājas par stipru nevalstisko sektoru, stipru pilsonisko sabiedrību un pienācīgu valsts atbalstu NVO sektora darbībai. Tieši mūsu ministrs Juris Pūce jau šogad panāca, ka budžetā ir pieaugums NVO fondam, un ziedojumu politikas izmaiņas ir nākamais solis NVO sektora atbalstīšanā.

Šodien aicināju kolēģus Saeimā un aicinu visu sabiedrību ziedot kādai nevalstiskajai organizācijai, kas veic sabiedriskā labuma darbu, lai tā kļūtu stiprāka. Ziedojiet 5, 10 vai 100 eiro, bet dariet to regulāri, jo ziedojumi palīdz attīstīties NVO sektoram!

Saeima šodien lēma par Guntas Līdakas atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata. NEPLP locekles atkāpšanās liecina, ka NEPLP darbībā ir uzticēšanās krīze. Mēs Saeimā gaidām Ģenerālprokuratūras viedokli par NEPLP darbības likumību, gaidām Valsts kontroles ziņojumu par NEPLP un vērtēsim tās darbu. Tikmēr kolēģe Vita Anda Tērauda vada Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas darbu un koalīcijas partiju izveidoto Attīstības komiteju, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas esošajā plašsaziņas līdzekļu likumā un izstrādātu jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības likumu.

Nedaudz atskatoties uz 9. Jauniešu Saeimu, kas sanāca aizvadītās nedēļas nogalē, jāteic, ka gandrīz 100 jaunieši no visas Latvijas iejutās deputātu ikdienas darbā, strādāja komisijās un izstrādāja četras deklarācijas, kuras mēs tagad izskatām īstajā Saeimā. Interesanti, ka šogad kupls deputātu pulks piedalījās Jauniešu Saeimas aktivitātēs, tostarp četri deputāti no frakcijas “Attīstībai/Par!”. Kā liecina organizatoru informācija, šogad īsto deputātu skaits bija lielākais pēdējos gados. Uzskatu, ka šī ir vērtīga līdzdalības forma un tā jāturpina un jāattīsta.

Šī ir svētku nedēļa. Tuvojas 4. maijs. Jau ceturto gadu par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai 4. maijā tiek svinēti Baltā galdauta svētki, paceļot valsts karogu, pulcējoties pie balti klātiem galdiem, kavējoties atmiņās par izšķirošiem notikumiem 1990. gada maijā un nospraužot nākotnes mērķus stiprākai Latvijai tās nākamajā simtgadē. Latvijas valsts simtgades informācijas centrs jeb tā dēvētais Latvijas Simtgades birojs īpaši aicina godināt mūsdienu Latvijas varoņus – cilvēkus, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas varēt, rīkoties un nepalikt vienaldzīgi.

Paldies par uzmanību. Sekojiet līdzi Saeimas darbam! Frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā vēlu izdevušos dienu un skaistu šo svētku laiku!

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šteinam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Svētdien, 20.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196