Frakciju viedokļi 2017.gada 20.aprīlī

(24.04.2017.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima ir sākusi darbu šī gada pavasara sesijā, un par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem Saeimas deputāti jums pastāstīs raidījumā “Frakciju viedokļi”.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Šīs sesijas sākumā pirmā Saeimas sēde bija samērā piesātināta ar dažādiem jautājumiem, taču šie jautājumi varbūt nebija tik būtiski, lai radītu asas diskusijas un būtu pieminami kā kaut kādi īpaši jauni risinājumi.

Es jūsu uzmanību vēlos pievērst tikai vienam dokumentam, kas varbūt nav tik skaļi izziņots, proti, pagājušajā nedēļā, 11.aprīlī, Ministru kabinets pieņēma lēmumu, kurš pēc būtības sniedz atbildi Saeimai par to, kāds liktenis gaida Latvijas iedzīvotājiem aktuālu jautājumu. Proti, savulaik Saeima bija saņēmusi vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.

Šis priekšlikums jeb iniciatīva Saeimā ienāca 2016.gadā. Saeima, apspriežot šo jautājumu, uzdeva Ministru kabinetam sagatavot atbildi – informatīvu ziņojumu – par to, kā tad šis jautājums tiks sakārtots. Ministru kabinets savā lēmumā saka tā: “Pēdējo gadu laikā ir aktualizējies jautājums par būtisku nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu.”

Ministru kabinets atzīst, ka šis nodoklis pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Iedzīvotāji to ļoti labi ir sajutuši, taču tajā pašā laikā Ministru kabinets, es gribētu teikt – ciniskā formā, Latvijas iedzīvotājiem atbild: “Tas nekas, ka šis nodokļu slogs ir būtiski pieaudzis. Šis slogs jums vēl saglabāsies šogad, nākamgad, aiznākamgad, Tieslietu ministrija izstrādās jaunu kadastrālās vērtības noteikšanas metodiku 2018.gadā, un nodokļa apmērā kaut kas mainīsies, iespējams, 2020.–2023.gadā.”

Kā lai nosauc šādu ierēdņu bezatbildību, kad vairākus gadus Latvijas iedzīvotāji ir norādījuši uz šo aktuālo problēmu, ka cilvēki zaudē savus vienīgos mājokļus nodokļu sloga dēļ, bet valsts ierēdņu armija ar Ministru kabinetu priekšgalā neko nedara?! Jāatzīst, arī Saeima šajā jautājumā tālāk par runāšanu nav tikusi.

Neizturot šādu situāciju, partija “No sirds Latvijai” Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniedza konkrētu likumprojektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu, pareizāk sakot, nemaksāšanu... lai par vienīgo mājokli katram Latvijas fiziskajam iedzīvotājam, kas savā īpašumā ir deklarējies un dzīvo, šo nodokli nevajadzētu maksāt. Šis likumprojekts šobrīd tiek apspriests Centrālajā vēlēšanu komisijā, un pēc CVK lēmuma pieņemšanas tiks uzsākta tautas parakstu vākšana, lai varētu iesniegt šādu likumprojektu Saeimai. Ievērojot tiesību zinātnieka Kārļa Dišlera savulaik teikto, Saeima būs spiesta šo likumprojektu apspriest.

Es ceru, ka šis likumprojekts ātrāk tiks nodots tautas parakstīšanai un tauta to atbalstīs, lai beigu beigās, ja likumdevējs un Ministru kabinets nesaprot problēmas aktualitāti, iedzīvotāji piespiestu tos pievērsties aktuālo problēmu risināšanai un pārtraukt atlikšanu no gada uz gadu.

Paldies jums šodien par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti daudz jautājumu mūsu darba kārtībā Saeimā. Bet, manuprāt, pats svarīgākais bija tas, ka mēs atjaunojām... apstiprinājām deputāta pilnvaras Ivaram Brīveram, manam kolēģim, kas tagad ir atnācis Ingas Bites vietā. Katrā ziņā kolēģei Ingai Bitei vēlēsim veiksmi bērnu audzināšanā un gaidīsim atpakaļ Saeimā, bet Ivaram Brīveram vēlam veiksmīgu, ražīgu darbu Juridiskajā komisijā un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Šobrīd Latvijas Reģionu apvienībai, neslēpšu, aktuālākais jautājums ir pašvaldību vēlēšanas. Es domāju, ka arī citām partijām tas ir aktuāls jautājums. Un, tā kā es pārstāvu Latgales vēlēšanu apgabalu, varu pavisam īsi izstāstīt, ka Latvijas Reģionu apvienība startēs 11 pašvaldībās Latgalē, un domāju, ka mēs esam čakli pastrādājuši arī visā Latvijā, proti, vairāk nekā 70 pašvaldībās Latvijas Reģionu apvienība būs pārstāvēta vai nu atsevišķā sarakstā, vai nu sadarbībā ar kādu citu politisko spēku. Man personīgi prieks arī par to, ka Rīgas pašvaldības vēlēšanās būs iespēja nobalsot par Latgales cilvēkiem. Latvijas Reģionu apvienība piedāvā Rīgā atbalstīt no Latgales nākušos cilvēkus – Ivetu Ratinīku, Hariju Bernānu, Jāni Meirānu un Arti Loginu.

Vēl viens ļoti aktuāls un svarīgs pasākums būs nedaudz ātrāk. Pavisam drīz, maija pirmajās dienās, būs Latgales Simtgades kongress, uz kuru tiek aicināti arī visi Saeimas deputāti. Vēl pirms tam, 2.maijā, visās Latgales skolās būs novada mācības, tāds pilotprojekts, un kultūrā aktīvi cilvēki – mūziķi un visādi mākslinieki, protams, arī Saeimas deputāti – tiek aicināti doties uz skolām un vienu stundu novadīt novada mācību, proti, pastāstīt par Latgales kultūru, valodu un citām vērtīgām lietām.

3.maijā Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, būs “Laiks Ziedonim” – ikgadējās balvas pasniegšana. Tā ka tie, kam ir iespēja, droši dodieties uz Latgali arī 3.maijā.

Kā jau minēju, 4.maijā visa Saeima pēcpusdienā dosies uz Latgali, kur notiks... nu, šoreiz gan nevis svinīga sēde, bet kopīgs koncerts, veltīts Latgales vēsturiskā kongresa, kas notika 1917.gadā, simtgadei.

Manuprāt, svarīgākie notikumi būs 5. un 6.maijā, kad notiks manis pieminētais Latgales Simtgades kongress, kurā tiek aicināti piedalīties arī Saeimas deputāti (daži piedalīsies ar saviem referātiem). No 5. uz 6.maiju Rēzeknes centrā būs latgaliešu mūzikas nakts, uz kuru aicināti arī Rīgā dzīvojošie cilvēki – gan tie, kuriem ir saknes Latgalē, gan tie, kuriem nav –, lai atbalstītu mūsu tautiešus, Latgales latviešus, kas svinēs, kā jau teicu, gan vēsturiskā notikuma simtgadi, gan, protams, arī Latvijas simtgades svinībās ietvertos pasākumus.

Visbeidzot es gribu pateikties visiem Latvijas pilsoniski aktīvajiem cilvēkiem, kuri paši iesaistās pašvaldību vēlēšanās vai kuri atbalsta kādu kaimiņu, draugu, radu vai paziņu, jo tikai no mūsu kopīgās aktivitātes ir atkarīgs tas, vai mēs savā pašvaldībā, savā valstī kaut ko varēsim izmainīt.

Un nobeigumā es gribu lūgt tevi, klausītāj, kas noklausījās gan pirmo, gan otro runātāju, atsūtīt īsu ziņu uz Latvijas Reģionu apvienības e-pastu lra@saeima.lv un pateikt, vai, tavuprāt, šādi frakciju viedokļi ir vajadzīgi, vai šis raidījums dod tev iespēju patiešām iegūt kādu vērtīgu informāciju, vai mēs te vienkārši, piedodiet, runājam paši sev. Ceru, ka tā nav.

Veiksmi visiem!

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai /LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Tik tiešām, kā iepriekšējais runātājs teica, es ceru, ka mūs kāds arī klausās, jo “Frakciju viedokļi” ir gan izklāstījums par konkrētās partijas, frakcijas motivāciju balsojumos, gan par argumentāciju balsojumos. Līdz ar to es varbūt sākšu ar to, ka šodien Saeima sanāca uz pirmo sēdi šī gada pavasara sesijā un darbi ir aizsākušies diezgan spraigi. Šodien sēdes darba kārtībā bija tiešām daudz būtisku jautājumu un likumprojektu.

Tāpēc uzreiz pie svarīgākā. Vērsīšu jūsu uzmanību uz, Nacionālās apvienības skatījumā, būtiskākajiem sēdes laikā pieņemtajiem lēmumiem.

Viens no pēdējo gadu nenoliedzami aktuālākajiem jautājumiem ir krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas rada būtiskus zaudējumus valstīm un to iedzīvotājiem visā pasaulē.

Lai stiprinātu šādu pretlikumīgu aktivitāšu prevenciju, šodien atbalstījām likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu tālākai skatīšanai komisijās. Likumprojekts paredz nodokļu maksātājiem pienākumu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par starptautisku uzņēmumu grupu darbību.

Tā kā starptautiskas uzņēmumu grupas darbojas dažādās valstīs, tās var iesaistīties agresīvās nodokļu plānošanas praksēs un izmantot nepilnības tiesību aktos, lai samazinātu maksājamos nodokļus. Šādu negodīgu praksi, kuras rezultātā cieš pārējie uzņēmumi un arī iedzīvotāji, esam novērojuši pārāk bieži, lai to atstātu bez ievērības. Ar šiem grozījumiem speram soli šādu aktivitāšu ierobežošanā.

Šodien atbalstījām nodošanai komisijām arī likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, kas kompleksi ar likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” paredz noteiktos gadījumos aizliegt pilsonim, nepilsonim, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai izceļot no Latvijas. Šie grozījumi izstrādāti, lai atturētu personas no prettiesiskas piedalīšanās bruņotos konfliktos ārvalstīs, kā arī lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos.

Ņemot vērā pašreiz esošo drošības situāciju pasaulē, vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija, Dānija, Vācija un Nīderlande, jau ir veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos.

Ar nožēlu jāteic, ka šis jautājums kļuvis aktuāls arī Latvijai. Sabiedrības uzmanības centrā nonākuši vairāki kriminālprocesi par prettiesisku piedalīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs. Ar šiem grozījumiem ceram atturēt... mazināt šo gadījumu regularitāti.

No komisijām nodotajiem jautājumiem pāriešu uz jau saistošiem lēmumiem. Šodien atbalstījām grozījumus Publiskās un privātās partnerības likumā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas nosacījumu pārņemšanu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Precizētas definīcijas par operacionālā riska aspektiem, precizēts un paplašināts likumā noteikto tā piemērošanas izņēmumu saraksts (piemēram, zemes vai cita nekustamā īpašuma pirkšana vai noma), paplašinātas un precizētas publisko partneru savstarpēji slēgto koncesiju piešķiršanas tiesības, noteikts, kurš tiesiskais regulējums piemērojams jauktu līgumu slēgšanas gadījumā, kā arī precizēta paredzamās līgumcenas noteikšanas kārtība un citi būtiski aspekti.

Trešajā, galīgajā, lasījumā šodien atbalstījām grozījumu Augstskolu likumā, lai varētu uzsākt jurista profesionālās kvalifikācijas vienota eksāmena ieviešanu. Šobrīd diemžēl tiesību zinātnes diploms pats par sevi negarantē, ka absolventam ir vajadzīgās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas jurisprudences praksē. Lai nodrošinātu to, ka darba tirgū nonāk patiešām augsti kvalificēti speciālisti un to klienti var pārliecināties par jurista profesionālo sagatavotību, kā arī lai kopumā celtu izglītības kvalitāti, Nacionālā apvienība šodien atbalstīja iniciatīvu, ka tiesību zinātnes studentiem, beidzot augstskolu, būs jākārto vienots valsts eksāmens.

Trešajā lasījumā šodien izskatījām un atbalstījām grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka to, ka piemaksa karavīram par pedagoģisko darbību militārajā izglītības iestādē kopā ar citām piemaksām turpmāk nedrīkstēs pārsniegt tam noteikto mēnešalgu.

Ar šiem grozījumiem precizējam atlīdzības likuma normas, lai, palielinot piemaksas apmēru par papildu darbu, attiecīgi palielinātos arī karavīram izmaksātās kopējās piemaksas limits par papildpienākumu izpildi un pedagoģisko darbu, vienlaikus ļaujot karavīram gan pildīt visus nepieciešamos uzdevumus, gan arī aktīvi piedalīties mācību procesā.

Ar grozījumiem novēršam nevienlīdzību, kad atsevišķām amatpersonām tiek nesamērīgi ierobežota atlīdzība par veiktajiem papildpienākumiem, un motivējam veikt gan uzdotos pienākumus pedagoģiskajā darbā, gan papildpienākumus.

Šodien vērtējām un atbalstījām arī grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā, kas paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem. Mūsu valsts drošības stūrakmens ir mūsu Nacionālie bruņotie spēki. Piesaistot dienesta laiku sociālajām garantijām, mēs ne vien panāksim pieaugumu NBS rindās, bet arī nodrošināsim augsti kvalificētu, profesionālu un pieredzējušu militārpersonu ilgstošu dienēšanu, tā ietaupot ne vien laiku un līdzekļus, kas ieguldāmi katra jauna NBS karavīra sagatavošanā, bet arī ilgtermiņā nodrošinot NBS augstākās kvalitātes latiņas uzturēšanu un mūsu NBS stiprināšanu.

Šīsdienas sēdes pārskata noslēgumā vēlos paust gandarījumu par iespēju aizvadītajā nedēļā Rīgā uzņemt Ķīnas Tautas kongresa priekšsēdētāju Džanu Dezjanu un delegāciju. Nacionālā apvienība no savas puses apliecināja atbalstu “vienas Ķīnas” politikai un aicināja Ķīnas pārstāvjus no savas puses apzināties Latvijas valstiskuma un ģeopolitiskās pozīcijas stratēģisko nozīmi. Augstu novērtējam iespēju piedalīties šīs vēsturiskās vizītes norisē un no pirmavota izzināt Ķīnā notiekošos procesus un attīstību. Esam atvērti un turpināsim meklēt potenciālos saskarsmes punktus turpmākās sadarbības stiprināšanā, lai tā sniegtu pienesumu gan Latvijas, gan Ķīnas tautai.

Uz šīs nots no jums arī atvados.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Askoldam Kļaviņam. Lūdzu!

A.Kļaviņš (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kola kungs jau izstāstīja praktiski gandrīz visu Saeimas sēdes darba kārtību, tāpēc es varētu pastāstīt par trim likumprojektiem, ar ko mēs šodien uzsākām darbu.

Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”.

Otrs ir likumprojekts “Grozījums Medību likumā”. Pagaidām pirmajā lasījumā tur nekādas būtiskas jaunas lietas nav ieviestas. Faktiski runa ir tikai par to, ka dažādus sodus, kas ir paredzēti par šī likuma neievērošanu, no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārceļ uz šiem konkrētajiem likumiem.

Un trešais. Droši vien radioklausītājiem būs interesanti uzzināt, ka visa epopeja ar dzīvniekiem cirkā vēl nebūt nav beigusies. Mūsu darba kārtībā atkal ir šis jautājums. Tātad atkal skatīsim grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā. Līdz šim Saeima vienojās par to, ka Latvijā savvaļas dzīvniekus cirkā izmantot nedrīkstēs, drīkstēs izmantot tikai mājdzīvniekus, bet nu daudzi ar šādu lēmumu nav mierā, grib redzēt dzīvniekus cirkā. Tāpēc ir priekšlikumi, ka varbūt vajag savvaļas dzīvniekus nodalīt, proti, cirkā nerādīt tikai tos, kas ir noķerti savvaļā, nevis otrajā vai trešajā paaudzē jau dzīvojuši nebrīvē.

Arī mūsu frakcijā nav vienprātības šinī jautājumā. Lielākā daļa zaļo deputātu uzskata, ka arī otrajā un trešajā paaudzē dzimis savvaļas dzīvnieks vēl joprojām ir savvaļas dzīvnieks, bet ir mums zemnieki, kas uzskata, ka zilonis ir mājdzīvnieks, jo ir daudzas valstis, kurās ziloņi jau vairākās paaudzēs ir dzīvojuši mājā, nevis džungļos, un tāpēc tos noteikti “Rīgas cirkā” rādīt vajadzētu.

Nu uz šīs pozitīvās nots es gribētu beigt savu sakāmo un dot vārdu kolēģim.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kļaviņa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man, protams, interesants liekas šis fakts, ka tādi jautājumi kā dzīvnieku rādīšanas aizliegums cirkā vai “divlitreņu” aizliegšana parasti izraisa Saeimas deputātu vidū daudz lielākas debates un daudz lielāku interesi nekā gāzes tirgus atvēršana, nodokļu politika vai citi, manuprāt, svarīgāki jautājumi.

