Frakciju viedokļi 2017.gada 28.septembrī

(29.09.2017.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē deputāti no Saeimas nama pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Trupovniekam. Lūdzu!

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē deputāti saņēma deputātu pieprasījumu par pacientu līdzmaksājuma samazināšanu, kurā galvenokārt runa ir par pacientu iemaksām, par pacientu līdzmaksājumiem, par OECD atzinumiem un rekomendācijām saistībā ar lielo līdzfinansējumu no pacientu puses savas veselības aprūpes finansēšanai.

Varbūt nedaudz par pacientu iemaksām. Saņemot valsts apmaksātu pakalpojumu, tās sastāda tikai nelielu daļu no visiem pacientu tiešajiem maksājumiem, tā sauktajiem out-of-pocket payment. Pacientu maksājumu lielāko daļu veido maksas pakalpojumi, jo nepietiekama veselības aprūpes nozares finansējuma dēļ ir ierobežots valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms, kā rezultātā veidojas rindas. Personas, nesagaidot rindu valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai, vēršas pie veselības aprūpes maksas pakalpojumu sniedzējiem un saņem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši šo ārstniecības iestāžu cenrāžiem. Pašlaik no pacientu iemaksām 100 procentu apmērā ir atbrīvota ļoti liela daļa pacientu, faktiski valsts kompensē 50 procentus no visām pacientu iemaksām. Jo pacientu iemaksas nemaksā, piemēram, bērni, trūcīgie... Bet primāri ir svarīgi palielināt to pakalpojumu skaitu, kurus apmaksā no valsts budžeta. Tas kopumā būtiski samazinātu pacientu tiešos maksājumus. Piemēram, 2017.gadā tika piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā veselības aprūpes sistēmas reformas pasākumiem, tai skaitā 16,6 miljoni eiro rindu mazināšanai pie speciālistiem un uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, dienas stacionāra pakalpojumu un ambulatorās rehabilitācijas saņemšanai. Jau 2018.gadā no Veselības ministrijai papildus piešķirtajiem 113,4 miljoniem eiro reformas pasākumiem 79,1 miljons ir paredzēts tieši rindu mazināšanai pie speciālistiem, uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, uz dienas stacionāru un ambulatoro rehabilitāciju, uz endoprotezēšanas pakalpojumu stacionāru, kā arī pasākumiem, kuri vērsti uz darbnespējas laika saīsināšanu un prognozējamās invaliditātes novēršanu, lai mazinātu ilgstošu slimošanu personām darbspējīgā vecumā.

Minētie piemēri liecina, ka gan valsts, gan Ministru kabinets, gan arī Veselības ministrija saprot, ka veselības aprūpei ir jāpāriet jau citā kvalitātē, un ir ļoti svarīgi, lai tieši pacienti izjustu šo reformu rezultātus, – lai ātrāk saņemtu sev nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un ātrāk atgrieztos dzīvē.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Trupovniekam.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

 

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Atskatoties uz šodienas Saeimas sēdes aktualitātēm, vēlos īsumā vērst jūsu uzmanību uz diviem būtiskiem likumprojektiem. Šodien atbalstījām grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Patlaban zemes nomas līgumu var slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem, savukārt publiskas personas apbūvēta zemes gabala nomas līgumu var slēgt uz laiku, uz kādu tiek slēgts uz tā esošo būvju nomas līgums, – ne ilgāku par 12 gadiem. Grozījumi rosināti, lai, nosakot vienādu maksimālo līguma slēgšanas termiņu, mēs spētu uzlabot publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību. Lai nodrošinātu aktuālajai tirgus situācijai atbilstošas nomas maksas efektīvu iekasēšanu, ar šiem grozījumiem nosakām, ka iznomātājam ir pienākums ne retāk kā reizi sešos gados pārskatīt nomas maksas apmēru. Ar šiem grozījumiem ierobežosim gadījumus, kad nomnieku konkurenti ļaunprātīgi mēdz izmantot izsoles negodīgai konkurencei, nosolot augstāko nomas maksu par objektu, kuru tas nav plānojis izmantot savā darbībā, taču tādējādi panākot konkurenta aiziešanu no nomātajām telpām. Tā ir prakse, kuras lietojumu konstatējis arī KNAB, un tas ir fakts, ka regulāri netiek pārskatīta publiskas personas nekustamā īpašuma nomas maksa, kas ir pretēji pienākumam likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu.

Lai nodrošinātu šīs maksas regulāru pārskatīšanu praksē un lai valsts attiecīgi gūtu maksimālu labumu no nomas saistībām, kā arī lai rīcība ar nekustamo īpašumu būtu lietderīga, nepieciešams šo prasību ierakstīt arī likumā.

Šodien, gandrīz gadu pēc tam, kad asu diskusiju rezultātā tomēr nonācām pie fakta, ka nepieciešamas izmaiņas Autopārvadājumu likumā, esam papildinājuši to ar kopbraukšanas pakalpojumu ilgi gaidīto regulējumu. Kopbraukšanas pakalpojumi gan pasaulē, gan Latvijā kļuvuši par normu, taču līdz šim kopbraukšanas joma likumā nebija definēta, un to nebija iespējams regulēt. Nodoms bija skaidrs – iekļaut kopbraukšanu mūsu likumdošanā, un šie grozījumi ir nopietna komisijas un darba grupas darba rezultāts. Šķēpi tika lauzti ne reizi vien diskusijās par piemērotāko regulējuma formu un visiem pieņemamāko risinājumu. Ja arī galarezultāts šobrīd nav pilnībā tas, ko likumprojekta iesniedzēji sākotnēji bija iecerējuši, esam gandarīti, ka diskusijās ar nozares pārstāvjiem izdevās konstruktīvs dialogs un ka spējām nonākt pie rāmja, kurā beidzot iekļaujas kopbraukšanas pakalpojumi.

Iniciatīva sakārtot nozari tā, lai arī Latvijā varētu ienākt inovatīvi, pasaulē pieprasīti pakalpojumi, sākotnēji gan izsauca dažādu ieinteresēto pušu negaidīti kritisku un kategorisku nostāju, taču ir skaidrs, ka bez šāda regulējuma mēs ļautu daļai nozares pārstāvju ielīst arvien dziļāk ēnu ekonomikā. Tāpēc ar prieku speram soli uz priekšu šā dalīšanās ekonomikas segmenta sakārtošanā un ar šiem grozījumiem signalizējam gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem par valsts vēlmi un gatavību Latvijā attīstīt pasaulē populārākos un inovatīvākos pakalpojumus.

Tuvākajā nākotnē jau sagaidāms, ka arī citi dalīšanās ekonomikas segmenti – pūļa finansējums, īstermiņa īres tirgus – arī nonāks līdz Saeimai, un šodienas biznesa jomas tiks iekļautas mūsu likumdošanā, lai, ļaujot tām uzplaukt un attīstīties, mēs vienlaikus spētu nodrošināt tām nepieciešamo regulējumu un patērētājiem savukārt – aizsardzību.

Uz šīs nots arī šonedēļ no jums atvados. Lai patīkama nedēļas nogale! Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu!

 

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Kā tikko stāstīja kolēģis no Nacionālās apvienības, šodien Saeimas sēdē tika skatīti grozījumi Autopārvadājumu likumā. Likuma grozījumi regulē iespēju veikt pasažieru komercpārvadājumus ne tikai ar sertificētām taksometru automašīnām, bet arī izmantojot privātas un netrafarētas vieglās automašīnas, pasūtot braucienu caur mobilo aplikāciju. Neskatoties uz to, ka Rīgā jau kādu laiku darbojas mobilā aplikācija Taxify, kuru lieto gan klienti, gan privātie pārvadātāji, līdz šim šī darbības joma tika ļoti maz regulēta. Tas varēja novest līdz tam, ka iedzīvotāji, izmantojot mobilo servisu automobiļu pasūtīšanai, var saņemt nekvalificētu apkalpošanu, kā arī tikt pakļauti briesmām, piemēram, autovadītāja nepietiekamas pieredzes dēļ. Pašlaik ar likumu tiek noteiktas prasības vieglajai automašīnai, kā arī vadītāja stāžam, kurš īsteno pārvadājumus, jābūt ne mazākam kā trīs gadi. Turklāt ir noteikts, ka apmaksai par braucienu ir jānotiek elektroniskā, bezskaidras naudas, veidā. Šī regulējuma nepieciešamība atbilst informācijas tehnoloģiju attīstībai. Populārākais šādu pārvadātāju piemērs pasaulē ir kompānija Uber. Rezultātā iedzīvotāji var saņemt braucienu par zemu cenu, savukārt privātie pārvadātāji var papildus nopelnīt.

SASKAŅAS frakcija uzskata, ka likuma grozījumi ir vērsti uz pasažieru pārvadājumu kvalitātes uzlabošanu, un šodien atbalstīja likumprojektu.

Turklāt šodien tika izskatīta liela pakete no astoņiem likumprojektiem, kuri ir vērsti uz nelegāli iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanu, un tie arī tika atbalstīti.

Paldies par uzmanību. Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam.

Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Renāram Putniņam. Lūdzu!

 

I.Brīvers (LRA).

Kāpēc man nav dots vārds?

 

Vadītāja. Es atvainojos!

Tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram.

 

I.Brīvers. Godātie radioklausītāji! Esmu Ivars Brīvers no Kristīgi demokrātiskās savienības, kuru pārstāvu Saeimā, darbodamies Latvijas Reģionu apvienības sastāvā.

Vispirms atgriezīšos pie Saeimas pagājušajā sēdē skatītā jautājuma, kas izraisīja plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos, – prezidenta iniciatīvas par Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. Mūsu frakcija pēc samērā vienprātīgas apspriešanas atbalstīja šo iniciatīvu, un mēs uzskatām, ka tas nekādi nemazina mūsu nacionālo nostāju.

Kas tad ir nepilsoņi? Šis statuss ir radies Latvijas vēsturisko apstākļu dēļ kā pagaidu risinājums. Prezidenta ierosinājums neparedz šiem Latvijas iedzīvotājiem uzspiest Latvijas pilsonību, nemaz nerunājot par automātisku pilsonības piešķiršanu, kā tas ir izskanējis dažos plašsaziņas līdzekļos. Taču mums kā Latvijas patriotiem nav pieņemams, ka Latvijā dzimušie bērni joprojām papildina nepilsoņu kopumu Latvijā. Tāpēc prezidenta iniciatīva – pārtraukt nepilsoņu statusa piešķiršanu – guva mūsu atbalstu. Un valdošās koalīcijas pārstāvju izteikumi, ka tagad nav īstais brīdis, rada aizdomas, ka šo jautājumu var izmantot politiskām spēlēm.

Vakar Saeimas komisijā tika izskatīts vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju kolektīvais iesniegums, kas paredz pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu noteikta veida pārtikas produktiem – svaigai gaļai un zivīm, medum, olām, pilngraudu produktiem, pienam un nesaldinātiem piena produktiem, Latvijas iedzīvotāju patēriņam raksturīgiem augļiem un dārzeņiem –, savukārt palielinot nodokļa likmi saldinātiem dzērieniem, mākslīgas taukskābes un lielu sāls daudzumu saturošiem produktiem. Šī iniciatīva guva samērā vienprātīgu komisijas atbalstu, un arī es personīgi izteicu savu atbalstu un gatavību palīdzēt iesnieguma autoriem, lai sagatavotu to tālākai virzīšanai.

Ir apsveicami, ka Latvijas iedzīvotāji izmanto savas likumā paredzētās tiesības un saprot, ka arī viņi ir Latvijas sabiedrības daļa, kuras aktivitāte ir ļoti būtiska labākas dzīves veidošanai.

Latvijas Reģionu apvienības deputāti ir sagatavojuši tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam jautājumu, kura būtība ir šāda. Lemjot par tiesnešu apstiprināšanu amatā, Saeimas Juridiskajā komisijā tiek piedāvāts izskatīt kandidātu dzīves un darba gaitas aprakstu, kurā tiek minēta kandidāta pieredze, strādājot par tiesneša palīgu. Neapšaubāmi, tiesneša palīga amata pildīšana topošajiem tiesnešiem var būt lieliska praktiskā darba iemaņu gūšanas pieredze, tomēr tas ir atkarīgs arī no tā darba satura, kuru veic tiesneša palīgs. Ja tiesneša palīga darbs saistās tikai ar tehniska rakstura pienākumu izpildi, tad tam būs mazāka vērtība, savukārt juridiska satura pienākumu pildīšanai tiesneša palīgam tomēr nepieciešamas pamatzināšanas šajā jomā. Likuma “Par tiesu varu” 99.pantā ir formulēti tiesneša palīga pienākumi, taču nav norādītas tiesneša palīgam izvirzītās prasības. Tādas ir bijušas agrākās likuma redakcijas 99.panta otrajā daļā, kurā bija minēts, ka tiesneša palīgam ir nepieciešama augstākā juridiskā izglītība. Taču šī panta daļa ir izslēgta ar grozījumiem, kas izdarīti 1998.gada 15.oktobrī.

Mēs, Latvijas Reģionu apvienības deputāti, lūdzām tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču izvērtēt un sniegt atbildi, vai likumā tomēr nevajadzētu formulēt tiesneša palīgam izvirzāmās prasības, kas varētu arī nebūt augstākā izglītība. Tomēr nevajadzētu pieļaut situāciju, ka par tiesneša palīgu var strādāt jebkurš cilvēks neatkarīgi no viņa izglītības, reputācijas un citiem faktoriem, kas ir būtiski tiesu varas īstenošanā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Ivaram Brīveram.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Renārs Putniņš. Lūdzu!

 

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šajā nedēļā mēs turpinām pievērst pastiprinātu uzmanību veselības aprūpei. Mūsu frakcijas un mūsu ministra ieteikums bija iekļaut veselības finansēšanas likumā... papildus izveidot arī apdrošināšanas likumu, kurā skaidri un gaiši būtu teikts, kādi ieguvumi no šī finansēšanas likuma ir pacientiem. Respektīvi, mēs gribam zināt konkrēti, ko mūsu nodokļu maksātāji ir tiesīgi un ko saņems precīzi.

Nākamais, ko mēs esam darījuši, – mēs esam saukuši uz mūsu frakcijas sanāksmi veselības ministri, lai viņa paskaidro slimnīcu kartējumu – pašvaldību un valsts slimnīcu kartējumu. Diemžēl no ministres mēs neguvām pilnvērtīgas atbildes. Ministre nevarēja nosaukt kritērijus, pēc kādiem tiek iesaistītas slimnīcas šajā tīklā, tāpēc mēs pastiprināti turpināsim tam sekot līdzi.

Kā jau teicu, VIENOTĪBA ir deklarējusi to, ka veselības aprūpe mums ir prioritāte, un tāpēc mēs tam turpināsim sekot līdzi.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Renāram Putniņam.

Un raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu!

 

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nesen plašsaziņas līdzekļi informēja, ka skolēnu ēdinātāji ceļ trauksmi, ka ar valsts piešķirto summu skolēnu brīvpusdienām nepietiek, lai nodrošinātu kvalitatīvu un daudzveidīgu uzturu.

Pēc tikšanās ar Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāvjiem frakcija “No sirds Latvijai” uzdeva jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru. Tādējādi mēs uzdevām valdībai kārtējo neērto jautājumu, uz kuru sagaidīt atbildi pēc būtības tā arī nav iespējams. Atkal ir kārtējā atrakstīšanās! Mēs uzdevām Izglītības un zinātnes ministrijai jautājumu, kā tai sokas ar jau 2015.gada 11.augustā dotā uzdevuma izpildi. Tātad tas ir pirms vairāk nekā diviem gadiem saņemts uzdevums – izstrādāt risinājumus dotācijas apmēra noteikšanai, lai nodrošinātu bērniem izglītības iestādēs kvalitatīvu un uzturvielām bagātu ēdināšanu. Ministrijai šis uzdevums ir pagarināts vairākas reizes, un pēdējais termiņš bija šī gada 30.aprīlis, bet ministriju jau nesatrauc termiņu kavējums, un tā atbild, ka kaut kad oktobrī iesniegs šo dokumentu.

Tātad laikā, kad valsts budžets 2018.gadam faktiski jau ir sagatavots, reāli nebūs iespējams veikt nekādas izmaiņas attiecībā uz to, kādu summu valdība novirza brīvpusdienām skolēniem.

Jautājumā par to, kā ministrs vērtē veiktās aptaujas rezultātus, ka vidēji viena izglītojamā ēdināšanas izdevumiem pārtikas produktu iegādei tiek izlietoti 54 procenti, atbilde bija vēl interesantāka, un es jums citēšu: “Pakalpojumu izmaksu struktūru ietekmē gan konkrētās pašvaldības teritorijas un izglītības iestāžu izglītojamo skaits, gan tās ģeogrāfiskais novietojums.” Tātad – ko tas nozīmē? Ka bērnu ēdināšanas kvalitāte ir atkarīga no tā, kur jūs dzīvojat.

Vēl interesantāka atbilde bija uz jautājumu, kā ministrs vērtē piešķirtās dotācijas apmēru un to, ka tas ir nemainīgs jau vairākus gadus, īpaši ņemot vērā, ka pārtikas produktu cenas ir pieaugušas. Ministrs uzskata, ka 2015.gadā veiktie aprēķini ir pilnīgi pamatoti un ka viss ir kārtībā. Viņš absolūti ignorē to, ka Centrālā statistikas pārvalde savos datos norāda, ka augustā gada inflācija pārtikas produktiem ir bijusi 6,8 procenti un cena, piemēram, sviestam ir kāpusi vairāk nekā par 50 procentiem.

Protams, frakcijas “No sirds Latvijai” deputātus šādas atbildes neapmierināja, un mēs cerējām, ka Ministru prezidents dos savu vērtējumu tam, kā strādā izglītības un zinātnes ministrs. Diemžēl ir pilnīgs absurds, ka Ministru prezidents viedokli, kā viņš vērtē izglītības un zinātnes ministra atbildes, aizsūtīja atbildes sagatavošanai pašam izglītības un zinātnes ministram. Un droši vien pat neizlasīja vēstuli un neiedziļinājās lietas būtībā. Un ko mēs saņēmām? Protams, vēlreiz skaistas izglītības un zinātnes ministra atbildes. Šoreiz gan jāteic, ka ministrs precizēja savus izteicienus gan par to, ka šajā jautājumā pastāv viedokļu atšķirības, gan arī par to, ka ministrija lūgusi pašvaldībām iesniegt aktuālo informāciju par izglītojamo ēdināšanu. Labi, ka ministrs pacentās un vēlreiz iepazinās ar jautājumiem. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kā Ministru prezidents vērtē situāciju un kad mūsu bērni tiks pie kvalitatīvām pusdienām. Vai tomēr paliks spēkā princips, ka viss ir atkarīgs no tā, kurā pašvaldībā jūs dzīvojat.

Nu ko? Mums nācās šodien vēl vienu reizi sūtīt jautājumus Ministru prezidentam, lai sagaidītu viņa viedokli, un ceram, ka mēs beidzot to sagaidīsim – kā tad Ministru prezidents vērtē izglītības un zinātnes ministra darbu. Mēs vēlamies sagaidīt Ministru prezidenta vērtējumu par nozares ministra darbu, nevis ministra pašvērtējumu.

Paldies par uzmanību. Un es vēlu jums veiksmīgu dienu! Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ.

Pirmdien, 23.oktobrī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
11:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
14:00  Saeimas Prezidija sēde
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
16:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)