Dana Reizniece-Ozola: ir iespējas pilnveidot augstāko izglītību, negaidot jaunu finansēšanas modeli

(21.05.2014.)

„Diskutējot par Pasaules Bankas ziņojumu par jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, tapa skaidrs, ka šajā jomā izmaiņas ministrija izmaiņas plāno ieviest tikai no 2016.gada. Tomēr, lai augstskolas jau varētu sākt pilnveidot pārvaldības procesus un piesaistīt papildu finansējumu, Saeima jau tagad gaida Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus likumu izmaiņām.” To trešdien, 21.maijā, atskatoties uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi sacīja komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.

„Eiropas Komisija atzinusi, ka Latvijas progress augstākās izglītības reformu īstenošanā ir pārāk niecīgs, raugoties no augstskolu konsolidācijas un augstākās izglītības finansējuma modeļa skatupunkta. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka ir darbi, par kuriem neviena starptautiskā institūcija mums nevarēs pateikt - kas un kā jādara,” uzsvēra D.Reizniece-Ozola.

Kā vienu no jomām, kur steidzami nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, komisijas priekšsēdētāja akcentēja Latvijas augstskolu starptautiskās pievilcības celšanu: „Latvijā ir dažas augstskolas, kurām veiksmīgi izdodas piesaistīt ārvalstu studentus. Tomēr mums ir virkne šķēršļu normatīvajos aktos, kas apgrūtina iespējas augstskolām pieņemt darbā ārvalstu pasniedzējus, piemēram, obligātā valsts valodas zināšanu prasība.”

„Tāpat jāuzsver, ka Ekonomikas ministrijai diemžēl trūkst izpratnes, ka arī augstākā izglītība var būt konkurētspējīga eksportprece ar augstu pievienoto vērtību. Tādēļ ir grūti runāt par reālu rīcību ārvalstu finansējuma piesaistei augstākajai izglītībai, uzsver D.Reizniece-Ozola un akcentē – tas jau Latvijai ir devis pienesumu valsts budžetam vairāku miljonu eiro vērtībā.

Komisijas priekšsēdētāja aicināja Izglītības un zinātnes ministriju kopā ar tautsaimniecības nozares pārstāvjiem meklēt iespējas arī augstskolām pretendēt uz finansējumu uzņēmējdarbības atbalstam paredzētajās programmās. Vienlaikus jāvienojas par augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa maiņu, padarot to dinamiskāku.

„Galīgo Pasaules Bankas augstākās izglītības finansējuma modeļa piedāvājumu saņemsim 12.septembrī, un pašlaik Izglītības ministrija pieļauj trīs scenārijus – augstākajai izglītībai paliek esošais finansējums, finansējuma apjoms tiek palielināts vai arī notiek pāreja uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību. Būtiski, lai ministrija, strādājot pie jaunā modeļa izveides, neaizmirstu par mūsu augstskolu specifiku un kas mums pašiem svarīgs augstākajā izglītībā, ko starptautiskās institūcijas ne vienmēr savos novērojumos iekļauj kā būtisko,” rezumē komisijas priekšsēdētāja.

 

Foto no komisijas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157644720147376

Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesības

 

 

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 31.oktobrī