Tāpēc es nekomentēšu likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” un tā gaitu, par ko šodien lēmām, bet vēlos vērst uzmanību uz to, ka šodien ir sperts ļoti liels solis virzienā uz to, lai mums Latvijā būtu kvalitatīvāk sagatavoti juristi. Proti, ilgi diskutētā ideja par vienoto jurista kvalifikācijas eksāmenu beidzot ir īstenota: jau 2018.gadā visi tiesību zinātņu maģistranti kārtos – neatkarīgi no izvēlētās augstskolas! – vienotu kvalifikācijas eksāmenu, kurā būs gan teorētiski, gan praktiski jautājumi. Šādu ideju bija iniciējuši tiesību nozarē strādājošie un arī darba devēji, uzskatot, ka juridiskās izglītības kvalitāte Latvijā ir viduvēja un krasi atšķiras dažādu augstskolu diplomu kvalitāte.

Es ļoti ceru, ka šie grozījumi, kas būs spēkā jau 2018.gadā, tātad jau nākamajā gadā, novedīs pie rezultāta, ka mums gan tiesu sistēmā, tiesās, prokuratūrās, gan citās institūcijās būs daudz kvalificētāki juristi, kuri spēs daudz labāk pildīt savus pienākumus Latvijas valsts labā.

Daudz ko jau izstāstīja par Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļautajiem likumprojektiem, par kuriem lēmām, tādēļ es vēlos pievērsties jautājumam, kas šobrīd ir ļoti karsts un tikai uzņem apgriezienus. Tas ir stāsts par jauno nodokļu politikas reformu, un šīs reformas kontekstā nesen bija VIENOTĪBAS domes sēde, kurā bija pārstāvēti visi reģioni.

Domes sēdē arī bija asas diskusijas, kurās mēs formulējām kopumā piecus punktus.

Pirmais ir tas, ka mēs konceptuāli atbalstām šo nodokļu reformu un tās ietvaros paredzētos pasākumus tautsaimniecības izaugsmei. Tiktāl, kamēr tas sasniedz konkrētus mērķus – investīciju piesaisti, sabiedrības nevienlīdzības mazināšanu un ekonomikas izaugsmi –, tas ir kritiski svarīgi tādēļ, ka, visticamāk, jau nākamajā plānošanas periodā mums būs daudz, daudz mazāk pieejama Eiropas fondu finansējuma nauda, un arī tādēļ, lai mēs mūsu dzīves līmeņa ziņā spētu noķert Eiropu, Eiropas vidējos rādītājus. Tas ir kritiski nepieciešams, līdz ar to tiktāl mēs to atbalstām.

Tas, ko mēs vēlamies redzēt, ir risinājums nodokļu reformas ietvaros veselības aprūpes nozares finansēšanai. Veselības aprūpes nozarē šie problēmjautājumi, manuprāt, ar katru dienu kļūst aizvien asāki, šīs problēmas eskalējas. Nodokļu reformai jāatbild ne tikai uz jautājumu, kā pārdalīt nodokļus vai samazināt daļu no nodokļiem, bet arī uz jautājumu, kā mēs atradīsim finansējumu, lai beidzot mums būtu apmēram tāds pats līmenis kā Lietuvā attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu. Jo citādi mēs ejam veselības aprūpes totālas privatizācijas virzienā, kā to pierāda slimnīcu privatizācija, piemēram, Balvos un Gulbenē. Faktiski cilvēkiem, ja viņiem gadās saslimt, nākas no sava personīgā maciņa apmaksāt šos pakalpojumus.

Trešais punkts. Sociālā budžeta un pensiju sistēmas ilgtspēja nedrīkst būt apdraudēta, ieviešot šo nodokļu reformu. Ir daudzi mēģinājumi jau bijuši. Piemēram, bija priekšlikums, ka varētu pensiju 2.līmeņa naudu novirzīt ceļiem. VIENOTĪBA kategoriski neatbalsta šādus priekšlikumus. Tāpat bija arī ierosinājums vienu procentu no šī sociālā budžeta novirzīt veselībai. Manuprāt, šī nauda ir jārod ar citiem instrumentiem, par ko arī agrāk VIENOTĪBA ir iestājusies (piemēram, veselības apdrošināšana kā modelis). Šī reforma nedrīkst notikt uz pensionāru, invalīdu un sociālā budžeta klientu rēķina.

