Eiropas lietu komisijā diskutē par Latvijas prezidentūras ES Padomē potenciālajām prioritātēm

(22.11.2013.)

„Noslēdzot darbu pie Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm, nedrīkst aizmirst par nevalstisko organizāciju un sociālo partneru iesaisti un uzņēmējdarbības konkurētspējas akcentēšanu. Būtiski strādāt pie komunikācijas jautājumiem, lai mūsu valsts prezidentūras principi un prioritātes būtu skaidri saprotamas ikvienam.” To piektdien, 22.novembrī, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Komisijas sēdes ietvaros šodien pirmo reizi Latvijā tika plaši diskutēts par potenciālajām mūsu valsts prezidentūras prioritātēm.

Latvijas prezidentūras potenciālās prioritārās jomas ir Eiropas Savienības (ES) izaugsme un konkurētspēja, ES digitālā potenciāla izmantošana un informācijas sabiedrības veidošana, kā arī ES lomas stiprināšana un labklājības telpas veidošana globālā mērogā, komisijas deputātus informēja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa. Šīs iespējamās prioritātes ir saistītas ar aptuveni 300 līdz 400 konkrētiem tiesību aktiem vai politikas iniciatīvām, kuras ES darba kārtībā būs 2015.gadā, teica sekretariāta direktore, atzīstot, ka diskusija Ministru kabinetā par tām gaidāma decembra vidū, savukārt to apstiprināšana – nākamā gada beigās.

Šobrīd jau ir izvirzīti Latvijas prezidentūras principi – iesaistīšanās, izaugsme un ilgtspēja, sacīja I.Skujiņa, atzīmējot, ka tie attiecināmi uz prezidentūras aktivitātēm gan indivīda, gan starptautiskā līmenī.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš atzinīgi vērtēja prezidentūras sagatavošanas procesā veiktos ieguldījumus mūsu valsts pārvaldes cilvēkresursos un interesējās par prezidentūras izmaksām, par kurām pēdējā laikā aktualizēta diskusija. I.Skujiņa sacīja, ka kopējās Latvijas prezidentūras izmaksas šobrīd nav zināmas, taču Ministru kabinets ir noteicis maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu. Turklāt prezidentūras īstenošanai pieejami arī ES finanšu līdzekļi.

Tāpat viņa sacīja, ka mūsu valsts prezidentūras izdevumus nav korekti salīdzināt ar to valstu izdevumiem, kuras prezidējošās valsts pienākumus uzņēmušās jau vairākkārt, objektīvāk tos būs salīdzināt ar Lietuvas prezidentūras kopējām izmaksām, noslēdzoties mūsu kaimiņvalsts prezidentūrai. 

Eiropas lietu komisijas sekretāram Igoram Pimenovam interesējoties, kā prezidentūra veicinās Latvijas konkurētspēju, sekretariāta direktore sacīja – Latviju prezidentūras laikā apmeklēs 25 tūkstoši cilvēku un tā būs iespēja uzņēmējiem piedāvāt savas preces, pakalpojumus un dibināt jaunus kontaktus.

Komisijas deputāts Sergejs Dolgopolovs (SC) sacīja, ka Latvija kā prezidējošā valsts saņems virkni darbu no iepriekšējās prezidentūras ar uzdevumu tos noslēgt vai turpināt, tomēr mūsu valstij jānosaka viena pamata iniciatīva, kuru tā apņemas īstenot prezidentūras laikā. Kā piemēru S.Dolgopolovs minēja migrācijas problēmu, kas raksturīga visām ES dalībvalstīm.

Savukārt komisijas deputāte Daina Kazāka (RP) sacīja, ka Latvijai jau laikus jāgatavojas prezidentūrā kodolīgā veidā skaidrot valsts vēsturi un attieksmi pret vēstures notikumiem kopumā.

Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš pauda prieku, ka viens no Latvijas prezidentūras principiem ir iesaistīšanās, tomēr ir nepieciešams precizēt šī principa ietvaros sasniedzamos rezultātus. Viņš arī precizēja, ka Latvijas prezidentūras laikā bez 200 valdības organizētiem pasākumiem notiks arī virkne nevalstiskā sektora pasākumu, kas veicinās iesaistīšanos.

Sēdē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores vietniece un starptautisko un ES lietu eksperte Inese Stepiņa akcentēja arī nepieciešamību prezidentūras darba programmā iekļaut un skaidrot ekonomikas izaugsmes jēdzienu, kuras pamatā ir konkurētspējīga uzņēmējdarbība un tās sekmēšana kā priekšnoteikums attīstībai un darbavietu radīšanai.

Prezidentūras trio jeb Itālijas, Latvijas un Luksemburgas 18 mēnešu darba programma, tostarp Latvijas ieguldījums, ES Padomes Ģenerālsekretariātam jānosūta šī gada noslēgumā. ES Vispārējo lietu padomē to plānots apstiprināt 2014.gada jūnijā. Mūsu valsts prezidentūras sešu mēnešu darba programmu plānots izstrādāt līdz nākamā gada vidum, un tās apstiprināšana paredzēta nākamā gada rudenī.

Eiropas lietu komisija turpinās diskusiju par Latvijas prezidentūras ES Padomē potenciālajām prioritātēm, tostarp par mūsu valsts prezidentūras mērķiem ārlietu jomā.


Saeimas Preses dienests

Svētdien, 25.oktobrī