Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

 

 

 

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija                                                                                                                 Likumprojekts 3.lasījumam

 

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”

(reģ.nr. 911)

 

 

Spēkā esošā likuma pantu redakcija

 

Saeimā 2.lasījumā

pieņemtā

likumprojekta  redakcija

(dok.nr.3283)

Nr.

Priekšlikumi

3.lasījumam

Komisijas

atzinums

Atbildīgās

komisijas

 sagatavotā

3.lasījuma

redakcija

 

 

 

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4.,20.nr.; 1998, 15.,23.nr.; 2001, 16.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

 

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4., 20.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 2001, 16.nr.) šādus grozījumus:

 


 

2.pants. Dzīvojamās telpas īre

Dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai valdītāja dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.

 

 

 

 

 

 

Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

 

 

 

1.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.”

 

 

Atbalstīt,

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, mainīt turpmāko pantu numerāciju

 

1. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.”

 

 

4.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti

Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs.

 

 

 

 

 

 

 

 

Par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā.

Dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgumu rīcībnespējīgas personas vārdā slēdz tās aizgādnis, bet ierobežoti rīcībspējīga persona to slēdz ar aizgādņa piekrišanu.

 

 

 

 

2.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.”

 

Atbalstīt

2. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.”

 

 

7.pants. Valstij un pašvaldībām piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaite

 

Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc tās atbrīvošanas pārvaldītājs paziņo attiecīgās mājas valdītājam.

 

 

 

 

 

 

 

1. Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās pārvaldītājs paziņo attiecīgās mājas valdītājam. Paziņojumā jānorāda attiecīgās dzīvojamās telpas adrese, platība, istabu skaits, stāvs, kurā šī telpa atrodas un labiekārtojuma līmenis”.

 

3.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 1.pantā:

7.panta pirmajā daļā vārdus „pēc dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās” aizstāt ar vārdiem „pēc tās atbrīvošanas”.

 

Atbalstīt

3. Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc tās atbrīvošanas pārvaldītājs paziņo attiecīgās mājas valdītājam. Paziņojumā norādāma attiecīgās dzīvojamās telpas adrese, platība, istabu skaits, stāvs, kurā šī telpa atrodas, un labiekārtojuma līmenis.”

 

 

 

11.2 pants. Valstij un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksa

Valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka atklātā izsolē. Izsoles sākumcenā iekļaujama dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla izsolāmās dzīvojamās telpas platībai, un peļņa. Izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

Valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs.

 

 

2. Izteikt 11.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs, un tai jāatbilst šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajam  mājas apsaimniekošanas izdevumu apmēram.”

 

 

4.

 

Juridiskais birojs

Likumprojekta 2. pantā aizstāt vārdus “tai jāatbilst šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajam mājas apsaimniekošanas izdevumu apmēram” ar vārdiem “un to veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, atbilstoši šā likuma 11. panta trešās daļas noteikumiem.”

 

 

 

Atbalstīt

 

4. Izteikt 11.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs, un to veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, atbilstoši šā likuma 11.panta trešās daļas noteikumiem.”

 

 

 

 

 

 

11.3 pants. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu

Dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:

1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);

2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

     

Izīrētājs ir tiesīgs:

1) sniegt ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos pakalpojumus īrniekam tieši, kļūstot par pakalpojumu sniedzēju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

 

2) būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

 

Īrnieks ir tiesīgs:

1) patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju.

 

Maksu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nosaka attiecīgā pakalpojuma sniedzējs, ievērojot tos normatīvos aktus, kuri reglamentē attiecīgā pakalpojuma sniegšanas kārtību.

  

 

 

 

 

Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pamatpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzotfinansiālo pamatojumu.

Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem papildpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz mēnesi iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu.

Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētos pamatpakalpojumus, ja īrniekam nav šo pakalpojumu apmaksas parādu.

 

 

Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos papildpakalpojumus, ja:

1) īrnieks nepiekrīt par attiecīgo papildpakalpojumu noteiktajai maksai;

2) īrnieks trīs mēnešus nav maksājis par attiecīgo papildpakalpojumu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts cits termiņš un ja īrnieks vismaz divas nedēļas iepriekš ir rakstveidā brīdināts, ka turpmāk papildpakalpojums netiks sniegts;

3) normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēti citi gadījumi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.  11.3.pantā:

papildināt trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

”3) rakstveidā saņemt informāciju par maksu par pakalpojumiem un finansiālo pamatojumu, kurš ietver mērīšanas līdzekļu fiksētos  rādītājus un maksas aprēķināšanas metodiku.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “maksas paaugstināšanas iemeslu” ar vārdiem “un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Ja izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs pārkāpj šā panta septītās daļas noteikumus, īrniekam atlīdzināmi visi zaudējumi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Likumprojekta 3. pantā - likumā paredzēto 11.3 panta trešās daļas  3.punktu izteikt šādā redakcijā:

”3) rakstveidā saņemt informāciju par maksas par pakalpojumiem apmēru un tās aprēķināšanas metodiku;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
Juridiskais birojs

Likumprojekta 3. pantā – likuma 11.3 pantā paredzēto devīto daļu izteikt  kā panta septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 “Šā noteikuma neievērošanas gadījumā izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs  atlīdzina  īrniekam nodarītos  zaudējumus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. 11.3 pantā:

papildināt trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) rakstveidā saņemt informāciju par maksas par pakalpojumiem apmēru un tās aprēķināšanas metodiku.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “maksas paaugstināšanas iemeslu” ar vārdiem “un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šā noteikuma neievērošanas gadījumā izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs atlīdzina īrniekam nodarītos zaudējumus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

12.pants. Termiņi, kādos kārtojama dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pakalpojumiem

Dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12. pants. Termiņi, kādos kārtojami maksājumi

 

Dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

 

 

Dzīvojamās telpas īres līgumā vai arī rakstveida izziņā, kuru izīrētājs izsniedz īrniekam, ir jānorāda persona, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā maksājama īres maksa, un šīs personas adrese. Ja īres maksa kārtojama bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, izīrētājam jānorāda bankas konts, kurā pārskaitāma īres maksa.

 

 

 

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos un dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.”

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
Juridiskais birojs

Likumprojekta 4.pantā:

 izteikt 12.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“12.pants. Īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksāšanas kārtība”;

 

 

 

 

otro daļu izteikt šādā redakcijā:

“Dzīvojamās telpas īres līgumā norādāma persona, kurai maksājama īres maksa un maksa par pakalpojumiem,  šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja īres maksa un maksa par pakalpojumiem kārtojama bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, līgumā norādāms  bankas konts, kurā veicama iemaksa.”;

 

trešajā daļā aizstāt vārdus “normatīvajos aktos un dzīvojamās telpas īres līgumā” ar vārdiem “normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā”.

 

 

Atbalstīt

 

6. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Kārtība, kādā maksājama īres maksa un maksa par pakalpojumiem

Dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Dzīvojamās telpas īres līgumā norādāma persona, kurai maksājama īres maksa un maksa par pakalpojumiem,  šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja īres maksa un maksa par pakalpojumiem kārtojama bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, līgumā norādāms  bankas konts, kurā veicama iemaksa.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.”

 

 

25.pants. Telpu īre dienesta viesnīcā

Dienesta viesnīcu var izveidot ikviena fiziskā vai juridiskā persona, ja tiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās dienesta viesnīcu būvniecības un higiēnas prasības un dienesta viesnīcas lietošanas noteikumi ir saskaņoti ar attiecīgo pašvaldību.

 

Īrētajā dienesta viesnīcas telpā īrnieks var dzīvot kopā ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem, ja to paredz dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.

 

 

 

 

Citus jautājumus, kas saistīti ar telpu īri dienesta viesnīcā, regulē Civillikums. Civillikuma 2112.panta piezīme neattiecas uz telpu īri dienesta viesnīcā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte I.Šlesere

Izteikt likuma 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Īrētajā dienesta viesnīcas telpā īrnieks var dzīvot kopā ar laulāto un ar darba nespējīgiem īrnieka ģimenes locekļiem, kas ir viņa apgādībā, ja to paredz dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.”

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Izteikt likuma 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Īrētajā dienesta viesnīcas telpā īrnieks var dzīvot kopā ar laulāto, nepilngadīgiem bērniem un ar darbnespējīgiem ģimenes locekļiem, kuri ir viņa apgādībā, ja to paredz dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīt, skat.

priekšlikumu nr. 9

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Īrētajā dienesta viesnīcas telpā īrnieks var dzīvot kopā ar laulāto, nepilngadīgiem bērniem un ar darbnespējīgiem ģimenes locekļiem, kuri ir viņa apgādībā, ja to paredz dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.”

 

 

 

26.pants. Valsts un pašvaldību dienesta dzīvokļu īre

Valsts un pašvaldību dienesta dzīvokļu īres tiesiskās attiecības regulē šis likums, izņemot tā VI un VII nodaļu.

 

Valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īres līgumu uz termiņu, ne ilgāku par trim gadiem, noslēdz dienesta dzīvokļa izīrētājs ar personu, kurai uz darba vai mācību laiku nodod lietošanā dienesta dzīvokli.

 

Ja darba devējs un valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa izīrētājs nav viena un tā pati persona, dienesta dzīvokļa īres līgumu noslēdz ar darba devēja piekrišanu.

 

Valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īres līgums izbeidzas vienlaikus ar darba attiecību izbeigšanos vai mācību pabeigšanu.

 

 

 

 

 

Ja darba attiecības vai mācības turpinās, valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īrniekam pēc dienesta dzīvokļa īres līguma termiņa izbeigšanās ir pirmtiesības uz dienesta dzīvokļa īres līguma pagarināšanu.

 

 

Ja pēc valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īres līguma izbeigšanās īrnieks atsakās atbrīvot dienesta dzīvokli, viņu izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte I.Šlesere

26.pantā papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:
”Ja uz darba attiecību pamata dibināts valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa vai dienesta viesnīcas īres līgums ir turpinājies ilgāk nekā desmit gadu un īrnieks visu šo laiku ir bijis darba attiecībās ar valsts vai pašvaldību iestādi, īrniekam, ar kuru kopā dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns, ir tiesības par aizņemto platību slēgt dzīvojamās telpas īres līgumu.”;

     

uzskatīt panta līdzšinējo sesto daļu par septīto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

36.1 pants. Īrnieku kategorijas, kurām tiek nodrošināta palīdzība

Pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, kas šā likuma 28.panta pirmajā daļā, 28.panta pirmajā daļā un 28.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izlikts no dzīvojamās telpas:

1) ja viņš sasniedzis pensijas vecumu vai ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ;

2) ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.

         Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteikto līmeni, bet kurš nedrīkst būt zemāks par līmeni, kādu, pamatojoties uz likumu “Par sociālo palīdzību”, noteicis Ministru kabinets.

           Pašvaldības dome (padome) ir tiesīga noteikt arī citas tās teritorijā dzīvojošu personu kategorijas, kurām tiek sniegta palīdzība, ja tās šā likuma 28.panta pirmajā daļā, 28.panta pirmajā daļā un 28.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izliktas no dzīvojamās telpas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Aizstāt 36.1. panta otrajā daļā vārdus “likumu “Par sociālo palīdzību”” ar vārdiem “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte A.Seile

36.1panta trešajā daļā vārdus “Pašvaldības dome (padome) ir tiesīga noteikt” aizstāt ar vārdiem “Pašvaldības dome (padome) 3 mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās nosaka” .

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likuma 36.1 panta trešajā daļā izslēgt skaitli un vārdus “28.3 panta pirmajā daļā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. 36.1 pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “likumu “Par sociālo palīdzību”” ar vārdiem “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu”;

 

 

 

 

 

izslēgt trešajā daļā skaitli un vārdus “28.3 panta pirmajā daļā”.

 

 

36.pants. Bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākumi palīdzības nodrošināšanā

Ja ierosināta civillieta par īrnieka un ar viņu kopā dzīvojoša un viņa apgādībā esoša nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesa triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai). Atkārtots paziņojums nosūtāms tad, kad tiesa ir taisījusi spriedumu lietā par nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu no dzīvojamās telpas.

 

Bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākums ir uzraudzīt, lai īrnieka apgādībā esošie nepilngadīgie bērni un aizgādnībā esošās personas, kuras, pamatojoties uz tiesas spriedumu, tiek izliktas no dzīvojamās telpas, tiktu nodrošinātas ar dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, ievērojot šā likuma noteikumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte I.Šlesere

Papildināt likuma 36.2panta otro daļu pēc vārdiem „tiek izliktas no dzīvojamās telpas“ ar vārdiem „pirms izlikšanas“.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

36.3 pants. Pašvaldības pienākumi palīdzības nodrošināšanā

Ja, pamatojoties uz šā likuma 28.2 panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, kurš atbilst kādai no šā likuma 36.panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

 

Izīrētājam (izņemot gadījumu, kad izīrētājs ir pašvaldība) ir tiesības prasīt no pašvaldības to izdevumu, kā arī zaudējumu atlīdzību, kas tam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu un īrnieka uzturēšanos attiecīgajā dzīvojamā telpā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.  36.3.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “izīrētājs ir pašvaldība” ar vārdiem “vai valsts”;

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta otrā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad īrnieks neveic likumā paredzētās darbības pašvaldības palīdzības saņemšanai vai nepamatoti novilcina pašvaldības palīdzības sniegšanas procesu.  Ja īrnieks apzināti neveic likumā paredzētās darbības pašvaldības palīdzības saņemšanai vai nepamatoti novilcina pašvaldības palīdzības sniegšanas procesu, tiesas spriedums nododams izpildei vispārīgā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 6. pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 6.pantā:

trešās daļas redakcijā izslēgt vārdus “vispārīgā kārtībā”.

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

9. 36.3 pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “izīrētājs ir pašvaldība” ar vārdiem “vai valsts”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta otrā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad īrnieks neveic likumā paredzētās darbības pašvaldības palīdzības saņemšanai vai nepamatoti novilcina pašvaldības palīdzības sniegšanas procesu. Ja īrnieks apzināti neveic likumā paredzētās darbības pašvaldības palīdzības saņemšanai vai nepamatoti novilcina pašvaldības palīdzības sniegšanas procesu, tiesas spriedums nododams izpildei.”

 

 

48.pants. Īres valdes kompetence

Īres valdes kompetenci atbilstoši šā panta noteikumiem nosaka pašvaldība.

 

Īres valde var:

1) likumā un pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos sastādīt administratīvos protokolus personām, kas pārkāpušas likumus, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu;

2) sniegt konsultācijas un ieteikumus māju īpašniekiem (izīrētājiem), dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem) un dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem);

3) veikt citas attiecīgās pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minētās funkcijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.  48. panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā:

“2) gadījumos, kad īrnieks vai izīrētājs pārkāpj šā likuma 2.-5., 7.-10., 11., 11.3, 12.,14.,15., 17.-20., 37., 38., 40.-43. panta noteikumus, pieņem tiem saistošus lēmumus;”;

          uzskatīt līdzšinējo 2. un 3. punktu attiecīgi par 3. un 4. punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt  likumprojekta       

7. pantu. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

49.pants. Īres valdes tiesības

Realizējot šā likuma 48.pantā noteikto kompetenci, īres valdei ir tiesības:

1) iepazīties ar fizisko un juridisko personu rīcībā esošajiem dokumentiem un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

2) uzaicināt uz īres valdes sēdēm

personas, kuras ir pārkāpušas

likumu, Ministru kabineta

noteikumus un pašvaldības

izdotos saistošos noteikumus,

kuri reglamentē dzīvojamo

telpu izīrēšanu, uzturēšanu

un apsaimniekošanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.  Papildināt 49.panta 2.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Minētajām personām ir pienākums ierasties uz īres valdes sēdi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Papildināt 49.panta 2.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Minētajām personām ir pienākums ierasties uz īres valdes sēdi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Papildināt likumu ar 49.1 pantu šādā redakcijā:

“49.1 pants. Īres valdes pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšana

To īres valdes izdoto lēmumu izpildi, kuri likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēti, savas kompetences ietvaros nodrošina pašvaldības policija un citas pašvaldības iestādes un amatpersonas.”

 

17.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 9.pantā:

izteikt 49.1 pantu šādā redakcijā:

“49.1 pants. Īres valdes pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšana

To īres valdes izdoto lēmumu izpildi, kuri likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēti, savas kompetences ietvaros nodrošina attiecīgā pašvaldība.”

 

Atbalstīt

 

11. Papildināt likumu ar 49.1 pantu šādā redakcijā:

“49.1 pants. Īres valdes pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšana

To īres valdes izdoto lēmumu izpildi, kuri likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēti, savas kompetences ietvaros nodrošina attiecīgā pašvaldība.”

 

 

 

Nobeiguma noteikumi

 

50.pants. No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošo strīdu izskatīšanas kārtība

No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošie strīdi tiek izskatīti tiesā.

 

 

10. Papildināt Nobeiguma noteikumus ar 51.pantu šādā redakcijā:

“51.pants. Valstij piederošo dzīvojamo telpu pārņemšana

Ikvienu valsts īpašumā esošu neizīrētu dzīvokli attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs septiņu dienu laikā atbilstoši likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajam piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras teritorijā neizīrētais dzīvoklis atrodas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta

10. pantu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

 

4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs un tā laika posmā līdz 2004.gada 31.decembrim par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002. gadā – par 0,24 latiem ;

2) 2003. gadā – par 0,36 latiem ;

3) 2004. gadā – par 0,48 latiem.

 

 

11. Pārejas noteikumos:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, iekļaujot tajā dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu. Īres maksas apmēru nosaka, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, laika posmā līdz 2007.gada 31.decembrim īres maksa par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

 

1) 2002. gadā – par 0,24 latiem ;

2) 2003. gadā – par 0,36 latiem ;

3) 2004. gadā – par 0,48 latiem ;

4) 2005.gadā – par 0,60 latiem ;

5) 2006.gadā – par 0,72 latiem ;

6) 2007.gadā – par 0,84 latiem. ”;

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta

11. pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte A.Seile

Likumprojekta 2.lasījumā atbalstītajā pārejas noteikumu 4.punktā izdarīt šādus grozījumus:
”vārdus “līdz 2007.gada 31.decembrim” aizstāt ar vārdiem  “līdz 2005.gada 31.decembrim”;

           

 svītrot pārejas noteikumu 4.punkta piekto un sesto apakšpunktu.

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 .

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Pārejas noteikumos:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, iekļaujot tajā dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu. Īres maksas apmēru nosaka, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, laika posmā līdz 2007.gada 31.decembrim īres maksa par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002.gadā — par 0,24 latiem;

2) 2003.gadā — par 0,36 latiem;

3) 2004.gadā — par 0,48 latiem;

4) 2005.gadā — par 0,60 latiem;

5) 2006.gadā — par 0,72 latiem;

6) 2007.gadā — par 0,84 latiem.”;

 

 

 

5. Ja īrnieks, kas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā esošu dzīvokli lietojis līdz mājas īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajam īpašniekam (viņa mantiniekam), un mājas īpašnieks laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim ir noslēguši dzīvojamās telpas īres līgumu, īrniekam ir pienākums maksāt īres līgumā noteikto īres maksu. Ja šajā līgumā noteiktā īres maksa ir zemāka par šo pārejas noteikumu 4.punktā noteikto īres maksu, izīrētājs laika posmā līdz 2004.gada 31.decembrim var noteikt īres maksu līdz līmenim, kāds paredzēts šo pārejas noteikumu 4.punktā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt 5.punktā skaitli „2004“ar skaitli „2007“;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte A.Seile

Likumprojekta pārejas noteikumu 5.punktā vārdus “2007.gada” aizstāt ar vārdiem “2005.gada”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt 5.punktā skaitli “2004“ar skaitli “2007”;

 

 

7. Paaugstinot dzīvojamās telpas īres maksu šo pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajos gadījumos, izīrētāja pienākums ir vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu.

 

 

papildināt 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par īres maksas paaugstināšanu līdz 0,60 latiem par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības atbilstoši šo pārejas noteikumu 4.punkta 4.apakšpunkta noteikumiem, izīrētājam rodas tiesības brīdināt īrnieku ar attiecīgo grozījumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” spēkā stāšanos.”;

 

 

 

 

 

22.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“papildināt 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par īres maksas paaugstināšanu līdz 0,60 latiem par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības atbilstoši šo pārejas noteikumu 4.punkta 4.apakšpunkta noteikumiem izīrētājam rodas tiesības brīdināt īrnieku, sākot ar 2005.gada 1.janvāri.”;

 

 

Atbalstīt

 

papildināt 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par īres maksas paaugstināšanu līdz 0,60 latiem par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības atbilstoši šo pārejas noteikumu 4.punkta 4.apakšpunkta noteikumiem izīrētājam rodas tiesības brīdināt īrnieku, sākot ar 2005.gada 1.janvāri.”;

 

 

 

8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, tajā noteiktā īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

 

 

Izteikt 8.punktu šādā redakcijā :

« 8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2. un 3.punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, kā arī, ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, pēc 2007.gada 31.decembra īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2. un 3.punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, kā arī ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, pēc 2007.gada 31.decembra īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.”;

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.decembrim izstrādā un līdz 2004.gada 31.decembrim ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.”

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.

 

 

 

 

Deputāts J.Sokolovskis

Papildināt likumprojekta pārejas noteikumu 14.punktu ar teikumu:

“Ministru kabinets iesniedz Saeimā priekšlikumus likumprojekta “Par valsts budžetu 2005.gadam”, paredzot līdzekļus šajā punktā minētās programmas īstenošanai”.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 11.pantā:

pārejas noteikumu 14.punktu izteikt  šādā redakcijā:

“14. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.martam izstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.martam izstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

25.

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

 

“Likums stājas spēkā 2005. gada 1.janvārī.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.