Ceturtais. Nepamatota valsts parāda palielināšana nodokļu reformas ieviešanas dēļ nav pieļaujama. Mēs nedrīkstam nākamajām paaudzēm uzkrāt parādus un faktiski uzvelt tos uz viņu pleciem, uz viņu rēķina veikt šīs reformas.

Piektais. Nodokļu reformas dēļ nedrīkst ciest pašvaldību ieņēmumi. Nodokļu reformas ietvaros būtu pārskatāmi un likvidējami uzņēmējdarbību bremzējošie birokrātiskie šķēršļi un normatīvi. Proti, bažas ir par to, ka ārkārtīgi lieli zaudējumi būs pašvaldībām. Tur ir ļoti nopietni jādiskutē par to, kā nodrošināt... jo sevišķi šobrīd, kad ir Eiropas fondu periods, kad pašvaldībām ir plānoti zināmi ieņēmumi, ar kuriem finansēt Eiropas fondu projektu īstenošanu. Līdz ar to jau sāk rasties tā problēma.

Un ārpus šiem pieciem punktiem ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokli. Braucot un reģionos runājot ar cilvēkiem, jo sevišķi Pierīgā, kur šī problēma ir īpaši asa, es aizvien vairāk dzirdu, ka cilvēki runā tieši par šo problēmu. Mūsu pozīcija ir tāda: nodoklim ir jābūt, bet tam jābūt taisnīgam un samaksājamam! Un šobrīd nepieciešams to iesaldēt, kamēr nav sakārtota sistēma. VIENOTĪBA rosināja iesaldēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus... un te ir starpība – maksājumus vai šīs kadastrālās vērtības!... maksājumus iesaldēt 2013.gada līmenī. Taču šis priekšlikums neguva atbalstu. Tieslietu ministrijas priekšlikums par kadastrālo vērtību iesaldēšanu tiek virzīts uz priekšu, bet, mūsuprāt, tas nav pilnvērtīgs risinājums.

Tas būtu īsumā par aktuālo pozīciju šajā jautājumā.

Paldies. Veiksmīgu dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Raidījumā “Frakciju viedokļi” šodien pēdējais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas darba kārtībā nav mazums jautājumu, kuri ir saistīti ar valsts drošību, kā jau gandrīz katrā Saeimas sēdē. Lai nepieļautu, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos, Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kuri paredz iespēju iekšlietu ministram aizliegt šādiem cilvēkiem izceļot no Latvijas.

Nacionālās drošības likuma grozījumi paredz, ka pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijā ir piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim būs aizliegts izceļot no Latvijas, ja iekšlietu ministrs būs pieņēmis šādu lēmumu. Iekšlietu ministrs varēs pieņemt lēmumu par aizliegumu uz noteiktu laiku līdz vienam gadam, ja valsts drošības iestāde būs konstatējusi, ka minētā persona var apdraudēt valsts drošību, plāno iesaistīties teroristiskās darbībās vai bruņotā konfliktā ārvalstī.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstu drošības jautājumos, vairākas valstis, piemēram, Nīderlande, Vācija, Dānija, Lielbritānija, ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Īpaša uzmanība pievēršama nepilngadīgām personām, kuras ir mazāk aizsargātas un kurām nav skaidras izpratnes par iesaistīšanās mērķi prettiesiskajos militārajos un bruņotajos formējumos.

Runājot par ārvalstu pieredzi šajā jautājumā, varu pateikt, ka, izvērtējot savu valstspiederīgo dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs, daudzas Rietumeiropas valstis ir atzinušas, ka šādas personas un to rīcība rada būtisku apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai.

Saeima šodien izskatīšanai komisijās nodeva arī attiecīgus grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Paredzēts, ka likumu grozījumi pēc to pieņemšanas stāsies spēkā 2017.gada 1.septembrī. Mēs uzskatām, ka Latvijas iedzīvotājiem nav jāpiedalās svešos karos.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jaukas brīvdienas, un uz sadzirdēšanos!

Ceturdien, 14.decembrī
00:00  Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēde
09:00  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde