Frakciju viedokļi 2011.gada 26.maijā

(30.05.2011.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

 

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, godātie radioklausītāji! No nacionālās apvienības skatpunkta raugoties, šodien Saeimas sēdē bija divi būtiski jautājumi.

Viens no tiem bija „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Mēs ierosinājām atcelt uzturēšanās atļauju izdalīšanu dažādiem ārvalstniekiem, kuri galvenokārt nāk no austrumu zemēm, par ieguldīto naudu. Šādu personu jau ir vairāk nekā 600. Diemžēl šodien Saeimā mēs redzējām kārtējo nekonsekvences paraugstundu: dažādās sēdēs par vienu un to pašu likumprojektu citu partiju pārstāvji balso atšķirīgi... Un tika noraidīti šie grozījumi, kuri bija vērsti uz to, lai izsvītrotu šīs normas.

Otrais būtiskais jautājums bija saistībā ar Bāriņtiesu likumu. Mēs ierosinājām noteikt, ka bez maksas var apliecināt parakstu pilnīgi visās bāriņtiesās Latvijā. Tādējādi tiktu novērsta diskriminācija, kas šobrīd pastāv pilsētās, kurās ir notāri, kuri, iespējams, nestrādā pilnu darba laiku, un kuru iedzīvotājiem tāpēc ir problemātiskāk parakstīties un ierosināt dažādas iniciatīvas parakstu vākšanas ceļā.

Šodienas sēdē tika arī izteikti pārmetumi saistībā ar mūsu rosinātajiem grozījumiem Satversmē. Tomēr es vēlos jums, radioklausītāji, darīt zināmu, ka šis process notiek un turpinās. Par izglītību latviešu valodā valsts skolās ir savākti jau aptuveni 27 tūkstoši parakstu, nepieciešami ir vēl vairāk nekā 100 tūkstoši parakstu. Šobrīd parakstīties iet galvenokārt jaunākā paaudze, savukārt viņu vecāki un vecvecāki nogaida. Tagad ir īstais brīdis, lai arī jūs dotos uz parakstu vākšanas iecirkņiem, un Saeimas deputātu Raivja Dzintara, Eināra Cilinska, savā vārdā, Ineses Laizānes, Dzintara Rasnača, Gaida Bērziņa un Imanta Parādnieka vārdā un daudzu latviešu inteliģences pārstāvju, to skaitā komponista Zigmāra Liepiņa, operdziedātāja Naura Puntuļa, filmas „Padomju stāsts” autora Edvīna Šņores, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras bijušās direktores Žanetes Jaunzemes-Grendes vārdā, kā arī dziedātāja Igo vārdā es aicinu ikvienu latvieti jau šodien ņemt pasi rokā un doties uz tuvāko parakstu vākšanas iecirkni.

Atgādinu, ka šie Satversmes grozījumi nepieciešami, lai mūsu tauta varētu dzīvot latviskā vidē. Šie grozījumi paredz pakāpenisku pāreju uz apmācību valsts valodā mazākumtautību skolās. Šos grozījumus atbalsta vairākas mazākumtautības, kuras jau šobrīd realizē mazākumtautību izglītību programmu latviešu valodā.

Paralēli jums ir arī iespēja parakstīties par grozījumiem attiecībā uz maternitātes un bezdarbnieku pabalstu griestu noteikšanu.

Informāciju jūs varat iegūt mājaslapā www.cvk.lv un www.visulatvijai.lv.

Informāciju jūs varat arī iegūt, zvanot uz tālruņa numuru 67049999. Atgādinu, ka šodien Rīgā var parakstīties no pulksten 16.00 līdz 20.00 Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, 3.ģimnāzijā, Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, Rīgas Angļu ģimnāzijā, Vidzemes priekšpilsētas izpildu direkcijā un daudzos citos iecirkņos. Atgādinu tālruņa numuru: 67049999.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dace Reinika. Lūdzu!

 

D.Reinika (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tuvojas 1.jūnijs – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, un tāpēc šodien es gribu parunāt nedaudz par jautājumiem, kas skar bērnus un jauniešus.

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Gribu informēt sabiedrību, ka likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Padomes 2008.gada 18.decembra regulu par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās, kuras piemērošana Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, būs jāuzsāk 2011.gada 18.jūnijā.

Nodrošinot regulas piemērošanu Latvijā, tiks radīts mehānisms, saskaņā ar kuru persona, kas dzīvo Latvijā, lai panāktu Latvijā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, tas ir, uzturlīdzekļu bērnam vai uzturlīdzekļu vecākam, vai līdzekļu bijušā laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai piedziņu, izpildi ārvalstī, varēs vērsties regulas piemērošanu Latvijā nodrošinošajā centrālajā iestādē – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.

Līdzīgas garantijas būs jānodrošina arī personām, kas dzīvo citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet vēršas Latvijā. Tā kā minētais likumprojekts skar bērnu intereses, tiesības uz sociālo nodrošinājumu, likumprojekts šodienas sēdē tika atzīts par steidzamu, jo regulas īstenošana jāuzsāk, kā jau es teicu, 2011.gada 18.jūnijā.

Cienījamie radioklausītāji! Kā jau jūs zināt, šogad darbu uzsāka jaunais tiesībsargs Juris Jansons.

Otrdien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Jansona kungs prezentēja tiesībsarga stratēģiju 2011.–2013.gadam. Noderīgā un viegli saprotamā veidā tika sniegts priekšstats par tiesībsarga institūcijas uzdevumiem, mērķiem un darbības pamatprincipiem. Kā galvenās savas darbības prioritātes tiesībsargs izvirza Latvijas iedzīvotāju izglītošanu par cilvēktiesībām un šo tiesību nozīmi personu dzīvē, cilvēktiesību un labas pārvaldības principu pārkāpumu preventīvu novēršanu un sabiedrības informēšanu par tiesībsarga pārbaudāmajām lietām, kurām ir būtiska nozīme sabiedrībā kopumā, kā arī sabiedrības izpratnes veidošanu par tiesībsarga lomu, funkcijām un uzdevumiem.

Tiesībsarga birojs ir izvirzījis daudzas pamatdarbības jomas, kurās strādāt, un viena no tām ir bērnu tiesības. Kā stratēģijā norādīts, kā bērnu tiesību jomas galveno prioritāti Tiesībsarga birojs ir izvirzījis sociāli mazaizsargātu bērnu tiesību ievērošanu, tas ir, bērnu ar īpašām vajadzībām, bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību, bērnu, kas atrodas ieslodzījuma vietās, tiesību ievērošanu.

Viena no prioritātēm ir bērnu tiesību uz valsts finansētu veselības aprūpi ievērošana, bērnu tiesību izteikt viedokli un tikt uzklausītiem sekmēšana, masu mediju lomas palielināšana bērnu tiesību aizsardzībā.

Atliek novēlēt jaunajam tiesībsargam Jurim Jansonam īstenot šo stratēģiju un tiešām sekmēt... un informēt sabiedrību par lietām, ar kurām tiesībsargs nodarbojas un kuras būtu jādara sabiedrībai zināmas.

Tālāk. Trešā lieta, par ko es gribu runāt, ir tā, ka piektdien, 20.maijā, vairāki Saeimas deputāti (no katras frakcijas bija viens deputāts ieradies) piedalījās Eiropas Jaunatnes nedēļas noslēguma pasākumā, kas notika Ģertrūdes ielas teātrī, un izvērsās ļoti jauka diskusija starp jauniešiem un politiķiem par jautājumiem, kas tieši skar jauniešu intereses, par jauniešu saskatītām aktuālām problēmām. Un viens no svarīgākajiem jautājumiem bija līdzdalība lēmumu pieņemšanā, skolēnu pašpārvalžu darbība, jaunatnes nevalstisko organizāciju aktivitātes, kuru mērķis ir iesaistīt to darbībā vairāk vai mazāk aktīvos jauniešus. Bija arī interesanta saruna par skolēnu formu ieviešanas plusiem un mīnusiem.

Galvenais bija tas, ka mūs iepriecināja, ka lielākā daļa mūsu jauniešu ir aktīvi, radoši, idejām bagāti un darboties griboši, un es varu teikt, ka mums, visiem deputātiem, ir jāatceras tas, runājot ar jauniešiem. Ir jārunā ar jauniešiem!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Dacei Reinikai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos atzīmēt vienu jautājumu, kas bija Saeimas sēdes darba kārtībā. Saeima nodeva izskatīšanai pirmajā lasījumā grozījumus likumā „Par pašvaldībām”. Lasot šos grozījumus, jākonstatē, ka Ministru kabinets, grozīdams arī citus likumus, ir nonācis pie tā, ka pēcreformas periodā plāno pašvaldībās samazināt to pakalpojumu pieejamību, kas ir pieejami lauku iedzīvotājiem. Sākotnējais likums, kas tika izstrādāts vēl tajā laikā, kad biju reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, kura pārziņā bija administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, paredz, ka dzimtsarakstu nodaļu funkcijas var veikt arī pagastu pārvaldēs, tātad tajās vietās, kuras agrāk bija pagastu padomes, turpretim jaunais regulējums, ko piedāvā valdība, paredz šīs funkcijas izbeigt, un līdz ar to visiem lauku iedzīvotājiem, ja būs vajadzīgs saņemt kaut vai izziņu dzimtsarakstu jautājumos, vienmēr būs jādodas uz novada centru, kas dažos novados ir diezgan attālu. Mēs šādu normu neatbalstīsim un ceram, ka diskusija tomēr būs tāda, ka valdība sapratīs savu kļūdu.

Runājot par lietām, kas ir ārpus Saeimas, ārpus Valsts prezidenta vēlēšanu ietvara, un citām lietām, kas šobrīd notiek, es atgādināšu, ka notiek parakstu vākšana referendumam, kuru ir paredzēts rīkot, lai vērstos pret to politiku, ko valdība realizē attiecībā uz pabalstiem. Proti, valdība ir paredzējusi pabalstu samazināšanas turpināšanu pēc 2012.gada, tātad 2013., 2014. un 2015.gadā. Atgādināšu, ka runa ir par māmiņu algām, par slimības pabalstiem un bezdarbnieku pabalstiem, kurus valdība plāno neizmaksāt tādā apmērā, kādu likums ir paredzējis. Šo likumu darbības apturēšanu ierosināja opozīcijas frakcijas, un mēs sagaidām, ka sabiedrība sapratīs, ka te nav runa par pozīcijas vai opozīcijas politiku, bet ir runa par to, vai Latvijas sabiedrība, katrs Latvijas cilvēks sapratīs, ka arī krīzes apstākļos valdībai ir jādod sabiedrībai cerība – ir jādod cerība! –, ka nodokļu maksātāji, ja viņiem būs šāda vajadzība, tiešām saņems to, par ko viņi ir maksājuši nodokļus, nevis ka valdība ies pretējo ceļu, kā tas ir šobrīd. Cilvēki, kuri maksā nodokļus no algas, kas ir nedaudz pāri par 300 latiem uz rokas... šie cilvēki patiesībā nesaņem to, kas viņiem pienākas pēc nomaksātiem nodokļiem. Un tāpēc, no vienas puses, ir valdības vadībā dibinātas dažādas komisijas, kas runā par iedzīvotāju neaizbraukšanu vai par demogrāfijas jautājumiem, bet tajā pašā laikā valdības politika diemžēl ir pretēja un noved pie tā, ka cilvēkiem nav ne mazākās intereses šeit godīgi maksāt nodokļus un galu galā varbūt kādam arī dzīvot Latvijā un veidot šeit kuplu ģimeni. Mēs uzskatām, ka sabiedrībai, katram cilvēkam ir jāsaka savs vārds šajā jautājumā, tāpēc mēs aicinām iet un parakstīties. Parakstu vākšana beigsies 16.jūnijā. Tā ka laiks vēl ir.

Mūsuprāt, šis referendums ir nepieciešams tādēļ, lai sabiedrība valdībai tomēr parādītu, ka lēmumiem ir jābūt ne tikai īstermiņa un varbūt kaut kādu interešu vadītiem, bet jābūt arī tādiem, kas tomēr paredz mūsu nākotni ilgākā termiņā un attiecībā uz lietām, kas skar Latvijas nācijas izdzīvošanu. Šādiem lēmumiem tomēr ir jābūt izsvērtākiem, nekā tos šobrīd piedāvā valdība.

Tā ka aicinu visus, kam šis jautājums ir svarīgs, līdz 16.jūnijam iet un parakstīties.

 

Vadītāja. Paldies partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam!

Nākamais runās politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!

 

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vairāk šodien gribētu runāt par tiem darbiem, kas saistīti ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darbu. Jāteic, ka visu frakciju pārstāvji šajā komisijā strādā gana aktīvi un ka mums ir izskatīšanā vairāki likumprojekti, kas skar tiesību aizsardzības iestāžu darbību. Turklāt mēs uzraugām arī to, kas notiek iekšlietu sistēmā, Bruņotajos spēkos, un paralēli ar mūsu kolēģiem no Ārlietu komisijas nedaudz saskaramies arī ar starptautiskajiem jautājumiem.

Vakar mūsu komisijā bija tikšanās ar Baltijas aizsardzības koledžas pasniedzējiem un studentiem. Tie bija 67 cilvēki – virsnieki, pārsvarā vecākie virsnieki, no vairākām Eiropas valstīm – gan no NATO dalībvalstīm, gan arī no tām valstīm, kas piedalās NATO partnerībā mieram. Tikšanās bija diemžēl ne pārāk gara, bet ļoti intensīva, tāpēc ka koledžas studenti uzdeva vairākus jautājumus ne tikai ziņkārības vadīti, bet pēc būtības saistībā ar mūsu valsts aizsardzības politiku un spējām nodrošināt nepieciešamo finansējumu Bruņotajiem spēkiem.

Šodien komisijas vārdā es piedāvāju Saeimai izskatīt pirmajā lasījumā grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā. Šie grozījumi ir pietiekami plaši, bet daži momenti, manuprāt, ir principiāli, un es domāju, ka būs ne tikai deputātu, bet arī profesionāļu diskusija par piedāvātajiem grozījumiem. Piemēram, tiek piedāvāts, ka Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāji tiek iecelti amatā uz noteiktu laiku, uz noteiktu termiņu, atšķirībā no pašreiz esošā tiesiskā regulējuma. Un valdībai būs iespēja lemt par dienesta termiņa pagarināšanu vēl uz 5 gadiem vai arī pieņemt lēmumu par atbrīvošanu no iestādes vadītāja amata.

Ņemot vērā to, kā attīstās Valsts policijas darbības virzieni, aktivitātes kopumā, valdība rosina Saeimai lemt par to, vai Valsts policijas vadītājam ir nepieciešama juridiskā izglītība. Ir piedāvāts atteikties no šīs prasības, paredzot, protams, ka Valsts policijas priekšniekam ir jābūt ar augstāko akadēmisko vai ar otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību. Un tas ir acīmredzams, ka augsta līmeņa vadītājs bez augstākās izglītības šodien vienkārši nav iedomājams.

Kas attiecas uz mūsu kolēģu, nacionālās apvienības, darbību. Visu cieņu viņu nostājai nacionālajos jautājumos! Es aicinu jūs, cienījamie radioklausītāji, padomāt par vienu nelielu momentu. No vienas puses, kad mēs runājam par mazākumtautību skolu pāriešanu uz mācībām tikai un vienīgi valsts valodā, tas, manuprāt, ir nesamērīgs solis, ņemot vērā to, ka jau šodien vairāki mērķstudiju mācību priekšmeti tiek pasniegti latviski, nodrošinot to, ka vidusskolu beidzēji visi labi pārvalda valsts valodu un spēj iegūt vēlāk arī augstāko izglītību Latvijas augstskolās.

Un vēl viens moments, ar kuru mums ir jārēķinās. Ja runa ir par grozījumiem Satversmē, tad, lai tie stātos spēkā, ir nepieciešams savākt 700 tūkstošus vēlētāju balsu. Es šaubos, vai šis mērķis ir sasniedzams, un tad sanāk tā, ka jūsu aktivitāte, jūsu rīcība šajā virzienā diemžēl nesasniegs nacionālās apvienības iecerētos mērķus, bet nesīs zaudējumus mūsu valsts budžetam, jo referendumu izmaksas ir mērāmas miljonos.

Un vēl. Ņemot vērā pēdējā laika aktivitātes, proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aktīvo darbību, es gribu paust atbalstu maniem bijušajiem kolēģiem un vērst jūsu, radioklausītāju, uzmanību uz to, ka brēka, kas sacelta par to, ka KNAB pilda politiskus pasūtījumus vai darbojas tāpēc, ka ir noteiktas politiskās norises valstī, ir absolūti nepamatota. Būsim reālisti, paskatīsimies kalendārā! Ja mēs skatīsimies četru gadu ciklu, tad redzēsim, ka vienā gadā notiek pašvaldību vēlēšanas, citā gadā notiek Valsts prezidenta vēlēšanas, un trešajā gadā notiek Saeimas vēlēšanas... Un tad sanāk, ka – lai nebūtu pārmetumu! – KNAB aktīvā darbība ir saistīta ar lielām politiskām norisēm valstī... tad KNAB atliek tikai viens gads no četriem, kad var veikt kratīšanas un aizturēšanas. Es domāju, jūs labi saprotat, ka šī ideja būtu vienkārši absurda.

