Saeimā ceturtdien, 19.maijā, atklās Latvijas pilsētu, pagastu un novadu ģerboņu izstādi. Tā būs kā vēstījums par ģerboni, tā būtību, tapšanas procesu, simboliku un noteiktu teritoriju ģerboņiem.
Izstādi Saeimas nama Sarkanajā zālē atklās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, un klātesošos uzrunās arī izstādes veidotāji - mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs.
Ģerbonim kā īpašam pašapliecināšanās simbolam un tradīcijām apvītai reprezentācijas zīmei ir turpat 800 gadus sena vēsture, un pirmsākumi pilsētu simbolikas attēlojumam meklējami 13.gadsimta sākumā. Vēsturiskā simbolika laika gaitā piedzīvoja ne mazums pārmaiņu - Latvija zaudēja ne tikai valsts ģerboni kā valsts identitātes zīmi, bet arī pilsētu vēsturisko heraldisko simboliku.
Pilsētu simbolikas atjaunošana Latvijā aizsākās līdz ar Atmodas kustības sākumu, un līdz 1993.gadam tika atjaunoti visi 20.gadsimta sākumā tapušie Latvijas pilsētu ģerboņi, kā arī izveidots mūsdienu prasībām atbilstošs valsts ģerboņa zīmējums.
Patlaban līdzās atjaunotajiem vēsturiskajiem ģerboņiem savas vietas simbolika ir arī turpat trijiem simtiem atjaunotās valsts laikā pilsētu tiesību ieguvušajām pilsētām, kā arī pagastiem un novadiem. Savi ģerboņi izveidoti arī daudzām valsts institūcijām, un populāra kļūst korporatīvā simbolika, kā arī dzimtu ģerboņi.
Pilsētu, pagastu un novadu ģerboņu izstādi Saeimas nama Sarkanajā zālē ceturtdien, 19.maijā, plānots atklāt pulksten 10.35.
Saeimas Preses dienests