Galerie
Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 5.februārī, vienprātīgi apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmei, kurā runās par situāciju Ukrainā. Tajā pausts Latvijas atbalsts ES un Ukrainas Asociācijas līguma parakstīšanai, kad Ukraina tam būs gatava.
Vienlaikus komisija aicināja Ārlietu ministriju papildus izstrādāt Latvijas nostāju jautājumā par iespējamajām sankcijām pret atsevišķām Ukrainas amatpersonām un potenciālo ES līmeņa finanšu palīdzību Ukrainai.
„Situācija Ukrainā šobrīd ir pasaules uzmanības centrā. Aizvadītās nedēļas nogalē pirmo reizi tik augsta līmeņa pasākumā kā Minhenes drošības konference tika uzsvērts – Eiropas Savienībai ir jādemonstrē Ukrainai vēl plašāka iespēju perspektīva un nākotnē jāpiedāvā kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti,” raksturojot situācijas Ukrainā aktualitāti, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
„Tāpat būtiski, ka aizvadītajā nedēļā kopā ar citiem Eiropas Savienības nacionālo parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētājiem pieņēmām kopīgu paziņojumu saistībā ar situāciju Ukrainā, kurā nosodītas visa veida vardarbības izpausmes, aicināts tās pārtraukt un risināt situāciju miermīlīga politiska dialoga ceļā,” pauda Z.Kalniņa-Lukaševica. Vienlaikus viņa akcentēja, ka šobrīd ES līmenī tiek runāts par iespējamu finanšu palīdzību Ukrainai.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs komisijas sēdē deputātus informēja, ka Latvijas nacionālajā pozīcijā par Austrumu partnerību, tostarp Ukrainu, uzsvērts – ir svarīgi sniegt politisku un praktisku atbalstu tām partnervalstīm, kuras ir saskārušās ar ārēju spiedienu, kas vērsts uz brīvas izvēles iespējas ES integrācijas centienos ierobežošanu. Pozīcijā akcentēts, ka ES ir atvērta arī Ukrainas ciešākai politiskajai un ekonomiskajai integrācijai ES, kas ir balstīta uz kopējām vērtībām.
Tāpat V.Makarovs sacīja, ka Latvija kopumā pozitīvi vērtē aizvadītā gada nogalē Viļņā notikušā Austrumu partnerības samita rezultātus un ir jāturpina Austrumu partnerības kā vienotas ES politikas attīstība, vienlaikus partneriem piedāvājot plašākas sadarbības iespējas.
Diskutējot par situāciju Ukrainā un Latvijas nacionālo pozīciju šajā jautājumā, komisijas deputāti aktualizēja virkni jautājumu, tostarp par potenciālās ES līmeņa finanšu palīdzības avotiem, iespējamo ES rīcību situācijas Ukrainā saasināšanās gadījumā, kā arī iespējamo sankciju pret atsevišķām Ukrainas amatpersonām efektivitāti.
Eiropas lietu komisija, ņemot vērā jaunāko informāciju, komisijas sēdē piektdien, 7.februārī, lems par nepieciešamību papildināt Latvijas nacionālo pozīciju pirms gaidāmās ES Ārlietu padomes sanāksmes.
Saeimas Preses dienests