Vēl vairāk! Mums būtu kaut kāds niecīgs pamats domāt, vai nav bijusi politiska virzība šīm darbībām, ja būtu izdarīta kratīšana tikai pie vienas valsts amatpersonas, kas pārstāv kaut kādu politisko spēku, bet, ja mēs zinām, ka KNAB bija lūdzis tiesas atļauju veikt kratīšanas 42 vietās, kas ir tieši vai pastarpināti saistītas ar trim augstām valsts amatpersonām, precīzāk, ar vienu pašvaldības vadītāju un divām valsts augstākā ranga amatpersonām, kas pārstāv atšķirīgus politiskos spēkus, tad, es nedomāju, ka šajā gadījumā mums būtu jāmeklē politiskas saknes. Varbūt vienkārši bez liekas brēkas ļausim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām pildīt viņu profesionālos pienākumus, bet, ja rodas bažas par pieņemto lēmumu tiesiskumu, tad mūsu likumi paredz skaidru kārtību, kā var noskaidrot, vai tā vai cita rīcība, tas vai cits lēmums, ir pieņemti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Aleksejam Loskutovam no apvienības „Vienotība” frakcijas!

Un „Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kuri šodien tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām. Viennozīmīgi ir apsveicama Ministru kabineta vēlme padarīt efektīvāku administratīvo procesu un nodrošināt, lai lietas tiktu izskatītas saprātīgos termiņos, nevis tā, kā tas ir pašlaik: divu gadu laikā izskata rajona tiesā, bet gada laikā – apgabaltiesā. Tieši tāpēc lielākā daļa normu likumprojektā „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” ir viennozīmīgi atbalstāmas.

Tomēr likumprojektā tajā pašā laikā ir ietvertas arī tādas normas, kuras ir kā darvas karote šajā likumprojektā. Tās paredz padarīt dārgāku vēršanos augstākas instances tiesā, četrkāršojot – no 10 uz 40 latiem – valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu, ieviešot drošības naudu par blakussūdzībām 10 latu apmērā, bet par kasācijas sūdzībām – 50 latu apmērā, kā arī valsts nodevu par pagaidu aizsardzību un par lūgumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātajiem apstākļiem – 10 latu apmērā.

Pēc anotācijā izteiktajām likumprojekta autoru domām, ir nepieciešams nodrošināt barjeras funkciju un novērst situāciju, ka personas nepārdomāti sniedz nepamatotas sūdzības, gan vilcinot laiku, gan vēršoties tiesā sporta pēc. Šinī gadījumā es likumprojekta autoriem vēlos atgādināt, ka sākotnēji administratīvais process bija iecerēts, lai vienkārši iedzīvotāji varētu aizsargāt savas tiesības pret daudzskaitlīgo un labi apmācīto valsts aparātu, lai tiktu garantēta cilvēktiesību ievērošana un nodrošināts taisnīgs rezultāts konkrētās tiesiskajās situācijās. Ar šo nodevu ieviešanu un paaugstināšanu tiek uzlikta pārāk liela barjera cilvēktiesībām, tāpēc šo barjeru ļoti daudzi cilvēki pārkāpt nevarēs. Un tieši tāpēc, ka viņiem nav šādas naudas!

Tiesiskā valstī cilvēktiesības ir vērtība, un tāpēc nav pieļaujami kārtējo reizi pārlikt slogu uz mūsu valsts iedzīvotāju pleciem, šoreiz pieprasot no viņiem nesamērīgu maksu par to, lai viņi varētu aizstāvēt savas tiesības taisnīgā tiesā. Es uzskatu, ka šādu normu ieviešana ir pretrunā ar paša likuma mērķi un tāpēc nav atbalstāma.

Saeima turpinās strādāt ar grozījumiem Administratīvo procesu likumā, un „Saskaņas Centrs” pacentīsies samazināt valsts nodevas apmēru.

Paldies jums par uzticību, paldies par uzmanību, godātie radioklausītāji!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs”, kurš noslēdza šīsdienas „Frakciju viedokļus”.

Pārraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde