Frakciju viedokļi 2016.gada 3.martā

(08.03.2016.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ražīga darba diena, daudz izskatāmo jautājumu, tāpēc mēģināšu ātri pastāstīt par notiekošo.

Pirmām kārtām jāteic, ka viens no lielākajiem valstiskajiem lēmumiem, kas šodien tika pieņemti, ir tiesībsarga ievēlēšana. Mēs esam priecīgi, ka ar otro piegājienu ir ievēlēts kandidāts Juris Jansons, kuru arī Latvijas Reģionu apvienība bija izvēlējusies. Apsveicam viņu un vēlam viņam veiksmi turpmākajā darbā! Mēs izvēlējāmies atbalstīt Jansona kungu tieši dēļ stabilitātes, dēļ pēctecības un dēļ viņa neatkarības no politiskās ietekmes.

Viens no būtiskiem lēmumiem, kas šodien tika pieņemti un kas noteikti atstās ietekmi nākotnē, ir lēmums par to, ka turpmāk uz Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām varēs startēt tikai tādas politiskās partijas, kuras dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām, un tajās būs jābūt vismaz 500 biedriem.

Mums, Latvijas Reģionu apvienībai, šis kritērijs nav, tā teikt, izvēles jautājums, jo jau šobrīd ir vairāk nekā 800 biedru LRA sastāvā, taču mēs uzskatām, ka tas tomēr varētu būt zināms demokrātijas ierobežojums, jo neviens nav pamatojis, kāpēc tiek prasīts tieši šāds skaits – 500 biedru. Kāpēc ne 1000, kāpēc ne 400? Un arī tās diskusijas, kas notiek komisijās un starp deputātiem un ekspertu vidū, nedeva mums pārliecību, lai mēs šodien atbalstītu šo lēmumu. Mēs uzskatām, ka tikai idejas un personības ir tās, kas var... viņu konkurence virzīs uz priekšu Latvijas attīstību un tātad arī bagātinās politisko spektru, un tas radīs valstī daudz lielāku pievienoto vērtību, nekā kārtējie ierobežojumi un aizliegumi.

Būtisks, protams, bija arī tautas iniciatīvas izvirzītais jautājums par transportlīdzekļa nodevas atcelšanu. Lai gan tas formulēts kā cīņa pret bedrēm, pamatbūtība ir tāda: vēl arvien Latvijā varai pietrūkst drosmes un izdomas, lai kaut kādā veidā izbeigtu līdzekļu izšķērdēšanu, kas pilnā sparā notiek jau kuro gadu pēc kārtas, un atrastu līdzekļus, lai varētu atļauties atcelt šo pazemojošo nodevu – transportlīdzekļa nodevu. Proti, cilvēkam vienu dienu jāierodas CSDD nodaļā un jāņem līdzi milzīga naudas summa. Turklāt šī nodeva ir pazemojoša arī attiecībā pret tādām personām kā pensionāri, kas reti izmanto autotransportu, kā arī attiecībā pret tiem, kas ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm un automašīnas atstājuši šeit. Pat tad, kad viņi šeit atkal ierodas pēc diviem gadiem, viņiem liek samaksāt arī par to laiku, kad viņi nemaz nav bijuši valstī. Tāpēc mēs atbalstām principu, ka maksā tas, kurš brauc. Ceram, ka beidzot valdībai arī šinī jautājumā tomēr pietiks drosmes ieklausīties tautas balsī. Minētā nodeva turklāt ir netaisnīga arī pret motociklistiem: mūsu ceļus viņi var izmantot varbūt tikai pusgadu visa gada laikā, bet viņiem jāmaksā par visiem 12 mēnešiem.

Vienmēr tiek teikts: nav naudas, nav naudas! Mēs ieteiktu šo naudu ņemt no tiem līdzekļiem, kurus varētu ieekonomēt, kurus katru gadu pārtērē ierēdniecība un valsts pārvaldes aparāts, tērējot tos pildspalvām un mēbelēm, kuru izmaksas sasniedz simtiem miljonu eiro, kā tas bija, piemēram, decembrī. Ja ieviestu kārtību šajos tēriņos, tad būtu vairāk nekā pietiekami līdzekļu, lai nosegtu tās potenciālās ceļu uzturēšanas izmaksas, un pat nevajadzētu nemaz pievienot nekādus centus pie degvielas akcīzes nodokļa.

Vēl viens no jautājumiem bija likumprojekts “Energoefektivitātes likums”. Lai gan ar lielu vienprātību tas tika virzīts uz priekšu, patiesībā tas ir kārtējais iemaukts uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Proti, zem cēliem vārdiem par energoefektivitāti patiesībā tiek... bez diskusijām, kur ņemt līdzekļus un kā to visu realizēt, šobrīd tiek piespiests veikt energoauditus un veikt ISO sertifikācijas, kas maksā tūkstošus. Šajos grūtajos apstākļos, kad ekonomika kopumā jau ir nevis attīstošā, bet degradējošā līmenī, šāda veida papildu izmaksas ir nepieņemamas!

Tāpat šodien bija kārtējā reize, kad valsti pārvaldošā varas kliķe nodemonstrēja konkrētas dzīres... nodemonstrēja to, kādā veidā tās tiks turpinātas. Proti, tika pieņemts lēmums – apropriācijas kārtā piešķirt 267 tūkstošus divām amatpersonām, kuras pat vēl nav atrastas un kuras tādā veidā... kuras nezināmu iemeslu dēļ... nezināmiem mērķiem un nezināmiem uzdevumiem tiks virzītas. Tas liecina par to, ka naudas kasē, izrādās, ir papilnam, tās trūkst tikai pedagogiem, mediķiem, policistiem un pārējiem. Bet tiem, kas dala to naudas maciņu, tās ir pietiekami!

Un šajā sakarā mēs gribam pieminēt arī to, ka esam iesnieguši vēstuli tieslietu ministram Rasnača kungam, kuram lūdzam paskaidrojumu, kā tas ir sanācis, ka, pārdodot īpašumu, kas piederējis valstij, patiesībā nav iegūts vairāk nekā 1 miljons eiro. Tas atkal liecina, ka mēs gan tērējamies, taču pelnīt nemākam.

Un visbeidzot. Informēju, ka šodien tika pieņemts arī tāds jutīgs lēmums par tabakas tirdzniecības ierobežojumiem – kārtējiem... (Šodien jau kuro reizi minu vārdu “ierobežojumi”.) Manā uztverē, tas ir populisms, kas šobrīd dominē! Tā vietā, lai mēs attīstītu bērnu un jauniešu sportu, tā vietā, lai mēs cīnītos par to, lai bērni nedomātu par cigaretēm vai citiem apreibinošiem līdzekļiem, mēs šobrīd esam pieķērušies kaut kāda viena produkta tirdzniecības ierobežošanai. Pieķeroties tabakai, aizmirstam, ka ir alkohols, ka ir čipsi, cukurs un visāda cita neveselīga pārtika, kas tāpat atrodas... turpina atrasties plauktos un turpina bojāt mūsu veselību. Mēs esam kārtējo reizi ķērušies klāt problēmai ne no tā pareizā gala.

Paldies jums par uzmanību. Ceru, ka tomēr valsts kādreiz nāks pie veselā saprāta un sāks domāt arī par sabiedrību.

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika lemts par vairākiem ļoti aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem. Saeima šodien lēma par nozīmīgiem likumu grozījumiem, kā arī balsoja par jauna tiesībsarga apstiprināšanu.

Vēlos izcelt no Nacionālās apvienības viedokļa būtiskākos šodien izskatītos jautājumus.

Šodien trešajā lasījumā skatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības direktīvas prasības attiecībā uz valsts veiktajiem preču un pakalpojumu iepirkumiem, nosakot par pienākumu valsts tiešās pārvaldes iestādēm iegādāties energoefektīvas preces un pakalpojumus. Šādā veidā tiek veicināta ilgtspējīgas un atbildīgas prakses iedzīvināšana valsts pārvaldē.

Energoefektivitāte un direktīvu prasību konsekventa ieviešana nostiprināta arī jaunajā Energoefektivitātes likumā, kura mērķis ir veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un energoefektivitātes prakses kontroli, kā arī energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstību, lai ilgtspējīga un atbildīga prakse tiktu iedzīvināta ne tikai pārvaldes, bet arī privātajā sektorā.

Skatīšanai Saeimā tika šodien nodoti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, lai risinātu pensiju indeksācijas jautājumu. Grozījumi paredz, ka, sākot ar 2017.gadu, pensiju indeksācijā līdzšinējo 25 procentu vietā tiks ņemti vērā 50 procenti no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Šie grozījumi sniegs lielāku atbalstu pensijas saņēmējiem, uzlabojot viņu kopējo dzīves līmeni un apstākļus.

Īpaši būtiski ir šodien trešajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Saeimas vēlēšanu likumā un Politisko partiju likumā. Ar šiem grozījumiem tiek noteikti stingrāki kvalifikācijas kritēriji politisko organizāciju dalībai vēlēšanās. Proti, tiek noteikts, ka nepieciešamais minimālais politiskās organizācijas dalībnieku skaits ir 500 un ka politiskās organizācijas reģistrācijai jābūt veiktai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām, kā arī tiek risināti citi jautājumi. Šo grozījumu komplekss vērsts uz godīgu un atklātu vēlēšanu norisi, lai nodrošinātu maksimāli godīgus un vienlīdzīgus spēles noteikumus vēlēšanu procesā. Noteikums, ka reģistrācijai jābūt veiktai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām, būtiski ierobežos populāro praksi apiet dažādus ar priekšvēlēšanu aģitāciju un regulēšanu saistītus noteikumus, vēlēšanās kandidējošai politiskajai organizācijai ilgstoši veicot savu politisko darbību un aģitāciju kā biedrībai, lai neilgi pirms vēlēšanām reģistrētu biedrību kā politisku partiju. Tāpat minimālā dalībnieku skaita noteikšana ir balstīta uz nepieciešamības stiprināt Latviju kā demokrātisku valsti. Vēsture ir pierādījusi, ka sistēma bez minimālajiem kritērijiem neizbēgami rezultējas sadrumstalotībā, kas savukārt būtiski ierobežo gan sabiedrības interešu pārstāvības, gan sabiedrības līdzdalības iespējas.

Noslēgumā vēlos izteikt gandarījumu par Jura Jansona atkārtotu apstiprināšanu tiesībsarga postenī. Nacionālā apvienība atbalstīja šo kandidatūru, atzinīgi novērtējot iepriekš paveikto un uzskatot, ka nepieciešams turpināt uzsākto. Esam pārliecināti, ka Nacionālās apvienības prioritātes – bērnu un ģimenes tiesības, to stiprināšana – turpmāk būs tiesībsarga ciešā redzeslokā.

Ar to arī šonedēļ no jums atvados.

Paldies!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Nākamais runās frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! No visa tā plašā jautājumu klāsta, kas šonedēļ tika lemti Saeimā, es gribētu savas frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā pievērst jūsu uzmanību trim lēmumiem, kas tika pieņemti šodien Saeimas sēdē.

Pirmais no šiem lēmumiem ir grozījumu pieņemšana Saeimas vēlēšanu likumā. Proti, tika akceptēts, ka turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru un kuras ir reģistrētas ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Izlasot šī likumprojekta anotāciju, varētu šķist, ka šie likuma grozījumi ir domāti politisko partiju sistēmas stiprināšanai, partiju stiprināšanai. Taču īstenībā šie grozījumi, kurus atbalstīja, protams, lielās partijas, ir vērsti uz šo lielo partiju monopola saglabāšanu. Proti, šo grozījumu patiesais mērķis ir neļaut piedalīties jauniem spēkiem, kuri gribētu novērst to bezatbildību, kas tomēr pastāv Latvijā.

Un, tā kā mēs dzirdējām arī mūsu kolēģa no Nacionālās apvienības teikto argumentāciju, es saprotu, ka labākais risinājums Latvijā būtu viena partija. Tad tas nodrošinātu visu jautājumu atrisināšanu bez diskusijām tā, kā šai lielajai partijai būtu vēlams.

Īstenībā partijas biedru skaits vai reģistrācija nenozīmē, ka šī partija ir pietiekami laba vai ka šī partija ir pietiekami spēcīga saviem iedzīvotājiem – Latvijas iedzīvotājiem. To liecina arī situācija, ka notiek balsu pirkšana, un to dara ne jau mazās partijas. Par to liecina arī partiju iekšējās nesaskaņas – mēģinājumi dažādos veidos pārdalīt ietekmes sfēras.

Līdz ar to jāteic, ka mēs piekrītam daudzu ievērojamu juristu, tostarp arī starptautiska mēroga ievērojamu valsts tiesību juristu, viedoklim, ka šādi grozījumi pēc būtības ir pretrunā vairākiem mūsu valsts Satversmes pantiem un, visticamāk, ka šeit būs strīds konstitucionālajā tiesā.

Otrs jautājums bija šodien... tika pieņemts lēmums par 2016.gada budžetā noteiktās apropriācijas pārdali, konkrēti paredzot finansējumu atašeju darba apmaksai dažās ārvalstīs. Jāteic, ka šāda budžeta pārdale būtībā liecina, ka Saeimā nav izstrādāta normāla, pareizāk sakot, Ministru kabinetā nav izstrādāta normāla politika, kādā veidā attīstīt tautsaimniecību. Ja pagājušā gada beigās Saeima akceptēja valdības izstrādāto budžeta projektu, tad es šaubos, vai pēc diviem mēnešiem ir tapusi pilnīgi jauna politika un vai, izstrādājot šī gada budžetu un pieņemot šī gada budžetu, nebija zināms par šīm divām nepieciešamajām papildu štata vietām.

Un visbeidzot trešais jautājums, kas ir cieši saistīts ar minēto samērā slikto budžeta plānošanu. Tas ir saistīts ar šodienas sēdes beigās pieņemto lēmumu par kolektīvo iesniegumu “Par ceļiem bez bedrēm”, kur ir pievērsta uzmanība tam, kā Latvijā tiek izstrādāta autoceļu pilnveidošanas un uzlabošanas politika, proti, ka mūsu valstī ministrija rūpējas tikai par valsts mēroga ceļiem, bet kopēja politika par autoceļu tīklu, arī attiecībā uz pašvaldībām, nav izstrādāta.

Mēs atbalstām un, atklāti sakot, mēs jau pirms šīs Saeimas ievēlēšanas virzījām ideju par to, ka par ceļu lietošanu maksā tie, kas biežāk braukā pa šiem ceļiem. Kas mazāk braukā – tiem līdz ar to arī būtu jāmaksā mazāk. Un, tā kā mēs nevaram ievērot to, kas ilgus gadus jau tiek ievērots Lietuvā, būtiski nepalielinot benzīna un degvielas nodokli, akcīzes nodokli par degvielu un vienalga nodrošinot augstāka līmeņa ceļu segumu, tad mēs šobrīd no cilvēkiem vienkārši iekasējam nodokli – transporta nodokli, ieliekam to summu kopējā valsts budžetā, lai vieglāk varētu sadalīt, un kaut ko atvēlam arī ceļu sakārtošanai.

Mēs aicinām, lai tiem, kas vairāk brauc pa ceļiem, arī būtu vairāk jāmaksā. Pārējos gadījumos cilvēkiem nebūtu jāmaksā par mūsu valsts budžeta līdzekļu nepamatotu tērēšanu.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gundaram Daudzem. Lūdzu!

G.Daudze (ZZS).

Labdien! Kā jau kolēģi minēja, šodien Saeimas sēdē notika tiesībsarga apstiprināšana uz nākamo pilnvaru termiņu, un par tiesībsargu atkārtoti tika apstiprināts Juris Jansons. Viens no politiskajiem spēkiem, kas izvirzīja viņa kandidatūru šim amatam uz atkārtotu termiņu, bija Zaļo un Zemnieku savienība, un, es tiešām domāju, mēs varam būt gandarīti par to, ka Jansona kungs varēs izmantot savas uzkrātās zināšanas un pieredzi vēl nākamajā termiņā.

Šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz līdzšinējo kārtību pensiju indeksācijai, kad aprēķinos tika ņemti vērā tikai 25 procenti no vidējās algas pieauguma, no nākamā gada palielināt divas reizes – līdz 50 procentiem. Es domāju, ka tas ir solis pareizā virzienā, jo līdz ar to pensiju apmērs tiks vairāk pieskaņots reālam vidējo ienākumu pieaugumam Latvijas Republikā.

Šodien tika pieņemti arī trīs likumi galīgajā lasījumā, un tie visi ir vērsti uz politisko partiju darbību un uz to tiesībām piedalīties Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās. Es negribētu piekrist tiem apgalvojumiem, ka tas kaut kādā veidā apdraud demokrātiju. Tā bija Valsts prezidenta iniciatīva, un to izstrādāja darba grupa ilgā termiņā. Tika ņemta vērā gan mūsu kaimiņvalstu pieredze, tika uzklausīti gan politikas eksperti, gan arī politiķi ar tiešām lielu pieredzi un autoritāti politiskajā dzīvē. Un šo grozījumu mērķis ir tieši pretējs tam, kas tiek apgalvots. Drīzāk tas ir nodrošināt vēlētāju interešu tiešām reālu pārstāvību un izvairīties no kaut kādiem pēdējā brīža piedāvājumiem, kad pēkšņi pie apvāršņa parādās politiskie spēki, kas sola visiem medusmaizi rīt ap brokastu laiku, bet tajā pašā laikā šiem solījumiem nav nekāda seguma.

Un visbeidzot gribu pieminēt arī grozījumus Krimināllikumā, par kuriem noteikti vairāk stāstīs mana kolēģe Solvita Āboltiņa, kas bija ziņotāja par šo likumprojektu. Šo grozījumu mērķis ir skaidri definēt atbildību par darbību, kas ir vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, pret Latvijas Republikas suverenitāti vai arī pret Latvijas Republikas teritoriālo vienotību. Bet par to, es domāju, mana kolēģe tūlīt pastāstīs detalizētāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gundaram Daudzem.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Paldies kolēģim Gundaram par pieteikumu. Protams, kā pirmo minēšu šo likumprojektu, jo biju ziņotāja par to. Tas ir ļoti, ļoti būtisks likumprojekts, kas attiecas uz ikvienu no mums, kas attiecas uz mūsu drošību.

Tātad šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” sadaļā “Par noziegumiem pret valsti”. Un šī sadaļa, tās redakcija, kura šobrīd ir spēkā, ir radīta 1999.gadā, kad apdraudējumi pret valsti bija daudz vienkāršāk... saprotamāk un vienkāršāk identificējami. Šobrīd mūsdienu pasaulē Latviju tāpat kā jebkuru Eiropas Savienības valsti apdraud ne tikai tiešs iebrukums, bet arī tā informācija, tie hibrīdkara elementi... hibrīdkarš, kurā tiek izmantoti dažādi elementi, ne tikai spiegošana, tiešs uzbrukums... tas ir arī kiberapdraudējums, tas ir informācijas karš. Līdz ar to tas, kas ir nepieciešams mūsu drošības iestādēm, ir attiecīgs moderns cīņas instruments, ne tikai viņu pašu spējas šādus noziegumus identificēt, bet arī mūsdienām atbilstošs likuma regulējums, lai varētu saukt pie atbildības tos cilvēkus, kas nevēl labu mūsu valstij, kas jebkurā veidā vēršas pret mūsu valsts suverenitāti un drošību.

Tātad šajā sadaļā vairāki nodarījumi tiek pārdefinēti. Tie iegūst jaunu saturu, un tiek mainītas normas. Protams, sankcijas tiek pastiprinātas, no sankcijām tiek izņemta “mantas konfiskācija”. Savukārt tiek ieviesta sankcija “probācijas uzraudzība”.

Bet, kā jau minēju, galvenais tomēr ir tas, ka nav... bieži vien šajās normās ir bijis vajadzīgs kāds nolūks vai kāds mērķis, vai konkrēts savervējums no specdienestiem, vai ir bijis vajadzīgs nolūks sadarboties, vai konkrētās informācijas, kas mūsu valstij ir svarīga, nodošana ar konkrētu mērķi. Šobrīd šīs jaunās normas, kuras atbilst... tās ir tādas pašas kā pārējās NATO dalībvalstīs, tādas pašas kā mūsu kaimiņvalstīs. Un nolūks nav nepieciešams, jo cilvēks izdara pārkāpumu pret savu valsti arī tad, ja viņš šo informāciju vāc un nodod citai valstij mantkārīgu iemeslu pēc vai vienkārši tāpēc, ka viņam gribas paspēlēties ar šādu informāciju.

Ir svarīgi arī tas, ka šajā sadaļā tiek ieviests jauns pants. Tātad informācijas palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā. Tie, kas seko vairākiem televīzijas raidījumiem... vairākkārt ir bijusi informācija par to, ka ir cilvēki, kuri mūsu valstī, mūsu skolās vervē jauniešus, lai viņi mūsu kaimiņvalstī varētu piedalīties militāri patriotiska rakstura nometnēs. Šajā situācijā bieži vien bija jautājums: “Nu, kā tas tā var notikt, ka mūsu cilvēki mūsu jauniešus var tādā veidā audzināt kā patriotus citā valstī?” Tagad šī jaunā norma ļaus arī šādas darbības izbeigt un vērsties pret tām ar krimināllikuma bardzību.

Un vēl viena ļoti būtiska sadaļa šajā jaunajā likuma regulējumā ir “Valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana”. Tātad arī valsts noslēpums un jebkura informācija, kas aizsargā ikvienu no mums valstī, tiks ar šī likuma bardzību aizsargāta daudz lielākā mērā.

Es gribu saviem kolēģiem piebilst un teikt, ka ļoti svarīgi šodien ir arī grozījumi Pensiju likumā, jo tiešām tas ir likumprojekts, kas ir gaidīts, kura tālākvirzīšanu dažas nedēļas iepriekš parlaments mazliet atlika, jo nebija līdz galam panākti precīzi juridiski formulējumi. Šobrīd, manuprāt, tā ir ļoti priecīga ziņa ļoti lielai sabiedrības daļai – senioriem –, ka šī pensiju indeksācija no nākamā gada attieksies uz daudz lielāku summu, tātad būs iespēja saņemt nedaudz vairāk savos maciņos cilvēkiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams.

Trešā lieta, ko es arī gribu pieminēt, ir šie grozījumi, kas saistīti ar partiju sistēmas stabilitāti. Un šajā ažiotāžā man īsti nav skaidrs, kāpēc tieši pēdējās nedēļās notiek vēršanās pret šiem likuma grozījumiem. Šos likuma grozījumus neizstrādāja neviens no Saeimā esošajiem politiķiem. Šie likuma grozījumi tapa ekspertu darba grupā, kurā piedalījās gan politologi, gan juristi, gan “Delnas” un KNAB pārstāvji, vērtējot, kādā veidā padarīt šo sistēmu stabilāku. Tas notika laikā, kad Valsts prezidents bija Andris Bērziņš, kurš izmantoja savu iespēju kā prezidents šo likumdošanas iniciatīvu iesniegt Saeimai. Pirms šī likumdošanas iniciatīva tika iesniegta Saeimai, Melngalvju namā tika rīkota starptautiska konference, kurā bija izvērtēti plusi un mīnusi, apdraudējumi demokrātijai, un šīs konferences secinājumi bija tādi, ka šie likumprojekti ir atbalstāmi un tālāk virzāmi. Šobrīd nezin kāpēc pēkšņi pēc šī likumprojekta divu gadu apspriešanas Saeimā, kur arī ir bijušas neskaitāmas darba grupu un ekspertu tikšanās, tiek mēģināts pateikt, ka tā ir vienkārši nevēlēšanās ielaist mazās partijas. Es gribu atgādināt tālāku un tuvāku Latvijas vēsturi, kāpēc bija 15.maijs, – tāpēc ka bija tik sašķelts parlaments, ka tas nespēja pieņemt lēmumus, viņi strīdējās cauru dienu, mēģinot cits citam pierādīt savu taisnību, nevis strādāja sabiedrības vairākuma interesēs.

Arī pēc mūsu neatkarības atjaunošanas parlaments ir bijis pietiekami sašķelts un ir ļoti grūti bijis pieņemt lēmumus, ir bijis ļoti grūti pat sastādīt valdības. Tā ka šis ir viens no soļiem, kurš ir ekspertu izvērtēts, lai mūsu politisko sistēmu radītu stabilāku. Un vai divas jaunās partijas attaisnos vēlētāju liktās cerības – katrs var izvērtēt pats.

Paldies jums par uzmanību. Lai jums jauka nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies deputātei Solvitai Āboltiņai.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima turpinās darbu ar grozījumiem Izglītības likumā. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu Izglītības iestāžu reģistrā iekļaujamo informāciju, un likumprojekta normas pastiprinās prasības izglītības iestāžu un institūciju telpām nodrošināt izglītojamo tiesības uz drošu vidi, proti, izglītības iestāžu un institūciju telpām, īstenojot izglītības programmas, jāatbilst noteiktām būvniecības, higiēnas un drošības prasībām, kas ir absolūti pareizi. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Otrkārt, šodien parlamentā pieņemts lēmums “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību”. Latvijas Republikas Saeimā tika pieņemts lēmums par to, ka, pamatojoties uz 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Saeimai “Par ceļiem bez bedrēm”, Ministru kabinetam uzdots veikt Baltijas valstīs par ceļu lietošanu maksājamo nodokļu un nodevu apjoma un tiesiskā regulējuma salīdzinošo izvērtējumu, sagatavot un līdz 2016.gada 1.septembrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, ka ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiek izlietoti tieši ceļu un tiltu remontiem un to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājam atbilstu ceļa lietošanas intensitātei.

Problēma pastāv, un valdībai neapšaubāmi šī problēma jārisina.

Treškārt, vēlos pateikt, ka šodien tika pieņemta trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu pakete: “Grozījums Politisko partiju likumā”, “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” un “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Kāda ir šo likumprojektu galvenā ideja un būtība?

Kandidātu sarakstu varēs iesniegt likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta partija vai politisko partiju apvienība, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru.

Mēs, mūsu frakcija SASKAŅA, neatbalstījām šos ierosinājumus kaut vai tāpēc, ka... jo uzskatām, ka arī jaunajiem politiskajiem spēkiem jānodrošina iespēja piedalīties vēlēšanās un valsts pārvaldē, ja ir noteikts pieprasījums no vēlētāju puses.

Un visbeidzot – par tiesībsargu. Tiesībsarga pilnvaru termiņš noslēgsies šogad 16.martā, un apstiprināšanai tiesībsarga amatā uz otro termiņu tika izvirzīta pašreizējā tiesībsarga Jura Jansona kandidatūra, kā arī uz šo amatu piekrita kandidēt bijusī Valsts policijas speciāliste Ilze Bērziņa-Ruķere. Frakcija SASKAŅA skeptiski vērtē Jura Jansona darbību, jo viņš, mūsu skatījumā, distancējas no vairāku mūsu vēlētājiem svarīgu jautājumu risināšanas cilvēktiesību jomā, tāpēc balsojumā mēs neatbalstījām Jura Jansona kandidatūru. Savukārt, balsojot par Ilzi Bērziņu-Ruķeri, mēs gribējām pateikt tikai to, ka, mūsuprāt, šī speciāliste labāk orientējas cilvēktiesību jomā, un mums bija iespēja par to pārliecināties, tiekoties pirms nedēļas ar Ilzi Bērziņu-Ruķeri mūsu frakcijā, kur viņa atbildēja uz mūsu jautājumiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka pēcpusdiena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ.

Sestdien, 21.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196