Saeimas komisija noslēdz darbu pie izmaiņām Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā

(20.01.2016.)

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 20.janvārī, trešajā galīgajā lasījumā izskatīja grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, ar kuriem tiks atcelts aizliegums Latvijā importēt un eksportēt donoru dzimumšūnas.  

“Komisija ar šo likumprojektu strādājusi jau ilgāku laiku, rūpīgi izskatot arī virkni neviennozīmīgi vērtētu priekšlikumu. Konsultējoties ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, komisijas deputātu vairākums sliecās neatbalstīt iesniegtos priekšlikumus, kas paredzētu izmaiņas grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas regulējumā. Tostarp nav atbalstīts priekšlikums ieviest obligātu konsultāciju pirms pirmās grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas un pagarināt pārdomu periodu pirms aborta izdarīšanas no 72 līdz 120 stundām,” likumprojekta virzību raksturo atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.  

Likums tiks papildināts ar pantu, kas paredz grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu konsultāciju. Konsultācija būs brīvprātīga un būs iespējama pie ārsta psihoterapeita vai pie ginekologa, vai pie ģimenes ārsta, vai citas ārstniecības personas, kura ir apmācīta sniegt šādu konsultāciju. Apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Iespēju saņemt šādu konsultāciju valsts nodrošinās no 2018.gada. 

Pamatojot nepieciešamību atcelt dzimumšūnu importa un eksporta aizliegumu, likumprojekta autori norāda, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem. Jāņem vērā, ka no viena donora dzimumšūnām valstī var būt ne vairāk par trim dzimušiem bērniem, lai pēc iespējas mazinātu neapzināta incesta risku - iespēju radīt pēcnācējus personām, kuras dzimušas no viena dzimumšūnu donora.  

Ar likuma grozījumiem tiks atcelts ierobežojums importēt un eksportēt donora dzimumšūnas medicīniskās apaugļošanas mērķim. Līdztekus likums paredzēs deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dzimumšūnu ieguves, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas (arī eksportēšanas un importēšanas) un izsekojamības kārtību, kā arī kvalitātes un drošības prasības.  

Likumu paredzēts papildināt ar nosacījumu, ka dzimumšūnas var ziedot tikai dzemdējusi sieviete. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Eiropā neauglīgi ir vidēji 8-10 procenti pāru. Latvijā ik gadu tiek veiktas vidēji 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst 200 – 300 bērnu. Neauglības ārstēšana un medicīniskā apaugļošana ir daļa no Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna, kas cita starpā paredz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru. 

Komisijā atbalstīts arī priekšlikums, kas paredz nodrošināt iespēju grūtniecības pārtraukšanas gadījumā pacientei saņemt nedzīvi dzimuša augļa mirstīgās atliekas apglabāšanai. Grūtniecības līdz 22 nedēļai pārtraukšanas gadījumā ārstniecības iestāde izsniegs izrakstu un rakstveidā informēs pacienti par iespēju saņemt mirstīgās atliekas. 

Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē. 

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde