Noteiks transtaukskābju pieļaujamo daudzumu pārtikas produktos

(22.10.2014.)

 Lai nodrošinātu veselīgāka uztura pieejamību, pārtikas produktos turpmāk tiks noteikts pieļaujamais transtaukskābju daudzums. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien, 22.oktobrī, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā. 

Likuma grozījumi noteic, ka valdībai līdz nākamā gada 30.novembrim būs jānosaka transtaukskābju maksimālais daudzums pārtikas produktos. Likumprojekta autori norāda, ka pēdējos gados pētījumi pierādījuši transtaukskābju lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, kas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, aptaukošanos un atstāt negatīvu ietekmi uz grūtniecību. Saskaņā ar pērnā gada datiem Latvijā visaugstākā šīs vielas koncentrācija ir siera izstrādājumos, biezpiena sieriņos, krējuma un sviesta izstrādājumos. 

Patlaban no Eiropas Savienības valstīm (ES) tikai Dānija un Austrija noteikušas pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikā. 

Lai samazinātu risku saslimt ar trihinelozi un pasargātu cilvēkus no nezināmas izcelsmes gaļas aprites, likuma grozījumi arī paredz personām pienākumu nodrošināt, lai pārtika pašpatēriņam atbilstu nekaitīguma prasībām. Slimību un profilakses centra dati liecina, ka ar trihinelozi pērn un aizpērn saslimuši vairāk nekā 50 cilvēku. 

Līdz ar izmaiņām Pārtikas un veterinārais dienests varēs publiskot informāciju par pārkāpumiem, kas saistīta ar patērētāju maldināšanu par pārtikas produktu izcelsmi un sastāvu. Turpmāk tas attieksies uz visiem gadījumiem, kad uzņēmēji maldinās pircējus, jo patlaban likums ļauj dienestam publicēt šādu informāciju tikai par pārkāpumiem, kas skar cilvēku veselību un dzīvību. Vieni no biežākajiem pārkāpumiem ir nepareizi norādīta produkta izcelsmes valsts, it īpaši augļiem un dārzeņiem. Tāpat saistībā ar pārtikas uzraudzību dienesta darbinieki turpmāk varēs izdarīt kontrolpirkumus. 

Valdībai turpmāk būs jānosaka prasības fasētas pārtikas marķējumam, informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku, kā arī pārtikas produktu papildu marķējumam. Likumprojekta autori norāda, ka ir stājusies spēkā ES pārtikas produktu marķēšanas regula un Latvijai tā jāpiemēro no šī gada 13.decembra. 

Līdz ar izmaiņām tiks noteikta vienota atļauju piešķiršanas procedūra attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem.

Tāpat regulējums papildināts ar normu - piesārņojums, tostarp pesticīdu atliekas, pārtikā nedrīkstēs pārsniegt ES tieši piemērojamos normatīvajos aktos noteiktās maksimāli pieļaujamās normas. Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kā noņem un sagatavo paraugus un novērtē izmeklējumu rezultātus pesticīdu atlieku kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos.

Saeima Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumus galīgajā lasījumā kā steidzamus skatīs 23.oktobra parlamenta sēdē.

 

 


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums