Jānis Vucāns Romā: pētniecības kā ekonomikas dzinējspēka pamatā – kompetences centri

(27.11.2014.)

Lai pētniecība kļūtu par nopietnu ekonomikas dzinējspēku, Latvijā kā veiksmīgs risinājums sevi ir apliecinājusi kompetences centru radīšana un atbalsts to darbībai vairākās tehnoloģiju ietilpīgās tautsaimniecības nozarēs. To, no 19.līdz 21.novembrim pārstāvot Latvijas parlamentu Eiropas Savienības (ES) nacionālo parlamentu nodarbinātības, pētniecības un inovāciju komiteju priekšsēdētāju sanāksmē, kas norisinājās Itālijas galvaspilsētā Romā, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Latvijā tādi veiksmīgi piemēri kā kompetences centri informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā pierādījuši, ka priekšnoteikums atbalsta saņemšanai no ES un komercializējamu projektu īstenošanai uzņēmumam segt izmaksas vismaz 50 procentu apmērā tos motivē piedalīties kompetences centra aktivitātēs. To, diskutējot par pētniecības un inovāciju jautājumiem, akcentēja J.Vucāns.

Turklāt, lai tuvinātu lietišķos pētījumus tautsaimniecības vajadzībām, Latvijā izveidoti arī valsts nozīmes pētniecības centri deviņos valsts noteiktajos prioritārajos zinātnes virzienos. Lai veicinātu pētniecībā balstītu jaunu uzņēmumu izveidi, sadarbībā ar lielākajām Latvijas universitātēm radīti biznesa inkubatori, kolēģus no citu valstu parlamentiem informēja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.

Savukārt diskutējot par digitālo attīstību, J.Vucāns uzsvēra, ka jautājums par digitālajām iespējām jau vairākus gadus ir bijis arī Baltijas Asamblejas darba kārtībā, un atzīmēja progresu e-paraksta savstarpējā atzīšanā trīs Baltijas valstīs – šis solis ir ļoti svarīgs Baltijas valstu kopējā digitālā tirgus attīstībā un paplašināšanā.

Vienlaikus J.Vucāns norādīja, ka visu trīs Baltijas valstu parlamentārieši cenšas panākt, lai no digitālajām iespējām labumu gūtu visa sabiedrība kopumā un katrs iedzīvotājs.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs vērsa klātesošo uzmanību, ka Baltijas valstis ir līderes ES drošu un dokumentu elektroniskai parakstīšanai izmantojamu valsts līmeņa elektronisko identifikācijas karšu ieviešanā.

Savukārt Latvijas ilgtermiņa mērķis ir radīt savstarpēji atzītu, vienoti lietojamu vienkāršu e-parakstu. Latvija atbalsta tāda e-dokumentu formāta ieviešanu Baltijas valstīs, kas atbilstu ES regulējumam par elektronisko identifikāciju, drošību un pakalpojumu uzticamību, sacīja J.Vucāns.

Noslēgumā J.Vucāns akcentēja, ka Latvijas valdība 2013.gadā apstiprināja Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. To galvenais mērķis ir e-pārvaldes sistēmas ieviešana Latvijā. Šobrīd šādas sistēmas jau darbojas Latvijā lokālā – ministriju un pašvaldību – līmenī.

 

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 26.oktobrī
13:50  Saeimas Prezidija sēde